GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS · garkalnes novada teritorijas plĀnojuma paskaidrojuma raksts garkalnes novada dome 3 teritorijas plānojuma i redakcijas sastāvs i sĒjums

GARKALNES NOVADA DOME

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

PIRMĀ REDAKCIJA

I sējums

PASKAIDROJUMA RAKSTS

I DAĻA un II DAĻA

GARKALNES NOVADS, 2008

Izpildītāji Projekta vadītāji:

Aivars Jurjāns Attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadītājs

Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš

Vadītāja vietnieks

Darba grupas locekļi

Sandra Čakāne Ainavu arhitekte, teritorijas plānotāja III sējums Jānis Dambis Būvvaldes vadītājs, arhitekts

sert.Nr.10-0706

Jānis Dundurs Inženieris – ceļu speciālists I sējums 2.2., 10.2.nod.

Ojārs Kligins Inženieris – teritorijas plānotājs I sējums 2.7.3.nod.

Romualds Kluss Būvinženieris, būvinspektors

Aivars Laurs Būvinženieris, nekustamo īpašumu inženieris

I sējums 8.nod.

Rūta Šmite Ģeogrāfe, zemes ierīkotāja I sējums 1.4.2.; 1.4.3.; 2.3.3.; 6.2.1.; 7.1.2.; 7.2.; 7.3. 11.nod.

Mārtiņš Zālītis Inženieris, tīklu speciālists I sējuma 2.5., 10.3.nod.

Eksperti

Modrīte Lūse Arhitekte-plānotāja, Dr.arhit. sert.Nr. 10-0968

I sējuma 1., 2.3.; 2.4.; 2.8.; 3., 6.1.; 6.2.3.; 7.1.1, 9., 10.1., 12.nod., Tekstu rediģēšana

Aija Melluma Ainavu plānotāja, Dr.hab.ģeogr.

I sējuma 1.3., 2.1.; 2.7., 2.8., 4.; 5.; 6.2, 10.4., 10.5.nod.

Pēteris Šķiņķis Attīstības stratēģijas izstrādes vadītājs, Dr.ģeogr.

Attīstības Stratēģija

Didzis Zvirbulis Autoceļu inženieris

Kartogrāfi

Jānis Skudra Vides zinātnes bakalaurs I sējuma kartes, II sējuma kartes

Juris Vucens Kartogrāfijas darbu speciālists I sējuma 10.6.nod.

Grupas darba koordinācija, datorsalikums un noformēšana:

Zane Salaka Attīstības dokumentu izstrādes koordinatore

I, II, IV sējums

Lana Zauva Būvvaldes sekretāre III sējums

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA PASKAIDROJUMA RAKSTS

Garkalnes novada dome

3

Teritorijas plānojuma I redakcijas sastāvs

I SĒJUMS PASKAIDROJUMA RAKSTS

I DAĻA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

II DAĻA GARKALNES NOVADA PERSPEKTĪVĀ ATTĪSTĪBA UN TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI

III DAĻA PIELIKUMI

IV DAĻA TEMATISKĀS KARTES (A3)

II SĒJUMS GRAFISKĀ DAĻA

III SĒJUMS TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI

IV SĒJUMS PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

I DAĻA LĒMUMI

II DAĻA NOSACĪJUMI

III DAĻA SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS MATERIĀLI

IV DAĻA PAPILDUS INFORMĀCIJA



4

Saturs

IZPILDĪTĀJI ....................................................................................................................................................... 2

TERITORIJAS PLĀNOJUMA I REDAKCIJAS SASTĀVS ........................................................................................... 3

SATURS ............................................................................................................................................................ 4

I DAĻA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ........................................................................................... 7

1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS, ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI UN IESPĒJAS .......................... 8

1.1. TIESISKAIS SATVARS ........................................................................................................................................... 8

1.2. METODIKA .................................................................................................................................................... 11

1.3. NOVADA VEIDOŠANĀS UN TERITORIJAS PLĀNOŠANAS PIEREDZE ................................................................................. 12 1.3.1. Teritorijas pārvalde un strukturēšanās 20. gadsimtā ........................................................................ 12 1.3.2. Teritorijas plānošanas pirmsākumi .................................................................................................... 13 1.3.3. Teritorijas plānošana 1944.-1992.gados ........................................................................................... 14 1.3.4. Plānošana pēc 1992. gada ................................................................................................................. 15

1.4. AUGSTĀKA LĪMEŅA UN KAIMIŅU TERITORIJU PLĀNOJUMU IZVIRZĪTIE NOSACĪJUMI ........................................................ 17 1.4.1. Rīgas reģiona un Rīgas rajona plānojumi .......................................................................................... 17 1.4.2. Kaimiņu novadu teritorijas plānojumi ................................................................................................ 20

2. TERITORIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS ................................................................................................... 23

2.1.DABAS APSTĀKĻI .............................................................................................................................................. 23 2.1.1. Reljefs un ģeoloģiskā uzbūve ............................................................................................................. 23 2.1.2. Upes un ezeri ...................................................................................................................................... 24 2.1.3. Meži.................................................................................................................................................... 26

2.2. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN SAKARI ............................................................................................................. 27 2.2.1.Transportģeogrāfiskā situācija un sasniedzamība .............................................................................. 27 2.2.2. Dzelzceļš ............................................................................................................................................. 28 2.2.3. Autoceļi un ielas ................................................................................................................................. 28 2.2.4. Transporta pakalpojumi ..................................................................................................................... 31 2.2.5. Ūdens satiksme .................................................................................................................................. 33 2.2.6. Gājēji un velotransports ..................................................................................................................... 33 2.2.7. Sakaru iestādes .................................................................................................................................. 33

2.3. PUBLISKIE PAKALPOJUMI ................................................................................................................................... 34 2.3.1. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi ...................................................................................................... 34 2.3.2. Juridiskie pakalpojumi un drošības iestādes ...................................................................................... 37 2.3.3. Komercpakalpojumu iestādes ............................................................................................................ 37 2.3.4. Nevalstiskās organizācijas ................................................................................................................. 40 2.3.5. Civilā aizsardzība un ugunsdrošība .................................................................................................... 41

2.4. MĀJOKLIS ...................................................................................................................................................... 42 2.4.1. Dzīvojamā fonda izmaiņas 1989.-2000. ............................................................................................. 42 2.4.2. Mājokļu attīstības tendences un situācija pēc 2000.gada ................................................................. 45

2.5. INŽENIERTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS ................................................................................................................ 48 2.5.1. Komunālā infrastruktūra .................................................................................................................... 49 2.5.2. Elektroapgāde .................................................................................................................................... 52 2.5.3. Siltumapgāde ..................................................................................................................................... 52 2.5.4. Gāzes apgāde ..................................................................................................................................... 53 2.5.5.Telekomunikāciju tīkli ......................................................................................................................... 54 2.5.6. Meliorācijas sistēmas ......................................................................................................................... 55

2.6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA ......................................................................................................................... 55

2.7. VIDES STĀVOKLIS ............................................................................................................................................. 56 2.7.1.Gaisa kvalitāte .................................................................................................................................... 56 2.7.2. Ūdeņu kvalitāte .................................................................................................................................. 57 2.7.3. Trokšņa piesārņojums ........................................................................................................................ 58

2.8. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI...................................................................................................... 60



5

3. APDZĪVOJUMS ............................................................................................................................................ 64

3.1. APDZĪVOJUMA VEIDOŠANĀS UN STRUKTŪRA ......................................................................................................... 64

3.2. NOVADA CIEMI ............................................................................................................................................... 68 3.2.1. Ciemu apraksti ................................................................................................................................... 69 3.2.2. Ciemu kopīgās iezīmes ....................................................................................................................... 78

4. AINAVAS ..................................................................................................................................................... 79

4.1. VEIDOŠANĀS VĒSTURE ...................................................................................................................................... 79

4.2. TELPISKĀ STRUKTŪRA ....................................................................................................................................... 80

4.3. BIOTOPI ........................................................................................................................................................ 84 4.3.1. Dominējošās biotopu grupas Garkalnes novadā................................................................................ 84 4.3.2.Dominējošās biotopu grupas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ................................................... 85 4.3.2. Mikroliegumi ...................................................................................................................................... 86

5. AIZSARGĀJAMIE DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI ......................................................................... 87

5.1. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ................................................................................................... 87

5.2. KULTŪRAS MANTOJUMS UN AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI ........................................................................... 89

6. PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBAS RESURSI ............................................................................................................. 91

6.1.CILVĒKRESURSI ................................................................................................................................................ 91

6.2. DABAS RESURSU IZMANTOŠANA ......................................................................................................................... 93 6.2.1. Lauksaimniecība ................................................................................................................................. 93 6.2.2. Mežsaimniecība ................................................................................................................................. 95 6.2.3.Pazemes ūdeņu resursi ........................................................................................................................ 96 6.2.4.Derīgie izrakteņi .................................................................................................................................. 99

7. ZEMES IZMANTOŠANA UN ĪPAŠUMA STRUKTŪRA .................................................................................... 100

7.1. ZEMES POLITIKA UN ZEMES REFORMA ................................................................................................................ 100 7.1.1. Latvijas Republikas zemes politika. .................................................................................................. 100 7.1.2. Zemes reforma Garkalnes teritorijā ................................................................................................. 101

7.2. ZEMES ĪPAŠUMU PIEDERĪBA ............................................................................................................................. 103

7.3. TERITORIJAS IZMANTOŠANA ............................................................................................................................ 105

8. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS AKTIVITĀTES UN ZEMES VĒRTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI ...................... 108

II DAĻA GARKALNES NOVADA PERSPEKTĪVĀ ATTĪSTĪBA UN TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ............. 112

9. ATTĪSTĪBAS RESURSU VĒRTĒJUMS ............................................................................................................ 113

9.1. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA, MĒRĶIS UN VIRZIENI ............................................................................................. 113 9.1.1. Vīzija un mērķis ................................................................................................................................ 113 9.1.2. Novada attīstības stratēģiskie virzieni ............................................................................................. 114

9.2. ATTĪSTĪBAS IESPĒJU VĒRTĒJUMS ....................................................................................................................... 115 9.2.1. Teritorija, apdzīvojums un infrastruktūra ........................................................................................ 115 9.2.3. Pašvaldības attīstības iespēju analīze .............................................................................................. 117

9.3. PLĀNOJUMA MĒRĶIS, UZDEVUMI UN PIELIETOJAMIE PLĀNOŠANAS PRINCIPI ............................................................... 119

9.4. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS VARIANTI .............................................................................................................. 123

10. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ................................................................................................... 126

10.1. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA ........................................................................................................................... 126 10.1.1. Apdzīvojuma telpiskais karkass ...................................................................................................... 127 10.1.2. Apdzīvojumu centru veidošana ...................................................................................................... 129

10.2. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN SAKARI ......................................................................................................... 133 10.2.1. Auto ceļi un dzelzceļi ...................................................................................................................... 133 10.2.2. Ielu tīkls .......................................................................................................................................... 134 10.2.3. Gājēju un velo celiņi ....................................................................................................................... 137 10.2.4.Publiskais transports ....................................................................................................................... 137

10.3. INŽENIERTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS. PLĀNOTĀ SITUĀCIJA. ............................................................................... 137



6

10.3.1. Ūdensapgāde un kanalizācija ........................................................................................................ 137 10.3.2. Gāzes apgāde ................................................................................................................................. 139 10.3.3. Elektroapgāde ................................................................................................................................ 139 10.3.4. Siltumapgāde ................................................................................................................................. 139 10.3.5. Meliorācija ..................................................................................................................................... 140 10.3.6. Atkritumu apsaimniekošana .......................................................................................................... 140

10.4. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMA AIZSARDZĪBA ............................................................................................... 141 10.4.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti .................................................................................... 141 10.4.2. Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiskie objekti ............................................................................ 142 10.4.3. Īpašas nozīmes teritorijas .............................................................................................................. 143

10.5. REKREĀCIJAS VIETAS UN OBJEKTI .................................................................................................................... 150

10.6. AIZSARGJOSLAS UN IEROBEŽOJUMI ................................................................................................................. 151 10.6.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ........................................................................ 151 10.6.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas ........................................................................................................... 153 10.6.3. Sanitārās aizsargjoslas ................................................................................................................... 157 10.6.4. Drošības aizsargjoslas .................................................................................................................... 158 10.6.5. Tauvas joslas .................................................................................................................................. 158 10.6.6. Vispārējie noteikumi ...................................................................................................................... 159

11. NOVADA TERITORIJAS ADMINISTRATĪVĀS CIEMU ROBEŽAS ................................................................... 159

12. NORĀDES TURPMĀKAJAI NOVADA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAI UN PLĀNA ĪSTENOŠANAI ......................... 160

AVOTI ........................................................................................................................................................... 162



7

I DAĻA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS



8

1. Pašreizējās situācijas raksturojums, attīstības priekšnosacījumi un iespējas

1.1. Tiesiskais satvars

Garkalnes novada teritorijas plānojums (turpmāk – Teritorijas plānojums) izstrādāts

uz 12 gadiem, pamatojoties uz Garkalnes novada domes 2005.gada 28.decembra un

2007.gada 31.janvāra lēmumiem par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, izstrādes

vadītāja un darba uzdevuma apstiprināšanu.

Novada teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir nodrošināt:

• novada kā patstāvīgas teritoriālas vienības līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību;

• vides kvalitāti un teritorijas racionālu izmantošanu, iedzīvotāju tiesības izmantot

un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām;

• pilnvērtīgu dzīves vidi, kvalitatīvus izglītības, veselības un sociālās aizsardzības

pakalpojumus pagasta iedzīvotājiem;

• kultūras mantojuma saglabāšanu;

• racionālu dabas un cilvēku materiālo resursu izmantošanu;

• tautsaimniecības nozaru un inženierinfrastruktūras attīstību;

• uzņēmējdarbības attīstību tirgus ekonomikas apstākļos un jaunu investīciju

piesaisti;

• sabiedrības iesaisti un līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā.

Teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo Teritorijas plānošanas

likuma un 2004.gada 19.oktobra MK noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas

plānošanas noteikumi” prasībām, ņemot vērā to grozījumus, kas izdoti teritorijas plānojuma

izstrādes laikā.

Zemes izmantošanas veidi noteikti, saskaņojot ar LR likumā „Par zemes lietošanu un

zemes ierīcību” doto klasifikāciju, kas detalizēta 2006.gada 20.jūnija MK noteikumu Nr.496

„Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikators” 2.pielikumā. Teritorijas plānojumā

ievērota minētajos noteikumos noteiktā nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas

struktūru:

01 lauksaimniecības zeme

02 mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

03 ūdensobjektu zeme

04 derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

05 dabas pamatnes

06 apbūves zeme

07 daudzdzīvokļu māju apbūves zeme

08 komercdarbības objektu apbūves zeme

09 sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme



9

10 ražošanas objektu apbūves zeme

11 satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme

12 inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme

13 pārējie objekti,

tos variējot, lai pielāgotu esošajiem/plānotajiem zemes izmantošanas veidiem.

Noteikumos Nr.496 detalizētie nekustamā īpašuma izmantošanas veidi variēti un

kombinēti, lai pielāgoties pastāvošajai/īpašnieku iecerētajai vēlamajai īpašuma izmantošanai.

Norādījumus par Teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanas veidu savietošanu

ar Noteikumu Nr.496 2.pielikumā noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem.

Saskaņā ar LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 5.februāra

lēmumu Nr.12-p Garkalnes novada teritorijas plānojums ir pakļauts stratēģiskam ietekmes uz

vidi novērtējumam. SIA „VSKB Vide” vienlaicīgi ar plānojuma izstrādi veic stratēģisko

novērtējumu un sagatavo Vides pārskata projektu.

Vienlaicīgi ar Teritorijas plānojumu izstrādāta Garkalnes novada Telpiskās attīstības

stratēģija 2008.-2030.gadam un uzsākta Attīstības programmas 2009.-2021.gadam izstrāde.

Saskaņā ar 2004.gada 19.oktobra MK noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības

teritorijas plānošanas noteikumi” 12., 13. un 15.punktu un Teritorijas plānojuma Darba

uzdevumā noteikto Garkalnes novada dome 2007.gada 12.februārī pieprasīja sniegt

nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādei no šādām institūcijām:

1. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

2. BO VAS Latvijas Autoceļu direkcija

3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

4. VAS Latvijas valsts ceļi

5. VA Sabiedrības veselības aģentūra

6. Valsts Zemes dienests Lielrīgas reģionālā nodaļa

7. VAS Latvenergo Centrālie elektriskie tīkli

8. AS Latvijas gāze

9. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

10. Rīgas rajona padome

11. Rīgas dome Pilsētas attīstības departaments

12. Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde

13. Rīgas mežu aģentūra

14. AS Latvijas valsts meži

15. Valsts meža dienests, Rīgas-Ogres virsmežniecības Ādažu mežniecība

16. SIA Lattelekom

17. VAS Latvijas dzelzceļš

18. SIA Rīgas ūdens

19. Rīgas reģiona Attīstības aģentūra, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padome

20. Ādažu novada dome



10

21. Vangažu pilsētas dome

22. Carnikavas novada dome

23. Stopiņu novada dome

24. Ropažu novada dome

25. Inčukalna novada dome

Netika saņemti nosacījumi no Ādažu novada domes un Ropažu novada domes. Ar

pēdējām divām tika organizētas atsevišķas sanāksmes (skat. 4.sēj.). BO VAS Latvijas autoceļu

direkcijas nosacījumi ir kopā ar Latvijas Valsts ceļiem, jo tās ir pakārtotas iestādes.

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā dažām institūcijām ir mainījušies nosaukumi –

VAS „Latvenergo Centrālie elektriskie tīkli” ar 2007.gada 1.jūliju sāka juridiski patstāvīgu

darbību kā AS “Sadales tīkls”. „Rīgas mežu aģentūra” ir mainījusi nosaukumu – 2007.gada

11.novembrī dibināta SIA „Rīgas meži”.

Vairāki nosacījumu skaidrojumi satur plānojuma risinājumu izstrādāšanai būtisku

informāciju, piemēram, no „Rīgas Ūdens”, „Rīgas mežiem” saņemtie, citi ir formāli un

nesatur specifisko informāciju, kas nepieciešama atbilstošās institūcijas prasību izpildei.

2007.gada 26.jūnijā papildus tika pieprasīti nosacījumi no šādiem sakaru

uzņēmumiem:

1. SIA Latvijas Mobilais Telefons

2. SIA Tele2

3. SIA Bite Latvija

4. SIA Triatel

5. VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra

6. SIA Optron

Netika saņemti nosacījumi no SIA Triatel.

Valsts aģentūrā “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”, VSIA

„Meliorprojekts” un no neatkarīgiem ekspertiem tika pasūtītas izpētes par teritorijas

ģeoloģisko uzbūvi, derīgajiem izrakteņiem, artēziskajiem urbumiem, biotopiem u.c.

Vienlaicīgi apkopota pieejamā kartogrāfiskā, rakstiskā un mutiskā informācija, kas raksturo

Garkalnes novada attīstību (citu institūciju iepriekš veiktās izpētes un projekti, novada domes

rīcībā esošie dati).

Saņemtie nosacījumi un institūciju sniegtā informācija tika ņemta vērā izstrādājot

Garkalnes novada teritorijas plānojumu un apkopota Teritorijas plānojuma 4.sējumā

„Pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi”.



11

1.2. Metodika

Darbs veikts pakāpeniski, izdalot tā gaitā trīs pēc darbības veida un satura atšķirīgas

daļas: izpēti, vērtējumu un priekšlikumu izstrādāšanu. Katrai daļai tika izvirzīti izpildāmie

uzdevumi.

Izpētes daļas sagatavošanu uzsākot, izvirzīti uzdevumi:

• nodrošināt teritorijas plānojumam nepieciešamo publiskuma pakāpi.

• noskaidrot Garkalnes novada attīstības potenciālu, t.i., novada galveno resursu

pašreizējo stāvokli.

Izskatīti šādi pamatresursi:

• transportģeogrāfiskā situācija;

• dabas un kultūrvides vērtības;

• zemes izmantošana;

• cilvēkresursi;

• apdzīvojums un apdzīvotas vietas;

• sociālā un tehniskā infrastruktūra.

Atbilstoši LR tiesību un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izskatīti Garkalnes

novada un kaimiņu pašvaldību – Rīgas rajona Ādažu, Stopiņu un Ropažu novada un Vangažu

pilsētas, kā arī augstāka līmeņa – Rīgas plānošanas reģiona un Rīgas rajona –– teritoriju

plānojumi un citi pieejamie attīstības plānošanas dokumenti un izvērtēta šajos dokumentos

izstrādāto priekšlikumu iespējamā ietekme uz Garkalnes novada pamatresursu attīstību.

Veikts novada teritorijas apsekojums dabā, īpašu uzmanību pievēršot ciemiem un to

dzīves vides kvalitāti noteicošajiem faktoriem (vides stāvoklim, zemes izmantošanai, apbūves

struktūrai, nodrošinājumam ar inženiertehnisko un sociālo infrastruktūru), kā arī zemes

izmantošanai, aizsargājamiem dabas objektiem un ainaviski pievilcīgām vietām,

kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem un teritorijām, kuru izmantošanas statuss varētu tikt

mainīts. Faktiskais stāvoklis salīdzināts ar kartogrāfiskos un rakstiskos materiālos, publicētos

avotos, kā arī mutiski iegūto informāciju. Izstrādāts Garkalnes novada ciemu un sīku

apdzīvotu vietu apsekojuma pārskats [ATSAUCE].

Vērtējošai daļai tika izvirzīts uzdevums:

Kompleksi izvērtēt novada pamatresursu pašreizējo stāvokli un norādīt to spēcīgās un

vājās vietas, kā arī iespējamās attīstības priekšnosacījumus un iespējas, ievērojot iekšējās un

ārējās fiziskās, ekonomiskās un sociālās vides īpatnības un varbūtēju nelabvēlīgu faktoru

ietekmi. Analizēt izdevības, ko esošās situācijas izmainīšanai piedāvā ārējā vide, izvērtējot

varbūtējās problēmas un ārējos draudus. Par pamatu vērtējuma, 9.nodaļas, izstrādei tika

izmantotas grupas locekļu veiktā SVID analīze un Latvijas Statistikas institūta publicētie

pašvaldību attīstības indeksi. (skat.9.nod.)



12

Priekšlikumu izstrādāšana. Šīs daļas galvenais uzdevums:

Izstrādāt zemes izmantošanas priekšlikumus Garkalnes novada teritorijai.

Uz iepriekšējos posmos iegūtās informācijas bāzes darba grupa izveidoja trīs

teritorijas izmantošanas priekšlikumu variantus. (skat.9.4.nod.) Tie prezentēti un apspriesti

novada domes Attīstības komitejā un Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma

izstrādātājfirmai, kā arī novada domes sēdē (skat. 4.sēj.). Teritorijas plānojuma priekšlikumu

daļas izstrādāšana uzsākta pēc vienošanās par vēlamo teritorijas izmantošanas priekšlikumu,

ievērojot/ pamatojoties uz tiesību un normatīvajos aktos, kā arī attiecīgo institūciju

noteiktām prasībām teritorijas izmantošanai.

Novada teritorijas pamatkarte izstrādāta ar mēroga noteiktību M 1:10000. Teritorijas

pašreizējās un plānotās izmantošanas kartes izgatavotas uz šīs pamatnes mērogā M 1:25000.

Novada ciemu teritoriju Pamatkartes, kas iegūtas no novada Pamatkartes, izgatavotas – M

1:5000, bet tematiskās kartes – M 1:70000. Attēli – shēmas aizgūti no dažādiem avotiem un

ir dažāda mēroga. Visas kartes un attēli izgatavoti/pieejami digitālā veidā.

1.3. Novada veidošanās un teritorijas plānošanas pieredze 1.3.1. Teritorijas pārvalde un strukturēšanās 20. gadsimtā

1920.-1930.gados Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā dalījumā novada

zemes (teritorija) ietilpa Rīgas apriņķa Ādažu un Ropažu pagastos. Pagastu robeža bija

Krievupīte.

1945. gada beigās, uzsākot padomju administratīvi teritoriālo reformu, Latvijas

pagastos tika izveidotas sīkākas apakšvienības – ciemu padomes. Ādažu pagastā izveidoja

četras ciemu padomes, viena no tām bija Garkalnes padome. Par jaunizveidotās vienības

centru noteikta teritorijā pastāvošā lielākā apdzīvotā vieta Ropaži (tagad Garkalne).

Reformas tālākajā gaitā 1949. gada beigās tika izveidoti 58 lauku rajoni un likvidēti

pagasti. No 1950.-1956.gadam patstāvīgā Garkalnes ciema padome ir Saulkrastu rajona

sastāvā, pēc tam Rīgas rajona (skat.1.1.att. pielikumā).

1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu Berģu ciema un Vangažu ciema

teritorijas, savukārt Garkalnes ciema zemes Gaujas kreisajā krastā iekļāva Ādažu ciemā.

1990. gadā Garkalnes ciemu pārveidoja par Garkalnes pagastu. 2004. gadā pagasts

ieguva novada statusu. Garkalnes novada kopējā teritorijas platība ir 15091.7 ha. Tas atrodas

Rīgas rajonā un ietilpst t.s. Pierīgas novaddu grupā, kas tieši pieguļ Rīgas pilsētas robežai vai

ir ar to cieši saistīta. Garkalnes novada teritorija piegulst Rīgai ZR-DA virzienā, paralēli

Ķīšezera un Juglas ezera krastiem. Atkāpe no krasta līnijas veidojusies 1970. gados, kad Rīgā

tika iekļautas lauku teritorijas aiz pilsētas dabīgās robežas – ezeru ieplakām. DR-ZA virzienā

gandrīz 20 km garumā teritoriju šķērso vēsturiski un mūsdienās nozīmīga satiksmes

maģistrāle, t.s. Vidzemes šoseja (šodien – ceļš A2), Z-D virzienā – ceļš Rīga-Tallina (A1), kas

Garkalnes teritorijā savienojas ar t.s. Rīgas apvadceļu (A4), šo abu ceļu kopgarums novada

teritorijā ir apmēram 10km. Mūsdienās šie abi ceļi kopā veido nozīmīgu starptautiskās

maģistrāles „Via Baltica” posmu.



13

1.3.2. Teritorijas plānošanas pirmsākumi 19.gs. pirmajā pusē nenotika teritorijas plānošana patreizējā izpratnē. Tajā laikā radās

pirmie teritoriju plāni zemnieku saimniecībām, kuros galvenā nozīme bija zemes gabalu

robežu, kā arī zemes labuma noteikšanai.

19.gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā notika zemes izpirkšana no muižām „pa dzimtu”.

Arhīvos atrodamas ziņas par izpirktajām zemēm pašreizējā Garkalnes novada teritorijā

kādreizējo Bukultu, Berģu muižu un Zaķumuižas teritorijās. Vēlāk, brīvās Latvijas laikā 1920.-

1930. gados zemes reformā tās tika dēvētas par vecsaimniecībām. Daudzviet novada

teritorijā saglabājušies šo seno lauku sētu nosaukumi (5.2.nod.).

Priekšstatu par to, kāda varēja izskatīties tagadējā novada teritorija kopumā, sniedz

19. gs. beigās sastādītas Ādažu un Ropažu draudžu kartes. Pie Ropažu stacijas (abpus

Krievupei) iezīmētas apbūves teritorijas ar pierakstu – vasarnīcu kolonija (vāciski –

Willenkolonie), tikai Bukultu muižas pusē tā saukta par Ropažu, bet Ropažu muižas pusē –

par Zaķumuižas (Waldenrode) koloniju. 1914.gadā Ropažos bija ap 50 vasarnīcas, kas

lielākoties piederēja rīdziniekiem.

1911.gadā izstrādāts Bukultu (pašreizējā Garkalnes ciema) apdzīvotas vietas plāns

Bukultu muižas zemē (LVVA, 1679.fonds, 194.apraksts, 118. lieta), kas detalizēti (ar ielu tīklu)

ietver teritoriju ziemeļos no Rīgas – Pēterburgas dzelzceļa. Plānā ir norāde, ka joslā starp

dzelzceļu un šoseju ir vasarnīcu kolonija kopš 1902. gada.

Teritorijas plānošanai piekritīgi jautājumi daļēji risināti Pirmās zemes reformas gaitā,

sadalot muižu zemes. Doma par apdzīvotas vietas izveidošanu pie Ropažu stacijas palika

spēkā un apskatīta gan pie Zaķumuižas, gan Bukultu muižas sadalīšanas 1920. gadu sākumā.

Piemēram, Zaķumuižas sadalīšanas projektā (LVVA, 1679.f., 172. apr., 1482.lieta),

vienā no tā variantiem, Ropažu vasarnīcu ciemā izdalīti 167 apbūves gabali, un tie atrodas

rietumos no tagadējās Mālpils šosejas, mežā ap ezeriem. Savukārt Bukultu muižas

sadalīšanas lietā (LVVA, 1679.f., 172.apr., 1334. lieta) norādīts, ka vasarnīcu apbūves

gabaliem izdalīti 130 ha, tajā skaitā 81 ha platībā mežā jau ir vasarnīcas.

Vēlāk, 1920. gadu vidū tika izstrādāts atsevišķs Ropažu ciema zemes sadalīšanas

projekts (LVVA, 1679. fonds, 172.apr., 1444 lieta]. Tomēr joprojām tiek runāts par apdzīvotās

vietas divām daļām – abpus Krievupei kā robežai. Tikai 1926. g. izstrādāts vienots apbūves

projekta plāns [LVVA, 1679 fonds, 173. apraksts, 89. lieta], kurā plānotā apbūves teritorija ir

krietni mazāka, nekā tas parādīts muižu zemju sadalīšanas plānos. Tomēr minētajā projektā

papildus ap izplānoto teritoriju vēl iezīmēta plašāka teritorija, kuras nozīme nav paskaidrota.

Iespējams, tā bija domāta kā rezerve turpmākajai attīstībai.

1930.gadā par Ropažiem (tagadējo Garkalni) atrodama šāda informācija (LKV, 18. sēj.,

36696): „ciems Ropažu pagastā, veidojies kopš 1908.g. kā vasarnīcu ciems priežu mežā pie

Ropažu stacijas un šosejas. 1914.g. Ropažos bija ap 50 vasarnīcas, kas lielākoties piederēja

rīdziniekiem. 1935.g. – 64 dzīvojamās ēkas, 252 pastāvīgie iedzīvotāji (ziemā). Tirgus 2 reizes

nedēļā.”

Atsevišķi skatāms jautājums par zemes izdalīšanu apbūvei Juglas un Baltezera krastos.

Pirmie apdzīvoto vietu plānojumi šeit tika izstrādāti 1930. gados. Kā piemēru var minēt Juglas

ciema (projektā – Juglas parks, pašreiz Rīgas pilsētas teritorijā) plānojumu kādreizējās Berģu



14

muižas zemēs. Savukārt Langstiņi (sākotnēji kā vasarnīcu vieta) un tagadējais Upesciems

pakāpeniski attīstījās laika gaitā.

1.3.3. Teritorijas plānošana 1944.-1992.gados

Perioda sākumā plašāka mēroga teritorijas plānošana nenotika, arī būvniecības

apjomi bija niecīgi. Par šo laiku liecina bij. padomju armijas daļu un to aizņemto teritoriju

izbūve Garkalnē un Langstiņos, ģimenes māju apbūves izvietošana ap Langstiņu ezeru, pie

Baltezera un Bukultos, kā arī zivsaimniecības sovhoza Upesciems ciemata izbūves

sākumposms.

1960. gados Latvijā sākās t.s. lauku rajonu rajonālā plānošana. Institūtā „Latgiprozem”

tika izstrādāti visu Latvijas rajonu rajonālā plānojuma shēmas, kurās noteica galveno zemes

lietotāju robežas, t.s. perspektīvo ciematu izvietojumu un iedzīvotāju skaitu. Garkalnes ciema

padomes teritorijā 1970. gadu sākumā galvenie zemes lietotāji ir sovhozs „Upesciems” un

valsts mežu fonds. Sovhoza robežās plānots izmitināt 980 iedzīvotājus, no tiem 200 sovhoza

galvenajā ciematā Upesciemā, pārējos Langstiņos un Baltezerā. (skat.1.2.att.pielikumā)

Sovhoza ciemata „Upesciems” plānošana uzsākta 1970.gadu sākumā. Izvēlētajā vietā:

bij. Berģu muižas centrā, sovhoza pārvalde atradusies jau pirms plānošanas uzsākšanas.

Saimniecības vajadzībām izmantotas esošās muižas ansambļa ēkas, izņemot skolas lietotās,

bet uzceltas arī dažas jaunas – kūts, garāžas, divas daudzdzīvokļu, vairākas vienģimenes

dzīvojamās ēkas.

Atbilstoši prasībām, ciemata teritorijas plānojums izstrādāts kā zonējums, kuru

papildina detālplānojums (skat.1.3.att.pielikumā)

1.1.tabula

Ciemata „Upesciems” teritorijas bilance uz 1973.gadu

Ciemata dzīvojamās zonas platība 14.57ha 25.7%

tostarp aprēķinātā komunālās apbūves zonas platība 0.68

individuālās apbūves zonas platība 3.7

Ražošanas zonas platība 8.19 14.8%

Pārējām vajadzībām 33.89 59.82%

Ciematā plānots bērnu dārzs 90 vietām, skola – 300 vietām. Aprēķinātā vienģimenes

(t.s. individuālās) dzīvojamās ēkas vidējā dzīvojamā platība 45m2.

Detālplānojums izstrādāts ciemata centrālajai daļai un aptver teritoriju ap t.s. Garās

jūdzes un tagadējās Elenburgas ielas krustojumu. Plānotas sabiedrisko ēku un t.s. komunālās

dzīvojamās apbūves platības. Komunālā apbūve veidota no divstāvu 8-12 dzīvokļu mājām,

kas izvietotas kompaktā 0.82ha lielā teritorijā pie Elenburgas ielas, ārpus L.Juglas palienas.

Risinājums vērtējams pozitīvi gan no inženierģeoloģiskā, gan pēctecības saglabāšanas, gan

ainavas vizuālās pievilcības izmantošanas viedokļa.

Nav informācijas kāpēc komunālā apbūve īstenota atkāpjoties no detālplānojuma

priekšlikumiem.



15

Pakāpeniski notikusi Upesciema ciemata individuālās apbūves zonas izbūve.

Vienģimenes mājas būvētas pamatojoties uz parcelācijas projektiem, kuri piedāvā korektu

apbūves izvietojumu.

1980.gadu beigās novada teritorijā aktīvi veidojas t.s. dārzkopības kooperatīvi. To

plānojumi notiek pēc īpašiem nosacījumiem paredzot nelielos (maks. 600m²) apbūves

gabalos būvēt sezonas lietošanas mājas, kuru lietderīgā platība nepārsniedz 36 m². Ceļu

platums visbiežāk ir viena braucamā josla bez trotuāriem, nav centralizētas ūdensapgādes un

kanalizācijas.

Šī veida, sezonas lietošanas domāto ciematu plānojuma paraugs ir arī dārzkopības

sabiedrības „Baltezers” dienvidu rajona izbūves plānojums Bukultos (skat.1.4.att.pielikumā).

1.3.4. Plānošana pēc 1992. gada Garkalnes pagasta ekonomiskās attīstības salīdzinošā analīze. Garkalnes pagasta

padome un SIA „Reģionālo studiju centrs.” [ATSAUCE] Darbs izstrādāts ievērtējot 1998.gadā

izstrādātās Rīgas reģiona ekonomiskās analīzes materiālus. Tā paredz, ka:

• Turpinās esošā attīstības tendence: pagasta apdzīvotā vieta Garkalne un bijušās

rūpniecības zonas transformējas par darījumu teritorijām ar rūpnieciskās ražošanas

elementiem.

• Izmantojot apkārtējo pagastu mežu resursus, veidojas kokapstrādes uzņēmumi,

kuri atrodas pie pagasta robežas vai pagastu teritorijā, bet darbaspēks nāk no Garkalnes

pagasta.

• Rīgas tuvums padara pagastu par ērtu "guļamistabu" - attīstās mazstāvu

dzīvojamā apbūve, pilnveidojās daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūve - līdz ar to ekonomikā

dominē servisa un pakalpojumu, izklaides objekti.

Kā iespējamais drauds tuvākajā nākotnē minēts: Valsts attīstības politika skar tikai

Rīgu un ostas, atstājot novārtā rajonu centrus. Teritorijas telpiskās attīstības vīzija nav

izstrādāta.

Ekonomikas attīstības vīzijā minētie, ar/uz 1998. gada analīzes materiāliem balstītie

redzējumi, 2008. gadā realitātei atbilst daļēji – aktīvi veidojas „guļamistabas”, mazāk aktīvi

notiek rūpniecības zonu transformācija un kokapstrādes attīstība, darījumu centrs neveidojas

Garkalnē, bet tuvāk Rīgai Berģos. [ATSAUCE.]

Arhitektu biroja SIA “NAMS” izstrādātais “Garkalnes pagasta teritorijas plānojums

2004.-2016.gadam”. [ATSAUCE] Šo plānojumu Garkalnes novada dome atcēlusi sakarā ar

RAPLM rīkojumu „Par Garkalnes pagasta padomes 2004. gada 30. decembra saistošo

noteikumu „Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2004.-2016. gadam” apturēšanu.

Galvenās RAPLM minētajā plānojumā konstatētās neprecizitātes un neatbilstība

normatīvajiem aktiem ir šādas:

• Teritorijas plānojumā ir paredzēta apbūve virszemes ūdensobjektu

aizsargjoslu teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados.

• Teritorijas plānojumā noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana neatbilst Rīgas

rajona teritorijas plānojumā noteiktai plānotai (atļautai) izmantošanai.



16

• Garkalnes pagasta padome apstiprinājusi teritorijas plānojumu pirms

atzinuma saņemšanas no Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas,

valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” un valsts akciju sabiedrības

„Latvenergo”. [ATSAUCE]

Spēkā esošais “Garkalnes novada teritorijas plānojums 2007.-2019. gadam” izstrādāts

saskaņā ar LR MK 19.10.2004. noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas

plānošanas noteikumi” par pamatu izmantojot arhitektu biroja SIA “NAMS” izstrādātā

“Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004.-2016.gadam” materiālus. [ATSAUCE]

Spēkā esošā Teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta ievadā norādīts, ka

plānojumā „ir parādītas teritorijas, kurās ir pietiekoši detalizēti apbūves noteikumi,

apgrūtinājumi, ceļu un inženierapgādes infrastruktūra, kā arī to plānotais (atļautais)

izmantojums konceptuāli atbilst Rīgas rajona plānojumam, kā arī tās neatrodas virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reiz simt gados.

Teritorijas, kuras neatbilst minētajiem nosacījumiem, plānojumā ir noteiktas kā turpmākās

izpētes teritorijas un to izmantošanas noteikumi tiek risināti nākamajā Garkalnes novada

teritorijas plānojumā”.

Dažādas izmantošanas teritorijas parādītas teritorijas izmantošanas kartēs,

paskaidrojuma rakstā skaidrojumu/norāžu par patlaban apbūvei izmantojamo/turpmākās

izpētes teritoriju izvietojumu un kvalitātēm nav.

Paskaidrojuma rakstā nosauktas šādas pagasta attīstības pamatvērtības:

• Garkalnes pagasta plašā teritorija ar daudziem apdzīvotajiem centriem ir labs

pamatojums tās izaugsmei,

• Garkalnes pagasta iedzīvotāji un viņu ieinteresētība pārmaiņās un visas

pagasta teritorijas attīstībā.

• Intelekta un investīciju piesaiste Garkalnes pagastā sadarbības procesā ar

valsts un ārvalstu investoriem un nevalstiskajām organizācijām.

• Partnerattiecības ar apkārtējo teritoriju pašvaldībām un sadarbība ar citām

valsts pilsētām un pagastiem.

Izvirzīti šādi novada ekonomiskās attīstības mērķi:

• Radīt uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi,

• Veicināt tranzīta apkalpošanas attīstību

• Popularizēt biznesa iespējas un veicināt investīciju piesaistīšanu”.



17

1.4. Augstāka līmeĦa un kaimiĦu teritoriju plānojumu izvirzītie

nosacījumi

1.4.1. Rīgas reăiona un Rīgas rajona plānojumi

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums

Reģiona plānojuma priekšlikums veidots tā, lai sekmētu Rīgas reģiona Attīstības

stratēģijā (līdz 2025.gadam) [ATSAUCE] un Attīstības programmā (2005.-2011.gadam)

[ATSAUCE] izvirzīto attīstības politikas mērķi – nodrošināt reģiona vienotu attīstīšanos un

konkurētspēju; ilgtspējīgu attīstību; augstas dzīves kvalitātes īstenošanu.

Telpiskajā plānojumā skatīti tikai kā prioritārie izvēlētie telpiskās struktūras

pilnveidošanas virzieni. Ieteikts šāds reģiona telpiskās struktūras modelis:

• Apdzīvojuma sistēma – saliedēta un policentriska.

• Infrastruktūra un sasniedzamība – augstas kvalitātes infrastruktūra un laba

sasniedzamība.

• Lauku telpa – dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide.

Šajās jomās izvirzīti šādi galvenie mērķi un uzdevumi:

Apdzīvojums

• attīstīt esošos apdzīvojuma centrus, bagātinot to funkcijas atbilstoši vietas un

apkārtējo teritoriju resursiem un teritoriālā izvietojuma noteiktiem

priekšnosacījumiem, veicinot/panākot jaunas apbūves izvietošanu/

koncentrēšanos pastāvošajos apdzīvojuma centros – pilsētas un lauku ciemos, lai

racionāli izmantotu/taupītu (t.sk. pašvaldību finanšu) resursus un areālā saglabātu

neapbūvētās teritorijas ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un rekreācijai, kā arī

nacionālas/reģionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai;

• veicināt laukos viensētu un to grupu pastāvēšanu/saglabāšanos kā teritorijas

relatīvi vienmērīgas apdzīvotības garantu.

Infrastruktūra un sasniedzamība

• attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu, stiprinot dzelzceļa tīkla

kapacitāti un infrastruktūras kvalitāti, nodrošinot dzelzceļa vadošo lomu, kā arī

uzlabojot autoceļu infrastruktūru;

• uzlabot starptautisko sasniedzamību;

• uzlabot vietējo sasniedzamību – attīstīt telpiski līdzsvarotu un vienlīdzīgi pieejamu

sabiedriskās satiksmes un informācijas komunikāciju tīklu visā reģionā, palielinot

lauku teritoriju sasniedzamību;

• stiprināt Rīgas reģiona transporta sistēmas sasaisti ar citu reģionu sistēmām.

Lauku telpa

• saglabāt laukos cilvēkresursus, nodrošinot lauku apdzīvotību un vides kvalitāti;

• attīstīt un racionāli izmantot esošo infrastruktūru, jaunu attīstību plānojot vietās

ar esošu infrastruktūru;



18

• racionāli izmantot dabas resursus un kultūras mantojumu, saglabājot, uzturot un

izmantojot kultūrainavu, kultūras un dabas mantojumu rekreācijai, kultūras

tūrisma un ilgtspējīga tūrisma attīstībai, kā arī rekultivējot degradētas

kultūrainavas;

• saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, izmantojot dabas vides kvalitāti kā vērtīgu

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā.

Atzīmēts, ka apdzīvoto vietu, tostarp centru, fiziskās struktūras veidošanā priekšroka

tiek dota jau apgūtu teritoriju atjaunināšanai šī jēdziena plašākajā izpratnē, pēc iespējas

ierobežojot līdz šim neapbūvētu teritoriju apgūšanu un ka Rīgas funkcionālās darbības un

ietekmes telpa sniedzas pāri tās administratīvākām robežām. No plānošanas viedokļa Rīgas

attīstība jāskata kontekstā gan ar Rīgas aglomerācijas, gan Latvijas un dažkārt pat Baltijas

jūras reģiona attīstību, tāpēc rosināts izstrādāt:

• kopīgu Rīgas +Pierīgas (Rīgas rajona) struktūrplānu;

• kopīgu Rīgas + Pierīgas ilgtspējīga transporta plānu;

• kopīgu Rīgas + Pierīgas zili-zaļās struktūras plānu.

Dota šāda Rīgas reģiona struktūras vīzija līdz 2025.gadam:

Apdzīvojums: Rīgas reģions –

• konkurētspējīgs, Eiropas nozīmes metropoles reģions;

• reģions ar augstu kvalitāti visā reģiona teritorijā dažāda rakstura vidēs;

• funkcionāli sakārtota teritorija, kurā racionāli izmanto resursus (t.sk. zemi) un par

prioritārām tiek uzskatītas publiskās vajadzības;

• reģions, kur apdzīvojuma centrus saista kvalitatīvu radiālu un lokveida maģistrālu

un ceļu tīkls;

• vienots veselums, saliedēts un policentrisks.

Infrastruktūra un sasniedzamība

• reģions A-R, Z-D transporta plūsmu krustpunkts, starptautiski ātri sasniedzams

Eiropas nozīmes pasažieru un kravu transporta mezgls, kura transporta sistēma

saista Eirāziju ar Rietumeiropu;

• reģionā ir vienota sabiedriskā transporta sistēma ar dzelzceļu kā mugurkaulu, kas

nodrošina visiem kvalitatīvus pasažieru pārvadājumus un ātru reģiona iekšējo

sasniedzamību;

• reģionā atjaunināts un paplašināts autoceļu un dzelzceļa tīkls;

• visiem un visā reģiona teritorijā pieejama, kvalitatīva informācijas komunikācijas

infrastruktūra.

Lauku telpa

• Laukos saglabāti cilvēkresursi, jo novērsta migrācija no laukiem uz Rīgu/Pierīgu un

pieaudzis pilsētnieku skaits lauku/brīvdienu mājās;

• Nostiprinātas pilsētu–lauku partnerattiecības. Pieaugušas cilvēku un pakalpojumu

plūsmas virzienā lauku teritorijas – vietējie attīstības centri – reģionālie centri –

Rīga;



19

• Daudzveidīgas ekonomiskās aktivitātes. Papildus tradicionālajām nozarēm –

pakalpojumi, inovatīva m/v uzņēmējdarbība, amatniecība, tūrisms un ar to

saistītie pakalpojumi;

• Saglabāta reģiona lauku identitāte, savdabība un pievilcība, dabas un kultūras

vērtības tiek racionāli izmantotas un atbilstoši pārvaldītas.

Reģiona plānojumā ietilpst arī vadlīnijas, kuras atbilstoši 2005.gada 5.aprīļa MK

noteikumiem Nr.236 "Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi" ir saistošas tikai

rajona līmeņa plānojumiem. [ATSAUCE]

Garkalnes novada teritorijas plānojumu Rīgas reģiona plānojuma nostādnes/

norādījumi var ietekmēt tikai pastarpināti caur Rīgas rajona plānojumu.

Rīgas rajona teritorijas plānojums

„Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam” [ATSAUCE] izstrādāts saskaņā

ar 2005.gada 11.oktobra MK noteikumiem Nr. 770 „Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas

noteikumi” un ievērojot Rīgas plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma

perspektīvu, kurā noteikti reģiona telpas attīstīšanas virzieni un vadlīnijas. Kā galvenās

prioritātes izvirzītas:

• iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana,

• mūsdienīgas transporta un vides infrastruktūras attīstība,

• līdzvērtīga lauku teritoriju attīstība,

• daudzveidīgas ekonomiskas attīstības veicināšan.a

Norādīts veidot tādu telpiskās plānošanas politiku, lai tiktu līdzsvaroti ekonomikas

attīstības mērķi ar teritoriju ekoloģisko nestspēju. [ATSAUCE]

Atzīmēts, ka Rīgas piepilsētas areālā ir izveidojusies atšķirīga no citām rajona

teritorijām apdzīvojuma struktūra, jo Pierīgas urbānās attīstības teritorijas pašlaik veido arī

Rīgas pilsētas morfoloģisko robežu, to apbūve saaugusi ar Rīgas pilsētu un turpina pilsētas

telpisko struktūru.

Rajona teritorijas izmantošanas noteikumos ir dotas vadlīnijas pašvaldību teritoriju

plānojumiem, kā arī definēti galvenie plānošanas principi, atbilstoši Rīgas reģiona teritorijas

plānojuma un Eiropas telpiskās plānošanas politikas pamatnostādnēm [ATSAUCE].

Rajona teritorijas izmantošanas noteikumos ir noteiktas:

• prasības apdzīvojuma struktūras attīstībai, tostarp apdzīvojuma centru un

transporta infrastruktūras attīstībai;

• prasības maģistrālajām inženiertehniskajām komunikācijām un inženiertehnisko

komunikāciju tīklu attīstībai;

• prasības riska objektiem un teritorijām;

• aprobežojumi un citas prasības, kā arī doti norādījumi par teritoriju atļauto un

aizliegto izmantošanu.

Teritorijas plānojuma daļa teritorijas izmantošanas noteikumi kopā ar grafisko daļu ir

apstiprināti kā saistošie plānojuma dokumenti, kas nosaka Rīgas rajona teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu (MK noteikumu Nr.770 „Rajona teritorijas plānošanas noteikumi”



20

40.punkts). Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 6.panta 7. punktu, tie jāievēro

izstrādājot vietējo pašvaldību teritoriju plānojumus.

Rajona plānojumā netiek noteikti konkrētu zemes gabalu izmantošanas veidi, mērķi

un aprobežojumi, jo tas ir vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu uzdevums.

1.4.2. KaimiĦu novadu teritorijas plānojumi Garkalnes novads robežojas ar Vangažu pilsētu un Ādažu, Ropažu un Stopiņu

novadiem. Visām šīm pašvaldībām ir spēkā esoši teritorijas plānojumi, kas pieejami RAPLM

Teritorijas plānošanas departamenta metodiskajā kabinetā. Tālāk apskatītie plānojumi

aprakstīti pamatojoties uz metodiskajā kabinetā pieejamajiem materiāliem.

Vangažu pilsētas teritoriālais plānojums 2006.- 2018.gadam

Izstrādātājs: Vangažu pilsētas dome , izpildītājs – arhitekte Dace Bērziņa, 2006.

[ATSAUCE].

Pilsētas plānojums izstrādāts kā izolētai teritorijai: paskaidrojuma rakstā nav nekādu

norāžu par attieksmi/saskari ar kaimiņu pašvaldībām un iespējamām kopīgām interesēm vai

konfliktsituācijām. Kartogrāfiskajā materiālā detalizētas tikai teritorijas pilsētas robežās, aiz

tām – fona tonējums.

Garkalnes novada attīstību var ietekmēt un kopīgu interesi var izraisīt priekšlikumi

par Vangažu pilsētā esošo meža teritoriju starp grants–smilšu karjeru un ceļu A2

izmantošanu. Šajā teritorijā plānotas:

• posmā novada robeža – ceļš ar divu līmeņu nobrauktuvi uz ceļu A2 -

mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas ar palīgizmantošanu dabas pamatne, parki, zaļās

zonas u.c. rekreācijas nozīmes teritorijas;

• posmā aiz ceļa ar divu līmeņu nobrauktuvi uz ceļu A2 – derīgo izrakteņu

ieguves teritorijas un aiz tām mežsaimniecības teritorijas.

Ādažu pagasta teritoriālais plānojums

Izstrādātājs: Ādažu pagasta padome, plānojuma vadītājs Silvis Grīnbergs, izstrādāts

periodā 2000.- 2005.gads. [ATSAUCE]

Ādažu novada un Garkalnes novada robeža sadala izsenis apgūto Baltezera ciema

apbūvi, kā arī L.Baltezera ezera ūdens tilpni. Abu novadu intereses saskaras arī 2000.gados

uzsāktajos apbūves projektos ap/pie M.Baltezera Alderu apkārtnē. Novadu sadarbības

nepieciešamība vides aizsardzībā un ar to saistīto inženiertehnisko jautājumu risināšanā

norādīta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes noteikumos (09.06.2000. Nr.3-3/1489) kā

prasība atrisināt automaģistrāles Rīga – Ādaži – Garkalne galīgo variantu sadarbībā ar

Garkalnes pagastu un Rīgas pilsētu. Ierosināts veikt trases ietekmes uz vidi novērtējumu.

Plānojot kanalizācijas sistēmas ierīkošanu Baltezera un Alderu ciemā, teikts, ka

jāizvērtē varianti pieslēgumam pie Rīgas pilsētas kanalizācijas sistēmas vai „Ādažu - Triāde”

NAI, neminot iespēju sadarboties ar Garkalnes novadu.

Garkalnes teritorijas nostūra ap Āņiem sasniedzamību var uzlabot Ādažu novada

teritorijas plānojumā pieteiktais projekts par jauna tilta būvniecību pār Gauju no Ādažiem uz



21

Kadagu, un tur esošā tilta konstrukciju izmantošanu jaunam tiltam starp Āņiem un Iļķeni, lai

savienotu šo attālo Ādažu nostūri ar Vidzemes šoseju.

Garkalnes novada dome ir iepazinusies ar plānojuma I redakciju (atzinums/nosacījumi

01.06.2005.Nr.3-09/272). Iebildumu par TP I redakcijas risinājumu nav izteikti, lūdz izskatīt

priekšlikumu mainīt „Via Baltica” turpmākās izpētes teritorijas, lai Garkalnes pagastā trasi

varēti plānot ārpus apdzīvotās vietas Bukulti. Priekšlikums atbalstīts un sadarbības gaitā

atrasts pieņemams risinājums.

Par Ādažu pagasta teritorijas plānojuma galīgo redakciju (publiskā apspriešana

notikusi 2005.gada oktobrī) Garkalnes pagasta padome atsauksmi nav sniegusi.

Stopiņu pagasta teritorijas plānojums 2003.-2014.gadam

Izstrādātājs: SIA „Nagla IF” projekta izstrādes vadītāja I. Pivare 2003.g., spēkā stājies

2004.gada 12.februārī. [ATSAUCE]

Teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta I daļas esošo situāciju aprakstošās I.

nodaļas „Attīstības priekšnosacījumi” 6.5 sadaļā „Kaimiņu pagastu attīstība” iekļauts teksts:

„Garkalnes pagasta padome 2001.gada oktobrī ir uzsākusi izstrādāt Garkalnes

pagasta teritorijas plānojumu, bet kopīgas interešu teritorijas ar Stopiņu pagastu nav

noteiktas”.

Arī I daļas 18.nodaļā un II daļas IV apakšnodaļas 9.39 punktā runāts par kopīgo

interešu teritorijām. Tās definētas, kā „teritorijas, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā

īpašuma izmantošanu kaimiņu pašvaldībā un Stopiņu pagastā. Teritorijas nosaka abpusēji

vienojoties pašvaldībām. Tās var būt paredzētas Rīgas rajona plānojumā”. Tālāk tekstā nav

nekādu norāžu par konkrētām, pārrunu ceļā vai citādi noteiktām kopīgo interešu teritorijām.

Punkta 9.39.4. apakšpunktā Papildinājumi ir teksts, ar kuru pašvaldība apņemas :

„Sniegt informāciju kaimiņu pašvaldībām par Stopiņu pagasta pierobežas objektiem,

kuru aizsargjoslas ievērtējamas Rīgas pilsētas , Ropažu un Garkalnes pagasta un Salaspils

pilsētas ar lauku teritoriju vietējā teritorijas plānojumā vai kurus paredzēts izvietot robežu

tuvumā, un kuri būtiski varētu ietekmēt teritorijas izmantošanu”.

Teritorijas plānojuma kartē Teritorijas plānotā izmantošana, visa Stopiņu novada

teritorija starp ceļu P2 un ceļu P4 noteikta kā turpmākās izpētes teritorijas, izņemot relatīvi

šauru joslu gar M.Juglas upi iepretim Garkalnes novada Amatnieku ciemam, kas paredzēta

retinātai individuālajai apbūvei.

Ropažu pagasta teritorijas plānojums 2004.-2016.gadam

Izstrādātājs: SIA „NAGLA IF”, projekta izstrādes vadītāja I.Pivare. Galīgā redakcija

2005.gads. [ATSAUCE]

Paskaidrojuma raksta 5.6.sadaļas nosaukums „Kaimiņu pašvaldības”. Tajā nosauktas

pašvaldības, ar kurām Ropažu novads robežojas.

Kā svarīgākie kopīgo interešu jautājumi, nenorādot kāpēc un kā tie risināmi,

daudzkārt nenorādot arī ar kurām pašvaldībām, nosaukti:

• Lielās Juglas upes baseina apsaimniekošana,

• ceļu tīkla saskaņošana pierobežā (Stopiņu pag.),

• sabiedriskais transports,



22

• rekreācijas vietas Ropažu pagastā ,

• meliorācijas sistēmu noteces,

• nostādnes saskaņošana transporta koridoru attīstības jautājumos,

• projektu saskaņošana robežai piegulošajos īpašumos,

Norādot pašvaldību, ar kuru jautājums risināms, nosaukta kopīga tūrisma maršruta

izstrāde ar Allažu pagastu. Norādīts, ka lai risinātu reģionāla mēroga problēmas un īstenotu

projektus, kas skar vairāku pašvaldību intereses, nepieciešama vienošanās par kopējām

politiskām nostādnēm un resursu ieguldījumu.

Iepazīšanās ar kartē Teritorijas plānotā izmantošana attēlotiem priekšlikumiem rāda,

ka Garkalnes un Ropažu novadi varētu apsvērt iespējas kooperēties, meklējot

inženiertehniskās apgādes un transporta risinājumus vismaz trīs kopīgās robežas posmos:

• pie Upesciema L.Juglas krastos, kur abpus robežai iespējama jaunu

vienģimenes māju grupu/kvartālu attīstība;

• pie M.Juglas, kur Garkalnes krastā paredzēts attīstīt Amatnieku ciemu, bet

Ropažu krastā tieši pie upes paredzēta neliela vienģimenes ēku grupa, aiz tās – turpmākās

izpētes teritorijas (ar nodomu veidot tur apbūvi);

• pie Sunīšiem, kur Ropažu teritorijā relatīvi tuvu ir apdzīvotā vieta Mucenieki,

kur darbojas centralizēts ūdensvads un kanalizācija ar attīrīšanas iekārtām, kuru jaudas

rezerves ir gandrīz izsmeltas. Savukārt centralizēto siltumapgādi Muceniekos nodrošina katlu

māja, kas saņem dabas gāzi no Rīgas-Paņevežas vada Zaķumuižas stacijas.



