RĪGAS VECĀ SVĒTĀS ĢERTRŪDES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE

DECEMBRIS, 2010

ĢERTRŪDES ZIŅAS

Ģertrūdes draudzei— divi mācītāji un jauns draudzes priekšnieks

Mācītājs Rinalds Grants, LELB arhibīskaps Jānis Vanags, mācītājs Krists Kalniņš. Foto: Mārtiņš Rudzītis

Mūsu draudzei strauji augot gan dalīb-nieku skaita, gan aktivitāšu ziņā, aktuāls kļuva jautājums par regulāru vēl viena mācī-tāja kalpošanu draudzē. Krists Kalniņš, LELB Jauniešu centra vadītājs, mācītājs, kurš jau līdz šim mūsu draudzes dzīvē piedalījies gan kā dalībnieks, gan palīdzējis, kalpojot kā mācītājs kādos dievkalpojumos, ir piekritis draudzes aicinājumam kļūt par otru mūsu draudzes mācītāju. Pirmās Adventes dievkal-pojumā LELB arhibīskaps Jānis Vanags vie-sojās mūsu draudzē un ievadīja mācītāju Kristu Kalniņu jaunajā draudzes kalpošanā.

Padomes sēdē trešdien, 1. decembrī līdzšinējais draudzes priekšnieks Valters Las-manis atkāpās no sava amata. Par jauno draudzes priekšnieku ievēlēts draudzes lo-ceklis, draudzes saimniecības nozares vadī-

tājs Aldis Princis. "Es no sirds priecājos un cerīgi skatos

nākotnē gan personīgi (domājot par sevi un savu kalpošanu), gan, jo īpaši, domājot par draudzes tālāku attīstību. Esmu pārliecināts, ka mūsu senā draudzība ar Kristu būs par pamatu labai un auglīgai sadarbībai, kurā mēs katrs varam draudzei kalpot ar savām dāvanām. Savukārt Alda ilggadējā vadības pieredze saimnieciskajos jautājumos ir kā droša aizmugure visai garīgajai kalpošanai, kas draudzē jāveic. Es ar prieku raugos pretī mūsu visu kopīgajai kalpošanai," pēdējā laika jaunumus draudzē ko-mentē mācītājs Rinalds Grants.

Taujāts par pirmajiem iespaidiem, uzsā-kot kalpošanu Ģertrūdes draudzē un domā-

turpinājums 3. lpp.

2

Arhibīskapa Jāņa Vanaga svētrunas fragments

Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē 2010.

gada pirmajā Adventa svētdienā

mi, caur Jēzu Kristu.” /1.Pēt.2:1-5/ Lūk, tas ir tas noskaņojums, domas, vārdi un darbi, kuros mēs katrs gribētu lai Kristus mūs atrod – ceļot no mums pašiem garīgu namu.

Apziņai, ka debesu valstība ir tuvu, būtu mūs jāmudina, jāiedvesmo atmest ļaunprātī-bu, viltu, skaudību, liekulību, mēlnesību. Turklāt Pēteris uzsver visu ļaunprātību, visu viltu, visas mēlnesības – ne tikai daļu, ne tikai, ka mēs drusku kaut kā pieraujamies vai savaldāmies Adventa gavēņa laikā. Ne tikai daļu, bet visu. Tad viņš saka: „Ejiet pie Kristus, uzceliet no sevis garīgu namu, topiet par svētu priesteru saimi. Jūs zināt, tad, kad jūs tikāt kristīti, jūs saņēmāt Svēto Garu, jūs tikāt piepulcināti Jēzus Kristus ķēnišķīgajai priesterībai. Jūs esat ķēnišķi priesteri – uzce-liet sevi par svētu priesteru saimi.” To saka apustulis Pēteris. Šeit, tagad, neatliekot uz labāku brīdi vai piemērotākiem apstākļiem.

Cik muļķīgi, cik traģiski, ja debesu valstī-ba mūs saķer ķildās, mēlnesībā, liekulībā un, ja Kristus nāks un atradīs mūs nevis ceļam garīgu namu, bet ārdām vai pat traucējam citiem to darīt. Ja tu gribi, lai Kristus tevi atrod, tēlaini runājot, altārī, tad tev jādzīvo kā altārī pēc iespējas lielāka daļa savas dzī-ves laika. Tad ir lielāka varbūtība, ka Kristus tevi tur arī atradīs, kad Viņš nāks. Tas ir patiesais Advents – Kristus nākšanas gaidī-šana.

Lai tas neliktos pārāk teorētiski, padomā-sim par kādām konkrētām attiecībām ar kādu konkrētu cilvēku. Kādā noskaņā es kārtoju lietas ar viņu, kādas metodes es lietoju, lai sasniegtu savus mērķus; vai es daru to zinot, ka nākamajā brīdī mani saķers valstība un tās vairs nevarēs izlabot? Ko mēs sakām saviem līdzcilvēkiem, kā mēs ar vi-ņiem runājam? Vai mēs tāpat darītu, iedo-mājoties, ka Kristus atnākšana ir tepat un varbūt nākošā brīdī mēs vairs neko nevarē-

Lk.21:25-33 Kur tu gribētu lai Kristus Tevi atrod, kad

Viņš nāks? Cik liela ir varbūtība, ka tā būs, ka Viņš Tevi atradīs tur, kur tu iztēlojies? Tas ir jautājums par mūsu laika sadalījumu. Cik daudz laika es pavadu tajās domās, darbos, noskaņojumā vai attiecībās ar citiem cilvē-kiem, kādās es gribētu, lai Kristus mani at-rod? Cik daudz laika es pavadu tādās domās, darbos, noskaņojumā vai attiecībās, kas var-būt šķiet lietderīgas, varbūt vajadzīgas kādu mērķu sasniegšanai vai vismaz nekaitīgas ikdienā, bet mēs noteikti negribētu, lai tur Kristus mūs atrod, kad Viņš nāks.

Jēzus līdzība par debesu valstību, kas kā slazda valgs saķer, negaidot atgādina, ka tādas ikdienas nemaz īstenībā nav. Ir tikai tādas dienas, kas aizrit un kuras mēs vadām debesu valstības tuvumā, viņas acu priekšā, kas ir gatava piepeši būt klāt, parādīties šeit pat. Apjaušot Kristus atnākšanas brīdi vai vismaz tā iespēju, daudz kas no tā, kas, tā saucamajā ikdienā šķiet pieņemams un pat vajadzīgs, atklājas kā tukšs un atmetams tad, kad apzināmies, cik tuvu ir debesu val-stība. Visu mēs darām tās acu priekšā un sniedzamības attālumā.

