RĪGAS DOMES

IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTA

GADAGRĀMATA

2013

2

S a t u r s

Lietotie saīsinājumi

Ievads

1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta pamatinformācija

Statuss, struktūra un personāls

Departamenta padotības iestādes

Mērėi, prioritātes un uzdevumi

Programmu finansējums

2. Izglītota un prasmīga sabiedrība

Pirmsskolas izglītības pieejamība

Pamatizglītības un vidējās izglītības iespējas

Izglītības atbalsta personāls

Pedagogu profesionālā pilnveide un izglītība mūža garumā

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidība

Piedāvātās brīvā laika pavadīšanas iespējas

Izglītības iestāžu materiāli tehniskais nodrošinājums

Izglītības iestāžu celtniecība un rekonstrukcija

3. Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi

Kultūras daudzveidības un kultūras pieejamības nodrošināšana

Pilsētvides svētku noformējums

4. Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība

5. Ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība

Lpp.

3

4

6

6

7

8

11

14

15

20

26

29

32

37

41

42

43

43

51

53

56

3

Slimību profilakse un veselīga dzīvesveida popularizēšana

Tautas sporta pasākumu organizēšana un atbalstīšana

Sporta organizāciju darbības veicināšana

Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras sakārtošana un attīstība

Atbalsts augstu sasniegumu sportam

6. Sabiedrības integrācijas veicināšana

Nobeigums

57

58

60

61

62

64

67

Lietotie saīsinājumi

BJC Bērnu un jauniešu centrs

Departaments

ERAF

Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Eiropas Reăionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloăijas

ITC Informācijas tehnoloăijas centrs

IZM Izgl ītības un zinātnes ministrija

KM Kultūras ministrija

MK Ministru kabinets

NVO Nevalstiskās organizācijas

PMK Pedagoăiski medicīniskā komisija

RCB Rīgas Centrālā bibliotēka

RD Rīgas dome

RIIMC Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs

TJN

VIIS

Tehniskās jaunrades nams

Valsts izglītības informācijas sistēma

VSA Valsts sociālā apdrošināšana

t.sk. tai skaitā

u.c. un citi

4

Ievads

Lasītāju vērtējumam nododam Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta

departamenta (turpmāk tekstā – Departaments) sagatavoto gadagrāmatu, šoreiz atskatoties uz

2013.gadu. Gadagrāmatā ir iekĜauta informācija par Departamenta kompetencē esošajām

nozarēm un jomām – izglītību, kultūru, sportu, darbu ar jaunatni un sabiedrības integrāciju.

Gadagrāmatas struktūru veido sešas nodaĜas, kurās atspoguĜojas Departamenta darbība

atbilstoši ilgtermiĦa mērėiem, darbības prioritātēm, nozaru un jomu uzdevumu izpildē

veiktajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem 2013.gadā.

Pirmajā nodaĜā ir Departamenta vispārējs raksturojums ar pamatinformāciju – statuss,

struktūra, personāls, darbības mērėi, prioritātes un uzdevumi, programmas un to finansējums.

Pārējās nodaĜās iekĜauti Departamenta darbības konkrētie mērėi, saskaĦā ar Rīgas

ilgtermiĦa attīstības stratēăiju l īdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmu 2010. –

2013.gadam.

Otrajā nodaĜā „Izgl ītota un prasmīga sabiedrība” ir sniegta plaša spektra informācija

par izvirzītajiem uzdevumiem. NodaĜas apakšnodaĜās norādīti Departamenta uzdevumi un

aktivitātes, kuras saistītas ar pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību,

profesionālās ievirzes izglītību (sporta skolas, mūzikas un mākslas skolas), interešu izglītību,

pedagogu profesionālo pilnveidi un pieaugušo neformālās izglītības apguvi, kā arī par bērnu

un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām un jauniešu aktivitātēm. Šajā nodaĜā ir aprakstīti

tie ESF īstenotie projekti, ar kuru palīdzību tiek uzlabots un modernizēts izglītības iestāžu

materiāli tehniskais nodrošinājums. Tāpat ir sniegts ieskats Departamenta sadarbībā ar RD

Īpašuma departamentu par izglītības iestādēs veiktajām rekonstrukcijām un remontdarbiem.

Trešajā nodaĜā „Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi” ir

ietvertas Departamenta un padotības kultūras iestāžu aktivitātes kultūras nozarē. NodaĜā

parādīta sniegtā kultūras daudzveidība, īstenojot tradicionālos, valsts svētku, atceres dienu,

atzīmējamo dienu, gadskārtu ieražu pasākumus, festivālu un citu nozīmīgu kultūras pasākumu

organizēšana Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Ceturtajā nodaĜā „Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība” ir

ieskats Departamenta starptautiskās sadarbības aktivitātēs, kā arī atspoguĜota dalība

starptautiskajos sadarbības tīklos un organizācijās.

5

Piektajā nodaĜā „Ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība” ir ietvertas darbības, kuras

kopumā atbalsta un veicina iedzīvotāju sportiskās aktivitātes. NodaĜā parādīta sporta

daudzveidība (bērnu un jaunatnes sports, tautas sports, augstu sasniegumu sports,

profesionālais sports) un Departamenta īstenotās aktivitātes dažādos sporta veidos dažādām

mērėauditorijām.

Sestajā nodaĜā „Sabiedrības integrācijas veicināšana” atspoguĜotas Departamenta

aktivitātes, kas veicina sabiedrības saliedēšanās procesus un īstenotie projekti pilsoniskās

līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstībā, sociālās integrācijas veicināšanā, iecietības

veicināšanā un diskriminācijas novēršanas jomā.

Rīgas pilsētas pašvaldība, pieĦemot 2013.gada budžetu un vērtējot kopumā

ekonomisko situāciju, kā vienu no prioritātēm saglabāja izglītības jomu, novirzot arī

investīciju līdzekĜus izglītībai. Līdz ar to pašvaldība nodrošināja visas pamatfunkcijas, kā arī

vienlaicīgi varēja realizēt pašvaldības brīvprātīgās funkcijas, kurām tika piešėirti finanšu

līdzekĜi, piemēram, atalgojumu no pašvaldības budžeta finansēto izglītības iestāžu

pedagoăiskajiem darbiniekiem, kas tika noteikts lielāks par normatīvajos aktos noteikto

minimālo likmi, pabalstu pedagogiem uzsākot jauno mācību gadu, līdzfinansējumu skolēnu

ēdināšanai un citām funkcijām.

2013.gadā turpinājās aktīva sadarbība ar Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienībām

un institucijām, piemēram, ar Īpašuma departamentu, Labklājības departamentu, Satiksmes

departamentu, Informācijas tehnoloăijas centru, Rīgas Pašvaldības policiju un daudzām citām

institūcijām. Departamenta sadarbības partneri ir iekĜauti arī Gadagrāmatas nobeigumā.

6

1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta pamatinformācija

Statuss, struktūra un personāls

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (turpmāk tekstā –

Departaments) kā Rīgas pašvaldības iestāde, īsteno pašvaldības politiku izglītības, kultūras un

sporta nozarē un darbā ar jaunatni, kā arī sabiedrības integrācijas jomā. Departaments ir tieši

pakĜauts Rīgas domes priekšsēdētājam un deputātu kontroli pār Departamenta darbību realizē

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta nolikums1 nosaka, ka

Departamenta kompetencē ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītības

vecumu sasniegušo bērnu izglītības nodrošināšana (viĦu tiesību iegūt pirmsskolas izglītību,

pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību), Rīgas pilsētas kultūras dzīves norišu

daudzveidības un kultūras procesa pieejamības nodrošināšana, kultūras vērtību un

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pilsētvides kvalitātes pilnveidošana, jaunrades

attīstīšana un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem lietderīgas un radošas brīvā laika pavadīšanas

iespēju nodrošināšana, darba ar jaunatni īstenošana, sporta un fizisko aktivitāšu pieejamības

nodrošināšana, kā arī sabiedrības integrācijas veicināšana.

Tāpat nolikums nosaka Departamenta struktūrvienības, izglītības, izglītības atbalsta,

kultūras, sporta un brīvā laika padotības iestādes. Departamentu vada direktors, kas nosaka

Departamenta struktūru un struktūrvienību funkcijas.

Departamenta struktūrā ir iekĜautas: Izglītības pārvalde ar trīs nodaĜām, Kultūras

pārvalde ar trīs nodaĜām, Sporta un jaunatnes pārvalde ar trīs nodaĜām un vienu sektoru,

Administratīvā pārvalde ar četrām nodaĜām un vienu sektoru, Finanšu pārvalde ar divām

nodaĜām, Projektu un sabiedrības integrācijas nodaĜa ar Nevalstisko organizāciju atbalsta

sektoru, Audita un revīzijas nodaĜa, Juridiskā nodaĜa, Rīgas pilsētas pašvaldības projektu

vadītājs – juriskonsults, Direktora birojs un Iepirkuma nodaĜa.

Departamenta Administratīvās pārvaldes Personāla nodaĜa ir tā, kas nodrošina

personāla vadības galvenos procesus: personāla plānošanu, personāla atlasi, darba tiesisko

attiecību administrēšanu, gatavojot visus nepieciešamos dokumentus (rīkojumus, darba

līgumus, vienošanās, u.c.) Departamenta darbinieku un padotībā esošo iestāžu vadītāju darba

tiesisko attiecību jautājumos, sekmē darbinieku profesionālo izaugsmi un kvalifikācijas

paaugstināšanu un citus jautājumus.

1 2009.gada 17.decembra Rīgas domes nolikums Nr.36.

7

2013.gadā turpinājās Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu personāla datu ievade

vienotajā sistēmā KADRI, tās informācijas pilnveidošana un sistēmas lietošanas koordinēšana

un aktivizēšana Departamenta padotībā esošajās iestādēs. Departamenta darbs notika aktīvā

sadarbībā ar Rīgas domes Informācijas tehnoloăiju centru. Departamenta Personāla nodaĜas

speciālisti 2013.gadā sagatavoja 2180 rīkojumus par personāla jautājumiem, no tiem

elektroniski sastādīti 1048 vai 48,07%, 51 izziĦu un 177 vēstules. Gada laikā pieĦemts 21

padotībā esošo iestāžu vadītājs, bet atbrīvoti 18 vadītāji. Savukārt 37 darbinieki tika pieĦemti

Departamentā, bet 20 darbinieki atbrīvoti. Departamentā kopējais darbinieku skaits ir 164, no

kuriem 75% sastāda sievietes, 95,2% darbinieki ir ar augstāko izglītību, bet 4,8 % ir ar vidējo

speciālo vai vidējo izglītību (t.sk. tehniskais personāls). Departamenta darbiniekiem bija

iespēja paaugstināt savu profesionālo izaugsmi, paaugstinot gan profesionalitāti, gan

kompetences. Kopumā 2013.gadā dažādos kursos un semināros piedalījās 84 Departamenta

darbinieki.

