LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE

Vadims Mantrovs

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU

AIZSARDZĪBAS TIESISKIE ASPEKTI LATVIJĀ

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU KONTEKSTĀ

Promocijas darba kopsavilkums

Rīga 2010

2

Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā no 2006. gada līdz 2010. gadam.

Darba raksturs: juridiskās zinātnes apakšnozare – civiltiesiskās zinātnes Darba vadītājs: prof. Dr.iur. Jānis Rozenfelds, Latvijas Universitāte Darba recenzenti: 1) prof. Dr.iur. Džoanna Gibsone (Johanna Gibson), Queen

Mary, University of London, Lielbritānija

2) prof. Dr.iur. Ilma Čepāne, Latvijas Universitāte, Latvija

3) prof. Dr. iur. Jānis Načisčionis, Biznesa augstskola Turība, Latvija

Darba aizstāvēšana: 2011. gada 25. janvārī plkst. 13:00 Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē, Rīgā, Raiņa bulv.19 Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā Rīgā, Kalpaka bulv. 4. Promocijas padomes priekšsēdētājs: prof. Dr.iur. Jānis Rozenfelds Promocijas padomes sekretāre: prof. Dr.iur. Ilma Čepāne

3

PROMOCIJAS DARBA RAKSTUROJUMS

Promocijas darbs ir zinātnisks pētījums “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības tiesiskie aspekti Latvijā Eiropas Savienības tiesību kontekstā”.

Promocijas darbs aptver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tiesisko aspektu

izpēti Latvijā kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem gan no

teorētiskā, gan no praktiskā viedokļa.

Darbā daudzpusīgi un sistēmiski izpētīts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

jēdziens kopsakarā ar citiem intelektuālā īpašuma objektiem, apzinot ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu aizsardzības vēsturiskos pirmsākumus, jēdziena saturu, funkcionālo

nozīmi, terminoloģijas jautājumus, tiesībsubjektības īpatnības un aizsardzības

principus.

Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums pētīts kontekstā ar

Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, tostarp, ciešā kopsakarā ar ES

normatīvajiem aktiem, ievērojot ES tiesību ievērojamo ietekmi uz ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu aizsardzību Latvijā un tieši piemērojamos normatīvos aktus, un

nozīmīgu lomu atvēlot judikatūras analīzei kopsakarā ar piemērojamām normām.

Darbā analizējot ES un Latvijas normatīvos aktus kopsakarā ar pieejamo literatūru un

prakses materiāliem, darba autors kritiski analizējis ES un Latvijas pašreizējā

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma pamatnostādnes, identificējot regulējuma

nepilnības un apzinot regulējuma pilnveidošanas risinājumus, lai novērstu

identificētās regulējuma nepilnības.

Promocijas darba rezultātā piedāvātas jaunas teorētiski un praktiski

pielietojamas atziņas, izstrādājot vairākus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem,

tostarp, izstrādājot atsevišķa likuma redakciju kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu aizsardzībai Latvijā ar reģistrācijas principu.

Darbā plaši analizēta Latvijas un ārvalstu tiesību literatūra; starptautiskie

līgumi; ES, Latvijas un ārvalstu normatīvie akti; ES, Latvijas un ārvalstu tiesu prakses

avoti (kopumā 428 avoti; to skaitā - 203 literatūras avoti, 141 normatīvais akts, 84

juridiskās prakses materiāli).

4

TEMATA AKTUALITĀTE

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir intelektuālā īpašuma objekti, kas kļuvuši

par nozīmīgu līdzekli inovāciju aizsardzībai, kas atzīts gan no ieinteresēto personu –

ražotāju un to apvienību – viedokļa, gan no atsevišķu valstu un starptautisko

organizāciju kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas un ES viedokļa. Ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu pamatā esošās zināšanas un inovāciju risinājumi, kas izpaužas ar

tām apzīmēto preču vai pakalpojumu īpašībās, tostarp, reputācijā un kvalitātē, ir par

pamatu tam, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aptver preces un pakalpojumus ar

augstu pievienoto vērtību, kas pasvītro ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības

nozīmi gan no tiesību zinātnes viedokļa, gan no tautsaimniecības attīstības viedokļa.

Tādējādi, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības nepieciešamību Latvijā pamato

ne vien Latvijas starptautisko saistību izpilde, tostarp, ES ietvaros, bet arī Latvijai

raksturīgu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstības

nodrošināšana.

Neskatoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ievērojamo nozīmi, līdz šim

Latvijas tiesību literatūrā pievērsts maz uzmanības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

jautājumiem un pavisam nedaudz – Latvijas tiesu praksē. Arī Eiropas tiesību literatūrā

atrodami nedaudzi pētījumi, kuros pievērsta uzmanība ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

regulējuma izpētei ES normatīvajos aktos, it sevišķi pēdējos gados pieņemto Regulu

izpētei. Tā rezultātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma būtiskās nepilnības

ES un Latvijas normatīvajos aktos un ar šīm nepilnībām saistītie aizsardzības

problēmjautājumi palikuši nepētīti un neapzināti, kā rezultātā nav iespējama

pilnvērtīga ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība gan ES normatīvo aktu līmenī,

gan Latvijas normatīvo aktu līmenī.

Šo iemeslu dēļ darbā vispusīgi pētīti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

teorētiskie un praktiskie tiesību aspekti Latvijas tiesībās gan no Latvijai saistošo

starptautisko līgumu, gan no Latvijas normatīvo aktu regulējuma viedokļa.

PROMOCIJAS DARBA MĒRĶIS

Promocijas darba mērķis ir izpētīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzību Latvijā kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem,

5

atsevišķi izdalot ES tiesības, un izstrādāt priekšlikumus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības pilnveidošanai Latvijā.

Promocijas darba mērķa sasniegšanai promocijas darbam ir trīs galvenie

pētniecības virzieni. Pirmais virziens ir izpētīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

jēdzienu un vietu intelektuālā īpašuma sistēmā, atklājot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

būtību no teorētiskā aspekta. Otrais virziens ir izpētīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzību ES tiesībās. Trešais virziens ir izpētīt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzību Latvijas normatīvajos aktos gan no Latvijas normatīvo aktu mijiedarbības

viedokļa ar starptautiskajiem līgumiem kā Parīzes konvenciju par rūpnieciskā

īpašuma aizsardzību (Parīzes konvencija) un Marakešas līguma par Pasaules

Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1C pielikumu “Līgums par ar tirdzniecību

saistītajiem intelektuālā īpašuma aspektiem” (TRIPS līgums) un ES tiesībām, gan no

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pilnveidošanas viedokļa.

IZMANTOTO LITERATŪRAS UN TIESĪBU AVOTU

RAKSTUROJUMS

Promocijas darbā izmantoti vairāki avotu veidi.

Pirmkārt, starptautiskie līgumi, ES normatīvie akti, Latvijas un ārvalstu

normatīvie akti. Trijām galvenajām Regulām, kas pētītas darbā, izvēlēti saīsinājumi

kā Pārtikas produktu Regula, Alkoholisko dzērienu Regula un Vienotā TKO Regula

(šo un citu darbā izmantoto saīsinājumu saraksts ievietots darba beigās), kuri attiecībā

uz pirmajām divām Regulām tiesību literatūrā bija pazīstami iepriekš, bet trešās

Regulas saīsinājumu ietver pats Regulas nosaukums.

Otrkārt, darbā izmantoti Latvijas un ārvalstu prakses materiāli, Eiropas

Savienības Tiesas (Tiesas un Vispārējās tiesas) nolēmumi un ģenerāladvokātu

secinājumi. Šeit jāpiemin arī specializēto iestāžu rūpnieciskā īpašuma lietās lēmumi

kā OHIM lēmumi, LR Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumi un citu tamlīdzīgu

ārvalstu iestāžu lēmumi.

