I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju ...15. Pārzināt kokapstrādes mašīnu un iekārtu konstrukciju, organizēt to ekspluatāciju un remontu. 16. Pārzināt

I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa

profesiju standarti

1.1. Galvenās vecmātes profesijas standarts

1.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – galvenā vecmāte.

2. Profesijas kods – 1342 06.

1.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās

kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– galvenā vecmāte ir sertificēta ārstniecības persona, kura rūpējas par

sievietes, viņas ģimenes un sabiedrības seksuālo un reproduktīvo veselību; veic

pirmsgrūtniecības, grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpi,

vada un atbild par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību

periodu, piedalās ārstniecībā, organizē un vada dzemdībpalīdzību, izglīto

pacientus, aprūpes personālu un sabiedrību, kā arī veicina savas profesijas un

dzemdībpalīdzības darba attīstību.

Galvenā vecmāte strādā daţāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram,

doktorātos, veselības aprūpes centros, ginekologu un dzemdību speciālistu

praksēs, stacionāro ārstniecības iestāţu dzemdību nodaļās) vai kā

pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās

profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un vadīt dzemdībpalīdzību.

2. Spēja nodrošināt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanu un grūtnieces

aprūpi.

3. Spēja vadīt fizioloģiskas dzemdības un pēcdzemdību periodu.

4. Spēja veikt jaundzimušā aprūpi.

5. Spēja veikt sievietes un jaundzimušā stāvokļa izvērtēšanu.

2

6. Spēja veikt grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču uzraudzību stacionāra

un ārpusstacionāra dzemdībās.

7. Spēja veikt un uzņemties atbildību par fizioloģiskas grūtniecības,

dzemdību un pēcdzemdību perioda norišu un veikto aktivitāšu dokumentāciju.

8. Spēja nodrošināt un uzņemties atbildību par normatīvo aktu ievērošanu

dzemdībpalīdzībā.

9. Spēja izvērtēt sievietes un viņas ģimenes zināšanas un iemaņas

dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas

jautājumos.

10. Spēja izglītot sievietes, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par

dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas

jautājumiem.

11. Spēja izvērtēt epidemioloģisko situāciju un veikt ģimenes ārsta,

ginekologa, dzemdību speciālista informēšanu par pamanītajām novirzēm

saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību.

12. Spēja uzņemties atbildību par sievietes un viņas ģimenes informēšanu

par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem.

13. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus ikdienas

praksē, sadarbojoties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem.

14. Spēja sadarboties ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzējiem, sniedzot reproduktīvās veselības pakalpojumus.

15. Spēja izvērtēt un dokumentēt pacientu zināšanas, izpratni, prasmes un

līdzdarbību veselību veicinošajos un uzturošajos pasākumos.

16. Spēja analizēt epidemioloģisko rādītāju dinamiku.

17. Spēja lietot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes.

18. Spēja analizēt reproduktīvās izmeklēšanas datus un uzņemties

atbildību par ģimenes ārstu vai ginekologu informēšanu par tiem.

19. Spēja nodrošināt sievietei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību

periodā nepieciešamo aprūpi, diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras,

izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

3

20. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu

grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem un sniegt to ārsta

prombūtnē.

21. Spēja nodrošināt medikamentu ordinēšanu un uzņemties atbildību par

precīzu un drošu medikamentu saņemšanu.

22. Spēja veikt reproduktīvās veselības traucējumu diagnosticēšanu,

nepieciešamās ārstēšanas nozīmēšanu un veselības stāvokļa stabilizēšanu.

23. Spēja atpazīt patoloģiskus stāvokļus grūtniecēm, dzemdētājām,

nedēļniecēm un jaundzimušajiem, kuru dēļ nepieciešama ārsta konsultācija, un

uzņemties atbildību par šādas konsultācijas organizēšanu.

24. Spēja izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

25. Spēja veikt dzemdību palīdzības personāla skaita plānošanu un

piesaisti.

26. Spēja izstrādāt un pilnveidot grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba

vadlīnijas un personāla amatu aprakstus.

27. Spēja izvērtēt un pārraudzīt katra grūtnieču un dzemdētāju aprūpes

personāla paveiktā darba apjomu un kvalitāti.

28. Spēja veicināt dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās

veselības veicināšanas personāla mūţizglītību un profesionālo kompetenci.

29. Spēja sazināties.

30. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

31. Spēja sadarboties ar pacientu tiesību aizsardzības organizācijām.

32. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un

realizācijā.

33. Spēja pilnveidot vecmāšu izglītību patstāvīgas prakses veikšanai.

34. Spēja izvērtēt un analizēt veikto izglītošanas darbu.

35. Spēja plānot un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba

kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

4

36. Spēja analizēt iegūtos datus un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes

kvalitātes pilnveidošanas pasākumus.

37. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes

sasniegumus savā darbā.

38. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu

valodā).

1.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai

nepieciešamās prasmes

1. Vadīt fizioloģisko grūtniecību un dzemdības.

2. Veikt fizioloģiskas grūtniecības un dzemdību aprūpi.

3. Vadīt fizioloģisko pēcdzemdību periodu un nedēļnieces aprūpi.

4. Novērtēt jaundzimušā stāvokli.

5. Veikt jaundzimušā aprūpi.

6. Plānot ārpusstacionāra dzemdību vadīšanu.

7. Noteikt epidemioloģiskajos datos riskus reproduktīvajai veselībai.

8. Izmantot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes, tai skaitā

onkocitoloģisko izmeklējumu veikšanu.

9. Pielietot diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras grūtniecēm,

dzemdētājām un nedēļniecēm.

10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

11. Nozīmēt papildu izmeklēšanu un ārstēšanu saistībā ar reproduktīvo

veselību.

12. Izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

13. Integrēt zinātnes sasniegumus aprūpes darbā.

14. Izstrādāt un aktualizēt dzemdību palīdzībā lietojamo dokumentāciju.

5

15. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu

savākšanu un analīzi.

16. Pielietot kvalitātes pilnveidošanas pasākumus aprūpes darbā.

17. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus un ētikas

principus.

18. Noteikt prioritātes savā darbā.

19. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

20. Sadarboties ar sievietēm, viņu ģimenēm.

21. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un

institūcijām.

22. Radīt un uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdībpalīdzības darba

vidi.

23. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

24. Pielietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.

25. Piedalīties kolēģu/studentu profesionālajā pilnveidē.

26. Ievērot konfidencialitāti aprūpes darbā.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

28. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

29. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

30. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

31. Vākt, analizēt un sniegt informāciju.

32. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.

33. Analizēt un dokumentēt faktus.

34. Plānot un organizēt veicamo darbu.

6

35. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.

36. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

37. Līdzdarboties komandas darbā.

38. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

39. Pārvaldīt valsts valodu.

40. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un angļu valodu) saziņas līmenī.

41. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās

(krievu un angļu valodā).

42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.


nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārīgā bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija;

1.2. vispārīgā biofizika, bioķīmija, radioloģija;

1.3. vispārīgā socioloģija un medicīnas sociālie jautājumi.


zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā anatomija un fizioloģija;

2.2. vispārīgā patoloģija;

2.3. pediatrija;

2.4. higiēna, veselības mācība, profilakse, agrīna slimību diagnostika;

2.5. vispārīgā farmakoloģija;

2.6. psiholoģija;

2.7. veselības aprūpes organizāciju reglamentējošie tiesību akti;

2.8. atsāpināšana, anestezioloģija un reanimācija;

2.9. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija (neonatoloģija);

2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un

angļu valodā).


zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzturmācība un dietoloģija (akcentējot tās uz sievietēm,

jaundzimušajiem, zīdaiņiem);

7

3.2. mācību metodes un principi;

3.3. vecmātes profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie

normatīvie akti;

3.4. seksuālā izglītošana un ģimenes plānošana;

3.5. mātes un bērna tiesību aizsardzība;

3.6. embrioloģija un augļa attīstība;

3.7. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods;

3.8. ginekoloģiskā un dzemdību patoloģija;

3.9. topošo vecāku sagatavošana dzemdībām un vecāku statusam, ietverot

psiholoģiskos aspektus;

3.10. sagatavošanās dzemdību pieņemšanai (ietverot zināšanas par

dzemdniecībā izmantojamo tehnisko aprīkojumu un tā lietošanu);

3.11. jaundzimušā aprūpe, tās psiholoģiskie un sociālie faktori;

3.12. divas svešvalodas (krievu un angļu valoda) saziņas līmenī;

3.13. valsts valoda;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība.

