Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Decembris 2018nr. 193Pilsētas pašvaldībasinformatīvais izdevums
Jurģis Priedītis un Ivars Briedis
Notiks Ziemas mūzikas festivāls Lasiet 7. lpp.
Pieejams Valmieras plānotājs 2019. gadamLasiet 3. lpp.
Saņemta “Zaļās izcilības balva” Lasiet 2. lpp.
Korista un basģitārista satikšanāsZane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība
Viņi ar lepnumu izpilda Valmieras neoficiālo himnu – “Dziesma par Valmieru” – un ir vienisprātis, ka Valmieras puikas, neskatoties, cik dzimšanas dienas nosvinētas, spēj velnam izraut ūsas. Ivars Briedis, Valmieras Viestura vidusskolas kād reizējais direktors, kuram, aizejot pensijā, aktīvā rosīšanās nav apsīkusi, un Jurģis Priedītis, Valmieras biznesa inkubatora vadītājs. Viņi ir pēdējie kāda īpaša stāsta varoņi. Tajā, sagaidot Latvijas simtgadi, bijušas 12 sadarbības, tiekoties dažādas jomas pārstāvošiem valmieriešiem.
Ivars absolvējis Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolu (tagad Valmieras Valsts ģimnāzija). Toreizējais skolas direktors un vēstures skolotājs Pēteris Kampars iedvesmojis Ivaru izvēlēties skolotāja profesiju. Arī vēlāk, kad Ivars Briedis kļuva par Valmieras Viestura vidusskolas direktoru, skolotāja Kampara attieksme pret jauniešiem vienmēr prātā palikusi kā izcils
paraugs. Sirds darbs veikts 50 gadus, no tiem 26 aizvadīti Viesturskolā.
Vairākus gadu desmitus vēlāk arī Jurģis diplomu par vidējo izglītību saņēma Valmieras Valsts ģimnāzijā. Viņš pēc skolas beigšanas izvēlējās palikt Valmierā. Vispirms studijas Vidzemes Augstskolas Biznesa vadī bas programmā, pēc tam darbs Vid zemes Olimpiskajā centrā un Val mie ras Drāmas teātrī, papildus – koncertēšana kopā ar savu grupu “Age of Stones”. Tā kā gan darbs, gan vaļasprieks lielākoties bija nedēļas nogalē, pieņemts lēmums mainīt darba vietu. Pēc spēju pārbaudīšanas un prasmju uzlabošanas tirdzniecības sfērā pieņemts jauns izaicinājums – darbs finanšu sektorā. “Pēc pieciem bankā nostrādātiem gadiem sapratu, ka gribu atgriezties Valmierā, lai cik krāsaina un iespēju pilna nebūtu dzīve Rīgā. Te daudzus pazīstu, viss ir tuvu, tā ir ļoti liela priekšrocība. Rīgā daudz laika patērēts pie automašīnas stūres. Šogad aprīlī sāku darbu Valmieras biznesa inkubatorā. Strā dāju ar jauniem uzņēmējiem un
ne mirkli nenožēloju izvēli atgriezties,” stāsta Jurģis.
Abiem sarunas varoņiem mūzika ir sirdslieta. Gandrīz kā otra ģimene vienam ir Valmieras Kultūras centra senioru vīru koris “Baltie bērzi”, bet otram – grupa “Age of Stones”. “Ar dziedāšanu ir saistīts viss mans mūžs, lai gan pirmās atmiņas nevar dēvēt par pozitīvām. Skolā, izpildot PSRS himnu, nedaudz dīdījos. Par to matemātikas skolotājs, kurš bija arī kora vadītājs, blieza man ar rādāmo kociņu. Un to salauza. Ir teiciens – “kur dziesma skan, tur apstājies bez bēdas, jo ļauniem ļaudīm dziesmu nav”, kam pilnīgi piekrītu. Kociņš salūza, bet mīlestību pret mūziku nekas nav mazinājis,” atceras Ivars.
Jurģis piekrīt, ka te arī redzams Valmieras puiku raksturs. “Valmierie tis ir tāds, kāds “Dziesmā par Val mieru” – nedaudz revolucionārs, taisnīgs. Tas saskan ar raksturu, tāpēc vienmēr ir laba sajūta šo dziesmu izpildīt. Ar to beidzam mūsu grupas koncertus ikvienā pilsētā, lai tie, kuri vēl nezina,
Laura Moča,Valmieras pilsētas pašvaldība
Decembris Valmierā ik gadu tiek aizvadīts sportiskās noskaņās, godinot kā jaunos un daudzsološos, tā pieredzējušos un profesionālos sportistus, kuri aizvadītajā gadā guvuši augstus sasniegumus sportā, pārstāvējuši Valmieru valsts un starptautiskās sacensībās.
“Valmiera arvien konkrētāk iezīmē savu vietu Vidzemes, Latvijas un pat Eiropas mērogā kā sportiska, sportu mīloša vieta ar attīstītu sporta infrastruktūru, motivētiem un aizrautī
giem sportistiem, kā arī pārliecinošiem atbalstītājiem. Paldies ikvienam, kas ar savu darbu, neatlaidību, savu pārliecību un mērķtiecību ir cēlis Valmieras kā sporta galvaspilsētas tēlu. Paldies ikvienam, kurš savus panākumus sauc arī par pilsētas panākumiem un nes Valmieras vārdu pasaulē,” uzsver Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
13. decembrī norisinājās Jaunatnes sporta laureātu godināšanas ceremonija, sakot paldies treneriem un jaunajiem sportistiem, kuri uzrādījuši augstus rezultātus sportā 2018. gadā.
Pasākumā kopumā tika sveikti 107 sportisti, tostarp 69 sportisti 1.–3. vietu ieguvēji Latvijā, 38 sportisti par sasniegumiem starptautiskā līmenī vai dalību valsts izlasē, kuri pārstāvējuši Latviju pasaules, Eiropas vai Baltijas mēroga sacensībās. Sveikti arī 28 jauno sporta talantu treneri. Godalgas tika pasniegtas 15 dažādos sporta veidos: airēšanas slalomā, BMX riteņbraukšanā, badmintonā, basketbolā, peldēšanā, orientēšanās sportā, triatlonā, hokejā, svarcelšanā, futbolā, vieglatlētikā, kuģu modelismā, trases auto modelismā, kalnu slēpošanā un karatē.
Jauniešu sporta laureātu godināšanas ceremonijā kā īpašais viesis piedalījās vieglatlēte, Latvijas rekordiste šķēpa mešanā Madara Palameika, pastāstot par savu ceļu līdz augstajiem panākumiem, par motivāciju, grūtībām un spēju tās pārvarēt.
14. decembrī Valmieras Kultūras centrā tika godināti sporta entuziasti, treneri, sporta komandas un profesionālie sportisti, kuri 2018. gadā uzrādījuši īpaši augstus rezultātus
sportā. Kopumā pasākumā tika sveiktas
septiņas sporta komandas, 38 veterāni, astoņi juniori, 42 pieaugušie sportisti un 14 treneri.
Īpaši apbalvojumi “Par sasniegumiem sportā 2018. gadā” tika pasniegti trīs nominācijās “Gada sportists”, “Uzlecošā zvaigzne” un “Mūža ieguldījumu sportā”. Par Gada sportistu 2018 tika atzīts treka riteņbraucējs Ainārs Ķiksis. 2018. gadā Ainārs ne vien spējis sacensties ar labākajiem pasaules treka riteņbraucējiem Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas elites sacensībās, bet arī spējis labot pasaules meistaru rekordu sprinta un 750m distancē, izcīnot zelta medaļu. Losandželosā notiekošajā pasaules meistaru čempionātā Ainārs Ķiksis
sasniedza arī augsto 3. vietu komandu braucienā. Nominācijā “Uzlecošā zvaigznes 2018” balvas saņēma basketbolists Valters Vēveris un peldētājs Vitauts Jānis Siliņš.
Savukārt apbalvojums “Mūža ieguldījums” tika pasniegts sportu mīlo šai, sportu atbalstošai ģimenei, valmieriešiem, kuri savu dzīvi veltījuši sportam – bijušai basketbolistei, sporta skolotājai, tiesnesei Dairai Krauklei un bijušam basketbolistam, basketbola tiesnesim Egilam Krauklim.
Īpašs apsveikums, apzeltīta Valmieras izaugsmes medaļa un adīti tautisko rakstu cimdi ar spēka zīmēm un valmieriešu labām domām, par panākumiem Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs tika piešķirts bobslejistam Oskaram Melbārdim.
Godināti Valmieras sporta laureāti
Valmieras dziesmu iepazīst.” Ivars piekrīt, ka valmierieši ir ļoti patriotiski. Viņš, būdams viens no Augstākās Padomes deputātiem, kuri ar 1990. gada 4. maija vēsturisko balsojumu atjaunoja Latvijas Repub likas Satversmes
darbību, dziesmas vārdus par ūsu izraušanu velnam izpilda ar īpašu sajūtu. “Savas ūsas gan saglabāju,” piebilst Ivars, “baidīties nebija laika. Iekšējā pārliecība rosināja rīkoties.”
Turpinājums 3. lpp.
Paldies ikvienam, kurš savus panākumus sauc arī par
pilsētas panākumiem un nes Valmieras vārdu pasaulē!
Sveicam 2018.gada jaunatnes sporta laureātus!
2
Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieras pilsētas pašvaldība 2018. gadā ir saņēmusi Valsts vides dienesta (VVD) apbalvojumu “Zaļās izcilības balva”. Ar to tika apbalvoti 18 uzņēmumi un trīs pašvaldības, kas visaugstākajā līmenī ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, uzrunājot laureātus balvas pasniegšanas ceremonijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, uzsvēra: ““Zaļā izcilības balva” ir veids, kā mēs varam pateikt:
Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība
Saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 218 “Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā” tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) 1,5% no kadastrālās vērtības tiem fizisko un juridisko personu īpašumā, tiesiskā valdījumā vai lietošanā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem, kas paredzēti dzīvošanai, bet kuros nav deklarēta neviena persona.
Ja taksācijas gada 1. janvārī attiecīgajā mājoklī ir deklarēts vismaz viens iedzīvotājs, tiek piemērotas NĪN likmes 0,2%–0,6% apmērā no kadastrālās vērtības.
Valmieras pilsētas pašvaldība aicina izvērtēt personu deklarēšanas nepieciešamību attiecīgajos mājokļos līdz 2018. gada 31. decembrim.
Plašāka informācija pieejama, zvanot pa tālruni 64207128 vai rakstot [email protected].
Aicinām izmantot iespēju tau
pīt laiku un naudu, deklarējot savu dzīvesvietu elektroniski portālā www.latvija.lv. Uzsākot darbu, zilajā logā “TOP EPAKAL PO JUMI” izvēlieties pa kalpojumu “Dzīvesvietas deklarēšana”, autentificējieties kā inter netbankas, eparaksta vai eID kartes lietotājs un norādiet prasīto informāciju. Lai pārliecinātos, ka deklarāciju esat aizpildījuši pareizi, “TOP EPAKALPOJUMI” logā izvēlieties pakalpojumu “Mani dati iedzīvotāju reģistrā” un piedāvātā dokumenta astotajā lapā pārbaudiet ziņas par deklarētās dzīvesvietas adresi.
Savukārt, izmantojot pakalpojumu “Manā īpašumā deklarētās personas”, var noskaidrot, kurš ir deklarēts jūsu īpašumā.
