Gada pārskats - Reverta finansu/2006_parskats/2006_5_lv.pdf · Gada pārskats 2006 2 Vadības ziņojums 2006. gadā AS “Parex banka” (turpmāk arī – Banka) turpināja sniegt

2006

Gadapārskats

Gada pārskats 2006 1Gada pārskats 2006 1

Saturs

Vadības ziņojums 2

Galvenie makroekonomiskie rādītāji,

Parex finanšu darbības rādītāji un reitingi 4

Bankas darbības sasniegumi 5

Pakalpojumi 6

Parex uzņēmumi un pārstāvniecības 25

Labākie 2006. gada darījumi un apbalvojumi 26

Parex bankas struktūra 27

Parex bankas atbalstītie projekti 2006. gadā 28

Finanšu pārskati 29

Revidentu ziņojums 81

AS “Parex banka”

Smilšu iela 3, Rīga, LV–1522, Latvija

Tālr.: (371) 6 701 0000

Fakss: (371) 6 701 0001

Reģistrācijas numurs: 40003074590

Gada pārskats 2006 2

Vadības ziņojums

2006. gadā AS “Parex banka” (turpmāk arī –

Banka) turpināja sniegt augstākās kvalitātes

pakalpojumus saviem klientiem, akcionāriem

un sabiedrībai. Tā rezultātā arī šajā gadā ievē-

rojami pieauga Bankas apgrozījums un neto

ienākumi visos galvenajos darbības virzienos.

Šādi sasniegumi gūti, efektīvi īstenojot mūsu

attīstības stratēģiju, tomēr lielā mērā tos ie-

tekmējušas arī valsts tautsaimniecības attīstī-

bas tendences. Bankas 14 gadu ilgā pieredze,

nodrošinot ilgtspējīgu produktu un pakalpoju-

mu kvalitāti, tajā pašā laikā aktīvi izmantojot

izaugsmes iespējas Baltijas un citos starptau-

tiskajos tirgos, ļāvusi panākt konsekventu un

stabilu darbības paplašināšanos.

Bankas darbību 2006. gadā raksturo daudzi

būtiski sasniegumi, kas atspoguļojas mūsu

finanšu rādītājos. Bankas peļņa pārskata

gadā 48 milj. latu apmērā sasniegusi jaunu

rekordu, Bankas aktīvi pieauguši par 33.5%,

bet kapitāls un rezerves – par 25.0%, kas ir

iespaidīgs pieaugums, nodrošinot ilgtspējīgu

peļņu mūsu investoriem. Šādu strauju attīstī-

bu veicināja arī 62% lielais kredītportfeļa pie-

augums, t.sk. straujais hipotekārās kreditēša-

nas pieaugums par 95% un mājsaimniecību

kreditēšanas kāpums par 90%. Neraugoties

uz ievērojamo hipotekārās kreditēšanas pie-

augumu, Banka turpina ievērot piesardzīgas

kreditēšanas principus, tādējādi saglabājot

augstu aktīvu kvalitāti.

2006. gadā AS “Parex banka” joprojām bija

viena no visstraujāk augošajām bankām Lat-

vijā privātpersonu apkalpošanas ziņā, tās

klientu skaitam pārsniedzot 340,000. Arī šajā

gadā mēs pierādījām savas spējas nodrošināt

augstas kvalitātes pakalpojumus mūsu korpo-

ratīvajiem klientiem – 30% no TOP 300 Latvijas

uzņēmumiem izrādījuši mums savu uzticību, iz-

vēloties saviem darījumiem AS “Parex banka”.

AS “Parex banka” saglabājusi vadošās pozīci-

jas Baltijas valstīs arī darījumos ar kredītkar-

tēm. 2006. gadā kopējais aktīvo maksājumu

karšu skaits pieaudzis par 33.4%. AS “Parex

banka” ir vienīgā komercbanka Latvijā, kas sa-

ņēmusi licenci ekskluzīvo kredītkaršu American

Express Gold, Platinum un Blue izdošanai, un

2006. gadā Banka saviem klientiem izsniegusi

gandrīz 60 tūkst. American Express karšu.

Banka turpina nostiprināt savas pozīcijas hipo-

tekārās kreditēšanas segmentā. Mūsu klienti

vienmēr ir mūsu uzmanības centrā; mēs tur-

pinām sniegt privātpersonām un mājsaimnie-

cībām iespēju iegūt plašāku, labāku un vēr-

tīgāku nekustamo īpašumu, izmantojot mūsu

unikālo piedāvājumu “Minimaksājums”.

Pēdējos deviņos gados AS “Parex banka”

aktīvi piedalījusies arī sindicēto kredītu tirgū

un pierādījusi uzticamību, nostiprinot savu

reputāciju starptautiskajos tirgos. Sindicētie

aizņēmumi kļuvuši par vienu no pastāvīgajiem

Bankas finansējuma avotiem. 2006. gada jūli-

jā AS “Parex banka” veiksmīgi noslēdza līgumu

par līdz šim lielāko sindicēto kredītu 310 milj.

eiro apmērā ar līdz šim EURIBOR viszemāko

pievienoto procentu maržu 0.5%. Sindicētais

kredīts 200 milj. eiro apmērā, kura mērķis

bija piesaistīt Āzijas investorus, guva plašu at-

saucību no plaša dažādu starptautisko finan-

šu institūciju loka un ievērojami pārsniedza

sākotnēji paredzēto summu. 2006. gada

maijā Deutsche Bank un HSBC organizēja

mūsu otro eiroobligāciju emisiju, piesaistot

200 milj. eiro. Obligācijas tika emitētas ar

dzēšanas termiņu pieci gadi. Salīdzinājumā ar

AS “Parex banka” debijas eiroobligāciju emi-

siju, uz kuru parakstījās galvenokārt Bankas

korespondentbankas, jaunā emisija piesais-

tīja daudzu investoru uzmanību, pierādot AS

“Parex banka” uzticamību arvien lielākam

investoru lokam, tajā skaitā arī plaši pazīsta-

miem investīciju fondiem.

Banka turpina gūt arvien jaunus panākumus in-

vestīciju banku pakalpojumu sniegšanā. 2006.

gada augustā AS “Parex banka” vēlreiz pierādī-

ja savas vadošās pozīcijas vietējos un starptau-

tiskajos finanšu tirgos, konsultējot, strukturējot

un organizējot pirmo Azerbaidžānas uzņēmuma

MKT Istehsalat-Kommersiya MMC starpvalstu

obligāciju piedāvājumu 5 milj. ASV dolāru ap-

mērā. Mēs turpinām piedāvāt mūsu investīci-

ju banku pakalpojumu pieredzi uzņēmumiem

un pašvaldībām. 38.62% valstij piederošo AS

“Ventspils nafta” akciju pārdošana bija ievēro-

jams notikums ne tikai Latvijas banku sektorā,

bet arī visā valsts tautsaimniecības vēsturē.

Mēs esam lepni, ka AS “Parex banka” un IBS

Suprema and Suprema Securities konsorcijs

spēja nodrošināt vadošo lomu šajā svarīgajā

darījumā. AS “Parex banka” meitasuzņēmumi

2006. gadā sasnieguši izcilus rezultātus. Lie-

tuvas bankas Parex Bankas aktīvu pieaugums

sasniedzis vēl nebijušu apmēru - 58%, aktīviem

palielinoties no 140 milj. eiro līdz 220 milj. eiro,

kamēr Parex Bankas kredītportfeļa neto vērtība

palielinājusies par 93%, proti, no 81 milj. eiro

līdz 157 milj. eiro. Pēc Pasaules Bankas pozi-

tīva novērtējuma un līdzfinansējuma saņemša-

nas Parex Bankas veiksmīgi sāka daudzdzīvokļu

māju modernizācijas finansēšanas program-

mu un šajā jomā saglabāja vadošās pozīcijas

Lietuvas banku vidū. Divpadsmit jaunās AS

“Parex bankas” filiālēs veikti ievērojami iegul-

dījumi un izveidotas vairāk nekā 130 jaunas

darba vietas. AS “Parex bankas” klientu skaits

palielinājies no 26,400 līdz 34,300, kamēr pie-

saistīto noguldījumu apjoms palielinājies par

33%, proti, no 83 milj. eiro līdz 111 milj. eiro

2006. gada 31. decembrī. AS “Parex banka”


Vadības ziņojums

Šveices meitasuzņēmuma AP Anlage & Pri-

vatbank AG darbība 2006. gadā arī bijusi ļoti

veiksmīga. Klientu skaits Šveicē palielinājies

par 54.4%, bet bankas pārvaldībā esošo aktī-

vu apjoms pieaudzis par 66.2%. Parex grupa

vienmēr ir centusies privātpersonu apkalpo-

šanas jomā gan vietējā, gan starptautiskajā

tirgū piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus –

2006. gadā AP Anlage & Privatbank AG saviem

klientiem Šveicē sāka piedāvāt novatoriskus

darījumus ar fizisku zeltu (stieņiem no tīra zel-

ta ar 9999. provi), tirdzniecības garantijas un

darījumu kontus.

2006. gadā AS “Parex banka” veiksmīgi papla-

šināja savu darbību starptautiskā mērogā, atve-

rot jaunu filiāli Zviedrijā, Stokholmā. AS “Parex

banka” ir pirmā banka no jaunajām Eiropas

Savienības dalībvalstīm, kas ienākusi Zviedrijas

tirgū. Veiksmīgi izmantojot aktīvos ekonomis-

kos sakarus starp Latviju un Zviedriju, Zvied-

rijas kapitāla tirgus plašās iespējas un strau-

jo Latvijas tautsaimniecības attīstību, mūsu

Stokholmas filiāle piedāvā pilnu finanšu un

līdzekļu pārvaldīšanas pakalpojumu spektru,

t.sk. klientu kontu apkalpošanu, noguldījumus

uz konkurētspējīgiem procentiem, maksājumu

karšu izsniegšanu, internetbankas pakalpoju-

mus un aktīvu pārvaldīšanas konsultācijas.

Bankas meitasuzņēmums “Parex Express

kredīts” izmanto situāciju, kad pieaug piepra-

sījums pēc patēriņa kredītiem. 2006. gadā tā

kredītportfelis bija pieaudzis par 26%, patēriņa

kredītportfelim palielinoties par 9% un sasnie-

dzot 4.2 milj. latu. Kopumā Latvijas klientiem

izsniegti vairāk nekā 14,900 patēriņa kredītu.

Tas, ka 2006. gadā kredītu atkārtoti ņēmuši

jau 45% klientu, proti, par 12% vairāk nekā

iepriekšējā gadā, liecina par augstu klientu

apmierinātības līmeni.

2006. gadā Parex turpināja veiksmīgi darbo-

ties Krievijas un NVS tirgos. Kopējais Parex

līzinga kompāniju (Парекс Лизинг Mas-

kavā, Экспресс лизинг Sanktpēterburgā,

Парекс Лизинг Minskā, Парекс Лизинг энд

Факторинг Baku un Ласка Лізинг Kijevā)

portfelis palielinājies par 388%, sasniedzot

62 milj. latu. Grupas patēriņa un komercklien-

tiem sniegto pakalpojumu kvalitāte atkal guva

starptautisku atzinību, kad AS “Parex līzings”

saņēma Russian Financial Elite balvu un Azer-

baidžānas filiāle tika atzīta par labāko līzinga

kompāniju Azerbaidžānā.

Bankas meitasuzņēmuma IPAS “Parex Asset

Management” (PAM) tirgus daļa 2006. gadā

sasniedza 58%, kopējo pārvaldībā esošo

aktīvu apjoms palielinājās par 36% un gada

beigās sasniedza 1 miljardu eiro, nodrošinot

PAM vadošās pozīcijas aktīvu pārvaldīša-

nas tirgū Baltijā. Arī šajā gadā PAM finanšu

rezultāti bija izcili. Vidējais PAM klientiem

nodrošinātais ienesīgums bija 13.2%, kamēr

aktīvi ar visaugstāko ienesīgumu nodrošinā-

ja 60.7% atdevi. Mūsu klienti izmantoja PAM

piedāvāto pieeju plašam visā pasaulē pārval-

dīto fondu lokam, kur tiek izmantotas dažādas

pārvaldības stratēģijas un stili. 2006. gada

septembrī mēs pievienojāmies vadošajiem

pasaules aktīvu pārvaldītājiem, parakstot in-

vestīciju līgumu ar Luksemburgas investīciju

kompāniju World Investment Opportunities

Funds un kļūstot par WIOF Baltic Opportuni-

ties Fund un WIOF Russian Opportunities Fund

pārvaldītāju. 2006. gada decembrī Latvijas

lielākais pensiju fonds AS “Pirmais slēgtais

pensiju fonds” par sava nekustamā īpašuma

portfeļa pārvaldnieku izvēlējās PAM, tādējādi

PAM kļuva par lielāko Latvijas pensiju fonda

pārvaldītāju. PAM kā vadošais līdzfinansētājs

turpināja investēt dažādos uzņēmumos kopā

ar citiem privātajiem investoriem, piemēram,

kopā ar vadošo ASV investīciju kompāniju

MVC Capital dibinātajā uzņēmumā BPM Ma-

nagement Ltd. Parex Aktīvais pensiju plāns

nodrošināja visaugstāko ienesīgumu no vi-

siem otrā līmeņa pensiju plāniem Latvijā. Tas

ir arī vienīgais pensiju plāns Latvijā, kura iene-

sīgums 2006. gadā pārsniedza inflācijas līme-

ni. Būtiski, ka PAM bija vienīgā aktīvu pārvaldī-

šanas kompānija Austrumeiropā, kas iekļauta

žurnāla Investment & Pension Europe Eiropas

400 lielāko aktīvu pārvaldītāju sarakstā.

Bankas sasniegumus kārtējo reizi atzinīgi

novērtējusi arī starptautiskā finanšu sa-

biedrība. Banka saņēma žurnāla The Banker

piešķirto apbalvojumu “Gada banka Latvijā”

(Bank of the Year), kā arī Global Finance pie-

šķirto balvu Labākā banka Latvijā valūtas

maiņas segmentā (Best Foreign Exchange

Bank in Latvia), kā arī Euromoney prestižo

titulu Best Debt House.

AS “Parex banka” ir izstrādājusi visaptverošu

attīstības stratēģiju. Mūsu mērķis ir gūt panā-

kumus visos Grupas darbības veidos, palieli-

not savu tirgus daļu Baltijā un sniedzot vairāk

produktu un pakalpojumu, īpašu uzmanību

pievērošot privātpersonu apkalpošanai. Mūsu

prioritāte joprojām būs augstas pievienotās

vērtības produkti, jo mēs veidojam plaša

spektra banku attiecības ar finanšu institūci-

jām visos pasaules tirgos.

AS “Parex banka” uzdevums ir sniegt vērtību

gan saviem klientiem, gan akcionāriem. Mēs

esam apņēmības pilni īstenot šo mērķi arī

2007. gadā!

Valērijs KarginsPrezidents/ Valdes priekšsēdētājs

Viktors KrasovickisDirektoru padomes priekšsēdētājs

Guntars GrīnbergsPadomes priekšsēdētājs

Rīgā, 2007. gada 14. martā


Galvenie makroekonomiskie rādītāji, Parex finanšu darbības rādītāji un reitingi

(% pieaugums salīdzināmās cenās)

2007 (p) 2006 2005 2004 2003 2002 2001

Iekšzemes kopprodukts 10.4 11.9 10.6 8.7 7.2 6.5 8.0

Privātais patēriņš 14.5 19.8 11.5 9.5 8.2 7.4 7.3

Sabiedriskais patēriņš 2.0 4.0 2.7 2.1 1.9 2.2 2.8

Preču un pakalpojumu eksports 9.5 5.3 20.3 9.4 5.2 5.4 7.5

Preču un pakalpojumu imports 15.0 17.5 14.8 16.6 13.1 4.7 14.3

(% no IKP)

Ārējais parāds 4.8 5.7 6.6 8.1 7.2 8.1 8.8

Kopējais parāds 8.2 10.0 12.0 14.5 14.4 13.5 14.0

Tekošais konts -22.0 -21.1 -12.5 -12.9 -8.1 -6.6 -7.6

(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Bezdarba līmenis gada beigās 5.2 6.5 7.4 8.5 8.6 8.5 7.7

Avots: CSB, PAM prognozes

p - prognoze

Tūkst. latu/%

Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka

2006 2006 2005 2005 2004 2004 2003 2003

Neto pamatdarbības

ienākumi 129,953 111,864 89,827 79,383 72,640 64,934 67,305 60,927

Peļņa pēc nodokļiem 52,107 48,002 33,214 30,175 16,452 15,104 13,423 13,423

Kapitāla atdeve (ROAE) 29.05% 27.68% 23.35% 21.61% 14.03% 12.95% 14.93% 14.93%

Aktīvu atdeve (ROAA) 2.42% 2.34% 2.03% 1.94% 1.32% 1.27% 1.33% 1.38%

Neto procentu marža 2.85% 2.51% 3.04% 2.82% 3.38% 3.20% 3.12% 2.98%

Aktīvi 2,468,467 2,345,609 1,842,336 1,757,009 1,424,481 1,361,442 1,064,652 1,023,415

Noguldījumi 1,561,484 1,461,787 1,317,924 1,252,015 1,105,571 1,058,256 835,585 800,978

Kredīti 1,431,979 1,316,164 879,262 810,958 691,693 640,349 475,606 445,542

Kapitāls un rezerves 200,628 192,671 158,091 154,121 126,387 125,160 108,157 108,157

Avots: AS “Parex banka”

Ilgtermiņa Īstermiņa

Moody's Investors Service Baa3 P-3

Fitch BB+ B

Capital Intelligence BBB A3

Galvenie makroekonomiskie rādītāji Latvijā

Galvenie Parex bankas grupas finanšu darbības rādītāji

AS “Parex banka” reitingi


Bankas darbības sasniegumi

0250 000500 000750 000

1 000 0001 250 0001 500 0001 750 0002 000 0002 250 0002 500 000

200620052004200320022001200019991998199719961995199419931992

2 345 609

0

25 000

50 000

75 000

100 000

125 000

150 000

175 000

200 000

200620052004200320022001200019991998199719961995199419931992

192 671

0

300 000

600 000

900 000

1 200 000

1 500 000

200620052004200320022001200019991998199719961995199419931992

1 316 164

0

200 000

400 000

600 000

800 000

1 000 000

1 200 000

1 400 000

1 600 000

200620052004200320022001200019991998199719961995199419931992

1 461 787

AS “Parex banka” aktīvi Tūkst. latu

AS “Parex banka” kapitāls un rezerves Tūkst. latu

AS “Parex banka” kredīti Tūkst. latu

AS “Parex banka” noguldījumi Tūkst. latu


Pakalpojumi

Noguldījumi 7

Individuālo līdzekļu pārvaldīšana 8

Maksājumu kartes 10

Attālinātie norēķini 12

Privātpersonu kreditēšana 13

Jauniešu apkalpošana 14

Pensiju līdzekļu pārvaldīšana 15

Korporatīvo klientu apkalpošana 17

Investīciju pārvaldīšana 18

Brokeru pakalpojumi 19

Līzings 20

Starptautiskā darbība 22


Noguldījumi


0

200 000

400 000

600 000

800 000

1 000 000

1 200 000

1 400 000

1 600 000

200620052004200320022001200019991998199719961995199419931992

1 461 787

Noguldījumi un investīcijas – drošs pamats nākotnei

Moderns cilvēks domā par nākotni, par nodrošinātu dzīvi bez rūpēm. Viens no veidiem, kā to panākt, ir uzkrājumu veidošana ilgtermiņā. Rūpējo-

ties par saviem klientiem, Parex banka piedāvā pēc iespējas ienesīgākus noguldījumus. Pārliecinošākais veids, kā to sasniegt, – individuāla pieeja

ikviena klienta vēlmēm un vajadzībām.

Ar ko izskaidrojama Parex bankas popularitāte? Visdrīzāk ar to, ka noguldījumu likmes ir augstākas, salīdzinot ar lielāko konkurējošo banku piedāvā-

tajām gan Latvijā, gan rietumvalstīs. 2006. gadā katru dienu Parex banka noguldījuma procentos saviem klientiem ir aprēķinājusi 101 tūkstoti latu.

Naudas krāšana zeķē vairs nav modē. Kā pelnīt vairāk?▪ Ja brīvos naudas līdzekļus noguldāt sev izdevīgā depozītā, peļņa ir garantēta. Termiņu varat izvēlēties pats - no vienas dienas līdz pieciem

gadiem.

▪ Ja izvēlaties krājkontu, ienesīgums būs dinamisks, ar iespēju to neierobežoti papildināt.

2006. gada sasniegumi – gan finansiāli, gan ētiski▪ Aug peļņa. Gada beigās Parex bankas noguldījumu apjoms sasniedza LVL 1,5 milj. Kopējais depozītu bāzes pieaugums bija gandrīz 210 miljoni

latu.

▪ Peļņa dod iespēju palīdzēt. Parex bankas organizētās labdarības depozīta kampaņas Augsts gandarījuma procents laikā klienti ir noguldījuši

LVL 17,4 milj. No savas peļņas noguldījumu akcijā LVL 52 tūkst. banka ziedoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vecāku mājas remontam.

Noguldījumi Parex bankā Tūkst. latu

2007. gada plāni▪ Informēts klients. Parex banka turpina pilnveidot ikviena apkalpošanas centra darbu – lai katrs klients tajā varētu saņemt kvalitatīvu konsultāciju

par noguldījumu produktiem un rastu pareizo risinājumu uzkrājumu veidošanai.

▪ Jauni produkti. Lai dotu iespēju klientiem izvēlēties, kā ieguldīt savus brīvos līdzekļus, sabalansējot ienesīgumu, likviditāti un risku, banka

paplašina piedāvāto noguldījumu produktu klāstu.

▪ Augsti rādītāji. Plānots, ka Latvijas klientu depozīti palielināsies par 29%.


Individuālo līdzekļu pārvaldīšana

Ieguldījumi, kas vairo privāto kapitālu

Individuālo līdzekļu pārvalde ar Parex Asset Management

Nopelnītā kapitāla saglabāšanas jautājums kļūst arvien aktuālāks. Lai pārsniegtu inflāciju un saglabātu nopelnīto naudu, ir jāizmanto plašas

iespējas, ko piedāvā globālie finanšu tirgi. Parex bankas meitasuzņēmums Parex Asset Management (PAM) jau vairākus gadus palīdz klientiem

vairot labklājību, sniedzot profesionālas konsultācijas līdzekļu investēšanas un kapitāla pārvaldīšanas jautājumos. Par mūsu klientu var kļūt jebkurš

Latvijas iedzīvotājs – ieguldījumus var sākt veidot no dažiem simtiem latu.

Parex Asset Management▪ Lielākais līdzekļu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā. Rast ikviena klienta vēlmēm atbilstošus investīciju risinājumus ir ļoti atbildīgs uzde-

vums. PAM to veic, nodrošinot profesionālu, augstākajām prasībām atbilstošu individuālo līdzekļu pārvaldi.

▪ Plaša ģeogrāfija. PAM meitasuzņēmumi darbojas Lietuvā, Ukrainā un Krievijā. 2006. gadā pārstāvniecība atvērta arī Sanktpēterburgā. Ar savu

kompetenci un ilggadējo pieredzi finanšu un investīciju sfērā PAM ir viens no profesionālākajiem pārvaldītājiem Centrālajā un Austrumeiropā.

▪ Spēcīgākā speciālistu komanda. Klienti savu naudu uztic nevis mašīnām, bet cilvēkiem. Tieši tāpēc PAM strādā labākie finanšu profesionāļi

Baltijā – ar labāko augstskolu izglītību un ilggadēju pieredzi vadošajās Baltijas un ārvalstu finanšu institūcijās.

▪ Klienti. PAM par savu uzticības partneri ir izvēlējušās gan Baltijas bankas, gan apdrošināšanas kompānijas, gan pensiju fondi, gan privātpersonas

un juridiskās personas. Tās PAM pakalpojumus izmanto kā vietējā, tā starptautiskajos finanšu tirgos. Kopumā Parex Asset Management daļa

Latvijas tirgū ir pieaugusi līdz 58%.

Vadošais pensiju plānu pārvaldītājs. Rūpējoties par arvien jaunu klientu finansiālo komfortu nākotnē, PAM nodrošina vienus no augstākajiem

ienesīguma rādītājiem nozarē. Gandrīz divreiz apsteidzot galvenos konkurentus, Parex Aktīvais pensiju plāns kļuvis par ienesīgāko industrijā

2006. gadā. Jau kopš darbības sākuma 2003. gadā Parex Aktīvais pensiju plāns pārsniedz inflācijas līmeni Latvijā.

▪ Parex Aktīvais pensiju plāns pagājušajā gadā nopelnīja 6,97%, tas ne vien pārsniedz inflācijas rādītājus, bet ir arī divas reizes augstāks nekā vidējie

visu ieguldījumu plānu ienesīguma rādītāji Latvijā. Parex Aktīvā pensiju plāna ienesīgums pārsniedz vidējo ienesīguma rādītāju nozarē arī pēc divu

un triju gadu darbības rādītājiem.

▪ Parex pensiju plāni dalībnieku skaita ziņā ir otrie lielākie Latvijā ar kopējo tirgus daļu gandrīz 20% 2. līmenī un 28% – 3. līmenī. 2006. gadā

2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits Parex apkalpotajos ieguldījumu plānos ir palielinājies vairāk nekā par 35 000 dalībnieku un sasniedzis gandrīz

205 000 dalībnieku.

2006. gada sasniegumi▪ Rādītāji aug. Kopējie aktīvi PAM pārvaldīšanā ir palielinājušies par 28%, sasniedzot USD 1,4 mljrd.

▪ Jauni klienti. Nostiprināt vadošās pozīcijas atbilstīgajos tirgus segmentos palīdz vairāki jauni institucionālie klienti Latvijā un Rietumeiropā.

▪ Produktu attīstība. Nodibināts Parex Baltijas nekustamā īpašuma fonds – II, kas turpina Parex Baltijas nekustamā īpašuma fonda stratēģiju.

▪ Jaunas investīciju iespējas. Parakstīts līgums ar ASV riska kapitāla kompāniju MVC Capital par kopuzņēmuma veidošanu, kas fokusēsies uz riska

kapitāla investīciju pārvaldīšanu Baltijas reģionā. Tas dos iespēju piedāvāt klientiem investīcijas visās aktīvu kategorijās Baltijas reģionā – akcijās,

obligācijās, nekustamajā īpašumā un riska kapitālā.

▪ Ārvalstu fondi. Parex piedāvā klientiem ne tikai savus ieguldījumu fondus, bet arī vairāk nekā 11 tūkst. pasaules vadošo pārvaldītāju fondus,

tādējādi nodrošinot lielākas izvēles iespējas.

▪ Pozitīvi rezultāti. PAM pārvaldītie portfeļi sasniedza labus ienesīguma radītājus. Labākais – Parex Krievijas akciju fonds – nopelnījis virs 60%.

Visos investīciju portfeļos vidējais ienesīgums bijis 13%.


Parex ieguldījumu fondu ienesīgums

2007. gada plāniAttīstot noguldījumu un investīciju jomu, Parex banka iecerējusi izveidot vairākus jaunus pakalpojumus un ieguldījumu fondus:

▪ uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu;

▪ Kaspijas Jūras Akciju fondu;

▪ vairākus vadošajiem starptautiskajiem fondiem piesaistītus fondus;

▪ jaunus fondus nekustamā īpašuma segmentā;

▪ jaunas PAM pārstāvniecības Kazahahstānā, kā arī vairākās Krievijas un Ukrainas pilsētās.

Individuālo līdzekļu pārvaldīšana

2006

2005

2004

-20%

-10%

0

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

Parex Konservatīvais

fonds

Parex Sabalansētais

fonds

Parex Austrumeiropas Obligāciju fonds

Parex Austrumeiropas Sabalansētais

fonds

Parex Krievijas

Akciju fonds

Parex Baltijas Jūras Valstu

Akciju Investīciju fonds


Maksājumu kartes

Maksājumu kartes – drošībai, ērtībām un priekam

Maksājumu kartes ir katra mūsdienīga cilvēka ikdienas nepieciešamība. Taču tās nav tikai starpnieks ērtai naudas saņemšanai un maksāšanai, bet

gan efektīvs veids, kā ietaupīt iepērkoties, nodrošināt studiju kredītu, piedalīties interesantos pasākumos, saņemt vērtīgas dāvanas un pat apmeklēt

kino, ekskluzīvus sporta pasākumus ārzemēs un ceļot ar lidmašīnu bez maksas.

Parex bankas American Express® kredītkartesTās nodrošina visu nepieciešamo finansiālai neatkarībai: jūsu norēķini un finanses būs drošībā, pirkumi – apdrošināti un serviss – teicams.

Priekšrocības▪ Kredītlimits līdz trim algām.

▪ Kredītlimita līdzekļu bezprocentu izmantošana līdz 45 dienām.

▪ Iespēja izlietotos kredītlimita līdzekļus atmaksāt pakāpeniski.

▪ Atlaides vairāk nekā 230 tirdzniecības vietās Latvijā.

▪ Pirkumu un ceļojumu apdrošināšana.

www.americanexpress.lv

Parex ISIC/ITIC maksājumu kartesŠīs kartes ir īpaši piemērotas skolēniem, studentiem un pasniedzējiem. Tās apvieno starptautisko ISIC/ITIC identifikācijas karšu un maksājumu

karšu Visa Electron/Visa Classic labākās īpašības.

Priekšrocības ▪ 33 000 atlaižu vietu pasaulē un vairāk nekā 500 Latvijā.

▪ Pirkumi Latvijā un ārzemēs bez komisijas maksas.

▪ Iespēja saņemt kredītlimitu.

www.parex.lv/isic

Parex MasterCard Standard kredītkartePati pieejamākā un vienkāršākā kredītkarte, ar kuras palīdzību varat norēķināties par pirkumiem dažādās tirdzniecības vietās Latvijā, ārzemēs un

internetā.

