Gada tēma – „Vide un veselīgs dzīvesveids” Rotaļnodarbība ... · Vēlamies dalīties pieredzē, sākot virzību uz kompetenču izglītības modeļa ieviešanu 5–6 gadus

1

Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Vāka

foto

: im

g.th

rfun

.com

ISSN 2255-9515

Gada tēma – „Vide un veselīgs

dzīvesveids”

Rotaļnodarbība „Audzēsim

brīnumpupas”

Logopēdiskā nodarbība

„Lieldienas gaidot”

Teātra izrāde „Kā pelēni

pīrāgus cepa”

2Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā

Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Saturs811

29Elektroniskais žurnāls „Pirmsskolā”Izdevējs: SIA „V-Media”Vienotais reģistrācijas numurs: 40103369264

Redakcijas tālr. 26002264Redakcijas e-pasts: [email protected]

Pavasara negaidītie noslēpumi „Bērzi pagalmā”

Gada tēma – „Vide un veselīgs dzīvesveids”

Tematiskās izstrādes bērnu iepazīstināšanai ar dabu

Integrēta rotaļnodarbība „Lieldienas”

Teātra izrāde „Kā pelēni pīrāgus cepa”

Dabas parādība – varavīksne3

Rotaļnodarbība „Audzēsim brīnumpupas”

Logopēdiskā nodarbība „Lieldienas gaidot”

16

242126

http://[email protected]

http://www.skolasvards.lv


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Dabas parādība – varavīksne

Agita Peneze, Jāņmuižas PII

Vecumposms: 6–7 gadi.Gadalaiks: pavasaris. Dominante: mājturība un tehnoloģijas. Pakārtotie priekšmeti: dabaszinības, latviešu valoda.Mērķis: bērnu izpratnes pilnveidošana par dabas parādībām un likumsakarībām, darbojoties ar dabas

materiāliem.Uzdevumi:1. Rosināt izzināt dabas parādības un norises, darbojoties ar dabas materiāliem, attīstot smalko pirkstu

motoriku.2. Iepazīt un nosaukt krāsas varavīksnē, izvietojot tās pareizā secībā, darbojoties ar krāsainajām smil-

tīm.3. Veicināt bērna radošumu un iztēli, izmantojot dabas materiālus – lēcas, pupiņas, veidojot saulītes

rotu.4. Vingrināt acu un roku koordināciju, darbojoties ar pipeti.5. Sekmēt emociju attīstību un gandarījuma sajūtas par paveikto darbu.

Nepieciešamie materiāli: krāsainās smiltis, graudi, pupiņas, lēcas, kartona pamatnītes, kabatiņas, A4 papīrs, zīmuļi, ūdens, pipetes, glāzītes, plastilīns, PVA līme.

Iepriekšējais darbs: nokrāsotas smiltis, 7 varavīksnes krāsu pilītes no kartona, cukurūdens.

Darbības veids Saturs, pedagoga darbība Plānotā bērnu darbībaIevads Rīta aplis sākas ar sasveicināšanās dzies-

mu:Labu rītu, Daba,Cik tu esi laba,Ik rītiņu tevi sveicu,Labu rītu visiem teicu!Skolotāja aicina bērnus atbildēt uz jautā-jumiem un atzīmēt dabas kalendārā.- Kāds šodien ir datums? Kāds tagad ir mē-nesis? Kāda šodien ir nedēļas diena? Kādi ir laikapstākļi? Kāds tagad ir gadalaiks ?Skolotāja aicina atminēt mīklu: Debesu māsiņa septiņās krāsāsJautājumi: Kas ir varavīksne? (Aicina bēr-nus pierakstīt atbildes domu kartē.) Kad ir novērojama varavīksne dabā?Varavīksne ir tik skaista, bet ir grūti sagaidīt brīdi, kad to var ieraudzīt dabā. Skolotāja aicina bērnus „uzburt” mazu varavīksni, veicot eksperimentu.Eksperiments „Varavīksnes iegūšana” (skat. 1. pielikumu)Skolotāja iepazīstina ar varavīksnes raša-nos:

Bērni kopā ar skolotāju dzied dziesmu „Labu rītu, daba” un saista to ar kustībām.

Bērni nosauc un atzīmē dabas kalendārā dienu, datumu un gadalaiku.

Bērni atmin, ka tā ir varavīksne.

Bērni izsaka savas domas, pieraksta domu kartē. Atbild, ka varavīksne parādās tad, kad līst lietus un spīd saule.

Bērni vēro eksperimentu, mēģina saskatīt varavīksni.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Varavīksne ir dabas parādība, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst. Pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas – sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta, bet patiesībā tajā ir bezgalīgs krāsu spektrs – no sarkanās krāsas līdz violetajai, kā arī krāsu toņi, kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi.

Galvenā daļa

Skolotāja aicina bērnus izsekot līdzi vara-vīksnes rašanās ceļam. „Kad saule spīd un lietus līst, Debesīs uzplaukst... varavīksne!”Jautā bērniem, kas bija nepieciešams, lai parādītos varavīksne? Skolotāja aicina bērnus paņemt krāsai-nās lietus pilītes un nostāties varavīksnes krāsu secībā.Klausoties M. Runguļa dzejoli „Varavīk-sne” (skat. 2. pielikumu), pārbauda, vai visi bērni ir nostājušies pareizā secībā.Lai labāk atcerētos krāsu secību varavīk-snē, skolotāja piedāvā bērniem izlikt ar kartītēm skaitāmpantu: „Sīks olis dzelmē zib, gaidot zivis viesos”, akcentējot pirmo skaņu vārdā (skat. 3. pielikumu).Skolotāja aicina bērnus sadalīties 3 gru-pās un ieņemt vietas pie galdiem.

Skolotāja katru grupu iepazīstina ar uz-devumu (skat. 4. pielikumu).1. grupas uzdevums – izveidot lietus pilīti.Skolotāja mudina bērnus papētīt, sa-pludināt, sapūst kopā vairākas pilītes un savākt ar pipetīti ūdens pilītes.

2. grupas uzdevums – izveidot saules rotu no graudiem. 1. 2.

3. grupas uzdevums – izgatavot varavīks-ni ar krāsainajam smiltīm.

Kad uzdevums veikts, skolotāja aicina bērnus sakārtot darba vietu.

Bērni atbild, ka nepieciešams lietus un saule.Bērni izvēlas vienas krāsas lietus pilīti un nostājas varavīksnes krāsu secībā.

Klausoties dzejoli, pārbauda, vai visi ir no-stājušies pareizā secībā.

Bērni izliek skaitāmpantu un runā līdzi tekstu, nosaucot pirmo skaņu un krāsu, kas sākas ar šo skaņu.

Bērni ieņem vietas pie galda pēc izlozes principa.

1. grupas bērni ņem vienu krāsaino lietus pilīti. Uz galda no kabatiņas izņem baltu lapu un uz tās uzzīmē lielu pilīti. Pēc tam liek lapu atpakaļ kabatiņā. Pipetē paņem ūdeni un pa pilītei pilina pa uzzīmēto kontūru. Bērni pēta, sapludina, sapūš kopā vairākas pilītes un savāc ar pipeti ūdens pilienus (skat. pielikumu).2. grupas bērni katrs ņem dzeltenu plasti-līna bumbiņu un apaļu kartona pamatni. Izlīdzina vienmērīgi plastilīnu, izrotā to ar lēcām un pupiņām (skat. pielikumu).3. grupas bērni uz kartona ar PVA līmi uz-velk loku, pēc tam uzber atbilstošas krāsas smiltis (skat. pielikumu).Kad darbi pabeigti, katrs bērns uzraksta savu vārdu un sakārto savu darba vietu.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Nobeigums Skolotāja aicina bērnus aplī izspēlēt un izdziedāt B. Brices pirkstiņu rotaļu „Lie-tus” (skat. 5. pielikumu).Laukā līst lietutiņš – pil, pil, pil, pil. Laukā līst lietutiņš – pak, pak, pak, pak.Nogranda pērkons – dun, dun, dun, dun. Vizēja zibens – zib, zib, zib, zib. Aizgāja pērkons, aizgāja zibens,Debesīs uzplauka varavīksne. Skolotāja rosina bērnus dalīties savās izjūtās, jautājot: „Kā tu juties? Kas tev patika?”Noslēgumā visi kopīgi pasaka: „PALDIES!”

Bērni atdarina ar ātrām pirkstu kustībām lie-tus līšanu, ar plaukstām pa stilbiem atdarina pērkonu, ar roku kustībām atdarina zibens zigzagus, šūpo rokas virs galvas, parādot varavīksnes loku.

Bērni izsaka savas izjūtas, dalās pārdomās, kas patika vai kas sagādāja grūtības, kā jutās darbojoties.

1. pielikums

Eksperiments „Varavīksnes iegūšana”

Darba piederumi: trauks ar ūdeni, spogulis, necaurspīdīga līmlente, plastilīns, balta vai gaiša virsma, baltas gaismas avots (saule un lukturītis).