23

2. Teritorijas vispārējs raksturojums

2.1.Dabas apstākĜi

2.1.1. Reljefs un ăeoloăiskā uzbūve

Sadaļa sagatavota, balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūras sagatavotajiem materiāliem [ATSAUCE]

Pēc zemes garozu veidojošo iežu vecuma, sastāva, saguluma apstākļiem un

fizikālajām īpašībām, vertikālajā griezumā iezīmējas trīs atšķirīgi kompleksi: apakšējais –

kristāliskais pamatklintājs, vidējais – pirmskvartāra nogulumu sega un augšējais – kvartāra

perioda veidojumi.

Kristāliskā pamatklintāja virsma Garkalnes novada teritorijā ieguļ 1000-1200 m

dziļumā, un tas tieši neietekmē pašreizējos dabas apstākļus un procesus.

Pirmskvartāra nogulumu slāņa kopbiezums ir 950-990 m, tos veido vairāku ģeoloģisko

sistēmu nogulumi: dziļākie ir kembrija, pēc tam – ordovika, silūra un devona sistēmu

nogulumi. Pēdējie atrodas tieši zem kvartāra nogulumiem, to kopējais biezums ir 460-500 m.

Kvartāra periods ir visjaunākais Zemes attīstības periods, tā nogulumi pārklāj devona

nogulumu virsmu. Zemes virsmas nogulumu un reljefa veidošanā lielākā nozīme ir

procesiem, kas norisinājās leduslaikmetā (pleistocenā) un pēcleduslaikmetā (holocenā).

Pēdējais sākās pirms 10 tūkst. gadiem un turpinās pašreiz.

Leduslaikmetā Latvijas teritorijai vairākkārt no ziemeļiem uzvirzījās kontinentālais

ledājs, bet Garkalnes novada teritorijā konstatēti tikai pēdējā apledojuma nogulumi.

Kūstot un atkāpjoties ledājam, tā priekšā izveidojās lieli sprostezeri, kuros nogulsnējas

smilšaini un granšaini nogulumi, bet dziļākajās vietās arī mālaini un putekļaini nogulumi.

Apmēram pirms 11,8 tūkst. gadiem tagadējā Garkalnes novada teritoriju (kopā ar apkārtni

ārpus tā robežām) pārklāja Baltijas ledus ezers. Tā krasts (19-20 m virs jūras līmeņa) redzams

pie Vangažiem. Šajā laikā pie Vangažiem Baltijas ledus ezerā ietecēja senā Gauja, izveidojot

plašu deltu. Pēc tam, kad ledus ezera krasts atkāpās, sanestos smiltājus pārpūta vējš un

izveidojās kāpas un kāpu masīvi, kas redzami arī pašreiz. Vietām kāpu veidošanās notika vēl

nesen, pēdējo gadsimtu laikā, kad notika mežu izciršana.

Aptuveni pirms 8-4 tūkst. gadiem Baltijas ledus ezeru nomainīja nākamā Baltijas jūras

attīstības stadija – Litorīnas jūra. Sarūkot un atkāpjoties tai, Rīgas līča dienvidu krastā

veidojās pāržmaugas (nērijas), kas no jūras atdalīja lagūnas. Šajā laikā jūras ūdens piepildīja

arī Ķīšezera un Juglas ezeru ieplakas (pašreiz šie ezeri ir mazāki, it sevišķi Juglas ezers) un pa

Lielās un Mazās Juglas ielejām iesniedzās tālu sauszemē. Pārtrūkstot saiknei ar jūru, sāļūdens

ezeros pakāpeniski pārvērtās par saldūdeni.

Pēdējos 2 -3,5 tūkst. gados, kad Juglas ezers ieguva pašreizējās aprises, sākās Lielās

un Mazās Juglas lejteču pagarināšanās un plašo palieņu veidošanās (aluviālie nogulumi). Abu

upju ietekas apvidū veidojas plaša delta, tajā pakāpeniski no Juglas ezera atdalījās atsevišķi

ūdens iecirkņi, kas pakāpeniski aizauga. Tā veidojies tagadējais Mašēnu ezers (agrāk saukts

par Attaku). Minētais process Juglas ezerā turpinās ārpus novada teritorijas.



24

Pēc Latvijas ģeomorfoloģiskās rajonēšanas shēmas, novads atrodas Piejūras zemienē,

Rīgas smiltāju līdzenumā. Virsma viegli viļņota, uz tās pamata paceļas kāpu masīvi un grēdas.

Reljefa pazeminājumos – ezeri un purvi. Īpatnējs veidojums ir Lielās un Mazās Juglas ielejas

ar plašajām palienēm, kas novada teritorijā ir pārveidotas pēc zivju dīķu sistēmas

izveidošanas.

Pašreiz novērojamā uzbērumu veidošana Mašēnu ezera un zivju dīķu krastos,

sagatavojot tos būvniecības vajadzībām, rada riska situācijas. Pirmkārt, zem uzbērumiem

atrodas kūdraini un dūņaini nogulumi ar mazu nestspēju, un uzbēruma veidošanas sekas ir

praktiski neprognozējamas. Otrkārt, notiek gruntsūdens piesārņošana un veidojas dzīves

videi nelabvēlīgi apstākļi.

2.1.2. Upes un ezeri Upes

Garkalnes novada teritorija atrodas uz ūdensšķirtnes starp Gauju un Daugavu.

Kopumā upju tīkls nav sazarots, to pārstāv Daugavas baseina upju (Lielā un Mazā Jugla,

Tumšupe, Krievupe) posmi, kā arī mazi strauti un novadgrāvji.

Krievupe – no kopējā garuma 48 km apmēram trešdaļa atrodas Garkalnes novadā. Pie

tās atrodas apdzīvotās vietas – Garkalne un Makstenieki, kuru turpmākā paplašināšanās var

ietekmēt gan upes, gan gruntsūdeņu kvalitāti. Krievupe ietek Upesciema dīķos. Pašreiz nav

prognozes, kā pakāpeniskā dīķu aizbēršana ietekmēs Krievupi.

Tumšupe – novada teritorijā atrodas tikai neliels posms, kas vienlaikus ir robeža ar

Ropažu novadu. Upes ieleja Garkalnes robežās pārsvarā ir apbūvēta, tur atrodas Skuķīšu

ciems. Tā kā ciemā nav centralizētās ūdens savākšanas sistēmas, tiek ietekmēta upes ūdens

kvalitāte.

Lielā Jugla un Mazā Jugla. Novada teritorijā atrodas to lejteces un sateka

dienvidaustrumos no Mašēnu ezera. Šeit izveidojusies plaša delta ar pļavām, kas pavasaros

pārplūst. Pa Mazo Juglu iet robeža ar Stopiņu pagastu, bet Lielā Jugla līkumo starp

uzstādinātajiem dīķiem. Kopumā teritorija starp zivju dīķiem ziemeļos un Mazo Juglu

dienvidos ir stipri pārveidota, gan agrāk izveidoto dīķu ietekmē, gan pēdējos gados straujās

apbūves ietekmē. Upju ūdens kvalitāte – vidēja, to nosaka notekūdeņi no apbūves

teritorijām.

Lielie ezeri

Lielais Baltezers – novada robežās atrodas tikai ezera dienvidu daļa. 1903.gadā tika

atklāta Gaujas – Daugavas ūdenssistēma, ko izbūvēja ‘Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas

sabiedrība’, lai plosti nebūtu jāvelk uz Rīgu pa jūru. Sākumā kanāls bija domāts ne tikai

plostiem, bet arī kuģošanai no Rīgas līdz Līgatnes papīrfabrikai, tomēr nodoms netika

realizēts. Gaujas – Mazā Baltezera kanāla garums ir 3 km, kanāls cauri abiem ezeriem - 5,9

km, no L.Baltezera uz Ķīšezeru – kanāls 2,45 km, tam pievienojas Bukultu strauts, kas iztek no

L.Baltezera. Pēc kanālu izrakšanas ezera ūdenslīmenis pazeminājās par 1,8 metriem.

[ATSAUCE]



25

Līdz ar to sākās cits attīstības process, kas ezeru virza uz paātrinātu novecošanos. Pēc

agrāko pētījumu ziņām, vēl 19./20. gs. mijā ezers bija oligotrofs. 20. gs. sākumā izdotajā

Konversācijas vārdnīcā atrodama ziņa, ka pirms kanāla izrakšanas ūdens ezeros bija tīrs un

dzidrs, jo nekas tajos neieplūda. Tagad, pēc kanāla izrakšanas ezeros ieplūst ‘neskaidrs, vēl

koku plostu bojāts ūdens’. [ATSAUCE]

Bukultu muižas zemes sadalīšanas lietā (1920-30-tie gadi) atrodama ziņa, ka pie

Salaspīšļu mājām Lielā Baltezera krastā izveidojusies 85 m plata zemes josla starp ezeru un

zemes īpašuma robežu, un notikusi sarakste par to, vai šo joslu pievienot īpašumam, tādējādi

to paplašinot.

Pašreiz Lielais Baltezers ir hipereitrofs: ezers pastiprināti aizaug, kādreiz smilšaino

dibenu klāj dūņas, ezera piekraste piesārņota. Eitrofikāciju veicina apbūves blīvuma

palielināšanās pēdējās desmitgadēs, notekūdeņu ievadīšana ezerā ( gan lielākie saimnieciskie

objekti, gan individuālās mājsaimniecības), ezera piekrastes piesārņojums. Apkārtnē

pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāte. 20.gs. sākumā ezerā bija trīs salas, bet pašreiz piecas,

turklāt vērojami jaunu salu aizmetņi.

Langstiņu ezers – platība 35,7 ha, vidējais dziļums – 3,6 m. Ezers mezoeitrofs.

Dienvidu galā iztek neliels strauts, kas caur Langstiņu purvu nonāk līdz Upesciema dīķiem.

Apkārtējo ainavu un ezera ūdens kvalitāti ietekmē apbūve krastos. Ciemam nav centralizētas

notekūdeņu savākšanas sistēmas, visi ūdeņi nonāk gruntsūdeņos un ezerā. Tas veicina

pastiprinātu aizaugšanu, ezera ūdens ziedēšanu. Praktiski ezers nav piemērots peldēšanai.

Langstiņu ezers savulaik bija viens no Rīgas apkārtnes ezeriem, kas izcēlās ar izcili labu ūdens

kvalitāti un tai atbilstīgu augu valsti, kuras indikātorsugas ir Dortmaņa lobēlija un ezerenes

(Isoetes ). Pašreiz ezers ir degradējies, šis process sācies jau pirms vairāk kā 20 gadiem, un

nav apturams. [ATSAUCE]

Mašēnu ezers – platība 34,9 ha, vidējais dziļums 0,8 m. Aizaugošs ultraeitrofs ezers,

piemērots zivīm un putniem. Piekraste daļēji apbūvēta, ieplūst notekūdeņi (sadzīves un

saimnieciskie). Notiek ezera padziļināšana un palieņu uzbēršana.

Sunīšu ezers – platība 22-26 ha, vidējais dziļums 33 m. Ziemeļos – noteka uz Lielo

Juglu. Ezers stipri pārveidots, krasti apbūvēti, vietām – uzbērti.

Pēdējā laikā novērojama ezeru kvalitātes pasliktināšanās. Tas attiecas uz Lielo un

Mazo Baltezeru, uz Langstiņu ezeru, Mašēnu un Sunīšu ezeru, kuru baseinos un tuvākajā

piekrastes joslā pastiprinās antropogēnās slodzes, bet netiek veikti aizsardzības pasākumi.

Upesciema zivju dīķi Izveidoti 1960-tajos gados, Upesciema zivsaimniecība darbojās vēl līdz pat 1993.

gadam. Dīķu kopplatība apm. 70 ha. Pašlaik notiek dīķu aizbēršana, to vietā tiek plānota

apbūve. Tā kā dīķu sistēma veidota kā regulējama sistēma, lai nodrošinātu zivju audzēšanas

ciklu, kurā katrs dīķis pilda savu noteiktu uzdevumu, tad arī dīķu aizbēršanai (vai ūdens

nolaišanai) vajadzētu notikt, rēķinoties ar šīs sistēmas konstruktīvām īpatnībām. Kā norādīts

Meliorprojekta vēstulē Garkalnes novada domei (15.06.2006), pašreiz dīķu sistēma vairs

nevar kalpot zivsaimniecības mērķiem, jo tā vairs nav regulējama. Dīķiem vairāk ir ainaviska

nozīme. Tomēr vērā ņemami riski saistās ar dīķu aizbēršanu, izmantojot tam nepiemērotus



26

materiālus (iespējams vides piesārņojums), kā arī ar aizbēršanas rezultātā radītajām

nestabilajām gruntīm.

Zivju dīķi 1990-to gadu sākumā bija kvalificēti kā putniem nozīmīga vieta, taču pašreiz

intensīvās apbūves dēļ to nozīme samazinās, tādēļ tie ir izslēgti no šādu vietu saraksta.

Pavasaros dīķos pulcējas ziemeļu gulbji, ligzdošanas laikā novērots lielais dumpis, melnais

stārķis, jūras ērglis.

Mežezeri Mežezeri kopā ar apkārtējiem mežiem un purviņiem Garkalnes novada teritorijā

veido savdabīgas meža ainavas. Jaunciema mežos šādas ainavas izdalāmas ap Jūgezeriem, kā

arī ap Maku, Vidus un Linezeru (Līņezeru). Baltezera mežos ļoti atraktīva ainava izveidojusies

ap Sudrabezeru, Sekšu un Venču ezeriem, bet dienvidos no Garkalnes ciema – ap Dūņezeru,

Peldezeru un Tumšezeru.

Jāpiezīmē, ka nereti dažādos laikos izdotajās kartēs vienam un tam pašam ezeram ir

atšķirīgi nosaukumi. Piemēram (pirmais nosaukums ir pašreiz lietotais): Līņezers – Linezers –

Līņu ezers; Dūņezers – Dūņu ezers – Raudas ezers; Peldezers – Salas ezers – Sēru ezers;

Tumšezers – Līkais ezers – Melnezers; Asaru ezers – Rauduļa ezers. Bet kādreizējais

Dūņezers, ziemeļos no Venču ezera redzams 1930-to gadu kartē, pašreiz ir pazīstams kā

Glāziņpurvs.

Daudzu mežezeru ūdenslīmenis pēdējā gadsimta laikā ir pazeminājies, jo apkārtējos

mežos veikta meliorācija. Piemēram, vēl 1930-to gadu sākumā tagadējie ezeri – Lielais un

Mazais Jūgezers bija viens ezers. Vidusezera (Lielā Maku ezera) platība no 12 ha 20.gs.

sākumā samazinājusies līdz 5 ha pašreiz.

Raksturīgi, ka mežezeru lielākā daļa ir brūnūdens ezeri un pieder pie diseitrofā tipa,

tie ir ļoti sekli (līdz 2 m) vai sekli (2 līdz 9 m). Ezeri atrodas dažādās aizaugšanas stadijās, gar

to krastiem vērojamas slīkšņas un purvi.

Mežezeru krastos izveidojušies biotopi, kas atbilst Eiropas nozīmes biotopu grupām.

Pie tādiem pieder (iekavās biotopa kods kopējā klasifikācijā): pārejas purvi un slīkšņas (7140),

distrofie ezeri (3160), degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā

atjaunošanās (7120).

2.1.3. Meži Meži aizņem 11050 ha (novada kopplatība – 15053 ha) jeb 73% no novada

kopplatības.

Garkalnes novada meži atrodas Rīgas-Ogres virsmežniecības Ādažu mežniecības

pārraudzībā un aizņem 40% no Ādažu mežniecības teritorijas. Īpašumu struktūra:

• Rīgas pilsētas domes meži – 7624 ha;

• VAS Latvijas valsts meži – 1791 ha;

• privātie meži – 1635 ha.

Novada teritorijas mežos dominē priede – 92% no platības. Pārējās koku sugas –

bērzs, egle, melnalksnis u.c. – katra aizņem 1-2% . Purvi aizņem 2% no mežu teritorijas.

Pēc augšanas apstākļiem meži sadalās šādi: 74% no platības aizņem sausaiņu meži,

11% - kūdreņi, bet slapjaiņi, purvaiņi un āreņi – katrs pa 5%.



27

Pēc mežaudžu vecuma grupām meži sadalās šādi: vidēja vecuma audzes aizņem 36%,

pieaugušas audzes - 28%, briestaudzes – 24%, jaunaudzes un pāraugušas audzes – katra 6%.

Garkalnes novada teritorijā nodalās vairāki meža masīvi:

1. Jaunciema meži. Masīvs atrodas rietumos no L. Baltezera, tā platība apmēram 2200

ha. Lielākā meža daļā atrodas Rīgas pilsētas domes pārziņā, privātie meži atrodas gar

L.Baltezeru un Klipiņu rajonā. Mežos pārsvarā priežu tīraudzes. Meži ir iecienīta sēņošanas

vieta. Ievērojamās platībās meliorēti purvainie meži, bet pašreiz meliorācijas sistēmas ir

sliktā stāvoklī. Meža masīvā atrodas 7 mežezeri, no kuriem labi pieejams tikai Līņezers. 2006.

g. Bukultu pusē izdeguši 49 ha meža.

2. Senču sils. Atrodas starp L.Baltezera dienvidu krastu un dzelzceļu. Pārsvarā priežu

audzes. Mežam ir mežaparka raksturs.

3.Venču masīvs. Atrodas ziemeļos no dzelzceļa līnijas līdz Vangažiem. Lielāko

teritorijas daļu aizņem Rīgas pilsētas mežos noteiktās aizsargjoslas gar ūdens ņemšanas

vietām, kā arī dabas liegums “Garkalnes meži”. Mežā atrodas 3 ezeri, ko apsaimnieko “Rīgas

ūdens”. Neraugoties uz apmeklēšanas aizliegumiem, meži ir iecienīta sēņošanas vieta, bet

ziemā – slēpošanas vieta. 2006.g.pie Garkalnes izdega 150 ha, un pie Ropažu stacijas – 17 ha

meža.

4. Langstiņu – Makstenieku masīvs. Mežā dominē priežu audzes, pārsvarā sausieņu

meži, kuros atrodas nelieli purviņi. Vizuāli pievilcīgi ir priežu meži uz kāpām. Arī šie meži ir

iecienīta sēņošanas vieta. Pārsvarā Rīgas pilsētas meži, taču ir arī privātie meži. Kādreiz mežā

bijusi apgaismota slēpošanas trase. 2006.g. pie Maksteniekiem izdega 10 ha meža.

5. Zaķumuižas ūdensgūtnes jeb Tumšezera masīvs. Atrodas starp Krievupi rietumos

un Garkalnes-Mālpils šosejas posmu austrumos. Mežā atrodas ūdensgūtne Zaķumuiža ar

savām aizsargjoslām. Mežā ir 4 ezeri, starp kuriem kā peldvietas iecienīti Peldezers un

Asarezers.

6. Bāliņu meža masīvs. Atrodas starp Garkalnes-Mālpils šosejas posmu dienvidos un

Krievupes līkumu ziemeļos. Priežu meži ar iecienītām sēņu vietām. Masīva daļā atrodas

Garkalnes mežu dabas liegums, bet pašos austrumos – Maltuves purvs.

7. Buļļukalnu meža masīvs. Masīvs aizņem platību starp Krievupi dienvidos un novada

robežu ziemeļos. Daļa mežu ir Rīgas pilsētas pārziņā, bet pārsvarā – VAS Latvijas valsts meži

pārziņā esošie meži. Lielāko daļu aizņem dabas liegums Garkalnes meži, kā arī dabas liegums

Buļļezers. Pārsvarā sausieņu meži, bet Mudes rajonā slapjie meži.

2.2. Satiksmes infrastruktūra un sakari

2.2.1.Transportăeogrāfiskā situācija un sasniedzamība Transportģeogrāfisko situāciju noteic izvietojums valsts ģeogrāfiski centrālajā daļā

blakus galvaspilsētai, tā sauktajā Pierīgā. Pierīgā, formāli lauku teritorijā, teritorijas

apdzīvotības un zemes izmantošanas veidu raksturo ievērojami augstāks nekā citur Latvijas

laukos apdzīvotības blīvums un urbanizēto teritoriju īpatsvars, kā arī augstāks maģistrālo ceļu



28

un tehniskās infrastruktūras līniju blīvums, teritorijas izmantošana Rīgas komunālās

saimniecības vajadzībām, iedzīvotāju izmitināšanai un rekreācijas vajadzībām. Garkalnes

novada apdzīvotās vietas pieder pie Latvijas visērtāk sasniedzamām gan no citiem Latvijas

reģioniem, gan ārvalstīm. Novadu šķērso trīs valsts nozīmes autoceļi „Via Baltica” (A1), Rīga-

Veclaicene (A2) un Rīgas apvadceļš (A4), kas ietilpst starptautisko autoceļu sistēmā. Šie ceļi

nodrošina novada sasaisti ar visiem Latvijas reģioniem. Novadu šķērso dzelzceļa līnija Rīga –

Valga, kas virzās paralēli ceļam A2. Šajā pašā virzienā izbūvētas komunikāciju un citas

inženiertehniskās apgādes līnijas. Ceļu un citu infrastruktūras līniju kopums veido vienu no

nacionālas nozīmes infrastruktūras koridoriem.

Novadam ir tieša publiskā autobusu satiksme ar galvaspilsētu Rīgu. Ar sabiedrisko

auto transportu Rīgas centrs sasniedzams 0,5 stundā, lidosta „Rīga” - vienā stundā.

Garkalnes novada teritorijā transporta maģistrāļu noslogojumā ir samērā augsts

tranzīta plūsmu īpatsvars. Vislielākā transporta intensitāte vērojama pa valsts galvenajiem

ceļiem A1; A2 un A4. Pēc VAS „Latvijas valsts ceļi” datiem vidējais transporta līdzekļu skaits

diennaktī, piemēram, ceļa A2 posmā ceļš A1-Garkalnes ciems 2007.gadā bijis 21523

transporta līdzekļi diennaktī.

2.2.2. DzelzceĜš Novada teritoriju no robežas ar Rīgas pilsētu līdz robežai ar Vangažu pilsētu DA-ZR

virzienā šķērso neelektrificētas A/S „Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa līnijas Rīga – Valga 18,6 km

garš posms. Līnija virzās paralēli auto ceļam A2, krustojot to pie Garkalnes ciema. Pa

dzelzceļa līniju notiek gan pasažieru, gan kravu pārvadājumi. Garkalnes novada teritorijā 0,5

km no Krievupes stacijas, dzelzceļa līnijai Rīga – Valga pieslēdzas 1,3 km garš privātais (pieder

SIA „KR.V.”) dzelzceļa posms, pa kuru tiek veikti dažādi kravu pārvadājumi.

2.2.3. AutoceĜi un ielas Garkalnes novadu šķērso 10 valsts nozīmes autoceļi:

• 3 galvenie autoceļi: A1 (E67); A2 (E77); A4 (E67, E77);

• Divi 1.šķiras autoceļi: P2 un P3;

• Pieci 2.šķiras autoceļi: V31; V46; V49; V50; V54;

Novada teritorijā ir 23 pašvaldības autoceļi. Visu autoceļu kopgarums ir 194,83 km.

Garkalnes novadā esošie valsts galvenie autoceļi savieno galvaspilsētu ar Vidzemes

pilsētām Valmieru, Siguldu, Smilteni, Alūksni, Limbažiem, Saulkrastiem, kā arī lauku ciemiem.

Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetona segumu, tāpat visi 1.un 2.šķiras autoceļi,

izņemot 2.šķiras autoceļu V50 kuram ir grants segums (2.1.tab). Valsts autoceļu posmu

kopgarums novada teritorijā ir 48,18 km.

2.1.tabula Valsts galvenie autoceļi Garkalnes novada teritorijā

Nr. p.k.

Indekss Autoceļa nosaukums Posma garums

(km) Segums

1. A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) 3,0 Asfalts

2. A2 Rīga –Sigulda – Igaunijas robeža

(Veclaicene) 18,6 Asfalts



29

Nr. p.k.

Indekss Autoceļa nosaukums Posma garums

(km) Segums

3. A4 Rīgas apvadceļš (Baltezers – Saulkalne) 6,47 Asfalts

4. P2 Juglas papīrfabrika – Upesciems 0,83 Asfalts

5. P3 Garkalne – Alauksts 9,0 Asfalts

6. V31 Pievadceļš Muceniekiem 0,35 Asfalts

7. V49 Garkalne – Ošlauki 2,83 Asfalts; Grants

8. V50 Baltezers – Āņi – Lapmeži 2,2 Grants

9. V54 Pievadceļš Langstiņiem 2,0 Asfalts

10 V46 V kategorijas ceļš caur Garkalnes ciemu 2,9 Asfalts Avoti: VAS ”Latvijas Valsts Ceļi”

Pēc VAS ”Latvijas Valsts Ceļi” statistikas, Garkalnes novada teritorijā pa valsts

galvenajiem ceļiem ir šāda satiksmes intensitāte: A1 – 22933 automobiļi/diennaktī, 13 % no

visiem automobiļiem ir kravas automobiļi: A2 – 19170 līdz 28605 automobiļi/diennaktī (12 –

15% kravas automobiļi), A4 – 16735 automobiļi/diennaktī (25% kravas automobiļi); uz

1.šķiras ceļiem: P2 – 11912 automobiļi/diennaktī (11% kravas automobiļi), P3 – 806

automobiļi/diennaktī (16% kravas automobiļi); uz 2.šķiras autoceļiem: V31 – 1691

automobiļi/diennaktī (8% kravas automobiļi), V49 – 448 automobiļi/diennaktī (15% kravas

automobiļi), V50 – 296 automobiļi/diennaktī (15% kravas automobiļi).

VAS „Latvijas Valsts Ceļi” ir uzsākuši veikt rekonstrukcijas projekta izstrādi Garkalnes

novada teritorijā visvairāk noslogotā autoceļa A2 posmam Rīgas apvadceļš – Sēnīte.

2007.gada 23.augustā Vides pārraudzības birojs ir veicis šīs rekonstrukcijas ietekmes uz vidi

novērtējumu. Savā lēmumā tas rekomendē rekonstruējamo ceļa posmu saglabāt esošajā

fiziskajā veidolā (2X2 joslas) ar esošo kustības režīmu, nomainot ceļa klātnes un veicot

inženiertehnisko konstrukciju remontu vai nomaiņu, turpmāko izstrādi veikt atbilstoši

noslēguma ziņojumā paredzētajiem risinājumiem un atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem.

(skat.10.2.nod.)

Pašvaldības autoceļi savieno Garkalnes novada ciemus, kā arī piekļaujas blakus esošo

pašvaldību teritorijās un to autoceļu tīklā.

Visiem pašvaldības autoceļiem ir grunts segums. Pašvaldības ceļu kopgarums ir 36,29

km. (2.2.tab.)

2.2 tabula Pašvaldības autoceļi

Nr. p.k.

Autoceļa nosaukums Garums

(km) Segums

1. Vidzemes šos. – Remberģi 1,7 Grunts

2. Mālpils šos. – Makstenieki - Langstiņi 6,9 Grunts

3. Atvari-Kalnaspulles 1,5 Grunts

4. Āņi – Remberģi – 1.pacēlums 1,4 Grunts

5. Āņu ceļš - Grantskalni 0,42 Grunts

6. Tīreļi – Mežciems – Jaunciems 3,7 Grunts

7. Jaunciema šos. – Priežlejas 0,4 Grunts

8. Jaunciema šos.-Mežciems 2,2 Grunts

9. Vidzemes šos.-Gāršas. 2,36 Grunts



30

Nr. p.k.

Autoceļa nosaukums Garums

(km) Segums

10. Vidzemes šos. – st. Krievupe- Krievupes pļavas

3,4 Grunts

11. Garkalne – Krievupes pļavas 2,3 Grunts

12. Vidzemes šos.-Dz.-ceļa 29.km 0,95 Grunts

13. Makstenieki – Jaunmuguri 1,7 Grunts

14. Vidzemes šos.-Makstenieki 2,0 Grunts

15. Ceļmalas iela – Mežvidi 1,0 Grunts

16. Jaunciema šos.-Purmaļi 1,5 Grunts

17. Straumēni – Gārsu ceļš 0,7 Grunts

18. Mālpils šos.-Zaķumuiža 0,586 Grunts

19. Mālpils šos. – pievadceļš uz d/s sektoriem

0,5 Grunts


0,4 Grunts


0,3 Grunts

22. Mālpils šos. –Skuķīši 0,145 Grunts

23. Mālpils šos.-Kalēji 0,234 Grunts

Garkalnes novada ciemos ir 275 pašvaldības ielas un virkne privāto ielu ar dažādiem

segumiem. No pašvaldības ielām 35 ir ar asfaltbetona segumu, 10 ielas ir ar jauktu segumu

(daļēji asfaltētas) un 24 ielas vēl nav izbūvētas. (skat. pielikumā tabulu „Pašvaldību ielu

saraksts”)

Privāto ielu uzskaite nav pilnīga, precīzi to skaitu varētu noteikt tikai pēc

inventarizācijas.

Pašvaldības teritorijā atrodas šādi satiksmes mezgli:

• četri tilti: divi – autoceļam A2 pie Garkalnes divreiz šķērsojot Krievupi; pa vienam –

autoceļam A4, šķērsojot Lielo Juglu un autoceļam P3 pie satiksmes mezgla –

krustojuma A2 – P3, šķērsojot Krievupi;

• trīs satiksmes pārvadi (a/c A2 krustojums ar a/c A1 un A4; a/c A2 krustojums ar a/c

P3; dzelzceļa a/c A2 sliežu šķērsojums );

• gājēju tiltiņš pāri a/c A2;

• gājēju tunelis zem a/c A2 pie Langstiņiem;

• gājēju tunelis zem A1 pie Baltezera;

• divas dzelzceļa pārbrauktuves: ar luksoforu regulējama pārbrauktuve Garkalnes

ciemā Gaujas ielā; ar luksoforu regulējam dzelzceļa pārbrauktuve uz autoceļa A2 29.

km;

• divi ar luksoforiem regulējami autoceļu krustojumi (a/c A4 krustojums ar Upesciema

ielu; a/c A4 krustojums ar a/c P2).



31

2.2.4. Transporta pakalpojumi Transporta pakalpojumus nodrošina dzelzceļš un autotransports.

Pārvadājumi ar sabiedrisko transportu

Dzelzceļa satiksme. Pa līniju Rīga – Valga kursē starppilsētu maršrutu Rīga – Sigulda,

Rīga – Valmiera un Rīga - Valga sastāvi, maksimālais vilciena kustības biežums virzienā no

Rīgas 11 reizes dienā (līdz Siguldai 11 reizes, līdz Valmierai 5 reizes, līdz Valgai 3 reizes dienā).

Novada teritorijā ir trīs dzelzceļa stacijas/pieturas vietas:

• Pasažieru stacija Baltezers, 1 km attālumā no Baltezera ciema, 1,3 km attālumā

no Langstiņu ciema;

• Pasažieru – kravas stacija Ropaži - Garkalnes ciemā;

• Pasažieru stacija Krievupe, 3 km attālumā no Vangažu pilsētas.

Šajās pieturās pietur starppilsētu vilcieni. Satiksmes biežums katrā virzienā – 11 reizes

dienā, brauciens Rīga - Baltezers ilgst 26 – 29 minūtes (pietur 7 reizes virzienā no Rīgas un 9

reizes virzienā uz Rīgu); Rīga - Ropaži ilgst 30 – 36 minūtes (pietur 10 reizes virzienā no Rīgas

un 11 reizes virzienā uz Rīgu); Rīga - Krievupe ilgst 38 – 43 minūtes (pietur 9 reizes virzienā

no Rīgas un 10 reizes virzienā uz Rīgu).

Autobusu satiksme. To uztur: piepilsētas satiksmi - SIA „Rīgas satiksme”, SIA „Ādažu

ekspresis”, starppilsētu satiksmi nodrošina - AS „Nordeka”, AS „CATA”, SIA „Vidlatauto”, SIA

„VTU Valmiera”, SIA ”Gulbenes Autobuss”, SIA „Balvu autotransports”. Vairāki mazie

uzņēmumi veic pasažieru pārvadājumus ar mikroautobusiem.

Pasažieru pārvadājumi caur Garkalnes novadu ar autobusu tiek nodrošināti sekojošos

maršrutos:

• pa autoceļu A1: Rīga – Ādaži (maršrutos 821; 822; 824; 834; 842; 855 – aptuveni

30 reizes dienā), Rīga – Saulkrasti (maršrutos 6724; 7179 - 2 reizes dienā), Rīga – Limbaži

(maršrutos 7633; 7660; 7661; 7516 - 23 reizes dienā), Rīga - Ainaži (maršrutos 7514; 7661 -

17 reizes dienā);

• pa autoceļu A2: Rīga – Garkalne, Rīga – Vangaži, Rīga – Sigulda (maršrutos 6255;

6251 - 20 reizes dienā); Rīga - Valmiera (maršrutā 7599 - 46 reizes dienā); Rīga - Rūjiena

(maršrutos 7742; 7743; 7744 - 9 reizes dienā); Rīga – Valka (maršrutā 7600 - 4 reizes dienā),

Rīga – Cēsis (maršrutos 7730; 7731; 7662; 7665 - 39 reizes dienā); Rīga – Smiltene (maršrutos

7902; 7908; 7912 - 16 reizes dienā), Rīga – Alūksne (maršrutos 7647; 7905; 7906; 79072 – 13

reizes dienā), Rīga – Gulbene (maršrutos 7618; 7910; 7911 - 18 reizes dienā);

• pa autoceļu P3: Rīga – Mālpils (maršrutā 6992 - 2 reizes dienā);

Garkalnes ciema pieturā uz autoceļa A2 dienas laikā pietur 75 dažādu starppilsētu

maršrutu autobusi.

Tiešā satiksme ar Rīgas pilsētu: no Rīgas uz Garkalnes novada ciemiem vai to tuvumā

kursē 3 pilsētas autobusu maršruti – 1. maršruts pa Brīvības ielu un Berģu ielu ved līdz

pansionātam Berģos, šo maršrutu izmanto tuvējo ciemu (Berģuciema, Berģu un Upesciema)

iedzīvotāji; 16. maršruts pa autoceļu P2, A4 gar Amatniekiem un Kaiceles ielu gar Sunīšiem

ved uz Muceniekiem; 28. autobusa maršruts pa Berģu ielu caur Berģiem, Upesciema ielu,

Skolas ielu caur Upesciemu un Elenburgas ielu ved uz Langstiņiem. Baltezera SIA „Ekspress

Ādaži” no Juglas pa Jaunciema gatvi apkalpo Sužus.



32

Satiksme starp novada ciemiem un administratīvo centru: no lielākajiem ciemiem līdz

administratīvajam centram iespējams nokļūt ar starppilsētu vai piepilsētas autobusiem,

maršrutā Bukulti – Jugla kursē mikroautobusi.

2.1. attēls Sabiedriskais transports Sabiedriskais transports (skat. pielikumā A3 formātā)

Autotransporta novietošana

Iedzīvotāji un novada apmeklētāji, tūristi autotransportu novieto publiskajos vai

privātajos stāvlaukumos. Publiskie stāvlaukumi ir pie Garkalnes novada domes ēkas Brīvības

ielā; Garkalnē: pie Garkalnes doktorāta, dienas centra un policijas ēkas, pasta ēkas,

Garkalnes pamatskolas; Langstiņos: pie Rīgas un Elenburgas ielu krustojuma; Upesciemā ir

divi stāvlaukumi pie Ziedu, Skolas un Elenburgas ielu krustojuma; Berģos – pie Rožu

prospekta.

Iedzīvotāji savus transporta līdzekļus novieto garāžās vai teritorijās pie mājām.

Uzņēmumi savu autotransportu novieto uzņēmumu teritorijās vai stāvlaukumos.

Gandrīz visos novada ciemos ir izveidoti stāvlaukumi pie veikaliem, degvielas uzpildes

stacijām, kafejnīcām, viesu namiem un citiem privātiem uzņēmumiem.

Pēdējos gados ļoti strauji pieaugot autotransporta vienību skaitam jūtams

autostāvvietu trūkums un esošo nepietiekamā platība. Īpaši izteikts autostāvvietu trūkums ir

daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem Garkalnes novadā uz 01.01.2008

reģistrēti pavisam 1748 transporta līdzekļi (no tiem 1374 vieglie automobiļi, 166 kravas

automobiļi, 6 autobusi, 130 piekabes, 58 motocikli, 14 mopēdi) vai 257 vienības uz 1000

iedzīvotājiem. Uz 2006.gada 01.janvāri Garkalnes novadā reģistrētas 2284 transportlīdzekļu

vadītāju apliecības.



33

2.2.5. Ūdens satiksme Garkalnes novada teritorijā motorizētais ūdens transports var izmantot Juglas kanālu

un Lielo Baltezeru. Pagājušā gadsimta beigās pa šīm ūdenstilpnēm no Rīgas pilsētas vasaras

sezonā regulāri kursēja pasažieru kuģītis, pārvadājot iedzīvotājus un tūristus. No Lielā

Baltezera pa Juglas kanālu iespējams aizbraukt līdz Ķīšezeram, kas savienots ar Daugavu un

Baltijas jūru.

Privātā ūdens transporta attīstība notiek ļoti strauji. Pa Juglas kanālu un Lielo

Baltezeru notiek ļoti intensīva satiksmes ar motorlaivām un ūdensmotocikliem. Ar

nemotorizētiem peldlīdzekļiem (airu laivām u.c.) notiek satiksme arī pa Langstiņu ezeru,

Krievupi, Lielo Juglu, Mazo Juglu, Upesciema zivju dīķiem. Liels potenciāls ūdenstūrisma

attīstībai ir maršrutā Rīgas pilsēta (Daugavas upe, Ķīšezers) – Lielais Baltezers. Pie Lielā

Baltezera ir trīs ostas-piestātnes: Bukultos (kadastra Nr. 8060-002-0985), pie „Baltvillas”

(kadastra Nr. 8060-003-0167) un Priedkalnē pie Baltezera kanāla Ainavu ielā 5a (kadastra Nr.

8060-002-0811).

Šī nozare būtu jāattīsta ne tikai Garkalnes novadā, bet arī visā Pierīgas teritorijā.

2.2.6. Gājēji un velotransports Gājēju pārvietošanās pašvaldības teritorijā notiek pa ielu un ceļu malām, nomalēm

vai trotuāriem. Izbūvējot jaunas ielas iespēju robežās tiek paredzēta vieta trotuāriem, un ielu

apgaismojumam

Autoceļu A2 Berģos šķērso gājēju tiltiņš, Garkalnes ciemā izbūvēta regulējama gājēju

pāreja, kas gājējiem atvieglo intensīvi noslogotā autoceļa A2 šķērsošanu. Pie Langstiņiem

autoceļu A2 un pie Baltezera autoceļu A1 iespējams šķērsot pa gājēju tuneļiem. Savukārt

autoceļu A4 gājējiem iespējams droši šķērsot ar luksoforu regulējamos krustojumos ar

Upesciema ielu un autoceļu P2.

Velosatiksme un velotūrisms Latvijā strauji attīstās un Garkalnes novada teritorijā tiek

plānots izveidot pirmo veloceliņu. Pirmais velomaršruts apvienos Berģu, Upesciema un

Langstiņu ciemus.

2.2.7. Sakaru iestādes Sakarus nodrošina pasts, četras automātiskās telefona centrāles, pieci TELE-2 un LMT

mobilo sakaru torņi, interneta radiolinku tīkls. Garkalnes novadā ir viena pasta nodaļa, kur

var saņemt pasta pakalpojumus - Vidzemes šoseja 23, Garkalne, Garkalnes novads. Tā

iekārtota 1920-30-tajos gados būvētā vienstāva dzīvojamā ēkā ar mansardu. Ēkas sakoptība

viduvēja. Citās novada apdzīvotās vietās pasta nodaļu nav. Garkalnes novada teritorijā ir četri

pasta indeksi (LV-1023; LV-1024; LV-2137; LV-2164).



34

2.3. Publiskie pakalpojumi

2.3.1. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi

Izglītības iestādes

Novadā publiskā skolu tīklā darbojas divas pamatskolas, nav vidusskolas un

sākumskolas (sākumskolas apmācība notiek pamatskolās). Slēgtā tīklā darbojas skola

Baltezera rehabilitācijas centrā, kurā mācās 45-60 rehabilitācijas centra pacienti. Kopš

2003./2004. mācību gada bērniem ir nodrošināta iespēja mācīties mūzikas un mākslas skolā -

Garkalnes ciemā ir atvērts Vangažu mūzikas un mākslas skolas mācību centrs.

Garkalnes novada skolas apmeklē bērni no kaimiņu pašvaldībām, savukārt bērni no

Garkalnes pašvaldības mācās kaimiņu skolās.

2.3.tabula

Skolēnu plūsmas starp Garkalnes novadu un kaimiņu pašvaldībām

Pašvaldības

No kaimiņu pašvaldībām uz

Garkalnes novadu

No Garkalnes novada uz kaimiņu

pašvaldībām

Izmaiņas 2000-2008

2000.g. 2008.g. 2000.g. 2008.g. Uz Garkalni No Garkalnes

Ādažu novads 6 6 29 19 1 -10

Ropažu novads 20 12 --- --- -8 ---

Rīgas pilsēta 80 54 397 446 -26 49

Vangažu pilsēta 31 15 --- --- -16 ---

Citas pašvaldības 15 6 17 13 -9 -4

Skolēnu plūsmas pastāvēšanu un tās izmaiņu tendences ietekmē: potenciālā skolēna

dzīves vietas adrese Garkalnes novadā un transporta iespējas, vidusskolas klašu neesamība

Garkalnes skolās, migrantu no Rīgas skaita pieaugums Garkalnes novadā, demogrāfiskā

situācija valstī, kā arī virkne subjektīvu faktoru.

Garkalnes pamatskola darbojas 1998.gadā skolas vajadzībām rekonstruētā

administratīvā ēkā, kas 1999. gadā paplašināta ar piebūvi aktu zālei, sporta zālei un arī zālei

sabiedriskiem pasākumiem. Pēdējai ir atsevišķa ieeja un to izmanto novada vajadzībām.

Skolā ir 12 nelielas (10-12 skolēniem) un 6 plašākas (20-25 skolēniem) klašu un kabinetu

telpas, sporta zāles izmēri ļauj pasniegt sporta stundas atbilstoši mācību programmas

prasībām. Skolas plānotā ietilpība – 180 skolēnu. 2008/2009 mācību gadā skolā mācības

uzsāka 189 skolēni, apmēram 20% no tiem no kaimiņu pašvaldībām. Daļa klašu telpu ir

pārpildītas.

Ēkai ir 3 stāvi, ķieģeļu sienas. Skolas telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums labs. Ēka

labi uzturēta, apkārtne teicami kopta. Pie skolas labiekārtots, labi aprīkots sporta laukums.

Garkalnes pamatskolā bērni mācās latviešu un krievu valodā. Sekmīgi darbojas

bilingvālās apmācības sistēma. Skolēniem apgūstot latviešu valodu samazinās audzēkņu

skaits krievu valodas plūsmā. Pārejot uz apmācību vienā valsts valodā, atbrīvojas mācību

telpas. Skolā ir augsti kvalificēti skolotāji un pieredzējusi vadība. Skolas vadības skatījumā

perspektīvā pamatskolai ir iespējas kļūt par vidusskolu, skola uz to arī pretendē.



35

Berģu pamatskola atrodas Upesciema centrā divās ēkās, to savstarpējais attālums

~200m. Pamatskolas klases izvietotas rekonstruētā bij.kluba-kantora 2-stāvu ķieģeļu ēkā.

Izbūvēts mansarda stāvs. Ēkā ir 10 kabinetu-klašu telpas, katra 20-25 skolēniem. Tās plānotā

ietilpība – 200-250 skolēnu, 2008./09. mācību gadā skolā uzsāka mācības 168 skolēni. Ir

apvienota sporta-aktu zāle. Tās izmēri ļauj pasniegt sporta stundas atbilstoši mācību

programmas prasībām.

Ēka rekonstruēta 1995. gadā, ir teicami uzturēta. Skolas telpu tehniskais stāvoklis un

aprīkojums – teicams.

Sākumskolas klases atrodas bij. Berģu muižas dzīvojamā ēkā, 19.gs. sākuma būvē,

kurā pēc Pirmā Pasaules kara ievietota Berģu 4-klasīgā pamatskola. Tajā ir 6 klašu telpas

katra 18-20 bērniem, kuras izmanto 1 pirmskolas grupa un 4 sākumskolas klases, novada

bibliotēkas telpas un zāle, kuru izmanto arī novada sabiedriskās dzīves vajadzībām. Ēka

rekonstruēta un pielāgota mūsdienu vajadzībām 1990. gados. Ēkai 2 stāvi, ķieģeļu apmestas

sienas. Telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums labs. Berģu pamatskolas abu ēku apkārtne

labi kopta. Arī Berģu pamatskolai ir iespējas un ambīcijas kļūt par vidusskolu.

Medicīnas iestādes

Novadā ir divi doktorāti, katrā darbojas viens ģimenes ārsts, kas uztur praksi un algo

ārsta palīgu. Pašvaldība atbalsta medicīnas iestāžu darbību, dodot atlaides telpu īrei un

komunālajiem maksājumiem, un nodrošina transportu, kā arī Rīgas ātrās palīdzības stacijas

punkts.

Garkalnes doktorāts atrodas Garkalnes ciemā, pašvaldībai piederošā, 1990. gados

rekonstruētā bij. ražošanas/noliktavu, sākotnēji zirgu pasta stacijas staļļu ēkā pie ciema

galvenās ielas, netālu no tā DR robežas.1 Doktorātā strādā 2 medicīnas darbinieki - ārsts un tā

palīgs. Reģistrēti 1600 pacienti, vidējais pacientu skaits dienā 20-30 cilvēki. Tas galvenokārt

apkalpo pacientus no Garkalnes ciema un novada ziemeļu daļas. Doktorātā ir 2 ārsta

kabineti, katrs ar palīgtelpu izmeklēšanai vai procedūrām, uzgaidāmā telpa. Telpu kopplatība

ir gandrīz 90 m2. Aprīkojums un tehniskais stāvoklis ir labs. Atrauti ēkas otrajā stāvā bijis

zobārsta kabinets, kas nedarbojas, jo rentgena aparāts nav atbildis sertificēšanas prasībām.

Aparatūra demontēta, kabinetu izmanto pašvaldības komunālais dienests.

Berģu doktorāts atrodas pašvaldības administratīvajā ēkā Rīgas robežās pie ceļa A2.

Ēkā atrodas pašvaldības dome, tās administratīvās nodaļas un būvvalde. Tajā notiek arī

kultūras pasākumi (ēkas sākotnējā funkcija – kultūras nams), atrodas kafejnīca. Doktorātam

ierādītām telpām pirmajā stāvā ir ērta piekļuve, bet tās šķiet nepietiekami plašas gan

darbam, gan apmeklētāju plūsmas uzņemšanai. Ir divi ārstu kabineti ar nelielu palīgtelpu

procedūrām, telpa fizioterapijai, kurai trūkst platības. Uzgaidāmā telpa gaitenī. Doktorātā

strādā ģimenes ārste, viņas palīgs, kā arī speciālists – masiere, kurai ir arī ģimenes ārsta

palīga sertifikāts. Doktorāta štatā ir arī reģistrators, bet reģistratūrai nav iespējams ierādīt

telpu. Doktorātā var nodot analīzes, kuras tiek sūtītas uz Dzelzceļa slimnīcas centrālo

laboratoriju Rīgā, veikt injekcijas, pārsiešanu, diegu izvilkšanu u.c. sīkas procedūras, kā arī

1 Ēkā izvietojas arī citas iestādes – pašvaldības dienas centrs, novada komunālais dienests, kā arī Rīgas ātrās palīdzības stacijas ātrās palīdzības punkts un Valsts policijas Rīgas reģiona Saulkrastu policijas pārvaldes Garkalnes policijas nodaļa. (2.3.2.nod.)



36

saņemt UVČ, kvarca, ultraskaņas procedūras, masāžas. Pie ģimenes ārsta reģistrējušies 2100

pacienti, bet doktorātu apmeklē arī nereģistrēti pacienti. Pacientu kopskaits dienā – 25-30

un vairāk, neskaitot tos, kas saņem fizioterapijas procedūras.

Rehabilitācijas iestāde darbojas rehabilitācijas centrā Baltezers. Vietu skaits – 60.

Ātrās palīdzības punkts darbojas tajā pat ēkā, kur doktorāts.

Pirmskolas izglītības iestādes

Darbojas divos ciemos – Garkalnē un Langstiņos. Pirmo uztur pašvaldība, otrs ir

privāts (skat.2.3.3.).

Garkalnes pirmskolas izglītības iestāde „Skudriņas” atrodas blakus skolas ēkai. Tajā ir

4 grupu telpas, katra apmēram 20-25 bērniem. Audzēkņu skaits – 91 (01.01. 2008).

Pašvaldībā rindā reģistrēti 88 bērni. Iestādes ēka sastāv no 2 daļām –1954. gadā

rekonstruētas 1935. gadā celtas dzīvojamās mājas un 2006. gadā celtas piebūves. Iestāde

izmanto arī atsevišķi stāvošu 1935.gadā būvētu palīgēku. Ēkas 2 stāvu piebūve – ķieģeļu,

vecākā daļa – koka, apmesta. Grupu un citas telpas piemēroti aprīkotas, bet tikai piebūves

daļā pilnīgi atbilst mūsdienu prasībām. Ēka un tās apkārtne ir labi koptas. Teritorija ir neliela,

apzaļumota, ir labiekārtoti spēļu laukumi un lapenes nodarbībām ārā.

Aprūpes iestādes

Dienas centrs (atklāts 2007.gadā) atrodas Garkalnē, tai pašā ēkā kur doktorāts.

Centrā vienlaicīgi var uzturēties līdz 50 cilvēkiem. Iespējams organizēt dažādas nodarbības,

kultūras pasākumus, sarīkot atpūtas vakaru, pieejami datori, grāmatas. Telpu kopplatība

tuvu 200m2, ir dušas telpas, telpa veļas mazgāšanai, virtuve, arī pirts ar atpūtas telpu. Telpas

teicami iekārtotas un tiek aktīvi izmantotas. Dienas centru izmanto galvenokārt skolēni un

pensijas vecuma ļaudis, dienā vidēji 10-12 bērni, 4-5 pieaugušie. Pēdējie visbiežāk izmanto

iespēju izmazgāt veļu, dušoties.

Aizbildnības un aizgādnības iestāde

Bāriņtiesa atrodas trīskārtīgā pakļautībā. Tā iekļauta tieslietu ministrijas sistēmā un ir

arī Bērnu un ģimenes lietu sekretariāta pārraudzībā, bet to uztur vietējā pašvaldība.

Bāriņtiesas priekšsēdētāju izraugās Garkalnes novada dome. Priekšsēdētāja kā arī lietvedes-

sekretāres un trīs piesēdētāju darbu apmaksā pašvaldība. Garkalnes novada Bāriņtiesa

darbojas likuma noteiktajos ietvaros. Tā arī veic zināmu skaitu Notariālu darbību – parastus

apliecinājumu, testamentu sastādīšanu un apliecinājumus, nostiprinājuma līgumus

zemesgrāmatu nodaļai, kā arī apstiprina pilnvaras, izņemot universālas.

Kultūras iestādes

Garkalnes novadā nav īpašu kultūras būvju. Kultūras iestādes atrodas un pasākumi

notiek kā papildus aktivitāte ēkās, kas pamatā kalpo citām vajadzībām. Kultūras darbā

nozīmīgākās aktivitātes notiek:

Upesciema un Garkalnes bibliotēkās – šīs pašvaldības bibliotēkas izvietotas Garkalnes

un Berģu skolas ēkās.



37

Novada Domes ēkā, ar lielo un mazo zāli (atbilstoši 250 un 70 sēdvietas). Lielajā zālē ir

skatuve ar podestiem un priekškaru, lielais flīģelis, stacionārs skaņas un gaismas aprīkojums.

Zālē tiek rīkotas konferences, svinīgi un izklaides pasākumi. Mazajā zālē ir skatuve ar

podestiem, pianīns, stacionārs gaismas aprīkojums, viena siena aprīkota izstāžu iekārtošanai.

Zāle piemērota komercpasākumiem, to izmanto arī laulību reģistrācijas ceremonijai. Ēka

atrodas pie Rīgas-Veclaicenes autoceļa Rīgas pilsētas teritorijā, bet ir ērti sasniedzama no

novada apdzīvotajām vietām.

Berģu pamatskolas vecā un jaunā ēkā Upesciemā. Vecās ēkas zālē ir 70 sēdvietu,

skatuve ar podestiem. Zāle piemērota komercpasākumiem. Jaunās ēkas lielajā zālē ir 180

sēdvietu. Skatuve ir augsta bez podestiem, slikti pārskatāma.

Garkalnes pamatskolas ēkā Garkalnē. Tās zālē ir 100 sēdvietu. Nav skatuves.

Garkalnes dienas centrā un laukumā pie tā. Dienas centra telpās var iekārtot

sēdvietas 30 viesiem. Zālei nav skatuves. Atpūtai un izklaides pasākumiem var izmantot arī

pirts telpas. Laukumā iespējams iekārtot 200 sēdvietas un samontēt skatuvi brīvdabas

pasākumiem.

Sports

Sporta pasākumiem izmanto Garkalnes un Berģu pamatskolu zāles, Garkalnes

pamatskolas mazo stadionu un Upesciema lielo stadionu, kas patlaban tiek rekonstruēts un

papildināts ar laukumiem dažādām sporta spēlēm.

Visiem iedzīvotājiem ir brīva piekļuve pludmales volejbola un basketbola laukumam

pie Langstiņu ezera.

2.3.2. Juridiskie pakalpojumi un drošības iestādes

Juridiskie pakalpojumi Garkalnes novada iedzīvotājiem ir pieejami Garkalnes

bāriņtiesā, kas atrodas Garkalnes novada domes ēkā. (skat.2.3.1.nod.)

Upesciemā darbojas individuāli praktizējošs jurists.

Drošību Garkalnes novadā nodrošina – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Saulkrastu 1. iecirkņa Garkalnes nodaļas inspektors, kura darba telpas atrodas Garkalnes

ciemā, Vidzemes šosejā 1a. Garkalnes novada dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ādažu

glābšanas dienestu par saistošo noteikumu kontroli.

2.3.3. Komercpakalpojumu iestādes Pirmsskolas iestādes

Langstiņu privātajā pirmskolas izglītības iestādē ir 4 grupu telpas, katra 10-15

bērniem. Audzēkņu skaits – 55 (01.01. 2008). Ļoti plaša zāle. Ēka, sākotnēji kazarmas,

pārbūvēta bērnu dārza vajadzībām 1990. gados. Grupu, kā arī citas telpas piemēroti

aprīkotas, izņemot virtuves bloku, kas tiek rekonstruēts. Telpas tehniski labā stāvoklī, arī ēka

un tās apkārtne labi koptas.



38

Ārstniecības pakalpojumi

Baltezerā darbojas SIA „BaltAliance” rehabilitācijas centrs “Baltezers”. Centrā piedāvā

ārstu konsultācijas, diagnostiku un izmeklējumus, ārstnieciskas fizioterapijas un fizikālās

terapijas procedūras, kā arī sejas un ķermeņa kopšanas procedūras. Centrs atrodas vienstāva

ēkā priežu mežā pie ceļa „Via Baltica”. Ir pietiekami plaša zāle vingrošanai un treniņiem,

procedūru un ārstu kabineti.

Izglītības pakalpojumi

SIA Adult Learning and Training Opportunities piedāvā pieagušo apmācību, Priežu ielā

17, Garkalnes ciemā.

Finanšu pakalpojumi

Bankomāts pie novada domes ēkas un būvmateriālu veikalā „Depo” Berģu ciemā.

Tirdzniecība

Tirdzniecības uzņēmumi darbojas Berģos, Baltezerā, Bukultos, Garkalnē, Langstiņos

un Upesciemā. Tie galvenokārt ir plaša patēriņa preču veikali, kas piedāvā pārtikas un

sadzīves ķīmijas preces, alkoholu. Daudzos iekārtots bārs/galdiņi pirkuma patērēšanai uz

vietas.

Baltezera ciemā pie „Via Baltica” iepretim dzīvojamajai apbūvei viens otram blakus

atrodas veikals-kafejnīca, šašliku un augļu stendi (kioski), kā arī makšķerēšanas piederumu

veikals un veikals-bārs. Ēkas nav kapitālas, komplekss telpiski haotisks, izskatās bezgaumīgs.

Tā novietojums neērts Baltezera iedzīvotājiem, riskants satiksmes drošībai (pazemes tunelis

atrodas apm.100 m attālumā)

Berģu ciemā pie ceļa Rīga-Veclaicene (A2) attīstās plašs tirdzniecības un pakalpojumu

centrs, kas orientēts uz rīdzinieku un garām braucēju apkalpošanu. Piekļuve no Berģu

dzīvojamās apbūves kvartāliem neērta (pagaidām?). Tur atrodas lielveikals „ Depo” ar plašu

rūpniecības preču piedāvājumu mājai, dārzam, remontam un būvniecībai. Veikals darbojas

pašapkalpošanās režīmā. Veikala ēka angāra tipa, būvēta 2007 gadā. Darbojas arī Rīgas

patērētāju biedrības veikals Ropažu prospektā. Berģu iedzīvotāji var izmantot arī dažus

pārtikas veikalus Rīgas robežās esošajā ciema daļā.

Bukultu ciemā darbojas divi veikali. Viens no tiem strādā kā veikals-kafejnīca.

Veikala–kafejnīcas Ādažu ielā ēka 1-stāva, sienas ķieģeļu, apmestas. Veikalā viens darbinieks

kopīgā tirdzniecības zālē apkalpo veikala un kafejnīcas apmeklētājus. Pēdējiem pieejami daži

galdiņi (bāra lete) nodrošinot 6-8 sēdvietas. Otrs veikals-bārs iekārtots bij. dārza mājiņā.

Telpas ārkārtīgi šauras, tirdzniecības zāle minimāla. Vasarā apmeklētājiem iekārtoti galdiņi

dārzā.

Garkalnes ciemā darbojas 4 veikali. Trīs no tiem novietoti pie Vidzemes šosejas

Stacijas ielas tuvumā. Ēkas/telpas ir tirdzniecībai pielāgotas.

Langstiņu ciemā veikala ēka atrodas pie Elenburgas ielas, ciema centrālajā daļā. Ēka

vienstāva ķieģeļu, 1970.gadu tipveida būve ar savietoto jumtu, projektēta maksimāli 2

pārdevēja darba vietām.



39

Upesciemā veikals darbojas 1980.gados būvētā ēkā, projektētas 3-4 pārdevēja vietas.

