~~--------------~~~-----------========

«( Mas sabiedriba.s da!a)~ Sakums 1./pp.

draudzTgi unsaprotosi ka sie dejotaji kadreiz vares justies visi nedzirdTgie parejo vidO Latvija, sava valstl, sabiedrTba.

Biedribu prezentiicijas Soreiz koncerta bija parstaveta tikai

puse no regionu biedribam (?azadu iemeslu del nepieda/Tjas Smlltenes, KuldTgas, Ventspils un Pla~i~u )au~is!.

Parsteigumu nebija, JO pletelktle prieksnesumi - muzikalie uzve9u.~i, humoristiskie skeei, melodeklamacljas - jau bija verojami sTsvasaras festivala Valmiera (par to var izlasTt KS ST gada 10'/11.nr.).

Nosleguma tradicionali izskaneja dziesma «Kapec man dziedat svesu dziesmu» un pasdarbnieku kopkoris ar zali nodziedaja LNS himnu «Se, kur /Tgo priezu mezi».

speja noskatTties vacu nedzirdTgo vi deofilmu, bez maksas sa~emt «KopsolT»jaunakos numurus un dzeju krajumu, ka arT P.KursTSa vadTba piedalTties orientesanas sporta apmacTbu skrejiena Kongresa nama apkaime.

Koncerta viesi un citi sikumi

Koncertu veroja LNS projekta «Klusas rokas»studiju vizTles partneri - viesi no Vacijas un Cehijas.

Pasakuma apmekletajiem bija ie-

ESF **** *' * *

**** * SABIEDRiBAS INTEGRACIJAS FONDS

Abt)t/!s kIt/sarna'

Faaeiam Zigmars Ungurs

Ta saucasjaunais LNS projekts, kurs sakas septembrl un kuru LNS realize s~darbTba ar va/sts agentaru Socia/as integracijas centrs.

Projektu finanse Eiropas SavienTba un Latvijas valsts, bet administre SabiedrTbas Integracijas fonds.

Izstradas jaunas programmas

Kads ir sT jauna projekta mer~is? Tas ir: nodrosinat pilnvertlgus social as rehabilitacijas pakalpojumus nedzirdTgajiem un smagi vajdzirdTgajiem, ka arT nedzirdTgajiem ar garTgas attTstlbas trauceju miem.

Tas nozTme, ka projekta tiek izvirzits konkrets uzdevums: izstri3.dat un aprobet (izmeginajuma veida pielagot) divas pavisam jaunas socialas rehabilitacijas programmas. .

So programmu konkretais saturs bOs atkarTgs no mer~grupas testesanas (speju noteiksanas un vajadtibu

noskaidrosanas) rezultatiem . Tacu jau ieprieks var pateikt, ka jaunas programmas ietvers sadus pakalpojumus: o klienta testesana, o konsultacijas zTmju un ~erme~a valoda, o runas uztveres multimodala metode (runas uztversana pec IOpu kustib~m, zestiem, mTmikas, praktiski pec visa runataja vizuala tela), o logopeda konsultacijas, o apmacTba, ka lietot specialos palTgITdzeklus, o aM~selosanas pakalpojumi, o psihologa konsultacijas.

STs program mas tiks izstradatas ka teoretiska baze, bet to praktiska ieviesana bOs atkarTga no LabklajTbas ministrijas, kurai sTs programmas tiks iesniegtas projekta nobeiguma.

Jauzsver, ka sTs programmas pa- . redzetas ne tikai nedzirdTgajiem un smagi vajdzirdTgaj iem, bet arT Tpasi aktualai mer~grupai - nedzirdTgajiem ar garTgas attTstTbas traucejumiem, kuriem vajadzTga Tpasa pieeja un apmacTba, tatad - atsevis~i veidota rehabilitacijas programma.

ST inovatTva projekta vadnajs ir Ar

noIds Pavlins, vadTtaja asistente - Kristine Jansevska, gramatvede - Anita Kivleniece, sekretare - Inga ZTle, atbildTgais par publicitati - Zigmars Ungurs. Divas specialas darba grupas izstradas katra savu programmu.

Darbs risinas divas grupas

Socialas rehabilitacijas programmu smagi vajdzirdTgiem un nedzirdTgiem klientiem izstradas darba grupa Vijas Spakovskas vadTba, kura vel ietilpst Lilija Jermolajeva, LOcija Kikina un surdopedagogs, kurs tiks izraudzits amatu konkursa.

Socialas rehabilitacijas programmu nedzirdTgajiem ar garTgas attTstTbas traucejumiem izstradas Lilitas Jansevskas vadTta grupa ar sadiem specialistiem: 'Dzintra Store (speciala pedagoge), Lolita J,evtejeva (Iogop~de), Benita Griskevica (psihologe), Irina Rulle (konsultante - praktiska darba specialiste darbam ar mer~grupu), Dace Ri~~e (socialadarbiniece), Olga Volonte ( speciala pedagoge). Bet psihologe Solvita Umbrasko stradas abas grupas ka konsultante.

http:10'/11.nr

Projekta ilgums: no 2006. gada septembra ITdz 2007. gada oktobrim. Septembri notika sagatavosanas darbi, dokumentu izstrade, ITgumu slegsana utt. Tagad sacies istais darbs programmu izstradasana, kas japaveic lidz 2007. gada maijam.

Bus programmu parbaude un citi pasakumi

Maija un jOnija notiks to aprobacijas - testesanas nometnes, bet jOnija un jOlija programmas tiks korigetas (Iabotas, precizetas) saska~a ar nometnes iegOtajiem rezultatiem.

JOlija tiks izstradatas ari metodes so programmu ieviesanai prakse, bet augusta programmas tiks iesniegtas LR Labklajibas ministrijai talakai akceptesanai un finansesanai.

Udztekus paredzets izdot 4 bukletus, kuros isi un saprotami tiks pastastits par izveidoto programmu galvenajiem aspektiem.

Projekta realizacijas laika tiks veidoti ari divi pielikumi laikrakstam «KopsoiI», kuros tiks sniegta vispusiga informacija par veidotajam programmam. Bet regularu informaciju par projekta gaitu vares iegOt LNS interneta portala www.lns.lv.

Septembri un oktobri paredzets projekta nosleguma posms: rezultatu apkoposana, atskaites, anaITze, dokumentu sakartosana, ka ari projekta darbinieku, partneru un brivpratigo nosleguma tiksanas.