Darba gaita:1. Eksperimentu ir vēlams veikt, izmantojot spožu gaismas avotu, lai varavīksne veidotos pēc iespējas

spilgtāka. Ja kā gaismas avotu izmanto Sauli, tad eksperimentu vēlams veikt rīta pusē vai vakarā, lai Saules gaisma kristu pret ūdens virsmu pēc iespējas slīpāk. Ja kā gaismas avotu izmanto lukturīti, tad eksperimentu ir vēlams veikt tumšā telpā.

2. Uz plakanas virsmas novieto trauku ar ūdeni. Vēlams, lai ūdens līmenis būtu tuvs trauka malai.3. Traukā slīpi iegremdē spoguli tā, lai viena spoguļa mala būtu pie trauka dibena, bet otra ārpus ūdens.

Nepieciešamības gadījumā nostiprināšanai izmanto plastilīnu.4. Pirms eksperimenta izņem spoguli no ūdens un aizlīmē spoguļa apakšējo daļu ar necaurspīdīgu līmlen-

ti tā, lai, iegremdējot spoguli atkal ūdenī, būtu redzama 1–2 cm plata spoguļa mala zem ūdens līmeņa.5. Trauku ar spoguli pagriež tā, lai uz spoguli kristu gaisma no izvēlētā gaismas avota.6. Maina spoguļa slīpumu ūdenī un gaismas krišanas leņķi pret ūdens virsmu, ja gaismas avots ir lukturis,

kamēr veidojas varavīksne. Novieto balto virsmu vietā, kur veidojas varavīksne. Nepieciešamības gadī-jumā maina attālumu no trauka ar spoguli līdz baltajai virsmai.

7. Atrod, kā ir jānovieto spogulis un jāvirza gaisma, lai iegūtu viskošāko varavīksni.8. Izmēģina iegūt varavīksni gan ar lukturi, gan ar Saules gaismu. Salīdzina iegūtās varavīksnes!

2. pielikums

M. Rungulis „Varavīksne”

Sarkans iespīdēja lokāOranžs ar to bija kopā.Dzeltens zemāk spoži stiepāsZaļais vēl aiz upes – liepās

Gaišzilais turpat ar’ kokos,Zilais pastiepa tam rokuVioletais zemei tuvu – noglāstīja kviešu druvu.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

3. pielikums

SĪKS GAIDOTOLIS GAIDOT

DZELMĒ VIESOSZIB

4. pielikums

1. grupas uzdevums – izveidot lietus pilīti

2. grupas uzdevums – izveidot

saules rotu no graudiem

3. grupas uzdevums – izgatavot varavīksni ar krāsainajam smiltīm.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

5. pielikums

PS


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Irina Kumpiņa, Daugavpils pilsētas 8. pirmsskolas izglītības iestāde

Pavasara negaidītie noslēpumi „Bērzi pagalmā”

Šajā materiālā parādīšu, kur mēs atradām pavasari – mūsu pagalmā, bērnudārzā. 4–5 gadus veci bērni vēro pavasara pazīmes, meklē pavasara pēdas, klausās pavasara valodu. Šoreiz mūsu vērojumi, rotaļas, eksperimenti, āra aktivitātes, dzejoļi, mīklas par pavasara koku – bērzu.

Vai jūs to redzat? Vai tas ir paslēpies? Kāds tas izskatās? Vai to var saklausīt, saredzēt, sadzirdēt? Kā la-bāk pavasari var ieraudzīt (ar brillēm, binokli, ar rāmīti). Mēs dosimies dabā tikties ar pavasari. Uz kuru pusi mums jāiet, lai varētu satikt pavasari? Pavasaris modina dabu (spīd saule, mostas kukaiņi, pamostas lāči, zivis atkusušajos dīķos un upēs). Arī mēs no rīta mostamies, izstaipāmies un pošamies, esam ļoti stipri, va-ram ātri skriet, gribam daudz ko zināt.

Parādiet muskuļus, cik stipri jūs esat! Cik reižu jūs varat pietupties? Kurš var pacelt? Nu re, kādi stiprinie-ki! Bet kā jūs domājat, kas pasaulē ir visstiprākais? Kāpēc tu tā domā? Kā domā citi?

Mūsu bērzi pagalmā


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Skolotāja pārrunā ar bērniem, kādas pārmaiņas dabā var novērot? Kļuvis siltāks, dienas ir garākas, putniņi čivina, un daļa jau atgriezušies no siltajām zemēm, pamanāmas pirmās pavasara puķītes – snieg-pulkstenītes, krokusiņi, drīz uzplauks arī vizbulītes, kāda skudriņa rāpo. Skolotāja aicina bērnus pastāstīt par novēroto, redzēto, dalīties savos iespaidos.

Bet, kas tas ir par gadalaiku, kas visas šīs pārmaiņas ir atnesis? Modinām saulīti ar pirkstu dziesmiņu „Kad saule mosties sāk”.

Kad saule mosties sāk, Mēs varam vingrot sākt.Ar galviņu (rociņām, pleciņiem, kājiņām, pirkstiņiem)Mēs varam vingrot sākt!

Pavasarī (marts, aprīlis, maijs) daba mostas, kokiem, krūmiem plaukst lapas, atgriežas gājputni.Kas, bērziņ, tev apsedzaTādu zaļu villainīti?To apsedza silta saule,Pavasara lietutiņš (latv.t.dz.) Nodarbības mērķis: • Veicināt uzmanīgi klausīties prasmes attīstību. • Sekmēt tautasdziesmā paustās domas izpratni. • Pilnveidot prasmi kopā ar skolotāju norunāt tautasdziesmu.

Nodarbības apraksts. Skolotāja izteiksmīgi un lēni vairākkārt nolasa tautasdziesmu. Kopīgi aplūko neizplaukušos un izplau-

kušos zarus, pievērš bērnu uzmanību atšķirībām. Skolotāja virs bērnu darbiem piestiprina saulīti un bēr-niem izskaidro tās nozīmi pavasarī.

1. Bērziņš auga uz akmeņa,Strazdiņš dzieda galiņā.Bērziņam mīkstas lapas,Strazdam skaista valodiņa.

Didaktiskā spēle „Mārītes rotaļas pie bērzītes”Uzdevumi: • Vingrināt bērnus pareizi lietot prievārdus – uz, zem, pie, virs. • Rosināt bērnus izpildīt darbības un pastāstīt par tām. • Vingrināt bērnus veidot vienkāršus teikumus.Uzskates materiāli:mārītes figūras, pamatnes ar uzlīmētiem bērziem.Spēles gaita:1. Bērns paņem pamatni un mārītes figūras, pēc pedagoga lūguma novieto tās pie/ uz/ zem bērziem.2. Bērns pēc savas iniciatīvas novieto mārīti, kur vēlas, komentējot savu darbību: „Es mārīti noliku pie

bērza (zem bērza, virs bērza utt.).”


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Ko var izgatavot no bērza?

Bērnu saskarsme ar dabu ir atsevišķas nodarbības, kas savstarpēji mijiedarbojas un kas bērniem dod iespēju atrasties ciešā kontaktā ar augiem un dzīvniekiem.

Bērniem ir jāpazīst daba, jāzina, kādā dabas vidē mēs, cilvēki, dzīvojam, jāizprot sava vieta pasaulē un jāapzinās sevi kā dabas sastāvdaļu. Tikpat svarīgi ir mācīt bērniem saskatīt dabas skaistumu un ar dzim-tās zemes dabas palīdzību veicināt dzimtenes mīlestību, iemācīt, ka pret dabu jāizturas ar cieņu, bet pret dabas bagātībām jāizturas saudzīgi, lai mums būtu tīrs ūdens, tīrs gaiss, nepiesārņoti meži un bezjēdzīgi neiztērēti dabas resursi. Tikai tad bērniem veidosies pozitīva attieksme pret pasauli, kurā viņi dzīvo, dabu un citām dzīvām būtnēm: putniem, dzīvniekiem un kukaiņiem. Tikai tad bērns saudzēs dabu un rūpēsies par to.

Viens no veidiem, kā bērni pirmsskolas izglītības iestādē apgūst zināšanas par apkārtējo vidi, ir rotaļ-nodarbības. PS


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Indra Frunza, Gita Selga,Alūksnes PII „Sprīdītis” Gada tēma –

„Vide un veselīgs dzīvesveids”

Vēlamies dalīties pieredzē, sākot virzību uz kompetenču izglītības modeļa ieviešanu 5–6 gadus ve-ciem bērniem. Mūsu PII „Sprīdītis” ir ekobērnudārzs, un gada tēma ir „Vide un veselīgs dzīvesveids”. Ekoskolas mērķis – pievērst uzmanību bērnu veselībai, PII un tuvākās, tālākās apkārtnes estētiskajai kvalitātei. Tāpēc mēs, „Laimīgās zemes” grupas skolotājas un bērni, praktiski iepazīstam dabu kā moti-vāciju fiziskām aktivitātēm ar pārgājieniem un došanos dabā ar dažādiem uzdevumiem.

