Epifītiskās sūnas

Slīteres Zilajos kalnos

Anna Mežaka

Vija Znotiņa

Darba mērķis

• Raksturot epifītisko sūnu floru un ekoloģiju nogāžu un gravu mežos Slīteres Zilajos kalnos

Darba uzdevumi

• Noteikt epifītisko sūnu sugas

• Raksturot galvenos epifītisko sūnu sugu augšanas ierobežojošos faktorus

Pētītā teritorija• Pētījums veikts Slīteres nacionālajā

parkā, Zilo kalnu Z nogāzes posmā starp 2 sāngravām

Pētītā teritorija

• Pētītā teritorija ir unikāla, sākotnēji kā Baltijas ledus ezera senkrasts tas pamazām kļuvis par vērtīgu biotopu ar retām sugām

• Latvijā maz gāršu, ko cilvēks nebūtu pārveidojis

Metodika

• Koku sugas (vecums, diametrs, augstums, mizas pH)

• Sūnu sugas (sastopamība, projektīvais segums, augstums uz stumbra, debespuse)

Rezultāti• Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta

epifītisko sūnu flora• 63 sūnu sugas uz 9 sugu kokiem• 7 DMB indikatorsugas • 3 īpaši aizsargājamās sugas, kas ir arī DMB

speciālistu sugas

• Visvairāk sūnu sugas konstatētas uz apsēm, kļavām, ošiem

• Vismazāk – uz bērziem, eglēm

Sūnu sugu sastopamība uz dažādu sugu kokiem

05

10152025303540

Koku sugas

Sū

nu

su

gu

ska

its

Koku skaits

Sūnu suguskaits

DMB sūnusugu skaits

• Visvairāk sūnu sugas auga stumbra lejasdaļā – līdz 0,5 m, D pusē, mazāk – 0,5 – 2 m, Z, A

• Sugas ar plašu ekoloģisko valenci – ložņu strupknābe Amblystegium serpens, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme, u. c.

• Pētītajā teritorijā koku vecums, diametrs, augstums, nogāzes augstums nekorelēja ar: – sūnu sugu skaitu; – ar reto un aizsargājamo sugu sastopamību; – ar DMB indikatorsugu sastopamību.

0

2

4

6

8

10

12

14

16

0 1 2 3 4 5 6 7

pH

Sū

nu

su

gu

ska

its

• Sūnu sugu augšanu uz kokiem visvairāk ietekmē koka suga un koka mizas pH

• Kopējais sūnu sugu skaits un sastopamība korelēja ar koka mizas pH

• “Bāziski koki” - apse, osis, kļava, goba, vītols, pīlādzis (mizas pH 4,77 – 6,77)

• “Bāzisku koku” sugas – parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, tievā gludlape Homalia trichomanoides u. c.

• Vairums no DMB sūnu sugām un īpaši aizsargājamajām sūnu sugām konstatētas uz “bāziskajiem kokiem” –apsēm, ošiem, kļavām, gobām, pīlādžiem, vītola

• “Skābi koki” - egle, bērzs, melnalksnis (mizas pH 3,06 – 4,8)

• “Skābu koku” sugas – kalnu divzobe Dicranum montanum, lielā divzobe Dicranum majus

• Mazāka sugu daudzveidība uz šiem kokiem

Secinājumi• Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta

epifītisko sūnu flora• Sūnu sugu sastopamību uz kokiem visvairāk

ietekmēja koka suga un koka mizas pH• Sūnu sugu sastopamība uz kokiem nekorelēja

ar koka vecumu un diametru• Uz “bāziskajiem kokiem” – apsēm, kļavām,

ošiem, gobām, vītoliem, pīlādžiem - vislielākais sūnu sugu skaits