25
1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia” 1. p. burdies sociologiis ZiriTadi principebi 1.1 pier burdie pirovneba da mecnieri 1.2 socialuri sinamdvile, rogorc socialuri sivrce 1.3 „HABITUS”-is cneba da misi niSnebi 1.4 socialuri da politikuri veli. 2. entoni gidensis sociologiis ZiriTadi principebi. struqturaciis Teoria. 2.1 e. gidensi pirovneba da mecnieri. 2.2 socialuri “praqsisis” cneba. 2.3 struqtura da “struqturis dualoba 2.4 agentis stratifikaciuli modeli 2.5 subieqturobis doneebi 3. niklas lumanis (8.12.1927 - 6.11.1998) sociologiis ZiriTadi principebi. 3.1 niklas lumani pirovneba da mecnieri 3.2 sociologiis krizisi da sami etapi sistemuri analizis ganviTarebaSi. sazogadoebis cneba 3.3 lumani da parsonsi 3.4 sazogadoeba rogorc “autopoezisuri” sistema 3.5 komunikacia S e s a v a l i sociologiur TeoriaSi sinTezis tendenciebi, romlebic saTaves meoce saukunis samocian wlebidan iRebs, dResac warmatebiT viTardeba da madominirebulic ki xdeba. magram rac ufro Zlieria gamaerTianebeli miswrafebebi, miTu ufro met problemebs badeben maTi ganmxorcielebeli koncefciebi. erTianobidan jer kidev ise Sorsa varT rogorc rogorc adre. paradoqsaluria, magram erTianobis momxreebi Tanabrad arian erTmaneTisagn Sors. isini aRiareben sazogadoebaze „struqturuli” da „ moqmedebis” Tvalsazrisebs Soris gansxvavebas da im winaaRmdegobebis gadalaxvis aucileblobas, romelic „holisturi” an „individulauri” perspeqtivebis arCevisas warmoiqmnebian, magram ver Tanxmdebian Tu rogor unda moxdes sazogadoebis Sesaxeb am dapirispirebul midgomaTa gaerTianeba. rogorc Cans es uTanxmoebani ufro fundamentaluri donisaa da mxolod „faqtebis” axsnasa da interpretacias ar ukavSirdeba , Torem isini advilad gadailaxebodnen damatebiTi empiriuli Semowmebis gziT.

HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

  • Upload
    others

  • View
    3

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

1

pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani

„HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”

1. p. burdies sociologiis ZiriTadi principebi

1.1 pier burdie pirovneba da mecnieri

1.2 socialuri sinamdvile, rogorc socialuri sivrce

1.3 „HABITUS”-is cneba da misi niSnebi

1.4 socialuri da politikuri veli.

2. entoni gidensis sociologiis ZiriTadi principebi. struqturaciis

Teoria.

2.1 e. gidensi pirovneba da mecnieri.

2.2 socialuri “praqsisis” cneba.

2.3 struqtura da “struqturis dualoba

2.4 agentis stratifikaciuli modeli

2.5 subieqturobis doneebi

3. niklas lumanis (8.12.1927 - 6.11.1998) sociologiis ZiriTadi

principebi.

3.1 niklas lumani pirovneba da mecnieri

3.2 sociologiis krizisi da sami etapi sistemuri analizis

ganviTarebaSi. sazogadoebis cneba

3.3 lumani da parsonsi

3.4 sazogadoeba rogorc “autopoezisuri” sistema

3.5 komunikacia

S e s a v a l i sociologiur TeoriaSi sinTezis tendenciebi, romlebic saTaves meoce saukunis samocian wlebidan iRebs, dResac warmatebiT viTardeba da madominirebulic ki xdeba. magram rac ufro Zlieria gamaerTianebeli miswrafebebi, miTu ufro met problemebs badeben maTi ganmxorcielebeli koncefciebi. erTianobidan jer kidev ise Sorsa varT rogorc rogorc adre. paradoqsaluria, magram erTianobis momxreebi Tanabrad arian erTmaneTisagn Sors. isini aRiareben sazogadoebaze „struqturuli” da „ moqmedebis” Tvalsazrisebs Soris gansxvavebas da im winaaRmdegobebis gadalaxvis aucileblobas, romelic „holisturi” an „individulauri” perspeqtivebis arCevisas warmoiqmnebian, magram ver Tanxmdebian Tu rogor unda moxdes sazogadoebis Sesaxeb am dapirispirebul midgomaTa gaerTianeba. rogorc Cans es uTanxmoebani ufro fundamentaluri donisaa da mxolod „faqtebis” axsnasa da interpretacias ar ukavSirdeba , Torem isini advilad gadailaxebodnen damatebiTi empiriuli Semowmebis gziT.

Page 2: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

2

uTanxmoebaTa gadalaxvis cdebi iseTi sakvanZo cnebebis xelaxali gaazrebis aucileblobas badeben , rogorebicaa: moqmedeba, struqtura, sistema da a.S. cnobierebis mzardi racionalurobisa da refleqsurobis konstatacia mravali avtorisaTvis amosavalia. magram amas racionalurobisa da refleqsurobis xelaxali gansazRvrebis aucileblobasTan mivyavarT, rac kidev ufro problematurs xdis erTianobas. subieqtur-obieqtur SexedulebaTa Soris ufskrulis gadalaxvaze mimarTulia: p.burdies, „HABITUS”-i, e.gidensis „struqturacia” da n. lumanis „TviTreferencia – TviTaRwera.

p. burdies sociologiis ZiriTadi principebi 1. pier burdie pirovneba da mecnieri. pier burdie (Burdieu) daibada 1930wels. frangi sociologia, originaluri koncefciis avtori, romelic ganixilavs sociologoos metaTeoriul safuZvlebs. 1955 wels daamTavra umaRlesi pedagogiuri skola, mas alTiuseri da m. fuko asawavlidnen,aswavlida filosofiis kurss q. mulenis liceumSi. 1958 wels wavida alJirSi. pirveli gamoqveynebuli Sromebia: „alJiris sociologia” (1961), „Sroma da mSromelebi alJirSi” (1964) da sxvebi 1964 wlidan parizSia, aris umaRlesi kvleviTi skolis direqtor-mkvlevari. 1975 wels daafuZna da saTaveSi Caudga evropuli sociologiis centrs, agreTve daarsa Jurnali „mecnieruli Sromebi sociologiur mecnierebaSi”. 1981 wlidan safrangeTis akademiis namdvili wevria. aris koleJ de fransis sociologiis kaTedris gamge. misi ZiriTadi Sromebia: „kvlavwarmoeba” (1970), „simboluri formebis sociologia” (1970), „martin Hhaidegaris politikuri ontologia (1976), „gansxvavebebi” (1979), „ sociologiis sakTxebi” (1980), praqtikuli sazrisi” (1980), „gakveTili gakveTilis Sesaxeb”, „Homo academicus”, „sawyisebi” (1987), „pasuxebi” (1992) „xelovnebis wesebi”( 1993) da sxva. p. burdies SexedulebaTa kritikuli xasiaTi ganisazRvreba misi miswrafebiT Seqmnas socialuri praqtikis Teoria, romelic Sors iqneba racionaluri moqmedebis wesebisa da normebis Ziebisgan, da amavdroulad gadalaxavs sociologiisaTvis tradiciuli realizmis da nominalizmis, obieqtivizmisa da subieqtivizmis opoziciebs. burdies meTodi mbadi (genetikuri) struqturalizmia; sociologiuri realoba gagebulia rogorc urTierToba - damokidebulebaTa ansambli, rogorc socialur poziciaTa sivrce. socialuri sivrce mravalganzomilebiania, sxvadasxva saxis kapitalis (ekonomikuris, kulturulis, simboluris) ganawilebis safuZvelze struqturirdeba, romlebic socialuri sivrcis SigniT rogorc brZolis miznebi da instrumentebi gvevlinebian. socialuri danawileba amave dros funqcionirebs rogorc xedvis principi, rogorc aRqmisa da Sefasebis kategoria, e. i. rogorc mentaluri struqtura, romelic amave dros umeteswilad socialuri sivrcis obieqturi struqturebis inkorporirebis produqtia. agentisaTvis es niSnavs „Habitus”-is – anu dispoziciebis sistemis flobas, romelic erTdroulad aRqmis sqema da moqmedebis maorganizebelia . gamocdilebis Sedegad SeZenili, droisa da adgilis mixedviT cvalebadi dispoziciebi qmnian strategiebs rogorc orientirebul praqtikebs, romlebic ise aRmoCndebian situaciebze morgebulni, rom arc miznisken cnobieri miswrafebis produqts da arc meqanikuri determinaciis produqts

Page 3: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

3

warmoadgenen, aramed praqtikuli grZnobebis produqtebad gvevlinebian. TamaSis grZnoba araTanabrad aris ganawilebuli sazogadoebaSi, misi aTviseba xdeba bavSobidanve socialur saqmianobaSi monawilebis da zogierT velTan (ekonomikur, politikur, religiur da a. S.) urTierTobis Sedegad. socialuri veli Tavisi institutebiT da funqcionirebis logikiT TamaSis istoriulad Camoyalibebuli, SedarebiT avtonomiuri sivrcea. moqmedeba, romelic aRniSnavs erTmaneTis Sesatyvisi „habitusisa” da velis Sexvedris moments, mxedvelobaSi iRebs socialur sivrceSi horizontisadmi kuTvnili adeqvaturi Tvisebebis erTobliobas, amodis ra imisgan Tu rogori struqturis warmoeba aris saWiro. mniSvnelovan strategiaTa umravlesoba koleqtiur gadawyvetilebaTa produqtia, romelic ojaxis an klasis koleqtiur istorias moicavs, amitom isini awarmoeben (qmnian) ara mxolod individualur poziciebs, aramed socialur jgufebsac. sazogadoebaSi morfologiuri cvlilebis gasagebad saWiroa im simbolur struqturaTa maxasiaTeblis gaTvaliswineba, romelic wesrigis da legatimaciis Zalauflebas Tu uflebamosilebas flobs. socialuri dayofebi Tu klasifikaciebi ganaTlebis sistemis meSveobiT translirdebian (gadaicemian) da arsebiTad batonobis formebs warmoadgenen. sxvadasxva agentebi, maT Soris sociologia rogorc mecniereba, legitimuri nominaciis monopoliis mopovebisaTvis brZolaSi monawileoben. sociologiis sociologiuri kritika an sociologiis sociologia aaSkaravebs sociologiuri warmoebis velis SigniT Camoyalibebul damokidebulebebs da gvemsaxurebian im zogadi Sexedulebebisagan anu im politikuri kategoriebisagan ganTavisuflebis instrumentad, romlebic simbolur Zaladobas axorcieleben. amgvari kritika sxva velebisaTvisac aucilebelia. amgvarad, p. burdie gvevlineba moazrovned, romlisTvisac sociologiis Teoriuli da empiriuli doneebi erTmaneTisagan ganuyofelia. maTi kavSiri imas ka ar niSnavs, rom empiriuli done monacemebs awvdis Teoriuls, xolo Teoriuli Tavis mxriv Tavazobs „sqemebs” am monacemTa axsna-gaanalizebisaTvis. burdie Sromis amgvari danawilebis TviT SesaZleblobasac ki absurds uwodebs. misi azriT, gamokvlevaSi mTavari „Tavad dakvirvebaze dakvirvebis situaciiT” warmoebuli cvlilebebis dafiqsirebaa. amitom TiToeuli misi Sroma aris ara ubralod realobis romelime gansazRvruli sferos analizi, aramed im sferoTa „sociologiis sociologiaa”. p. burdie xSirad aanalizebs sociologiis ontologiur, gnoseologiur da socialur statuss. igi uaryofs sociologiis mier romeliRac „zerefleqsuri” poziciis daWeris SesaZleblobas, romlebic saSualebas miscems mas „obieqturi” TvalsazrisiT imsjelos realobis Sesaxeb. „damkvirvebeli” burdies azriT, SeuZlebelia gancalkevebul iqnas situaciisgan, igi CarTulia masSi, misi interesebi mudam CaSenebulia im sinamdvileSi, romelsac swavlobs. amgvari kritikuli da SeiZleba iTqvas dialeqtikuri pozicia sociologiuri gamokvlevebis daniSnulebis Sesaxeb Tavisebur daRs asvams p. burdies mier SemoTavazebuli „sazogadoebis saxesac”.