Treškārt, darbā izmantota speciālā Latvijas un ārvalstu tiesību literatūra

(tiesību doktrīna) saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību jautājumiem un

problemātiku. Ņemot vērā to, ka Latvijas tiesību literatūrā ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu jautājumi pētīti nelielā apjomā, pastāv ierobežotas iespējas veikt izvērstu

6

polemiku saistībā ar Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu un ar to

saistītajiem problēmjautājumiem. Līdzīgi var norādīt attiecībā uz pēdējos četros gados

pieņemtajām Regulām, saistībā ar kurām pieejami pētījumi ierobežotā apjomā un

nepastāv izveidojusies tiesu prakse. Darba autors izmantojis pieejamās publikācijas

latviešu valodā, kuru vidū nepieciešams atzīmēt gan Georgija Poļakova monogrāfiju

un skaidrojošo vārdnīcu, gan prof. Jāņa Rozenfelda monogrāfiju par intelektuālo

īpašumu. Darbā izmantotas zinātniskās publikācijas ārvalstu valodās: angļu valodā,

kuru vidū būtiski atzīmēt WIPO konferenču materiālus un publikācijas, atzītu

intelektuālā īpašuma speciālistu kā prof. Maikla Bleiknija (Michael Blakeney), prof.

Frīdriha-Karla Baiera (Friedrich–Karl Beier), prof. Georga Hendrika Kristiāna

Bodenhauzena (Georg Hendrik Christiaan Bodenhausen), prof. Džeremija Filipsa

(Jeremy Phillips), tai skaitā, līdzautorībā ar prof. Alisonu Fērtu (Alison Firth), Pola

Goldšteina (Paul Goldstein), Kristofera Hīta (Christopher Heath), Dr. iur. Rolanda

Knaka (Roland Knaak), prof. Viljama Roberta Korniša (William Robert Cornish),

prof. Karlosa M. Korreas (Carlos M. Correa), Bernarda Okonnora (Bernard

O’Connor), Dvijena Rangnekara (Dwijen Rangnekar) un citu autoru monogrāfijas un

publikācijas; vācu valodā, kuru vidū nepieciešams izdalīt 2009. gadā prof. Paula

Langes (Paul Lange) redakcijā izdoto monogrāfiju attiecībā uz Eiropas valstu

atšķirības zīmju regulējumu; krievu valodā, kuru vidū nepieciešams atzīmēt

Aleksandra Sergejeva (Александр Сергеев) monogrāfiju.

Darbā izmantotas šī darba autora zinātniskās publikācijas saistībā ar darba

tematiku.

IZPĒTES METOŽU RAKSTUROJUMS

Zinātniskās pētniecības metodes promocijas darbā izmantotas, lai sasniegtu

izvirzītos mērķus un uzdevumus. Darbā pamatā pielietotas sekojošas zinātniskās

pētniecības metodes: 1) analītiskā metode; 2) salīdzinošā metode; 3) deduktīvā

metode; 4) induktīvā metode; 5) vēsturiskā metode.

Pētot normatīvo regulējumu, juridisko praksi un tiesību literatūru, kā arī

polemizējot ar citiem autoriem, darbā izmantota analītiskā metode, kas uzskatāma par

primāro darbā izmantoto metodi. Tai pat laikā, izdarot secinājumus par ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu nepieciešamo aizsardzību no teorētiskā viedokļa, no Latvijai

7

saistošajos starptautiskos līgumos paredzētās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības regulējuma viedokļa un salīdzinājuma ar citu valstu normatīvo

regulējumu, darbā atspoguļojas deduktīvās metodes izmantošana. Savukārt, lai

nonāktu no darbā identificētajiem atsevišķajiem ES un Latvijas ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu regulējuma trūkumiem līdz to pilnveidošanas priekšlikumiem, darbā

izmantota induktīvā metode. Salīdzinošās metodes piemērošanas joma darbā saistās ar

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesībām radniecīgu tiesību institūtu (preču zīmju

tiesības, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci) salīdzinājumu un

vērtējumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesībām darba tematikas kontekstā, kā arī

ar dažādu valstu regulējuma salīdzinājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības jomā, tai skaitā, ar Latvijas pašreizējo tiesisko regulējumu, atklājot

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jēdzienu, funkciju, regulējuma īpatnības un pastāvošos

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļus. Vēsturiskā metode izmantota,

aplūkojot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attīstību no vēsturiskās perspektīvas viedokļa

gan attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību vēsturisko attīstību kopumā,

kas darbā atspoguļota darba tematikas kontekstā, gan attiecībā uz Latvijas regulējuma

attīstību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

PROMOCIJAS DARBA NOVITĀTES TEORĒTISKAJĀ UN

PRAKTISKAJĀ ASPEKTĀ

Darba teorētiskā vērtība saistāma ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību

teorijas pilnveidošanu, atspoguļojot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jēdziena,

funkcijas, tiesībsubjektības un aizsardzības jautājumu izpēti, kas līdz šim tiesību

literatūrā maz pētīti, kaut gan šiem jautājumiem ir nozīmīga loma ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu tiesību īpatnību izpētei intelektuālā īpašuma jēdziena ietvaros un

savstarpējās sakarības identificēšanai ne vien ar citiem intelektuālā īpašuma objektiem

(preču zīmju tiesības, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci), bet arī

īpašumtiesisko regulējumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontekstā.

Darba nozīmīgums saistās arī ar to, ka darbā Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu regulējums pētīts no sistēmtiesiskā viedokļa, tai skaitā, kopsakarībā ar ES

tiesību sistēmu, meklējot un identificējot Latvijas nacionālā regulējuma ģeogrāfiskās

8

izcelsmes norāžu jomā pastāvēšanas pamatojumu ES tiesībās, un Latvijai saistošajiem

starptautiskajiem līgumiem kā Parīzes konvenciju un TRIPS līgumu.

No teorētiskā viedokļa tādējādi darbs uztverams kā pienesums intelektuālā

īpašuma teorijas tālākajai attīstībai un tās pilnveidošanai.

Darba praktiskā vērtība saistāma ar to, ka darbs atspoguļo būtiskus

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma problēmjautājumus ES tiesībās un Latvijas

normatīvajos aktos un sniedz izstrādātus priekšlikumus ES normatīvo aktu

pilnveidošanai, kā arī vairākus priekšlikumus Latvijas normatīvo aktu pilnveidošanai.

No šiem priekšlikumiem nozīmīgākie ir kopējas Regulas formulēšana attiecībā uz

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un izstrādāta likumprojekta redakcija

attiecībā uz kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības regulējumu

Latvijā.

Sakarā ar straujajām ES Regulu izmaiņām pēdējos četros gados promocijas

darbs uzskatāms par vienu no pirmajiem pētījumiem saistībā ar ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu aizsardzībai piemērojamo Regulu izpēti un pirmais pētījums par

piemērojamo Regulu un Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma

sistēmisko izpēti.

PROMOCIJAS DARBA REZULTĀTU APROBĀCIJA

Promocijas darbā ietvertās atziņas un aizstāvēšanai izvirzītās tēzes ir

aprobētas vairākās zinātniskās publikācijās un zinātniskajās konferencēs, kuras ir

sekojošas:

Zinātniskas publikācijas

1) Mantrovs V. Eiropas Savienības ģeogrāfisko norāžu aizsardzības sistēma.

Likums un Tiesības, 2006, 8. sēj., nr. 6 (82), 179. – 189. lpp.;

2) Mantrovs V. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpuma pārtraukšana

prasības tiesvedības kārtībā Latvijā. Likums un Tiesības, 2007, 9. sēj., nr. 8

(96), 226. – 231. lpp.;

3) Mantrovs V. Ģeogrāfisko norāžu aizsardzība atbilstoši Regulai nr. 110/2008.