Pedagoģiskā procesa plānojums martam

Ziņa bērnam * Mana adrese, ceļš uz bērnudārzu un citas interesantas ielas.* Pilsētas simboli – karogs, ģerbonis, tūrisma objekti.* Mūsu pilsētas kultūras un dabas objekti, to vērtība, nozīmība, atrašanās vieta, adrese.

Tēma „Es un mana pilsēta Alūksne”Vērtības Daba. Dzimtā vieta. Patriotisms.Tikumi Atbildība. Gudrība.

Caurvijas Sadarbība. Līdzdalība. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana.

Mācību jomas

Sociāli pilsoniskā(iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, valodas attīstīšana un orientēšanās apkārt-nē)Plānotie rezultāti* Nosauc savu adresi, zina izstāstīt un parādīt, kurā stāvā dzīvo (pastaigās).* Prot nosaukt objektus tuvākā un tālākā apkārtnē. * Pazīst Alūksnes simbolus, sajūt sevi piederīgu, lepnu par savu pilsētu.* Spēj iejusties un darboties jaunā, neierastā vidē.* Izprot ūdens lietošanu, nepieciešamību, saudzēšanu.

Nedēļas AktivitātesBērna darbība (kādā veidā sasniedz rezultātu)

1. nedēļa Pēta dažādus informatīvos materiālus par Alūksni.Nosauc savu adresi.Stāsta, ko ievērojuši, zina par pilsētu. Izsaka savas domas, ko vēlētos uzzināt.Apskata Alūksnes ģerboni, karogu, uzzina ģerbonī attēloto simbolu nozīmi.Pēta Raiņa bulvāri (kā pirmo, jo šajā ielā atrodas mūsu bērnudārzs), noskaidro, kādas sa-biedrībai nozīmīgas iestādes atrodas šajā ielā (Dr. A. Misiņa medicīnas vēstures muzejs). Norāde uz mājas vairoga formā – kultūras piemineklis. Izsaka domas, ko tas nozīmē.Izpēta daļu Jāņkalna ielas, uzzina, kur dzīvo daži no grupas bērniem. Nokļūstot pie Bānī-ša stacijas, pēta Alūksnes karti.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

2. nedēļa Turpina izzināt Jāņkalna ielu, izsaka savas domas par ielas nosaukumu (jo blakus atrodas Jāņkalniņš). Stāsta par ūdenstorņa nozīmi, nepieciešamību.Dodas ekskursijā pa Pils ielu, pēta dabas, kultūras u. c. sabiedriski nozīmīgus objektus, Septiņsimtgades parku. Uzzina, ka E. Gliks noorganizēja pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē. Vēro Kanceles kalniņu. Tas ir kokiem apaudzis uzkalns, uz kura atradusies pirmā Alūksnes koka baznīca, kas nodegusi Ziemeļu kara gados. Kanceles vietā vēlāk uzcelts granīta monuments, no kā cēlies arī Kanceles kalniņa nosaukums.Uzzina, kur dzīvo grupas skolotājas un daži no grupas bērniem.Klausās skolotājas stāstījumu par Glika ozoliem.Astoņi bērni piedalās olimpiādē „Gudrinieks 2019” Alūksnes novada vidusskolā (gūst labus rezultātus).

3. nedēļa Turpina pētīt Pils ielu, lasa norādes, uzrakstus, Jauno pili un pils parku (mazo). Apmeklē Tūrisma informācijas centru, Glika Bībeles muzeju, Luterāņu baznīcu. Klausās stāstījumu un uzdod jautājumus.

4. nedēļa Skatās video „Alūksne”, „Alūksne no putna lidojuma” u. c.Pārgājiens uz Alūksnes ezeru, bērni stāsta, ko zina par ezeru, tā četrām salām un pussalu.Nosauc redzamos dabas, kultūras un vēstures objektus ezera tuvumā.Izrāda interesi par piemiņas brīdi pie „Sērojošās mātes” pieminekļa, uzdod jautājumus (25. marts).

Valoda(valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, literatūra un folklora, runas attīstīšana)Plānotie rezultāti* Izrāda interesi par grāmatām, informatīvajiem materiāliem, kas saistīti ar mēneša tēmu.* Labprāt iesaistās sarunās, uzdod jautājumus un atbild uz tiem.* Pazīst burtus „D” un „B”, veido zilbes, vārdus, lasa pēc spējām.* Spēj izteikties pareizā latviešu valodā, ar runu izsaka savus emocionālos pārdzīvojumus, pilnveidoju-

sies runas prasme.* Izprot, kas ir teika, saskata atšķirību no pasakas.


1. nedēļa Raksta zināmo objektu nosaukumus un papildina „runājošo sienu”.Ar iepriekšējā mēnesī zīmētajiem burtiem veido mēneša tēmas nosaukumu. Klausās teikas par to, kā tapa Alūksnes pils (Marienburga). Izsaka savas domas, kas ir teika.Lasa ielu nosaukumus, norādes, izkārtnes u. c.Aktivizē runā vārdus, kas raksturo dabas objektus, sadzīves priekšmetu un objektu īpašī-bas (spēle „Alias”, gatavojoties olimpiādei)

2. nedēļa Klausās teiku par Alūksnes Jauno pili. Vēro grāmatu „Latvijas pilis”. Salīdzina arhitektūru. Tie bērni, kas lasa, stāsta par izlasīto, kas kopīgs pilīm (piem., spokošanās). Iepazīstas ar burtu „D” (darbojas darba burtnīcā), diferencē līdzskaņu kopas T–D.Vingrinās dabā saskatīt burtu siluetus.

3. nedēļa Klausās 3 teikas par Alūksnes baznīcas celšanu, vingrinās saklausīt, kas kopīgs, kas atšķi-rīgs teikām, daiļdarbus par Alūksni.Lasa ielu nosaukumus, norādes, izkārtnes u. c. Darbojas ar dažādām didaktiskajām vārdu, burtu spēlēm.Roku vingrinājumi – mājas.Iepazīstas ar burtu „B” (darbojas darba burtnīcā), diferencē līdzskaņu kopas P–B.Izsaka savas domas par ūdens nozīmi (22. marts – Pasaules ūdens diena)

4. nedēļa Klausās teikas par Alūksnes ezeru un tā salām, vingrinās saklausīt, kas kopīgs, kas atšķi-rīgs teikām. Vingrinās dabā saskatīt burtu siluetus.Lasa ielu nosaukumus, norādes, izkārtnes u. c.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Matemātika(matemātisko priekšstatu attīstīšana, sensorā attīstīšana, darbības ar priekšmetiem)Plānotie rezultāti* Izrāda interesi par tuvāko un tālāko apkārtni, orientējas tajā, prot vērot, salīdzināt, grupēt, klasificēt.* Ir izpratne par lielumiem, ģeometriskām figūrām, formām, to izmantošanu praktiskajā darbā.* Ir izpratne par darbībām ar skaitļiem un elementāriem matemātiskiem jēdzieniem.* Veidojas izpratne par skaitļa sastāvu (1–7)


1. nedēļa Saskata dažādas formas dabā, vērojot Raiņa bulvāra ēkas (pēta, kā izvietoti numuri, kuri pāra, kuri nepāra cipari, cik stāvu, logu utt.). Izsaka domas, kāpēc reizēm pie numura ir burti – a, b. Vēro ceļazīmes. Darbojas darba burtnīcā – pašvadīta mācīšanās (iela – iezīmē zināmās ceļazīmes, lukso-foru, gājēju pāreju, lai bērni var nokļūt uz skolu).Klausās stāstu „Sajauktie numuri” no grāmatas „Raitis, Rita un skaitļi” (J. Mencis, I. Cine).Didaktiskā spēle „Pāris un nepāris” (skolotājas gatavota atbilstoši tēmai).

2. nedēļa Saskata ģeometriskās formas apkārtējā vidē, pētot ielas, vecās ēkas u. c.Vingrinās orientēties, noteikt atrašanās vietu, virzienus, atrodoties Jāņkalniņā.Darbojas darba burtnīcā – pašvadīta mācīšanās (ovāls), veic vienkāršas matemātiskas darbības. Roku vingrinājums rūtiņās – dažādās mājas.Didaktiskā spēle „Skaitļu kaimiņi” (skolotājas gatavota atbilstoši tēmai).

3. nedēļa Orientējas ierobežotā laukumā (pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz apakšu), zīmējot pēc norā-dēm (baznīcas torņa gailis).Veic dažādus matemātiskos uzdevumus, trenē vērīgumu.Didaktiskā spēle „Skaitļu mājiņas” (skolotājas gatavota atbilstoši tēmai).