Apustulis Pēteris runā pavisam konkrēti par to, kādām vajadzētu būt pārmaiņām mūsu attieksmēs, mūsu uzvedībā vai rīcībā, saprotot cik tuvu ir Dieva valstība. Viņš rak-sta: „Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības, kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti, ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs. Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīka-

3

kas šai pasaulē sava skaistuma un vērtības ziņā nelīdzinās tam, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl un tic Viņa Dēlam. Kris-tus valstība ir kaut kas daudz lielāks. Tas mums palīdz izvēlēties savā dzīvē lietas, vārdus, domas un darbus, kas palīdz mums gatavoties šai jaunajai dzīvei, jaunajā pa-saulē, atraisīties no tā, kas traucē un mēģi-nāt jau šajā dzīvē vadīties pēc valstības likumiem, kur ir nevis aci pret aci un zobu pret zobu, bet kur ir kā Pāvils saka - mēs ar labu pārspējam ļauno.

Mēs varam lūgt: „Kungs ņem un saņem visu manu brīvību, manu atmiņu, manu saprašanu visu manu gribu, visu kas man ir un pieder. Tu visu man devi, Kungs, es dodu atpakaļ – nu viss ir tavs. Dari ar to ko gribi. Man dod tikai mīlestību uz Tevi. Man ar to pietiek.” Āmen!

sim atsaukt, neko nevarēsim izlabot? Stās-tot par laika zīmēm, Jēzus mūs nevis aicina rēķināt dienu un stundu, bet gan aicina dzīvot valstības tuvuma izjūtā.

Runājot par laika zīmēm, Jēzus saka: „Tad, kad šīs lietas notiks, tad celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvo-jas.” Lasot Bībeli bērnībā vai pusaudžu gados, kad lasīju par to, kā nāk beigu lie-tas, man likās baigi, it kā no tā jābaidās. Jēzus šeit saka: „Nē, gluži otrādi, kad jūs visas šīs lietas redzat, tad nav jābaidās, bet celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestī-šana tuvojas.” Jēzus zina, ka piedzīvojums, kas tad sāksies, ceļojums, piederība tai pasaulei ir kaut kas daudz lielāks, vērtīgāks un skaistāks par šo eksistenci. Tādēļ tas ir vēl viens impulss un iedvesma savu dzīvi pasaulē veltīt tam, lai gatavotos dzīvei val-stībā. Jo tā patiešām ir tā lielā vērtība. Ne-

turpinājums no 1. lpp.

pie Kristus. Tas var notikt ne tikai Alfa kur-sā, katrs draudzes loceklis ir maza Alfiņa, kas atrodas pasaulē un aizsniedz cilvēkus, ko mēs kā draudze ar savu baznīcu, savu telpu nekad neaizsniegtu. Domāju, ka uz-devums ir augt, šīs labās lietas, kas šeit notiek, aizvien vairāk nesot ārpus mūsu baznīcas sienām uz vietām, kur tas ir vajadzīgs. Jo aktīvāki mēs kļūstam kā draudze savā kalpošanā gan iekšienē, gan ārpus baznīcas, jo mums pašiem ir jāiet dziļāk, jo draudzei ir jākļūst stabilākai garī-gajā dzīvē, lūgšanā. Draudzē, jo sevišķi tik augošā kā šī, ir ļoti svarīgs pastorālās aprū-pes jautājums. Skatoties nākotnes perspek-tīvā, es pavisam noteikti vēlētos redzēt cil-vēkus, kam ir pastorālās kalpošanas dāvana, un ar viņiem kopā strādāt, lai šīs dāvanas tiktu attīstītas un lietotas draudzē. Tātad kā vienlīdz svarīgas draudzē redzu šīs abas daļas – ārējo, misijas daļu, kas ceļ šo kuģi, draudzi uz augšu un iekšē-jo, kalpošanas daļu, kas ir pastorālā daļa, lūgšana, garīgā izaugsme, kas rada nepieciešamo stabilitāti.”

jot par to, kādas izmaiņas mūsu draudzes ikdienā tā varētu rosināt, mācītājs Krists Kalniņš stāsta: “Daudzi man jautā, vai es jūtos priecīgs par šīm pārmaiņām. Es ļoti priecājos tajā brīdī, kad sapratu, ka Dievs man ir dāvājis aicinājumu no draudzes, kurā kalpo cilvēks, par kuru labāka drauga man 15 gadu garumā nav bijis; mēs esam kopā daudz darījuši, piedzīvojuši, garīgi auguši. Kad, kalpojot Cēsīs, kādi draudzes cil-vēki pārcēlās uz Rīgu, es viņus vien-mēr sūtīju uz Veco Svētās Ģertrūdes draudzi. Tagad es pats beidzot esmu šajā draudzē nonācis (smejas).

Dievs pēdējos mēnešus manī darbojās ar jaunu vīziju par to, kas ir draudze, kāpēc tā ir, kas ir tās galvenais uzdevums. Aicinā-jums no Ģertrūdes draudzes man vienlaikus bija negaidīts un gaidīts. Kad to saņēmu, sapratu, ka šo vīziju, kas man ir dota, Dievs ir devis tieši šai draudzei. Šī vīzija ir ļoti saistīta ar draudzi kā vietu, kur mēs nākam un augam ticībā, piedzīvojam pārvērtību caur kristību, tuvojamies Kristum un kur Kristus mūs sasniedz. Bet draudzes un katra draudzes locekļa uzdevums ir vest cilvēkus turpinājums 4. lpp.

4

turpinājums no 3. lpp.

Jaunumi no draudzes padomes – izvirzītas draudzes tālākās attīstības prioritātes

Stāsta draudzes mācītājs Rinalds Grants

Šoruden notika ik-gadējā draudzes padomes izbrau-kuma sēde, kurā mēs vienmēr darām divas lietas - atskatā-mies uz aizvadīto gada periodu ar jau-

tājumu par to, ko mums ir izdevies izdarīt un ko - nē, kā arī vienmēr skatāmies uz priekšu - kas ir tās aktualitātes, kas mums būtu tu-vākajā laikā vissvarīgākās.