Departamenta padotības iestādes

Lai nodrošinātu Departamenta funkciju un galveno prioritāšu kvalitatīvu un efektīvu

īstenošanu arī 2013.gadā turpinājās padotības iestāžu tīkla optimizācijas pasākumi. SaskaĦā ar

veiktajiem pasākumiem gada beigās Departamenta padotībā bija 311 pašvaldības dibinātas

iestādes (www.e-skola.lv /Iestāžu katalogs/):

� 152 Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes;

� 118 Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības iestādes;

� 13 Rīgas pilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādes;

� 9 Rīgas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādes (mākslas

un mūzikas izglītības iestādes);

� 6 Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras iestādes, t.sk.: Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu

apvienība ar 8 filiālēm; Rīgas Centrālā bibliotēka ar 26 filiālēm; Profesionālais pūtēju

orėestris „Rīga”;

� 11 Rīgas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes;

� Rīgas pilsētas pašvaldības sporta iestāde „Rīgas Nacionālā sporta manēža”;

� Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs.

Departamenta padotības iestādes finanšu līdzekĜus saĦem no Rīgas pilsētas

pašvaldības budžeta, valsts dotācijām, mērėdotācijām, pašu ieĦēmumiem, kā arī no

ziedojumiem un dāvinājumiem.

8

Lai uzlabotu, novērstu nepilnības un sakārtotu Departamenta padotības iestāžu darbību

attiecīgo normatīvo aktu prasībām, Departamenta Audita un revīzijas nodaĜa katru gadu savu

iespēju robežās veic pārbaudes. 2013.gadā veiktas 19 pārbaudes.

2013.gadā ir izdevies pastiprināt konsultatīvo darbu vairākos virzienos: sniegtas

konsultācijas Departamenta un iestāžu darbiniekiem, sniegti atzinumi Departamenta vadībai

dienesta ziĦojumu veidā par auditos konstatēto, īstenota izglītības iestāžu vadītāju un vadītāju

vietnieku (izglītības administratīvi saimnieciskajā darbā) apmācības programma.

Mērėi, priorit ātes un uzdevumi

Departaments savā darbībā vadās pēc ilgtermiĦa mērėiem, darbības prioritātēm un

nozaru jomu uzdevumiem, saskaĦā ar noteikto „Rīgas ilgtermiĦa attīstības stratēăija līdz

2025.gadam”, „Rīgas attīstības programma 2006.–2018.gadam”, „Rīgas attīstības programma

2010.–2013.gadam”, „Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīcības plāns

2012.–2014.gadam” un 2013.gada Departamenta darba plānā „RD IKSD 2013.gada darbības

mērėi, prioritātes un uzdevumi”.

Rīgas ilgtermiĦa attīstības stratēăijā un Rīgas attīstības programmas rīcības plānā ir

noteiktas Departamenta darbības prioritātes un galvenie uzdevumi.

Mērėis: izglītota un prasmīga sabiedrība.

� Iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pirmsskolas, pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības iegūšanā.

Darbības prioritātes:

� vispārējās izglītības pieejamības un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidības

nodrošināšana, kā arī iekĜaujošas izglītības vides veidošana atbilstoši sabiedrības

vajadzībām;

� izglītības iestāžu nodrošināšana ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu

materiāltehnisko bāzi;

� izglītošanās veicināšana mūža garumā.

Galvenie uzdevumi:

� vispārējās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, sekmējot iestāžu darbības jomu

paplašināšanu;

� vispārējās izglītības iestāžu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveide;

� izglītības atbalsta sistēmas izvērtēšana un pilnveide pirmsskolā;

9

� daudzpusīgu atbalsta pasākumu nodrošināšana izglītojamajiem ar izteiktiem uzvedības

traucējumiem;

� vispārējās izglītības iestāžu mācību materiālās vides un izglītības procesa pilnveide,

atbilstoši īstenotajām programmām un izglītības pakāpei mūsdienu prasībām;

� pašvaldības līdzfinansēto privāto izglītības iestāžu sniegto mācību pakalpojumu

apzināšana;

� Rīgas pilsētas mūžizglītības attīstības rīcības plāna īstenošana;

� atbalsta pasākumu nodrošināšana daudzpusīgas pedagogu profesionālās pilnveides

attīstībai 21.gadsimta zināšanu, attieksmju un prasmju apguvei un attīstīšanai skolēnos

un jaunu formu ieviešanai.

� Jauniešu attīstības un līdzdalības veicināšā.

Darbības prioritātes:

� interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidības, programmu īstenošanas

kvalitātes, to pieejamības un popularitātes veicināšana;

� bērnu un jauniešu nometĦu un pasākumu organizēšana un atbalstīšana;

� jauniešu organizāciju līdzdalības sekmēšana darbā ar jaunatni.

Galvenie uzdevumi:

� Rīgas komandu sagatavošanas un dalības nodrošināšana Latvijas Jaunatnes ziemas

olimpiādē ĒrgĜos un Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādē Ventspilī, motivējot

jauniešu regulāras un mērėtiecīgas sporta aktivitātes;

� NVO īstenoto projektu darbā ar jaunatni finansēšanas sistēmas pilnveide;

� Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana, paplašinot pašvaldības īstenotajā darbā ar

jaunatni iesaistīto personu loku.

Mērėis: radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi.

� Sabalansēta kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšana rīdziniekiem.

Darbības prioritāte: kultūras procesa nodrošināšana un tradicionālās kultūras saglabāšana.

Galvenie uzdevumi:

� Rīgas pašvaldības atbalstīto amatiermākslas kolektīvu veiksmīga dalība valsts nozīmes

skatēs un plaša pārstāvniecība Dziesmu un deju svētkos;

� Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras iestāžu un amatiermākslas kolektīvu gatavošanās

dalībai projektā „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” 2014.gadā, nodrošinot

tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un kopšanu.

10

Mērėis: ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība.

Darbības prioritāte: tautas sporta pasākumu organizācija un atbalsts dažādām mērėa grupām.

Galvenais uzdevums:

Rīdzinieku fiziski aktīva dzīvesveida veicināšana, nodrošinot Rīgas Sporta gada

pasākumu organizāciju un masveidību.

Mērėis: sabiedrības integrācijas procesu veicināšana.

Darbības prioritāte: integrētas, solidāras un sociāli atbildīgas sabiedrības sekmēšana.

Galvenie uzdevumi:

� Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas un rīcības plāna īstenošana;

� NVO nama izveide un tā darbības nodrošināšana;

� latviešu valodas kursu nodrošināšana Rīgas iedzīvotājiem;

� sabiedrības integrācijas projektu konkursu organizācija nevalstiskajām un reliăiskajām

organizācijām un Rīgas domes iestādēm;

� brīvprātīgā darba veicināšana Rīgas domes struktūrās un iestādēs.

Mērėis: efektīvas pārvaldības nodrošināšana.

Darbības prioritāte: pašvaldības finanšu līdzekĜu, mantas un resursu racionāla un lietderīga

apsaimniekošana, kā arī iedzīvotājiem aktuālas informācijas nodrošināšana.

Galvenie uzdevumi:

� optimālas finanšu līdzekĜu piesaistes nodrošināšana Departamenta funkciju izpildei,

pilnveidojot sasniedzamā rezultāta plānošanu, uzskaiti un novērtēšanu, pielietojot

tādus finanšu administrēšanas principus, kas vērsti uz efektīvu, elastīgu, atbildīgu,

caurspīdīgu un stabilu Departamenta līdzekĜu un mantisko vērtību pārvaldību;

� Departamenta interesēm un Publisko iepirkumu likumam atbilstošu un plānveidīgu

publisko iepirkumu procedūru organizācijas nodrošināšana;

� iedzīvotāju informēšana par Departamenta kompetences jomām un īstenotajām

aktivitātēm, atbilstoši mērėauditorijas informācijas lietošanas paradumiem, vienlaikus

palielinot informācijas nodrošināšanu interneta vietnēs un sociālajos tīklos.

Lai nodrošinātu norādīto prioritāšu galveno uzdevumu īstenošanu sekoja konkrētas

rīcības un aktivitātes, saskaĦā ar Departamenta 2013.gada darba plānu „RD IKSD 2013.gada

darbības mērėi, prioritātes un uzdevumi”. Savukārt visi Departamenta kompetences jautājumi

būtiski saistās ar konkrētu programmu finanšu iespējām.

11

Programmu finansējums

Rīgas pilsētas pašvaldības 2013.gada budžets tika izstrādāts, ievērojot likumos „Par

pašvaldību budžetiem”, „Par pašvaldībām”, „Par budžetu un finanšu vadību”, kā arī nodokĜu

likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Atbilstoši faktiskajām Rīgas domes

finanšu iespējām, inovatīviem pasākumiem un galvenajām tendencēm, atskaites gadā tika

pieĦemti trīs budžeta grozījumi, kas deva iespēju iestādēs sakārtot budžetu izdevumus un

aktuālās nepieciešamības optimāli piešėirtajiem līdzekĜiem. Rezultātā 2013.gada

Departamenta funkciju un mērėu darbības īstenošanai budžets sastādīja 164 864 720 latu

(skat. 1.attēlu). Pamatbudžeta lielāko daĜu 52,4% veidoja pašvaldības dotācijas, 39,2% –

valsts budžeta transferti un 8,4% sastādīja budžeta iestāžu ieĦēmumi.

1. attēls

Rīgas domes Izgl ītības, kult ūras un sporta departamenta programmu budžets pa gadiem (Ls)

6462164259641215596583445904415373542103

87250580

67972384

8645

2855

7919

8029

7085

0955

7723

5609

7652

3529

8031

52546

8635

872

1379022313462167133044371383246912411378104333139072853

164 864 720152 301 411150 198 390143 727 577

162 477 010177999147

145681109

2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

Valsts budžeta transferti Pašvaldības dotācijas Budžeta iestāžu ieĦēmumi Kopā

Avots: RD saistošie noteikumi “Par Rīgas pilsētas pašvaldības gada budžetu”.

