Valmieras Pārgaujas Ģimnāzijas

12.d klases

Jāņa Cīruļa

Patstāvīgais darbs Jauno Politologu skolai

08.03.2008

Gadījuma studija par diskrimināciju.

Es personīgi esmu saskāries ar lingvinistisko diskrimināciju. Tam par pamatu ir fakts, ka esmu

dzimis un audzis Latvijā. Mana dzimtā valoda ir latviešu valoda un es to cienu. Tā kā Latvijā ir viena

oficiālā valoda, es runāju tikai latviski ar citiem, izņemot ārvalstu tūristus, viesus. Šī iemesla dēļ es

esmu ticis vairākkārtēji diskriminēts. Bieži saskaroties ar apkalpojošās sfēras darbiniekiem ir nācies

saskarties ar situāciju, kad darbinieki neprot latviešu valodu. Turklāt viņi nekautrējas izrādīt sašutumu

par to, ka es nerunāju ar viņiem krieviski. Viņi nereti nodzīvojuši Latvijā pietiekami ilgu periodu, lai

apgūtu latviešu valodu sarunvalodas līmenī, bet tā vietā viņi neizrāda par to nožēlu. Tas diskriminē

latviešu valodu un mani latvieti kā tās lietotāju.

Kontaktējoties ar citiem regulāri saskaros ar situāciju, kad apkārtējie apzināti nelieto latviešu

valodu. Šie cilvēki ir krieviski runājošie. Viņi uzskata, ka man jārunā krieviski ar viņiem nevis otrādi.

Šinī gadījumā es tieku apzināti spiests runāt krieviski un piekāpties viņa prasībām. Šinīs situācijās es

vienmēr atsakos runāt krieviski un spītīgi runāju latviski vai izliekos, ka nesapratu personas teikto,

līdz tas nav izteikts latviešu valodā. Daļā gadījumu tas beidzas pozitīvi. Persona kontaktējas ar mani

latviešu valodā. Tomēr lielākajā daļā gadījumu persona mani ignorē un turpina runāt krieviski. Šinī

gadījumā es nespēju iegūt sev nepieciešamo informāciju, pakalpojumu. Vienā no šādiem gadījumiem

es Valmierā veikalā vēlējos nopirkt kādu preci. Prasot pārdevējai par attiecīgo preci es nesaņēmu

atbildi, jo viņa runāja tikai krieviski. Gala rezultātā biju spiests doties uz citu veikalu.

Diezgan bieži nākas sastapties ar to, ka sastopama divvalodība, nevis viena valoda kā to

paredz Latvijas Republikas Satversmes 4.pants. No rīta, iztukšojot pastkastīti, nereti atrodu bukletus

latviešu un krievu valodā. Skatoties televīziju rāda reklāmas krievu valodā, filmas krievu valodā ar

latviešu subtitriem. Vairāki uzņēmumi kā Tele 2 sūta informāciju divās valodās- latviešu un krievu.

Vairākos veikalos esmu saskaries ar to, ka cenu zīmes ir divās valodās. Pērkot elektronikas veikalā

preces daudzreiz līdzi nenāk instrukcija latviešu valodā. Augstākminētajos gadījumos es esmu ticis

diskriminēts kā latviešu valodas lietotājs, jeb esmu saskāries ar lingvinistisko diskrimināciju.

Šāda veida diskrimināciju rada vairāki cēloņi. Viens no būtiskākajiem cēloņiem ir tas, ka

Valodas likuma un ar to saistīto notikumu normas ir ļoti stingras uz valsts un pašvaldību sfēru. Šeit

krieviski runājošie gandrīz nemaz nestrādā. Turpretī Valodas likums ir maigs pret privātajā sektorā

strādājošajiem, dodot tiesības darba devējam noteikt valsts valodas zināšanu līmeni privātajā sektorā.

Tieši privātajā sektorā ir nodarbināts absolūtais vairākums krieviski runājošo. Privātajā sektorā

ietilpst arī apkalpojošā sfēra. Turklāt šinī nozarē bieži pašnodarbinātas personas, kā frizieres, pašas

nosaka sev nepieciešamo valsts valodas līmeni, taču daudzi to ignorē, jo viņiem pietiek ar krieviski

runājošajiem. Tie, kas nerunā krieviski, var izvēlēties citu vietu. Latviešu valoda pieprasīta tiek

lietvedībā, bet ražošanas procesā, saskarsmē darba kolektīvā, kuros vairums ir krieviski runājošie,

saziņa notiek krievu valodā. Tipisks piemērs ir celtniecība. Tur līdz ar lielo iebraucēju skaitu

pamatvaloda ir krievu. Pats personīgi esmu vasarā strādājis celtniecībā un varu apstiprināt šo

apgalvojumu.

Cēlonis, kas sekmē mani skārušo diskrimināciju ir nepietiekams finansējums Valsts valodas

centram. Līdz šim tas bija 100000 lati gadā. Šogad tas ir palielināts līdz 200000 latiem, bet tas tāpat ir

pa maz. Mazais finansējums traucē algot lielāku personālu, kas savukārt neveicina aplūkojamās

problēmas risināšanu.

Vēl viens svarīgs Šo diskrimināciju veicinošs cēlonis ir meklējams vēsturē. PSRS okupācijas

periods ir atstājis savu ietekmi. Pateicoties šim periodam pieauga krievvalodīgo skaits un to nievājošā

attieksme pret latviešu valodu.

Šī diskriminācija, manuprāt, ilgtermiņā var radīt vērā ņemamas sekas, ja šī problēma netiks

risināta. Labākajā gadījumā Latvija izveidosies par multikulturālu valsti. Šādā valstī būs vairāku

tautību sajaukums un nebūs izteikta vienas tautas, valodas dominance. Šādā situācijā aktivizēsies

etnisko konfliktu draudi, arvien grūtāk būs vienoties par neskaidriem jautājumiem. Citu kultūru varai

pieaugot vienlaikus zudīs latviešu kā tautas loma, varenība. Sliktākajā gadījumā latviešu valodas loma

arvien samazināsies. Tā lēnām zudīs līdz pazudīs citu kultūru vidū. Līdz ar valodas pazušanu, zudīs

arī visa latviešu kultūra, un latviešu tauta kā tās nesēji pazudīs. Tad var notikt tas ko neizdarīja ne

Vācu, ne Krievu vara, latvieši kā tauta pārstās eksistēt.

Izmantotā Literatūra:

1. Portāls Politika. Skatīts www.politika.lv (07.03.2008)

2. Tieslietu ministrija. Skatīts www.tm.gov.lv (06.03.2008)