Šķiet, ka, braucot uz šo tikšanos, dau-dziem padomes cilvēkiem bija kāda nedrošī-ba, jo likās, ka daudzas lietas nav izdevušās tā, kā ir gribētas. Brīdī, kad mēs sākām skatī-ties, kas ir mainījies pēdējā gada laikā, mēs ieraudzījām, ka ir noticis daudz vairāk labu lietu, nekā mēs bijām pamanījuši, ka kopaina ir ļoti iedrošinoša. Draudze ir augusi gan attiecību, gan arī skaitliskā ziņā, draudze ir arī augusi savā kalpošanā gan iekšienē, gan arī ārpus tās. Tas bija pirmais secinā-

jums par laiku, kas mums ir aiz muguras. Vēršoties pie otra izbraukuma sēdes lielā

jautājuma par to, kas mums būtu darāms turpmāk, mums bija vairākas svarīgas atzi-ņas jeb ieceres, no kurām es gribētu minēt dažas, pēc manām domām svarīgākās pa-mata lietas. Es redzu, ka tās visas iegūst fokusu zem apustuļa Pāvila vārdiem vēstulē Efeziešiem, kur viņš runā par mācītāju un līdz ar to arī draudžu vadītāju mērķi, viņš saka "..lai svētos sagatavotu kalpoša-nas darbam, Kristus miesai par stiprināju-mu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedu-mu, Kristus diženuma pilnības mēru." /Ef. 4:12-13/. Es tajā saskatu divus virzienus, kā draudzes vadītājiem ir jārūpējas, lai cilvēki draudzē saņemtu no Dieva, piedzīvotu Viņa mīlestību un lai pēc tam šie cilvēki dalītos ar to tālāk. To var redzēt jau mūsu draudzes vīzijā, kur, es domāju, skaidri saskatāms princips, kas vijas cauri visai Jaunajai Derībai - mūsu mērķis ir augt tuvākās, dziļākās, personīgākās, apzinātākās, apzinīgākās, atklātākās attiecībās ar Kristu. Un pēc tam ar to iet un kalpot cilvēkiem ārpus draudzes,

"Ar kādu no-stāju un ska-tu nākotnē Tu nāc šajā jaunajā kal-p o š a n ā , " j a u t ā j a m j a u n a j a m d r a u d z e s pr iekšnie-

kam Aldim Princim. "Pirmais un, manu-prāt, svarīgākais princips ir tas, ka mācītājs ir Dieva iecelts kalps un draudzes gans. Mēs kā padome, valde, draudze, esam viņiem doti, lai palīdzētu īstenot draudzes vīziju un veidot draudzes dzīvi. Mums ir jābūt palīgiem

mūsu mācītājiem, jāļauj draudzē vadīt garīgo dzīvi, mums parūpējoties par draudzes saimnieciskās dzīves nodroši-nāšanu. Otrs pamatprincips, pie kā es aici-nu mūs visus turēties, ir atklātība gan priekos, gan bēdās. Ja ir kādas problēmas vai kādu kaut kas neapmierina, es aicinu nākt pie mācītājiem, nākt pie manis vai uz valdes sēdi un stāstīt, kas par lietu. Tikai atklāti runājot mēs varam rast situācijai va-jadzīgo risinājumu un problēmas novērst. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs kā draudze varētu pastāvēt labās, mīlošās savstarpējās attiecī-bās. Visbeidzot, pats galvenais - mēs kalpo-jam vienam Kungam, nevis dažādiem kun-giem, mums nav ko dalīt. Mums ir viens Kungs, viena mīlestība - dzīvosim tajā!"

Draudzes priekšnieks Aldis Princis

5

sabiedrībā, lai mēs būtu draudze, kas kaut ko maina mūsu apkārtnē. Līdz ar to šīs sē-des svarīgākās atziņas ir tādas, kas mums kā draudzei un kalpojošiem cilvēkiem palīdz augt pašiem, kā arī kas mums varētu palī-dzēt savos darbos iet ārpus draudzes.

Pirmā iecere.. varbūt tas ir pārāk skaļš nosaukums, varbūt tas būs tikai institūts (smejas), taču pirmās attīstības ieceres apzī-mēšanai mēs izmantojam nosaukumu Ģer-trūdes akadēmija. Tās mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iet dziļāk savā izpratnē par Dieva vārdu, kristietības pamatjautājumiem, kā arī dažādiem ētikas un kristīgās ticības apoloģē-tikas jautājumiem, par kuriem mums kā kristiešiem nākas ikdienā diskutēt ar neticīgo pasauli. Ideja ir piesaistīt pasniedzējus, kas šajās jomās ir speciālisti un 9 reizes gadā veltīt pāris stundas tam, lai kopīgi iedziļinā-tos šajos jautājumos. Mums ir arvien vairāk cilvēku, kuri uzņemas atbildību par citiem cilvēkiem - Alfas grupiņu vadītāji, pastorātu vadītāji, mājas grupiņu vadītāji un citi. Ja cilvēks nav paguvis šajos jautājumos iedziļi-nāties, ja viņam nav bijusi iespēja pašam tos dziļāk pārdomāt, tad nereti viņš jūtas nedro-ši kalpošanā citiem. Precīzāka informācija par Ģertrūdes akadēmiju - 11. lpp.

Otra iecere ir cilvēkus emocionāli at-balstīt ikdienā, palīdzēt tikt pāri kādām pagātnes vai tagadnes problēmām un ievainojumiem, palīdzēt arī garīgi pie-augt - caur pastorātiem, specializētiem semināriem vai rekolekcijām. Runājot par pastorātiem - jaunie pastorāti notiek nepilnu gadu un jau tagad ir redzams, ka tiem ir ļoti labi augļi, ka tie cilvēki, kas pie-dalās pastorātos, ir arī ļoti labi iesakņojušies draudzē, var redzēt, ka viņi ir augoši mīlestī-bā uz Dievu un citiem cilvēkiem draudzē. Tāpēc mērķis ir tuvākā gada laikā dubultot mūsu pastorātu skaitu. Tas nozīmētu desmit pastorātus, tādā veidā nodrošinot to, ka katram draudzes cilvēkam, kuram ir tāda vēlēšanās, ir iespēja atrast sev vietu kādā pastorātā.