2013.gada budžets ir veidots pēc programmu principa, paredzot finansējumu attiecīgu

budžeta programmu realizācijai. Programmu finansējums ir norādīts latos un salīdzināts ar

2012.gada piešėirto finansējumu:

� Pirmsskolas bērnu izglītības iestādes – 39 106 678 (2012.g. – 37 608 061);

� Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu

īstenošanai – 4 402 481 (2 760 030);

� Speciālās pirmsskolas bērnu izglītības iestādes – 3 610 807 (3 524 470);

� Sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – 72 183 885 (68 338 805);

� Pašvaldības līdzdalība Rīgas privātskolu akreditēto pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības programmu finansēšanā – 129 721 (123 125);

� Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1. un 2.klases skolēnu ēdināšana –

2 100 129 (1 052 081);

12

� Internātskolas un sanatorijas internātskolas – 1 419 709 (1 469 564);

� Speciālās internātskolas – 6 600 873 (6 322 906);

� Sporta un interešu izglītības iestādes – 10 064 955 (9 654 329);

� Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēėini par izglītības

pakalpojumiem – 3 281 154 (3 303 802);

� IZM un Rīgas pašvaldības dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes

sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām iemaksām

– 2 138 546 (2 008 319);

� Departamenta padotībā esošo iestāžu darbinieku obligātās veselības pārbaudes un citi

darba devēja izdevumi – 319 936 (319 936);

� Sabiedrības integrācijas programma – 234 700 (299 700);

� Rīgas pašvaldības sporta iestāde „Rīgas Nacionālā sporta manēža” – 159 145

(153 396);

� Sporta pasākumi – 1 047 231 (980 921);

� Bibliotēkas – 1 830 098 (1 755 786);

� Mācību grāmatu un mācību līdzekĜu iegāde – 1 507 085 (277 909);

� Naudas balvas Rīgas sportistiem un viĦu treneriem par izciliem sasniegumiem sportā

– 3 897 (29 102);

� Kultūras centri un nami – 3 154 928 (2 504 197);

� Konkursi par Rīgas domes finansiālu atbalstu sporta pasākumiem un sporta

organizācijām – 178 483 (176 650);

� Kultūras pasākumi – 1 610 691 (1 327 631);

� Tautas mākslas un pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksa – 1 675 629

(1 393 976);

� Romja Bēma kolekcijas saglabāšana – 8 313 (7 429);

� Bērnu mūzikas un mākslas skolas – 2 257 081 (2 071 386);

� Rīgas pilsētas kultūras stratēăijas programma – 152 656 (172 656);

� Pilsētas pasākumu noformējums – 374 386 (323 795);

� Festivālu mērėprogramma – 333 913 (318 113);

� KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu vidējās profesionālās un profesionālās

ievirzes māksla, mūzikas un dejas programmu pedagogu darba samaksai un VSA

obligātajām iemaksām – 1 557 301 (1 410 708);

� XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku programmas nodrošināšana –

607 451;

13

� Pabalstu izmaksa Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagoăiskajiem darbiniekiem –

451 570 (458 670);

� Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – 2 078 565 (1 911 770);

� Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs – 282 723 (242 188).

Jāatzīmē, ka Rīgas pilsētas budžeta viens no lielākajiem pamatbudžeta izdevumu

apjomiem ir tieši izglītībai – izglītības iestāžu uzturēšanas un ar izglītību saistīto pasākumu

finansēšanas programmām. Izglītības nozarei gada sākumā paredzētais izdevumu apjoms

sastādīja 30,7 % no Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Bez tam, lai

nodrošinātu prasībām atbilstošu un komfortablu vidi izglītības pakalpojumu sniegšanai, Rīga

pilsētas pašvaldības 2013.gada budžeta investīciju programmā Departamenta pakĜautības

izglītības un kultūras objektiem novirzīja vairāk nekā 12 milj.latu lielu finansējumu, kas

sastādīja 34% no visas investīciju programmas apjoma. Izglītības iestāžu ēku un

infrastruktūras būvniecības, rekonstrukcijas un remontdarbu izdevumi ir iekĜauti RD Īpašuma

departamenta izdevumos, jo tas administrē šīs darbības, saskaĦā ar Rīgas pilsētas pašvaldības

investīciju programmu 2013.gadam2 .

Rīgas pašvaldības budžetā ir arī budeža programma „Līdzfinansējums Eiropas

Savienības fondiem un citiem projektiem”, no kuras 2013.gadā Departamenta nozarēm tika

paredzēti 1,3 miljoni latu.

Nodrošinot progresīvas finanšu administrēšanas un pārvaldības principus,

Departamenta Finanšu pārvalde savas kompetences ietvaros atskaites gadā turpināja

pilnveidot budžeta plānošanas un izpildes ciklu visos tā posmos, stiprināja iekšējās kontroles

vidi par Departamentam piešėirtā budžeta racionālu un lietderīgu izlietojumu un vienlaikus

sekmēja efektīvāku iestāžu līdzdalību finanšu administrēšanas optimizācijas procesos.

Atbilstoši valsts fiskālās politikas attīstības scenārijam un Rīgas domes finanšu stratēăijai

2013.gadā tika nodrošināta sekmīga pāreja uz Eiropas Savienības naudas vienību Euro 2014.

gadā.

2 2012.gada 18.decembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 196, 7.pielikums.

14

2. Izglītota un prasmīga sabiedrība - PM1 3

Stratēăijā izvirzītais mērėis ir veicināt interesi par izglītību, kā arī nodrošināt izglītības

pieejamību, piemērotību tirgus vajadzībām un kvalitāti. Mērėis ir vērsts uz visu vecuma grupu

Rīgas iedzīvotājiem. Departaments mērėa Izglītota un prasmīga sabiedrība īstenošanā veic

konkrētas darbības un aktivitātes, saskaĦa ar noteiktajiem uzdevumiem.

� Nodrošināt vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas un speciālās izglītības iestādes)

pieejamību un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidību atbilstoši sabiedrības

vajadzībām.

� Veicināt zinātĦietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu un prasmju

apgūšanu.

� Veicināt eksakto zinātĦu aktualitāti.

� Veicināt izglītību mūža garumā.

� Veicināt valodu apgūšanu.

� Veicināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu

īstenošanas kvalitāti, to pieejamību un popularitāti.

� Nodrošināt interešu izglītības attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamību

bērniem un jauniešiem.

� Organizēt un atbalstīt pasākumus un nometnes bērniem un jauniešiem.

� Sekmēt jaunatnes organizāciju līdzdalību darbā ar jaunatni.

� Nodrošināt izglītības iestādes ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu

materiāltehnisko bāzi.

� Veicināt izglītības iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošinot optimālu iestāžu

tīklu.

Departaments, pārraugot un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu tīklu un

vispārējās izglītības procesa organizāciju, ievēro šādus galvenos principus:

Pieejamību – visiem sabiedrības locekĜiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības iegūt

vispārējo izglītību, veidojot iestāžu tīklu un ievērojot pilsētas demogrāfisko situāciju un

iestāžu teritoriālo izvietojumu.

Izglītības kvalitāti – jebkurai rīcībai jābūt tādai, kas izglītības kvalitāti paaugstina vai

nepazemina.

Resursefektivitāti – racionāla un mērėtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana.

3 Rīgas attīstības programmas mērėa kods – PM1

15

Izglītības jomā kā prioritāte 2013.gadā tika noteikta vispārējās izglītības iestāžu tīkla

pilnveidošana, skolu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana, izglītības iestāžu

mācību materiālās vides uzlabošana atbiltoši mūsdienu prasībām, kā arī atbalsta pasākumu

nodrošināšana un pilnveidošana skolās un pirmsskolās.

Pirmsskolas izglītības pieejamība

Pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības

daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.

2013. gadā saskaĦā ar „Pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla optimizāciju”, „R īgas

pilsētas pašvaldības skolu tīkla attīstības plānu” un „Rīgas pilsētas pašvaldības investīciju

programmu 2013.gadam” notika vietu skaita palielināšana pirmsskolas pieejamības

pakalpojuma nodrošināšanai. Rezultātā Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs tika atvērtas

papildus 8 pirmsskolas grupas, nodrošinot vietas 156 bērniem – Rīgas 95.vidusskolā atvērtas

trīs grupas, Rīgas Ezerkrastu pamatskolā atvērtas trīs grupas un Rīgas UkraiĦu vidusskolā

atvērtas divas grupas.

2013./2014. mācību gada sākumā darbu uzsāka 152 Rīgas pašvaldības dibinātas

pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām 140 ir vispārējā tipa un 12 speciālās pirmsskolas

izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas arī Rīgas pašvaldības 19

vispārizglītojošajās skolās un divās interešu izglītības iestādēs. Šajās pašvaldības izglītības

iestādēs pirmsskolas izglītības programmas apguve tika nodrošināta 26 160 bērniem, no

kuriem 25 024 bērnus uzĦēma pirmsskolas izglītības iestādēs, 939 – vispārizglītojošajās

skolās un 197 – interešu izglītības iestādēs.

2013. gadā turpinājās Departamenta sadarbība arī ar piecām privātajām izglītības

iestādēm – Pirmsskolas izglītības iestādi „Aivija”, Priv āto izglītības iestādi „Karlson”, Privāto

pirmsskolas izglītības iestādi „Zelta Rasa”, Privāto pirmsskolas izglītības iestādi „Apelsīnu

Pasaka” un Privāto pirmsskolas izglītības iestādi „Lotte” – par pašvaldības deleăēto funkciju

īstenošanu pirmsskolas izglītībā, nodrošinot ar vietām 347 bērnus, mēnesī maksājot 125 latus

par katru Rīgā deklarēto bērnu.

Kopā pašvaldības izglītības iestādēs un minētajās piecās privātajās pirmsskolas

izglītības iestādēs ar pašvaldības deleăēto funkciju pirmsskolas izglītības programmas apguve

tika nodrošināta 26 507 bērniem, saskaĦā ar pirmsskolu izglītības iestāžu norādīto informāciju

Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Pirmsskolas izglītības programmu apguve

54,5% pirmsskolas vecuma bērniem notiek grupās ar latviešu valodu, savukārt 45,5% bērni

16

īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas, no kurām grupas ar krievu valodu

sastāda vairāk nekā 99% un 0,8% grupas ar citām valodām (poĜu, ukraiĦu).

