Elektriskie lādiņi. Lādēti ķermeņi.

Elektriskā mijiedarbība. Elelmentārlādiņš. Starp lādētām daļiņām pastāv mijiedarbība, ko

raksturo ar Kulona spēku. Divu elektrisko lādiņu mijiedarbības spēks F ir tieši

proporcionāls lādiņu un reizinājumam, apgriezti proporcionāls attāluma R kvadrātam starp tiem un vērsts pa taisni, kas savieno šos lādiņus:

K – Kulona spēka konstante

Vienādu zīmju lādiņi atgrūžas, pretēju pievelkas.

Dabā pastāv mazākais lādiņš, ko sauc par elementārlādiņu.

Šī lādiņa modulis ir

Ķermeņu elektrizācija. Lādēti ķermeņi. Elektriski neitrāls. Ja atomam atrauj elektronu, tas kļūst par pozitīvu jonu. Ja atoms ir pievienojis lieku elektronu, tas kļūst par negatīvu jonu.

Ķermeņus var elektrizēt berzes ceļā. Vilnas lupatiņa (negatīvi) Ja no stikla uz vilnas lupatiņu pāriet N elektroni, tad

nūjiņas pozitīvais lādiņš ir un tikpat liels ir vilnas negatīvais lādiņš.

Noteikt nātrija vienvērtīgā jona kodola lādiņu un jona elektronu skaitu.

Neitrālā nātrija kodolā ir ir 11 protoni , kuriem ir pozitīvs lādiņš un neitroni, kuriem nav lādiņa. Kodola lādiņš ir +11e, e – elementārlādiņš. Apvalkā 11 elektroni, kuru lādiņš -11e. Tāpēc atoma lādiņš q=0.

Ja atrauj 1 elektronu, tas kļūst par vienvērtīgu pozitīvu jonu q=+11e – 10e=+1e

Kurš atoms parādīts attēlā?

Cik elektronu ir jāzaudē stikla stienītim, lai tā lādiņš būtu ?

Elektriskā lauka intensitāte Telpā ap nekustīgu uzlādētu ķermeni pastāv elektriskais

lauks, kas pārnes mijiedarbību uz citiem lādētiem ķermeņiem.

Lauka stiprums jeb intensitāte E raksturo, ar kādu spēku lauks darbojas uz tajā novietotu pozitīvu lādiņu.

Punktveida lādiņa elektriskais lauks Attālumā R no punktveida lādiņa elektriskā lauka

intensitāti vakuumā var aprēķināt

Ja punktveida lādiņa elektriskajā laukā novieto citu punktveida lādiņu q, elektriskais lauks iedarbojas uz to ar

spēku F

Divu punktveida lādiņu mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls lādiņu reizinājumam un apgriezti proporcionālas attāluma kvadrātam starp lādiņiem

Elektriskā lauka intensitāte Ja elektrisko lauku rada vairāki punktveida lādiņi, tad

rezultējošo intensitāti atrod kā atsevišķo lādiņu elektrisko lauku intensitāšu vektoriālo summu.

Uzdevums

Ja elektriskajā laukā novieto mazu lodīti, kuras lādiņš ir , uz lodīti darbojas Kulona spēks F=8mN.

Noteikt elektriskā lauka intensitāti.Noteikt, cik liels lādiņš rada šo elektrisko

lauku, ja lodīte no punktveida lādiņa atrodas 30 cm attālumā.

Intensitātes līnijas Intensitātes līnijas ir tādas līnijas, kuru pieskares katrā

punktā sakrīt ar intensitātes virzienu šajā punktā.

Vadītāja plaknes elektriskais lauks Plakanu virsmu elektrisko lauku nosaka nevis kopējais

lādiņš q, bet gan lādiņu blīvums σ. Lādiņu blīvumu iegūst, lādiņa lielumu izdalot ar virsmas laukumu, kurā šīs lādiņš ir koncentrēts.

Atrodoties tuvumā bezgalīgai vadītāja plaknei, var konstatēt, ka elektriskā lauka intensitāte visos punktos ir vienāda. Šādu lauku sauc par homogēnu.

Divu plakņu elektriskais lauks Ja ļoti tuvu novieto divas pretēji lādētas plaknes, kurām

lādiņu blīvumi σ ir vienādi, tad elektriskais lauks starp plaknēm summējās. Ārpus plaknēm elektriskie lauki viens otru atceļ, tādēļ tur elektriskais lauks ir mazs vai pat vispār nav.  

Vadītāja lodes elektriskais lauks

Uzdevums Vienai vadītāja lodei ir pozitīvs lādiņš bet otrai tikpat

lielai vadītāja lodei – negatīvs

Nosaki lādiņu katrai lodei, ja tās saskaras. Nosaki elektronu skaitu, kas no vienas lodes pāriet uz

otru!