Latvijas NedzirdTgo savienTba Izsludina amatu

konkursu uz SURDOPEDAGOGA vielu Pienakumi: o sadarbiba ar darba grupu izstradat socialas rehabilitacijas programmu smagi vajdzirdigiem/nedzirdigiem klientiem o piedalWes izstradatas programmas parametru, saturiskas atbilstibas un nepieciesamo resursu testesana PrasTbas pretendentiem: o augstaka pedagogiska izglTtiba attiecigaja specialitate o pieredze darba ar smagi vajdzirdigiem I nedzirdigiem cilvek~._m.~___________~____

Sis materials veidots ar ES finansialu dzirdigo savieniba. Eiropas Kopiena un albalslu no ESF (80%) un Lalvijas valsls Latvijas valsls nav albildigas par la saturu (20%). Par la saluru albild Latvijas Ne- un iespejamo izmanlosanu.

0 zinasanas socialas rehabilitacijas joma 0 analitiskas un labas komunikacijas spejas 0 prasme formulet viedokli un pie~emt lemumu 0 labas latviesu un latviesu nedzirdigo zTmju valodas zinasanas

CV un pieteikuma vestuli IUdzam iesniegt personTgi ITdz 31.10.2006. p1.14.00, Latvijas Nedzirdigo savieni- ba: Riga, Elviras iela 19, Ingai Zilei

Papildus informaciju par so vakanci var sanemt pie Vjjas Spakovskas pa talr.7611660 vai e-pastu: vs@lns.lv

6' Jaun; Ilmum; )ll,-,____________.

Par in valltlitates

eksl1l:~·ertlzl

",. ValdlM apstiprinati grozijumi Mi

nistru kabineta noteikumos cclnvaJiditates ekspertlzes kartJba Veseflbas un darbspeju ekspertJzes arstu valsts komisija".

Lai iedzivotajiem bOtu parskatamaka medicinisko indikaciju noteiksana, invaliditates ekspertizes kartiba papildinata ar trim jauniem pielikumiem, kuros ietverti slimTbu un anatomisko defektu saraksti.

Viens pielikums (Nr.2) ietver medi

cmisko indikaciju sarakstu darbspejuzaudejuma noteiksanai procentos, ku

~~v~~~nk~i~i~!~6u~~~~~~~~~~k~P~

atbilstosiem darbspeju zaudejumu pro

centiem. d 9.4. un 9.5. punkts ietver daza as

vienpusejas un abpusejas vajdzirdibas pakapes ar noradi uz darbaspejas zudumu 10 - 45% apmera.

Atbilstosi Instrukcijai invaliditates noteiksanai .VDEAK, rTkojums Nr. 317. 7.p.,' III invaliditates grupa tiek pies~irta, ja cilvekam noteikts darbaspejas zudums 45% apmera, tas ir, viQa nedzirdTba saskaQa ar Anatomisko defektu sarakstu defineta ka abpusejs kWtums, kurlmemums.

II grupa sai gadijuma tiek pies~irta,

ja kurlums savienots ar psihisko atpalicibu.

Saja pielikuma atsevis~i izdalTtas tas mediciniskas indikacijas, pie kuram berniem var noteikt ipasas kopsanas nepieciesamibu sakara ar smagiem fiziskiem un funkcionaliem traucejumiem.

To vidO 3. punkta - dzirdes organu slimibas: kurlmemums, kurlums ar smagas pakapes vajdzirdTbu, sakat ar " un augstaku pakapi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparatu).

Pielikuma (Nr.S) ieklauts anatomisko defektu saraksts invaliditates noteiksanai uz mOzu bez .atkartotas izmeklesanas termi~a norades.

Ta S.punkta definets ari kurlmemums vai abpusejs kurlums (V pakapes nedzirdfba). ·

mailto:vs@lns.lvhttp:p1.14.00http:www.lns.lv

[jJ le,Skal$ 19a1Jl1ijas nedzirdlgo dzftle ES Socrates programmas Grund·

tvig 2 projekta ICDeaf are not de..af» starp Latviju, Lietuvu, /gauniju, /riju un S/ovakiju, kuru realize S/A ICSALO Baltic /nternationa/J> (http://www.salo· baltic.lv/index_LV.php) ietvaros LNS parstavji - viceprezidents Edgars Vorslovs un LNS Komunikacijas cen· tra zJmju valodas tulks Ainars Os· tvalds /aika no 11.-13.septembrim viesojas Igaunija, lai iepazltos ar si· tuaciju saja va/stJ un tur nedzirdJ· gajiem pieejamiem pakalpojumiem.

Pirmdien pec 5 stundu ce!ojuma ar autobusu ieradamies Tallina. Pec iekartosanas viesnfca, kas atradas netalu no vecpilsetas, devamies apskatft Tallinu un paest pusdienas. Pusdienosanas vietas meklesana pamatfgi ievilkas, jo, mums par parsteigumu, Ie viss bija daudz dargaks neka Riga. Vakara visi sapulcejamies fru kroga uz iepazfsanas pasakumu. Bija ieradusies 2 jauni partneri no Igaunijas un Siovakijas, bet po!u soreiz nebija. Nakama diena bija pasakumlem bagata un nogurdinosa.

Igaunijas Invalidu pa.I~~ Ta ir Igaunijas invalTdu organlzaclJu

jumta organizacija un darboja~ ~f~~Tgi Latvijas Sustento. liP ir 47 organlzaclJas. Nesen par Eiropas projekta naudu izremontejusi maju, ko uz 25 gadiem izTrejusi no Tallinas pasvaldTbas. liP algo 5darbiniekus, parstavot invalid us, sadarbojas ar valsts un pasvaldibu iestadem, arodbiedrTbam, organize seminarus invalTdiem un medijiem par invalidiem.

Igaunija izveidots specials fonds, kura nonak 33% no azartspe!u nodok!iem. Sf nauda pec noteiktiem kriterijiem tiek pies~irta visam invalidu organizacijam to darbibas nodrosinasanai.

Arodrehabilitacija InvaITdiem iespejams apgOt darba tir

gO pieprasitas prolesijas speciala centra Astanga (atte/a). Tas dibinats 1996. gada, moderni aprTkots, un sobrid taja macas 136 audzek~i, starp tiem 12 nedzirdTgie, kuriem macTbu procesu tulko 3 zfmju valodas tulki. Macibas notiek pec individuala plana 6 - 8 cilveku grupas. MacTbu ilgums ir 4 gadi, no kuriem pirmo velta prolesionalas piemerotfbas noteiksanai un socialo iema~u apgOsanai. Centrs sadarbojas ar darba devejiem, lai noskaidrotu vi~u prasibas un nodrosinatu

Izgrotlba un kult(lra

Socrates ietvaros skola izveidots karjeras izveles centrs, lai sekmetu nedzirdTgo izglTtosanos pec skolas beigsanas.

lestajas par zimju

valodas atzisanu

Skola ofiss atrodas arT Igaunijas Bernu ar dzirdes traucejumiem vecaku asociacijai (http://www.ek/v/.ee). Ta dibinata 1991.gada un no Igaunijas puses darbojas saja projekta. Asociacijas vaditaja pastastTja par savas organizacijas darbTbu un par nedzirdigo situaciju Igaunija. Pateicoties asociacijas pOlem, tika izveidota Helenas skola, lai berni varetu iegOt izglTtTbu tuvak majam (internatu izmanto tikai 24 audzek~i) . Asociacija ciesi sadarbojas ar skolu, sniedz konsultacijas par nedzirdTbu, organize dazadus pasakumus - nometnes berniem un bernu vecakiem, organize zTmju valodas apguves kursus bernu vecakiem, sagatavo zTmju valodas apguves materialus.