Ķieģeļu sienas, galvenā fasāde apmesta, ēka vidēji labi uzturēta.

Ēdināšana

Uzņēmumi darbojas Garkalnē, Baltezerā, Bukultos, Berģos, Upesciemā, Sunīšos,

domes ēkā un pie ceļiem A2 (Rīga-Veclaicene), A4 un P2.

Baltezerā darbojas restorāns un bārs viesnīcas „Baltvilla” telpās. Ietilpība – 130 vietas.

Sunīšos darbojas restorāns un bārs viesu nama „Ezerkrasti” telpās. Ietilpība – 70

vietas. Pēdējie divi uzņēmumi orientējas uz minēto mītņu viesu un iepriekš pieteiktu

apmeklētāju/pasākumu apkalpošanu.

Berģos – kafejnīca-bārs uzņēmuma „Toyota” tirdzniecības-pakalpojumu centrā,

orientējas uz uzņēmuma darbinieku, klientu un garāmbraucēju apkalpošanu.

Upesciemā – kafejnīca-bārs pie Rīgas apvadceļa (ceļa „Via Baltica”), apmēram 40

vietas, vienlīdz ērti pieejams garāmbraucējiem, Upesciema un Sunīšu iedzīvotājiem.

Bukultos atrodas kafejnīca „Pallada”.

Priedkalnē atradas kafejnīca „Piepe”.

Garkalnes ciemā A2 šosejas malā atrodas atpūtas komplekss „Niki” ar publiski

pieejamu kafejnīcu un restorānu.

Domes ēkā – kafejnīca ar 30 vietām. Apmeklētāju vairums ir novada iedzīvotāji –

pašvaldības darbinieki un klienti, kā arī pasākumu un slēgtu vakaru dalībnieki.

Sadzīves pakalpojumi

Frizētavas – Garkalnes ciemā SIA „BaltAliance” un rehabilitācijas centra telpās.

Konditorejas un kulinārijas izstrādājumus var pasūtīt Garkalnē un kafejnīcā novada

domes ēkā.

Visu marku automašīnām WESS-Motors autoservisā, Siguldas šosejā 2, Berģos, un aiz

Garkalnes novada domes ēkas ir piejami autoremonta pakalpojumi.

Tūrisms

Nozares uzņēmumi ir Baltezerā, Sunīšos, Berģos, Skuķīšos, Upesciemā.

Baltezerā - SPA viesnīca „Baltvilla” ar 34 divvietīgiem, 2 luksa un ”prezidenta”

numuru. Viesnīcai ir kopīga teritorija ar rehabilitācijas centru, to izmanto rehabilitācijas

centra klientu izmitināšanai.

Sunīšos - viesu nams “Ezerkrasti”. Galvenā ēka divstāvu ar vienstāva piebūvi un

palīgbūvi. Viesu nama teritorija plaša, nenožogota. Labiekārtota pludmale un pirts/atpūtas

namiņš.

Berģu ciemā izvietojušās 3 viesu mājas: „Valdmeistars” Upesciema ielā, “Grandi”

Saulgriežu ielā un “Arara” Robežu ielā.

Skuķīšos ir viesu nams “Upesrūķi” (2.sektorā), kura apbūves gabalu no trim pusēm

apskalo Tumšupe. Ēka – 2 stāvu, ķieģeļu ar augstu cokoli.

Upesciemā – kempings „Alberta dīķi”.



40

Sports

Novadā regulāri notiek pašvaldības atbalstītas sporta entuziastu aktivitātes, treniņi un

sacensības. Notiek konkurss par novada labākā sportista titulu. Novadā reģistrētas arī sporta

entuziastu sabiedriskās organizācijas: „Līga” – Olaines sporta klubs, Bukultos, „Motorprieks”

– sporta klubs „Berģos”, Rožu prospektā 48a.

2.3.4. Nevalstiskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas

Ādažu - Garkalna Evaņģēliski luteriskā draudze darbojās Rīgas apriņķa Ādažu pagasta

teritorijā jau 1920.-1930. gados. 1926.gadā tajā bijuši 800 locekļi.2 Pēc otrā pasaules kara

garīgais darbs draudzē izsīka. Kolhoza laikā baznīcas ēkā atradās noliktavas. Administratīvo

reformu rezultātā Garkalnes baznīca nonāca Ādažu administratīvajā teritorijā. Draudzes

atdzimšana sākās deviņdesmito gadu sākumā. Patreiz dievkalpojumi notiek katru svētdienu.

Draudze veikusi baznīcas kapitālo remontu. Jau vairākus gadus baznīca uztur draudzīgas

attiecības ar Bjorkvikas draudzi Zviedrijā. Zviedru draudzes locekļi ir viesojušies Garkalnes

baznīcā un pašvaldībā.

Tagad Garkalnes apdzīvotā vietā tiek celts draudzes nams svētdienas skolas

organizēšanai u.c. pasākumiem.

Garkalnes novada pašvaldība veicina draudzes darbību, organizējot transportu no

Garkalnes apdzīvotās vietas uz baznīcu; atbalsta svētdienas skolas darbību bērniem novada

domes ēkas telpās un baznīcas atjaunošanu.

Evaņģēliski luteriskai baznīcai ir atjaunotas īpašuma tiesības uz 46 ha zemes

Garkalnes novada teritorijā, no tiem Garkalnes Evaņģēliski luteriskai draudzei ir piešķirti 15

ha, pārējie – Ādažu draudzei.

Berģu Evaņģēliski luteriskā draudze savu darbību novada teritorijā uzsāka 1990. gadā.

Draudze ir sākusi Berģu luterāņu baznīcas celtniecību Berģu ciemā uz O.Siliņa dāvinātā zemes

gabala. Jaunajā baznīcā ir paredzēta dievkalpojumu telpa ar aptuveni 200 vietām, telpas

izglītības darbam, telpas sadraudzības pasākumiem vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām, kā arī telpas mākslas un mūzikas nodarbībām. Darbu pie projekta vada

darba grupa, kuras sastāvā ir arī Garkalnes novada pašvaldības pārstāvji. Reliģiskajos svētkos

draudzei piederošajā zemesgabalā tiek organizēti pasākumi un aicināti visi interesenti.

Pašvaldība atbalstījusi draudzes darbību, iznomājot jaunā dievnama izveidošanai 0.6

ha lielu apbūves gabalu Berģos, Akmeņu ielā 2A, blakus draudzes īpašumā esošajam zemes

gabalam.

2 Baznīca ir celta 1848.gadā, iesvētīta 1848.gada 25.jūlijā. Baznīcā ir 175 sēdvietas. Pašreiz tā atrodas nostatus no apdzīvotām vietām, mežu masīva malā. Vēsturiski vieta bija aktīvi apdzīvota - baznīcas tuvumā atradās Remberģu, Vestorenes un Iļķenes muižas, blakus baznīcai atradās skola, kur mācījās visu triju muižu zemnieku bērni. Garām baznīcai veda Rīgas –Pēterburgas lielceļš, saukts arī par Rīgas –Tērbatas ceļu. Tas šķērsoja Gauju pie Iļķenes muižas (tagadējām „Āņu” mājām) un šo vietu dēvēja par „Iļķenes pārceltuvi”, jo pāri upei cēlās ar prāmi. Pēc Vidzemes šosejas izbūves, ap 1863.gadu, Rīgas-Pēterburgas ceļš pamazām zaudēja savu nozīmi. Garkalnes baznīcai blakus atrodas kapi, kuri ir Garkalnes pašvaldības pakļautībā.



41

Latvijas Septītās dienas adventistu draudze, kuras dievnams atradās Sužos,

atjaunojusi zemes īpašuma tiesības 13 ha platībā. Zemes draudze ir pārdevusi, novada

teritorijā nekādu sabiedrisko darbību neveic.

Biedrības un nodibinājumi

Latvijas cietuma kapelānu asociācija reģistrēta Garkalnes novada „Ielejās”.

Metāllējēju biedrība reģistrēta Baltezerā, Plastiņu ielā 3.

2.3.5. Civilā aizsardzība un ugunsdrošība

Civilā aizsardzība

Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”(1994.) kā katras vietējās pašvaldības autonomā

funkcija noteikta gādība par pretplūdu pasākumu nodrošināšanu (15.pants, 2.punkts), kā

rajona pašvaldības funkcija – piedalīšanās civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā

(15.pants, 18.punkts).

Civilās aizsardzības likums (2006.) nosaka, ka pašvaldības uzdevums saskaņā ar

9.panta (2) ir piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un

sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas

neatliekamo pasākumu veikšanā. Saskaņā ar likuma 11.pantu pašvaldību pienākums ir: kopā

ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām izstrādāt civilās aizsardzības

pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus. Saskaņā ar Civilās

aizsardzības likuma 10.panta komersantu uzdevumi civilajā aizsardzībā ir: 1)izstrādāt civilās

aizsardzības uzdevumus saviem attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem

uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un saimniecībām un kontrolēt to izpildi;

2)izstrādāt uzņēmuma civilās aizsardzības plānu.

Likums nosaka arī, ka vietējās pašvaldībās ārkārtas situācijās glābšanas darbi tiek

organizēti saskaņā ar atbilstošā rajona teritorijas plānojumā izstrādāto shēmu un civilās

aizsardzības plānu. Garkalnes novadā – tātad, saskaņā ar Rīgas rajona civilās aizsardzības

plānu, kuru apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Rajonā ir izveidota ārkārtējo situāciju operatīvā komisija, kura izstrādā ārkārtējo

situāciju novēršanas preventīvos pasākumus un organizē darbus ārkārtas situācijās tiešu

draudu, avārijas situāciju un to seku likvidēšanas laikā [ATSAUCE].

Civilās aizsardzības plāna mērķis ir novērst vai mazināt katastrofu iespējamo

apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi, noteikt

iedzīvotāju/darbinieku pienākumus civilajā aizsardzībā.

Civilās aizsardzības plāna uzdevumi ir:

1. apzināt iekšējos un ārējos apdraudējumus;

2. noteikt darbinieku apziņošanas kārtību avāriju un katastrofu gadījumos;

3. noteikt preventīvos, gatavības, reaģēšanas un neatliekamo seku novēršanas

pasākumus.

Civilās aizsardzības plāna prognozējamais rezultāts ir iestāžu/uzņēmumu darbinieku

un visu iedzīvotāju saskaņota rīcība iespējamo avāriju un katastrofu gadījumos.



42

Ugunsdrošība

Ugunsdrošības profilakse, ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbi (uz ūdens, dabas

katastrofās, autoavārijās) ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, kuras Rīgas

rajona teritorijā pilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas rajona

brigāde. Tai ir noslēgti sadarbības līgumi ar rajona vietējām pašvaldībām.

Glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbu nodrošinājuma prasības apdzīvotajās vietās

(brauktuves pie sabiedriskajām un dzīvojamām mājām, piebrauktuves pie ēkām/būvēm

ugunsdzēsības automašīnām, ugunsdzēsības hidrantu izvietojums ūdensvada tīklā, pieeja

ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām u.tml.) noteiktas būvnormatīva LBN 201-96

„Ugunsdzēsības normas” 7.nodaļā, MK noteikumos Nr.318, 1995.10.31., un MK noteikumos

Nr.38, 2000.02.01., LBN 222-99

2.4. Mājoklis

2.4.1. Dzīvojamā fonda izmaiĦas 1989.-2000.

Garkalnes novada domes rīcībā ir visai maz datu par novada mājokļu fondu, savukārt

Statistikas birojs ikgadējos valsts dzīvojamā (mājokļu) fonda uzskaites datu apkopojumus

nepublicē novadu/pagastu griezumā. Pirms dzīvojamā fonda denacionalizācijas un

privatizācijas uzsākšanas, statistika aptvēra visu dzīvojamo fondu, pēc tās – tikai valsts,

pašvaldību un sabiedrisko organizāciju īpašumā esošo.

Ziņas par iedzīvotāju mājokļu apstākļiem tiek iekļautas Tautskaišu programmās. Daļa

pēdējā 2000.gada tautskaitē iegūtās informācijas publicēta arī novadu/ pagastu griezumā.

Iepriekšējā tautskaitē tas nav darīts.

Tautskaišu datu par Rīgas rajona iedzīvotāju mājokļu apstākļiem 1989.gada un

2000.gada salīdzinājums rāda, ka desmitgadē starp tautskaitēm tie mainījušies straujāk nekā

citur Latvijā: iedzīvotāju, kuri dzīvo pirms I Pasaules kara celtos mājokļos īpatsvars

samazinājies par 1,5 procentpunktiem (‰), laikā 1919.-1945.gadā celtos mājokļos – par 3

‰; padomju periodā celtos – par 2.6 ‰. Pēc 1991.gada celtos mājokļos 2000.gadā dzīvojuši

6,7 % Rīgas rajona iedzīvotāju. (2.4.tab.)

2.4.tabula

Iedzīvotāju mājokļu vecums Rīgas rajonā *

Tautskaites gads

Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo attiecīgā periodā celtajos mājokļos

Līdz 1918. 1919 – 1945. 1946 – 1990. 1991. un vēlāk

cilv. % cilv. % cilv. % cilv. %

1989 6243 5,8 14735 13.6 87014 80.6 - -

2000 5790 4.3 14193 10.6 104309 78.0 8925 6.7

* 1989.gadā aptverti pavisam 107992 Rīgas rajona lauku iedzīvotāji, 2000.gadā – 133672

Avoti: 1989.gada tautskaitīšanas rezultāti Latvijā, Statistikas biļetens, II daļa. Rīga, 1991. Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājums, tab. V-8 Rīga, 2002.



43

Rīgas rajona iedzīvotāju mājokļu nodrošinājums ar labierīcībām vairumā veidu

uzlabojies. Ar ūdensvadu mājokļos nodrošināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājies par 6,6 ‰,

kanalizāciju – 9.3‰, vannu, dušu, pirti – 12.7 ‰, centrālapkuri – 0.6 ‰, bet samazinājies ar

elektrību un karsto ūdeni mājokļos nodrošināto iedzīvotāju īpatsvars, atbilstoši par 0.9‰ un

6.1‰. (2.5.tab.)

2.5.tabula

Iedzīvotāju mājokļu nodrošinājums ar labierīcībām Rīgas rajonā*

Tautskaites gads

Iedzīvotāji, kas dzīvo ar labierīcībām apgādātos mājokļos, %

elektrību ūdensvadu mājokļos

kanalizāciju tualeti mājoklī

karsto ūdeni

vannu, dušu, pirti

Centrālo apkuri

1989 99.7 80.6 75.5 - 64.9 69.7 75

2000 99.1 87.2 84.8 83.7 58.8 82.4 75.6

*1989.gadā aptverti pavisam 107992 Rīgas rajona lauku iedzīvotāji, 2000.gadā – 133672. Avoti : 1989.gada tautskaitīšanas rezultāti Latvijā, Statistikas biļetens, II daļa. Rīga, 1991. Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājums tab. V-9 Rīga, 2002.

Rādītāji par iedzīvotāju mājokļu apstākļiem mainās gan demogrāfisko faktoru, gan

būvniecības aktivitāšu ietekmē. Pēdējās palielina fonda fizisko apjomu un, parasti, arī

paaugstina mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu daudzumu. Karstā ūdens nodrošinājuma

krituma cēlonis ir krasās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas 1990.gados, kad līdzšinējie

centralizētās karstā ūdens piegādes sistēmu apsaimniekotāji laukos – kolhozi un sovhozi, arī

valsts uzņēmumi izbeidza savu darbību. Tomēr arī šajā periodā Pierīgas pašvaldībās

būvniecības aktivitāte ir augstāka nekā citviet Rīgas rajonā un Rīgas reģionā. [ATSAUCE]

Iepriekš teiktais ļauj secināt, ka laikā 1989.-2000.gads Garkalnes novadā iedzīvotāju

mājokļu apstākļus raksturojošie vidējie rādītāji mainījušies straujāk nekā Rīgas rajonā.

Garkalnes novada iedzīvotāju mājokļu apstākļus un daļēji arī mājokļu fondu

2000.gadā raksturo tautskaites dati par iedzīvotāju mājokļu vecumu un nodrošinājumu ar

labierīcībām.

2.6.tabula

Mājokļu vecums Garkalnes novadā

Tautskaites gads

Iedzīvotāju skaits, kas dzīvo attiecīgā periodā celtajos mājokļos

Līdz 1918. 1919 – 1945. 1946 – 1990. 1991. un vēlāk

cilv. % cilv. % cilv. % cilv. %

2000 147 4.4 747 22.5 1536 46.2 889 26.7

Avots: Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājumi, tab. V-8 Rīga, 2002.



44

2.7.tabula

Iedzīvotāju mājokļu nodrošinājums ar labierīcībām Garkalnes novadā

Tautskaites gads

Iedzīvotāji, kas dzīvo ar labierīcībām apgādātos mājokļos, %

elektrību ūdensvadu

mājokļos kanalizāciju

tualeti mājoklī

karsto ūdeni

vannu, dušu, pirti

Centrālo apkuri

2000 98.9 83.2 78.3 79.2 44.9 60.4 62.8

Avots: Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājumi, tab. V-9 Rīga, 2002.

Pieņēmumu par lielāku būvniecības aktivitāti Pierīgas pašvaldībās Garkalnes novadā

apstiprina dati par iedzīvotāju mājokļu vecumu – 2000.gadā Rīgas rajonā 1991.gadā un vēlāk

būvētos mājokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars par 20 ‰ atpalicis no Garkalnes novadā tādos

mājokļos dzīvojošo īpatsvara.

Vienlaikus jāievēro, ka fonda atjaunināšanās maz skārusi novada „vecos” iedzīvotājus,

jo jaunbūvētos mājokļus apdzīvo galvenokārt migranti – Rīgas iedzīvotāji. Arī salīdzinājums ar

citiem Rīgas rajona vidējiem rādītājiem rāda, ka Garkalnes novada mājokļu fondā ir relatīvi

augstāks 1919.-1945.gados un zemāks padomju laika būvēto mājokļu īpatsvars, respektīvi

Garkalnes mājokļu fonds ir vairāk novecojis un arī mazāk labiekārtots.

Ja laika posmā 1989.-2000.gads mājokļu fonda fiziskās kvalitātes mainījušās samērā

gausi, ārkārtīgi straujas pārmaiņas skārušas fonda īpašumstruktūru.

Īstenojot 1995.gadā 21.jūnija LR likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda

privatizāciju” nostādnes notika valsts īpašumā esošā un pašvaldību lietojumā nodotā, kā arī

kolhozu īpašumā esošā dzīvojamā (mājokļu) fonda3 privatizēšana.

Tā tika veikta kā:

• denacionalizācija – atdodot dzīvojamās mājas to bijušajiem īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem

• privatizācija – pārdodot tās par Latvijas Republikas vērtspapīriem – privatizācijas

sertifikātiem mājokļu iemītniekiem – valsts iestāžu un uzņēmumu vai pašvaldību īrniekiem,

vai par pajām kolhozu biedriem.

Statistikas pārvalde ziņas par šo procesu norisi publicējusi valsts un rajonu griezumā.

Garkalnes domē par procesa norisi tās teritorijā pieejami tikai fragmentāri dati.

Laikā 1992.-2002.gads Rīgas rajona lauku pagastos denacionalizētas 49 mājas ar 195

dzīvokļiem un kopējo platību 6,6 tūkst.m2. 2002.gadā rajona laukos nav bijis nevienas

„pagaidām nedenacionalizētas mājas”, resp. visi iesniegtie un atzītie pieprasījumi ir

apmierināti. [ATSAUCE]

Līdz 01.01.2001. Rīgas rajonā privatizācijai bijusi sagatavota 1061 dzīvojamā māja ar

23469 dzīvokļiem. Īpašumā līdz dzīvojamās ēkas sagatavošanai privatizācijai nodoti 8894

dzīvokļi, privatizācijai sagatavotās mājās 12275 dzīvokļi. Rīgas rajonā privatizācijai nodoto

dzīvokļu vidējā cena bijusi 1.7 sertifikāti par ........m2 kopējas lietderīgās platības. [ATSAUCE]

3 Saskaņā ar padomju īpašumtiesībām „Sabiedriskotais īpašums”.



45

Rajona laukos denacionalizēto mājokļu kopapjoma salīdzinājums ar rajona dzīvojamā

(mājokļu) fonda kopapjomu denacionalizāciju uzsākot rāda, ka šis process skāris tikai ....% no

1992.gadā rajona laukos uzskaitītā dzīvojamā (mājokļu) fonda, savukārt privatizācijas process

skāris apmēram ....% fonda. Tas ļauj spriest, ka arī Garkalnē denacionalizācija mājokļu

piederību un iedzīvotāju/ dzīvokļu īrnieku mājokļu situāciju ietekmējusi maz, bet privatizācija

būtiski.

Pašvaldībās mājokļu privatizāciju organizēja un vadīja privatizācijas komisijas.

Garkalnes pašvaldībā tāda darbojusies laikā ...?..., komisijas priekšsēdētājs J.Brudnis.

Garkalnes novadā visi dzīvokļi privatizēti 46 mājās. No tām 18 mājās ir 1-3 dzīvokļi, 18 mājās

4-10 dzīvokļi un tikai 10 mājās vairāk par 10 dzīvokļiem. Visās 46 mājās kopā ir 276 dzīvokļi.

Ne visi dzīvokļi privatizēti 7 mājās, neprivatizēto dzīvokļu kopskaits 10. Bez tam pašvaldībai

2007.gadā pieder 3 dzīvojamās mājas ar 18 dzīvokļiem. Privatizēto dzīvokļu vairums

koncentrēts divos ciemos: Garkalnē un Upesciemā. Pēdējā šajā fondā dominē 99 padomju

periodā celti ar komunālajām labierīcībām nodrošināti dzīvokļi, kas izvietojas kompaktā 5 ēku

grupā ciema centrālajā daļā. Garkalnē fondā ir gan 20.g.s.sākumā celtas vienģimenes mājas,

vairumā bez mūsdienu prasībām atbilstošām labierīcībām, gan arī padomju armijas kā arī

dažādu iestāžu būvētas, ar labierīcībām nodrošinātas vairākdzīvokļu ēkas. Lielākā kompaktā

grupa – 3 divu un trīs stāvu ēkas Upes ielā, kopā 48 dzīvokļi. Savukārt lielākā daļēji

labiekārtoto 20.g.s.sākumā celto māju koncentrācija ir pie Vidzemes šosejas.

Garkalnes novada dzīvojamā fondā jau pirms privatizācijas uzsākšanas bija augstāks

nekā vidēji Rīgas rajona lauku pagastos/ ciemos izbūvēto privāto vienģimenes ēku īpatsvars.

2000. gadu sākumā Garkalnes novadā privātā īpašumā bija gandrīz viss dzīvojamais (mājokļu)

fonds, un starp īpašniekiem neapšaubāmi dominēja tādi, kuriem īpašumā esošais mājoklis ir

viņu pastāvīgā mājvieta.

2.4.2. Mājokļu attīstības tendences un situācija pēc 2000.gada

Pēc relatīva mājokļu būvniecības pieklusuma 1990.gadu otrajā pusē – 2000.gadu

sākumā, jauns mājokļu būvniecības „bums” sākas 2003.gadā. Dominējošā tendence –

vienģimenes ēku būvniecība, tai pieprasīts vairums būvatļauju tomēr palielinoties

būvniecības apjomiem parādās arī pieprasījums pēc mājokļiem vairākdzīvokļu ēkās.

2000.gadu pirmajā pusē vērojamais straujais Latvijas IKP kāpums, mudinājis Garkalnes

pašvaldību jau 2003.gadā prognozēt būvniecības apjomu strauju kāpumu.



46

2.1.attēls

Jaunu ģimenes māju būvniecībai izsniegto būvatļauju prognoze un faktiskais skaits Garkalnes novadā 2004. – 2008*. gadā

285316

278278

381

484

587

104

209

0

100

200

300

400

500

600

700

2004 2005 2006 2007 2008*

Izsniegto būvatļaujuskaits

Prognoze*

* 2008.gadā līdz 01.07.2008.

Avots: Garkalnes novada domes dati

Diemžēl, ēku būvniecības process un nobeigšana līdz galīgai gatavībai bieži kavējas, kā

to liecina izsniegto būvatļauju un ekspluatācijā nodoto ēku skaita salīdzinājums (2.8.tab.).

2.8.tabula

Izsniegtās būvatļaujas un pieņemtās dzīvojamās ēkas, 2000.-2007.

Gads

Izsniegtās būvatļaujas Pieņemtas ekspluatācijā

Vienģimenes

mājas

2-4 dzīvokļu

mājas

Vienģimenes

mājas

2-4 dzīvokļu

mājas

2000 71 0 81 0

2001 64 0 79 0

2002 116 0 34 0

2003 174 4 48 1

2004 285 3 79 0

2005 316 7 91 4

2006 278 49 111 10

20071 209 229

20082 104 127

Kopā 1617 63 879 15 1)

Procesu bremzēja apstiprināta teritorijas plānojuma trūkums; 2)

Līdz 01.07.2008.

Avots: Garkalnes novada Būvvaldes dati

Pēc 2000.gada novadā krasi mainās mājokļu būvniecības procesa īstenošanas forma.

Ja 1990.gados visu procesu iniciēja un virzīja topošais vienģimenes mājas īpašnieks un

apdzīvotājs, kura intereses parasti ierobežojās ar viena zemes gabala apbūvi, tad 2000.gados

aktīvi iesaistās starpnieki – attīstītājfirmas, kas veido jaunu mājas grupas vai kvartālus.

Jaunas grupas/kvartāla attīstīšanu attīstītājs parasti sāk ar zemes iegādi. Pēc tam

attīstītājs pieprasa un saņem pašvaldības būvnoteikumus, pasūta teritorijas detālplānojumu,



47

saskaņo to pašvaldības būvvaldē un saņem būvatļauju uz katru māju. Ielu tīkls un visu veidu

pazemes tīkli tiek plānoti detālplānojuma ietvaros.

Tālāk attīstīšana var notikt pēc vienas no divām shēmām:

• Attīstītāja būvorganizācija/viņa nolīgta būvorganizācija uzceļ ēkas, kuras

attīstītājs pārdod potenciālajiem apdzīvotājiem;

• Attīstītājs izpārdod saplānotos zemesgabalus kā atsevišķas vienības un katrs

apbūves gabala īpašnieks būvē savu dzīvojamo un citas ēkas.

Attīstīšanas procesā nav precīzi atrasta vieta inženiertehnisko, īpaši pazemes,

komunikāciju un ielu tīkla izveidei. Visos Garkalnes novada ciemos īstenotajās apbūves

grupās/kvartālos, izņemot vienu4, ēku būvdarbi uzsākti pirms pazemes komunikāciju un ielu

tīkla iekārtošanas. Ja paredzēts, ka jauno apbūvi veiks atsevišķo apbūves gabalu īpašnieki,

attīstītāji ūdens piegādes/novades pazemes komunikāciju ierīkošanu bieži atstāj īpašnieku

ziņā. Ne vienmēr savlaicīgi notiek arī ielu izbūve. Viss tas pazemina jauniecelto mājokļu

vērtību.

Esošo apbūves kvartālu rekonstrukcija iespējama/notiek izmantojot dažādus ceļus –

sadalot sākotnēji ieplānotos apbūves gabalus, esošajos apbūves gabalos būvējot jaunas ēkas.

Biežāk būvniecību uzsāk īpašnieks un būvatļauja tiek izsniegta katras ēkas būvniecībai.

Kvartālu uzbūves struktūru bieži negatīvi ietekmē rekonstrukcija, kas notiek sadalot

sākotnēji ieplānotos apbūves gabalus.

Būvniecības aktivitāšu ietekmē Garkalnes novadā mainās mājokļu nodrošinājums.

Spriežot pēc vidējiem rādītājiem tas ir labāks nekā vidēji Latvijā, bet mājokļu kvalitāte un arī

to nodrošinājums dažādās apdzīvotās vietās/to daļās būtiski atšķiras. Uz atšķirībām

nodrošinājumā un komforta līmenī norāda arī atšķirības nelabiekārtoto un blīvāk apdzīvoto

mājokļu īpatsvarā dažādos novada ciemos (2.9.tab.).

2.9.tabula Mājokļu skaits un raksturojums Garkalnes novadā pa ciemiem 2007.gadā

Apdzīvota vieta Mājokļi

vienģimenes mājās

Mājokļi daudzdzīvokļu

mājās

Pieslēgti ūdensvadam1

No visiem mājokļiem,

% Apdzīvotība2

Amatnieki 56 11 - 0.0 1,40

Baltezers 170 29 149 74.9 1,99

Berģi 312 25 174 51.6 2,16

Bukulti 481 129 - 0.0 1,25

Garkalne 392 189 100 17.2 2,56

Langstiņi 283 11 30 10.02 2,00

Makstenieki3 161 - 11 6.8 0.43

Priedkalne 126 4 71 54.6 1,73

Priežlejas 10 - - 0.0 3,80

Skuķīši3 276 10 - 0.0 0,37

Sunīši 212 45 110 42.8 0.72

Suži3 347 56 40 9.9 0,42

Upesciems 232 120 316 89.9 2,46

4 Paraugbūvlaukums atrodas Bukultos starp Muižas, Asaru un ViĜĦu ielu. Attīstītājs iekārtojis pazemes komunikācijas, izbūvējis ielas, noplanējis teritoriju. Ēku būvniecība nav uzsākta. [ATSAUCE]



48

Apdzīvota vieta Mājokļi

vienģimenes mājās

Mājokļi daudzdzīvokļu

mājās

Pieslēgti ūdensvadam1

No visiem mājokļiem,

% Apdzīvotība2

Kopā 3055 629 1001 27.1 -

Dispersi lauku

teritorijā 171 59 - 0.0 2,78

Pavisam 3229 688 100 25.6 - 1Skaitīti pieslēgumi dažāda aptvēruma vietējām sistēmām.

2Apdzīvotība = vidēji iedzīvotāji/ mājokļi.

3Apdzīvotajās vietās ir augsts sezonas mājokļu īpatsvars.

Avots: Garkalnes novada būvvaldes dati.

Saskaņā ar Garkalnes novada būvvaldes datiem (skat.2.9.tab.) Garkalnes novadā

2007.gadā ir bijuši gandrīz 4000 mājokļu, absolūtais vairākums no tiem ir vienas ģimenes

privātmājas. Pēdējo īpatsvars mājokļu fondā sasniedzis 82.4%. Vairums mājokļu – 3684 vai

94% atradušies novada ciemos. Ārkārtīgs „retums” ir pieslēgums kādai ūdensvada sistēmai –

tas aptver vidēji tikai 25.6% mājokļu.

Visā novadā mājokļu vidējā apdzīvotība 2007.gadā bijusi ir 1,47 cilvēki vienā mājoklī,

kas ir mazāk nekā vidējais cilvēku skaits vienā Latvijas mājsaimniecībā (2,8 cilvēki).

Patstāvīgi apdzīvoto mājokļu kvalitāte variē no 1990.gados būvētām ekskluzīvām

villām līdz 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā celtiem strādnieku mitekļiem, lauku mājām un

1970.-1980.gados celtām dārzu mājiņām – sezonas mītnēm, kas ar minimāliem līdzekļiem

pielāgotas pastāvīgai dzīvošanai, un no Rīgas pilsētas centralizētajiem ūdens un kanalizācijas

tīkliem pieslēgtās Upesciema sistēmas līdz grodu akai un izsmeļamai bedrei Skuķīšos,

Maksteniekos un citur.

2.5. Inženiertehniskais nodrošinājums

Jebkurā administratīvā vienībā inženiertehniskā infrastruktūra kalpo dažāda veida

pakalpojumu, sākot no sadzīves vajadzību apmierināšanas – ūdens, kanalizācijas,

apgaismošanas, atkritumu savākšanas, sabiedriskā transporta u.c., līdz ekonomisko attīstību

veicinošo – transporta, sakaru, tostarp elektronisko sakaru – nodrošināšanai tās teritorijā.

Saskaņā ar LR likumu “Par pašvaldībām” pašvaldības savas teritorijas robežās

nodrošina galvenokārt komunālos pakalpojumus – siltumapgādi, ūdensapgādi/novadi,

notekūdeņu attīrīšanu. Var tikt nodrošināti arī atsevišķi ekonomisko attīstību veicinoši

pakalpojumu veidi – dažāda veida transporta un atsevišķi sakaru pakalpojumi.

Garkalnes novadā 2008.gadā teritorijas plānojuma izstrādāšanas kontekstā apzināti

sekojoši infrastruktūras veidi:

• komunālā infrastruktūra: ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde;

• enerģētika;

• sakaru līnijas un objekti;

• telekomunikācijas;

• meliorācijas sistēmas.



49

Novadā esošie infrastruktūras objekti – būves un tīkli – pieder gan valstij, gan

pašvaldībai, gan privātām struktūrām, līdz ar to atšķiras nozaru un atsevišķu objektu

apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas.

Garkalnes novadā inženiertīklu pieejamība vērtējama kā apmierinoša. Lielākā daļa

inženierkomunikāciju izbūvētas 1960.-1970. gados. To tehniskais stāvoklis un nolietojamība

ir dažāds. Jauni inženiertīkli un to mezgli pārsvarā tiek būvēti pēc privāto projektu attīstītāju

iniciatīvas. Pēc tīklu izbūves tie tiek nodoti pašvaldības apsaimniekošanā, valsts

apkalpojošajām organizācijām vai arī privātam apsaimniekotājam. Šobrīd pašvaldība intensīvi

strādā pie ielu un publiski pieejamu vietu apgaismojuma ierīkošanas.

2.5.1. Komunālā infrastruktūra

Ūdensapgāde

Novada teritorijā atrodas Rīgas pilsētas ūdens ieguves vietas „Baltezers” un

„Zaķumuiža” un tās apkalpojošās sūkņu stacijas un maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi

Ø800, pa kuriem tiek piegādāts dzeramais ūdens Rīgas pilsētai, šķērso Garkalnes novada

teritoriju. Tas nosaka iespēju kā ūdensapgādes avotu izmanto SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo

tīklu sistēmu, kuras kopgarums Garkalnes novadā ir ~28 500m.

Pašvaldības SIA „Garkalnes komunālserviss” apsaimnieko atzarus, pa kuriem tiek

nodrošināta dzeramā ūdens piegāde Garkalnes novada apdzīvotajās vietās Pašvaldībai

piederošo ūdensvada tīklu kopgarums ~6 800m. Citiem piederoši - ~4 900m. Pašvaldībai

piederošie ūdensapgādes tīkli pārsvarā izbūvēti 1960.-1970.gados. Tie tehniski nolietojušies

un pašlaik ir sliktā stāvoklī. Piegādātā ūdens kvalitāte ir salīdzinoši laba.

Patlaban iespēju pieslēgties Rīgas apgādes tīkliem tiek izmantota ierobežoti - tikai

daļā novada apdzīvoto vietu, visu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai pieslēgto iedzīvotāju

daudzumam nepārsniedzot ~20% no visiem Garkalnes novada iedzīvotājiem. Pārējie

iedzīvotāji sevi ar ūdensapgādi nodrošina paši – no dziļurbumiem vai spicēm. Centralizēta

ūdensapgāde pastāv Upesciemā, Berģos un Baltezerā un nedaudz Garkalnē no vietēja

urbuma.

Raksturojumu par hidroģeotehniskajiem rādītājiem, pazemes ūdeņu ieguvi un tā

kvalitāti, skatīt pārskatu par „Garkalnes novada ģeoloģisko uzbūvi un pazemes ūdeņu

izmantošanu”, kuru sagatavojusi Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

2.10.tabula

Ūdensapgādes un kanalizācijas raksturojums Garkalnes novadā

Apdzīvota vieta

Mājsaimniecību skaits (t.sk.

daudzdzīvokļu mājās)

Artēzisko urbumu

skaits

Mājsaimniecības, kas pieslēgtas centralizētai

ūdensapgādes sistēmai

Mājsaimniecības, kas pieslēgtas centralizētai kanalizācijas sistēmai

Skaits Procentos

Baltezers 199 (29) 2 149 20

45% 70

Berģi 387 (25) 4 174 60 16%

Bukulti 610 (129) 8 - 61* 10%



50

Priedkalne 130 (4) 11 71 65 50%

Garkalne 581 (189) 19 100 59

16% 37

Langstiņi 284 (11) 8 30 - 0%

Makstenieki 161 - 19 - 0%

Skuķīši 286 (10) 1 - - 0%

Upesciems 352 (120) 3 316 63 18%

Amatnieki 67 (11) 1 - 65 97%

Sunīši 257 (45) 14 110 110 43%

Suži 403 (56) 2 40 40 10%

Priežlejas 10 - - - 0%

Lauku ter. 230 4 - - 0%

KOPĀ: 3727 (629) 73 1009 650 Avots: Garkalnes novada domes dati

Kanalizācija

Līdzīgi kā ūdensapgādei pakalpojumus sniedz gan SIA „Rīgas ūdens”, gan SIA

„Garkalnes komunālserviss”. Iespēja pieslēgties pie centralizētas kanalizācijas notekūdeņu

sistēmas šobrīd pieejama ~25% Garkalnes novada iedzīvotāju. Garkalnes novadā ir 7

centralizētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI). No tām pašvaldības īpašumā un

apsaimniekošanā ir divas – Upesciemā un Garkalnē.

2.2. attēls. Ūdensapgāde un kanalizācija (skat.pielikumā A3 formātā)

Upesciema NAI ir salīdzinoši normālā stāvoklī, taču tās pastāvīgi tiek pārslogotas

straujā apbūves pieauguma dēļ un tāpēc to normāla darbība bez pilnīgas rekonstrukcijas nav

iespējama. Tās nolemts likvidēt, pārslēdzot notekūdeņu plūsmu uz SIA „Rīgas ūdens”



51

kanalizācijas tīklu sistēmu. Attīrīto notekūdeņu izplūde Krievupē. Notekūdeņu apjoms netiek

uzskaitīts.

Garkalnes NAI izbūvētas 2001.gadā un nodrošina skolas notekūdeņu attīrīšanu.

Attīrīto notekūdeņu izplūde Krievupē.

Pārējās notekūdeņu attīrīšanas ietaises ir privātas. (2.11.tab.)

Pārējā iedzīvotāju daļa notekūdeņus novada lokālas nozīmes attīrīšanas ietaisēs vai

uzkrāj tvertnēs un pēc tam izved. Lokālo ietaišu attīrīšanas kvalitāte praktiski netiek

kontrolēta. Uzkrāšanas tvertnes bieži ir sliktā tehniskā stāvokli un tāpēc neattīrīti notekūdeņi

pastāvīgi piesārņo grunti un apkārt esošās ūdenstilpnes. Ar notekūdeņu atsūknēšanu no

uzkrāšanas tvertnēm komunālais dienests nenodarbojas. Šo funkciju veic privātas firmas,

kuru darbība netiek apzināta un kontrolēta. Tāpēc bieži tiek konstatēta situācija, ka

notekūdeņi no uzkrāšanas tvertnēm tiek nelegāli novadīti kopējā kanalizācijas tīklā, bez

komunālā dienesta ziņas.

2.11.tabula

NAI un izplūdes vietas Garkalnes novadā

Apdzīvota vieta

NAI operators Piesārņojošās

darbības atļauja

Projektētā jauda m3/dnn

2006. gadā novadīto notekūdeņu

daudzums m3/gadā

Izplūdes gala vieta

Baltezers SIA „Balt Aliance” B kat. 73 18565 L. Baltezers

Priedkalne SIA „Garkalnes

komunālserviss” B kat. 60 5200 L. Baltezers

Garkalne

SIA „Garkalnes

komunālserviss” nav 5390

Pazemes

filtrācija

AS „Māju serviss KSA” B kat. 30 780 Krievupe

Upesciems SIA „Garkalnes

komunālserviss” B kat. 100 6150

Upesciema

dīķi

Amatnieki AS „KU LAT Holding” nav datu M. Jugla

Sunīši AS „Māju serviss KSA” nav datu L. Jugla

Suži nav informācijas Ķīšezers

SIA „Rīgas ūdens” maģistrālo kanalizācijas tīklu kopgarums Garkalnes novadā ir

~2 100m. Pašvaldībai piederošo tīklu kopgarums ~1200m, citiem piederoši ~4900m.

Lietus ūdens savākšanu paredzēts nodrošināt izmantojot meliorācijas grāvju

sistēmas. Intensīvās apbūves un iedzīvotāju bezatbildības dēļ, grāvji ir daļēji aizbērti,

piesārņoti ar sadzīves atkritumiem un lielākoties aizauguši. Šobrīd tiek apzināts esošo

meliorācijas grāvju tehniskais stāvoklis un pamazām norisinās aizaugušo grāvju tīrīšana un

meliorācijas sistēmas atjaunošana.



52

2.5.2. Elektroapgāde Pakalpojumu nodrošina VAS „Latvenergo” – Centrālie, Juglas un daļēji Carnikavas

elektrisko sadales tīklu rajoni. Ar elektroenerģiju tiek nodrošināti 100% novada iedzīvotāju.

Elektroenerģijas piegādes līnijas ir gan gaisa, gan pazemes. Pašvaldības ielu un sabiedrisko

vietu apgaismošanu nodrošina pašvaldība norēķinoties par patērēto elektroenerģiju ar VAS

„Latvenergo”.

Saskaņā ar VAS „Latvenergo” sniegto informāciju Garkalnes novadā atrodas visu

veidu 330, 110, 20, 6 un 0.4 kV spriegumu gaisa un pazemes vadu līnijas, apakšstacijas,

transformatoru un sadales punkti.

Novadā uz Tumšupes darbojas mazā hidroelektrostacija Skuķīšu dzirnavu HES.

Uzstādītā jauda 75 kW. Vienotam elektrotīklam pieslēgta 2004 gadā. Rīgas rajonā kopumā

mazo HES ieguldījums elektroenerģijas piegādē ir ~%.

2.3. attēls. Elektroapgāde (skat.pielikumā A3 formātā)

2.5.3. Siltumapgāde Centralizētā apkure organizēta divos ciematos un novada kultūras nama un domes

administratīvajās ēkās. Visas katlu mājas apkalpo SIA ”Garkalnes komunālserviss”. Pavisam

darbojas septiņas katlumājas: trīs ar šķidro kurināmo, divas ar gāzi un vēl divas ar cieto

kurināmo (ogles, malka).(2.12.tab.)



53

2.12.tabula

Centralizētās siltumapgādes raksturojums Garkalnes novadā

Nr.

Adrese

Kurināmā veids

Jauda

Ārējo tīklu,

diametrs un

kopgarums

1. Berģi, Brīvības gatve 455 Gāze 180kW -

2. Garkalne, Upes iela, „Siltums” Šķidrais, dīzelis 250kW 2xØ57, ~250m

3. Garkalne, Vidzemes šoseja 1D,

SIA „Komunālserviss”

Šķidrais, dīzelis 200kW -

4. Garkalne, Vidzemes šoseja 34, skola Šķidrais, dīzelis 400kW -

5. Garkalne, Saules iela 34, bērnu dārzs Šķidrais, dīzelis 200kW -

6. Garkalne, Meža iela 4, barakas Cietais – malka,

ogles

40kW -

7. Upesciems, Upesciema iela,

Upesciems – 1”, skola

Gāze 700kW 2xØ159, ~500m

2xØ107, ~300m

Vietējās apkures iekārtas apsilda visas pārējās ēkas un būves ciemos un citās

apdzīvotajās vietās (iebūvēti atsevišķi apkures katli, vai krāsns apkure).

2.5.4. Gāzes apgāde

Gāzes piegādi novadā nodrošina AS „Latvijas Gāze”. Novadā apdzīvoto vietu

gazifikācija veikta 1980. gados un šobrīd ar gāzi tiek nodrošināti ~70% novada iedzīvotāju.

Centralizētas gāzes apgādes pagaidām nav pieejama Garkalnē, Maksteniekos, SKuķīšos un

daļā Upesciema. Pastāvīgi tiek plānoti un realizēti arvien jauni gāzes piegādes projekti.

Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” sniegto informāciju, novada apdzīvotājās vietās gāze

tiek piegādāta no trim gāzes regulēšanas stacijām: „Rīga – 1”, „Zaķumuiža” un „Vangaži” un

novada teritorijā atrodas visu spiedienu maģistrālie un sadales gāzes vadi:

• Maģistrālais gāzes vads līdz 5.5MPa ~1.4km,

• Augstā spiediena gāzes vads līdz 1.6MPa ~38.3km,

• Vidējā spiediena gāzes vads līdz 0.4Mpa ~52.4km

• Zemā spiediena gāzes vads līdz 0.001 un 0.005Mpa ~25.7km

Apdzīvotās vietās, kurās nav pieejama centralizētā gāzes piegāde ar propāna gāzi

balonos mājsaimniecības nodrošina AS “Latvijas gāze” uzņēmuma SIA „Latvijas Propāna

gāze”, un Massonyx apkalpes zonas balonu realizācijas punkti. Balonus pieejami četros

punktos, kas savstarpēji konkurē.



54

2.4. attēls. Gāze (skat. Pielikumā A3 formātā)

2.5.5.Telekomunikāciju tīkli

Garkalnes novada teritorijā telekomunikāciju sakarus nodrošina SIA “Lattelekom”.

Mobilo sakaru sistēmas sakarus nodrošina SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT), SIA

“Tele2”. Abu mobilo sakaru operatoru abonentu skaits nav konstatējams.

Interneta pieslēgums publiskām vajadzībām tiek nodrošināts ar PVIS projekta ietvaros

izbūvētu datu pārraides sistēmu, datu nesējs - SIA “Lattelekom”.

Novada teritorijā atrodas sekojošas telekomunikāciju pakalpojumus nodrošinošas

būves :

• SIA „Lattelekom” automātiskās telefona centrāles (ATC)

• SIA “Lattelekom” gaisvadu sakaru līnijas;

• SIA “Lattelekom” apakšzemes sakaru līnijas;

Novada teritorijā atrodas 7 mobilo sakaru torņi.

Telekomunikāciju pakalpojumi tiek nodrošināti visos ciemos un viensētās, kuras

atrodas gaisvadu un apakšzemes telekomunikāciju līnijām pieguļošā teritorijā. SIA

“Lattelekom” ir veicis tīklu modernizāciju Garkalnes novadā, nomainot Siguldas centrālē

analogo sistēmu ar ciparu līnijām.



55

2.5.6. Meliorācijas sistēmas Garkalnes novads atrodas Daugavas lielbaseinā, Juglas upes baseinā. Meliorācijas

kadastrā novada teritorijā kā meliorētas reģistrēti 107 ha lauksaimniecībā izmantojamas

zemes, kas visa nosusināta ar vaļējiem grāvjiem. LR Zemkopības ministrijas apstiprinātajā

valsts nozīmes meliorācijas būvju sarakstā atbilstoši LR „Meliorācijas likuma”(2003)

1.pantam Garkalnes novadā ir 3,9 km valsts meliorācijas sistēmu (novadgrāvju) – Krievupe

(kods 41234522)5.

2.5.attēls. (ATTĒLS)

2.6. Atkritumu apsaimniekošana

Garkalnes novads ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kura

atkritumu apsaimniekošanas plāns „Pierīgas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns

2007.-2013.gadam” ir izstrādāts 2007. gadā. Reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu

savākšanas poligons „Getliņi”, ko apsaimnieko SIA „Getliņi EKO”.

Ādažu novada teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā (73.lpp) norādīts, ka

saskaņā ar Rīgas rajona plānojumu Ādažu pagastam kopā ar Carnikavas un Garkalnes

pagastiem izveidojama dalīta atkritumu savākšanas sistēma, izbūvējot sadzīves atkritumu

pārkraušanas un šķirošanas stacijas un atbilstoši organisko atkritumu un skaidu

kompostēšanas vietas, lai samazinātu atkritumu plūsmas uz galvenajām cieto atkritumu

deponēšanas vietām Getliņos, Dalbē u.c. Risinot ūdensapgādes jautājumus paskaidrojuma

rakstā norādīts, ka Baltezera ciemā ūdensapgāde nodrošināta no SIA „Rīgas ūdens”

ūdensvada. Ūdensvada rekonstrukcija veikta vienlaikus ar autoceļa Rīga – Ainaži – Baltezers

posma rekonstrukciju. Tuvākajā nākotnē izbūvējams ūdensvads gar Baltezeru virzienā uz

Alderu ciemu, neminot iespēju ūdensapgādi risināt sadarbībā ar Garkalnes novadu.

[ATSAUCE]

Atkritumu apsaimniekošana novadā tiek organizēta saskaņā ar pašvaldības 2001.

gada saistošajiem noteikumiem Nr.7. „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un

noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”, saskaņā ar kuriem

atkritumu apsaimniekošanas mērķi un uzdevumi ir sekojoši:

• samazināt atkritumu rašanās iespējas un daudzumu to izcelsmes vietās;

• pakāpeniski ieviest sašķirotu, otrreiz izmantojamo un pārstrādājamo sadzīves

atkritumu savākšanu un pārstrādi, tādējādi samazinot izgāztuvē nogādājamo

atkritumu daudzumu;

• rūpēties par to, lai atkritumi, kurus vairs nevar pārstrādāt un izmantot, tiktu

padarīti videi nekaitīgi un noglabāti;

• nodrošināt higiēniski un ekoloģiski drošu vidi Garkalnes novada ciematos un

apdzīvotās vietās.

Novadā ar atkritumu savākšanu līdz 2007. gadam nodarbojās tikai SIA „Garkalnes

komunālserviss” un AS „L&T Hoetika”, bet kopš 2007. gada arī SIA „EKO Rīga” un SIA „Jumis”.

5 Valsts nozīmes ir ūdensnotekas, garākas par 5 km, vai ar baseina platību, lielāku par 10 km

2, hidrotehniskās

būves, kuru avārijas gadījumā tiktu apdraudētas 100 ha un lielākas platības. Avots: MSVP dati.



56

Tiek plānots izveidot reģionālu atkritumu pārstrādes vietu, kur ar atkritumu pārstādi

nodarbosies novada domes izveidota SIA „Novada EKO”.

Uz 2007. gada jūniju par sadzīves atkritumu savākšanu ar mājsaimniecībām AS „L&T

Hoetika” bija noslēgti 917 līgumi, SIA „Garkalnes Komunālserviss” - 606 līgumi; SIA „EKO

Rīga”- ~100 līgumi un SIA „Jumis” - mazāk par 10 līgumiem. Kopumā Garkalnes novadā ir

noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu izvešanu aptuveni ar 1630 mājsaimniecībām, kas ir ap

45 % no kopējā mājsaimniecību skaita.

2006. gadā SIA „Garkalnes komunālserviss” savāca 449,15 tonnas nešķirotu sadzīves

atkritumu. Dati par AS „L&T Hoetika” savākto atkritumu daudzumu 2006. gadā nav pieejami.

Saskaņā ar reģionālā plāna [ATSAUCE] datiem viens iedzīvotājs Pierīgas reģionā

saražo apmēram 200 kg atkritumu gadā. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, novadā vajadzētu

savākt ap 1300 t atkritumu gadā. Starpība starp savākto un aprēķināto (radīto) atkritumu

daudzumu liecina par būtiskiem trūkumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā:

ievērojama daļa atkritumu atrodas ārpus apsaimniekošanas sistēmas un nonāk apkārtējā

vidē.

Uzņēmumi savus bīstamos atkritumus nodod saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem par

atkritumu savākšanu. Nav informācijas par atkritumu šķirošanas un mājsaimniecību bīstamo

atkritumu savākšanas iespējām Garkalnes novadā.

Nelegālas atkritumu izgāztuves Garkalnes mežos

Garkalnes novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, ir problēmas ar nesankcionētu atkritumu

izvešanu, kas rada mežu piesārņojumu.

2.7. Vides stāvoklis

2.7.1.Gaisa kvalitāte

Garkalnes novadā meži, kas aizņem 73% no teritorijas, pilda galveno aizsargfunkciju,

jo uztver daļu no gaisa piesārņojuma, kas radies virs Rīgas pilsētas. Ar valdošajiem rietumu-

ziemeļrietumu vējiem tas tiek virzīti uz austrumiem un izkliedēts. Šis piesārņojums negatīvi

ietekmē mežus, to augšanas apstākļus, taču to ir grūti konstatēt, ja nav sistemātisku ilglaika

novērojumu.

Garkalnes novada mežos atrodas viens reģionālā meža monitoringa novērojumu

punkts.

Lokāli gaisa piesārņojuma areāli var veidoties apdzīvotajās vietās, centralizētās

apkures katlumāju tuvumā, ka arī gar novada teritoriju šķērsojošiem autoceļiem un

dzelzceļu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) savā 2007. g. februāra

izziņā sniedz informāciju par atmosfēras gaisa kvalitātes novērtējumu Garkalnes novada

teritorijā.

Gaisa kvalitātes novērtējums Garkalnes novadā veikts modelēšanas ceļā, par atskaites

punktu pieņemot novērojumus monitoringa stacijā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 18.

Garkalnes novada teritorijā ar modeļa palīdzību noteikta šādu piesārņojošo vielu

izkliede: slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds, cietās daļiņas un oglekļa oksīds. Aprēķinos izmantoti



57

dati par stacionāriem gaisa piesārņojuma avotiem (LVĢMA datu bāze 2-Gaiss, 2005.g.), ka arī

dati par transporta plūsmu intensitāti.

Rezultātā secināts, ka Garkalnes novada teritorijā gaisa kvalitāte 2006.gadā atbilst

pastāvošajiem normatīviem, kas noteikti 2003.gada 21.oktobra MK noteikumos Nr.588

„Noteikumi par gaida kvalitāti” [ATSAUCE].

Modelēšanas rezultāti attēloti karšu sērijā nav, kas pievērš uzmanību gaisa

piesārņojuma lokalizācijai ap novada teritoriju šķērsojošajām satiksmes maģistrālēm–

dzelzceļa, autoceļiem, īpaši pie krustojumiem.

2.7.2. ŪdeĦu kvalitāte

Gruntsūdeņu neaizsargātības dēļ un artēzisko ūdeņu nepietiekamas aizsargātības dēļ

visa novada teritorija uzskatāma par dzeramā ūdens horizontu izmantošanas riska zonu.

Pazemes artēziskos ūdeņus potenciāli galvenokārt apdraud piesārņojums caur pašiem

urbumiem, ja netiek ņemti vērā to aizsargātības nosacījumi.

Kopš sākusies Rīgas centralizētā ūdensapgāde no pazemes ūdens, tagadējā Garkalnes

novada teritorijā ierīkotas 3 ūdensgūtnes [ATSAUCE] un liels skaits urbumu. Tie

nepieciešami, lai aprēķinātu ūdens krājumus, nepārtraukti kontrolētu ekspluatācijas gaitu un

ūdens atbilstību kvalitātes prasībām.

Konstatēts, ka Baltezera ūdensgūtnēs gruntsūdeņu kvalitāte pasliktinās: palielinās

ūdens mineralizācija, dzelzs saturs un organisko vielu saturs. Jāatzīmē, ka Baltezera

ūdensgūtnes gruntsūdeņu barošanā svarīgu loma ir Mazā Baltezera ūdeņu mākslīgai

infiltrācijai. Ar to saistās organisko vielu satura palielināšanās, kā arī epizodiska hlorīdu un

citu jūras izcelsmes komponentu koncentrācijas palielināšanās.

Novada teritorijā rietumos aiz līnijas Mašēnu ezers – Juglas kanāla sākums Lielajā

Baltezerā izplatīti ūdeņi ar augstu organisko skābju saturu, bet nelielā teritorijā starp Sunīšu

ezeru un Lielās Juglas upi – hlorīdu sāļūdeņi (augšupejoša filtrācija tektoniskā lūzuma zonā).

Risinot nelielu objektu ūdensapgādes jautājumus, jāņem vērā, ka Ķīšezera – Baltezera

– Juglas ezera apkārtnē gruntsūdeņi neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.

Lai nepārtraukti kontrolētu ekspluatācijas gaitu un atbilstību kvalitātes prasībām,

visās ūdensgūtņu teritorijās izveidots monitoringa tīkls. Tiek plānota tā paplašināšana

Zaķumuižas ūdensgūtnē. Novērojumus veic Rīgas pašvaldības uzņēmums ‘Rīgas ūdens’.

Bez tam novada teritorijā atrodas 2 valsts monitoringa posteņi:

• ūdensgūtnes Baltezers II teritorijā (7 novērošanas urbumi);

• Upesciemā (5 urbumi).

Netālu no novada robežām atrodas vēl divi valsts monitoringa posteņi – Jugla un

Piukas.



58

2.7.3. TrokšĦa piesārĦojums

Viens no apdzīvoto vietu kvalitātes rādītājiem ir trokšņu nepiesārņota vide. Trokšņa

piesārņojums iestājas, ja kādā vidē skaņas skaļums pārsniedz noteiktu, cilvēka dzīves kvalitāti

negatīvi neietekmējošu līmeni, t.s. pieļaujamo trokšņa līmeni. Svarīgākie reglamentējošie

dokumenti šajā jomā ir LR 15.03.2001. likums „Par piesārņojumu” un Ministru kabineta

13.07. 2004. noteikumi Nr. 597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” [AVOTOS]. Atbilstoši

šajos dokumentos noteiktajām normām, attiecīgas institūcijas vienlaicīgi veic trokšņa līmeņa

kontroli kā apdzīvotās vietās, tā trokšņa rašanās vietās, un izskata iespēju veikt vai/ un veic

pasākumus tā samazināšanai līdz normatīvajos aktos noteiktajiem pieļaujamiem

robežlielumiem. Trokšņa līmeni konkrētās vietās noteic atsevišķiem trokšņa avotiem, kā arī

vērtējot vairāku avotu radīto trokšņa kopējo līmeni. Ir izstrādāti trokšņa līmeņa rādītāji

dažādiem diennakts periodiem.

Piemēram, mazstāvu dzīvojamo ēku, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu

teritorijās ir definēti šādi trokšņa robežlielumi Ldiena=50, Lvakars=45, Lnakts=40 u.t.t. (2.13.

tab.).

2.13.tabula

Trokšņa robežlielumi

Nr.

p.k.

Teritorijas lietošanas funkcija Trokšņa robežlielumi,dB

Ldiena, (dB(A)) Lvakars, (dB(A)) Lnakts, (dB(A))

1. Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu,

Slimnīcu, bērnu iestāžu un soc.

aprūpes iestāžu teritorijas.

50 45 40

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu

dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras,

izglītības, pārvaldes un zinātnes

iestāžu teritorijas.

55 50 45

3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem)

teritorijas. 60 55 45

4. Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un

pakalpojumu, sporta un sabiedrisko

iestāžu teritorijas.