Otro gadu tika veikts informācijas apkopojums „Latviešu valodas prasmju

novērtējums 2006.gadā dzimušiem bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno

mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu”. Rezultatīvie rādītāji liecina, ka bērnu

latviešu valodas apguves līmenis ir pietiekams, atbilstošs integrētajā mācību programmā

sešgadīgiem bērniem mazākumtautību izglītības programmā ar krievu mācību valodu

noteiktajam. Tomēr turpmākajā darbā ir jāpilnveido bērnu zināšanu un prasmju līmeĦa

novērtēšanas forma, precizējot kritērijus rezultatīvajiem rādītājiem.

Pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā, Departaments noslēdza sadarbības līgumus ar 92 privātajām

izglītības iestādēm (skat .www.e-skola.lv /Iestāžu katalogs/). Rīgas pilsētas pašvaldības

līdzfinansējums 93 lati 2013.gada decembrī tika izmaksāti par 4105 bērniem, kuri apgūst

pirmsskolas izglītības programmu privātajā izglītības iestādē. Bērnu skaits, par kuriem

pašvaldība maksā līdzfinansējumu, gada laikā pieauga par 884 bērniem, jo 2013.gada janvārī

līdzfinansējums tika izmaksāts par 3221 bērnu.

Lai atvieglotu bērnu pieskatīšanas problēmu ăimenēm, kuru mazuĜi nav tikuši

pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 2013.gadā tika noteikts arī valsts atbalsts, saskaĦā

ar MK noteikumiem „Kārtība, kādā tiek piešėirts un aprēėināts valsts atbalsts par bērnu no

pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saĦem pakalpojumu

pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja”4 un „Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši

tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas

privātajai izglītības iestādei” 5.

Tā apvienojot valsts, pašvaldības un privātā sektora resursus tiek veidoti dažādi

risinājumi kā nodrošināt pirmsskolas iestādēs pēc iespējas vairāk pirmsskolas vecuma bērnus

ar vietām. Neskatoties uz to, ka katru gadu vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs tiek

palielināts, tomēr saglabājas pirmsskolas vecuma bērnu rinda. Pieprasījums pēc vietām

pirmsskolās pārsniedz nodrošinājuma iespējas un 2013.gadā ar vietu pašvaldības pirmsskolās

netika nodrošināti 2602 pirmsskolas vecuma bērni, kuri vēlējās uzsākt pirmsskolas izglītības

programmas apguvi.

No 2010. gada decembra bērnus pirmsskolā piesaka tikai elektroniski, nevis iestādē,

tāpēc Departaments sadarbībā ar pirmsskolas izglītības iestādēm izsludināja Atvērto durvju

4 2013.gada 10.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1462. 5 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1523.

17

dienas Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā bērnu vecāki klātienē varēja

apskatīt ikvienu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, iepazīties ar piedāvātajām

izglītības programmām, iestādes vadību, personālu, kā arī noskaidrot interesējošus jautājumus

par bērna ikdienas gaitām iestādē.

2013.gadā Departaments izvērtēja un saskaĦoja 43 pašvaldības pirmsskolas iestāžu

programmas, kā arī sagatavoja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas domē 73 pirmsskolu

izglītības iestāžu nolikumus.

Ar 01.01.2013. tika mainīti nosaukumi 26 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm,

(saskaĦā ar Rīgas domes 18.12.2012.lēmumu Nr.5621 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības

pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumu maiĦu”) un arī 2013.gada laikā pirmsskolas

izglītības iestādēm mainīja nosaukumus. SaskaĦā ar Rīgas domes lēmumiem Rīgas

165.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas GrīziĦkalna pirmsskolu, Rīgas

194.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi

„Zvaigznīte” un Rīgas 253.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas pirmsskolas

izglītības iestādi „Domina”.

Lai turpmāk nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu tika izstrādāts un pieĦemts

Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plāns

2014.gadam6.

2013.gadā kā viena no aktuālajām pirmsskolas izglītības darbības jomām bija atbalsta

pasākumu nodrošināšana metodiskā darba attīstībai, pedagoăiskās pieredzes apmaiĦas un

metodiskās palīdzības sniegšanai pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

2013. gada rudenī darbu uzsāka jaunievēlētā Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas

izglītības iestāžu vadītāju un pirmsskolas izglītības metodiskā darba vadības konsultatīvā

padome.

Vairāk nekā no 100 izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības

programmas, pedagogi aktīvi piedalījās izveidotajās 27 dažādās radošās darba 6 2013.gada 26.novembra Rīgas domes lēmums Nr.459.

18

grupās/darbnīcās. Lielu pirmsskolas darbinieku atsaucību guva radošā grupa „Alternatīvo

terapijas metožu izmantošana bērnu un garīgās attīstības traucējumiem attīstības veicināšanai”

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes „Mežaparks” pedagogu vadībā. Iestāde dalījās pieredzē

kanisterapijas un Montessori metožu izmantošanā pirmsskolā. Prezentāciju izvērtēšanā

radošā grupa „Mūsdienīgu tehnoloăiju izmantošanas iespējas mācību metožu dažādošanai

bērnu motivācijas un radošuma veicināšanai pirmsskolā” ieguva pirmo vietu. Darba grupā

savā pieredzē dalījās 10 pirmsskolu pārstāvji.

Turpinājās pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba kvalitātes paaugstināšanas

pasākumi. Kvalifikāciju paaugstināja 116 pirmsskolas izglītības skolotāji. Notikuši 16

semināri, 18 darba grupās. Lai pašvaldības iestāžu darbinieki apmainītos pieredzē un

veicinātu sadarbību ar privāto sektoru organizētas tikšanās privātajās pirmsskolas izglītības

iestādēs. Kopumā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagoăisko

darbinieku izglītības līmenis ir augsts, jo augstākā izglītība ir 93 % pedagogu. Vienīgi

pirmsskolas izglītības iestādēs (un arī citās izglītības iestādēs) ir gaužām niecīgs jauno

pedagogu īpatsvars, jo reāli nenotiek paaudžu maiĦa – jauno pedagogu atalgojums ir zems un

jaunie cilvēki meklē labāk apmaksātu darbu. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēs ir

problēmas ar darbinieku nokomplektēšanu, praktiski visu gadu ir pieejamas amatu vakances

pirmsskolas izglītības iestādēs (skat. http://www.e-skola.lv).

Jau trešo gadu pašvaldība godina labākos Rīgas pirmsskolu

darbiniekus, izsakot pateicību par godprātīgu, profesionālu

pedagoăisko darbu, kā arī par ieguldījumu pirmsskolas izglītības

attīstībā. Balvā ieguvēji saĦem īpašu sudraba piespraudi saules

formā, ko veidojuši mākslinieki Inita un Vitauts Straupes, kā arī

naudas balvas. Balva tiek pasniegta trīs nominācijās.

� Martas Rinkas piemiĦas gada balvu „Mūžs veltīts bērniem” saĦēma Rīgas 275.

pirmsskolas izglītības iestādes „AustriĦa” vadītājas vietniece Agrita TauriĦa.

� Balvu „Par ieguldījumu pirmsskolā” piešėīra: Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādes

vadītājai Vandai SokoĜskai, Rīgas 110. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības

mūzikas skolotājai GaĜinai Burjakai, Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas

izglītības skolotājai Vinetai Andropai, Rīgas 154. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas

izglītības skolotājai Inārai Kanterukai, Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādes „Ābecītis”

pirmsskolas izglītības skolotājai Ivetai Fernātei, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes

19

„Priedīte” pirmsskolas izglītības skolotājai Inesei TauriĦai, Rīgas 251. pirmsskolas izglītības

iestādes „Mežciems” pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai Namsonei, Rīgas pirmsskolas

izglītības iestādes „Viršu dārzs” izglītības metodiėei Dacei Kondratovičai, Rīgas pirmsskolas

izglītības iestādes „DzintariĦš” speciālās izglītības skolotājai Ingrīdai Vuškānei un Rīgas

pirmsskolas izglītības iestādes „Saulespuėe” speciālās izglītības skolotājai JeĜenai

Ofrosimovai.

� Savukārt balvu „Par ilggadīgu darbu profesijā” piešėīra: Rīgas Zolitūdes pirmsskolas

pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Inesei Circenei, Rīgas pirmsskolas izglītības

iestādes „Priedīte” pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Regīnai ĀboliĦai, Rīgas 234.

pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Innai VoroĦinai,

Rīgas 208. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai Jaunalksnei,

Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes saimniecības vadītājai AntoĦinai Aleksandrovai,

Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes veĜas pārzinei Marijai Jansonei, Rīgas 251.

pirmsskolas izglītības iestādes „Mežciems” pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai

Dreimanei, Rīgas 132. pirmsskolas izglītības iestādes „IeviĦa” pirmsskolas izglītības

skolotājai Valentīnai Lulbergai, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes „Annele” vadītājai

Inesei PlociĦai un Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestādes veĜas pārzinei Valentīnai

Dežkinai.

.

20

Pamatizglītības un vidējās izglītības iespējas

Departaments nodrošina Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju iespēju

iegūt vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, pārzina un vada izglītības procesu

un metodisko darbu Departamenta padotībā esošajās skolās. 2013.gadā turpinājās darbs pie

skolu pilnveides plāna īstenošanas, kā arī pie izglītības procesa un administratīvā darba

kvalitātes sekmēšanas Rīgas skolās.

Rīgas pilsētas pašvaldības skolu tīkla pilnveidošana notika saskaĦā ar 2013.gadā

plānotajiem pasākumiem:

� nodrošināta Rīgas domes 18.01.2011. lēmuma Nr.2516 „Par Rīgas pašvaldības skolu

tīkla pilnveidošanas pasākumiem” izpilde, organizējot Rīgas Centra sākumskolas

likvidāciju, pievienojot tās īstenotās izglītības programmas Rīgas Natālijas DraudziĦas

vidusskolai;

� atbilstoši Rīgas domes 09.04.2013. lēmumam Nr.6095 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības

speciālās izglītības iestāžu nosaukumu maiĦu” tika mainīti nosaukumi trīs speciālajām

skolām: Rīgas speciālā pamatskola – attīstības centrs pārsaukta par Rīgas Valda

AvotiĦa pamatskolu – attīstības centru, Rīgas Sanatorijas speciālā internātpamatskola

pārsaukta par Rīgas Sanatorijas internātpamatskolu un Rīgas speciālā

internātpamatskola bērniem ar dzirdes traucējumiem pārsaukta par Rīgas

internātvidusskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem;

� atbilstoši Rīgas domes 18.06.2013. lēmumam Nr.6323 „Par KārĜa Videnieka Rīgas 77.

vidusskolas nosaukumu maiĦu” skolai tika mainīts nosaukums uz Rīgas Avotu

pamatskola, kā arī skolā uzsākot īstenot izglītības programmu bērniem ar mācīšanās

traucējumiem;

� atbilstoši Rīgas domes 23.07.2013. lēmumam Nr.36 „Par Rīgas Ezerkrastu

vidusskolas nosaukumu maiĦu” skolai tika mainīts nosaukums uz Rīgas Ezerkrastu

pamatskola.

