ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums

1

Nr.1/2012

Erasmus 25. gadadienas svinības Erasmus 25.gadadienu šogad atzīmē gan ar starptautiska, gan nacionāla

mēroga pasākumiem visā Eiropā. Latvijā svinības aizsākās 27.martā un

turpināsies līdz pat gada beigām. To ietvaros notika vairāki informatīvi

pasākumi, kuru vidū bija arī konferences Kopenhāgenā un Rīgā, kas

sniedza iespēju atskatīties uz sasniegtajiem rezultātiem un diskutēt par

aktualitātēm.

Aktuālā informācija par svinību pasākumu programmu Latvijā atrodama

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapā.

Konference Rīgā

Erasmus 25 debašu turnīrs

Augstākās izglītības jomas eks-

perti konferencē "Erasmus prog-

ramma un Boloņas process - to

loma izglītības internacionalizāci-

jā" izvērtēja Erasmus programmas

nozīmi un diskutēja kā par sa-

sniegto Eiropas vienotās augstā-

kās izglītības telpas attīstībā, tā

par izvirzītajiem uzdevumiem

2012.-2015.gadam (pēc Boloņas

procesa izglītības ministru konfe-

rences Bukarestē 2012.gada aprī-

lī).

Konferencē piedalījās pārstāvji no

Izglītības un zinātnes ministrijas,

Rektoru padomes, Augstākās iz-

glītības padomes, Akadēmiskā

informācijas centra,

Augstākās izglītības

kvalitātes novērtēša-

nas centra, Studiju un

zinātnes administrāci-

jas, Latvijas Studentu

apvienības, kā arī

VIAA, augstskolu rek-

tori un prorektori, kole-

džu direktori, augst-

2

E. Kivriņa, ES Mūžizglītības programmas departamenta direktore,

(centrā) un konkursa “Es. Es pats. Un Erasmus” laureāti

“Erasmus vēstnieki” apceļo Latviju

„Erasmus vēstnieki” interaktīvais stends

vizuāli pievilcīgā un viegli uztveramā

veidā ar video, fotogrāfiju un atziņu palī-

dzību iepazīstina interesentus ar studen-

tu, pasniedzēju un augstskolu personāla

stāstiem par studijām un profesionālo

pilnveidi dažādās Eiropas valstīs Eras-

mus apmaiņas programmā.

Stends atspoguļo vairāku desmitu prog-

rammas dalībnieku pieredzes stāstus,

tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministra

Roberta Ķīļa un Latvijas Mākslas akadē-

mijas rektora Alekseja Naumova Eras-

mus pieredzi. Tas apceļoja 11 lielākās

Latvijas pilsētas.

Maijā notika vidusskolēnu debašu turnīrs

„Erasmus 25”, kurā skolēni debatēja par

to, kā Latvijas studenti ir sagatavoti mo-

bilitātei un apmaiņas programmām

izglītībā. Par labākajiem debatētājiem

tika atzīta apvienotā Cēsu Valsts ģimnā-

zijas un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu

Valsts ģimnāzijas komanda.

Debašu fināla dalībnieku atziņas par

Erasmus programmas studentu apmaiņu

ir apkopotas VIAA mājas lapā.

skolu un koledžu Erasmus prog-

rammas koordinatori, un Boloņas

procesa eksperti.

Visas dienas garumā eksperti in-

formēja par nozīmīgiem jautāju-

miem augstākajā izglītībā. Klāt-

esošajiem bija iespēja noklausī-

ties Rektoru Padomes ģenerāl-

sekretāra prof. Andreja Rauhvar-

gera prezentāciju par Eiropas

Augstākās izglītības progresa zi-

ņojumu 2012 (prof. Rauhvargers ir

arī viens no šī ziņojuma līdzauto-

riem).