2. socialuri sinamdvile, rogorc socialuri sivrce. socialuri sinamdvile p. burdies azriT, socialur sivrces warmoadgens. TavisTavad es cneba axali ram ar aris, sakmarisia gavixsenoT p. sorokini. burdieseuli midgomis siaxle sociologiuri da fizikur sivrceTa

Page 4: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

4

Soris damokidebulebis gansazRvraSi, agreTve socialuri sivrcis Sinagani wyobis aRweraSi mdgomareobs. fizikuri sivrce mWidrodaa dakavSirebuli socialur sivrcesTan, igi aris misi asaxva, socialuri sivrcis gareT gamoxatva-gamoTqmaa. aRqmaSi isini Znelad Tu ganirCevian erTmaneTisagan. socialuri sivrce - esaa ara kordinatTa raRac mocemuli sistema, romelSic ganlagebulia socialuri subieqtebi aramed esaa amavdros realur sivrceSi am subieqtTa ganlagebac. socialur sivrceSi subieqtebs Soris distancia ara mxolod socialuria, aramed fizikuric. socialur da fizikur sivrceTa amgvari mWidro gadaxlarTva Tu urTierTkavSiri mainc ar niSnavs da gulisxmobs maTi damokidebuleba –mimarTulebis erTmniSvnelobas. adamianTa winaSe socialuri sivrce erTdroulad warmodgeba Tavisi „simboluri” da „fizikuri” ganzomilebebis erTobliobaSi. isini erTmaneTs zeddebian da urTierTs gadakveTen. maTi gancalkeveba mxolod analitikurad aris SesaZlebeli, ramdenadac simboluri („wminda socialuri”) sivrcis erTi da igive „Wrili” savsebiT SesaZlebelia fizikuri sivrcis erTmaneTisagan gansxvavebul (da xSirad daSorebul) adgilebSi iqnas warmodgenili da piriqiT, socialuri sivrcis daSorebuli nawilebi Tu nakveTebi SeiZleba Zalian axlos iyvnen fizikuri azriT. socialuri sivrcis ormagoba, anu misi erTdroulad rogorc „wminda socialuri, ise fizikuri planiT warmomadgenloba, gulisxmobs socialuri universumis maorganizebel struqturaTa ormagobas. socialuri struqturebi erTdroulad arseboben rogorc realoba, romelic mocemulia socialurad prestiJuli dovlaTebis (sikeTeTa) da faseulobebis miTvisebis materialuri resursebisa da saSualebebis ganawilebis gziTa da meoxebiT – da rogorc raloba, romelic arsebobs warmodgenebSi, azrovnebisa da moqmedebis sqemaSi. socialur struqturaTa ormagobis gamoxatulebaa socialuri sivrcis poziciebsa da dispoziciebs Soris arsebuli gansxvaveba. pozicia asaxavs individis realur adgils socialur sivrceSi, dispozicia ki – mis warmodgenas Tavis mdgomareobis Sesaxeb, agreTve moqmedebis, azrovnebisa da Sefasebis sqemebs. poziciebis erToblioba asaxavs socialur sivrcis obieqtur Wrils, maSin rodesac dispoziciaTa erToblioba mis subieqtur mxares aRniSnavs. amgvarad, socialuri sivrce SeiZleba ganxiluli iqnas ara mxolod rogorc simbolurisa da fizikuris dialeqtika, aramed poziciisa da disopoziciis sivrceTa dialeqtikac, e. i. garkveuli adgilis mqone individTa da maTi praqtikebis dialeqtika, praqtikebisa, romelTa meSveobiTac agentebi awesrigeben da gardaqmnian am sivrces. unda SevniSnoT rom, rom praqtikebi, romlebic avseben individebs Soris arsebul sivrces, ar warmoadgenen arc instituticirebul SesaZleblobaTa racionaluri arCevnis ( t. parsonsis terminologiiT) sinonims da arc individis subieqturi TviTnebobis ( liberaluri warmodgeniT) sinonims. praqtika – es ufro individis gaucnobierebuli, vidre gacnobierebuli qcevaa, romelic emorCileba garemodan internalizirebul wesebs am garemosTan aqtiuri urTierTqmedebis procesSi, igi a. Sutcis praqtikuli cnobierebis da h. garfinkelis praqtikuli moqmedebis msgavsia.

3. „HABITUS”-is cneba da misi niSnebi. sociumis _ gagebuli rogorc socialuri sivrce _ ormagobis gadalaxvis saSualebad gvevlineba HABITUS”-is cneba. burdie wers: `Tavidan unda aviciloT struqturis

Page 5: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

5

realoba, romliskenac garduvlad mivyavarT obieqtivizms. pirveladi (grZnobadi) gamocdilebisagan mowyvetis da obieqturi urTieTobebis konstruirebis aucilebeli stadiis gamo, obieqtivizmi midis am urTieTobebis gafetiSebamde ganixilavs maT rogorc jgufis istoriis farglebs gareT warmoqmnil da mowesrigebul realobas. aseve ar SeiZleba CavardeT subieqtivizmSi, romelsac ar ZaluZs socialuri

kanonzomierebis axsna. amisaTvis saWiroa davubrundeT praqtikas, opus operatum-isa da modus operandis- is dialeqtikas, istoriuli praqtikis obieqtivirebul da inkorporebul produqtebs; struqturebs da `HABITUS”-ebs. amgvarad `HABITUS”-is cneba burdies Semoaqvs socialuri samyaros mowesrigebulobis, misi kvlav warmoebulobis istoriuli vrceulobisa (ganfenilobis) da cvalebadobis asaxsnelad. HABITUS”-i erTdroulad aris rogorc socialur pirobaTa (obieqtivirebul winamorbed praqtikaTa) produqti ise saSualeba romelic marTavs adamianis qmedebebs yofiT-yoveldRiur situaciebSi, saSualeba, romelic cvlis da kvlav awesrigebs garemomcvlel pirobebs. (praqtikaTa obieqtivirebis saSualeba). habitusi aris `myari, SeZenili ganwyoba midrekilebebis (dispoziciebis), struqturirebuli srtuqturebis sistema, romelic gaTvaliswinebulia mastruqturizebel struqturaTa saxiT funqcionirebisaTvis.~

burdies azriT ~HABITUS”- warmoadgens kognitur da motivaciur sistemaTa struqturas; namdvilad arsebul istoriul pirobaTa produqts. am azriT igi obieqturia-individisagan gansxvavebulia da mis `gareT~ imyofeba. magram amave dros is inkorporirebulia individis cnobierebaSi da am azriT igi-socialuri moqmedebis agentis ganuyofeli nawilia. ~HABITUS”-i esaa individis mier aRqmuli, mis cnobierebaSi Rrmad fesvgadgmuli da `daviwyebuli~ obieqturi struqturebis anabeWdi, romelic miudgomelia racionaluri gaazrebisaTvis. ~HABITUS”-i konservatiulia, eswrafis TavisTavis SenarCuneba- dacvas da amave dros ganaxlebis unaric aqvs, ganaxleba ki misi sakuTari principebis Sesabamisad iwarmoeba. SeiZleba mogveCvenos rom mxolod Suamavalia obieqturi realobis mier individis determinaciis procesSi. garkveuli zomiT es sworia, magram mxolod raRac donemde. igi asaxavs obieqtur struqturebs, magram is ar aris meqanizmi, romlis meSveobiTac agenti kvlavwarmoebs Tavis praqtikebs. praqtika gvevlineba ~HABITUS”-isa da sxvadasxva xdomilebebis urTierTqmedebis produqti. ~HABITUS”-is funqcia mdgomareobs agentis subieqturi miswrafebebis SezRudvaSi, igi gvaZlevs sazRvrebs, romelSic agenti moqmedebs da kvlavwarmoebs rutinul `araproblematur~ moqmedebebs. amgvarad, SegviZlia gamovyoT ~HABITUS”-is ramdenime damaxasiaTebeli niSani:

1. obieqturi socialuri garemo qmnis habituss – anu `myar,SeZenil, mopovebul winaswarganwyobaTa sistemas~, romelic Semdeg individebis mier arsebul struqturebSi cvlilebebis Setanis aqtiuri unaris saxiT gamoiyeneba , rogorc amosavali ganwyobebi, romlebic badeben da organizebas ukeTeben individTa praqtikebs. rogorc wesi, es winaswari ganwyobebi ar gulisxmoben gansazRvruli wesis miRwevaze Segnebul-gacnobierebul warmarTulobas, vinaidan xangrZlivi drois manZilze isini SesaZleblobiTa da SeuZleblobiT, aucileblobiTa da TavisuflebiT, uflebebiTa da akrZalviT yalibdebian. bunebrivia, rom

Page 6: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

6

konkretul cxovrebiseul situaciaSi adamianebi maTi praqtikisaTvis yvelaze miuRebels, SeuZlebels da daujerebels gamoricxaven. 2. habitusi principulad gansxvavdeba mecnieruli Sefasebisagan. Tu mecniereba Catarebuli kvlevis Semdeg gulisxmobs monacemebis mudmiv koreqcias, hipoTezaTa dazustebas da a. S. maSin adamianebi, burdies azriT, adreul gamocdilebebs araproporciulad did mniSvnelobas~ aniWeben (aZleven). garkveuli tipis qvecnobirebisadmi winaswarganwyobaTa inertulobis efeqti vlindeba imaSi, rom adamianebi, romlebic kargad arian warsul realiebs Seguebuli, Secvlil viTarebaSi Seufereblad da Seusabamod moqmedebas iwyeben, ver amCneven rom adrindeli Zveli pirobebi ukve aRar arsebobs. mocemulis sailustraciod sociologias mohyavs `marqsis sayvareli – don-kixotis magaliTi~. garemo, romelSic raindi moqmedebs, Zalian gansxvavebulia imisagan, romelSic igi obieqturad aris CarTuli da Seguebuli. aseT dReSi varT axla yvela postsabWouri qveynis mosaxleoba, rameTu Cveni adamianebis umravlesoba warumatebulad cdilobs Seeguos axal politikur realobas, individualur Tavisuflebebs, mniSvnelovani zomiT swored TavianTi habitusis gamo, kerZod es aris saxelmwifos, partiebis, koleqtivis, lideris, rogorc mama marCenalis `paternalisturi” rolisadmi winaswari ganwyobebi. 3. habitusi socialur praqtikebSi warsulis, awmyos da momavlis gaerTianebis saSualebas gvaZlevs. rasac ar unda gvpirdebodnen politikosebi da maTi ideologebi – qveynis momavali mainc iqmneba struqturirebuli praqtikebis kvlavwarmoebis gziT, damoukideblad imisgan mogvwons Tu ara isini Cven dRes. swored ase, struqturalistur-konstruqtivistuli paradigmis mixedviT iqmneba istoria. ~HABITUS”-i SeniSnavs burdie – rogorc istoriis produqti, awarmoebs individualur da koleqtiur praqtikebs – kvlav istorias – istoriisave mier Seqmnili sqemebis Sesabamisad. igi ganapirobebs warsuli gamocdilebis aqtiur myofobas (arsebobas), romelic arsebobs ra yvela individSi aRqmis, azrebisa da moqmedebis sqemebis formiT, uzrunvelyofs droSi praqtikaTa `siswores~ da maT mudmivobas ufro saimedod, vidre yvela formaluri wesi da eqsplicituri norma. ganwyoba-midrekilebaTa sistema, e.i awmyoSi myofi (arsebuli) warsuli, erTsaxovnad struqturirebuli praqtikebis kvlavwarmoebis gziT mswrafi……,,aris memkvidreobisa da regulirebis is principi, romelic socialur praqtikaSi SeiniSneba ”. (gv19) amgvarad, habitusis koncefcia momavlis prognozirebis meTodologur princips ---determinizmis da Tavisuflebis, cnobierebis da qvecnobieris, individisa da sazogadoebis antinomiebis gadalaxvis gziT afuZnebs. “ramdenadac habitus-i SeniSnavs burdie, azrebis, aRqmis, gamoTqmebisa da moqmedebebis warmoebis usasrulo unaria-romlis sazRvrebi misi warmoebis istoriuli da socialuri pirobebiTaa moxazuli, amdenad ganpirobebuli da pirobiTi Tavisuflebac, romelsac igi warmoadgens, iseve Sorsaa arawinaswarmetyvelevi axlisagan, rogorc pirveladi pirobebis martivi meqanikuri wvlavwarmoebisagan. (gv20) warmodgenebi habitusze “subieqturi molodinebis “ ufro obieqturi kvlevis SesaZleblobebs gvaZleven. amasTan dakavSirebiT h., burdie akritikebs im Teoriebs, romlebic mxolod “racionalur moqmedebebs” aRiareben. misi azriT moqmedebis xasiaTi damokidebulia im specifikur Sansebze, romlebsac individebi floben. individualur habitusebs Soris