Ar minētajām darbībām Departaments meklē optimālāko risinājumu, lai nodrošinātu

racionālu resursu izmantošanu, vienlaicīgi saglabājot kvalitatīvu vispārējās izglītības ieguves

pieejamību visā Rīgas teritorijā. Pēc veiktajām skolu tīkla izmaiĦām 2013./2014. mācību gadā

darbu uzsāka 118 Rīgas pašvaldības vispārizglītojošās skolas, no tām 90 vidusskolas

(ieskaitot ăimnāzijas un vakarskolas), 24 pamatskolas un 4 sākumskolas (skat. 2.,3. attēlu).

No kopējā skolu skaita 12 ir speciālās skolas un 10 internātskolas, no kurām 8 ir speciālās

internātskolas.

21

2.attēls. 3.attēls

Rīgas pašvald ības visp ārizgl ītojošo skolu skaita dinamika m.g.s.

24

4

118119121125129

140

909193

98102107

2324222224

54559

2008

./20

09.

2009

./20

10.

2010

./20

11.

2011

./20

12.

2012

./20

13.

2013

./20

14.

Kopā v idusskolaspamatskolas sākumskolas

Rīgas pašvald ības visp ārizgl ītojošo skolu skaita dinamika sadal ījum ā

pēc izgl ītības programmu apguves

59

47

12

6061646667

474952

51

60

121191213

2008

./20

09.

2009

./20

10.

2010

./20

11.

2011

./20

12.

2012

./20

13.

2013

./20

14.

Latv iešu v alodāMazākumtautību v alodāsLatv iešu un mazākumtautību v alodās

Rīgas 71 pašvaldības vispārējās izglītības iestādē 32 511 izglītojamie izglītības

programmas apgūst latviešu valodā un 59 vispārējās izglītības iestādēs 32 284 izglītojamie

izglītības programmas apgūst mazākumtautību valodās. Pamatā 98% no mazākumtautību

izglītības programmām tiek īstenotas krievu valodā, jo tikai 2% tās apgūst citās valodās

(baltkrievu, poĜu un ukraiĦu valodā).

Lai kvalitatīvi noritētu mācību process Departaments izskatīja un sagatavoja

apstiprināšanai Rīgas domē 13 skolu nolikumus vai to grozījumus. Izvērtēja un apstiprināja

20 skolu attīstības plānus. Koordinēja 38 skolu akreditācijas uzsākšanai nepieciešamo

dokumentu izstrādi un iesniegšanu. Kā arī nodrošināja 118 skolu mācību priekšmetu un

stundu plānu un pedagogu tarifikācijas sarakstu un pārtarifikāciju elektronisku saskaĦošanu.

4.attēls

Izgl ītojamo skaita dinamika R īgas pašvald ības visp ārējās izgl ītības iest ādēs

8502979668

75247 71778 70227 67975 65762 64951 64795

9002593696

-2842 -5361-3671 -4996 -4421 -3469 -1551 -2252-2213 -811 -156

2003

./200

4.

2004

./200

5.

2005

./200

6.

2006

./200

7.

2007

./200

8.

2008

./200

9.

2009

./201

0.

2010

./201

1.

2011

./201

2.

2012

./201

3.

2013

./201

4.

Kopējais izglītojamais skaits IzmaiĦas ar iepriekšējo gadu

22

Analizējot izglītojamo skaita izmaiĦu tendences, Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās

izglītības iestādēs, redzams, ka izglītojamo skaita samazinājums mazinās (skat. 4.,5. attēlu).

Tā 2013./2014. mācību gada sākumā Rīgas pašvaldības vispārējās pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītības programmu īstenošanu uzsāka 64 631

izglītojamais. No kopējā izglītojamo skaita vispārējās pamatizglītības programmas apgūst

78,4% (76,4% – 2012.gadā) un vidējās izglītības programmas – 21,6% (23,6%–2012.gadā)

izglītojamie. Bez tam 164 audzēkĦi apgūst profesionālās izglītības programmas speciālās

izglītības skolās. Ar 2013./2014.m.g. izglītojamie, kuri apgūst kādu no profesionālās izglītības

programmām netiek iekĜauti izglītojamo skaitā sadalījumā pa klasēm.

SaskaĦā ar RD saistošajiem noteikumiem „Kārtība bērnu reăistrēšanai un uzĦemšanai

1.klasē Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs” Departaments nosaka Rīgas

pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs atveramo pirmo klašu skaitu. Sadarbībā ar RD

Informācijas tehnoloăiju centru tika izveidota digitālā skolu mikrorajonu karte, kas Ĝāva

efektīvāk organizēt bērnu uzĦemšanu 1.klasē Rīgas pašvaldības skolās. 2013./2014. mācību

gadā 107 Rīgas pašvaldības skolās tika atvērtas 292 pirmās klases un tajās kopā uzĦemti 6550

izglītojamie, kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Ja izglītības iestādē

izglītojamo skaits klasē ir mazāks par noteikto minimālo skaitu, tad iestāde veido apvienotās

klases, ievērojot, ka apvieno ne vairāk kā divas klases. Tā izglītības programmas 1.klasēs tika

īstenotas arī apvienotajās klasēs, jo klašu-komplektu skaits mācību gada sākumā bija 274.

Savukārt visās Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs 2013./2014. mācību gadā

izglītības programmas tika īstenotas 2 975 klasēs, bet klašu–komplektu skaits bija 2 853.

Pamatā klašu un klašu-komplektu starpība ir saistīta ar izglītības programmu īstenošanu

speciālajās skolās, kas sastāda no visām apvienotajām klasēm 88%.

5.attēls

Izgl ītojamo skaita sadal ījums pa klas ēm Rīgas pašvald ības visp ārējās izgl ītības iest ādēs

83

67

67

73

82

4691

08

94

08

78

28

64

92

61

71

58

10

98

02

10

20

1

54

90

53

20

51

80

48

55

49

98

52

88

49

87

53

71

54

29

56

76

58

9457

03

62

50

4963447045305017 5073548353825622578957066046

6550

1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl. 10.kl. 11.kl. 12.kl.

2003./2004. 2012./2013. 2013./2014.

23

Departaments arī 2013.gadā turpināja nodrošināt ar līdzfinansējumu Rīgas

administratīvās teritorijas privātās izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas pamatizglītības

un vispārējās vidējās izglītības programmas, saskaĦā ar MK 13.09.2001. noteikumiem Nr.399

„Noteikumi par vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz

vienu izglītojamo (gadā)” un MK 13.07.1999. noteikumiem Nr.250 „Kārtība, kādā veicama

pašvaldību savstarpējie norēėini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem

pakalpojumiem”. 2013./2014. mācību gadā ar 26 Rīgas privātskolu dibinātājiem tika noslēgti

līgumi par līdzfinansējuma saĦemšanu, kas kopā sastādīja 129 621 latu.

Uzdevuma „Veicināt eksakto zinātĦu aktualitāti” īstenošanas ietvaros sniegts atbalsts

dabaszinību satura ieviešanai Rīgas pašvaldības vispārizglītojošajās skolās – turpinot un

paplašinot pilnveidot dabaszinātĦu un matemātikas skolotāju zināšanas un pieredzi.

DabaszinātĦu priekšmetu un matemātikas inovatīvās pieredzes profesionālās pilnveides

modeli „skola strādā ar citām skolām” īstenoja divas skolas, kur ikmēneša pasākumus

apmeklēja 16 sadarbības skolu 94 pedagogi, bet profesionālās pilnveides modelī „eksperti

sadarbībā ar skolu strādā ar citām skolām” tika iesaistītas četras skolas un 26 sadarbības skolu

126 pedagogi, kuri apmeklēja 26 seminārus.

Turpinājās Eiropas Reăionālās attīstības fonda (ERAF) projekta „Kvalitatīvai

dabaszinātĦu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 63 Rīgas vispārizglītojošajās

skolās” īstenošana 56 Rīgas pilsētas pašvaldības vispārizglītojošajās skolās. 2013.gadā skolās

izveidota mācību materiālu elektroniskā vide, kā arī ar elektroniskajām grāmatām papildināti

un atjaunoti skolu bibliotēku fondi. Projekta īstenošana noslēdzās 2013.gada 31.decembrī.

Kā ik gadu, Departamenta speciālisti nodrošināja valsts pārbaudes darbu norisi 93

padotības vispārējās izglītības iestādēs, 23 privātajās izglītības iestādēs un 19 profesionālajās

izglītības iestādēs. Tāpat arī 2013.gadā tika organizēta centralizētā matemātikas eksāmena

9.klasei darbu vērtēšana. Eksāmenā piedalījās 103 Departamenta padotības vispārējās

izglītības iestādes, 16 privātās izglītības iestādes un divas profesionālās izglītības iestādes, un

kopskaitā tika izvērtēti 3 496 skolēnu eksāmenu darbi.

Uzdevuma „Veicināt zinātĦietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu

un prasmju apgūšanu” ietvaros nodrošināta izglītojamo zinātniski pētnieciskā darbība.

Departaments organizēja Rīgas pilsētas skolēnu zinātnisko konferenci. Konferences mērėis –

sekmēt skolēnu sagatavošanu akadēmiskajām studijām augstskolā un darbībai zinātnē, kā arī

veicināt un ieinteresēt nākamās profesijas izvēli. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādes laikā

skolēniem bija iespēja iepazīsties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību,

24

organizāciju un metodēm, apgūt prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un aparatūru, kā arī

pētījuma gaitā iegūto datu apstrādē un rezultātu analīzē. Rīgas pilsētas skolēnu zinātniskajai

konferencei tika pieteikti 365 zinātniskie darbi no 60 Rīgas skolām, bet konferencē mutiskai

aizstāvēšanai tika izvirzīti 300 skolēnu darbi. Darbs konferencē tika organizēts 22 sekcijās

atbilstoši zinātnes nozarēm un skolā apgūstamajiem mācību priekšmetiem. Uz valsts skolēnu

zinātnisko konferenci izvirzīja 149 skolēnu zinātniskos darbus un tajā Rīgas skolēni ieguva 67

godalgotas vietas (16 – 1.vietas, 31 – 2.vietas un 20 – 3.vietas).