Boloņas procesa progresa ziņo-

jums visiem interesentiem ir pie-

ejams eacea.ec.europa.eu

2

Latvijas Mākslas akadēmijas un

Latvijas Universitātes pārstāvji

dalījās ar savu pieredzi Erasmus

programmas īstenošanā. Konferencē

tika apspriesta arī Erasmus program-

mas nozīme augstākās izglītības in-

ternacionalizācijā, kopīgo studiju

programmu un Erasmus programmas

mācībspēku mobilitātes ietekme uz

augstākās izglītības kvalitāti. Pasāku-

ma laikā eksperti analizēja arī mājas

lapu ārvalstu studentiem Study in Lat-

via un programmas popularizēšanas

aktivitātes, ko ir organizējis Erasmus

Student Network.

Konferences noslēgumā apbalvoja

studentu pieredzes stāstu, fotogrāfiju

un video konkursa "ES. Es pats. Un

Erasmus" laureātus. Ar visiem konkur-

sa darbiem var iepazīties gadadienas

Stāsts Foto Video

Gundega Elvika Linda Zariņa Ieva Briede 1. vieta

Aiga Dombrovska Katrina Dimanta Jānis Bukšs 2. vieta

Dace Suveizda Viktorija Valujeva Līga Laimiņa 3.vieta

Konkursa “ES. Es pats. Un Erasmus” laureāti

sociālā portāla lapā facebook.com

Konference notika 2012. gada 17.

maijā, Tallink viesnīcā. Konferences

prezentācijas un fotogalerija pieejama

VIAA mājas lapas sadaļā „Erasmus

25”

Konference Kopenhāgenā

Kopenhāgenā notika Erasmus jubile-

jas gada konference „Svinot Erasmus

25 – pagātnes sasniegumi un nākot-

nes perspektīvas”. Tās mērķis bija

pulcēt kopā visu programmas dalīb-

valstu Erasmus goda vēstniekus,

Eiropas Komisijas un nacionālo aģen-

tūru pārstāvjus, lai pārrunātu līdz šim

paveikto Erasmus programmas īste-

nošanā un diskutētu par programmas

nākotni.

Konferencē piedalījās Latvijas Eras-

mus goda vēstnieki – Latvijas Māk-

slas akadēmijas rektors prof. Aleksejs

Naumovs un Erasmus Student

Network valdes locekle Madara Apsa-

lone, kā arī Valsts izglītības attīstības

aģentūras pārstāve.

Pirmajā konferences dienā tika apbal-

votas tās augstākās izglītības iestā-

des, kuras šajā gadā saņēmušas Dip-

loma pielikuma (DS) vai Eiropas Kre-

dītpunktu pārneses sistēmas (ECTS)

atzinības zīmes. Šo apbalvojumu pie-

šķir Eiropas augstākās izglītības ie-

stādēm, kas demonstrē izcilību ECTS

un DS izmantošanā.

Diplomu pielikuma atzinības zīmes

svinīgi saņēma Banku Augstskolas

projektu vadītāja starptautiskajos jau-

tājumos Sandra Kraže, Daugavpils

universitātes rektors Arvīds Baršev-

skis un Latvijas Lauksaimniecības

universitātes rektors Juris Skujāns.

Otrajā dienā Erasmus vēstnieki pre-

zentēja savu manifestu, kurā aktuali-

zēja dažāda veida barjeru likvidēšanu

starp izglītības sistēmām un mācību

metodēm Eiropā, tostarp ārvalstu stu-

diju un prakses periodu atzīšanas jau-

tājumus. Vēstnieki uzsvēra, ka Eras-

mus programma ir izmaiņu veicinātāja

augstākajā izglītībā, un par būtisku

atzina sadarbības stiprināšanu starp

izglītības iestādēm un darba devē-

jiem. Tāpat manifestā izskanēja aici-

nājums palielināt mazāk pārstāvēto

grupu iesaistīšanos Erasmus prog-

rammā un uzturēt tās pievilcību, iepa-

zīstinot sabiedrību ar sasniegtajiem

rezultātiem un programmas dalībnie-

ku pieredžu stāstiem.

Darba grupās konferences dalībnieki

diskutēja par Erasmus studentu mobi-

litātes pievilcības veicināšanu, perso-

nāla mobilitātes iespaidu uz augstā-

kās izglītības internacionalizāciju un

citiem aktuāliem jautājumiem. Diskusi-

ju dalībnieki atzina, ka programma ir

bagātinājusi personāla un studentu

dzīvi. Tā veicinājusi augstskolu inter-

nacionalizāciju un sadarbību gan pa-

sniedzēju, gan augstskolu vidū.