Igaunija nedzirdTgo zTmju valoda nay oliciali atzita, tapec valsts nepies~ir linansejumu tas petTsanai un macTbu materialu sagatavosanai. Viens no asociacijas mer~iem ir panakt zTmju valodas olicialu atzTSanu un sekmet tas plasaku pielietosanu. Vel sT brauciena programma bija pianOla tiksanas ar Igaunijas NedzirdTgo savienTbas vadTbu,diemzel ta nenotika.

Daii fakti par Igauniju NedzirdTgajiem pensija ir 1500 kro

nas (~ 67 LVL), berniem lidz 16 gadu vecumam 1000 kronas ( ~ 50 LVL).

Tehniskos palTglidzek!us berniem apmaksa 90% apmera, pieaugusajiem 50% apmera.

ZTmju valodas tulku pakalpojumus ,.......,..== apmaksa pasvaldTbas, bet

tulku trOks!. LTdz sim valsts neapmaksaja tulku apmacTbu, tie tika apmacTti projektu ietYaros. Tikai sogad Tartu Universitate valsts apmaksa 7 zTmju valodas tulku apmacTbu.

Paldies par SO braucienu SALO Baltic International un tas parstavei, projekta idejas autorei Guntrai Cirulei.

absolventiem darbu. Nepieciesamiba$ gadTjuma tiek izveidotas subsidetas darbavietas. Apmeram 65% centra absolventu iekartojas darba.

Galvena uzmaniba izglitibas darb~~_ .

Dienas otraja puse VlesoJamles SALO Baltic International Igaunijas noda!a (http://www.estania.sa/a-baltic.com). Nodalas vadiba pastastfja par savu darbu. Ar dazadu projektu palidzibu seminaros, prakses un tamlTdzigi tiek izglTtoti invalidi un personals, kas strada ar invalTdiem. Pedejo 2 gadu laika sada iespej? nodrosinata 250 cilve~iem. .

Sobrid tiek realizets proJekts "knevvalodTgo problemas» risinasanai, kura merkauditorija ir 70 invalTdu. Igaunija krie~iski runajosajiem invalTdiem pastav problema iegot izglitTbu un in!~rm~siju krievu valoda, jo valsts apmaksa Izglltlbu tikai igau~u valoda.

Yallinas Helenas s,kola Nobeiguma viesojamies macTbu ie

stade, kura macas nedzirdfgie un neredzTgie, kuriem ir dzirdes problemas. Skola dibinata 1994.gada un pagajusaja gada, kad mainijas audzek~u sastavs (saka izglTt9t neredzfgos) ieguva Helenas v~r~ duo Sis yards dots par godu slavenaJal amerikanietei Helenai Kellerei (http:// en. wikipedia. arg/wikilHe/en_Kel/er), kura bOdama nedzirdTga un neredzfga,spej~ iegOt augstako izglTtTbu. Skola, ieskaitot pirmsskolas iestadi, sobrTd macas 158 berni. Seit iespejams iegOt videjo (gimnazijas) izglitTbu. Skola strada 13 nedzirdigie skolotaji, un arT lielaka da!a parejo skolotaju parvaldot zTmju ~a!odu.

IzglTtosana tiek balstTta uz zlmJu valodu ka pirmo valodu, igau~u valodu maca ka otro valodu. ES finanseta projekta

http:http://www.estania.sa/a-baltic.comhttp:http://www.ek/v/.eehttp://www.salo

----------------------------------------------~;~

( Stast; par dzlv;

Par Ildakam un'

iadu!lieli5ku,

v < J , ... '" .......... , ~ r

~~------------~-----------------------------------------No" nedzirdl"o snorta vestures )('-______....................___~____'_,._______________".'" ·A. ,,,Iie'uZlru;tao'

6' s·nar-ts £a:tvfia'

Jill l''945). . , '.(19.'20- ., ' . . - .......- 1. . .

Jadviga Bockane Jau loti sen nedzirdJgie cilveki

eentusies apvienoties, /ai kopa ar saviem IiktelJa biedriem parvaretu

. savu nelaimi - kurlumu. Pirms I pasaules kara bijusi atsevis~i nedzirdJgo grupu meginajumi organizeties, bet iecere Istenojas tikai 1920.gada, nodibinot Nedzirdlgo biedrlbu «Immanuel» «

------------------------------------------~--~--------~ rr ) ~ Skats no malas . '--~-----------------

•Man l}e:va!lag

':,l'

r. '~'dl.·a'..' (Q . .

leva Alberte Liekas, bOs maz cilveku

nedzirdfgo sabiedrlba, kas nepazitu vai vismaz nebOtu dzirdejusi par Ivaru KalniQu, jauniesu organizacijas eeEtraims» vaditiiju.

ViQa vards biezi pavid ari "KS" s/ejas - visbiezak raksta vai nu pats, vai ari par viQu. Ari centra/aja prese ne reizi vien /vars ir intervets.

JDsu uzmanibai - jaunaka publikficija laikraksta "Diena'". To varetu saukt par «skatu no ma/as" - ka nedzirdigo ci/veku ar viQa prob/emam uztver dzirdigs cilveks, kuram jauts ielUkoties bridi k/usuma pasau/e.

Bernibas pagalma Divi kaimi~puikas pagalma

cela sniegavTru, Kad viens kaut ko jautaja, otrs klusejot sapratosi maja ar galvu.

Pec laici~a runajosais puika saka dTvaini skatTties un ar zestiem vaicaja, vai tik kaimi ~s nay kurls, ka stay ka Odeni mute ie~emis. Puika nezinosi paraustTja plecus un pasmaidTja, Bija kauns atzTties, ka vi~s nedzird,

Zi~a par ta, ka sis zens nedzird, vispirms izplatTjas pa pagalmu, Kad draugi par kaut ko smejas, vi~s smejas ITdzi, nezinadams, par ko, Spaleja paslepes, aklas visti~as, tacu klusiba nosodTja sevi un jutas nepilnvertigs: Kapec es nedzirdu? Ka lai es dzirdu?

Sie jautajumi Ivaru Kalni~u vairs nemoka. Vi~s stude Latvijas Universitate, nadibinajis un vada nedzirdigo jauniesu organizaciju, strada par gidu Paula Stradi~a medicTnas vestures muzeja, raksta nedzirdTgo laikrakstam Kapso/i, Dzied un dejo, Vien ar apkartejo attieksmi grOti aprast.