Departaments 2013.gadā aicināja Rīgas pašvaldības

skolas pieteikt pretendentus Rīgas pašvaldības

balvām „Zelta stipendija” un „Zelta pildspalva”.

Rīgas pašvaldības Zelta stipendiju piešėir, lai

atbalstītu zinātkārus izglītības iestāžu absolventus un

rosinātu viĦus intensīvam, radošam studiju darbam.

Katru gadu pašiem labākajiem 12. klašu absolventiem tiek piešėirtas stipendijas 800 latu

apmērā par izcilām zināšanām un augstiem sasniegumiem Rīgas, Latvijas un starptautiskās

mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos. Pretendentus, izvirza skolas,

bet par stipendiju piešėiršanu lemj komisija.

� Zelta stipendijas saĦēma: Rīgas Valsts 1. ăimnāzijas absolventi – Māris Seržāns,

Ervīns CauĦa, Vladlens Kurajevs, Mikus PuriĦš, Gustavs MārtiĦš Upmanis, Artūrs Krasts,

Jānis Tjarve, Andris Pāvils Stikuts, Andris Locāns un Ăirts Zāăeris; Rīgas 40. vidusskolas

absolventi – Estere Šeinkmane un Georgijs Skorodumovs; Rīgas 10. vidusskolas absolvents

Andrejs Sautins; Rīgas 22. vidusskolas absolvente Anna KuzĦecova; Rīgas 65. vidusskolas

absolvents Artūrs Šilovs; Rīgas 84. vidusskolas absolvente Eva Brazēviča; Rīgas 88.

vidusskolas absolvents ĥikita Larka un Rīgas Zolitūdes ăimnāzijas absolvents Dmitrijs

Plaunovs.

Balva Zelta pildspalva dibināta, lai izteiktu atzinību un apbalvotu Rīgas pašvaldības

skolu pedagogus par ieguldījumu skolēnu mācību un audzināšanas darbā, kā arī lai motivētu

skolotājus darba kvalitātes paaugstināšanai. Pretendentus Zelta pildspalvai izvirza skolas

padome, Ħemot vērā pedagoăiskās padomes, skolēnu pašpārvaldes, skolas vecāku padomes,

un arī paša pedagoga vērtējumu. Zelta pildspalvas izvirzītos pretendentus izvērtē un nosaka

īpaša komisija, kuras sastāvā ir Rīgas domes deputāti un Departamenta speciālisti.

� Zelta pildspalvu saĦēma: Āgenskalna sākumskolas skolotāja Ināra Skutele; Rīgas 33.

vidusskolas vēstures skolotājs Dmitrijs Kapusta; Rīgas 64. vidusskolas direktore un

25

matemātikas skolotāja Dace Lāce; Rīgas 88. vidusskolas informātikas un programmēšanas

skolotāja Marina LeĜamera; Rīgas Natālijas DraudziĦas vidusskolas ăeogrāfijas skolotāja

Gunta Gultniece; Puškina liceja matemātikas skolotāja JeĜena KuĜbanoviča; Āgenskalna

Valsts ăimnāzijas bioloăijas skolotāja Vaira Strazda; Rīgas Klasiskās ăimnāzijas direktora

vietnieks izglītības jautājumos un informātikas skolotājs Sergejs Bratarčuks; Rīgas vakara

ăimnāzijas ekonomikas un ăeogrāfijas skolotāja Anna OdumiĦa; Rīgas Valsts 1. ăimnāzijas

angĜu valodas skolotāja Irēna Līkopa; Rīgas Valsts 3. ăimnāzijas bioloăijas skolotāja Anita

Rozenblate; Rīgas Valsts vācu ăimnāzijas vēstures skolotājs Māris Zvaigzne; Rīgas Zolitūdes

ăimnāzijas vēstures skolotāja JeĜena Ščerbiča; Rīgas Kultūru vidusskolas kulturoloăijas,

latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Blūma un Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolotāja

Galina Serova.

Rīgas kultūras pilī „ZiemeĜblāzma” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,

priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Departamenta direktors Guntis Helmanis

apsveica Rīgas izcilākos skolotājus un uzcītīgākos skolēnus.

26

Izglītības atbalsta personāls

Izglītības atbalsta jomā viena no prioritātēm tika noteikta daudzpusīgu atbalsta

pasākumu nodrošināšana vispārējās izglītības iestādēs, izglītības atbalsta sistēmas izvērtēšana

un pilnveide pirmsskolā. Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu izglītības atbalsta speciālistiem

ir plašs darba lauks, sniedzot visdažādākos atbalsta pasākumus izglītojamajiem, viĦu

vecākiem un attiecīgās iestādes pedagogiem.

Iepriekšējā mācību gadā izglītības psihologi konsultēja individuāli 15200 izglītojamos

un 33576 izglītojamos grupās, 6325 bērnu vecākus un 6015 izglītības iestāžu pedagogus.

Sniegta palīdzība divos krīzes gadījumos, kas bijuši izglītības iestādēs saistībā ar

psihoemocionālo drošību pirmsskolas izglītības iestādē un Zolitūdes traăēdijā. Saistībā ar

Zolitūdes traăēdiju izglītības psihologi sniedza psiholoăisko palīdzību deviĦās izglītības

iestādēs, 74 izglītojamajiem individuāli, 26 izglītojamo grupām, 23 bērnu vecākiem, 63

pedagogiem individuāli un piecām pedagogu grupām. Trīs rīdzinieku ăimenes saĦēma

apmaksātas nodarbības pie ăimenes psihoterapeita, saistībā ar bērna uzvedību izglītības

iestādēs. Izglītības iestādēs risināti arī sarežăīti pedagoăiskie gadījumi, kā arī noskaidroti

labās prakses piemēri darbā ar izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Psihologa

konsultācijas nodrošinātas 10 pirmsskolas izglītības iestādēs.

Izglītības atbalstu snieguši arī sociālie pedagogi (skat. 6.attēlu), konsultējot 27817

izglītojamos, 14245 vecākus, 11658 pedagogus, kā arī veicot 1897 pirmreizējos apsekojumus

skolēna dzīves vietā un 554 atkārtotus apsekojumus. Tāpat tika sniegts atbalsts 488 skolēniem

saistībā ar valsts pārbaudes darbiem.

6.attēls

Skolas soci ālo pedagogu individu āli sniegt ās konsult ācijas sadal ījum ā pa probl ēmu jom ām 2012./2013. mācību gad ā

(% pret kopējo norādītā subjekta konsultēto skaitu )

14

,3%

13

,8%

14

,9%

5,8

% 8,7

%

4,6

% 7,9

%

4,0

%

2,3

%

17

,2%

15

,1%

12

,6%

8,6

%

4,6

%

6,1

%

14

,0%

10

,3%

6,4

%

5,0

%

15

,8%

16

,3%

13

,6%

10

,8%

8,3

%

4,7

% 7,7

%

9,1

%

7,1

%

6,5

%

23

,6%

Nea

ttais

noti

stun

du k

avēju

mi

Uzv

edīb

aspr

oblē

mas

Mācī

bu g

rūtīb

as

Kon

flikt

situāci

jas

Var

darbīb

a

Atk

arīb

a

Soc

iālā

spa

līdzī

bas

jautāju

mi

Bērn

u/ve

cāku

tiesī

bas

unpi

enāku

mi

Atti

ecīb

asăim

enē

Cita

s pr

oblē

mas

konsultētie izglītojamie konsultētie vecāki konsultētie pedagogi

27

Pēc veiktās uzskaites, jāsecina, ka izglītojamie vislielāko atbalstu no sociālā pedagoga

saĦēma par problēmu, kas saitās ar mācību grūtībām. Analizējot izglītojamo mācību grūtības,

ir vērojami noteikti iemesli: izglītojamo neattaisnoti stundu kavējumi, uzvedības problēmas,

veselības problēmas, sociālā rakstura problēmas, adaptācijas problēmas un vēl citi iemesli.

Tieši par neattaisnoto stundu kavējumiem visvairāk ir notikušas konsultācijas ar izglītojamo

vecākiem. Savukārt ar pedagogiem aktuālākās konsultācijas ir notikušas par izglītojamo

uzvedības problēmām.

7.attēls

Soci ālo pedagogu m ājas apmekl ējumi sadal ījum ā pa probl ēmu jom ām (% pret kopējo mājas apmeklējumu skaitu norādītajā periodā)

2,2

33

,4

22

,7

14

,96,8

44,8

19

,1

20

,7

53

,9

63,2

3,7

37,9

20,621

6,74,66,3

26,120,4

Nea

ttai

snot

i

stun

du k

avēju

mi

Uzv

edīb

as

prob

lēm

as

Mācī

bu g

rūtī

bas

Kon

flikt

situāci

jas

Var

darbīb

a

Atk

arīb

a

Att

iecī

bas

ăim

enē

Bērn

u un

vecāku

tiesī

bas

un

pienāku

mi

Soc

iālā

s

pal īd

zība

s

jautāju

mi

Citi

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.

Problēmjautājumu risināšanā izglītības iestādes atbalsta personāla darbinieki

audzēkĦus un viĦu vecākus apmeklēja arī mājās (skat.7.attēlu). Vissvairāk mājas

apmeklējumu ir saistīti ar skolēnu neattaisnotajiem stundu kavējumiem un arī sociālās

palīdzības jautājumiem. No visiem sociālās palīdzības jautājumiem 29% tiek risināti par

ēdināšanas problēmu un 26% par mācību līdzekĜiem.

Izglītības iestāžu atbalsta personāls dažādus jautājumus risina ar sadarbības

partneriem, piemēram, sociālo dienestu, pašvaldības un valsts policiju, bāriĦtiesu, veselības

aprūpes iestādēm, NVO, krīzes centru u.c.

Departamenta speciālisti organizēja seminārus par metodisko darbu izglītības iestāžu

direktoru vietniekiem un speciālistiem, supervīzijas pedagogiem, kuri strādā ar agresīviem

bērniem, 1.–4. klašu skolēnu vecākiem diskusijas un tikšanās ar izglītības psihologiem par

aktuāliem bērnu audzināšanas jautājumiem. Sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības

departamentu un SOS bērnu ciematu asociāciju tika noorganizētas trīs vecāku efektivitātes

grupas, kurās 48 vecāki mācījās efektīvāku saskarsmi ar saviem bērniem.