Konference notika 2012. gada 8. – 9.

maijā. To organizēja Dānijas Mūžizglī-

tības programmas nacionālā aģentūra

sadarbībā ar Dānijas Zinātnes, inovā-

ciju un augstākās izglītības ministriju

un Eiropas Komisiju.

Latvijas delegācijas pārstāvji Kopenhāgenā

Konference Rīgā

1

3

Konferencē piedalījās 273 dalībnieki

no visām Eiropas Savienības Mūžiz-

glītības programmas dalībvalstīm:

pašlaik īstenojamo partnerības projek-

tu pārstāvji, Izglītības ministriju pār-

stāvji, kas iesaistīti skolu politikas vei-

došanā, Eiropas Savienības Mūžizglī-

tības programmas nacionālo aģentūru

un Eiropas Komisijas pārstāvji. Latviju

konferencē pārstāvēja sešu skolu par-

tnerības projektu pārstāvji: Inese Ābe-

le no Rīgas 4.speciālās internātpa-

matskolas, Kristīna Bernāne no Prie-

kuļu pirmsskolas izglītības iestādes

„Mežmaliņa”, Anda Deksne no Rūjie-

nas vidusskolas, Viktorija Gailīša no

Ogres Valsts ģimnāzijas, Līvija Mukā-

ne no Mālpils vidusskolas un Viktorija

Petļaka no Olaines 2.vidusskolas, kā

arī Valsts izglītības attīstības aģentū-

ras Eiropas Savienības Mūžizglītības

programmas departamenta Comenius

un Mācību braucienu nodaļas vadītāja

Baiba Sermuliņa.

Pēc oficiālās konferences atklāšanas

klātesošajiem bija iespēja noklausīties

divas saturīgas un interesantas lekci-

jas. Profesors Klaus Hurrelmann

(Vācija) prezentēja īpašu Vācijā veiktu

pētījumu un savu redzējumu par paš-

reizējām problēmām skolu izglītībā

Eiropā. Savukārt Paul Collard

(Apvienotā Karaliste) analizēja starp-

tautiskos partnerības projektus kā

skolas ikdienas pārmaiņu faktoru.

Konferences otrajā dienā dalībnieki ar

lielu interesi noklausījās Eiropas Ko-

misijas pārstāves, Comenius prog-

rammas koordinatores Margaritas

Lago prezentāciju par plānotājām pār-

maiņām Eiropas Savienības izglītības

programmā, kas ietekmēs skolu sek-

toru nākošajā finanšu plānošanas

posmā 2014-2020. Visas pašlaik ek-

sistējošās programmas (Mūžizglītības

programma, starptautiskās augstākās

izglītības programmas (Erasmus Mun-

dus, Tempus, Alfa, Edulink), Jaunatne

darbībā un ES Sporta programma)

tiks apvienotas vienā integrētā prog-

rammā, kurā īpaša uzmanība tiks pie-

vērsta projektu rezultātiem un to ietek-

mei uz mērķgrupām. Integrētajā prog-

rammā ir plānotas trīs galvenās aktivi-

tātes: mobilitāte mācību nolūkā, visu

izglītības līmeņu institucionālā sadar-

bība inovāciju un labākās prakses

apmaiņai, kā arī atbalsts politikas re-

formām dalībvalstīs.

Konferences laikā politikas eksperti

un skolu pārstāvji darba grupās disku-

tēja un radīja idejas četru globālu jau-

tājumu risināšanai: mācību vides un

pedagogu kompetences uzlabošana,

iekļaujošā izglītība un skolu internaci-

onalizācija. Diskusijās tika analizēta

projektos gūtā pieredze, kas sniedza

praktiskus piemērus.