4. nedēļa Vērojot putnus, kokus, ēkas, ezeru, risina vienkāršus skolotājas uzdotus teksta uzdevu-mus, arī pašu izdomātus uzdevumus.Turpina apgūt dažādas didaktiskās spēles pēc izvēles. Spēlē intelektuālās spēles „Dam-brete”, „Tangrams”.

Dabaszinātne(iepazīstināšana ar dabu, valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē)Plānotie rezultāti* Pēta un iepazīst Alūksnes ainavu, dabas, kultūras mantojumu.* Iepazīst dabu – ejot pārgājienos, dodoties dabā ar dažādiem uzdevumiem.* Izrāda interesi par dabā notiekošajām izmaiņām (pastaigās, laukumā), stāsta par saviem vērojumiem.* Prot nosaukt dažādus dzīvās un nedzīvās dabas objektus tuvākā, tālākā apkārtnē.


1. nedēļa Rūpējas par grupas telpaugiem un iesētajiem dīgstiem (vēro izmaiņas).Bērnudārza teritorijā vēro puķudobi, pirmos sniegpulkstenītes, stāsta par saviem vēroju-miem.Pēta dzīvības norises dabā, salīdzina, izdara secinājumus.Eksperimentē ar ledu (grupas laukumā), „ledus kristāli”, kas saulē laistās.

2. nedēļa Jāņkalniņā meklē trīs dažādus skuju kokus (egli, priedi, lapegli), pēta, salīdzina, izdara secinājumus. Vāc dabas materiālus – dažādus zariņus, čiekurus. Pēta dzīvnieku (vāveres, suņa, kaķa) un vārnas atstātās pēdas. Pēta dzeņa izkaltos dobumus (laba mājvieta vairā-kiem putniņiem). Alūksnes Septiņsimtgades parkā apskata jau pazīstamās egles, atrod sudrabegli un citas egles ar īsām un garām, mīkstākām skujām. Salīdzina, kas kopīgs, kas atšķirīgs. Parkā pēta zaķa atstātās pēdas. Grāvī pamana pirmās pīles. Stāsta jau zināmo par Glika ozoliem. Pastāsta par norādi – dižkoks, kāpēc tādu liek uz kokiem.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

3. nedēļa Turpina rūpēties par grupas telpaugiem.Pils parkā vāc vēja nolauztos zarus (grupā eksperiments – zarus liekam ūdenī, plaucē-jam, lai vēlāk izdarītu secinājumus). Aplūko, vai arī dīķī jau atlidojušas pīles, izsaka domas, kāpēc nav. Pamana zosu kāšus.Uz ozoliem pie Glika Bībeles muzeja un pretī Luterāņu baznīcai pamana norādi – diž-koks.

4. nedēļa Izsaka savas domas par ezera nozīmi pilsētas ikdienā (ūdens apgāde, atpūta, sports, izklaide u. c.).Atpazīst kokus pēc stumbra (ozols, bērzs, priede, egle) atrodoties Pilssalā. Klausās putnu dziesmas, vēro putnus ezera tuvumā (pamanīja dzeni, vārnu, kas staigā pa ledu).Pamana pirmo zirnekli aizsalušā ezera krastmalā, suņu pēdas.

Kultūras izpratne, māksla(zīmēšana un gleznošana, veidošana, rokdarbi, mūzika)Plānotie rezultāti* Izrāda vēlmi attēlot dzirdēto, vēroto, piedzīvoto gan ar zīmēšanas, gan veidošanas paņēmieniem.* Prot no plastilīna apaļas formas izveidot kubu, no ovāla – taisnstūra formu.* Piedalās grupas un kāpņu telpas noformēšanā, pagatavojot putnus.


1. nedēļa Veido individuālus melnbaltus zīmējumus pēc iztēles, noklausoties teikas par Alūksni.Klausās un atkārto Džimbas dziesmu „Ja tev briesmas draud, sauc palīgā…”.Darbojas ar plastilīnu, veido tematisku darbu „Mājas” (kolektīvais darbs).

2. nedēļa Turpina veidot kolektīvo darbu.Darbojas ar krāsainiem šķīdumiem, pipetēm, eksperimentē, zīmē ar akvareļzīmuļiem uz slapja, sausa papīra, salvetēm.

3. nedēļa Rūpīgi veic baznīcas gaiļa (locītajās rūtiņās) krāsojumu. Noteikums – blakus nedrīkst atrasties vienādi krāsu laukumi.Darbojas ar plastilīnu un akmeņiem, „atjauno” un „būvē” pilsdrupas.Griež pa kontūrlīniju no pārlocīta, krāsaina kartona, iestiprina spārnus, papildina ar de-koratīvajām actiņām.

4. nedēļa Turpina darboties ar plastilīnu un akmeņiem, izspēlē kaujas.Radošais darbs „Mirklis Pilssalā” (brīvi izvēlētā tehnikā – zīmē, aplicē vai veido).Klausās dziesmu „Alūksnieši”.

Tehnoloģijas (aplicēšana, konstruēšana, mājturība (arī tējnīca), digitālās prasmes)Plānotie rezultāti* Spēj darboties pāros, grupās, veidojot Alūksni.* Prot veidot vienkāršus papīra locījumus.* Patstāvīgi darbojas, atveidojot apkārtējā vidē vērotās celtnes un izfantazētās ēkas.* Organizē savu darba vietu un uztur to kārtībā.* Atbildīgs par ēdiena porciju – „Uzliec tik, cik apēdīsi!”


1. nedēļa Ar dažādu konstruēšanas materiālu konstruē Alūksnes ēkas, veidojot pilsētas ielas, iz-manto to rotaļās.Servē ēdienreizēs porcijas, ņemot vērā to, cik apēdīs.Veic dežuranta pienākumus.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

2. nedēļa Būvē pilsētas ēkas ar lielo konstruēšanas materiālu uz ielu paklāja.Brīvi, radoši darbojas ar šķērēm, aplikāciju papīru, līmi par tēmu „Mana pilsēta”.

3. nedēļa Veic vienkāršus papīra locījumus (horizontāli, vertikāli – iegūstot rūtotu lapu, ko izmanto ģeometriskā gaiļa zīmējumam).Rīta cēlienā, pēcpusdienās tējnīcas apmeklētāji izvēlas tēju, klāj galdu, cienājas, uzkopj.

4. nedēļa Ievadot savu adresi „Google maps”, meklē savu māju, pilsētas kartē.Rīta cēlienā, pēcpusdienās tējnīcas apmeklētāji izvēlas tēju, klāj galdu, cienājas, uzkopj.Konstruē vairogus, zobenus no grupā pieejamā materiāla, imitē Ziemeļu kaujas.

Veselība un fiziskā aktivitāte(kustību attīstība, drošība)Sasniedzamie rezultāti* Aktīva atpūta dabā ar izzinošu informāciju.* Atceras un izprot, diskutē par Džimbas drošības noteikumiem.* Ir priekšstats par drošību uz ledus, ūdens.* Fiziskās aktivitātes, pārgājieni – došanās dabā.


1. nedēļa Rāda vingrojumus rīta rosmē.Džimbas drošības programmas 4. nodarbība.Pastaigas, pētot Raiņa bulvāri, Jāņkalna ielas pusi (vērojot ceļazīmes, to nozīmi).

2. nedēļa Spēle – rīta vingrošana „Izvingrini savu vārdu”, bērns rāda vingrojumu un ritmiski izrunā savu vārdu, visi atkārto.Džimbas drošības programmas 5. nodarbība.Bērnu darbošanās, aktīvas kustības ekskursiju, pārgājienu laikā uz Jāņkalniņu, Septiņ-simtgades parku.

3. nedēļa Spēle – rīta vingrošana „Izvingrini savu vārdu”, bērns rāda vingrojumu un ritmiski izrunā savu vārdu, visi atkārto.Džimbas drošības programmas 6. nodarbība.

4. nedēļa Spēle – rīta vingrošana „Izvingrini savu vārdu”, bērns rāda vingrojumu un ritmiski izrunā savu vārdu, visi atkārto.Džimbas drošības programmas 7. nodarbība.Sportiskas aktivitātes Pilssalā – skriešana ar uzdevumiem, šķēršļu pārvarēšana u. c. Vēro pārdrošos cilvēkus, makšķerniekus uz kūstošā ledus, izsaka savu viedokli par šādas rīcības sekām.