Par nekustamā īpašuma nodokļa likmi
“Paldies, ka Latvijā ir tādi uzņēmēji!”, kā arī izcelt pozitīvos piemērus, lai ikviens spētu saskatīt ieguvumus zaļās apziņas integrēšanai savā darbībā un ikdienas procesos. Vēlos izcelt to, ka Valsts vides dienesta veidotajā “zaļajā sarakstā” tiek vērtēti ne tikai uzņēmumi, kas ir A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību veicēji, bet arī pašvaldības!”
Valmiera par savas atpazīstamības saukli ir izvēlējusies Dzīvojam zaļi! Pilsēta pierāda, ka ir iespējama industriālo teritoriju un dabas vides līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība. Valmieras pilsētas pašvaldības dome jau 2015.gadā apstiprināja Valmieras pilsētas vides deklarāciju. Tā ir pašvaldības labā griba, kas izteikta 14 ap
Saņemta “Zaļās izcilības balva” Inga Markava,Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2018. gada 29. novembra sēdē tika pieņemti saistošie noteikumi Nr. 314 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Valmierā”, kas tika izstrādāti, ņemot vērā nepieciešamību izteikt tos iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotamākā un pārskatāmākā formā. Saistošie noteikumi pieejami Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv.
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi iepriekšējā apmērā saglabāti nodokļu maksātājiem, kuri pretendē uz NĪN atvieglojumiem par vasaras terasēm vai vasaras kafejnīcām, par izglītības iestāžu audzēkņu komplekso ēdināšanu, par rūpnieciskās ražošanas ēkām, par viesnīcu ēkām, par regulāru filmu publisku demonstrēšanu, par ēkām, kuras iekļautas pilsētas nozīmes kultūrvēsturisko objektu sarakstā, un uzņēmums ir veicis to pārbūvi, kā rezultātā sa glabāts ēkas vēsturiskais veidols un arhitektoniskās vērtības, par būvniecības stadijā esošu daudzdzīvokļu māju un rūpnieciskās ražošanas ēku, uzņēmumiem par jaunuzceltām ēkām vai būves pārbūvi, uzņēmumiem par atjaunotām ēkām un citām NĪN atvieglojumu kategorijām.
NĪN atvieglojumus 2019. gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, varēs saņemt:
1) vientuļie pensionāri, ja nekustamais īpašums ir deklarētā dzīvesvieta, tas ir īpašumā vai valdījumā vismaz divus gadus un īpašums ne
Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem
tiek izmantots saimnieciskā darbībā – 50 % apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas;
2) I un II grupas invalīdi, ja nekustamais īpašums ir deklarētā dzīvesvieta, tas ir īpašumā vai valdījumā vismaz divus gadus, īpašums netiek izmantots saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no pensijas apmēra – 50 % apmērā no NĪN summas;
3) pensionāri, kuri vecāki par 70 gadiem, ja nekustamais īpašums ir deklarētā dzīvesvieta, tas ir īpašumā vai valdījumā vismaz divus gadus, īpašums netiek izmantots saimnieciskā darbībā un pensijas apmērs kopā ar piemaksu pie pensijas nepārsniedz 90% no minimālās mēneša darba algas, kas 2019. gadā sastādīs 387 EUR – 25% apmērā no NĪN summas.
Tāpat arī Valmieras pilsētas pašvaldība aicina pārliecināties par NĪN nomaksu, pretējā gadījumā atvieglojumi netiek piešķirti.
Atvieglojumi pēc saistošiem noteikumiem tiek piešķirti, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumus Valmieras pilsētas pašvaldībā aicinām iesniegt no 2019. gada 2. jan-vāra.
Arī 2019. gadā NĪN atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” saņems personas, kurām piešķirts trūcīgas, maznodrošinātas, politiski represētas vai daudzbērnu ģimenes statuss.
Plašāka informācija pieejama Valmieras pilsētas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, zvanot pa tālruni 64207128, 64207856 vai rakstot epastu [email protected].
Kristīne Melece,Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmieru kā dzīvesvietu norādījuši 25 010 cilvēku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu Valmierā 2018.gada 1.decembrī.
Latvijā ir vērojama negatīva iedzīvotāju skaita dinamika, taču Valmieras pozitīvie rādītāji skaidrojami ar iekšējo iedzīvotāju migrāciju. “Lai gan Latvijas iedzīvotāji dažādu apsvērumu, piemēram, profesionālās darbības, izglītības iegūšanas vietas un citu iemeslu dēļ maina dzīvesvietu, svarīgi, ka viņi paliek Latvijā, mācās, strādā un maksā nodokļus šeit – sev un savai valstij,” rādītājus komentē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pilsētas attīstības perspektīvā lielāks deklarēto iedzīvotāju skaits nodrošina arī lielākus pašvaldības budžeta ieņēmumus, līdz ar to ekonomiskāku infrastruktūras uzturēšanu un pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, veicina dinamiskāku attīstību. “Iedzīvotāju skaita pieaugums, pārsniedzot 25 tūkstošus, ir indikators, ka pilsēta attīstās pareizā – gan Latvijas, gan Valmieras iedzīvotājiem vajadzīgā un nozīmīgā – virzienā. Tas apliecina, ka Valmieras un valmieriešu kopīgi veidotais pilsētas piedāvājums ir pievilcīgs gan vecākiem, izvēloties savām atvasēm mācību iestādes vai interešu izglītību mākslā, mūzikā vai
sportā, gan darba ņēmējiem, savas jomas profesionāļiem, izvēloties darba vietu, gan uzņēmējiem, izveidojot un attīstot uzņēmējdarbību,” Valmieras pozitīvo iedzīvotāju skaita dinamiku raksturo J. Baiks.
Iedzīvotāju deklarēšanās jautājums Valmierā joprojām ir aktuāls. Tiek lēsts, ka ceturtā daļa pilsētā dzīvojošo nav deklarējušies savās dzīvesvietās. “Tas nozīmē, ka trīs valmierieši maksā par pilsētas infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, ko patiesībā lieto
Valmierā iedzīvotāju skaits pārsniedzis 25 tūkstošus
četri, jo par infrastruktūru ir jāmaksā neatkarīgi no lietotāju skaita,” situāciju skaidro J. Baiks. Deklarēšanos savā dzīvesvietā katram vajadzētu uztvert kā atbildību un lojalitāti vietai, kura izvēlēta par dzīvesvietu, lai pašvaldība varētu efektīvāk attīstīt tādas funkcijas kā infrastruktūras sakārtošana un pilnveidošana, pilsētvides labiekārtošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, uzņēmējdarbības sekmēšana, plašāku sociālā atbalsta iespēju nodrošināšana, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana, kā arī dzīvojamā fonda pieejamības veicināšana.
“Valmierā deklarēto iedzīvotāju skaitam palielinoties, mēs varam paplašināt valmieriešiem pieejamo priekšrocību,” uzsver J. Baiks.
ņemšanās punktos strādāt un attīstīt pilsētu ilgtspējīgi un videi draudzīgi. Iesaistoties Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai”, Valmieras pilsētas pašvaldība ir realizējusi 11 no iniciatīvai pieteiktajiem darbiem. Starp tiem ir dižpriežu marķēšana Kauguru vērī, pūču vērošanas nakts pārgājiens, Ģīmes upītes sakopšanas talka, Valmieras Vecpuišu parka pārbūve un Ģīmes dabas takas būvniecība, kā arī citi “zaļi projekti”.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes Attīstības un uzņēmējdarbības lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Klepers: “Valmieras pilsētas pašvaldība izsaka pateicību visiem, kas “kaldinājuši” iespēju būt zaļiem. Kā Latvijas līmeņa mikro lielpilsētai mums ir ļoti daudz kompromisu, kur ne viss darītais ir 100% zaļš. Ir daudz pārmantoto ietekmju. Taču ir arī ilgtspējīgas iniciatīvas, lai projekti būtu zaļāki, arī domājot par rūpniecību. Visi kopā mēs esam saskatījuši, ka zaļa dzīvesveida un zaļas vides kā kvalitātes zīmes uzturēšana – tā ir mūsu konkurētspējīgā priekšrocība arī pret Rīgu un citām Baltijas jūras reģiona lielpilsētām. Tāpēc Dzīvojam zaļi! ir ne tikai sauklis. Tas ir reāls redzējums un attieksme, ko mēs darām, un vērtība pilsētas attīstības turpināšanai”.
Uzņēmumi un pašvaldības VVD “Zaļā saraksta” statusu iegūst uz trīs gadiem. Šajā laikā tie bauda lielāku VVD uzticību. VVD “Zaļās izcilības balvas” pasniegšanu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Iedzīvotāju skaita pieaugums, pārsniedzot 25 tūkstošus, ir
indikators, ka pilsēta attīstās pareizā virzienā.
Apbalvojumu saņēma Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvji Līga Bieziņa un Andris Klepers
3
Zane Bulmeistare,SIA “VTU Valmiera”
SIA “VTU Valmiera” informē par izmaiņām skolēnu ziemas brīvlaikā, kā arī Ziemassvētku un Jaungada sagaidīšanas svētku laikā.
Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu reisi tiks veikti:
• 2018. gada 24. decembrī – kā svētdienā;
• 2018. gada 25. decembrī – kā svētdienā;
• 2018. gada 26. decembrī – kā svētdienā;
Izmaiņas autobusu kustībā svētku laikā• 2018. gada 31. decembrī – kā
svētdienā;• 2019. gada 1. janvārī – kā
svētdienā.Izmaiņas maršrutu autobusu kus
tības sarakstos gaidāmas skolēnu ziemas brīvlaikā, no 2018. gada 24. de-cembra līdz 2019. gada 6. janvārim (ieskaitot), kā arī 24., 25., 26., 31. de-cembrī un 2019. gada 1. janvārī. Saraksts skatāms uzņēmuma mājaslapas vtuvalmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi” – “Izmaiņas kustību sarakstos”.
Lai svētki aizvadīti bez starpgadī
Benita Brila,Vidzemes slimnīca
Lai uzlabotu rentgena (Rtg) izmeklējuma pieejamību Vidzemes slimnīcā, personāla darbs Diagnostiskās radioloģijas nodaļā organizēts tā, ka pacients, no rīta piesakoties, jau tajā pašā vai nākamajā dienā var doties uz Rtg izmeklējumu.
Lai saņemtu pakalpojumu, pacients ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu (nosūtījums ir obligāts) vispirms ierodas Poliklīnikas reģistratūrā 1. stāvā. Ja pacients nav nevienā
kategorijā, kas atbrīvota no pacientu iemaksas, samaksā pacienta iemaksu 2,85 EUR un dodas veikt izmeklējumu uz Diagnostiskās radioloģijas nodaļu 4. stāvā, kur Rtg kabineta darba laiks darbdienās ir no plkst. 8.00 līdz 17.00.
Izmeklējuma apraksts jeb atbilde tiek sagatavota 2–3 darbdienu laikā. Pacientu ērtībām – nav jābrauc pēc atbildes uz Poliklīniku – apraksts elektroniski tiek nosūtīts uz pacienta norādīto epastu, kā arī viņa ģimenes ārstam.
Rūpējoties par pacientu drošību
Rentgena izmeklējumi kļūst vēl pieejamāki
Turpinājums no 1. lpp.