Jasiita iszinas! Pie visa vainigs bizam

abols, Kada raksta tapsana

gribeju noskaidrot, ka sis yards pareizi rakstams, tapec zvanTju uz Medicinas vestures muzeju. "Pirmdienas slegts, neviena nav,» dezurante bija nepielOdzama dot jelkadus kontaktus.

Majaslapa atradu mobila telefona numuru, pa kuru pieteikties ekskursijam, Zvanu, Pec paris signaliem mani atvieno, Laikam nevar runa!. Zvanu pec laici~a velreiz. Tas pats.

SOtu iszi~u ar jautajumu, kad bOs iespejams sazvanit. Sa~emu atbildi: "Esmu nedzirdTgs. SOtiet, IOdzu, sms. »

IzbrTna sastingstu, SajOta, it ka zvanTtu Dievam vai kadai izdomatai bOtnei. Telefons ir, tacu adresata nay, Majaslapa noradTtajam telefona numuram blakus rakstTts, ka pieteikumi jasOta Tsz i ~u veida. Ta Ivars pie~em pieteikumus nedzirdTga ekskursantu grupam un strada par gidu.

"Ja, man biezi zvana, tacu es nece!u. Dazi nesaprot un turpina zvanit," Ivars pasmaida, Ivara teikto partulko zTmju valadas tulks Dace, "NemitTgi sOtu iszi~as . Sme~eju un ar otru roku rakstu Tszi~as,» Ivars teic, ka ar nedzirdibu apradis un jOtas laimigs.

Pieraud spilvenu Kad Ivaram bija tris gadi,

vi~s smagi saslima ar gripu un zaudeja speju dzird9t. Vi~s neatceras nevienu ska~u .

No majvietas Casis Ivaru

vecaki aizsOtTja uz nedzirdTgo bernudarzu RTga. Verojot citu bernu roku kustTbas, vi~s saprata, ka tas vi~am jaapgOst, lai kontaktetos , Vairak par visu gan gribejas uz majam,

"Jutos ka nogrimis klusuma, Lietus klusi lija,» par savu dzivi saka Ivars. Vi~s daudz lasTja un lasa, Maurinu, Skalbi , Zieme!nieku, Silleru: Geti. Veroja dabu. "Majas, pa logu verojot berzu, mani par~em zelums, kad tas mokas lieto, sau-Ie vai vetra,»

Skalas laika Ivaram gribejas bot tadam ka visi , K!Ot par mOzi~i, policistu, deputatu. Dziedat un spelet gitaru, Vi~s sevi nosodija. Kapec es nedzirdu? "Raudaju, lidz spilvens k!uva slapjs.»

Ivars skolas laika pardzTvoja savu atS~irTbu un saka rauties lauka no noslegtas nedzirdiga pasaulites. Gaja uz klubiem, iepazinas ar jauniem cilvekiem - gan nedzirdTgiem, gan dzirdTgiem - un jutas labak. Lai gan par nenaksanu uz internatu noteiktaja laika un stundu kavesanu vi~u draudeja izslegt no skolas.

Pirma milestiba Kada diskoteka Ivars ieve

raja meiteni, kura skumji raudzTjas apkart. Ivars sa~emas un uzlOdza vi~u uz deju , BrTti~u vi~i dejoja klusedami. "Mana sirds negqnti puksteja. Jauzsak saruna, Vel ne, Par agru, » Ivars tamer sadOsojas un pateica, ka ir riedzirdTgs. Meitene to uztvera mierigi. Sekoja vakara pastaigas, saulrieti un viss, kas pienakas, Bija labi.

Aizvien biezak meitenei bija jauz~emas tulka lama, janomokas, lai saprastu, ko Ivars saka. Vi~a gribeja brivibu. "Es vi~u palaidu, jo mileju ,»

Draudzibai laika neatliek

Patlaban Ivaram nay draudzenes. Neatliek laika, ka arT gribas bOt brTvam, "NepatTk, ka sak strostet, dot pamacibas, dusmoties, ka man nay laika un svetdienas stradaju un macos.» Ivars raksta projektus un organize pasakumus nedzirdigo jauniesu organizacija..

Pateiciba Rigas biedriba pateicas

saviem ziedotajiem. Tie ir: Antonina BOda, Linerts Dugness (katrs pa 5 LVL), Magdalena un Laimonis Paulenj, Velta Rence (katrs pa 3 LVL). Jevgenija Kulikova, Dzintra un Imants Intsoni, MarHe Miezite, Vita Kamare, Elenora Sondore, Irma Dargele (katrs pa 2 LVL), Alra un Karlis Jeriki (katrs pa 1.50 LVL), VaJija Kaupane, JOlija Pedere, Erika un Antons Skabl, Janis Kristoforovs, Baiba Meija (katrs pa 1LVL),

Ventspils biedriba pateicas saviem ziedotajiem. Tie ir: Alberts un Grieta Kokini (katrs pa 2 LVL). Je!ena Ulianova, Janis Santars ( katrs pa 1LVL)

· ----------------------------------------------------uu~«Man nevaiag radia......». Sakums 7. /pp. Efraims, lai paflaktu vi~u i6tere$u ieverosanu. Ivars sarakstijis arT gramatu Ne.dzirdigo ku/tOra. Taja dokumenteti vesturiski mirkli no nedzirdTgo izradEi'm, koncertiem, dej~m. Kada bilde redzams Ivars, uzstajoties ar melodeklamaciju - dziesmas izpildTSanu zTmes mOzikas pavadTba.

SeptembrT ir Pasaules nedzirdTgo diena, kad uzstajas nedzirdfgie no visas Latvijas. Izlasot gramatu, rodas jautajums - kur tad vi~i ir? Kapec tik reti ieraugami? VarbOt tapec, ka vi~i ir klusi. Vi~i memi staveja barikades ar auseklfti pie krOts un sadevas rokas Baltijas ce!a.

Kad latviesu valoda ir svesvaloda

Iyars stude latviesu valodu un literatOru, kas vi~am ir ka svesvaloda. Pirma ir zfmju valoda.

Kada sestdienas rHa dodos uz lekciju Latvijas Universitates Pedagogijas un psihologijas fakultate, kur Ivars skolojas par latviesu valodas un IiteratOras skolotaju . Tur jau vi~s nak. Satraucos - ko lai daru, tulks vel nay atnacis! Paris minOtes cc runajamies». JOtos stulbi un neveikli. Stastu , ko darTju vakar, ka atbraucu un pat uzdodu jautajumus. Ivars maj ar galvu. Ja skaidri runa, vi~s var nolasH no IOpam.