Foto: rawpixel.com


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Rotaļnodarbība „Audzēsim brīnumpupas”

Ingūna Taube, Salaspils novada pašvaldības PII „Saime”

Rotaļnodarbība: integrētā rotaļnodarbība ar dominanti daba un matemātika.Bērnu vecums: 5–6 gadi.Grupa: vecākā vecuma grupa.Rotaļnodarbības mērķis: attīstīt iemaņas un prasmes praktiskā darbībā.Rotaļnodarbības uzdevumi: 1. Papildināt zināšanas par dabu. 2. Pilnveidot skaitīšanas prasmes 1–10 apjomā.3. Veicināt bērnu radošās izpausmes.Dabas centrā: 1. Veicināt prasmi organizēt sevi patstāvīgai darbībai.2. Izzināt pupas augšanas un attīstības ciklus, praktiski darbojoties.Matemātikas centrā:1. Salikt skaitļu 1–10 virkni augošā secībā. 2. Pilnveidot skaitīšanas prasmi.3. Veidot sadarbības prasmes.Valodas centrā: 1. Salikt un norakstīt vārdus pēc dotā parauga.2. Atpazīt un salikt sava vārda pirmo burtu. 3. Attīstīt bērnu smalkās muskulatūras kustību koordināciju un precizitāti.Mākslas centrā:1. Attīstīt fantāziju un veicināt bērnu radošumu. 2. Attīstīt mērķtiecību darbā.3. Veicināt emocionālu attieksmi un interesi par grupas biedru darbiem.Organizācijas forma: frontāla ar visu grupu, darbs grupās, patstāvīgā darbība.Izmantotās metodes: aprakstošo mīklu minēšana, pārrunas, prognozēšana, demonstrējums, kustību

rotaļa, didaktiskās spēles, praktiskais darbs, vērtējums. Izmantotie materiāli:• Didaktiskās spēles „Pupu dārzs”, „Pupas aug”, „Saskaiti pupas”, „Uzliec tikpat”.• Vārdu paraugi un sagriezti burti.• Uzrakstīti bērnu vārdu pirmie burti, kressalātu sēklas, trauciņi, vates aplīši, kociņi.• A4 formāta papīrs, akvareļkrāsas, eļļas pasteļkrītiņi, trauciņi, otas, sāls, mūzikas ieraksts.• Trauki, zeme, lāpstiņas, sausas un mērcētas cūku, krūmu un kāršu pupas, trauciņi, lejkanna, etiķetes.• Tāfele prognozēšanai, novērojumu fiksēšanas lapa ar rakstāmpiederumiem.• Četru krāsu kociņi, attēli ar pupām un to augšanas ciklu.

Rotaļnodarbības gaita: Rīta aplis/Sasveicināšanās:

1. Sasveicināšanās dzejolis ar kustībām: Katru rītu kopā nākam,Pasmaidām un dienu sākam!


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Tikai tie kas labu domā, Arī staigā labā omā!Katru rītu kopā nākam,Pasmaidām un dienu sākam!Labu rītu vēlam Tev, Labu rītu vēlam sev!

2. Sasveicināšanās ar blakus stāvošajiem.

3. Kopīgi noskaidro dienu, mēnesi, gadalaiku, laika apstākļus, saskaita zēnus un meitenes, noskaidro, kuru ir vairāk.

Galvenā daļa1. Īss ievads ar informāciju par pupām, to bagāto vēsturi.

Vai zināt, cik pupas ir īpašas? Pupas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Tauriņziežu, jo ziedi ir kā tauriņi, un pākšaugs, jo pupas atrodas mājiņā pākstī. Pākšaugi ir pirmie kultivētie – cilvēku speciāli audzētie – augi. Cūku pupas ir atrodamas izrakumos kopā ar priekšmetiem no bronzas laikmeta. Pupas satur daudz olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu. Tās spēj aizvietot dažādus gaļas ēdienus un ir būtiska veģetāriešu uztura sastāvdaļa. Pupas nedrīkst ēst nevārītas, jo zaļas tās satur indīgas vielas, kas var izraisīt gremošanas traucējumus.

2. Skolotājai sajukušas pupas, un viņa ir bēdīga. Vai bērni palīdzēs salasīt un sašķirot pupas? Bērni lasa un šķiro pupas un runā:Tupu, tupu, rāpu, rāpu.Tupu, tupu, rāpu, rāpu,Pupas pelnos lasīdama,Kad pupiņas podiņā,Ne tad tupu, ne tad rāpu. Malači, cik jūs veikli salasījāt un sašķirojāt pupas! Tagad jūs gaida jauns uzdevums.

3. Klausīsimies dzejoli „Mīkla par garo pupu” un fantazēsim, ko varētu ieraudzīt, ja uzkāptu pa brīnumpu-pu.

4. Iepazīstam dažādu veidu pupas – cūku, kāršu un krūmu pupas. Te ir trīs dažādas pupas, tās atšķiras pēc krāsas, formas un lieluma. Aug tās arī dažādi. Kāršu pupas vijas,

tām vajag atbalstu, lai augtu augšup. Krūmu pupiņas ir nelieli 40–50 cm lieli krūmiņi. Cūku pupas ir lielākās, tām ir visresnākais stumbrs, vislielākie ziedi un visbrangākās pākstis. Tām nevajag atbalstu, tās aug pašas, zied balti melniem ziediņiem. Ir teiciens „Raibs kā pupas zieds!”.

5. Izzinoša informācija par apstākļiem, kas nepieciešami, lai augi (pupas) varētu augt.Lai pupas augtu, ir vajag zemi, ūdeni un gaismu. Zemē pupa turas ar saknēm, ūdens ir nepieciešams

visām dzīvajām būtnēm, arī augiem. Gaisma ir nepieciešama, lai augi augtu, lai varētu notikt īpaši procesi augos – fotosintēze.

Prognozē, kuras pupas – sausas vai mērcētas – sadīgs ātrāk. Bērni uz tāfeles atbilstošā pusē uzraksta savu vārdu, kā viņiem liekas, kuras pupas sadīgs ātrāk.

6. Kustību rotaļa ar uzdevumu „Pupas dārzā aug pa 2…”. Mūzikai skanot, bērni kustas izklaidus, bet, mūzi-kai apklustot, bērni izveido aplīšus pa 2, 3 vai 4 atkarībā no skaitļu kartītes, ko rāda skolotāja.

7. Bērni atkarībā no kociņu krāsas sadalās četrās grupās un iegūst norādes, kurā no centriem darboties.

1. Dabas centrā bērniem jāvienojas par sadalījumu divās grupās, jo uz galda atrodas divi trauki ar dažā-


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

dām pupām. Vienā traukā ir sausas pupas, otrā – mērcētas.1. Katras grupas bērniem jāvienojas par to, kādas pupas viņi lasīs. Katrs bērns no trauka izlasa piecas

viena veida pupas savā trauciņā. 2. Noskaidro, kādas pupas viņš audzēs, salīdzinot salasītās pupas ar paraugiem traukos un attēlos.

Atrod atbilstošu etiķeti savām pupām un uzraksta uz tās vārdu.3. Paņem trauku un iepilda traukā zemi līdz pusei.4. Papildu uzdevums – saskaitīt, cik lāpstiņu ar zemi nepieciešams iebērt traukā, lai tas būtu pilns līdz

pusei. Varam secināt – jo lielāka lāpstiņa, jo mazāks skaits darbību jāveic. 5. Bērni izliek pupas uz augsnes virskārtas un apber tās ar pāris lāpstiņām augsnes. Nedaudz piespiež.

Atceramies, kas vēl bija nepieciešams, lai pupas varētu augt. Noskaidrojam, ka nepieciešams ūdens un gais-ma. Aplaistām iesētās pupas un novietojam traukus uz palodzes, pirms tam uzlīmējot etiķeti ar savu vārdu. Piestiprinām novērojumu lapu.

2. Matemātikas centrā bērni pierakstās un izvēlas uzde-vumu lapas.

1. Darba lapa „Cik pupu burciņā?”. Bērniem jāsaskaita pupas un jāieraksta atbilstošais skaitlis.

Bērni, kas darbu pabeiguši, nostiprinot apgūtās zināšanas, spēlē didaktiskās spēles.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

2. Didaktiskā spēle „Pupu dārzs”. Spēlē divi bērni. Met metamo kauliņu un uzliek atbilstošu skaitu ar pupām. Uzvar tas, kuram vairāk pupu.

3. Didaktiskā spēle „Pupas aug”. Saliek skaitļu rindu augošā secībā pēc parauga. Spēlē divi bērni. Uzvar tas, kurš pirmais saliek pareizi un pirmais. Spējīgākajiem bērniem jāpilda sarežģītāks uzdevums.

4. Didaktiskā spēle „Uzliec tikpat”. Spēli var spēlēt līdz četriem bērniem. Jāuzliek atbilstošs skaits pupu.

Bērnu grupas mainās ar materiāliem, izvērtējot savu darbību un novērtējot otras grupas salikto.

3. Valodas centrā bērni pierakstās un vienojas, ar kuru uzdevumu sāk darboties. 1. Salikt dotos vārdus. Katrs bērns saliek vienu

vārdu un noraksta to uz zaļās lapas. Blakus sēdētājs novērtē drauga paveikto, ja ne-

pieciešams, palīdz veikt uzdevumu. Bērni paši iz-vērtē, kā viņiem veicies tikt galā ar uzdevumu.