Nākamā atziņa, pie kā mēs nonācām, ir saistīta ar to, ka, tā kā draudze ir attīstīju-sies un augusi, parādās vajadzība pēc

spēcīgiem palīgiem draudzes vadīšanā un garīgajā aprūpē, ir arvien vairāk cilvē-ku, kas to sagaida un kam tas ir nepiecie-šams. Draudzes padome saskatīja, ka ir sva-rīgi atrast cilvēku, kas var nākt palīgā man kā mācītājam. Kā jau daudzi zina, ka šajā jautājumā esam pieņēmuši būtisku lēmumu, aicinot kalpošanā Kristu Kalniņu kā otru draudzes mācītāju. Tai pat laikā mūsu drau-dzē ir vairāki brīnišķīgi, Dieva apdāvināti laji, kurus tuvākā laikā iedrošināsim kļūt par mū-su baznīcas iesvētītiem kalpotājiem. Tas ir nozīmīgi, jo pat tad, ja mums būtu trīs vai četri mācītāji, bet draudzei augot netiktu attīstīta laju kalpošana, drīz vien visi mācītāji būtu pārlieku noslogoti un pēc būtības kā draudze savā dzīvē mēs uz priekšu nebūtu attīstījušies.

Visbeidzot - padome kā ļoti būtiskas sa-skatīja dažādas kalpošanas, ar ko mēs varam nest savu ticību un apliecināt Dieva vārdu cilvēkiem ārpus draudzes. Kā viena šāda kalpošana pēdējā gada laikā mūsu draudzē ir attīstījusies pirmdienas pus-dienas cilvēkiem, kam ikdienā ir grūti atrast iztiku - mēs viņiem palīdzam tīri praktiski, ar pusdienām, kā arī palīdzam mazināt viņu vientulību. Otra, pavisam jauna aktivitāte ir Cietuma Alfa (sk. 6. lpp.)j. Šie ir divi lieliski piemēri, bet ir svarīgi, ka mēs kā draudze šāda veida kalpošanās kļūstam aktīvāki. At-tīstības mērķis ir atbalstīt dažnedažādas šā-das kalpošanas, kur draudzes cilvēki, kas paši draudzes iekšienē ir piedzīvojuši kaut ko brīnišķīgu, būtu gatavi ar Dieva aicinājumu un idejām uzņemties atbildību kalpot cilvē-kiem ārpus draudzes.

Es aicinu, ka ikviens lasītājs, kas pārdo-mā šīs lietas un rod kādas ierosmes vai ide-jas, tās nepatur pie sevis, bet dalās, rakstot uz e-pasta adresi ierosinajumi@gertrude.lv Tās var būt dažādas idejas par Ģertrūdes Akadēmiju, pastorātu attīstību, kopīgu kalpo-šanu ārpus draudzes vai ko citu. Varbūt vie-nam cilvēkam Dievs dod ideju, citam cilvē-kam Dievs caur to tālāk dod aicinājumu praktiski kalpot, savukārt kādu citu cilvēku tas uzrunā dalīties ar materiālajiem līdzek-ļiem, lai šī kalpošana būtu iespējama.

6

Šoruden mūsu draudzē veiksmīgi uzsākta vēl nebijusi aktivitāte – ik svētdienu mūsu draudzes cilvēki devās uz Iļģuciema sieviešu cietumu un tur vadīja Alfa kursu. Par to, kā šī ideja radās, kā veicās ar tās īstenoša-nu un kādi ir cietuma kalpošanas tālā-kie mērķi, sarunā stāsta mūsu draudzes locekle Kristīne Jaunzeme no Alfa kursa cietumā (turpmāk tekstā – Cietuma Alfas) komandas.

Kā Ģertrūdes draudzē radās ideja uzsākt kalpošanu cietumā?

Apmēram pirms gada Ulvis (draudzes jauniešu darba vadītājs Ulvis Kravalis) Ģer-trūdes Alfa kursa komandas tikšanās laikā liecināja par savu pieredzi, kopā ar jaunie-šiem no mūsu un citām draudzēm kalpojot cietumā, vadot Alfa kursu nepilngadīgajām ieslodzītajām. Ulvis un Rinalds aicināja pie-teikties komandu kalpošanai Alfā kursā Iļģu-ciema sieviešu cietumā. Šis aicinājums šķita interesants, mani uzrunāja un es pieteicos; kopā bijām kādi septiņi cilvēki, kas pamazām domājām par šādu kalpošanu. Vēl pavasarī mēs par to runājām pastorātos – ka mēs gribētu kopīgi kalpot uz ārpusi, filozofējām par savu gatavību šādai lietai, kas laikam tomēr vēl nebija pienākusi. Šovasar biju Tezē (Taizé kopiena Francijā) un piedzīvoju ļoti, ļoti īpašu laiku ar Tēti. Vienu nedēļu pavadīju klusuma nedēļā, tur man daudz deva lasīt Jesajas grāmatu un mani īpaši uzrunāja šī rakstu vieta: „Kad tu savu maizi lauz izsalku-šam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka, tad tava gais-ma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimša-na notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekš-ā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs. Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu! Kad tu izbeigsi savā vidū visu varmā-cību, zemiskuma pilno norādīšanu ar pirk-stiem un visas ļaunās runas, kad tu izsalku-šam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdi-

nātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tum-sībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena. Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdi-nās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stipri-nās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neiz-sīkst. Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjau-nosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju.” /Jes. 58:6-12/. Es lasīju šo rakstu vietu un domāju: „Jā, Dievs, es gribu Tev kalpot!” Atgriezos no Tezē un tūlīt Bruknā notika Lūgšanu dienas "Mīlestība, kas nepazīst vienaldzību", tur mēs daudz runājām par mīlestību darbībā. Tur daudz domāju par to, ka mīlestība ir tukši vārdi, ja tā neīstenojas darbos. Tad aicinājumu iet un kalpot Cietuma Alfā sajutu ļoti, ļoti spilgti. Zināju, ka Lindiņa (Linda Ziemele) par to deg, tātad ar slavēšanu viss jau bija kārtībā. Tad Ģertrūdē teju visiem satiktajiem piedā-vāju nākt Cietuma Alfas komandā. Pieteicās daļa no cilvēkiem, kas bija atsaukušies šai idejai jau pirms gada, nāca klāt jauni cilvēki un tā nu mēs visas 10 sanācām kopā. Mums nebija nekāda liela gatavošanās laika, manā sirdī pēc Bruknas viss bija pilnīgi skaidrs - Dievs, mēs ejam! Sadalījām uzrunu tēmas, vienojāmies par visām citām praktiskajām lietām, lūdzām. Visas durvis ļoti, ļoti pavē-rās, lai mēs šo kalpošanu varētu uzsākt. Pats kursa sākums bija neaptveramas žēlastības laiks, Dievs mūs vienkārši nesa! No cietuma kapelānes uzzinājām, ka Alfu vadīsim Iļģu-ciema cietuma trešajā korpusā. Sievietes, kas ir tur, no pārējām ieslodzītajām atšķiras ar to, ka viņām ir tiesas spriedums, kas vēl nav stājies spēkā, tas apelācijā vai kasācijā gaida uz galīgo lēmumu. Šīs sievietes pār-svarā domā, ka gala spriedums būs vieglāks, termiņš īsāks, ka viņas varbūt tiks vispār attaisnotas un drīz tiks brīvībā. Tas ir tāds diezgan jūtīgs un trausls laiks, kad, no vie-nas puses, tu jau esi notiesāts, no otras pus-es tu ceri uz kaut ko vieglāku, tev vēl ir cerī-ba, ka tu tiksi brīvībā; tas nav tā, ka esi no-tiesāts uz septiņiem gadiem un zini, ka ta-