1.2. Kokapstrādes inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes inţenieris.






– kokapstrādes inţenieris plāno kokapstrādes tehnoloģiskus procesus un

pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; iegūst un analizē informāciju un

sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai; nodrošina darba

aizsardzības prasībām atbilstošus raţošanas apstākļus; vada kokapstrādes

uzņēmumu tehnoloģiskos procesus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību

kokapstrādes nozarē.

Kokapstrādes inţenieris vada komersanta daţāda profila kokapstrādes

uzņēmumus (iecirkņus) – kokzāģētavas, finieru un saplākšņu raţotnes, koksnes

plātņu raţotnes, mēbeļu raţotnes u.c. vai strādā kā pašnodarbināta persona vai

individuālais komersants, strādā valsts vai pašvaldību institūcijās un citās

organizācijās kā raţošanas vadītājs, kokapstrādes konsultants, padomnieks.

8



1. Spēja plānot un organizēt kokapstrādes uzņēmuma vai tā

struktūrvienību darbu.

2. Spēja strādāt radošā komandā.

3. Spēja plānot un organizēt darbu.


5. Spēja paaugstināt kvalifikāciju.

6. Spēja iegūt un analizēt informāciju.

7. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.

9. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes


10. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām,

nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

11. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku un lietderīgāku

resursu izmantošanu.

12. Spēja vadīt kokapstrādes tehnoloģiskos procesus.

13. Spēja pārzināt lietojamās mašīnas, instrumentus un darba rīkus.

14. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas

un plānot to izvietojumu.

15. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma

realizāciju.

16. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

17. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas

tehnoloģijām.

9

18. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

19. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt

nepieciešamos lēmumus.

20. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes

plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

21. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības

reglamentējošus dokumentus.

22. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un

sekot nozares aktualitātēm.

23. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā

radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

24. Spēja organizēt un kontrolēt vidi saudzējošu raţošanas procesu.

25. Spēja nodrošināt darba drošības un ugunsdrošības pasākumus.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.



1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un

darba uzdevuma saskaņošanu ar raţošanas tehnoloģiskajām iespējām.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo

dokumentāciju, kokapstrādes nozares normatīvos aktus un tehniskos standartus,

gatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

3. Darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas

darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

4. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

5. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

6. Nodrošināt augstu saskares kultūru un ētikas normu ievērošanu.

7. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

10


9. Sadarboties ar klientiem un risināt problēmas.

10. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.


12. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot

informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un

datorprogrammas.

13. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu,

pasūtījumu u.c. prasībām.

14. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp

strādājošajiem.

15. Pārzināt kokapstrādes mašīnu un iekārtu konstrukciju, organizēt to

ekspluatāciju un remontu.

16. Pārzināt vides un darba aizsardzības prasības kokapstrādē, organizēt ar

vidi un darba aizsardzību saistītos darbus uzņēmumā.

17. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes


18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.


20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.





1.1. meţa nozares politika;

1.2. zinātniskās pētījumu metodes;

1.3. autortiesības.

11



2.1. socioloģija;

2.2. filosofija;

2.3. ētika un estētika;

2.4. psiholoģija un lietišķā psiholoģija;

2.5. pedagoģija;

2.6. statistika;

2.7. lietvedība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.



3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozarē;

3.2. koksnes zinātne;

3.3. meţa prečzinība;

3.4. kokapstrādes mašīnas un instrumenti, to ekspluatācija;

3.5. kokapstrādes procesu automatizācija;

3.6. kokapstrādes procesi un modelēšana;

3.7. zāģmateriālu un koksnes plātņu raţošana;

3.8. koksnes ķīmiskās tehnoloģijas;

3.9. koksnes hidrotermiskā apstrāde;

3.10. kokapstrādes nozarē lietojamo polimēru materiālu ķīmija;

3.11. koksnes materiālu apdare;

3.12. koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģijas;

3.13. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē;

3.14. mašīnu elementi;

3.15. hidraulika un hidropiedziņa;

3.16. elektrotehnika un elektronika;

3.17. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē;

3.18. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana;

3.19. komercdarbība un komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;


3.21. vides aizsardzība;

3.22. grāmatvedība un uzskaite;


3.24. koksnes materiālu tirgzinība;

3.25. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.26. ergonomika;


3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.3. Apģērbu un tekstila ražošanas inženiera profesijas standarts

12


1. Profesijas nosaukums – apģērbu un tekstila raţošanas inţenieris.






– apģērbu un tekstila raţošanas inţenieris plāno un organizē savu un citu

darbu, nodrošinot darba drošību raţošanas vidē un tehnoloģiskā procesa

vadīšanu un uzraudzību kvalitatīvas produkcijas iegūšanai, veic šo procesu

ekonomisko izvērtējumu, kā arī nodrošina kvalitātes kontroles sistēmas darbību

uzņēmumam; racionāli izvieto iekārtas un personālu, kontrolē darba kvalitāti un

apjomu, instruē darbiniekus tehnoloģiskajos un darba drošības jautājumos;

analizē informāciju par apģērbu un tekstila nozares attīstības tendencēm,

izstrādā stratēģiskās attīstības plānus, sekmē to īstenošanu, projektē un ievieš

jaunus tehnoloģiskos procesus, pamatojot tos ar attiecīgiem biznesa plāniem un

tāmēm; konsultē vadītājus par resursu ekonomiskas un efektīvas izmantošanas

veidiem, par jaunākajiem apģērbu un tekstila nozares zinātnes (un tehnikas)

sasniegumiem, to ieviešanas iespējām un efektivitāti; gatavo zinātniskus rakstus

un pārskatus.

Apģērbu un tekstila raţošanas inţenieris strādā apģērbu un tekstila

raţošanas uzņēmumos.



1. Spēja izstrādāt apģērbu un tekstila raţošanas tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja noteikt optimālos tehnoloģisko partiju/pasūtījumu apjomus.

3. Spēja pētīt un izvēlēties materiālu, palīgmateriālu un furnitūras

piedāvājumus un kontrolēt to kvalitāti.

4. Spēja nodrošināt pasūtījumus ar nepieciešamo materiālu un

palīgmateriālu apjomu un noteikt starpoperāciju rezerves.

5. Spēja izvērtēt un noteikt pasūtījuma izpildei nepieciešamo tehnoloģiju.

13

6. Spēja izstrādāt tehnoloģisko operāciju secību un noteikt to veikšanai

nepieciešamo laiku.

7. Spēja noteikt nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to

izvietojumu.

8. Spēja izstrādāt struktūrvienības biznesa/raţošanas plānus.

9. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.

10. Spēja analizēt izmaksas un sastādīt raţošanas kalkulācijas.

11. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

12. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.

13. Spēja risināt apģērbu un tekstila raţošanas loģistikas uzdevumus.

14. Spēja nodrošināt tehnoloģiskā procesa un produkcijas kvalitātes

stabilitāti.

15. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību

izpildi.

16. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.






dokumentāciju, nozares tehniskos standartus un ar nozari saistīto juridisko

dokumentāciju, gatavot lietišķos dokumentus.



datorprogrammas.

4. Brīvi orientēties apģērbu un tekstila izgatavošanas tradicionālajās un

mūsdienu tehnoloģijās, novērtēt esošo iekārtu tehnoloģiskās iespējas un

atbilstību jaunākajām tendencēm, pamatot iekārtu maiņas nepieciešamību un

efektivitāti.

14

5. Analizēt apģērbu un tekstila nozares produkcijas tirgus situāciju, tās

attīstības tendences un novērtēt raţotā produkta realizācijas iespējas.

6. Mērķtiecīgi izmantot iekārtas jaudu un organizēt tās tehnisko apkopi.

7. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

8. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp

strādājošajiem.

9. Risināt apģērbu un tekstila nozares attīstības problēmu stratēģiskos un

analītiskos aspektus.