Priekšrocības▪ Bez gada maksas.

▪ Bez komisijas maksas par pirkumiem Latvijā un ārzemēs.

▪ Ērti lietot un atmaksāt izmantotā kredīta summu.

www.parex.lv/mastercard

2006. gada sasniegumi

American Express® kredītkartes▪ 2006. gadā Parex banka turpināja izdot un apkalpot American Express Gold, Platinum un BLUE kredītkartes, piesaistot jaunus klientus un stiprinot

esošo lojalitāti.

▪ Īpaši piedāvājumi restorānos, veikalos un atpūtas kompleksos.

▪ Izmantojot bonusu sistēmu, klienti saņem dāvanas par regulāriem pirkumiem:

▪ kinobiļeti par mēneša laikā veiktiem pirkumiem;

▪ aviobiļeti par gada laikā veiktiem pirkumiem;

▪ atlaidi kredītkartes gada maksai.

Gold un Platinum priekšrocībaIelūgumi uz ēdienu un dzērienu degustācijām, veikalu atklāšanām un citiem ekskluzīviem pasākumiem.

Jaunums, kas apvieno lojalitāti un jaunu klientu piesaisti, ir akcija Atved draugu un saņem dāvanu. Akcijas laikā klients, kurš pats ir pārliecinājies par

American Express priekšrocībām, piesaistot jaunu klientu šai kartei, saņem dāvanu.


Maksājumu kartes

American Express® Selects▪ Īpašas privilēģijas piedāvā Selects programma. Tās ietvaros American Express karšu klienti atlaides un īpašos piedāvājumus var saņemt vairāk

nekā 230 tirdzniecības vietās visā Latvijā. Patlaban Selects programmā darbojas 72 partneri: apģērbu un apavu veikali, restorāni, grāmatnīcas,

optikas veikali, sporta klubi un atpūtas centri. Partneru saraksts tiek atjaunots reizi pusgadā.

▪ Piemēram: American Express Selects sadarbības partneri ir Latvia Tours, K-Rauta, Vairāk saules, Aqua Villa SPA, Palazzo Italia, Hugo Boss, J. Rozes

grāmatnīca, Kabuki, Līvu akvaparks, Aparjods, Alan Deko, kā arī daudzi citi.

Parex ISIC/ITIC maksājumu kartes▪ Parex banka turpina izsniegt maksājumu kartes apvienojumā ar ISIC/ITIC identifikācijas kartes funkciju Latvijas skolēniem, studentiem un

pasniedzējiem.

▪ Noslēgti sadarbības līgumi ar lielākajām Latvijas augstskolām par karšu izplatīšanu.

▪ Pasniedzējiem banka piedāvā izmantot ITIC karti ne tikai kā kredītkarti ar atlaižu funkciju, bet arī saņemt algu norēķinu kontā, kuram piesaistīta

ITIC karte.

▪ Lai veicinātu kartes lietošanu, ISIC karšu lietotājiem ir iespēja saņemt dažādus bonusus, nestrādājošiem studentiem – kredītlimitu ar īpašiem

nosacījumiem.

Parex MasterCard kredītkarte ▪ Pieejamākā un vienkāršākā kredītkarte strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas izmantot pieejamu un ērti atmaksājamu kredītlimita summu.

▪ Lai veicinātu kredītkaršu lietošanu, ir organizētas loterijas ar iespēju laimēt ekskluzīvas biļetes uz UEFA Champions League Parīzē, 2006 FIFA

World Cup Germany pusfināla spēli un 2006 FIFA World Cup ceturtdaļfināla spēli.

▪ Tika rīkota pirkumu veicināšanas kampaņa – Iepērcies ar MasterCard kredītkarti un saņem ikdienā noderīgu dāvanu: ādas kredītkaršu maku,

vējjaku vai ādas somu.

Sadarbība ar interneta portāliem ▪ Parex banka turpina sadarbību ar lielākajiem Latvijas interneta portāliem.

▪ Interneta portāli ir pierādījuši sevi kā efektīvi maksājumu karšu popularizēšanas kanāli.

▪ Portāla lietotājiem, piesakoties kartes saņemšanai portālā, ir iespēja saņemt karti ar izdevīgiem noteikumiem, kā arī izmantot bonusus portālā.

Tiek izmantotas mūsdienīgo tehnoloģiju priekšrocības, piemēram, aizpildot īso pieteikuma formu Parex ISIC/ITIC kartei, portāla lietotājiem ir

iespēja pievienot savu foto, kas vēlāk tiek izmantots viņu kartes dizainā.


Attālinātie norēķini

Attālinātie norēķini – apkalpošanas centrs jūsu datorā

Vai varat iedomāties tādu bankas apkalpošanas centru, kurš jums seko pa pēdām, lai kurp jūs dotos? Šis centrs ir ērti pieejams gan agrā rīta stundā,

gan vēlā pēcpusdienā, gan atvaļinājuma laikā, gan darbavietā, kad radusies brīva pusstunda, kuru varat veltīt saviem finanšu darījumiem. Tās ir

priekšrocības, ko sniedz Parex internetbanka, kas ir kļuvusi par virtuālu apkalpošanas centru.

Parex internetbanka▪ Lai veiktu maksājumus.

▪ Lai pasūtītu maksājumu kartes.

▪ Lai noformētu hipotekāro kredītu.

▪ Lai kontrolētu vērtspapīros noguldītās naudas pieaugumu.

Laba kontroleParex internetbanka ir uzticams padomdevējs – piesakoties Parex SMS bankā, tā palīdz kontrolēt kredītkaršu pirkumus.

Parex SMS banka, būdama jauns pakalpojums, ir pārliecinoši iekarojusi klientu simpātijas: nopietns apliecinājums tam ir pieslēgumu pieaugums –

vairāk nekā 235% gadā.

2006. gada pārliecinošākie rādītāji▪ Lietotāju skaits: 190 tūkstoši (gada laikā pieaudzis par 40%).

▪ Maksājumi: 200 tūkstoši ( gada laikā pieaudzis par 50%).

▪ Maksājumu kopsumma: LVL 13,5 miljardi (pieaugums gadā – LVL 3,5 miljardi).

2007. gada plāni ▪ Draudzīgs žests maziem un vidējiem uzņēmumiem. Parex internetbankas īpašā uzmanības lokā ir mazie un vidējie uzņēmumi. Izprotot to situāciju,

Parex internetbanka maksimāli atvieglo viņu ikdienas darbu.

▪ Jauns pakalpojums – mobilā banka. Daudzi korporatīvie klienti jau ir novērtējuši un savā ikdienas darbā lieto attālināto kontu vadības sistēmu

DIGI::FIRMA (tās rādītāji 2006. gadā auguši par 20–35%). Drīzumā tiks ieviests jauns pakalpojums, kas apvieno DIGI::FIRMA un SMS bankas

īpašības. To var raksturot kā mikro DIGI::FIRMA mobilajā telefonā.

▪ Optimistiski! Sistēmas drošība, stabilitāte un mobilitāte garantē, ka Parex internetbankas lietotāju kļūst arvien vairāk.


Privātpersonu kreditēšana

0

50 000

100 000

150 000

200 000

250 000

300 000

350 000

400 000

450 000

2006200520042003200220012000

423 562

Hipotekārais kredīts – dzīvei ar komfortu

Parex banka labi izprot vienu no klientu pamatvērtībām – sev un ģimenei nodrošināt ērtu, mūsdienu prasībām atbilstošu mājokli. Tikai tad, ja cilvēks

jutīsies stabili un droši privātajā dzīvē, viņam veiksies arī visās citās jomās. Arvien vairāk mājsaimniecību savu dzīves kvalitāti uzlabo, izmantojot

Parex bankas piedāvātos hipotekāros kredītus. Rādītāji liecina, ka kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu bija viens no pieprasītākajiem bankas

produktiem 2006. gadā.

Situācija nekustamā īpašuma tirgū 2006. gadā▪ Turpinājās cenu pieaugums.

▪ Pieauga jauno mājokļu piedāvājums.

▪ Saglabājās augsts pieprasījums pēc padomju laikā celtajiem sērijveida dzīvokļiem.

▪ Turpinājās spēcīga konkurence hipotekārajā kreditēšanā starp bankām.

Sasniegt hipotekārās kreditēšanas portfeļa pieaugumu gada laikā par 90% Parex bankai palīdzēja:▪ kvalitatīva un apjomīga klientu bāze;

▪ konkurētspējīgi un inovatīvi produkti;

▪ nevainojams klientu apkalpošanas serviss.

Parex bankas klienti bija īpaši privileģētā situācijā, un daudzi novērtēja hipotekārā kredīta Minimaksājums priekšrocības▪ Klientiem tiek dota iespēja iegādāties lielāku vai labāku īpašumu par salīdzinoši zemāku mēneša maksājumu.

▪ Noteiktā kredīta termiņā nav jāatmaksā visa kredīta pamatsumma – termiņa beigās var palikt neatmaksāti līdz pat 50% no nekustamā īpašuma

tirgus vērtības.

Banka aktīvi strādāja arī jauno projektu kreditēšanas segmentā. Šo kredītu īpatsvars sasniedza līdz 15% no kopējās darījumu summas mēnesī.

2007. gada plāni ▪ Palielināt hipotekārā kredīta portfeli par 55–60%.

▪ Piedāvāt īpaši izdevīgus hipotekārā kredīta nosacījumus esošajiem bankas klientiem.

▪ Sadarbojoties ar nekustamā īpašuma firmām, mākleriem un jauno projektu attīstītājiem, nodrošināt jaunu klientu piesaisti.

▪ Palielināt kreditēšanas vietu skaitu, ieviešot hipotekāro kreditēšanu reģionālajos klientu apkalpošanas centros.

▪ Izmantojot un attīstot informāciju tehnoloģijas, paātrināt un vienkāršot hipotekārā kredīta noformēšanu Parex bankā.

Parex bankas aizdevumi privātpersonām Tūkst. latu


Jauniešu apkalpošana

Īpaša bankas prioritāte – jaunieši

Tālredzīgi raugoties nākotnē, Parex banka aktīvi strādā, lai piesaistītu bankai studējošos jauniešus: mācību laikā bankas pakalpojumi tiek piedāvāti

ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem. Banka ir lepna, ka tai konkursa kārtībā izdevās iegūt tiesības izsniegt kredītus ar valsts galvojumu 45 Latvijas

augstskolu studentiem. Līdztekus tika organizētas studentiem domātas akcijas, kā arī sponsorēti jauniešu izglītību veicinoši projekti.

Studentiem tika izsniegti divu veidu kredīti▪ Studiju kredīts – studiju maksas segšanai. Noslēdzot 3518 jaunus līgumus, kredīti izsniegti 7,8 milj. latu apjomā.

▪ Studējošo kredīts – ikdienas tēriņiem līdz 120 latiem mēnesī. Noslēdzot 2122 jaunus līgumus, kredīti izsniegti 6,5 milj. latu apjomā.

Popularitāti ieguva īpašs bezmaksas produktu kopums Studenta komplekts 2006, kurā ietilpst:▪ kredīti ar valsts galvojumu;

▪ internetbanka;

▪ SMS banka;

▪ pensiju sistēmas 2. līmenis;

▪ maksājumu karte.


Pensiju līdzekļu pārvaldīšana

Papildu pensiju uzkrājumi – komforts nākotnē

Papildu pensijas līdzekļu uzkrāšana ir rūpes ne tikai pašam par savu finansiālo drošību un dzīves komfortu, bet arī augsti atbildīga rīcība, domājot

par saviem tuviniekiem, ģimeni un apkārtējiem cilvēkiem – vai es nebūšu kādam par nastu, vai varēšu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, baudot visu, ko tā

piedāvā, arī tad, kad būs pabeigtas darba gaitas?

Papildpensiju privātajā pensiju fondā var krāt ne tikai iedzīvotājs pats. Ar labas gribas žestu, izrādot pretimnākšanu, to var darīt arī katrs darba

devējs, tā īpaši rūpējoties par saviem darbiniekiem, papildus motivējot viņus un panākot vēl lielāku lojalitāti.

Par privāto pensiju fondu (turpmāk tekstā - PPF) izdevīgumu ik gadu pārliecinās arvien jauni Parex bankas klienti.

AS Parex atklātais pensiju fonds piedāvā trīs licencētus pensiju plānus gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Būtiskākā atšķirība – investīciju stratēģijās

Papildpensija – Sabalansētais, saistību valūta ir lats līdz 30% no plāna aktīviem var tikt ieguldīti akcijās

Papildpensija – Aktīvais, saistību valūta ir lats līdz 50% no plāna aktīviem var tikt ieguldīti akcijās

Papildpensija – Aktīvais USD, saistību valūta ir ASV dolārs līdz 50% no plāna aktīviem var tikt ieguldīti akcijās

Pensiju 3. līmeņa priekšrocības, ja iemaksas savā pensiju fondā veic fiziska persona:▪ tiek uzkrāta un ienesīgumu dod papildpensija;

▪ nodokļu atlaides (IIN 25% no iemaksātās summas, kas ir līdz 10% no bruto ienākumiem gadā1);

▪ par iemaksām un nopelnītajiem procentiem nodokļi nav jāmaksā;

▪ privātās pensijas kapitāls ir mantojams;

▪ privāto pensiju var saņemt jau no 55 gadu vecuma (valsts vecuma pensiju – no 62 gadu vecuma);

▪ ērta iemaksu kārtība – var maksāt skaidrā naudā, pārskaitīt, izmantojot internetbanku, vai noslēgt automātiskā maksājuma līgumu;

▪ elastīga iemaksu kārtība – maksājiet, cik gribat un kad varat, divās valūtās: LVL un ASV dolāros;

▪ droša un saprotama papildpensijas kapitāla ieguldīšanas politika;

▪ izdevīga privātās pensijas saņemšanas kārtība pēc izvēles – visa summa vai pa daļām.

Pensiju 3. līmeņa priekšrocības, ja iemaksas veic komercsabiedrība par saviem darbiniekiem un tās nepārsniedz 10% no viņu bruto algas:▪ nodokļu atlaides (iemaksas PPF nav darba devēja obligāto sociālo iemaksu objekts, tāpēc netiek apliktas ar 24,09%; UIN apliekamā bāze tiek

samazināta par veikto iemaksu lielumu – UIN 15%);

▪ papildu motivācija darbinieku lojalitātes nodrošināšanai;

▪ iespēja veidot mūsdienīgu personāla politiku;

▪ elastīga iemaksu politika – darba devējs nosaka, par kuru darbinieku, cik lielā apmērā un kad veikt iemaksas. To iespējams darīt divās valūtās:

LVL un ASV dolāros.

Būtiskākie ieguvumi komercsabiedrības darbiniekiem, ja iemaksu PPF veic komercsabiedrība:▪ tiek uzkrāta un ienesīgumu dod papildpensija, vienlaikus nesamazinot darbinieka ienākumus;

▪ veicot iemaksas PPF, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (patlaban 25%) netiek ieturēts (darbiniekam nav papildu izdevumu), bet, pensiju izmaksājot,

ar nodokli tiek apliktas tikai iemaksas PPF;

▪ iemaksas PPF nav darbinieka obligāto sociālo iemaksu objekts – tās netiek apliktas ar 9% nodokli;

▪ uzkrāto papildpensijas kapitālu var saņemt 55 gadu vecumā (valsts vecuma pensiju no 62 gadu vecuma) – izņemt visu uzreiz, pa daļām vai

turpināt līgumu ar PPF;

▪ privātās pensijas kapitāls ir mantojams, tas ir pensiju plāna dalībnieka īpašums no pirmās iemaksas brīža neatkarīgi no tā, kurš veicis iemaksas PPF.

1 2007. gada maijā Saeima pieņēma likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumus, kas stājās spēkā 12. jūnijā, palielinot nodokļu atlaides piemērošanu iemaksām līdz 20% no bruto ienākumiem gadā.


Pensiju līdzekļu pārvaldīšana

0

2000

4000

6000

8000

10 000

12 000

31.12.1999. 31.12.2000. 31.12.2001. 31.12.2002. 31.12.2003. 31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2006.

10 330

9 880


AS Parex atklātais pensiju fonds attīstība bijusi dinamiska▪ Pensiju fonda aktīvi gada beigās sasnieguši LVL 10,335 tūkst., gada pieaugums – 42%.

▪ Pensiju plānu aktīvi palielinājušies līdz LVL 9,880 tūkst., gada pieaugums – 45%.

Pensiju fonda un pensiju plānu aktīvi Tūkst. latu

▪ Fonda dalībnieku skaits gada beigās bija vairāk nekā 28 tūkst. – gada laikā tas ir palielinājies par 8,5 tūkst. jeb 44%.

▪ Korporatīvo dalībnieku skaits palielinājies, noslēdzot 64 jaunus kolektīvās dalības līgumus (pavisam noslēgti 275) ar dažādu tautsaimniecības

nozaru pārstāvjiem visā Latvijā.

▪ Būtiski pieaudzis fizisko personu īpatsvars PPF. Individuālo dalības līgumu skaits dubultojies un gada beigās sasniedzis 12,8 tūkst.

■ Pensiju fonda aktīvi■ Pensiju plānu aktīvi


Korporatīvo klientu apkalpošana

Korporatīvo klientu apkalpošana

Īpašā Parex bankas uzmanības lokā ir gan lieli, gan mazi, gan vēl tikai topoši uzņēmumi, par kuriem rūpējas korporatīvo klientu apkalpošanas nodaļa.

Mūsdienu straujajā tirgus situācijā un arvien pieaugošajos konkurences apstākļos ir svarīgi investēt savā biznesā. Bieži vien palīdzīgu roku var sniegt

banka, kura piedāvā pilnu pakalpojumu spektru – sākot no norēķinu kontu atvēršanas un apkalpošanas līdz darījumu finansēšanai, aizdevumiem un

investīcijām. Jums tikai jāizvēlas nepieciešamais finansējuma veids.

Sava uzņēmuma attīstībai jūs varat:▪ iegādāties jaunas ražošanas, noliktavu un biroja telpas, kā arī citu nekustamo īpašumu;

▪ iegādāties iekārtas, autotransportu un citus pamatlīdzekļus;

▪ veikt remontu vai rekonstrukciju;

▪ palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu.

Parex bankā ikviens klients var saņemt aizdevumus un cita veida finansējumu gan lieliem uzņēmumiem un organizācijām, gan maziem un vidējiem

uzņēmumiem. Viens no Parex bankas stratēģiskajiem mērķiem ir piedāvāt ikvienam klientam vienkāršus, drošus un inovatīvus kredītu veidus un

individuālus aizdevuma atmaksas nosacījumus.

Korporatīvo klientu nodaļa▪ Nodrošina individuālu pieeju katram klientam.

▪ Gada beigās apkalpoja vairāk nekā 1200 klientu.

▪ Starp tās klientiem ir arī Latvijas vadošie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 100 miljonus latu.

▪ Sadarbojoties ar citiem Parex grupas uzņēmumiem, aktīvi strādā, lai klientiem būtu pieejami visizdevīgākie un modernākie finanšu pakalpojumi.

2006. gada nozīmīgākie sasniegumi Parex bankas kopējais kredītportfelis 2006. gadā sasniedza LVL 1,3 mljrd. Salīdzinājumā ar 2005. gadu kredītportfeļa pieaugums 2006. gadā bija

62%. Lielākais kredītportfeļa pieaugums 2006. gadā, pateicoties Parex meitasuzņēmumiem bijušajās NVS valstīs, bija finanšu starpniecības nozarē –

102%, transporta un komunikāciju nozarē – 79%, tirdzniecībā – 75%, uzņēmumu finansēšanā nekustamo īpašumu nozarē un celtniecībā – 47%.

2007. gada plāni ▪ Būtiski palielināt savu daļu Latvijas lielāko uzņēmumu finansēšanā vairākās tautsaimniecības nozarēs.

▪ Saglabāt līderpozīcijas uzņēmumu kreditēšanā, īpaši nekustamā īpašuma, tirdzniecības, transporta un komunikāciju nozarē.

▪ Piesaistīt jaunus klientus citās nozarēs.

▪ Sasniegt pieaugumu, izmantojot profesionalitāti specifiskos sektoros, kā arī palielinot kredītu apjomu jau esošajiem klientiem.


Investīciju pārvaldīšana

LVL 74 000 000

Sale of shareholding in

Co-Lead Manager October 2006

EUR 4 000 000

Sale of controlling stake

Advisor March 2006

Augstākā profesionālā atbildība - investīciju pārvaldīšana

Parex bankas speciālistu augstā profesionālisma un bankas augošās stabilitātes dēļ arvien jauni uzņēmumi gan Latvijā, gan ārpus tās robežām uztic

savus darījumus Parex bankai investīciju pārvaldīšanas jomā, tā stiprinot arī paši savas pozīcijas.

Investīciju banku pakalpojumi

2006. gadā Investīciju banku pakalpojumu daļa organizēja piecas obligāciju emisijas: AS Akciju komercbanka Baltikums, AS Telekom Baltija,

AS Reģionālā investīciju banka, AS Paritate banka, kā arī Azerbaidžānas kokvilnas pārstrādes uzņēmumam MKT Istehsalat-Kommersiya MMC, kopumā

piesaistot EUR 25,6 milj.

Ņemot vērā straujo līdzekļu pieplūdumu investīciju un pensiju fondos, lielāko interesi par ieguldījumiem korporatīvajās obligācijās izrādījuši Baltijas

valstu institucionālie investori. Īpašs panākums bijusi parāda kapitāla piesaiste MKT Istehsalat-Kommersiya MMC, kas bija šī uzņēmuma pirmā

obligāciju emisija ārpus Azerbaidžānas robežām.


▪ Investīciju banku pakalpojumu daļa, darbojoties VAS Privatizācijas aģentūra konsultanta lomā, veiksmīgi noslēdza AS Ventspils nafta valstij

piederošo 38,62% akciju paketes pārdošanu izsolē par LVL 74,2 milj. Tas bija līdz šim lielākais privatizācijas darījums par naudu Latvijas vēsturē.

▪ Bankas speciālisti ir snieguši konsultācijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas jomā, piemēram, konsultējot lielākā alkoholisko dzērienu

vairumtirgotāja SIA MobilPlus ADV īpašniekus tiem piederošo daļu pārdošanā Somijas investoram.

2007. gada plāni ▪ Arī turpmāk lielu uzmanību pievērst katra klienta individuālajām finansējuma vajadzībām.

▪ Tā kā Parex bankas speciālisti spēj īsā laikā noteikt investoru interesi par dažāda ienesīguma/riska parāda vērtspapīriem, arī turpmāk piedāvāt

klientiem netradicionālus parāda kapitāla piesaistes risinājumus.


Brokeru pakalpojumi

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

0

200

400

600

800

1000

1200

1400


0

200 000

400 000

600 000

800 000

1 000 000

1 200 000


Brokeru pakalpojumi – veiksmīgs darbs vērtspapīru tirgū

Parex banka ieņem vadošās pozīcijas brokeru pakalpojumu tirgū Baltijā.

Ievērojot tradīciju piedāvāt klientiem tikai augstākā līmeņa servisu, Parex banka pastāvīgi paplašina akciju tirgū sniedzamo pakalpojumu klāstu.

2006. gada sasniegumi ▪ Šis gads Parex bankai un tās klientiem bijis ļoti veiksmīgs – sasniegts ievērojams pieaugums vērtspapīru brokeru pakalpojumu jomā.

▪ Bankas brokeru komandas darījumu apjoms ir gandrīz divkāršojies.

▪ Klienti izrādījuši lielu interesi par brokeru pakalpojumiem un plašajām iespējām, ko sniedz finanšu tirgi.

▪ Pieaugot klientu aktivitātei, komisijas naudas ienākumi no brokeru komandas darījumiem palielinājušies vairāk nekā par 50%.

▪ Ievērojami pieaudzis jaunu klientu skaits, kas izmanto brokeru pakalpojumus.

▪ Bankas klienti augstu novērtē individuālo pieeju un profesionāļu komandas sniegto plašo informatīvo atbalstu.

Darījumi Skaits

Komisijas Tūkst. latu

Apgrozījums Tūkst. latu

2007. gada plāni ▪ Stabila kvalitāte. Turpināt sniegt klientiem augstas kvalitātes brokeru pakalpojumus, piedāvājot optimālus investēšanas risinājumus.

▪ Arvien augošs klientu loks. Turpināt paplašināt institucionālo un privāto klientu bāzi, kā arī popularizēt brokeru pakalpojumus Baltijas tirgū.

■ 2006■ 2005

■ 2006■ 2005

■ 2006■ 2005


Līzings

0

5

10

15

20

25

30

35


31,6

Līzinga pakalpojumi privātpersonām un uzņēmumiem

Līzings ir viena no populārākajām bankas pakalpojumu sfērām. Tas atvieglo dzīvi ne tikai mājsaimniecībām un privātpersonām – bez lieliem tūlītējiem

naudas ieguldījumiem ļaujot iegādāties, piemēram, jaunu automašīnu, bet arī uzņēmējiem – ļaujot paplašināt ražošanu, līzingā iegādājoties gan

komerctransportu, gan industriālas iekārtas.

Parex līzings un faktorings ir jauns uzņēmums, kurš par 2006. gada prioritāti izvirzīja nostiprināties līzinga tirgū kā kvalitatīva līzinga kompānija, kas

ikvienam klientam piedāvā izdevīgus līzinga nosacījumus un augstu servisu.

Parex līzings un faktorings piedāvā vispusīgus finansējuma veidus PrivātpersonāmAutolīzings – finanšu, operatīvais un atgriezeniskais līzings.

Juridiskām personāmAutolīzings – finanšu un operatīvais līzings.

Komerctransporta līzings – finanšu un operatīvais līzings.

Industriālais līzings – finanšu un operatīvais līzings.

2006. gada sasniegumi ▪ Darbības otrā gada laikā ir nodrošināta uzņēmuma grāmatvedības un vadības sistēmas pielāgošana tā vajadzībām.

▪ Izveidota kompetenta un profesionāla darbinieku komanda.

▪ Gada sākumā uzņēmums sāka sniegt līzinga pakalpojumus.

▪ Gada laikā parakstīti 1632 līzinga līgumi, no tiem 1353 ir finanšu un 279 operatīvie līzinga līgumi.

▪ 15. februārī uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām Brīvības gatvē 224/5.

▪ Gada beigās līzinga portfelis bija sasniedzis 31,6 miljonus latu.

Līzinga portfelis 2006. gadā Milj. latu

Tas ietver:▪ vieglās automašīnas – 15,3 miljoni latu (49%);

▪ komerciālo transportu – 8,3 miljoni latu (26%);

▪ industriālās iekārtas – 8 miljoni latu (25%).

97% no kopējā apjoma veido EUR valūtā noslēgtie līzinga līgumi:

▪ jaunā līzinga pārdošana – 36,6 miljoni latu.


Līzings

0

10

20

30

40

50

60

70

80


Tirgus daļas jaunā līzinga pārdošana no 01.01.2006. līdz 31.12.2006.[Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dati]

Autorallijs ar Parex līzinga zīmiParex līzings aktīvi atbalstīja autoralliju un individuālās ekipāžas, piemēram, Skandi Auto Team, un Latvijas rallija čempionāta posmu Rallijs Latvija

2006, kas tika atzīts par vislabāk organizēto Latvijas rallija čempionātā kopumā kopumā 2006. gadā. Kā atzina Latvijas Automobiļu federācija –

Parex līzinga atbalsts ir veicinājis kopējo rallija attīstību Latvijā un sekmējis arvien augstāku mērķu sasniegšanu.

2007. gada plāni▪ 2007. gada jūnijā tika parakstīts pirmais faktoringa līgums.

▪ Plānotais faktoringa apgrozījums līdz 2007. gada beigām tiek plānots LVL 3,9 milj. (finansēto rēķinu summa).

▪ Līdz gada beigām palielināt kopējo līzinga portfeli līdz 70,8 miljoniem latu.

Plānotais kopējais līzinga portfelis 2007. gadā Milj. latu

■ Hansa līzings

■ Unilīzings

■ Nordea Finance Latvia

■ Hipolīzings

■ HVB Leasing

■ DnB NORD Līzings

■ Parex līzings un faktorings

Hansa līzings42,28%

Unilīzings23,16%

Parex līzings un faktorings4,30%

DnB NORD Līzings11,47%

HVB Leasing6,95%

Hipolīzings5,95%

Nordea Finance Latvia

5,90%

70,8


Starptautiskā darbība

Starptautiskā darbība – ceļš uz pasauli

Tagad ārvalstīs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem un organizācijām Parex bankas pakalpojumu klāsts ir teju tikpat apjomīgs kā Latvijas

iedzīvotājiem. Lai apkalpotu klientus ārpus Latvijas robežām, Parex bankas intereses tiek pārstāvētas 15 pasaules valstīs – Zviedrijā, Vācijā,

Igaunijā, Lielbritānijā, Japānā, Krievijā, Lietuvā kā meitasbanka Parex bankas un Šveicē kā meitasbanka AP Anlange und Privatbank.

Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) klientu apkalpošanas direkcija piedāvā saviem klientiem plašu klasisko bankas pakalpojumu spektru

Kontu apkalpošana▪ Multivalūtas norēķinu konts.

▪ Attālināto norēķinu sistēmas – internetbanka un DIGI:FIRMA, kas paredzēta korporatīvajiem klientiem.

▪ VISA un EC/MC maksājumu kartes – LVL, USD un EUR.

▪ Plaša bonusu programma Visa Platinum klientiem.

▪ Ceļojumu apdrošināšana.

▪ Darījumu konts.

▪ Trasta darījumi.

▪ Krājkonts – beztermiņa naudas ieguldījums, kas nodrošina iespēju saņemt peļņas procentus, nezaudējot iespēju veikt bankas operācijas.

▪ Depozīts – 100% drošs naudas ieguldījums uz fiksētu laiku un nemainīgu likmi visā investēšanas laikā.