“Atceros, ka stāvu pieturā pie “Laimas” veikala un pretī plīvo Padomju Savienības karogs. Atceros arī barikādes. Bijām laukos, televīzijā rādīja daudz tanku. Puikam tas, protams, bija interesanti, daudz jau neko nesapratu, bet to, ka dīvaina sajūta gaisā bija, to gan zināju,” atceras Jurģis. “Tāpēc ciemojos skolās un par pieredzēto stāstu. 4. maija Deklarācijas kluba un Okupācijas muzeja mērķis ir jauniešiem ne tikai skaidrot faktus, bet arī nodot tālāk pieredzēto, emocijas. Tas ir ļoti svarīgi. Redzu, ka skolēniem ir interese, tas ir pavisam citādāk, ja kāds izstāsta, kā tas viss notika klātienē, nevis lasīt vēsturisku skaidrojumu,” uzskata Ivars.
Līdzīgs skatījums par pieredzes gūšanu ir arī Valmieras biznesa inkubatorā. Tur sagaida sunītis Pipars, apkārt virmo idejas, ko jaunie uzņēmēji sakārto plānos un uzdevumos, un Jurģis stāsta, ka liels uzsvars ir pieredzes stāstiem un zināšanu nodošanai. “Atbalsta iespējas ir plašas, jautājums, kādu darbu katrs iegulda, lai ideju īstenotu.” Ivars piebilst, ka ļoti patīkot lasīt pieredzes stāstus par uzņēmīgiem cilvēkiem, kas atrod ceļu, kā savas ieceres īstenot. Arī kādu savu skolēnu pamanot laikrakstu slejās. Savukārt, jautāts, kāds bijis skolas gados, Ivars norāda: “Paipuisītis nebiju. Atceros 3. klasē uz lielas skolas palodzes skaistu kallu. Ar puišiem to cilājām. Vienā reizē ceļu, bet, kā Pēteris Lūcis teicis, “paliek tikai līkumiņš rokā”. Rakstāmās spalvas sadūrām kā balstu, bet stundas laikā puķe pēkšņi nokrita. Visu vasaru slēpos no skolotājas, lai
viņa neīstenotu draudus par nepārcelšanu nākamajā klasē. Otrs spilgtākais gadījums jau vidusskolā. Pēdējā mācību dienā izdomājām, ka nav ko nīkt skolā, dosimies ar plostu pa Gauju. Paņēmām pie Mēbeļu kombināta plostu un prom bijām. Pie Sietiņieža ceļš apstājās, tur arī nakšņojām. Tas gan neliedza nākamajā rītā nokavēt pirmo autobusu atpakaļ uz Valmieru, jo pamanījāmies arī gravī pie pieturas nedaudz aizmigt.”
Tuvojoties Ziemassvētkiem, abi kungi aicina svētkos atrast īpašo noskaņu un sajūtu, otrā plānā atliekot materiālās vērtības. “Nevēlos, lai manam dēlam Ziemassvētki saistītos tikai ar materiālām dāvanām. Arī būt kopā ar ģimeni ir dāvana, kopā iet pēc eglītes, gatavot mielastu. Šis laiks rosina padomāt, ka materiālo vērtību izvirzīšana priekšplānā liek pieņemt lēmumus, ko nemaz negribam piepildīt. Tā arī sevi sabeidzam. Novēlu katram atrast to īpašo, ko grib piepildīt, un to arī paveikt! Ar gribēšanu nepietiek, ir jādara! To novēroju arī darbā ar jaunajiem uzņēmējiem. Protams, kad sāk darīt, rodas arī problēmas, bet arī tā ir laba ziņa – iemācāmies kaut ko jaunu, meklējam risinājumu,” uzskata Jurģis. “Skatīties un griezties saules virzienā, jo ēnas pusi – par ko sūdzēties, kreņķēties, ko pārmest – mēs vienmēr varam atrast. Darīsim labus darbus,
Korista un basģitārista satikšanāslai veicas Latvijai otrajā gadu simtā!” piekrīt Ivars.
Dažādās jomās strādājošu valmieriešu satikšanās, sagaidot Latvijas simtgadi, ir Valmieras pilsētas pašvaldības aicinājums paskatīties, cik atšķirīgi esam, vienlaikus ieraugot līdzības. Stāsta varoņi akcijā iesaistās brīvprātīgi un iepazīst cits cita ikdienu. Viņi ne tikai “apmainās” stāstiem, bet arī uzzina, kādu papildinājumu viņa stāstam “rakstītu” otrs varonis. “Rakstnieka” lomā iejutās: aktrise Ruta Birgere un māksliniece Malvīne Mennika, bibliotekāre Anita Apine un spēkavīrs Mārtiņš Krūze, daiļslidotāja Lueta Siliņa un koklētāja Dace Priedīte, pirmsskolas izglītības skolotāja Inita Miglava un karavīrs Vilnis Pavlovičs, SIA “VTU Valmiera” autobusa vadītājs Edgars Zaķis un Valmieras Drāmas teātra dekoratore un pilsētas svētku noformējuma autore Inta Skrastiņa, vecmāte Antra Kupriša un fotogrāfs Raivo Sarelainens, vēsturnieks Alberts Rokpelnis un pavāre Inita Korne, rokdarbniece Maiga Antonija Brivka un kolāžu meistare Egija Zīrāpa, diriģente Inga Zirne un kinoloģe Diāna Koka, orientieriste Inguna Valdmane un personāla speciāliste Gunta Vintere, dzejniece Daina Sirmā un ugunsdzēsējs glābējs Jānis Skrastiņš, kā arī korists Ivars Briedis un basģitārists Jurģis Priedītis.
Līdz 2018. gada izskaņai izstāde “Neparastās sadarbības”, kur fotogrāfijās iemūžinātas visas 12 rado šās satikšanās, skatāma Valmieras integrētajā bibliotēkā. Visus stāstus iespējams lasīt mājaslapā www.valmiera.lv,sadaļā “Kultūra” – “Latvijai 100” – “Radošās sadarbības”.
Liene Zālīte,Valmieras pilsētas pašvaldība
No decembra sākuma Valmieras Tūrisma informācijas centrā Rīgas ielā 10 iespējams apskatīt un iegādāties Valmieras plānotāju 2019. gadam. Plānotāja cena: 3,85 EUR.
Plānotājā iekļauts motivējošs novēlējums 2019. gadam, tajā ir 12 fotogrāfijas, kas atrodamas arī Valmieras sienas kalendārā 2019. gadam. Šīs fotogrāfijas papildinātas ar atbilstošiem grafiskiem elementiem, kas plānotāja dizainu padara īpaši pievilcīgu. Tāpat, iesākoties katram jaunam mēnesim,
iespējams to saplānot, veidojot svarīgāko darbu sarakstu. Nobeigumā paredzēta vieta arī piezīmēm.
Plānotājā ir publicēti arī nozīmīgākie 2019. gada notikumi Latvijā un Valmierā.
Valmieras plānotājs 2019. gadam izdots ierobežotā daudzumā.
Jāpiemin, ka Valmieras Tūrisma informācijas centrā joprojām iespējams iegādāties arī Valmieras sienas kalendāru 2019. gadam – 2,50 EUR. Plašāka informācija par sienas kalendāru mājaslapā www.valmiera.lv un www.visit.valmiera.lv.
Pieejams Valmieras plānotājs 2019. gadam
Valmieras plānotājs 2019. gadam var būt noderīga un praktiska dāvana Ziemassvētkos un Jaunajā gadā
Zane Bulmeistare,SIA “VTU Valmiera”
Valsts SIA “Autotransporta direkcija” apstiprinājusi izmaiņas līgumsoda apmērā par braukšanu bez biļetes SIA “VTU Valmiera” reģionālajos starppilsētu un vietējas nozīmes maršrutu autobusos, nosakot, ka minimālais līgumsoda apmērs ir 22 EUR. Līgumsoda apmērs par bagāžas un dzīvnieka pārvadāšanu bez biļetes – 5 EUR. Izmaiņas spēkā stāsies 2019. gada 15. janvārī.
Kā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”, ja pēc līgumsoda piemērošanas pasažieris vēlas turpināt braucienu, viņam ir pienākums iegādāties braukšanas biļeti. Līgumsodu var samaksāt uzreiz sabiedriskajā transportlīdzeklī. Šādā gadījumā kontrolieris bezbiļetniekam izsniegs kvīti par līgumsoda samaksu. Pasažierim pastāv iespēja sodu samaksāt arī vēlāk – uzrādot personu apliecinošu dokumentu, kontrolieris noformēs rēķinu. Savukārt, ja pasažieris atsakās maksāt līgumsodu un nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kontrolierim ir tiesības izsēdināt bezbiļetnieku, kā arī pieaicināt policijas darbinieku situācijas atrisināšanai.
Izmaiņas līgumsoda apmērā par braukšanu bez biļetes
Bērnu vecumā līdz 15 gadiem šādā situācijā ir jānogādā tuvākajā policijas iecirknī.
Līgumsods par braukšanu bez biļetes SIA “VTU Valmiera” Valmieras pilsētas maršrutu autobusos paliks nemainīgs – 8 EUR.
Uzņēmums atgādina, ka sabiedriskā transporta vadītājam ir pienākums braukšanas biļeti izsniegt, bet pasažierim – to saņemt un glabāt līdz brauciena beigām.
un personāla darba ērtībām, kopš septembra Vidzemes slimnīcā rentgena izmeklējumi tiek veikti ar divām Phillips jaunākās paaudzes tiešā digitālā rentgena iekārtām DigitalDiag-nost. Kā skaidro Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Ingus Supe, izmeklējums ar jauno iekārtu ir pacientam drošāks, jo notiek ievērojami īsākā laikā. Digitālās tehnoloģijas ļauj dažās sekundēs iegūt attēlu un to parādīt uz ekrāna tālākai apstrādei un analīzei.
Jaunās iekārtas būtiska priekšrocība ir arī manuāli vadāmā rentgen
Tuvojoties Ziemassvētkiem, abi kungi aicina svētkos atrast īpašo noskaņu un
sajūtu, otrā plānā atliekot materiālās vērtības.
jumiem, SIA “VTU Valmiera” aicina būt atbildīgiem satiksmes dalībniekiem un nesēsties pie stūres alkohola reibumā. Uzņēmums atgādina par iespēju veikt alkohola koncentrācijas izelpā mērījumus SIA “VTU Valmiera” caurlaides punktā (Kocēnu novads, Kocēnu pagasts, “Brandeļi”) no plkst. 5.00 līdz 24.00, kā arī Valmieras pilsētas, Valkas, Rūjienas un Smiltenes autoostā iestāžu darba laikā. Arī svētku laikā darbalaiks minētajās vietās nemainīsies un pārbaudes ar alkometru būs pieejamas (maksas pakalpojums).
staru lampa – lai veiktu izmeklējumu, personāls kustina un groza to, nevis pacientu, kuram kustības var sagādāt neērtības vai pat sāpes.
Pieteikšanās uz Rtg izmeklējumu – poliklīnikas reģistratūrā, zvanot pa tālruni 64202601, 64202603 vai elek troniski: www.vidzemesslimnica.lv/epieraksts, izmantojot jauno tiešsaistes sistēmu, kas ļauj klientam ātrāk un ērtāk veikt pierakstu izmeklējumiem un konsultācijām.
4
Valmierietis atzīmē 102. dzimšanas dienuLiene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība
11. decembrī 102. dzimšanas dienu atzīmēja valmierietis Jānis Rozenblats. Viņu jubilejā Valmieras pilsētas pansionātā “Valmiera” vienlaikus ar jubilāra ģimeni sveica Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece un pansionāta “Valmiera” direktore Teiksma Taube.