60 55 50

Avots 13.07.2008. MK noteikumi Nr. 597, 2.pielikums.

Tabulā uzradītie trokšņu līmeņi neattiecas uz tām teritorijas daļām, kas atrodas

dzelzceļa nodalījuma joslā vai dzelzceļa aizsargjosla, ja noteicošais trokšņu emisijas avots ir

vilcienu radīta kustība.

Lai noteiktu trokšņa līmeni kādā konkrētā vietā vispirms nosaka apkārtējā teritorijā

esošos un iespējamos (potenciālos) trokšņa avotus. Parasti ceļi ar intensīvu transporta

līdzekļu kustību ir vieni no galvenajiem paaugstināta trokšņa avotiem apdzīvotās vietās. Arī

Garkalnes novadā lielākais trokšņa izraisītājs (avots) ir auto satiksme pa galvenajiem valsts

autoceļiem A1 (Baltezers – Ainaži) un A2 (Rīga – Veclaicene), kā arī pa Rīgas apvadceļu A4 un

dzelzceļa satiksme līnijā Rīga – Lugaži. Rūpniecības radītie trokšņi nav tik būtiski, jo Garkalnes

novada teritorijā nav izvietoti rūpniecības uzņēmumi, kas rada spēcīgu (stipru) troksni.



59

Paaugstināts trokšņa līmenis varētu rasties plašākās rūpnieciskās attīstības zonās tādām

veidojoties, piemēram, kāda Garkalnes novada ciema teritorijā. Gaisa satiksmes radītie

trokšņi Garkalnes novadu praktiski neietekmē.

Samērā lieli dažādu trokšņa avotu radītie trokšņi ir novērojami Berģu ciemā,

Upesciemā un Baltezera teritorijas daļā pie automaģistrāles A1. Visvairāk no trokšņa cieš tās

mājas, kas izvietotas gar autoceļiem, jo tās iespaido autotransporta kustības radītie trokšņi.

Autotransporta radītā trokšņa novērtēšanai gar jaunbūvējamajiem autoceļiem ir

izstrādātas trokšņu kartes ar ilgtermiņa trokšņu rādītāju (Ldiena, Lvakars, Lnakts, Ldvn)

vērtībām 1km apkārtnē ap autoceļu, izmantojot EK rekomendēto aprēķinu metodes. Tās

noteic, ka rezultāti izmantojami līdz 800m attālumam no autoceļa, jo lielākos attālumos

dominējošais var būt ne auto ceļš, bet cits trokšņa avots – dzelzceļš, lidosta, rūpnīca u.t.t.

Ilgtermiņa trokšņa rādītāji raksturo trokšņa radīto diskomfortu, izsakot tos decibelos (dB). Ir

noteikts, ka ātri braucoša vieglā automašīna 10m attālumā rada 75 dB, smagā mašīna - 85 dB

lielu trokšņa līmeni. Par normālu tiek pieņemts trokšņa līmenis līdz 50dB.

Lai būtu pieejama informācija par troksni un tā avotiem Rīgā un Pierīgā, ir izstrādāta

Rīgas aglomerācijas trokšņa karte. Tas dos iespēju plānot pasākumus trokšņa samazināšanai

reģionā, izmantojot teritorijas un satiksmes plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, kā

arī veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotos. Trokšņu

stratēģiskajās kartes attēlots tikai ceļu satiksmes radītie trokšņi.

Pierīgas daļā, kas skar Garkalnes novada teritoriju, tiek plānota Lielā Baltezera

apvadceļa un Brīvības ielas dubliera būvniecība, Rīgas apvadceļa A4 posma un autoceļa A2

posma „Rīgas apvadceļš – Sēnīte” rekonstrukcija. Šie autoceļi radīs papildus troksni.

Transportlīdzekļu radītā trokšņa prognozes, ņemot vērā 2030. gadu, modelēšanas

rezultātā iegūtie dati parāda, ka MK noteikumos Nr. 597 noteiktie vides trokšņa robežlielumi

mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijā varētu būt pārsniegti teritorijās ap Lielā Baltezera

apvadceļu attālumā līdz 600m. Lai mazinātu un novērstu trokšņa radīto diskomfortu gar Lielā

Baltezera apvadceļu, Ietekmes uz vidi ziņojumā tiek paredzēti konkrēti pasākumi trokšņa

līmeņa samazināšanai.

Ievērot augstāk minētās un citas transporta līdzekļu radītās problēmas un izpildot

attiecīgo normatīvo aktu prasības, jaunajā Garkalnes novada teritorijas plānojumā, kur tas

iespējams, būtu savlaicīgi jāieplāno racionāls perspektīvo maģistrālo ielu un ceļu tīkls ar

atbilstošiem profiliem. Tas paaugstinās vides kvalitāti un satiksmes drošību visā novada

teritorijā.

Tāpat, svarīgs priekšnosacījums ir plānot transporta kustību tā, lai būtu nodalītas

vietējā transporta un tranzīta transporta plūsmas pa ātrgaitas trasēm. Kur tas nepieciešams,

apdzīvotās vietās gar autoceļiem būs jābūvē skaņu izolējošas sienas, jāveic citi vides trokšņa

samazināšanas pasākumi, izvērtējot iespējamos trokšņa samazināšanas pasākumus un

izstrādājot attiecīgu rīcības plānu(-us).



60

2.8. Paaugstināta riska teritorijas un objekti

Paaugstināta riska teritorijas ir vietas (var definēt kā teritorijas), kuras biežāk nekā

citas teritorijas apdraud dabas stihijas vai cilvēku darbības izraisīti negadījumi vai katastrofas,

kas rada vides piesārņojumu vai materiālo vērtību zaudējumus.

Paaugstināta riska objekti ir ražotnes, būves, transporta līnijas, u.t.t., kuros ir augsta

avāriju izcelšanās iespējamība un/vai kur avāriju sekas ir sevišķi bīstamas cilvēku un vides

veselībai un drošībai.

Garkalnes novada teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā Garkalnes novadā

apzinātas šādu veidu paaugstinātam riskam pakļautas teritorijas: applūšanas, rūpnieciskā,

transporta, ekoloģiskā, pazemes ūdeņu piesārņojuma, ugunsbīstamības, kā arī virkne

atsevišķu riska objektu.

Applūšanas risks

Applūšanas riskam Garkalnes novadā pakļautas plašas teritorijas ezeru piekrastēs

(Lielais un Mazais Baltezers, Ķīšezers, Lielais Jūgezers u.c.), un Daugavas baseina upju

palienās (Lielā Jugla, Mazā Jugla, Tumšupe Krievupe). Vidēja ūdenslīmeņa celšanās var izraisīt

gruntsūdens līmeņa celšanos zemajās teritorijās, kas var izraisīt pagrabu un pagrabstāvu

applūšanu, zināmas ēku pamatu deformācijas, kā arī zemāko teritoriju pārpurvošanos. (skat.

2.6. att.)

2.6. attēls. Vides riksa teorijas un objekti (skat. pielikumā A3 formātā)



61

Rūpnieciskais risks

Rūpnieciskajam riskam pakļautas teritorijas, kas atrodas ražotņu – riska objektu

apkārtnē. Garkalnes novadā atrodas šādi uzņēmumi – riska objekti:

SIA „Latvijas propāna gāze” – sašķidrinātās gāzes glabāšanas un uzpildes stacija

„Garkalne”, Lielā Zaļā iela 7, Garkalnes ciemā.

Stacijas pamatdarbība ir sašķidrinātas naftas gāzes (turpmāk –gāzes) pieņemšana,

uzglabāšana un realizācija. Tās notiek izpildot virkni paaugstinātam riskam pakļautu procesu:

• gāzes pieņemšanu pa dzelzceļu;

• gāzes uzglabāšanu;

• sadzīves gāzes balonu uzpildīšanu un realizāciju;

• autocisternu uzpildīšanu.

Gāzi stacijai piegādā pa dzelzceļu dzelzceļa cisternās. Vidējais pārkrauta produkta

daudzums ir 6000 tonnas gadā, vai vidēji 500 tonnas mēnesī. Uzpildes stacijas tvertņu

tilpums ir 1000 tonnas. SIA „Latvijas propāna gāze ”ir izveidots glabāšanas dienests un

izstrādāti rīcības plāni ugunsgrēka un gāzes noplūdes gadījumam.

SIA „Master klass” guļbaļķu uzglabāšanas vieta un kokmateriālu ražotne Garkalnes

ciemā, Lielā Zaļā ielā 10. SIA „Master klass” darbība noris saskaņā ar 1998.gada 20.oktobra

MK noteikumiem Nr.413 (1998., 10.20) noteiktajā SIA „Latvijas propāna gāze” ekspluatācijas

aizsargjoslā. Tas neatbilst minēto MK noteikumu prasībām.

SIA „Vitrum” – logu ražošana Berģos, Rožu ielā 46a.

Transporta risks Transporta riskam pakļautas:

• teritorijas abpus auto maģistrālēm A1, A2, A4, kur ir augsta kustības

intensitāte (skat.2.3.2.) un samērā bieži tiek transportētas arī bīstamās kravas;

• teritorijas abpus dzelzceļa līnijai Rīga – Valga, kura ir stratēģiskas nozīmes

dzelzceļa līnijas Meitene – Jelgava – Rīga – Igaunijas robeža sastāvdaļa. Pa dzelzceļu tiek

transportētas bīstamās kravas, un pastāv vairāki riski: bīstamo vielu noplūde no dzelzceļa

cisternām, putekļi no atklātām platformām, eksplozijas u.c. negadījumi preču vagonos

esošos konteineros, u.c.

Transporta riskam pakļauto zonu plašums atkarīgs no kravu veida (ķīmiskas, viegli

uzliesmojošas, gāzveidīgas, iztvaikojošas vai šķidras, līstošas, beramas – putekļu

piesārņojums u.t.t.) un to apjoma.

Minētajiem piesārņojuma veidiem pakļautas ne tikai transporta, bet arī rūpnieciska

riska apdraudētas teritorijas. To iespējamās sekas var būt:

• iztvaikojošo/izlijušo produktu tvaika – gaisa maisījuma ugunsgrēks;

• izlijušo produktu peļķes ugunsgrēks;

• produktu tvaiku izplatība toksiskā koncentrācijā;

• vides (augsnes, ūdens) piesārņojums ar bīstamajiem produktiem.

Kaitējuma mazināšanai veicami šādi pasākumi:

• pēc iespējas agrīna negadījuma konstatēšana;

• operatīva cilvēku apziņošana;

• cilvēku evakuācija;



62

• sadarbība ar glābšanas dienestiem;

• medicīniskās palīdzības sniegšanas organizēšana cietušajiem.

Ekoloģiskie riski Ekoloģisko risku sekas var būt ūdeņu piesārņošana ne tikai Garkalnes novadā, bet arī

valsts mērogā.

Pazemes grunts ūdeņus, kas baro Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtnes,

apdraud piesārņojums, ko var izsaukt šo ūdeņu dabiskās aizsargātības sistēmas traucēšana

vai izjaukšana. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas (LVĢM) aģentūras

speciālistu vērtējumu [ATSAUCE], visā Garkalnes novadā gruntsūdeņi ir neaizsargāti no

virszemes piesārņojuma, jo to aerācijas zonu veido ūdeni labi caurlaidīgas smiltis. Savukārt

SIA „Rīgas ūdens” 2007.gada 5.maija vēstulē (par nosacījumiem plānojuma izstrādei) uzsver,

ka Baltezera – Zaķumuižas – Remberģu teritorijai nav reālas alternatīvas Rīgas ūdens apgādē

un ka jau 20. gadsimta sākumā kā noteicošais faktors šo ūdensgūtņu ūdens resursu

aizsardzībai definēta mežu masīvu saglabāšana.

Papildus pastāvošai stingra režīma aizsargjoslai, kas noteikta atbilstīgi LR Aizsargjoslu

likuma (2000.) 39. panta prasībām un 2004. gada 20. janvāra MK noteikumiem Nr. 43

[AVOTOS], SIA „Rīgas ūdens” ieteic teritorijas plānojumā vismaz 1000-500m joslā no stingra

režīma aizsargjoslas robežas nepieļaut jaunas blīvas apbūves veidošanos, kā arī nepieļaut

notekūdeņu novadīšanu virszemes ūdensobjektos vai iesūcināšanu gruntī, arī pēc to

attīrīšanas lokālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtās.

Pazemes artēziskos ūdeņus potenciāli galvenokārt apdraud piesārņojums caur pašiem

urbumiem, ja netiek ņemti vērā to aizsargātības nosacījumi.

Garkalnes novadā uzņēmumu un saimniecību ūdensapgādei ierīkoti 45 urbumi, no

tiem 2006.gadā izmantoti 4 urbumi. Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi

ir viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārņošanas avotiem. Izlemjot

turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā, ka

Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” (1996.) [AVOTOS] noteikts – pazemes ūdens pieder

zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī

urbumu likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums

atrodas. (2.12.tab.pielikumā)

Gruntsūdeņu neaizsargātības dēļ un artēzisko ūdeņu nepietiekamas aizsargātības dēļ

visa novada teritorija uzskatāma par dzeramā ūdens horizontu izmantošanas riska zonu.

Virszemes ūdeņu piesārņošana notiek viscaur novada teritorijā, kur ezeru, dīķu un

upju krasti tiek apbūvēti pirms atbilstoša notekūdeņu savākšanas, kā arī ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmas iekārtošanas. To veicina/ierosina arī ūdens tilpju/teču aizbēršana ar

nenoskaidrotas izcelsmes materiāliem. Garkalnes novadā apbūves notekūdeņi piesārņo Lielo

Baltezeru, Langstiņu un Sunīšu ezerus.

Virszemes ūdeņu piesārņošanu veicina/ierosina arī ūdens tilpņu/teču aizbēršana ar

nenoskaidrotas izcelsmes materiāliem. Visvairāk apdraudētā vieta ir Upesciema zivju dīķu

platības sistēmas lejas daļā, no kurienes iespējama piesārņojuma nokļūšana Juglas ezerā.



63

Ekoloģisko risku rada ūdenslīmeņa svārstības Skuķīšu dzirnavu HES. Svārstības

pazemina zivju nārsta efektivitāti Tumšupē, kā arī turbīnas nonāvē zivju mazuļus (ATSAUCE,

Daugavas baseina apsekošana)

Ekoloģiskā riska objekti Garkalnes novadā ir attīrīšanas iekārtas Upesciemā; Garkalnē;

Priedkalnē; Amatniekos, Sunīšos, Sužos (skat.2.11.tab.) un visas vietējās nosēdakas, emšeri,

atejbedres u.tml. visā pārējā teritorijā.

Paaugstinātai ugunsbīstamībai pakļautas mežu teritorijas, kurās dominē

paaugstinātas (sili) un vidējas (damakšņi) ugunsbīstamības tipa mežaudzes. Rīgas rajona

Teritorijas plānojums kā paaugstinātas ugunsbīstamības teritorijas noteic visus Garkalnes

novada mežus.

Apbūvei nepiemērotas ir teritorijas kurās grunts nestspēja neatbilst LR Būvnormatīvu

prasībām, kā arī teritorijas, kuras nav lietderīgi meliorēt/kanalizēt.

Garkalnes novadā tādas ir visas purvainās, ar kūdras slāni pildītās platības ieplakās ap

ezeriem, upju palienās, kā arī starp kāpu pauguriem. Šādas teritorijas ir, piemēram, ap Lielo

un Mazo Jūgezeru, Līņezeru, Lielās un Mazās Juglas sateces rajonā pie Briezēm, vietām

Krievupes un Tumšupes palienās, kā arī pie Ķīšezera – Sužu apkārtnē, Bukultos pie Tīreļiem.

Apbūvei nepiemērota grunts veidojas uzbērtās teritorijās, kur aizbēršana notiek

neievērojot pastāvošos noteikumus. Garkalnes novadā šāda situācija ir Upesciemā, kur

bijušie zivju dīķi vietām aizbērti, nerēķinoties ar dīķu ūdenssistēmas komplekso raksturu,

lietojot nepiemērotus materiālus (nedrupinātus dzelzsbetona izstrādājumus, būvgružus,

sadzīves atkritumus) un pārkāpjot tehnoloģiskās prasības (bez blietēšanas un

būvuzraudzības).

Dabas katastrofu riski ir grūti prognozējami, it sevišķi – to lokalizācija un intensitāte.

Vērā ņemamu apdraudējumu var radīt viesuļvētras ar vēju ātrumu 25 metri sekundē un

vairāk. Iespējami sakaru un elektrolīniju pārrāvumi, bojāts ēkas, piemēram var noraut jumta

segumu. Savukārt puteņi un apledojumi var izraisīt elektro un sakaru līnijas bojājumus. Tādā

gadījumā tiks traucēts iestāžu un ražotņu darbs un komunālo pakalpojumu nodrošinājums,

bet tas savukārt – visus iedzīvotājus.



64

3. Apdzīvojums

3.1. Apdzīvojuma veidošanās un struktūra

Apdzīvojuma jēdziens ietver iedzīvotāju izvietojumu kādā teritorijā un vienlaikus

fizisko vidi, kas rada iespēju šo teritoriju (telpu) apdzīvot – mājokļus un apdzīvotas vietas,

ceļus un cita veida komunikācijas, visdažādākos sociālo un tehnisko pakalpojumu objektus un

tīklus.

Apdzīvojums veidojas nepārtraukti. Procesa norisi ietekmē teritorijas ģeogrāfiskie

apstākļi, sabiedrības (civilizācijas) attīstības līmenis un ekonomikas stāvoklis, pārvaldes veids

un arī administratīvo teritoriju robežas. Garkalnes novada teritorijā apdzīvojuma attīstību

ilgstoši ietekmē arī teritorijas mežainums un mežiem noteiktais īpašais statuss – Rīgas zaļās

zonas meži, kur tika pieļautas vienīgi kopšanas cirtes, kā arī ūdeņu bagātība, ceļu tīkls un

dzelzceļa esamība, piepilsētas izvietojums.

Apdzīvojuma struktūras veidošanās Garkalnē skatīta tikai tagadējā novada robežās periodā

20.-21.g.s., izmantojot pieejamos statistikas materiālus. Dziļāka izpēte, izmantojot arhīvu

materiālus, tostarp kartogrāfiskos, nav veikta.

Pirms II pasaules kara teritorijā pastāvēja disperss apdzīvojums ar izteiktu lauku sētu

(viensētu) skaitlisko dominanti gan apdzīvoto vietu kopumā, gan izmitināto iedzīvotāju

daudzumā. [ATSAUCE] Novada teritorijā atrodošos apdzīvoto vietu skaits nav precīzi

nosakāms, jo tautskaites materiāli apkopoti atbilstoši tolaik pastāvošajam administratīvajam

dalījumam. Pieejami šādi dati:

Ādažu pagastā 1935. gadā pavisam ir 618, Ropažu – 480 apdzīvotas vietas.6 Tostarp

Ādažu pagastā atrodas - Ropažu (Garkalnes) biezi apdzīvota vieta (arī vasarnīcu ciems) ar 252

iedzīvotājiem, virkne bijušo muižu centru, kuru iedzīvotāju skaits nav minēts (Ādažu, Baložu,

Berģu, Bukultu u.c. muižas). Ziņas par sociālās apkalpes un pakalpojumu objektu atrašanās

vietām liecina, ka teritorijā darbojušies trīs apkalpes/pakalpojumu centri – Ropaži (Garkalne),

Berģi (Upesciems) un Baltezers. No tiem nozīmīgākais Ropaži (Garkalne). [ATSAUCE].

Padomju perioda (1944.-1990.) pirmajā pusē vairākkārt mainīta teritorijas

administratīvā piederība un galveno zemes izmantotāju – kolhozu robežas, kas nav veicinājis

šim periodam raksturīgo t.s. perspektīvo lauku ciematu attīstību.7 1972. gadā toreizējā

Garkalnes ciema teritorijā kā „perspektīvas lauku apdzīvotas vietas” fiksētas

lauksaimniecības nozīmes galvenais ciemats Upesciems, palīgciemats Tumšupe (Upeskrasts)

un nelauksaimnieciskas nozīmes ciemati Baltezers, Garkalne, Langstiņi; 1983.gadā tikai

perspektīvā lauku apdzīvotā vieta Upesciems.

Tagadējā Garkalnes novada teritorijā attīstot seno lauku centru Berģi veidots

zvejsaimniecības sovhoza „Upesciems” (dib. 1960.gadā) perspektīvais ciemats Upesciems,

kas turpinot pildīt „vecās” pakalpojumu funkcijas (skola, veikals, pasts), iegūst arī divas

6 1935.gada tautskaitē kā atsevišķas apdzīvotas vietas uzskaitītas visas lauku teritorijās esošās dzīvojamās

mājas. 7 Kādreizējā Garkalnes kolhoza ciemats veidots apm. 3 km attālumā no Garkalnes ciema, tagadējā Ādažu

novada teritorijā (LME I sēj.) palīgciemats Tumšupe atradies tagadējā Ropažu novada robežās.



65

jaunas – sovhoza pārvaldes un iedzīvotāju izmitināšanas funkcijas. Pakalpojumu funkcija

attīstās arī tajos iepriekšējā perioda centros, kuri nav iekļauti perspektīvo lauku apdzīvoto

vietu kategorijā. To nosaka novada teritorijas izvietojums galvaspilsētai piegulošajā teritorijā.

Baltezerā: paplašinās pieejamo ikdienas pakalpojumu izvēle, attīstās veselības un atpūtas

pakalpojumi, tiek izdalīti zemes gabali vienģimenes dzīvojamo ēku apbūvei. Garkalnes

(Ropažu) ciema attīstību veicina ciema pārvaldes iestāžu un virknes dažādu Rīgas un Rīgas

rajona ražotņu un noliktavu, padomju armijas daļas izvietošana, kā arī apbūves gabalu

izdalīšana vienģimenes ēku būvniecībai.

3.1.tabula Garkalnes novada lielāko apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaita izmaiņas8

Nosaukums 1960-tie

gadi

1970.

tautskaite 1972.

1979.

tautskaite 1983.

1989.

tautskaite

Garkalne (Ropaži) 1259

(1965.gads)

1322 1211 1153

Upesciems (Berģi) 395

(1968.gads)

199 454

Berģi (Baloži vai

Baložkalns, Juglasciems,

Bukulti kopā)

1431

(1965.gads)

1743

Baltezers (Ādažu un

Berģu daļas)

1495

(1965.gads)

623 512 615 Ādažu

c.

Langstiņi 481

(1967.gads)

171

Tumšupe (Upeskrasts) 61

Ozolkalni (?) 318

Piesaules 31

Sunīši 29

Kolh. Garkalne 98

Krievupe 35

Gauja 32

Zaķumuiža 32

Remberģi 26

Podjoms I 24

Avoti: 1960.gadu dati – LME, I, II, III sējums. Rīga, 1967., 1968., 1970.

Krupņeišije seļskije naseļennije punkti Latvijskoj SSR.- Rīga, 1973

Čislenost i pazmeščenije naseļenija Latvijskoj SSR.- Rīga, 1979; Tas pats, 1989

Sarūk Garkalnes teritorijā fiksēto sīko apdzīvoto vietu skaits. Notiek lielāko apdzīvoto

vietu teritoriju saplūšana, bet administratīvi tās paliek sadalītas, piemēram, daļa Baltezera

8 1960.gadu datos iekļautas ciema daļas Ādažu un Berģu ciema padomju robežās, vēlākajos gados – tikai

Garkalnes ciema padomes robežās. LME un Tautskaišu datu atšķirības saistāmas ar atšķirībām apdzīvoto vietu

robežu noteikšanas metodikā, jo LPSR nevienai lauku apdzīvotai vietai nav administratīvi noteiktas robežas

1970.gada tautskaites materiālos izdalītas apdzīvotās vietas ar 25 un vairāk iedzīvotājiem, vēlāko – ar 500 un

vairāk.



66

ciema Ādažu teritorijā vai arī tās tiek sadalītas, piemēram, daļa Berģu apbūves iekļauta

Rīgas robežās.

1970.-1980. gados novada teritorijā veidojas jauna veida sezonas izmantošanas

apdzīvotās vietas - dārzkopības sabiedrību ciemati, kurus veido Rīgas iedzīvotāju rekreācijas

vajadzībām. No senajiem „vasarnīcu ciemiem” tās atšķiras ar stingri noteiktiem zemes gabala

(ne vairāk par 0.06 ha) un ēku platības (ne vairāk par 35 m2 lietderīgās platības)

ierobežojumiem. Garkalnes novada teritorijā izvietojušās sešas sabiedrības:

• Skuķīšu ciemā d/s „Vef-Ozoli” - 430 zemes gabali,

• Makstenieku ciemā d/s ”Krievupe”- 143 zemes gabali,

• Bukultu ciemā d/s „Baltezers” - 300, „Dārznieks 2” – 68 zemes gabali,

• Sužu ciemā d/s „Suži” - 480 zemes gabali,

• Bukultu ciemā d/s „Dārznieks 2” - 68 zemes gabali,

• Garkalnes ciemā d/s „Bērzi” - 20 zemes gabali.

Visā padomju periodā teritorijas apdzīvojuma struktūra mainās no dispersas uz jauktu

centralizēti – dispersu, trim nozīmīgākajām iepriekšējā perioda apdzīvotām vietām –

Garkalnei (Ropažiem), Baltezeram un Upesciemam (Berģiem) saglabājot vadošo centru lomu.

Pagrieziens novada apdzīvojuma attīstībā iestājas pēc neatkarīgās Latvijas valsts

atjaunošanas un pārejas no centralizētās uz tirgus ekonomiku. Atjaunojot/pastāvot

privātīpašumam uz nekustamo īpašumu/zemi valstī radīti priekšnosacījumi nekustamā

īpašuma tirgus attīstībai. 1990.-2000. gados šis tirgus visaktīvāk attīstās Pierīgā.

Garkalnes novada teritorijā minētā tirgus aktivitātes izpaužas jau tā tapšanas

sākumposmā kā paaugstināts individuālās apbūves gabalu pieprasījums. 1990. gadu sākumā

apgūtas līdz tam neapbūvētas teritorijas pie Baltezera, 1990. gadu beigās piedāvāti pirmie

apbūves gabali mežā pie Sunīšu ezera. 2000. gados dzīvojamo ēku būvniecība rīdzinieku

vajadzībām strauji kāpina tempu. Sākas t.s. ciematu būvniecība, sezonas apdzīvotās vietās

notiek dārza mājiņu rekonstrukcija pastāvīgai dzīvošanai/jaunu māju būvniecība. Raksturīga

tikai vienas apdzīvoto vietu funkcijas – dzīvojamās attīstība/attīstīšana. Netiek attīstīti

ciemata inženiertehniskie tīkli un pakalpojumu iestādes/uzņēmumi. Garkalnes novadā

ciematu būvniecība koncentrējas ap esošajām apdzīvotajām vietām/galvenajiem satiksmes

ceļiem. Pie Rīgas apvadceļa apdzīvotās vietas vietām saplūst. 2003. gadā [ATSAUCE]

Garkalnes pagasta padome piešķir šīm relatīvi vienlaidus apbūvētām teritorijām legālu

statusu kā vairākiem savstarpēji nesaistītiem ciemiem (Baltezers, Bukulti, Priedkalne, Berģi,

Upesciems, Sunīši). Minētais lēmums par ciemu izdalīšanu un to robežu noteikšanu visā

novadā nosaka 13 ciema tipa apdzīvotas vietas: Garkalni, Sužus, Langstiņus, Upesciemu,

Sunīšus, Berģus, Baltezeru, Bukultus, Skuķīšus, Priedkalni, Maksteniekus, Amatniekus un

Priežlejas. Ciemu robežās iekļautas gan apbūvētas, gan neapbūvētas zemes (3.2.tab.,

skat.3.1.att.).



67

3.2.tabula Iedzīvotāju skaita un to izvietojuma attīstība Garkalnes novadā

Ciema nosaukums Iedzīvotāju skaits

17.05.2005. 01.07.2008.

Amatnieki 38 110

Baltezers 386 122

Berģi 723 919

Bukulti 387 564

Upesciems 725 980

t.sk. Ziemeļnieki 7 -

Garkalne 1348 1662

Langstiņi 531 601

Makstenieki 58 69

Sunīši 154 410

Priedkalne 196 249

Priežlejas 32 39

Skuķīši 85 126

Suži 104 186

Lauku teritorijas 262 384

t.sk. Remberģi 40 -

Kopā 5029 6791 Avoti: Nepublicēti Garkalnes novada domes dati.

Pēdējā desmitgadē Garkalnes novadā izveidojusies urbanizētai piepilsētai tipiska

apdzīvojuma struktūra – 2007. gadā 90% novada iedzīvotāju dzīvo 13 ciemos no kuriem

vairāk kā puses izveidošanas/attīstīšanas pamats ir Rīgas iedzīvotāju mājokļu pieprasījuma

apmierināšana, citiem vārdiem, Rīgas mājokļu tirgus piedāvājuma paplašināšana.

Apdzīvojuma telpiskās struktūras karkasa balsta elements vēl arvien ir savstarpēji

perpendikulārie Rīgas – Veclaicenes (Vidzemes šoseja) un Ainažu – Salaspils –Bauska –

Grenctāle (Via Baltica) ceļi, nozīmīgākie centri – Garkalne, Upesciems (Berģi) un Baltezers.

Visā apskatītajā periodā: teritorijas attīstības galvenais dzinējspēks ir urbanizācija.

Apdzīvojuma struktūras attīstības galvenās tendences:

• pāreja no dispersas uz centralizētu apdzīvojuma telpisko struktūru,

• zemes izmantošanas veida maiņa no lauksaimniecības/mežkopības uz

apbūves zemēm,

• vēsturiski iedibināto apdzīvojuma centru noturība centra funkciju izpildē.



68

3.2. Novada ciemi

Rīgas rajona plānojumā (2008.) Garkalnes novadā izdalīts viens lauku ciems –

Garkalne, savukārt ar Garkalnes novada domes lēmumu kā ciemi izdalītas 13 apdzīvotas

vietas (skat.3.1.att.).

3.1. attēls. Apdzīvojums un sociālās infrestruktūras objekti. (skat. pielikumā A3 formātā)

Ciemu statuss piešķirts dažādas izcelsmes apdzīvotām vietām. Tostarp:

• 20.g.s. pirmās puses vasarnīcu ciemi (Baltezers, Garkalne), kas tālāk

attīstījušies padomju laikā;

• padomju laika dārzkopības kooperatīvi, kas veidojušies 1970.-1980.gados

(Suži, Bukulti, Makstenieki, Skuķīši);

• apdzīvotas vietas, kuras sākušas veidoties 1990.gadu beigās vietās, kur pirms

tam pastāvējušas tikai atsevišķas viensētas (Sunīši, Amatnieki);

• apdzīvota vieta, kura laikā no 1960. līdz 1990. gadam attīstīta kā padomju

lielsaimniecību centrs ( Upesciems).

Pirms Latvijas Republikas atjaunošanas Garkalnes novada ciemos uzskaitīti pavisam

855 t.s. „individuālās apbūves” dzīvojamo māju gruntsgabali, tostarp Langstiņos – 200,

Upesciemā – 60, Berģos – 150, Garkalnē – 280, Priedkalnē – 50, Baltezerā – 115 gruntsgabali.

Pašreiz ciemos ir apmēram 3000 vienģimenes dzīvojamo māju gruntsgabali. To skaitā

lielo pieaugumu noteic ne tikai jaunu māju būvniecība, bet arī agrāk pastāvējušo sezonas

mitekļu iekļaušana uzskaitē.



69

3.3.tabula Garkalnes novada ciemi un sīkās apdzīvotās vietas 2007.gadā

Ciemi Iedzīvotāju skaits 2007.

Teritorija, ha Mājokļu skaits* Teritorijas iepriekšējā

izmantošana

Amatnieki 95 158,9 56 + 11 lauku ter.

Baltezers 397 67,8 170 + 29 ciems

Berģi 831 388,8 364 + 25 ciems

Bukulti 485 245,3 481 + 129 Ciems, dārzkopības

kooperatīvs

Garkalne 1489 737,5 404 + 189 ciems

Langstiņi 590 135,0 207 + 11 ciems

Makstenieki 225 70,9 161 dārzkopības koop.

Priedkalne 225 64,2 126 + 4 mežs

Priežlejas 38 1,9 10 ēku grupa

Skuķīši 107 103,6 276 + 10 dārzkopības koop.

Sunīši 355 245,1 212 + 45 lauku ter.

Suži 170 104,5 347 + 56 dārzkopības koop.

Upesciems 868 204,3 368 + 120 Sovhoza centrs

Sīkas apdzīvotas

vietas dispersi lauku

teritorijā

640

171 + 59

Kopā 6359 3136 +629

*Pirmais skaitlis – mājokļi 1-2 ģimeņu ēkās, ieskaitot sezonas mājokļus; otrs – daudzdzīvokļu ēkās.

Avots: Nepublicēti Garkalnes novada domes dati

3.2.1. Ciemu apraksti Ciemu apraksti pamatojas uz 2007.gadā veiktā apsekojuma materiāliem (ATSAUCE).

Priežlejas (Zundagi)

Ciema apbūve, domājams, notikusi 1950.gados vai 1960.gadu sākumā. Ciema statuss

atjaunots ar pašvaldības 2003.gada 6.aprīļa lēmumu.

Ciema statusa atjaunošana nav motivēta: apdzīvotās vietas apbūves apjoms un

raksturs, inženiertehniskais nodrošinājums neatbilst šim statusam. Apbūves paplašināšana,

t.i. jaunu apbūves gabalu izdalīšana nav ieteicama.

Suži

Ciems sācis attīstīties 1980.gados, kad lauku teritorijā Garkalnes novada (toreiz

ciema) robežās, tuvu/blakus Rīgas pilsētas teritorijā esošai bij. padomju armijas dislokācijas

vietai, izdalīti 480 zemes gabali dārzkopības kooperatīvam, kura biedri bija militārpersonas,

to ģimenes locekļi un armiju apkalpojošais personāls.

Garkalnes novada robežās apkārtējā vide samērā dabiska, otrpus Jaunciema gatvei

Rīgas pilsētas robežās tā ir vairāk urbanizēta. Sužu teritorijai ir slikta notece. Nelabiekārtota,

pārāk blīva apbūve. Nekārtības, sablīvētības iespaidu palielina haotiskais ielu tīkls, ielu

seguma sliktais stāvoklis, akcentu – sabiedrisku apstādījumu/laukumu, ēku trūkums.



70

Nepieciešams: sakārtot ielu tīklu, veidot apgriešanās laukumus un kabatas, kā arī

uzstādīt norādes, ielu nosaukumu plāksnes, sakārtot meliorācijas sistēmu.

Apbūves tālāko attīstību ietekmēs ciema atrašanās pie robežas ar Rīgas pilsētu, kur

bij. padomju armijas teritorijā arī atrodas apdzīvota vieta Suži ar virkni daudzdzīvokļu ēku

Tālāko attīstību plānojot nepieciešama saskaņošana ar Rīgas pilsētas iecerēm. Visai ciema

teritorijai nepieciešams vienots detālplānojums un tīklu izbūves plāns. Līdz šim neapbūvētās

platības ciema robežās ieteicams sadalīt apbūvei pēc meliorācijas, centralizētas ūdens

padeves un kanalizācijas iekārtošanas, ielu tīkla izbūves iecerētās apbūves robežās.

Bukulti

Vieta minēta rakstītos avotos 1297. gadā, sakarā ar Livonijas ordeņa Ādažu

(Neiermīles) pils būvniecību. Pils būves pilnīgi izzudušas, nekādas tās atliekas nav

minētas/ietvertas valsts aizsargājamo arheoloģijas pieminekļu sarakstā. 1920.-1930.gados

Bukultos Ādažu pagasta lauku teritorijā, izņemot nelielu ciema veida apbūvi pie Juglas –

Baltezera kanāla, bijusi izklaidus apbūve – viensētas, Ādažu mācītāja „ferma”, arī veikalus,

pasta un telegrāfa nodaļa Bukulti. Minēta 1950.-1980. gados teritorijā blakus 1920.-

1930.gadu apbūvei pie kanāla izdalīti apbūves gabali t.s. individuālajai apbūvei, t.i.

vienģimenes dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgas iedzīvotājiem. 1986.gadā tagadējā ciema

teritorijas centrālajā daļā dārzkopības sabiedrībām Baltezers un Dārznieks-2 ierādīta zeme

368 dārzu gabalu ierīkošanai. Kapitālu dzīvojamo ēku būvniecība atsākusies 1990. gados, un

noris joprojām, apgūstot kapitālu vienģimenes ēku būvniecībai gan apbūvētās, gan arī

jaunas, tostarp mežu un Baltezera piekrastes teritorijas, visā tagadējā Bukultu ciema

teritorijā.

Apkārtnes ainava vizuāli pievilcīga un labvēlīga dažādu ārpus telpām īstenojamu

atpūtas veidu piekopšanai. Ciems, pateicoties apkārtējai ainavai - ezers, mežs, koku grupas

starp apbūvētiem nogabaliem, kā arī apbūves gabalu apzaļumojumam un visai augstajai

sakoptībai atstāj vizuāli pievilcīgu iespaidu, neraugoties uz nepārskatāmo ielu tīklu un

labiekārtojuma trūkumu.

Bukultu apbūves paplašināšana ciema tagadējās robežās ir ierobežota.

Lai saglabātu Bukultu kā cilvēkam labvēlīgas dzīves vides fiziskās kvalitātes un vizuālo

tēlu nav pieļaujama visu Ādažu ceļam piegulošo mežu zemju transformēšana apbūvei, kā arī

vēl neapbūvētās piekrastes apbūve. Būtu ieteicams sakārtot publiskās izmantošanas vietas –

apstādījumu, sporta/atpūtas teritoriju statusā esošus, kokiem apaugušus, neapbūvētus vai ar

graustiem apbūvētus zemes gabalus. Tostarp nozīmīgākās ir teritorijas ap Vecupi un Vecupes

dīķi, starp Vecupi un Baltezeru, kur ir vairāki plaši un neapbūvēti apbūves gabali ar skaistiem

simtgadīgiem ozoliem u.c. sugu kokiem. Ciemā nepieciešams iekārtot centralizētu ūdens

apgādi/novadi, kā arī rezervēt teritoriju pakalpojumu iestādēm un tirdzniecības, ēdināšanas,

izklaides/atpūtas un sporta ēkām, iespējams arī darba vietu izveidei. Kā pirmie pasākumi

minami:

• ielu tīkla sakārtošana (galveno un dzīvojamo ielu izdalīšana, strupceļi);

• ielu profilu veidošana atbilstoši to nozīmei;

• meliorācijas sistēmas sakārtošana, ieskaitot caurteces; ūdens teces

atjaunošanu Vecupē;



71

• publiskā transporta – regulāras, vismaz 3 reizes dienā autobusu satiksmes

izveide ar Brīvības gatvi/Rīgu.

Visi inženiertehniskie pasākumi veicami sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām – Rīgas

domi un Ādažu novada domi, konsekventi īstenojot mērķtiecīgu zemes izmantošanas

politiku, ar mērķi paaugstināt ciema fiziskās vides kvalitāti (meliorācija, transports un ielu

tīkls, centralizēts ūdensvads/ kanalizācija, apbūves blīvums ne augstāks par vidēju).

Priekšnosacījumu radīšana cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanai (publiski pieejami

stādījumi, vietas atpūtai un sportam, izklaides, iepirkšanās iespējas), ļautu Bukultus izveidot

par īpaši pievilcīgu dzīvojamo teritoriju, kurai piemistu/ sadzīvotu gan ekskluzīva dzīvojamā

rajona, gan par vidējo standartu augstāka vienģimenes māju rajona tēls un atbilstošs zemes

izmantošanas veids.

Priedkalne

Ciema teritorija atrodas Baltezera D krastā. ZR to no Bukultu ciema šķir Juglas ezera-

Baltezera kanāls; D tā daļēji robežojas ar apbūvētu Rīgas pilsētas teritoriju, daļēji – mežainām

platībām; DA, A – ar mežainām platībām un šaurā joslā ar Baltezera ciemu.

Apbūve ciema teritorijas daļā pie kanāla uzsākta 1980.gados un intensīvi turpinājusies

1990. gadu vidū, kad šeit par t.s. ”vieglo” naudu radīts savrupmāju ciems, kurā daudzu

īpašumu apbūves gabalu un māju lielums, to arhitektūra pretendē uz ekskluzīvu rezidenču

statusu.

Priedkalnes ciema pievilcību lielā mērā noteic izvēlētās novietnes ainavas kvalitātes -

ūdeņi, mežs, kuriem piemīt mazskartas dabas vides valdzinājums un glezniecisks skaistums.

Šī vide arī teicami piemērota atpūtai. Dabas vides kvalitātes var apdraudēt piesārņojums, ko

rada/var radīt notekūdeņu izplūde no daudzskaitlīgām vietējām kanalizācijas

notekakām/nosēdbaseiniem. Dzīves vides kvalitāti pazemina apgrūtinātā sasniedzamība –

samērā sarežģīta piebraukšana ar personīgo auto, publiskā transporta trūkums, kā arī

grūtības orientēties ciema iekšējā telpā. Vienlaikus zināma telpiskā izolētība rada

priekšnosacījumus vides dabiskuma saglabāšanai.

Ciema teritoriālās attīstības iespējas tā tagadējās robežās ir visai ierobežotas,

savukārt apbūves attīstīšana ciemam piegulošajās Rīgas pilsētas mežu teritorijās saistīta ar

risku pasliktināt ciema ainavu un vides kvalitāti, t.i. deformēt faktorus, kas Priedkalnei piešķir

ekskluzīva, augstas dzīves vides kvalitātes ciema statusu. Apbūves paplašināšana saasinās arī

infrastruktūras problēmas: vajadzību pēc centralizētas ūdensapgādes/novades un

pievadceļiem, publiskā transporta u.c. publiskiem pakalpojumiem.

Baltezers

Ciema teritorija stiepjas gar Baltezera D, DA krastu; R to no Priedkalnes ciema šķir

neapbūvēts privāts meža nogabals; D tā robežojas ar Rīgas pilsētas mežu teritoriju; A – ar

starptautiskas nozīmes ceļu „Via Baltica” (A1), kurš šķērso ciema teritoriju/apbūvi.

Apbūve ciema teritorijā uzsākta jau pirms I Pasaules kara un turpināta pēc tā, kad pie

Baltezera Ādažu pagasta teritorijā veidojies vasarnīcu ciems, tomēr 1935. gada tautas

skaitīšanā šī apdzīvotā vieta kā ciems nav izdalīta. Intensīva attīstība notikusi 1950.-1960.

gados, kad vairāku vasarnīcu ēkās atvērta bērnu tuberkulozes sanatorija un uz DR no tās,



72

izvēloties augstākās, neapplūstošās platības, izdalīti apbūves gabali t.s. individuālajai

būvniecībai. 1990. gados apbūve notikusi galvenokārt jau apbūvētajās teritorijās. 2000.

gados uzsākta neapbūvēto, tostarp applūstošo, ciema Z daļas teritoriju apguve.

Dabiskā vide – pietiekami plašs ūdens spogulis, pagaidām dabiska piekrastes teritorija

un ērta piekļuve pa autoceļu, noteic Baltezera ciema teritorijas pievilcību ne tikai apbūvei,

bet arī rekreācijai. Līdz šim attīstot apbūvi nepietiekami ievēroti dabiskās vides kvalitātes

uzturēšanas nosacījumi. Ciemā nav centralizētas kanalizācijas, kas nodrošinātu sadzīves

notekūdeņu attīrīšanu līdz vajadzīgai pakāpei, atsevišķās vietās notiek piekrastes uzbēršana,

vērojama tendence apbūvi izvietot ārpus pamatkrasta applūstošajā piekrastes joslā. Auto

ceļa kļūšana par starptautiskas nozīmes maģistrāli, sāk traucēt ciema ikdienas dzīvi.

Apbūvējamu teritoriju samērā niecīgās rezerves, pievilcība rekreācijai un ērta

piekļuve ar publisko/privāto transportu, kā arī dabas aizsardzības prasības un iedibinātas

atpūtas vietas tradīcijas ir galvenie fiziskie faktori, kas noteic Baltezera ciema turpmākās

attīstības iespējas. Attīstības priekšlikumā nepieciešams sabalansēt visu šo faktoru ietekmi.

Viens no variantiem varētu būt dažādot ciema teritorijas funkcionālo izmantošanu: izveidot

publiski pieejamas atpūtas vietas paplašinot esošo SPA viesnīcu/rehabilitācijas centru, kā arī

veidojot publiski pieejamu vasaras/ziemas atpūtas centru (sporta laukumi, inventāra –

velosipēdu, nūju, bumbu, iespējams arī slēpju utt. noma, peldētava, ari fitnesa klubs un

kafejnīca) neapbūvētajā, daļēji applūstošajā teritorijā pie robežas ar Priedkalnes ciemu, kā arī

saglabāt neapbūvētu applūstošo piekrastes joslu, tā nodrošinot iespēju saglabāt piekrastes

dabiskumu un izmantot to pastaigām/ veloizbraucieniem. Pārējo ciema teritoriju ieteicams

izmantot vienģimenes/dvīņu ēku apbūvei pēc iespējas saglabājot ar mežu klātās platības.

Amatnieki

2003.gadā ciema statuss noteikts neapbūvētai teritorijai, kurā bija tikai dažas lauku

sētas. Pašreiz ciems atrodas joslā starp Rīgas apvadceļu A4 (potenciāli maģistrāles „Via

Baltica” posms) un Mazo Juglu. Izteikts dalījums divās dabas apstākļu joslās - paaugstinātā

pamatkrasta un M.Juglas palienā. Pirmajā priežu mežs, otrajā plešas atmatā aizlaistas

kultivētās pļavas un tagad sauso, nolaisto zivju dīķu platības. Teritoriju skar ceļš P4 –

Biķernieku ielas turpinājums.

Izdalītajā ciema teritorijā pagaidām ciemam atbilstoši apbūvēta ir tikai neliela daļa - t.s.

Ainavu ciemats. Pārējā daļā tiek celtas vien dažas haotiski izvietotas ēkas, ceļu un

komunikāciju, kas varētu kaut orientējoši iezīmēt iecerēto plānojuma struktūru nav.

Amatnieku ciema robežās esošo apbūves fragmentu, tostarp grupas “Ainavas,”

iedzīvotāju ērtības un vietas vizuālā tēla veidošanos lielā mērā noteiks visa Amatnieku ciema,

kā arī otrpus M.Juglas esošo Stopiņu novada teritoriju attīstīšanās tālākā gaita. Kvalitatīva

dzīvojamās vide var veidoties, ja tiks izstrādāta vienota un pietiekami profesionāla

pamatpriekšlikuma shēma, saprātīgi izmantojot teritorijas ainavas vērtības (priežu/lapu mežs

pamatkrasta joslā, krauja, M.Jugla un tās krasti) un novietnes iespējas, uzlabojot tiešo

sasaisti ar Rīgu pa Biķernieku ielu.

Ja ģeoloģiskā izpēte liecina, ka grunts nestspēja atbilst 2-3 stāvu dzīvojamo ēku

būvniecībai, teritorija izmantojama jauktai dzīvojamai apbūvei ar 3 stāvu vairākdzīvokļu, 1-2

stāvu rindu, dvīņu un vienģimeņu ēkām.



73

Berģi

Ciems veidojies pie Garkalnes novada robežas ar Rīgas pilsētu. Ar Garkalnes novada

domes lēmumu noteiktās lauku ciema tagadējās robežas iezīmē autoceļi: A2 (Rīga-

Veclaicene); A4 (Rīgas apvadceļš), kā arī kopīga Rīgas pilsētas daļas Berģu ciema un lauku

ciema Berģi galvenā iela; D – tas robežojas ar Garkalnes pagasta apdzīvoto vietu Upesciems.

Apbūves veidošanās lauku ciema daļā sākusies 1960.-1970. gados. Pirms tam teritorija

izmantota lauksaimniecībā, lielas platības klājis mežs. Patlaban ciema apbūve pilnīgi

saplūdusi ar Rīgas pilsētas daļas Berģi apbūvi. Pagasta un pilsētas iedzīvotāji lieto vienas un

tās pašas ielas un apkalpes iestādes, kā arī publiskā transporta līnijas.

Ciema apkārtnes lielākā pievilcība ir priežu meži. Savukārt tā novietnes lielākās

vērtības – laba sasniedzamība no Rīgas, iespēja ērti un ātri sasniegt visas nozīmīgākās Latvijas

automaģistrāles, ūdeņu un mežu bagātība. Pozitīvs faktors arī ir iespēja organizēt

ūdensapgādi/kanalizāciju izmantojot Rīgas pilsētas centralizētos tīklus. Ciema teritorijā ir

neapbūvētas, to starp arī meža platības, kuras ar zināmiem ierobežojumiem var izmantot

apbūvei.

Berģu ciema teritorijā nepieciešams:

• saglabāt neapbūvētas un uzturēt ilgstoši labiekārtotus kā meža parkus/ mežu

platības, pietiekami lielas, lai nodrošinātu mežu dabisko atjaunināšanos;

• atbilstoši izbūvēt/organizēt racionālu ciema iekšējo dzīvojamo un galveno

ielu tīklu, kā arī savācējceļus paralēli rekonstruētajām maģistrālēm un to pieslēgumus

vairāklīmeņu krustojumiem;

• izbūvēt ciemā maģistrālās ūdensvada un kanalizācijas līnijas un pieslēgt tās

atbilstošajiem Rīgas pilsētas tīkliem;

• sakārtot/atjaunināt elektroenerģijas un elektronisko komunikāciju sadales

tīklus.

Sunīši

Ciema būvniecības sākotnējās ieceres datējamas ar 1990.gadu otro pusi, kad

mazattīstītajā nekustamo īpašumu tirgū tika piedāvāti apmēram 70 apbūves gabali mežā pie

Sunīšu ezera “ar skatu un pieeju ezeram, neskartā priežu mežā.” Objekts tiek piedāvāts

virtuāli, pirms būvniecības uzsākšanas.(3.2.att.).

2008.gadā ciema centrālā daļa Sunīšu ezera A krastā ir vienlaidus apbūvēta ar

vienģimenes mājām. Sunīšu ciema attīstīšanas gaitā izvēlētās vietas sākotnējais potenciāls

(ūdens baseins un tece, mežs, iespēja izveidot teicamu transporta saikne ar Rīgu un citām

Latvijas vietām), izbūves procesā ir daļēji iznīcināts (meža pilnīga iznīcināšana apbūvētajās

teritorijās, Upesciema dīķu haotiska aizbēršana, haotiskais ielu tīkls). Rezultātā vietā kur bija

iespējams radīt ekskluzīvas kvalitātes dzīvojamo vidi, izveidota apbūve, kura kopumā

vērtējama kā viduvēja, lai gan atsevišķas savrupmājas pretendē uz ekskluzīvu mājokļu

statusu.

Prasībām neatbilst ielu tīkls:

• tā vispārējā uzbūves shēma, neizdalot galvenās – pakārtotās ielas;



74

• organizējot vairākus pieslēgumus ceļam A4 vietās, kas nākotnē var tikt slēgtas,

nevis vietās, kur perspektīvā paredzami divlīmeņu krustojumi;

• ielu nepietiekamais platums, trotuāru un velosipēdu ceļu neesamība;

• centralizētas ūdensvada un kanalizācijas trūkums, kas ilgtermiņā var radīt

Sunīšu ezera un L.Juglas piesārņojumu, t.i. ekoloģisko apdraudējumu un neērtības

iedzīvotājiem, problēmas pašvaldībai.

3.2.attēls. Pirmie plānojumi pie Sunīšu ezera (2001.) Avots: Smiļģe S. Privātmāja topošā ciematā. – Diena,07.11.2001.

Nākotnē pašvaldībai būs nepieciešams risināt jautājumus par centralizētu

ūdensapgādi/novadi, publiskā transporta pakalpojumus paplašināšanu, atpūtas iespēju,

sociālās sfēras pakalpojumu, kā arī veikalu un sabiedriskās ēdināšanas nodrošināšanu,

izbūvētā ielu tīkla sakārtošanu. Tas viss prasīs lielus pašvaldības ieguldījumus, no kuriem

vismaz daļēji būtu bijis iespējams izvairīties, ja pašvaldība ciema attīstīšanas sākumposmā

aktīvāk sekotu/ iesaistītos attīstīšanas procesā.

Upesciems

Ciema teritorija izdalīta/iespiesta starp Berģu, Sunīšu un Amatnieku ciemiem, Z tā

tuvojas Langstiņu apbūvei. Teritorijas centrālo daļu aizņem uz Lielās Juglas un Krievupes

1960.-1970. gados izveidota zivju dīķu sistēma. 1990.gados daļa dīķu pamesta, citi tiek vairāk

vai mazāk rūpīgi apsaimniekoti. Vizuāli vērtējot Z-galā esošos dīķus, tie šķiet apsaimniekoti.

Savukārt pie Sunīšiem un Mašēnu ezera notiek dīķu aizbēršana.

Teritorijā vēsturiski izvietojusies Berģu muiža un tai piederīgās lauku sētas, kā arī

Berģu skola (dibināta 1870.gadā). 1960.gados valsts zivsaimniecība “Upesciems” uzsākusi

sava centrālā ciemata veidošanu zemesgabalos tuvu skolai (skat.1.3.3.nod.).



75

Upesciema teritorijas izmantošana, vide un, atbilstoši, ainava ir kontrastaina.

Kontrastu veidošanos veicinājusi gan ģeogrāfiskās vides atšķirības, gan laika un arī sociālās

iekārtas maiņu nosacītas zemes izmantošanas izmaiņas.

Ģeogrāfiskā vide un attīstības gaita noteikusi arī zināmu apbūves fragmentēšanos,

apbūvei apgūstot nogabalus ar būvniecībai labāk piemērotiem apstākļiem (novietojums,

neapplūstoši, nestspējīga grunts, esošie ceļi).

Šis fragmentārisms vērtējams kā pozitīvs faktors, kas var nodrošināt ciema un tā

ainavas attīstīšanos un sakopšanu. Tas izzudīs, ja apbūvei nepiemērotās/maz piemērotās

L.Juglas palienas, tagad bij. zivju dīķu, platības tiks vienlaidus apbūvētas. Šāda attīstība

vienlaikus ir bīstama kā vides ekoloģiskā līdzsvara izjaucēja, jo neapšaubāmi iespaidos

hidroģeoloģisko režīmu plašākā apkārtnē.

Pirms lemt par ciema tālāko apbūvi nepieciešams veikt L.Juglas lejteces baseina

hidroloģisko un ģeoloģisko izpēti un, pamatojoties uz tās secinājumiem/slēdzienu, lemt par

L.Juglas palienas apbūves iespējām/lietderību.

No apdzīvojuma attīstības viedokļa, Upesciema apbūves tālākā veidošanās būtu

jāvērtē/jāplāno saprotot, ka Garkalnes novadā abpus Rīgas apvadceļam izdalīto atsevišķo

ciemu: Berģu, Upesciema, Sunīšu, Amatnieku, arī Langstiņu apbūve var saplūst jau tuvākajā

laikā un izveidotā “lielciema” dabiskais centrs – vairuma tā publisko iestāžu un rekreācijas

objektu/teritoriju izvietošanas vieta būs tagadējā Upesciema centrālā daļa un L.Juglas

paliena, īpaši tādēļ, ka palienas vide un hidroģeoloģiskie nosacījumi ir maz piemēroti

apbūvei, bet īpaši piemēroti zili-zaļas atpūtas zonas izveidei.

Langstiņi

Tagadējais Langstiņu ciems sācis veidoties Langstiņu ezera D un DA krastā, jau pirms I

pasaules kara kā vasarnīcu ciems. 1920.-1930.gados tā veidošanās turpinājusies. Pēc II

pasaules kara priežu mežā apmēram 500-700 m uz D no ezera izvietota padomju armijas

daļa. Sākusies arī civilās apbūves paplašināšanās gan gar austrumu, gan rietumu krastu. !960.

gadu beigās Langstiņos jau bijušas uzceltas vairāk nekā 40 jaunas dzīvojamās ēkas, darbojies

veikals un mazbērnu novietne, vasaras sezonā arī skolēnu (pionieru) nometne. Iedzīvotāju

skaits tuvojies 500 cilvēkiem. Neapbūvēts palicis būvniecībai nelabvēlīgais mitrais Z un ZA

krasts. Raksturojošos datus skat.3.3. tab.

Ciema pievilcību nodrošina apkārtnes ainavas dabiskums un skaidri izjūtama ciema

apbūves kompozicionālā centra – dabiska ūdens spoguļa un tam atbilstošas dabiskas krasta

ainavas joslas esamība, kā arī pietiekami skaidri diferencēts ielu tīkls.

Ciema apbūves attīstības teritoriālās iespējas tā tagadējās robežās ir visai ierobežotas.

Saglabājot 2003.gadā noteiktās robežas, ciemu tālāk attīstot vajadzētu akcentēt dzīves vides

uzlabošanas jautājumus:

• ierīkot centralizētu ūdens apgādi/novadi, kas vienlaikus uzlabotu sadzīves

apstākļus un ekoloģisko situāciju ezerā;

• uzlabot ielu segumu;

• uzlabot un paplašināt saņemamo pakalpojumu klāstu (publiskā transporta

piedāvājumu, sociālo pakalpojumu sasniedzamību, tirdzniecības uzņēmumu sniegtos

pakalpojumus);



76

• iekārtot pastaigu/velosipēdistu/slēpotāju takas, labiekārtot peldvietu un

veikt citus labiekārtošanas darbus;

Apkārtni un ciema iekšējo telpu tālāk veidojot iespējams: 1) saglabāt un pēc iespējas

vairot ainavas dabiskumu sekojot pieejai, kas īstenota ezera R, D, A krastā; 2) atļaut

apkārtnes urbanizēšanu, aizstājot dabisko vidi ar mākslīgi veidotām pludmalēm, liedagiem,

atpūtas laukumiem un izvietojot/eksponējot ainavā dominējošus, tās mērogam neatbilstošus

būvapjomus, kā tas darīts ezera Z krastā.