▪ Zelta depozīts – lieliska iespēja gūt īpaši augstu ienesīgumu, investējot īsā termiņā. 100% kapitāla aizsardzība nozīmē, ka klients nevar zaudēt

savu naudu.

▪ Konsultācijas iespējas bankas pārstāvniecības un meitasuzņēmumos NVS valstīs.

▪ Individuāla VIP apkalpošana.

Kreditēšana▪ Hipotekārā kreditēšana. Banka piedāvā klientiem kredīta resursus ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu Krievijā un Ukrainā. Parex bankas

stiprās puses ir konkurētspējīgas kredīta likmes un ilgi kredīta termiņi.

▪ Līzinga kompānijas. Bankai ir meitasuzņēmumi Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā, kas piedāvā automašīnu un speciālās tehnikas

līzinga pakalpojumus.

▪ Tirdzniecības kreditēšana. Banka piedāvā tādus tirdzniecības finansēšanas instrumentus kā importa akreditīvi un bankas garantijas.

Mūsu stiprās puses▪ Katram klientam ir savs personiskais menedžeris, kas pārvalda viņa kontus un palīdz orientēties bankas produktos.

▪ Parex grupas uzņēmumu specializācijas un plašās ģeogrāfijas (līzinga kompānijas, PAM meitasuzņēmumi un bankas pārstāvniecības NVS valstīs)

dēļ bankas piedāvājumam rodas sinerģisks efekts, ko spēj izmantot mūsu klienti.

▪ Spēja pielāgot standarta piedāvājumu specifiskām klientu vajadzībām. Bankai ir pieredze un resursi šo izmaiņu realizācijā.

▪ Kā papildu sadarbības pluss – banka darbojas pēc Know your Customer politikas principiem.

2006. gada sasniegumi NVS ▪ Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem nerezidentu ieguldījumu apjoms Latvijas bankās ir palielinājies par 4,9%. Taču Parex bankas

nerezidentu noguldījumu apjoma pieauguma temps bijis vairāk nekā trešdaļu lielāks nekā vidējais nozarē. Tas Parex banku ir izvirzījis tirgus

līderos.

▪ Bankas kredītu ekspozīcija NVS tirgū ir pieaugusi vairāk nekā divreiz un sasniegusi vairāk nekā LVL 145 milj.

▪ Strauji audzis arī Bankas meitasuzņēmumu – līzinga kompāniju – portfelis, sasniedzot LVL 83 milj.

2007. gada plāni NVS Pērnā gada augstie rezultāti pierāda bankas ilgtermiņa attīstības veiksmīgo stratēģiju un dod labu pamatu augstu mērķu izvirzīšanai nākotnē. Mūsu

uzdevums – saglabāt tempus un sasniegt tikpat labus rezultātus arī šogad.



0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

70 000

80 000


Parex bankas filiālēs Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā pieejams plašs bankas pakalpojumu klāsts

2006. gada nozīmīgākie sasniegumi Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā▪ Maijā atvērta AS Parex banka filiāle Zviedrijā, Stokholmā.

▪ Noguldījumu apjoms ārvalstu filiālēs sasniedzis EUR 67 milj.

▪ Ārvalstu filiālēs izsniegto kredītu apjoms sasniedzis EUR 78 milj.

▪ Saņemta MasterCard licence karšu izdošanai un pieņemšanai Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā.

▪ Parakstīts līgums ar Deutsche Post AG par pakalpojumu Post Ident, kurā ietilpst klienta identifikācija un dokumentu pieņemšana kontu atvēršanai

pa pastu Vācijā.

2007. gada mērķi Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā▪ Atvērt jaunas filiāles Zviedrijā (Malmē), Vācijā (Hamburgā un Minhenē) un Igaunijā (Narvā, Tartu, Tallinā un Tallinas apkārtnē).

▪ Turpināt piedāvāt noguldījumu produktus, nodrošinot konkurētspējīgas procentu likmes.

▪ Plānotais noguldījumu pieaugums – EUR 75 milj.

▪ Plānotais ārvalstu filiālēs izsniegto kredītu pieaugums – EUR 45 milj.

▪ Paplašināt ārvalstu filiāļu piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu, tai skaitā piedāvājot kredītkartes un debetkartes, kā arī internetbanku.

▪ Iestāties privātajā noguldījumu garantiju fondā Bundesverband der deutschen Banken e.v. Einlagensicherungsfonds ar nolūku palielināt garantēto

noguldījuma summu Vācijā.

▪ Parakstīt līgumu ar Zviedrijas centrālo banku Riksbank un BGC AB par klīringa sistēmu Bankgirot Zviedrijā, kas nodrošinās klientiem papildu

pakalpojumus, tai skaitā arī tiešo debetu, tiešos maksājumus, algas pārskaitīšanu un e-rēķinus.

Ārvalstu filiāļu noguldījumu apjoms Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā 2006. gadā Tūkst. EUR

Parex banka Lietuvā

Parex bankas sasniegumi Lietuvā 2006. gadā▪ Parex banka Lietuvā ir pazīstamākais Latvijas uzņēmums.

▪ Parex banka kļuva par līderi Lietuvas valsts daudzdzīvokļu ēku renovācijas atbalsta programmā. Parex bankas Lietuvā šai programmai saņēma

kopfinansējumu no Pasaules Bankas ar ļoti labiem nosacījumiem.

▪ Partnerības līgums ar American Express tika parakstīts 2006. gada oktobrī.

▪ Parex bankas aktīvu, kredītu portfeļa, termiņnoguldījumu pieaugums bijis lielāks par tirgus vidējo pieaugumu.

Parex bankas mērķi Lietuvā 2007. gadā▪ Īstenot American Express kredītkartes programmu Lietuvā.

▪ Saglabāt līdera pozīcijas Lietuvas valsts daudzdzīvokļu ēku renovācijas atbalsta programmā.

▪ Saglabāt Parex bankas izaugsmes tempu lielāku par finanšu tirgus vidējo pieaugumu.



AP Anlage & Privatbank AG darbība

AP Anlage & Privatbank AG 2006. gadā▪ Banka palielināja private banking līmeņa bankas produktu ķēdi, piedāvājot zelta stieņu iepirkšanas, pārdošanas un uzglabāšanas operācijas.

▪ AP Anlage & Privatbank klientu skaits pieauga par 54,4%, pārvaldāmo līdzekļu apjoms – par 66,2% un sasniedza 110 miljonus Šveices franku

(ekvivalents eiro – 70 miljoni).

▪ AP Anlage & Privatbank tīrā peļņa sasniedza 0,8 miljonus Šveices franku (t.i., 0,5 miljoni eiro).

AP Anlage & Privatbank AG mērķi 2007. gadā2007. gada pirmajos sešos mēnešos klientu skaits jau ir palielinājies par 24%, klientu aktīvu apjoms pieaudzis par 49% (ieskaitot pārvaldāmos

aktīvus), pārsniedzot 165 miljonus franku. Peļņas apjoms (pirms audita) ir 1,5 miljoni franku.

2007. gada 12. aprīlī uzņēmums atver pārstāvniecību Viļņā. AP Anlage & Privatbank AG turpmākie mērķi:

▪ Maskavas pārstāvniecības biroja atvēršana;

▪ SWIFT koda ANPRCH22XXX iegāde.


Parex uzņēmumi un pārstāvniecības

LatvijaParex bankaParex līzings un faktoringsParex Express kredītsParex Asset ManagementParex Atklātais pensiju fondsParex dzīvībaE&P Baltic Properties Latvia

LietuvaParex BankasParex Factoringas ir LizingasParex Investiciju Valdymas

IgaunijaParex bankas filiāleParex Leasing & Factoring

KrievijaPārstāvniecībasParex līzingsEkspress līzingsExtrolizingExtrokreditParex Asset Management

LielbritānijaPārstāvniecība

VācijaPārstāvniecībaParex bankas filiāles

ŠveiceAP Anlage & Privatbank AG

ZviedrijaPārstāvniecībaParex bankas filiāles

UkrainaPārstāvniecībasLaska līzingsParex Asset Management Ukraine

BaltkrievijaPārstāvniecībaParex līzings

MoldovaPārstāvniecība

AzerbaidžānaPārstāvniecībaParex Leasing & Factoring

KazahstānaPārstāvniecība

UzbekistānaPārstāvniecība

JapānaPārstāvniecība


EUR 4 000 000

Notes Issue

Euribor (6M) + 3.25% Maturity 2008

Lead Manager October 2006

LVL 74 000 000

Sale of shareholding in

Co-Lead Manager October 2006

USD 55 000 000

Syndicated Loan

Senior Manager August 2006

USD 50 000 000Syndicated Loan

Mandated Lead Arranger December 2006

EUR 38 000 000

Syndicated Loan

Lead Manager March 2006

The Republic of Belarus acting by and through

the Ministry of Finance of the Republic of Belarus

EUR 65 000 000Syndicated Loan

Lead Manager December 2006

USD 110 000 000Syndicated Loan

Lead Manager December 2006

EUR 4 000 000

Sale of controlling stake

Advisor March 2006

USD 60 000 000

Syndicated Loan

Lead Manager March 2006

USD 85 000 000

Syndicated Loan

Lead Manager September 2006

EUR 7 000 000

Private Notes placement

Arranger June 2006

9.25%, Maturity 2009EUR 400 000 000

Syndicated Loan

Manager June 2006

EUR 5 000 000

Public Notes Issue

Lead Manager April 2006

6.875% Maturity 2009

USD 5 000 000

Notes placement

Sole Manager August 2006

14.4%, due 2008

EUR 7 000 000

Mortgage Covered Notes Issue

Mandated Arranger December 2006

Euribor (6M) + 1.6% Maturity 2011

Labākie 2006. gada darījumi un apbalvojumi


Parex bankas struktūra

Atbilstības uzraudzības komiteja

Kredītu atgūšanas pārraudzības komiteja

Mārketinga komunikāciju komiteja

Mārketinga un pārdošanas komiteja

Kredītu komiteja

Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja

Risku pārvaldes komiteja (RMC)

Reģionālā MVU kreditēšanas komiteja

Hipotekāro kredītu komiteja

Informācijas sistēmu uzraudzības komiteja

Saistību piespiedu izpildes nodrošinājuma daļa

Saistību nodrošinājuma realizācijas daļa

Normatīvo un standarta dokumentu pārvaldes daļa

Individuālo līgumu izstrādes daļa

Klientu pārraudzības daļa

Juridiskā direkcija

Tirgus risku pārvaldības daļaOperacionālo risku pārvaldības daļa

Kredītrisku pārvaldības daļa

Vecākais viceprezidents Risku pārvaldības

direkcija

Vecākais viceprezidents Atbilstības uzraudzības

direkcija

Finanšu analītiskā nodaļa Bankas grāmatvedības daļaDīlinga operāciju

norēķinu daļa (back office)Metodikas nodaļa Banku tehnoloģiju daļa

ViceprezidentsFinanšu un IT direkcija

Aktīvu un pasīvu pārvaldības nodaļa

Naudas tirgus darījumu nodaļa Resursu uzskaites nodaļa

ViceprezidentsResursu direkcija

Starptautisko attiecību daļa Juridiskā nodaļa Pārstāvniecība Londonā

Vecākais viceprezidentsKapitāla tirgu un investīciju

direkcija

ViceprezidentsKapitāla tirgu daļa

SekretariātsInvestīciju banku pakalpojumu

daļaPārstāvniecība Frankfurtē

pie Mainas

Produktu un pakalpojumu attīstības daļa

Administrācijas un kontroles daļa

Mārketinga daļa Personāla attīstības daļa

ViceprezidentsKlientu apkalpošanas daļa:

CAE un NVS

Klientu apkalpošanas direkcijas Juridiskā daļa

Korespondējošo attiecību un maksājumu apkalpošanas

daļa

Skaidras naudas operāciju un inkasācijas daļa

Maksājumu karšu daļa


Latvijas privātpersonas un MVU


korporatīvie klienti

ViceprezidentsKlientu apkalpošanas daļa: Latvijas korporatīvie klienti

ViceprezidentsKlientu apkalpošanas daļa: transporta un enerģētikas

sektora klienti


institucionālie un privātklienti,ārvalstu filiāles

Vecākais viceprezidentsKlientu apkalpošanas

direkcija

Valde Direktoru padome

Iekšējās revīzijas nodaļa

Bankas padome


Parex bankas struktūra


Izglītība

Ata Kronvalda fonda stipendijas labākajiem Latvijas pedagogiem • Adaptācijas dienas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā • Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolēnu un Gistrovas (Vācija) jaunatnes orga-nizācijas pieredzes apmaiņas projekts • Izglītības darbinieku konference Talsos • Atbalsts Talsu rajona skolu olimpiāžu uzvarētājiem, sporta un interešu izglītības laureātiem • Atbalsts paleontoloģijas ekspozīcijas iz-veidošanai Latvijas Dabas muzejā • Atbalsts mācību procesa nodrošinā-šanai Transporta un sakaru institūtā (stipendijas) • Junior Achievement – Latvija Ēnu dienas 2006 • Latvijas Universitātes Ēnu dienas • Baltijas tiesu medicīnas ekspertu zinātniskās biedrības konference • Laikraksta Diena skolu avīžu konkurss K5 • Intelektuālo spēļu kluba Erudīts koman-das dalība pasaules čempionātā Kas? Kur? Kad? Krievijā

Ls 95 662

Kultūra

Latvijas Nacionālais teātris • Klasiskās mūzikas biedrības organizētais XIX gs. mūzikas koncerts • Hermaņa Brauna fonda organizētie klasiskās un modernās mūzikas koncerti – Tango vēstures mūzikas un deju koncerts, koncerts Misia Fadu Diva, koncerts Orchestra of the Age of Enlightenment

• Baroka mūzikas dienas Rēzeknē • J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas koncerts par godu J. Ivanova simtgadei • Atbalsts M. Čehova Rīgas Krie-vu teātrim un Krievu teātra garantu biedrībai • Koncertuzvedums Operas spoks • Māra Liepas horeogrāfijas fonda baleta zvaigžņu galā koncerts Rīgā • Maskavas Kultūras un biznesa centra krievu rakstnieka V. Pikuļa piemiņas vakars • Visas Krievijas patriarha Aleksija II vizīte Latvijā • Grupas Depeche Mode koncerts • Grupas Ļube koncerts • Humora festivāls Jūrmala 2006 • Festivāls Baltic Beach Party Liepājā • R. Paula dziesmu izlase Raimonds Pauls. Maestro. S ļubovju iz Rigi • Atbalsts grupas Marta diska izdošanai • Futbola turnīrs starp Latvijas politiķiem un Krievijas estrādes zvaigžņu ko-mandu Starko • N. Baskova un T. Povalī koncerts • Starptautiskās sieviešu dienas svinības Svētki visām sievietēm – 8. marts Sapņu fabrikā

Ls 146 454

Sports

Basketbola klubs ASK/Rīga • Rīgas maratons 2006 • Laikraksta Lau-ku Avīze sporta kluba florbola turnīrs Open Riga un Vasaras līga 2007 • Orientēšanās sacensības Magnēts • Baltijas starptautiskais futbola turnīrs jauniešiem • Starptautisks hokeja turnīrs jauniešiem • Turnīrs Parex skvoša līga • Starptautisks turnīrs stenda šaušanā Parex Cup un Parex Sportinga centrs• Rallijs Latvija 2006 • Parex bankas balvu izcīņa badmintona vienspēlēs Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā • Parex kauss 2006 amatierfutbolā • Latvijas atklātais čempionāts burāšanā • Latvijas Tenisa savienības 2006. gada tenisa čempionāts Liepājā • Šautriņu mešanas čempionāts • Latvijas florbola vīriešu izlases dalība 6. pasaules čempionātā Stokholmā • Latvijas amatieru futbola līgas zie-mas turnīrs • Atbalsts Skandi Auto rallija komandai

Ls 175 913

Labdarība

Ziedojums aktrisei Vijai Artmanei • Ziedojums Rēzeknes slimnīcas labāko mediķu apbalvošanai • Ziedojums Neiroķirurģijas izglītības atbalsta bied-rībai • Ziedojums Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai • Ziedojums Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai 85 gadu jubilejā • Ziedojums Lat-vijas Kultūras akadēmijai • Ziedojums Latvijas Universitātes fondam • Zie-dojums Latvijas Nacionālajam Mākslas muzejam • Ziedojums Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam • Ziedojums Pļavnieku pamatskolas flo-ristikas pulciņam • Ziedojums Rīgas 88. vidusskolai • Ziedojums Līvānu 1. vidusskolai • Ziedojums Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai • Ziedojums Lu-dzas sporta skolai • Ziedojums bāreņu biedrībai Saules bērni • Ziedojums Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fondam • Ziedojums Jūrmalas pašvaldības iestādei Sprīdītis • Ziedojums akcijas Mīlestība visiem ietvaros • Ziedojums Rēzeknes domes Sociālās aprūpes pārvaldei • Ziedojums Talsu rajona Lai-dzes pagasta invalīdu biedrībai • Ziedojums sociālajam aprūpes centram Gaujaslīči • Ziedojums Sakstagala pagasta padomei • Ziedojums Griškānu pagasta padomei • Ziedojums Geto un genocīda ebreju vēstures biedrībai • Ziedojums Liepājas pilsētas draudzei • Ziedojums Daugavpils Jaunbūves pirmajai vecticībnieku draudzei • Ziedojums Habad-Lubovič draudzei • Zie-dojums Liepājas krievu kopienai • Ziedojums biedrībai Gods. Taisnīgums. Likumība • Ziedojums Kriminālizmeklēšanas profesionāļu klubam • Ziedo-jums Melngalvju nama kompleksam • Ziedojums biedrībai Spēka pasaule • Ziedojums biedrībai Jaunais dinamietis • Ziedojums Latvijas Tenisa Savie-nībai • Ziedojums Tenisa atbalsta biedrībai • Ziedojums Afanasija Kuzmina šaušanas sporta klubam • Ziedojums sporta klubam Dinamo Lat • Ziedo-jums ūdenssporta klubam Brocēni • Ziedojums Latvijas Zēģelētāju savienībai • Ziedojums Latvijas Automobiļu federācijai • Ziedojums Daugavpils pilsētas sporta klubam • Ziedojums Latvijas Olimpiskajai komitejai • Ziedojums Autoskolas sporta klubam • Ziedojums badmintona klubam Rīga • Ziedo-jums The U.S. – Baltic Foundation • Ziedojumi privātpersonām

Ls 258 941

Dažādi projekti

Atbalsts pašvaldību projektiem Alūksnē, Jelgavā, Jūrmalā, Madonā, Rīgā, Tukumā, Ventspilī • Latvijas Neatkarības dienas svinības LR ģenerāl-konsulātā Sanktpēterburgā, LR vēstniecībā Uzbekistānā, LR vēstnie-cībā Francijā, LR vēstniecībā Krievijas Federācijā • Atbalsts ārvalstu vēstniecību organizētajiem pasākumiem Latvijā • Atbalsts Rīgas NATO samitam

Ls 151 210

Kopā Ls 828 180

Tie nav tikai skaitļi. Tas ir atbalsts cilvēkiem, viņu sapņiem un cerībām. Mēs vēlamies, lai izdodas. Jo mēs zinām, kādu gandarījumu sniedz izdošanās.

Pasaule ir pilna ar skaitļiem... Tie var būt saistoši, garlaicīgi, pārsteidzoši – jebkādi. Taču skaitļi nekad nebūs izteiksmīgāki un vairāk uzmanības vērti kā cilvēka dzīve. Tāpēc Parex lūkojas tālāk – tur, kur dzīvo, cer un sapņo cilvēks. Kur tiek kalti plāni, attīstīti talanti un īstenotas ieceres. Mēs atbalstām tos, kas mācās, un tos, kas cīnās par uzvarām sportā. Mēs palīdzam tiem, kas savu dzīvi velta mākslai, un sniedzam roku tiem, kam vajadzīgs atbalsts grūtā brīdī…

Parex bankas atbalstītie projekti 2006. gadā


Finanšu pārskati

Latvijas ekonomikas un banku sektora raksturojums 30

Bankas vadība 32

Paziņojums par vadības atbildību 33

Finanšu pārskati

Peļņas un zaudējumu aprēķins 34

Bilance un ārpusbilances posteņi 35

Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 36

Naudas plūsmas pārskats 37

Pielikumi 38

Revidentu ziņojums 81

Latvijas ekonomikas un banku sektora raksturojums

Pārdomāts valsts reformu process apvienojumā ar atbilstošu monetāro un fiskālo politiku ir sekmējis veiksmīgu Latvijas tautsaimniecības pārveidi

par vienu no straujāk augošajām tirgus ekonomikām Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī visā paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Latvijas Republikas vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis – Latvijas lats – ir brīvi konvertējama valūta bez valūtas apmaiņas ierobežojumiem. Latvi-

jas Banka kopš 1994. gada bija piesaistījusi latu Starptautiskā Valūtas fonda Speciālajām aizņemšanās tiesībām («Special Drawing Rights» – SDR),

tādējādi īstenojot fiksēta nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Pēc tam, kad 2��4. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, ar 2��5. gada 1. jan-

vāri lats tika piesaistīts eiro pēc kursa EUR 1 = Ls �.7�28�4. No 2��5. gada 2. maija valsts ir pievienojusies Eiropas Valūtas kursa mehānismam II.

VKM II Latvijai jāpiedalās vismaz divus gadus, kuru laikā tai jāpierāda atbilstība pieciem Māstrihtas kritērijiem. Tiklīdz Eiropas Savienības Padome

ļaus Latvijai pievienoties Ekonomikas un monetārajai savienībai, lats ikdienas darījumos tiks aizstāts ar eiro un Latvijas Banka pārtrauks savas

neatkarīgās monetārās politikas īstenošanu. Latvija, līdzīgi kā Igaunija un Lietuva, izpilda visus Māstrihtas kritērijus, izņemot inflācijas kritēriju. Tas

licis pārskatīt Latvijas plānu pievienoties Ekonomikas un monetārajai savienībai jau 2��8. gada sākumā. Pašlaik valdība un Latvijas Banka strādā

pie jauna pievienošanās grafika izveides; par visticamāko mērķi pašlaik tiek virzīts 2�1�. gads.

Esošais piesaistes mehānisms nodrošina nacionālās valūtas salīdzinošu stabilitāti un prognozējamību, samazina valūtas riskus, kā arī rada stabilu

pamatu uzņēmējdarbības plānošanai un cenu noteikšanai.

Latvijas Bankas noteiktie lata apmaiņas kursi

Naudas bāzes (skaidrā nauda apgrozībā un noguldījumi Latvijas Bankā) segums ar tīriem ārējiem aktīviem 2��6. gada novembra beigās bija 12�.�%,

un neto ārējās rezerves bija līdzvērtīgas valsts preču un pakalpojumu importa �-4 mēnešu apjomam.

2��6. gadā turpinājās strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, IKP palielinājās par 11.9%. Līdzīgi kā iepriekšējos

gados, Latvijas IKP izaugsmes galvenais dzinējspēks un vienlaikus arī visstraujāk augošā nozare 2��6. gada trīs ceturkšņos ir tirdzniecība. Tai seko

komercpakalpojumu, transporta glabāšanas un sakaru, būvniecības un apstrādes rūpniecības nozare.

Spēcīgs iekšējais patēriņš apvienojumā ar cenu konverģences procesiem un komunālo tarifu pieaugumu ārējo faktoru ietekmē uztur nemainīgi

augstu inflācijas spiedienu. 2��6. gada laikā (decembris pret decembri) patēriņa cenas Latvijā pieauga par 6.8%, bet gada vidējā inflācija bija 6.5% –

tātad tikai nedaudz zemāka kā 2��5. gadā. Reģistrētais bezdarba līmenis samazinājies no 7.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2��5. gada

nogalē līdz 6.5% 2��6. gada decembra beigās.

Budžeta deficīts kopš 1996. gada (izņemot 1999. gadu) ir zemāks par �.�% no IKP. Saskaņā ar oficiālajiem valsts kopbudžeta izpildes rādītājiem,

2��6. gadā valsts konsolidētā budžeta fiskālais deficīts bijis 1�5 miljoni latu jeb �.96% no IKP.

2��6. gadā bija novērojama tendence, ka preču importa apjoms auga ievērojami straujāk par eksporta apjomu – saskaņā ar Latvijas Bankas

datiem, 2��6. gadā preču imports pieaudzis par 29%, savukārt eksports – tikai par 1�%. Tā rezultātā turpināja palielināties Latvijas tekošā konta

deficīts – 2��6. gada �. ceturksnī tas pacēlās līdz 24.2% no IKP, un visā 2��6. gadā kopumā tekošā konta deficīts var sasniegt 19-2�% no IKP.

2��6. gada pirmajos deviņos mēnešos 41% no tekošā konta deficīta kompensēja ārvalstu tiešās investīcijas. Minētajā periodā uzkrāto ārvalstu

tiešo investīciju apjoms pieauga par 2�%. Galvenais tekošā konta finansēšanas avots ir aizdevumi Latvijas komercbankām.

Neskatoties uz Latvijas ārējās tirdzniecības statistikas pasliktināšanos, vadošās ārvalstu reitingu aģentūras saglabā labvēlīgu skatījumu attiecībā

uz Latvijas reformu procesiem un ekonomikas stabilitāti. Starptautisko reitingu aģentūru «Standard & Poor’s», «Moody’s» un «Fitch Ratings»

piešķirtie novērtējumi Latvijas ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir attiecīgi A-, A2 un A-, savukārt kredītreitingi vietējā valūtā ir attiecīgi A-,

A2 un A.

Gada pārskats 2��6

USD EUR GBP RUB

2006. gada 31. decembrī LVL 1.00= 1.866 1.423 0.954 49.261



��

Starptautiskā finanšu sabiedrība Latviju uzskata par drošu un perspektīvu vietu ieguldījumiem. Par pieaugošo investoru uzticību Latvijai uzskatāmi liecina

zemā riska prēmija – starpība starp Latvijas valsts un visaugstākās kvalitātes Eiropas valdību parāda vērtspapīru ienesīgumiem. Piemēram, Latvijas

valsts eiroobligācijām ar dzēšanas termiņu 2�14. gada riska prēmija jau ilgāku laiku turas nemainīgi stabila aptuveni 2� bāzes punktu līmenī.

Banku sektors 2006. gadā

2��6. gada beigās Latvijā darbojās 22 bankas un trīs ārvalstu banku filiāles – «Nordea Bank Finland Plc.» Latvijas filiāle, «Skandinaviska Enskilda

Banken AB» Rīgas filiāle un «GE Money Bank AB» filiāle Latvijā.

Latvijas banku sektors turpināja samērā strauju attīstību, kas galvenokārt saistīts ar būtisku kreditēšanas apjomu pieaugumu. Komercbankas strādā

arvien efektīvāk un ar peļņu, kas būtiski pārsniedz iepriekšējo gadu rezultātus. Banku sistēmas tālākā efektivitātes paaugstināšanās ir cieši saistīta

ar tautsaimniecības attīstību, struktūrreformām, kapitāla un nekustamā īpašuma tirgus attīstību.

Banku sektors kā viens no attīstītākajiem tautsaimniecības sektoriem Latvijā ir pievilcīgs ārvalstu investoriem. Apliecinājums tam ir vairāku ārval-

stu banku – piemēram, «Swedbank», «Skandinaviska Enskilda Banken», «Vereins- und Westbank», «DnB Nord LB», «Sampo Bank» un «GE Money», –

ieguldījumi Latvijas banku kapitālā.

Latvijas banku sektora restrukturizācija ir gandrīz pilnībā pabeigta, vairākums banku ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā 2��6. gada

beigās bija tikai 8.24%. Valstij pilnībā pieder tikai viena banka. Aizvadītajā gadā tirgus līderi turpināja stiprināt savas pozīcijas, kā rezultātā piecu lielāko

banku aktīvi šobrīd veido aptuveni 7�% no banku kopējā aktīvu apjoma.

Banku uzraudzība Latvijā, pēc daudzu ārvalstu ekspertu novērtējuma, ir viena no stingrākajām visā Centrālajā un Austrumeiropā. Uzraudzības

funkcija ir uzticēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kura ir izveidota ar mērķi veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu

aizsardzību, kā arī finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. Vairākas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības Latvijā ir stingrākas nekā ES

dalībvalstīs.

Latvijas ekonomikas un banku sektora raksturojums

Gada pārskats 2��6 �1

Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā Bankas padomes sastāvs bija šāds:

Guntars Grīnbergs padomes priekšsēdētājs

Valdis Birkavs padomes priekšsēdētāja vietnieks

Gints Poišs padomes loceklis

Hans Eberhard Berndt padomes loceklis

2��6. gada �. maijā Kārina Pētersone pārtrauca pildīt savus pienākumus padomē. 2��6. gada 22. jūnijā par padomes locekli tika ievēlēts Valdis

Birkavs.

2��6. gada 1. novembrī savus pienākumus padomē pārtrauca pildīt Andris Bērziņš, un par padomes priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts Valdis

Birkavs.

Bankas padomes sastāvā pārskata gadā citas izmaiņas nav notikušas.

Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā Bankas valdes sastāvs bija šāds:

Valērijs Kargins prezidents un valdes priekšsēdētājs

Viktors Krasovickis valdes priekšsēdētāja vietnieks

Aleksandrs Kvasovs valdes loceklis

Arnis Lagzdiņš valdes loceklis

Jānis Skrastiņš valdes loceklis

Vladislavs Skrebelis valdes loceklis

Gene Zolotarev valdes loceklis

Pārskata gadā nekādas izmaiņas Bankas valdes sastāvā nav notikušas.

Finanšu pārskatu parakstīšanas dienā Direktoru padomes sastāvs bija šāds:

Viktors Krasovickis Direktoru padomes priekšsēdētājs

Aleksandrs Kvasovs Vecākais viceprezidents

Atbildīgs par Operāciju pārvaldi, kas aptver klientu apkalpošanu (privātpersonas un uzņēmumus), kreditēšanu, darbības

ar norēķinu kartēm, maksājumus un filiāļu pārvaldīšanu.