Likums un Tiesības, 2009, 11. sēj., nr. 1 (113), 2. - 7. lpp.;

9

4) Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības problemātika Latvijā (publikācijas

akcepts, orientējoši tiks publicēta 2010. gada nogalē starptautiskās zinātniskās

konferences “Valsts un tiesību aktuālās problēmas” rakstu krājumā);

5) Intelektuālā īpašuma līgumu regulējuma modernizācijas iespējas Civillikumā

(iesniegts publicēšanai Latvijas Universitātes Zinātniskajos rakstos, uz doto

brīdi nav recenzēts).

Zinātniskas konferences

1. Intelektuālā īpašuma līgumu regulējums Civillikumā. Referāts Latvijas

Universitātes 67. zinātniskajā konferencē. Rīga, 2009. gada 12. februāris;

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības problemātika Latvijā. Referāts

starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Valsts un tiesību aktuālās problēmas”.

Daugavpils, 2009. gada 23. oktobris;

3. Pārstāvja palīdzības izdevumu atlīdzināšana intelektuālā īpašuma lietās

civilprocesā Latvijā. Referāts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas

konferencē par aktuāliem civilprocesa jautājumiem. Rīga, 2009. gada 11.

novembris;

4. Zaudējumu atlīdzināšanas regulējuma pilnveidošana Civillikumā intelektuālā

īpašuma lietās. Referāts Latvijas Universitātes 68. zinātniskajā konferencē.

Rīga, 2010. gada 04. februāris;

5. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums ES tiesībās: aktuālie aspekti.

Referāts Daugavpils Universitātes 52. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.

Daugavpils, 2010. gada 15. aprīlis.

Darbs apspriests Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko

zinātņu katedras sēdē. Darbā izdarītās atziņas arī aprobētas darba autora lasītās

lekcijas un vadītā semināra gaitā, tostarp, lekcijas un semināra materiālos, Latvijas

Universitātes Juridiskajā fakultātē par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un to

aizsardzību mācību priekšmetā “Intelektuālais īpašums” (2006./2007. mācību gads,

2008./2009. mācību gads, 2009./2010. mācību gads; plānots 2010./2011. mācību

gadā). Darbā izdarītās atziņas ierobežotā apjomā aprobētas lekcijas “Intelektuālais

īpašums” materiālos, kas nolasīta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē

(2009./2010. mācību gads; 2010./2011. mācību gads).

10

PROMOCIJAS DARBA STRUKTŪRA UN APJOMS

Promocijas darbs sastāv no šādām daļām:

1) ievada;

2) 4 paplašinātām nodaļām, kas iedalītās apakšnodaļās;

3) kopsavilkuma;

4) avotu bibliogrāfiskā saraksta;

5) anotācijas latviešu, angļu un vācu valodās;

6) izmantoto saīsinājumu saraksta;

7) pielikuma.

Kopumā darbs ietver 234 lappuses un vienu pielikumu, kas ievietots darba

beigās aiz izmantoto saīsinājumu saraksta.

PROMOCIJAS DARBA SATURA KONSPEKTĪVS IZKLĀSTS

Ievads

Ievadā sniegts promocijas darba tēmas aktualitātes raksturojums, atspoguļots

darba mērķis, norādīti pētniecības virzieni un darba uzdevumi, raksturoti darbā

pētāmie problēmjautājumi, norādītas darbā izmantotās pētniecības metodes un to

izklāsts, sniegts darbā izmantoto bibliogrāfisko avotu raksturojums. Ievada

nobeigumā ievietots darbā izmantotās terminoloģijas pārskats un darbā būtiskāko

izmantoto saīsinājumu paskaidrojums, izmantoto saīsinājumu pilnu sarakstu ievietojot

darba beigās.

Pirmā nodaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jēdziens un vieta intelektuālā īpašuma sistēmā

Darba pirmajā nodaļā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jēdziena

vispusīgs atspoguļojums polemikā ar citiem autoriem, pētot šī jēdziena izpratni no

teorētiskā viedokļa salīdzinājumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu

11

dažādu valstu normatīvos aktos. Šajā nodaļā izdarītie secinājumi un terminoloģijas

risinājumi veido pamatu pētniecībai pārējās darba nodaļās.

Nodaļas pirmajā apakšnodaļā pētīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību

vēsturiskā attīstība, identificējot un pamatojot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

regulējuma esamību un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības aktualitāti jau

antīkajos laikos. Tā Senajā Romā pastāvējušais Lex Cornelia de Falsis aptvēra,

tostarp, preču nosaukumu nepatiesas izmantošanas gadījumus, kas tomēr varētu tikt

attiecināts arī uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru nepatiesas izmantošanas

gadījumi pastāvējuši jau antīkajos laikos un kuru piemēri atspoguļoti darbā. Kaut gan

nepastāvot tiešiem dokumentāriem apliecinājumiem, darba autors uz Lex Cornelia de

Falsis piemērošanas jomas analīzes pamata guvis apstiprinājumu, ka šis likums varēja

attiekties uz preču nosaukumu, tostarp, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu mūsdienu

izpratnē, nepatiesas izmantošanas gadījumiem. Polemizējot ar citiem autoriem, darbā

secināts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes līdz ar to bijušas pazīstamas un kļuvušas

par regulēšanas objektu jau antīkajos laikos, tālāk darbā atklājot ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu tiesību attīstību līdz mūsdienām.

Polemizējot ar atsevišķu autoru uzskatiem un tos analizējot kopsakarā ar

zināmiem vēstures avotiem, darbā izdarīts secinājums, ka ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes nav raksturojamas kā preču zīmju agrākais veids, bet gan secināms, ka abi šie

intelektuālā īpašuma objekti pastāvējuši vienlaikus, nepastāvot nepieciešamībai

nošķirt tiesiskā režīma ziņā šos abus objektus. Šāda nepieciešamība radās, izstrādājot

mūsdienu intelektuālā īpašuma izpratni un sekojoši attīstot preču zīmju un

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesisko izpratni, tostarp, no jēdzieniskā un funkcionālā

viedokļa.

Šīs nodaļas nākamajās divās apakšnodaļās pētīta ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes jēdziens, funkcija un pastāvošās terminoloģijas dažādība ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu tiesību jomā. Tieši uz šajās divās apakšnodaļās veiktās analīzes

pamata izstrādātie terminoloģiskie risinājumi veido visa darba pētniecības ietvaru.

Veicot kritisku dažādu autoru lietoto terminu analīzi kopsakarā ar

starptautiskajiem līgumiem, kuri paredz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību,

darbā par vienotu apzīmējumu tiem ģeogrāfiskajiem apzīmējumiem, kas apzīmē

preces vai pakalpojumus, kuri radušies šajā apzīmējumā atspoguļotajā ģeogrāfiskajā

vietā, izvirzīts termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”. Kā pamatots darbā, šis

termins, no vienas puses, ir viennozīmīgs un juridiski precīzs, jo aptver visus

12

ģeogrāfiskos apzīmējumus, bet, no otras puses, nav saistāms ne ar vienu daudzpusējo

starptautisko līgumu kā izcelsmes norāde (Parīzes konvencija) vai ģeogrāfiskā norāde

(TRIPS līgums) un tādējādi nav saistāms ar noteikta starptautiska līguma regulējumu,

kā ir šo divu minēto terminu gadījumā. No šīs atziņas viedokļa darbā veltīta kritiska

nostāja tiem autoriem, kuri lieto terminu “ģeogrāfiskā norāde” šajā darbā lietotā

termina “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” nozīmē, tādējādi nepamatoti paplašinot

TRIPS līguma saturisko ietvaru un lietojot šo jēdzienu ārpus šī ietvara robežām.

Atspoguļojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jēdziena saturu, darba autors

atspoguļojis ģeogrāfiskos apzīmējumus, kuri var veidot ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes, izdalot tiešas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ģeogrāfiskie nosaukumi) un

netiešas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (tradicionālie nosaukumi, vēsturiskie

nosaukumi, grafiskie simboli u.tml.). Jēdzieniskās izpētes ietvaros no termina

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” atvasināti divi paveidi, proti, vienkāršas kvalitātes

neitrālas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kvalificētas ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes.