Garkalne (agrāk Ropaži)

Ciems sācis veidoties pirms I Pasaules kara, kad 1908.gadā Bukultu muižas īpašnieks

sadalījis apbūvei priežu mežu pie Ropažu stacijas. Ciems veidots kā vasarnīcu ciemats,

1914.gadā tajā bijušas apmēram 50 vasarnīcas. Pēc I pasaules kara apbūve turpinājusies un

pirmās agrārreformas gaitā ciemam piedalīti jauni apbūves gabali. Tolaik ciems atradies

Ādažu un daļēji arī Ropažu pagasta teritorijā. 1935. gada tautskaitē Ropaži fiksēti kā ciems

(„blīvi apdzīvota vieta”), kur ir 252 iedzīvotāji, 64 mājas un zināms skaits valsts, pašvaldības

un sabiedrisku iestāžu, kā arī pakalpojumu iestādes (vairāki veikali, viesnīca, pansija, traktieri,

frizētavas, arī aptieka, pasta-telegrāfa kantoris Garkalne). Jāatzīmē, ka 1935.gada tautas

skaitīšanas materiālos minēts arī vietvārds Garkalne, pie kam Ādažu pagasta aprakstā ar

norādi Garkalnē minēta virkne uzņēmumu, kas nosaukti arī Ropažu „blīvi apdzīvotas vietas”

aprakstā. Izveidojot Garkalnes ciema padomi (kopš 1990.gadu sākuma pagasts, tagad

novads), Garkalnes ciems kļuvis par tās centru un tajā tika attīstītas sociālās infrastruktūras

iestādes – skola, bērnu dārzs, ambulance, kultūras iestādes, paplašinās dzīvojamā apbūve.

Ciemu divās daļās dala ceļš A2. Pa labi no maģistrāles, braucot virzienā uz Rīgu,

atrodas vēsturiski veidojusies ciema centrālā daļa, pa kreisi – bij. padomju armijas

apakšvienības teritorija un neliela dzīvojamā teritorija ar vienģimenes ēku apbūvi, kuras

apgūšana uzsākta jau 1920.-1930.gados un turpinājusies padomju periodā. Ciemu šķērso arī

dzelzceļa līnija Rīga - Valga - Tartu - Tallina. Tajā darbojas dzelzceļa stacija Ropaži, kas

apkalpo pasažieru un preču pārvadājumus.

Ciema apkārtne, dabas vide tā robežās un ārpus tām, publiskās satiksmes

piedāvājums sniedz visas iespējas radīt ērtu, veselīgu, iedzīvotājiem labvēlīgu dzīves vidi.

Galvenais ārējā riska faktors – ciemu šķērsojošā automaģistrāle. Savulaik novirzīta gar ciemu

ārpus apbūves tā, pateicoties netālredzīgai būvniecības politikai, atkal to dala divās daļās.

Tādējādi pasliktinās iedzīvotāju dzīves vide (troksnis, izplūdes gāzes, satiksmes negadījumi).

Būvniecības uzsākšana pa apbūves fragmentiem, pirms iepriekšējas vienotas

attīstības shēmas izstrādes visai teritorijai, noteikusi ne tikai dzīvojamās vides kvalitātes

atšķirības atsevišķās grupās, bet arī izsaukusi konfliktus starp atsevišķiem attīstītājiem. Šāds

ciema izbūves veids arī turpmāk apgrūtinās vienota racionāla ielu/apakšzemes komunikāciju

tīkla izbūvi, kā arī pievilcīga apbūves tēla veidošanu.

Iedzīvotāju dzīves kvalitāti iespējams paaugstināt minimizējot ciemu šķērsojošās

automaģistrāles negatīvo ietekmi. Negadījumu riska novēršanai jāizbūvē divlīmeņu pāreja

gājējiem un savācējceļš līdz uzbrauktuvei uz esošā divlīmeņu krustojuma. Troksnim un

izplūdes gāzu koncentrācijai pārsniedzot noteikto līmeni būs nepieciešami apbūves

aizsardzības pasākumi – ēku attālināšana (aizsargjoslas), īpaši stādījumi, aizsargsienas u.tml..



77

Dzīves vidi ciemā negatīvi ietekmē/nākotnē aizvien spēcīgāk ietekmēs arī iekšējie faktori:

nesakārtotais ielu tīkls un inženiertehnisko komunikāciju trūkums. Ciemā nepieciešams

ierīkot centralizētu ūdens apgādi/novadi, sakārtot elektrības sadales tīklu un palielināt tā

jaudu.

Ciemam ir teritoriālās attīstības iespējas – tā robežās ir relatīvi plaša neapbūvēta

platība ZA daļā, kā arī bij. armijas teritorijā. kuras būtu iespējams izbūvēt. Daļa šo platību

ietilpst aizsargājamā teritorijā „Dabas liegums Garkalnes meži”(skat. 5.1.nodaļu). Pirms

projektu uzsākšanas veicama izpēte, nosakot grunts nestspēju, noteces apstākļus.

Izstrādājama ciema plānojuma shēma, vēl labāk ciema teritorijas plānojums. Ja platībām bij.

armijas teritorijā netiek nomainīts/ mīkstināts dabas aizsardzības objekta statuss, to apbūve

nav iespējama.

Makstenieki

Ciemu no visām pusēm ietver mežs. Apbūvē ietilpst vairākas pirmspadomju laika

viensētas un uz to zemēm 1980.gados veidojusies dārzkopības kooperatīva „Krievupe”

apbūve un sakņu/augļu dārzi. Ciema apbūvēto teritoriju šķērso Krievupe. Lielākā daļa bij.

dārzkopības kooperatīva apbūves izvietojusies neapplūstošā platībā. Ciems atrodas

apmēram 2 km no autoceļa A2. Saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2004.-

2016.gadam ciemu bija paredzēts paplašināt, izdalot teritoriju gandrīz 200 vienģimenes māju

apbūvei Krievupes pretējā krastā, gaisa līnijā 250-1000 m attālumā no pastāvošās ciema

robežas. Detālplānojums skatīts RAPLM, ministrijas atzinums saņemts 30.06.2006. Tajā

pieprasīts atcelt pagasta padomes pieņemtos saistošos noteikumus (detālplānojumu), kā

prasībām neatbilstošus. 31.01.2007. apstiprināti Garkalnes novada saistošie noteikumi,

detālplānojumu nekustamā īpašuma „Makstenieku sils” daļai ar 70-80 apbūves gabaliem.

Skuķīši

Ciems sācis veidoties 1980. gados, kad mežsaimniecībā neizmantotās/

neizmantojamās Tumšupes palienas pļavas izdalītas apgūšanai dārzkopības kooperatīvam

„VEF - Ozoli”.

Ciema teritorija tieši piegulst Ropažu novadam. Tumšupes kreisā krasta apbūvi

apkalpojošais/saistošais ceļš daļēji atrodas Ropažu novada teritorijā. Ģeogrāfiskie apstākļi

ciema apbūvētajā teritorijā – pievilcīga ainava, ūdens, mežs atbilst atpūtas vajadzībām, bet

tie nav labvēlīgi inženiertehnisko labierīcību iekārtošanai un kapitālu celtņu, tostarp

dzīvojamo ēku, būvniecībai. Ciema tagadējais profils – sezonas atpūtas vieta būtu jāsaglabā

arī nākotnē. Kapitālas dzīvojamās apbūves veidošana tagadējā mazdārziņu kooperatīva

teritorijā, izņemot 1.sektoru, kas neatrodas Tumšupes palienā, nav vēlama/pieļaujama.

Iemesli minēti jau iepriekš – augsts gruntsūdens līmenis, applūšanas risks, zema grunts

nestpēja. Savukārt ārpus palienas esošo priežu mežu izciršana nav vēlama/pieļaujama, jo

samazina Skuķīšu ciema rekreācijas potences, kā arī negatīvi ietekmēs Rīgas piepilsētas zaļās

zonas spēju darboties kā ekoloģiskā līdzsvara nodrošinātājai, tostarp arī ūdensteču dabisko

ekosistēmu uzturēšanā, un kā Rīgas iedzīvotāju rekreācijas teritorijai.



78

3.2.2. Ciemu kopīgās iezīmes

Visiem ciemiem raksturīgs zems inženiertehniskais un sociālo pakalpojumu

nodrošinājums. Var izdalīt šādas ciemu kopīgās iezīmes:

• nav centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu novades sistēmas;

• enerģijas (elektrības) pievades tīkli, transformatoru jaudas, ciemu iekšējie

sadales tīkli ir novecojuši, pārsvarā transformatoru jaudas un esošās gaisa līnijas nevar

apmierināt augošo patēriņu;

• ielu tīkls neatbilst satiksmes drošības prasībām;

Ielu brauktuvju platums 1-1,5 braucamās joslas, nav trotuāru, ielu segums daudzviet sliktā

stāvoklī, ielās nav apgaismojuma, ielu profili nav diferencēti atbilstoši ielu lomai ciema

telpiskajā struktūrā un satiksmes organizēšanā. Strupceļu daudzums, vairāku strupceļu

garums, apgriešanās laukumu neesamība lietotājiem rada pārmērīgas neērtības ikdienā un

apdraud drošību riska situācijās.

• nav velosipēdistu un gājēju ceļu;

• mazattīstīts publiskais transports, satiksmi ar Rīgu un citām novada

apdzīvotām vietām, īsteno ar personiskajām/dienesta vieglajām automašīnām;

• iedzīvotājiem nav nodrošināta piekļuve sociālajiem pakalpojumiem;

Skola, pirmsskolas iestāde, veselības aprūpes iestāde, dienas centrs darbojas tikai Garkalnes

ciemā, skola ir arī Upesciemā, bet citu ciemu iedzīvotāju iespējas izmantot šos pakalpojumus

ierobežo publiskās satiksmes trūkums starp ciemiem.

• vājš tirdzniecības, ēdināšanas u.c. komercpakalpojumu nodrošinājums;

Vismaz viens neliels veikals pastāvīgi darbojas Garkalnē, Upesciemā, Bukultos, Baltezerā,

Langstiņos. Nozīmīgākās ēdināšanas iestādes izvietojas pie maģistrālajiem ceļiem – „Via

Baltica”, Rīgas-Veclaicenes šoseja, Rīgas apvadceļa, bet ārpus ciemu robežām. Pārējos

ciemos/to tuvumā šādu veidu pakalpojumu nav. Publiskai lietošanai pieejamas atpūtas

teritorijas izdalītas Garkalnē, Langstiņos, Bukultos. Labiekārtotu peldvietu nav.

• zemes izmantošanu regulējošo tiesību un normatīvo aktu pārkāpumi;

Visos ciemos ir grūti nodrošināt publisku pieeju un pārvietošanos gar ezeriem un upēm, jo

daļa apbūves gabalu īpašnieku pieeju tauvas joslai sava apbūves gabala ietvaros

norobežojuši ar žogu. Tiek aizšķērsotas šķērsielas un strupceļi, pieejas „Latvenergo”

objektiem. Visos ciemos ir īpašumi, kuru robežas paplašinātas, ar žogiem nodalot gabalus no

publiskās telpas, visbiežāk publiskos apgriešanās laukumus, strupceļu gala posmus.



79

4. Ainavas

4.1. Veidošanās vēsture

Pašreizējā Garkalnes novada teritorijā redzamās ainavas veidojušās pēdējo 150-160

gadu laikā, mainoties gan dabas apstākļiem, gan arī politiskiem un sociāli ekonomiskiem

apstākļiem. Jau 19.gs. beigās, kad vēl pastāvēja muižas, dažādos avotos tika atzīmēts Rīgas

tuvums un ar to saistītās ietekmes. Piemēram, apvidus austrumos no Lielā un Mazā Baltezera

19. gs. 80. gados tika atzīts par piemērotāko vietu, no kurienes ņemt ūdeni Rīgas pilsētas

apgādei. 1903.g. tika atklāta Gaujas – Daugavas ūdenssistēma, kas savienoja arī abus

Baltezerus un izsauca neatgriezeniskas izmaiņas ezeru ekosistēmā.

Jāatzīmē arī, ka Rīgas ietekme izpaudās arī citādi – te atradās vairākas mazas muižas,

kas piederēja Rīgas namniekiem vai Rātes amatvīriem un kalpoja par vasarnīcām, bet jau 19.

gs beigās muižu zemēs tika izdalītas platības vasarnīcu ciemu veidošanai. Kopš 19. gs. vidus,

kad tika izbūvēta Pleskavas šoseja, gar to gan Rīgas pievārtē, gan pie Ropažu stacijas

pastāvēja vairāki krogi.

Taču ainavu raksturojums jāsāk ar nelielu ieskatu tālākā pagātnē, ko iespējamu

padara 1791. g. izdotā Rīgas apriņķa karte (sastādītājs grāfs L.A. Mellīns; LVVA, 6828. fonds,

2. apraksts,13. lieta). Tajā redzams, ka apvidus starp Gauju ziemeļos un Lielo Juglu dienvidos

pārsvarā klāts ar mežu, tikai vietām ir krūmāju un smiltāju platības, vietām arī kāpas. Kartē

atzīmētas muižas – Bukultu, Ādažu mācītājmuiža, Berģu muiža, kā arī mazākas muižas -

Sužos, pie Ataru ezera, Alderos, pie Juglas ezera. Apvidu šķērso divi ceļi, kas no Rīgas nākošā

ceļa atzarojas apmēram posmā starp abiem tagadējiem pārvadiem pār Pleskavas šoseju.

Viens ceļš veda gar Baltezeru austrumu krastu, gar Sekšu un Venču ezeriem Gaujas

virzienā, gar tagadējo Ādažu Garkalni un pie Iļķenes muižas šķērsoja Gauju. Otrs ceļš virzījās

cauri mežam tagadējo Makstenieku virzienā, tālāk gar Bāliņiem un Podkājām Allažu virzienā.

Tikpat nozīmīgs ceļš veda gar Lielā Baltezera rietumu krastu – gar Bukultu muižu un Ādažu

muižu uz jūras piekrasti. Protams, pie ceļiem atradās krogi.

Situācija pilnīgi izmainījās 19.gs. vidū, kad tika izbūvēta Rīgas – Pleskavas šoseja

(1844.g.), un gadsimta beigās (1889.g.), kad izbūvēja Rīgas – Valkas – Tērbatas dzelzceļu. Abi

jaunie ceļi kā taisnas līnijas šķērso agrāk mežaino apvidu, radot turpmāk lielas pārmaiņas

teritorijas izmantošanas apstākļos, un tādējādi ietekmējot arī ainavu telpisko struktūru.

Tā, piemēram, jau 19. un 20.gs. mijā tiek plānota vasarnīcu apbūve pie Ropažu

stacijas (sīkāk skat. 1.4.2. sadaļu), bet gar jauno šoseju – tika izbūvēti jauni krogi, turklāt pēc

to nosaukumiem var spriest, ka tie pārvietojušies no agrākā galvenā ceļa Gaujas virzienā uz

jaunajiem ceļiem (piemēram, Žagaru krogs, Kauču krogs, Venču krogs).

Turpmākajā attīstības procesā liela nozīme bija muižu dalīšanai un zemes reformai

jau Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā, pag. gs. 20-30tos gados.

Taču visstraujākās un teritoriāli plašākās pārmaiņas saistāmas ar laiku no pag.gs.

80tiem gadiem līdz mūsu dienām, kad mežiem bagātās un klusās Rīgas piepilsētas kļūst par

pievilcīgu vietu jaunu mājokļu būvniecībai.



80

Garkalnes novada teritorijas pašreizējo ainavisko struktūru lielos vilcienos var

raksturot šādi. Teritorijas lielāko daļu joprojām klāj meži, taču to masīvi ir vairāk

sadrumstaloti gan jaunā ceļu tīkla, gan apdzīvoto vietu lokalizācijas ietekmē. Lielākais un

galvenais apdzīvoto vietu areāls ir paplata josla novada centrālajā daļā – gar Lielo Baltezeru,

ap Saulkrastu-Salaspils apvadceļu.

4.2. Telpiskā struktūra

Ainavu pētīšanas praksē ainaviskās vienības tiek izdalītas divējādi: (1) balstoties uz

dabas apstākļu atšķirībām un dabas faktoru ietekmēm, (2) balstoties uz reālo, gadsimtu gaitā

izveidojušos telpisko struktūru, kas saistāma ar cilvēku saimnieciskās un dzīvesdarbības

attīstību konkrētās vietās uz dabas apstākļu fona.

Pirmajā gadījumā runa ir par dabas ainavām, otrajā – par funkcionālajām jeb darbības

ainavām, tādējādi pasvītrojot to saikni ar cilvēka darbību pagātnē, pašreiz un nākotnē.

Dabas ainavas Pašreizējā Garkalnes novada teritorija pēc novietojuma un dabas apstākļu kopuma

ietilpst Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā. Raugoties detāliskāk (Dabas apvidu

karte, Latvijas ģeoloģiskā karte, lapas 43, 53; Latvijas valsts Ģeoloģijas dienests, 2000),

apvidus rietumos no abiem Baltezeriem un Juglas ezera, ko iezīmē senās Litorīnas jūras

krasta līnija, ietilpst Rīgavas līdzenumā. Pārējā teritorijas daļa ietilpst Ropažu līdzenumā, tajā

tā daļā, kas veidojies senā Baltijas ledus ezera vietā.

Tādējādi visā teritorijā valda smilts nogulumi (skat. 2.1. nod.), bet reljefa apstākļi ir

daudzveidīgāki. Sakarībā ar tiem iespējams nodalīt šādas dabas ainavas.

• Baltezera – Juglas un Mašēnu ezera ezeraine (to saista līdzīga izcelsme un attīstības vēsture);

• smiltāju līdzenumi un viļņotie līdzenumi: o sausie; o pārpurvotie, ar purviem (daļa no tiem nosusināti);

• kāpu grēdas un kāpu masīvi;

• upju ielejas ar palienēm (abas Juglas, Krievupe, Tumšupe). Darbības ainavas

Reljefa apstākļi kopā ar zemes virsmas nogulumiem rada fonu visai dabas

daudzveidībai (pašreizējai, vēsturiskai un nākotnē sagaidāmai), kā arī gadsimtu gaitā tie ir

ietekmējuši cilvēka saimniecisko un dzīvesdarbību. Tas atspoguļojas tagadnē pastāvošajās

darbības ainavās, to struktūrā. Darbības ainavas veidojušās, ilgstoši pastāvot kādā vietā

vienam (vai dažiem) zemes izmantošanas veidiem, apdzīvojuma raksturam, vai arī sociālu

apstākļu krasu pārmaiņu ietekmē, bet jaunākajos laikos – pieaugot kādas cilvēka darbības

ietekmei vai rodoties jaunam ietekmēm( piemēram, izmantošana atpūtai un atbilstīgu

ainavu veidošana, jaunu apbūves vienību veidošana lauksaimniecības zemēs vai mežos u.c.).

Var teikt, ka dabas apstākļu fons ir savdabīga matrica, uz kuras veidojas vēlākie

cilvēka darbības nospiedumi (zemes lietojumveidi, ēkas, ceļi, agrāko laiku pieminekļi utt.).



81

Šajās ainavās cilvēka darbības un dabas apstākļu mijiedarbībā veidojas sekundārā bioloģiskā

daudzveidība.

Būtiski, ka gadsimtu laikā veidojušās darbības ainavas dabā veido reālas ainavu

telpas, kas ir viegli saskatāmas un identificējamas lauka apstākļos, kā arī atpazīstamas kartēs,

ortofoto plānos u.c. materiālos. Tas tādēļ, ka ainavu telpu nodalīšanā galvenā nozīme ir

atklāto platību un mežu masīvu izvietojumam (mežu masīvus vizuāli iezīmē meža sienas), vai

arī kādas cilvēka darbības izteiktai lokalizācijai ( ciemi un pilsētas, ceļi utt.).

Garkalnes novada ainavu karte sastādīta mērogā 1:50000, jo tas ļauj labāk veidot

kopējo priekšstatu par ainavisko dažādību un atšķirīgo ainavu telpisko izvietojumu novada

teritorijā.

Garkalnes novada darbības ainavas var grupēt šādi (skat. 4.1.att.):

(1) Urbānās ainavas. Tās ir apdzīvoto vietu ainavas, kas pēc veidošanās apstākļiem ir

atšķirīgas, un tādējādi arī – pēc telpiskās struktūras iezīmēm un vizuālā veidola. Daļa no tām

veidojas vēsturiskās vietās ( muižu centri, senākās apdzīvotās vietas), daļa – izteikti gar

ceļiem, daļa – kādreizējo dārzkopības sabiedrību vietās ( Makstenieki, Suži, Skuķīši). Pavisam

īpatnēja urbānā ainava veidojas ap Upesciema dīķiem.

Kartē iezīmēti arī iespējamie urbanizācijas procesa paplašināšanās virzieni. Sevišķi

diskutabli tas var būt tur, kur apbūve tiek plānota mežos.

Būtiski, ka novada teritorijā esošās apdzīvotās vietas it kā turpinās blakus pašvaldību

teritorijās, ir vizuāli un funkcionāli saistītas. Arī tās vietas atzīmētas kartē.

(2) Meža ainavas. Teritoriāli tās veido visa novada ainavisko fonu. Tomēr īpaši

izdalāmi divēji areāli: kāpu mežu masīvi, un mežezeri ar apkārtni, kas ir nozīmīgi meža

biotopi un vienlaikus - vizuāli atraktīvas ainavas.

(3) Purvaine. To pārstāv Maltuves purvs, kas atrodas pie novada teritorijas austrumu

robežas. Purva lielāko daļu aizņem dabiski augstā purva biotopi, kas atbilst Eiropas Savienībā

aizsargājamam biotopam 7110 Neskarti augstie purvi (ATSAUCE).

(4) Mazo upju ielejas. Pašreiz novada teritorijā šīs ainavas pārstāv Tumšupes,

Krievupes un Mazās Juglas ieleju posmi. Jāpiezīmē, ka progresē mazo upju ieleju aizaugšana

ar krūmiem, tādējādi mazinās to nozīme. Savukārt Tumšupes ielejas ainava ir pārveidojusies

par urbāno ainavu, bet Lielā Jugla iekļaujas Upesciema ainavā.

(5) Lielo autoceļu ainavas. Veidojušās gar Pleskavas šoseju un Tallinas šoseju –

apvadceļu Salaspils virzienā, ir nozīmīgas attīstības asis, bet vienlaikus – dažādu risku

teritorijas. Īpaši atzīmējama šo ainavu vizuālā un informatīva nozīme (skat. turpmāk).

(6) Rūpnieciskās ainavas. Neskaitot nelielus centrus, kas iekļaujas apkārtējā struktūrā,

atsevišķi izdalāma Vangažu smilts-grants atradne – izstrādātais/izstrādājamais karjers ar

tuvāko apkārtni un perspektīvā izmantojamās platības.

(7) Īpašās ainavas. Šādi mēs nosaucām Jaunciema kapu teritoriju, kas ietiecas novada

robežās.

Detāliskākos pētījumos un projektēšanas vajadzībām katru ainavu var raksturot

atsevišķi, pievēršot uzmanību gan attīstības vēsturei, gan telpiskajai struktūrai, gan

raksturīgajiem ainavu elementiem.



82

Ainaviskās vērtības Vispārējās vērtības, kas nosaka Garkalnes novada nozīmi Pierīgā, ir meži,

gruntsūdeņu krājumi un iekārtotie ūdensguves baseini, kā arī labvēlīgie apstākļi apdzīvojuma

attīstībai.

Attīstības plānošanas skatījumā priekšstatus par ainaviskām vērtībām vēlams

sašaurināt, norādot uz vietām un objektiem (skat.4.1.att.), kas ir nozīmīgi vērtību nesēji un

var ietekmēt dažādus plānošanas lēmumus konkrētajās vietās.

4.1.attēls. Ainavu telpas un vietas (skat.pielikumā A3 formātā)

Vispirms, neapstrīdama ainaviskā vērtība Garkalnes novadā ir īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā. Tās ir (sīkāk skat. 5. nodaļu):

• Garkalnes mežu liegums,

• Baltezera salas,

• Buļļezera dabas liegums.

Par vērtību (dažādos skatījumos) uzskatāmi lielākie ezeri – Lielais un Mazais Baltezers,

Langstiņu ezers, Mašēnu ezers.

It kā vienmuļajā meža ainavā uzmanību piesaista

• vizuāli pievilcīgie un ekoloģiski nozīmīgie priežu meži uz kāpām (skat. 4.2.att.),

kas pārstāv Eiropas nozīmes biotopus (kods 2180), un

• mazie mežezeri ar apkārtni, kas uztur bioloģisko daudzveidību un ir vizuāli

pievilcīgi.

Tās ir vērtības, kas var veicināt attīstību, bet prasa saudzējošu attieksmi un dabai

draudzīgu pārvaldības praksi.



83

Savā ziņā unikāla vieta novada teritorijā ir Maltuves purvs, kas pārstāv savdabīgu

ainavu un Eiropas nozīmes biotopus.

Tas pats sakāms par pļavām, kas saglabājušās Krievupes ielejā, Mazās un Lielās Juglas

satekas apvidū, kā arī gar Mazo Juglu. Tās ir savdabīga ainava, bioloģiski daudzveidīga, bet

trausla, un pakļauta lielām pārmaiņām.

Nozīmīga vērtību grupa ir pēc platības nelieli dabas objekti vai ainavas elementi

(kāpas, koki, kraujas, upes krasti u.c.), kā arī vēsturiskas vietas vai objekti ( senās lauku sētas,

krogi vai to vietas, seno ceļu posmi).

Atsevišķi izdalītas vizuāli nozīmīgās un jutīgās vietas, kas novada teritorijai piešķir

savdabīgumu un kas turpmāk būtu īpaši plānojamas un apsaimniekojamas. Tās ir:

• atsevišķos posmos lielo autoceļu joslas (skat.4.2.att.), tajās vietās, kur ceļi

šķērso atraktīvās meža ainavas;

• atsevišķas vizuāli nozīmīgas vietas pie autoceļiem, kas var kalpot novada

vizuālā tēla veidošanai.

Optimālajā variantā šīm vietām izstrādājami īpaši ainavu plāni, vai arī ainaviskie

apsvērumi jāiestrādā detālplānojumos.

4.2. attēls. Vērtības un vietas (skat.pielikumā A3 formātā)



84

4.3. Biotopi

4.3.1. Dominējošās biotopu grupas Garkalnes novadā9

Garkalnes novads atrodas Piejūras zemienē, Rīgas smiltāju līdzenumā un ietilpst

Piejūras ģeobotāniskajā rajonā. Teritorijai raksturīga daudzveidīga veģetācija, ko nosaka

reljefa formu un augšņu dažādība. Teritorijā mijās Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju

eolo nogulumu – kāpu pauguri un vaļņi ar pārmitrām starpkāpu ieplakām, kur attīstījušies

ezeri un to palienes, upju ielejas ar plašām palienēm, kā arī laika gaitā izveidojušā regulāri

pārplūstošas mitrzemes un purvu platības.

Sausos augšanas apstākļos attīstījušies priežu sausieņu meži, vietām saglabājušās

sausas pļavas, kā arī vietām saglabājušās bioloģiski vērtīgas bijušās Padomju Sociālistiskās

Savienības (turpmāk PSRS) Armijas teritorijas (bāzes, šautuves, mācību poligoni). Regulāri

pārplūstošajās un pastāvīgi slapjās teritorijās izveidojušies melnalkšņu staignāji, palieņu

pļavas un purvi. Vietām attīstījušās augu sabiedrības uz kaļķainām augsnēm, kas Latvijā ir

salīdzinoši retas – izplatības lielākoties Latgalē un upju terasēs.

Īpaša vērtība ir atsevišķu ozolu audžu, parkveida ozolu pļavu un atsevišķu ozolu

grupām, kas saglabājušās no iepriekšējiem klimatiskajiem periodiem, kā arī vietām saglabāti

20. gs. intensīvi meliorētajās platībās.

Augšanas apstākļu daudzveidība nosaka veģetācijas dažādību, kas, savukārt, veido

dzīvotnes dažādām tipiskām, retām un īpaši aizsargājamām sugām, tajā skaitā ļoti retām

sugām ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā (piemēram, zaļā vārna).

Daļa teritoriju ir pārveidotas padomju laikā – tie ir upju palienēs izveidotie dīķi, kuri

pašlaik tiek daļēji apsaimniekoti. Atsevišķās vietās bijušie dīķi tiek aizbērti un veidotas

apbūves teritorijas. Atsevišķas teritorijas (Mašēnu ezera krasts u.c.) tiek degradētas arī

pašlaik.

No bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzības viedokļa būtiski ir saglabāt gan

aizsargājamo augu sugu atradnes un aizsargājamos biotopus, gan arī maksimāli saglabāt

visus dabiskos biotopu ūdenstilpju un ūdensteču krastos. Dabiskās pļavas (bioloģiski vērtīgie

zālāji) ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jo veidojušies ilgā laika periodā un

ietver sugu kompleksu, kas nav sastopams citās lauksaimniecības zemēs. Pļavas upju un

ezeru palienēs ir nozīmīgas arī dabiskā hidroloģiskā režīma nodrošināšanai un darbojas kā

filtrs, aizkavējot augiem pieejamo barības vielu ieplūšanu un ūdens eitrofikāciju. Teritorijas

ūdeņu tuvumā ir arī ainaviski pievilcīgas un piemērotas atpūtai.

9 Biotopi aprakstīti, izmantojot Latvijas biotopu klasifikatoru (Kabucis, 2001). Eiropas Savienības nozīmes

biotopi pielīdzināti, izmantojot Biotopu rokasgrāmatu (Kabucis, 2004). Augu sugu latviskie nosaukumi rakstīti pēc enciklopēdijas “Latvijas Daba” (Kavacs, 1998), latīniskie nosaukumi rakstīti pēc “Latvijas vaskulāro augu flora”, taksonu saraksta (Gavrilova, Šulcs, 1999).



85

4.3.2.Dominējošās biotopu grupas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Garkalnes novadā atrodas trīs (viena daļēji) 20.gs. dibinātas īpaši aizsargājamas dabas

teritorijas, no kurām divas ir ietvertas Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

tīklā – NATURA2000.

Dabas liegums “Buļļezers”

Dabas liegumā dominē šādi biotopi:

• oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās

ūdenstilpēs un to krastmalās (biotopa kods 3130), kas patreiz ir būtiski

eitroficējies un atbilst biotopam – eitrofi ezeri.

• apkārt ezeram izveidojušies priežu sausieņu meži, kas ir staipekņu

Lycopodium sp. un meža silpurenes Pulsatila patens dzīvotne.

Dabas liegums, NATURA2000 teritorija “Garkalnes meži”

• teritorijā dominē priežu sausieņu meži uz eoliem nogulumiem, ar sausu

virsāju un klajām iekšzemes kāpām ar iesirmās kāpsmildzenes Corynephorus

canescens pļavām, kā arī atsevišķiem pārmitru platību ieslēgumiem, kuros

attīstījušies – ezeri, purvainas platības un melnalkšņu staignāji; dabas lieguma

biotopi veido dzīvotni Latvijas lielākajai ļoti reto zaļo vārnu populācijai; dabas

liegumā ligzdo 10-14 zaļo vārnu pāri, kas ir apmēram puse no sugas

populācijas Latvijā.

Daļa (no piecām salām trīs atrodas Garkalnes novadā) no dabas lieguma, NATURA2000

teritorijas “Lielā Baltezera salas”

• dabas liegums veido primāri meži uz dabiski veidotām ezera salām; Salu

centrālajā – augstākajā daļā, dominē priežu sausieņu meži, savukārt salu

malās – koncentriskā joslā, attīstījušies jauktu platlapju meži, kas salu krastu

daļā pāriet melnalkšņu audzēs, niedru, meldru un miežubrāļu audzēs;

veģetācija ir uzskatāma par dabiski veidojušos un mazskartu; biotopi veido

dzīvotnes vairākām retām un īpaši aizsargājamām sugām.

Retie un īpaši aizsargājamie biotopi

Garkalnes novadā, gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām, jo īpaši

ezeru un upju pārplūstošajās palienēs, sastopami 21 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši

aizsargājami biotopi, tajā skaitā Eiropas Savienībā prioritāri īpaši aizsargājami biotopi.

Jānorāda, ka lielāka daļa biotopu ir sastopami kompleksu veidā. Liela daļa no uzskaitītajiem

biotopiem sastopami nelielās platībās, kā atsevišķi fragmenti.

Lielākās reto un īpaši aizsargājamo biotopu platības veido upju palieņu pļavas,

melnalkšņu staignāji un boreālie meži. (skat. tabula pielikumā)

Garkalnes novadā reģistrētas 13 atklātas platības 17,5347 ha platībā, kas atzītas par

putniem nozīmīgām platībām, piecas pļavas atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Īpaši

vērtīgas ir divas pļavas, kuru veģetācijā konstatēts nozīmīgs daudzums kaļķainām, periodiski



86

pārplūstošām platībām raksturīgas augu sugas, viena pļava atrodas dabas liegumā

“Garkalnes meži”.

Potenciāli, bioloģiski vērtīgas ir arī visas pašlaik vēl neapsekotās ūdenstilpju un

ūdensteču palienes un krastmalas, kur saglabājušies dabiski un maz ietekmēti biotopi.

Retās un īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes

Augu sugas. Garkalnes novadā līdz šim reģistrētas 19 retas un īpaši aizsargājamas augu sugas

(Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras datu banka, augu sugu un biotopu

ekspertu – Kabucis I., Eņģele L., Vidiņš G., Rove I., Silamiķele I., Laiviņš M., Straupe I. dati).

(skat. tabula pielikumā)

Putni. Zaļā vārna Corracias garrulous 10-14 pāri, apmēram puse no Latvijas populācijas

ligzdo dabas liegumā “Garkalnes meži”. Vēl 3-5 pāri ligzdo ārpus dabas lieguma, tā tuvumā.

4.3.2. Mikroliegumi

Dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai valsts mērogā, Garkalnes novadā līdz šim

ir dibināti 14 mikroliegumi 69,2 ha platībā meža zemēs (VAS “Latvijas valsts meži”, Rīgas-

Ogres virsmežniecība, Baltezera mežniecība).



87

5. Aizsargājamie dabas un kultūrvēsturiskie objekti

5.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek noteiktas atbilstīgi LR Ministru kabineta

noteikumiem. Dabas liegumu izdalīšanu nostiprina MK noteikumi Nr. 212 „Par dabas

liegumiem”(15.06.1999.), ar vēlākiem papildinājumiem. Kamēr aizsargājamai dabas

teritorijai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi (tos apstiprina Ministru kabinets noteikumu veidā), uz to attiecas

MK noteikumi Nr. 415 (22. 07.2003.) „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

5.1.. attēls. Aizsargājamās dabas teritorijas un kultūras pieminekļi (skat.pielikumā A3 formātā)

Dabas liegums „Buļļezers” (1.173 – pēc saraksta MK noteikumos Nr. 212)

Izveidots 1957.g. kā botāniskais liegums, lai aizsargātu beznoteces oligotrofu

mežezeru ar raksturīgo augu valsti. Laika gaitā ezers ir pārveidojies, pašreiz pēc stāvokļa tas

atbilst eitrofiem ezeriem. Tiek uzskatīts, ka ezera stāvokli ietekmējušas rekreācijas slodzes,

taču tiešu novērojumu nav. Pēc Latvijas vadošo botāniķu slēdziena (Vides aizsardzības

speciālistu..., 1999), Buļļezers ir zudis kā lobēliju-ezereņu ezers. Tomēr tam ir zinātniska

nozīme, jo ļauj vērot, kā notiek sukcesija un ekosistēmas degradācija. Šajā nolūkā

nepieciešams veikt periodiskus pētījumus.



88

Pašreiz lieguma teritoriju veido ezers ar apkārtējo meža kvartālu, kurā aizliegta

galvenā cirte.

Liegumam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, ne arī individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi.

Liegums nav iekļauts Natura 2000 īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā.

Dabas liegums „Garkalnes meži”

Izveidots 2004. gadā, mērķis – aizsargāt zaļās vārnas regulāras ligzdošanas vietu, kas

ir lielākā Latvijā (apmēram 20-25% no visas populācijas). Te ligzdo arī vismaz 11 Eiropas

Savienības Putnu direktīvas 1. pielikumā minētās putnu sugas. Visā lieguma teritorijā aug

priežu meži, atsevišķos laukumos saglabājušies sausie virsāji (ir Eiropas aizsargājamo biotopu

sarakstā, kods 4030), kas ir putnu barošanās vietas. Bijušās kara bāzes vietā pašreiz vērojami

priežu puduri, ēku drupas ( putni izmanto kā ligzdošanas vietas, piemēram, redzēts ligzdojam

pupuķis); stabi ap kādreiz apsargāto teritoriju ieguvuši jaunu vērtību – zaļās vārnas tos

izmanto kā medību posteņus.

Lieguma teritoriju ietekmē autoceļi, dzelzceļš, Garkalnes karjers, privātīpašnieku

intereses apbūvēt savus īpašumus, kā arī mežsaimnieciskā darbība un meža dabiskā

atjaunošanās virsāju klajumos.

Liegums iekļauts Natura 2000 īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā, kā arī Eiropas

putniem nozīmīgo vietu sarakstā kopš 2004.gada.

Liegumam 2005. gadā ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns (laikam no 2004. līdz

2009. gadam). Pašreiz ir spēkā individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un

lieguma teritorijas funkcionālais zonējums pēc dabas aizsardzības nosacījumiem, kas

Ministru kabinetā apstiprināti 2008.g. 21. oktobrī.

Dabas aizsardzības plānā atrodamais zonējuma priekšlikums izstrādāts, izvērtējot

mežaudzes meža kvartālu un meža nogabalu līmenī pēc to nozīmes putnu populāciju dzīvei.

Tādēļ galvenais uzsvars likts uz detalizētu izmantošanas un dabas aizsardzības noteikumu

izstrādi katram no izdalītajiem zonu tipiem. Apstiprināšanai iesniegtais zonējums ir nedaudz

mainīts, padarot dažādā režīma zonas teritoriāli kompaktākas.

Lieguma teritorijā nodalīti šādi zonu tipi:

• regulējamā režīma,

• dabas lieguma,

• dabas parka,

• neitrālā.

Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka teritoriālā skatījumā zonējuma karte rāda izteiktu

mozaīkveida struktūru. Katrs no zonu tipiem ir pārstāvēts ar vairākiem nogabaliem, tie

nodalīti galvenokārt pēc mežaudžu rakstura (atbilstīgi meža nogabalu platībai,

konfigurācijai), un Garkalnes mežu lieguma dabas aizsardzības plānā redzamā zonējuma

karte rāda izteiktu mozaīkveida struktūru. Tas var būtiski ietekmēt praktisko dabas

aizsardzību, ja vien plānotie dabas aizsardzības pasākumi netiks savietoti ar meža

apsaimniekošanas plāniem (liegums atrodas Rīgas pilsētas un Latvijas valsts mežos).

Tāpat teritoriālā skatījumā jāņem vērā tas, ka lieguma daļas atrodas A.S. Rīgas ūdens

stingra režīma aizsardzības zonās, kas ir nožogotas un kur netiek pieļauta nepiederošo



89

personu atrašanās (MK noteikumi Nr. 43, 9.2. punkts). Tas jāņem vērā, organizējot vai

saskaņojot dažādu publisku pasākumu norisi, ko pieļauj apstiprināšanai iesniegtie

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” (1.169 – pēc saraksta MK noteikumos Nr. 212)

1924.g. salām piešķirts dabas pieminekļa statuss, 1977. g. – botāniskā lieguma

statuss, 1999. g. pārdēvēts par dabas liegumu.

Liegumu veido 5 ezera salas (kopplatība 20 ha): divas (Ropažu un Liepu) atrodas

Ādažu novada teritorijā, bet trīs – Priežu, Auzu un Mazā sala – Garkalnes novada teritorijā

(9,4 ha).

Lieguma veidošanas mērķis – salu ekosistēmu saglabāšana. Salās saglabājies relatīvi

neskarts, dabisks mežs (mežs veidojies uz svaiga substrāta, pēc tam, kad tika pazemināts

ezera līmenis 20.gs. sākumā). Visās salās augstākajās vietās – priežu meži, reljefa

pazeminājumos – platlapju ( galvenokārt liepu) meži, piekrastēs – melnalksnāji, arī pelēko

kārklu audzes. Mazajā salā dominē melnalksnāji.

Liegumā konstatētas aizsargājamās sugas (3 augu, 3 bezmugurkaulnieku, 2 putnu, 2

zīdītāju).

Liegumam 2005. gadā ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet nav individuālie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Liegums iekļauts Natura 2000 īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā.

5.2. Kultūras mantojums un aizsargājamie kultūras pieminekĜi

Pašreizējā Garkalnes novada teritorija izveidota tādās aprisēs, ka tās robežās ir visai

maz vietu un objektu, kas liecinātu par senākās vēstures notikumiem un šodien varētu tikt

atzīti par kultūras mantojumu.

Novada teritorijā ietilpst četru kādreizējo muižu daļas – Bukultu, Remberģes, Zaķu un

Berģu, turklāt tikai pēdējās centrs atrodas novada robežās (pašreiz – Upesciems). Savulaik

nozīmīga robeža gājusi pa Krievupi (upes līkums dienvidos no Garkalnes) – tā nodalīja ne tikai

muižas, bet arī draudzes un pagastus. Bukultu muižas centrs atradās tagadējā Rīgas pilsētas

teritorijā, Remberģes – tagadējos Ādažos pie Gaujas, bet Zaķumuižas – tagadējos Zaķos.

Novada teritorijā valda meži, tā tas bijis arī savulaik muižu zemēs. Tādēļ

lauksaimniecība izmantojamās zemes bija tikai atsevišķos puduros, pie upēm vai ceļiem, kur

to atļāva augsnes apstākļi. Atbilstīgi tam, visai maz ir ziņu ir par senākajiem mājvārdiem, kas

ļautu spriest par senajām lauku kultūrainavām. Jāpiezīmē, ka kādreizējās Berģu muižas

zemēs senās lauku ainavas pilnīgi pārveidotas, to vietā redzami dīķi ar atsevišķām senajām

mājvietām, kas it kā pazūd uz jaunās apbūves fona.

Pēc Bukultu, Berģu un Zaķumuižas zemes sadalīšanas lietām senākie mājvārdi ir šādi.

• Berģu muižas zemēs – Sunīši, Ramani, Puķlapas, Miķeļciema mežsarga māja,

Kalna un Lejas Mašēni, Rēķi, Vecmuguri, Rutki, Smenas, Indas, Makstenieki (arī Mastnieki).

• Bukultu muižas zemēs – Kaijas, Vadži, Kauči, Salaspīšļi, Venču krogs.



90

• Zaķu muižas zemēs – Bāliņkrogs, Čāpas, Rijas Bāliņi, Istabas Bāliņi, Ustupi,

Duidas, Skuķīši (ar dzirnavām), Mašiņkrogs.

Pašreiz par kultūrainavu ar lauku sētām var uzskatīt tikai vienu nelielu areālu ap

kādreizējo Bāliņkrogu. Citās vietās – ap Maksteniekiem, kā arī kādreizējās Berģu muižas

lauksaimniecības zemēs notikušas lielas pārmaiņas, kas novedušas pie jaunu ainavu

izveidošanās. Šajās vietās būtu vēlams saglabāt senākos vietvārdus, vispirms jau mājvārdus.

Par interesantu kultūrvēsturisku liecību var uzskatīt ziņas (no dažādu laiku kartēm un

tekstiem) par senāko ceļu tīklu un ar to saistītajiem krogiem. Jau iepriekš minēts, ka 17.-

18.gs. viens nozīmīgs ceļš veda gar Baltezeru austrumu krastu, gar Sekšu un Venču ezeriem

Gaujas virzienā, gar tagadējo Ādažu Garkalni un pie Iļķenes muižas šķērsoja Gauju. Pie šī ceļa

pašreizējā novada robežās atradās Kauču krogs (pie Baltezera, vēlāk arī citi krogi) un Venču

krogs. Jāpiezīmē, ka pēc Pleskavas šosejas un dzelzceļa izbūves krogi ar šādiem

nosaukumiem atrodami pie Ropažu ciema/stacijas (tagad – Garkalne).

Otrs ceļš virzījās cauri mežam tagadējo Makstenieku virzienā, tālāk gar Bāliņiem un

Podkājām Allažu virzienā. Pie šī ceļa arī atradās vairāki krogi: pie Krievupes Bukultu muižas

pusē (Mellīna kartē bez nosaukuma, vēlāk – Krievupes krogs), turpat aiz upes – Vimbas krogs

(vēlāk Mašiņu krogs), un tālāk – Bāliņkrogs (Mellīna kartē – Bahling).

Tikpat nozīmīgs ceļš veda gar Lielā Baltezera rietumu krastu – gar Bukultu muižu un

Ādažu muižu uz jūras piekrasti, pie tā atradās Vadžu krogs.

Kā jau minēts, pēc Pleskavas šosejas izbūves krogi koncentrējās gar to – gan Rīgas

pievārtē, gan pie Ropažu ciema (tagad – Garkalne).

Par savdabīgu kultūrvēsturisku objektu, kam var būt nozīme apdzīvojuma attīstības

un plānošanas skatījumā, var uzskatīt tagadējo Garkalnes ciemu, kas savulaik ticis saukts par

Ropažu ciemu.

Runājot par vietvārdiem, interesi raisīja vārda Garkalne veidošanās un šī vietvārda

vēsturiskā rašanās vieta. Jau pieminētajā Mellīna kartē pie tagadējās Ādažu Garkalnes

atrodams vietvārds Langeberg (vāciski), kas vēlāk tiek tulkots kā Garkalne. Šeit pat blakus ir

otrs vēsturisks vietvārds – Westerotten, kas vēlāk latviskojies par Vesteroti.

Tātad, novada nosaukums Garkalne veidojies no sena kroga nosaukuma, krogs

atradies ārpus novada pašreizējām robežām, tagadējā Ādažu novada teritorijā, bet laika gaitā

tas atradis vēl citu atrašanās vietu un nozīmi.10

Jāpiezīmē, ka šāda vietvārdu ceļošana notikusi arī citviet. Piemēram, par vietas

kādreizējo piederību Zaķumuižai liecina nosaukums ‘Rīgas ūdens’ ūdensgūtne Zaķumuiža,

bet piederību Remberģes muižai - ūdensgūtne Remberģi.

Interesants fakts atrodams paskaidrojumā pie jau minētā J. K. Broces zīmējuma. Proti,

starp muižniekiem notikusi cīņa par ietekmi draudzēs, kas izpaudusies mācītāju izvēlē,

nosaucot savus kandidātus. Vienu no Garkalnes baznīcas ( tā bija Ādažu Garkalnes draudzes

filiāles baznīca) mācītāja kandidātiem 1816. gadā ieteica Berģu muižas īpašnieks – tas bija

Sunīšu (Sunnit) Indriķis, kam vajadzēja turēt proves sprediķi.

10 J.K.Broce savos ceļojumos bijis arī šajā vietā, un 1799. g. zīmējis ‘Langebergas krogu ar Vesterotas kapelu’, kas latviski tulkots kā

Garkalnes krogs un Garkalnes baznīca (Broce, 2002, 115. lpp.). Komentāros pie zīmējuma skaidrots, ka poļu laikos Rīgas namnieks Hermanis Vesterorte uzcēla nelielu muižiņu (no 4 zemnieku sētām). Šis vietvārds ilgi saglabājās – tas redzams arī nupat izdotajā Garkalnes novada kartē. Gadiem ilgi vācu valodā baznīcu turpināja saukt par Vesteroti, bet nelielo centru ap krogu un baznīcu – par Garkalnes ( latviski) un Langeberg (vāciski). Tagad tā ir Ādažu Garkalne.



91

Sunīšu viduslaiku kapsēta. Vienīgais vietējās nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas

valsts aizsardzībā, ir Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Tās platība ir 1,5

ha. Aizsargjosla ap to noteikta nekustāmā īpašuma Sunīši detālplānojumā (kadastra Nr. 8060-

012-0047), tās platums 15 m.

Saskaņā ar detālplānojuma priekšlikumu, paredzēts iekārtot rekreācijas zonu.

6. Pašvaldības attīstības resursi

6.1.Cilvēkresursi

2008.gada sākumā novadā dzīvojuši 6176 cilvēki. Iedzīvotāju skaita attīstību

raksturota 6.1. tabulā.

6.1.tabula

Garkalnes novada iedzīvotāju skaits periodā no 1970.līdz 2008.gadam

Gads Iedzīvotāju skaits uz

gada sākumu

Vidēji

gadā Avots

1970.* 1322 Tautskaites dati

1979.* 3422 Tas pats

1989. 3091 Tas pats

2000. 3334 Tas pats

2001. 3444 3570 Statistikas dati

2002. 3681 3789 Tas pats

2003. 3897 4088 Tas pats

2004. 4280 4534 Tas pats

2005. 4788 5044 Tas pats

2006. 5301 5541 Tas pats

2007. 5781 6051 Tas pats

2008. 6321 6791** Tas pats

* Laikā 1970.-1979. mainītas administratīvās robežas

** Garkalnes novada dati uz 01.07.2008.

Avoti: Čislenost i pazmeščenije naseļenija Latvijskoj SSR.- Rīga, 1970/1979/1989

Latvijas demogrāfijas gada grāmata 2001, t.p.2002, 2003. Rīga 2001, 2002, 2003.

Demogrāfija 2004,2005,2006,2007., 2008. Statistisko datu krājums. Rīga 2004, 2005, 2006, 2007.2008.

Salīdzinot 1970., 1979. un arī 1989. gada tautskaišu datus par iedzīvotāja skaita

attīstību, novada tagadējā teritorijā jāievēro, ka starpposmā starp abām tautskaitēm

mainītas teritorijas administratīvās robežas un ka visās padomju perioda tautskaitēs

iedzīvotāju skaitā ietilpa arī teritorijā dislocēto padomju armijas vienību karavīri un

komandējošais sastāvs. Laika posmā starp 1989. un 2000.gada tautskaitēm notikušās

iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējusi padomju armijas izvešana un to pavadošā ģimenes

locekļu emigrācija.

2000. gados Garkalnes novadā iedzīvotāju skaits strauji pieaug. Šāda attīstība

neatbilst Latvijā kopumā un, jo sevišķi, valsts lauku apvidos vērojamai. Līdzīga

parādība/tendence vērojama vienīgi citās Pierīgas pašvaldībās, bet Garkalnes novadā



92

pieauguma temps vairākkārt pārsniedz pārējos novados fiksēto (2000-2006 gados Garkalnē -

53,2 %, nākošajos straujāk augošajos novados Mārupē un Olainē – 19,1%). [ATSAUCE]

Garkalnes novada iedzīvotāju skaits palielinās galvenokārt aktīvas iekšējās migrācijas

dēļ. Sagaidāms, ka iedzīvotāju migrācija uz Garkalnes novadu tuvākajos gados turpināsies

pat ja būvniecības tempi kļūst lēnāki vai būvniecība apstājas, jo patlaban novadā mājokļi ir

visai ekstensīvi apdzīvoti – 2007. gadā vidēji vienā mājoklī dzīvo 1,47 cilvēks, vidējais

mājsaimniecības lielums Latvijā ir 2,8 cilvēki. [ATSAUCE]

Dabiskais pieaugums ir neliels, tomēr pēc 2000. gada vērojama tendence tādam

veidoties atšķirībā no situācijas visā Latvijā, kur ilgstoši saglabājas/ ilgtermiņā tiek prognozēts

negatīvs pieaugums.

6.2.tabula

Iedzīvotāju dabiskā kustība

Gads Dzimuši Miruši Dabiskais

pieaugums

Uz 1000

iedz.

dzimuši

Uz 1000

iedz.

miruši

Dabiskais

pieaugums

Garkalnes novads

2000. 72 65 7

2006. 71 52 28

Rīgas raj.

2000. 1307 1590 -283 9,1 19,1 -1,9

2006. 1849 1826 23 11,6 11,5 0,1

Latvijā

2000. 20248 32205 -11957 8,5 13,6 -5,1

2006. 22264 33098 -10834 97 14,5 -4,8

Dati uz gada sākumu

Avoti: Latvijas demogrāfijas gada grāmata 2001. Rīga 2001, Demogrāfija 2007. 2008. Statistikas datu krājums.

Rīga, 2007.2008., Garkalnes novada domes dati

Migrantu vidū ir augsts 30-40 gadīgu rīdzinieku īpatsvars, kas iegādājas/pārceļas uz

mājokļiem Pierīgā. Tas arī noteic izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā - novadā 2007. gadā

ir augstāks pirmskolas un skolas vecuma bērnu un mazāks pensijas vecuma cilvēku īpatsvars

nekā vidēji Latvijā un Rīgas rajonā. Gan vecuma grupu, gan dabiskā pieauguma esamība un

veidošanās ir daudzsološa ilgtspējīgai nākotnei, bet tuvākajā laikā var prasīt ieguldījumus

izglītības iestāžu infrastruktūrā.

Atbilstoši mazāks ir darbspējīgo īpatsvars, kas var būt iemesls relatīvi zemam

ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvaram novada iedzīvotāju kopumā, kā arī augstam

demogrāfiskās slodzes rādītājam (6.3.tab.).

6.3.tabula

Pastāvīgo iedzīvotāju galveno vecuma grupu proporcijas, %

Gads Līdz darbspējas

vecumam (0-15 gadi)

Darbspējas vecumā

(16 – 60 gadi)

Virs darbspējas vecuma

Demogrāfiskā slodze

Garkalnes novads

2000. 19,2 57,2 23,6

2007. 21,0 60,4 18,6



93

Rīgas raj.

2000. 18,9 61,1 20,0 599

2007. 15,4 66,9 17,7 495

Latvija

2000. 18,1 58,8 23,1 699

2007. 14,0 65,3 20,7 531 Dati uz gada sākumu

Avoti: Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti.Rīga,2002, Demogrāfija 2007. Statistikas datu krājums.

Rīga, 2007, Garkalnes novada domes dati

Novadu griezumā nav statistikas par ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Par

iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti pastarpināti var spriest pēc tautskaitēs norādītā galvenā

iztikas avota. 2000.gadā vidēji Latvijā ekonomiskās aktivitātes kā galveno iztikas avotu

norādījuši 32.2% iedzīvotāju, Rīgas rajonā – 36%.

2000. gada tautskaitē Garkalnē ekonomiskās aktivitātes kā galveno ienākumu avotu

norādījuši 1125 cilvēku jeb 33,3% no uz jautājumiem par ienākumu avotu atbildējušie,

pensiju un pabalstus – 896 jeb 26,5%, citu personu apgādībā bijuši 932 jeb 27,6%. [ATSAUCE]

Tātad 2000. gadā ekonomiski aktīvo garkalniešu skaits bijis 1125 cilvēki. Aprēķinot

pēc analoģijas 2008. gadā tas varētu būt 2039 cilvēki. Saskaņā ar NVD datiem Garkalnes

novadā 01.04. 2008. bijuši 3861 darbspējas vecuma iedzīvotāji [ATSAUCE] tātad ekonomiski

aktīvo iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju kopumā vēl arvien bijis apmēram

33%. Tas 8 gadu laikā nav būtiski mainījies un ir ievērojami zemāks nekā Latvijas vidējais

rādītājs -6?% no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita.

2000.gada tautskaitē novadā uzskaitītas 1165 mājsaimniecības, no tām 293 ir vienas

un 249 – divu personu mājsaimniecības. Mazo mājsaimniecības īpatsvars mājsaimniecību

īpatsvarā tuvojas pusei (46,5%).

Novada iedzīvotāju etniskais sastāvs ir samērā raibs, lai gan latviešu tautības

īpatsvars sasniedz 66,8%. Starp minoritātēm dominē krievu tautība – 23,0% no iedzīvotāju

kopskaita un apmēram 75 % no nelatviešu skaita. Minoritātes sekmīgi integrējušās.

Iedzīvotāju izglītības līmenis jāvērtē kā augstāks par Rīgas rajona lauku vidējo.

Iedzīvotāju ar augstāko un vidējo speciālo izglītību īpatsvars novadā ir augstāks par rajona

lauku vidējiem rādītājiem (atbilstoši 20,0% un 17,4% no novada un 20,2% un 12,7% no

rajona lauku iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā), ar vispārējo vidējo, kā arī

pamatskolas izglītību – zemāks (atbilstoši 26,6% un 19,0 % no novada, 28,6% un 23.9% no

rajona lauku iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā) (pēc [tautskaite]).

Novada Attīstības Stratēģijā prognozēts, ka 2020.gadā novada iedzīvotāju skaits var

sasniegt 12650 cilvēku.

6.2. Dabas resursu izmantošana

6.2.1. Lauksaimniecība Garkalnes novads ir meža teritorija, kur valdošās ir smilts augsnes. Izsenis tīrumi bija

iekopti uz meža zemes, upju palienēs izvietojušās grīšļainas pļavas. Sociālisma periodā

vairumu tīrumu neapstrādāja, Kaiceles un Krievupes pļavas nosusināja ar vaļējiem grāvjiem.



94

Kaiceles pļavas (57 ha) izmantoja z/s „Upesciems”, Krievupes pļavas (60 ha) – kolhozs

„Ādaži”. Zināmu daudzumu pļavu, ganību un tīrumu lopbarības audzēšanai bija nepieciešams

apsaimniekot Upesciema un Garkalnes iedzīvotāju palīgsaimniecību vajadzībām: ģimenes

turēja mājlopus, t.sk. govis.

Ar LR Augstākās Padomes 1990.gada 13.jūnija lēmumu „Par agrāro reformu Latvijas

Republikā” [AVOTOS], tika atzīts, ka lauksaimniecības piespiedu kolektivizācija kā no politiskā

un juridiskā, tā arī no ekonomiskā viedokļa bijusi kļūda un kolektivizācijas realizācijas

metodes – nelikumīgas. Tika pieņemts lēmums par zemes un īpašuma attiecību pārkārtošanu

tautsaimniecībā, izdarot agrāro reformu.

Tā laika ekonomiskā situācija, kā arī cilvēku iepriekšējā perioda pieredze, zemes

reformas gaitā veicināja piemājas un sīku saimniecību veidošanos. No šajā procesā

izveidotajām apmēram 500 saimniecībām, tikai apmēram 10 saimniecību platība pārsniedza

30 ha. Deviņdesmito gadu sākumā liellopu skaits Garkalnes pašvaldībā bija apmēram 80.

Visiem interesentiem bija piešķirtas pļavas lietošanā.

Reformas gaitā tika atjaunotas 1940.gadā pastāvējušās īpašuma tiesības uz zemi.

Likumīgajiem īpašniekiem/viņu mantiniekiem zemi atdeva zemnieku saimniecību

izveidošanai. Pieredze rāda, ka zemju ieguvēji zemi paredzētiem mērķiem neizmanto, tā

pārpurvojas, aizaug ar krūmiem.

Pāreja uz tirgus ekonomiku izraisīja arī radikālas pārmaiņas pārtikas preču tirgū.