Arnis Lagzdiņš Vecākais viceprezidents

Atbildīgs par Grupas darbības atbilstību regulējošiem normatīvajiem aktiem un iekšējām procedūrām.

Gene Zolotarev Vecākais viceprezidents

Atbildīgs par kapitāla tirgiem, dīlinga nodaļas darbību, investīciju banku darbībām, korporatīvajām finansēm, investīciju

produktiem un trasta noguldījumu un aktīvu pārvaldīšanu. Bez tam atbildīgs par Grupas stratēģisko attīstību: sadarbību

ar investoriem un starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī parāda un kapitāla finansējumu piesaisti.

Ēriks Brīvmanis Viceprezidents

Atbildīgs par Bankas un Grupas finanšu vadību, informācijas tehnoloģijas stratēģijas izstrādi un ieviešanu, Bankas un

Grupas grāmatvedības uzskaiti.

Līga Puriņa Vecākā viceprezidente

Atbildīga par riska pārvaldību, kas aptver kredītriskus, tirgus un operacionālos riskus, kā arī aktīvu un pasīvu pārvaldīšanu.

Bankas vadība


AS «Parex banka» (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu, kā arī par Bankas un tās meitasuzņēmumu (turpmāk

tekstā – Grupa) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Finanšu pārskati, kas atspoguļoti no 29. līdz 8�. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu

par Bankas un Grupas finansiālo stāvokli 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī un to 2��6. un 2��5. gada darbības rezultātiem, kapitāla un rezervju

izmaiņām un naudas plūsmu.

Iepriekš minētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pa-

matojoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Pārskata gadā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes, izņemot, kā norādīts

2. pielikumā. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti.

AS «Parex banka» vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Grupas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Grupā

izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Kredītiestāžu likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu un citu

uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.


Paziņojums par vadības atbildību

��


Peļņas un zaudējumu aprēķinspar 2006. un 2005. gadu

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005

Pielikums Grupa Grupa Banka Banka

Procentu ienākumi 4 125,591 80,851 114,322 74,467

Procentu izdevumi 4 (67,903) (33,127) (66,247) (32,283)

Neto procentu ienākumi 57,688 47,724 48,075 42,184

Komisijas naudas ienākumi 5 37,092 30,576 31,675 28,097

Komisijas naudas izdevumi 5 (9,108) (6,092) (8,625) (6,356)

Neto komisijas naudas ienākumi 27,984 24,484 23,050 21,741

Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa, neto 6 16,514 15,484 14,586 13,833

Citi parastie ienākumi 7 27,767 2,135 26,153 1,625

Neto pamatdarbības ienākumi 129,953 89,827 111,864 79,383

Administratīvie izdevumi 8, 9 (64,884) (47,722) (53,797) (41,539)

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija un nolietojums 20, 21 (6,637) (6,347) (5,780) (5,773)

Citi parastie izdevumi (1,424) (804) (500) (340)

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi 10 (1,072) (2,722) (476) (2,674)

Uzkrājumu finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem samazinājums 10 4,831 5,347 4,709 5,229

Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 60,767 37,579 56,020 34,286

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 (8,660) (4,365) (8,018) (4,111)

Pārskata gada peļņa 52,107 33,214 48,002 30,175Attiecināma uz:

Bankas akcionāriem 52,107 33,214 48,002 30,175

Mazākuma interesēm - - - -

52,107 33,214 48,002 30,175


2006. un 2005. gada 31. decembrabilance un ārpusbilances posteņi

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


AktīviKase un prasības pret centrālajām bankām 12 267,213 144,079 258,594 136,835

Prasības pret kredītiestādēm 13 174,174 312,882 189,988 312,267

Kredīti 14,15 1,431,979 883,195 1,316,164 814,891

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 16,17 481,880 432,061 467,434 411,690

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 18 50,052 30,467 47,264 29,104

Līdzdalība radniecīgajos uzņēmumos 19 - - 32,660 21,547

Atvasinātie līgumi 29 8,065 1,912 8,113 2,046

Nemateriālie aktīvi 20 5,111 2,805 1,168 1,223

Pamatlīdzekļi 21 34,712 23,771 14,396 19,788

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 22 5,230 4,102 1,956 3,100

Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 - - -

Pārējie aktīvi 23 10,040 6,404 7,872 3,860

Kopā aktīvi 2,468,467 1,841,678 2,345,609 1,756,351

SaistībasSaistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 25 463,198 262,976 453,354 258,744

Noguldījumi 26 1,561,484 1,319,896 1,461,787 1,253,987

Emitētie parāda vērtspapīri 24 210,073 75,597 210,073 75,597

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības 1,242 - 1,242 -

Atvasinātie līgumi 29 5,954 2,613 5,962 2,623

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 7,676 3,311 3,575 2,465

Par pārskata gadu maksājamais uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 1,918 772 1,212 750

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības 11 870 608 561 567

Uzkrājumi saistībām un maksājumiem - 109 - -

Pārējās saistības 27 15,424 17,705 15,172 7,497

Kopā saistības 2,267,839 1,683,587 2,152,938 1,602,230

Kapitāls un rezervesApmaksātais pamatkapitāls 28 65,027 65,027 65,027 65,027

Akciju emisijas uzcenojums 12,694 12,694 12,694 12,694

Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (2,200) 2,358 (1,949) 2,503

Nesadalītā peļņa 125,107 78,000 116,899 73,897

Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves 200,628 158,079 192,671 154,121

Mazākuma intereses - 12 - -

Kopā kapitāls un rezerves 200,628 158,091 192,671 154,121

Kopā pasīvs 2,468,467 1,841,678 2,345,609 1,756,351

Ārpusbilances posteņiIespējamās saistības 29 30,523 21,115 26,839 21,281

Finanšu saistības 29 346,160 190,824 359,839 197,708

Ārvalstu valūtas maiņas darījumi 29 1,118,303 703,087 1,144,808 717,401

Pārējie finanšu instrumenti 29 244,280 105,013 244,280 105,013

Aktīvi pārvaldīšanā 30 311,973 166,053 3,893 3,013


Izmaiņas Grupas kapitālā un rezervēs ir atspoguļotas šādi:

Izmaiņas Bankas kapitālā un rezervēs ir atspoguļotas šādi:

Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatspar 2006. un 2005. gadu

Tūkst. latu Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves

Emitētais Akciju Patiesās Nesadalītā Kopā Mazākuma Kopā

pamat- emisijas vērtības peļņa intereses kapitāls

kapitāls uzcenojums pārvērtēša- un

nas rezerve rezerves

Atlikums 2004. gada 31. decembrī 65,027 12,694 3,867 44,786 126,374 13 126,387Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve - - (4,284) - (4,284) - (4,284)

Pārdošanai pieejamo vērtspapīru

patiesās vērtības izmaiņas - - 2,621 - 2,621 - 2,621

Tieši pašu kapitālā atzītais

atliktais nodoklis - - 154 - 154 - 154

Izmaiņas mazākuma interesēs - - - - - (1) (1)

Pārskata gada peļņa - - - 33,214 33,214 - 33,214

Atlikums 2005. gada 31. decembrī 65,027 12,694 2,358 78,000 158,079 12 158,091Izmaksātās dividendes - - - (5,000) (5,000) - (5,000)

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve - - (1,417) - (1,417) - (1,417)

Pārdošanai pieejamo vērtspapīru

patiesās vērtības izmaiņas - - (3,168) - (3,168) - (3,168)

Tieši pašu kapitālā atzītais

atliktais nodoklis - - 27 - 27 - 27

Izmaiņas mazākuma interesēs - - - - - (12) (12)

Pārskata gada peļņa - - - 52,107 52,107 - 52,107

Atlikums 2006. gada 31. decembrī 65,027 12,694 (2,200) 125,107 200,628 - 200,628

Tūkst. latu

Emitētais Akciju Patiesās Nesadalītā Kopā

pamat- emisijas vērtības peļņa kapitāls

kapitāls uzcenojums pārvērtēšanas un

rezerve rezerves

Atlikums 2004. gada 31. decembrī 65,027 12,694 3,717 43,722 125,160Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve - - (4,112) - (4,112)

Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas - - 2,751 - 2,751

Tieši pašu kapitālā atzītais atliktais nodoklis - - 147 - 147

Pārskata gada peļņa - - - 30,175 30,175

Atlikums 2005. gada 31. decembrī 65,027 12,694 2,503 73,897 154,121Izmaksātās dividendes - - - (5,000) (5,000)

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve - - (1,263) - (1,263)

Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas - - (3,216) - (3,216)

Tieši pašu kapitālā atzītais atliktais nodoklis - - 27 - 27

Pārskata gada peļņa - - - 48,002 48,002

Atlikums 2006. gada 31. decembrī 65,027 12,694 (1,949) 116,899 192,671

Grupas un Bankas pārskata gadā samaksātie un saņemtie procenti būtiski neatšķiras no procentu ienākumiem un izdevumiem, kas atzīti attiecīgajā

peļņas un zaudējumu aprēķina postenī.


Naudas plūsmas pārskats par 2006. un 2005. gadu

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Naudas plūsma pamatdarbības rezultātāPeļņa pirms nodokļiem 60,767 37,579 56,020 34,286

Nemateriālo aktīvu amortizācija un pamatlīdzekļu nolietojums 6,637 6,347 5,780 5,773

Izmaiņas aktīvu vērtības samazināšanās uzkrājumos (7,017) (2,625) (8,088) (2,555)

Citi ieņēmumi, kas neietekmē naudas plūsmu (121) - - -

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu pieaugums pirms izmaiņāmaktīvos un pasīvos 60,266 41,301 53,712 37,504

Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ienākumu

(pieaugums) / samazinājums (1,128) (2,006) 1,144 (1,332)

Atvasināto finanšu instrumentu vērtības izmaiņa (2,812) (1,079) (2,728) (1,206)

Pārējo aktīvu (pieaugums) (3,634) (3,213) (4,008) (1,013)

Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu pieaugums 4,365 3,341 1,110 3,339

Pārējo saistību pieaugums / (samazinājums) (2,281) 3,396 7,649 (1,925)

Tirdzniecības portfeļa ieguldījumu (pieaugums) (21,336) (26,231) (20,711) (24,785)

Prasību pret kredītiestādēm samazinājums 101,881 32,228 79,675 58,623

Kredītu (pieaugums) (539,304) (185,154) (490,722) (168,373)

Saistību pret kredītiestādēm pieaugums 185,269 131,695 182,010 131,172

Noguldījumu pieaugums 241,588 212,353 207,800 193,759

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu pieaugums pamatdarbībasrezultātā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 22,874 206,631 14,931 225,763

(Samaksātais) uzņēmumu ienākuma nodoklis (7,263) (2,441) (7,536) (2,357)

Neto nauda un tās ekvivalenti pamatdarbības rezultātā 15,611 204,190 7,395 223,406Naudas plūsma investīciju darbības rezultātāNemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu (iegāde), neto (26,073) (6,257) (6,522) (5,418)

Radniecīgo uzņēmumu iegāde un ieguldījumi, neto - - (11,115) (2,988)

Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ne tirdzniecības

portfeļa ieguldījumu iegāde / (pārdošana) (50,174) (126,791) (55,193) (131,556)

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu (samazinājums) investīciju darbības rezultātā (76,247) (133,048) (72,830) (139,962)Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā(Izmaksātas) dividendes (5,000) - (5,000) -

Parāda vērtspapīru emisiju ieņēmumi 134,476 75,046 134,476 75,046

Naudas līdzekļu un to ekvivalentu palielinājumsfinansēšanas darbības rezultātā 129,476 75,046 129,476 75,046

Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums 68,840 146,188 64,041 158,490Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 31 298,828 152,640 293,533 135,043Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 31 367,668 298,828 357,574 293,533

1. PIELIKUMS. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR BANKU

(Iekavās uzrādītie skaitļi atbilst 2��5. gada �1. decembra datiem vai datiem par 2��5. gadu, ja vien nav norādīts citādi.)

AS «Parex banka» tika reģistrēta 1992. gada 14. maijā kā akciju sabiedrība. Savu darbību Banka uzsāka 1992. gada jūnijā.

Bankas centrālā pārvalde un trīs galvenās filiāles atrodas Rīgā, Latvijā. 2��6. gada �1. decembrī Bankai bija 68 (7�) filiāles un klientu apkalpošanas

centri Rīgā un visā Latvijā. Bankai ir � filiāles ārvalstīs – Tallinā (Igaunija), Berlīnē (Vācija) un Stokholmā (Zviedrija). Bankai pieder arī 26 citi meitas-

uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros.

Banka galvenokārt pieņem noguldījumus, izsniedz īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus Valsts kasei, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem, privāt-

personām un citām kredītiestādēm, izsniedz un apkalpo maksājumu kartes, kā arī veic finanšu nomas un ārvalstu valūtas maiņas operācijas. Banka

saviem klientiem piedāvā arī aktīvu pārvaldīšanas un investīciju banku pakalpojumus, vietējos un starptautiskos naudas pārskaitījumus, kā arī virkni

citu finanšu pakalpojumu.

2��6. gada �1. decembrī Grupā strādāja �,�86 (2,4�8) darbinieku. Bankas lielākie akcionāri ir Latvijas Republikas pilsoņi Valērijs Kargins un Viktors

Krasovickis.

2. PIELIKUMS. NOZĪMĪGĀKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

Finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Atsevišķi pielikumi

sagatavoti atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktajām prasībām.

Šajā pielikumā ir atspoguļoti Grupas nozīmīgākie 2��6. un 2��5. gada laikā konsekventi pielietotie uzskaites principi, izņemot uzskaites principu

izmaiņas, ko nosaka Grupas pieņemtie jaunie/ pārstrādātie standarti, kas obligāti piemērojami, sākot ar 2��6. gada 1. janvāri.

Izmaiņas grāmatvedības uzskaites principos

Šo finanšu pārskatu sagatavošanā piemērotās grāmatvedības uzskaites politikas ir tādas pašas, kādas tika lietotas, sagatavojot 2��5. gada kon-

solidētos finanšu pārskatus, izņemot šādus grozījumus, kuru piemērošana obligāta finanšu gadiem, kas sākušies 2��6. gada 1. janvārī vai vēlāk:

• SGS Nr. �9 «Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana» (SGS Nr. �9). Grozījumi saistībā ar garantiju līgumiem, kas maina SGS Nr. �9 dar-

bības jomu, ietverot tajā arī sniegtās finanšu garantijas. Grozījums nosaka, kā finanšu garantijas uzskaitāmas to sniedzēja grāmatvedības

uzskaitē. Saskaņā ar grozīto SGS Nr. �9 finanšu garantijas sākotnēji tiek atzītas to patiesajā vērtībā un pēc tam parasti pārvērtētas atbilstoši

vērtībai, kas noteikta saskaņā ar SGS Nr. �7 «Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi», vai sākotnēji atzītajai vērtībai, no kuras, ja

nepieciešams, atskaitīta uzkrātā amortizācija, kas atzīta saskaņā ar SGS. Nr. 18 «Ieņēmumi», atkarībā no tā, kura no šīm abām vērtībām ir

augstāka;

• SGS Nr. �9 grozījumi saistībā ar starp grupas uzņēmumiem paredzamo darījumu riska ierobežošanas uzskaiti, kas maina SGS Nr. �9, ļaujot ār-

valstu valūtu svārstību risku, kas saistītas ar augstas iespējamības paredzamiem darījumiem starp grupas uzņēmumiem, naudas plūsmas riska

ierobežošanā kvalificēt riska ierobežošanai pakļautu posteni ar nosacījumu, ka darījums notiek valūtā, kas atšķiras no darījumā iesaistītā uzņē-

muma funkcionālās valūtas, un ka ārvalstu valūtas risks ietekmēs finanšu pārskatus;

• SGS Nr. �9 grozījumi saistībā ar izvēles iespēju novērtēt finanšu aktīvus/ saistības patiesajā vērtībā, kas ierobežoja šo iespēju izmantot, lai

jebkādu finanšu aktīvu vai finanšu saistību novērtētu to patiesajā vērtībā peļņā vai zaudējumos;

• SGS. Nr. 19 grozījumi saistībā ar darbinieku materiālajiem labumiem (aktuārā peļņa un zaudējumi, uzkrājumu plāni un skaidrojumi);

• SFPIK Nr. 4 «Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu»;

• SFPIK Nr. 5 «Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem».

Minētajiem grozījumiem nav būtiskas ietekmes uz Grupas finanšu pārskatiem.


2006. gada finanšu pārskatu pielikumi

Salīdzinošo rādītāju izmaiņas

Lai uzlabotu finanšu aktīvu un saistību amortizēto izmaksu atspoguļošanu, kā arī efektīvās procentu likmes atzīšanu peļņas un zaudējumu aprēķinā,

2��6. gadā veiktas šādas salīdzinošo rādītāju izmaiņas (visas summas tūkst. latu):

Minētās izmaiņas pārskata perioda peļņu neietekmēja.

Jaunu un/ vai grozītu SFPS un SFPIK pieņemšana

Grupa nav piemērojusi šādus specifiskus SFPS un SFPIK nosacījumus, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā:

• SFPS Nr. 7 «Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana» (obligāti piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2��7. gada 1. janvārī vai vēlāk).

SFPS Nr. 7 pieprasa sniegt informāciju, kas ļauj lietotājiem novērtēt Grupas finanšu instrumentu nozīmīgumu un to risku raksturu un apjomu,

kas var rasties saistībā ar šiem finanšu instrumentiem.

• SFPS Nr. 8 «Darbības segmenti» (spēkā pēc pieņemšanas ES, bet ne ātrāk kā ar 2��9. gada 1. janvāri). Standartā noteiktas prasības informā-

cijas atklāšanai par uzņēmuma darbības segmentiem, kā arī par uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, tā darbības ģeogrāfiskajiem reģio-

niem un lielākajiem klientiem. SFPS Nr. 8 aizstāj SGS Nr.14 «Informācijas sniegšana par segmentiem.

• Grozījumi SGS Nr. 1 («Informācijas atklāšana par kapitālu») (obligāti piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2��7. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Šie grozījumi nosaka, ka uzņēmumam jāsniedz jauna informācija, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu novērtēt uzņēmuma mērķus, politikas un

kapitāla pārvaldības procesus.

• SFPIK Nr. 7 «Koriģēšanas metodes piemērošana saskaņā ar SGS Nr. 29 «Finanšu pārskatu sniegšana hiperinflācijas ekonomikas apstākļos»»

(piemērojams pārskata periodiem, kas sākas 2��6. gada 1. martā vai vēlāk). Šī interpretācija sniedz norādījumus, kā piemērot SGS Nr. 29

prasības pārskata periodā, kura laikā uzņēmums identificē hiperinflācijas esamību tā funkcionālās valūtas ekonomikā, ja hiperinflācija minē-

tajā ekonomikā iepriekšējā periodā netika konstatēta.

• SFPIK Nr. 8 «SFPS Nr. 2 darbības joma» (piemērojams pārskata periodiem, kas sākas 2��6. gada 1. maijā vai pēc tam). Šis skaidrojums nosaka

SFPS Nr. 2 piemērošanu visiem gadījumiem, kad pašu kapitāla instrumenti tiek emitēti par atlīdzību, kas mazāka par to patieso vērtību.



Tūkst. latu 2005. gada 2005. gada

(salīdzinošie) rādītāji, (salīdzinošie) rādītāji,

Grupa Banka

Iepriekš Izmaiņas Izmainītā Iepriekš Izmaiņas Izmainītā

pārskatā summa pārskatā summa

uzrādītā uzrādītā

summa summa

BilanceAktīviPrasības pret kredītiestādēm 312,583 299 312,882 311,968 299 312,267

Kredīti 879,262 3,933 883,195 810,958 3,933 814,891

Atvasinātie līgumi 564 1,348 1,912 698 1,348 2,046

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 10,340 (6,238) 4,102 9,338 (6,238) 3,100

Kopā (658) (658)SaistībasSaistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 262,996 (20) 262,976 258,764 (20) 258,744

Noguldījumi 1,317,924 1,972 1,319,896 1,252,015 1,972 1,253,987

Emitētie parāda vērtspapīri 74,070 1,527 75,597 74,070 1,527 75,597

Atvasinātie līgumi 2,366 247 2,613 2,376 247 2,623

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 7,695 (4,384) 3,311 6,849 (4,384) 2,465

Kopā (658) (658)Peļņas un zaudējumu aprēķinsNeto procentu ienākumi 46,474 1,433 47,907 40,934 1,250 42,184

Neto komisijas naudas ienākumi 25,734 (1,433) 24,301 22,991 (1,250) 21,741

Kopā 0 0

• SFPIK Nr. 9 «Iegulto atvasināto finanšu instrumentu pārvērtēšana» (piemērojams pārskata periodiem, kas sākas 2��6. gada 1. jūnijā vai pēc

tam). Šis skaidrojums nosaka, ka datums, kad tiek novērtēta iegulto atvasināto instrumentu esamība, ir datums, kad uzņēmums pirmo reizi

kļūst par līgumslēdzēju pusi, atkārtotu novērtēšanu veicot tikai tad, ja līgumā veiktas kādas izmaiņas, kas būtiski ietekmē naudas plūsmas.

• SFPIK Nr. 1� «Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana un vērtības samazinājums (spēkā pēc pieņemšanas ES, bet ne ātrāk kā ar 2��6. gada

1. novembri). Šis skaidrojums nosaka, ka uzņēmums nevar reversēt iepriekšējā starpperiodā atzītos zaudējumus no nemateriālās vērtības vai

ieguldījumu pašu kapitāla instrumentos vai finanšu aktīvos, kas atspoguļoti to sākotnējā vērtībā, vērtības samazināšanās.

• SFPIK Nr. 11 «SFPS Nr. 2 «Koncerns un darījumi ar pašu akcijām»» (spēkā pēc pieņemšanas ES, bet ne ātrāk kā ar 2��7. gada 1. martu). Šī in-

terpretācija sniedz norādījumus par darījumu klasificēšanu darījumos, par kuriem norēķini veikti ar akcijām, un darījumos, par kuriem norēķini

veikti naudā, kā arī norādījumus, kā katra atsevišķā Grupas uzņēmuma finanšu pārskatā uzskaitāmi darījumi, par kuriem norēķini veikti ar ak-

cijām un kuros iesaistīti divi vai vairāki vienas un tās pašas grupas uzņēmumi.

• SFPIK Nr. 12 «Pakalpojumu koncesijas līgumi» (spēkā pēc pieņemšanas ES, bet ne ātrāk kā sākot ar 2��8. gada 1. janvāri). Skaidrojumā

norādīts, kā pakalpojumu koncesiju operatoriem būtu jāpiemēro esošie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), lai uzskaitītu no

pakalpojumu koncesijas līgumiem izrietošās saistības un tiesības.

Grupa uzskata, ka iepriekš minēto principu pieņemšanai nebūs nozīmīgas ietekmes uz bankas finanšu pārskatiem to sākotnējās piemērošanas pe-

riodā, izņemot SFPS Nr. 7 «Finanšu instrumenti: skaidrojumi», grozījumus SGS Nr. 1 attiecībā uz informācijas atklāšanu par kapitālu un SFPS Nr. 8

«Darbības segmenti». Grupa vēl aplēš šo izmaiņu piemērošanas ietekmi uz finanšu pārskatos sniegto informāciju.

a) Salīdzinošie rādītājiJa nepieciešams, salīdzinošie rādītāji koriģēti, lai nodrošinātu to atbilstību pārskata gada rādītāju izmaiņām.

b) Finanšu pārskatu sagatavošanā izmantotā valūtaFinanšu pārskati ir sagatavoti tūkstošos latu.

c) Kļūdu labojumiGrupa labo iepriekšējo periodu kļūdas ar atpakaļejošu datumu pirmajā finanšu pārskatu komplektā, kas apstiprināts izdošanai, pēc tam, kad šādas

kļūdas atklātas, pārvērtējot salīdzinošos iepriekšējā(-o) perioda(-u) rādītājus, kuros attiecīgās kļūdas radušās, vai, ja kļūda radusies pirms agrākā

finanšu pārskatos atspoguļotā iepriekšējā perioda, pārvērtējot agrākā finanšu pārskatos atspoguļotā iepriekšējā perioda aktīvu, saistību, kā arī

kapitāla un rezervju sākuma atlikumus.

Ja nav iespējams noteikt kāda konkrēta perioda kļūdas ietekmi uz viena vai vairāku finanšu pārskatos atspoguļoto periodu salīdzinošo informāciju,

Grupa pārvērtē tā agrākā perioda aktīvu, saistību, kā arī kapitāla un rezervju sākuma atlikumus, kura pārvērtēšana ar atpakaļejošu datumu ir iespē-

jama (kas, iespējams, ir pārskata periods).

d) Konsolidācija2��6. un 2��5. gada �1. decembrī Bankai bija ieguldījumi vairākos radniecīgajos uzņēmumos, kuros Bankai tieši vai netieši piederēja vairāk nekā

5�% no pamatkapitāla un kopējām balsstiesībām un līdz ar to arī iespējas kontrolēt šos uzņēmumus. Bankas finanšu pārskatā līdzdalība radniecīgo

uzņēmumu pamatkapitālā tiek uzskaitīta atbilstoši izmaksu metodei. Sīkāka informācija par šiem uzņēmumiem izklāstīta 19. pielikumā.

AS «Parex banka» un tās meitasuzņēmumu finanšu pārskati ir konsolidēti Grupas finanšu pārskatos, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ienākumu

un izdevumu posteņus. Grupas finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā ir izslēgti Grupā ietilpstošo uzņēmumu savstarpējie bilances atlikumi un

peļņas un zaudējumu aprēķinā atspoguļotie darījumi, tajā skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī savstarpējo darījumu nerealizētā peļņa un

zaudējumi.

e) Ienākumu un izdevumu atzīšanaProcentu ienākumi un izdevumi tiek uzskaitīti, pamatojoties uz uzkrājumu veidošanas principu, piemērojot faktisko procentu likmi.

Komisijas nauda saistībā ar finanšu aktīviem vai finanšu saistībām tiek atzīta kā nākamo periodu ienākumi vai izdevumi un atspoguļota kā attiecīgā

aktīva vai saistību faktiskā ienesīguma korekcija. Pārējie komisijas naudas ienākumi un izdevumi tiek iegrāmatoti peļņas un zaudējumu aprēķinā at-

tiecīgā darījuma veikšanas brīdī.


Gada pārskats 2��6 4�

f) Ārvalstu valūtu pārvērtēšanaDarījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie ak-

tīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata gada beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Ār-

valstu valūtas maiņas kursa rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā kā peļņa vai zaudējumi no ārvalstu

valūtas pozīciju pārvērtēšanas.

g) NodokļiSaskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanas prasībām 2��6. gadā uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts 15% (15%) apmērā no

attiecīgajā nodokļu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem Bankas ienākumiem.

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas rodas īslaicīgu atšķirību rezultātā, kas saistītas ar nevienlaicīgu ienākumu un izdevumu atzīšanu nodokļu

deklarācijās un šajos finanšu pārskatos, tiek aprēķināts, izmantojot saistību metodi. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības tiek noteiktas,

izmantojot nodokļu likmes, kuras paredzēts piemērot tad, kad izzudīs īslaicīgās atšķirības. Galvenās īslaicīgās atšķirības rodas, finanšu uzskaitē un

nodokļu saistību aprēķināšanā izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī vērtspapīru pārvērtēšanas, kopēji aplēsto kredītu

vērtības samazinājuma uzkrājumu, atlikto komisiju par finanšu aktīviem un atvaļinājuma rezerves dēļ.

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīva, ja tāds būtu, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā bilances datumā un samazināta līdz tādam ap-

mēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajam ienākumam, kas varētu tikt gūts nākotnē un izmantots atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīva

realizēšanā.

h) Finanšu instrumentiFinanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Grupa kļūst par līgumslēdzēju pusi saskaņā ar attiecīgā finanšu instrumenta līguma

nosacījumiem.

Saskaņā ar SGS Nr. �9 finanšu aktīvi atkarībā no apstākļiem tiek klasificēti kā: ieguldījumi, kurus uzņēmums sākotnēji atzīst peļņā vai zaudējumos

pēc to patiesās vērtības, ieguldījumi, kuri pēc definīcijas ir aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi un pārdošanai pie-

ejamie ieguldījumi, kā nepieciešams. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma

izmaksas, ja attiecīgie ieguldījumi peļņā vai zaudējumos nav uzskaitīti to patiesajā vērtībā. Ieguldījumu klasifikācija pa kategorijām tiek noteikta at-

tiecīgo aktīvu iegādes brīdī, pamatojoties uz vadības noteiktajām vadlīnijām.

Parastā (regulārā) aktīvu iegāde vai pārdošana tiek atzīta, izmantojot norēķinu (saistību dzēšanas) dienas uzskaiti. Norēķinu (saistību dzēšanas)

diena ir diena, kad aktīvs tiek nodots Grupai vai Grupa nodod aktīvu kādai trešai personai. Norēķinu (saistību dzēšanas) diena attiecas uz aktīva

atzīšanu tajā dienā, kad tas tiek nodots grupai, un uz aktīva atzīšanas pārtraukšanu dienā, kad Grupa to nodod kādai trešai personai. Visi pārējie

pirkšanas vai pārdošanas darījumi līdz saistību nokārtošanas brīdim tiek atzīti kā atvasinātie līgumi.

Tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības

Tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības iekļauti kategorijā «Finanšu aktīvi/ saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu

aprēķinā». Finanšu aktīvi un saistības tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības, ja tās iegādātas, lai gūtu peļņu no īstermiņa

cenu svārstībām vai dīleru maržas, vai ja tās iekļautas portfelī, kam raksturīga īstermiņa peļņas gūšana. Tirdzniecības nolūkos turētie aktīvi un

saistības pēc to sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām. Tirdzniecības nolūkā turēto

aktīvu un saistību pārvērtēšanas to patiesajā vērtībā rezultāts ir atspoguļots tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Līdz dzēšanai turamie ieguldījumi

Neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku un noteiktu termiņu tiek iekļauti kategorijā «Līdz dzēšanai turamie iegul-

dījumi», ja attiecībā uz tiem Grupai ir pozitīva apņemšanās un iespējas tos uzglabāt līdz dzēšanas termiņa beigām. Līdz dzēšanai turamie iegul-

dījumi tiek uzskaitīti to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus aktīvu vērtības

samazinājumam.


Gada pārskats 2��6 41

Finanšu aktīva vērtības samazināšanās ir notikusi, ja tā bilances vērtība ir lielāka nekā tā aplēstā atgūstamā vērtība. Zaudējumi no to aktīvu vērtības

samazināšanās, kas uzskaitīti amortizētā iegādes vērtībā, tiek aprēķināti kā starpība starp aktīva bilances vērtību un nākotnē paredzamo naudas

plūsmu esošo vērtību, kas diskontētas, izmantojot finanšu instrumenta sākotnējo faktisko procentu likmi.

Kredīti un debitoru parādi

Kredīti un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šādi aktīvi tiek

uzskaitīti amortizētajā pašizmaksā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Peļņa un zaudējumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, šo

aktīvu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī, kā arī amortizācijas procesā.

Kredīti un debitoru parādi tiek atzīti to norēķinu (saistību nokārtošanas) dienā. No attiecīgā līguma parakstīšanas datuma līdz norēķinu (saistību nokār-

tošanas) dienai tie tiek uzskaitīti kā ārpusbilances posteņi.

Ja kredīti vai debitoru parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti un atspoguļoti kā samazinājums kredītu vērtības samazināšanās uzkrājumam.

Lēmumu par kredītu norakstīšanu pieņem Grupas vadība. Ieņēmumi no iepriekš norakstīto kredītu atgūšanas tiek atspoguļota peļņas un zau-

dējumu aprēķinā.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek uzskaitīti kā pārdošanai pieejamie ieguldījumi vai kas nav iekļauti

vienā no trim iepriekš minētajām kategorijām. Grupas pārdošanai pieejamos aktīvus plānots turēt nenoteiktu laika periodu un pārdot gadījumā, ja

to prasa likviditāte vai procentu likmju, valūtas maiņas likmju vai akciju cenu izmaiņas.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi pēc sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām vai

brokeru kotētajām cenām. Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts atspoguļots kapitālā un rezervēs kā

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve. Starpība starp sākotnējo vērtību un amortizēto vērtību, kas noteikta, izmantojot faktiskās procentu

likmes metodi, tiek uzskaitīta kā procentu ienākumi vai izdevumi. Kad vērtspapīri tiek pārdoti, attiecīgā uzkrātā patiesās vērtības pārvērtēšanas

rezerve tiek iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā peļņa/ (zaudējumi) no vērtspapīru tirdzniecības. Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka iegul-

dījumu vērtība ir samazinājusies, kumulatīvie pārvērtēšanas zaudējumi, kas iekļauti tieši kapitālā un rezervēs, tiek iekļauti peļņas un zaudējumu

aprēķinā, un aktīvs tiek atspoguļots bilancē tā atgūstamajā vērtībā. Ja kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi klasificēti parāda vērtspapīri, vērtības

samazinājums tiek noteikts, pamatojoties uz tādiem pašiem kritērijiem kā finanšu aktīviem, kas uzskaitīti to amortizētajā vērtībā. Ja kā pār-

došanai pieejami finanšu aktīvi klasificēti kapitāla instrumenti, vērtības samazinājums tiek aprēķināts kā starpība starp iegādes vērtību un

pašreizējo patieso vērtību.

Atvasinātie līgumi

Ikdienas uzņēmējdarbībā Grupa ir iesaistīta nākotnes valūtas maiņas līgumos («forward»), valūtas un procentu likmju mijmaiņas («swap») darījumos,

kā arī darījumos ar citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Grāmatvedības uzskaites nolūkos visi atvasinātie līgumi ir klasificēti kā tirdzniecības

nolūkā veikti darījumi.

Pēc sākotnējās atzīšanas un vērtības noteikšanas nākotnes valūtas maiņas līgumi, valūtas un procentu likmju mijmaiņas darījumi un citi atvasinātie

finanšu instrumenti tiek atspoguļoti bilancē to patiesajā vērtībā. Šo instrumentu patiesā vērtība tiek iekļauta attiecīgajā bilances aktīvu un saistību

postenī «Atvasinātie līgumi». Šo finanšu instrumentu nosacītā pamatvērtība tiek atspoguļota ārpusbilances posteņos.

Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no izmaiņām prasībās un saistībās, kas izriet no nākotnes valūtas maiņas līgumiem, valūtas un procentu likmju mij-

maiņas darījumiem un citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī.

Emitētie parāda vērtspapīri un pārējais aizņemtais finansējums

Grupa atzīst finanšu saistības savā bilancē tikai un vienīgi tad, kad Grupa kļūst par līgumslēdzēju pusi saskaņā ar attiecīgā finanšu instrumenta

līguma nosacījumiem.



Pēc sākotnējās atzīšanas emitētie parāda vērtspapīri un pārējais aizņemtais finansējums tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā, un jebkāda starpība

starp neto ieņēmumiem un atmaksājamo summu tiek atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot faktiskās procentu

likmes metodi.

i) Finanšu aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšanaFinanšu aktīvi

Finanšu aktīva (vai finanšu aktīva daļas vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļas, ja tāda būtu) atzīšanu pārtrauc, ja:

• vairs nepastāv tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu;

• Grupa ir nodevusi savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu trešai personai vai saglabājusi tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto

naudas plūsmu, bet apņēmusies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešai personai saskaņā ar vienošanos; un

• Grupa vai nu a) ir nodevusi būtībā visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, vai b) nav ne nodevusi, ne paturējusi visus ar aktīvu saistītos riskus

un guvumus, bet gan nodevusi kontroli pār šo aktīvu.

Ja Grupa ir nodevusi savas tiesības saņemt ar aktīvu saistīto naudas plūsmu trešai personai un nav ne nodevusi, ne paturējusi visus ar aktīvu

saistītos riskus un guvumus, nedz arī nodevusi kontroli pār šo aktīvu, aktīvs tiek atzīts tik lielā mērā, kādā Grupa saglabā savu līdzdalību šajā ak-

tīvā. Saglabātā līdzdalība, kas izpaužas kā nodotajam aktīvam sniegtā garantija, tiek novērtēta aktīva sākotnējās bilances vērtībā vai atbilstoši mak-

simālajai atlīdzības summai, ko Bankai varētu nākties samaksāt, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka.

Ja saglabātā līdzdalība izpaužas kā rakstiska un/ vai iegādāta opcija (ieskaitot opciju, par kuru norēķini veikti naudā vai līdzīgiem nosacījumiem) at-

tiecībā uz nodoto aktīvu, Grupas saglabātā līdzdalība atbilst summai, par kādu Grupa var nodoto aktīvu atpirkt, izņemot rakstiskas «put» opcijas

(ieskaitot opciju, par kuru norēķini veikti naudā vai līdzīgiem nosacījumiem) attiecībā uz aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā; Grupas saglabātās

līdzdalības apmērs tiek noteikts kā nodotā aktīva patiesā vērtība un opcijas realizācijas cena atkarībā no tā, kura no šīm summām mazāka.

Finanšu saistības

Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad Banka tiek atbrīvota no pienākuma pildīt šīs saistības vai tās tiek dzēstas vai beidzies to termiņš.

Ja esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju ar būtiski citiem nosacījumiem vai ja esošo saistību nosacījumi

tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiņa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu,

un starpība starp attiecīgajām bilances vērtībām tiek atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā.

j) NomaFinanšu noma – Grupa kā iznomātājs

No finanšu nomas līgumiem, kuros ietvertās tiesības un pienākumi ir līdzīgi tiem, kas piemīt īpašumā esošiem aktīviem, izrietošās prasības un

saistības nomas sākumā tiek uzrādītas kā aktīvi un saistības, kas atspoguļoti zemākajā no nomātā īpašuma patiesās vērtības nomas līguma

noslēgšanas brīdī vai minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības. Ienākumi no finanšu nomas tiek atzīti visa nomas līguma garumā, nodrošinot

pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem.

Šo finanšu pārskatu vajadzībām no nomas līgumiem izrietošās prasības ir iekļautas bilances postenī «Kredīti».

Operatīvā noma – Grupa kā iznomātājs

Aktīvus, kas iznomāti saskaņā ar operatīvās nomas līgumiem, Grupa savā bilancē uzrāda atbilstoši aktīvu raksturam. Nomas ienākumi no operatīvās

nomas tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā kā pārējie ienākumi visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Nomniekam piešķirto

stimulējumu (atlaižu) kopējās izmaksas tiek atzītas kā nomas ienākumu samazinājums nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Sākotnējās

tiešās izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu ienākumu gūšanu no operatīvās nomas, tiek iekļautas iznomātā aktīva bilances vērtībā.

Iznomātajiem aktīviem, kuriem tiek aprēķināts nolietojums, piemērojamā nolietojuma politika ir tāda pati kā iznomātāja parastā nolietojuma poli-

tika, kas tiek piemērota līdzīgiem aktīviem, un nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar Grupas pamatlīdzekļiem piemērotajiem uzskaites principiem.



Operatīvā noma – Grupa kā nomnieks

Aktīvu noma, kuras ietvaros no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzņemas un atlīdzību gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas

maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi, un ieskaitīti pārējos ad-

ministratīvajos izdevumos un citos parastajos izdevumos.

k) Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanāsGrupa piešķir klientiem komerciāla un patēriņa rakstura kredītus. Atsevišķa reģiona ekonomiskais stāvoklis var ietekmēt aizņēmēju spēju at-

maksāt tiem izsniegtos kredītus. Nosakot uzkrājumu lielumu zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās, Grupas vadība ir ņēmusi vērā

gan specifisko, gan portfeļa līmeņa risku. Uzkrājumi kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem tiek veidoti, lai atspoguļotu iespējamo zau-

dējumu summu pārskata gada beigās. Specifiskie uzkrājumi tiek izveidoti kredītiem, kuriem pastāv objektīvi pierādījumi par to vērtības sama-

zināšanos. Specifiskie uzkrājumi tiek izveidoti, atsevišķi izvērtējot katru kredītu, attiecībā uz kuru ir objektīvi pierādījumi par tā vērtības

samazināšanās iespējamību. Kopēji aplēstie vērtības samazinājuma uzkrājumi (collective impairment) tiek veidoti zaudējumiem no kredītu

vērtības samazināšanās, kas, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, pastāv Grupas kredītportfelī, bet vēl nav precīzi noteikti attiecīgo finanšu aktīvu

atgūstamības pārbaudē.

Specifisko uzkrājumu apmērs zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās tiek noteikts kā starpība starp tagadnes vērtību paredzamai

nākotnes naudas plūsmai, kas diskontētas, izmantojot kredīta sākotnēji noteikto faktisko procentu likmi, un neatmaksāto kredīta summu. Kredīta

nodrošinājumam saņemto ķīlu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz attiecīgā aktīva aplēsto neto realizācijas vērtību, un tiek ņemta vērā, nosakot

paredzamo nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtības.

Kopēji aplēsto vērtības samazinājuma uzkrājumu apmērs zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās tiek noteikts, pamatojoties uz vēs-

turisko informāciju par kredītu zaudējumu apmēriem, kā arī ņemot vērā kredītu koncentrācijas risku, izmaiņas ķīlu vērtībā, esošos ekonomiskos

apstākļus un vispārējos tirgus vai saimnieciskās darbības notikumus, kas notikuši pirms bilances datuma un kas varētu negatīvi ietekmēt nākotnes

naudas plūsmas no atsevišķu kredītu vai debitoru parādu atmaksas, bet attiecībā uz kuriem ar kredītrisku saistīto speciālo uzkrājumu apmērs vēl

nav precīzi nosakāms.

Ja izsniegtos kredītus nav iespējams atgūt, tie tiek norakstīti, vienlaicīgi samazinot uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem no kredītu vērtības sama-

zināšanās. Kredīti netiek norakstīti, kamēr nav veikti visi nepieciešamie juridiskie pasākumi un noteikts zaudējumu galīgais apjoms.

Ja nākamajā periodā ar vērtības samazināšanos saistīta zaudējuma summa samazinās un šo samazināšanos iespējams objektīvi sasaistīt ar kādu

notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi tiek stornēti. Jebkādi šādu

vērtības samazināšanās zaudējumu stornējumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā tik lielā mērā, kādā aktīva bilances vērtība nepārsniedz tā

amortizēto pašizmaksu stornēšanas datumā.

l) Uzņēmējdarbības apvienošana un nemateriālā vērtībaUzņēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot pirkšanas metodi, saskaņā ar kuru iegādātā uzņēmuma identificējamie aktīvi un saistības

tiek atzītas patiesajā vērtībā. Jebkāds iegādes izmaksu pārsniegums pār iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību tiek atzīts kā nemate-

riālā vērtība. Ja iegādes vērtība ir mazāka par iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību, attiecīgais iegādes izmaksu samazinājums (diskonts)

jāatzīst iegādes gada pelņas un zaudējumu aprēķinā.



Pēc sākotnējās atzīšanas Grupas uzskaitē no uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošā nemateriālā vērtība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, no kuras

atskaitīti jebkādi uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās. Katrā bilances datumā tiek novērtēts, vai nav notikusi vērtības samazināšanās. Ja

kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina par vērtības samazināšanos, šāds novērtējums tiek veikts biežāk.

m) Nemateriālie aktīviPārējie nemateriālie aktīvi ietver programmatūras un ar nomas tiesībām saistītās kapitalizētās izmaksas. Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā

iegādātie nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā iegādes datumā. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to sākot-

nējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu.

Nomas tiesības tiek amortizētas nomas līguma termiņa laikā, izmantojot lineāro metodi. Citiem nemateriālajiem aktīviem tiek piemērotas gada

amortizācijas likmes robežās 7–5�%, izmantojot lineāro metodi. Visiem nemateriālajiem aktīviem, izņemot nemateriālo vērtību, ir noteikta ilguma

lietderīgās izmantošanas laiks.

n) PamatlīdzekļiPamatlīdzekļi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums. Ja pamatlīdzekļa atgūstamā

vērtība kļūst mazāka par tā bilances vērtību ne īslaicīga rakstura apstākļu dēļ, šī pamatlīdzekļa bilances vērtība tiek samazināta līdz tā atgūstamai

vērtībai.

Nolietojums tiek aprēķināts visā pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Nolietojuma aprēķinā izmantotas šādas likmes:

Nomātā īpašuma uzlabojumi tiek kapitalizēti, un to nolietojums tiek aprēķināts atlikušajā nomas laikā, izmantojot lineāro metodi. Pamatlīdzekļiem

to celtniecības vai sagatavošanas laikā nolietojums netiek aprēķināts.

Atsevišķi ēku remonta izdevumi, kas uzlabojuši attiecīgo ēku kvalitāti un izmantojamību, tiek kapitalizēti. Nolietojums šiem kapitalizētajiem aktīviem

tiek aprēķināts lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi.

Pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izdevumi tiek ieskaitīti peļņas un zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī.

o) Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu (repo)Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek uzskaitīti kā finansēšanas darījumi. Ja Grupa ir iesaistīta šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, tad pār-

dotos aktīvus tā turpina uzrādīt savā bilancē, izmantojot tādus pašus uzskaites principus kā pašas aktīviem. Pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi

tiek uzrādīti kā saistības pret minēto aktīvu pircēju.

Ja Grupa ir iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktie aktīvi netiek uzrādīti Grupas bilancē, bet darījuma rezultātā

samaksātā iegādes cena tiek atspoguļota kā prasība pret aktīvu pārdevēju. Šo darījumu rezultātā radušies procentu ienākumi vai izdevumi tiek atzīti

peļņas un zaudējumu aprēķinā attiecīgā līguma darbības laikā.

r) Riska ierobežošanas uzskaiteLai pārvaldītu atsevišķus no procentu likmju izmaiņām izrietošus riskus, Banka izmanto atvasinātos līgumus un darījumiem, kas atbilst noteiktajiem

kritērijiem, piemēro riska ierobežošanas uzskaiti.

Uzsākot riska ierobežošanu, tiek sagatavota formāla dokumentācija, kurā atspoguļotas attiecības starp pret risku nodrošināto aktīvu un riska ierobežo-

šanas instrumentu, iekaitot riska ierobežošanas mērķi, stratēģiju un metodi, kas tiks piemērota, lai izvērtētu riska ierobežošanas attiecību efektivitāti.



Pamatlīdzekļu veids Gada likme

Ēkas 2%

Transporta līdzekļi 20%

Pārējie pamatlīdzekļi 20%–33%

Bez tam, uzsākot riska ierobežošanu, tiek veikts formāls novērtējums, lai nodrošinātu, ka gaidāma augsti efektīva riska ierobežošana, kuras rezultātā

tiktu kompensēts pret risku nodrošinātā posteņa noteiktais risks. Riska ierobežošana tiek uzskatīta par augsti efektīvu, ja sagaidāms, ka patiesās

vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežojamo risku, laika periodā, kurā tiek īstenota riska ierobežošana, tiks kompen-

sētas 8�%–125% robežās.

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā riska ierobežošanas instrumenti ir klasificēti divās kategorijās: a) patiesās vērtības riska ierobežošanas in-

strumenti, kas ierobežo riskus, kas saistīti ar izmaiņām atzīta aktīva vai saistību patiesajā vērtībā; un b) naudas plūsmas risku ierobežošanas in-

strumenti, kas ierobežo riskus saistībā ar naudas plūsmas izmaiņām, kas attiecināmas uz kādu konkrētu risku, kas saistīts ar atzītu aktīvu vai

saistībām, vai uz kādu nākotnē paredzamu darījumu.

Saistībā ar riska ierobežošanas instrumentiem (patiesās vērtības un naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumentiem), kas atbilst riska ierobe-

žošanas uzskaites nosacījumiem, jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet no riska ierobežošanas instrumenta pārvērtēšanas tā patiesajā vērtībā, tiek

nekavējoties atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet efektīvā naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenta daļa tiek atspoguļota pašu kapitālā.

Riska ierobežošanai pakļautā aktīva/saistības vērtība tiek koriģēta atbilstoši patiesās vērtības izmaiņām, kas saistītas ar ierobežoto risku, un atlikusī

starpība tiek atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ja šāda korekcija attiecas uz tādu riska ierobežošanai pakļautu aktīvu/saistību, par kuru tiek

aprēķināti procenti, un riska ierobežošanas instruments tiek pārtraukts vai tā attiecināšana uz konkrēto risku tiek pārtraukta, korekcija tiek siste-

mātiski amortizēta peļņas un zaudējumu aprēķinā tā, lai līdz tā termiņa beigām tā būtu pilnībā amortizēta.

Saistībā ar riska ierobežošanas instrumentiem, kas neatbilst riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem, jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas izriet

no izmaiņām to patiesajā vērtībā, tiek atspoguļoti attiecīgā perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Riska ierobežošanas uzskaite tiek pārtraukta, kad riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai tas ir pārdots, pārtraukts vai izpildīts, vai arī

tas vairs neatbilst riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem.

q) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistībasIkdienas uzņēmējdarbībā Grupai ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu

piešķiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu un akreditīvu noformēšanu. Šādas finanšu saistības un

iespējamās saistības tiek atspoguļotas finanšu pārskatos to rašanās brīdī.

Saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem atspoguļo līgumos noteiktas saistības izsniegt kredītus

un automātiski atmaksājamos kredītus. Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiņš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā finanšu saistības

var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību apmērs ne vienmēr atspoguļo nākotnē nepieciešamo naudas summu.

Galvojumi un akreditīvi uzliek Grupai par pienākumu veikt maksājumus klienta vietā, ja klients nespēj pildīt līgumā paredzētās saistības. Līdz ar to

galvojumi un akreditīvi neatspoguļo finanšu saistības vai naudas līdzekļu aizplūdi līdz brīdim, kad klients nespēj izpildīt savas saistības.

Uzkrājumu veidošanas principi ārpusbilances finanšu saistībām un iespējamām saistībām ir atbilstoši r) skaidrojumā aprakstītajiem kredītu uzkrājumu

veidošanas principiem.

r) UzkrājumiUzkrājumi tiek atzīti, ja Grupai ir juridiskas vai pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēļ, ir varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama

ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana, un saistību apmēru iespējams pietiekami ticami novērtēt.

s) Aktīvi pārvaldīšanāAktīvi, kurus Grupa pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti par Grupas aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek at-

spoguļoti Grupas bilancē. Šajos finanšu pārskatos aktīvi pārvaldīšanā iekļauti vienīgi atspoguļošanas nolūkā.

t) Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtībaFinanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguļo naudas līdzekļu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas,

balstoties uz vispārpieņemtiem principiem. Ja, pēc vadības domām, finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība būtiski atšķiras no to bilancē uzrādītās

vērtības, tad šo aktīvu un pasīvu patiesā vērtība tiek atsevišķi atspoguļota finanšu pārskatu pielikumos.



u) Nauda un tās ekvivalentiNaudas plūsmas pārskata sagatavošanas nolūkos nauda un tās ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām

bankām un citām kredītiestādēm, atskaitot saistības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm.

v) Savstarpējs ieskaitsFinanšu aktīvi un saistības tiek savstarpēji ieskaitīti un neto summa tiek atspoguļota bilancē, ja pastāv juridiski īstenojamas tiesības savstarpēji

ieskaitīt atzītās summas, un nodoms ir norēķināties, ņemot vērā neto summu, vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības.

w) Aplēšu izmantošana finanšu pārskatu sagatavošanāSagatavojot finanšu pārskatu saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem,

vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē atsevišķas pārskatos atspoguļotos bilances un peļņas vai zaudējumu

aprēķina posteņu atlikumus, kā arī iespējamo saistību apmēru. Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgas aplēses tiek izmantotas saistībā ar nolie-

tojumu, uzkrājumiem iespējamiem kredītu zaudējumiem, uzkrājumiem kredītu izsniegšanas saistībām un akreditīviem, kā arī uzkrājumiem at-

vaļinājumiem.

Tālāk tekstā sniegti galvenie pieņēmumi attiecībā uz bilances datumā pastāvošo neskaidrību par būtiskākajiem nākotnes un citiem notiku-

miem un apstākļiem, kas rada nozīmīgu risku, ka nākamajā finanšu gadā varētu būt nepieciešamas būtiskas aktīvu un saistību bilances vērtības

korekcijas.

Grupa regulāri pārbauda izsniegtos kredītus un debitoru parādus, lai noteiktu, vai nav notikusi to vērtības samazināšanās. Grupa izmanto savu

pieredzi, lai aplēstu jebkādus vērtības samazināšanās zaudējumus gadījumos, kad aizņēmējam ir finansiālas grūtības un par līdzīgiem aizņēmējiem

nav pieejams pietiekami daudz vēsturiskās informācijas. Tāpat Grupa aplēš izmaiņas nākotnes naudas plūsmās, pamatojoties uz novērojamiem

datiem, kas liecina, ka ir notikušas negatīvas izmaiņas aizņēmēju maksājumu statusā. Bankas vadība nākotnes naudas plūsmu plānošanā izmanto

aplēses, kuras veiktas, pamatojoties uz iepriekšējo zaudējumu pieredzi saistībā ar aktīviem, kuru kredītriska pazīmes un objektīvie pierādījumi par

vērtības samazināšanos ir līdzīgas attiecīgajai kredītu un debitoru parādu grupai. Grupa izmanto savu pieredzi, lai koriģētu ar kredītu vai debitoru

parādu grupu saistītos novērojamos datus pašreizējo apstākļu atspoguļošanas nolūkā.

Darbinieku tiesības uz kārtējo atvaļinājumu tiek atzītas, kad darbiniekiem ir uzkrājušās attiecīgās atvaļinājuma dienas. Uzkrājumi darbinieku at-

vaļinājumu apmaksai tiek aplēsti, pamatojoties uz darbinieku līdz bilances datumam neizmantotajām atvaļinājuma dienām.

Nākotnes notikumi var ietekmēt pieņēmumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecīgās aplēses. Jebkāda aplēšu izmaiņu ietekme tiek atspoguļota

finanšu pārskatā to noteikšanas brīdī.

x) Notikumi pēc bilances datumaFinanšu pārskatos tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances

sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskatu pielikumos

tikai tad, ja tie ir būtiski.

3. PIELIKUMS. FINANŠU RISKU PĀRVALDĪBAS POLITIKAS KOPSAVILKUMS

Grupa, veicot uzņēmējdarbību, ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem. Nozīmīgākie no tiem ir kredītrisks, tirgus risks un likviditātes risks. Šo risku

pārvaldīšanas nolūkos Grupa ir apstiprinājusi risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā.

a) KredītrisksKredītrisks ir iespēja ciest finanšu zaudējumus, ja Grupā ietilpstošo uzņēmumu darījumu partneris nespēj vai nevēlas izpildīt līgumos noteiktās

saistības. Grupa pārvalda tās kredītrisku, nosakot ierobežojumus viena darījuma partnera vai līdzīgu darījumu partneru grupai, kā arī ģeogrāfiskiem

reģioniem, nosakot atsevišķus ierobežojumus dažādiem laika periodiem. Šādu ierobežojumu atbilstību regulāri uzrauga Bankas Risku vadības

komiteja. Riskam pakļauto darījumu atbilstību noteiktajiem ierobežojumiem ikdienā uzrauga Bankas Dīlinga operāciju norēķinu daļa. Grupas pakļautība

kredītriskam tiek papildus samazināta, pieprasot no aizņēmējiem nodrošinājumus un garantijas, kā arī īstenojot stingras uzraudzības procedūras

attiecībā uz darījumu partneru finansiālo stāvokli visā darījumu darbības laikā.



Grupas maksimālo pakļautību kredītriskam atspoguļo katra finanšu aktīva, tajā skaitā atvasināto līgumu uzskaites vērtība bilancē. Detalizēta analīze

attiecībā uz Grupas pakļautību kredītriskam sniegta 1�., 14., 15., 29. un �2. pielikumā.

b) Tirgus risksTirgus risks ir neskaidrība par aktīvu un/ vai saistību tirgus vērtību nākotnē, ko izraisa izmaiņas procentu likmēs, ārvalstu valūtas maiņas kursos,

preču vai kapitāla vērtspapīru cenās. Grupa galvenokārt ir pakļauta izmaiņām procentu likmēs un ārvalstu valūtas maiņas kursos.

Grupas pakļautību procentu likmes riskam pārvalda Bankas Resursu direkcija un regulāri uzrauga Aktīvu un pasīvu vadības komiteja (turpmāk arī

Komiteja). Procentu likmes riska pārvadīšanas instrumenti, ko izmanto Bankas Resursu direkcija un Komiteja, ietver termiņu atšķirību analīzi, il-

guma analīzi un jutīguma analīzi. Pamatojoties uz tirgus situācijas analīzi un Grupas finansēšanas struktūru, Aktīvu un pasīvu vadības komiteja

nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem. Grupas aktīvu un saistību procentu likmju pārcenošanas analīze sniegta �4. pielikumā.

Bankas Resursu direkcija un Aktīvu un pasīvu vadības komiteja pārvalda arī Grupas pakļautību izmaiņām valūtas maiņas kursos. Komiteja nosaka

pieļaujamos limitus pozīcijām atsevišķās ārvalstu valūtās, kā arī kopējo pieļaujamo limitu atklātajām pozīcijām. Grupas pakļautība ārvalstu valūtas

riskam ir atspoguļota �5. pielikumā.

Nepieciešamības gadījumā Grupas pakļautība tirgus riskiem tiek papildus ierobežota, izmantojot atvasinātos līgumus.

c) Likviditātes risksLikviditātes risks ir saistīts ar Grupas spēju noteiktajos termiņos izpildīt savas finanšu saistības, neciešot būtiskus zaudējumus. Likviditātes risks tiek

vadīts, īstenojot stingru uzraudzību un plānojot izmaiņas prasībās uz pieprasījumu pret citām bankām un naudai kasē, kā arī izvietojot iepriekš

noteiktu Grupas aktīvu daļu augsti likvīdos finanšu instrumentos un īstermiņa noguldījumos. Šī daļa tiek noteikta, pamatojoties uz Bankas līgum-

saistību, tai skaitā nenokārtoto saistību un finanšu saistību par neizsniegtiem kredītiem termiņanalīzi, kā arī pamatojoties uz iespējamām prasībām

atmaksāt izvietotos naudas līdzekļus, tai skaitā norēķinu kontu atlikumus, diennakts noguldījumus, vai izsniegt piešķirtos, bet vēl neizsniegtos kredī-

tus un kredītlīnijas, kā arī veikt maksājumus par Grupas izsniegtajām garantijām. Grupas aktīvu un saistību, kā arī ārpusbilances posteņu sadalījums

pēc atlikušā termiņa līdz to atmaksai vai dzēšanai sniegts ��. pielikumā.

4. PIELIKUMS. PROCENTU IENĀKUMI UN IZDEVUMI



Tūkst. latu

2006 Izmainīts 2005 2006 Izmainīts 2005

Grupa Grupa Banka Banka

Procentu ienākumi- no prasībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 11,281 5,776 11,962 6,082

- no kredītiem 81,592 53,588 70,855 47,914

- no parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu 26,332 19,711 25,280 18,695

- no pārējiem finanšu instrumentiem 6,386 1,776 6,225 1,776

Kopā procentu ienākumi 125,591 80,851 114,322 74,467Procentu izdevumi- par saistībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām (15,308) (5,492) (14,666) (5,715)

- par noguldījumiem (37,894) (24,141) (36,880) (23,074)

- par emitētajām obligācijām (8,614) (1,999) (8,614) (1,999)

- par pārējiem finanšu instrumentiem (6,087) (1,495) (6,087) (1,495)

Kopā procentu izdevumi (67,903) (33,127) (66,247) (32,283)Neto procentu ienākumi 57,688 47,724 48,075 42,184

5. PIELIKUMS. KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI UN IZDEVUMI

* Komisijas naudas ienākumi no finanšu konsultācijām ietvēra maksājumus, ko Banka bija saņēmusi par trešās personas finansēšanas darījuma

organizēšanu.