10. Piedalīties raţošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un

vadīšanā, sastādīt projekta vai programmas budţetu un ievērot to darba procesā.

11. Ieviest tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.


13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās

komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

16. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

17. Piedalīties pasākumu organizēšanā un sagatavošanā.

18. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt

konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

20. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.




15



1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. ētikas principi;

1.4. tirgzinības;

1.5. apģērbu un tekstilpreču loģistika.



2.1. vispārējās inţenierzinības – matemātika, fizika, inţenierķīmija,

apģērbu un tekstila nozares mašīnzinības;

2.2. vizuālās mākslas pamati;

2.3. modes prečzinību pamati;

2.4. ekonomiskās zinības, tai skaitā apģērbu un tekstila raţošanas un

tirdzniecības ekonomika, uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski

ekonomiskā analīze;

2.5. grāmatvedība;

2.6. finanses, inovāciju efektivitāte;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.



3.1. vispārējās inţenierzinības – tēlotāja ģeometrija un inţeniergrafika,

datormācība, tekstilķīmija, tekstilmateriālu apdare;

3.2. tekstilmateriālu un preču zinības;

3.3. apģērbu un tekstila nozares tradicionālās un progresīvās tehnoloģijas

(individuālajā un sērijveida raţošanā);

3.4. apģērbu un tekstila nozares tehnoloģiskās iekārtas, instrumenti un

aprīkojums;

3.5. apģērbu un tekstila nozares uzņēmumu un darbnīcu projektēšana;

3.6. apģērbu un tekstila izstrādājumu un tehnoloģijas projektēšana,

automatizētā projektēšana;

3.7. apģērbu un tekstila vizuālais noformējums;

3.8. apģērbu un tekstila kvalitātes vadība un kontrole, kontroles sistēmas

izveide un uzturēšana;

3.9. projekta vadīšanas pamati;


3.11. civilā aizsardzība;




3.15. divas svešvalodas saziņas līmenī.

16

1.4. Dzelzceļa transporta inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa transporta inţenieris.






– dzelzceļa transporta inţenieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic

efektīvu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un procesu izstrādāšanu un

uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras, tehnisko līdzekļu remontu

un ekspluatāciju, kravu un pasaţieru pārvadājumu tehnisko, organizatorisko un

vadības nodrošinājumu; veic dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko,

tehnoloģisko, operacionālo un organizatorisko procesu vadību; izstrādā

pamatdarbības stratēģiju un īsteno rīcības politiku; rosina inovatīvus pilnveides

un pārmaiņu procesus; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu.

Dzelzceļa transporta inţenieris strādā dzelzceļa transporta uzņēmumos,

pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.



1. Spēja izveidot, pilnveidot un vadīt integrētu un līdzsvarotu dzelzceļa

sistēmu.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvas dzelzceļa transporta tehnoloģiskās

sistēmas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas starptautiskos pārvadājumos,

nodrošinot to loģistikas metoţu lietošanu un veicinot transporta integrācijas

procesus.

3. Spēja izstrādāt un pilnveidot dzelzceļa transporta infrastruktūras

funkcionēšanas sistēmas, kuras nodrošina kravu un pasaţieru efektīvus un

drošus pārvadājumus.

4. Spēja organizēt un realizēt praksē pasaţieru un daţādu kravu

pārvadājumu dzelzceļa transporta tehnoloģiskās shēmas un sistēmas.

17

5. Spēja novērtēt dzelzceļa transporta sistēmu tehnoloģisko procesu

efektivitāti, raţīgumu un drošību.

6. Spēja veicināt iekšējās loģistikas un informācijas tehnoloģiju efektīvu

lietošanu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un tehnoloģiju vadībā.

7. Spēja projektēt dzelzceļa transporta infrastruktūras un tehniskos

līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot

tās.

8. Spēja uzraudzīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu

un speciālo iekārtu darbību.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko

līdzekļu un iekārtu ekspluatācijas un remonta darbus.

10. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu

dzelzceļa transportā.

11. Spēja pilnveidot dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu

ekspluatācijas, remonta un servisa uzņēmuma organizatoriskās un vadības

struktūras.

12. Spēja izstrādāt un ieviest progresīvas kravu pārstrādes metodes,

mehanizācijas un automatizācijas līdzekļus dzelzceļa transportā.

13. Spēja organizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu, iekārtu un

pakalpojumu ekspertīzes un sertifikāciju.

14. Spēja izstrādāt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu

modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

15. Spēja izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un veidot

programmu dzelzceļa transporta jomā.

16. Spēja organizēt dzelzceļa transporta speciālistu un apkalpojošā

personāla apmācību un atestāciju.

17. Spēja veidot kvalifikācijas celšanas kursu programmas un piedalīties

to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām organizācijām.

18. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transporta

institūcijā.

18

19. Spēja piedalīties studiju programmu izstrādāšanā augstskolās.

20. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un

pilnveides pasākumus un inovāciju.

21. Spēja piedalīties dzelzceļa transporta nozares fundamentālajos un

lietišķajos pētījumos.

22. Spēja modelēt dzelzceļa transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu

funkcionēšanas procesus.

23. Spēja analizēt, vērtēt un optimizēt tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu

darbības procesus dzelzceļa transporta nozarē.

24. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un

normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa transporta jomā.

25. Spēja analizēt un vērtēt dzelzceļa transporta institūcijas raţošanas un

saimniecisko darbu.

26. Spēja vērtēt dzelzceļa transporta funkcionēšanas un ekoloģisko

drošību.

27. Spēja prognozēt dzelzceļa transporta attīstību.

28. Spēja izstrādāt pētījumu un analīţu apskatus un publikācijas,

pilnveidot informācijas, zinātniskos un mācību materiālus dzelzceļa transporta

nozarē.

29. Spēja darbu veikt individuāli un mērķgrupās.

30. Spēja vadīt darbiniekus.

31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē

institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas

un integrācijas principus.




1. Izprast transporta attīstības tendences un dzelzceļa transporta lomu

pasaules, Eiropas un Latvijas mērogos.

19

2. Izprast Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus

dzelzceļa transporta jomā.

3. Lietot teorētiskā zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu

formulēšanai un risināšanai dzelzceļa transporta nozarē.

4. Prast pilnveidot profesionālās zināšanas, kas sakņojas jaunāko efektīvo

pētījumu sasniegumos.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos

dokumentus, sagatavot apkopojošus pārskatus un publikācijas.

6. Sniegt priekšlikumus profesionālās kvalifikācijas celšanas mācībām,

pilnveidot to programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un

metodoloģiju.

8. Pārzināt tehnisko aprēķinu un jauno izstrāţu ekonomiskā efekta

noteikšanas metodes.

9. Prast lietot dzelzceļa transporta un tehnisko līdzekļu vadības principus,

ņemot vērā tehniskos, finanšu un ergonomikas faktorus.

10. Patstāvīgi veidot dzelzceļa transporta sistēmu funkcionēšanas un

iekšējās loģistikas modeļus.

11. Prast organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko

līdzekļu un iekārtu projektēšanas, ekspluatācijas un remonta darbus.

12. Prast organizēt un vadīt pasaţieru un kravu pārvadājumus, izmantojot

dzelzceļa transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

13. Pārzināt un lietot dzelzceļa transporta sistēmu un pārvadājumu

procesu optimizācijas metodes un instrumentus.

14. Prast veikt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu

konstrukciju optimizācijas aprēķinus.

15. Prast izstrādāt un ieviest kravu pārstrādes darbu mehanizācijas

progresīvās metodes.

20

16. Prast analizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu profilakses un

remonta, pasaţieru un kravu pārvadājumu izmaksas.

17. Prast pilnveidot dzelzceļa transporta sistēmas un procesus, izmantojot

progresīvas tehnoloģijas un pieredzi.

18. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu

kustības drošības nodrošināšanas jomā.

19. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

20. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

21. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi

pieņemt lēmumus.

22. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos

profesionālos dokumentus.

23. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

24. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības noteikumus.

25. Izprast Starptautiskās standartu organizācijas (ISO), Eiropas

Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

26. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un

pakalpojumu prasības.

27. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.

28. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.



31. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju

valsts valodā un divās svešvalodās.