Page 7: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

7

gansxvaveba ganapirobebs maTi socialuri moTxovnebis Taviseburebebs. aseTi ram sityva sityviT vlindeba CvenTan yvelaferSi, yoveldRiur cxovrebaSi, mag, midrekileba politikuri saqmianobisadmi, liderobisadmi damokidebulia potenciur Zalauflebriv SesaZleblobaze. adamianebi TavianT molodinebs ayalibeben misaRwevisa da miuRwevelis konkretuli indikatorebis Sesabamisad, anu imis Sesabamisad rac “CvenTvisaa” da rac “CvenTvis ar arsebobs” riTac eguebian SesaZlebel momavals, romelsac wisaswarWvreten da miznad isaxaven ganaxorcielon. maSasadame praqtikebis axsna SeuZlebelia, rogorc mxolod im dRevandeli pirobebis TvalsazrisiT, romlebmac maTi provocireba moaxdines, ise mxolod warsuli pirobebis TvalsazrisiT, romlebSic asaxulia habitusi. subieqtis moqmedeba SeiZleba axsnil iqnas mxolod warsuli da dRevandeli pirobebis SeTanadebiT, e.i socialuri samyaros im ori mdgomareobis urTierTdamokidebulebis mecnieruli Seswavlis daxmarebiT, romlebSic faruli saxiT moqmedebs habitusi. amgvarad, habitusi garkveul avtonomias aZlevs individs, magram moqmedebis atomizacias da “uwesrigobas” ar iwvevs. arsebobis pirobebis msgavsebas mivyavarT msgavsi habitusis CamoyalibebasTan, rasac burdie “homologiurs” uwodebs. amitomaa, rom msgavs pirobebSi dabadebul da aRzrdil individebs qcevis msgavsi “manevrebi” aqvT. Tumca es msgavseba garkveuli sazRvrebiTaa SezRuduli. homologia aris mravalsaxeoba oRond homogenurobis im CarCoebSi, romlebic damaxasiaTebelia habitusis warmoebis socialuri pirobebisaTvis. “ganwyoba-midrekilebaTa yoveli individualuri sistema-esaa sxvebis struqturuli varianti, romelic gamoxatavs klasSi traeqtoriisa da mdgomareobis Taviseburebebs. socialur poziciaTa msgavseba arasdros iqneba sruli da saboloo, ramdenadac SeuZlebelia ipovo ori pozicia, romlebic absoluturad erTnairi iqnebodnen, ese igi sivrcesa da droSi erTmaneTs daemTxveodnen. miuxedavad amisa habitusis homologiuroba jgufuri da klasobrivi erTobebis warmoqmnis safuZvelSi devs, romlebisTvisac igi rogorc mastruqtirebeli elementi ise gvevlineba. 4.socialuri da politikuri veli. marTalia zemoT mokled gavaanalizeT socialuri velis cneba, magram araferi gviTqvams sxva velebTan misi damokidebulebis Sesaxeb. axla SeZlebisdagvarad maTi urTieTobebis ufro dawvrilebiT analizs SevecdebiT. burdie obieqturi realiebis rolis kvlevas xom socialuri velis koncefciis Tanaxmad axorcielebs. burdies azriT socialuri veli esaa logikurad gaazrebuli struqtura, Taviseburi gvaris garemo romelSic socialuri urTieTobebi da mimarTebebi xorcieldeba. amasTanave socialuri veli - esaa realuri socialuri, ekonomikuri, politikuri da sxva institutebi. mag.saxelmwifo an politikuri partiac ki. am SemTxvevaSi burdies ainteresebs ara institucionaluri struqturebi TavisTavad, aramed sxvadasxva poziciebis da interesebis mqone momqmed adamianebs Soris arsebuli obieqturi kavSirebi_maTi dapirispireba an TanamSromloba velis specifikuri sargeblebis dauflebis da uwinare yovlisa Zalauflebis ekonomikuri an inteleqtualuri resursebis dominirebadi poziciebis dakavebis mizniT. pirobiTad mTeli socialuri veli SeiZleba ramdenime politikis, ekonomikis, religiis da aS. velTa saxiT warmovidginoT. bunebrivia, rom

Page 8: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

8

konkretuli veli ver SeZlebs agentTa praqtikis gareSe arsebobas. velis funqcionirebisaTvis aucilebelia ara ubralod agentTa aqtivoba, aramed am velis wesebis Sesabamisad moqmedebis ganwyobac, maTSi garkveuli habitusis arseboba romelic rogorc viciT Tavis TavSi socializaciis gamocdilebebisa da velis wesebis codnasTan erTad maTi aRiarebis mzaobasac moicavs . es ki agreTve niSnavs imas rom veli agentis winaSe mudam arsebul, mocemul raimed warmodgeba, konkretul individualur praqtikas ki SeuZlia velis mxolod kvlav warmoeba da gardaqmna. mag. politikur velSi agentTa konkretuli moqmedebebi vels erTdroulad kidevac kvlavawarmoeben da garkveuli xarisxiT saxesac ki ucvlian. kvlav warmoebuli veli Semdeg Tavis mxriv gvaZlevs SesaZleblobebs da saSualebebs praqtikis axleburad marTvisaTvis ise, rom agentTa moqmedebebs normatiul mocemulobebs davalebebs, movaleobebs aZlevs da Semdeg procesi kvlav da kvlav meordeba. velis koncefcia burdies saSualebas aZlevs agentis socialur praqtikaSi gaiTvaliswinos cnobieri da spontanuri, gamoacalkevos moqmedebaTa warmoqmna_dabadebis ori principulad gansxvavebuli meqanizmi. erTis mxriv velis wesebi gulisxmoben Tundac minimalur racionalurobas (miznebis dasaxva, saSualebebis arCeva, Sedegebis gaTvla da aS.), xolo, meores mxriv spontanur orientacias. es imas niSnavs, rom rodesac racionalurad dasabuTebel proeqtebs vayenebT da agreTve racionalurad aqtiurobas vcdilobT, rogorc velis realuri SesaZleblobebis, ise qveynis mosaxleobis habitusis gaTvaliswinebac aucilebelia. socialuri cxovrebis ama Tu im velis TaviseburebaTa prizmaSi warmodgena sakmaod efeqturi instrumentia realuri dapirispirebisa Tu brZolebis gasaanalizeblad. veli konkretul socialur praqtikebSi gamoxatul yvelaze gansxvavebul ZalTa brZolebis, kompromisebis, kavSirebis sivrced warmogvidgeba . amasTanave, brZolis da kavSirebis urTieTdamokidebulebebi, maTi xasiaTi TviT maTSi monawile agentebis sakuTar xasiaTebs Soris arsebul gansxvavebebze didad aris damokidebuli. burdie ganskuTrebulad usvams xazs, rom velSi yovelgvari kompeteturoba (ekonomikuri, politikuri, iteleqtualuri da aS.) warmoadgens ara ubralod teqnikur unars aramed kapitals aucilebel raimes raTa isargeblos yvelasaTvis formalurad arsebuli potenciuri uflebebiTa da SesaZleblobebiT. burdies Teoria saSualebas iZleva ufro mravalmxriv gavaanalizoT politikis velSi Zalauflebis mopovebisaTvis aucilebeli politikuri resursebis da saSualebis ganawileba. sociologis azriT, politikur velSi konkretuli agentis SesaZleblobebi ganisazRvreba ara mxolod misi sakuTari politikuri poziciiT, aramed sxva velebSi dakavebul poziciebiT, romlebic kapitalis arsebobaze arian damokidebuli. ZiriTadad esaa ekonomikuri, kulturuli, socialuri da simboluri (prestiJi, reputacia, saxeli da sxva) kapitali. politikur velSi agentebis mdgomareobaze sxvadasxva cvladebi axdenen gavlenas, upirveles yovlisa kapitalis saerTo moculoba, romelsac isini floben da agreTve am kapitalTa Serwyma. kapitali SesaZleblobebs aZlevT politikosebs Tavidan moiSoron arasasurveli adamianebebi da amave dros dauaxlovdnen maTTvis sasurvel adamianebs. piriqiT, isini ki vinc moklebuli arian kapitals, Sors dganan dovlaTisa da Zalauflebisagan.

Page 9: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

9

amgvarad, politikur programebs da politikur xdomilebebs praqtikulad axorcieleben mxolod is agentebi, romlebic sakmaris kapitals floben. arsebiTad isini eqspropriacias uweven umravles moqalaqeTa uflebebs, vinaidan agentebi, romlebic moklebulni arian kapitals, iZulebulni arian airCion mxolod is, rac miewodebaT-xSirad ki es SeiZleba aRmoCndes manifestaciebSi monawilis statusis an profesionali politikosis gancxadebis msmenelis roli. krizisuli periodebis garda politikuri aqciebis warmoeba profesionalebis monopoliaa. „ramdenime adamianis xelSi politikuri kapitalis koncentracias miT ufro naklebi winaaRmdegoba xvdeba da maSasadame, miT ufro metad SesaZlebelia, rac ufro moklebulni arian partiis Cveulebrivi wevrebi im materialur da kulturul intrumentebs, romlebic aucilebelia politikaSi aqtiuri moqmedebisaTvis, saxeldobr Tavisufal dros da kulturul kapitals“ aqedan burdie daaskvnis, rom politikis bazari, erT erTi yvelaze nakleb Tavisufali bazarTagania. amgvarad, Tu agents ar aqvs aseTi instrumentebi, kapitalebi, raTa am bazriT isargeblon , maSin maT araviTari sxva arCevani ar rCebaT Tu ara uari Tqvan TavianT uflebebze ama Tu im politikuri moZraobis an partiis sasargeblod. rac Seexeba politikur moZraobis Tu saxelisuflo struqturebis xelmZRvanel agentebs, maSin isini arsebiTad delegirebul uflebebs rogorc politikuri sivrcis dauflebis Zlier saSualebas iyeneben, riTac sul ufro Sordebian rigiT moqalaqeebs. bolos, daskvnis saxiT SeiZleba iTqvas, rom burdies koncefcia obieqtivizmis da subieqtivizmis calmxrivobebisa da reduqcionizmis gadalaxvazea mimarTuli. mis mier SemoTavazebuli habitus-is, socialuri sivrcis, struqturis, praqtikis logikurad dakavSirebul koncefciebs mravali gasaTvaliswinebeli da mimzidveli mxare aqvs. garda amisa igi sakmarisad efeqturad realizdeba empiriul gamokvlevebSi. axorcielebs ra „sinTezis sakuTar strategias“, burdie amodis socialuri struqturebidan da miimarTeba subieqtis moqmedebis mimarTulebiT, rac mis midgomas e. gidensis struqturaciis TeoriasTan aaxloebs, romelic Tavis mxriv sapirispiro perspeqtividan amodis da struqturebamde midis.