Darbā veiktās funkcionālas izpētes rezultātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

funkcija atšķirt ar to apzīmēto preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi pētīta un

atklāta uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes salīdzinājuma bāzes ar citu izcelsmes

norādi, proti, preču zīmēm, pasvītrojot šo abu objektu kopīgās un atšķirīgās iezīmes,

kas vienlaikus ilustrē šo objektu atšķirīgo jēdzienisko un funkcionālo nozīmi. Tā, ja

preču zīmes funkcija ir atšķirt viena komersanta (kā darbā secināts, tas atbilst

uzņēmuma jēdzienam likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 1.

panta 10. punktā ietvertajā preču zīmes legāldefinīcijā) preces no citu komersantu

precēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes funkcija ir atšķirt preču (vai pakalpojumu)

ģeogrāfisko izcelsmi, proti, izcelsmi attiecīgajā norādē atspoguļotajā ģeogrāfiskajā

vietā. Šajā apakšnodaļā arī sniegts pamatojums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

aprakstošajam raksturam, kas nepieļauj ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanu

par preču zīmi.

Nodaļas ceturtajā apakšnodaļā analizēti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

tiesībsubjektības jautājumi, kas līdz šim literatūrā nav tikuši padziļināti pētīti

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā. Analizējot vairāku autoru viedokļus, kas

pamatojas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes bezīpašnieka teoriju, darbā pausts

kritisks vērtējums šādas teorijas pamatotībai. Kritizējot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

bezīpašnieka teoriju, darba autors pamatojis, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

13

īpašumtiesības ietilpst publiskajā (valsts) īpašumā, kā rezultātā valsts ar normatīvo

aktu palīdzību definē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas pieļaujamās

robežas. Šādas koncepcijas ietvaros darbā atspoguļots ieinteresēto personu institūts, uz

kuru attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pozitīvās un negatīvās tiesības, kuru

apjoms noteikts valstu normatīvajos aktos, kas attiecībā uz Latviju pētīts darba trešās

nodaļas ietvaros. Šāda ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašumtiesiskā konstrukcija

savietojama ar Latvijas īpašumtiesisko regulējumu, ievērojot to, ka valsts kā

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašnieks, realizējot pilnīgas varas tiesības pār lietu,

normatīvajos aktos definē to izmantošanas pieļaujamās robežas. Šo pieļaujamo robežu

saturs atspoguļots darbā, saistot to ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu neatsavināmo

raksturu, kā rezultātā darbā pamatots secinājums, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

nav nedz nododamas, nedz licencējamas. Izņēmums no šī noteikuma ir kolektīvās vai

sertifikācijas (garantijas) zīmes un normatīvajos aktos noteiktie nodošanas gadījumi,

kuru vidū atspoguļots Šveices piemērs. Tiesībsubjektības jautājums, kā secināts darbā,

var tikt aktualizēts jau vistuvākajā laikā, ņemot vērā preču zīmes Rīgas Marka

pieteikšanu reģistrācijai no divu pieteicēju puses un reģistrāciju uz Rīgas pašvaldības

vārda.

Nodaļas pēdējās divās apakšnodaļās pētīti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības modeļi un gadījumi, kas ģeogrāfiskie apzīmējumi netiek aizsargāti kā

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas noved pie tā, ka šie apzīmējumi netiks aizsargāti

kāda nedz ar vienu no šiem aizsardzības modeļiem. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības modeļu izpēte savukārt kalpo par pamatu Latvijas pašreizējās

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma pilnveidošanas risinājumu izstrādei darba

ceturtajā nodaļā.

Starp pastāvošajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļiem

izdalīti trīs aizsardzības modeļi, respektīvi, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzība ar reģistrāciju, aizsardzība bez reģistrācijas (ar atzīšanu) un aizsardzība ar

preču zīmju tiesībām (kolektīvās un sertifikācijas (garantijas) zīmes), atklājot šos

aizsardzības modeļus no dažādu valstu regulējuma perspektīvas diskusijā ar citiem

autoriem par šo modeļu ietvaros piešķirto aizsardzību un tās apjomu. Pabeidzot

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētisko izpēti, šīs nodaļas pēdējā

apakšnodaļā aplūkoti gadījumi, kad ģeogrāfiskie apzīmējumi netiek aizsargāti kā

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp, ģeogrāfisko apzīmējumu kļūšana par sugas

14

vārdiem vai esot spējīgiem veikt preču zīmes funkciju, atspoguļojot šos gadījumus ar

daudzveidīgiem piemēriem.

Otrā nodaļa

Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēma

Darba otrajā nodaļā atspoguļots ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums ES

normatīvajos aktos, ņemot vērā Latvijas pievienošanos ES ar 2004. gada 01. maiju.

Sekojot tiesību literatūras nostādnēm, darba autors pētāmās ES tiesību normas iedalījis

divās daļās, kuras pētītas tālākajā šīs nodaļas tekstā: primārās tiesības,

koncentrējoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un sekundārās tiesības

(Regulas, Direktīvas un lēmumi, to interpretācija Eiropas Savienības Tiesas

nolēmumos).

Nodaļas pirmā apakšnodaļa aptver ES primārās tiesības, kuru vidū izdalāms

Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pants, kas paredz brīvas preču kustības

ierobežojumu attaisnojumu, pamatojoties uz rūpniecisko un komerciālo īpašumu.

Veicot Līguma par Eiropas Savienības darbību normu izpēti kopsakarā ar Eiropas

Savienības Tiesas judikatūru saistībā ar ES dalībvalstu nacionālo ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu tiesību pastāvēšanas atzīšanu, darba autors izdarījis secinājumu, ka

atbilstoši šim līgumam pieļaujams, ka Latvijas normatīvie akti aizsargā kā vienkāršās

kvalitātes neitrālās, tā kvalificētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tādējādi

nenonāks pretrunā ar ES tiesībām, tostarp, Regulām, kuru regulējums pētīts šīs nodaļas

tālākajās apakšnodaļās. Šis secinājums kalpo par tiesisku pamatu Latvijā

pastāvošajam nacionālajam ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumam papildu ES

tiesībās paredzētajam, kas pētīts darba trešajā nodaļā, un līdz ar to šī regulējuma

pilnveidošanai, kas tālāk pētīts darba ceturtajā nodaļā.

Nākamajā apakšnodaļā pētīti ES normatīvie akti, kuri veido ES sekundārās

tiesības un kuri satur ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu. Pētot šī regulējuma

tiesisko dabu, autors nonācis pie sekundāro tiesību iedalījuma ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu tiešajā aizsardzības sistēmā, kas tiek īstenota ar tieši piemērojamo Regulu

palīdzību un tieši paredz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu netiešajā aizsardzības sistēmā, kas primāri paredzēta citu tiesību un

interešu aizsardzībai, tomēr, regulējot šīs tiesības un intereses, tiek vienlaikus

paredzēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība, respektīvi, šīs sistēmas ietvaros

15

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība tiek paredzēta pastarpināti. Šo citu tiesību

un interešu vidū, ar ko tiek īstenota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu netiešā aizsardzība,

ir preču zīmju tiesības, muitas tiesības, marķējuma tiesības, reklāmas tiesības,

patērētāju tiesību aizsardzība, kuru regulējums šīs apakšnodaļas ietvaros detalizētāk

aplūkots saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ņemot vērā to, ka ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu netiešā aizsardzības sistēma tiek īstenota galvenokārt ar Direktīvām,

kas tiek tālāk transponētas dalībvalstu normatīvajos aktos, šo Direktīvu transponēšanas

jautājumi tālāk analizēti kopsakarā ar piemērojamām Latvijas normatīvo aktu normām

darba trešajā nodaļā.