Konferences hallē bija iespējams ie-

pazīties ar 12 labāko Comenius skolu

partnerību projektu izstādi. Katrs no

projektiem bija saistīts ar kādu no

konferences tēmām, un šo Eiropas

labākās prakses piemēru vidū trīs pro-

jektos kā partneri darbojas arī Latvijas

skolas: Krimuldas vidusskola (projekts

„Nils Holgersson travelling around the

Baltic Sea”), Siguldas novada vidus-

skola (projekts „Concepts for a Suc-

cessful Self-Organized Learning”) un

Ropažu v idussko la (pro jek ts

„Integration and Equality in the field of

education by means of physical activi-

ties, games and sport”).

Konference notika 2012. gada 3. un 4.

maijā Briselē. Detalizēta informācija

par konferenci atrodama konferences

mājas lapā.

Comenius partnerības veicina tālāku skolu sadarbību

Latvijas delegācija

Eiropas Komisija organizēja Comenius partnerībām veltītu starptautisku konfe-

renci. Tās mērķis bija rosināt diskusijas par Comenius starptautiskās skolu sa-

darbības popularitātes un veiksmes iemesliem, kā arī par iegūtās sadarbības

pieredzes ietekmi uz skolēniem, pedagogiem, vecākiem un vietējo sabiedrību.

Konferences dalībnieki atzina, ka projekti veicina skolu politikas attīstību dalīb-

valstīs un rosina uz tālākas sadarbības tīklojumu veidošanu.

Labāko skolu projektu izstāde

4

Pieaugušo izglītotāju profesionālā

kvalifikācija un kompetence ir būtisks

faktors kvalitatīvas pieaugušo izglītī-

bas nodrošināšanā, kas ir viens no

Grundtvig apakšprogrammas darbī-

bas pamatvirzieniem. Grundtvig

apakšprogrammā ar to tieši saistītas

trīs aktivitātes - "Pieaugušo izglītības

personāla profesionālā pilnveide",

"Pieaugušo izglītības personāla vizī-

tes un apmaiņa" un "Asistentūra".

Tuvojoties Mūžiz-

glītības program-

mas 2007. - 2013.

gada plānošanas perioda noslēgu-

mam, Eiropas Komisija un Itālijas ES

Mūžizglītības programmas Nacionālā

aģentūra 2012. gada 6.-8. jūnijā Flo-

rencē organizēja ceturto Grundtvig

konferenci "Pieaugušo izglītotāju pro-

fesionālā attīstība un mobilitāte", kurā

minētās aktivitātes tika analizētas

saistībā ar pieaugušo izglītības attīstī-

bu Eiropas Savienībā (ES).

Konferencē detalizēti aplūkoja Grund-

tvig aktivitāšu ietekmi uz pieaugušo

izglītības attīstību Eiropā. 2011. un

2012. gadā veiktie pētījumi liecina, ka

vairāk nekā 94% no iepriekšminēto

aktivitāšu dalībniekiem ļoti atzinīgi

novērtē apmeklēto kursu kvalitāti. Ap-

taujātie atzina, ka programma ir snie-

gusi ievērojamu ieguldījumu viņu kva-

lifikācijas paaugstināšanā un bieži

palīdzējusi atrast vēlamāku darbu.

Nedaudz mazāks skaits aptaujāto

uzsvēra pozitīvo ietekmi uz dalībnieku

pārstāvētajām organizācijām, iestā-

dēm un uzņēmumiem (vidēji ap 83%

dalībnieku atzina, ka ietekme ir bijusi

pozitīva), bet ietekme uz apkārtējo

sabiedrību ir novērtēta kā samērā ne-

liela. Kritiskas piezīmes ir bijušas, gal-

venokārt, par tiem kursiem, kuri nav

izstrādāti starptautisku projektu ietva-

ros, bet kurus piedāvā dažādas ko-

mercstruktūras.