6. PIELIKUMS. FINANŠU INSTRUMENTU TIRDZNIECĪBAS DARĪJUMU PEĻŅA, NETO



Tūkst. latu

2006 Izmainīts 2005 2006 Izmainīts 2005


Komisijas naudas ienākumi- no maksājumu karšu apkalpošanas 13,935 11,094 13,661 10,873

- no naudas pārskaitījumiem 9,685 9,548 8,391 8,352

- no vērtspapīru brokeru pakalpojumiem, uzglabāšanas,

fondu pārvaldīšanas un trasta darījumiem 6,682 2,497 4,089 2,172

- no investīciju banku pakalpojumiem 1,079 343 1,079 343

- no skaidras naudas izmaksām un darījumiem 1,030 1,089 991 930

- no inkaso operācijām 912 393 497 390

- no kreditēšanas operācijām 840 1,025 774 842

- no akreditīvu un garantiju izsniegšanas 612 669 561 611

- no norēķinu kontu uzturēšanas 592 343 551 314

- no finanšu konsultācijām* 535 2,894 535 2,894

- pārējie 1,190 681 546 376

Kopā komisijas naudas ienākumi 37,092 30,576 31,675 28,097Komisijas naudas izdevumi- par maksājumu kartēm (4,714) (3,620) (4,612) (3,381)

- par korespondentbanku pakalpojumiem (2,237) (2,090) (2,011) (1,900)

- par brokeru pakalpojumiem un vērtspapīru turēšanu (1,665) (291) (1,765) (984)

- pārējie (492) (91) (237) (91)

Kopā komisijas naudas izdevumi (9,108) (6,092) (8,625) (6,356)Neto komisijas naudas ienākumi 27,984 24,484 23,050 21,741

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Peļņa no tirdzniecības nolūkā turēto vērtspapīru tirdzniecības

un pārvērtēšanas, neto 8,251 3,572 8,237 3,505

Peļņa no ārvalstu valūtas maiņas darījumiem un atklāto pozīciju

pārvērtēšanas, neto 7,048 8,682 5,288 7,270

Peļņa no pārdošanai pieejamo vērtspapīru pārdošanas, neto 1,417 4,284 1,263 4,112

(Zaudējumi) no citu finanšu instrumentu tirdzniecības

un pārvērtēšanas, neto (202) (1,054) (202) (1,054)

Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa, neto 16,514 15,484 14,586 13,833

7. PIELIKUMS. CITI PARASTIE IENĀKUMI

* 2��6. gada decembrī Banka pārdeva vairākus nekustamos īpašumus. Peļņa pirms minēto darījumu nodokļa aprēķināšanas bija 22,961 tūkst.

latu. Tuvākajā laikā Banka turpinās nomāt telpas pārdotajās ēkās saskaņā ar operatīvās nomas līgumu nosacījumiem.

8. PIELIKUMS. ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

9. PIELIKUMS. PERSONĀLA IZDEVUMIPersonāla izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums un ar to saistītās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī citi darbinieku pabalsti.

Bankas valdes priekšsēdētājs un Direktoru padomes priekšsēdētājs atalgojumu nesaņem. Banka padomes un valdes locekļiem atalgojumā izmak-

sājusi 62� (548) tūkst. latu.

Personāla izdevumi ir iekļauti šajos finanšu pārskatos kā administratīvie izdevumi.

2��6. gadā vidējais Grupas un Bankas darbinieku skaits bija attiecīgi 2,778 (2,4�8) un 2,225 (2,�6�).



Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Ienākumi no līgumsodiem 1,831 1,137 1,710 1,069

Ienākumi no saņemtajām dividendēm 655 233 653 264

Citi parastie ienākumi* 25,281 765 23,790 292

Kopā citi parastie ienākumi 27,767 2,135 26,153 1,625

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Personāla izdevumi 34,083 24,838 27,683 21,298

Komandējumi un reprezentācija 6,199 4,331 5,953 4,259

Reklāmas, tirgzinības un sponsorēšanas izdevumi 5,487 4,409 5,004 4,156

Neatgūstamais PVN un citi nodokļi 3,281 2,087 2,592 1,825

Remonta un apkopes izdevumi 3,122 3,258 2,936 3,045

Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi 2,279 1,174 1,928 1,017

Telpu noma 2,254 1,559 1,367 1,360

Sakaru izdevumi (telefons, telekss, pasts) 2,096 1,759 1,810 1,564

EDA uzturēšana 1,654 1,208 1,275 963

Biroja izdevumi 875 672 715 540

Pārstāvniecību izdevumi 345 241 345 239

Apsardze 471 348 389 298

Apdrošināšana 237 108 182 88

Pārējie administratīvie izdevumi 2,501 1,703 1,618 887

Kopā administratīvie izdevumi 64,884 47,722 53,797 41,539

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Atlīdzība par darbu 28,418 20,545 23,265 17,717

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5,665 4,293 4,418 3,581

Kopā personāla izdevumi 34,083 24,838 27,683 21,298

10. PIELIKUMS. FINANŠU AKTĪVU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS UN IEPRIEKŠNOTEIKTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS UZKRĀJUMU IZMAIŅAS

Nākamā tabula atspoguļo pārskata gadā notikušās izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem.

Nākamās tabulas atspoguļo kopējo vērtības samazināšanās uzkrājumu sadalījumu gada beigās.

11. PIELIKUMS. NODOKĻI

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi ir atspoguļoti šādi:



Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Kopā uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanāspārskata gada sākumā 22,866 34,054 22,448 33,029

Izveidoti uzkrājumi gada laikā 1,072 2,722 476 2,674

Ienākumi no uzkrājumu samazināšanas (4,831) (5,347) (4,709) (5,229)

Neto uzkrājumu veidošanas izdevumi (3,759) (2,625) (4,233) (2,555)Uzkrājumu izmaiņas norakstījumu rezultātā, neto (2,929) (9,067) (2,929) (8,530)

Valūtas kursu svārstību ietekme (329) 504 (926) 504

Kopā vērtības samazināšanās uzkrājumi pārskata gada beigās 15,849 22,866 14,360 22,448

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Prasības pret kredītiestādēm - 2,514 - 2,514

Kredīti 14,329 17,620 12,840 17,202

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, ieskaitot: 1,416 2,626 1,416 2,626

pārdošanai pieejamos vērtspapīrus 694 767 694 767

līdz dzēšanai turamos vērtspapīrus 722 1,859 722 1,859

Pārējie aktīvi 104 106 104 106

Kopā 15,849 22,866 14,360 22,448

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Pārskata gadā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 7,161 3,974 6,787 3,764

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis 289 (143) 21 (187)

Ārzemēs ieturētais nodoklis 1,211 534 1,211 534

Iepriekšējo gadu korekcijas (1) - (1) -

Kopā uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 8,660 4,365 8,018 4,111

Bankas un Grupas pārskata gada peļņas pirms nodokļiem saskaņošana ar pārskata gadā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli var tikt atspoguļota šādi:

* Standarta likme 2��6. gadā bija 15% (2��5. gadā: 15%).

Izmaiņas atliktajā uzņēmumu ienākuma nodoklī var tikt atspoguļotas šādi:

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs un saistības var tikt atspoguļotas šādi:

Izmaiņas Bankas nodokļu kontos 2��6. gadā var tikt atspoguļotas šādi:



Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 60,767 37,579 56,020 34,286

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (pēc standarta likmes)* 9,115 5,637 8,403 5,143Pastāvīgās atšķirības, neto (143) (237) (73) 3

Nodokļa atvieglojumi (ziedojumi un citi atskaitījumi) (312) (1,035) (312) (1,035)

Kopā uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 8,660 4,365 8,018 4,111

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Pārskata gada sākumā 608 905 567 901

Atspoguļots peļņas un zaudējumu aprēķinā 289 (143) 21 (187)

Atspoguļots pašu kapitālā (27) (154) (27) (147)

Kopā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības pārskata gada beigās 870 608 561 567

Tūkst. latu

2006 2005 2006 2005


Atliktā nodokļa saistībasUzkrātā nodokļa nolietojuma pārsniegums pār nolietojumu

finanšu grāmatvedības uzskaitē 970 1,249 770 1,208

Vērtspapīru un atvasināto līgumu pārvērtēšana 1,044 600 1,044 564

Pārējās atliktā nodokļa saistības 109 - - -

Atliktā nodokļa aktīvsAtvaļinājumu rezerve (188) (174) (188) (138)

Ar nodokli neapliekamie uzkrājumi vērtības samazinājumam (678) (1,067) (678) (1,067)

Pārējie atliktā nodokļa aktīvi (387) - (387) -

Kopā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības 870 608 561 567

Tūkst. latu

Atlikums Aprēķināts Samaksāts Atlikums

31.12.2005. 2006. gadā 2006. gadā 31.12.2006.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (750) (7,998) 7,536 (1,212)

t.sk. ārvalstīs ieturētais uzņēmumu ienākuma nodoklis - (1,211) 1,211 -

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - (5,827) 5,827 -

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis - (4,741) 4,741 -

Pievienotās vērtības nodoklis 516 57 - 573

Nekustamā īpašuma nodoklis - (165) 165 -

Kopā nodokļu (saistības) (234) (18,674) 18,269 (639)

12. PIELIKUMS. KASE UN PRASĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu kredītiestādēm jānodrošina rezervju prasību izpilde, kas tiek noteikta, pamatojoties uz piesaistītajiem

noguldījumiem. Bankas mēneša vidējam latu korespondentkonta atlikumam Latvijas Bankā ir jāpārsniedz minētais obligāto rezervju prasību apjoms.

Līdzīgas prasības attiecas arī uz Bankas korespondentkonta atlikumu Igaunijas Bankā. Pārskata periodā Banka ir izpildījusi šīs Latvijas Bankas un

Igaunijas Bankas prasības.

13. PIELIKUMS. PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM

2��6. gada �1. decembrī Bankai bija izvietoti starpbanku noguldījumi � (7) Latvijas kredītiestādēs un 5 (7) OECD reģiona valstīs reģistrētās kredīt-

iestādēs, kuri attiecīgi veidoja 97% (1��%) un 87% (85%) no kopējām prasībām pret Latvijā un OECD reģiona valstīs reģistrētām kredītiestādēm.

Bankas prasības pret tās meitasuzņēmumu “Parex bankas” (Lietuva) veidoja �7% (1�%) no Bankas kopējās prasību summas pret citās ne-OECD

reģiona valstīs reģistrētām kredītiestādēm.



Tūkst. latu

Izmainīts Izmainīts

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Kase 43,832 36,891 40,606 34,660

Prasības pret Latvijas Banku 211,564 99,271 211,564 99,271

Prasības pret citām centrālajām bankām 11,817 7,917 6,424 2,904

Kopā kase un prasības pret centrālajām bankām 267,213 144,079 258,594 136,835

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Prasības pret OECD reģiona valstīs reģistrētām kredītiestādēm 83,196 194,974 71,388 192,890

Prasības pret Latvijā reģistrētām kredītiestādēm 14,721 31,495 14,661 28,019

Prasības pret citām ne-OECD valstīs reģistrētām kredītiestādēm 76,257 88,927 103,939 93,872

Kopā prasības pret kredītiestādēm, bruto 174,174 315,396 189,988 314,781Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) - (2,514) - (2,514)

Kopā prasības pret kredītiestādēm, neto 174,174 312,882 189,988 312,267

Termiņnoguldījumi, kas izvietoti kā prasību nodrošinājums, ir klasificēti kā «atmaksājami pēc 5 gadiem un beztermiņa».

2��6. gada �1. decembrī Bankas prasības pret Latvijā un citām ne-OECD valstīs reģistrētām kredītiestādēm 19,416 tūkst. latu (2��5. gadā:

19,417 tūkst. latu) apmērā bija klasificētas kā bezriska prasības, jo bija nodrošinātas ar drošības depozītiem (sk. 25. pielikumu).

14. PIELIKUMS. KREDĪTI

2��6. gada �1. decembrī Banka bija izsniegusi arī studentu kredītus par kopējo summu �,58� tūkst. latu (2��5. gadā: 4,2�9 tūkst. latu) apmērā.

Studentu kredīti tika izsniegti pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases iniciatīvas. Valsts kase ir nodrošinājusi šiem

kredītiem nepieciešamos līdzekļus un uzņemas visus ar šiem kredītiem saistītos riskus un atdevi. Tā kā Banka šajā gadījumā pilda tikai Izglītības un

zinātnes ministrijas un Valsts kases aģenta funkcijas, minētie kredītu atlikumi un attiecīgie noguldījumi netiek atspoguļoti Bankas bilancē.

2��6. gada �1. decembrī kredīti 12,�82 tūkst. latu (2��5. gadā: 21,�64 tūkst. latu) jeb �.9% (2��5. gadā: 2.4%) apmērā no Grupas kopējā kredīt-

portfeļa bija klasificēti kā bezriska kredīti, jo tie bija nodrošināti ar drošības depozītu (skatīt 26. pielikumu).



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Korespondentkontu atlikumi 52,801 75,849 47,772 73,999

Diennakts noguldījumi 80,169 88,486 70,619 97,394

Kopā noguldījumi uz pieprasījumu 132,970 164,335 118,391 171,393Termiņnoguldījumi kredītiestādēs, kas atmaksājami1 mēneša laikā 4,207 106,094 1,263 107,256

1 - 3 mēnešu laikā 2,555 18,531 5,409 8,487

3 - 6 mēnešu laikā 1,307 13,589 11,815 14,333

6 - 12 mēnešu laikā 17,736 587 35,628 -

1 - 5 gadu laikā 9,516 6,458 8,801 7,510

pēc 5 gadiem un beztermiņa 5,883 5,802 8,681 5,802

Kopā termiņnoguldījumi 41,204 151,061 71,597 143,388Kopā prasības pret kredītiestādēm, bruto 174,174 315,396 189,988 314,781Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) - (2,514) - (2,514)

Kopā prasības pret kredītiestādēm, neto 174,174 312,882 189,988 312,267

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Parastie kredīti 734,129 524,623 640,742 449,170

Kredītlīnijas 426,748 193,558 528,542 238,583

Finanšu noma (skatīt 15. pielikumu) 134,178 54,129 6,981 13,892

Maksājumu karšu debeta atlikumi 37,761 22,033 36,775 21,433

«Reverse repo» kredīti 36,850 29,955 35,557 29,348

Norēķinu kontu debeta atlikumi 33,756 26,964 37,114 30,565

Faktorings 28,422 30,118 27,999 29,864

Prasības pret investīciju un starpniecības uzņēmumiem 14,464 19,435 15,294 19,238

Kopā kredīti, bruto 1,446,308 900,815 1,329,004 832,093Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) (14,329) (17,620) (12,840) (17,202)

Kopā kredīti, neto 1,431,979 883,195 1,316,164 814,891

Atbilstoši Latvijas kredītiestāžu likumdošanai kopējais riska darījumu apjoms ar vienu personu vai savstarpēji saistītu personu grupu, kas nav saistīti

ar kredītiestādi, nedrīkst pārsniegt 25% no kredītiestādes pašu kapitāla, kas noteikts atbilstoši FKTK prasībām (skatīt �2. pielikumu). Turklāt kopē-

jais riska darījumu apjoms ar visām ar kredītiestādi saistītām personām, izņemot konsolidētos radniecīgos uzņēmumus, nedrīkst pārsniegt 15% no

saskaņā ar FKTK noteikumiem aprēķinātā kredītiestādes pašu kapitāla. 2��6. gada �1. decembrī Banka bija izpildījusi iepriekš minētās prasības.

Nākamā tabula atspoguļo klientiem izsniegto kredītu sadalījumu pēc to atlikušā atmaksas termiņa.

Pašreiz Bankas informācijas sistēmā nav paredzēta iespēja veikt kredītu analīzi pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem, ņemot vērā aizdevumu atmaksas

grafikā noteiktos maksājumus. Ņemot vērā ievērojamo darba apjomu, kas būtu nepieciešams šādas analīzes sagatavošanai, vadība neuzskatīja, ka

šādas analīzes sagatavošana šo finanšu pārskatu ietvaros būtu lietderīga. Tādējādi iepriekšējā tabula tika sagatavota, pamatojoties uz pieņēmumu,

ka visu kredītu pamatsumma tiek atmaksāta atmaksas termiņa pēdējā dienā.

Kredīti pēc aizņēmēja veida ir atspoguļoti šādi:



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Kredīti, kuru atmaksas termiņš nokavēts 9,740 9,808 8,412 9,472

Kredīti, kas atmaksājami1 mēneša laikā 72,253 76,138 70,860 72,997

1 - 3 mēnešu laikā 81,741 33,670 76,912 32,146

3 - 6 mēnešu laikā 16,678 23,311 8,425 20,782

6 - 12 mēnešu laikā 94,073 69,755 73,224 60,641

1 - 5 gadu laikā 669,023 314,598 626,434 299,006

vairāk nekā pēc 5 gadiem 502,800 373,535 464,737 337,049



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Privātuzņēmumi 907,720 561,500 871,143 537,418

Privātpersonas 500,176 286,613 423,562 249,900

Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas 12,725 14,156 12,426 13,934

Pašvaldību uzņēmumi 9,882 18,982 9,773 17,430

Valsts uzņēmumi 9,787 13,315 7,088 9,353

Pašvaldības 4,541 4,703 3,535 3,420

Valdība 1,477 1,546 1,477 638

Kopā uzņēmumiem izsniegtie kredīti, bruto 1,446,308 900,815 1,329,004 832,093Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) (14,329) (17,620) (12,840) (17,202)


Nākamā tabula atspoguļo uzņēmumiem izsniegto kredītu sadalījumu pēc uzņēmumu tautsaimniecības nozarēm, neņemot vērā tiem izveidotos

uzkrājumus.

Nākamā tabula atspoguļo kredītu sadalījumu pēc aizņēmēja norādītās rezidences vietas.

15. PIELIKUMS. NO FINANŠU NOMAS LĪGUMIEM IZRIETOŠO PRASĪBUSADALĪJUMS PĒC IZNOMĀTO AKTĪVU VEIDA

Nākamā tabula atspoguļo finanšu nomu pēc aktīvu veida.



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Nekustamā īpašuma iegāde un apsaimniekošana 238,843 177,033 223,114 157,833

Transports un sakari 219,918 114,448 187,477 104,990

Tirdzniecība 129,868 79,293 89,305 51,004

Celtniecība 80,322 27,882 42,839 22,624

Rūpniecība 79,117 56,303 62,702 53,734

Elektroenerģētika, gāzes un ūdens apgāde 51,561 43,174 50,678 42,856

Finanšu starpniecība 49,565 44,000 183,234 90,933

Viesnīcas un restorāni 26,274 21,946 24,192 19,132

Lauksaimniecība un mežsaimniecība 9,657 2,336 2,152 1,787

Pārējās nozares 61,007 47,787 39,749 37,300

Kopā uzņēmumiem izsniegtie kredīti, bruto 946,132 614,202 905,442 582,193

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Latvijas rezidenti 821,716 513,534 838,336 518,017

OECD reģiona valstu rezidenti 106,474 108,982 99,083 98,488

Ne-OECD reģiona valstu rezidenti 518,118 278,299 391,585 215,588



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Transporta līdzekļi 99,571 40,866 3,055 5,882

Nekustamais īpašums 17,663 6,378 2,613 6,159

Ražošanas iekārtas 2,891 4,183 141 315

Citi aktīvi 14,053 2,702 1,172 1,536

No finanšu nomas līgumiem izrietošo prasību summa, bruto 134,178 54,129 6,981 13,892

Nākamā tabula atspoguļo nākotnē saņemamos procentu ienākumus no finanšu nomas sadalījumā pa paredzamajiem naudas plūsmas termiņiem.

16. PIELIKUMS. PARĀDA VĒRTSPAPĪRI UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR FIKSĒTUIENĀKUMU

Nākamā tabula atspoguļo Grupas un Bankas īpašumā esošo parāda vērtspapīru un citu vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu līdz dzēšanai tu-

ramiem, pārdošanai pieejamajiem vērtspapīriem un finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kur visi fi-

nanšu aktīvi ir tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri).



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Saņemamie procentu ienākumiViena gada laikā 6,814 4,180 322 1,822

Periodā no viena līdz pieciem gadiem 14,481 4,192 390 2,995

Pēc pieciem gadiem 124 326 33 253

Kopā nākotnē saņemamie procentu ienākumino finanšu nomas līgumiem 21,419 8,698 745 5,070

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Valdību parāda vērtspapīri 112,312 67,407 110,683 65,817

Pašvaldību parāda vērtspapīri 17,997 15,945 15,231 13,801

Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 242,135 203,851 233,445 199,113

Uzņēmumu parāda vērtspapīri 81,747 102,703 70,727 93,382

Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri 25,463 37,161 36,086 34,583

Pārvaldītie fondi 3,642 7,620 2,678 7,620

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, bruto 483,296 434,687 468,850 414,316Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) (1,416) (2,626) (1,416) (2,626)

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 481,880 432,061 467,434 411,690

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Tirdzniecības nolūkā turētie 31,465 24,178 27,364 23,571

Pārdošanai pieejamie 383,177 342,469 359,898 339,973

Līdz dzēšanai turamie 68,654 68,040 81,588 50,772

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, bruto 483,296 434,687 468,850 414,316Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) (1,416) (2,626) (1,416) (2,626)

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 481,880 432,061 467,434 411,690

Nākamā tabula atspoguļo Grupas īpašumā esošo parāda vērtspapīru un citu vērtspapīru ar fiksētu ienākumu tālāko sadalījumu.

Nākamā tabula atspoguļo Grupas ieguldījumus biržās kotētos un nekotētos parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu.



Tūkst. latu 31.12.2006. 31.12.2005.

Līdz Pārdo- Tirdz- Līdz Pārdo- Tirdz-

dzēšanai šanai niecības dzēšanai šanai niecības

turamie pieejamie nolūkā turamie pieejamie nolūkā

turētie Kopā turētie Kopā

Valdību parāda vērtspapīri 133 102,918 9,261 112,312 120 59,747 7,540 67,407

Pašvaldību parāda vērtspapīri 909 17,089 - 17,998 2,144 13,801 - 15,945

Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 61,683 177,039 2,318 241,040 39,233 163,160 1,458 203,851

Uzņēmumu parāda vērtspapīri 2,047 65,009 15,785 82,841 16,345 71,178 15,180 102,703

Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri 1,204 24,259 - 25,463 2,578 34,583 - 37,161

Pārvaldītie fondi 2,678 964 - 3,642 7,620 - - 7,620

Kopā parāda vērtspapīri un citivērtspapīri ar fiksētu ienākumu, bruto 68,654 387,278 27,364 483,296 68,040 342,469 24,178 434,687

Tūkst. latu 31.12.2006. 31.12.2005.

Biržā Biržā Biržā Biržā

kotētie nekotētie Kopā kotētie nekotētie Kopā

Valdību parāda vērtspapīriLatvija 93,468 - 93,468 41,830 - 41,830

OECD 4,055 - 4,055 1,531 - 1,531

Ne-OECD 14,789 - 14,789 24,046 - 24,046

Kopā valdību parāda vērtspapīri 112,312 - 112,312 67,407 - 67,407

Pašvaldību parāda vērtspapīriOECD - - - - - -

Ne-OECD 17,998 - 17,998 15,945 - 15,945

Kopā pašvaldību parāda vērtspapīri 17,998 - 17,998 15,945 - 15,945

Kredītiestāžu parāda vērtspapīriLatvija 5,213 - 5,213 5,254 - 5,254

OECD 125,536 18,105 143,641 103,733 31,425 135,158

Ne-OECD 38,530 54,750 93,280 35,480 27,959 63,439

Kopā kredītiestāžu parāda vērtspapīri 169,279 72,855 242,134 144,467 59,384 203,851

Uzņēmumu parāda vērtspapīri (OECD un ne-OECD) 73,421 8,326 81,747 101,325 1,378 102,703

Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri (OECD) 24,452 1,011 25,463 36,041 1,120 37,161

Pārvaldītie fondi - 3,642 3,642 - 7,620 7,620

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, bruto 397,462 85,834 483,296 365,185 69,502 434,687Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) - (1,416) (1,416) - (2,626) (2,626)

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 397,462 84,418 481,880 365,185 66,876 432,061

17. PIELIKUMS. PARĀDA VĒRTSPAPĪRU UN CITU VĒRTSPAPĪRU AR FIKSĒTUIENĀKUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ DZĒŠANAS TERMIŅA

Nākamā tabula atspoguļo Grupas parāda vērtspapīru sadalījumu pēc to atlikušajiem dzēšanas termiņiem 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī.

18. PIELIKUMS. AKCIJAS UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU

Ieguldījumi pārvaldītajos fondos, par kuriem Grupai nav pietiekamas informācijas par portfeļa sadalījumu starp parāda vērtspapīriem un akcijām,

tiek klasificēti kā ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu.

Nākamā tabula atspoguļo Grupas īpašumā esošo akciju un citu vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu sadalījumu pēc starp pārdošanai pieejamajiem

vērtspapīriem un finanšu aktīviem, kas peļņā vai zaudējumos tiek uzskaitīti pēc patiesās vērtības (kur visi finanšu aktīvi ir tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri.



Tūkst. latu

1 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairāk kā

mēn. mēn. mēn. mēn. gadi 5 gadi Kopā

Valdību parāda vērtspapīri - - 505 513 23,107 88,187 112,312

Pašvaldību parāda vērtspapīri - - - - 5,968 12,029 17,997

Kredītiestāžu parāda vērtspapīri - 568 162 3,188 131,995 106,222 242,135

Uzņēmumu parāda vērtspapīri - - 879 100 36,649 45,213 82,841

Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri - - 860 806 11,649 11,054 24,369

Pārvaldītie fondi - - - - - 3,642 3,642

Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 2006. gada 31. decembrī, bruto - 568 2,406 4,607 209,368 266,347 483,296Kopā parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 2005. gada 31. decembrī, bruto 944 2,415 620 1,926 209,191 219,591 434,687

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Latvijas uzņēmumu akcijas:

kotētas biržā 1,358 1,188 1,358 1,188

nekotētas biržā 92 468 92 39

Kopā Latvijas uzņēmumu akcijas 1,450 1,656 1,450 1,227

Ārvalstu uzņēmumu akcijas:

kotētas biržā 20,044 13,003 19,939 12,158

nekotētas biržā 114 607 114 591

Kopā ārvalstu uzņēmumu akcijas 20,158 13,610 20,053 12,749

Pārvaldītie fondi 28,444 15,201 25,761 15,128

Kopā akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 50,052 30,467 47,264 29,104

Tā kā Grupai nav pieejama pietiekami detalizēta informācija par ieguldījumiem pārvaldītajos fondos, ko investoru vārdā pārvalda OECD reģiona val-

stīs reģistrētas finanšu institūcijas, tie nav analizēti pēc to emitenta.

19. PIELIKUMS. LĪDZDALĪBA RADNIECĪGAJOS UZŅĒMUMOS UNUZŅĒMĒJDARBĪBAS APVIENOŠANA

Bankas līdzdalība radniecīgajos uzņēmumos ir atspoguļota Bankas finanšu pārskatos, izmantojot pašu kapitāla metodi. Izmaiņas Bankas līdzdalībā

radniecīgajos uzņēmumos ir atspoguļotas šādi:

2��6. gadā Grupas uzņēmumi pārdeva tiem piederošās AS «Parex brokeru sistēma» akcijas (Latvija) un UAB «Parex brokeriu sistema» (Lietuva) kapitāla

daļas. No šo akciju un kapitāla daļu pārdošanas tika gūta peļņa 26 tūkst. latu. Banka pārdeva arī visas tai piederošās UAB «Parex Investiciju valdy-

mas» kapitāla daļas citam Grupas uzņēmumam – IPAS «Parex Asset Management». Minētie ieguldījumi tika pārdoti atbilstoši to bilances vērtībai.

2��6. gadā Banka ar sava radniecīgā uzņēmuma «Ekstrolizing» («Экстролизинг») (Krievija) starpniecību nodibināja jaunu radniecīgu līzinga sa-

biedrību «Ekstrokredit» («Экстрокредит») (Krievija).

2��6. gadā Banka iegādājās 1��% SIA «Rīgas pirmā garāža» kapitāla daļu. Iegādātajam uzņēmumam pieder nepabeigta biroju ēka, kuru Banka plāno

izmantot sava centrālā biroja vajadzībām. Iegādātais uzņēmums nav iesaistīts nekādā citā būtiskā saimnieciskās darbības veidā, izņemot minētās

ēkas celtniecību.

2��6. gadā Banka iegādājās 1��% SIA «Tower» kapitāla daļu. Pirkšanas cenas pārsniegums pār neto iegādātajiem aktīviem tika pilnībā attiecināts

uz radniecīgā uzņēmuma noslēgto ilgtermiņa nomas līgumu. Šī līguma patiesā vērtība un līdz ar to attiecināmā pirkšanas cena aplēsta, izmantojot

diskontēto naudas plūsmas modeli, balstoties uz informāciju par līdzīgu telpu nomas tirgus cenu. Attiecīgā summa tiks amortizēta atlikušajā nomas

līguma laikā – 12 gados.



Tūkst. latu 31.12.2006. 31.12.2005.