Tālākajās divās apakšnodaļās padziļināti pētīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

tiešā aizsardzības sistēma, analizējot gan piemērojamo Regulu noteikumus attiecībā uz

aizsargājamo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu terminoloģiju, gan noteikumus saistībā ar

aizsardzības iegūšanu un aizsardzības saturu. Piemērojamo Regulu noteikumu izpēte

šajās apakšnodaļās iegūst būtisku nozīmi Latvijai kā ES dalībvalstij kopsakarā ar

ierobežoto tiesību literatūras apjomu saistībā ar šo Regulu noteikumu analīzi. Sevišķa

uzmanība darbā pievērsta Regulās paredzētajām identisku terminu legāldefinīciju

atšķirībām, Regulām izmantojot vienādus terminus kā izcelsmes apzīmējums vai

ģeogrāfiskā norāde, bet tai pat laikā paredzot atšķirīgas šo terminu definīcijas, it

sevišķi pēdējo terminu lietojot ar atšķirīgu saturu kā TRIPS līgumā, kas, kā secināts

darba pirmajā nodaļā, vērtējama kā nepieļaujama prakse. Darbā tālāk pētīti Regulās

paredzētie aizsardzības principi, kritiski vērtējot atsevišķu autoru izteiktos viedokļus

saistībā ar Regulās paredzēto aizsardzības noteikumu interpretāciju un vispusīgi

atspoguļojot piemērojamo judikatūru.

Otro nodaļu noslēdz ES ar trešajām valstīm - kā Austrālija, Meksika,

Dienvidāfrikas Republika, Čīle, Kanāda un ASV - noslēgto divpusējo līgumu analīze

saistībā ar noteikumiem, kuri paredz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu. Šie

līgumi ir viens no avotiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumam ES tiesībās

papildu iepriekš minētajiem.

Trešā nodaļa

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Latvijas likumos

Darba trešā nodaļa aptver Latvijas normatīvo regulējuma vispusīgu izpēti

papildu ES regulējumam, kas atspoguļots iepriekšējā nodaļā, kopsakarā ar Latvijai

16

saistošajiem daudzpusējiem un divpusējiem līgumiem, kuri paredz Latvijas

starptautiskās saistības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Šīs nodaļas

ietvaros Latvijas normatīvie akti pētīti no to piemērošanas viedokļa publicētajos un

nepublicētajos Latvijas tiesu nolēmumos, kuri analizēti salīdzinājumā ar ārvalstu

normatīvajiem aktiem un tiesu nolēmumiem.

Nodaļas sākumā sniegts Latvijas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma

vispārīgs raksturojums, uzmanību pievēršot šī regulējuma attīstībai kopš Latvijas

neatkarības atjaunošanas un šī regulējuma izstrādes nepieciešamībai, ievērojot to, ka

pirmskara Latvijas normatīvo aktu – normu par negodīgas konkurences aizliegumu -

darbība ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā netika atjaunota. Polemizējot

ar vairākiem autoriem, darbā secināts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums

pastāv kopš 1990. gada, nevis kopš 1999. gada, kad spēkā stājies pašreiz spēkā esošais

likums Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kā sekojoši kļūdaini

norādīts literatūrā.

Nodaļas pirmajās divās apakšnodaļās daudzpusīgi pētīti ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes legāldefinīcijas elementi un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības principi, kas ietverti likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm IX nodaļā. Darba autors identificējis vairākus ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes legāldefinīcijas elementus, sniedzot šo elementu detalizētu analīzi: 1)

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcija aptver gan tiešas, gan netiešas

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; 2) attiecas gan uz visu preču grupu precēm, gan uz

pakalpojumiem; 3) pasvītro saistības nepieciešamību starp ģeogrāfiskās izcelsmes

norādē atspoguļoto ģeogrāfisko vietu un preču vai pakalpojumu, kas apzīmētas ar šo

norādi, izcelsmi šajā ģeogrāfiskajā vietā; 4) attiecas gan uz Latvijas, gan uz ārvalstu

ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Polemizējot ar tiesību literatūrā paustajiem

viedokļiem, darbā pamatots, ka šie ģeogrāfiskās izcelsmes norādes elementi, kā

izrietoši no tiesību normām un ietilpstoši šajā legāldefinīcijā, ir juridiski kritēriji,

kuri par tādiem uzskatīti gan starptautiskajos līgumos, gan tiesību literatūrā saistībā

gan ar starptautisko līgumu, gan atsevišķo valstu regulējumu analīzi. Darbā arī

pamatots tas, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība pretēji Latvijas tiesību

literatūrā izteiktajiem viedokļiem un neprecīzo likuma formulējumu aptverta ne tikai

ar likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm IX nodaļas

noteikumiem, bet arī ar citām šī likuma normām, tostarp, preču zīmju tiesībām, kas

atspoguļots tālākajās apakšnodaļās. Pētot tālāk ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

17

aizsardzības principus, darba autors konstatējis vairākas regulējuma nepilnības gan

attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcijas maldinošo formulējumu,

gan attiecībā uz citiem likumā ietvertajiem maldinošajiem formulējumiem, tostarp,

kritiski vērtējamo norādi uz tirgus dalībnieku uztveri kā ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes uztveres konstitutīvo elementu, uz komponentu izcelsmes vietu kā kritēriju

preču izcelsmei ģeogrāfiskajā vietā, kas ietverta ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, ar

kuru apzīmētas attiecīgās preces.

Ņemot vērā to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība bez reģistrācijas

pamatojas uz patērētāju uztveri saistībā ar konkrētā apzīmējuma atbilstību

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcijai, darbā kritiski vērtēta Latvijas tiesu

nostāja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noteikšanu balstīt vienīgi uz dokumentiem

par preču izcelsmi, tai pat laikā nevērtējot Latvijas patērētāju uztveri saistībā ar

konkrētā apzīmējuma atbilstību šai legāldefinīcijai. Uz veiktās izpētes pamata darba

autors izdarījis secinājumu, ka šīs Latvijas tiesu prakses nepilnības sakņojas nepilnīgā

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā, no kura vienīgi netieši un pastarpināti

var izsecināt to, ka, lai novērtētu, vai konkrētais ģeogrāfiskais apzīmējums atbilst

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcijai, ņemams vērā patērētāju uztveres

kritērijs.

Tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpums atzīstams par negodīgas

konkurences izpausmi atbilstoši likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm IX nodaļas normām, nodaļas tālākajās apakšnodaļās aplūkota ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu aizsardzība atbilstoši negodīgas konkurences aizlieguma normām un

preču zīmju tiesībām.

Pētot normu par negodīgas konkurences aizliegumu kopsakarā ar Latvijai

saistošajiem daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, darbā secināts, ka no Latvijā

spēkā esošajām normām par negodīgas konkurences aizliegumu pēc būtības izriet

normatīvais regulējums, kas ietverts likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās

izcelsmes norādēm IX nodaļas, kā rezultātā šis likums nav uztverams par būtisku

pienesumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai Latvijā.

Tālāk analizējot Latvijā pastāvošās normas par negodīgas konkurences

aizliegumu kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem (Parīzes

konvencija, TRIPS līgums), darba autors nonācis pie secinājuma, ka šīs normas pilnībā

neatbilst šiem starptautiskajiem līgumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā. Ņemot

vērā to, ka papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārkāpumam, kas atzīstams par

18

darbību, kas pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām un kas vienlaikus arī

veido normatīvo aktu pārkāpumu (Parīzes konvencijas 10.bis pants), Latvijas likumi

paredz nepieciešamību konstatēt “konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai

deformēšanu” (Konkurences likuma 18. panta otrā daļa). Tādējādi, Latvijas likumi,

paredzot šādu papildu prasību, nav pilnībā atbilstoši starptautiskajos līgumos

ietvertajiem noteikumiem par negodīgas konkurences aizlieguma konstatēšanu.

Atsevišķā apakšnodaļā pētītas atbildības īpatnības saistībā ar ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes pārkāpumu Latvijā, šo jautājumu pētot salīdzinājumā ar citu valstu

normatīvo regulējumu. Atbilstoši pašreiz Latvijā spēkā esošajam regulējumam par

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpumu iestājas civiltiesiskā atbildība un

krimināltiesiskā atbildība, kā arī ierobežotā apjomā – administratīvā atbildība.