II. entoni gidensis sociologiis ZiriTadi principebi. struqturaciis Teoria.

“problema isaa,Tu rogor unda ganisazRvros moqmedebis, mniSvnelobis da subieqturobis koncefciebi da rogor iqneba struqturisa da iZulebis cnebebTan maTi Setanadeba SesaZlebeli. Tu mainterpretirebeli sociologia dafuZnebulia, ase vTqvaT, subieqtis imperializmze, maSin funqcionalizmi da struqturalizmi socialuri obieqtebis imperializms gulisxmobs. struqturaciis erT-erTi principuli mizania _ bolo mouRos am imperiul mcdelobebs.

1. e. gidensi pirovneba da mecnieri. e. gidensi (Giddens) 1938 w. 18 ianvars daibada. igi dRes msoflioSi yvelaze cnobili britaneli sociologi da politikuri mecnieria. 1965 w man daamTavra guldis universitetis

Page 10: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

10

sociologiis fakulteti, Semdeg ki swavlobda londonis ekonomikis skolaSi, sadac 1974 w daicva sadoqtoro disertacia sociologiaSi. 1961 wlidan iyo sociologiis maswavlebeli lesteris universitetSi. gidensis mecnieruli saqmianobis didi nawili dakavSirebulia kembrijis universitetTan, sadac is muSaobda 1969 wlidan jer ufrosi maswavleblis Tanamdebobaze, xolo 1985 wlidan 1995 wlamde ekava profesoris Tanamdeboba. 1996 wlidan dRemde igi muSaobs londonis politikur da ekonomikis mecnierebaTa umaRles skolis direqtoris Tanamdebobaze. e. gidensi aris mravali Sromis avtori socialur Teoriasa da istoriul sociologiaSi. cnobilia rogorc struqturaciis Teoriis Semqmneli. mecnieruli moRvaweoba man socialuri Teoriis klasikosTa Sromebis gadasinjviT daiwyo (“kapitalizmi da Tanamedrove socialuri Teoria” 1971). mis Teoriul Sexedulebeze didi gavlena m. Hhaidegeris filosofiam, kerZod droisa da yofierebis interpretaciis koncefciam moaxdina. e. gidensi iziarebs m. haidegeris daSvebas, rom dro da sivrce arc filosofiaSi da arc sociologiaSi ar SeiZleba ganvixiloT rogorc socialuri obieqtebisa da maTi saqmianobis “struqtura” (CarCo). droisa da sivrcis cnebebi SeiZleba interprirebul iqnan rogorc myofoba –armyofobis mudmivi da Tanmimdevruli monacvleoba. e. gidenss Sromebma socialuri Teoriis, motivaciis da refleqsiis Teoriis sferoebSi didi aRiareba moutana. misi koncefcia Tanamedrove Tavisufali sazogadoebisa da adamianis piradi Tavisuflebis axal safexurze amyvanis aRiarebas eyrdnoba. profesorma gidensma oc wignze –monografiaze meti dawera, maT Soris iseTi, rogorebicaa: “socialuri meTodis axali wesebi” (1976). “istoriuli materializmis Tanamedrove kritika” (1981) “sazogadoebis agebuleba (konstitucia). struqturaciis Teoriis narkvevi”(1984), “erovnuli saxelmwifo da Zaladoba” (1985), “socialuri Teoriis centraluri problemebi)”(1986), “sociologia”(1989), “moderniTis DSedegebi”(1990), “moderniTi da TviTmyofadoba” (1991). “adamianuri erTobebi”(1992); “intimurobis transformacia”(1992). garda amisa igi aris eqvsi Sromis Tanaavtori da koleqtiuri Sromis redaqtori. igi aris TerTmeti evropuli da xuTi amerikuli universitetis sapatio profesori. gidensi amocanad isaxavs gadaWras sociologiisaTvis damaxasiaTebeli iseTi Ddualizmebi da dilemebi, rogorebicaa: struqtura_moqmedeba, subieqti_obieqti,mikro_makro,konfliqti_konsensusi,voluntarizmi_determinizmi, sinqronia_diaqronia. am dilemebis da dualobebis gadaWris sauZvlad igi socialuri praqtikis_anu socialuri “praqsisis” axlebur gagebas gvTavazobs. 2. socialuri “praqsisis” cneba. socialuri praqsisis cnebiT , gidensi, socialuri cxovrebis warmoebisa da kvlavwarmoebis process axasiaTebs. yvela praqtika, garda imisa, rom igi lokalurad arsebobs, xels sistemuri urTierTobebisa da struqturuli etalonebis warmoebas uwyobs. maSasadame, socialuri “praqsisi” Suamavalia, mediumia struqturasa da aqtors Soris. man Tavidan unda agvacilos subieqts (socialur aqtors) da obieqts (socialuri moqmedebis dadgenil formebs, anu struqturebs) Soris dapirispireba. is aris gza, romlis saSualebiTac subieqtis aqtivoba

Page 11: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

11

obieqtur mocemulobad iqceva, magram romelic, TavisTavad aRebuli, arc erTia da arc meore. socialuri praqtika saSualebas gvaZlevs struqtura rogorc koleqtiurobis societaluri forma, moqmedebisa da situaciis gareT ki ar iqnes gatanili _ maTi determinantis anu ganmsazRvrelis saxiT_aramed moqmedebis performaciis (Sesrulebis) procesSi CaerTos. swored amis gamo, gidensi termins “struqtura”anacvlebs terminiT “struqturacia”. struqturacia aRniSnavs realur process, xolo “struqtura” mxolod analitikuri abstraqciaa, “mexsierebis nakvalevia”. im SemTxvevaSi, rodesac calkeuli socialuri praqtika narCundeba, anu meordeba, adgili aqvs praqtikaTa kvlavwarmoebas (reproducirebas), rac socialuri institutebis, anu rutinebis arsebobis pirobaa. socialuri TavianT moqmedebas rogorc TavisTavad nagulisxmevs ganixilaven. rutinuli socialuri praqtika socialuri cvlilebis SesaZleblobas gamoricxavs. socialuri cvlileba xanieri socialuri praqtikis Sewyvetas, anu praqtikis transformacias moiTxovs. socialur institutebs yovelTvis gaaCnia konteqsti, romelic dro_sivrculi urTierTobis galagebasTanaa dakavSirebuli da urtierTobis sazRvrebs,aqtorTa Tanayofnas da maT Soris komunukacias moicavs. rodesac socialuri institutebis modelireba xdeba drosa da sivrceSi, maSin saxezea socialuri sistema. sitema yvela saxis Sida jgufuri urTierTobebis etalonebs exeba _ patara jgufebidan dawyebuli, socialuri qselebiT da farTo organizaciebiT damTavrebuli. gidensi erTmaneTisagan ganasxvavebs socialur inegracias da sistemur integracias. socialuri integracia pirispir interaqciis Sedegad Seqmnil wesrigs gulisxmobs. sistemuri interaqcia gulisxmobs gaSualebul interaqcias, rodesac interaqcia gacda lokalur mocemulbas da gadainacvla sferoSi, romelic “ardamswre” agentTa Soris urTierTobaTa qsels moicavs. socialuri integracia moqmedebis donea, xolo sistemuri integracia _ societaluri done. isini urTierTdakavSirebulia. 3.struqtura da “struqturis dualoba” socialuri praqtika gansazRvruli wesebis da resursebis safuZvelze xorcieldeba. wesebs praqtikaTa mawarmoeblis funqcia ekisreba. arsebobs: a) proceduruli wesebi, romlebic miuTiTebs, Tu rogor Sesruldes, konstruirdes moqmedeba da b) moraluri wesebi, romlebic miuTiTebs, Tu ra aris saWiro normatuli qmedebebis uzrunvelsayofad. wesebi ukavSirdeba “saziaro codnas”, romelic martivad gulisxmobs codnas imisa, Tu rogor moviqceT. saziaro codnas inawilebs yvela, vinc CarTulia socialuri praqtikebis SesrulebaSi. wesebi transsituaciuri bunebisaa: uamravma aqtorma, sruliad gansxvavebul situaciaSi, SeiZleba saziaro codnis erTi da igive Fforma gamoiyenos.

Page 12: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

12

rac Seexeba resursebs, gidensi ori tipis _ materialur_alokaciur da ZalauflebiT_administraciul _ resursebs gamoyofs. materialuri resursebi iZleva imis SesaZleblobas, rom aqtorebma materialuri obieqtebi: teqnikuri iaraRebi, warmoebis, gacvlis saSualebebi, nedli masalebi da ase Semdeg gamoiyenon. ZalauflebiTi resursebi aramaterialuri resursebia, romlebic imis SesaZleblobas iZleva, rom aqtorebma gavlena moipovon pirovnebebze. maT miekuTvneba: socialuri droisa da sivrcis organizacia, TviTganviTarebis da TviTgamoxatvis SesaZleblobebi da sxv. swored wesebsa da resursebs “Seaqvs“ struqtura socialuri cxovrebis qmnadoba_warmoebis procesSi, romelic SesaZlebels xdis moqmedebis ganxorcielebas. Tumca, struqtura ara mxolod praqtikaTa kvlavwarmoebis saSualebaa (mediumia), aramed misi Sedegic. swored amaSi mdgomareobs “struqturis dualobis” arsi. struqturis dualobis qveS gidensi gulisxmobs imas, rom socialuri sistemebis struqturuli Tvisebebi warmoadgens socialur sistemaTa Semadgeneli praqtikebis rogorc mediums (saSualebas), ise Sedegs. magaliTad: rodesac, Cveulebriv, sworad vmetyvelebT, viyenebT (rogorc wesi, latenturad) enis gramatikul wesebs, romlebic aucilebeli pirobaa swori metyvelebisaTvis. Tumca, metyvelebis procesSi Cven vaxdenT am wesebis kvlavqmnas, reproducirebas, anu wesebi am procesis Sedegsac wamoadgens. struqturis dualobam unda daZlios dilemma Tu dualizmi _ “moqmedeba _ struqtura”: struqtura ara mxolod qmnis moqmedebas, aramed, amavdroulad, kvlaviqmneba moqmedebis procesSi. sxvagvarad Tu vityviT, yoveldRiur cxovrebaSi garkveuli qmedebebis Sesasruleblad aqtorebi iyeneben struqturis, anu wesebisa da resursebis Sesaxeb codnas, Tumca amave dros axdenen am codnis, e.i. struqturis kvlavwarmoebas. amgvarad, moqmedeba da struqtura urtierTganmapirobebeli fenomenebia, struqtura CarTulia moqmedebaSi, ar arsebobs moqmedebis “gareT” da gareSe. ramdenadac struqtura rogorc moqmedebis wesebisa da resursebis Sesaxeb codna, analitikuri arstraqciaa, amdenad arsebobs mxolod struqturaciis dinamikuri, drosa da sivrceSi realizebuli procesi. amdenad, struqturacia socialuri sinamdvilis,realobis ontologiuri substratia. mas arsebiTad kidev erTi _ refleqsurobis _ cneba ukavSirdeba. swored refleqsia aris is gza, romlis saSualebiTac aqtori sakuTar moqmedebas akonstruirebs. adamianuri agentebisaTvis damaxasiaTebeli refleqsuri forma isaa, romelic yvelaze Rrmadaa CarTuli socialuri praqtikebis ganaxlebad wesrigSi. 4. agentis stratifikaciuli modeli