Pārdo- Tirdz- Pārdo- Tirdz-

šanai niecības šanai niecības

pieejamie nolūkā pieejamie nolūkā

turētie Kopā turētie Kopā

AkcijasLatvijas finanšu institūciju akcijas - - - - 429 429

Latvijas uzņēmumu akcijas - 1,528 1,528 - 1,227 1,227

OECD finanšu institūciju akcijas 57 - 57 58 - 58

OECD reģiona uzņēmumu akcijas 26 5,108 5,134 14 6,503 6,517

Pārējo ne-OECD reģiona valstu kredītiestāžu akcijas 1 2,488 2,489 1 705 706

Pārējo ne-OECD reģiona valstu uzņēmumu akcijas - 12,400 12,400 - 6,329 6,329

Kopā akcijas 84 21,524 21,608 73 15,193 15,266

Pārvaldītie fondi 255 28,189 28,444 73 15,128 15,201

Kopā akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 339 49,713 50,052 146 30,321 30,467

Tūkst. latu

2006 2005

Atlikums 1. janvārī 21,547 18,559

Atsavinājumi (397) -

Ieguldījumi esošo radniecīgo uzņēmumu kapitālā 6,766 2,517

Iegāde 4,744 471

Atlikums 31. decembrī 32,660 21,547

Neto kopējie Bankas iegādātie aktīvi 2��6. gada laikā var tikt atspoguļoti šādi:

Iegādāto identificējamo aktīvu patiesā vērtība noteikta, izmantojot diskontētās naudas plūsmas no nākotnē gaidāmajiem īpašuma nomas ieņēmu-

miem. Diskonta likme un kapitalizācijas likme noteikta, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un ar attiecīgo aktīva veidu saistīto riska līmeni. Bez

tam izmantotās likmes ir līdzīgas tām, ko līdzīga riska profila un pazīmju ieguldījumu novērtēšanā izmanto neatkarīgi vērtētāji.

Neto samaksātā nauda radniecīgo uzņēmumu iegādes rezultātā:



Tūkst. latu

Patiesā vērtība Bilances vērtība

iegādes datumā

Nemateriālie aktīvi 462 -

Nauda un naudas ekvivalenti 175 175

Pamatlīdzekļi 11,755 7,284

Pārējie aktīvi 267 267

Pārējie kreditori (530) (330)

Aizņēmumi (7,385) (7,596)

Iegādātie identificējamie aktīvi, neto 4,744 (200)No iegādes izrietošā nemateriālā vērtība -

Iegādes izmaksas 4,744

Tūkst. latu

Samaksātā nauda (4,744)

Iegādāto radniecīgo uzņēmumu nauda un naudas ekvivalenti 175

Neto samaksātā nauda (4,569)

2��6. un 2��5. gada �1. decembrī Bankai piederēja līdzdalība šādu radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā:

AS «Parex banka» un tās radniecīgo uzņēmumu finanšu pārskati, izņemot UAB «Parex Lizingas» pārskatu, ir konsolidēti Grupas finanšu pārskatos,

apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu posteņus.

Grupas līdzdalība konsolidācijā neiekļautajā radniecīgajā uzņēmumā norakstīta 2��4. gadā. Visiem iepriekš minētā uzņēmuma neatmaksātajiem de-

bitoru parādiem izveidoti uzkrājumi pilnā apmērā. 2��6. gadā šī ieguldījuma un debitoru parādu atlikumos nekādas izmaiņas nav notikušas.



Tūkst. latu

Reģistrācijas Uzņēmējdarbības 31.12.2006.

valsts nozare Pamat- % no % no Ieguldī- Ieguldī-

kapitāls kopējā kopējām juma juma

pamat- balss- iegādes iegādes

kapitāla tiesībām vērtība vērtība

Uzņēmums 31.12.2006. 31.12.2005.

AB «Parex Bankas» Lietuva Banku pakalpojumi 12,648 100.0 100.0 11,305 4,981

AP «Anlage & Privatbank AG» Šveice Banku pakalpojumi 4,370 100.0 100.0 9,702 9,677

AS «Parex atklātais pensiju fonds» Latvija Pensiju fonds 450 99.6 99.6 451 451

IPAS «Parex Asset Management» Latvija Finanšu pakalpojumi 4,150 100.0 100.0 4,151 4,151

«Parex Asset Management» Krievija Finanšu pakalpojumi 812 100.0 100.0 - -

«Parex Asset Management» Ukraina Finanšu pakalpojumi 843 100.0 100.0 - -

UAB «Parex Investiciju valdymas» Lietuva Finanšu pakalpojumi 449 100.0 100.0 - 287

OU «Parex Leasing & Factoring» Igaunija Finanšu pakalpojumi 351 100.0 100.0 313 313

UAB «Parex Faktoringas ir Lizingas» Lietuva Finanšu pakalpojumi 306 100.0 100.0 282 282

SIA «Rīgas Pirmā garāža» Latvija Nekustamā īpašuma

apsaimniekošana 352 100.0 100.0 4,537 -

SIA «Tower» Latvija Nekustamā īpašuma

apsaimniekošana 180 100.0 100.0 457 -

SIA «Parex Express kredīts» Latvija Noma 31 100.0 100.0 613 613

SIA «E & P Baltic Properties» Latvija Finanšu pakalpojumi 20 50.0 50.0 - -

SIA «Parex līzings un faktorings» Latvija Noma 200 100.0 100.0 200 200

AS «Parex Dzīvība» Latvija Dzīvības apdrošināšana 2,500 100.0 100.0 - -

OOO «Lasca Lizing» Ukraina Noma 113 100.0 100.0 122 6

OOO «Ekspress Lizing» Krievija Noma 71 100.0 100.0 76 76

OOO «Pareks Lizing and Faktoring» Azerbaidžāna Noma 27 100.0 100.0 26 26

OOO «Pareks Lizing» Krievija Noma 141 100.0 100.0 141 141

IOOO «Pareks Lizing» Baltkrievija Noma 11 100.0 100.0 11 11

OOO «Ekstrolizing» Krievija Noma - 100.0 100.0 222 222

OOO «Ekstrokredit» Krievija Finanšu pakalpojumi - 99.0 100.0 - -

«Regalite Holdings Ltd.» Kipra Finanšu pakalpojumi 6 100.0 100.0 - -

«Calenia Investments Limited» Kipra Finanšu pakalpojumi 1 100.0 100.0 - -

«Parex Group representation Ltd.» Apvienotā Karaliste Pārstāvniecība 52 100.0 100.0 51 -

«Parex Global Opportunities Fund» Nīderlandes Antiļas Finanšu pakalpojumi - 100.0 100.0 - -

UAB «Parex Lizingas» Lietuva Noma - 51.0 100.0 - -

SIA «Parex brokeru sistēma» Latvija Muitas brokeru

pakalpojumi - - - - 110

UAB «Parex brokeriu sistema» Lietuva Muitas brokeru

pakalpojumi - - - - -

Kopā līdzdalība radniecīgouzņēmumu pamatkapitālā 32,660 21,547

20. PIELIKUMS. NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Lai noteiktu, vai nav notikusi nemateriālās vērtības samazināšanās, Banka salīdzināja kopējo uzņēmumu iegādes vērtību ar faktiski nesen attiecī-

gajā tirgū veiktajiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem. Šajā analīzē netika konstatēta nekāda vērtības samazināšanās.

Izmaiņas Grupas nemateriālajos aktīvos, neskaitot avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem, 2��6. gadā ir atspoguļotas šādi (visas sum-

mas norādītas tūkst. latu):

* Lielākā daļa no ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos attiecas uz karšu produktu izplatīšanas licences maksu.



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Nemateriālā vērtība no radniecīgo uzņēmumu iegādesAP «Anlage & Privatbank AG» 1,246 1,246 - -

AB «Parex Bankas» 35 35 - -

SIA «Parex Express Kredīts» 123 123 - -

Kopā nemateriālā vērtība no radniecīgo uzņēmumu iegādes 1,404 1,404 - -Programmatūra 1,336 1,359 1,159 1,218

Pārējie nemateriālie aktīvi* 2,366 10 4 2

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot avansa maksājumus 5,106 2,773 1,163 1,220Avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem 5 32 5 3

Kopā nemateriālo aktīvu atlikusī vērtība 5,111 2,805 1,168 1,223

Tūkst. latu

Nemateriālā Programma- Pārējie Kopā nemateriālie

vērtība no tūra nemateriālie aktīvi, atskaitot

radniecīgo aktīvi avansa

uzņēmumu iegādes maksājumus

Sākotnējā vērtība2005. gada 31. decembrī 2,552 6,090 37 8,679

Radniecīgo uzņēmumu iegāde - - 462 462

Iegāde - 962 1,947* 2,909

Atsavinājumi - - (4) (4)

2006. gada 31. decembrī 2,552 7,052 2,442 12,046Uzkrātā amortizācija2005. gada 31. decembrī 1,148 4,731 27 5,906

Pārskata gadā aprēķināts - 985 53 1,038

Atsavinājumu amortizācija - - (4) (4)

2006. gada 31. decembrī 1,148 5,716 76 6,940Atlikusī vērtība2005. gada 31. decembrī 1,404 1,359 10 2,773

2006. gada 31. decembrī 1,404 1,336 2,366 5,106

21. PIELIKUMS. PAMATLĪDZEKĻI

Izmaiņas Grupas pamatlīdzekļos, neskaitot avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem, 2��6. gadā ir atspoguļotas šādi:



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Nomātā īpašuma uzlabojumi 2,271 1,797 2,250 1,796

Zeme un ēkas 13,208 12,055 3,725 9,507

Transportlīdzekļi 5,546 2,795 2,577 2,370

Pārējie pamatlīdzekļi 7,057 7,000 5,777 6,004

Nepabeigtā celtniecība 5,278 – – –

Kopā pamatlīdzekļi, atskaitot avansa maksājumus 33,360 23,647 14,329 19,677

Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem 1,352 124 67 111

Kopā pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 34,712 23,771 14,396 19,788

Tūkst. latu

Nomātā Zeme Transporta Pārējie Nepabeigtā Kopā

īpašuma un ēkas līdzekļi pamatlīdzekļi celtniecība pamatlīdzekļi,

uzlabojumi atskaitot avansa

maksājumus

Sākotnējā vērtība2005. gada 31. decembrī 3,062 13,787 5,642 26,541 - 49,032

Radniecīgo uzņēmumu iegāde - 6,949 18 5 3,633 10,605

Iegāde 984 812 4,094 3,722 1,645 11,257

Atsavinājumi (131) (7,794) (620) (349) - (8,894)

2006. gada 31. decembrī 3,915 13,754 9,134 29,919 5,278 62,000Uzkrātais nolietojums2005. gada 31. decembrī 1,265 1,732 2,847 19,541 - 25,385

Radniecīgo uzņēmumu iegāde - 127 5 3 - 135

Pārskata gadā aprēķināts 508 253 1,146 3,692 - 5,599

Atsavinājumu nolietojums (129) (1,566) (410) (374) - (2,479)

2006. gada 31. decembrī 1,644 546 3,588 22,862 - 28,640Atlikusī vērtība2005. gada 31. decembrī 1,797 12,055 2,795 7,000 - 23,647

2006. gada 31. decembrī 2,271 13,208 5,546 7,057 5,278 33,360

Izmaiņas Grupas pamatlīdzekļos, neskaitot avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem, 2��5. gadā ir atspoguļotas šādi:

Izmaiņas Bankas pamatlīdzekļos, neskaitot avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem, 2��6. gadā ir atspoguļotas šādi:



Tūkst. latu

Nomātā Zeme Transporta Pārējie Kopā

īpašuma un ēkas līdzekļi pamatlīdzekļi pamatlīdzekļi,


maksājumus

Sākotnējā vērtība2004. gada 31. decembrī 2,855 12,390 4,797 24,641 44,683

Iegāde 1,128 1,531 1,407 2,919 6,985

Atsavinājumi (921) (134) (562) (1,019) (2,636)

2005. gada 31. decembrī 3,062 13,787 5,642 26,541 49,032Uzkrātais nolietojums2004. gada 31. decembrī 1,068 1,515 2,273 16,890 21,746

Pārskata gadā aprēķināts 490 218 878 3,619 5,205

Atsavinājumu nolietojums (293) (1) (304) (968) (1,566)

2005. gada 31. decembrī 1,265 1,732 2,847 19,541 25,385Atlikusī vērtība2004. gada 31. decembrī 1,787 10,875 2,524 7,751 22,937

2005. gada 31. decembrī 1,797 12,055 2,795 7,000 23,647

Tūkst. latu




maksājumus


Iegāde 959 652 1,203 3,020 5,834

Atsavinājumi (131) (7,773) (490) (298) (8,692)



Atsavinājumu nolietojums (130) (1,545) (354) (298) (2,327)

2006. gada 31. decembrī 1,639 204 3,182 21,158 26,183Atlikusī vērtība2005. gada 31. decembrī 1,796 9,507 2,370 6,004 19,677

2006. gada 31. decembrī 2,250 3,725 2,577 5,777 14,329

Izmaiņas Bankas pamatlīdzekļos, neskaitot avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem, 2��5. gadā ir atspoguļotas šādi:

22. PIELIKUMS. NĀKAMO PERIODU IZDEVUMI UN UZKRĀTIE IENĀKUMI

23. PIELIKUMS. PĀRĒJIE AKTĪVI



Tūkst. latu




maksājumus


Iegāde 1,127 1,539 1,171 2,337 6,174

Atsavinājumi (921) (134) (507) (835) (2,397)



Atsavinājumu nolietojums (293) (1) (264) (828) (1,386)

2005. gada 31. decembrī 1,265 1,543 2,676 18,209 23,693Atlikusī vērtība2004. gada 31. decembrī 1,787 8,276 2,230 6,946 19,239

2005. gada 31. decembrī 1,796 9,507 2,370 6,004 19,677

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Nākamo periodu izdevumi 4,434 3,528 1,884 2,951

Uzkrātie ienākumi 796 574 72 149

Kopā nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 5,230 4,102 1,956 3,100

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


«Spot» darījumi 735 482 724 482

Pārņemtie aktīvi pārdošanai 98 251 67 165

Nauda ceļā 2,840 967 2,840 765

Pārējie aktīvi 6,471 4,810 4,345 2,554

Kopā pārējie aktīvi, bruto 10,144 6,510 7,976 3,966Atskaitot uzkrājumus (skatīt 10. pielikumu) (104) (106) (104) (106)

Kopā pārējie aktīvi, neto 10,040 6,404 7,872 3,860

24. PIELIKUMS. EMITĒTIE PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Bankas emitētie parāda vērtspapīri 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī var tikt atspoguļoti šādi:

Tā kā Bankas politikas paredz zināmai daļai tās saistību vērtspapīru saglabāt mainīgu procentu likmi, Banka ir noslēgusi procentu likmju mijmaiņas

līgumus, saskaņā ar kuru zināma daļa fiksēto kuponu maksājumu tika mainīta uz EURIBOR likmi. Šie atvasinātie līgumi tika noslēgti, lai ierobežotu

risku, un to efektīvā daļa koriģē emitēto eiro parāda vērtspapīru bilances atlikumu (skatīt arī 29. pielikumu).

25. PIELIKUMS. SAISTĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Nākamā tabula atspoguļo Grupas saistību pret kredītiestādēm sadalījumu pēc to atlikušā dzēšanas termiņa.

2��6. gada 1. martā Banka saņēma �2 banku sindicēto aizdevumu 2�� milj. eiro, kas faktiski refinansēja iepriekšējo sindicēto aizdevumu 69.5 milj.

eiro apmērā. Aizdevums izsniegts uz 1 gadu, un tā procentu likme ir EURIBOR + �.575%.



Tūkst. latu

Atlikums

Emisijas datums Emisijas summa Kupons Maksājumu biežums Dzēšanas termiņš 31.12.2006. Izmainīts 31.12.2005.

2005. gada marts Ls 5 milj. 4.250% Reizi gadā 2008. gada marts 5,070 5,070

2005. gada jūnijs EUR 100 milj. 4.375% Reizi gadā 2008. gada jūnijs 68,952 70,527

2006. gada maijs EUR 200 milj. 5.625% Reizi gadā 2011. gada maijs 136,051 -

Kopā 210,073 75,597

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


OECD reģiona valstīs 394,968 197,643 387,100 188,900

Latvijā 28,833 21,049 28,833 20,044

Pārējās valstīs 39,397 44,284 37,421 49,800

Kopā saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 463,198 262,976 453,354 258,744

Tūkst. latu

Saistības pret kredītiestādēm, kas reģistrētas: Izmainīts

OECD Latvijā Pārējās valstīs Kopā Kopā

reģiona valstīs 31.12.2006. 31.12.2005.

Saistības uz pieprasījumu 315 2,318 10,273 12,906 7,768

Diennakts noguldījumi - 15,852 245 16,097 1,797

Uz pieprasījumu dzēšamās saistības 315 18,170 10,518 29,003 9,565

Termiņsaistības, kas dzēšamas1 mēneša laikā 29,699 5,180 20,724 55,603 51,056

1-3 mēnešu laikā 144,759 3,471 848 149,078 54,973

3-6 mēnešu laikā 1,209 204 941 2,354 1,701

6-12 mēnešu laikā 218,986 1,808 5,754 226,548 139,456

1-5 gadu laikā - - 612 612 6,225

Kopā termiņsaistības pret kredītiestādēm 394,653 10,663 28,879 434,195 253,411Kopā saistības pret kredītiestādēm 394,968 28,833 39,397 463,198 262,976

2��6. gada jūlijā Banka saņēma �4 banku sindicēto aizdevumu �1� milj. eiro, kas faktiski refinansēja iepriekšējo sindicēto aizdevumu 188.5 milj.

eiro apmērā. Aizdevums izsniegts uz 1 gadu, un tā procentu likme ir EURIBOR + �.5%.

2��6. gada �1. decembrī Bankai bija saistības pret 4 Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un 6 citās ne-OECD reģiona valstīs reģistrētām kredīt-

iestādēm. Attiecīgie depozīti veido 8�% un 84% no kopējām saistībām pret Latvijā un citās ne-OECD reģiona valstīs reģistrētām kredītiestādēm.

2��6. gada �1. decembrī Bankai bija nobloķēti noguldījumi no citām kredītiestādēm 21,116 tūkst. latu (2��5. gadā: 18,581 tūkst. latu) apmērā,

kuru atmaksa ir atkarīga no prasību pret kredītiestādēm dzēšanas un izsniegto kredītu atmaksas.

26. PIELIKUMS. NOGULDĪJUMI

Nākamajā tabulā atspoguļoti noguldījumi pēc to noguldītāju veida.

Nākamā tabula atspoguļo noguldījumus pēc to noguldītāju norādītās rezidences vietas.



Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Noguldījumi uz pieprasījumu 1,030,518 939,928 969,871 895,082

Termiņnoguldījumi, kas atmaksājami1 mēneša laikā 311,373 155,046 298,299 147,556

1-3 mēnešu laikā 81,845 35,256 68,764 29,426

3-6 mēnešu laikā 62,853 74,269 57,479 71,524

6-12 mēnešu laikā 52,503 92,278 46,395 88,042

1-5 gadu laikā 20,825 21,466 19,431 22,349

vairāk kā 5 gadu laikā 1,567 1,653 1,548 8

Kopā termiņnoguldījumi 530,966 379,968 491,916 358,905Kopā noguldījumi 1,561,484 1,319,896 1,461,787 1,253,987

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Privātuzņēmumi 999,027 927,353 943,605 882,733

Privātpersonas 461,543 333,091 423,911 312,370

Finanšu institūcijas 40,035 17,271 34,437 18,405

Valsts uzņēmumi 28,605 24,126 28,403 23,871

Pašvaldības 18,768 8,942 18,743 8,670

Latvijas valdība 9,531 2,812 9,160 1,955

Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas 3,975 6,301 3,528 5,983

Kopā noguldījumi 1,561,484 1,319,896 1,461,787 1,253,987

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Rezidenti 541,792 388,773 545,519 392,694

Nerezidenti 1,019,692 931,123 916,268 861,293

Kopā noguldījumi 1,561,484 1,319,896 1,461,787 1,253,987

2��6. gada �1. decembrī Bankai bija nobloķēti noguldījumi 12,562 tūkst. latu (2��5. gadā 21,111 tūkst. latu apmērā), kuru atmaksa ir atkarīga no

izsniegto kredītu atmaksas.

27. PIELIKUMS. PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

Pagaidu saistības atspoguļo līdzekļus, ko Grupa un Banka bija saņēmusi pārskata perioda beigās, bet kas nebija pārskaitīti tālāk maksājumu

saņēmējiem, jo maksājuma dokumentos trūka pietiekami precīzas vai pilnīgas informācijas.

28. PIELIKUMS. EMITĒTAIS PAMATKAPITĀLS

2��6. gada �1. decembrī Bankas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls bija 65,�27 tūkst. latu. Saskaņā ar Bankas statūtiem pamatkapitāls ir

sadalīts 6�,6�� tūkst. parastajās akcijās ar balsstiesībām un 4,�94 tūkst. parastajās akcijās bez balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir 1

lats, un 2��6. gada �1. decembrī visas akcijas bija pilnībā apmaksātas. 2��6. gada �1. decembrī Bankai nepiederēja neviena pašas akcija.

2��6. gada �1. decembrī Bankai bija 64 (65) akcionāri. Akciju sadalījums 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī var tikt atspoguļots šādi:

Izmaksātās un ieteiktās dividendes



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Pagaidu saistības 2,214 1,633 2,214 1,633

«Spot» darījumi 1,297 457 1,297 457

Nauda ceļā 10,693 9,124 10,693 4,169

Pārējās saistības 1,220 6,491 968 1,238

Kopā pārējās saistības 15,424 17,705 15,172 7,497

31.12.2006. 31.12.2005.

Apmaksātais % no visa % no visām Apmaksātais % no visa % no visām

pamatkapitāls apmaksātā balss- pamatkapitāls apmaksātā balss-

(tūkst. latu) pamatkapitāla tiesībām (tūkst. latu) pamatkapitāla tiesībām

Valērijs Kargins 27,887 42.89 45.99 27,887 42.89 45.99

Viktors Krasovickis 27,887 42.89 45.99 27,887 42.89 45.99

Pārējie 9,253 14.22 8.02 9,253 14.22 8.02

Kopā 65,027 100.00 100.00 65,027 100.00 100.00

2006 2005

Tūkst. latu Ls uz akciju Tūkst. latu Ls uz akciju

Pasludinātas un izmaksātas pārskata gadāDividendes par parastajām akcijām 5,000 0.077 - -

Ieteiktas apstiprināšanai akcionāru gada pilnsapulcei(31. decembrī nav atzītas kā saistības)

Dividendes par parastajām akcijām - - - -

29. PIELIKUMS. ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

Ārpusbilances posteņi ietver iespējamās saistības, finanšu saistības, ārvalstu valūtas maiņas darījumus, kā arī citus finanšu instrumentus. Nākamā

tabula atspoguļo 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī spēkā esošās iespējamās saistības un finanšu saistības.

Nākamā tabula atspoguļo ārvalstu valūtas maiņas darījumu un pārējo finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un patieso vērtību. Ārvalstu valū-

tas maiņas darījumu nosacītā pamatvērtība ir šo darījumu saņemamā summa. Pārējo finanšu instrumentu nosacītā pamatvērtība ir šo instrumentu

bāzes aktīva vērtība.

Ārvalstu valūtas maiņas darījumu patiesā vērtība bilancē ir atspoguļota šādi:



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Iespējamās saistībasIzsniegtās garantijas 26,277 18,503 22,646 18,669

Akreditīvi 4,246 2,612 4,193 2,612

Kopā iespējamās saistības 30,523 21,115 26,839 21,281Finanšu saistībasPilnībā neizmantotie piešķirtie kredīti 36,723 37,797 37,369 30,275

Neizmantotās kredītlīnijas un overdrafti 227,849 115,683 251,870 129,783

Kredītkartēm piešķirtie limiti 72,592 37,344 70,600 37,650

Pārējās finanšu saistības 8,996 - - -

Finanšu saistības 346,160 190,824 359,839 197,708

Tūkst. latu

Nosacītā pamatvērtība Patiesā vērtība

Izmainīts Izmainīts Izmainīts Izmainīts

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Grupa Grupa Banka Banka Grupa Grupa Banka Banka

Ārvalstu valūtas maiņas darījumi«Spot» darījumi 99,499 103,111 101,024 125,225 (85) (49) (96) (77)

Nākotnes valūtas maiņas līgumi 81,944 17,616 82,648 22,602 272 28 282 25

Valūtas mijmaiņas darījumi 936,860 582,360 961,136 569,574 435 (252) 465 (255)

Kopā ārvalstu valūtas maiņas darījumi 1,118,303 703,087 1,144,808 717,401 622 (273) 651 (307)Pārējie finanšu instrumentiPārdotie biržā tirgotie nākotnes līgumi 10,331 2,887 10,331 2,887 215 (21) 215 (21)

Procentu likmju mijmaiņas darījumi 233,949 95,098 233,949 95,098 712 (1,479) 712 (1,321)

FRA (nākotnes procentu maiņas līgumi) - 7,028 - 7,028 - (4) - (4)

Kopā pārējie finanšu instrumenti 244,280 105,013 244,280 105,013 927 (1,504) 927 (1,346)

Tūkst. latu

Aktīvi Saistības


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Bilances postenis Grupa Grupa Banka Banka Grupa Grupa Banka Banka

Pārējie aktīvi/ Pārējās saistības 735 482 724 482 (1,297) (457) (1,297) (457)

Atvasinātie līgumi 8,065 1,912 8,113 2,046 (5,954) (2,613) (5,962) (2,623)

Kopā 8,800 2,394 8,837 2,528 (7,251) (3,070) (7,259) (3,080)

7�

Nākamajā tabulā atspoguļota Grupas ārpusbilances posteņu analīze pēc ārpusbilances darījumos iesaistīto personu rezidences vietas 2��6. gada

�1. decembrī.

Risku ierobežošana2��6. gada �1. decembrī Banka bija noslēgusi vairākus procentu likmju mijmaiņas līgumus. Daži darījumi, kas funkcionē kā patiesās vērtības riska

ierobežošanas instrumenti, tiek izmantoti, lai uzturētu noteiktu daļu Bankas kopējo saistību ar mainīgām procentu likmēm. Attiecīgie procentu lik-

mju mijmaiņas līgumi un atzītie riska ierobežošanas rezultāti atspoguļoti šādi:

Lai aprēķinātu retrospektīvo un sagaidāmo risku ierobežošanas efektivitāti, Banka izmanto kumulatīvo izmaiņu metodi («dollar-offset method»). Ja

risku ierobežošanas instrumenta un pret risku nodrošinātā aktīva būtiskākie nosacījumi ir identiski, Banka nākotnes risku ierobežošanas attiecību

efektivitātes novērtēšanai izmanto vienu scenāriju, bet pārējos gadījumos tiek izmantoti vismaz trīs dažādi scenāriji.



Tūkst. latu

OECD reģiona Latvija Citas

valstis ne-OECD

reģiona valstis Kopā

Iespējamās saistībasIzsniegtās garantijas, neto 2,835 16,478 6,964 26,277

Akreditīvi 2,927 225 1,094 4,246

Kopā iespējamās saistības 5,762 16,703 8,058 30,523Finanšu saistībasPilnībā neizmantotie piešķirtie kredīti 1,985 14,790 19,948 36,723

Neizmantotās kredītlīnijas un overdrafti 4,435 138,743 84,671 227,849

Kredītkartēm piešķirtie limiti 2,518 67,985 2,089 72,592

Pārējās finanšu saistības - 8,996 - 8,996

Finanšu saistības 8,938 230,514 106,708 346,160Ārvalstu valūtas maiņas darījumi«Spot» darījumi 70,689 10,094 18,716 99,499

Nākotnes valūtas maiņas līgumi 10,600 53,716 17,628 81,944

Valūtas mijmaiņas darījumi 616,421 94,242 226,197 936,860

Kopā ārvalstu valūtas maiņas darījumi 697,710 158,052 262,541 1,118,303Pārdotie biržā tirgotie nākotnes līgumi 10,331 - - 10,331

Procentu likmju mijmaiņas darījumi 233,949 - - 233,949

Kopā pārējie finanšu instrumenti 244,280 - - 244,280

Tīrā patiesā vērtība – Atzītā neefektivitāte –

Nosacītā aktīvs/ (pasīvs) ienākumi/ (izdevumi)

pamatvērtība EUR Termiņš 31.12.2006. 31.12.2005. 2006 2005

100 milj. 2008. gada jūnijs (1,636) 1,121 (24) (158)

200 milj. 2011. gada maijs (1,127) - (128) -

Kopā (2,763) 1,121 (152) (158)

71

30. PIELIKUMS. AKTĪVI PĀRVALDĪŠANĀ

Nākamajā tabulā ir atspoguļoti aktīvi, kuri tiek pārvaldīti klientu uzdevumā, pēc to ieguldījuma veida.

Nākamajā tabulā ir atspoguļoti klientu vārdā pārvaldītie aktīvi pēc klientu veida.

31. PIELIKUMS. NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

Nākamā tabula atspoguļo naudas un tās ekvivalentu sadalījumu 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī.