2. Jāatrod sava vārda pirmais burts, jāizliek tas ar sēkliņām, drīkst izmantot kociņu kā pa-līglīdzekli.

4. Mākslas centrā bērni pierakstās un atbilstoši savām radošajām iecerēm zīmē brīnumaino pasauli, ko varētu ieraudzīt, ja uzkāptu pa brī-numpupu debesīs. Fonā skan mūzikas ieraksts.Lai darbi kļūtu interesantāki, izmanto akvareļ-

krāsas un sāli.

8. Skatāmies Rozes Stiebras multiplikācijas filmu „Mīkla par garo pupu”.

9. Izkustēsimies! Dosimies pa apli un runāsim bu-ramvārdus:

Viena pupa – otra pupa, Mana pupa – tava pupa,Liela pupa – maza pupa,

Gara pupa – īsa pupa,Kopā iznāk pupu zupa.

Noslēgums1. Esam labi pastrādājuši, tagad katra grupa nāks un parādīs vai pastāstīs, ko viņi šodien ir paveikuši un kā

tas izdevās.2. Bērni lapās atzīmē savu vērtējumu, kā šodien viss izdevās. 3. Pēc labi padarīta darba – pacienāsimies!

Uzminiet, kas garšīgs paslēpies groziņā? Tās ir garšīgas un veselīgas. Tās var būt baltas un brūnas vai melnas vai pavisam raibas. Tās var būt apaļas vai iegarenas, lielākas un mazākas. Uzminiet, kas tās ir? Vārītas pupas!


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Pielikums

SAUSASCŪKUPUPAS

SAUSASKĀRŠUPUPAS

SAUSASKRŪMUPUPAS

DIEDZĒTASCŪKUPUPAS

DIEDZĒTASKĀRŠUPUPAS

DIEDZĒTASKRŪMUPUPAS

IESĒTAS

SADĪGST

PIRMĀS LAPAS

IZAUGUŠAS

10 CENTIMETRUS

GARAS

UZZIED

PIRMĀS PĀKSTIS


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Ineta Novika, Kārsavas novada Malnavas pagasta PII „Sienāzītis”

Tematiskās izstrādes bērnu iepazīstināšanai ar dabuVecums: 5–7 gadi.Mērķis: 1. Radīt bērnos interesi un velmi pašiem vērot, pētīt, salīdzināt, izdarīt secinājumus. Palīdzēt izprast ūdens

riņķojumu dabā, šajā sakarā radušos dabas parādību rašanās sakarības.2. Palīdzēt ieraudzīt skaisto dabā, rast tajā prieku. Veidot apziņu, ka katra pienākums ir sargāt un saudzēt

dabu, arī ūdeni.3. Ļaut brīvi izteikt sevi mākslinieciski radošā darbībā saistībā ar šo tēmu. Izmantot zināšanas saiknē ar

citiem nodarbību veidiem.

Pirmdiena – ciemos Lietus vīriņš.Rīta aplis.Nu ir visi mūsu bērni sanākuši šeit.Plaukstiņām plaukš, plaukš, Kājiņām taukš, taukš.Labrītiņu jums, jums,Labrītiņu mums, mumsLietus vīriņš sasveicinās ar bērniem un pastāsta pasaku (no I. Ondzules un A. Ūdres grāmatas „Nāc iepa-

zīsimies”). Lietus vīriņš noskaidro, vai bērniem patīk lietus.

Rotaļa: Pastaiga pa jokam lietus laikā. Pēc signāla „lietus” bērni atgriežas mājās.Lietus vīriņš: Kā ģērbsimies, ko ņemsim līdzi lietus laikā?

Uzdevumi darbam centros.Dabaszinību centrs

Pārbaudīt materiālus, no kā var gatavot lietussargus (papīrs, dažādi audumi, plēve) Nostiepj materiālus uz krūzītes un uzlej ūdeni.

Salīdzināt trīs ūdens paraugus (peļķes, krāna, lietus ūdeni). Smarža, krāsa, dzidrs, duļķains.Ābeces centrs

Plakāts ar burtu L. Zīmē, griež lietus lāses, kurās ieraksta burtu L. Uzlīmē. Tekstā atrod un pasvītro burtu L.Mākslas centrs

Veido Lietus vīriņu no māla, plastikas.Modelē, griež modes preces lietus laikam.

Eksperimenti ar skaidrojumuKrūze no ledusskapja siltā telpā noraso.Uzvāroties ūdenim tējkannā, izdalās tvaiki. Apsegt tējas tasīti ar apakštasīti. Tvaika kondensēšanās pilienu veidā.

VērojumiKāds lietus, kā līst.Izjust lietu ar visiem maņu orgāniem – redzi, dzirdi, ožu, garšu.

Otrdiena – Mākoņu dienaLietus vīriņš: Lasa V. Ločmelis „Vasaras lietus”.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Skolotāja: Atceramies par tvaika rašanos un kondensāciju. Daudzi pilieni kopā veido mākonīti.Lietus vīriņš iemāca bērniem dziesmu „Mākonīts un mākonīte”.

Rotaļa: Bērni aplī. Lietus vīriņš lidina pie kociņa piestiprinātu mākonīti zemāk un augstāk. Bērni cenšas to palecoties noķert.Skolotāja: Vai šorīt, nākdami uz dārziņu, redzējāt kādu mākonīti? Saruna. Kas ir mākonis, vai varam sajust uz zemes (migla), kādi un cik augstu, vai visi līst?Skolotāja uzdod bērniem mīklas par mākoņiem un lietu.

Kas raud bez acīm? (Lietus)Tievs un garš, iekrīt zālē, neredz. (Lietus piles)Putns skrien, spārni pil. (Lietus mākonis)

Ābeces centrsSkolotāja: Izgriezīsim dažādus krāsainus mākoņus, virsū uzlīmēsim burtu M, bet uz lietus lāsēm – burtu L.

Iesvītrosim mākoņus ar dažādiem svītrojumiem.Mākslas centrsTurpināt gatavot modes preces lietainai dienai.Izgriezt sauli un pielīmēt tai dažāda garuma starus (griež strēmeles).

Matemātikas centrs 1. Mērīt mākoņu platumu, garumu, mērījumus pierakstīt. 2. Salikt lietus lāses augošā secībā, apakšā pielikt kārtas skaitli. Salīdzināt. 3. Rozā mākonim sameklēt kaimiņus – mākoņus.

Rotaļa „Saulīte un lietutiņš”Eksperimenti

Ar kociņiem atsprauž peļķes vietu. Peļķes dziļums, seklums, liela, maza. Peļķe – spogulis.Izgatavot papīra laiviņas. Kā panākt, lai peld. (Pūšot, radot viļņus ar kociņu.)

VērojumiVērot, kur un kāpēc pazūd peļķe. Peļķes saulē. Zīmējumi peļķes dubļos.Pārbaudīt veļu ēnā, saulē. Izdarīt secinājumus.

Trešdiena – Zibināmā un rībināmā dienaFonā klusa mūzika. Lietus vīriņš aicina tādā miglainā dienā novēlēt visiem ko priecīgu un labu.

Skolotāja: Ko darīsim, ja istabā palicis tumšs? Iesim rotaļā?Rotaļa: Viens otram uz muguras zīmē „Stabi, stabi, vadi, vadi. Elektrība!” Viens otru kutina.Skolotāja: Starp mākoņiem arī rodas elektrība. Minēsim mīklas.

Augšā brauc, apakšā rūc. (Pērkons)Skrien līču loču, rūkdams, sperdams. (Zibens un pērkons) Ogles bira Daugavā. (Pērkons un lietus)Skolotāja stāsta, kā rodas zibens, pērkons. Ko nedrīkst darīt pērkona laikā.

Mūzikas centrsKlausāmies skaņdarbus par lietu. Atšķirt dažādus lietus (īss, spēcīgs, garš, apnicīgs, priecīgs).Iemācīties lietus dziesmiņu.

Mākslas centrsDzejoļa ilustrācija. Zīmēšana ar krītiņiem.Pērkons spēra ozolāDeviņiem zibeņiem.Trīs zibeņi celmu skalda,Seši skalda galotnīti.

Pērkonam četri dēli,Visi četri amatnieki: Divi sita vara bungas,Divi šķīla uguntiņu.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

VērojumiZariņi vienādos traukos. Viens novītis. Kāpēc? (Nav ūdens.) Kas notiek vēlāk, ja pielej ūdeni.Gaiss pēc lietus. Slieku „nedarbi” pēc lietus. Augi, putni pēc lietus.Kā ūdens uzsūcies smilšu kastē, uz asfalta, bļodiņā ar mālu. Salīdzināt, kāpēc tā.

Celtniecības rotaļas.„Smilšu pils Lietus vīriņam”.Smilšu un māla „tortes” Lietus vīra ballei.