Alfa kurss cietumā

7

gad šie septiņi gadi jāpavada ieslodzījumā. Tādā ziņā man šķiet, ka tā ir ļoti sagatavota vide, kur nākt Tētim un dot cerību, kur runāt par Viņu un piedzīvot Viņa tuvumu.

Liela daļa no mums ir pazīstama ar Alfa kursu, to, kā tas notiek Ģertrū-dē, zinām arī par Jauniešu Alfu. Kā Alfa cietumā atšķiras no mums zi-nāmajiem priekšstatiem par šo kursu?

Viss notiek ļoti līdzīgi – vienmēr sākam ar mielastu, slavējam, sakām lūgšanu, ir uzru-na, ir mazās grupas. Atšķirība ir tā, ka tas notiek aiz slēgtām durvīm, kurš katrs tur ieiet nevar; telpas, protams, ir savādākas, ir visai liela šaurība. Dažas kursa tēmas ir ap-vienotas vienā lekcijā; nav ie-spējas doties nedēļas nogalē, tās vietā ir uzru-na par Svēto Garu un iespēja saņemt aizlūg-šanas. Laika ir mazāk. Tās ir tādas praktiskas lietas, bet citādi kurss ne ar ko daudz neatšķiras no mums ierastā.

Zinām, ka Dievs darbojas visur un nekādas restes Viņam nav šķērslis; ja kāds Viņam atver durvis, tad Viņš nāk un darbojas. Vai jums, komandai, ir bijusi iespēja redzēt Cietuma Alfas augļus un to, kā Dievs tur darbojas?

Ir brīnišķīgi redzēt, kā meitenes sāk tie-šām noticēt, ka bez ceļa cietums – brīvība – cietums ir arī citi. Mēs daudz runājam par to, ka ar Dievu ir iespējams jauns sākums, un Viņš var mainīt gan tos apstākļus, kas ir brīvībā, gan mainīt mūs pašus, ja vien mēs noticam. Mēs redzam, kā šīs sievietes sāk lūgt, un to dara ne tikai par vīriem, bērniem un citiem radiniekiem, bet beidzot arī par sevi. Mēs, komanda, esam runājuši un sprieduši par to, vai ir redzams, ka šīs sievietes mainās vai ko Dievs pie vi-

ņām dara. Bet drīz pieķērām sevi pie pārdo-mām, ka ik reizi mēs taču lūdzam – „Nāc Tu, Dievs, darbojies, redzi, te mēs esam, nāc, lieto mūs, mēs negribam te neko no sevis, nāc Tu, Dievs, Savā spēkā, nāc, Jēzu!” - un tajā pašā laikā prātojam, vai pie šīm sievie-tēm notiek kādas izmaiņas vai nē? Tad ap-tvērām - kas mums vispār ļauj apšaubīt to, ka Dievs pie viņām darbojas? Un turpinājām iet vienkārši ticībā un paļāvībā. Mēs redzam pārmaiņas – kā šīs sievietes ir mainījušās, cik mīļi mūs sagaida un uzņem, kā pamazām atveras un dalās savās pārdomās. Sabiedrī-bā valda priekšstats, ka, ja cilvēks ir cietumā, viņš, par kaut ko notiesāts, ir slikts. Cilvēks tiek apzīmēts ar to, ko viņš ir izdarījis. Bet te mēs tik skaidri

redzam, ka, jā, šīs sievie-tes ir notie-sātas pēc b a u s l ī b a s , pēc likuma, bet tāpēc jau nāca Kristus, caur Kristu

viņas var sākt no jauna. Un viņas nav vienlīdzības zīme ar to, ko viņas ir izdarīju-šas. Nekas nebeidzas ar šo termiņu, šo ieslo-dzījumu. Nesen cietuma kapelāne atsūtīja mums e-pastu, daloties savos novērojumos par Dieva darbiem pie šīm sievietēm. Parasti ieslodzītās, un arī šīs sievietes pirms Alfas, bija ļoti raupjas, agresīvas, pieradušas ieslo-dzījumā dzīvot pēc tādiem kā vilku likumiem, kur par sevi ir jācīnās, jāpierāda savs sta-tuss. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņām tik grūti ir atvērties un kļūt atklātām, viņas pašas saka: „Kāpēc, lai es te citiem rādītu savas vājās vietas?” Viņām ir tendence sevi pretnostatīt – gan vienai pret otru, gan pret cietuma administrāciju, tostarp arī kapelāni. Ierastā attieksme ir asa, kad no sākuma ir sevi ļoti jāizceļ, jāpazemo otrs un tikai var sākt normāli runāt. Tagad, kad Alfa kurss ir gandrīz noslēdzies, esot tieši pretēji – ieejot korpusā šķiet, ka vieta ir kļuvusi gaišāka un tīrāka, ar patīkamāku atmosfēru. Ieslodzītās

Kad dzirdi stāstu: „Es piedzimu cietumā, uzaugu bērnu namā, nu jau trešo reizi pati esmu cietumā un man ir 40 gadi,” tad vārdi par to, ka Dievam Tu esi dārga, Viņš Tevi ļoti, ļoti mīl, skan

pilnīgi citādāk.

turpinājums 8. lpp.