21



1.1. vispārējā un vadības socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija;

1.4. ekonomika;


1.6. civilā aizsardzība.



2.1. ievads specialitātē;

2.2. dzelzceļa vispārējais kurss;

2.3. dzelzceļa transporta ekonomika;

2.4. dzelzceļa uzņēmuma darba organizācija un vadība;

2.5. transporta vadības datubāzes;

2.6. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas;




3.1. matemātika;

3.2. fizika;

3.3. teorētiskā mehānika;

3.4. materiālu pretestība;

3.5. materiālzinības;

3.6. siltummācība;

3.7. plūsmas mehānika;

3.8. ritošā sastāva un slieţu ceļa mijiedarbība;

3.9. kravu pārkraušanas tehnoloģija;

3.10. dzelzceļa transporta loģistika;

3.11. vilcienu kustības organizācija;

3.12. transporta sakaru sistēmas;

3.13. kravzinības transportā;

3.14. dzelzceļa ritošā sastāva uzbūve, teorija, ekspluatācija, projektēšana

un tehniskā apkope;

3.15. dzelzceļa pārvadājumu organizācija, tehnoloģija un vadība;

3.16. infrastruktūras slieţu ceļa uzbūve, projektēšana, ekspluatācija un

remontdarbu tehnoloģija, inţeniertehnisko būvju ekspluatācija;

3.17. slieţu ceļa mašīnu uzbūve, teorija, piedziņa, konstruēšana,

ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.18. tehnisko līdzekļu drošuma analīze un kvalitātes nodrošināšana;

3.19. datormācība, datortehnoloģijas transportā un transporta uzdevumu

programmēšana;

22


3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;



3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības

inţenieris.






– ugunsdrošības un civilās aizsardzības inţenieris izstrādā ugunsdrošības

pasākumus un civilās aizsardzības plānus, veic uzraudzību un kontrolē

normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību

ievērošanu; vada reaģēšanas, glābšanas darbus un seku likvidēšanas

neatliekamos pasākumus notikuma vietā; veic nodarbināto apmācību

ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; nodarbojas ar zinātnisko un

pētniecisko darbu.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inţenieris kā speciālists strādā

uzņēmumos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.



1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošību un civilo aizsardzību objektos un sastādīt

dokumentus stāvokļa uzlabošanai.

3. Spēja pārzināt civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos pamatus.

4. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

23

5. Spēja izstrādāt uzņēmumu civilās aizsardzības organizatorisko

struktūru.

6. Spēja izstrādāt civilās aizsardzības plānu.

7. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

8. Spēja plānot un izstrādāt ugunsdrošības un civilās aizsardzības

pasākumus.

9. Spēja organizēt iedzīvotāju informēšanu un sadarboties ar valsts,

pašvaldību un citām institūcijām ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

10. Spēja novērtēt informāciju par notikumu.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas

neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus

notikuma vietā.

13. Spēja apmācīt nodarbinātos.

14. Spēja organizēt mācības.

15. Spēja noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

16. Spēja veikt administratīvo lietu lietvedību.


18. Spēja plānot un organizēt darbu.

19. Spēja noteikt pienākumus un tiesības nodarbinātajiem ugunsdrošības,

ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā.


21. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības un darba aizsardzības

noteikumu ievērošanu.



24


1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un

civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.

3. Piemērot normatīvos aktus un ievērot to prasības ugunsdrošības un

civilās aizsardzības jomā.

4. Plānot ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus.

5. Vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu darbus.

6. Noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas

neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

7. Analizēt saņemto informāciju.

8. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

9. Analizēt darba rezultātus.

10. Noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

11. Pārzināt Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju lomu

civilajā aizsardzībā.




15. Izmantot informācijas tehnoloģijas.






25

1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju loma civilajā

aizsardzībā;

1.2. vadības pamati.



2.1. psiholoģija;

2.2. tiesību pamati;

2.3. komercdarbības, ekonomikas un ekoloģijas pamati;

2.4. praktiskā pedagoģija;




3.1. normatīvie akti ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.2. civilās aizsardzības sistēma: struktūra, organizācija un uzdevumi;

3.3. civilās aizsardzības plāna izstrāde;

3.4. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;

3.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;

3.6. katastrofu pārvaldīšana;


3.8. ugunsdzēsības taktika;

3.9. glābšanas darbi;

3.10. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;

3.11. ugunsdzēsības, militārā ierindas mācība;

3.12. ugunsgrēku izcelšanās tehnisko iemeslu noteikšana;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.15. personāla vadība;

3.16. darbs ar informācijas tehnoloģijām;



3.19. ugunsdrošība, veicot būvju un ēku projektēšanu un būvniecību;

3.20. ugunsaizsardzības sistēmas;

3.21. zinātniskais un pētnieciskais darbs;

3.22. ķīmisko vielu bīstamība;



1.6. Dzelzceļa elektrosistēmu inženiera standarts


1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa elektrosistēmu inţenieris.

26






– dzelzceļa elektrosistēmu inţenieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic

efektīvu dzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas

saistītas ar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskā transporta

tehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu; veic dzelzceļa

elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu izstrādi un

vadību; plāno, organizē un vada personāla darbu.

Dzelzceļa elektrosistēmu inţenieris strādā dzelzceļa transporta

uzņēmumos, pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.



1. Spēja izstrādāt, pilnveidot un vadīt efektīvas un inovatīvas dzelzceļa

elektriskās sistēmas.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvās dzelzceļa elektrisko sistēmu

iekārtas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas Eiropas Savienības dzelzceļu

savietojamības procesā.


dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

4. Spēja novērtēt dzelzceļa elektrosistēmu tehnoloģisko procesu

efektivitāti, raţīgumu un drošību.

5. Spēja veicināt informācijas tehnoloģiju efektīvu lietošanu dzelzceļa

elektrosistēmu tehnoloģisko procesu un tehnoloģiju vadībā.

6. Spēja projektēt dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu un

elektriskā transporta tehniskos līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta

tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot tās.

7. Spēja izstrādāt dzelzceļa elektrisko sistēmu iekārtu un tehnisko līdzekļu

modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

27

8. Spēja prast aprēķināt un projektēt dzelzceļa transporta speciālās ķēdes:

signālkabeļlīnijas, barošanas tīkla un slieţu ķēdes.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa automātikas lauku un posteņu,

elektrotransporta borta iekārtu uzstādīšanas un montāţas darbu izpildi.

10. Spēja organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu

regulēšanas un palaišanas darbus bez vilcienu kustības pārtraukšanas.

11. Spēja pārzināt un prast lietot vilcienu kustības vadības sistēmas,

tehnoloģiskos vadu un bezvadu sakarus.

12. Spēja organizēt vilcienu kustības vadības sistēmu testēšanas

programmu izstrādāšanu.

13. Spēja organizēt signālsistēmu, ceļu devēju un barošanas tīkla

diagnostiku ar speciālā mērījumu vagona palīdzību.

14. Spēja veikt elektrisko sistēmu atteikumu analīzi un izstrādāt tehniskos

un organizatoriskos pasākumus vilcienu kustības drošības paaugstināšanai.

15. Spēja plānot, organizēt un veikt automātikas un telemehānikas iekārtu

un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla tehniskās apkopes un

remontus.

16. Spēja pārraudzīt un optimizēt pārbrauktuvju darbību dzelzceļa un

automobiļu transporta intensīvas kustības apstākļos.

17. Spēja vadīt un izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un

izstrādāt programmas dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

18. Spēja vadīt personālu, plānot un organizēt tā darbu.

19. Spēja organizēt dzelzceļa elektrosistēmu speciālistu un apkalpojošā

personāla apmācību un atestāciju.

20. Spēja izstrādāt kvalifikācijas celšanas kursu programmas un

piedalīties to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām

organizācijām.

21. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transportā.

22. Spēja piedalīties studiju programmu pilnveidošanā augstskolās.

28

23. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un

pilnveides pasākumus.

24. Spēja veikt dzelzceļa elektrosistēmu fundamentālos un lietišķos

pētījumos.

25. Spēja analizēt, modelēt, vērtēt un optimizēt dzelzceļa automātikas un

elektriskā transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu funkcionēšanas

procesus.

26. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un

normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

27. Spēja vērtēt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas un ekoloģisko

drošību.

28. Spēja prognozēt dzelzceļa elektrosistēmu attīstību.



31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē

institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas

un integrācijas principus.




1. Izprast Eiropas Savienības tiesību normas dzelzceļa transporta nozarē.

2. Lietot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu

formulēšanai un risināšanai dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

3. Pārzināt projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesu.

4. Veikt aprēķinu un projektēšanas darbus ar datorprogrammu

pielietošanu.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos

dokumentus dzelzceļa elektrosistēmu jomā, sagatavot apkopojošus pārskatus un

publikācijas.

29

6. Rosināt profesionālās kvalifikācijas celšanas mācības, pilnveidot to

programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un

metodoloģiju.

8. Prast veikt tehniskos aprēķinus un pārzināt jauno izstrāţu ekonomiskā

efekta noteikšanas metodes dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

9. Pārzināt mūsdienu ciparu mērījumu tehniku un prast to pielietot.

10. Prast prognozēt dzelzceļa elektrisko sistēmu darbības resursu.

11. Pārzināt dzelzceļa tīklu ar ceļu platumu 1435 un 1520 mm

savietojamības prasības.

12. Prast patstāvīgi izstrādāt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas

modeļus, analizēt to darbības procesus.

13. Prast plānot, organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu

un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla projektēšanas,

ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbus.

14. Prast organizēt un vadīt pasaţieru pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa

elektriskā transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

15. Prast lietot dzelzceļa automātikas un elektriskā transporta iekārtu un

sistēmu optimizācijas metodes un veikt optimizācijas aprēķinus.

16. Prast atklāt dzelzceļa elektrosistēmu bojājumu cēloņus, prast tos

novērst un noteikt sistēmu drošuma kritērijus pēc atteiču statistiskās apstrādes

rezultātiem.

17. Pārzināt un prast lietot Eiropas un Latvijas standartizācijas institūciju

standartus un normatīvos aktus elektroietaišu ekspluatācijas un drošības tehnikas

jomā.

18. Pārzināt dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, vilcienu kustības un

manevru darbu, un signalizācijas sistēmu noteikumu prasības un nodrošināt to

izpildi.

19. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu

kustības drošības nodrošināšanas jomā.

30

20. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

21. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

22. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi

pieņemt lēmumus.

23. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos

profesionālos dokumentus.

24. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

25. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības noteikumus.

26. Izprast Starptautiskās standartu organizācijas (ISO), Eiropas

Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

27. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un

pakalpojumu pamatprasības.

28. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.




32. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju

valsts valodā un divās svešvalodās.





1.1. vispārējā un vadības socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija;

1.4. ekonomika;



31



2.1. ievads specialitātē;

2.2. dzelzceļa vispārējais kurss;

2.3. transporta vadības datubāzes;

2.4. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas;

2.5. dzelzceļa transporta datortīklu administrēšana;




3.1. matemātika;

3.2. fizika;

3.3. inţenierķīmija;

3.4. varbūtību teorija un matemātiskā statistika;


3.6. elektriskie mērījumi elektromehāniskās sistēmas;

3.7. tehniskā mehānika;

3.8. elektrotehnikas teorētiskie pamati;

3.9. regulēšanas teorijas pamati;

3.10. matemātikas papildnodaļas (elektrozinības);

3.11. ciparu elektronika un datoru arhitektūra;

3.12. dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas;

3.13. ķēţu teorija;

3.14. signālu teorijas pamati;

3.15. elektroniskās iekārtas;

3.16. energoelektronika;

3.17. elektriskās mašīnas;

3.18. dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu uzbūve, teorija,

projektēšana, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.19. dzelzceļa elektriskā transporta elektroapgāde, iekārtu uzbūve,

teorija, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.20. dzelzceļa tehnisko līdzekļu drošums un drošība;

3.21. datormācība un datortehnoloģijas transportā;






1.7. Arhitekta profesijas standarts


32

1. Profesijas nosaukums – arhitekts.






– arhitekts izstrādā visu veidu būvprojektus visās arhitektūras jomās,

kontrolē, uzrauga un vada projektu īstenošanu, konsultē arhitektūras

mākslinieciskajos un plānošanas jautājumos, veic zinātniskās pētniecības darbus

un vada vai piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa

teritoriju, uzņēmumu attīstības politikas un plānošanas dokumentu izstrādē,

izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto

praksē arhitektūrā un inţenierzinātnēs, kā arī raţošanas procesu tehnoloģiskās

un ekonomiskās efektivitātes jomā.

Arhitekts strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai

individuālais komersants.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt arhitekta pienākumus un noformēt

dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības, kā arī pilsētplānošanas un

teritoriālās plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības

tiesībām.

2. Spēja sniegt profesionālos pakalpojumus saistībā ar vides veidošanu

pilsētplānošanā, apdzīvotu vietu un ainavu projektēšanā, ēku un ēku grupu

projektēšanā, būvniecībā un ēku paplašināšanā, konservācijā, restaurācijā vai

pārbūvē.

3. Spēja veikt projektēšanai nepieciešamos iepriekšējās izpētes darbus,

projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanu un tehniskās

dokumentācijas sagatavošanu, kā arī tehniskās dokumentācijas saskaņošanu ar

atbilstošajām institūcijām.

4. Spēja plānot, organizēt un vadīt arhitektūras projektēšanas un

plānošanas darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

33

5. Spēja izmantot arhitektūras projektēšanas un plānošanas specializētās

programmatūras.

6. Spēja piemērot darbības jomu regulējošos normatīvos aktus.

7. Spēja sagatavot projektu dokumentāciju valsts valodā un divās

svešvalodās.


9. Spēja veikt pētījumus arhitektūras un pilsētplānošanas jomā.



1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas

Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras

un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās

likumsakarības.

3. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

4. Izstrādāt projektus, maketus, rasējumus un specifikācijas un noformēt

projektu dokumentāciju atbilstoši lietvedības, kā arī un arhitektūras, plānošanas

un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Nodrošināt projektu vadību un līgumu izpildi.

6. Veikt būvuzraudzību.

7. Sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

8. Pārzināt teorētiskā un zinātniski pētnieciskā darba metodikas

pamatprincipus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdzēsības un vides aizsardzības

prasības.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un

citām personām.

11. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.

34

12. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

13. Spēt pašizglītoties.

14. Lietot arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālos terminus valsts

valodā un divās svešvalodās.







1.1. vispārējās ķīmijas un fizikas pamati;

1.2. pasaules vispārējā vēsture kontekstā ar mākslas un arhitektūras

vēsturi.



2.1. matemātika;

2.2. socioloģija;





2.7. mākslas vēsture;

2.8. gleznošana un tēlotājmāksla;

2.9. ēku inţeniertehniskās iekārtas;

2.10. apkure, vēdināšana un gaisa klimatizēšana;

2.11. ēku elektroiekārtas un elektrotehnika;

2.12. būvniecības tehnoloģija;

2.13. būvniecības plānošana un organizācija.



3.1. tēlotāja ģeometrija un priekšmetiskās vides grafiskā attēlošana;

3.2. būvmehānika;

3.3. būvniecības ekonomika, vadība un profesionālā ētika;

3.4. arhitektūras projektēšana un teritorijas plānošana;

35

3.5. reģionālā plānošana un pilsētbūvniecība, reģionālās ainavas

arhitektūra;

3.6. interjeru projektēšana un dizains;

3.7. datorzinības arhitektūras projektēšanā;

3.8. kultūras pieminekļu aizsardzība un restaurācija;

3.9. arhitektūras vēsture, mūsdienu arhitektūra un Latvijas arhitektūra;

3.10. zīmēšana;

3.11. ēku daļas;

3.12. ēku tipoloģija;

3.13. būvmateriāli, būvkonstrukcijas un būvakustika;

3.14. būvniecības normatīvi;

3.15. ģeodēzija;


3.16. cilvēka un vides ekoloģija;




1.8. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – kartogrāfijas inţenieris.