Darbā atspoguļotas civilprocesuālās īpatnības ar ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm saistītu lietu izskatīšanā, atklājot gan īpatnības, kuras satur likums Par preču

zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, gan Civilprocesa likums.

Pētot civiltiesiskās atbildības regulējumu, darbā secināts, ka, sekojot Vācijas

un Francijas paraugam, arī Latvijā būtu pamats atzīt, ka ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes pārkāpums uztverams par vienu no deliktattiecību modeļiem, kas pamatojas uz

deliktatbildības regulējumu (Civillikuma 1635. pants), kas līdz šim Latvijas tiesību

literatūrā šādā aspektā ir maz pētīts gan attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,

tās atsevišķi ņemot, gan kopumā no intelektuālā īpašuma tiesību viedokļa.

Darbā secināts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā pastāv divas

zaudējumu atlīdzināšanas īpatnības saistībā ar vainas jēdzienu un zaudējumu

apmēra novērtējumu. Pirmkārt, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā, tās

atsevišķi ņemot, bet plašākā kontekstā – attiecībā uz visiem intelektuālā īpašuma

objektiem, nepastāv nepieciešamība konstatēt pārkāpumu nodarījušās personas vainu

kā vienu no atbildības priekšnoteikumiem, jo vaina tiek prezumēta ar pašu pārkāpuma

faktu. Uz veiktās analīzes pamata, tostarp, kopsakarā ar ārvalstu regulējuma izpēti,

darbā secināts, ka zaudējumu atlīdzināšanas gadījumā pārkāpumu pieļāvušās personas

vaina nav jāpierāda, jo tā prezumējama ar paša pārkāpuma faktu. Otrkārt,

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpuma rezultātā ieinteresētajām personām

nodarīto zaudējumu novērtējums ir ar šaurāku saturu kā preču zīmju tiesību gadījumā,

jo ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā nav piemērojams tā sauktais licenciāta

kritērijs, ņemot vērā to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nav licencējamas, kā

secināts darba pirmajā nodaļā tiesībsubjektības izpētes rezultātā. Šo iemeslu dēļ darbā

19

kritiski vērtēts likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 43. panta

trešās daļas formulējums, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā mutatis mutandis

piemērojami preču zīmju tiesību aizsardzībai pastāvošie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Pielāgojot civiltiesiskās atbildības regulējumu zaudējumu atlīdzināšanai par

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpumu, darbā secināts, ka ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu gadījumā zaudējumu novērtējums jābalsta uz ieinteresēto personu atrauto peļņu

vai iespējams gūto peļņu, ja nav iespējams konstatēt produkcijas ar nepatiesu vai

maldinošu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi realizāciju.

No atbildības jautājumiem atsevišķi izdalīti un sekojoši atsevišķā

apakšnodaļā, kas noslēdz trešo nodaļu, pētīti Latvijas atbildīgo iestāžu kompetences

aspekti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā, uzmanību pievēršot

kompetences sadalījumam starp šīm iestādēm, ņemot vērā to, ka Latvijas atbildīgo

iestāžu kompetences aspekti līdz šim maz pētīti Latvijas tiesību literatūrā intelektuālā

īpašuma tiesību jomā. Šajā apakšnodaļā tādējādi pētīta Pārtikas un veterinārā dienesta

kompetence un Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence, identificējot šo

iestāžu kompetenci regulējošo normu nepilnības un pētot to pilnveidošanas iespējas.

Saistībā ar trešo iestādi – Konkurences padomi - darbā secināts, ka tās kompetence

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā noteikta attiecībā uz negodīgas konkurences

aizlieguma uzraudzību reklāmā. Taču, ievērojot to, ka negodīgas konkurences lietas

nodotas tiesas kompetencē, no Konkurences padomes kompetences būtu izslēdzama

arī negodīgas konkurences aizlieguma uzraudzība saistībā ar reklāmu, to nododot

tiesas kompetencē.

Ceturtā nodaļa

Tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējas

Darba ceturtajā nodaļā tālāk pētīti darba otrajā nodaļā un trešajā nodaļā

konstatētās ES un Latvijas normatīvo aktu nepilnības, analizējot un pamatojot

nepieciešamos grozījumus ES un Latvijas normatīvajos aktos. Nodaļas pirmā

apakšnodaļa veltīta ES normatīvo aktu grozījumiem, koncentrējoties uz kopējas

Regulas izstrādāšanu, kamēr otrā apakšnodaļa – Latvijas normatīvo aktu grozījumiem,

koncentrējoties uz atsevišķa likuma pieņemšanas nepieciešamību, kas ietvertu Latvijas

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumu.

20

Pamatojoties uz otrajā nodaļā veikto Regulu izpēti saistībā ar ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu regulējumu, nodaļas pirmajā apakšnodaļā tālāk pētīti ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu regulējuma sadrumstalotības problēmjautājumi un kopējas Regulas

pieņemšanas nepieciešamība. Šo sadrumstalotību turpināja 2006. - 2009. gados

pieņemtie normatīvie akti, it sevišķi noteiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

regulējuma ietveršana Vienotajā TKO Regulā, kas aptver kopējo lauksaimniecības

organizāciju, taču neaptver visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz

lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Polemizējot ar Eiropas Komisijas nostāju un

atbalstot prof. Frīdriha-Karla Baiera (Friedrich–Karl Beier) un Rolanda Knaka

(Roland Knaak) izteikto viedokli uztvert ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

nevis par lauksaimniecības politikas, bet gan kā intelektuālā īpašuma tiesību

jautājumu, šajā apakšnodaļā pamatota atziņa par kopējas Regulas nepieciešamību

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotam unificētam regulējumam, kas būtu

veidojams uz Pārtikas produktu Regulas bāzes, attiecinot to uz visu preču grupu

precēm, tai skaitā, rūpnieciskām precēm.

Tālāk pētot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma nepilnības Latvijas

normatīvajos aktos, darba ceturtās nodaļas otrajā apakšnodaļā darba autors analizē un

pamato atsevišķa likuma nepieciešamību kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

regulējumam Latvijā, sīkāk apakšnodaļās apskatot šāda regulējuma būtiskākās

iezīmes. Šāda atsevišķa likuma nepieciešamība izriet no tā, ka atbilstoši Latvijas

intelektuālā īpašuma regulējumam katram intelektuālā īpašuma objektam tiek veltīts

atsevišķs likums un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums, ņemot

vērā to, ka šie objekti to jēdzieniskā un funkcionālā aspektā ir atšķirīgi, kas detalizēti

izpētīts darba pirmās nodaļas otrajā apakšnodaļā, ir nodalāms un nav regulējums viena

likuma ietvaros.

Balstoties uz izpētes rezultātiem darba pirmās nodaļas piektajā apakšnodaļā,

kurā atspoguļotas pastāvošās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas,

darba autors izdarījis secinājumu, ka Latvijas tiesiskajām un faktiskajām reālijām

nepieciešams kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību pamatot uz

reģistrācijas principu, sekojot arī kaimiņvalstu (Igaunija, Krievija, Baltkrievija) un

citu valstu (Šveice) piemēram, kurās pēdējos gados ieviesta reģistrācijas sistēma,

variējoties ar reģistrāciju aptvertajām precēm katrā no šīm valstīm. Reģistrācijas

principa ieviešana, kā darbā pamatots, ļautu izvairīties no nepieciešamības katras

tiesvedības ietvaros pierādīt kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusa esamību,

21

kas ir īpaši aktuāli Latvijas apstākļos relatīvi nelielā Latvijas kvalificētu ģeogrāfiskās

izcelsmes norāžu skaita kontekstā. Tādējādi, reģistrācijas aizsardzības modeļa

ieviešanas gadījumā Latvijā uzsvars no patērētāju uztveres pierādīšanas katras

tiesvedības ietvaros tiktu pārnests uz patērētāju uztveres pierādīšanu vienreiz, šo

norādi piesakot reģistrācijai attiecīgajā valsts reģistrā.