Atnak tulce Arija, un trijala iekartojamies auditorijas pedeja rinda. Arija tulko, Ivars skatas. Pierakstus vi~s nokope no kursabiedriem. «GarlaicTgakajas lekcijas mes runajam pa savam,» Arija pacuks!. Nedzirdfgo studentu Latvija ir maz, jo nay naudas tulkierTi. Vi~u arT trOks!. Ivaram paveicas - vi~s ieguva Australijas Latviesu biedrTbas Elvfras Palavas stipendiju un var samaksat tulkam. Skandinavijas valstis ne

dzirdfgam studentam uz lekcijam ITdzi ejot divi tulki - viens tulko studentam, otrs pieraksta lekciju.

Ja biitu ministrs••• Ja Ivars bOtu izglftfbas un labklajfbas

ministrs vienlaikus, vi~s risinalu nedzirdfgo izglftfbas un nodarbinatibas problemas, nevis uzlabotu socialo pabalstu sistemu. Latvija ir ap 30 000 cilveku ar dazadiem dzirdes traucejumiem, nedzirdTgo ir ap 2000. Vairak neka puse darbspejfgo nedzirdTgo cilveku irbez darba. Panoramai un citiem raidfjumiem vairs nay subtitru. «Par to varetu stundam runat ,» Ivars nosaka. MainH .attieksmi esot groti. Latvija neiecietTba pret dazado ir parak augsta. Ivars ITdzvertigs jotas tikai atlfstflajas Eiropas valstTs.

Gadas jau arT kas labs. Ivars ar trim damam sedejabara Sarkans, kad pie galdi~a pienakusi dama no Kali fornijas. Izteikusi komplimentu par skaisto zfmju' valodu. «Tas bija jauks mirklis. Nebiju to gaidTjis, loti paHkami.»

Laimigs. Ari nedzirdot Ivars labprat uzzinatu, ka skan pUlnu

dziesmas, tomer ta nay pati karstaka vi~a velManas. «Es netiecas dzirde!. Esmu laimfgs. Man nevajag radio. Jau pie visa esmu pieradis.»

Neticami. Skiet, Ivars atkal demonstre, ka ir nocietinajies pret apkartejo attieksmi. «Es nemedZU atri apvainoties,» ta Ivars. Vinu aizskartu stulbi jautajumi, piemeram, val tu dejo, vai vari vadH automasTnu, un izturet zelosanas izpausmes.

Tas iedrosina pajaulat 10, ko ieprieks manf bremzejusi takla sajDla. Saki - kada mOzika tev patTk? «Galvenokart latviesu. Kadreiz ar meitenem gaju uz Cetriem ba/tiem krekliem, kur vareju dziedat zfmju valoda. »

MIllsveicam. ~ Jums sutiim rudens spirg;tuma

un kriisu kosuma pilnu sveicie1'lu ar vesetibas, dZlvesprieka un gaiSu notikumu velijumiem!

Atsevisks. sveiciens VALENTiNAI KIROVANEI (13.IX)

Rigas biedrTba atvainojas jubilarei un sOIa novelotu, bet sirsnTgu sveicienu 65. dzTves gadskarta.

ao 6.X EVALDS ABAKOKS, Rigas .

75 8.X JEFRqSINIJA MAURI~A , Rez.eknes i8.X GUNARS PAULS RUNCIS, Rigas 24.X JANIS STRAUSMANIS, RIgas

70 i .X MARE MADE SAUKANTAITE, RIgas

65 i6.XVERA R(EIMERE, Rigas i8.X ALVIS ZELTI~S , RIgas 23.X MAGDALENA PAULENA, RIgas

60 i0.X IRENEJS PITERNIEKS, Smiltenes i7.X ANNA PASTARE, RIgas 23.X. GUNTIS LABPRATS, Rigas 29.XAINA ANNA RUBENE, RIgas

55 1O.X LONIJA HEIDEMANE, Liepajas 10.X ~UBOVA VACE, Liepajas

50 3.X EDVTNS SMITS, RIgas 6.X GENITA KROMI~A, Liepajas 17.X VLADIMIRS LAGUNOVS, RIgas 20.X JANIS OSiTIS, Valmieras 28.)( JURIS GRUNDULlS, Rigas

i

., Ipasais sveiciens

.0 AINAI RUBENEI Visu to labo un skaisto, Visu, ko velies Tu sev, To saja skaistaja diena 0 No sirds es nove/u Tev!

Skaistakie ziedi un velejumi Tava zives jubilejii!

Oraudzene Anita no Liepajas

Gal..nl mdaklore IllE KQPt.tANE. DalOrmalce~' GUNIA BIR.~iTE .

Nakamais numurs 10.novembri

1i' Lid~jiitiba

Sa/ciet k/usi, dzimtie meii, Muia dziesma beigusies. Pari sirdij apk/ususai Zeme smi/su segu k/aj. Izsakam ITdzjOtTbu Georgam Porsam,

i1ggadTgajam sporta veteranam, sakara ar sievas aiziesanu aizsaule.

LNSF, RSK

Ousi saldi zemes rokas, Lai tev sapr;w nepietrukst. Milas rokas ziedus noklas, Un tev silfi vienmer bus. Izsakam dzilu ITdzjOtTbu piederT

gajiem, izvadot mOsu biedrTbas aktTvistu LUDVIGU SALIETI (1933. 20.IV

2006.S.IX) pedeja cela. Plavinu RB valde un biedri1i' ' ,

Ka negrib sirds licel, Ka cilveks var la No gaisas dienas Aiziel muiiba.. . Izsakam visdzi!ako ITdzjOtibu Ulianai

Salietei, no vTra uz mozu atvadoties. Masa Jelena, no Ve[llspils

1i' Aizgajusi miiiiba Marija Markevica (1922.13.11- 2006. 10.IX).

Venlspils biedriba Anzela Beregovaja (1965.16.1- 2006.12.11).

Rigas biedriba

Redakcija: ElvTras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471 559. Indekss 101 2. Licence Nr. 0420. lespiests SIA «ELPA - 2», RTga, Doma laukuma 1.

http:1965.16.1-2006.12.11http:2006.S.IX

* * * *

* *

SABIEDRIBAS INTEGRil.CIJAS FONDSfSF * * *** * ZilJu lapa Nr.2/3 2006.gada oktobrislnovembris

Eiropas SociaJa fonda un Latvijas valsts

finansets projekts «Mes - sabiedrTbas dala 1/» «Ieklaujies, strada!»

Izmantojiet iespeju izk,ut no klusuma pasaules

Ve/me but vienotiem - ar savu kopienu, Latvijas sabiedribu un va/sti

~ IIze Kopmane Oktobri sakusas projek

ta «Mes - sabledribas da'a II» regularas aktlvltates reglonu klubos DaugavplIi, P,avl.,as, Valmlera, Kuldiga, Rezekne, Uepaja.