Vienlaikus ap-

sprieda arī pa-

stāvošos trūku-

mus programmas darbā. Konferences

dalībnieki kā nepieņemamu raksturoja

situāciju, ka Comenius - Grundtvig

kursu katalogā (turpmāk - katalogā)

piedāvāto kursu jeb sesiju skaits ir

apmēram vienāds ar attiecīgā gada

stipendiju skaitu, tādējādi lielu daļu

kursu atceļ dalībnieku trūkumu dēļ. Tā

kā būtisks finansējuma pieaugums

nav paredzams, tad iespējamais risi-

nājums ir prasību pastiprināšana kur-

su organizatoriem, kursu tēmu ierobe-

žošana un centralizēta prioritāšu ie-

viešana, galveno uzsvaru

liekot uz pieaugušo izglī-

tības metodikas, didakti-

kas un ar tām saistītiem

jautājumiem. Tāpat tika

diskutēts par valodu kur-

su likvidēšanu, kuri šo-

brīd veido ap 40% no

kataloga piedāvājuma.

Arī dalībnieku sertifikāci-

jas jautājums nav atrisināts. Parasti

izsniegto sertifikātu atzīst tikai dalīb-

nieka pārstāvētajā organizācijā.

Šie jautājumi iegūst īpašu nozīmi, plā-

nojot pieaugušo izglītību veicinošas

aktivitātes nākamajā periodā pēc Mū-

žizglītības programmas noslēguma

2013. gadā. Konferencē tika identifi-

cētas šobrīd prioritārās profesionālās

pilnveides vajadzības, apspriesti jau-

tājumi par Eiropas līmeņa sadarbības

efektivitātes veicināšanu, taču diskusi-

jām, galvenokārt, bija Grundtvig darbī-

bas 2007. - 2012. gadam analīzes un

izdarīto secinājumu raksturs. Konfe-

rences dalībnieki atkārtoti uzsvēra, ka

2007. - 2013. gadu pieredze efektīvi

jāizmanto jaunās programmas plāno-

šanā un īstenošanā.

Darbs konferences laikā tika organi-

zēts gan plenārsēdēs, gan darba gru-

pās. Vienā no darba grupām - Profile

and competences of adult education

staff - tika apspriestas prasības pieau-

gušo izglītotājiem programmas dalīb-

valstīs un Grundtvig programmas ie-

spējas pieaugušo izglītības kvalitātes

veicināšanā ES kopumā. Klātesošie

atzinīgi novērtēja Latvijas pieredzi,

ieviešot nacionālās saturiskās prioritā-

tes Grundtvig projekta iesniegumu

izvērtēšanā.

Konferences gaitā prezentēja virkni

detalizēti izstrādātu dokumentu un

pētījumu, no kuriem pirmkārt minams

konferencei sagatavotais Background

report. Tajā īsi apskatīta Grundtvig

programmas mijiedarbība ar pieaugu-

šo izglītības politikas attīstību ES,

veikto pētījumu rezultātiem un kvalitā-

tes jautājumiem pieaugušo izglītībā,

kā arī dotas atsauces uz saistošiem

EK dokumentiem.

Konferencē apspriestie dokumenti un

pētījumi (piemēram, Adult Learning

Professions in Europe, Key Compe-

tences for Adult Learning Professi-

onals), pieejami konferences mājas

lapā. Mājaslapas parole: florence

Florencē izvērtē pieaugušo izglītības attīstību

Grundtvig kursu kvalitāti 94%

dalībnieku novērtēja kā augstu

5

Kopumā šajā akadēmiskajā gadā vai-

rāk nekā 230 000 studenti devušies

uz kādu no Eiropas Savienības val-

stīm, lai studētu vai izietu praksi Eras-

mus programmas ietvaros. Salīdzinot

ar iepriekšējo akadēmisko gadu, pie-

augums ir 8,5%. Nākamos gadus,

saglabājot 3,89% pieaugumu, tiks

piepildīts Erasmus mērķis – trīs miljo-

nais Erasmus students 2012./2013.

akadēmiskajā gadā.

Tāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā

gadā, visvairāk studentu mobilitātē

nosūtījušas Spānijas augstākās izglītī-

bas iestādes – vairāk nekā 36 tūksto-

šus. Otrajā vietā ir Francija, kam seko

Vācija, Itālija un Polija. Interesanti, ka,

apskatot lielāko mobilitātē nosūtīto

studentu skaitu attiecībā pret kopējo

studējošo skaitu attiecīgajā valstī, Lat-

vija ierindojas 4. vietā aiz Luksembur-

gas, Lihtenšteinas un Spānijas.