Valmieras pilsētas pansionāta “Valmiera” direktore T. Taube, sveicot Jāni jubilejā, pastāstīja, ka 2018. gada 18. oktobrī apritēja 10 gadi, kopš viņš pārcēlies dzīvot pansionātā un viņi abi ir pazīstami. Viņa Jāni raksturo kā ļoti principiālu un patstāvīgu, viņš nerunājot lieku, bet ir ļoti tiešs, turklāt viņam esot noteikta kārtība, kas jāievēro. “Jānis prot svinēt dzīvi, viņš negaida no citiem, bet svētkus prot sev radīt pats. Gadiem ejot, viņš aizvien vairāk novērtē katru dienu, katru tuvinieku apciemojumu, tas viņu ceļ spārnos un uzlabo garastāvokli,” tā saka Teiksma Taube par Jāni.
Savukārt Jāņa ģimene priecājas kopā ar viņu par krietno gadu skaitu un bagāto mūžu. Jāņa meita, kura atbraukusi ciemos no Aizputes, dalījās savās pirmajās bērnības atmiņās par tēti, kas iemūžinātas arī fotogrāfijā: “Man bija četri gadi. Fotogrāfija tika uzņemta radinieku kāzās, kas notika maijā. Tētis mani tur rokās baltu ziedu ābeļdārzā”. Meita pastāstīja, ka Jānis ir bijis stingrs, savus bērnus audzinot: “Nevar zināt, kādi mēs būtu sanākuši, ja tētis tāds nebūtu.” Tāpat
viņa atklāja, ka viņš dzīves laikā bijis diezgan noslēgts, vairāk vienpatis. Jānim vienmēr svarīgi bijis tas, lai viņš pats būtu savas dzīves noteicējs.
Jānis Rozenblats ir dzimis 1916. gadā Trikātas pusē, audzis divu bērnu ģimenē. Jāņa tēvs bijis prasmīgs kalējs, bet māte audzinājusi dēlus un rūpējusies par māju.
Skolas gaitas Jānis uzsāka Abulskolā, bet vēlāk devās izglītoties uz Rīgu. Kungs apguva atslēdznieka profesiju. Sava bagātā mūža laikā strādājis aptuveni 20 dažādās darbavietās. Pēc dienesta Latvijas armijā Jānis darbojās Valsts elektrotehniskajā fabrikā, kur strādāja līdz Otrā pasaules kara sākumam. Kara laikā viņš tika iesaukts Aviācijas dienestā, kur sagatavoja Aviācijas skolas (Grobiņa) audzēkņiem mācībām nepieciešamās lidmašīnas. Viņš darījis visus tehniskos darbus. Pēc Aviācijas skolas slēgšanas Jānis tika
Vēlam Jānim Rozenblatam stipru veselību, možu garu un dzīvesprieku!
nosūtīts uz fronti, kur pildīja bortmehāniķa pienākumus, rūpējoties par to, lai lidaparāti būtu tehniski labā stāvoklī. Vēlāk Jānis tika nosūtīts uz Dāniju, kur ieguva izpletņlēcēja prasmes. Praksē šīs iemaņas nenācās izmantot, jo tika pārvietots uz Kaļiņingradu (toreiz Kēnigsberga). Pēc kāda laika tika nosūtīts uz darba nometni Urālu kalnos, kur divus gadus bija smagi jāstrādā azbesta lauztuvēs.
Jānim ir divas meitas un dēls. Viņš ļoti lepojas ar prāvo mazbērnu un mazmazbērnu pulciņu. Lielāko daļu sava mūža Jānis strādājis par šoferi. Viņš izvadājis kinofilmas bijušā Valmieras rajona teritorijā, kā arī strādājis Smiltenē SIA “8 CBR”, pārvadājot smago tehniku – šī ir pēdējā darbavieta pirms došanās pensijā. Sirmais kungs pensijas gadus pavadījis Lizdēnos, reizēm labojis automašīnas un palīdzējis dažādos darbos radiem un draugiem.
Biruta Uzāre,biedrība “Valmieras pilsētas pensionārs”
Pulciņu nodarbības:• trešdienāsplkst. 11.00unpiekt-
dienās plkst. 10.00 vingrošana 1. gr.;
• otrdienās plkst. 12.15 un piekt-dienās plkst. 11.15 vingrošana 2. gr.;
• otrdienās plkst. 10.00 un ceturt-dienās plkst. 9.30 Valmieras Kultūras centrā deju kopas mēģinājums;
• otrdienās14.00 šlāgergrupas mēģinājums;
• trešdienās14.00 novusa spēle; • ceturtdienās plkst. 10.00 zolītes
spēle; • ceturtdienās plkst. 11.00 angļu
valoda; • 9. un 23. janvārī plkst. 12.00 rokdarbu pulciņš “Made”; • 11. janvārīplkst. 12.30 dārzkopju
pulciņš; • 13. janvārīplkst. 10.00un21. jan-
Darba plāns janvārim “Atvasarā”
vārī plkst. 19.00 šaha sekcijas turnīri;
• pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 11.00 nūjošanas nodarbības.
Pasākumi:• 8. janvārī plkst. 12.00 tikšanās ar
astropsiholoģi O. Meļķi; • 9. janvārīplkst. 10.00 politiski re
presēto biedrības valdes sēde; • 16. janvārīplkst. 10.00 pensionā
ru biedrības valdes sēde; • 25. janvārī plkst. 12.30 groziņu
pēcpusdiena. • pirmdienāsnoplkst. 11.00 diabē
ta biedrības dienas. Par bezmaksas juridiskajām kon
sultācijām lūgums sazināties ar biedrības dežurantēm. Pensionāru biedrības dežurantes strādās no otrdienas līdz piektdienai no plkst.10.00 līdz 17.00.
Biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” sveic savus biedrus Ziemassvētkos!
Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldība
Jau otro gadu Ziemassvētku tirdziņā Vācijas pilsētā Hallē (Vestfālene) piedalījās valmierieši, ne tikai piedāvājot iegādāties Valmierā un citviet Vidzemē ražotas skaistas dāvaniņas, bet arī aicinot apmeklēt Valmieru.
“Tā kā piedalījāmies jau otro gadu, zinājām, ko visvairāk pircēji Vācijā gaida. Un tās ir vilnas zeķes. Adīti zeķu pāri “pazuda” ļoti ātri. Kāda sieviete, kura vienmēr Ziemassvētkos tuviniekiem sarūpē dāvaniņas – roku darbu, savai kuplajai ģimenei nopirka 12 pārus zeķu. Pērn Halles iedzīvotāji iepazina Valmiermuižas produkciju, kas bija iecienīts pirkums arī šogad. Tirdziņa apmeklētājiem garšoja arī Latvijas medus,” stāsta Valmieras delegācijas pārstāve Elīna Sokolova-Luca.
“Daudzi, kuri apmeklēja mūsu stendu, bija viesojušies Latvijā un Valmierā. Viņiem Latvija šķiet jauka un mierīga valsts ar skaistām pludmalēm, dabu un mierpilnu atpūtu, neesot cilvēku pūlī. Stāstījām par Valmieru un Vidzemi, aicinājām ciemos. Pārsteigums, ka kāds kungs interesējās par iespēju studēt Vidzemes Augstskolā. Varbūt nākamgad maģistrantūrā mums būs students no Vācijas,” turpina Elīna. Savukārt jau pirmajā viesošanās vakarā Valmiermuižas produkciju iegādājās kāds puisis, kurš pirms trim gadiem bija piedalījies ekskursijā Valmiermuižas alus darītavā. Valmieras delegācija bija ielūgta arī uz tradicionālo kafijas un kūkas
baudīšanu Halles pašvaldībā, pārrunājot pilsētu sadraudzību.
Iecerēts, ka nākamgad, turpinot veiksmīgo sadarbību, Simjūda vai Ziemassvētku tirdziņā Valmierā pirmo reizi piedalīsies Halles delegācija. Halles pašvaldības pārstāvji izteikuši vēlmi apmeklēt arī vasaras saul griežu svinības, iepazīstot tradīcijas un Latvijas dabas krāšņumu. “Mūsu stends – koka namiņš – katru vakaru tika aizvērts pēdējais. Runājāmies ar apmeklētājiem, dziedājām Ziemassvētku dziesmas. Pēdējā vakarā iesaistījās visi, pat darbinieki, kuri tobrīd demontēja skatuvi. Tas bija ļoti jauks Ziemassvētku gaidīšanas laiks.Var šķist, ka Valmiera ir maza vieta un par mums neko daudz nezina, bet vāciešiem mēs šķietam interesanta un skaista pilsēta, ko apmeklēt. Turklāt, lidojot atpakaļ, biju lidmašīnā ar Valmieras vārdu. Varbūt nemaz tik mazi neesam,” tā Elīna.
Vāciešiem tirdziņa laikā bija iespēja iegādāties “Fonda “Iespēju tilts””, Valmieras invalīdu biedrības “Atspēriens” un tautas lietišķās mākslas studijas “Valmiera” dalībnieku sarūpētas adītas zeķes un cimdus, muižas vīnus “Cremon”, mājražotāja Jāņa Eiduka gatavotas piparkūkas, Andra Jakovļeva sarūpētu tēju, Modra Laursona piedāvāto medu un sveces, Ievas Mežapuķes darinātās pērļu aproces, Vinetas Veinbergas izgatavotos “maučus”, kā arī Valmiermuižas alus darītavas, garškopju kustības “Gardu Muti” dzērienus un našķus un “Dzērienu fabrika” sarūpētu Latvijas balzamu.
No Valmieras uz tirdziņu Hallē devās Vidzemes Augstskolas pasāku mu organizatore Elīna SokolovaLuca,Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvents Paulis Rumba, Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības nodaļas ārējo sakaru organizators, projektu vadītājs Jānis Bērziņš un Valmieras Valsts ģimnāzijas transportlīdzekļa vadītājs Agris Rocis.
Halle Vācijā oficiāli Valmieras sadraudzības pilsēta ir kopš 2011. gada, savukārt ar Giterslo apriņķi šogad atzīmēta 26. sadarbības gadadiena.
Valmierieši Ziemassvētku tirdziņā Vācijā
Karlīne Cercina,mākslas “Galerija Laipa”
2018. gada nogalē mākslas “Galerijā Laipa” Stacijas ielā 37 notiks projekts “Vēlās brokastis uz Laipas”.
Tas veidots kā starpkultūru dialogs, nojaucot stereotipus, ļaujot iepazīt citas kultūras caur mākslas un garšas prizmu. Vizuālā māksla iedves mo, taču nereti tā var būt arī nesaprotama, tādēļ aicinām vairākas gleznotājas vadīt kopīgu gleznošanu, izceļot dažādu tautu temperamentus, rokrakstus un detaļas. Mākslas sajūtas papildināsim ar garšas kārpiņu lutināšanu, ceļot galdā dažādu kultūru ēdienus. Izgaršojot un piedaloties tapšanas procesā kopīgi sajutīsim dažādo kultūras baudu daudzveidību. Skanot liegai franču, itāļu un armēņu mūzikai, da
līsimies pieredzē, iztaujāsim viesus un noskaidrosim tautu atšķirības, paražas un īpatnības. Jautāsim, kādēļ Latvija ir kļuvusi par mājvietu un kā mūs redz mazākumtautības pārstāvji, kas šeit dzīvo. Leposimies ar savu valsti un mācīsimies viesmīlību. Pieņemt ir vieglāk, ja iepazīsti un izproti.