Page 13: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

13

is, rasac gidensi moqmedi piris anu agentis stratifikaciul models uwodebs: a) moqmedebis refleqsuri monotoringis, b) racionalizaciisa da g) motivaciis Seswavlas moiTxovs. aq sqemaaa Casameli moqmedebis racionalizacia moqmedebis rogorc procesis “intencionalobas” exeba. is adamianuri moqmedebis rutinuli maxasiaTebelia, romelic TaviTavad nagulisxmevi gziT sruldeba. racionalizaciis qveS igulisxmeba is, rom aqtorebi rutinulad aRweven maTi moqmedebiis safuZvlebis uwyvet “Teoriul gagebas”. moqmedebis racionalizacia mTavari safuZvelia sxvaTa mier aqtorTa “kompetenciis” Sesafaseblad. refleqsuri monitoringi yoveldRiuri moqmedebis mudmivi maxasiaTebelia. misi saSualebiT aqtorebi ara mxolod akontroleben maTi qmedebebis nakadis mimdinareobas (da amis gakeTebas sxvebisganac moelian),aramed, agreTve rutinulad akontroleben im socialur da fizikur pirobebs, romelTa konteqstSic isini moqmedeben. moqmedebis motivacia. Tu pirveli ori exeba moqmedebis safuZvlebs, motivebi exeba survilebs, romlebic iwvevs moqmedebas. motivacia ufro metad exeba moqmedebis potencias, vidre im gzas, romliTac moqmedeba rutinulad sruldeba agentis mier. Cveni yoveldRiuri qcevebis didi nawili ar aris uSualod motivirebuli. motivebi moqmedebaze uSualo gavlenas mxolod SedarebiT uCveulo garemoebebSi axdens _ situaciebSi, romlebic, garkveuli azriT, Sordeba rutinas. umetes SemTxvevaSi motivebi uzrunvelyofs mTlian gegmas an programas, romlis farglebSic qcevis jaWvi sruldeba. ganuzraxveli Sedegebi. agentis stratifikaciuli modeli ganuzraxvel Sedegebs moicavs, ras gulisxmobs gidensi amgvari Sedegebis qveS? ras niSnavs, rom gaakeTo raRac araganzraxulad? aris ki es gansxvavebuli imisagan, rom araganzraxulad awarmoo Sedegebi? imis gasagebad, Tu ras niSnavs raRacis araganzraxulad gakeTeba, pirvel rigSi, naTeli unda gaxdes is, rogor unda iqnes gagebuli Tavad “ganzraxulis” cneba. ai, ras wers gidensi: _ganzraxuli moqmedeba moqmedebis iseTi daxasiaTebaa, rodesac misma Semsrulebelma icis an sjera, rom qmedebas eqneba konkretuli Tviseba an Sedegi da rodesac es cneba gamoiyeneba moqmedebis avtoris mier am Tvisebis an Sedegis misaRwevad. maSasadame, unda gamovacalkevoT sakiTxi, Tu ras “akeTebs” agenti, imisagan, Tu ras “ganizraxavs” igi, anu imis intencionaluri aspeqtebisagan, rac gaketebulia. moqmedeba Seexeba keTebas. wamovidginoT, moqmedebis aseTi jaWvi: individi Camokravs xels CamrTvels oTaxis gasanaTleblad. miuxedavad imisa, rom es ganzraxulia, is faqti, rom CamrTvelis CarTva afrTxilebs mZarcvels _ ara. davuSvaT, rom

Page 14: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

14

mZarcvels, romelic quCaSi garbis, iWers policieli. mZarcvels asamarTleben saxlis gatexvisaTvis da igi erT wels atarebs cixeSi. aris Tu ara yvelaferi es CamrTvelze xelis Camokvris aqtis ganuzraxveli Sedegebi? CamrTvelze xelis Camokvra da sinaTlis anTeba iyo raRac, rac agentma gaakeTa da mZarcvelis gafrTxilebac iyo raRac, rac agentma gaakeTa. es iyo ganuzraxveli, ramdenadac aqtorma ar icoda, rom mZarcveli saxlSi iyo da is ar cdila es codna mZarcvelis gasafrTxileblad gamoeyenebina. amgvarad, yvela garemoeba, rac mZarcvels SeemTxva CamrTvelze xelis Camokvridan moyolebuli, aqtis ganuzraxveli Sedegebia, mxedvelobaSi viRebT ra imas, rom individma ar icoda mZarcvelis iq arsebobis Sesaxeb da, amdenad, Sedegi Semoitana ganuzraxvelad. amgvarad, moqmedebebs aqvT ganuzraxveli Sedegebic. amis sailustraciod gidenss moyavs Semdegi magaliTi: “mSobliur enaze Cemi sworad laparakisa da weris erT-erTi regularuli Sedegia inglisuri enis (rogorc mTlianis) kvlavwarmoebisaTvis xelSewyoba. inglisurad Cemi szorad laparaki aris ganzraxuli; is xelSewyoba, romelsac me vewevi enis kvlavwarmoebis mimarT _ ganuzraxveli Sedegi”. ganuzraxvels Sedegebs, ukukavsiris saxiT, SeuZlia sistematurad iyos momavali moqmedebebis gaucnobierebeli pirobebi. anu, moqmedebebis ganuzraxveli Sedegebi momavali moqmedebis gacnobierebuli pirobebis formirebas axdens.

5. subieqturobis doneebi gidensi ori tipis: aqtiur da pasiur refleqsias gamoyofs. aqtiuri refleqsia diskursuli cnobierebis doneze xorcieldeba, romelic msjelobis da dasabuTebis donea. pasiuri refleqsias praqtikuli cnobiereba axorcielebs, romelic qcevis rutinuli formebis nagulisxmev implicitur codnas exeba: aqtori moqmedebs struqturis, e.i. wesebis da resursebis Sesabamisad ise, rom maTze aqtiur refleqsias ar axdens. sazRvari diskursul da praqtikul cnobierebas Soris meryevi da Riaa rogorc individualuri agentis gamocdilebaSi, aseve socialuri moRvaweobis gansxvavebul konteqstebSi, sadac aqtorTa Soris Sedarebebi SesaZlebelia. praqtikuli cnobiereba SesaZlebels xdis, rom praqtikebi Sesruldes uSualo motivaciis gareSe. praqtikuli cnobierebis kalapotSi Tavsdeba yoveldRiuri qcevebis didi nawili ( saubrisas vicavT enis wesebs, magram maT Sesaxeb aqtiur codnas ar vflobT). rutinuli qmedebebis refleqsur monitorings praqtikuli cnobiereba axorcielebs. moqmedebaTa diskursul identifikacias adgili aqvs maSin, rodesac rutinaTa Sesrulebas xvdeba winaaRmdegoba. aqtiuri refleqsiisa da dasabuTebis unari (e.i. diskursiuli cnobiereba) mobilizdeba rutinaTa Sewyvetis, an, gansakuTrebul SemTxvevaSi, _ kritikuli msxvrevis dros. es procesizogjer winaswarmetyvelebadia (mag., universitetis damTavreba), xolo zogjer rutinaTa Sewyveta gaufrTxileblad xdeba (mag., seriozuli avadmyofobis dros). yvela SemTxvevaSi, am process, saboloo jamSi, socialuri cvlilebebi moaqvs.

Page 15: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

15

ZiriTadad praqtikuli cnobierebis safexurze arsebobs is, rasac gidensi moqmedebis racionalizacias uwodebs. esaa procesi, rodesac agenti sakuTari Qqmedebis monitorings axdens missive ganzraxvebis(intenciebis) poziciidan. am dros agentebi inarCuneben imis, implicitur codnas, Tu risi miRweva SeuZlia maT qmedebebs socialur cxovrebaSi. Tumca es ar niSnavs, rom moqmedebis racionalizacia uzrunvelyofs agentTa moqmedebebis srul gaTvlas. ase Semodis struqturaciis TeoriaSi ganuzraxveli Sedegebis cneba. gidensi ganasxvavebs subeqturobis kidev erT _ aracnobier dones. igi adgens, Tu ratom mimarTaven aqtorebi praqtikebis kvlavwarmoebas an Secvlas. am doneze ar xorcieldeba kontroli rutinaTa yoveldRiur reproduqciaze, igi uzrunvelyofs zogad motivacias, romelic gulisxmobs aqtorTa adreuli bavSvobidan wamosul aracnobier moTxovnilebas imisa, rom ganicadon socialuri samyaros mimarT siaxlove, daeuflon am samyaros stabilur maxasiaTeblebs, gamoimuSaon “ontologiuri usafrTxoebis” gancda, raTa Sfotisa da sxvadasxva arasaiamovno stimulisagan ganTavisufldnen. aracnobieri motivacia aris adamianuri qmedebis mniSvnelovani maxasiaTebeli, romelic ZiriTadad praqtikuli cnobierebis doneze arsebobs. praqtikuli cnobierebis cneba fundamenturia struqturaciis TeoriisaTvis. e saris adamianuri agentis an subieqtis is maxasiatebeli, romlis mimarTac gansakuTrebiT brma iyo struqturalizmi da obieqtivisturi azrovnebis sxva tipebi. sociologiur tradiciaSi mxolod fenomenologiasa da eTnomeTodologiaSi SegviZlia aRmovaCinoT praqtikuli cnobierebis detaluri da faqizi kvleva. struqturaciis Teoria, romelic mimarTulia socialur TeoretizirebaSi arsebul dualizmTa da dilemaTa gadalaxvaze, socialuri subieqtis (agentis) perspeqtividan amodis. moqmedebis subieqtis rTuli, magram kargad damuSavebuli konceptualuri sqema, socialur moqmedebasTan mimarTebaSi mizezis, miznebis, motivis, ganzraxvis, wesebis cnebaTa gaSuqebis dauRalavi Sroma am Teorias mravali mimarTulebiT mkacr da mwyobr Teoriul saqmianobad aqcevs. magram subieqtis mxridan dawyebuli moZraoba sociologiuri sinTezis mimarTulebiT gulisxmobs ukuSesaZleblobas-obieqtis mxridan moZraobas. am tendenciis realizaciis magaliTad gvevlineba n.lumanis socialuri sistemis aranakleb rTuli da mkacrad damuSavebuli koncefcia gvevlineba. niklas lumanis (8.12.1927 - 6.11.1998) sociologiis ZiriTadi principebi. niklas lumani pirovneba da mecnieri. igi daibada germaniis q. lineburgSi 1927 wels.ludis mwarmoeblis ojaxSi. lumani warmoSobiT ar miekuTvneba ganaTlebul biurgerTa klass. 1946 wlidan 1949 wlamde igi eufleba samarTlis mecnierebas q.fraibrugSi.1944 wels gaiwvies germaniis armiaSi,magram brZolebSi faqtobrivad monawileoba ar miuRia, iyo saaviacio nawilebis teqnikosis TanaSemwe. igi kargad acnobierebda mimdinare omis absurdulobas da mravali Tavisi Tanatolos msgavsad

Page 16: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

16

eZiebs SesaZleblobas,rraTa tyved Cabardes amerikelebs an ingliselebs, rasac axerxebs kidevac. 1956-1962 wlebSi igi muSaobs qvemo saqsoniis kultTa saministroSi ufrosimrCevlis postze. swored aq muSaobisas lumanma Tavis Tavsmouwyo staJireba amerikaSi.igi xom amerikaSi swavlobda wamsvlelTa sabuTebs aformebda. erTxel TavSi azrad mouvida masac igive gaekeTebina. 1960-1961 wlebSi lumani ukve aSS-i, harvardis universitetSia da swavlobs. (Tu staJirebas gadis) iseT cnobil sociologTan ,rogoric T. parsons iyo. 1966 icav disertacias umaRlesi xarisxiT uCveulos da araCveulebrivs, rogorc nisi biografebi SeniSnaven dRevandeli warmodgenis Sesabamisad ubralod warmoudgenels: orive disertacias (promotion-s,romeloc doqtoris xarisxs iZleva, da habilitatiol-s romelic profesiisaken uxsnis gzas) icavs mxolod naxevari wlis intervaliT. 1968 wels lumani iRebs profesoris Tanamdebobas sul axlad gaxsnil bilefldis universitetSi. sadac igi TiTqmis meoTxedi saukunis manZilze rCeba, vidre pensiaze ar gavida 1993 wels. 1977 wels gardaecvala meuRle, ris Semdeg arc daqorwinebula, igi maqs veberis msgavsad ar cdilobda ezruna Tavis moswavleebze da raRac skola Seeqmna. Tumca misi pensiaze gavlis Semdeg q. bilefelSi misi mimdevrebis safuZvlianad organizebuli jgufi Camoyalibda. 1988 wels man miiRo hegelis saxelobis premia. aTi wlis Sedeg gaasrula ra Tavisi yvelaze didi 1000 gverdiani da fundamenturi Sroma - ,,sazogadoebis sazogadoeba,, rogorv ukanaskneli wigni, monumenturi Sroma, grandiozuli poeqtis Sedegi, mTeli sicocxlis saqme - gardaicvala kidec. msofloi sociologias ar dauwyia jer misi Teoriis enaze laparaki, magram misTvis gverdis avlac Zalze rTuli da Znelia. Uuaxles wlebSi naTlad gamoCndeba n. lumanis Sexedulebebis ara mxolod evristikuli aramed makonstruirebeli Zalac da rolic. Mmisi ZiriTadi Sromebia: “’ socialuri sistemebi; zogadi Teoriis narkvevebi’,, (1984) ,,ekonomikis sazogadoeba,, (1988) ,,mecnierebis sazogadoeba,, (1990), ,,samarTlis sazogadoeba,, (1993), ,,ekologiuri komunikcia,, mesame gamocema 1992 wels. ,,Tanamedroveobis dakvirvebebi,, 1992 weli da sxva.