– kartogrāfijas inţenieris novēro, atpazīst un fiksē digitālā vai grafiskā

veidā zemes virsmas un uzbūves elementus, veidojot kartogrāfiskos attēlus,

modeļus, tai skaitā kartes, plānus un atlantus; prot izmantot speciālas

datorprogrammas un veidot kartogrāfiskās informācijas modeļus atbilstoši to

lietošanas specifikai; iesaka optimālos karšu un plānu veidošanas un lietošanas

paņēmienus; sniedz konsultācijas; izstrādā priekšlikumus darba pilnveidošanai

un efektivitātes paaugstināšanai; plāno, organizē un vada kartogrāfisko darbu

izpildes procesus un speciālistu darbu; sadarbojas ar citu nozaru speciālistiem.

Kartogrāfijas inţenieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona,

vai individuālais komersants.


36


1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt kartogrāfijas inţeniera pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības

tiesību normām.

2. Spēja projektēt un veidot daţādu veidu kartogrāfiskos attēlus vai

kartogrāfiskās informācijas kopas, kā arī rediģēt un atjaunot to saturu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt kartogrāfisko darbu izpildes procesus

un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

4. Spēja strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un speciālām

kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Spēja sagatavot kartogrāfiskos darbus valsts valodā un divās

svešvalodās.

6. Spēja veikt pētniecisko darbu.




1. Pārzināt kartogrāfisko darbu izpildes tehnoloģijas, kartogrāfisko darbu

organizācijas principus un paņēmienus.

2. Pārzināt normatīvos aktus, nozarei saistošos standartus un

klasifikācijas, topogrāfisko plānu un karšu specifikācijas.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos

aktos lietvedības un kartogrāfijas jomā.

4. Prast strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu vai speciālām

kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Prast izmantot datubāzes un ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

6. Prast izvērtēt karšu un plānu satura avotus, pārzināt kartējamo objektu

atbilstību situācijai dabā un digitālās ortofotokartes veidošanas tehnoloģiju.

7. Prast apsekot un kontrolēt kartografējamās teritorijas.

37

8. Prast vizualizēt topogrāfiskos plānus un kartes, koriģēt un aktualizēt

kartes un plānus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības

prasības.

10. Prast novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz kartogrāfiskās

darbības efektivitāti.

11. Lietot kartogrāfijas terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Radoši sadarboties ar uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām

personām.

13. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.


15. Pašizglītoties.







1.1. ģeomātikas kā zinātnes un prakses virziena struktūra, šo virzienu

veidojošo sastāvdaļu – ģeodēzijas, kartogrāfijas, fotogrammetrijas un zemes

pārvaldības – uzdevumi, aktivitātes un problēmas;

1.2. poligrāfisko tehnoloģiju īpatnības, kas ietekmē kartogrāfiskā attēla

precizitāti un dizainu.



2.1. normatīvo aktu prasības kartogrāfijā un ģeodēzijā;

2.2. makroekonomikas un mikroekonomikas attīstības tendences, rādītāji,

kas veido sociāli ekonomisko karšu saturu;

2.3. ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un tās saistība ar kartogrāfiju;

2.4. aerosensori un kosmiskie sensori ģeotelpiskās informācijas ieguvei,

to īpašības un iegūtās informācijas izmantošana fotogrammetrijā;


38



3.1. tematisko karšu veidošana un metodes;

3.2. matemātiskās metodes un to izmantošana kartogrāfiskajos darbos;

3.3. datorzinības un inţeniergrafika, tēlotājas ģeometrijas metodes;

3.4. ģeodēzijas, ģeodēzisko metoţu un tehnoloģiju lietošana kartogrāfisko

darbu izpildē;

3.5. apvidus objektu attēlošanas (dešifrēšanas) principi un praktiskais

lietojums;

3.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju

pamati;

3.7. apvidus objektu attēlošanas (vizualizācijas) nosacījumi un prasības;

3.8. kartogrāfisko darbu tehnoloģijas un tehnoloģisko ciklu projektēšana;

3.9. kartogrāfisko darbu organizācija un vadība;






1.9. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ģeodēzijas inţenieris.






– ģeodēzijas inţenieris pēta, mēra un nosaka zemes formu, tās

ģeodēziskos un ģeodinamiskos parametrus, projektē un ierīko ģeodēziskā

atbalsta sistēmas – projektē/aprēķina teorētisko koordinātu piesaistes modeļu

parametrus, plāno, nodrošina un organizē teorētisko koordinātu sistēmu

īstenošanu konkrētās teritorijās, veidojot (ierīkojot un uzmērot) ģeodēziskos

atbalsta punktus un tīklus, veic ģeodēziskos un ģeodinamiskos mērījumus un

pētījumus, pārzina ģeodēzisko mērījumu tehnoloģijas, tehniku un sistēmas,

analizē mērījumus un izpētes rezultātus, nosaka zemes garozas deformāciju un

kustību ietekmi uz ģeodēzisko koordinātu atbalsta sistēmu izmaiņām, nosaka

39

izpētes procesā iegūtos izmaiņu lielumus, tos dokumentē un praktiski izmanto,

lai nodrošinātu ģeodēzijas darbus; veic ģeodēzisko darbu, tehnoloģiju un lietotās

tehnikas atbilstības ekspertīzes; izmanto speciālās zināšanas un prasmes daţādu

praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; plāno, projektē un

vada daţādus ģeodēziskos darbus.

Ģeodēzijas inţenieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona,




1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ģeodēzijas inţeniera pienākumus

atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības

tiesību normām.

2. Spēja pārzināt un izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu

tehnoloģiju metodes.

3. Spēja definēt valsts vai citu ģeodēzisko atbalsta sistēmu parametrus un

īstenošanas prasības.

4. Spēja nodrošināt prasību un parametru īstenošanu praksē, tai skaitā

praktiski veikt visu veidu ģeodēziskos mērījumus.

5. Spēja novērtēt, analizēt un apstrādāt informāciju par mērījumiem, kas

iegūta, veicot ģeodēziskos darbus.

6. Spēja kontrolēt ģeodēzisko darbu izpildi un analizēt ekspertīzes līmenī.

7. Spēja projektēt, plānot un vadīt ģeodēziskos darbus.

8. Spēja lietot ģeodēziskajiem darbiem paredzētos instrumentus un

tehnoloģijas un analizēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja novērot zemes virsmas parametrus un deformācijas, organizēt šo

novērojumu veikšanu un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Spēja sagatavot pārskatus par ģeodēzisko darbu rezultātiem valsts





40

1. Plānot, organizēt un vadīt ģeodēziskos darbus.

2. Pārzināt un piemērot ģeodēzijas jomu reglamentējošos normatīvos

aktus.

3. Strādāt ar ģeodēziskajiem instrumentiem (piemēram, optiskajiem,

digitālajiem, magnetometriskajiem, gravimetriskajiem).

4. Prast strādāt ar ģeodēziskajiem darbiem nepieciešamajām speciālajām

datorprogrammām.

5. Izmantot un projektēt globālās pozicionēšanas sistēmu.

6. Apstrādāt un analizēt ģeodēzisko mērījumu datus.

7. Lietot daţādas koordinātu un augstumu sistēmas.

8. Pārzināt kartogrāfisko darbu veikšanas prasības.

9. Novērot zemes virsmas ģeodēziskās deformācijas vai organizēt šos

novērojumus un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Pārzināt fotogrammetrijas darbu procesus.

11. Pārzināt ģeodēziskā aprīkojuma un instrumentu izmantošanas un

glabāšanas prasības.


prasības.

13. Sadarboties ar klientiem, speciālistiem un citām personām.

14. Pašizglītoties.






41



1.1. ģeomātika;

1.2. zemes pārvaldība;

1.3. nekustamā īpašuma vērtēšana;

1.4. nekustamā īpašuma kadastra pārzināšana;

1.5. zemes tiesības.