Projekta laikā tiks organizētas “Vēlās brokastis uz Laipas” no plkst. 12.00 līdz 15.00:
• 22. decembrī “Vēlās brokastis uz Laipas” armēņu gaumē. Īpašie viesi Karine Paronyanc un Hasmika Nurid-zanja;
• 29. decembrī “Vēlās brokastis uz Laipas” itāļu gaumē. Īpašie viesi Jana Nesteroviča ar draugiem.
Brokastu laikā baudīsim un “pabarosim” maņas ar kultūru īpatnībām, praktiski iesaistoties gan ēdiena gata
vošanā, gan gleznošanā un pats galvenais – savstarpējā dialogā.
Īpaši tiek aicinātas ģimenes ar bērniem. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iepriekš pieteikties, rakstot epastu [email protected] vai zvanot pa tālruni 26169449. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Jāpiemin, ka pirmās “Vēlās brokastis uz Laipas” notika 15. decembrī, kur bija iespējams tikties ar harizmātisko mākslinieci Patriciju Brekti un viņas dzīvesbiedru – francūzi Xavjeru Pan-netier. Kopīgi tika gatavotas franču crepes jeb pēc īpašas receptes gatavotas plānās pankūkas.
Projekts tapis ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu, kā arī sadarbībā ar Valmieras novada fondu.
Vēlās brokastis uz Laipas
5
Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība
Decembra sākumā Tautas Harmonijas centrā notika Valmieras Jauniešu domes jauniešu organizētā apbalvojuma “Valmieras Jauniešu gada balva 2018” pasniegšana.
“Valmieras Jauniešu gada balva” jau astoto gadu vieno Valmieras pilsētas aktīvākos jauniešus, uzņēmumus un iestādes. Apbalvojumus pasnie-dza 9 nominācijās:
• Gada pasākums jauniešiem –“Viesturietis un Viesturiete”. Pasākums norisinās reizi divos gados, piesaistot daudz atbalstītāju un skatītāju. Pasākumam dalībnieki gatavojas vairākus mēnešus iepriekš;
• Gada jauniešu projekts – Eras-mus+ jauniešu apmaiņa“Businessfor impact”. Valmieras novada fonda – Jauniešu ideju laboratorijas un ārzemju brīvprātīgo kopīgi organizēta Erasmus+ jauniešus apmaiņa par sociālo uzņēmējdarbību, kas norisinājās 2018.gada vasarā Valmierā un apkārtējos novados. Tā vienoja jauniešus no sešām valstīm. Apmaiņas procesu virzīja un īstenoja jaunieši, izrādot iniciatīvu, uzrakstot kopīgi pieteikumu, saplānojot aktivitātes, organizatoriskos jautājumus, apmaiņas programmu, vadot aktivitātes un darbnīcas;
• Gada brīvprātīgais – Elīna Ak-mentiņa. Viņa ir izpalīdzīga, nesavtīga, komunikabla un viņai patīk darbs ar cilvēkiem. Elīna vienmēr ir gatava jauniem izaicinājumiem. Ikvienu darbu Elīna dara no sirds, sākot ar patversmes suņu izvešanu pastaigā līdz pat Baltijas jūras piekrastes sakopšanai. Viņa negaida par darbu atalgo
Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība
2018. gada 29. novembra Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē lemts par atbalstu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) virzīšanai valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai.
Šāds lēmums pieņemts saistībā ar izmaiņām Vispārējās izglītības likuma un Pārejas noteikumos. Tie paredz, ka pašvaldības, kā padotībā ir ģimnāzijas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par ģimnāziju nosaukumu maiņu vai likvidācijas, vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2021. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā.
Lai varētu lemt par atbalstu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai, bija nepieciešams izvērtēt skolas atbilstību Ministru Kabineta noteiktajiem kritērijiem, piemēram, skolēnu kopējiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un atbilstošam skolēnu skaitam. Uz valsts ģimnāzijas statusu republikas nozīmes pilsētās var pretendēt izglītības iestāde, kurā 10. līdz 12. klasē mācās ne mazāk kā 180 izglītojamie. VPĢ 10. līdz 12. klasē 2018./2019. mācību gadā ir 286 skolēni, bet 7. līdz 9. klasē – 289 skolēni. Turklāt valsts ģimnāzijas statusu var piešķirt izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas un daļējas pamatizglītības programmas no 7. līdz 9. klasei.
“Valsts ģimnāzijas statusa piešķir
jumu, bet gan no tā smeļas pozitīvu enerģiju un dalās tajā ar citiem;
• Gada vieta jauniešiem – Val-mierasJauniešumāja. Tā ir vieta, kur ikviens ir laipni gaidīts, lai atrastu jaunus domubiedrus, kopā plānotu un rakstītu projektus, kas veicinātu Jauniešu mājas tēlu. Tāpat Jauniešu mājā tiek nodrošinātas lietderīgas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes un dažādi interesanti pasākumi;
• Gada jauniešu lieldraugs – Vi-dzemes Olimpiskais centrs. Par atbalstu pasākumos, kuros piedalās skolēni;
• Gada jaunatnes darbinieks –Mārtiņš Birnis un Sindija Virse. Mārtiņš ir cilvēks, mūzika, atbalsts, draugs. Viņš ir ne tikai iedvesmojošs skolotājs, bet arī lielisks sarunu biedrs un atbalsts, kad skolēniem tas nepieciešams visvairāk. Tāpat viņš spēj aizraut ikvienu ar savu degsmi pret dzīvi. Skolotājs, bez kura nav iedomājama Valmieras Valsts ģimnāzijas dzīve. Turklāt viņš esot arī orķestra karalis. Savukārt Sindija vienmēr bijusi sabiedriski aktīva jauniete. Viņai ir pieredze brīvprātīgā darba vadīšanā, koordinējot Valmieras Jauniešu dienu un Vidzeme Fashion pasākuma brīvprātīgos palīgus. Šobrīd Sindija ir valdes priekšsēdētāja biedrībā “Valmieras divi krasti”;
• Gada izaugsme – VALMIERA GLASS/VIDZEMES AUGSTSKOLA sporta organizācija. Atbrīvojoties Valmieras komandas vietai augstākajā divīzijā, kas sakrita ar Latvijas – Igaunijas apvienotās līgas izveidošanos, ļoti ātri bija jāpārorganizē kluba darbība augstākā līmenī. Šī pati organizācija pārvalda arī futbolu. Uztei
cama organizācijas darbība un spēja darboties gan basketbola, gan futbola valsts augstākajās līmeņa līgās;
• Gada jaunatnes organizācija/apvienība – VIBJO “Sudraba ZIRG’s”. Tie ir iedvesmojoši jaunieši, kuri darbojas Valmieras integrētajā bibliotēkā, organizējot dažādus pasākumus gan bērniem, gan jauniešiem, kā arī veido video sižetus YouTube.com kanālam, attīstot visdažādākās jauniešu prasmes;
• Gada jaunietis –Samanta Ber-ga un Elizabete Ločmele. Samanta ir Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas koordinatore un aktīva Valmieras Jauniešu domes dalībniece. Iepriekšējā gada laikā popularizējusi Valmieru vairākos starptautiskos projektos. Viņa bijusi arī iniciatore Facebook.com grupai, kas aicina cilvēkus dalīties ar iespējām Valmieras jauniešiem, skolās izvietotajiem plakātiem par brīvprātīgā darba iespējām un jauniešu organizācijām Valmierā, kā arī diskusijām “BALSOT vai BASTOT?”. Savukārt Elizabete ir 12. klases skolniece Valmieras Viestura vidusskolā. Viņa ne tikai labi mācās, bet arī jau otro mācību gadu ir skolēnu pašpārvaldes prezidente. Viņa 2018. gada pavasarī ieguva galveno titulu pasākumā “Viesturietis un Viesturiete”. Ir iesaistījusies skolas ekopadomē un ekogrupā “Viesturs”. Pagājušajā gadā piedalījās arī 14. Eiropas Jauniešu ūdens parlamentā kā delegāte no Latvijas. Tāpat Elizabete ir Latvijas junioru izlases dalībniece ziemas orientēšanās sporta veidā.
Pasākumu vadīja Edijs Dāvis Rečs un Elīna Kļaviņa, savukārt par muzikālo noformējumu parūpējās grupa “The Saviours”.
Organizatori pateicas Tautas Harmonijas centram par laipno uzņemšanu, Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valmieras Jaunatnes centram “Vinda” par pasākuma finansiālu atbalstu. Valmiermuižas alus darītavai un garškopju kustībai “Gardu Muti!”, tirdzniecības centram “Valleta”, mākslas “Galerijai Laipa”, Valmieras Drāmas teātrim, uzņēmumiem – “Long chips”, “Coffe pixels”, “Green Hive”, “Karameļu darbnīca”, “Artifex” un “Vidzemes papīrs” par uzmundrinošiem labumiem “Valmieras Jauniešu gada balvas 2018” laureātiem.
Sveikti Valmieras jaunieši un viņu atbalstītāji
Foto: Sandra Gredzena
VPĢ virza valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai
šana Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai nodrošinātu Valmierai divas valsts ģimnāzijas no 7. līdz 12. klasei ar padziļinātu izglītības saturu un piedāvājumu. Tāpat Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā pašlaik noslēgumam tuvojas tās ēkas pārbūves darbi, kas sniegs mūsdienīgu mācību vidi, lai varētu īstenot kvalitatīvu, jaunajai izglītības satura koncepcijai atbilstošu darbu. Valsts ģimnāzijas statusa piešķiršana paredz arī obligātu pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkciju izpildi. Jaunais statuss ļaus arī piesaistīt papildu finan sējumu šo funkciju īstenošanai,” atbalstu VPĢ virzīšanai valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai skaidro Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.
Kļūstot par valsts ģimnāziju, jāņem vērā arī tas, ka turpmāk būs jārīko atlase, lai iestātos 7. klasē, tiks ņemti vērā 6. klases diagnostisko darbu un iestājpārbaudījumu rezultāti, savukārt, lai iestātos 10. klasē – valsts pārbaudes darbu un iestājpārbaudījumu rezultāti.
Saņemot Valmieras pilsētas pašvaldības domes atbalstu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai, VPĢ iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniegumu un dokumentus, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību kritērijiem, ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu. Līdz ar to valsts ģimnāzijas statusu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai IZM varētu piešķirt pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un izvērtēšanas. Jāuzsver, ka statusa piešķiršana nozīmētu to, ka Valmierā turpmāk būs divas valsts ģimnāzijas.
Aija Kleimane, Vidzemes Olimpiskais centrs
Decembrī Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē notiks Adventes slidojumi svētku noskaņās ar Ziemassvētku vecīti, kā arī īpašie svētku slidojumi “Baltās ledus svinības”.
Adventes slidojumos nedēļas nogalēs apmeklētājus sagaida svētku noskaņa, muzikālais pavadījums, kā arī ģimeņu rītos svētdienās uz ledus laukuma apmeklētājus iepriecinās
Slidojumi Ziemassvētku noskaņās
Ziemassvētku vecītis. Pašus mazākos slidotājus aicinām mācīties Ziemassvētku dzejoļus, ko noskaitīt vecītim, lai saņemtu kādu kārumu.