Vispopulārākais mobilitāšu galamērķis

2010./2011. akadēmiskajā gadā bijusi

Spānija, kura uzņēmusi vairāk nekā

37 tūkstošus studentu. Tai seko Fran-

cija, Vācija un Apvienotā Karaliste.

Vidējā stipendija Erasmus studiju un

prakšu studentiem ir EUR 250, kas,

salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko

gadu, ir nedaudz mazāka. Jāatzīmē,

ka 3% no kopējā mobilitāšu skaita ir

studenti, kas devušies mobilitātē, ne-

saņemot stipendiju (t.i., „zero-grant”

studenti). Tas parāda studentu ieinte-

resētību izmantot Erasmus program-

mas priekšrocības (piemēram, atbrī-

vojumu no studiju maksas vies-

augstskolā), pat tad, ja netiek piedā-

vāts finansiāls atbalsts. Vidējais mobi-

litātes ilgums jau vairākus gadus ir

nemainīgs – 6 mēneši.

Erasmus aktīvi atbalsta arī cilvēku ar

īpašām vajadzībām dalību mobilitātē,

piedāvājot papildu finansējumu. Pēdē-

jos gados vērojams Erasmus studentu

ar īpašām vajadzībām skaita pieau-

gums, 2010./2011. akadēmiskajā ga-

dā tie bija vairāk nekā 250 studenti.

No nedaudz vairāk par 4 tūkstošiem

augstākās izglītības iestāžu, kurām

piešķirtas Erasmus hartas, 3 041 ie-

stādes aktīvi piedalījušās, nosūtot

studentus studijās un praksēs Eras-

mus programmas ietvaros.

2010./2011. akadēmiskajā gadā atbal-

stītas gandrīz 43 tūkstoši personāla

(docēšanas un personāla pieredzes

apmaiņas) mobilitātes, kas ir ievēro-

jams pieaugums (13,3%) salīdzināju-

mā ar iepriekšējo gadu.

No visām īstenotajām mobilitātēm

73,8% bijušas docēšanas mobilitātes

un 26,2% - personāla pieredzes ap-

maiņas. Vidējais mobilitātes ilgums

bijis 5,7 dienas un vidējā stipendija

vienai mobilitātei – EUR 662.

Latvijas augstākās izglītības iestāžu

īstenoto personāla mobilitāšu skaits

2010./2011. akadēmiskajā gadā ir

pieaudzis par trešdaļu, salīdzinot ar

iepriekšējo periodu. Visvairāk perso-

nāla mobilitāšu īstenojušas Polijas

augstākās izglītības iestādes, tad se-

ko Spānija, Vācija, Francija un Čehija.

Vispopulārākais personāla mobilitāšu

galamērķis 2010./2011. akadēmiskajā

gadā ir bijusi Spānija. Tai seko Vācija,

Francija un Apvienotā Karaliste.

VIAA mājas lapas sadaļā Erasmus

statistika atrodama detalizēta informā-

cija par Erasmus mobilitātes statistiku

Latvijā 2010./2011. akadēmiskajā ga-

dā.

Erasmus mobilitātes statistika 2010./2011. akadēmiskajam gadam

Eiropas Komisija ir apkopojusi Erasmus Nacionālo aģentūru statistikas datus par atbalstu studentu un personāla mobilitā-

tēm 2010./2011. akadēmiskajā gadā visās programmas dalībvalstīs.

Studentu mobilitāte Personāla mobilitāte

Mūžizglītības programmas dalībnieku pieredzes stāsti

Par Grundtvig programmas aktivitātes "Senioru brīvprātīgais darbs" projektu „Austrumeiropas brīvprātīgie vēstneši – labas

prakses un attīstības modeļu apmaiņa muzeju brīvprātīgo programmās” stāsta dalībnieki Herta Jansone un Pēteris Zariņš:

“Mums bija iespēja piedalīties jauno muzeja brīvprātīgo uzņemšanā. Orientē-

šanās spēlē izstaigājām muzeju un meklējām atbildes uz jautājumiem par

muzeja telpu iekārtojumu un muzeja zālēs izstādītajiem eksponātiem. Orientē-

šanās spēle parāda katra tās dalībnieka vērīgumu un spēju orientēties muze-

ja telpās, pierādot dalībnieka piemērotību muzeja brīvprātīgo darbam.”