Tradicionālās sīksaimniecības kļuva nerentablas; vietējie iedzīvotāji lopus likvidēja. Šodien

tikai kādās desmit saimniecībās, kurās saimnieko vecāka gadu gājuma ļaudis, var atrast pa

liellopam, („Duidas”, „Rijas-Bāliņi”, „Straumēni”, „Strautiņi”, „Prikuļi” „Meždruvas” ). Pļavas

paliek nepļautas, tās aizaug ar krūmiem; gadiem neviens nav izteicis vēlēšanos nomāt pļavas.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas sastādītā Garkalnes

novada zemes pārskata par 2007.gadu 16.tabulas datiem Garkalnes novadā ir 510 zemes

īpašumi vai lietojumi 2042,2 ha kopplatībā, kuriem kā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis

norādīts „lauksaimniecības zeme”. Savukārt minētā pārskata dati par zemes lietošanas

veidiem atklāj, ka faktiski vairums šīs zemes tiek izmantots dažādām citām vajadzībām

(6.4.tab.).

6.4.tabula

Lauksaimniecības zemes izmantošana

Lietošanas veids Platība, ha Īpatsvars no

lauksaimniecības zemes kopplatības, %

Lauksaimniecība 410,0 20,1

t.sk. aramzeme 90,4

Meži 904,7 44,3

Krūmāji 77,7 3,8

Purvi 91,6 4,5

Ūdeņi 154,3 7,6

Pagalmi 59,2 2,9

Ceļi 23,8 1,3

Pārējās zemes 238,9 12,7 Avots: VZD Garkalnes novada 2007.gada zemes pārskats



95

Savukārt, analizējot iepriekšminētā pārskata 13.tabulu konstatējams, ka visā novadā

pavisam ir 600 ha zemes, kuras lietošanas veids ir lauksaimniecība, kas veido 3.9% no novada

administratīvās teritorijas, tai skaitā 120 ha ir uzskaitīti apbūves zemēs, kur iekultivēti sakņu

un augļu dārzi. Tātad kopumā novadā kā lauksaimnieciskai ražošanai izmantojami tiek

uzskaitīti apmēram 500 ha zemes.

Apsekojot novada teritoriju, varam atrast tikai kādas 10 saimniecības, kurās

nodarbojas ar lauksaimniecību. (6.5.tab.)

6.5.tabula

Saimniecību, kas nodarbojas ar lauksaimniecību Garkalnes novadā, platība, ha

Nosaukums Kopplatība, ha Lauksaimniecībā izmantojamās zemju

platība, ha

„Cīruļi” 45.0 8.2

„Indas” 48.9 13.2

„Klētnieki” 2.9 0.8

„Lapsukalni” 4.8 2.2

„Meždruvas” 13.6 6.0

„Rijas-Bāliņi” 13.1 8.1

„Strautiņi 1” 8.3 6.0

„Straumēni” 11.1 2.2

„Duidas” 26.7 6.9

Kā zemniekus, kuri dzīvo no saimniecībā iegūtajiem līdzekļiem, sevi apliecinājusi

vien nedaudzi. Tostarp, piemēram, „Meždruvu” saimniece, kura nodarbojas ar kazu

audzēšanu un kazas piena pārstrādi. Saimniecībā ir apmēram 70 kazas un vairāki sporta zirgi.

Saimniecības „Kriķi” un „ Vigas” nodarbojas ar sporta zirgu audzēšanu. Saimniecības

balstās uz ievesto lopbarību un zirgu jāšanas sporta biznesu.

6.2.2. Mežsaimniecība Rīgas rajona teritorijas plānojumā [ATSAUCE] meži Rīgas pilsētas austrumu

pierobežā, apmēram no Garkalnes ciema virzienā uz Maksteniekiem un Berģiem, ir noteikti

kā Pierīgas dabas aizsardzības un rekreācijas teritorijas.

Dažādi aprobežojumi mežsaimnieciskajai darbībai attiecas uz 22,7% no meža zemju

platības. Novada teritorijā izdalīti šādi aizsargājamie meži (6.6. tab.).

6.6.tabula

Aizsargājamie meži Garkalnes novadā

N. p.k.

Aizsargājamie meži Platība, ha Aizliegumi

1. Dabas liegums Buļļezers 24,5 Aizliegta galvenā cirte

2. Dabas liegums Garkalnes meži 1468,6

Aizliegta galvenā cirte un koku ciršana par 60 gadiem vecākās audzēs; nosacījumi individuālajos dabas aizsardzības un izmantošanas noteikumos (apstiprināti 21.okt. 2008.g.)



96

N. p.k.

Aizsargājamie meži Platība, ha Aizliegumi

3. Aizsargjosla gar ūdens ņemšanas vietām

1065 Aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība un cilvēku atrašanās mežos

4. Mikroliegums (meža balodis) 27,9 Aizliegta galvenā cirte

5. Mikroliegums (zaļā vārna) 41,3 Aizliegta galvenā cirte

6. Aizsargājamā zona gar ūdeņiem ap 250 Aizliegta kailcirte

7. Aizsargājamā zona gar mitrzemēm 12 Aizliegta kailcirte

8. Aizsargjosla gar pilsētām 900 Līgums starp Garkalnes novada domi un Rīgas pilsētu (24.02.2006.).

9. Reģionālais meža monitorings 11,8 Ciršana saskaņojama

10. Aizsargājamie meža biotopi pēc

saraksta Aizliegta jebkāda koku ciršana

11. Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi – L. Baltezera salas

1 Aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība

Avoti: Valsts meža dienesta dati.

2007. gadā Rīgas pilsētas mežos kailcirtes veiktas 75,4 ha, sanitārās kailcirtes – 17,2

ha un kopšanas cirtes 100 ha platībā. Jaunaudžu kopšana veikta 95 ha platībā. Meža kultūras

ierīkotas 87 ha, bet augsne meža kultūru ierīkošanai sagatavota 115 ha platībā. Tātad

mežsaimnieciskā darbība notikusi apmēram 500 ha lielā platībā.

VAS Latvijas valsts meži apsaimniekotajās platībās mežsaimnieciskā darbība nav

notikusi. Privātajos mežos izcirsts apmēram 1000 kubikmetru koksnes, 5 ha platībā ierīkotas

meža kultūras.

Mežu uzmērīšana un taksācija Rīgas Domes mežos veikta 100% platībā, VAS Latvijas

Valsts meži – 100% platībā, privātā īpašumā esošos – 90%. Taksācijas aprakstos ir norādīta

katra nogabala platība, sugu sastāvs un citi mežaudzes rādītāji, kā arī ieteicamā un

pieļaujamā mežsaimnieciskā darbība.

Valsts mežniecībai un arī privāto mežu īpašniekiem ir mežaudžu plāni, kuros

norādītas īpašumu robežas un meža kvartālu numerācija, nogabalu numerācija, nogabala

numerācija kvartālā ar tā vecuma klasi, platību un augšanas apstākļu tipu.

6.2.3.Pazemes ūdeĦu resursi Pazemes ūdeņi atrodas visās zemes virsmas nogulumu slāņkopās, kas saguļ virs

kristāliskā pamatklintāja. Taču praktiska nozīme ir tikai tiem ūdeņiem, ko var izmantot kā

dzeramā ūdens avotu (saldūdeņi) vai dziednieciskiem mērķiem (minerālūdeņi).

Garkalnes novada teritorijā atrodas lieli dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā var

nodrošināt Rīgas apgādi. Ūdensgūtnēs „Baltezers”, „Baltezers I”, „Baltezers II”, „Zaķumuiža”

un „Remberģi” vairāk kā 90% no kopējā iegūstamā ūdens apjoma veido gruntsūdeņi.

Gruntsūdeņi ieguļ kvartāra smilšainajos nogulumos un veido vienotu ūdens

kompleksu, kura līmeņi lielākoties atrodas 1-3 m zem zemes virsmas. Kvartāra nogulumu

biezums ir robežās 20-25 m, un samazinās austrumu virzienā līdz 6-11 m. Smilts nogulumi

nodrošina labu ūdens infiltrāciju. Gruntsūdeņos infiltrējas vidēji 20% nokrišņu ūdens.

Zem smilšainajiem nogulumiem atrodas vāji caurlaidīgi morēnas smilšmāli un

mālsmilts, kas veido aptuveni 10 m biezu sprostslāni. To ekoloģiskā nozīme ir tāda, ka tie



97

atdala kvartāra un pirmkvartāra nogulumu ūdens horizontus, kā arī aizsargā dziļākos ūdeņus

no piesārņojuma. Atsevišķos lokālos iecirkņos šāda sprostslāņa nav, tur abu minēto

horizontu ūdeņi savstarpēji saistīti (t.s. hidroģeoloģiskie logi) un veidojas pazemes ūdeņu

piesārņošanas riska situācijas.

Visaugstākās kvalitātes gruntsūdeņi izplatīti divos laukumos:

1. iekšpusē starp līnijām Sudrabu ezers – Krievupes ieteka – Bāliņu ciems – tālāk uz

ziemeļiem līdz dzelzceļam un Sudrabu ezeram;

2. iekšpusē starp dzelzceļu un novada ziemeļu robežu, Garkalnes ciema un mājām pie A2

„Lapmeži”.

Šajos laukumos atrodas ūdensgūtnes Zaķumuiža un Remberģi.

Savukārt Baltezera iecirknī (Baltezera, Baltezera I, Baltezera II ūdensgūtnes)

gruntsūdeņu kvalitāte pasliktinās: palielinās ūdens mineralizācija, dzelzs un organisko vielu

saturs. Jāatzīmē, ka šajā iecirknī gruntsūdeņu barošanā svarīgu lomu spēlē Mazā Baltezera

ūdeņu mākslīgā infiltrācija, ar kuru saistās organisko vielu satura palielināšanās, kā arī

epizodiska hlorīdu un citu jūras izcelsmes komponentu koncentrācijas palielināšanās.

Novada teritorijā rietumos aiz līnijas Mašēnu ezers – Juglas kanāla ieteka Lielajā

Baltezerā izplatīti ūdeņi ar augstu organisko skābju saturu, bet nelielā teritorijā starp Sunīšu

ezeru un Lielās Juglas upi – hlorīdu sāļūdeņi (augšupejoša filtrācija tektoniskā lūzuma zonā).

Gruntsūdeņu ekspluatācijas krājumi un to izmantošana pēc situācijas 2005. g.

sniegti 6.7.tabulā (skat.pielikumā).

Risinot nelielu objektu ūdensapgādes jautājumus, jāņem vērā, ka Ķīšezera –

Baltezera - Juglas ezera apkārtnē gruntsūdeņi neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.

Tieši zem kvartāra nogulumiem un ar tiem saistītajiem gruntsūdeņiem atrodas

devona perioda nogulumi un artēziskie ūdeņi, kas ir svarīgākais pazemes ūdeņi ieguves avots

gan Rīgas reģionā, gan visā Latvijā.

Pateicoties tam, ka Garkalnes novada teritorijā esošo ūdensgūtņu apvidū ir ļoti labi

apstākļi, lai artēzisko ūdeņu slāņi papildinātos lokālās infiltrācijas procesā, šajā rajonā ir

mazāk izteikta artēzisko ūdeņu līmeņa pazemināšanās t.s. Lielrīgas depresijas piltuvē:

daudzgadīgais līmeņu kritums bija 1-2 m, salīdzinot ar 5-7 citos piltuves iecirkņos.

Artēziskie ūdeņi ir labāk aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Praktiski visā novada

teritorijā to kvalitāte ir atbilstoša prasībām. Tikai šaurā joslā gar Ķīšezeru (Jaunciema

apvidus), Lielā Baltezera dienvidu galu un Juglas ezeru (Bukulti, Priedkalne), joslu starp Lielo

Baltezeru, Juglas un Mašēnu ezeriem un apvadceļu, ka arī Upesciema dīķu apvidū Gaujas

svītas artēziskais ūdens satur inžekcijas tipa (kāpjošie ūdeņi tektonisko lūzumu zonās)

ūdeņus ar paaugstinātu mineralizāciju un hlorīdu saturu (līdz 350-1600 mg/l). Ar to jārēķinās,

risinot ūdens apgādes jautājumus.

Pazemes ūdeņu aizsargātība ir atkarīga gan no dabas apstākļiem, gan saimnieciskās

darbības un īpašiem aizsardzības pasākumiem. Gruntsūdeņi visā teritorijā ir neaizsargāti no

virszemes piesārņojuma. Tomēr pašreiz nav datu par to piesārņošanas gadījumiem, vismaz –

ievērojamiem.

Artēziskie ūdeņi ir labāk aizsargāti, jo zem smilts slāņa atrodas blīvāki, ūdeni

necaurlaidīgi nogulumi. Pētījumi rāda, ka to aizsargātības pakāpe ir zemāka novada



98

centrālajā daļā (ATSAUCE].Ar to jārēķinās, nosakot aizsargzonas ap ūdens ņemšanas vietām

un plānojot jaunas apbūves vienības.

Ņemot vērā pazemes ūdeņu (gruntsūdeņu, artēzisko ūdeņu) aizsargātības apstākļus,

praktiski visā novada austrumu daļā, veicot jebkādus objektu celtniecības darbus,

nepieciešams novērtēt ietekmi uz vidi. Teiktais īpaši attiecas uz ķīmiskās aizsargzonas

teritoriju, jo LR Aizsargjoslu likums (2002.) 39.pants, 3.punkts nosaka, ka ķīmiskās

aizsardzības joslās ap ūdens ņemšanas vietām jebkuras paredzētās darbības realizēšanai

jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. (ATSAUCE]

Gruntsūdeņu neaizsargātības dēļ un artēzisko ūdeņu nepietiekamas aizsargātības

dēļ visa novada teritorija uzskatāma par dzeramā ūdens horizontu izmantošanas riska zonu.

(ATSAUCE)

Kopš sākusies Rīgas centralizētā ūdensapgāde no ūdensgūtnēm, tagadējā Garkalnes

novada teritorijā ierīkots liels skaits urbumu. Tie nepieciešami, lai aprēķinātu ūdens

krājumus, kontrolētu ekspluatācijas gaitu un atbilstību kvalitātes prasībām. Monitoringa tīkls

izveidots visās ūdensgūtņu teritorijās, tiek plānota tā paplašināšana Zaķumuižas ūdensgūtnē.

Novērojumus veic Rīgas pašvaldības uzņēmums ‘Rīgas ūdens’.

Novada teritorija atrodas 2 valsts monitoringa posteņi:

• ūdensgūtnes Baltezers II teritorijā (7 novērošanas urbumi);

• Upesciemā (5 urbumi).

Netālu no novada robežām atrodas vēl divi valsts monitoringa posteņi – Jugla un

Piukas.

6.1. attēls. Ūdensgūtnes un derīgo izrakteņu atradnes



99

Īpašas nozīmes teritorijas Garkalnes novada teritorijā ir „Rīgas ūdens” stingra režīma

aizsardzības zonu areāli, kas lokalizēti trīs vietās (skat. 6.1.att.). Daudz plašāku areālu,

praktiski visu novada daļu ziemeļaustrumos no līnijas Asaru ezers – Bukulti, aizņem ķīmiskā

aizsargjosla. Šajās aizsargzonās pastāv īpaši nosacījumi, kas ņemami vērā teritorijas

plānojumā.

6.2.4.Derīgie izrakteĦi Sadaļa sagatavota, balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūras sagatavotajiem materiāliem.

Garkalnes novada teritorijā sastopami šādi derīgie izrakteņi – visdziļākajos zemes

slāņos sālsūdens ar paaugstinātu broma saturu, devona slāņos – dzeramais ūdens

(skat.6.2.3.nod.) un sāļūdens (minerālūdens); kvartāra nogulumos – grants, smilts, kūdra.

Vairākos ezeros konstatēti sapropeļa krājumi. Derīgo izrakteņu atradnes un perspektīvie

lauki parādīti Garkalnes novada derīgo izrakteņu atradņu un ūdensapgādes urbumu kartē, ko

izsniegusi „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

Atbilstoši 2006.gada 19.septembra MK noteikumiem Nr.779 „Derīgo izrakteņu

ieguves kārtība”, tiek lietota šāda derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija:

• A kategorija – izpētītie krājumi,

• N kategorija – novērtētie krājumi,

• P kategorija – prognozētie krājumi.

Garkalnes novadā teritorijā izpētīti smilts un grants krājumi 3 atradnēs, kā arī

prognozēti resursi vienā perspektīvā laukumā. Kopējais krājumu apjoms ir šāds: A kategorijā

6,9 milj. kubikmetru, P kategorijā 19 milj. kubikmetru.

Garkalnes atradne ir lielākā smilts un grants atradne. Tā atrodas pie Vangažiem

senajā Gaujas deltā. Tajā ir 3 – 20m biezs smilts-grants slānis. Pēc sākotnējās izpētes 1950-

tos gados izveidots karjers, ko intensīvi izmanto vēl pašreiz. Garkalnes atradnē iegūst 20% no

kopējā smilts ieguves apjoma Latvijā. Pēc krājumu atkārtotas uzskaites konstatēts, ka 2007.

g. to atlikums samazinājies līdz 7,48 mlj. kubikmetriem. Novada teritorijā krājumu apjoms

~6,5 mlj. kubikmetri.

Garkalnes atradne atrodas Remberģu ūdensgūtnes ķīmiskās aizsardzības zonā.

Hidroģeoloģiskie pētījumi liecina, ka atradnes turpmākās izstrādes gaitā ūdensgūtnes jauda

var samazināties par 10-15%. Tam jāpievērš uzmanība un jāveic padziļināti pētījumi, lai

novērstu riskus.

Krievupes atradne ir perspektīvs smilts-grants nogulumu izplatības lauks starp

dzelzceļu un Vidzemes šoseju (P kategorija, ap 19 mlj. m3), taču tā vēl ir vāji izpētīta vieta.

Turklāt tā atrodas dabas lieguma Garkalnes mežs teritorijā.

Garkalnes novadā apzinātas 11 kūdras atradnes, 5 no tām novada teritorijā ir daļēji.

Visas atradnes atbilst P kategorijai, kopējais resursu apjoms – 1,76 milj. t. Lielākais pēc

platības ir Laugas-Maltuves purvs. Kopējā informācija par pētītajiem purviem redzama

[skat.pielikumā]. Tomēr tās ir tikai prognozētās iegulas, tādēļ uz tām nevar balstīt reālus

projektus. Katra atsevišķā gadījumā jāveic detalizēta izpēte. Garkalnes novadā sapropeļa



100

iegulas konstatētas 17 ezeros, visas atbilst P kategorijai. Iegulu platība mainās no 1,5 līdz 212

ha, bet sapropeļa slāņa biezums var pārsniegt 7 m. Lielākās iegulas ir Lielajā Baltezerā,

Mašēnu un Sunīšu ezerā.

Kopējā informācija par pētītajām sapropeļa iegulām novada ezeros redzama

[pielikumā tabula].

7. Zemes izmantošana un īpašuma struktūra

7.1. Zemes politika un zemes reforma

7.1.1. Latvijas Republikas zemes politika.

Zeme ir Latvijas nozīmīgākais dabas resurss. Tā vienlaikus ir ražošanas līdzeklis un

darba priekšmets, bet arī „locus standi” – vieta jebkuru būvju un ēku izveidošanai.

Tā kā zemes platība ir ierobežots lielums, arī iespējas to izmantot ražošanā un kā

„locus standi” ir ierobežotas. Tieši tādēļ zemes politika kļūst par vienu no galvenajiem valsts

politiku postulātiem.

Latvijas Republikas dzīvotspēju un izaugsmi 1918.-1940.gados lielā mērā noteica

iedzīvotāju vairākuma interesēs veiktā agrā reforma (I Zemes reforma ), kas pārdalīja lauku

zemes īpašumus, padarot par zemes īpašniekiem vairumu lauku iedzīvotāju. Latvijas

Republikas neatkarības atjaunošana arī saistīta ar zemes reformu. Uzsākot virzību uz

neatkarību par zemes reformas politisko mērķi tika izvirzīts pakāpeniska kolhozu iekārtas

likvidēšana, zemnieku saimniecību atjaunošana un jaunu veidošana.

Otrā zemes reforma tika īstenota balstoties uz trim tiesību un normatīvajiem aktiem:

• Augstākās Padomes 1990.gada 13.jūnija lēmumu „Par agrāko reformu Latvijas

Republikā”;

• LR 1990.gada 21.novembra likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas

lauku apvidos”;

• LR 1991.gada 20.novembra likumu „Par zemes reformu Latvijas pilsētās”.

[AVOTOS])

Atšķirībā no pirmās zemes reformas, kuras politiskais mērķis un uzstādījums atbilda

ne tikai lauku iedzīvotāju vairākuma interesēm, bet arī 20.g.s.sākuma lauksaimnieciskās

ražošanas attīstības līmenim un valsts tautsaimniecības izaugsmes interesēm, otrās reformas

politiskajā mērķī ietvertais uzstādījums par 1940.gadā pastāvošo zemnieku saimniecību un

zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, kā izrādījās, neatbilda ievērojamas lauku iedzīvotāju

daļas vajadzībām un Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēm, kā arī 20.gadsimta beigās

pastāvošajām nostādnēm. Mūsdienās zemes politika laukos ir cieši saistīta ne tikai ar

ekonomikas, bet arī ar reģionālās attīstības un vides aizsardzības politiku un par zemes

politikas sastāvdaļu kļuvusi zemes izmantošanas plānošana.



101

Lai uzsāktu jaunas zemes politikas izstrādāšanu 1990.gada beigās tika izveidota

Vienotas zemes politikas konsultatīvā padome (LR MK rīkojums Nr.445 1998.09.16.

[AVOTOS])ar mērķi izstrādāt priekšlikumus LR zemes politikai, kas līdzsvarotu valsts un

pašvaldību, zemes īpašnieku un zemes lietotāju intereses. Latvijas speciālisti uzskatīja, ka

izstrādājot Latvijas zemes politiku, būtu jāievērtē tās ietekme uz nacionālo drošību, reģionālo

attīstību, administratīvi teritoriālo reformu, atbalstu laukiem.

Izvērtējusi situāciju valstī un ievērojot ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Zemes

administrēšanā iesaistīto vecāko amatpersonu sanāksmes (MOLA) rekomendācijas – „Zemes

resursu pārvaldības vadošie principi”, konsultatīvā padome izstrādāja vienotās zemes

politikas pamatnostādnes ievērojot cilvēku tiesību prioritātes, starptautisko konvenciju

ievērošanas, pamatiedzīvotāju interešu aizsardzības, zemes fonda saglabāšanas, finansiālo

iespēju un starpnozaru pieejas principu. Tā ieteica šādu vienotas zemes politikas mērķi:

zemes un citu dabas resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, līdzsvarojot valsts,

pašvaldību, fizisko un juridisko personu intereses zemes un cita nekustamā īpašuma

apsaimniekošanā, kā arī ieteica izstrādājot vienoto zemes politiku respektēt šādas

nostādnes:

• zemes gabala, tajā esošo ēku (būvju), zemes dzīļu un citu dabas resursu

tiesisko nedalāmību;

• zemes īpašnieku līdztiesību, vienādus pienākumus un atbildību;

• nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju atbildību, t.sk. akceptējot,

piespiedu atsavināšanu;

• lauku apvidu zemes īpašumu(zemes gabalu) nesadrumstalošanu;

• lauksaimniecības un meža zemju konsolidāciju;

• bezīpašnieka (bezsaimnieka) zemes nepieļaujamību;

• kompensāciju par zemes aprobežojumiem;

Konsultatīvā padome savu darbību ir beigusi. Vienotā valsts zemes politika nav

izstrādāta. Tās trūkums īpaši izjūtams tādās lauku teritorijās kā Garkalnes novads, kur strauji

notiek urbanizēšanās. Vēl arvien nav skaidrs, vai Latvijas Republikā valsts zemes politika

balstīsies galvenokārt uz esošā Civillikuma normām, vai arī tiks izstrādāti jauni normatīvie

akti/veikti grozījumi spēkā esošajos, kuros atspoguļotos arī attīstītajās demokrātiskajās

valstīs 21.gs. ievērotā prakse indivīda un publisko īpašuma tiesību jautājumos, ja runa ir par

nekustamā īpašuma lietām. Šādu nostādni atbalsta daudzi speciālisti. Piemēram, jau 2003.

gadā VZD izdotajā krājumā „Zeme – mana, tava, mūsu” teikts „Atbilstoši mūsdienu prasībām

nepieciešams pārskatīt 1992. gada 15.septembra likumu „Par nekustamā īpašuma piespiedu

atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām.” Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks.”

7.1.2. Zemes reforma Garkalnes teritorijā Pirms 1990. gada zemes attiecības Garkalnes teritorijā reglamentēja Latvijas PSR

zemes kodekss (1970.). Tas nodrošināja kolhozu un valsts uzņēmumu tiesības lietot zemi,

bet ierobežoja fizisko personu tiesības, nosakot tiesības lietot nelielas platības piemājas

saimniecībām, apbūves gabaliem, sakņu un augļu dārziem ar vai bez atļaujas tos apbūvēt.



102

Garkalnes teritorijā lielākās platības lietoja valsts mežu fonds un sovhozs „Upesciems.”

Pēdējais tā lietošanā nodotās Krievupes un L.Juglas palieņu zemes izmantoja zivsaimniecībai,

izbūvējot plašu zivju dīķu sistēmu.

Jau pirms zemes reformas uzsākšanas LPSR Augstākā padome pieņēma likumu „Par

zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”(1989) [AVOTOS]), kas rajonu izpildkomitejām deva

tiesības piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā zemnieku saimniecību veidošanai, nesaistot šo

rīcību ar līdz 1940.21.07. pastāvējušajām īpašuma tiesībām. 1990.gada janvārī likuma

grozījumi noteica, ka bijušie īpašnieki/to mantinieki iegūst prioritāti savu zemes īpašuma

saņemšanai lietošanā. 1990.gada jūnijā pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās padomes

lēmums „Par agrāro reformu Latvijas Republikā ” noteica, ka zemes reforma veicama divās

kārtās – pirmajā zemi piešķir pastāvīgā lietošanā, otrajā – vai nu atjauno īpašumtiesības, vai

nodod fizisko personu privātīpašumā.

Zemes reformas pirmā kārta Garkalnes teritorijā tika īstenota pamatojoties uz LR

1990.gada 21.novembra likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”

[AVOTOS]). Šī t.s. „pirmās kārtas” likuma izstrādātāji bija centušies sabalansēt bijušo zemes

īpašnieku/viņu mantinieku un to zemes lietotāju intereses, kuriem zeme bija pastāvīgā

lietošanā likuma spēkā stāšanās brīdī un kuriem likums deva tiesības iegūt zemi lietošanā.

Reformas īstenošanai tika izveidotas pagastu, rajonu, Augstākās Padomes zemes komisijas.

Garkalnes pagasta zemes komisijas nodibināta 1990.gada septembrī un darbojusies

līdz 1998.gada 20.janvārim. Tā saņēmusi apmēram 260 iesniegumus par īpašuma tiesību

atjaunošanu uz 220 īpašumiem un 2700 iesniegumus par lietošanā nodotu zemes gabalu

piešķiršanu īpašumā par samaksu (t.sk. 1400 iesniegumi no individuālo augļu dārzu

lietotājiem un 1100 no dzīvojamo māju īpašniekiem). Ja bijušo īpašnieku zemei nebija

iespējams nodot viņu privātīpašumā, zemes komisijas uzdevums bija atrasts līdzvērtīgu zemi

administratīvās teritorijas robežās un atjaunot īpašuma tiesības tādā pat platībā. Komisija

veiksmīgi ir tikusi galā ar doto uzdevumu: izveidojusi 250 saimniecības un atjaunojusi

īpašuma tiesības uz 2200 ha zemes.

Zemes reformas ietvaros 1992.gadā apstiprināts Garkalnes pagasta zemes ierīcības

projekts, kurā daļa no z/s „Upesciems” zemēm ir sadalītas zemnieku un piemājas

saimniecību izveidošanai, saimniecību zemes robežas nospraužot pa ceļa vidu un nostiprinot

servitūta ceļus. Tajā laikā lauku apvidos netika plānota zemes izmantošana dzīvojamās

apbūves izvietošanai.

1992. gada 9.jūlijā Augstākā Padome pieņēma likumu „Par zemes privatizāciju lauku

apvidos” , t.s. „otrās kārtas ” likumu. Virkne šī likuma noteikumu neatbilda „pirmās kārtas”

likumam, tostarp bija, piemēram, mantinieku loka ievērojama paplašināšana, zemes

piešķiršanas pieteikumu iesniegšanas termiņu izmaiņas u.c. Laikā no 1990.gada maija -

2002.gada janvāra tika pieņemti (izdoti) 230 jauni tiesību un normatīvie akti (neskaitot aktos

izsludinātos grozījumus), kas skāra zemes pieprasītāju, zemes lietotāju un nomnieku, kā arī

zemes īpašnieku intereses. [ATSAUCE]

Garkalnē zemes reformas rezultātā izveidojās apmēram 500 piemājas un zemnieku

saimniecības, kuru platības amplitūda ir no 0.2 ha- 50 ha.

Zemes reformas gaitā lielākās grūtības sagādājusi:

• dažādo normatīvo aktu savstarpējā nesaskaņotība.



103

Piemēram, saskaņā ar LR 1991. gada 21. jūnija likumu „Par lauksaimniecības uzņēmumu un

zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.pantu 1993.gadā privātām personām pret kapitāla daļām

tika nodotas īpašumā sovhozam atsavinātie objekti, tostarp zivju dīķi 300 ha platībā. Slūžas,

cauruļvadi, sūkņi, kas darbojās kā viens kopums, lai uzturētu vienoto vairāku dīķu sistēmu,

privatizācijas rezultātā tika nošķirti atsevišķām personām. Savukārt uz 1940. gadu visas dīķu

aizņemtās zemes platības bija privātu lauku saimniecību īpašumā, īpašnieki/mantinieki bija

savlaicīgi iesnieguši zemes komisijā pieprasījumus un atbilstoši likuma „Par zemes

privatizāciju lauku apvidos” 6.pantam viņiem bija prioritāte zemju saņemšanai.

Zivsaimniecības objekti palika kā būves uz svešas zemes un to īpašniekiem būtu jāslēdz

zemes nomas līgumi ar zemes īpašniekiem. Tas rada nepārtrauktus konfliktus starp zemes un

hidrobūvju īpašniekiem, kā arī pašu hidrobūvju īpašnieku starpā;

• teritorijas plānojuma trūkums.

Tiesību un normatīvos aktos netika regulēta zemes ierīcības projektu sasaiste ar teritorijas

plānojumu. Garkalnes novadā laika nobīde starp abu projektu izstrādāšanu pārsniedz 10

gadus.

Šai laikā zemes īpašumu sadalīšanu apbūves gabalos (0.12 ha – 0.24 ha) notikusi

pamatojoties uz detālplānojumiem. Ar laiku pazūd detālplānojuma realizētājs, nezināms

kļūst inženierkomunikāciju un ceļu apsaimniekotājs, iedzīvotāji pašvaldībai prasa nodrošināt

komunālos pakalpojumus, sakārtot ielas, bet pašvaldība nav tiesiska apsaimniekot privātos

īpašumus. Rodas konflikts ar likumu „Par pašvaldībām”, kura 15. pants nosaka, ka pašvaldību

pastāvīgās funkcijas citu starpā ir:

• organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija;

siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un

attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

• gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu,

ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu; ielu laukumu un citu publiskai

lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un

uzturēšanu, industriālo atkritumu savākšanu un izvešanas kontroli; pretplūdu pasākumiem;

kapsētu izveidošanu).

1999. gada likums „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteica, ka zemes

reforma lauku pašvaldības teritorijā ir pabeigta, ja dabā ir ierādītas lietošanā un īpašumā

piešķirto zemes gabalu robežas un visi zemes īpašumi un lietojumi reģistrēti Valsts zemes

dienesta kadastra reģistrā. Šis likums arī vietējām pašvaldībām deva tiesības piešķirt zemi

pastāvīgā lietošanā. Garkalnes pagasta zemes reformas pabeigšana nav fiksēta. 2000.gada

janvārī bija noformēti 3650 nekustamie īpašumi un lietojumi, 2008.gada 1.augustā

nekustamo īpašumu skaits ir sasniedzis 6200.

7.2. Zemes īpašumu piederība

Valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu veidošanu regulē LR 1995.gada 29.marta

likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu



104

zemesgrāmatās” un MK 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr. 453 „Kārtība, kādā nosaka valstij

un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas

pabeigšanai, ka arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi”. [AVOTOS]

Valsts īpašumi

Lielākais valsts zemes īpašnieks ir VAS „Latvijas valsts meži”. Valsts īpašumā Garkalnes

novadā ir zemes 2800 ha platībā (18,5% no teritorijas), kuras 1900 ha pieder pie

mežsaimniecības zemes.

Valstij pieder 478 ha ūdenssaimniecības zemes:

• Lielais Baltezers 378.0 ha

• Lielais Jūgezers 35.7 ha

• Langstiņu ezers 35.7 ha

• Lielā Juglas upe 28.6 ha

• tehniskās infrastruktūras zemes 255.0 ha.

Pēdējās nodotas Satiksmes ministrijas valdījumā. Tostarp ir galvenie valsts autoceļi

A1, A2, A4 šķērso novada teritoriju 107 ha platībā. III kategorijas autoceļi 27 ha platībā, V

kategorijas autoceļi 24 ha, dzelzceļš Rīga-Valka – 121 ha platībā. Pārējo valsts zemju platību

aizņem inženiertehniskās apgādes tīkli – 110kV elektrisko tīklu līnijas.

Pašvaldības īpašumi un lietojumi

Pašvaldības īpašumus un lietojumus Garkalnes novada teritorijā veido Rīgas pilsētas

un Garkalnes novada īpašumi. Pašvaldību lietojumu un īpašumu kopplatība ir 8904 ha. Rīgas

pilsētai pieder 8428 ha zemes. No tiem 8302,8 ha meži ir noformēti kā viens īpašums ar

nosaukumu “Rīgas pilsētas meža fonds”. Tā apsaimniekošanu ilgstoši veica pašvaldības

aģentūra „Rīgas meža aģentūra”. Ar Rīgas domes 2007.gada 11.decembra sēdes lēmumu tā

ir likvidēta, funkcijas nodotas jaunizveidotai SIA „Rīgas Meži”.

“Rīgas pilsētas meža fondā” ietilpst 370 ha dabas lieguma “Garkalnes meži” platības,

Remberģu un Zaķumuižas stingrā režīma ūdensgultņu teritorijas, kurās saimnieciskā darbība

ir ierobežota. Pārējās teritorijas tiek izmantotas mežsaimniecībai un ir pieejamas

iedzīvotājiem atpūtai, sēņošanai un ogošanai.

Garkalnes novada pašvaldības īpašumā, lietojumā vai valdījumā ir aptuveni 480 ha

zemes (3.2% no novada teritorijas), tai skaitā 208.9ha sabiedriskas nozīmes objektu

teritorijas, 165 ha zem pašvaldības ielām un ceļiem. Pašvaldības īpašumā/ lietojumā esošās

zemes platība ir ierobežota un dažkārt ir bijis nepieciešams pirkt zemi no privātīpašniekiem,

lai realizētu pašvaldības funkcijas. Garkalnes novada dome, pamatojoties uz 2008.gada

7.jūlija MK noteikumiem Nr.453 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumiem”, 2008.gadā ir

pieņēmusi lēmumus par pašvaldības valdījumā esošo zemju piekritību pašvaldībai.

Berģu ciemā pašvaldības pieder īpašums „Takas” 80ha platībā. Tajā paredzēts

veicināt/ ierosināt sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecību. Šajā īpašumā paredzēta/

iznomāta zeme bērnu dārza, doktorāta, sporta un atpūtas objektu būvniecībai.

Upesciemā pašvaldības valdījumā ir 5.36 ha zemes Berģu skolas uzturēšanai un 1.07

ha sporta halles celtniecībai. Lai īstenotu likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 7.punkta



105

prasības, pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem sociālā palīdzība (bezpajumtnieku

nodrošināšana ar naktsmītnēm, iedzīvotājiem – palīdzība dzīvokļu jautājumā).

Pašvaldība ir plānojusi iegādāties īpašumā vēsturisko „Skujnieku” māju ar zemes

gabalu 0.29 ha platībā.

Garkalnes ciemā uz novada domes vārda ir reģistrēti neapbūvēti zemes gabali 32 ha

platībā.

Pārējās apdzīvotās vietās pašvaldības valdījumā ir saglabājušies neapbūvēti zemes

gabali no 1-4 ha platībā.

Skuķīšu ciemā, kur atrodas 430 nekustamie īpašumi – katrs apmēram 0.06 ha platībā,

vienīgā publiski pieejamā teritorija ir Tumšupes krasta josla apmēram 20 ha platībā.

Sabiedrisko organizāciju īpašumi

Garkalnes novada teritorijā kā sabiedriskās organizācijas darbojas reliģiskās draudzes,

kuru īpašumā uz doto brīdi ir 33.4 ha zeme.

Privātīpašumi

Privātīpašumā ir 3362ha jeb 22.3% no novada teritorijas. Tās ir teritorijas, kurās laikā

no 1993.-2008.gadam strauji notikusi zemes izmantošanas veida maiņa, transformējot

mežsaimniecības un lauksaimniecības zemes apbūvei. 2008.gadā Garkalnes novadā ir 4721

privāti apbūves zemes gabali 741.6 ha platībā. Pēdējo gadu tendence ir daudzdzīvokļu māju

celtniecība, kur attīstītājs izbūvē infrastruktūras objektus: ielas, komunikācijas, sadala māju

dzīvokļu īpašumos. Šādi īpašumi aizņem 36.1 ha. 1200 ha jeb 11% no visām novada

mežsaimniecības zemēm ir privātā īpašumā.

7.3. Teritorijas izmantošana

Racionāli pārvaldot zemes resursus, no tiem var iegūt vismaz 20% no iekšzemes

kopprodukta. [avots: ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Zemes administrēšanas vadlīnijas,

1996] Zemes racionāla izmantošana iespējama tikai balstoties uz patiesu un pietiekami

precīzu telpisko informāciju par nekustamajiem īpašumiem un pašreizējo un perspektīvo

zemes izmantošanu.

Latvijā zemes administrēšanas sistēma ir VZD pārziņā. Noteikta zemes uzskaite pēc

nekustamajam īpašumam noteiktā zemes lietošanas mērķa un pēc zemes lietošanas veida.

Lietošanas mērķi nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums atbilstoši

MK noteikumos Nr.344, 2001.07.31. „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un

sistematizācijas kārtība” prasībām. Lietošanas veids, piemēram, mežs, aramzeme, apbūve,

raksturo zemes faktisko izmantošanu.

Teritorijas plānojumā, nosakot plānoto izmantošanas mērķi mēs varam saglabāt

esošo zemes izmantošanas veidu vai arī paredzēt iespēju to nākotnē pārvērst citā.



106

7.1.tabula

Garkalnes novada teritorijas izmantošana

(pēc nekustamajiem īpašumiem noteiktā lietošanas mērķa, 01.01.2008 )

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas

Īpašumu vai lietojumu

skaits

No kopskaita,

%

Kopplatība, ha

No visas zemes

platības,%

Īpašumu vidējā

platība,ha

Lauksaimniecības zeme,

kods 01 510 8.7% 2042,3 13.5%

Mežsaimniecības zeme,

kods 02 104 1.8% 10605.1 70.3%

Ūdens objektu zeme,

kods 03 22 0.4% 579.5 3.8%

Derīgo izrakteņu ieguves

teritorijas, kods 04 2 0% 26.8 0.2%

Dabas pamatnes un

rekreācijas nozīmes

zeme, kods 05

38 0.6% 52.1 0.4%

Individuālo dzīvojamo

māju apbūves zeme,

kods 06

4721 80.3% 741.6 4.9%

Daudzdzīvokļu māju

apbūves zeme, kods 07 106 1.8% 36.1 0.2%

Komercdarbības objektu


Sabiedriskas nozīmes

objektu apbūves zeme,

kods 09

32 0.5% 221.6 1.5%

Ražošanas objektu


Satiksmes

infrastruktūras objektu

apbūves zeme, kods 11

188 3.2% 476.8 3.2%

Inženiertehniskās

apgādes tīklu un objektu

apbūves zeme, kods 12

55 0.9 154.8 1%

Kopā 5875 100% 15091.8 100%

Avots: VZD Lielrīgas nodaļas Rīgas biroja 2007. gada Zemes pārskats, 13.tab



107

7.2.tabula

Garkalnes novada teritorijas izmantošana pēc zemes lietošanas veidiem 2008.gadā, ha

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

grupas

Lauksaim. izm. zeme

Meži, krūmāji,

purvi

Zem ūdeņiem

Pagalmi, ceļi Pārējās zemes

Lauksaimniecības zeme, kods 01 410 1134 154.3 85 258.9

Mežsaimniecības zeme, kods 02 24.3 9958.3 202.9 269.2 150.4

Ūdens objektu zeme, kods 03 2 25.6 548.5 0.6 2.9

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, kods 04

____ 13.4 ____ ____ 13.4

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme, kods 05

2.7 24.9 3.4 13.9 7.2

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, kods 06

128.7 139.6 12.2 244.6 216.5

Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme, kods 07

5.5 10.4 0.1 16.6 3.5

Komercdarbības objektu apbūves zeme, kods 08

7.3 6.3 0.6 18.4 1.9

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, kods 09 5.3 81.8 6.2 15.3 119

Ražošanas objektu apbūves zeme, kods 10

0.2 23.4 0.1 36.5 60.4

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme, kods 11

0.4 6.1 0.8 447.2 22.3

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme, kods 12

6.9 38.6 0.1 11.5 97.7

Kopā 593.3 11462.4 923.2 1158.8 954.1 Avots: VZD Lielrīgas nodaļas Rīgas biroja 2007. gada Zemes pārskats, 13.tab



108

Dati par teritorijas izmantošanu liecina, ka novadā zemes izmantošanas struktūra

strauji mainās. Vadošā tendence – apbūvei paredzētās zemes (ar lietošanas mērķi dažāda

veida apbūve) platību un īpatsvara palielināšanās, atbilstoši samazinoties lauksaimniecības

un mežsaimniecības zemju platībām un īpatsvaram. Laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam

apbūves zemes platība ir augusi par x ha vai y procentpunktiem, tai skaitā vienģimeņu un

divģimeņu dzīvojamo māju apbūves par 329,1 ha vai 2,2 procentpunktiem.

8. Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes un zemes vērtību ietekmējošie faktori

Situācijas raksturojumā izmantoti dati no Garkalnes pagasta zemesgrāmatas

nodalījumiem un Valsts zemes dienesta apkopotie materiāli par darījumiem ar nekustamiem

īpašumiem Garkalnes novadā. (www.vzd.gov.lv, www.zemesgramata.lv)

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā sāka attīstīties pagājušā gadsimta deviņdesmito

gadu sākumā pēc neatkarības atgūšanas, taču straujāka īpašumu tirgus attīstība vērojama

tikai kopš 2000.gada un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas deva spēcīgu impulsu

tirgus izaugsmei.

Galvenie faktori, kuri nosaka nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes valstī ir:

• kopējā ekonomiskā aktivitāte;

• investīciju līmenis;

• iedzīvotāju ienākumu līmenis;

• hipotekārās kreditēšanas sistēma.

Salīdzinot ar valsts ekonomiku kopumā, Latvijā nekustamo īpašumu tirgus attīstības

tempi ilgstoši bija augstāki.

8.1.attēls

Darījumu skaita ar nekustamiem īpašumiem dinamika Garkalnes novadā pa gadiem laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam*

* uzskaitīti tikai pirkuma, pārdevuma darījumi

Avoti: LR Valsts zemes dienests, Zemesgrāmatas departaments; Rīgas rajona zemesgrāmata.



109

Straujais nekustamo īpašumu tirgus attīstības periods samērā strauji beidzās 2007.

gada vidū, kad valdība akceptēja un ieviesa pretinflācijas plānu. Pretinflācijas plāna ietvaros

bankas uzsāka piesardzīgāku kreditēšanas politiku, kas būtiski ietekmēja nekustamā īpašuma

tirgus aktivitātes.

Garkalnes novadā nekustamo īpašumu tirgus ilgstoši bija viens no aktīvākajiem

Pierīgā. Vairākums darījumu notika ar apbūves zemes gabaliem un vienģimenes dzīvojamām

mājām.

Periodā no 2002. gada līdz 2007. gadam visvairāk darījumu ar nekustamiem

īpašumiem Garkalnes novadā ir notikuši Sunīšu ciemā 25 %, Garkalnes ciemā – 18 % un

Upesciemā – 10% no kopējā darījumu skaita, jo tādās ekskluzīvās vietās kā Baltezers, Bukulti,

Priedkalne, Berģi visa teritorija jau bija aizņemta iepriekšējos gados. Jaunas apbūves

teritorijas aktīvi tika veidotas tieši Sunīšos, Garkalnē un Upesciemā, tāpēc arī tirgus

aktivitātes šajās teritorijās ir augstākas.

Dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits Garkalnes novadā nav liels –

apmēram līdz desmit darījumi ar dzīvokļiem gadā. Tas atbilst nelielam daudzdzīvokļu

dzīvojamo ēku skaitam. 2007. gada beigās dzīvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā Garkalnes

novadā maksāja vidēji 700 LVL/m2 , dzīvokļu cenas līdz 2007. gada vasarai nepārtraukti auga,

pēc tam stabilizējās, bet pēdējā laikā šajā nekustamo īpašumu tirgus sektorā ir vērojams

cenu kritums. Daudzi potenciālie dzīvokļu pārdevēji ir izvēlējušies savus dzīvokļus izīrēt, kas

agrāk nebija novērojams. Vidējā īres maksa ir 200 LVL/mēnesī.

Savrupmāju pieprasījums Garkalnes novadā līdz 2007. gadam bija visai liels, bet

piedāvājums ierobežots. Galvenie pieprasījuma veidotāji ir Rīgas pilsētas iedzīvotāji, kuri grib

nomainīt savus pilsētas dzīvokļus pret ne pārāk lielām savrupmājām sakoptā, zaļā vidē netālu

no savām darba vietām Rīgas pilsētā. Raksturīgākā pirktā savrupmāja ir aptuveni 200

kvadrātmetru koka vai mūra konstrukcijas ēka labā tehniskā stāvoklī ar piemājas zemi 1200

kvadrātmetru platībā. 2007. gada beigās šādas savrupmājas vidējā cena Garkalnes novadā

bija 100 000-160 000 LVL.

Neskatoties uz kopējā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos valstī cenas uz

savrupmājām Garkalnes novadā, to ilgstoši lielā pieprasījuma dēļ, samazinās relatīvi maz, lai

gan pazeminājusies savrupmāju pircēju aktivitāte. Pagaidām lielākais darījumu skaits šajā

tirgus sektorā bija vērojams 2006. gadā, kad Zemesgrāmatā tika reģistrēti vairāk kā 200

pirkuma darījumi. Lielākais pieprasījums ir pēc savrupmājām Baltezerā, Bukultos, Priedkalnē,

Berģos, Langstiņos un Sunīšos. Potenciālo pircēju interese aprobežojas ar piedāvājumu

analīzi, kas tikai atsevišķos gadījumos realizējas ar darījuma slēgšanu. Analizējot šajā gadā

noslēgtos darījumus var secināt, ka savrupmāju tirgū ir mainījusies potenciālo pircēju

interese par iegādājamo savrupmāju lielumu. Lielāka interese ir pēc nelielām ēkām ar platību

100 – 130 m2, ar veiktu pilnu iekšējo apdari, cenu kategorijā 90 000 – 130 000 LVL. Cenu

amplitūdu būtībā nosaka zemes iegādes izmaksas konkrētajā vietā, nevis celtniecības

izmaksas. Salīdzinot ar pagājušo gadu tipveida savrupmājām (150 – 180 m2, zeme 1500 m2)

cenu kritums ir robežās no 10 – 15 %.



110

8.2.attēls

Apbūves zemes gabalu vidējās pirkšanas un pārdošanas cenu dinamika Garkalnes novadā

pa gadiem laika posmā no 2002. Līdz 2007.gadam, LVL/m2)

Avoti: LR Valsts zemes dienests, Zemesgrāmatas departaments; Rīgas rajona zemesgrāmata.

Apbūves zemes gabalu piedāvājums Garkalnes novadā tāpat ir ierobežots. Novadā

apbūves zemēm ir vērojama ļoti liela pirkšanas un pārdošanas cenu amplitūda. Dārgākie

apbūves zemes gabali ir Baltezerā, Priedkalnē un Bukultos, kur atsevišķiem zemes gabaliem

tirgus cenas 2007. gada beigās pārsniedza pat 100 LVL/m2. Otrās dārgākās apbūves zemes

atrodas Berģos, Langstiņos, Sunīšos un Upesciemā – 20-30 LVL/m2. Lētākās zemes tirgus

cenas vērojamas Sužos, Garkalnē, Maksteniekos un Skuķīšos 5–20 LVL/m2. Attiecīgi arī

darījumu skaits ar apbūves zemes gabaliem lielāks ir Sunīšos, Upesciemā un Garkalnē, kur

tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas, kas daļēji apmierina lielo apbūves gabalu

pieprasījumu. Pēdējo sešu gadu laikā savrupmāju apbūves teritorija Garkalnes novadā ir

palielinājusies par 329 ha. Salīdzinot ar 2007. gadu, apbūves zemes gabalu cenas ir

samazinājušās no 5 – 20 % robežās. Mazākais cenu kritums ir apbūves zemes gabaliem

apdzīvotu ciemu centros vai to tuvumā, vietās ar ierobežotu gruntsgabalu piedāvājumu, bet

lielākais ir izteikts nepopulāros rajonos, ārpus apdzīvotu vietu centriem, kur ir slikti attīstīta

infrastruktūra un inženierkomunikāciju nodrošinājums. Vislielākais cenu samazinājums

fiksēts mazdārziņu teritorijās, kur pēdējā pusgada laikā cenas ir kritušās pat līdz 35 – 40 %.

Ražošanas un noliktavu ēku kopējais skaits novadā nav liels, galvenokārt, tās tiek

izmantotas vidēju un nelielu kokapstrādes uzņēmumu darbībai. Ir arī viens metālapstrādes

cehs, plastmasas izstrādājumu ražotne un asfaltbetona rūpnīca. Pēdējo gadu laikā nav zināmi

darījumi ar ražošanas ēkām. Ņemot vērā Rīgas pilsētas tuvumu sāk attīstīties noliktavu

bizness, tiek būvēts liels loģistikas centrs „Berģi”, kas aktivizēs noliktavu telpu nomu novadā.

Pagaidām ražošanas un noliktavu telpu noma ir mazaktīva.



111

Pēdējā laikā aktivizējas komercplatību zemes gabalu tirgus. Sevišķi tas vērojams

Vidzemes šosejas tuvumā, kur notiek darījumi ar samērā lieliem zemes gabaliem jaunu

komercplatību būvniecībai. Vidējā komercplatību zemes gabalu cena novadā ir 15 LVL/m2 .

Darījumu aktivitāte ar komercplatībām, vai to nomas tirgus darījumu aktivitāte ir maza.

Pārsvarā ēku īpašnieki izmanto telpas savas uzņēmējdarbības veikšanai.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes Garkalnes novadā nav daudz. Apmēram 90 %

darījumi notiek, galvenokārt, ar nolūku transformēt tās apbūves zemes gabalos. Vidējā

lauksaimniecības zemju cena novadā svārstās 1-15 LVL/m2 robežās. Garkalnes novadā ir labi

attīstīta mežsaimniecība, tirgū notiek daudz darījumu ar mežu zemēm.

Galvenie zemes vērtību ietekmējošie faktori Garkalnes novadā ir:

• Rīgas pierobeža;

• novada prestižs nekustamā īpašuma tirgū;

• dabas ūdenskrātuvju esamība;

• vietas ainaviskums;

• piebraucamie ceļi;

• sabiedriskā transporta kustība;

• sociālā infrastruktūra;

• autotransporta novietošanas iespējas.

Šo faktoru attīstībai Garkalnes novadā piešķir sevišķu uzmanību, par ko var

pārliecināties apskatot Teritorijas plānojuma sadaļu "Pašreizējās situācijas raksturojums,

attīstības priekšnosacījumi un iespējas"

Darījumu skaita un cenu izmaiņas Garkalnes novada nekustamo īpašumu tirgū pēdējo

piecu gadu laikā atspoguļo Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vispārējās cenu izmaiņas

tendences.



112

II DAĻA GARKALNES NOVADA PERSPEKTĪVĀ ATTĪSTĪBA

UN TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI



113

9. Attīstības resursu vērtējums

9.1. Teritorijas attīstības vīzija, mērėis un virzieni

Novada attīstības vīzija, kā arī attīstības vispārējie mērķi un vēlamie virzieni formulēti

Garkalnes novada telpiskās attīstības stratēģijā, kas tiek izstrādāta vienlaikus ar Teritorijas

plānojumu. Teritorijas plānojuma izstrādes darba grupa neuzskatīja par lietderīgu vēlreiz

izstrādāt attīstības vīziju, mainīt mērķus un ieteiktos attīstības virzienus. Teritorijas

plānojumā, pamatojoties uz Stratēģijā doto vīziju un mērķiem, kā arī iekļaujoties

nospraustajos attīstības virzienos, izstrādāts teritorijas attīstības priekšnosacījumu vērtējums

(9.2.nod.) un izvirzīti specifiski ar teritorijas izmantošanu tieši saistīti mērķi un uzdevumi

(9.3.nod.).

9.1.1. Vīzija un mērėis

Novads 2030.gadā:

• Ilgtspējīgas attīstības teritorija ar piepilsētai raksturīgām iezīmēm;

• Sociāli vienota, droša un kvalitatīva dzīves un darba vide;

• Saimnieciski aktīva, atvērta, veicinoša , ar atbilstošu infrastruktūru nodrošināta vide investīcijām;

• Teritorija ar modernu pakalpojumu saimniecības infrastruktūru;

• Spēcīgi attīstītas uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu balstītās un arī tradicionālās saimniecības jomas, kuru uzņēmumi funkcionāli saistīti ar citiem uzņēmumiem ārpus novada teritorijas;

• Pilda piepilsētas teritorijas funkcijas – ar specializētu saimniecības attīstību, un piesaistot apmeklētājus atpūtai un sportam, kultūras aktivitātēm - piepilsētas sporta / atpūtas centrs. Vispārējais mērķis

Garkalnes novada attīstības vispārējais mērķis ir novada iedzīvotāju labklājība -

veselīga, labvēlīga un droša vide dzīvošanai un sociāli un telpiski līdzsvarota attīstība, kas

virzīta uz daudzveidīgu, kultūrā un zināšanās balstītu konkurētspējīgu saimniecisko darbību.



114

9.1.2. Novada attīstības stratēăiskie virzieni

Lai panāktu sekmīgu attīstību, ir nepieciešams vienlaikus risināt vairākus prioritārus

attīstības jautājumus:

1 – Cilvēkresursu attīstība:

• labas izglītības attīstība – cilvēku potenciāla veicināšana, nodrošinot pieejamu un augsti kvalitatīvu izglītību, paplašināt tālākizglītības iespējas, augsti kvalificēta darba spēka piesaisti darbam novadā,

• atbalstīt jaunu ģimeņu veidošanos un dabisko pieaugumu veicinošu apstākļu attīstību,

• attīstīt vietējo identitāti un īpaši atbalstīt radošo aktivitāti,

• saimnieciski efektīvas, sociāli orientētas pārvaldes attīstība un sabiedrības aktivitātes/ līdzdalības veicināšana.

2 - Sakoptas, drošas un veselīgas dzīvesvides veidošana:

• sekmēt esošo mājokļu kvalitātes paaugstināšanu (modernizēšanu), un jaunu pieejamu un kvalitatīvu mājokļu būvniecību un apsaimniekošanu vienotā apdzīvojuma tīklā,

• nodrošināt sabiedrisko kārtību, līdz ar sabiedrisko vietu sakopšanu un labiekārtošanu,

• sekmēt apdzīvojuma daudzveidošanos,

• veicināt apdzīvojuma un satiksmes telpiski līdzsvarotu attīstību,

• nodrošināt, ka apbūves teritorijās applūstamības risks ir zem 10%.

3 – Saimnieciskā attīstība:

• veidot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai tradicionālajās un īpaši – perspektīvajās jomās, uz zināšanām balstītu uzņēmumu un to sadarbības tīklu attīstībai,

• atbalstīt uz zināšanām balstītu modernu tehnoloģiju piesaisti specializētam un inovatīvam ražošanas un pārstrādes biznesam, kas orientēts uz produkciju ar augstu pievienoto vērtību,

• nodrošināt novada kā piepilsētas teritorijas attīstību pakalpojuma aktīvas atpūtas centru/vietu tīklā (piemēram, jāšana, velotūrisms u.c.).

4 – Ilgtspējīga/telpiskā attīstība:

• veidot novada ilgtspējīgu attīstību labi organizētā, resursus taupošā un tos vairojošā savstarpēji koordinētā darbībā,

• atbalstīt daudzveidīgu, videi draudzīgu ražošanu,

• paaugstināt sadarbības efektivitāti starp iedzīvotājiem, pašvaldības institūcijām un uzņēmējiem,

• izveidot kvalitatīvu ceļu, sakaru un informācijas tehnoloģiju, enerģijas un vides infrastruktūru,

• attīstīt ilgtspējīgu, ar Rīgas pilsētu un kaimiņu pašvaldību teritorijām saskaņotu daudzveidīgu daudzcentru apdzīvojuma sistēmu,

• nodrošināt kvalitatīvu un pievilcīgu lauku vides un pieūdeņu ainavas attīstību.



115

9.2. Attīstības iespēju vērtējums

Attīstības priekšnosacījumi un iespējas vērtētas pamatojoties uz teritorijas

apsekojumiem, TP paskaidrojuma raksta I daļā sniegto esošās situācijas aprakstu un SVID

analīzi, kuru veica TP izstrādes darba grupa.

9.2.1. Teritorija, apdzīvojums un infrastruktūra

Garkalnes novada teritorijas attīstībai nozīmīgas iespējas sniedz gan tās izvietojums

Pierīgas areālā, tieši robežojoties ar Rīgas pilsētu, gan teritorijas ainaviskās kvalitātes – ezeru

un mežu bagātība, saposmotais reljefs, t.i., gan ekonomģeogrāfiski, gan fizioģeogrāfiski

faktori. Pirmā veida faktori nosaka teritorijas teicamo sasniedzamību no citiem Latvijas

novadiem un ārzemēm, aktivizē migrācijas un ekonomiskos procesus, kā arī nosaka augstu

pieprasījumu pēc tās galvenajiem dabas resursiem – zemes un pazemes ūdeņiem; otrie –

novada augsto konkurētspēju Pierīgas nekustamo īpašumu tirgū.