8

ir laipnākas, aicina kapelāni uz sarunām, aicina savās istabiņās, piesakās uz individu-ālām sarunām. Mēs kursā daudz runājām, ka ticība neizpaužas tikai vārdos, ka mēs gribam kaut kā atsaukties tai mīlestībai, ko mēs sa-ņemam no Die-va.

R e i z ē m šķiet, ka apgal-vojums: „Jā, Dievs tevi mīl!” ir ikdienā no-bružāts un tā jēga paliek ne-pamanīta. Mēs arvien vairāk runājām par kādām ļoti konkrētām un nopietnām viņu dzīves situācijām, dziļiem, dziļiem ievainoju-miem. Kad dzirdi stāstu: „Es piedzimu cietu-mā, uzaugu bērnu namā, nu jau trešo reizi pati esmu cietumā un man ir 40 gadi,” tad vārdi par to, ka Dievam Tu esi dārga, Viņš Tevi ļoti, ļoti mīl, skan pilnīgi citādāk. Dievs ļoti darbojas arī pie mums, komandas, gan mūsu savstarpējās attiecībās, gan kalpošanā pie šīm sievietēm. Mēs esam vietā, kur va-ram tikai lūgt: „Dievs, Tevi šeit ļoti, ļoti va-jag. Ja kāds var ko mainīt, tad tikai Tu. Nāc, Kungs, Tu, te mēs pašas neko bez Tevis darīt nevaram.” Tas ir brīnišķīgs Dieva klāt-būtnes un vadības piedzīvojums.

Šis Cietuma Alfa kurss tuvojas no-slēgumam. Kādas ir nākotnes iece-res kalpošanai cietumā?

Svētdien, otrajā Adventē mums bija pē-dējā uzruna par tēmu "Kam man baznīca", kur runājām par Ģertrūdi, par to, kāpēc mums katram vajadzīga draudze, kāpēc mums ir svarīgi tie cilvēki, ar ko mēs kopā pavadām laiku, kā arī "Ko man darīt ar savu turpmāko dzīvi". Pēdējā Adventē svinēsim Alfas noslēgumu un Ziemassvētkus.

Skaidrs, ka šis kurss ir noteikti jā-turpina, cietums ir vieta, kur Dievs ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Kāda no cietuma mei-tenēm teica: „Ārpusē, brīvībā viņa par Dievu nekad nebūtu iedomājusies, bet cietumā par Dievu domā visi. Ka varbūt tā arī vajadzēja (nonākt cietumā), lai beidzot iepazītu Dievu”.

Kapelāne jau ir atsūtījusi ziņu par nākamo nodaļu, kurā sāksim Alfa kursu, visdrīzāk februāra sākumā, līdz ar to nākamā kalpoša-nas vieta Iļģuciema cietumā jau ir zināma. Kādā brīdī, cerams, mēs ar Alfu nonāksim arī zonā – tur cilvēku mainība nav tāda, kā slēg-

tajās nodaļās, tur cilvēki no-nāk un pavada visu sprieduma izpildes laiku. Ja varēsim Alfu veidot tur, tad būtu brīnišķīgi, ka sievietes,

kas tur pašlaik ir, ar laiku varētu nākt ko-mandā un pašas kalpot Alfas kursā, varbūt kādā brīdī mēs varētu būt tikai viņu palīgi. Pašlaik gan tas vēl izklausās ļoti tāli un teju nereāli, bet Dievam visas lietas iespējamas. Protams, tāpat kā pēc katra Alfa kursa, arī šeit ir svarīgi, kas seko pēc kursa beigām, kāds ir turpinājums. Ļoti gribētos veidot tādus kā cietuma pastorātus vai Bībe-les grupiņas, šo domu jau kādu brīdi sevī nēsāju un lūdzos, ka Tētis parādī-tu, kas ir Alfas kursa turpinājums tām cietuma meitenēm, kas kursu ir izgāju-šas. Ir svarīgi, ka arī pēc Alfas varam nākt kopā, lasīt Vārdu, slavēt un lūgt. Tēmā par baznīcu un par to, kā turpināt, tieši runāju par to, ka viņām jau ir sava draudze, sava Ģertrūdes Iļģuciema cietuma draudze, sava mazā grupa, ka ar Alfa kursu nekas nebeidzas, viņas var kopā lasīt Bībeli, lūgt, aizlūgt cita par citu, iedrošināt un mīlēt cita citu. Vai tā cietuma vide nekļūtu par labāku vietu, kur pavadīt šo ieslodzījuma laiku? Atkal un atkal iedrošināsim un pārlieci-nāsim, ka viss sākas no viņām pašām. Tai pat laikā skatos uz lietām arī reālistiski un šobrīd grūti noticēt, ka bez kādiem cilvē-kiem, kas viņām palīdzētu dzīvot savu „mazās draudzes” dzīvi, tas tā būtu iespē-jams.

Protams, būtu brīnišķīgi, ja mēs uz-sāktu Alfa kursu arī vīriešiem ieslodzī-jumā. Ģertrūdē daži vīri jau runā par šādu kalpošanu, galvenais, kādam just aicinājumu

turpinājums no 7. lpp.

Mēs esam vietā, kur varam tikai lūgt: „Dievs, Tevi šeit ļoti, ļoti vajag. Ja kāds var ko mainīt, tad tikai Tu. Nāc, Kungs, Tu, te mēs pašas neko bez Tevis darīt nevaram.” Tas ir brīnišķīgs Dieva klātbūtnes un vadības piedzīvojums.

9

to aktīvi sākt un es ticu, ka arī šī komanda visai ātri izveidotos. Būtu lieliski, ja būtu arī Alfa kurss cietumsargiem. Tur nevar strādāt, ja ieslodzītos nemīli, bet kur gan lai mīlestību gūst, ja ne no Dieva. Tas liek aizdomāties par visu ieslodzījuma jēgu – vai mēs gribam, lai šie cilvēki atgriežas brī-vībā tādi paši, pie tam vēl uz laiku izrauti no dzīves sab i ed r ī bā? Vai arī mēs gribam, lai brīvībā atgrie-žas cilvēki, kas grib dzī-vot citādāk, dzīvot jēgpil-nu dzīvi? Cie-tuma vide un ieslodzījumā esošie cilvēki tiešām Tētim ir ļoti plašs darba lauks. Bet kā lai Viņš tur strādā, kā lai maina sirdis un dzīves, kā lai par Dievu uzzina, ja ne caur mums, tiem, kas Viņu jau pazīst un deg Viņa mīlestībā? Viņam vajag mūsu mutes un rokas, kājas, ka mēs ietu pie šiem cilvēkiem un ka Viņiem būtu iespēja iepazīt dzīvu Dievu.