Tas ir vairak neka 400 dazadu aktivitasu komplekss ar vienotu tematiku, virzItu uz nodarbinatibas veicinasanu, kas ietvers dazada veida pasakumus (skat. atveruma pasakumu planu oktobrim un novembrim re. Seminari planoti jekabpiIT un Riga L.jansevskas vadiba. Pie viQas jau tagad var pieteikties tie, kuri nakamgad veletos piedalities sajos kursos.

Vel viens svarigs un labs jaunums! Regionu biedrTbas no 2007.gada janvara lidz jOnijam (ieskaitot) visiem reizi nedela bOs pieejamas konsultacljas latviesu lietis~as valodas

fautajumos: oficialu dokumentu, Cv, iesniegumu, motivacijas vestuJu utt. sagatavosana. Par konsultanta pieQemsanas laiku intereseties uz vietas, ka arT sekot ziQojumiem majaslapa un «Kopsoli».

Nedzirdigie citu vida Par to, ka nedzirdTgam cilve

kam sevi prezentet sabiedriba citu vidO, darba tirgO, masu saieta vietas utt. ikviens vares uzzinat bukleta «Mes - citu vidO», kas tiks izdots 2007.gada sakuma. To bez maksas vares saQemt LNS centra RTga un vietejos regionu klubos.

Kii sekot projekta«Mes - sab.edribas da!a II» aktivitiitem?

Projekta norisi regulari atspogulos laikraksts «Kopsoli». Par to vares uzzinat arT LNS majaslapa un regionu klubos uz vietas. Bet jaunums ir tas, ka ziQas bOs atrodamas arT regionalajos preses izdevumos ievietotajos sludinajumos. Sekojiet ziQam sados izdevumos: Kursas Laiks, Vieteja Latgales Avize, Staburags, Kurzemnieks, Latvijas Avize, Liesma.

Velu visiem un katram - atrast sev vistikamakos, noderTgakos pasakumus sev tuvakaja norises vieta, ka arilaipni 10gti jauni biedri LNS saime. Uz tikSanos!

* * * * * S ABIEDRIBA S I NTEGRACIJAS FONDSfSF * * * *** *

PASAKUMA PLANS 2006.GADA OKTOBRI UN NOVEMBRI

Visi laipni gaiditi sados pasakumos:

REZEKNE

J.Rah}a leli 5a, tilr.4625590

otrdlenis p .. 13 Jauniko zh}u apskatl (izl}emot 10.X); 9.XI pl.12 tematlskle vakarl «Kopibi speks»; 16.X pl.18 radoii darbnica «Darl, tu varl»; 27.X p .. 8 pieredzes apmail}as brauclens uz LNS

Daugavplls RB; 26.XI pl.13 mutvirdu iurnils «No A lidz Z». Aktivitiiu vaditiJa: Sandra Gerenovska.

DAUGAVPILI

S.Mlhoelsa leli 54, tilr. 5422610

otrdienis pl.13 Jauniko zll}u apskati (Izl}emot 3.X, 31.X);

12.X p .. 12 radoii darbnica «Darl, tu vari»; 26.X un 9.XI pl.14 tematiskie vakari «Kopibi speks»; 4.XI pl.15 programma «ES fondi - nedzirdigajiem». Aktivitasu vaditija: Elvira Caika.

P~AVI"'AS 1.MaiJa ieli 7, tilr.5134224

12.X pl.10 mutvirdu iurnils «No A lidz Z»; 19.X pl.ll, 26.X pl.12, 9.XI pl.ll, 16.XI pl.12, 23.XI p .. ll, 30.XI p .. 12 - Jauniko zll}u apskatl. Aktivitiiu vaditijs: Jurijs Jerofejevs.

VALMIERA

Brivibas ieli 4, tilr. 4225721

ceturtdienis pl.17 Jauniko zil}u apskati (izl}emot 2.XI);

25.XI pl.16 tematiskle vakari «Kopibi speks»; 24.X p .. 15 radoii darbnica «Dari, tu vari»; 21.X pl.18 programma «ES fondi - nedzirdigajiem». Aktivitisu vaditiJa: Dace Lice.

KULDIGA

Plltenes iela 20-1, talr. 3324447

otrdienas pl.12 Jauniko zll}u apskatl (Izl}emot 31.X); 19.X p..ll mutvirdu iurnals «No A lidz Z»; 14.X un 18.XI pl.ll tematlskie vakari «Kopiba speks». Aktivitiiu vaditaJa: Laima Karlstrema.

LlEPAJA

Kr.Valdemara leli 43, tilr. 3424086

ceturtdienas p .. 16 jaunako zil}u apskatl (Izl}emot 30.XI);

20.X p .. 12 radoia darbnica «Dari, tu vari»; 28.X pl.15 un 18.XI p .. 16 tematisks vakars

«Kopiba speks»; 11.XI pl.15 programma «ES fondl - nedzirdigaJlem». Aktivltasu vaditaJa: Gundega ~al}ko.

Tuvikas zll}as par proJekta norisl varat sal}emt ari pie

proJekta koordlnatores Agneses Valdmanes:

Riga, Elviras leli 19, tilr. 7451947, fakss 7470444,

e-pasts proJekti@lns.lv.

Mes - sobiedribos dolo,

mailto:proJekti@lns.lv

S A B lED RIB A SIN T E G RAe I J A 5 F 0 N, D S fSF .. Palikt! Striidat sociali nodrosinata darbavieta

Visiem darba pietiek

& Dalga Delle

Kas Sigulda jauns? Svarigi jaunuml - tur sovasar blja ne tlkai tradlclonalals tiiristu piepliidums, Opersvetkl un neskaitamle kazu IImuzinl, bet ari miisejle pasa pilsetas centra cel lepnu daudzdzivoklu maju ••Slguldas terases». Ekas celtnieciba lesaistitas divas flrmas - ••Miisu maja» un ari apaksuz.,emeju firma Dlmont, kura strada nedzirdigie pulsl. It ka jau abas flrmas -Musu Mojo un Dlmont sava starpa konkure, bet pulsl sadzivo gana draudzigi, pat pusdienas letur pie viena galda! Sorelz saruna ar Dlmont pulSlem!

Janis Cirulls (31) - puisis no Smiltenes.

lau krietnu laiku stradaju gadijuma darbus un so darbu laika iepazinos ar sis firmas parstavi. Vil)s zinaja, ka es labi stradaju, tapec man piedavaja : lidzko meklesu citu darbu, lai vispirms griezos pie vil)iem. Ta ka, neoficiali stradajot, vienmer aizkavejas alga, tad vienreiz mana paeietiba bija gala, neiztureju! Saku meklet tadu darbu un uzI)emeju, lai regulari sal)emtu alguo Un nu tiesam nevaru sOdzeties! Pie mums ir ta - esam 4 mOsejie oficialie stradnieki un 2 puisi pallgi vasaras brivlaika.