Ģimeņu rīta slidojumi svētku noskaņās ar Ziemassvētku vecīti notiks 9., 16. un 23. decembrī plkst. 11.00. Cenas adventes slidojumiem nedēļas nogalēs sestdienās un svētdienās: ledus īre 5 EUR, slidu noma 3 EUR. Piektdienās piedāvājam īpašās cenas: ledus īre 3 EUR, slidu noma 3 EUR.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, ai
Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība
7. decembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) svinīgi piešķīra statusu “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2018”, pasniedzot goda plāksnes sešām izglītības iestādēm, kuru vadītāji – darba devēji – piedalījās arodbiedrības rīkotajā konkursā, lai novērtētu pedagogu darba apstākļus. Statusu “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2018” un īpašu atzinību saņēma arī Valmieras pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde “Kārliena”.
Šogad konkursa žūrija viesojās 16 izglītības iestādēs, lai novērtētu pedagogu sociālo drošību un darba koplīgumu, darba organizāciju, infrastruktūru, darba kvalitātes veicināšanu un personīgās izaugsmes iespējas, darba drošību, aizsardzību, mikroklimatu un savstarpējās attiecības, reputāciju, atalgojumu. Par pedagogiem draudzīgu var uzskatīt izglītības iestādi, kurā izveidota sakārtota sociālā, fiziskā un informatīvā vide.
LIZDA konkursa mērķis – veidot darba devēju lielāku izpratni par
cienīgiem darba apstākļiem pedagogiem un veicināt darba vides pilnveidi, lai tā kvalitatīvi nodrošinātu pedagogu profesionālo darbību un apmierinātu sabiedrības vajadzības pēc kvalitatīvas izglītības.
Valmierā statusu “Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde” 2014. gadā saņēma Valmieras Pārgaujas sākumskola un 2016. gadā – Valmieras 2. vidusskola. Atzinību konkursā ir saņēmušas Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Viestura vidusskola, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte” (šobrīd Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs Jumaras ielā 9) un Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”.
cinām apmeklēt svētku slidojumus “Baltās ledus svinības”. Ar dzīvo mūziku īpašu noskaņu radīs Yamaha Mūzikas skolas jaunie un talantīgie mūziķi. Slidotāji tiks cienāti ar silto ziemas dzērienu, kā arī sagaidāmi vēl citi pārsteigumi.
Publiskā slidošana “Baltās ledus svinības” notiks 22., 28. un 29. de-cembrī plkst. 20.00. Ieejas maksa – 8 EUR.
Plašāka informācija mājaslapā www.voc.lv.
Bērnudārzs “Kārliena” pedagogam draudzīgs
6
Uzņēmējdarbība – nozaru raksturojums Valmierā
Kristīne Melece,Valmieras pilsētas pašvaldība
Lai iepazītos ar Valmieras vadošo lauksaimniecības nozares uzņēmumu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) VAKS, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 7.b kla ses skolniece Rūta Renāte Demitere tikās ar uzņēmuma komercdirektori Zintu Jansoni.
Valmierā jau teju 20 gadus veiksmīgi darbojas LPKS VAKS, apvienojot 560 Vidzemes un Latgales lauksaimniecības uzņēmumus, lai nodrošinātu izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju. Kur pilsētā mājvietu radis un kādas ir pilsētas priekšrocības ar lauksaimniecību saistīta uzņēmuma darbībai, kādas zināšanas un kompetences nepieciešamas uzņēmuma darbiniekiem, vai uzņēmums var atrast nepieciešamos darbiniekus, to tikšanās laikā izzināja Rūta.
Rūtai šī ir pirmā iepazīšanās ar Latvijai šobrīd diezgan netipisko uzņēmējdarbības formu – kooperatīvu. Līdz ar kolhozu izveidi padomju ga
dos pirms Otrā pasaules kara Latvijā teju visās lauksaimniecības nozarēs spēcīgās kooperācijas tika iznīcinātas. VAKS to ir izdevies atjaunot, kļūstot par lielu un nozīmīgu lauksaimniecības produktu eksportējošu uzņēmumu. 20 gadu laikā uzņēmums ir audzis līdz ar saimniecību attīstību, jo kādām no tām apjoms no 80 ha palielinājies līdz pat 500 ha.
“Mūsu uzdevums ir palīdzēt lauksaimniekiem darboties arvien labāk, videi draudzīgāk un efektīvāk. Mūsu uzņēmuma svarīgākie darbinieki ir agronomi,” iepazīstināšanu ar uzņēmumu sāk Zinta. “Ko viņi dara un kāpēc viņi ir tik svarīgi?” jautā Rūta. “Agronoms ir kā ārsts augiem, bet augus ārstēt ir grūtāk, jo tie nerunā. No agronoma ir atkarīga gan augu veselība, gan raža – mūsu uzņēmuma produkta kvalitāte,” stāstu turpina Zinta.
Tālāk ceļš ved uz uzņēmuma “karstāko” vietu, kas šobrīd ir diezgan tukša un klusa, – laboratoriju. Tur pavasarī, vasaras otrajā pusē un rudenī ir liela rosība, jo Latvijas graudus gaida kuģi, lai kravas tālāk nogādātu uz Arābu valstīm, Izraēlu, Vāciju, So
miju, Igauniju un citviet. Viņa, stāvot uzņēmumā pie Latvijas kartes, kur iezīmētas kooperatīvā esošo saimniecību atrašanās vietas, secina: “No Valmieras Latvijas laukos saražotā produkcija dodas tālāk pasaule.” Tāpat Rūta spriež, ka valodu zināšanas uzņēmumā ir ļoti nepieciešamas. Zinta uzskaita – krievu, angļu, vācu valodas darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem, ir prioritāras. Tās nepieciešamas arī informācijas iegūšanai par aktuālo nozarē, gan lasot jaunāko zinātnisko literatūru, iepazīstoties ar pētījumiem, gan dodoties uz starptautiskām konferencēm un pieredzes apmaiņā.
Uzņēmumā ir daudz inovatīvu tehnoloģiju. Piemēram, laboratorijā gudrās iekārtās tiek veiktas sarežģītas analīzes. Jāpiemin, ka visas laboratorijas Latvijā ir vienotā tīklā. Plauktos, kur viens pie otra “sasēduši” kviešu, rudzu, auzu, rapša, pupu un zirņu maisiņi, Rūta pārbauda savas zināšanas. Tieši 7. klasē bioloģijas stundās zinātne par augiem tiek apgūta padziļināti. Rūtai patīk, bet esot diezgan sarežģīti. To, ka rudzu graudu miltus izmanto rupj
Skolniece iepazīst LPKS VAKS
AS “Valmieras stikla šķiedra”valdes priekšsēdētājs StefansJugels (Stefan Jugel):
“Pasaules stikla šķiedras tirgū nemainīgi vērojamas pozitīvas izaugsmes tendences, stikla šķiedras industrija turpina attīstīties, un tirgū ir augsts pieprasījums pēc stikla šķiedras produktiem. Arī šogad AS “Valmieras stikla šķiedra” produkcija tika pilnībā izpirkta, pieprasījumam bieži vien pārsniedzot piedāvājumu un uzņēmuma ražošanas jaudas. Prognozējam, ka 2018. gadu noslēgsim ar 120 miljonu EUR konsolidēto
neto apgrozījumu, lai gan bija iespējas pārdot vairāk.
Gada griezumā sagaidījām, ka GRUPAS ražošanas jaudas un pārdošanas apjomi būs lielāki līdz ar jaunās ASV ražotnes darbības uzsākšanu. Tomēr investīciju projekts ASV meitasuzņēmumā ir prasījis lielāku ieskrie-šanās laiku, ražošanas sākumposma pabeigšanu pārplānojot uz nākamā gada pirmo pusi. Rezultātā paredzēts kāpināt meitas kompānijas ražošanas jaudas, lai tā palīdzētu uzlabot GRUPAS piegādes pozīcijas, apkalpot pieprasījumu, un ar laiku sasniegtu
FAKTI par LPKS VAKS:• dibināts1999.gadā;• 100%irnacionālaiskapitāls;• lielākaislauksaimniecībasnozaresuzņēmumsValmierā;• 2.lielākaisuzņēmumsVidzemē;• LatvijasuzņēmumuTOP500115.vietā;• nozīmīgākais un lielākais rudzu uzpirkšanas uzņēmums Latvijā
un Baltijas valstīs;• darbiniekuskaits–63(sezonāvirs100);• filiāles–Gulbenē,Varakļānos,Matīšos;• vairāknekā90%produkcijaseksportē;• 20gadulaikāuzņēmumaattīstībāinvestēti25miljoniEUR.
maizes cepšanai, Rūta zina, bet, ka no rudziem gatavo lakricas saldumus, ir negaidīts pārsteigums.
Viesojoties VAKS, Rūta atklāj kādu iemeslu, kāpēc lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir izdevīgi atrasties un darboties pilsētā. To apliecina arī uzņēmuma atrašanās vieta blakus dzelzceļam. VAKS gan ekonomiskās krīzes laikā, gan arī šobrīd ir lielākais dzelzceļa lietotājs Valmierā. Dzelzceļš ir gan lētākais, gan videi draudzīgākais loģistikas posms lauksaimniecības produkcijas eksportā un augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu importā. Rūta dodas uz VAKS depo, kur līdz jaunam darba cēlienam atpūšas divas lokomotīves, kuru uzdevums ir ievilkt smagos kravas vagonus. Nozīmīgu darbu veic loģistikas speciālists, no viņa ir atkarīga uzņēmuma darbības efektivitāte.
Zinta stāsta par brīdi pirms 19 gadiem, kad lauksaimniecības uzņēmumam, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus, atrašanās pilsētā neesot bijusi izdevīga. Taču, izvērtējot risinājumus, atrašanās vieta Valmierā atzīta kā ilgtermiņā labākais risinājums.
Turpinot ekskursiju uzņēmuma teritorijā, Zinta Rūtai parāda milzīgus svarus, kur nonāk visi atvestie graudi. No Vidzemes un Latgales laukiem uz Valmieru gada laikā atvesti līdz pat 250 000 tonnām graudu. Pie lielajām graudu tvertnēm uzņēmuma pārstāve stāsta, ka katrā satilpst līdz pat 10 tūkstošiem tonnu graudu. Šie varētu būt lielākie “trauki” Valmierā, vieta, kur arī cilvēkam justies tik mazam kā graudam.
Rūtu interesē, kādā vecumā var sākt strādāt uzņēmumā un vai darbiniekiem ir daudz darba laukos. VAKS vidējais darbinieku vecums ir
ap 30 gadiem, nesen darbu sākuši 24 gadus veci jaunieši. Lielākā daļa darbinieku ir valmierieši, kā arī apkārtējo novadu iedzīvotāji. Ir nozares eksperti, kas uz Valmieru pārcēlušies no Zemgales. Darbs laukos ir tikai agronomiem. Arī viņiem ir jāpārzina jaunākās tehnoloģijas. “Mums interesē topošie speciālisti, kuri bez zināšanām bioloģijā, fizikā, ķīmijā būtu zinoši un pārvaldītu informācijas tehnoloģijas. Ņemot vērā, ka izstrādājam dažādas programmas, ir svarīgi, lai informācijas tehnoloģiju speciālistam būtu zināšanas par ķīmiju, fiziku un bioloģiju. Par to runājam ar vidusskolu, tehnikumu un augstskolu pārstāvjiem. Uzņēmumā karjeru sāk un veiksmīgi veido arī grāmatveži, lietveži, juristi, informācijas tehnoloģiju speciālisti. Visiem mūsu darbiniekiem ir nepieciešamas datorzināšanas, jo procesi uzņēmumā ir digitalizēti. Noliktavās ir skeneri, augšņu paraugi tiek ņemti ar īpašu aprīkotu kvadraciklu, un datus analizē datorprogrammas. Vasarā uzņēmumā palīgdarbus veic arī jaunieši,” stāsta Zinta.