Ceturtdiena – krāsainā dienaLietus vīriņš: Šodien esmu paņēmis līdzi savu brīnummaisiņu. Katrs izvelk mākonīti – rozā, baltu, rūtainu, puķainu, raibu. Katrs pasaka, kāda viņam būs šī diena. (Mākonītim var iezīmēt sejiņu.)Skolotāja: Minēsim mīklas.

Līks kā loks, nav loks. Zied kā puķe, nav puķe. (Varavīksne)Debesu māsiņa septiņās krāsās. (Varavīksne)Vara stīpa pār Daugavu. (Varavīksne)Krāsainais un garākais tilts pasaulē. (Varavīksne)

Skolotāja: Pūtīsim burbuļus, pētīsim kāds katram sanāks burbulis.Burbuļrotaļas. (Lielākais, mazākais, visātrāk plīst, visaugstāk uzlido, viskrāsainākais.)

Mākslas centrsKolāžas darbs. Varavīksne. Krāso, izgriež, ievēro krāsu spektru.

EksperimentsSaulainā, vēlā pēcpusdienā pagalmā uz krēsla ar muguru pret sauli. Caur šļūteni, kuras galā dušas gal-

viņa izsmidzina lietu, radot varavīksni. Saules lietus.

PiektdienaLietus vīriņš: Esmu priecīgs, jo visu nedēļu varēju ciemoties pie jums.

Lietus vīriņš stāsta, ka ūdens nemitīgi riņķo. Līst lietus, rodas peļķes. Uzspīd saule, viss nožūst. Daļa ūdens paliek zemē, daļa aizplūst. Pārējais iztvaiko. Daļu izmanto augi, koki, putni, dzīvnieki. No upēm, eze-riem augsnes iztvaikojošais ūdens paceļas gaisā kā mākonis. Pēc laika atkal kā migla nonāk zemē. Sākas viss no jauna.

Skandinām nedēļas laikā iemācītās tautasdziesmas, dzejoļus.Dziedam dziesmiņas par lietu.

Rotaļa: Bērni tiek sadalīti – mākoņos, vējos, lietū, saulē, krusā, varavīksnē, pērkonā.Imitē lietainu dienu ar visādām parādībām (ar skaņām, kustībām) pēc Lietus vīra stāstījuma „Kādu dienu

spīdēja spoža, karsta saule…”.Beigās visi lūdz saulīti: „Spīguļo saulīt, spīguļo saulīt!”

Skolotāja: Ūdens visiem ir ļoti vajadzīgs. Tas ir jātaupa. Nedrīkst atstāt vaļā krānus bez vajadzības.Lietus ūdens veldzē slāpes dzīvniekiem, putniem. Padzirdina augus. Noskalo putekļus. Palīdz padarīt

tīru apkārtni.Var apdzēst uguns liesmas. Ūdenī var peldēt.Nedrīkst ūdeņus piesārņot, mest tajos atkritumus.Lietus vīriņš aicina nodzerties tīru avota ūdeni. Lietus vīriņa sagādātais „brīnums” – konfekšu lietus.

Bērni pasaka lielu paldies Lietus vīriņam par kopā jauki pavadīto nedēļu. PS


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Dina Ņikiforova, Daugavpils 24. PII skolotāja logopēde

Logopēdiskā nodarbība „Lieldienas gaidot”

Uzskate:• Didaktiskais materiāls – Svētki. Lieldienās

(no tīmekļvietnes www.valoda.lv).• Zvaniņi.Uzdevumi:• Attīstīt skaņu automatizēšanu un diferencē-

šanu.• Attīstīt rakstīšanas un lasīšanas prasmes.• Attīstīt redzes uztveri, uzmanību un atmiņu.• Aktivizēt paplašināto stāstījumu.• Sīkās pirkstu motorikas aktivizēšana.• Artikulācijas aparāta aktivizēšana.

1. Ātrruna – Oliņ, boliņ, džimpiņ, rimpiņ, kājiņ, vējiņ, bums!

(Runājot ātrrunu, bērni ar pirkstiem taisa knābī-šus.)

2. Artikulācijas vingrinājums „Groziņš” (Atvērt plati muti, platu mēli pacelt uz augšu, stiepties pie aug-šējiem zobiem, bet tos neaizskart. Turēt mēli tādā stāvoklī, skaitot līdz 5. Atkārto trīs četras reizes.)

3. „Tinu, tinu kamoliņu” (Tinot kamolu, bērns stāsta, kā atnāk pavasaris.Bērni atbildes veido ar pilniem teikumiem.)

4. „Saliec pēc parauga” (Bērni izvēlas ciparu, ar kura palīdzību noskaidro, kurš teikums pēc kārtas vi-ņiem ir jāsaliek (teikumu paraugi atrodas uz tāfeles). Izlasot vārdus, saliek tos pareizā secībā.)

5. „Saliec pēc dzirdes” (Viens bērns izvēlas teikumu, sauc vārdus pēc kārtas, otrs bērns atrod vārdus uz galda un saliek sev priekšā. Tad abi saliek vārdus teikumā pareizā secībā.)

6. „Uzmini vārdu!” (Bērniem piedāvāti divi vārdi. Viens bērns izvēlas vienu vārdu un skandina viņu ar zvaniņa palīdzību, otrs pieraksta dzirdēto un min, kuru vārdu izvēlējās draugs (zvaniņa skandināša-na vienu reizi – patskanis, divas reizes – līdzskanis)).

7. Artikulācijas vingrinājums „Zirdziņš” (Klakšķināt mēli, stiepjot zemmēles saitīti, vingrinājumu atkār-tot 10 reizes.)

8. Elpošanas vingrinājums „Pūš vējiņi” (Darbojoties ar metamo kauliņu, bērni noskaidro, kādu vēju viņi atdarinās.)

Nodarbībā galvenā loma ir logopēdam, kurš organizē, jautā un ieinteresē bērnus.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

SVĒTKI. LIELDIENĀSIZVEIDO UN UZRAKSTI TEIKUMUS!

LIDINĀSTAURIŅŠ RAIBS PĻAVĀ

ZAĶISIR LIELDIENU

TRĪSVĪTOLĀOLASKARĀJAS

JAUPŪPOLI IRIZPLAUKUŠI

BĒRNILIKSOLAS GROZĀ

BĒRZSNAV VĒLIZPLAUCIS

SIMBOLS


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Olga Mikulāne,Daugavpils pilsētas 24. PII

Integrēta rotaļnodarbība „LieLdienas”

(4–5 gadi)Uzdevumi: • Attīstīt novērošanas spējas, prasmi salīdzināt, uztvert priekšmetu formu un krāsu. • Attīstīt uzmanības noturību, prasmi sadarboties, izjust prieku par paveikto. • Attīstīt lasītprasmi. • Vingrināt pirkstu un roku sīko muskulatūru.

Nodarbībai nepieciešamie materiāli: 3 vingrošanas riņķi, 3 groziņi, 2 maisiņi, krāsu nosaukumi, balti olu šabloni, ģeometriskas figūras trijās krāsās, ēdamo un neēdamo priekšmetu attēli, uzraksti groziņiem, ciparu komplekts, burti P, K, C, uzraksti – PĪLE, KAZA, CŪKA, krāsainas oliņas, roku lelle Zaķis.

Nodarbības gaita LaiksSkolotāja un bērni sasveicinās:Visi kopā nākam un sveicinātiem mākam – Labrīt, labrīt, labrīt.Skolotāja: Tagad pateiksim „Labrīt” draugam, kurš stāv pa labi, nosaucot arī viņa

vārdu.„Labrīt, Elgar!, Labrīt, Loreta! Labrīt, Edgar! utt.”

Skolotāja: Esam sasveicinājušies, bet tagad gribu uzdot jums dažas mīklas.• Zelta kamols pa kalnu veļas. (Saule)• Putns skrien, sāni pil. (Lietus)• Baltas aitiņas pa zilu pļavu ganās. (Mākoņi)• Atskrēja putns, apsēdās uz koka, izlaida spārnus, viss zaļot sāka. (Pavasaris)Bērni izsaka savus minējumus.

Pēc mīklām kāds klauvē pie durvīm. Ciemos atnāk ZaķisZaķis: Labrīt, bērni! Lecot garām, dzirdēju, kā jūs mīklas minējāt, un sapratu, ka

būsiet man labi palīgi. Tāpēc atlecu pie jums. Tuvojas Lieldienas, un Klukste ir izdējusi daudz olu. Līdz Lieldienām tās visas ir jānokrāso, bet viens es nevaru paspēt to izdarīt. Krāsosim olas kopā!

Vista man iedeva man zīmītes, kādā krāsā jānokrāso olas, bet es nevaru tās izlasīt. Izdarīsim to kopā!

Bērni burto krāsu nosaukumus (zaļš, zils, sarkans).

Zaķis: Lieliski! Tagad mums jādodas uz Olu krāsošanas darbnīcām, tāpēc izvelciet no maisiņa krāsainu olu un dodieties pie attiecīgas krāsas riņķa! Lai būtu ērtāk strādāt, apsēdīsimies uz pēdām (sēž uz pēdām). Tagad esam gatavi darbam!