Kā draudzes cilvēki var atbalstīt šo kalpošanu?

Noteikti būs vajadzīgi cilvēki, kas nāks kalpot nākamajos Alfa kursos. Tāpat arī idejas par kādu turpinājumu pēc Alfas ir iespējams realizēt tikai tad, ja ir cil-vēki, kas ir gatavi kalpot un atsaucas šim aicinājumam. Pieredze rāda, ka, ja vieni un tie paši cilvēki mēģina visu izdarīt un aizpildīt visas vietas, tad nekas labs neizdodas, Dievs taču arī negrib, lai mēs paguruši Viņam kal-

pojam. Jo vairāk mūsu būs, jo lielākas būs iespējas attīstīt šo kalpošanu. Tāpēc, ja kāds, šo lasot, jūt sevī Dieva aicināju-mu šai kalpošanai, dodiet ziņu!

Draudze noteikti var palīdzēt, par šo kalpošanu lūdzot. Mēs esam ļoti spilgti

piedzīvojušas, cik svarīga ir lūgšanu aizmu-gure, ka bez lūgšanas ne-var. Tāpēc ļoti priecājos, ka ir atsākušās Tezē lūgšanas, tās ir viens no mūsu atbalsta pun-ktiem. Lūgša-nu grupa par mums un cie-tuma meite-nēm, kā arī viņu ģimenēm, lūdz. Mums vajag daudz, daudz lūgšanu par šo kalpo-šanu, jo tur, kur tumsā iespīd gaisma, tumsa savas

pozīcijas tik viegli neatdod. Turpinot šo kalpošanu, mums no-

teikti būs nepieciešama finansiāla palī-dzība. Līdz šim ikreiz mielastu sagādājām, pagatavojām un aizvedām pašas un arī tā bija ļoti svētīga pieredze, taču ilgtermiņā pati komanda šo kursu finansiāli uzturēt nevar. Ikvienam ir iespēja šo kalpošanu atbalstīt ar mērķziedojumu draudzes kontā (ar norādi – Cietuma Alfai).

Ir ļoti jauki piedzīvot, kā jau tagad mēs, draudze, varam sadarboties un kopīgi kalpot– mums draudzes cilvēki ik pa laikam paga-tavo mielastam ko garšīgu – tad pašceptas smalkmaizītes, tad kādu kūku. Man šķiet, ka tas arī mūs pašus saliedē kādam vienotam mērķim. Vienai ieslodzītajai, kam nav tuvinie-

turpinājums 10. lpp.

Daļa no Cietuma Alfas komandas un mācītājs Rinalds Grants pirms došanās cietuma teritorijā.

10

ku, ir nepieciešama nauda, lai papildus vien-veidīgajai cietuma pārtikai, kas viņai ir pie-ejamia, klāt iegādātos kādus produktus, kas stiprina imunitāti. Tagad viens puisis no Ģer-trūdes viņai pusgada garumā regulāri šim mērķim pārskaita stipendiju; viņa ir parakstī-jusies, ka šo naudu tērēs tikai veselības stip-rināšanai, cigaretes un kafiju nepirks. Dievs dod iespējas un parāda cilvēkus - gan tos, kuriem vajag palīdzēt, gan tos, kas to var darīt un tie ir skaisti mīlestības darbi. Šī kalpošana cietumā ir iespēja arī mums pašiem, komandai, ļoti piedzīvot Dieva tuvumu. Kad tu tāds mazs cilvēks ej un saki: „Dievs, redzi, šeit es esmu, lieto mani,” un viņš ņem tevi un lieto, māca tev paļauties, jo savādāk tu nevari, savā spēkā tu neko mainīt nevari, tāpēc tu saki: „Nāc, Dievs, savā spē-kā un dari!” un tad tu ieraugi, ka Viņš nāk ar Savu spēku un dara, un kā vēl dara! Tāda liela ticības skola mums ir šī Cietuma Alfa.

“Nekad nebūtu domājusi, ka mani ceļi varētu aizvest uz kalpošanu cietumā! Pats vārds – cietums – jau vien var uzdzīt skudri-ņas. Taču, ejot šo dzīvi kopā ar Dievu, pār-steigumu netrūkst. Šī kalpošana ir pats labā-kais, kas ar mani ir noticis pēdējo mēnešu laikā. Ir tik skaisti vērot, ka darītājas esam nevis mēs, bet Dievs pats, un ka Viņš vēlas, lai cilvēki, kas ir krituši ārējos grēkos un ir sabiedrības atraidīti un izstumti, piedzīvotu un saņemtu mīlestību, par kuru tik dārgi maksāts. Ja arī man kādreiz tik bieži ir bijusi tiesājoša un noraidoša attieksme pret cilvē-kiem, kas atrodas ieslodzījumā, tad tieši caur šo kalpošanu Dievs mani māca mīlēt un pie-ņemt, neskatoties uz cilvēka stāvokli sabied-rībā, viņa tiesisko statusu vai arī to, ko viņš savā dzīvē labu vai ļaunu darījis,” savos ie-spaidos par šo kalpošanu dalās Linda.

Jautāta par to, kas pamudināja atsauk-ties šim aicinājumam, Daiga stāsta: “Izdzirdot ideju par kalpošanu cietumā, uz-reiz sajutu Dieva aicinājumu un pārliecību, ka man tas ir jādara. Es apzinos, ka dzīvē

esmu bijusi ļoti impulsīva un arī es esmu varējusi sastrādāt visādas lietas, bet, paldies Dievam, nekas tāds nav noticis, esmu no tā pasargāta. Kalpojot cietumā, ļoti spilgti dzīvē piedzīvoju Rakstu vietu: „Jo, kā ir viena mai-ze, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnie-ki.” /1.Kor. 10:17/ - mēs šajā pasaulē esam viens otram.

Cietumā redzu tādas pašas sievietes kā es - ar saviem plusiem un mīnusiem, labām un sliktām īpašībām, kas vienkārši kādā brī-dī, kādās dzīves krustcelēs ir kļūdījušās ne-daudz savādāk kā mēs. Prieks, ka caur mani kāds cilvēks var būt kaut nedaudz nokļuvis tuvāk Dievam – caur lekciju, sarunu vai aiz-lūgšanu, visu, kā vien Dievs mūs var lietot. Ir liels prieks arī par to, kāda ir izveidojusies mūsu komanda - esam kā viena roka, kā stipra dūre, kas viena otru var gan atbalstīt, gan papildināt, katru no mums Dievs lieto savā veidā. Un ir tik iedrošinoši redzēt, kā Dievs pie šīm sievietēm strādā! Slava Die-vam!”