Izstrādājot atsevišķu likumu, būtu tādējādi novērstas pašreiz eksistējošā

aizsardzības modeļa – aizsardzības bez reģistrācijas – nepilnības, kā arī tiktu pilnībā

harmonizēts Latvijas kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums ar TRIPS

līguma normām, it sevišķi attiecībā uz homonīmām ģeogrāfiskajām norādēm, kas

pašreiz Latvijā spēkā esošajā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā nav

atspoguļots.

Pamatojoties tādējādi uz teorētiskajām atziņām, kas izdarītas darba pirmajā

nodaļā, un praktiskajām atziņām, kas izdarītas darba trešajā nodaļā, tālāk to pētīšanu

turpinot darba ceturtās nodaļas otrajā apakšnodaļā, darba autors ir izstrādājis atsevišķa

likuma redakciju kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumam, kas ievietots

darba ceturtās nodaļas beigās, savukārt šī regulējuma pamatprincipi formulēti

aizstāvēšanā izvirzāmajā pēdējā tēzē.

PROMOCIJAS DARBA AIZSTĀVĒŠANAI IZVIRZĪTĀS TĒZES

Darba aizstāvēšanai izvirzītās tēzes izteiktas secinājumu un priekšlikumu

formā un ir sekojošas:

1. Darba autors par terminu, kas aptver visus ģeogrāfiskos apzīmējumus, kuri

atšķir ar tiem apzīmēto preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi apzīmējumā

norādītajā vietā, izvirza terminu “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, kas novērstu

starptautiskajos līgumos un tiesību literatūrā esošo terminoloģijas dažādību. Ar

terminu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek saprasti apzīmējumi, kuri tieši vai netieši

norāda uz preču vai pakalpojumu izcelsmi šajā apzīmējumā atspoguļotajā

ģeogrāfiskajā vietā neatkarīgi no tā, vai šo preču vai pakalpojumu īpašības saistītas ar

šo ģeogrāfisko vietu. Šis termins, no vienas puses, nepārprotami un viennozīmīgi

atspoguļo ģeogrāfiskās izcelsmes norādes funkciju atšķirt preču vai pakalpojumu

ģeogrāfisko izcelsmi, bet no otras puses, ietver terminu “norāde”, tādējādi pasvītrojot

22

to, ka tas attiecas kā uz ģeogrāfiskajiem nosaukumiem (tiešas ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes), tā arī uz citiem ģeogrāfiskajiem apzīmējumiem (netiešas ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes).

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atšķiras no citiem intelektuālā īpašuma

objektiem ar tiesībsubjektības jautājumu. Kritiski vērtējama vairuma autoru izvirzītā

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu bezīpašnieka teorija, kas ir iekšēji pretrunīga. Darba

autors aizstāv viedokli, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu īpašumtiesības ietilpst

publiskajā (valsts) īpašumā, kā rezultātā valsts ar normatīvo aktu palīdzību definē

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas pieļaujamās robežas. Personu loks, uz

kurām attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanas tiesības, tiek aptvertas ar

ieinteresēto personu institūtu, kurš definēts Latvijas normatīvajos aktos un kurā

ietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norādē atspoguļotajā ģeogrāfiskā vietā esošie ražotāji

(pakalpojumu sniedzēji), kuri tiesīgi izmantot šīs norādes attiecībā uz precēm, kas

ražotas šajā vietā (vai pakalpojumiem, kas sniegti šajā vietā), un to apvienības,

asociācijas vai tiem pielīdzinātas organizācijas.

3. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ES iedalāma divos modeļos:

tiešās aizsardzības modelis un netiešās aizsardzības modelis. Tiešās aizsardzības

modelis īstenots ar Regulu palīdzību, kuras rada tiešo iedarbību un kuras

piemērojamas bez to noteikumu tālākas transponēšanas ES dalībvalstu likumos. ES

tiešās aizsardzības modelis aptver lauksaimniecības un pārtikas produktus (preces) un

iedalāms trijās daļās: pirmā daļa aptver lauksaimniecības un pārtikas produktus,

izņemot stipros alkoholiskos dzērienus un vīna sektora produktus; otrā daļa aptver

stipros alkoholiskos dzērienus; un trešā daļa aptver vīna sektora produktus. Pēc

pēdējos četros gados ieviestajām izmaiņām pieņemtas jaunas Regulas, kuras iedibina

savstarpēji līdzīgus principus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ES ietvaros,

kaut konstatējamas zināmas atšķirības šo Regulu noteikumos.

4. Netiešās aizsardzības modelis tiek īstenots caur citu tiesību un interešu

aizsardzību, ar kuru vienlaikus pastarpinātā veidā nodrošināti ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu aizsardzības aspekti, tostarp, ar preču zīmju tiesībām, ar normām par

patērētāju tiesību aizsardzību, marķējuma un muitas tiesībām, reklāmas tiesībām, ar

intelektuālā īpašuma aizsardzības īstenošanas regulējumu. Netiešās aizsardzības

23

modelis galvenokārt īstenots ar Direktīvu palīdzību, taču šī modeļa ietvaros pieņemtas

arī vairākas ES institūciju Regulas un lēmumi, un aptver visa veida preces un

pakalpojumus atkarībā no konkrēto tiesību un interešu aizsardzības veida īpatnībām.

5. Pašreiz spēkā esošais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiešās aizsardzības

regulējums ES tiesībās attiecībā uz pārtikas un lauksaimniecības produktiem ir

izkaisīts trīs dažādās Regulās, proti, Pārtikas produktu Regulā, Alkoholisko dzērienu

Regulā un Vienotajā TKO Regulā. Šāda pieeja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

regulējuma ietveršanai trijās dažādās Regulās nevar tikt atzīta par lietderīgu, ņemot

vērā to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības apjoms un aizsardzības

principi visās trijās Regulās ir līdzīgi un šāds regulējums attiecas uz vienu un to pašu

intelektuālā īpašuma objektu, proti, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tās paveidiem

(ģeogrāfiskās norādes un izcelsmes apzīmējumi).

6. Lai novērstu situāciju, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums ES

tiesībās ir sadrumstalots un izkaisīts trijās dažādās Regulās (Pārtikas produktu

Regula, Alkoholisko dzērienu Regula un Vienotā TKO Regula), kas attiecas uz vienu

un to pašu regulējuma sfēru, un panāktu vienveidīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības regulējumu, novēršot identisku terminu atšķirīgu definējumu Regulās,

nepieciešams izdarīt grozījumus Regulās attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzību un tās noteikumiem.

Grozījumi Regulās būtu divējāda rakstura. Pirmkārt, izdarīt grozījumus

Pārtikas produktu Regulas nosaukumā, attiecinot tās nosaukumu uz visu veidu

precēm, un regulējumā, attiecinot šajā Regulā ietverto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības regulējumu uz visu veidu precēm. Otrkārt, svītrot no Alkoholisko

dzērienu Regulas un Vienotās TKO Regulas nodaļas, kas satur ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu aizsardzības regulējumu, kuru paredzēs attiecīgi iepriekš minētā kopējā

Regula, kas attiektos uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tostarp, uz šo

Regulu aptvertajām precēm.

7. Latvijas nacionālā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas

pastāvēšana kā ierobežojums brīvas preču kustības brīvībai ir attaisnojama,

pamatojoties uz LESD 36. pantā paredzēto izņēmumu, kas attiecas kā uz kvalificētām,

tā arī uz vienkāršām, kvalitātes neitrālām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas

24

tādējādi pieļauj saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem aizsargāt abus šos

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu paveidus.