sociologiis krizisi da sami etapi sistemuri analizis ganviTarebaSi. sazogadoebis cneba.

n. lumani Tanamedrove Teoriuli sociologiis krizisis gacnobierebis wanamZRvaridan amodis. krizisis gacnobiereba misi azrovnebisaTvis aris rogorc amosavali wanamZRvari ise misi ganazrebebis wyaroci. igi Tvlis rom ,,empiriulma gamokvlevebma, mTlianobaSi namdvilad warmatebulma, gaafarToes Cveni codna, magram ver migviyvanes erTiani sociologiuri Teoriis Seqmnamde. ,,amgvari Teoriis amocanas lumani upirveles yovlisa realuri samyaros usasrulo sirTulis (komplequrobis) gamartivebaSi xedavs. aseTi amocanis Sesruleba ki sociologias mxolod maSin SeuZlia Tu igi gamoiyenebs sxva mecnierebebis saukeTeso miRwevebs. da SeZlebs Tavisi ZiriTadi cnebebis sakmaod adqvaturad konceptualizirebas. lumanis azriT socologiuri Teoria ar unda ikvlevdes progresisa da evoluciis ,,metefizikur,, - sakiTxebs; sociologiam unda daamuSaos socialuri samyaros SemetebisaTvis gamosadegi Teoriuli instrumentebi. swored amis gamo Tavis ZiriTad amocanas lumani sazogadoebis cnebisa da Teoriis damuSavebaSi xedavs.

Page 17: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

17

sazogadoebis cneba warmoadgens, ra sociologiuri codnis centralur cnebas, amave dros yvelaze ganusazRvreli , bundovani da uferuli warmonaqmnia. Llumani gamoyofs sam xelisSemSlel pirobas, romelic dabrkolebas gviqmnis am cnebis gansazRvrebisas. 1. ,,humanisturi crurwmena,, romlis mixedviTac sazogadoeba Sedgeba adamianebisagan da maT Soris urTierTobebisagan. 2. sazogadoebaTa teritoriuli mravalsaxeobis daSveba. 3. Semecnebis obieqtisa da subieqtis dapirispireba da gacalkeveba. samive dabrkoleba SeiZleba gadailaxos sociologiuri codnis mxolod axali paradigmis (nimuSis) CarCoebSi. aseT paradigmad ki lumans sistemuri midgoma miaCnia: ,,Cemi winadadebaa: safuZvelSi CavdoT komunikaciis cneba da amiT axleburad gaviazroT sociologiuri Teoria sistemis cnebis bazaze, nacvlad moqmedebis cnebisa,, ,,sistemis,, cneba sociologiaSi mas Semdeg damkvidrda, rac aucilebeli gaxda socialuri samyaros ganviTarebis rogorc SedarebiT damoukidebeli procesis AaRwera, romelSic sazogadoeba warmogvidgeba Semadgenel urTierTdakavSirebul da urTierTdamokidebul nawilTa mTlianobad. Yyvelaze met yuradRebas sistemas aqcevdnen isini vinc cdilobdnen sociologiis bunebis mecnierebis darad warmodgenas da Sesabamis analogiebs biologiaSi eZebdnen. sociologiaSi sistemuri analizis ganviTarebaSi sami etapi SeiZleba gamovyoT; 1. pirvel etapze sazogadoeba aRiqmeboda rogorc raRac mocemuli mTlianoba, biologiuri organizmis analogiurad. Aam etapisaTvis damaxasiaTebelia ,,nawili-mTelis,, paradigma. iTvleba, rom mTeli ( e.i. sistema) metia nawilebis jamze, rom nawilebs Soris specifikuri kavSirebis wyalobiT wrmoiSveba sistemis Tvisebrivad axali Tvisebebi. Aam etapis klasikuri wrmomadgeneli sociologiaSi emil diurkemi iyo. sociologiis amocanad gamocxadda am mTlianobiT warmonaqmnSi urTierTkavSirebisa da urTierTdamokidebulebebis Seswavla. 2. meore etapze batonobs ,,sitema- garemos,, paradigma. Mmisi warmomadgeneli sociologiaSi iyo t. parsonsi. Mmisi azriT, sistema warmoiqmneba garemomcveli sinamdvilisagan gamijvnis gziT da mklvaris yuradRebac pirvel rigSi mimarTuli unda iyos sistemasa da garemos Soris arsebul damokidebulebebsa da procesze. Sesabamisad Ria sistemebisaTvis, socialuri sistemebi ki swored aseTia, centralur cnebebad; Sesasvlelisa da gasasvlelis (input output) cnebebi iqcnen. sisteuri midgomis ganviTarebam sociologiaSi wina planze wamoswia sistemuri sazRvrebisa da emerjentuli (zedapirze gamotanili) Tvisebebis problema. Tu sistema Riaa da maSasadame, flobs moZrav sazRvrebs, maSin rogori wesiT amkvidrebs sistema am sazRvrebs da rogor icavs igi maT?, garda amisa sistema-esaa ara ubralod elementebis da maT Soris kavSirebis erToblioba, sistema aris elementebisa da kavSirebisagan (struqturebi) gansvavebuli axali mTlianoba, romelsac aqvs Tavisi sakuTari sistemuri (emerjentuli) Tvisebebi, romlebic arc daiyvaneba da arc aixsneba elementebisa da struqturebis TvalsazrisiT 3. sistemur Teoriuli azrovnebis ganviTarebaSi mesame etaps n. lumanis sistemuri Teoria warmoadgens. Mmis centralur cnebebs; autopoiesisuri anu TviTaRmweri (TviTreferentuli) sistemis cnebebi Seadgens. Llumanis azriT sistema es aris iseTi ram, romelac ZaluZs garemomcveli sinamdvilisagan Tavisi Tavis gamoyofa da gansxvaveba da am sazRvris

Page 18: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

18

kvlav warmoeba. swored sazogadoeba aris aseTi TviTmwarmoebeli da TviTaRmweri sistemis magaliTi. sazogadoeba mudmivad awarmoebs Tavisi Tavisa da garemos gansxvavebas, gansxvavebas, romelic mas aZlevs Uuflebas sistemuad iwodebodes.Yes sistema TviTmwarmoeblad (autopoiesisurad) iTvlebaUUim azriT rom kvlav warmoebis aqti ar gulisxmobs warmoebis mizezisa da pirobebis xelaxla Seqmnas da kvlv warmeobas. sistemas aqvs Tavisi Tavis kvlavwarmoebis rogorc garegani ise Sinagani mizezebi, mas aseve ZaluZs am mizezebis ise mocema rom gansxvaveba aRdgenili iqnas. sazogadoba gvevlineba ara mxolod autopiesisur, armed TviTreferentul sistemadac, rac niSnavs aramxolod sakuTari Tavis kvlavwarmoebis, aramed sakuTari Tavis aRweris unarsac, kvlavwarmoebas ra am aRweraSi Tavisive Tavs. sazogadoebis aseTi aRwera SeiZleba pirveli SexedviT tavtologiuri gvegonos, Tu mxedvelobaSi ar miviRebT sistemis gansazRvrebidan gamomdinare elementebisa da struturis cnebaTa Soris arsebul kardinalur gansxvavebas. aseT SemTxvevaSi socialuri sistemis elementebiAaRmoCndebian komunikacebi da ara adamianebi an maTi moqmedebebi. komunikaciebi moqmedebebad iSlebian; moqmedebebi warmoiqmnebian sistemis mier Tavisi Tavis gasamartiveblad, sakuTari sirTulis gadasalaxavad. termini komunikaciac sxva sazriss iZens. igi niSnavs informaciis mauwyeblobis (cnobebis) da gamebis gansxvavebas.Kkomuniacia aris ara ubralod informaciis gadacema – esaa sazriseuli, TviTreferentuli (TviTaRmweri) procesi. amgvarad, sistema Sedgeba gansxvavebisagan (komunikaciebisagan), romelsac sxva gansxvavebasTan mivyavarT.Kkomunikaciebi awarmoeben da kvlavwarmoeben sakuTar Tavs Tavisive Tavis meSveobiT, ese igi sistemis elementebi da sistemuri operaciebi erTi da igivea. Aaqedan gamomdinareobs socialuri sistemis operatiuli Caketiloba. igi sakuTari operaciebis meSveobiT kvavawarmoebs Tavis Tavs, sakuTari operaciebis, romlebsac aranairi damokidebuleba ar aqvTGAGGgaregan sayarosTan, rac aris kidec TviTgansxvavebis sistemis daxasiaTebis safuZveli. ramdenadac sistemis elementebad moqmedebebad (cdomilebebad) danawevrebuli komunikaciebi gvevlinebian, amdenad struqtura ar SeiZleba iyos elementTa Soris damokidebuleba. cdomilebebi ar floben droul xangrZlivobas- ganvrcobas, isini wamieria. Aamitom struqtura, warmodgenili rogorc cdomilebaTa damokidebulebebi, aramdgradia. TviTmwarmoebeli sistemis struqtura ,,mdgomareobs sistemaSi dasaSvebi damokidebulebebis (urTierTobebis) SezRudvaSi.... es niSnavs, rom mxolod SemzRudavi struqturirebis wyalobiT sistema iRebs ,,Sinagani xelmZRvanelobis,, iseT raodenobas, romelsac SeuZlia SesaZlebeli gaxados kvlavwarmoeba. ,,struqtura wyvets sistemis simyaris faqtorad arsebobas da igi misi ganaxlebis faqtori xdeba. Ggaremo sistemas sul axal da axal moTxovnebs uyenebs, sistema ki sakuTari operacebiT kvlav iwarmoeba ise rom iTvaliswinebs am moTxovnebs. Mmagram sistemis aseTi TviTganaxleba SeuZlebelia winamorbedi daSla danawevrebis gareSe. ramdenadac sistemis elementebi cdomilebebia, romlebic gansazRvrulni arian mxolod imiT, rac moxda maT arsebobamde da rac moxdeba maT Semdeg, amdenad sistemis daSla danwevreba mudmivi procesia, romlisami dapirispireba sistemas molod struqturirebiT SeuZlia. sistemaSi daSla-danawevrebis procesis mowesrigeba mxolod molodinebs ZaluZs; ,,socialur sitemaTa struqturebi mdgomareobs molodiebSi.……isini