“Šī Rakstu vieta, Jēzus vārdi bija mans galvenais aicinājums un dzinulis uzsākt šo kalpošanu, mans stiprinājums visā kalpoša-nas laikā,” stāsta Laura: ”Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Ma-na Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es

turpinājums no 9. lpp.

Ja arī man kādreiz tik bieži ir bijusi tiesājoša un noraidoša attiek-sme pret cilvēkiem, kas atrodas ieslo-dzījumā, tad tieši caur šo kalpošanu Dievs mani māca mīlēt un pieņemt, neskatoties uz cilvēka stāvokli sabied-rībā, viņa tiesisko statusu vai arī to, ko

viņš savā dzīvē labu vai ļaunu darījis.

11

biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi re-dzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai

pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sa-cīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem visma-zākajiem brāļiem, to

jūs esat Man darījuši." /Mt. 25:34-40/.

Cietumā redzu tādas pašas sievietes kā es - ar saviem plusiem un mīnusiem, labām un sliktām īpašībām, kas vienkārši kādā brīdī, kādās dzīves krustcelēs ir kļūdījušās nedaudz

savādāk kā mēs.

Ģertrūdes akadēmija—iespēja mums katram turpināt augt savā kristietības izpratnē, tepat Ģertrūdē tiekoties ar profesi-onāliem vieslektoriem, klausoties, mācoties, pavadot laiku diskusijās un Rakstu studijās.

Nodarbības notiks katra mēneša trešajā sestdienā plkst. 9.00—13.00 Vecās Ģertrūdes baznīcas Lutera zālē (pagrabstāvā, ieeja no baznīcas kreisās puses).

Pirmās četras nodarbības (15.01., 19.02., 19.03., 16.04.) būs par Veco Derību, tās vadīs viens no labākajiem šīs tēmas ekspertiem Latvijā—mācītājs Edgars Mažis.

Uzzini vairāk un piesakies dalībai Ģertrūdes akadēmijā, sākot no 15. decembra draudzes mājaslapā www.gertrude.lv vai draudzes kancelejā pie administratores Ingas (tālr. 67275707).

Pastorāts ir pulcēšanās kādās draudzes ģimenes mājās, lai kopīgi dalītos Kristus mācībā, uzklausītu vakara vadītāju sagatavoto tema-tisko uzrunu, dalītos mazajās grupās tuvākai sadraudzībai, kopīgai Bībeles tekstu apgūšanai un aizlūgšanām.

Pastorāts parasti sākas ar vieglu maltīti, slavēšanu un turpinās kā tematiska diskusija jaukā, brīvā un draudzīgā gaisotnē. Pašlaik mūsu draudzē notiek pieci dažādi pastorāti, kas ik pārnedēļas tiekas kādās mājās Rīgā un Rīgas rajonā.

Lai uzzinātu pastorātu tikšanās laikus un vietas un kādam no tiem pievienotos, raksti uz e-pastu: pastorati@gertrude.lv vai zvani pastorātu administrato-rei Zanei: +371 28354855.

Pastorāts ir draudzes sirds. Nāc – piedalies!

Vai Tev jau ir savs pastorāts?

Šajā ziņu izdevumā publicēto rakstu pilnās versijas lasi draudzes mājaslapā www.gertrude.lv!

ĢertrūdesĢertrūdesĢertrūdes akadēmijaakadēmijaakadēmija

12 WWW.GERTRUDE.LV

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes draudze Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010, Latvija

Nodokļu maksātāja reģistra Nr. 90000293463

AS Swedbank, konta Nr. LV40HABA0551005116532

Draudzes mācītājs: Rinalds Grants

tālr. +371 26318931,

e-pasts: macitajs@gertrude.lv

Pieņemšanas laiks: ceturtdienās

plkst. 15.00 – 17.30

Draudzes mācītājs: Krists Kalniņš

tālr. +371 27877717,

e-pasts: krists.kalnins@gertrude.lv

Pieņemšanas laiks: otrdienās

plkst. 16.00 – 18.00

Draudzes administratore: Inga Vilne

tālr. +371 67275707, +371 22002211,

e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Pieņemšanas laiki:

pirmdienās 10.00 – 14.00;

otrdienās 10.00 – 14.00;

trešdienās 14.00 – 19.00;

ceturtdienās 14.00 – 19.00;

svētdienās 9.00 – 14.00.

Dievkalpojumi notiek: ceturtdienās plkst. 19.00;

svētdienās plkst. 10.00;

slavēšanas dievkalpojums mēneša 1. un 3. svētdienā plkst. 12.30;

Ģimenes dievkalpojums mēneša 2. svētdienā plkst. 13.00.

Ziemassvētku cikla dievkalpojumi

svētdien, 12.12. plkst. 10.00 trešās Adventes dievkalpojums svētdien, 12.12. plkst. 13.00 ģimenes dievkalpojums ceturtdien, 16.12. plkst. 19.00 dievkalpojums

svētdien, 19.12. plkst. 10.00 ceturtās Adventes dievkalpojums svētdien, 19.12. plkst. 12.30 slavēšanas dievkalpojums ceturtdien, 23.12. plkst. 19.00 dievkalpojums

piektdien, 24.12. plkst. 13.00 ģimenes dievkalpojums piektdien, 24.12. plkst. 17.00 Ziemassvētku vakara dievkalpojums piektdien, 24.12. plkst. 19.00 Ziemassvētku vakara dievkalpojums sestdien, 25.12. plkst. 10.00 dievkalpojums pirmajos Ziemassvētkos svētdien, 26.12. plkst. 10.00 dievkalpojums otrajos Ziemassvētkos

ceturtdien, 30.12. plkst. 19.00 dievkalpojums piektdien, 31.12. plkst. 19.00 dievkalpojums Vecgada vakarā svētdien, 2.01. plkst. 10.00 dievkalpojums ceturtdien, 6.01. plkst. 19.00 Zvaigznes dienas dievkalpojums svētdien, 9.01. plkst. 10.00 iesvētību dievkalpojums