Tikšanās noslēgumā Rūtai ir ekskluzīva iespēja palūkoties uz Valmieru no pilsētā augstākās ēkas –10 stāvi – jumta. Tā ir bijusī kombikorma rūpnīca, ko plāno nojaukt. Tagad Rūta, mērojot ziemas vakaros ceļu mājup no skolas un redzot izgaismoto eglīti augstu debesīs Valmieras stacijas virzienā, zinās, ka Valmierā darbojas ar lauksaimniecību saistīts uzņēmums, un noteikti Valmieras pilsētas svētku gājienā pamās uzņēmuma VAKS komandai.
Pēc ciemošanās VAKS Rūtu pie skolas sagaida bariņš klasesbiedru, kurus interesē, kur meitene bijusi, ko redzējusi. Stāstāmā bija daudz.
peļņas līmeni, kas pielīdzināms uzņēmumam Latvijā.
Visos GRUPAS uzņēmumos plānots turpināt attīstību. Valmierā nākamgad paredzēts 3.stikla kausēšanas krāsns remonts. Savukārt tuvākajā nākotnē iecerēts veicināt sadarbību starp GRUPAS uzņēmumiem, lai samazinātu administratīvās izmaksas, un palielināt automatizācijas līmeni uzņēmumos Latvijā un Apvienotajā Karalistē, jo darbinieku piesaiste ir un būs visu ražojošo uzņēmumu izaicinājums Eiropā un pasaulē.”
Valmieras Attīstības aģentūra, balstoties uz Lursoft datiem, ir apkopojusi un veikusi uzņēmējdarbības nozaru rādītāju Valmierā analīzi, ar ko iespējams iepazīties mājaslapā www.developvalmiera.lv. Šoreiz iepazīstinām ar divām lielākajām pilsētā pārstāvētajām nozarēm: ķīmiskā un tekstila ražošana; lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība.
Luminor bankas Biznesa klientu pārvaldes Austrumu reģiona vadītājs Jānis Kopeika:
“Analizējot ķīmisko un tekstila rūpniecības nozari Valmierā, varam droši salīdzināties ar valsts kopējiem rādītājiem, kur Valmieras uzņēmumi dod būtisku ieguldījumu. Flagmanis AS “Valmieras stikla šķiedra” ir Latvijas veiksmes stāts, kurā izdevies veco PSRS ražotni pārvērst veiksmīgā uzņēmumā, kas spējīgs konkurēt pasaules tirgos. Stikla šķiedras lomu Valmieras ekonomikā nedrīkst nepār
vērtēt, tā ne tikai nodrošina ar izejvielām citus šajā nozarē strādājošos uzņēmumus un ir lielākais darba devējs, bet arī nodrošina ar pasūtījumiem daudzus Vidzemes uzņēmumus – transporta uzņēmumi, būvnieki un citi pakalpojumu sniedzēji.
Ja ķīmiskās un tekstila rūpniecības nozarē toni diktē AS “Valmieras stikla šķiedra”, tad mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares struktūra ir daudz sadrumstalotāka un vērtējama novadu griezumā. Vidzemes reģionā reti kurš zemnieks
spējīgs konkurēt ar Zemgales uzņēmēju novākto ražu, ienākumu un investīciju apjomiem. Turpretī mežsaimniecība ir Vidzemes ekonomikas stūrakmens, kas nodrošina būtiskus eksporta apjomus un darba vietas lauku reģionos. Meža nozarē izceļams salīdzinoši jauns un ambiciozs vietējā kapitāla uzņē mums SIA “Diž ozols”, kurš sevi vēlas pieteikt kā Latvijas līmeņa spēlētājs, pulcējot ap sevi mazākus uzņēmumus līdzīgi kā AS “Valmieras stikla šķiedra”, tikai pagaidām mazākos apjomos.
7
Marta Cekule,Valmieras Drāmas teātris
No decembra ir uzsākta biļešu tirdz niecība uz janvāra repertuāra izrādēm.
Pateicoties skatītāju interesei, janvārī un februārī Valmieras teātrī atgriežas izrāde “Labie bērni”, kas ieguvusi 2017./2018. gada sezonas Latvijas teātru gada balvu nominācijā “Gada izrāde pusaudžiem” gan pašu jauniešu, gan “Spēlmaņu nakts” žūrijas vērtējumā.
“Labie bērni” atgriežas Valmieras teātrīŠī ir izrāde, kur vienaudži sarunājas
ar vienaudžiem viņiem saprotamā valodā – atklāti, nedaudz skarbi un pārdomas mudinoši. Naomi Lizukas luga balstīta uz patiesiem notikumiem un pēta atgadījumu Amerikā, kas noticis ar vidusskolnieci Hloju sestdienas vakara ballītē. Pati Hloja neko neatceras, bet skolā visi sačukstas. Sociālajos tīklos sāk parādīties komentāri, vēlāk bildes un video. Izrādās, ka Hloja ir cietusi nodarījumā, ko veikuši viņas vienaudži. Notikums ir nofilmēts, safotografēts un negaidīti tiek publiskots.
Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība
Valmierā jauns gads jau tradicionāli sākas ar svētkiem vairāku dienu garumā mūzikas gardēžiem. No 17. līdz 20. janvārim ikviens aicināts apmeklēt Starptautisko Ziemas mūzikas festivālu. Gaidāmi vairāki koncerti, uzstājoties profesionāliem mūziķiem, kā arī muzikāls maratons, kurā cits citu nomainīs jaunie mākslinieki.
“Šī gada festivāla devīze ir “Sadosim rokas, sasiesim sirdis mūzikā”. Ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija atzīmē valsts dibināšanas 100. gadadienu. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis vieno kultūrvēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites. Lai svinētu neatkarību un stiprinātu sadarbību, arī festivālā uzsvars likts uz kopā būšanu. Baltijas un Ziemeļu valstu mūzika caurvīs visus festivāla koncertus,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba.
Festivālu 17. janvārī plkst.18.00 Valmieras 5. vidusskolā atklās ansamblis “Tempus Balticus”, kurā apvienojušies trīs mūziķi no Latvijas un Igaunijas: Jānis Tretjuks (klarnete), Māra Botmane (čells) un Johans Randvere (klavieres). Koncertā “Ziemeļu gaisma” mūziķi aicinās baudīt Hījumā salas noskaņu, Sāremā salas ainavas, skaistas melodijas un romantisku smeldzi no Dānijas, kā arī pārsteidzošas un reizē arī harmonizējošas kompozīcijas no Somijas. Programmā: Erki Svens Tīrs, Ēriks Ešenvalds, Magnuss Lindbergs, Emīls Hartmanis. Ieeja – bez maksas.
Nākamajā dienā, 18. janvārī, plkst. 18.00 Valmieras 5. vidusskolā skanēs koncerts “No Baha līdz Džobimam vibrofona skaņās” dueta – Jāņa BombizoFedotova (vibrofons), Riharda Plešanova (klavieres) – izpildījumā. J. BombizoFedotovs ir Lielās mūzikas balvas 2014 “Gada jaunais mākslinieks”, viņš tiek dēvēts arī par vibrofona spēles vēstnesi Latvijā. Koncertā skanēs dažādu laikmetu un stilistikas mūzika – no baroka līdz džezam, no impresionisma toņos veidotām skaņu gleznām līdz tautas mūzikā sakņotiem skaņdarbiem, no apcerīgām noskaņām līdz pat enerģiskiem deju ritmiem, kuru iedzīvināšanā zīmīga loma arī Jāņa saspēles partnerim – daudzpusīgajam pianistam Rihardam
Plešanovam. Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Kristofers Dīns, Ārons Pārks, Čiks Korea, Antonio Karloss Džobims, Emanuels Sēžurmē. Ieeja – bez maksas.
Savukārt Valmieras Kultūras centrā 19. janvārī no plkst.10.00 līdz 17.00 norisināsies koncerts – maratons. Uzstāsies gan Valmieras Mūzikas skolas, gan citu Latvijas un ārvalstu mūzikas skolu audzēkņi un pedagogi. Mūziķi, kuri vēlas papildināt muzikālā maratona programmu, aicināti iepriekš pieteikties Valmieras Mūzikas skolā. Ieeja – bez maksas.
Pēc muzikālā maratona Valmieras Kultūras centrā no plkst. 19.00 starts tiks dots džeza vakaram. Koncertā “Džezs dzied Aspaziju” Aspazijas dzeju vokālā frīdžeza niansēs atainos Beāte Zviedre (vokāls), Svens Vilsons (ģitāra), Edgars Cīrulis (klavieres), Kristaps Lubovs (saksofons), Pauls Ķierpe (bungas), Jānis Rubiks (kontrabass). Koncertā izskanēs džeza mākslinieku Edgara Cīruļa, Svena Vilsona un Jāņa Rubika oriģinālmūzika, kurā, savienojot improvizācijas elementus un
Aspazijas dzeju, tiek radīts unikāls džeza skanējums. Ieejas maksa – 5 EUR. Biļetes iespējams nopirkt “Biļešu paradīze” kasēs.
Festivāla noslēgums gaidāms 20. janvārī, kad no plkst. 14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skanēs koncerts “Sadosim rokas, sasiesim sirdis mūzikā”. Uzstājoties Valmieras Mūzikas skolas vecāko klašu audzēkņiem un pedagogiem, Rīgā tiks ieskandināta Valmieras Mūzikas skolas jubileja. “Skolas 100. gadadienu sagaidīsim 2020. gadā. Tāpēc jau tagad aktīvi strādājam un nesam Valmieras vārdu ārpus pilsētas robežām. Jauno gadu sāksim ar mūzikas svētkiem, kuros katrs varēs atrast sev piemērotāko,” aicina I.Sudraba.
Festivāla programma skatāma Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv un Valmieras Mūzikas skolas mājaslapā vms.valmiera.lv.
Starptautiskais Ziemas mūzikas fes tivāls norisināsies sadarbībā ar valsts SIA “Latvijas Koncerti”, Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras 5. vidusskolu.
Aicina Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls
Izrādes gaidāmas 14. janvārī plkst. 14.00 un 4. februārī plkst. 14.00 un 18.30.
Režisors – Reinis Suhanovs.Lomās – Elīna Avotiņa, Anna
Nele Āboliņa, Alise Danovska, Ilva Centere, Elīna Dambe, Aminata Grieta Diarra, Madara Bore, Klinta Leja, Toms Veličko, Andris Gindra, Pauls Iklāvs, Emīls Krūmiņš, Oskars Vīksne.
Plašākā informācija par izrādi un janvāra repertuāru pieejama teātra mājaslapā www.vdt.lv.
Vidzemes slimnīcā19. decembrī no plkst.13.00 līdz 16.00 biedrība ParSirdi.lv un “Sirds ritma komanda” aicina uz bezmaksas mirdzaritmijas riska pārbaudēm.
Valmieras muzejā21. decembrī plkst. 18.00 “Ziemas saulgrieži” ar tradīciju kopu “Griezes”. Valmieras muzeja pagalmā.22. decembrī plkst. 16.00 kamerkora “Kaķi” Ziemassvētku koncerts. Ieeja bez maksas.31. decembrī no plkst. 23.00 līdz 01.00 Valmieras muzeja Izstāžu nams atvērts apmeklētājiem.