It ka jau es te skaitos galvenais (smejas). Nu jau pagajis turpat gads, kops stradaju firma Dimont un pasreiz saja objekta. Veselu nedeju dZlvoju te uz vietas - jauna, t1ra dzTvoklL Kapec man bOtu jamekle irejams dzTvoklis, ja te ir labi ... Daudzi te ta

dara, un visi ir apmierinati! Pa vakariem pie mums ir forsi pastaigajamies pa Siguldu, vasara gajam uz Gauju peldeties, uzspelejam zolTti. Piektdienas braucu majas. 2-3 reizes nedeja parlOkot darba norisi ierodas vaditaji.

Nav viegli bOt prom no majam, bet tada tagad namdara dzTve - objekti atrodas visur Latvija. Driz jau laikam saksu stradat atkal Riga.

Elmars Malkalns (39) agrak bijis auto atsledznieks.

la, agrak 7 gadus nostradaju Salaspill autoservisa. Un paraleIi ari celtnieciba. DarTju ta - kolidz autoservisa nebija daudz ko darit, ta devos uz celtniecibas objektu vietu. Stradaju kravas masinu remonta. Kad tam ceja gadijas ~ibele, kopa ar dzirdigajiem kolegiem sedamies auto un braucam remontet. . MOsu pakalpojumi bija letaki, ta nonacam pat Holande un Bejgija.

Tagad bOveju sTs terases. Nedejas vidO braucu ari majas. Pagaidam esmu apmierinats. Vienkarsi ir labi un daudz jastrada, tad ari var gOt apmierinajumu! Kam

nevajag naudu, lai tas arT nestrada! Man patik darboties jaunuzceltas majas! Vecajos objektos ir grOtak, ne tik patlkami, jo javeic demontaza, vide netTraka .. .

Te ITdzas strada arT citi nedzirdigie - konkurenti, bet mes mierigi apmainamies ar informaciju, kada mums samaksa, kadi darba instrumenti. Liekas, ka Petera KursTSa firma ir lielaka, labak nodrosinata.

Raimonds Epners (1 7) skolnieks.

Vasara bija nepieciesams sapel nit naudu, tapec stradaju. Pec darba vel notika trenini basketbola . Mani apmacija Elmars. Visu nedeju paliku objekta. Mani vecaki ir priecTgi, ka man bija iespeja piepelnlties. Varu stradat ari kopa ar savu teti, vit)s ir namdaris. Nopelnito naudu tereju stiITgam apgerbam.

GaUs Malkalns (18) beidzis skolu.

Si nebija pirma vasara, kad stradaju kopa ar teti . Tiesa, vit)s ir stingrs, prasibas pat lielakas neka pret citiem, bet tasir labi! " Man tagad sakas ista dzive, jo skola pabeigta. Par talakam macibam vel nedomaju. Vel man

viQi vi~ kogs fotp

par telefona re~iniem, dzTvesvietu nay jadoma, jo dzivoju pie vecakiem. Naudu kraju, iespejams, iegadasos auto. Man saja kolektiva patika: jautra atmosfera, daudz ko iemacijos. Tas viss dzTve noderes!

Mareks Kaidass (20) strada kops 16 gadu vecuma.

Esmu beidzis Rigas nedzirdigo bernu skolu, tad devos uz Barkavas arodskolu. Seit stradat mani uzaicinaja draugs. 1a ka dzlvoju Riga, pa nedeju braucu majas vai izmantoju sagadato iespeju palikt tepat Sigulda. Sis darbs man nay svess, jo agrak ar teti stradaju tadu pasu darbu. Kad cela lielo LMT maju, arT tur stradaju. Toreiz man bijf tikai 16 gaduo Lieliskas atmit)as par to laiku!

Vladlmlrs Krumhls (21) - . paraleli darbam kartoja ari ieskaites.

Beidzu Rigas 51.vidusskolu, turpinu macities Barkavas arodskola. Ari agrak kopa ar brali veicu sadus darbus, tapec man tie nay svesi. Vel ar teti kopa stradaju Norvegija par krasotaju ik pa 3 menesiem kopa sanaca vesels gads. Ta bija liela pieredze. Tagad braucu gan majas, gan palieku Sigulda. Vakaros ari gaja jautri - vasara vairak bija briva daba iepazinam pilsetu, tas skaisto apkartni. Pa starpu vasaras sakuma pat ieskaites kartoju. Visu var paspet, ja grib!

Prom? Nedrosiba par nakotni

Krustceles stavot: Palikt vai doties projam

« Vlsgriitakas Ir atvadas Iidosta, kad vllJs atkal uz pusgadu dodos projam. Tad atllele tlleal tlcet, lea viss bus lobi, un pa/autles, lea par to gadas Dlevs. Lugt Olevu ritos un valearos. /0 vlss leas lou var gaditles, par to var lasit avizes, par to stasta ari tie, leas pleredzejusl un

so to ne vlsal'abu pledzivojusl,» - ta Intervija telc Sandra, un acis vl.,al sariesas asaras.

lau ceturto' gadu AngJljo Sandra sevi saue par salmu

atraitni, jo viena pati audzina savus divus bernus. Virs pirms trisarpus gadiem ilgstosu mek

lejumu ceja pee sludinajumiem samekleja darbu arzemes.

Par laimi, firma izradijas godiga - ko solija, to izpildija un nokartoja oficialu uzturesanas un darba atjauju arzemes, konkreti Londona, liela galas parstrades uzt)emuma krausanas un transportesanas dala.

Darbs nay viegls, bieZi jastrada pat vairak par 8 stundam diena, turklat arT sestdienas (tiesa, par dubultu maksu).

({ Toties tagad katru nedeju sGlJemam piek/ajigu naudas summu, lai nav jaskaita un jare~ina katrs santims /idz lie/am galvassapem ... » - ta atkal Sandra. ¢

SABIEDRIBAS INTEGRACIJAS FONDSESF ¢

«Varetu jau atgriezties pavisam ... »

- ta tagad prato Sandra, uzlUkojot savus mazos. Dels jau sacis iet skola Valmiera, bet meitit;la ir pieredzejusi bernudarznieee. Tagad vit;la pati arl var stradat.

Sandra uzskata, ka arl Latvija, ja vien grib stradat, nu jau var darbu atrast un pat izveleties, kur labak maksa. Vit;la strada par apkopeju Hansabankas «Saules akmenl» - pati aizgajusi apjautaties par darbu un pee nedelas piet;lemta!

Nopelna apmierinosi - vismaz «savam vajadzlbam»: apgerbam, kosmetikai, kultOras gajieniem kopa ar berniem. Bet vlra sOtijumi nodrosina jumtu virs galvas (dzlvoklis uz kredlta), bernudarza, skolas un majsaimniecibas izdevumu apmaksu.