Page 19: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

19

molodinTa struqturebia socialuri sistemebisaTvis, ramdenadc isini Tavis elementebs rogorc moqmedeba cdomilebebs droul xasiaTs aZleven, amdenad struqturebis warmoqmnisaTvis sxva SesaZleblobebi ar arsebobs. lumans miaCna, rom socialuri sistemis aseT gansazRvrebas ZaluZs daZliosYyvela dabrkoleba sociologiaSi sitemuri midgomis ganviTarebis gzaze da amiT Seqmnas socialuri samyaros AaRweris adeqvaturi instrumenti .miuxdavad imisa, rom sistemis sazRvrebi moZravi (mkveTri- naTeli) gaxdnen sistemis operatiuli Caketilobisa da sistemis mier Tavisi sazRvris kvlavwarmoebis survilsa ZaliT. Oopertiuli Caketiloba Wris agreTve emerjentuli Tvisebebis problemas, ramdenadac sistemuri operaciebi mudam sistemis SigniT rCebian .adamianebi ar arian sazogadoebis (sistemis ) nawilebi, isini mxolod misi garemos nawilebi arian, aqedan gamomdinare ki sazogadoeba ukve aRar aris organizebuli moqmedeba, urTierTqmedeba da a.S. interesebis, miznebis, racionalurobis problemebi ukve aRar aris socialuri sitemis problemebi. sazogadoebaTa teritoriuli sazRvrebis cnebac zedmeti xdeba. sociluri sistema- komunikaciaTa erTobliobaa, da amitom sivrcobrivi sazRvrebi asaxaven sistemis mxolod Sinagan struqturirebas, mis Sinagan diferenciacias, romelic mimarTulia TviT misi da misi garemos sirTulis gadalaxvaze. subieqtisa da obieqtis problmac advili gadasawyvetia, radgan sistema qmnis Tavisi Tavis aRweras, da yoveli komunikacia TviTaRweras gulismobs. Aaxali terminologiuri enis SemotaniT, n. lumani cdilobs Seqmnas sazogadoebis koncefcia, romelic maqsimalurad iqneba asaxuli mis Sesaxeb arsebuli warmodgenebis Tanamedrove done. ,, autopoiesis,, ,,operatiuli Caketilobis ,,struturuli SenaerTebis ,,cnebebi mowodebulni arian daangrion ,, ontologiuri crurwmenebi,, imis Taobaze, rom sistemebi arseboben rogorc obieqtebi. Llumanis azriT, sistemaTa Teoriis sagani aris ,,sistemaTa ara specialuri obieqturi sfero aramed samyaros damaxasiaTebeli-kuTvili sistemis da garemos gansxvaveba,, - es gansxvaveba ki iwarmoeba misi erTi mxaris- sistemis meSveobiT.

lumani da parsonsi

lumanma daamuSava sociologiuri midgoma, romelic Tavis sazrdos, mniSvnelovanwilad, parsonsis struqturuli funqcionalizmisagan iRebs. lumani parsonsis Teorias miiCnevs erTaderT zogad Teoriad, romlis safuZvelzec SesaZlebelia axali sociologiuri midgomebis gaCena. lumanis ZiriTadi Sroma “socialuri sistemebi”, romelic 1984 wels gamovida, didadaa davalebuli parsonsis evoluciuri funqcionalizmisagan. Tumca, rogorc mkvlevrebi aRniSnaven, lumani principulad Sordeba parsons ramdenime sakiTxSi:

a) parsonsis TeoriaSi arferia naTqvami sazogadoebis, rogorc sistemis, “TviTrefernciaze”, (TviT aRweraze). arada, lumanis azriT, sazogadoebas aqvs unari mimarTos sakuTar Tavs. sazogadoebis nebismieri TviT aRwera or sivrces Semoxazavs: erTia is, rac ar aris sazogadoeba ( anu, is, rac “garemoa”), xolo meorea

Page 20: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

20

is, rasac qmnis aRwera sazogadoebis SigniT. TviTreferencia nebismiero sistemis maxasiaTebelia. lumani wers: “TviTreferencia niSnavs, rom sistemebs aqvs unari, ganasxvavon maTi sakuTari funqcionireba yvela danarCenisagan da rom sistemas ZaluZs gamoyos sakuTari Tavi garemosagan”.

b) parsonsi ar aRiarebs SemTxveviTobas. anu, parsonsi aRiarebs sazogadoebis arsebobis erT models da misi sxvagvarad funqcionirebis SesaZleblobas gamoricxavs. Sesabamisad, sazogadoebis sworxazovani evoluciuri procesis ideas aRiarebs. lumanis mixedviT ki, nebismieri sistema TviTorganizebadia: is Tavad gansazRvravs misi funqcionirebis pirobebs. TviTorganizeba gamoricxavs determinizms. nebismieri gansxvaveba sistemasa da garemos Soris gagebul unda iqnes rogorc SesaZlebloba (SemTxveviToba), anu is, rac SesaZlebelia sxvanairi yofiliyo.

g) Tanamedrove sazogadoeba, lumanis Tanaxmad, funqciurad diferencirebuli sistemaa, romlis qvesistemebic erTmaneTis da, saerTod, mTeli sistemis mimarT avtonomiurobas inarCuneben. Pparsonsisagan gansxvavebiT, lumani uaryofs sistemuri mTlianobis SesaZleblobas. igi ar uyurebs socialur sistemas rogorc integrirebul organizms, romelic normatuli RirebulebebiTaa “Sekruli”. Llumans aqcenti integraciidan diferenciaciaze gadaaqvs. igi amtkicebs, rom yoveli sistema (an subsistema) TviTkmari da TviTqmnadia. Llumani wers:

“amrigad, ar arsebobs araviTari normatuli integracia individebisa sazogadoebaSi. sxva sityvebiT, ar arsebobs araviTari normebi, romelTagan vinmes SeuZlia gadaixaros, Tu amis survili eqna... arsebobs mxolod ekvivalenturi dakvirvebadi sqema, romelSic damkvirvebeli TviT gansazRvravs imaze dakvirvebas, qceva eTanxmeba Tu Sordeba normas. da es damkvirvebeli, agreTve, SeiZleba iyos komunikaciuri sistema _ sasamarTlo, masmedia a.S Tu Cven gvinda vikiTxoT, Tu ra aris sinamdvileSi normebis an konsensusis safuZveli, maSin Cven unda davakvirdeT damkvirvebels. Dda Tu Cven RmerTs aRar miviCnevT samyaros damkvirvebelad, maSin arsebobs sxvadasxva SesaZleblobebi”.

sazogadoeba rogorc “autopoezisuri” sistema

lumanis azriT, arsebobs sazogadoebis cnebasTan dakavSirebuli sami epistemologiuri winaRoba, romelsac tradiciuli socialuri Teoria qmnis:

1. pirveli winaRoba exeba mosazrebas, rom sazogadoeba Sedgeba adamianebisagan, an adamianebs Soris urTierTobisagan. lumani amas “humanistur gaugebrobas” uwodebs. Tu sazogadoeba adamianebisagan Sedgeba, maSin SegviZlia vTqvaT, rom “parikmaxeri sazogadoebas Wris Tmas?” an rom sazogadoebas “zogjer insulini sWirdeba?”

2. meore Secdoma mdgomareobs imis aRiarebaSi, rom arsebobs teritoriulad mravalgvari sazogadoebebi (magaliTad, CineTis, braziliiis, paragvais da a.S. sazogadoebebi). rasakvirvelia,

Page 21: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

21

arsebobs gansxvavebebi sxvadasxva teritoriebis sacxovrebel pirobebs Soris, magram es gansxvavebebi unda aixsnas rogorc sazogadoebis SigniT da ara sazogadoebebs Soris arsebuli gansxvavebebi. Tu aqcents teritoriul gansxvavebebze gaavkeTebT, maSin sociologia geografias “dauTmobs” Tavisi centraluri problemos gadaWras.

3. mesame Secdoma exeba gansxvavebas subieqts da obieqts (azrovnebasa da yofierebas, kogniciasa da sagans) Soris. kognicia, rogorc aseTi, gamocalkavebuli iyo misi obieqtisagan. am dayofis Tanaxmad, mxolod subieqts gaaCnia TviTreferenciis privilegia, xolo sagnebi rCebian iseTi, rogoric arian.

sazogadoebis Sesaxeb Teoriebi sazogadoebaSi arsebuli Teoriebia. amis gareSe ar arsebobs sazogadoebis adekvaturi cneba. sxva sityvebiT, sazogadoebis cneba unda formirdes autologikurad. is unda Seicavdes sakuTar Tavs sakuTar TavSi. lumani moiTxovs, rom sistema ganvixiloT specifikuri gansxvavebis konteqstSi. esaa gansxvaveba sistemasa da garemos Soris. lumani wers: “sistema esaa gansxvavebis forma, romelsac, Sesbamisad, ori mxare gaaCnia: sistema (rogorc formis Sida mxare) da garemo( rogorc formis gareTa mxare). mxolod es ori mxare erTad qmnis gansxvavebas, qmnis cnebas. amrigad, garemo am formisTvis iseTive mniSvnelovania da aucilebeli, rogorc Tavad sistema... yvelaferi, rasac SeiZleba davakvirdeT da aRvweroT am gansxvavebasTan mimarTebaSi, miekuTvneba am sistemas, an garemos”. lumani Tavad svams kiTxvas: rogor iqneba forma, anu gansxvaevba sistemasa da garemos Soris? lumanis pasuxi am kiTxvaze aseTia: sistema TviTqmnadia, anu Tavad qmnis gansxvavebas massa da garemos Soris. swored amas aRniSnavs sistemis “autopoezisuroba”. lumani moiTxovs, rom “autopoeziis” cneba ganvasxvavoT “autopraqsisis” cnebisagan. es ukanaskneli TviTdakmayofilebaze mimarTul saqmianobebs ukavSirdeba, rogoricaa, magaliTad, Tambaqos moweva, curva, Woraoba, msjeloba. autopoezisi, amisagan gansxvavebiT, kavSirSia imasTan, rasac lumani “sistemis operaciul daxurulobas” uwodebs. sazogadoebis erT-erTi lumaniseuli gansazRvreba swored amas gulisxmobs: “ sazogadoeba operaciulad daxuruli autopoezisuri sistemaa”. es ar niSnavs sistemis izolaciurobas, avtarqias. lumanis azriT, is im trivialur viTarebas gamoxatavs, rom “arcerT sistemas ar SeuZlia operireba mis sazRvrebs gareT”. marTalia, lumani saubrobs sazogadoebis cnebaze, magram sistemebis operaciuli Caketilobis mizeziT, sazogadoeba, rogorc aseTi, arc arsebobs. is, rac arsebobs, aris mxolod socialur sistemebs Soris komunikacia. sazogadoebis cneba lumanTan mxolod saxelia socialur sistemaTa erTobliobis aRsaRniSnavad. lumani amtkicebs, rom Tanamedrove sazogadoebas ara aqvs centri ar arsebobs erTi erTi centraluri subsistema, rogoricaa, magaliTad, saxelmwifo an samoqalaqo sazogadoeba. Tanamedrove sazogadoebebs axasiaTebs kompleqsuroba, rac funqcionaluri diferenciaciis Sedegia. diferenciaciis da ara integraciis saSualebiT xdeba sazogadoebis funqcionireba. socialuri cvlilebebi SesaZlebelia swored funqcionaluri gansxvavebebis wyalobiT. swored amitom, lumanis