Novada teritorijas apdzīvojuma struktūrā vienlaikus ar augstāk minētajiem 1990.-

2000.gados dominējošiem faktoriem apspoguļojas arī tā tapšanas vēsture un pārvaldības

iestāžu politika. Tas, ka novada teritorija tās galīgajās/tagadējās robežās izveidota tikai

1970.gados, ka tā tapusi ar administratīviem rīkojumiem apvienojot līdz tam vairākiem

novadiem (pagastiem) piederīgas teritorijas, noteicis zemu iedzīvotāju un atsevišķo

apdzīvoto vietu, tostarp lielāko ciemu, integrēšanās līmeni, novada centra – Garkalnes

„necentrisko” izvietojumu attālināti no iedzīvotāju vairākuma.

Pašvaldības īstenotā politika kopš 1990.gadu otrās puses dominējusi ievirze –

piesaistīt pēc iespējas vairāk investoru mājokļu būvniecībai, neierobežojot viņu vēlmes apgūt

mājokļu būvniecībai apbūvei nesagatavotas, dažkārt arī nepiemērotas, teritorijas un

neprasot nodrošināt tās ar pienācīgu infrastruktūru. Piemēram, Garkalnes novada ciemos

centralizēta ūdens apgāde ir tikai apmēram 20% mājokļu, attīrīti tiek tālu ne visi notekūdeņi

un visas septiņas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atzītas par vides riska objektiem,

meliorācijas notekgrāvji nestrādā. Ievērojami palielinājusies apbūvēto, samazinājusies

neapbūvēto teritoriju platība un to īpatsvars teritorijas izmantošanā.

Šī politika rezultējusies:

(1) Straujā pašvaldības iedzīvotāju daudzuma un demogrāfiskās struktūras izmaiņās un

pašvaldības ienākumu kāpumā.

Par to liecina ikgadējā pašvaldības budžeta ienākumu-izdevumu pieaugums un

arī attīstības vērtēšanas statistiskie rādītāji. Novads pēc svērtā attīstības

rādītāja (indeksa11) vērtības ir starp visaugstāk attīstītām Latvijas un Rīgas

rajona pašvaldībām un stabili atrodas pirmajā desmitniekā. Indeksa skaitliskā

vērtība nepārtraukti augusi: ja 1996.gadā tā bijusi x, tad 2003. jau 1,679,

2004. – 1,964, 2005. – 2,349, 2006. – 2,772.

11 Tiek aprēķināti Latvijas Statistikas institūtā sākotnēji pēc 1996./1997.gadā izstrādātas metodikas, kopš 2000.gada – pēc koriģētas metodikas. Izmanto atbalstāmo teritoriju noteikšanai un reģionālās attīstības politikas izstrādāšanai. Šeit informācija/dati no darba [61].



116

(2) Garkalnes ainavas degradācijā un novada tautsaimnieciski un sociāli nozīmīgāko dabas resursu – Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtņu, kuras ir galvenās Rīgas pilsētas ūdens apgādes sistēmas barotājas, piesārņošanā.

Negatīvos procesus rosina gruntī iesūcināto nepietiekami attīrīto notekūdeņu

daudzuma pieaugums, mežaudžu iznīcināšana, paplašinot esošo un veidojot

jaunu apbūvi Upesciemā, Sunīšos, Bukultos, Baltezerā un citur. Par tiem

liecina, piemēram, Berģu ciema aku piesārņotie gruntsūdeņi, kurus iedzīvotāji

vairs nelieto dzeršanai, peldēšanās aizliegums/ ierobežojumi L.Baltezerā un

Langstiņu ezerā.

Attīstības pieredze liek secināt, ka:

• procesa turpināšana līdzšinējā veidā – arvien paplašinot apbūvētās platības

neskatoties/nerūpējoties par to piemērotību un sagatavotību apbūvei, kā arī nepietiekami

uzlabojot/nodrošinot jau uzbūvēto ciemu infrastruktūru, apdraud novada konkurētspēju

Pierīgas nekustamo īpašumu tirgū, kur jau visu 2008. gadu vērojams pieprasījuma kritums un

tirgus stagnācija.

• apbūvēto platību „bezizmēra” paplašināšana iznīcinot mežus un pieļaujot

neattīrītu/daļēji attīrītu notekūdeņu ieplūdi gruntīs, apdraud Remberģu un Zaķumuižas

ūdensgūtnēs iegūto pazemes ūdeņu kvalitāti. Savukārt pēdējās ir galvenais Rīgas pilsētas

ūdensapgādes avots.



117

9.2.3. Pašvaldības attīstības iespēju analīze

Analīze veikta izmantojot Latvijas plānošanas praksē plaši lietoto SVID analīzes

metodi. Tā notika darba grupas seminārā 16. septembrī, piedaloties 9 darba grupas

locekļiem. Katrs dalībnieks sniedza savu vērtējumu, aizpildot iepriekš sagatavotu veidlapu.

Lai saņemtu iespējami patiesas atbildes, tika piedāvāts tās iesniegt anonīmi. Pēc tam atbildes

tika apkopotas un rezultāti kopīgi apspriesti.

Apkopojums liecina gan par darba grupas dalībnieku visai lielu vienprātību novada

attīstību ietekmējošo galveno faktoru atlasē, gan arī dalībnieku pieredzes plašo spektru, kas

atspoguļojas pavadošo/papildus faktoru izvēlē. SVID analīzes apkopojums sniegts 9.1.tab.

Rezultāti apkopoti pēc iegūto balsu skaita, dilstošā secībā.

9.1.tabula SVID analīzes rezultāti

Stiprās puses

• Novada izvietojums Rīgas tuvumā (Rīgas reģionā, Pierīgā);

• Satiksmes infrastruktūra – sasniedzamība (ceļu tīkls, transports,

novietojums);

• Vide (meži, ūdeņi, reljefs);

• Relatīvi augsti budžeta ieņēmumi;

• Labas apdzīvojuma struktūras veidošanās;

• Pozitīva demogrāfiskā attīstība (aug iedzīvotāju skaits, vecuma

struktūrā pieaug bērnu-jauniešu īpatsvars, zems bezdarbs);

• Investori ir ieinteresēti ieguldīt līdzekļus novada attīstībā;

• Sakopta vide;

• Ciemu relatīvais „ainaviskums”;

• Nacionālas nozīmes resursa – Rīgas pilsētas ūdensgūtņu esamība.

Vājās puses

• Inženiertehniskās infrastruktūras nepietiekamais nodrošinājums;

• Atkritumu saimniecības organizēšana;

• Komunikāciju un inženiertīklu plānošana;

• Ielu un ceļu tīkla nepilnības (struktūra, pieslēgumi autoceļiem,

privātie ceļi, profili, seguma stāvoklis);

• Sabiedriskais transports;

• Apdzīvojuma trūkumi (vēsturiski funkcionāli nesaistīta teritorija.

Sekas: nav integrēta apdzīvoto vietu tīkla, izteikta centra,

nosacītais centrs tālu no iedzīvotāju vairuma);

• Teritoriju šķeļ/ dala autoceļi;

• Mežu degradācija, veicinot apbūvi mežos;

• Pakļaušanās attīstītāju spiedienam;

• „Jauno” iedzīvotāju vājā integrēšanās (nedeklarēšanās,



118

orientēšanās uz darbu, pakalpojumiem ārpusē);

• Darba vietu nepietiekamais daudzums un dažādība;

• Publisku objektu un teritoriju trūkums (laukumi, zaļumi,

rekreācija pie ezeriem);

• Trūkst vietu sociālā infrastruktūras objektus (skolas, bērnu dārzi);

• Finanšu infrastruktūra (banku pakalpojumi).

Iespējas

• Komunikāciju (ūdensvads/ kanalizācija/ ielas) uzlabošana ar

izbūvi un pieslēgšanos Rīgas sistēmai;

• Rekreācijas iespēju attīstīšana (Garkalnes ciemiem, kā arī Pierīgas

areālam vajadzīgās);

• Darba vietu izveidošana dažādojot/ paplašinot piedāvājumu

(Rīgas uzņēmumu, biroju, noliktavu pārkārtošanās procesa

„uztveršana”);

• Kvalitatīvi sociālie pakalpojumi, vidusskola;

• ES fondu līdzekļu piesaiste infrastruktūras projektiem;

• Palielināt iedzīvotāju skaitu sablīvējot esošos ciemus;

• Meža parka tipa apbūve, kā vides kvalitātes uzlabotājs;

• Ainavas saglabāšana un izkopšana;

• Profesionālas pārvaldes izveide, t.sk. plānošanā.

Draudi

IEKŠĒJIE

• Piesārņošana:

- Dzeramais ūdens,

- Ūdenstilpes,

- Vide (neapbūvēt, apbūvēt);

• Ainavas noplicināšana;

• Apbūvēto teritoriju paplašināšanās;

• Hidrotehnisko sistēmu izjaukšana;

• Būvniecība uz „drupu” gruntīm;

• Konflikts „vecie-jaunie” iedzīvotāji.

ĀRĒJIE

• Rīgas pilsētas agresija (teritoriju pievienošana, Mežu aģentūras

pasākumi, atkarība no Rīgas sociālās/ tehniskās infrastruktūras);

• Atkarība no kaimiņu pašvaldības sociālās/ tehniskās

infrastruktūras;

• Krīzes padziļināšanās nekustamā īpašuma tirgū;

• Valsts ekonomikas ilgstoša stagnācija.

Apkopojums arī atklāj, ka analīzes dalībnieki novada attīstības iespējas saskata ne

tikai fiziskās vides izmantošanas uzlabošanā, t.i. Teritorijas plānojumā izskatāmos/ risināmos

jautājumos, bet arī pašvaldības attīstības politikas nostādņu pilnveidošanā un

organizatoriskos risinājumos.



119

9.3. Plānojuma mērėis, uzdevumi un pielietojamie plānošanas principi

Plānojuma mērķis un uzdevumi izvirzīti, ciešā saistībā ar Attīstības stratēģijā sniegto

vīziju, definēto vispārējo mērķi un attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Tie formulēti kā

Stratēģijas priekšlikumu telpiskā interpretācija, to attīstīšana telpiskās (teritorijas)

plānošanas jomā ar plānošanas rīcībā esošiem līdzekļiem

Mērķis

Iedibināt tādu teritorijas izmantošanu, kas radītu priekšnosacījumus ilgtspējīgas,

ekoloģiski, ekonomiski un sociāli labvēlīgas dzīves vides izveidei/pastāvēšanai, atbilstu

Garkalnes novada iedzīvotāju vairākuma interesēm un nodrošinātu iespēju pašvaldībai pildīt

ar likumu noteiktās pašvaldības un arī specifiskās Pierīgas areāla funkcijas.

Uzdevumi

Teritorijas plānojumā izvirzītie uzdevumi veidoti kā konkrētu priekšlikumu kopums

par telpas/zemes izmantošanu noteiktiem nolūkiem Stratēģijā formulēto virzienu

īstenošanai. Uzdevumi grupēti atbilstoši Stratēģijā noteiktajiem prioritārajiem novada

attīstības virzieniem.

9.2.tabula Teritorijas plānojumā izvirzītie uzdevumi

Stratēģijā noteiktie virzieni Teritorijas plānojuma uzdevumi

1.Cilvēkresursu

(cilvēkkapitāla) attīstīšana

• Bērnu pirmskolas iestāžu veidošana;

• Jaunas skolas ierīkošana;

• Mājokļu būvniecība;

• Neformālo grupu un formālo apvienību pulcēšanās iespēju paplašināšana (telpas dienas centriem, kluba tipa pulcēšanās/izklaides vietām, telpas NVO centram).

2. Sakoptas, drošas un

veselīgas dzīves vides

veidošana

Paredzēt iespēju Garkalnes novada ciemos

izvietot/izbūvēt/attīstīt:

• Centralizētu ūdensvadu, pēc iespējas iesaistot/pieslēdzot to Rīgas/citiem ūdensvadu tīkliem;

• Centralizētu kanalizāciju, pēc iespējas iesaistot/pieslēdzot to Rīgas/citām kanalizācijas sistēmām;

• Grāvjus u.c. meliorācijas iekārtas pārmitrās vietās;

• Atkritumu savākšanas un utilizācijas reorganizāciju;

• Dažādi izmantojamas un aprīkotas publiski pieejamas zaļās platības atpūtai/izklaidei;

• Ērtas piekļuves un satiksmes drošības prasībām atbilstošu ceļu un ielu tīklu;

• Sabiedrisko transportu satiksmei ar Rīgu un starp novada ciemiem.



120

Stratēģijā noteiktie virzieni Teritorijas plānojuma uzdevumi

3.Saimnieciskā attīstība Priekšnosacījumu radīšana dažāda profila uzņēmumu

izvietošanai, daudzpusīgai komercdarbībai un

daudzveidīgu tirgū konkurētspējīgu mājokļu būvniecībai,

paredzot platības:

• ražošanas uzņēmumiem;

• komercdarbībai, to starp veselības aprūpes,

izglītības, rekreācijas u.tml. uzņēmumiem;

• 1-3 stāvu vienģimenes, rindu un sekciju tipa

dzīvojamo ēku izvietošanai.

Nodrošināt iespēju novada teritorijā darboties un

attīstīties piepilsētas zonai raksturīgai infrastruktūrai:

• Rīgas ūdensapgādes tīklam, saglabājot

nesadrumstalotus mežaudžu masīvus ne tikai

juridiskajos aktos noteiktās ūdensgūtņu stingrā

režīma aizsardzības robežās, bet arī plašākās platībās,

atbilstoši LVĢMA, uzņēmuma SIA “Rīgas ūdens”,

neatkarīgu vides speciālistu ieteikumiem;

• Netraucētai valsts maģistrālo satiksmes artēriju

(autoceļu un dzelzceļu) rekonstrukcijai un attīstībai,

respektējot satiksmes speciālistu prasības un veicinot

projektus (prioritāte teritoriju izdalīšanai).

4. Ilgtspējīga telpiskā attīstība Ilgtspējību veicina visu atbilstoši stratēģijā (1.,2. un

3.punktā) definētajiem virzieniem izvirzīto teritorijas

plānojuma uzdevumu izpilde.

Papildus:

• Paredzēt teritorijas plānojumā attēlot visu

aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju

un to aizsargjoslu/ zonu robežas;

• Saskaņā ar vides un kultūras jomā spēkā

esošajiem tiesību un normatīvajiem aktiem

noteikt vides aizsardzības prasības katrai

teritorijai/objektam;

• Norādīt objektus, kurus būtu vēlams ieteikt

novada nozīmes aizsargājamā kultūrvēsturiska

objekta statusa piešķiršanai;

• Ieteikt veikt minēto kultūrvēsturisko objektu

izpēti un izstrādāt priekšlikumus par to turpmāko

izmantošanu.



121

Principi

No plānošanas principiem, kas ir akceptēti ES un kuri respektēti izstrādājot Latvijas

Republikas tiesību un normatīvos aktus reģionālās attīstības un plānošanas jomās, kā arī plaši

izmantoti Eiropas valstu plānošanas praksē, Pierīgas areālā esošajā Garkalnes novadā īpašu

aktualitāti iegūst šādi:

(1) Ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm

kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu un nepārtrauktu ekonomisko un sociālo attīstību, kuras

izveides/pastāvēšanas pamats ir racionāla dabas, cilvēku un materiālo resursu un kultūras

mantojuma saglabāšana un izmantošana.

1992.gadā Riodežaneiro notikusī pasaules valstu valdību vadības

konference par vidi un attīstību apstiprināja globālu rīcības plānu XXI

gadsimtam Agenda 21. Plāns veidots ievērojot ilgtspējīgas sociālās un

ekonomiskās attīstības pamatprincipus un satur turpmākās rīcības

programmu pārmaiņām attiecībās starp ekonomisko attīstību un vidi.

2000.gados ilgtspējīgas attīstības principu ievēro visu nozaru attīstībā.

Ilgtspējīgas attīstības princips teritoriju plānošanā nozīmē arī stratēģiski

orientētu un elastīgu pieeju, neuzskatot teritorijas attīstību un

plānošanu par kaut ko viennozīmīgi noteiktu, dogmatisku un sastingušu,

bet par nepārtrauktu pārmaiņu procesu, kura īstenošanas laikā novada

vides fizisko un cilvēku resursu, kā arī investīciju izmantošana un dažāda

veida institucionālas pārmaiņas tiek īstenotas ne tikai saskaņā ar

šodienas nepieciešamībām un īstermiņa interesēm, bet respektējot

nākotnes vajadzības.

(2) Interešu saskaņotības princips, kas paredz ikvienu teritorijas vai apdzīvotas vietas

plānojumu izstrādāt saskaņā ar citiem savas un kaimiņu teritorijas vai apdzīvotās vietas

attīstības plāniem un programmām, kā arī līdzsvarojot/saskaņojot publiskās (valsts,

pašvaldību, sabiedrības kā kopuma) un privātās intereses.

Šis princips prasa respektēt visu teritorijas izmantošanā un tās attīstībā

iesaistīto pušu – valsts un pašvaldību institūciju, fizisku un juridisku

personu – intereses.

(3) Daudzveidības princips, kas paredz nodrošināt jebkurā apdzīvotā vietā dabas

vides, kultūrvides, pakalpojumu un saimnieciskās darbības daudzveidību.

Daudzveidības veicināšanā vispirms ieinteresēta pašvaldība, jo

daudzveidība ir viens no faktoriem, kas kādai teritorijai piesaista

iedzīvotājus un investīcijas. Tai ir nozīme arī kā ilgtspējības veicinātājai.

(4) Identitātes princips, kas paredz, ka katras teritorijas vai apdzīvotas vietas

plānojumam jābalstās uz šīs vietas īpatnējiem apstākļiem un resursiem, jāveicina to

izkopšana.



122

(5) Nepārtrauktības un pēctecības princips, kas paredz iespēju, mainoties spēkā esoša

plānojuma pamatojumam, grozīt šo plānojumu, saglabājot tās idejas/daļas, kuru

pamatojums nav mainījies.

Šis princips attiecināms arī uz jau agrāk īstenotu plānojumu atsevišķu

risinājumu iekļaušanu jaunos priekšlikumos.

(6) Atklātības princips, kas paredz informēt vietējo sabiedrību par teritoriju/apdzīvoto

vietu plānošanu un iesaistīt iedzīvotājus plānojuma koncepcijas izstrādāšanā un īstenošanā.

Plaša un veiksmīga sabiedrības informēšana ne tikai nodrošina

veiksmīgu plānojuma īstenošanu, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos

vietējai varai, kas rada priekšnosacījumus abpusējai sadarbībai

plānojuma īstenošanas procesā.



123

9.4. Teritorijas izmantošanas varianti

Nākotnes redzējumi ekspertu attīstības priekšnosacījumu vērtējums un SVID analīzes

rezultāti nav viennozīmīgi, tie arī ne vienmēr atbilst iedzīvotāju un investoru pirmās

sabiedriskās apspriešanas procesā izteiktajām vēlmēm. Pēdējās bieži konfliktē arī savstarpēji,

ieteicot nesavienojamus viena vai otra apbūves gabala vai plašākas teritorijas izmantošanas

veidus. Eksperti vērtē, ka vairāku investoru ieceru īstenošana pat apdraud novada

pamatresursu – tīru pazemes un virszemes ūdeņu un mežu ilgtspējību.

Lai parādītu plašākai sabiedrībai dažādo priekšlikumu atšķirības kā arī, lai iegūtu

novada politiķu akceptu novada teritorijas turpmākās izmantošanas priekšlikumiem,

izstrādāti trīs shematiski novada teritorijas izmantošanas varianti. Tie prezentēti novada

domes Attīstības komitejas paplašinātā sēdē, savukārt tajā atbalstītais variants akceptēts

2008.gada 13.augusta Domes sēdē.

Varianti attēlo alternatīvas novada apbūvēto teritoriju attīstības iespējas.

I VARIANTS (9.1.attēls)

9.1.attēls. Teritorijas izmantošanas I variants (skat.pielikumā A3 izmērā)

Teritorijas izmantošana notiek saskaņā ar katra apbūves gabala īpašnieka/ lietotāja

izteikto vēlmi, ja tādas nav – atbilstoši esošajai izmantošanai (skat.pielikumā I varianta karti

A3 formātā).

Rezultāts: tā sauktais „lupatu deķītis”, kuru raksturo sasīcināta apbūves kvartālu

telpiskā struktūra, nepamatota dažādu apbūves veidu mija, kur trūkst publikas izmantošanai

paredzētu platību.



124

Sekas: Novada ciemu apbūves tālākā attīstības līdzšinējā „atlūzu ciematu”, t.i. vietu,

kurām nav savas sejas, sabiedriskā centra un kopīgi lietojamas publiskās ārtelpas atbilstošas

tehniskās infrastruktūras veidā.

II VARIANTS (9.2.attēls)

9.2.attēls. Teritorijas izmantošanas II variants (skat.pielikumā A3 izmērā)

Prioritāte – esošo ciemu teritorijas izmantošanas intensifikācija:

• apbūves paplašināšana ar daudzdzīvokļu mājām, nepārsniedzot 3-stāvu

augstumu,

• apbūvēto teritoriju ietverto mežu nogabalu aprīkošana rekreācijai (meža

parki, bērnu rotaļu laukumi). (skat.pielikumā II varianta karti A3 formātā).

Esošo ciemu robežas tiek paplašinātas tikai atsevišķos īpaši pamatotos gadījumos.

Rezultāts: kompakta zemes izmantošana apbūvei, kas rada optimālus

priekšnosacījumus „atlūzu ciematu” izveidei par labiekārtotām urbānām teritorijām.

III VARIANTS (9.3.attēls)

Prioritāte – priekšnosacījumu radīšanai „lielo” investoru ieceru īstenošanai. Paredzēts

apgūt ekstensīvai vienģimenes ēku apbūvei mežu platības starp Upesciemu un

Maksteniekiem, Līņezera apkārtnē.

Rezultāts: Tiek apdraudēta teritorijas ilgtspēja, īpaši Rīgas pazemes ūdensgūtņu

atjaunošanās process, kuru nodrošina meža masīvu pastāvēšana Pierīgā.



125

9.3. attēls. Teritorijas izmantošanas III variants (skat.pielikumā A3 izmērā)

Darba grupa ieteica Attīstības komitejai par pamatu teritorijas plānojuma

priekšlikumu izstrādāšanai akceptēt II variantā izraudzīto pieeju un teritorijas /apbūves

attīstības shēmu.

Komitejas locekļi atbalstīja II varianta izvēli un ieteica virzīt to uz domes sēdi. Arī

Dome bez plašām diskusijām atbalstīja II varianta izvēli (skat. 4.sēj. domes 13.08.2008 sēdes

protokolu).



126

10. Teritorijas plānojuma risinājumi

10.1. Apdzīvojuma struktūra

Priekšlikumi par apdzīvojuma struktūras veidošanu izstrādāti balstoties/izmantojot

atbilstošo Rīgas reģiona un Rīgas rajona plānošanas dokumentu norādījumus, kā arī

Garkalnes novada attīstības stratēģijā izstrādāto novada apdzīvojuma struktūras koncepciju.

Spēkā esošais „Rīgas reģiona telpiskā plānojuma” [ATSAUCE] nosaka policentriskas

apdzīvojuma struktūras veidošanu paredzot reģionā četru līmeņu apdzīvojuma centru –

starptautiska (Rīga), nacionāla (Jūrmala), reģionāla (Limbaži, Sigulda, Ogre, Tukums), vietēja

– veidošanu. Par vietēja līmeņa centriem ieteikts noteikt vietējas nozīmes pilsētas un lielākos

lauku ciemus, konkrētu apdzīvoto vietu izvēli nosakot kā rajonu plānojumu uzdevumu.

Dokumentā [ATSAUCE] īpaši izdalīta Pierīgas funkcionālā loma: apkalpot un papildināt

reģiona un starptautisku centru – galvaspilsētu Rīgu. Pierīgas pilsētas un ciemi – karkasa

centri specializējas Rīgas ekonomiku papildinošā ražošanā, mājokļu izvietošanā, rekreācijā un

citos pakalpojumos, „piespēlējot” vadošajam partnerim Rīgai.

Spēkā esošajā Rīgas rajona teritorijas plānojumā [ATSAUCE] Garkalnes novada

teritorijā noteikts tikai viens vietēja līmeņa apdzīvojuma centrs – pašreizējais pašvaldības

administratīvais centrs Garkalne.

Pārējo novadu ciemu centrveidojošais potenciāls rajona plānojumā nav skatīts

atstājot to vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma kompetencē. Norādīts, ka vietējā līmeņa

centros (ciemos) ir jābūt vismaz:

• vietējas pašvaldības administratīviem pakalpojumiem,

• bērnudārzam vai citai pirmskolas izglītības iestādei,

• pamatskolai,

• bibliotēkai,

• publiski pieejamam interneta punktam,

• pirmās nepieciešamības pārtikas un /vai rūpniecības preču veikalam,

• veselības aprūpes punktam,

• centralizētai ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai, notekūdeņu

attīrīšanas iekārtām,

• publiski pieejamām rekreācijas teritorijām,

• sabiedriskajam transportam ar pieturvietām.

Garkalnes novada Attīstības stratēģijā analizēts novada ciemu pašreizējais

centrveidojošais potenciāls un pamatoti secināts, ka vienīgi Garkalnē tas ir pietiekams,

vietēja līmeņa centra funkciju pildīšanai.

Attīstības stratēģijā izvirzīti vispārēji apdzīvojuma struktūras attīstības mērķi –

veicināt:

• līdzsvarotu pašvaldības sociāli ekonomisko attīstību,

• dzīves kvalitātes uzlabošanu,

• dabas resursu un dabas aizsardzības atbildīgu vadīšanu,

• zemes racionālu izmantošanu.



127

Lai šos sabiedrībai svarīgos mērķus varētu īstenot atbilstoši Attīstības stratēģijai vai

papildinot to, tie jākonkretizē zemes izmantošanu regulējošajā dokumentā – teritorijas

plānojumā.

10.1.1. Apdzīvojuma telpiskais karkass Apdzīvojuma telpiskā karkasa veidošanos vistiešāk ietekmē galvenās transporta/cita

veida saiknes nodrošinošās infrastruktūras – transporta koridoru un nozīmīgāko apdzīvoto

vietu – potenciālo telpiskā karkasa centru, savstarpējais izvietojums.

Garkalnes novada apdzīvojuma karkasa nozīmīgākie elementi 21.g.s. sākumā ir

teritoriju šķērsojošās savstarpēji perpendikulārās starptautiskas un nacionālas nozīmes

transporta maģistrāles (ceļu A1, A2 un A4, dzelzceļa Rīga-Valka atbilstošie posmi) un pie tām

izvietotās apdzīvotās vietas – Garkalnes ciems, Berģu-Upesciema-Sunīšu-Amatnieku ciemu

un Baltezera-Priedkalnes-Bukultu ciemu konglomerātu. Gan maģistrālo ceļu trases, gan daļa

apdzīvoto vietu veidojušās ilgstoši un jau pirms stratēģijas un teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanas novadā veic satiksmes artēriju, apkalpes centru un telpiski organizējošo

elementu funkciju.

Garkalnes novada Attīstības stratēģijā ieteikts:

� novada apdzīvojuma perspektīvo struktūru veidot, izmantojot kā telpiskā karkasa

galvenos elementus abu novadu šķērsojošo automaģistrāļu virzienus (komunikāciju

koridorus) un trīs aktīvākos un lielākos ciemus – Garkalni, Upesciemu, Baltezeru, attīstot tur

pakalpojumus un, pēc iespējas, arī darba vietas. [ATSAUCE] Karkasa ārējā kontūra ir trijstūris,

tā laukums pārklāj novada teritorijas centrālo daļā, attālumi līdz novada robežai nepārsniedz

..?....km. Iedzīvotāju skaits ciemos – izvēlētajos attīstības centros atbilstoši 1660; 975; 410

cilvēki, izvēlēto centru tiešās ietekmes zonās kopā dzīvo 6640 cilvēku jeb 96 % novada

iedzīvotāju12.

Priekšlikuma plusi:

• apdzīvojuma telpiskās struktūras karkasa centrālais izvietojums novada

teritorijā un konfigurācija, kas veicina attīstības centru ietekmes izplatību visā

novada teritorijā,

• novada mēroga attīstības pasākumu atbalstam/virzīšanai pietiekama „kritiskā

masa”,

• tiek izmantots visu trīs vēsturiski veidojušos centru potenciāls,

• tagadējais administratīvais centrs (pārvaldes ēka + kultūras nams) organiski

iekļaujas perspektīvajā telpiskajā struktūrā,

• neveicina ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos un mazāk apdraud iespēju

paplašināt automaģistrāļu krustojumu,

• neveicina dzīves vides kvalitātes atšķirību palielināšanos/noslāņošanos

Garkalnes novada teritorijā.

12 Dati uz 01.07.2008.



128

Salīdzināšanai izmantots pirms Attīstības stratēģijas un Teritorijas plānojuma

izstrādes uzsākšanas materiālā par novada veidošanu [ATSAUCE] ieteiktais alternatīvais

novada apdzīvojuma karkasa veidošanas priekšlikums:

� perspektīvā par novada attīstības „centru”, t.i. perspektīvās telpiskās struktūras karkasa

galveno elementu, tiek veidota Berģu-Upesciema-Langstiņu-Bukultu-Priedkalnes-Baltezera

„aglomerācija” (2005.gadā – kopā 2782 iedzīvotāji) un ceļi no novada teritorijas atsevišķām

daļām uz attīstības/administratīvo „centru” tīklu. Nav konkretizēti kādi ceļi veido šo tīklu, kas

ir administratīvie centri.

Šī priekšlikuma plusi:

• novada dienvidu daļā veidojas viegli uztverama lineāra apbūves struktūra,

• optimāli priekšnosacījumi racionālas un ekoloģiski drošas ūdens

apgādes/novades sistēmas izbūvei novada dienvidu daļā,

• tagadējais administratīvais centrs organiski iekļaujas perspektīvā attīstības

centra struktūrā.

Priekšlikuma mīnusi:

• novada teritorijas lielākā daļa ir „atrauta”, attālināta no attīstības centra,

• ieteiktā telpiskā struktūra ir telpiska tikai pret satiksmes/komunikāciju

koridoru, bet nav tāda attiecībā pret visu novada teritoriju, tāpēc nevarēs

ietekmēt/veicināt visas teritorijas attīstību,

• netiek izmantots Garkalnes ciema centrveidojošais potenciāls, tā pārkāpjot

pēctecības un resursu racionālas izmantošanas principu,

• nepārtrauktas lineāras apbūves attīstīšana gar maģistrālo ceļu veicinās

nelabvēlīgas dzīves vides veidošanos piegulošajos ciemos un pasliktinās

ekoloģisko situāciju apkārtējās teritorijās,

• lineāro apdzīvoto vietu sašķels to šķērsojošais autoceļš (A2) ar tam

pakārtotajām nobrauktuvēm. Rekonstruējot ceļu A2 atbilstoši starptautiskas

maģistrāles noteikumiem, var rasties konflikts starp apdzīvotās vietas un auto

ceļa vajadzībām.

Attīstības stratēģijā un materiālā par novada veidošanu ieteikto alternatīvo novada

apdzīvojuma telpiskās struktūras attīstības priekšlikumu analīze atklāj, ka pirmais efektīvāk

veicina apdzīvojuma saliedēšanos, jo tā sastāvdaļas spēj savstarpēji papildināt viena otru un

ātrāk sasniegt attīstībai nepieciešamo kritisko masu ne tikai pēc iedzīvotāju daudzuma, bet

arī spējas nodrošināt augstu dzīves kvalitāti dažāda rakstura vidē, ekonomikas un kultūras

norišu aktivitāti un daudzveidību, kas nepieciešama novada konkurētspējas ar citām Pierīgas

pašvaldībām veidošanai, vienlaikus saglabājot novadā neapbūvētas mežu teritorijas, kas

nozīmīgas Rīgas pilsētas infrastruktūras attīstīšanai un veselas/veselīgas vides nodrošināšanai

pieguļošajos ciemos un uz auto maģistrālēm.

Abu priekšlikumu salīdzinājums apstiprina, ka Attīstības stratēģijā ieteiktās

apdzīvojuma karkasa telpiskās struktūras shēmas izvēle tālākai izstrādāšanai Teritorijas

plānojumā ir labākā alternatīva.



129

10.1.2. Apdzīvojumu centru veidošana

Apdzīvojuma centru pamatfunkciju – pakalpojumu un darba vietu strauja attīstīšanās,

un to pietiekami ērta sasniedzamība no visām apdzīvotām vietām, ir galvenie plānotās

centru sistēmas darboties spējas priekšnosacījumi. Teritorijas plānojumā, lai radītu

priekšnosacījumus elastīgākai sasaistei starp:

• investoru piedāvājumiem veidot jaunas publiskas pakalpojumu iestādes kā

komercuzņēmumus, jaunas darba vietas loģistikā, birojos, ražošanā,

• iedzīvotāju un esošo pakalpojumu izvietojumu teritorijā, (izlīdzinātu centru kritisko

masu)

ieteikts veidot kompleksas apdzīvojuma vienības – dzīvojamos rajonus. Katrs no tiem

aptvertu vairākus tagadējos ciemus, kā arī ap ciemiem izkaisītās viensētas, to grupas un

„atlūzu” ciematus.

Apdzīvojuma centru struktūra ļautu katram centram – dzīvojamam rajonam ātrāk

tuvoties/sasniegt:

• to piesātinājumu ar pakalpojumu iestādēm, kas noteikts kā minimālais vietēja

līmeņa centriem;

• iedzīvotāju daudzumu, kas nodrošina pieprasījumu ne tikai pēc ikdienā

nepieciešamiem pakalpojumiem;

• veiksmīgāk organizēt publisko transportu starp ciemiem un ar novada

administratīvo centru,

• plašāk iesaistīt ciema iedzīvotājus darbā novada teritorijā, piedāvājot darba

vietas sava dzīvojamā rajona robežās, t.i. attālumā, kas sasniedzams ar kājām,

velosipēdu vai izmantojot dzīvojamā rajona iekšējo publisko transportu.

10.1. tabula Apdzīvojuma centru struktūra

Dzīvojamais

rajons

Rangs apdzīvojamo

centru sistēmā Sastāvs Funkcijas

Garkalne Vietējas nozīmes

centrs

Garkalnes ciems Pakalpojumi, darbavietas,

iedzīvotāju izmitināšana

Makstenieku ciems Izmitināšana, rekreācija

Skuķīšu ciems Izmitināšana, rekreācija

Viensētas un to grupas Izmitināšana

Upesciems Vietējas nozīmes

centrs

Upesciems Pakalpojumi, darbavietas, sports,

rekreācija, izmitināšana

Berģu ciems Pakalpojumi, darbavietas, sports,

izmitināšana

Langstiņi Pakalpojumi, izmitināšana

Sunīši Izmitināšana, rekreācija

Amatnieki Izmitināšana, rekreācija

Viensētas un to grupas Izmitināšana



130

Dzīvojamais

rajons

Rangs apdzīvojamo

centru sistēmā Sastāvs Funkcijas

Baltezers Vietējas nozīmes

centrs

Baltezers Pakalpojumi, darbavietas,

rekreācija, izmitināšana

Bukulti Pakalpojumi, darbavietas,

izmitināšana, rekreācija

Priedkalne Izmitināšana

Atlūzu apbūve pie

M.Baltezera

Izmitināšana

Viensētas Izmitināšana

Teritorijas plānojums ieteic Garkalnes novada attīstības centros attīstīt/izvietot

10.2.tabulā norādītās pakalpojumu iestādes.

10.2.tabula

Attīstības centros plānotās sabiedrisko pakalpojumu iestādes un uzņēmumi

Attīstības centrs

Pakalpojumu nozare

Pakalpojumu sniegšanas

veids* Plānotie pakalpojumi

Garkalne Izglītība S Pamat- un vidējā izglītība.

S,K Pirmskolas izglītības iestādes; mūžizglītības iestādes.

Aprūpe S,K Dienas centrs; sociālie dzīvokļi, audžu ģimenes.

Ārstniecība S,K Ģimenes ārsta prakse; zobārsta prakse.

Kultūra S,K Radošas nodarbības, izglītojoši un izklaides pasākumi, bibliotēkas, lasītavas.

Sports S,K Sporta nodarbības un sacensības, nodarbības fiziskās formas uzturēšanai.

Sakari S,K Pasta pakalpojumi, internets, publiski pieejams internets.

Tirdzniecība K Pārtikas un rūpniecības preču veikali.

Ēdināšana K Dažādas ievirzes un lieluma uzņēmumi (kafejnīcas, ēdnīca, bārs, restorāns, u.tml.).

Drošība S Iecirkņa inspektors.

Finanses K Bankomāti.



131

Attīstības centrs

Pakalpojumu nozare

Pakalpojumu sniegšanas

veids* Plānotie pakalpojumi

Upesciems Izglītība S Pamat- un vidējā izglītība.

S,K Pirmskolas izglītības iestādes; mūžizglītības iestādes.




Sports S,K Sporta nodarbības un sacensības, tostarp reģiona līmeņa; nodarbības fiziskās formas uzturēšanai.






Baltezers Izglītība K Pirmskolas izglītības iestādes; mūžizglītības iestādes.




Sports S,K Sporta nodarbības un sacensības, nodarbības fiziskās formas uzturēšanai.






*S –sociālie, K-komercpakalpojumi



132

Kopumā gan sociālo, gan komercpakalpojumu pieprasījumu noteiks novada

iedzīvotāju skaita pieaugums un valsts ekonomikas stāvoklis. Ja komercpakalpojumu

piedāvājumu vairāk vai mazāk veiksmīgi regulēs pieprasījums, tad sociālo pakalpojumu

sagaidāmā pieprasījuma prognozēšanai nepieciešams veikt īpašas izpētes. Piemēram,

pirmskolas vecuma bērnu vecuma struktūras un dzimstības attīstības tendenču analīzi,

saistību ar bērnu vecāku nodomu un ģimeņu maksātspējas izpēti.

10.1.attēls. Plānotā apdzīvojuma struktūra.

Teritorijas plānojumā ir plānotas teritorijas sabiedrisko ēku un pakalpojumu

uzņēmumu būvniecībai, bet tās ne visas ir pašvaldības īpašumā/lietojumā. Savukārt daļa

pašvaldības zemes gabalu iznomāti privātuzņēmējiem ar izpirkšanas tiesībām. Garkalnes

novada īpatnība ir administratīvo pakalpojumu (domes un tās nodaļu) atrašanās ārpus

novada teritorijas Rīgas pilsētas robežās. Teritorijas plānojumā paredzēts šādu situāciju

saglabāt. Pamatojums – administratīvie pakalpojumi vienlīdz ērti pieejami no visiem trim

attīstības centriem.



133

10.2. Satiksmes infrastruktūra un sakari

10.2.1. Auto ceĜi un dzelzceĜi

Teritorijas plānojuma darbības laikā novada teritorijā paredzēts realizēt vairākus

starptautiskas un nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras projektus:

• autoceļa E77 (A2) posma Rīgas apvadceļš – Sēnīte rekonstrukcija

• autoceļa E67 (A4) posma Rīgas apvadceļš (Baltezers - Saulkalne) projekts

• autoceļa „Rīga – Ādaži – Lilaste” projekts (t.s.„Baltezera apvadceļš” –

autotransporta apvadceļš ciemam Bukulti)

• „Rail Baltic” dzelzceļa līnijas projekts

Autoceļa A2 posma „Rīgas apvadceļš – Sēnīte” rekonstrukcija. Šis autoceļa posms

ietilpst Trans-Eiropas transporta tīklā (TEN). Projekta mērķis ir Latvijas Republikā laika posmā

līdz 2013. gadam realizēt ātrgaitas autoceļa būvniecības un uzturēšanas projektu valsts

galvenā autoceļa A2 (E77) Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā Rīgas

apvadceļš – Sēnīte.

Paredzēts valsts galvenā autoceļa A2 posmu Rīgas apvadceļš - Sēnīte rekonstruēt par

augstas kvalitātes, satiksmei drošu divbrauktuvju ātrgaitas autoceļu ar plānoto satiksmes

plūsmas maksimālo ātrumu 110 km/h.

Esošais autoceļš ir divbrauktuvju, ar divām braukšanas joslām un avārijas apstāšanās

joslu katrā virzienā. Esošā asfaltbetona seguma platums vienai brauktuvei apmērm 11 m.

Nomaļu platums apmēram 3 m. Starp brauktuvēm atrodas sadalošā josla. Posmos 14.1.km

līdz 24.5.km un 37.3.km līdz 38.7.km tā ir apmēram 10.5 m plata. Posmā 24.5.km līdz

37.3.km sadalošās joslas platums ir mainīgs – no 10.5 m līdz 155 m. Šajā zonā sadalošajā joslā

ir mežs.

Rekonstruējamais autoceļš A2 no apmēram 23,3 km līdz apmēram 30.3 km šķērso

dabas liegumu „Garkalnes meži”, kas ir „NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas

teritorija. 2006.gadā ir veikts paredzamās darbības Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)13.

2007.gada 23.augustā par šo IVN ir sniegts LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts

biroja Atzinums Nr.8, kas rekomendē projekta „Autoceļa E 77/A2 posms Rīgas apvadceļš –

Sēnīte” turpmāku izstrādi.

Rekonstrukcijas projektā paredzēts likvidēt visus vienlīmeņa šķērsojumus un

pieslēgumus atbilstoši izbūvējot jaunas transporta būves. Garkalnes novada teritorijā

paredzēts izveidot 2 jaunus divlīmeņu gājēju un velosipēdu šķērsojumus, jaunu transporta

tuneli, rekonstruēt 4 esošos (transporta un gājēju) pārvadus un tuneļus, kā arī izbūvēt t.s.

savācējceļus, kas organizē transporta līdzekļu iebraukšanu/izbraukšanu no apdzīvotām

vietām.

Projekts paredz saglabāt sabiedriskā transporta pieturvietas pie autoceļa A2

(19,3.km, pagrieziens uz Remberģiem). Līdz ar to tiek paredzēts izbūvēt gājēju tiltiņu. Lai

13 ziņojuma „Ietekmes uz vidi novērtējums autoceļa A2 „Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma Rīgas apvadceļš – Sēnīte rekonstrukcijai”pilns teksts ir pieejams mājas lapā: www.lvceli.lv sadaļas „Publikācijas” apakšsadaļā „Ietekmes uz vidi novērtējumi”



134

izbūvētu šo tiltiņu, paredzēts slēgt autoceļa Vidzemes šos. – Remberģi pieslēgumu

autoceļam A2.

Autoceļa E67 posma A4 Rīgas apvadceļš (Baltezers – Saulkalne) projekts paredz

jaunas brauktuves izbūvi (2 joslas katrā virzienā) un visu vienlīmeņa šķērsojumu un

pieslēgumu likvidēšanu. Garkalnes novada teritorijā paredzēts izbūvēt trīs jaunus autoceļa

divlīmeņu šķērsojumus, izbūvēt vairākus savācējceļus.

Autoceļa „Rīga – Ādaži – Lilaste” projekts. Autoceļš pie Ādažiem atgalīsies/pieslēgsies

autoceļam A1 un aplieks Ādažu novada Baltezera un Garkalnes novada Bukultu ciemu.

Apvadceļš atslogos ne tikai autoceļu A1, bet arī satiksmi Bukultos pa Ādažu ielu, kur pašreiz ir

intensīva satiksme caur dzīvojamo rajonu. „Baltezera apvadceļš” šķērsojot Jaunciema gatvi

turpināsies Rīgas robežās kā „Brīvības ielas dublieris”, kas būs Brīvības ielas alternatīva

iebraukšanai galvaspilsētā. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā tiek izstrādāts Brīvības ielas

dubliera projekts un meklēts labākais risinājums no 3 variantiem. Teritorijas plānojumā

potenciālajai trasei rezervēta teritorija.

Ņemot vērā lielo transporta kustību no Garkalnes uz Ādažu novadu, sadarbībā ar VAS

„Latvijas Valsts ceļi” jāpanāk valsts nozīmes ceļu V49 (Garkalne – Ošlauki) un V50 (Baltezers

– Āņi – Lapmeži) seguma maiņa (izveidojot asfaltbetona segumu). Ceļu V50 intensīvi izmanto

kravas transports nokļūšanai uz/no karjeru.

Rail Baltic transporta koridors turpinās Ropažu novada teritorijā. Tā precīzs

izvietojums ar pagaidām nav noteikts. Teritorijas plānojumā teritorijas rezervācija

potenciālajai trasei saskaņota ar Ropažu novada Būvvaldi. Abu novadu teritorijas plānojumos

šis koridors tiek nobīdīts, lai pēc iespējas mazāk skartu apbūvētās teritorijas.

10.2.2. Ielu tīkls

Garkalnes novada ciemos apbūves tempi ir apsteiguši ceļu infrastruktūras attīstības

tempus. Vēsturiskajos apbūves teritorijās saglabājies vecais ielu tīkls, jaunbūvju rajonos nav

savlaicīgi paredzēta vai nav notikusi maģistrālo ielu izbūve. Vairākos ciemos kā maģistrālās

funkcionējošas ielas ir šauras, tās nepieciešams paplašināt. Tur, kur tas nav iespējams

nepieciešams veidot jaunas maģistrālās ielas. Nepieciešams arī turpināt uzlabot esošo ielu un

ceļu kvalitāti, izbūvēt trotuārus, ielu apgaismojumu, atjaunojot segumu.

Visu ciemu ielu tīklu paredzēts rekonstruēt, izdalot maģistrālās, dzīvojamās un

vietējas nozīmes ielas:

• Maģistrālās ielas minimālais platums sarkanās līnijās ir 20m, brauktuves

platums 5,5m, trotuāra platums 1,5-2,0 m.

• Dzīvojamās ielas minimālais platums sarkanās līnijās 12m, brauktuves platums

– 7m, trotuāra platums 1,5m.



135

• Vietējās nozīmes ielas (piebraucamā ceļa, strupceļa) minimālais brauktuves

platums ir 4,5, trotuāra – 1,2m.

• Gājēju un velosipēdu celiņa platums 3 m, sarkanās līnijās 6 m.

• Strupceļa galā apgriešanās laukumam jābūt ar iekšējo rādiusu ne mazāku kā

16 m.

• Veidojot apbūvi ielu krustojumos jārespektē t.s. redzamības trīsstūra kontūra

(skat. Apbūves noteikumus)

Ciemu ielu tīkla rekonstrukcija priekšlikumi izstrādājami ciemu detālplānojumos.

Visos ciemos, kas atrodas pie rekonstruējamiem autoceļiem, izbūvējami savācējceļi,

kas satiksmes plūsmu novada līdz paredzētajiem divlīmeņu šķērsojumiem. Savācējceļus

izbūvē autoceļu rekonstrukcijas/izbūves gaitā. To izmaksas sedz no autoceļu konstrukcijai

paredzētajiem līdzekļiem.

Atsevišķu ciemu robežās vērība veltāma šādu „šauro vietu” uzlabošanai/ likvidēšanai:

Baltezera dzīvojamais rajons

Baltezers, Priedkalne

Apgrūtināta kustība pa pašreizējo maģistrālo ielu (Krastmalas iela, Senču prospekts),

kas savieno autoceļu A1 un Jaunciema gatvi (Rīgas robežās). Šī iela ir šaura, līkumaina, bez

apgaismojuma, segums ir sliktā stāvoklī. Iela jāizbūvē pietiekamā platumā ar trotuāru un

apgaismojumu. Daļai no šīs ielas (posms pie Baltezera ciema) jau ir uzsākta projekta izstrāde.

Bukulti

Jāuzlabo maģistrālās ielas (Ādažu iela) kvalitāte, jāizbūvē trotuārs un apgaismojums.

Ļoti sīki sazarots mazo ciema ielu tīkls. Daudz šauru ielu. Plānotā Bukultu ciema mazo ielu

savācējielas (Muižas, Vecupes, Rudens) platums nav nepietiekams tās izbūvei nepieciešamajā

platumā. Risinājums - satiksmes organizācijas izmaiņas pārejot uz vienvirziena kustību.

Paredzēts izveidot pasažieru pārvadāšanai jaunus sabiedriskā transporta maršrutus

no Rīgas pilsētas (Jugla) līdz Bukultiem ar galapunktu Ādažu un Muižas ielu krustojumā.

Suži

Vēsturiski izveidojies sadrumstalots mazu, šauru ielu tīkls. Daudzas ielas beidzas

strupceļā. Šīs ielas nav iespējams izbūvēt platākas un nav iespējams izbūvēt apgriešanās

laukumus. Maģistrālā iela (Ceļmalas iela) nodrošina savācējceļa funkcijas tikai ciema vienā

daļā, otrā ciema daļā savācējceļa funkciju veic Pulkveža iela. Ceļmalas iela nodrošina arī

iespēju caur meža teritoriju piekļūt blakus esošo novadu (Ādažu, Carnikavas) teritorijām.

Upesciema dzīvojamais rajons

Berģi

Maģistrālās ielas funkcijas pilda Upesciema iela un Rožu prospekts – abas šīs ielas

savieno Rīgas pilsētas teritoriju ar autoceļu A4. Rožu prospektu intensīvi izmanto kravas

transports, līdz ar to šīs ielas segums ir ļoti sliktā stāvoklī. Nepieciešams izstrādāt projektu šīs



136

ielas uzlabošanai. Pilnībā izbūvējot Līgo ielu un Jauno Līgo ielu tiks savienotas divas

maģistrālās ielas un ciems tiks nosacīti sadalīts divās daļās, atvieglojot piekļuvi abām šīm

daļām.

Sunīši, Upesciems

Upesciema dīķu izvietojums un blīvā apbūve liedz izveidot maģistrālu ielu caur Sunīšu

ciemu, nepieciešams izveidot maģistrālo ielu kā apvadu Sunīšu un Upesciema teritorijai un

dīķiem gar ZA un A pusi, virzoties arī pa Ropažu novada teritoriju un daļēji izmantojot šī

novada ceļus (SIA „Rīgas Meži” īpašumā). Perspektīvā, pēc „apvadceļa” izbūves savienojot

Kaiceles ielu un Padebešu ielu, Garā Jūdze un Pērļu iela arī tiek ieslēgtas dzīvojamā rajona

maģistrāļu tīkla ielās, kas tad ietvertu arī Ziedu, Skolas un Elenburgas ielas Upesciemā.

Langstiņi

Esošā maģistrālā iela – Elenburgas iela, nodrošina raksturīgo funkciju izpildi, pa to

notiek arī sabiedriskā transporta kustība. Perspektīvā gar Elenburgas ielu jāizbūvē veloceliņš

un trotuārs. Jāparedz noslēgt (izbūvējot Mežmalas ielu) transporta koridoru apkārt Langstiņu

ezeram.

Garkalnes dzīvojamais rajons

Makstenieki

Jāparedz esošā Makstenieku ceļa savienošana ar Makstenieku ielu. Attīstoties

apbūvei Makstenieku ielā, jāparedz Makstenieku ceļa seguma uzlabošana.

Garkalne

Jāizveido jauns divlīmeņu mezgls dzelzceļa līnijas Rīga – Valka 20.km (bijusī dzelzceļa

pārbrauktuve), nodrošinot daudz īsāku un apbūves teritorijām apliecošu ceļu no Garkalnes

uz Ādažiem.

Skuķīši

Līdzīgi kā Sužos arī izveidojies sadrumstalots mazu, šauru ielu tīkls, daudzas ielas

beidzas strupceļā. Situācija ir nedaudz labvēlīgāka kā Sužos, jo ir vairākas pietiekami platas

savācējielas un mazās ielas ir īsākas. Katra no tām nodrošina piekļuvi īpašumiem. Sliktā

stāvoklī ir grants ceļi, kas piekļaujas Skuķīšu ciemam (piekļuve 3., 5., 11., 13., 15., 22.līnijām),

šie ceļi atrodas Ropažu novada teritorijā, SIA „Rīgas meži” īpašumā. To apsaimniekošanu no

SIA „Rīgas meži” vēlams pārņemt novada pašvaldībai, lai varētu nodrošināt regulāru to

uzturēšanu un kopšanu.

Citas ielas, ceļi

Māju „Smilškalni” un „Slokaskalni” iedzīvotāji Carnikavas novadā, piekļūšanai saviem

īpašumiem izmanto mežu ceļus pie Mālezera Garkalnes novada teritorijās.

Piekļūšanai Priežlejām, tiek izmantota Zundagu iela, kas pieslēdzas Jaunciema gatvei,

kas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.

Garkalnes novada teritorija robežojas ar Ādažu novada teritoriju pa Alderu ceļu.

Dažiem Garkalnes novadā esošiem īpašumiem, piemēram īpašumam „Regīnas”, jāpiekļūst pa

Ādažu teritoriju.



137

10.2.3. Gājēju un velo celiĦi

Tiek plānotas arī gājēju un velotransporta kustības attīstības iespējas. Garkalnes

novada domē darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4. prioritātes

„Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.2. pasākuma

„Tūrisms” 3.4.2.1. aktivitātes „Nacionālās nozīmes tūrisma produktu attīstība” 3.4.2.1.2.

apakšaktivitātes „Nacionālās nozīmes velotūrisma produkta attīstība” ietvaros izstrādāts

veloceliņa projekts „Berģi – Upesciems – Langstiņi”. Šī gada oktobrī Valsts reģionālās

attīstības aģentūrā tika iesniegts veloceliņa projekts, ar mērķi saņemt mērķdotāciju. Projekts

paredz veloceliņa izveidi caur trīs Garkalnes novada ciemiem, veloceliņu paredzēts savienot

ar Rīgas pilsētas projektējamo veloceliņu un maršrutā Rīga – Ādaži ar veloceliņu, kas atrodas

pie autoceļa A1.

Izstrādājot ciemu celiņu ielu tīkla rekonstrukcijas priekšlikumus, jāizstrādā arī

priekšlikumi par gājēju – velo celiņu veidošanu ainaviski pievilcīgās teritorijās, piemēram,

upju un ezeru piekrastēs, iekļaujot nogriežņus, kas saista apbūves kvartālus ar atklātajām

teritorijām

10.2.4.Publiskais transports Augot ciemu iedzīvotāju skaitam pēc maģistrālo ielu tīkla izveides iespējams organizēt

publiskos autobusu maršrutus, kas saista novada ciemus savstarpēji un ar Rīgas pilsētu.

Rīgas pilsētai attīstot zemās grīdas tramvaja līniju (pagarinot 6. līnijas maršrutu)

paralēli Brīvības gatvei līdz Rīgas robežai un izveidojot "Park & Ride" stāvvietu pie pilsētas

robežas varētu tikt atvieglota Berģu un Bukultu iedzīvotāju nokļūšana uz Rīgas centru un

atpakaļ. Šāds projekts veicinātu arī komercdarbības zonas attīstīšanos autoceļa A2 sākumā

Garkalnes novada teritorijā.

10.3. Inženiertehniskais nodrošinājums. Plānotā situācija.

Šajā nodaļā apskatīta Garkalnes būvvaldes rīcībā esošā informācija, kuru tai snieguši

attiecīgo iestāžu pārstāvji. Turpmākajā plānošanā Inženierkomunikāciju tīklu aizsargjoslas

paredzētas ievērot atbilstoši aizsargjoslu likumam un MK noteikumiem Nr.1069 „Noteikumi

par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”.

10.3.1. Ūdensapgāde un kanalizācija

Garkalnes novada būvvalde ir izstrādājusi Garkalnes novada ūdenssaimniecības

attīstības plānu līdz 2023.gadam, ietverot tajā visas novada apdzīvotās vietas.

Plāna prioritārajā programmā paredzēts:

• pieslēgt centralizētai ūdensapgādes sistēmai 80% no visām novada

mājsaimniecībām (mājokļiem?) Tīklu izbūve notiks saskaņā ar izstrādāto



138

tehniski ekonomisko pamatojumu [ATSAUCE - SIA „L4” projekta dati].

Rekonstrukcijas procesa gaitā visu Upesciema un Baltezera dzīvojamos

rajonos ietilpstošo novada ciemu ūdensapgādes un novades sistēma tiks

pilnīgi pievienota Rīgas pilsētas atbilstošajiem tīkliem. Ir panākta vienošanās

ar Rīgas pašvaldību un SIA „Rīgas ūdens” par iespējām pievienoties Rīgas

ūdensvadu apgādājošajām maģistrālēm un par notekūdeņu pieņemšanu un

tālāku novadīšanu uz Rīgas pilsētas centrālajām attīrīšanas iekārtām

Bolderājā.

Ūdensapgādi plānots nodrošināt paplašinot jau esošos atzarus no maģistrālajiem SIA

„Rīgas ūdens” apgādes tīkliem no Baltezera un Zaķumuižas ūdens ieguves vietām. Dzeramā

ūdens kvalitātes rādītāji šobrīd atbilst un arī turpmāk tiks nodrošināta atbilstība MK

noteikumiem Nr.63 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības”.

Šobrīd tiek izstrādāts tehniski ekonomiskai pamatojums vienotas ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmas izveidei ap Lielo un Mazo Baltezeru Garkalnes un Ādažu novados. Šajā

pamatojumā tiks risināti Baltezera, Priedkalnes un Bukultu ciemu kanalizācijas novadīšanas

jautājumi. Paredzēts Ādažu novada ciemu kā arī Baltezera, Priedkalnes un Bukultu ciemu

notekūdeņus Garkalnes novada teritorijā savākt vienā centrālā kolektorā un pieslēgt tos SIA

„Rīgas ūdens” tīkliem, kas atrodas Berģos, uz Rožu prospekta. Ar SIA „Rīgas ūdens panākta

arī vienošanās par kanalizācijas noteču pieņemšanas no Upesciema un Langstiņiem jau

minētajā punktā uz Rožu prospekta. Kopā pa abiem pieminētajiem novadiem plānots aptvert

apmēram 3200 cilvēku apdzīvotu areālu.

10.3.attēls. Plānotā ūdensapgāde un kanalizācija (skat. pielikumā A3 formātā)



139

Plānots arī pārslēgt uz Rīgas pilsētas kanalizācijas tīkliem pašreiz Upesciema

kanalizācijas attīrīšanas stacijā novadāmos notekūdeņus. (skat.10.3.att.)