NedrosIba par niikotnl «Tagad sabiedrlba lenam, bet

jau vieglak pielJem arl nedzirdlgos - gan darba kolekttva, gan sabiedrlba arpus tao Varbut vairak mus .iepazinusi - no televlzijas raidljumiem kopkoncertiem,

. gajieniem ielCis, arl dorM, jo vairs ta nenosledzamies savas cetras sienas un savos nedzirdlgo uZlJemumos... » - seeina Sandra.

Tacu taiaka saruna vit;la uzsver, ka joprojam jOtas ned rosa par savas gimenes, Ipasi bernu nakotni. Gribetos, lai vit;li izskolojas, apgOst labas profesijas, stude. Bet vai naudas pietiks slm vajadzlbam - bez studiju maksas jaalgo ari tulks, japerk macibu IIdzekli, gramatas, jagerbjas atbilstosi modei utt.

Ari pati kadreiz sapt;lojusi par skolotajas profesiju, bet tiesi finansu del no SIS ieeeres nacies

atteikties. «Reizem gan sirds ta savadi sailJaudzas, 7.septembrl redzot skolotajas bernu pulcilJa... »

Turklat vit;la nay parliecinata par nedzirdigo cilveku, arl augsti izglltotu, izredzem dabOt atbilstosu darbu. «Mus labprat pielJem darba ierastas profesijas galdnieki, suvejas, trauku mazgatajas, ja, arf celtnieki tagad. Bet iestades? Tikai retos iZlJemumos, caur pazfsanos.. . »

Palikt vai braukt projiim? Pagaidam Sandra nedoma

par prombrauksanu no Latvijas, kaut arf vlrs sad tad par to ieminejies. Vit;ls izpetfj is iespejas Anglija un Trija un doma, ka gimene varetu iedzivoties, jo it Ipasi Irija sevis~i rOpejas par 50cialiem jautajumiem, atbalsta bernu audzinasanu un bez aizspriedumiem piet;lem nedzirdfgos cilvekus gan darbavieta ka darbiniekus, gan ka sabiedrlbas dalu vispar. Turklat Trija gimene varetu iegadaties nelielu maju par to naudu, ko Riga prasa par 3-4 istabu dzfvokli jauna maja.

«Bet man grilti iedomaties dzlvi starp svesiem jaudfm. Latvija man ir m1fa. Te man ir lauku majas, bralis, masa, vecaki, draugi. Latviju esam iepazinusi daudzos braucienos kopa or berniem, kad vlrs atbrauc majas atvafinajuma. Tas divas nedejas mums ir nebeidzami svetki.. . » Sandra smaida, ateeroties karsto sovasaru Latgales eel os,

naktis teltl dazadu ezeru krasta, laivosanu, maks~eresanu, ugunskurus un izstaigatas dabas takas.

Tacu dZlve nay tikai tiksanas prieks, izbraukumu Ifksme un gimenes laimlgie brlzi visiem kopa. Lielakoties ta ir atS~irtfba un vienatne, katram par sevi parvarot ikdienas rutlnu un grOtlbas, risinot kartejas problemas, kas rodas un pastav ka jebkura gimene.

«Berniem pietrukst teva, man - vlriesa stipra pleca un mJ/estlbas. VilJam drosi vien art tapatmusu... » Sandras balsl jausamas skumjas. Velak saruna vit;la neslepj arf bazas par to, vai cilveki spej bOt pietiekami stipri, lai, ilgstosi uzturedamies prom no majam, paliktu uzticigi IIdz galam savam otrajam pusem. Tik daudz jau dzirdets tadu gadfjumu, ka svesatne kaut vai aiz vientullbas veidojas jaunas «otras ginienes».

Tiesa, tagad gan attalumi arvien vairak sanJk moderno sakaru rezultata. Vakaros berni var sarunaties ar tevu, redzet vit;lu, izmantojot MSN sistemu datora, un tas lauj saglabat zinamu tuvfbu arf prombOtne. Turklat letie aviokompaniju reisi lauj arf biezak paeiemoties majas brfvdienas. Sogad uz Ziemassvetkiem, iespejams, Sandra ar berniem dosies uz Angliju paciemoties, ka saka berni, teva «darba zemfte». Pardomas velreiz visu no jauna.

Kultura vieno, bagatina, specina

Talantu kaldinataja

Saulalna atvasaras dlena, 17.septembri, daudzu nedzlrdigo cllveku eels veda uz Allaiu pagasta «AneiSu» maJam.

BIJa klat lIelals notlkums LNS dzive, uz kuru eereJa, kuru galdiJa visa nedzlrdigo salme: nedzlrdigo teatra Mamulal reilsorel Elviral Elksnel dzlmlanas dlena - tris clparlem rakstams dlienals skaltlls - 100.

Sirmmamit;la savus mllos teatra bern us, ka ari visus eitus sveicejus sagaidija majas pagalma - saposusies, moza un smaidfga, visus nosaueot un piesaueot varda, apsveikuma runas nosledzot ar dzirkstosu

un garaspeka pilnu uzrunu klatesosajiem : «Nedzirdtgo teatris pastav jau 60 gadus, un esmu lepna par to, ka mans muiadarbs 40 gadu garuma nay gajis zudfM. Ne tikai mes sava savienfba, bet visa latviesu tauta ir

stipra sava gara ar to, ka pratusi cauri kariem, revolUcijam, iekartu mailJam saglaMt savu kulWru, garamantu bagattbas. »

Rezisore veleja LNS laudim jaunus panakumus visas jomas: «Lai jusu celilJs gludinas, saimnieciskas, kulWras un visas citas lietas kartojot. Turieties kopa ka mes visi turejamies Baltijas ceja, un nekas mus nespes novirztt no talakas aUlsttbas un augsupejas.»

Pee skaisti novaditas svinigas eeremonijas LNS vieeprezidentes M.Piternieees rezija daudzie viesi kopa ar jubilari noskatijas KC «Ritausma» izradi «Maza raganit;la», kura IIdzas jaunas paaudzes aktieriem piedalijas arl rezisores Elviras Elksnes kaldinatie aktiermakslas talanti. Un tadu vit;las pOra bijis vairak neka simts!

Pee jaukas pasedesanas un izdziedasanas kopa ar eienijamo rezisori viesi devas majup, izsakot vesellbas un gaisu dienu velejumus ar eeribu tikties nakamgad ne mazak skaista eipara - 101 ietvaros.

Zil)u lapu veidoja

laikraksta «Kopsoli» redakcija.

I.Stones, V.Kraukla, D.Delies foto

lespiests SIA «Elpa-2»

No sav;em darb;em necer; nen;eka. Bus darbam

aug!; - cilvece tos "ems. Rainis

Sis materials veidots or E5 E5F un LV finansiiilu atbalstu, projektu administre 5abiedribos integracijas fonds. Par ta

saturu atbild Latvijas Nedzirdigo savieniba. Eiropas Kopiena un Latvijas valsts nay atbildiga par ta saturu un

iespejamo izmantofanu.

KS_19-20_2006