“Šo spēli varētu ieviest arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja brīvprātīgo iz-

vērtēšanas gaitā.”

Citi Grundtvig programmas dalībnieku pieredzes stāsti publicēti šeit 6

6

Aktivitātes veids Iesniegtie

projekti

Apstiprinātie pro-

jekti

Apstiprinātais finansē-

jums (EUR)

Comenius apakšprogramma

Partnerības

Skolu daudzpusējās partnerības 267 68 1 361 000.00

Skolu divpusējās partnerības 11 5 105 000.00

Comenius Regio partnerības 7 5 157 714.75

Comenius profesionālā pilnveide

I termiņš 137 69 132 485.16

II termiņš 98 37 75 818.42

Comenius asistentūras

Asistenti 14 12 74 593.00

Asistenta uzņemšana skolā 22 9 N/A

Skolēnu individuālā mobilitāte

Skolēnu apmaiņā iesaistītās skolas 3 3 25 844.00

Caurviju programmas Mācību braucieni

I termiņš 36 19 26 930.00

Leonardo da Vinci apakšprogramma

Mobilitātes projekti

Audzēkņu, kas iegūst sākotnējo profe-

sionālo izglītību, prakses (IVT)

36 23 1 061 907.00

Cilvēku darba tirgū prakses (PLM) 66 39 464 895.00

Profesionālās izglītības speciālistu

pieredzes apmaiņa (VETPRO)

36 23 239 497.00

Partnerības projekti 78 9 139 000.00

Inovāciju pārneses projekti 11 3 631 227.00

Sagatavošanas vizītes 10 8 7 099.00

Erasmus apakšprogramma

Erasmus mobilitāte 41 40 7 478 692.46

Erasmus Intensīvās programmas 16 11 326 033.10

Erasmus valodu kursi 4 4 32 060.00

Grundtvig apakšprogramma

Mācību partnerības 129 26 439 000.00

Grundtvig profesionālā pilnveide

I termiņš 30 4 8 447.00

II termiņš 63 7 11 441.00

Grundtvig vizītes un apmaiņas

I termiņš 6 3 5 706.06

II termiņš 8 4 5 595.00

Asistentūra 6 2 7 332.00

Darbnīcas 24 3 75 380.00

Senioru brīvprātīgais darbs 7 3 44 004.00

Pārskats par 2012. gada ES Mūžizglītības programmas projektu pieteikumu konkursu

Mūžizglītības programmas dalībnieku pieredzes stāsti 5

Leonardo da Vinci mobilitātes projekta

„Galdnieku un automehāniķu aroda

izglītojamo prakse Vācijā” dalībnieks

Guntis Šterns dalās iespaidos:

Inga Elksne, Salaspils novada domes

administrācijas un Izglītības un kultū-

ras daļas vadītāja atceras Mācību

braucienu „Pedagogu tālākizglītības

sistēma Skotijā”:

“Kingslandas pamatskola atrodas

skaistā vietā pilsētiņas nomalē. No

skolas logiem paveras plaši un skaisti

skati uz apkārtni - ielejā esošo pilsētu,

kalniem un ceļu. Skolēni mūs sagaidīja

ar skotu dziesmu, un neilgi pēc direk-

tores teiktās uzrunas viņi bija mūsu

gidi ekskursijā pa skolu.”

“Brauciens uz Vāciju bija ļoti laba ie-

spēja papildināt zināšanas savā pro-

fesijā - automehāniķis. Man patika

darbs „Opel” centrā („Autohaus Meyer

GmbH”) . Kolēģi bija ļoti atsaucīgi, arī

priekšnieks ļoti laipns.”

Citi Mācību braucienu programmas stāsti

publicēti šeit.

Citi Leonardo da Vinci programmas

dalībnieku pieredzes stāsti šeit.