28

Lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu atbalsta personāla (sociālā

pedagoga, izglītības psihologa, logopēda un speciālā pedagoga) darbu Rīgas pašvaldība

finansē šo darbinieku darba samaksu.

2013. gadā noslēdzās ESF projekts „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem

atbalsta sistēmas izveide”. Mācību gada laikā tika apmeklētas 77 skolas, konsultēti skolu

speciālisti un bērnu vecāki, kā arī analizēti sarežăīti pedagoăiskie gadījumi. Sadarbībā ar

pirmsskolas izglītības iestādēm tika veiktas vairākas aktivitātes, piemēram, nodarbības par

bērnu attīstības īpatnībām, gatavošanos skolai, pozitīvas disciplinēšanas metodēm, bērnu

emocionālo audzināšanu, atbalstu un palīdzību bērniem ar uzvedības problēmām u.c.

Pirmsskolas izglītības iestādēs tika veikta bērnu uzvedības novērošana, kā arī bērnu runas un

valodas pārbaudes, ko veica logopēds, un pēc tam tika organizēti semināri iestāžu

pedagogiem un vecākiem.

Kā ik gadu, būtisku un nozīmīgu darbu veica Rīgas pašvaldības Pedagoăiski

medicīniskā komisija (turpmāk tekstā – PMK), kura 2013. gadā nodrošināja:

� iespēju Rīgā dzīvojošiem vecākiem pieteikties pie speciālistiem bērniem piemērotākās

izglītības programmas ieteikšanai;

� saĦemt konsultācijas (pa tālruni) par speciālās izglītības jautājumiem;

� mācību organizēšanu mājās un individuālo izglītības plānu izstrādi;

� sadarbību ar skolu atbalsta personāla speciālistiem.

PMK veic pirmsskolas vecuma bērnu un 1.–4.klašu izglītojamo psiholoăisku un

medicīnisku izpēti, lai ieteiktu bērna attīstībai, spējām un veselības stāvoklim piemērotāko

izglītības programmu.

2013.gadā organizētas 89 PMK sēdes, kurās izskatīti 1980 vecāku iesniegumi un

izsniegti 1205 atzinumi (no tiem 748 pirmsskolas audzēkĦiem un 457 skolēniem) par

piemērotākās izglītības programmas ieteikšanu. PMK ikdienas darba neatĦemama sastāvdaĜa

ir sadarbība ar astoĦām Rīgas skolām, kurās izveidoti ilgstoši slimojošo skolēnu apmācības

centri – Rīgas 15. vidusskolā, Rīgas 53. vidusskolā, Rīgas 71. vidusskolā, Rīgas 74.

vidusskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolā, Rīgas Natālijas

DraudziĦas vidusskolā un Rīgas 18. vakara (maiĦu) vidusskolā. Balstoties uz ăimenes ārsta

atzinumu PMK iesaka audzēknim mācību organizēšanu arī mājās, kā rezultātā mācības mājās

ieteiktas 372 ilgstoši slimojošajiem bērniem.

29

Pedagogu profesionālā pilnveide un izglītība mūža garumā

Viena no aktualitātēm 2013.gadā bija atbalsta pasākumu

nodrošināšana daudzpusīgas pedagogu profesionālās

pilnveides attīstībai un jaunu formu ieviešanai. Rīgas

izglītības iestāžu pedagogi piedalījās pedagogu metodisko

izstrādĦu skatē, kuras mērėis bija aktivizēt pedagogu radošo

darbību un pieredzes apmaiĦu, popularizēt pedagogu metodisko darbu un labās prakses

piemērus mācību un audzināšanas darbā. Šajās skatēs varēja piedalīties ikviens Rīgas

izglītības iestādes pedagogs, izvēloties kādu no piedāvātajiem metodisko izstrādĦu

virzieniem: pilsoniskā apziĦa, valstiskā identitāte un patriotisms; veselība un cilvēkdrošība;

finanšu pratība un uzĦēmējspējas. Pedagogu metodisko izstrādĦu skatē piedalījās 48

pedagogi, iesniedzot 40 stundu metodiskos aprakstus. Aktīvākie pedagogi, kuri iesniedza

stundu metodiskos aprakstus, bija no Rīgas AnniĦmuižas vidusskolas, Rīgas 33.vidusskolas

un Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas. Kopumā Rīgas Izglītības un informatīvā centra (turpmāk

– RIIMC) speciālisti apmeklēja 40 mācību un klases stundas un vērtēja stundu aprakstus.

Izvērtējot pedagogu metodisko izstrādĦu skates vērotās stundas un metodiskos aprakstus, kā

ieguvumu komisija atzina: talantīgu pedagogu iepazīšanu, iespēju vērot mūsdienīgas stundas,

mērėtiecīgu un strukturētu stundu vadīšanu, dažādu prasmju attīstīšanu skolēnos, dažādu

mācību resursu izmantošanu, skolēnu iesaistīšanu stundu vadīšanā un stundu metodisko

aprakstu kvalitāti. Pedagogu metodisko izstrādĦu skates noslēgumā pedagogi tika apbalvoti ar

diplomiem, atzinības rakstiem, pateicībām un veicināšanas balvām.

Arvien aktīvāk pedagogu ikdienā ienāk „E-vide”, tāpēc skolotājiem tika organizētas

tālmācības programmas „Pedagogu profesionālās pilnveides supervīzijas” un „Interneta

resursi izglītībā”. Šīs tālmācības programmas kopā apguva 55 pedagogi.

Arī 2013. gadā izglītības iestādes saĦēma atbalstu pedagoăisko pētījumu veikšanai.

Projekta mērėis bija attīstīt pedagogu pētniecisko darbību un veicināt zinātniskās un

praktiskās pētniecības ieviešanu izglītības procesā. Projekta noslēgumā 32 autori iesniedza 16

pētījumus no 15 skolām, kuru saturs bija orientēts uz izglītības iestādes konkurētspējas

veicināšanu, pedagogu profesionālās sadarbības efektivitāti un aktualitātēm

mācību/audzināšanas darbā.

RIIMC īstenoja vairākus pasākumus jauno pedagogu atbalstam, piemēram, organizēta

jauno pedagogu „Vasaras skola”. Vasaras skolas mērėis bija pulcināt Rīgas skolotājus, kuru

darba stāžs ir no viena līdz pieciem gadiem, lai viĦi iepazītu viens otru, radītu domubiedru

30

grupu, pēc tam dalītos ar idejām un pārspriestu problēmas. Nodarbībās pedagogi izzināja

izglītības problemātiku globalizācijas apstākĜos, apguva skolēnu sasniegumu vērtēšanas

modeĜa izveidošanu un pedagoga vērtību sistēmas veidošanu, uzzināja, kā izveidot vislabākās

attiecības ar skolēnu ăimenēm, mācījās izprast motivācijas lomu mācību procesā, un arī

uzzināja, kā tikt galā ar stresu un nepakĜaut sevi profesionālās izdegšanas sindromam.

Vasaras skolā piedalījās 21 pedagogs.

Kopumā profesionālās pilnveides kursus 2013.gadā beiguši 5023 pedagogi,

organizētas 229 pedagogu grupas. Organizēti 249 metodiskie pasākumi, kurus apmeklējuši

4513 pedagogi. Profesionālo pilnveidi paaugstināja arī 35 kultūras un mākslas iestāžu

darbinieki.

Profesionālās pilnveides organizēšanā skolu kolektīvi ievēroja vairākas noteiktās

prioritātes: starpdisciplinārā saiknē, pilsoniskumā un patriotiskā audzināšanā un atbalstu skolu

metodiskās tēmas īstenošanā. Profesionālās pilnveides kursu atbalstu saĦēma 20 skolas un tos

pabeidza 530 pedagogi. Visvairāk skolas izvēlējās noklausīties kursus par metodisko tēmu,

kas skolai aktuāla, piemēram, IKT lietošana mācību procesā, kā strādāt ar skolēniem, kuriem

novērojamas mācību grūtības, kas ir efektīva mācību stunda, skolēnu zināšanu vērtēšana u.c..

Bez tam, lai pilnveidotu pedagogu IT prasmes, 22 inovatīvās pieredzes skolu dabaszinātnēs

un matemātikā pedagogi mācījās Promethean Academy mācību vides programmatūru

ActivInspire.

Oktobrī RIIMC organizēja konferenci „Pilsoniskums un patriotisms šodien”, kurā

pulcējās ap 100 Rīgas pedagogu. Konferences mērėis bija aktualizēt to, kā klases

audzinātājam runāt par pilsoniskuma jautājumiem, kā veiksmīgāk organizēt aktivitātes, lai

sekmētu patriotisma jūtu attīstīšanu skolēnos.

Arvien aktīvāk Rīgā tiek īstenota mūžizglītība, kura pieejama ikvienam galvaspilsētas

iedzīvotājam. Lai nodrošinātu Rīgas iedzīvotāju izglītības pieejamību tuvāk darba vai dzīves

vietai, pieaugušo neformālās izglītības kursi tiek organizēti arī izveidotajās četrās filiālēs –

Rīgas 61.vidusskolā, Rīgas 84.vidusskolā, Rīgas 94.vidusskolā un Rīgas 21.vidusskolā.

2013.gadā piedāvātas 37 dažādas kursu programmas, kurās piedalījās 475 iedzīvotāji. Par

iedzīvotāju līdzfinansējumu tika organizētas 21 kursu grupas 256 dalībniekiem par dažādām

tēmām, ar pašvaldības atbalstu tika īstenotas 8 kursu programmas „Latviešu valoda

veiksmīgai saziĦai” 115 Rīgas iedzīvotājiem un ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu

atbalstu īstenotas 8 kursu programmas valsts valodas apguvē 104 iedzīvotājiem.

Tāpat Departaments organizēja konkursu „Latviešu valodas apguves kursu

organizēšana un īstenošana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem”. Konkurss tika izsludināts divas

31

reizes, jo pašvaldības budžeta grozījumos Rīgas dome šim mērėim piešėīra papildu

finansējumu. Kopā abos konkursos tika saĦemti 40 projektu pieteikumi, bet konkursu

rezultātā atbalstu saĦēma 12 projekti. 2013.gadā latviešu valodas kursus uzsāka 1553 Rīgas

iedzīvotāji, kursus sekmīgi pabeidza 1391 kursants. No tiem 1274 paaugstināja latviešu

valodas prasmi vismaz par vienu pakāpi un 117 nostiprināja savas latviešu valodas zināšanas.