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā20. decembrī plkst. 13.00 Valmieras Valsts ģimnāzijas Ziemassvētku koncerts. Ieeja bez maksas.21. decembrī plkst. 11.00 Valmieras sākumskolas Ziemassvētku koncerts. Ieeja bez maksas.22. decembrī plkst.17.00 Marijas Naumovas Ziemassvētku koncerts “Pa īstam”.
Koncertzālē“Valmiera”19. decembrī plkst. 18.00 Vidzemes Augstskolas labdarības koncerts “Ar siltu sirdi”. Ieeja par ziedojumiem Valmieras Zupas virtuvei.
Valmiermuižā22. decembrī plkst. 11.00 Ziemas saulgriežu svinības un tirdziņš “Gardu muti”. Ieeja bez maksas.
Valmieras Gaujas krasta vidusskolā - attīstības centrā22. decembrī plkst 14.00 Valmieras Invalīdu biedrība “Atspēriens” ielūdz savus biedrus uz gada noslēguma pasākumu “Draugu pulkā”.
Kinoteātrī “Gaisma”27. decembrī plkst. 18.00 pasākums ģimenēm ar bērniem kopā ar Ziemassvētku vecīti un draugiem. Pēc tam īpašais Ziemassvētku seanss un animācijas filma visai ģimenei “Sniega karaliene 2: Aizspogulija”.Vidzemes Olimpiskajā centrā23. decembrī plkst. 11.00 publiskā slidošana. Adventes slidojumi ar Ziemassvētku vecīti.22., 28., 29. decembrī plkst. 20.00 publiskā slidošana “Baltās ledus svinības”.22. decembrī plkst. 17.00 basketbola spēle “Valmiera Glass VIA” – “BK Liepāja”.Valmierā31. decembrī plkst. 23.30 Jaunā gada sagaidīšana Valmieras centrā. Plkst. 24.00 svētku salūts. Valmieras Kultūras centrā21. decembrī plkst.19.00 muzikāla izrāde “Kraukšķītis”. 22. decembrī plkst.18.00 Daumanta Kalniņa un Jelgavas bigbenda koncerts “Frank Sinatra Ziemassvētkos”. 25. decembrī plkst.19.00 Ziemassvētku balle ar grupu “Kolibri”. 26. decembrī plkst.15.00 koncerts un balle senioriem “Sajūti Ziemassvētkus”. Ieeja bez maksas. 29. decembrī plkst.12.00 Jaungada cirka izrāde ar transformeru. 1. janvārī no plkst. 00.30 Jaungada balle ar grupu “Džentlmeņu špagats” un dīdžeju.
Notikumi decembrī
Pasākumu laikā var tik foto-grafēts un filmēts. Foto unvideo materiāli var tikt iz-
mantotiValmieraspilsētaspašvaldībasun pasākumu organizatoru publicitā-tes vajadzībām. .
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā 24. decembrī Ziemassvētku svētvakara Dievkalpojums: • plkst.17.00 kora “Kaķi” koncerts; • plkst.19.00 draudzes kora koncerts; • plkst.21.00 draudzes vīru ansambļa koncerts. 25. decembrī plkst. 11.00 Kristus piedzimšanas Dievkalpojums.
Valmieras adventistu baznīcā24. decembrī plkst. 16.00 Ziemassvētku dievkalpojums – koncerts (Georga Apiņa ielā 4).
Valmierasbaptistudraudzē24.decembrī plkst.17.00 Ziemassvētku dievkalpojums (Veides ielā 2).
Valmieras Romas katoļu baznīcā 24. decembrī plkst. 18.00 un plkst. 21.00 Ziemassvētku vakara dievkalpojumi.25. decembrī plkst. 11.00 Ziemassvētku dievkalpojums.30. decembrī plkst. 11.00 Svētās ģimenes svētku dievkalpojums.
Dievkalpojumi
8
Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums
Reģistrācijas Nr. 000703429. Tirāža: 12 000. Bezmaksas. Iespiests: SIA „Latgales druka”.Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201).
Kontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļa, tālrunis: 64207634, e-pasts: [email protected]. Izdevumu var lasīt arī: www.valmiera.lv
Nākamais informatīvais izdevums iznāks no 15. līdz 18.janvārim.
Vidzemes Augstskolas studentu apvienība
Vidzemes Augstskolas Studentu apvienība (ViASA) aicina apmeklēt labdarības koncertu “Ar siltu sirdi” 19. decembrī plkst. 18.00 koncertzālē “Valmiera”.
Ziemassvētkos ViASA aicina atbalstīt līdzcilvēkus, apstāties un paskatīties apkārt, vai kādam nav nepieciešama palīdzība.
Notiks labdarības koncerts
Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs
Turpinot Ziemassvētku balles tradīcijas, 25. decembrī plkst. 19.00 aicinām apmeklēt gada nogales gaidītāko pasākumu – Ziemassvētku balli Valmieras Kultūras centrā! Deju priekšnesumi, dažādas interesantas un aizraujošas aktivitātes būs nodrošinātas visa vakara garumā.
Ballē muzicēs grupas “Kolibri’’ šarmantie kungi, kuri šim notikumam ir īpaši gatavojušies un spēlēs ballei atbilstošu deju mūziku. Bez tradicionālajām, iemīļotajām melodijām un tautā populārajām dziesmām latviešu valodā grupas repertuārā iekļautas arī cittautu dažādu ritmu un raksturu melodijas.
Aicinām balles apmeklētājus padomāt par atbilstošu tērpu – gaidīsim kungus uzvalkos, dāmas vakarkleitās.
Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs
26. decembrī plkst. 15.00 Valmieras Kultūras centrā notiks Ziemassvētku koncerts un balle Valmieras pilsētas senioriem. Koncertā uzstāsies akustiskais trio – Iveta Baumane, Roberts Pētersons un Ainis Zavackis, kuri sagatavojuši koncertprogrammu “Sajūti Ziemassvētkus”. Koncertprogrammā iekļautas skaistākās Ziemassvētku dziesmas un arī pavisam jaunas, pašu sacerētas kompozīcijas.
Iveta Baumane un Roberts Pētersons ir mūziķi ar ilggadēju pieredzi, ko bagātinājuši, dziedot un spēlējot dažādos muzikālos projektos un sadarbojoties ar Latvijā pazīstamiem mūziķiem. Iveta Baumane dzied un spēlē vijoli, plašāku atpazīstamību
guvusi LNT televīzijas šovā “Dziedošās Ģimenes” un vadot mūzikas raidījumu “Dzintara Dziesmas”, ir soliste TV3 šovā “Es mīlu tevi Latvija” un grupā “ElektroFolk”. Roberts Pētersons dzied un spēlē ģitāru, ir daudzpusīgs mūziķis un dziesmu autors. Roberta singli guvuši atpazīstamību un skan Latvi jas radiostacijās. Koncertā piedalīsies arī bundzinieks Ainis Zavackis,kurš plašu atpazīstamību guvis, spēlējot grupā “Labvēlīgais Tips” un sadarbojoties ar daudziem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem.
Par lustīgām dejām ballē rūpēsies grupa “Kantoris 04”. Aicinām līdzi ņemt groziņus – balle notiks pie galdiņiem.
Ieeja bez maksas, uzrādot pensionāra apliecību.
Ziemassvētku koncerts un balle senioriem
Aicinām apmeklēt Ziemassvētku balli!Balles vadītājs – Juris Mūrmanis.
Ieejas maksa vienai personai: pie galdiņa – 25 EUR, ieejas biļete – 15 EUR. Nenokavē iespēju iegādāties biļetes pie galdiņa, jo tās ir ierobežotā daudzumā. Pateicībā par to nodrošināsim jums nelielas uzkodas un atspirdzinošus dzērienus no “Valmiermuižas alus” virtuves.
Balles dalībniekiem, kuri būs iegādājušies ieejas biļetes, piedāvājam vienu bezmaksas deju nodarbību, kas notiks 18. decembrī plkst. 17.00
31. decembrī no plkst. 23.30 Valmieras centrā ikviens aicināts uz Jaunā gada sagaidīšanu, kur gadumijā visus priecēs uguņošana.
Pasākuma apmeklētāju drošībai no 31. decembra plkst. 6.00 līdz 1. janvāra plkst. 2.00 tiks slēgta satiksme Bastiona ielā (posmā no Ozola ielas līdz Katrīnas ielai) un Katrīnas ielā (posmā no iebrauktuves tirdzniecības centra “Valleta” pazemes autostāvvietā līdz Bastiona ielai). Savukārt no plkst. 22.00 līdz plkst. 2.00 satiksmei tiks slēgts arī stāvlaukums pie tirdzniecības centra “Valleta”. Salūta organizatori aicina īpašniekus neatstāt savas automašīnas minētajā stāvlaukumā.
Gājēju kustībai no plkst. 22.00 līdz plkst. 1.00 un uguņošanas laikā tiks slēgta daļa no pilsētas centra, lai nodrošinātu salūtam nepieciešamo drošības perimetru.
No 31. decembra plkst. 23.50 līdz 1. janvāra plkst. 00.15 satiksme tiks slēgta arī Valmieras pilsētas centrā – Cēsu ielā (no centra rotācijas apļa līdz rotācijas aplim pie autoostas), Rīgas ielā (no Kārļa Baumaņa ielas līdz Lāčplēša ielai) un Lāčplēša ielā (no Rīgas ielas līdz Tērbatas ielai), tas nepieciešams saistībā ar uguņošanas salūta norisi un pasākuma apmeklētāju pulcēšanos pilsētas centra daļā.
Jaunā gada sagaidīšanas salūtu ieteicams vērot no vairākiem skatupunktiem – pilsētas rātslaukuma, laukuma pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas un gājēju ietvēm Rīgas ielas kreisajā pusē.
Saskaņā ar Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot, ja to izmantošana rada risku cilvēku drošībai, tāpēc pasākuma laikā aizliegts lietot privātos pirotehniskos izstrādājumus.
Ņemot vērā ierobežojumus, aicinām uz pasākumu doties laikus! Pasākuma organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām, kas var rasties saistībā ar drošības ierobežojumiem!
Pēc salūta, no plkst. 00.30, valmierieši un pilsētas viesi ir aicināti uz Jaungada balli Valmieras Kultūras centrā, kur uzstāsies grupa “Džentlmeņu špagats”.
Jāpiemin, ka no plkst. 23.00 līdz 1.00 apmeklētājiem atvērts arī Valmieras muzeja Izstāžu nams.
Par Jaunā gada sagaidīšanu Valmierā
ViASA organizētais labdarības koncerts “Ar siltu sirdi” norisinās jau vairākus gadus, iegūtos līdzekļus izmantojot kādam cēlam mērķim. Šogad koncerta apmeklētāju ziedojums tiks nodots Valmieras zupas virtuvei.
Koncertā uzstāsies Vidzemes Augst skolas studenti, kā arī viesmākslinieki no Valmieras.
Ikviens laipni aicināts apmeklēt labdarības koncertu, tādējādi atbalstot līdzcilvēkus!
Valmieras Kultūras centrā.Biļešu iepriekšpārdošana portā
lā www.bilesuparadize.lv vai “Biļešu paradīze” kasēs. Plašāka informācija, zvanot Valmieras Kultūras centra kasei pa tālruni 64207207. Apmeklētājiem līdz 16 gadu vecumam ieejas maksa 10 EUR.
Balli organizē Valmieras Kultūras centrs sadarbībā ar balles deju klubu “Valmiera”. Uz tikšanos Ziemassvētku ballē!