Page 22: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

22

mixedviT, sazogadoeba ukve aRar SeiZleba warmovidginoT rogorc mTliani. SeuZlebelia laparaki sistemur integraciaze. autopoeziis cneba ukavSirdeba nebismier sistemas – ekonomikas, politikur sistemas, sakanonmdeblo sistemas, samecniero sistemas, biurokratias da a.S. autopezisuri sisetmebi, rogorc iTqva, adgenen tavis sakuTar sazRvrebs imiT, rom atareben gansxvaevbas imas, rac Tavad sistemas miekuTvneba da garemos Soris. kargad wers ritceri: “autopezisuri sistemebi TviTorganizebadia ori azriT: isini axdenen, erTi mxriv, Tavisi sakuTari sazRvrebis da, meore mxriv, Tavisi Sinagani struqturis organizebas... magaliTad, ekonomikuri sistema yvelafers, rac iSviaTia da rasac SeiZleba fasi daedos, Tvlis ekonomikuri sitemis nawilad. haeri yvelgan uricxvi raodenobiT arsebobs, amitomac mas fass ar adeben da is ar warmoadgens ekonomikuri sistemis nawils. Tumca, haeri garemos aucilebeli naqilia.” operaciulad daxuruli sistema sakuTari Tavidan gamoricxavs adamianebs, rogorc cocxal da cnobier arsebebs, iseve rogorc – gansxvavebul qveynebs, Tavisi geografiuli da demografiuli TaviseburebebiT. es ar niSnavs imas, rom adamianebi da qveynebi “uCinardeba” sistemebis TeoriisaTvis. es mxolod imas niSnavs, rom isini ara sazogadoebis (sistemis), aramed misi garemos nawilebia. lumanisaTvis mxolod sisetmebi da ara socialuri aqtorebia CarTuli komunikaciaSi. lumani moiTxovs, rom subieqtis filosofiam adgili dauTmos TviTaRmweri sistemebis Teorias. igi wers: “Tu Zalze mkacri formiT CamovayalibebT, individis “monawileoba” sazogadoebaSi gamoricxulia. ar arsebobs araviTari komunikacia individsa da sazogadoebas Soris, ramdenadac komunikacia yovelTvis aris socialuri sistemis Sinagani operacia. sazogadoebas arasodes SeuZlia gavides sakuTari Tavis gareT Tavisi sakuTari procedurebiT da moicavs individi. mas SeuZlia mxolod misi sakuTari procedurebis kvlavwarmoeba missive sakuTari procedurebiT. sazogadoebas ar SeuZlia operireba misi sakuTari sazRvrebis gareT”. maSasadame, “gansxvavebis” cneba centraluria lumanis TeoriaSi. bazisuri kodebi, romelTa saSualebiTac informacia muSavdeba, binarulia da qmnis gansxvavebas “Sidas” da “gares” Soris”. lumanis argumenti isaa, rom gansxvaveba SeiZleba gakeTdes mxolod mocemuli sistemis SigniT. ar arsebobs absoluturi da damoukidebeli aTvlis wertili, saidanac sazogadoeba Tavis Tavs daakvirdeba an reprezentacias moaxdens (rogoricaa, magaliTad, RmerTi, saxelmwifo an imperatori). autopoezisur sistemasa da mis sabazo elementebs Soris arsebobs urTierTdamokidebuleba da urTierTganpirobebuloba. magaliTad, politikuri sistemis (romelic erT-erTia sxva sistemaTa Soris) sabazo elementi Zalauflebaa. Zalauflbis mniSvneloba da misi gamoyenebis xerxebi ganisazRvreba Tavad politikuri sistemis mier. meore mxriv, politikuri sistema Zalauflebis gareSe kvazisistemaa. msgavsada amisa, ekonomikuri sistemis sabazo elementi fulia, romelic am sistemis gaCenamde ar arsebobda. fulis Tanamedrove forma da ekonomikuri sisetma erTad warmoiSva da erTmaneTzea damokidebuli. “SeuZlebelia warmovidginoT Tanamedrove ekonomikuri sistema fulis gareSe. Tavis mxriv, fuli ekonomikuri sistemis gareSe mxolod qaRaldis an liTonis naWeria da sxva araferi”.

Page 23: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

23

yvela garegani pozicia, saidanac dakvirveba SeiZleba iwarmoebodes, uCinardeba. amis nacvlad lumani amtkicebs, rom yvela dakvirvebam unda miiRos “TviTdakvirvebis” an “TviTaRweris” forma. “operacionalurad Caketili” sistemebi ar moiTxoven “garedan” mniSvnelobis (“sazrisis”) miniWebas imisaTvis, raTa ifunqcioniron. subsistemebma unda moaxdinon TviTdakvirveba, raTa ganasxvavon sakuTari Tavi maTi garemosgan, e.i. sxva subsistemebisagan. am azriT, subieqti rogorc naratori Canacvlebulia subieqti-damkvirvebliT. dakvirvebas rogorc TviTdakvirvebas da TviTaRweras lumani “meore rigis dakvirvebas” uwodebs. lumanis idea meore rigis dakvirvebebis Sesaxeb, SeiZleba davinaxoT sazogadoebis bevr sferoSi. magaliTad, sazogadoebrivi azri politikaSi funqcionirebs rogorc gansxvavebuli jgufebis “sarke”. xelovnebaSi meore rigis dakvirvebebi cvlis pirveli rigis dakvirvebebs, ramdenadac xelovneba aRar axdens imis reprezentacias rac mis gareTaa da upiratesad TviTreferenciuli xdeba. mecnierebaSi meTodologiis sakiTxebi xdeba yvelaze mniSvnelovani da a.S. 2.3. komunikacia

lumanis sistemebis TeoriisaTvis centraluria komunikaciis cneba. lumans mniSvnelovnad miaCnia sakiTxi: romelia is operacia, romelic qmnis sistemas da qmnis mas misi produqtebisagan, anu kvlavqmnis sistemas? lumani am kiTxvaze pasuxis safuZvlad iRebs komunikaciis cnebas. Tumca, lumanTan komunikacia iseTi pirobaa, romelsac kavSiri aqvs gawyvetili socialur moqmedebasTan. swored komunikaciis cnebam unda “gadarTos” sociologiuri Teoria moqmedebis Teoriidan sistemis Teoriaze. saqme isaa, rom moqmedebis cnebis SemTxvevaSi Cven Tavidan ver avicilebT garegan mimarTvebs iseTi socialuri fenomenebisadmi, rogoricaa: moqmedebis sagani, individi, adgili sivrceSi. socialuri sistema (rogorc operaciulad daxuruli sistema) Sedgeba mxolod misi sakuTari operaciebisagan, romlebic kvlaviqmneba komunikaciebis saSualebiT isev komunikaciebisagan. mxolod komunikaciis cnebis daxmarebiT SegviZlia vifiqroT socialur sistemaze rogorc autopoezisur sistemaze. sistema Sedgeba kominikaciebisagan, romlebic axdenen sistemis warmoebas da kvlavwarmoebas isev komunikaciis qselis saSualebiT. lumani wers: “sazogadoeba aris sruli sitema yvela komunikaciisa, romlebic kvlavqmnian TavianT Tavs autopoetikurad komunikaciaTa ganaxlebadi qselis saSualebiT, romelicqmnis axal (da yovelTvis sxva) komunikaciebs... amrigad, aseTi sistemis kvlavwarmoeba moiTxovs imis kompentencias, rom moaxdinos gansxvaveba sistemasa da garemos Soris. komunikaciebs SeuZliaT moaxdinon komunikaciebis identifikacia da maTi gansxvaveba sxva movlenebisagan, rac miekuTvneba garemos im azriT, rom vinmes namdvilad SeuZlia maT Sesaxeb da ara maTTan komunikacia”. Tu komunikacia sistemis Sida struqturas exeba, maSin konkretuli adamianebi ara sistemis, aramed misi garemos nawilebia. lumanis azriT, TiTqmis araviTari azri ara aqvs imis Tqmas, rom “sazogadoeba Sedgeba adamianTa Soris urTierTobebisagan”. komunikaciis qveS, lumanis azriT, gacilebiT specifikuri sqema igulisxmeba – esaa gansxvavebis dafiqsireba informacias, komunikaciis aqtsa da gagebas Soris. komunikacia am sami

Page 24: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

24

aspeqtis sinTezia. maT Soris gansxvavebis dakvirvebis gareSe arc erTi komunikacia ar Sedgeba. ar aris, magaliTad, sakmarisi, rom vinme uyurebs an usmens sxvas, aucilebelia sakuTar qcevaze dakvirveba im gansxvavebis daxmarebiT, romelic arsebobs informaciasa da komunikaciis aqts Soris. mxolod komunikacia TavisTavad warmoadgens socialur operacias. komunikaciis cneba naTels xdis, rom sazogadoeba aris TviTaRmweri da TviTdakvirvebadi sistema. Tundac umartivesi komunikacia SesaZlebelia mxolod adreuli da Semdgomi komunikaciebis ganaxlebad qselSi. aseT qsels SeuZlia gaxdes sakuTari Tavis sagani, SeuZlia moaxdinos sakuTari Tavis informireba misive komunikaciebis Sesaxeb, SeuZlia eWvi Seitanos informaciaSi, uaryos igi da a.S. yvela kominikacia sazogadoebasTan miamrTebaSi pirobadadebulia sazogadoebis mier. ar arsebobs gareSe damkvirvebeli, romelic raime, Tundac ramdenime adekvatur kompentecias flobs. nebismieri kominikacia xorcieldeba kodebis saSualebiT. kodi esaa sistemebis funqcionirebis ZiriTadi “ena”, romelic axdens sistemis elementebis gamocalkavebas im elementebisagan, romlebic sistemas ar ekuTvnis. magaliTad, mecnierebis sistemis ZiriTadi kodi WeSmaritebaa, samarTlis sistemis kodi – gadaxda da a.S. lumanis mixedviT, sistemebi TavianTi kodebiT avtonomiuri da Caketilia: arc erTi sistema ar iyenebs sxva sistemis kodebs. metic: sistemebisaTvis gaugebaria erTmaneTis kodebi. ar arsebobs meqanizmi, romelic erTi romelime sistemis kods gadaitans sxva sistemis kodur reJimSi. mocemul sistemas sxva sistemis Sefaseba an misadmi mimarTva SeuZlia mxolod sakuTari “saTvaleebiT. magaliTad, ekonomikis sistemas mecnierebis sistemis “danaxva” SeuZlia mxolod mogebis an kapitaldabandebis ganaserSi. rogorc zogierTi mkvlevari aRniSnavs, lumanis socialuri Teoria axloa postmodernizmTan, ramdenadac is centralur mniSvnelobas aniWebs “gansxvavebas”. sazogadoeba aRar aris raRac, rac integrirebulia kerZo aqtorebis an socialuri institutebis Zalauflebis mier. is komunikaciebis gansxvavebuli procesebis sistemaa.

aq zogadad ganxiluli socialuri Teoriis integraciis sami mcdeloba, sazogadod axasiaTebs sociologiuri Teoriis DdRevandel mdgomareobas. miznebis erTianoba burdies, gidensis, da lumanis SexedulebebSi maTi miRwevis saSualebebs Soris uTanxmoebasTan Tanaarsebobs. marTalia mravali msjeloba advilad SeiZleba iTargmnos meoris terminologiur enaze, miuxedavad amisa sociologiis mravali sakvanZo sakiTxis, maT Soris institutonalizaciis, struqturis da moqmedebis urTierTobis problemis maTeuli gadawyveta – sakmarisze metad gansxvavebulni arian. agreTve Zalian bevri ramiT aris erTmaneTisagn gansvavebuli am ZiriTadi cnebebis gagebac. p. burdie amodis genetikuri struqturalizmisagan da misi habitusi imis Cvenebazea mimarTuli Tu rogor gansazRvravs struqtura adamianTa qcevebs. e. Ggidensi qmnis moqmedebis subieqtis rTul koncefcias, wyvets ra danarCen problemebs faqtobrivad struqturuli funqcionalizmis suliskveTeiT. n. lumanis koncefcia warmoadgens Zveli biologiur-

Page 25: HABITUS” „struqturacia” „TviTreferencia”socium.ge/downloads/sazgeografia/burdie,gidensi,lumani.pdf · 1 pier burdie _ entoni gidensi _ niklas lumani „HABITUS” „struqturacia”

25

organistul analogiebis xelaxla aRdgenas, romelic gaformebulia sistemis Teoriisa da informaciis Teoriis uaxlesi miRwevebiT. Teoriuli ganxeTqileba Zveleburad rCeba, Teoriuli modelebidan samives aqvs sazrisi TiToeuli maTgani zogierT aspeqts ukeTesad xsnis, vidre danarCenebi. Aamave dros naTelia , rom sociologiaSi jer kidev ar Seqmnila imdenad uzado wyobisa da imdenad Rrmad momcveli modeli, roelic SeZlebda gamxdariyo sazogadebis Sesaxeb yovlismomcveli mecnierebis safuZveli. sociologias jer kidev ar miuRwevia ganviTarebis am stadiisaTvis.