Latviešu valodas kursus pabeidza 378 pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, no tiem 324

paaugstināja latviešu valodas prasmi vismaz par vienu pakāpi un 54 nostiprināja savas

latviešu valodas zināšanas.

Departamentā turpina darboties Interešu un pieaugušo neformālās izglītības

programmu licencēšanas komisija. Komisija darbojas saskaĦā ar Rīgas domes Izglītības,

kultūras un sporta departamenta direktora apstiprinātu nolikumu un tās sastāvā ir iekĜauti pieci

kvalificēti nozares speciālisti, bet nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti citi eksperti

un/vai speciālisti. Programmu licencēšana notiek saskaĦā ar Rīgas domes saistošajiem

noteikumiem „Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” 7.

2013.gadā Departamentā vērsās 97 licenču pieprasītāji (2012. gadā – 78) un tika

izsniegtas 190 licences interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmām (2012. gadā

– 196). No tiem 42 licenču pieprasītāji saĦēma 51 licenci interešu izglītības programmām (18

licences tika pagarinātas, 33 licences izsniegtas no jauna), bet 55 pierasītāji saĦēma 139

licences pieaugušo neformālās izglītības programmām (39 licences tika pagarinātas, 106

licences izsniegtas no jauna).

Interešu izglītībā tika licencētas dažādas bērniem un jauniešiem paredzētas

programmas – pirmsskolas vecuma bērnu attīstības programmas, svešvalodas kursi dažādiem

līmeĦiem, kultūrizglītības, sporta un citas programmas. Savukārt pieaugušo neformālajā

izglītībā tika licencētas programmas – svešvalodu apguvē, valsts valodas apguvē, darba

aizsardzībā, darbā ar dažādām elektroiekārtām, drošības, ugunsdrošības, grāmatvedībā,

netradicionālajā medicīnā, modes, skaistumkopšanā, vides aizsardzībā un citās programmās.

7 2007.gada 6.marta Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 73.

32

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidība

Viens no Rīgas pilsētas stratēăiskajiem uzdevumiem ir veicināt interešu un

profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu īstenošanas kvalitāti, to

pieejamību un popularitāti. Departaments, sniedzot atbalstu interešu izglītības pedagogiem,

noorganizēja 24 tālākizglītības kursu programmas, kurus apmeklēja un apliecības saĦēma 720

pedagogi. Atbilstoši izglītības iestāžu prioritātēm tika aktualizētas interešu izglītības

programmas un 2013.gadā papildus finansējumu saĦēma arī jaunas interešu izglītības

programmas: Rīgas pašvaldības interešu izglītības iestādēs – sešas programmas, četras

programmas – profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, 46 programmas – vispārējās

izglītības iestādēs un viena programma Pamatskolas „Rīdze” Interešu izglītības centrā,

papildus programmām piešėirot 188 stundas.

Līdz ar to Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs tika piedāvātas daudzveidīgas un

kvalitatīvas interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas, kurās kopumā

iesaistījās 91695 audzēkĦi (skat. 8.attēlu). No tiem interešu izglītības programmās Rīgas

pašvaldības izglītības iestādēs tika iesaistīti 81362 audzēkĦi, bet profesionālās ievirzes

izglītības programmās 10333 audzēkĦi. Bez tam vairāk nekā 7600 bērnu ir iesaistīti trešo

personu piedāvātajās interešu izglītības programmās pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāatzīmē,

ka interešu izglītība, ir brīvprātīga izglītība un tā īsteno personu individuālās izglītības

vajadzības un vēlmes, neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības. Savukārt

profesionālās ievirzes izglītība bērniem un jauniešiem dod iespēju sagatavoties profesionālās

izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei.

Rīgas pašvaldībā profesionālās ievirzes izglītības zināšanu un prasmju apguve tiek īstenota

sporta, mūzikas un mākslas jomā.

8.attēls

Izgl ītojamo skaita dinamika interešu izgl ītības un profesion ālās ievirzes izgl ītības programm ās Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs

3655

5

2789

0

7372

4106

3877

5

2817

8

7531

4351

4139

7

2793

7

7017

4139

4977

1

3007

4

7452

4398

7592

3

7883

5

8049

0

9169

5

Vispārējās izglītībasiestādēs

Interešu izglītībasiestādēs

Profesionālās ievirzessporta izglītības iestādēs

Profesionālās ievirzeskultūras izglītības

iestādēs

Kopā norādītajāsizglītības iestādēs

2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

33

Rīgas pašvaldības 118 vispārējās izglītības iestādēs interešu izglītības programmās

iesaistījās 49771 audzēknis. No tiem kultūrizglītības programmās nodarbojās 68,7%

audzēkĦu, tehniskās jaunrades programmās – 2,3%, 0,8% – vides interešu izglītībā, 20,5% –

sporta izglītībā un citās programmās iesaistījās 7,7% audzēkĦu.

Rīgas pašvaldības 13 interešu izglītības iestādēs izglītības programmās iesaistījās

30074 audzēkĦi. No tiem kultūrizglītības programmās nodarbojās 54,7% audzēkĦu, tehniskās

jaunrades programmās – 6,8%, 2,7% – vides interešu izglītībā,18,2% – sporta izglītībā un

citās programmās iesaistījās 17,6% audzēkĦu.

Vislielākā interese Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs un interešu

izglītības iestādēs audzēkĦiem saglabājas par kultūrizglītības programmām (skat. 9.attēlu).

Vispārējās izglītības iestāžu (skolu) 40,8% skolēniem tā ir vērojama par mūzikas jomu, bet

interešu izglītības iestāžu 47 % audzēkĦiem tā ir par vizuālās un lietišėās mākslas jomu. Plaša

interese bērniem un jauniešiem ir arī par dejas mākslu. Skolās no visu deju žanriem 56%

dejotāji apgūst tautas dejas, bet interešu izglītības iestādēs tautas dejas apgūst 29% dejotāji,

bez tam liela interese ir arī par citām dejām (mūsdienu, klasiskām dejām u.c.).

Rīgas pašvaldības 9 profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēs (mūzikas un

mākslas skolas) 2013.gadā izglītības programmas apguva 4398 audzēkĦi, no kuriem

profesionālās ievirzes izglītības programmās iesaistījās 3561 audzēknis (81%), bet interešu

izglītības programmās 837 audzēkĦi (19%).

Papildus profesionālās ievirzes izglītības apguvei mūzikas un mākslas skolas īsteno

dažādas interešu izglītības programmas:

� sagatavošanas klases, kurās bērni apgūst pamatus izvēlētā mūzikas instrumenta spēlē

un mūzikas mācībā, lai būtu sagatavoti iestājeksāmeniem mūzikas skolas 1.klasē;

� pirmskolas mūzikas studijas, kurās uzĦem bērnus vecumā no 3 – 6 gadiem ar mērėi

veicināt katrā bērnā muzicēšanas prieku, atraisīt interesi un fantāziju, intelektuālo domāšanu,

ėermeĦa koordināciju, komunicēšanās prasmi, pašvērtējumu un veidot bērna muzikālo gaumi;

� interešu izglītības programmas bez vecuma ierobežojumiem (jebkurš interesents var

mācīties kādu no izvēlētajiem mūzikas instrumentiem vai spēlēt kādā skolas kolektīvā (ar

priekšzināšanām) vai arī kādu no mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem (mūzikas mācību,

solfedžo, mūzikas literatūru) un/vai dziedāt).

2013.gadā tika paplašināta Latgales priekšpilsētas mūzikas skola, tādējādi tai kĜūstot

par Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolu, saskaĦā ar 27.08.2013. Rīgas domes

lēmumu Nr.89. Papildus telpas deva iespēju skolā īstenot ne tikai profesionālās ievirzes

mūzikas programmu, bet arī uzsākt mākslas programmu.

34

Rīgas mūzikas un mākslas skolu audzēkĦi 2013.gadā tika arī iesaistīti vairākos

nozīmīgos pasākumos, piemēram:

� skolu kolektīvi piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos;

� mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orėestris un skolu kolektīvi piedalījās pilsētas

mēroga pasākumos – Mātes dienas koncertos, Rīgas svētkos, Latvijas Republikas

Proklamēšanas dienas pasākumos u.c.;

� skolu simfoniskie orėestri piedalījās Latvijas simfonisko orėestru asociācijas rīkotajās

meistarklasēs Rēzeknes jaunajā koncertzālē „Gors”.

Rīgas pašvaldības 11 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes audzēkĦiem

piedāvāja licencētas sporta izglītības programmas 19 sporta veidos, no tām licencētas divas

jaunas programmas – boksā un galda tenisā. Pilnveidotas septiĦas individuālo sporta veidu

bērnu un jaunatnes attīstības programmas – riteĦbraukšanā, brīvajā cīĦā, smaiĜošanā un kanoe

airēšanā, slēpošanā, vieglatlētikā, vingrošanā, paukošanā un viena sporta spēlē – bērnu un

jauniešu basketbola attīstības programma. 2013.gadā organizēts apmācības seminārs un

izstrādāts materiāls par sporta veidu attīstības programmu veidošanu. Lai veicinātu izglītības

programmu īstenošanas kvalitāti un identificētu esošās problēmas Rīgas II sporta konferencē

tika izveidota un darbojās darba grupa par tēmu „Sporta izglītības pieejamība un sporta

meistarības pilnveides iespējas”.

9.attēls 10.attēls

Izgl ītojamo skaits kult ūrizgl ītības programm ās

Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs

25

81

6

15

62

1

41

06

26

61

4

15

86

6

43

51

27

92

8

15

25

4

41

39

34

17

3

16

46

2

43

98

45

54

3 46

83

14

73

21

55

03

3

Vispārējāsizglītībasiestādēs

Interešuizglītībasiestādēs

Prof esionālāsiev irzeskultūrasizglītības

iestādēs

Kopā v isāsizglītībasiestādēs

2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g.2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

Izgl ītojamo skaits sporta izgl ītības programm ās

Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs

86

99

51

18

19

79

3

73

72

48

977

52

4

75

31

21

34

8

94

88

51

87

21

69

2

70

17

23

10

3

74

52

54

66

10

18

5

Vispārējāsizglītības

iestādēs

Interešuizglītības

iestādēs

Prof esionālāsiev irzes sporta

izglītībasiestādēs

Kopā v isāsizglītības

iestādēs

2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g.2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

35

2013.gadā Rīgas pašvaldības profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta

izglītības programmas apguva 7452 audzēkĦi, no kuriem profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmās bija iesaistīti 90,9% audzēkĦi un 9,1% audzēkĦu iesaistījās sporta