2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. ekonomika;

2.4. kartogrāfija;

2.5. topogrāfiskā uzmērīšana;

2.6. kadastrālā uzmērīšana;

2.7. hidrogrāfiskie mērījumi;

2.8. teritoriālās plānošanas pamati;

2.9. zemes informācijas sistēmu pamati;




3.1. tēlotāja ģeometrija un inţeniergrafika;

3.2. datorgrafika ģeomātikā;

3.3. augstākā ģeodēzija;

3.4. ģeodēzija;

3.5. ģeodēziskie instrumenti;

3.6. ģeodēziskie tīkli;

3.7. ģeodēzisko mērījumu apstrāde;

3.8. lietotāja programmas ģeomātikā;

3.9. inţenierģeodēzija;

3.10. ģeodēziskā gravimetrija;

3.11. ģeodēziskā magnetometrija;

3.12. ģeodēziskā astronomija;

3.13. ģeoinformācijas sistēmu pamati;

3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.15. globālās pozicionēšanas sistēmas;

3.16. fotogrammetrija;

3.17. normatīvie akti ģeomātikas jomā;

3.18. datorzinības;




42



1.10. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – zemes ierīcības inţenieris.






– zemes ierīcības inţenieris uzmēra nekustamā īpašuma objekta un zemes

vienības daļas; veic ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības un teritorijas

plānošanas vajadzību aktualizācijai; noformē nekustamo īpašumu dokumentus,

sastāda zemes robeţu apgrūtinājumu, situācijas plānu un topogrāfisko plānu;

grafiski vizualizē telpiskos datus; izstrādā teritorijas plānojumu grafiskās daļas

un zemes ierīcības projektus; apvidū nosprauţ detālplānojuma un zemes

ierīcības projekta robeţas; ierīko un pārzina ģeodēziskā (uzmērīšanas)

atbalsttīkla punktus; strādā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmas datubāzi un veic nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu;

pārzina un lieto nozarei saistošos normatīvos aktus.

Zemes ierīcības inţenieris strādā mērniecības un projektēšanas

uzņēmumos.



1. Spēja ierīkot ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktu.

2. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo mērniecību,

ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības, teritorijas plānošanas un

uzskaites vajadzībām.

3. Spēja sastādīt zemes robeţu apgrūtinājumu un situācijas plānu un

topogrāfisko plānu.

4. Spēja sastādīt lielmēroga topogrāfiskos plānus un kartes.

43

5. Spēja lietot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēja pārzināt zemes racionālu izmantošanu un teritorijas organizāciju.

7. Spēja izstrādāt teritorijas plānojuma grafisko daļu.

8. Spēja izstrādāt zemes ierīcības projektu.

9. Spēja strādāt ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmas datubāzi.

10. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu.

11. Spēja piemērot zemes ierīcības jomu regulējošos normatīvos aktus.




1. Strādāt rūpīgi un precīzi.

2. Sadarboties ar klientiem.

3. Strādāt komandā.

4. Strādāt patstāvīgi.

5. Izmantot savas zināšanas praksē.

6. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

7. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

8. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

9. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos

aktos lietvedības un zemes ierīcības jomā.

10. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.

11. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.

12. Izmantot nozarei atbilstošu speciālo literatūru divās svešvalodās.

44








1.1. stereodigitizēšanas instrumenti;

1.2. teritorijas plānošanas (detālplānošanas) izstrādes process;

1.3. zemes pārvaldības principi un metodes.



2.1. fizikas un matemātiskās metodes un ģeofizikas likumsakarības;

2.2. ekonomikas pamati;

2.3. ekoloģija;

2.4. lietišķā psiholoģija;

2.5. ģeodēzijas instrumentu darbības principi;

2.6. fotogrammetrija;

2.7. kartogrāfija;

2.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un tālizpēte;

2.9. teritorijas plānošana;

2.10. pašvaldības teritorijas zemes izmantošana un organizācija;

2.11. nekustamā īpašuma tirgus;

2.12. nekustamā īpašuma vērtību teorija, nekustamā īpašuma tirgus

vērtēšanas metodika;

2.13. ugunsdrošības prasības;

2.14. agrārās reformas un zemes ierīcības vēsture Latvijā;

2.15. augsnes zinātne un ģeomorfoloģija;

2.16. zemes meliorācija;

2.17. nekustamā īpašuma kadastrs;




3.1. ģeodēzija un inţenierģeodēzija;

3.2. mērījumu apstrāde;

3.3. zemes ierīcības projektu izstrāde;

3.4. reģionālā politika un tās pielietojums;

45

3.5. zemes ierīcības darbu plānošana un organizācija;

3.6. kadastrālā un topogrāfiskā uzmērīšana;

3.7. plānu un karšu sastādīšanas tehnoloģijas;

3.8. grafisko un telpisko datu datorprogrammu lietošana;

3.9. nekustamā īpašuma formēšana;

3.10. nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana;



3.13. vadība un komercdarbība;

3.14. augstākā matemātika;




3.18. lietvedība.

1.11. Interjera dizainera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – interjera dizainers.






– interjera dizainers ir speciālists, kurš ieguvis zināšanas un izpratni par

arhitektūras, interjera dizaina un tam radniecīgo nozaru vērtību kritērijiem

kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, sociālā, estētiskā un etniskā

kontekstā; ir kompetents plānot un īstenot pamatoti funkcionālu un augstvērtīgi

estētisku telpisko vidi; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu, ar

sabiedriskās, dzīvojamās un multifunkcionālas vides projektēšanu un dizainu

saistītu pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs

risinājums), izveido interjera projekta konceptuālo modeli, izstrādā objekta

funkcionālo shēmu un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila

piedāvājumu, projektē telpiskus objektus, prezentē un vada projektu, administrē

līgumus, organizē projekta izpildi un veic autoruzraudzību.

Interjera dizainers strādā būvniecības, arhitektūras un dizaina uzņēmumos

vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot

projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

46



1. Spēja specificēt ar projektēšanu un projekta īstenošanu saistītās

prasības, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai

nepieciešamos resursus.

2. Spēja novērtēt telpu pirms projektēšanas, izprast interjera dizaina un

arhitektoniskās vides mijiedarbību.

3. Spēja izprast telpas veidošanas iespējas, izvērtējot nesošo

būvkonstrukciju un inţenierkomunikāciju izvietojumu, novērtēt telpas pārveides

iespējas interjera projekta izstrādē.

4. Spēja izprast interjera, arhitektūras un dizaina vērtību kritērijus

kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā

kontekstā.

5. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanas

nozīmi.

6. Spēja prognozēt konkrētā laikposma arhitektūras un dizaina nozaru

estētisko vērtību stabilitāti, noteikt projektējamā objekta kontekstuālās,

kultūrvēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās projekta

koncepcijas izstrādē.

7. Spēja formulēt darba virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt

projekta konceptuālo modeli, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, arhitektu

un atbildīgajiem dienestiem, izvēlēties ieceres īstenošanai visatbilstošākos

interjera projektēšanas paņēmienus.

8. Spēja izprast un lietot stilistiski vienotu un (vai) eklektisku interjeru

ansambļu veidošanas principus un paņēmienus.

9. Spēja izstrādāt tektoniski un funkcionāli loģisku, ergonomikas, drošības

un pieejamības prasībām atbilstošu objekta funkcionālo shēmu, telpu

funkcionālo plānojumu.

10. Spēja projektēt interjera elementus un detaļas (nenesošās

konstrukcijas).

11. Spēja izprast mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas un izmantot

tās telpas funkcijai atbilstoša, augstvērtīgi estētiska mākslīgā apgaismojuma

risinājumā.

47

12. Spēja izstrādāt apgaismojuma, elektropieslēgumu un komunikāciju

izvietojuma plānus.

13. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem (piemēram,

arhitektiem, inţenieriem, tehnologiem, restauratoriem, dizaineriem,

māksliniekiem), saskaņot projekta sastāvdaļas, koordinēt projektēšanas darbus.

14. Spēja izstrādāt objekta funkcijām un stilistikai atbilstošus telpu

apdares un koloristiskā risinājuma projektus.

15. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares

materiālu klāstā, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijās.

16. Spēja pārzināt mēbeļu un gaismas ķermeņu stilistiku, orientēties

dizaina un tam radniecīgo nozaru jaunumos, izvēlēties un komplektēt dizaina

koncepcijai atbilstošas mēbeles un gaismas ķermeņus.

17. Spēja projektēt interjera objektus.

18. Spēja izprast daţādu sareţģītības pakāpju sērijveida un vienreizēju

dizaina objektu atšķirības projektēšanā, projektu dokumentācijas izstrādē,

raţotāja īpatnībām pieskaņota grafiskā materiāla izveidē.