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumuValdību parāda vērtspapīri 13,335 22,696 - -

Ārvalstu pašvaldību parāda vērtspapīri 2,185 2,566 - -

Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 52,171 34,911 - 175

Uzņēmumu parāda vērtspapīri 23,573 25,211 - -

Pārvaldītie fondi 32,447 22,737 - -

Kopā ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīrosar fiksētu ienākumu 123,711 108,121 - 175

Pārējie ieguldījumiPrasības pret kredītiestādēm 28,813 12,332 1,787 -

Uzņēmumiem izsniegtie kredīti 2,274 1,818 2,090 1,818

Finanšu institūcijām izsniegtie kredīti - - - 596

Nekustamais īpašums 37,471 16,898 - 424

Akcijas 86,775 24,007 10 -

Citi 32,929 2,877 6 -

Kopā pārējie ieguldījumi 188,262 57,932 3,893 2,838Kopā aktīvi pārvaldīšanā 311,973 166,053 3,893 3,013

Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Privātuzņēmumi 92,909 46,847 3,158 1,466

Privātpersonas 68,835 34,718 735 951

Ieguldījumu fondu investori 124,902 64,469 - -

Finanšu institūcijas 25,327 20,019 - 596

Kopā saistības pārvaldīšanā 311,973 166,053 3,893 3,013

Tūkst. latu


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām 267,213 144,079 258,594 136,835

Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 124,973 164,314 126,254 171,372

Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (24,518) (9,565) (27,274) (14,674)

Kopā nauda un tās ekvivalenti 367,668 298,828 357,574 293,533

72

32. PIELIKUMS. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

Kapitāla pietiekamība atspoguļo tos kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai Grupa nodrošinātos pret kredīta un tirgus riskiem, kas ir saistīti ar ak-

tīviem un ārpusbilances posteņiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas regulē banku darbību Latvijā, ir noteikusi, ka pašu kapitāla attiecībai pret riska svērtajiem aktīviem, pama-

tojoties uz atbilstoši Eiropas Savienības apstiprinātajiem SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, jābūt vismaz 8%.

Tā kā Bankai ir radniecīgie uzņēmumi, kas ir finanšu institūcijas, tai jāizpilda likumdošanā noteiktās prasības gan attiecībā uz Grupas finanšu

pārskatiem, gan pašas Bankas finanšu pārskatiem. 2��6. gada �1. decembrī atbilstoši FKTK prasībām aprēķinātais Grupas kapitāla pietiekamības

rādītājs bija 9.9% (2��5. gadā: 11.1%). Tajā pašā laikā atbilstoši FKTK prasībām aprēķinātais Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, neņemot vērā

Bankas līdzdalību radniecīgo uzņēmumu kapitālā, bija 1�.�% (2��5. gadā: 11.7%).

2��6. gada �1. decembrī atbilstoši Bāzeles Komitejas vadlīnijām aprēķinātais Grupas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 1�.4% (2��5. gadā: 11.7%),

kamēr Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs, neņemot vērā Bankas līdzdalību radniecīgo uzņēmumu kapitālā, bija 1�.5% (2��5. gadā: 12.2%).

Saskaņā ar 1988. gada Bāzeles Komitejas vadlīnijām kapitāla pietiekamības rādītājam ir jābūt vismaz 8%.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadlīnijām kapitāla pietiekamības rādītājs aprēķināts šādi:



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi- apmaksātais pamatkapitāls 65,027 65,027 65,027 65,027

- akciju emisijas uzcenojums 12,694 12,694 12,694 12,694

- revidētā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa (kas nav paredzēta dividenžu izmaksai) 73,000 44,786 68,897 43,772

- pārskata gada revidētā peļņa (kas nav paredzēta dividenžu izmaksai) 52,107 33,214 48,002 30,175

- mazākuma intereses - 12 - -

Mīnus- negatīvā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (2,200) - (1,949) -

- nemateriālie aktīvi, kas noteikti atbilstoši FKTK definīcijai (5,111) (2,805) (1,168) (1,223)

Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi kopā 195,517 152,928 191,503 150,445Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi- ilgtermiņa ieguldījumu vērtspapīros pārvērtēšanas rezerve,

kas nedrīkst pārsniegt 55% no kopējās rezerves - 1,297 - 1,377

Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi kopā - 1,297 - 1,377Pašu kapitāls, kas jāizmanto kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinā

atbilstoši FKTK noteikumiem 195,517 154,225 191,503 151,822

Svērtā vērtība, tūkst. latu Riska 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Kapitāla pietiekamības aprēķins atbilstoši FKTK noteikumiem pakāpe Grupa Grupa Banka Banka

Bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība 8% 145,540 101,298 137,470 95,121

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 3,215 2,125 2,971 1,661

Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu pozīcijas riska kapitāla prasība 4,258 3,394 3,252 3,250

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība 2,865 4,087 2,853 3,882

Atvasināto līgumu riska kapitāla prasība 1,549 117 1,554 117

Kopā kapitāla prasības 157,427 111,021 148,100 104,031Pašu kapitāls kapitāla pietiekamības aprēķināšanai 195,517 154,225 191,503 151,822Kapitāla pietiekamības rādītājs (Pašu kapitāls/ kopā kapitāla prasības) x 8% 9.9% 11.1% 10.3% 11.7%

7�

Atbilstoši Bāzeles Komitejas vadlīnijām kapitāla pietiekamības rādītājs aprēķināts šādi:



Tūkst. latu

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.


Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi- apmaksātais pamatkapitāls 65,027 65,027 65,027 65,027

- akciju emisijas uzcenojums 12,694 12,694 12,694 12,694

- revidētā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa (kas nav paredzēta dividenžu izmaksai) 73,000 44,786 68,897 43,772

- pārskata gada revidētā peļņa (kas nav paredzēta dividenžu izmaksai) 52,107 33,214 48,002 30,175

- mazākuma intereses - 12 - -

Mīnus- negatīvā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (2,200) - (1,949) -

- nemateriālie aktīvi, kas noteikti atbilstoši FKTK definīcijai (1,404) (1,404) - -

Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi kopā 199,224 154,329 192,671 151,668Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi- ilgtermiņa ieguldījumu vērtspapīros pārvērtēšanas rezerve,

kas nedrīkst pārsniegt 55% no kopējās rezerves - 1,297 - 1,377

- portfeļa riska uzkrājumi, kas nedrīkst pārsniegt 1.25%

no riska svērto aktīvu kopējās vērtības 4,738 6,457 4,523 6,417

Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi kopā 4,738 7,754 4,523 7,794Pašu kapitāls, kas jāizmanto kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinā

atbilstoši Bāzeles Komitejas noteikumiem 203,962 162,083 197,194 159,462

Svērtā vērtība, tūkst. latu Riska 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Kapitāla pietiekamības aprēķins atbilstoši Bāzeles Komitejas noteikumiem pakāpe Grupa Grupa Banka Banka

Bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība 8% 145,671 101,321 140,012 95,873

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 3,215 2,125 2,971 1,661

Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu pozīcijas riska kapitāla prasība 4,258 3,394 3,252 3,250

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība 2,865 4,087 2,853 3,882

Atvasināto līgumu riska kapitāla prasība 1,549 117 1,554 117

Kopā kapitāla prasības 157,558 111,044 150,642 104,783Pašu kapitāls kapitāla pietiekamības aprēķināšanai 203,962 162,083 197,194 159,462Kapitāla pietiekamības rādītājs (Pašu kapitāls/ kopā kapitāla prasības) x 8% 10.4% 11.7% 10.5% 12.2%

74

33. PIELIKUMS. AKTĪVU, SAISTĪBU UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅU SADALĪJUMSPĒC TO ATLIKUŠĀ ATMAKSAS UN DZĒŠANAS TERMIŅA

Aktīvu un pasīvu, kā arī ārpusbilances posteņu termiņu attiecība norāda uz likviditātes risku un to, cik lielā apmērā būtu nepieciešami naudas līdzekļi,

lai izpildītu esošās saistības. Nākamā tabula atspoguļo Grupas aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu sadalījumu 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī

pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiņa, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem.

Pašreiz Bankas informācijas sistēmā nav paredzēta iespēja veikt kredītu analīzi pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem, ņemot vērā aizdevumu atmaksas

grafikā noteiktos maksājumus. Ņemot vērā ievērojamo darba apjomu, kas būtu nepieciešams šādas analīzes sagatavošanai, Bankas vadība

neuzskatīja, ka šādas analīzes sagatavošana šo finanšu pārskatu ietvaros būtu lietderīga. Tādējādi iepriekšējā tabula tika sagatavota, pamatojoties

uz pieņēmumu, ka visu kredītu pamatsumma tiek atmaksāta pēdējā termiņa dienā.



Tūkst. latu

Līdz 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairāk kā

1 mēn. mēn. mēn. mēn. gadi 5 gadi un

bez termiņa Kopā

AktīviKase un prasības pret centrālajām bankām 267,213 - - - - - 267,213

Prasības pret kredītiestādēm 128,640 4,712 8,741 15,291 11,281 5,509 174,174

Kredīti 74,603 80,935 16,642 93,834 663,521 502,444 1,431,979

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - 568 2,406 4,607 207,952 266,347 481,880

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - - - 2,522 - 47,530 50,052

Atvasinātie līgumi 1,488 6,502 34 41 - - 8,065

Pārējie aktīvi 9,692 2,397 6 504 2,671 39,834 55,104

Kopā aktīvi 481,636 95,114 27,829 116,799 885,425 861,664 2,468,467

SaistībasSaistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 84,606 149,078 2,354 226,548 612 - 463,198

Noguldījumi 1,341,891 81,845 62,853 52,503 20,825 1,567 1,561,484

Emitētie parāda vērtspapīri - - - - 210,073 - 210,073

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības - - - - - 1,242 1,242

Atvasinātie līgumi 543 2,144 64 38 3,165 - 5,954

Pārējās saistības 12,883 3,521 4,357 - - 5,127 25,888

Kopā saistības 1,439,923 236,588 69,628 279,089 234,675 7,936 2,267,839

Kapitāls un rezerves - - - - - 200,628 200,628

Kopā pasīvs 1,439,923 236,588 69,628 279,089 234,675 208,564 2,468,467

Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (958,287) (141,474) (41,799) (162,290) 650,750 653,100

Ārpusbilances posteņiIespējamās saistības 9,652 2,786 1,481 8,519 6,385 1,700 30,523

Finanšu saistības 335,157 - - 11,003 - - 346,160

2005. gada 31. decembrīKopā aktīvi 518,560 55,699 37,632 72,452 533,743 624,250 1,842,336

Kopā saistības 1,173,599 90,954 78,186 233,942 105,109 2,455 1,684,245

Kopā pasīvs 1,179,529 90,954 78,186 233,942 99,179 160,546 1,842,336

75

34. PIELIKUMS. AKTĪVU UN SAISTĪBU PĀRCENOŠANAS TERMIŅANALĪZE

Procentu likmju risks raksturo tirgus likmju izmaiņu ietekmi uz Bankas un tās meitasuzņēmumu finansiālo stāvokli. Ikdienā Bankas un tās meitas-

uzņēmumu darbība ir saistīta ar procentu likmju risku, ko ietekmē ar procentu ienākumiem un izdevumiem saistīto aktīvu un saistību atmaksas ter-

miņi vai procentu likmju pārskatīšanas datumi. Šo risku vada Bankas Resursu pārvalde. Nākamajā tabulā sniegts Grupas aktīvu un saistību posteņu

sadalījums pēc to termiņiem 2��6. un 2��5. gada �1. decembrī ņemot vērā laika posmu, sākot no bilances datuma līdz tuvākajam procentu likmes

maiņas datumam.



Tūkst. latu

Līdz 1 1-3 3-6 6-12 1-5 Vairāk kā Bez Kopā Faktiskā

mēn. mēn. mēn. mēn. gadi 5 gadi procentiem procentu

likme

AktīviKase un prasības

pret centrālajām bankām 223,381 - - - - - 43,832 267,213 1.3%

Prasības pret kredītiestādēm 87,274 529 1,185 17,257 9,092 24 58,813 174,174 4.6%

Kredīti 166,709 341,064 569,560 64,758 173,268 103,228 13,392 1,431,979 7.1%

Parāda vērtspapīri un citi

vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 34,540 61,175 9,701 25,447 188,667 158,708 3,642 481,880 5.8%

Akcijas un citi vērtspapīri

ar nefiksētu ienākumu - - - - - - 50,052 50,052

Atvasinātie līgumi - - - - - - 8,065 8,065

Pārējie aktīvi - - - - - - 55,104 55,104

Kopā aktīvi 511,904 402,768 580,446 107,462 371,027 261,960 232,900 2,468,467

SaistībasSaistības pret kredītiestādēm

un centrālajām bankām 207,873 12,539 3,606 227,982 543 - 10,655 463,198 4.2%

Noguldījumi 240,546 431,634 57,818 41,727 63,319 19 726,421 1,561,484 2.6%

Emitētie parāda vērtspapīri - - - - 210,073 - - 210,073 6.0%

Tirdzniecības nolūkā turētas

finanšu saistības - - - - - - 1,242 1,242

Atvasinātie līgumi - - - - - - 5,954 5,954

Pārējās saistības - - - - - - 25,888 25,888

Kopā saistības 448,419 444,173 61,424 269,709 273,935 19 770,160 2,267,839

Kapitāls un rezerves - - - - - - 200,628 200,628

Kopā pasīvs 448,419 444,173 61,424 269,709 273,935 19 970,788 2,468,467

Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) 63,485 (41,405) 519,022 (162,247) 97,092 261,941 (737,888)

Nākotnes līgumi

(nosacītā pamatvērtība) - 10,331 - - - - - 10,331

Procentu likmju mijmaiņas līgumi

(nosacītā pamatvērtība) 10,720 145,921 77,308 - - - - 233,949

2005. gada 31. decembrīKopā aktīvi 467,550 322,333 345,873 58,005 254,271 183,275 211,029 1,842,336

Kopā saistības 349,758 284,851 72,054 91,082 112,336 13 774,151 1,684,245

Kopā pasīvs 349,758 284,851 72,054 91,082 112,336 13 932,242 1,842,336

Nākotnes līgumi

(nosacītā pamatvērtība) - 2,887 - - - - - 2,887

Procentu likmju mijmaiņas līgumi

(nosacītā pamatvērtība) 5,930 5,930 83,238 - - - - 95,098

76

Grupas finanšu aktīvi un saistības, kas pakļautas patiesās vērtības un naudas plūsmas procentu likmju riskam, ir atspoguļotas šādi:

Bankas finanšu aktīvi un saistības, kas pakļautas patiesās vērtības un naudas plūsmas procentu likmju riskam, ir atspoguļotas šādi:



Naudas plūsmas Patiesās vērtības Nav procentu

procentu likmju risks procentu likmju risks likmju riska Kopā


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Finanšu aktīviKase un prasības pret bankām 346,689 333,684 - - 94,698 123,277 441,387 456,961

Kredīti 297,380 217,889 1,122,474 662,250 12,125 3,056 1,431,979 883,195

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 349,419 295,372 132,461 136,634 - 55 481,880 432,061

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - - - - 50,052 30,467 50,052 30,467

Atvasinātie līgumi - - 215 - 7,850 1,912 8,065 1,912

Kopā 993,488 846,945 1,255,150 798,884 164,725 158,767 2,413,363 1,804,596

Finanšu saistībasSaistības pret bankām 450,292 255,208 - - 12,906 7,768 463,198 262,976

Noguldījumi 821,240 541,718 - - 740,244 778,178 1,561,484 1,319,896

Emitētie parāda vērtspapīri 210,073 75,597 - - - - 210,073 75,597

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības - - - - 1,242 - 1,242 -

Atvasinātie līgumi - - 3,169 1,121 2,785 1,492 5,954 2,613

Kopā 1,481,605 872,523 3,169 1,121 757,177 787,438 2,241,951 1,661,082

Tūkst. latu

Naudas plūsmas Patiesās vērtības Nav procentu

procentu likmju risks procentu likmju risks likmju riska Kopā


31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Finanšu aktīviKase un prasības pret bankām 360,204 340,443 - - 88,378 108,659 448,582 449,102

Kredīti 279,605 205,211 1,024,434 606,679 12,125 3,001 1,316,164 814,891

Vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 343,106 278,346 124,328 133,344 - - 467,434 411,690

Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - - - - 47,264 29,104 47,264 29,104

Atvasinātie līgumi - - 215 - 7,898 2,046 8,113 2,046

Kopā 982,915 824,000 1,148,977 740,023 155,665 142,810 2,287,557 1,706,833

Finanšu saistībasSaistības pret bankām 442,177 246,082 - - 11,177 12,662 453,354 258,744

Noguldījumi 780,967 520,312 - - 680,820 733,675 1,461,787 1,253,987

Emitētie parāda vērtspapīri 210,073 75,597 - - - - 210,073 75,597

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības - - - - 1,242 - 1,242 -

Atvasinātie līgumi - - 3,169 1,121 2,793 1,502 5,962 2,623

Kopā 1,433,217 841,991 3,169 1,121 696,032 747,839 2,132,418 1,590,951

Tūkst. latu

77

35. PIELIKUMS. VALŪTU ANALĪZE

Nākamā tabula atspoguļo Grupas 2��6. gada un 2��5.gada �1. decembra aktīvus, saistības, kapitālu un rezerves, kā arī ārpusbilances posteņus

pa valūtām.

Īso valūtas pozīciju eiro galvenokārt sedz garās pozīcijas Latvijas latos, Lietuvas litos un Igaunijas kronās. Visas minētās valūtas ir piesaistītas eiro

pēc fiksētas likmes, tādējādi ārvalstu valūtu pozīciju pārvaldības nolūkā tās tiek uzskaitītas kā neto pozīcija eiro.

Latvijas banku nozari regulējošie normatīvie akti nosaka: kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija katrā atsevišķā valūtā nedrīkst pārsniegt 1�%

no kredītiestādes pašu kapitāla (pašu kapitāla definīciju saskaņā ar FKTK prasībām skatīt �2. pielikumā), bet kopējā tīrā ārvalstu valūtu atklātā pozī-

cija nedrīkst pārsniegt 2�% no pašu kapitāla.

2��6. un 2��5. gada �1. decembrī Banka bija ievērojusi ārvalstu valūtu atklāto pozīciju prasības.



LVL USD EUR GBP RUB Pārējās Kopā

AktīviKase un prasības pret centrālajām bankām 231,225 8,327 11,394 1,142 183 14,942 267,213

Prasības pret kredītiestādēm 1,230 93,869 39,539 2,056 30,160 7,320 174,174

Kredīti 192,576 332,200 809,471 7,687 9,746 80,299 1,431,979

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 88,374 258,405 120,462 4,975 8,311 1,353 481,880

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 2,286 26,795 11,873 131 1,943 7,024 50,052

Atvasinātie līgumi 3,325 - 4,740 - - - 8,065

Pārējie aktīvi 39,133 1,139 3,887 97 585 10,263 55,104

Kopā aktīvi 558,149 720,735 1,001,366 16,088 50,928 121,201 2,468,467

SaistībasSaistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 8,743 35,926 414,328 658 2,441 1,102 463,198

Noguldījumi 282,883 733,128 418,281 25,376 31,913 68,661 1,560,242

Emitētie parāda vērtspapīri 5,070 - 205,003 - - - 210,073

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības - 1,242 - - - - 1,242

Atvasinātie līgumi 1,821 - 4,081 - - 52 5,954

Pārējās saistības 18,652 3,080 4,046 109 232 1,011 27,130

Kopā saistības 317,169 773,376 1,045,739 26,143 34,586 70,826 2,267,839

Kapitāls un saistības 200,628 - - - - - 200,628

Kopā pasīvs 517,797 773,376 1,045,739 26,143 34,586 70,826 2,468,467

Neto garā/(īsā) bilances pozīcija 40,352 (52,641) (44,373) (10,055) 16,342 50,375 -

No valūtas maiņas darījumiem izrietošas ārpusbilances prasības«Spot» darījumi 3,264 (20,381) 22,900 444 108 (6,420) (85)

Nākotnes valūtas maiņas darījumi (20,962) 9,465 15,510 - (2,530) (1,211) 272

Valūtas mijmaiņas darījumi 3,167 60,114 (87,602) 19,444 (9,987) 15,299 435

Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas pozīcija (14,531) 49,198 (49,192) 19,888 (12,409) 7,668 622

Neto garā/ (īsā) pozīcija 2006. gada 31. decembrī 25,821 (3,443) (93,565) 9,833 3,933 58,043 622Neto garā/ (īsā) pozīcija 2005. gada 31. decembrī (8,326) (4,215) 1,570 (7,260) 1,417 16,534 (280)2006. gada 31. decembrī piemērotās valūtas maiņas

likmes (Ls par vienu ārvalstu valūtas vienību) 1.00 0.536 0.702804 1.048 0.0203 - -

2005. gada 31. decembrī piemērotās valūtas maiņas

likmes (Ls par vienu ārvalstu valūtas vienību) 1.00 0.593 0.702804 1.021 0.0206 - -

78

36. PIELIKUMS. TIESVEDĪBAS UN PRASĪBAS

Savā ikdienas darbībā Banka ir iesaistīta vairākās tiesas prāvās saistībā ar ķīlu pārņemšanu vai kredītu atgūšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo procentu

un izdevumu piedzīšanu no klientiem un starpbanku darījumu partneriem, kas lauzuši līgumus. Grupa ir iesaistīta arī vairākās tiesas prāvās saistībā

ar tās klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Bankas vadība uzskata, ka neviena no tiesas prāvām, kas nebija noslēgusies 2��6. gada �1. decembrī, Grupai neizraisīs būtiskus zaudējumus.

37. PIELIKUMS. SAISTĪTĀS PERSONAS

Par saistītām personām tiek uzskatīti akcionāri, kuri var būtiski ietekmēt Grupas darbību, padomes un valdes locekļi, vadošie darbinieki, viņu tuvi

radinieki, kā arī viņu kontrolē esošās uzņēmējsabiedrības un ar Grupu saistītie uzņēmumi. Nākamā tabula atspoguļo ar Grupu saistīto personu

darījumu atlikumus un nosacījumus.

Nākamā tabula atspoguļo ar Banku saistīto personu darījumu atlikumus un nosacījumus.

2��6. gada �1. decembrī 29,55� tūkst. latu no iepriekš minētajiem depozītiem līguma termiņš ir 2��2. gads. Tie tika izvietoti Bankā ar ievērojami

zemākām procentu likmēm nekā to izvietošanas brīdī pastāvošās tirgus procentu likmes.

38. PIELIKUMS. FINANŠU AKTĪVU UN FINANŠU SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA

Saskaņā ar vadības aplēsēm prasību pret bankām, kredītu un debitoru parādu, līdz dzēšanai turēto vērtspapīru ar fiksētu ienākumu, noguldījumu,

saistību pret bankām un emitēto parāda vērtspapīru bilances vērtība atbilst to tirgus vērtībai.



Tūkst. latu

Summa Vidējā likme Summa Vidējā likme

31.12.2006. 2006. g. 31.12.2005. 2005. g.

Kredītriska darījumi ar saistītajām personāmKredīti 16,522 2,2% 25,186 2,4%

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas 1,285 – 3,368 –

Kopā kredītriska darījumi ar saistītajām personām 17,807 28,554Kopā saistīto personu noguldījumi 48,383 17,8% 43,642 19,5%

Tūkst. latu

Summa Vidējā likme Summa Vidējā likme

31.12.2006. 2006. g. 31.12.2005. 2005. g.

Kredītriska darījumi ar saistītajām personāmKopā prasības pret saistītajām kredītiestādēm 38,364 4.7% 9,492 3.4%

Kredīti 158,922 4.9% 74,862 3.6%

Finanšu saistības un izsniegtās garantijas 40,922 - 24,015 -

Kopā kredītriska darījumi ar saistītajām personām 238,208 108,369Kopā saistības pret saistītajām kredītiestādēm 931 0.8% 3,431 3.5%

Kopā saistīto personu noguldījumi 52,319 16.9% 46,187 17.4%

Kopā saistības pret saistītajām personām 53,250 49,618

79

39. PIELIKUMS. SEGMENTU ANALĪZE

Segmentu analīzes nolūkā Grupas darbība tika sadalīta divos galvenajos ģeogrāfiskajos segmentos: Latvija (Banka un tās Latvijā reģistrētie meitas-

uzņēmumi) un pārējās valstis (citās valstīs reģistrētie meitasuzņēmumi). Abos šajos segmentos iekļauti vieni un tie paši produktu un pakalpojumu

veidi. Darījumi starp uzņēmējdarbības segmentiem parasti tiek veikti atbilstoši tirgus noteikumiem un nosacījumiem. Vispārējās korporatīvās izmaksas

pa ģeogrāfiskajiem segmentiem pārdalītas netiek.

* Ieņēmumi atspoguļo kopējo procentu un komisijas naudas ieņēmumu bruto summu.

** Segmenta aktīvi un saistības tiek atspoguļotas atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai.

Grupas vadība nav noteikusi uzņēmējdarbības segmentus. Uzņēmējdarbības segmentu izdalīšana prasītu nepamatoti lielas izmaksas un darbu.

40. PIELIKUMS. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM

2��7. gada 19. februārī Banka saņēma 49 banku sindicēto aizdevumu �85 milj. eiro, kas faktiski refinansēja iepriekšējo sindicēto aizdevumu

2�� milj. eiro apmērā. Aizdevums izsniegts uz 1 gadu, un tā procentu likme ir EURIBOR + �.5%. Sākotnējie galvenie aizdevuma organizētāji ir «Mizuho

Corporate Bank Ltd» un «Sumitomo Mitsui Banking Corporation Europe Limited», pārējie aizdevuma organizētāji un parakstītāji ir dažādas Āzijas un

Eiropas finanšu institūcijas.



Tūkst. latu

Latvija Pārējās valstis Izslēgtās summas Grupa


2006 2005 2006 2005 2006 2005 2006 2005

Kopā ieņēmumi no ārējiem klientiem* 150,615 102,148 12,758 9,279 - - 163,373 111,427

Kopā ieņēmumi no iekšējiem klientiem* 1,862 717 5,921 2,750 (7,783) (3,467) - -

Peļņa pirms nodokļiem 56,339 34,915 3,921 2,695 507 (31) 60,767 37,579

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 8,337 4,188 323 177 - - 8,660 4,365

Pārskata gada peļņa 48,002 30,727 3,598 2,518 507 (31) 52,107 33,214Segmenta aktīvi** 2,411,551 1,777,804 274,324 171,598 (217,408) (107,066) 2,468,467 1,842,336

Segmenta saistības** 2,206,721 1,611,580 279,972 153,336 (218,854) (80,671) 2,267,839 1,684,245

Kapitālieguldījumi (t.sk. nemateriālie aktīvi) 11,191 6,786 3,485 702 - - 14,676 7,488

Nolietojums un amortizācija 5,955 5,801 682 546 - - 6,637 6,347

Vērtības samazināšanās 623 2,715 449 7 - - 1,072 2,722

Darbinieku skaits perioda beigās 2,529 2,154 590 284 - - 3,086 2,438

8�

81

Ernst & Young Baltic SIAKronvalda bulvÇris 3–5LV–1010, R¥gaLatvijaTÇlr.: 371 7 043-801Fakss: 371 7 043-802www.ey.com/[email protected]

Ernst & Young Baltic SIAKronvalda Boulevard 3–5LV–1010, RigaLatviaPhone: 371 7 043-801Fax: 371 7 043-802www.ey.com/[email protected]

NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

AS “Parex banka” akcionāriem

Ziņojums par finanšu pārskatiemMēs esam veikuši AS “Parex banka” un tās meitas uzņēmumu (turpmāk tekstā – Grupa) 2006. gada konsolidēto finanšu pārskatu un AS “Parex banka” (turpmāk tekstā – Banka) 2006. gada finanšu pārskata (turpmāk tekstā kopā – finanšu pārskati), kas atspoguļots pievienotajā 2006. gada pārskatā no 29. līdz 80. lappusei, revīziju. Revidētie finanšu pārskati ietver Grupas un Bankas 2006. gada 31. decembra bilanci, 2006. gada peļņas un zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu un attiecīgos pielikumus.

Vadības atbildība par finanšu pārskata sagatavošanuBankas vadība ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un tajos sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā. Šī atbildība ietver tādas iekšējās kontroles izveidošanu, ieviešanu un uzturēšanu, kas nodrošina finanšu pārskata, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdu izraisītas būtiskas neatbilstības, sagatavošanu un patiesu atspogu-ļojumu, atbilstošu grāmatvedības uzskaites principu izvēli un piemērošanu, kā arī apstākļiem atbilstošu grāmatvedības aplēšu sagatavošanu.

Revidenta atbildībaMēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz mūsu veikto revīziju, izsakām par šiem finanšu pārskatiem. Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāievēro ētikas prasības un jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietieka-mu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos nav būtisku neatbilstību.Revīzija ietver procedūras, kas tiek veiktas, lai gūtu revīzijas pierādījumus par finanšu pārskatos uzrādīto summu un atklātās informācijas pamato-tību. Procedūras tiek izvēlētas, pamatojoties uz revidenta profesionālu vērtējumu, ieskaitot krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riska novērtējumu finanšu pārskatos. Veicot šo riska novērtējumu, revidents ņem vērā iekšējo kontroli, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskatu sa-gatavošanu un tajos sniegtās informācijas patiesu atspoguļošanu, ar mērķi noteikt apstākļiem piemērotas revīzijas procedūras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitāti. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības uzskaites principu un nozīmīgu Bankas vadības izdarīto pieņēmumu pamatotības, kā arī finanšu pārskatos sniegtās informācijas vispārēju izvērtējumu.Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

AtzinumsMūsuprāt iepriekš minētie finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Grupas un Bankas finansiālo stāvokli 2006. gada 31. de-cembrī, kā arī to darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2006. gadā saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā.

Ziņojums par vadības ziņojuma atbilstībuMēs esam iepazinušies arī ar vadības ziņojumu par 2006. gadu, kas atspoguļots pievienotajā 2006. gada pārskatā no 2. līdz 3. lappusei, un neesam atklājuši būtiskas neatbilstības starp šajā vadības ziņojumā un 2006. gada finanšu pārskatā atspoguļoto finanšu informāciju.

SIA “Ernst & Young Baltic”

Licence Nr. 17

Diāna Krišjāne Per Møller

Personas kods: 250873–12964 Personas kods: 060567–14676

Valdes priekšsēdētāja Valdes loceklis

LR zvērināta revidente

Sertifikāts Nr. 124

Rīgā, 2007. gada 14. martā

Documents

Gada pārskats - Reverta finansu/2006_parskats/2006_5_lv.pdf · Gada pārskats 2006 2 Vadības ziņojums 2006. gadā AS “Parex banka” (turpmāk arī – Banka) turpināja sniegt