Bērni sasēžas apkārt riņķiem. Katrā riņķi ir baltas olas un attiecīgas krāsas ģeomet-riskas figūras (riņķis, kvadrāts, trīsstūris).

Zaķis: Olas augšā nolieciet 3 riņķus, olas apakšā – 4 kvadrātus, bet vidū – 5 trīsstū-rus.

Bērni meklē atbilstošas figūras un uzliek tās atbilstošā skaitā.

1,5–2 min

3 min

2–3min

5–7 min


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Zaķis: Esam čakli pastrādājuši un ļoti labi tikuši galā. Tagad nokrāsotās olas mums jāsaliek grozos, lai es varētu tās nogādāt saviem draugiem.

Pirmajā grozā liksim sarkanas olas.Otrajā grozā liksim zilas olas.Trešajā grozā liksim zaļas olas.Bērni saliek olas grozos un atgriežas pie riņķiem.Zaķis uzdod bērniem jautājumus:Loreta, kādā krāsa tu krāsoji olu?Harald, kurā grozā tu ieliki olu?Utt.Bērni sniedz atbildes. (Rosināt atbildēt pilniem teikumiem.)

Zaķis aicina bērnus apsēsties uz krēsliņiem.Zaķis: Kamēr lēkāju pa mežu palīgu meklējumos, aizmirsu, kam tieši Klukste ir lūgu-

si nogādāt šos grozus. Palīdziet man izlasīt.Bērni burto adresātu vārdus (pīle, kaza, cūka).Zaķis: Paldies, jums! Tagad es zināšu, kam nogādāt olas.Vai jūs varat pateikt, ar kādu skaņu sākas vārds PĪLE, KAZA, CŪKA.Bērni sauc skaņas – P, K, C.Zaķis: Bet kurš no šiem vārdiem ir garāks?Bērni izsaka minējumus.Zaķis piedāvā saskaitīt zilbju skaitu katram vārdam plaukšķinot.Bērni sit plaukstas, skaita zilbes, pieliek attiecīgu ciparu.Secina, ka visi vārdi ir vienādi.

Zaķis: Esam ilgi strādājuši, vajag pavingrot.Bērni vingro kopā ar Zaķi.

Zaķis aicina bērnus nostāties dārziņā.Par to, ka jūs man palīdzējāt, es jums sagatavoju dāvanas. Lūdzu, paņemiet no

mana maisiņa pa vienam attēlam!Bērni aplūko attēlus.

Skolotāja: Paldies, Zaķīt, tev par dāvanām! Bērni, mēs redzam, ka attēlos ir gan ēda-mi, gan neēdami priekšmeti, tāpēc aicinu jūs sadalīties divās grupās. Pie zaļā riņķa nāk tie bērni, kuru attēlā ir ēdami priekšmeti, bet pie sarkanā – neēdami.

Bērni stājas pie riņķiem.Skolotāja uzdod jautājumus:Kira, kas ir tavā attēlā?Man ir šokolāde!Aleks, vai tev ir šokolāde?Man nav šokolādes, man ir bumba.Utt.

2–3 min

5–7 min

1,5–2 min

1 min

5 min


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Skolotāja: Zaķis ir mūs iepriecinājis ar savām dāvanām, tāpēc arī mums zaķi ir jāie-priecina. Izrotāsim vēl daudz skaistu olu un uzdāvināsim tās zaķim!

Bērni darbojas pie galiem.1. galds – Izmantojot spiedogus, rotā olas ar nospiedumiem.2. galds – Zīmē kamolīšus uz olu šabloniem.3. galds – No plastilīna veido groziņus olām.4. galds – Griež riņķus un līmē uz olām.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Olga Mikulāne,Daugavpils pilsētas 24. PII

Teātra izrāde

„Kā pelēni pīrāgus cepa”(3–4 gadi)

Lomas: teicējs, peļu māmiņa, pelēni.Zālē ienāk teicējs.Teicējs: Lielās sētas malā dzīvoja liela un draudzīga peļu ģimene.

Mazie pelēni savu māmiņu klausīja un bija ļoti čakli palīgi. Lūk, viņi jau ir klāt!

Skanot mūzikai, zālē virknītē (turoties viens otram aiz astītēm) teci-ņus ienāk peļu māmiņa un pelēni. Apstājas dārziņā.

🐭 Dziesma „Mazas, mazas pelītes..”Pēc dziesmas visi stājas pusaplī.Peļu māmiņa: Mazie pelēni, rīkosim šodien svētkus, cepsim gar-

šīgus pīrāgus! (Aizskrien uz klēti.) Ak vai, visi maisiņi tukši (cilā un pa-rāda tukšus maisus), nav ne graudiņu, ne miltu.

Pelēni: Māmiņ, mēs tev palīdzēsim. Būs mums svētkos pīrāgi!Teicējs: Lai varētu izcept garšīgus pīrāgus, peļu ģimenei bija

daudz darbiņu jāpaveic. Sākumā visa peļu ģimene devās uz lauku kviešu graudiņus lasīt.

Visi stājas dārziņā. Paņem katrs vienu graudiņu (kinderolu). Mala, mala pelīte vienu kviešu graudu, Samalusi vienu graudu, tek pēc otra grauda. (Skaita

un ritmizē.) Noliek „graudiņu”, skrien teciņus pa apli mūzikas pavadījumā. Mala, mala pelīte otru kviešu graudu, Samalusi otru graudu, tek pēc trešā grauda. (Skaita un ritmizē.) Noliek „graudiņu”, skrien teciņus pa apli mūzikas pavadījumā. Mala, mala pelīte trešo kviešu graudu, Samalusi trešo graudu, ieskrien pati aliņā. Spudūc! (Skaita un ritmizē.) Saliek „graudiņus” maisā, nostājas pusaplī.Peļu māmiņa: Mūsu maisiņš ar graudiem ir pilns, nogādāsim to uz dzirnavām.Bērni mūzikas pavadījumā padod viens otram maisiņu, beigās Peļu māmiņa to noliek pie dzirnavām.Teicējs: Peļu ģimene nogādāja savāktos graudiņus dzirnavās, lai samaltu miltus, un dzirnavas lēni sāka

savu darbu. Klip, klab, klab, Klibi, klab, klab, Klip, klab, klab, Klibi, klab, klab. Maisā birst miltiņi, Maisā birst miltiņi. Klip, klab, klab, Klibi, klab, klab, Klip, klab, klab, Klibi, klab, klab. Būs svētkos pīrāgi, Būs svētkos pīrāgi.


Nr. 2(71); 24. 02. 2020.

Peļu māmiņa: Kamēr dzirnavās maļas milti, mēs varam parotaļāties.

🐭 Rotaļa „Pele mala”Pēc rotaļas visi nostājas pusaplī.Teicējs: Draudzīgi strādājot, peļu ģimene gan

graudiņus salasīja, gan miltus pīrāgiem samala.Peļu māmiņa: Nāciet palīgā, mīļie pelēni, mīcī-

sim mīklu, liksim pīrāgus krāsnī! Mīcam, mīcam mīkliņu, Cepam, cepam pīrāgus. Vienu lielu, vienu mazu, Gardu, gardu kukuli. 🐭 Dziesmiņa „Cepam, cepam pīrāgu”Mūzikas pavadījumā bērni iet pa apli un imitē pī-

rāgu likšanu krāsnī. Stājas pusaplī.Pelēni: Esam čakli palīgi, pīrāgi drīz būs gatavi. Divas rokas, divas kājas Lielu darbu nevarēja. Daudz rociņu, daudz kājiņu Lielu darbu padarīja.Peļu māmiņa: Kamēr pīrāgi krāsnī cepas, varam doties rotaļā.Bērni stājas dārziņā.

🐭 Rotaļa „Meklēju draugu”Pēc rotaļas visi stājas pusaplī.Peļu māmiņa: Vai cik labi smaržo!Pelēni: Mmm… (smaržo).Peļu māmiņa: Pīrāgi noteikti ir izcepušies. (Pele

dodas pie krāsns un izņem no tās pīrāgus.)Visi kopā: Rīkosim balli!Bērni stājas pāros, veido dārziņu.

🐭 Deja „Peļu balle”Pēc dejas visi stājas pusaplī.Teicējs: Tikai būdami čakli un draudzīgi, pelēni

varēja kopīgi paveikt lielus darbus. Un šodien teāt-ra izrādi par pelēniem jums rādīja grupas „Mārītes” bērni un skolotājas. (Visi paklanās.)

Tagad aicinām visus uz kopīgu foto. PS

Documents

Gada tēma – „Vide un veselīgs dzīvesveids” Rotaļnodarbība ... · Vēlamies dalīties pieredzē, sākot virzību uz kompetenču izglītības modeļa ieviešanu 5–6 gadus