Ilgtermiņā plānots novērst visus iespējamos piesārņojuma riskus no lokāla rakstura

notekūdeņu iekārtām, kurām ir tieša attīrīto notekūdeņu izplūde atklātās ūdens tilpnēs,

ievērojot MK noteikumus Nr.34. „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

Ūdensapgādes un kanalizācijas maģistrālos tīklu paplašinājumu plānots izbūvēt ievērojot

„Aizsargjoslu likumā” noteiktās prasības, SIA „Rīgas ūdens”, LRVP, VUGD un SIA „Garkalnes

komunālserviss” izdotos plānošanas nosacījumus un tehniskos noteikumus.

10.3.2. Gāzes apgāde SIA „Latvijas gāze” ir informējusi Garkalnes novada būvvaldi par saviem plāniem līdz

2011.gadam gazificēt Garkalni. Pieslēgums plānots Ādažu novadā esošajai augstspiediena TE

325 maģistrālei. No tās pa esošu meža stigu plānots izbūvēt augstā spiediena DN150 vadu

līdz Garkalnei, Kāpu ielai, kur plānots pirmais spiediena regulēšanas punkts. No šī spiediena

regulēšanas punkta gāzes izzaru līnijas gāzes apgādi paredzēts nodrošināt uz ziemeļiem no

dzelzceļa līnijas Rīga – Valka esošajai apbūvei. Tālāk ar augstspiediena gāzes vadu plānots

šķērsot dzelzceļu un A2/E77 autoceļu un turpināt to pa Austrumu ielu gāzes apgādes

nodrošināšanai pārējā Garkalnes teritorijas daļā. Spiediena regulēšanas punkti līdz pat

zemajam spiedienam un sadalošie gāzes vadi paredzēti tā, lai varētu nodrošināt gāzes apgādi

95% Garkalnes ciema iedzīvotāju.

Gāzes apgādes tīklus un citas ar gāzes apgādi saistītās būves plānots izbūvēt ievērojot

„Aizsargjoslu likumā” noteiktās prasības un AS „Latvijas gāze” izdotos plānošanas

nosacījumus.

10.3.3. Elektroapgāde Latvenergo AS „Sadales tīkls” ir informējis Garkalnes novada būvvaldi par ieceri,

balstoties uz straujā būvniecības pieprasījuma pieauguma tempu esošās apakšstacijas Nr.120

„Ropaži” elektroapgādes zonā, izbūvēt jaunu 110kV apakšstaciju, kas atrastos tiešā sadales

punkta „Baloži” ar kadastra Nr.8060-006-0654 (atrodas Berģu ciemā aiz Depo) tiešā tuvumā.

Izbūvējot elektropārvades līnijas un ar tām saistītās būves plānots ievērtēt AS

„Sadales tīkls” plānošanas nosacījumus un „Aizsargjoslu likumā” noteiktās prasības. Visiem

esošajiem objektiem arī turpmāk tiks nodrošināta brīva un netraucēta piekļuve

elektroapgādes nodrošināšanai un apsaimniekošanas vajadzībām. Aizsargjoslu teritorijās

apbūve netiek pieļauta.

10.3.4. Siltumapgāde Nav paredzēts ievērojami palielināt esošo centralizēto siltumtīklu apjomus.

Individuālie siltumapgādes risinājumi paredzami kā dominējošie arī turpmāk. Nākotnē

priekšroka tiks dota ekoloģiski draudzīgiem siltuma enerģijas ieguves veidiem, ievērojot



140

noteiktās VA „Sabiedrības veselības aģentūra” un LRVP izdotos plānošanas nosacījumus un

noteikumus.

10.3.5. Meliorācija Nav paredzēts ievērojami palielināt esošo meliorācijas sistēmu apjomus. Pašvaldība

par saviem līdzekļiem plānojusi atjaunot un pilnveidot Sužu apdzīvotās vietas pretplūdu

aizsardzību. Plānots Miera ielas malu atjaunot un paaugstināt esošo aizsargdambi, izbūvēt

pārsūknēšanas staciju un slūžas jeb polderu sistēmu, kas pasargātu apdzīvotās vietas zemāk

esošās mājsaimniecības no applūšanas laikā, kad paaugstinās ūdens līmenis blakus esošajā

Ķīšezerā.

Valsts nozīmes un koplietošanas meliorācijas sistēmas renovācijas darbus paredzēts

veikt saskaņā ar LAD „Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes” izdotajiem plānošanas

nosacījumiem un „Meliorācijas likumu”.

10.3.6. Atkritumu apsaimniekošana Atbilstoši ar Rīgas rajona plānojumu pašvaldība plāno izveidot reģionālu atkritumu

pārstrādes vietu, kur ar atkritumu pārstādi nodarbosies novada domes izveidota SIA „Novada

EKO”.

Atkritumu apsaimniekošana novadā arī turpmāk tiks organizēta saskaņā ar pašvaldības

saistošajiem noteikumiem Nr.7. „Par sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un

noglabāšanu Garkalnes novada ciematos un apdzīvotajās vietās”, saskaņā ar kuriem

atkritumu apsaimniekošanas mērķi un uzdevumi ir sekojoši:

• Samazināt atkritumu rašanās iespējas un daudzumu to izcelsmes vietās.

• Pakāpeniski ieviest sašķirotu, otrreiz izmantojamo un pārstrādājamo sadzīves

atkritumu savākšanu un pārstrādi, tādējādi samazinot izgāztuvē nogādājamo

atkritumu daudzumu.

• Rūpēties par to, lai atkritumi, kurus vairs nevar pārstrādāt un izmantot, tiktu padarīti

videi nekaitīgi un noglabāti.

• Nodrošināt higiēniski un ekoloģiski drošu vidi Garkalnes novada ciematos un

apdzīvotās vietās.



141

10.4. Dabas un kultūras mantojuma aizsardzība

10.4.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir uz tiesību aktu pamata noteiktās novada

telpiskās struktūras vienības – tas attiecas gan uz robežām, gan izmantošanas un aizsardzības

nosacījumiem.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveidotas atbilstīgi LR Ministru kabineta

noteikumiem. Dabas liegumu izdalīšanu nostiprina MK 15.06.1999. noteikumi Nr. 212 „Par

dabas liegumiem” ar vēlākiem papildinājumiem. Kamēr aizsargājamai dabas teritorijai nav

izstrādāts dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (

tos apstiprina Ministru kabinets noteikumu veidā), uz to attiecas MK 22. 07.2003. noteikumi

Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi”.

Garkalnes novada teritorijā ir trīs dabas liegumi.

Dabas liegums „Buļļezers” (1.173 – pēc saraksta MK noteikumos Nr. 212).

Izveidots 1957.g. kā botāniskais liegums. Pašreiz lieguma teritoriju veido ezers ar

apkārtējo meža kvartālu, kurā aizliegta galvenā cirte. Liegumam nav izstrādāts dabas

aizsardzības plāns, ne arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Dabas liegums „Garkalnes meži”

Izveidots 2004. gadā, mērķis – aizsargāt zaļās vārnas regulāras ligzdošanas vietu, kas

ir lielākā Latvijā (apmēram 20-25% no visas populācijas). Liegums iekļauts Natura 2000 īpaši

aizsargājamo teritoriju sarakstā, kā arī Eiropas putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Ir izstrādāti

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un lieguma teritorijas zonējums pēc

dabas aizsardzības nosacījumiem, kas Ministru kabinetā apstiprināti 2008.gada 21. oktobrī

(MK noteikumi Nr.871). Novada teritorijas plānojumā jāņem vērā tas, ka viena lieguma daļa

pilnībā, bet otra – daļēji, atrodas Rīgas ūdensgūtnes stingra režīma aizsardzības zonās, kas ir

nožogotas un kur netiek pieļauta nepiederošo personu atrašanās (MK 20.01.2004. noteikumi

Nr. 43, 9.2. punkts). Tas jāņem vērā, organizējot vai saskaņojot dažādu publisku pasākumu

norisi, ko pieļauj individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, vai arī iekārtojot vietas

atpūtas nodarbībām.

Domājams, ka novada perspektīvās izmantošanas plānā minētie dabas lieguma

iecirkņi būtu jāparāda kā telpiskās vienības, kurām pievēršama īpaša uzmanība.

Tas pats attiecas uz divām neitrālās zonas kontūrām, nosakot perspektīvo teritorijas

izmantošanas veidu.

Dabas liegums „Lielā Baltezera salas” ( 1.169 - pēc saraksta MK noteikumos Nr. 212)

1924.g. salām piešķirts dabas pieminekļa statuss, 1977. g. – botāniskā lieguma

statuss, 1999. g. pārdēvēts par dabas liegumu. Liegumu veido 5 ezera salas ( kopplatība 20

ha): divas (Ropažu un Liepu) atrodas Ādažu novada teritorijā, bet trīs – Priežu, Auzu un Mazā



142

sala – Garkalnes novada teritorijā (9,4 ha). Lieguma veidošanas mērķis – salu ekosistēmu

saglabāšana. Liegums iekļauts Natura 2000 īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā. Liegumam

2005. gadā ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, bet nav individuālo aizsardzības un

izmantošanas noteikumu. Pašreiz noteikts īpaši aizsargājamā meža iecirkņa statuss, kur

aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Dabas pieminekļi - divi dižozoli pie Lielā Baltezera, bijušās mācītājmuižas zemē. Ap

dižkokiem 1 metra rādiusā, skaitot no vainaga projekcijas uz zemes, malas aizliegta

saimnieciskā darbība.

10.4.2. Kultūras pieminekĜi un kultūrvēsturiskie objekti

Kultūras pieminekļi

Kultūras pieminekļi ir uz tiesību aktu pamata noteiktas novada telpiskās struktūras

vienības – tas attiecas gan uz robežām, gan izmantošanas un aizsardzības nosacījumiem.

Garkalnes novada teritorijā atrodas viens Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu

sarakstā ietverts nekustamais kultūras (arheoloģijas) piemineklis, kas kā piemineklis

apstiprināts ar LR Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr.128:

Sunīšu viduslaiku kapsēta (valsts aizsardzības Nr. 2091). Tā platība ir 1,5 ha.

(skat.10.5.att.)

10.3. tabula

Valsts aizsargājamo pieminekļu saraksts Garkalnes novadā

Nr. Nosaukums Atrašanās vieta, Kadastra Nr.

2091 Sunīšu viduslaiku kapsēta Sunīši, kadastra Nr 8060-012-0047

Avots: Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, 1988.

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu

dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, saskaņā ar LR Aizsargjoslu likumu un MK 15.07.2003.

noteikumiem Nr. 392 ap pieminekļiem tiek noteiktas aizsargjoslas (aizsargzonas). Lauku

apvidos aizsargjoslas platums noteikts 500 m, bet MK noteikumu Nr.392, 2.punkts paredz arī

iespēju noteikt individuālu aizsardzības zonu.

Saskaņā ar LR VKPAI 03.06. vēstuli piemineklim Sunīšu viduslaiku kapsēta tāda

noteikta sadalot īpašumu Sunīši apbūves gabalos. Piemineklis tagad atrodas zemes gabalā ar

kadastra Nr. 8060012 – 0635 un aizsargājama ir šī zemes gabala teritorija un 15 m plata

zona blakus esošo apbūves gabalu robežās.

Saskaņā ar detālplānojuma priekšlikumu, zemes gabalā ar kadastra Nr. 8060012 –

0635 paredzēts iekārtot rekreācijas zonu. Blakus esošajos zemes gabalos paredzēta

vienģimenes ēku apbūve.



143

Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti Vietējas nozīmes kultūrvēsturiski objekti ir vietējās identitātes liecinieki, objekti, kas

stiprina iedzīvotāju piederības sajūtas dzimtajai vietai veidošanos. Garkalnes novadā patreiz

nav objektu, kuru vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā vērtība būtu oficiāli atzīta. Plānojuma

izstrādes darba grupai ierosināts izskatīt iespēju vietējas nozīmes kultūrvēsturiska objekta

statusu piešķirt:

1. Represēto piemiņas zīmei Ropažu dzelzceļa stacijā,

2. J.Jaunsudrabiņa piemineklim,

3. Berģu muižas komplekss (dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, parks),

4. Ozols Garkalnē pie Vidzemes šosejas saduras ar ceļu A2,

5. Interesantākajām 19.gs beigu- 20.gs. pirmās puses vasarnīcu ēkām Garkalnē,

6. Dzelzceļa stacijas Ropaži ēkai (1950. gadu arhitektūras paraugs),

7. I Pasaules karā kritušo karavīru apglabājumu vietai pie Mālpils ceļa,

8. Lauku sētu – Duidas, Rijas-Bāliņi, Čapas apbūvei,

9. Tanku grāvim, kas šķērso veco Rīgas – Saulkrastu ceļa trasi mežā netālu no

Baltezera ciema kā II Pasaules kara notikumu lieciniekam,

10. Bij. Padomju armijas 1980. gados celtajam bunkuru kompleksam mežā netālu

no Garkalnes ciema, kā padomju okupācijas karaspēka klātbūtnes lieciniekam.

Darba grupas dalībnieki apsekoja minētos objektus un ierosina vietējas nozīmes

kultūrvēsturiska objekta statusu piešķirt visiem minētajiem objektiem, pagaidām ierobežojot

vasarnīcu atlasi ar ēku, kurā patreiz atrodas Garkalnes pasta nodaļa (1920.-1930.gadu

vasarnīcas paraugs). Minēto objektu atrašanās vietas norādītas Garkalnes novada Teritorijas

plānotās (atļautās) izmantošanas kartē.

Vienlaikus tiek ierosināts veikt Garkalnes un arī Baltezera 19.gs beigu- 20.gs. pirmās

puses vasarnīcu apbūves rūpīgu apsekojumu – izpēti, lai papildinātu sarakstu.

Garkalnes novadā atrodas arī kultūrvēsturiski objekti, kas atzīti par tehnikas attīstības

lieciniekiem. Tie ir:

• Zaķumuižas sūkņu stacija,

• Remberģu sūkņu stacija,

• Baltezera kanāls.

10.4.3. Īpašas nozīmes teritorijas

Pašreiz jāņem vērā arī tas, ka parku veidošana ir sasaistīta ar mežu tiesību aktiem.

„Meža likuma” (2000.) 3.panta (5) daļa veltīta jēdziena parks skaidrojumam:

„Parks ir sabiedriskas nozīmes dabas objekts, kas var atbilst šā likuma 3. panta 1.

punkta nosacījumiem (ka mežs ir ekosistēma; skatīt likumu.), kam ir īpaši izveidota

infrastruktūra un nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, saglabājot vai uzlabojot

teritorijas estētisko, ainavisko vai kultūrvēsturisko vērtību. Parka izveidošanas kārtību un

apsaimniekošanas pamatprincipus nosaka Ministru kabinets. Pašvaldība izdod saistošos

noteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.”



144

Šī paša likuma 44. pants nosaka, ka parku ierīkošana un uzturēšana ir viens no

gadījumiem, kad ar ikreizēju MK rīkojumu var atļaut valsts meža zemes atsavināšanu vai

privatizāciju. Detāli šo procesu apraksta MK 19.09. 2006. noteikumi Nr.776 „Valsts meža

zemes atsavināšanas kārtība”.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā paredzēts izveidot pēc nozīmes novada

telpiskajā struktūrā divējādus parkus:

• uz to mežu masīvu bāzes, kas atrodas starp blīvi apbūvēto ciemu teritorijām,

un kas nākotnē kalpos par tuvējās atpūtas vietām tieši vietējiem iedzīvotājiem

un tādējādi kompensēs nelielo privāto telpu noslēgtību un šaurību apbūves

teritorijās (ciemos);

• nelielus parkus, kas atrodas ciemu iekšējā telpiskajā struktūrā un pilda

izolējošās, vizuāli estētiskās un ekoloģiskās funkcijas; šo parku labiekārtojumu

līmenis var būt atšķirīgs, pat – bez īpašiem labiekārtojumiem.

Parku veidošanai izdalītās vietas redzamas 10.5.attēlā. Lielākais no tiem atrodas starp

Berģiem un Upesciemu, bet mazie parādīti tikai ar pieņemto apzīmējumu, nesaistot ar

konkrētām platībām. Tas izdarāms atsevišķo ciemu teritoriju plānojumos.

10.5.attēls. Dabas un kultūras mantojuma aizsardzība

Saistošajos noteikumos jāparedz, ka parku teritoriju nodalīšana, to funkciju

noteikšana un nepieciešamo labiekārtojumu plānošana veicama, izstrādājot



145

detālplānojumus. Turklāt, īpaši jāņem vērā vizuāli estētiskie apsvērumi, it sevišķi vietās, kur

ciemu apbūve saskaras ar ezeriem, upju ielejām, mežmalām, vai robežojas ar ceļiem vai

maģistrālām ielām.

Vizuāli jutīgās vietas

Teritorijas plānojumā atsevišķi izdalītas vizuāli nozīmīgās un jutīgās vietas, kas novada

teritorijai piešķir savdabīgumu, kas (savdabīgums) ir īpatnējs attīstības resurss. Šo vietu

saglabāšanas mērķis turpmāk ņemams vērā, pieņemot lēmumus par teritorijas izmantošanu,

kā arī izstrādājot detālplānojumus vai īpašus apsaimniekošanas plānus.

Tās ir:

• gar lielajiem autoceļiem, vietās, kur ceļi šķērso atraktīvās meža ainavas (skat.

10.5. att.);

• atsevišķas vizuāli nozīmīgas vietas pie ciemiem, kas veido lokālo dzīves vidi un

var kalpot novada vizuālā tēla veidošanai;

• vizuāli un ekoloģiski nozīmīgos mežos, it sevišķi vietās, kur kā attīstības iecere

tiek minēta apbūve (tātad – turpmākā meža transformācija apbūves zemēs ).

Optimālajā variantā šīm vietām izstrādājami īpaši konceptuāli ainavu plāni, vai arī

informācija par šo vietu nozīmīgumu vienmēr jāpatur prātā, saskaņojot jebkuru atsevišķo

apbūves priekšlikumu, turklāt ainaviskie apsvērumi jāiestrādā detālplānojumos. Jāatzīst, ka

lēmumu pieņemšanas procesā grūtības var sagādāt apstāklis, ka vizuāli nozīmīgās un jutīgās

vietas nesakrīt ar īpašumu robežām, bet aptver plašāku apvidu, kurā atsevišķie īpašumi ir

funkcionāli un vizuāli saistīti. Tieši tādēļ par kopējo problēmu risināšanas instrumentu var

kļūt konceptuālie ainavu plāni.

Līdz šim lielākās diskusijas un sabiedrības neapmierinātība saistās ar mežu izciršanu

gar autoceļiem vai ciemu tuvumā, galvenokārt tieši estētisko apsvērumu dēļ.

„Aizsargjoslu likuma” (1997.) 42. pantā papildus vispārējiem aizsargjoslu

izmantošanas nosacījumiem noteikts, ka aizsargjoslās ap autoceļiem aizliegts „30 metru joslā

no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot

autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez

saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku.”

Tātad, noteikumi attiecas visvairāk uz autoceļa īpašnieku, bet nav saistīti ar meža

apsaimniekošanas prasībām un sabiedrības interesēm.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā jāparedz, ka vizuāli jutīgajiem autoceļu

posmiem izstrādājami īpaši konceptuāli ainavu plāni. Tajos varētu būt informācija,

piemēram, par to, kuros gados sagaidāmas meža cirtes, kādi ir papildus nosacījumi ciršanai

un stādīšanai, kādi nosacījumi informācijas dēļu izvietošanai utt.. Papildus vizuāli

estētiskajiem apsvērumiem, plāniem jāsatur informācija vai norādes uz tiem procesiem un

parādībām, kam ir ekoloģiska nozīme, un kuru neievērošana var novest pie vides

bojājumiem, tajā skaitā arī vizuāli uztveramiem.



146

Vispirms, tas attiecas uz darbībām, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms

ceļam piegulošā joslā, vai tiek traucēta pašreiz pastāvošo melioratīvo sistēmu un būvju

funkcionēšana.

Īpaši nosacījumi jāparedz attiecībā uz jaunprojektējamajiem ceļiem, sevišķi, ceļu gar

Baltezera rietumu krastu, kur tas ielauzīsies mežos, kā arī ietekmēs pastāvošās meliorācijas

sistēmas, kuru notece ir virzienā uz Lielo Baltezeru. Pats mazākais – nepieciešama ainavu

ekologa un ainavu arhitekta klātbūtne gan izstrādājot projektu, gan būvniecības laikā.

Ainaviskie ceļi

Rīgas rajona plānojumā ka ainaviskais autoceļš iezīmēts Garkalne – Mālpils. Ceļa

joslai vēlams izstrādāt konceptuālo ainavu plānu, kurā tiktu atzīmētas gan vizuāli izcilās

vietas, gan pastāvošie ainavu bojājumi. Īpaša uzmanība pievēršama senajām lauku

kultūrainavām ap Čapām un Bāliņiem. Ainavu plāns kalpos par pamatu detāliskai

apsaimniekošanas pasākumu plānošanai konkrētās vietās, izzinošas informācijas

sagatavošanai, tādējādi sagatavojot autoceļu atbilstīgi tā funkcijai.

Rīgas ūdensguves vietu stingrā režīma aizsargjoslas

Ūdensguves vietu stingra režīma aizsargjoslu areāli ir uz tiesību aktu pamata

noteiktās novada telpiskās struktūras vienības – tas attiecas gan uz robežām, gan

izmantošanas un aizsardzības nosacījumiem.

Rīgas ūdensguves vietu stingrā režīma aizsargjoslas areāli atrodas Rīgas pilsētas

mežos. „Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējās prasības attiecībā uz cilvēka

darbību aizsargjoslās, bet 39. pantā noteikti specifiskie aprobežojumi. Proti, noteikts, ka

stingrā režīma aizsargjoslās aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība (tas nozīmē – arī

mežsaimnieciskā), bet bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās jāveic paredzētās

darbības ietekmes uz vidi izvērtējums.

MK 20.01.2004 noteikumi Nr. 43. „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām

noteikšanas metodika” nosaka, ka ūdens ņemšanas vietās stingrā režīma aizsargjoslā

papildus iepriekš minētajām prasībām aizliegts (atbilstīgi 9.1. un 9.2.punkti ):

• plānot un īstenot jaunu individuālo un sabiedrisko dzīvojamo apbūvi;

• atrasties nepiederošām personām, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves un

apgādes objektu darbības nodrošināšanu ūdens ņemšanas vietās.

Garkalnes novada teritorijā izveidojusies tāda situācija, ka atsevišķi dabas lieguma

„Garkalnes meži” teritorijas iecirkņi atrodas ūdensgūtnes stingrā režīma zonā. Tas nozīmē, ka

konkrētās situācijās jāizvērtē, kā saskaņojas stingrie aizsargjoslas nosacījumi ar darbībām, kas

tiek pieļautas dabas lieguma individuālajos izmantošanas un aizsardzības noteikumos.

SIA „Rīgas ūdens” savos nosacījumos (izsniegti 2007.gada 21.februāri) iesaka stingrā

režīma aizsargjoslu paplašināt par 500 – 1000 metriem, kā arī ierobežot jauno apbūvi mežos,

nosakot lielāku minimālā zemes gabala lielumu.



147

Rīgas pilsētas aizsargmeži

Mežu aizsargjoslas ap pilsētām izdala uz likuma pamata. Savukārt MK 19.06.2001.

noteikumi Nr.263 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika” paredz, ka

aizsargjoslu telpiskās aprises nosaka rajonu teritoriju plānojumos un robežas saskaņo ar

attiecīgo vietējo pašvaldību. Pēdējā savukārt teritorijas plānojumā var paredzēt

nepieciešamos grozījumus, par to informējot meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Atbilstīgi „Aizsargjoslu likuma” (1997) 11. pantam ap pilsētām tiek noteiktas

aizsargjoslas. Tām ir divi mērķi:

• nodrošināt pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai

nepieciešamos apstākļus;

• samazināt vai kompensēt pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

Pašreiz Garkalnes novada teritorijā Rīgas pilsētas aizsargmeži 766,2 ha platībā izdalīti

tikai Rīgas pilsētas mežos. Par to 2006.gada 24.februārī noslēgts līgums starp Rīgas domi un

Garkalnes pagasta (novada) padomi. Aizsargjoslas mežu līdzšinējais izvietojums redzams

novada pašreizējās izmantošanas kartē (lielā karte – 2.sēj.).

Pašreiz aizsargmeži koncentrējas ap Lielo Baltezeru – tā rietumu un austrumu malās,

turklāt austrumos no Lielā un Mazā Baltezeriem ievērojamā platībā tie sedzas ar Rīgas

ūdensgūtnes stingrā režīma aizsargjoslu, kurā noteikts pietiekami stingrs aizsardzības režīms

(aizliegta mežsaimnieciskā darbība un cilvēku uzturēšanās), kas nodrošina meža ekoloģisko

funkciju realizēšanos.

Tāds pat Rīgas pilsētas aizsargmežu izvietojums paredzēts arī jaunākajā Rīgas rajona

plānojumā. Tomēr jāpiezīmē, ka tajā pilnībā nav izvērtēts, kā jauno ceļu būve izmainīs mežu

masīvu, tajā skaitā – aizsargmežu teritoriālās aprises un funkcijas.

Analizējot aizsargmežu izvietojumu kopsakarībā ar apdzīvoto vietu un ceļu tīkla

perspektīvo attīstību, tajā skaitā jauno apvadceļu būvniecību un esošo ceļu rekonstrukciju,

jāsecina, ka jaunajā Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir jākoriģē aizsargmežu

izvietojums. Tas attiecas uz šādām vietām:

• Baltezera rietumu malu, kur aizsargmežu izvietojums jākoriģē, ņemot vērā

projektētā apvadceļa trasi un Bukultu ciema perspektīvās robežas, turklāt –

pilsētas aizsargmežiem nevajadzētu koncentrēties joslā ap perspektīvo ceļu (

tam tiks noteiktas savas aizsargjoslas);

• ap Vidzemes šosejas (A2) un Tallinas šosejas (A1) krustojumu, kas ir vizuāli un

ekoloģiski jutīga vieta;

• joslu gar Vidzemes šoseju ( A2) dienvidos no tās - no krustojuma līdz ceļam uz

Maksteniekiem, ņemot vērā paralēlā savācējceļa būvi;

• Rīgas ūdens stingrā režīma aizsargjoslas teritoriju, kur nevajadzētu dublēt

divus meža aizsardzības noteikumus, turklāt pilsētas aizsargjoslas mežu



148

izdalīšanai ir citi mērķi, tajā skaitā – apstākļu radīšana atpūtas nodarbībām,

kas nav pieļaujams ūdensgūtnes vietu stingra režīma aizsargjoslās

Novada perspektīvajā plānojumā ieteiktās Rīgas pilsētas aizsargmežu aprises atsevišķi

atzīmētas konkrēto aizsargmežu kvartālu/masīvu vadošās funkcijas:

(1) ekoloģiskā jeb vides aizsardzības (kartē indekss E ), un

(2) atpūtas jeb rekreācijas (kartē indekss A), kas dalās divās grupās:

(a) meži, kas paredzēti parastiem, plaši pieprasītiem atpūtas veidiem,

(b) meži, kas paredzēti specifiskiem atpūtas veidiem (attiecas uz ekoloģiskā tūrisma

vietām Jaunciema mežā).

Lai Rīgas pilsētas aizsargjoslas meži pildītu savas funkcijas, tos ir atbilstīgi

jāapsaimnieko. Lielākās problēmas pašreiz rada atpūtas funkcijas realizēšana, tas ir, meža

sagatavošana atpūtas vajadzībām, atbilstīgi konkrētu atpūtas veidu īpatnībām un prasībām.

Visa iepriekšējā piepilsētas mežu izmantošanas vēsture liecina, ka tikai līdz zināmai robežai

pieļaujama meža stihiska, tas ir, neplānota, balstīta uz cilvēku brīvu izvēli, izmantošana

atpūtas mērķiem. Jo intensīvāka ir paredzamā meža izmantošana atpūtai (to nosaka meža

novietojums un pieejamība, meža īpašības, plānotās nodarbības), jo augstākam jābūt meža

labiekārtojumu līmenim.

Apsaimniekojot E-grupas mežus, papildus jāņem vērā vizuāli estētiskie apsvērumi, it

sevišķi vietās gar ceļiem un tiešā ciemu tuvumā. Savukārt A-grupas meži var būt dažādi pēc

labiekārtojuma līmeņa. Mežiem ar paredzamo vai nepieciešamo augstāko labiekārtojumu

līmeni izstrādājami atsevišķi plānojumi vai projekti.

„Aizsargjoslu likuma” 35. pants nosaka vispārējos aprobežojumus, kas attiecas uz

visām aizsargjoslām. Savukārt 41. pants attiecas tikai uz pilsētu aizsargjoslām un satur šādus

aprobežojumus:

„1)aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko

vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot

šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2)aizliegts ierīkot atkritumu glabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves.”

Savukārt MK 19.06. 2001. noteikumu Nr.263 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām

noteikšanas metodika” 8. pantā noteikts, ka aizsargjoslās aizliegta kailcirte.

Līdz šim nav izstrādāti detāli pilsētu aizsargmežu apsaimniekošanas nosacījumi, kas

nepieciešami, lai tie (aizsargmeži) varētu pildīt likumā noteiktos mērķus: nodrošināt

piepilsētas atpūtas vietas un uzturēt vides kvalitāti, vai arī kompensēt bojājumus.

Mežaparki

Spēkā esošajos meža tiesību aktos jēdzienu ‘mežaparks’ pašreiz nelieto, taču agrāk to

lietoja, saprotot ar to mazāk vai vairāk labiekārtotus mežus, galvenokārt pilsētās vai

piepilsētās, kas kalpoja par sabiedrībā atzītām un apmeklētām atpūtas vietām. Tāda izpratne

un priekšstati par to, kas ir un kāds izskatās mežaparks, sadzīvē pastāv joprojām.



149

Pašreiz dažādie uz mežu attiecinātie tiesību akti ļoti vispārīgā veidā runā par atpūtu

mežā, un tādēļ nav tiesiskā pamatojuma, kas atļautu meža labiekārtošanu atpūtas

vajadzībām uzskatīt arī par meža apsaimniekošanas veidu un aizsardzības līdzekli.

Vispārzināms, ka vietās, kas tiek intensīvi izmantotas dažādām atpūtas nodarbībām, ātrāk vai

vēlāk notiek meža vides izmaiņas, vērojami bojājumi un sadzīves piesārņojums. Šajās

situācijās nelīdz dažādi aizliegumi vai citi regulējumi, bet palīdz meža mērķtiecīga

sagatavošana jeb iekārtošana atpūtas vajadzībām. Mežu labiekārtojumu līmenis var būt visai

atšķirīgs, taču kopumā jāievēro sakarība: jo intensīvāka būs plānotā meža izmantošana

atpūtai, jo augstāks (un mērķtiecīgāks) labiekārtojumu līmenis nepieciešams, un jo vairāk

rūpju jāvelta šo mežu apsaimniekošanai un uzturēšanai.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā ar jēdzienu mežaparks saprotam

labiekārtotus atpūtas mežus. Ar perspektīvo mežaparku teritoriju izdalīšanu un

labiekārtojumu plānošanu (dažādās laika perspektīvās) paredzēta iespēja realizēt vienu no

Rīgas aizsargmežu funkcijām, ko nosaka tiesību akti. Proti, nodrošināt pilsētas, šajā gadījumā

Rīgas iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus.

Rīgas piepilsētā samazinās kopējais mežainums, kas ir galvenokārt privāto mežu

transformācijas sekas. Tādēļ par aktuālu problēmu kļūst arī privāto mežu daudzpusīga

izmantošana, ne tikai apbūves mērķiem. Garkalnes novada teritorijā daudzviet ekoloģiski un

vizuāli nozīmīgas privāto mežu platības telpiski sakļaujas ar Rīgas pilsētas mežiem, un tajās

vietās privātie meži var kļūt par plānoto mežaparku sastāvdaļu, vai arī tos var iekārtot

specifiskiem atpūtas veidiem.

Iespējamās mežaparku vietas Garkalnes novada teritorijā (skat.10.5.att.):

(a)visiem brīvi pieejamā atpūta meža vidē; meži pielāgojami parastiem, plaši pieprasītiem

atpūtas veidiem (skatīt 10.5. sadaļu):

• Senču sils;

• mežs uz kāpām – ZR no Maksteniekiem;

• ap Langstiņiem.

(b)meži, kas pielāgojami specifiskiem atpūtas veidiem (ekoloģiskais tūrisms, ekoloģiskā

izglītošana, mācību centri, skatīt 10.5. sadaļu ) un kuru izmantošanu limitē dabas aizsardzības

nosacījumi:

• meža kvartālu bloks ap Lielo un Mazo Jūgezeru;

• meža kvartālu bloks ap Maku un Vidusezeru;

• Maltuves purvs.

Parki

Jēdziens parks sadzīviskos priekšstatos saistās ar īpaši iekārtotu (taku un celiņu tīkls,

soliņi u.c.) īslaicīgai atpūtai piemērotu vietu, kur koki un krūmi stādīti atbilstīgi izstrādātajam

projektam. Taču atsevišķos gadījumos parkus veido uz meža, dabiski izveidojušās kokaudzes

bāzes.



150

Saturiski jēdziens parks ir saistīts ar jēdzienu mežaparks. Realitātē parku un

mežaparku savstarpējās atšķirības nosaka novietojums (pilsētā, piepilsētā, ciemos starp

apbūves vienībām u.tml.), izmantošanas veids un intensitāte, labiekārtojumu līmenis,

dabiskās un mākslīgi veidotās vides attiecības, kā arī ekoloģisko, atpūtas un vizuāli estētisko

funkciju attiecības.

10.5. Rekreācijas vietas un objekti

Plašā nozīmē ar vārdu rekreācija saprot – spēku atjaunošanu, atpūtu, brīvā laika

izmantošanu, atsevišķos gadījumos – arī tūrismu. Galvenais – tas viss notiek pēc cilvēku

izvēles un brīvajā laikā. Bieži kā sinonīmu vārdam rekreācija lieto vārdu atpūta.

Nodarbināto cilvēku brīvais laiks sastāv no trim komponentēm: ikdienas, iknedēļas

(nedēļas nogale) un ikgadējā atvaļinājuma. Jo īsāks ir brīvais laiks, jo tuvāk dzīves vietai jābūt

pieejamām atpūtas vietām.

Garkalnes novada teritorija sava novietojuma dēļ ir ideāla vieta, lai šeit nodrošinātu

iespējas gan ikdienas, gan nedēļas nogales rekreācijas nodarbībām gan novada vietējiem,

gan Rīgas iedzīvotājiem.

Ar novada teritorijas plānojuma palīdzību nepieciešams radīt priekšnosacījumus tam,

lai rekreācijas organizēšana kļūtu par nozīmīgu teritorijas izmantošanas veidu un

uzņēmējdarbības objektu.

Plānošanas skatījumā būtiski nodalīt divus rekreācijas/atpūtas vietu tipus pēc to

pieejamības, tas ir:

• publiski pieejamie un

• komerciālie.

Par publiski pieejamām atpūtas vietām – mežaparkiem un parkiem runāts iepriekš.

Citas publiski pieejamās atpūtas vietas, kas paredzamas Garkalnes novada teritorijas

perspektīvajā plānojumā:

• vietējie tūrisma ceļi – kājāmgājējiem, velosipēdistiem;

• slēpošanas ceļi;

• pastaigu un izziņu takas, galvenokārt ciemu tuvumā;

• speciāli iekārtotas vietas – skatu vietas, atpūtas vietas, pikniku laukumi, skatu

torņi u.c.

Komerciālo rekreācijas objektu un vietu veidošana un apsaimniekošana pašreiz vēl

nav plaši attīstīta, tā vairāk seko pieprasījumam. Attīstības skatījumā lielāka nozīme ir

piedāvājuma veidošanai, kas ir uzņēmējdarbības pamatā. Rekreācijas piedāvājuma veidošana

ir radošs process, kas prasa gan izdomu, gan cilvēku iedabas pazīšanu (atpūtas/rekreācijas

nodarbībās pastāv arī mode), gan spēju riskēt.



151

Izstrādājot Garkalnes novada teritorijas plānojumu, īpaši pētījumi par

rekreācijas/atpūtas iespējām netika veikti. Tādēļ tikai vispārīgā veidā iespējams minēt šādus

iespējamos nodarbību un iekārtojamo vietu veidus:

• iekārtotas trases – izjādēm, „piedzīvojumu” meklēšanai u.c.;

• atpūtas centri, kur koncentrētas iespējas dažādiem atpūtas veidiem, tajā

skaitā – sportam (atsevišķas ēkas, kompleksi centri, brīvdabas estrādes,

peldbaseini, slidotavas, atrakciju parki, takas, trases, laukumi u.c.);

• kempingu laukumi, treileru stāvvietas;

• specializētas atpūtas un sporta nodarbības (golfs, peintbols, „klusuma salas”

u.c.);

• ūdenstūrisma maršruti;

• ekoloģiskā tūrisma vietas mežos (ap Jūgezeru, Maku ezeru) un Maltuves

purvā;

• dabas fotografēšanas centri/vietas;

• ekoloģiskās izglītošanas centri (piemēram, lieguma „Garkalnes meži” izdalītājā

neitrālajā zonā, kas ir ideāla vieta, lai zaļo vārnu izmantotu kā zīmolu arī

starptautiskajā līmenī);

• novada kultūrvēstures izzināšanas centru veidošana (būtiski vietējiem

iedzīvotājiem, jo lielākā daļa nav vietējās izcelsmes, tātad – nav saistīti ar

konkrēto vietu).

10.6. Aizsargjoslas un ierobežojumi

Garkalnes novada teritorijā noteiktas visu veidu aizsargjoslas, ko nosaka LR 1997.gada

5.februāra pieņemtais Aizsargjoslu likums (pēdējie grozījumi pieņemti 2008.gada 6.martā):

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas.

Visas aizsargjoslas Garkalnes novada teritorijā, ko iespējams parādīt atbilstošā

mērogā, skatīt kartogrāfiskajā materiālā „Aizsargjoslas” ar mēroga noteiktību M 1:10000.

10.6.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un

teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas

izmantošanas viedokļa, lai samazinātu vai novērstu antropogēnās negatīvās iedarbības

ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu

erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās zonās un saglabātu



152

apvidum raksturīgo ainavu, Garkalnes novada teritorijas plānojumā noteiktās virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslas norādītas 10.4.tabulā.

10.4.tabula Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas Garkalnes novadā

Nr. p.k.

Ūdensobjekts Raksturojošais

lielums (garums, platība)

Noteiktās aizsargjoslas

1. Gauja 452km 500 m plata josla kreisajā krastā lauku teritorijā

2. Mazā Jugla 119km 300 m plata josla katrā krastā lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla katrā krastā ciemu teritorijās

3. Lielā Jugla 63km 100 m plata josla katrā krastā lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla katrā krastā ciemu teritorijās

4. Tumšupe 52km 100 m plata josla katrā krastā lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla katrā krastā ciemu teritorijās

5. Krievupe 48km 100 m plata josla katrā krastā lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla katrā krastā ciemu teritorijās

6. Ķīšezera– Lielā Baltezera kanāls

3km ne mazāk kā 20 m plata josla katrā krastā ciemu teritorijās

7. Ķīšezers 1730ha 500 m plata josla lauku teritorijā

8. Lielais Baltezers 582ha 300 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 50 m plata josla ciemu teritorijās, Auzu, Priežu un Mazajai salai – ne mazāk kā 20 metrus plata josla

9. Mazais Baltezers 199ha 300 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 50 m plata josla ciemu teritorijās

10. Langstiņu ezers 35ha 100 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla ciemu teritorijās

11. Lielajam Jūgezers 35ha 100 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla ciemu teritorijās

12. Mašēnu ezers 32ha 100 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 20 m plata josla ciemu teritorijās

13. Sudrabezers 32ha 100 m plata josla lauku teritorijā

14. Sunīšu ezers 23ha 50 m plata josla lauku teritorijā; ne mazāk kā 10 m plata josla ciemu teritorijās

15. Sekšu ezeram 14ha 50 m plata josla lauku teritorijā

16. pārējām ūdenstecēm un ūdenstilpēm

- ne mazāk kā 10m plata aizsargjosla katrā krastā

Ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās

teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā

minimālā aizsargjoslas platuma

Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni

nosaka ar varbūtību vismaz reizi 10 gados (ar 10 % applūduma varbūtību) atbilstoši MK

2008.gada 3.jūnija noteikumiem Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas

metodika”.



153

Aizsargjoslas ap purviem

Aizsargjoslas ap purviem noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un

stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā. Minimālie aizsargjoslu

platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla;

2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu

tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un

vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu

saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz

iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā, bet ne mazāk kā uz

25 gadiem.

Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko

aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei

izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas

nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens

piesārņošana. (Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika. MK

20.01.2004. noteikumi Nr.43).

PBU "Rīgas Ūdens" Garkalnes ūdensguves baseinam noteikta aizsargjosla - saskaņā ar

aprēķināto un apstiprināto projektu.

10.6.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas

Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju

līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas

aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un

drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir noteikti

šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām (nav uzrādītas grafiski, apraksts);

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (330kV-20kV uzrādītas grafiski);

5) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm (nav uzrādītas grafiski, apraksts);

6) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem (nav uzrādītas grafiski,

apraksts);

7) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem (nav uzrādītas grafiski, apraksts);

8) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm.

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu,

autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu



154

ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un

autoceļu rekonstrukcijai. MK 1999.gada 06.jūlija noteikumi Nr.245 „Noteikumi par valsts

autoceļu sarakstiem” un MK 2001.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.162 „Autoceļu aizsargjoslu

noteikšanas metodika”.

Garkalnes novada ciemu teritorijās aizsargjosla gar ielām ir noteikta līdz gruntsgabalu

robežai, bet ne mazāk kā nodalījuma josla (esoša vai projektēta robeža).

Pārējā novada teritorijā gar valsts un pašvaldības autoceļiem ir nosakāmi sekojoši

aizsargjoslu platumi no ceļa ass uz katru pusi:

1) valsts galvenajiem autoceļiem - 100 m aizsargjosla:

• Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) - aizsargjosla 100 m uz katru pusi no

ceļa ass lauku teritorijā, ne mazāk kā 25 m ciemu teritorijās,

• Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) - aizsargjosla 100 m uz katru pusi

no ceļa ass lauku teritorijā, ne mazāk kā 25 m ciemu teritorijās,

• Baltezers - Saulkalne (A4) - aizsargjosla 100 m uz katru pusi no ceļa ass lauku

teritorijā, ne mazāk kā 15,5 m ciemu teritorijās,

2) valsts 1.šķiras autoceļiem - 60 m aizsargjosla:

• Rīga (Jaunciems)-Carnikava-Ādaži (P1) - aizsargjosla 60 m uz katru pusi no ceļa ass

lauku teritorijā, ne mazāk kā 13.5 m ciemu teritorijās,

• Garkalne – Alauksts (P3) - aizsargjosla 60 m uz katru pusi no ceļa ass lauku teritorijā,

ne mazāk kā 13,5 m ciemu teritorijās,

3) valsts 2.šķiras autoceļiem - aizsargjosla 30 m:

• Ādaži - Podnieki (V146) - aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass lauku teritorijā,


• Garkalne - Ošlauki (V149) - aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass lauku teritorijā,


• Āņi – Lapmeži (V150) - aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass lauku teritorijā, ne

mazāk kā 9,5 m ciemu teritorijās,

• Pievadceļš Langstiņiem (V154) - aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass lauku

teritorijā, ne mazāk kā 9,5 m ciemu teritorijās,

4) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem - aizsargjosla 30 m:

• aizsargjosla 30 m uz katru pusi no ceļa ass lauku teritorijā, ne mazāk kā 9,5 m ciemu

teritorijās,

5) dzelzceļa līnija Rīga – Lugaži: 100 m aizsargjosla lauku teritorijā, ne mazāk kā nodalījuma

josla ciemu teritorijās.

Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām

tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēku, dabas vai citu faktoru

nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība. (MK

2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.465. „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju

tīklu līnijām noteikšanas metodika”). Garkalnes novada teritorijas plānojumā tiek noteiktas

sekojošas aizsargjoslas:



155

1) gar apakšzemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām - zemes gabals un

gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru līnijas

katrā pusē 2,5 m attālumā no apakšzemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem (SIA

„LMT” sakaru tornis un SIA „Tele2” antenas masts) - zemes gabals un gaisa telpa torņa vai

masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1m attālumā ārpusē no to

nožogojuma vai 5m attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas

virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots.

Garkalnes novada teritorijas plānojumā aizsargjoslas ap telekomunikācijām netiek

uzrādītas, jo lielākajā novada teritorijas daļā sakaru līniju precīza uzmērīšana nav veikta,

pieejamā informācija ir fragmentāra un ļoti aptuvena, kā arī aizsargjoslas nav iespējams

grafiski attēlot mērogā 1:10 000. Bez tam pašlaik notiek gaisvadu līniju demontāža un

kabeļlīniju ierīkošana, tādēļ nav iespējams iegūt visaptverošu, operatīvu informāciju.

Noteikts, ka visas sakaru līnijas un aizsargjoslas ap tām ir jāuzrāda un jāprecizē

detālplānojumos.

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām

un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu drošu ekspluatāciju, kā arī

piekļūšanu energoobjektiem. (MK 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 „Ekspluatācijas

aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika”).

Garkalnes novada teritorijā tiek noteiktas sekojošas elektrisko tīklu ekspluatācijas

aizsargjoslas:

• ciematu teritorijās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20

kilovoltiem:

- 2,5 metru attālumā no līnijas ass, ar nominālo spriegumu vairāk par 20

kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem,

- 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

• ārpus pilsētām un ciemiem gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo

spriegumu līdz 20 kilovoltiem

- 6,5 metru attālumā no līnijas ass, gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu

vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem,

- 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

• kabeļu līnijām (KL) - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas

plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu ass*;

• būvēm: transformatoru punktam (TP), SP, FP – 1 m gan lauku teritorijā, gan ciemu

teritorijās attālumā no nožogojuma vai būves visvairāk izvirzīto daļu projekcijas14.

14 platums noteikts pamatojoties uz „Aizsargjoslu likuma” 16.pantu. Pieņemts, ka attālums starp gaisvadu līnijas malējiem vadiem ir 1 m (VAS “Latvenergo” vēstulē „Par nosacījumiem teritorijas plānojuma izstrādei”, 24.08.2004.]



156

Gaisvadu līnijām aizsargjoslā ietilpst zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā,

ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu

līnijām ar nominālo spriegumu.

Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma, darbs ar celšanas mehānismiem 30 m

joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo

elektrisko tīklu valdītāju (MK noteikumu Nr. 415 10. punkts). Veicot darbus aizsargjoslās,

kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta

īpašnieku.

Veicot darbus augstsprieguma (330, 110kV) EPL aizsargjoslā tie jāsaskaņo ar AS

„Augstsprieguma tīkls”.

VAS „Latvenergo” sadales tīkls nosaka aprobežojumus ap to bilancē esošajiem

tīkliem, sprieguma pārveidošanas un sadales mezgliem: 20kV elektrolīniju trasēm mežu

zemēs – 13 metru platā joslā, pilsētās un ciemos – 2.5 metru no līnijas ass uz katru pusi.

0.4kV elektrolīniju trasēm meža zemēs – 5 metru platā joslā, ārpus apdzīvotām vietā,

ciemiem un lauku teritorijām – 6.5 metru attālumā no līnijas ass, bet apdzīvotās teritorijās –

2.5 metru attālumā no līnijas ass. Gar elektrisko kabeļu līnijām aizsargjosla noteikta 1 m no

kabeļu līnijas ass. (ATSAUCE - Aizsargjoslu likums)

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu

meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

Garkalnes novada teritorijā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas ap meliorācijas

būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemēs:

1) ap valsts un koplietošanas ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) – 10m no

ūdensnotekas krotes abās pusēs,

2) ap liela diametra (30cm vai lielāks) kolektoriem – 8m uz katru pusi no kolektora ass

līnijas (grafiski nav parādītas),

Tā kā Garkalnes novadā meliorācijas grāvju tīkls nav precīzi uzmērīts, meliorācijas

ūdensnoteku aizsargjoslas grafiski netiek parādītas. Šīs aizsargjoslas jāuzrāda un jāprecizē

detālplānojumos un būvprojektos. (MK 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.236 „Noteikumi

par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku

lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”)

Aizsargjoslas gar ūdensvada un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu

ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību. Aizsargjoslām gar ūdensvadu un

kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem – 5 m katrā pusē no cauruļvada

malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 m katrā pusē no cauruļvada malas. (MK

2006.gada 10.oktobra noteikumi Nr.833 „Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika

gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem”)



157

Tā kā Garkalnes novadā nav veikta precīza ūdensvadu un kanalizācijas vadu novietņu

uzmērīšana, to aizsargjoslas jāuzrāda un jāprecizē detālplānojumos un būvprojektos.

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu

ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti. Aizsargjoslā ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie

zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla

ap to robežām.

Garkalnes novada teritorijā tiek noteikta 1 m plata zemes josla no ģeodēziskā punkta

konstrukcijas ārējās malas.

Garkalnes novada plānojumā aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem grafiski netiek

parādītas, jo to nepieļauj plānojuma mērogs. Visi ģeodēziskie punkti un to aizsargjoslas

jāuzrāda un jāprecizē detālplānojumos un būvprojektos.

Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un

būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu

un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

Garkalnes novada teritorijā tiek noteiktas sekojošas aizsargjoslas:

1) gāzesvadam ar spiedienu vairāk par 1.6 megapaskāli (P>1.6MPa) (maģistrālā

gāzesvada atzaram uz gāzes regulēšanas staciju) – ekspluatācijas aizsargjoslas ir 15m uz katru

pusi no gāzesvada ass – maģistrālais gāzes vads Rīga – IPGK1 ar diametru 700 mm;

2) gāzesvadiem ar spiedienu līdz 0.4 megapaskāli (vidējā spiediena gāzesvadi

(P<0.4MPa) – ekspluatācijas aizsargjoslas ir 1 m uz katru pusi no gāzesvada ass;

3) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 25 metru

attālumā.

Projektējot būves un ēkas maģistrāla gāzesvada rajonā, būvlaidi jāsaskaņo ar akciju

sabiedrības „Latvijas gāze” ekspluatācijas iecirkni „Gāzes transports”.

Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem

un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

Aizsargjoslas platums ap pazemes ūdeņu monitoringa stacijas urbumiem Nr. 8; 9; 10;

11 un 12 Mārtiņrožu ielā 51, Sunīšu ciematā , Garkalnes novadā ir 10 m.

10.6.3. Sanitārās aizsargjoslas Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas

sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. Ir šādi sanitāro

aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām (Garkalnes novadā dzīvnieku kapsētas nav);

3) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un

notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.



158

Aizsargjoslas ap kapsētām

Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas atbilstoši „Aizsargjoslu ap kapsētām

noteikšanas metodika”. MK noteikumi Nr.502, 29.12.1998, lai nepieļautu tām piegulošo

teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

Garkalnes novada teritorijā tiek noteikta 300m aizsargjosla kapsētai, kas atrodas pie

Garkalnes Ādažu pagastā un Rīgas pilsētas Jaunciema kapiem, kā arī 100m aizsargjosla

kapsētai 1.pasaules kara krevēju kapiem, kas atrodas pie autoceļa P3 māju „Bāliņi” tuvumā.

Aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no

izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu

un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu

diennaktī, — 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to

uzglabāšanai — 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metru;

4) atklātiem filtrācijas laukiem — 50 metru;

5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm un tiem filtrācijas laukiem, kuros

ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, ja attīrīšanas ietaišu

jauda nepārsniedz 15 m3 diennaktī, — 2 metri.

10.6.4. Drošības aizsargjoslas

Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un

produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, kā arī ūdens akvatorijās augšpus un lejpus

aizsprostiem.

1) Garkalnes novadā tiek noteikta 600 m drošības aizsargjosla SIA „Massonyx” gāzes

krātuvei. (MK 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 „Drošības aizsargjoslu ap naftas un

naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika”un [atsauce Rīgas

rajona plānojums ]);

2) Garkalnes novadā tiek noteikta 200 m drošības aizsargjosla gāzesvadam ar

spiedienu (P>1.6MPa) (– maģistrālais gāzes vads Rīga – IPGK1 DN700mm) katrā pusē (MK

2006. gada 05.decembra noteikumi Nr.982.”Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu

noteikšanas metodika”.

10.6.5. Tauvas joslas Tauvas joslas noteiktas gar privāto ūdeņu krastiem 4 metru platumā un gar pārējo

ūdeņu krastiem 10 metru platumā atbilstoši LR „Zvejniecības likumam” (1995.).



159

10.6.6. Vispārējie noteikumi

1) Gadījumos, kad kādā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās

prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo

ieinteresētajām institūcijām.

2) Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās ir noteikti LR Aizsargjoslu likumā.

11. Novada teritorijas administratīvās ciemu robežas

Garkalnes novadā pastāv 13 ar Garkalnes pagasta pašvaldības 2003.04.16. lēmumu

Nr4&9 izveidoti ciemi. Ar to pašu lēmumu apstiprinātas arī ciemu robežas.

Pēdējo gadu straujā attīstība atsevišķās vietās manāmi mainījusi apbūvēto vai citām

vajadzībām apgūto urbāno teritoriju platību un izvietojumu, kas radīja nepieciešamību

teritorijas plānojumā ieteikt ciemu robežu korekciju.

Korekcijas ieteiktas tur, kur:

• Pašreiz ciemu teritorijās iekļautas aizsargājamas teritorijas, kurās apbūve ir

aizliegta. Šādas teritorijas izslēgtas no ciemu robežām;

• Starp blakus esošu ciemu teritorijām ir pārrāvumi, spraugas, kuras var

apsaimniekot racionāli tikai kā urbānas teritorijas. Šādās vietās ciemu robežas

koriģētas, lai vienlaidus izvietotos teritorijas, kuras izmantos urbānai attīstībai;

• pārrāvumi, spraugas veidojas starp pašreizējo ciema robežu un projektētu

maģistrāla autoceļa trasi. Arī šādās vietās ciemu robežas koriģētas, lai

vienlaidus izvietotos teritorijas, kuras izmantos urbānai attīstībai;

• kur pašreizējām ciema robežām pieguļošās teritorijās uzsākta/plānota

apbūve.

Ciemu robežas ieteiktas pēc iespējas virzot tās pa dabā uztveramiem elementiem

(upes, ezeri, grāvji, ceļi, ielas u.tml.) vai nekustamo īpašumu kadastra robežām.

Netiek mainītas Priežleju, Sužu un Priedkalnes ciema robežas, izņemot SIA Rīgas meži

īpašumā esošas platības pievienošanu Priedkalnes ciemam, lai izlīdzinātu nepamatotu „robu”

minētā ciema un” Senču sila” robežas līnijā.

Ciemu robežu apraksti tiks precizēti pēc II sabiedriskās apspriešanas.



160

12. Norādes turpmākajai novada attīstības plānošanai un plāna īstenošanai

Teritorijas plānojuma detalizēšana notiek divējādi:

• Garkalnes novada būvvaldei uzturot t.s. “permanento plānošanu“. Tas ir,

nepārtraukti pilnveidojot Teritorijas plānojumā sniegtos shematiskos ciemu apbūves

priekšlikumus, izmantojot/pamatojoties uz jauniegūtu informāciju.

• Izstrādājot detālplānojumus teritorijām, kurās tiek iecerēta būvniecība.

Detālplānojuma izstrāde noteiktās teritorijas robežas noteic novada dome atbilstoši

novada Būvvaldes ieteikumiem, kura izstrādā darba uzdevumu katra detālplānojuma

izstrādāšanai.

MK noteikumu Nr 883 8.punkts prasa detālplānojumā parādīt katras esošās un plānotās

zemes vienības pašreizējo izmantošanu un noteikt :

8.1. plānoto (atļauto) izmantošanu;

8.2. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (ietverot apgrūtinājumus);

8.3. zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, paredzot ielas

piebraukšanai pie katras jaunizveidotas zemes vienības;

8.4. ūdens notekas, meliorācijas būves un ierīces, un citu tehnisko infrastruktūru;

8.5. esošo, piegulošo un jaunizveidojamo ielu, velosipēdistu celiņu un

inženierkomunikāciju koridoru profilus;

8.6. labiekārtojuma nosacījumus;

8.7. adresāciju;

8.8. citus risinājumus, kas detalizē un precizē vietējās pašvaldības teritorijas

plānojuma risinājumus un nosacījumus.

Citas prasības detālplānojuma izstrādāšanai nosaka katrā konkrētajā darba uzdevumā

atbilstoši tiesību un normatīvo aktu prasībām un saskaņā ar spēkā esošā Teritorijas

plānojuma nostādnēm.

Veicinot un atbalstot pašvaldībā aktīvu teritorijas plānojuma īstenošanas politiku.

Tajā ietilpst:

• pārrunas un piedāvājumu izteikšana zemes īpašniekiem par pašvaldības pirmpirkuma

tiesību izmantošanu, par īpašumu maiņu, par to racionālu izmantošanu,

• infrastuktūras projektu izstrādāšana,

• finansējuma piesaiste projektiem, pē iespējas plašāk izmantojot arī ES fondu

līdzekļus,

• u.c. politikas atbalsta paņēmieni.



161

Atbilstoši MK 19.10.2004. noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas

plānošanas noteikumi”:

• Triju mēnešu laikā pēc plānošanas reģiona teritorijas plānojuma vai rajona

pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā vietējā pašvaldība izvērtē

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un, ja nepieciešams, pieņem

lēmumu par grozījumu izdarīšanu tajā vai par jauna vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma izstrādi. (76. punkts)

• Triju mēnešu laikā pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām jaunievēlētā vietējās

pašvaldības dome (padome) izvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu

un pieņem lēmumu par tā atstāšanu spēkā, par grozījumu izdarīšanu tajā vai

par jauna vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.(77.punkts)

Garkalnes novada teritorijas plānojums tiek pārskatīts/izstrādāts no jauna pēc tā

darbības laika izbeigšanās.

Mainot teritorijas plānojumā noteikto Garkalnes novada teritorijas plānoto (atļauto)

izmantošanu vai noteiktos izmantošanas aprobežojumus, teritorijas plānojuma grozījumi

jāizstrādā MK noteikumos Nr.883 noteiktajā kārtībā.



162

Avoti Avotu saraksts.

Documents

GARKALNES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS · garkalnes novada teritorijas plĀnojuma paskaidrojuma raksts garkalnes novada dome 3 teritorijas plānojuma i redakcijas sastāvs i sĒjums