8. Konkurences likuma 18. panta otrās daļas prasība papildu darbībām pretēji

godīgām saimnieciskās darbības paražām vai normatīvo aktu pārkāpumiem konstatēt

“konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu” ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu kontekstā neatbilst Parīzes konvencijas 10.bis panta otrajai daļai. Šādu

secinājumu jāizdara arī attiecībā uz Konkurences likuma 18. panta trešās daļas 2.

punktu, kas neatbilst Parīzes konvencijas 10.bis panta trešās daļas 3. punktam.

Tādējādi, Konkurences likuma 18. panta otrās daļas un trešās daļas 2. punkta

pareizajai piemērošanai šīs normas kopsakarā ar Parīzes konvencijas 10.bis pantu

tulkojamas tādā veidā, ka negodīgas konkurences izpausmes konstatēšanai pietiekami

konstatēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nepatiesu vai maldinošu izmantošanu bez

nepieciešamības konstatēt “konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu”.

9. Neskatoties uz to, ka negodīgas konkurences lietu izskatīšana nodota tiesas

kompetencē, Konkurences likumā nav noteiktas tiesas kompetence negodīgas

konkurences izpausmju konstatēšanas gadījumā, kā rezultātā nepieciešams būtu

papildināt Konkurences likuma 18.1 pantu ar formulējumu, ka tiesa, izskatot

negodīgas konkurences aizlieguma lietas, piemēro mutatis mutandis Civilprocesa

likuma 30.2 nodaļas normas. Tai pat laikā, ņemot vērā to, ka negodīgas konkurences

aizlieguma regulējums ievietots Konkurences likumā, kas balstās uz Konkurences

padomes kompetenci, taču negodīgas konkurences aizlieguma lietas nodotas tiesas

kompetencē, nepieciešams būtu negodīgas konkurences regulējumu svītrot no

Konkurences likuma un ietvert to atsevišķā - Negodīgas konkurences aizlieguma –

likumā. Darba tematikas dēļ nav iespējams izstrādāt priekšlikumu šāda likuma

redakcijai, tādēļ būtu nepieciešami tālāki pētījumi šajā jomā.

10. Lai novērstu pretrunu ar likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās

izcelsmes norādēm 43. panta otro daļu saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

aizsardzības lietu izskatīšanu, no Civilprocesa likuma 25. panta pirmās daļas 3. punkta

būtu svītrojami vārdi “un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu”.

25

11. Lai nepieļautu to, ka Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta

piecpadsmitā daļa, kas stājas spēkā ar 2011. gada 01. janvāri, varētu radīt maldinošu

iespaidu, ka tā attiecas uz visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, nepieciešams

izdarīt grozījumus šajā normā, izsakot to sekojošā redakcijā:

“Par Regulās piesakāmās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, par

iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un par ģeogrāfiskās izcelsmes

norādes specifikācijas grozījuma reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Valsts

nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

12. Atbilstoši likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 1.

panta 10. punktā ietvertajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcijai

ģeogrāfiskās izcelsmes norādi raksturo vairāki elementi: 1) šis termins aptver gan

tiešas, gan netiešas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; 2) attiecas gan uz visu preču

grupu precēm, gan uz pakalpojumiem; 3) pasvītro saistības nepieciešamību starp

ģeogrāfiskās izcelsmes norādē atspoguļoto ģeogrāfisko vietu un precēm vai

pakalpojumiem, kas apzīmētas ar šo norādi, kas pamatojas uz diviem komponentiem:

preču vai pakalpojumu izcelsme norādē atspoguļotajā ģeogrāfiskajā vietā (objektīvs

kritērijs) un Latvijas patērētāju uztvere par šo preču vai pakalpojumu asociāciju ar to

ģeogrāfiskās izcelsmes vietu (subjektīvs kritērijs); 4) attiecas gan uz Latvijas, gan uz

ārvalstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Darbā pamatots, ka visi šie ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes elementi ir juridiski kritēriji, tādēļ nevar atbalstīt Dr. iur. Laura

Rasnača promocijas darbā aizstāvēto tēzi, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu strīdos

tiesām “pēc būtības jāvērtē dažāda veida “nejuridiska” rakstura apstākļi”.

13. Nevar atbalstīt Latvijas tiesu nostāju ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

lietās, saskaņā ar kuru ģeogrāfiskā apzīmējuma atbilstības noteikšana ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes legāldefinīcijai vērtējama bez patērētāju uztveres komponenta, jo

šāda Latvijas tiesu nostāja nonāk pretrunā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību

teoriju un likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

14. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

pārkāpumu kā vienu no deliktattiecību modeļiem pamatojas ar Civillikuma 1635.

pantā ietverto regulējumu, pastāvot atsevišķām zaudējumu atlīdzināšanas

priekšnoteikumu īpatnībām. Tā zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma pastāvēšanai par

26

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpumu ieinteresētajām personām kā cietušajiem

nav jāpierāda pārkāpumu pieļāvušās personas vaina, kas tiek prezumēta ar pārkāpuma

faktu. Savukārt zaudējumu apmērs nosakāms kā ieinteresētās personas atrautā peļņa

vai iespējams gūtā peļņa, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pārkāpums nebūtu noticis.

15. Likumā Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietvertais

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums ir pilnveidojams no divu aspektu viedokļa.

Pirmkārt, šajā likumā ietvertais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums pēc būtības

izriet no Konkurences likuma 18. pantā ietvertā negodīgas konkurences aizlieguma

regulējuma kopsakarā ar Parīzes konvencijas 10.bis pantu, tādēļ nav uzskatāms par

būtisku pienesumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības nodrošināšanai.

Otrkārt, šis regulējums ir pretrunīgs un nepilnīgs, tostarp, attiecībā uz ģeogrāfiskās

izcelsmes norādes legāldefinīcijā ietverto maldinošo piebildi “raksturu vai īpašībām,

kas saistītas ar šo izcelsmi”; kļūdaino 40. panta pirmās daļas formulējumu par

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību bez reģistrācijas vienīgi ar IX nodaļas

noteikumiem; neparedz regulējumu, kā noteikt konkrētā ģeogrāfiskā apzīmējuma

atbilstību ģeogrāfiskās izcelsmes norādes legāldefinīcijai; nepamatoti saistīta konkrētā

ģeogrāfiskā apzīmējuma atbilstība ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusam ar tirgus

dalībnieku uztveri.

16. Pašreiz spēkā esošajā likumā Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm ietverts preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums, regulējot

abus šos intelektuālā īpašuma objektus viena likuma ietvaros, tomēr ģeogrāfiskās

izcelsmes norādēm kā patstāvīgam intelektuālā īpašuma objektam nepieciešams

atsevišķa likuma regulējums, nošķirot šo regulējumu no preču zīmju regulējuma, kas

pamatojas uz atšķirīgiem aizsardzības principiem. Tā kā vienkāršas kvalitātes

neitrālas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes regulētas Konkurences likuma 18. pantā,

atsevišķajam likumam jāaptver kvalificētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tādējādi

pilnveidojot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību Latvijā; paredzot plašāku

aizsardzības apjomu kvalificētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aptver preces

ar augstu pievienoto vērtību un tādējādi nodrošinātu Latvijas nacionālās intereses

aizsargāt Latvijai raksturīgus produktus; nodrošinot pašreizējo likuma trūkumu

novēršanu un pilnīgu TRIPS līgumā ietverto saistību izpildi.

27

Atsevišķa likuma redakcija atspoguļota darbā un tā pamatota ar sekojošiem

pamatprincipiem: 1) likums aptvertu ģeogrāfiskās norādes TRIPS līguma izpratnē; 2)

aizsardzība tiktu piešķirta uz reģistrācijas principa pamata; 3) reģistrāciju veiktu un

ģeogrāfisko norāžu reģistru uzturētu Latvijas Republikas Patentu valde; 4) reģistrēto

ģeogrāfisko norāžu aizsardzības apjoms aptvertu patērētāju maldinājumu gadījumus

un aizsardzību neatkarīgi no patērētāju maldinājuma.

______________________ Vadims Mantrovs, 2010. gada 24. septembrī