19. Spēja izvēlēties projekta dokumentācijas standartu, izprast attēlojuma

loģikas un precizitātes nozīmi idejas prezentēšanā.

20. Spēja sagatavot projekta saskaņošanai un īstenošanai nepieciešamos

interjera un tā sastāvdaļu un detaļu rasējumus, maketus, specifikācijas, tāmes un

dokumentus.

21. Spēja vizualizēt interjera projektu, izmantojot tradicionālos

paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

22. Spēja saskaņot projekta dokumentāciju.

23. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt projektu.

24. Spēja plānot projekta izpildi un veikt autoruzraudzību, kontrolēt

projekta īstenošanas atbilstību projekta koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām

kvalitātēm, drošības prasībām.

48

25. Spēja uzraudzīt interjera elementu vai detaļu (piemēram, mēbeles,

gaismas ķermeņi) izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību projekta

koncepcijai.

26. Spēja sekot līdzi materiālu, mēbeļu, gaismas ķermeņu un iekārtu

piegādes procesam un to uzstādīšanas darbu kvalitātei.

27. Spēja rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās projekta

īstenošanas gaitā.




1. Ievērot ar interjera dizaina nozari saistītos normatīvos aktus.

2. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

3. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.



7. Vadīt projektus, administrēt līgumus, veikt projekta īstenošanas

autoruzraudzību.

8. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu

organizāciju.

9. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei

un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

10. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas

prasības.

11. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

12. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.

13. Veikt darbu individuāli.

49

14. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

15. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.


17. Analizēt, vērtēt un izmantot nozares zinātniskos un lietišķos

pētījumus.

18. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

19. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

20. Izprast dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un

risināšanu.

21. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

22. Izprast dizaina lomu Latvijas un Eiropas ekonomikas kontekstā.





1.1. socioloģija;

1.2. filozofija;

1.3. komercdarbības pamati.



2.1. intelektuālā īpašuma tiesības;

2.2. saskarsmes psiholoģija;

2.3. fotografēšana;

2.4. telpas uztveres psiholoģija;

2.5. krāsu psiholoģija;

2.6. būvniecības normatīvi;

2.7. telpu norobeţojošo būvkonstrukciju veidi;

2.8. inţenierkomunikācijas;




50


3.2. arhitektūras un interjera vēsture;

3.3. dizaina vēsture;

3.4. zīmēšana (konstruktīvā/tonālā; analītiskā);

3.5. gleznošana;

3.6. plaknes un telpiskā kompozīcija;

3.7. krāsu teorija, koloristika;

3.8. ergonomika;

3.9. tēlotāja ģeometrija (rasēšana, perspektīva);

3.10. materiālmācība, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijas;

3.11. formu modelēšana: tektonika, maketēšana, veidošana;

3.12. interjera projektēšanas teorija (telpas novērtējuma kritēriji, interjera

veidošanas principi un paņēmieni);

3.13. vienkāršas un multifunkcionālas telpvides funkcionālās shēmas un

to specifika;

3.14. individuālo dzīvojamo telpu, sabiedrisko telpu, multifunkcionālu

kompleksu interjeru projektēšana;

3.15. interjera detaļu un elementu projektēšana (nenesošās konstrukcijas);

3.16. mēbeles un gaismas ķermeņi interjerā;

3.17. apgaismojuma tehnoloģijas, gaismas dizains;

3.18. telpisku objektu projektēšana (mēbeles, gaismas ķermeņi);

3.19. arhitektūras un dizaina nozaru jaunumi;

3.20. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas

(datortehnoloģijas);

3.21. lietišķā informātika;



3.24. estētika;

3.25. projektēšanas prakse;

3.26. projekta dokumentācijas noformēšana;




1.12. Mākslas terapeita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mākslas terapeits.



51




– mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar

specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un

kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta vai pacienta izpēti vai

novērtēšanu un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas

formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai atbilstoši

specializācijai; palīdz klientam vai pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības

un sociālās problēmas; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un

profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību.

Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomas

uzņēmumos, veicot savu profesionālo darbību patstāvīgi, multiprofesionālas vai

daudzdisciplināras komandas sastāvā.



1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta vai pacienta

vajadzības un savas darbības jomu.

2. Spēja izmantot mākslas līdzekļus un tehnikas atbilstoši specializācijai

un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā.

3. Spēja izprast un lietot neverbālo komunikāciju.

4. Spēja izmantot klienta vai pacienta refleksiju par radošo procesu un tā

rezultātu.

5. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām

intervencēm.

6. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās

attiecības.

7. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas

procesā.

8. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu vai pacientu

centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.

52

9. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest mākslas

terapijas procesā.

10. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu vai pacientu būt uztverošam,

aktīvam, interaktīvam un radošam.

11. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu vai pacientu

vajadzības.

12. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to

prioritātes.

13. Spēja uz pašrefleksiju.


izpildi.


16. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti

izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt

klientam vai pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta vai pacienta radītā

darba analīzi.

17. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas

radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izteikt

sevi mūzikā, spēja veikt klienta vai pacienta radītās mūzikas analīzi.

18. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un

kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izpaust sevi

kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa un prāta

koncepciju darbībā.

19. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas

koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus

un struktūras).



1. Veikt klienta vai pacienta izpēti/novērtēšanu atbilstoši kompetencei:

sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta vai pacienta problēmu, grūtības,

situāciju, personību.

53

2. Izvērtēt pacienta vai klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti

mākslas terapijas procesā.

3. Novērtēt klienta vai pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un

sociālās iezīmes.

4. Atpazīt klienta vai pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu

izpausmes uzvedībā.

5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus

saskaņā ar izpētes/novērtēšanas rezultātiem un tos realizēt.

6. Sadarboties ar pacientu vai klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā

un realizēšanā.

7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām

veidot mākslas terapijas plānu.

8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas

atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.

9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta vai

klienta problēmām un resursiem.

10. Izvēlēties un lietot atbilstošus saskarsmes veidus un paņēmienus

darbam ar daţāda vecuma un sociālo grupu pacientiem vai klientiem, viņu

tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.

11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.

12. Pārrunāt un izskaidrot klientam vai pacientam un viņa piederīgajiem

vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.

13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā vai

interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam

vai pacientam.

14. Informēt un izskaidrot sabiedrībai mākslas terapijas procesu, mērķus

un uzdevumus, iespējas un ierobeţojumus, profesionālās ētikas principus.


16. Aizstāvēt pacientu vai klientu tiesības un intereses.

54

17. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši lietvedības normatīvo

aktu prasībām.

18. Regulāri piedalīties supervīzijās.

19. Strādāt atbilstoši profesionālajai kompetencei, atpazīt savus

profesionālos ierobeţojumus un iespējas.

20. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un

profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.

21. Lietot informācijas tehnoloģijas, tai skaitā informācijas glabāšanai,

iegūšanai un izplatīšanai.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.








1.1. kultūras un mākslas vēsture un teorijas atbilstoši specializācijai;

1.2. mākslas filozofija.



2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija;

2.3. veselības aprūpe;

2.4. psihiatrija;

2.5. psihodinamiskā psihiatrija;

2.6. psihosomatiskā medicīna;

2.7. personības attīstības psiholoģija;

2.8. klīniskā psiholoģija;

2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija;

2.10. grupu konsultēšanas un terapija;

2.11. ģimenes terapija;


55



3.1. medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika;

3.2. profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā;

3.3. mākslas terapijas teorijas un koncepcijas atbilstoši specializācijai;

3.4. mākslas radīšana un analīze atbilstoši specializācijai;

3.5. izpēte un novērtēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;

3.6. mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai;

3.7. individuālā konsultēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;

3.8. grupu konsultēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;

3.9. mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem;

3.10. mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudţiem;

3.11. analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā atbilstoši

specializācijai;

3.12. mākslas terapijas dokumentēšana;

3.13. personīgās apmācības terapija;

3.14. kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem;

3.15. pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.16. zinātniskā darba metodoloģija;

3.17. darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā;

3.18. informāciju tehnoloģijas;


3.20. civilā un darba aizsardzība;



3.23. valsts valoda.

1.13. Radiogrāfera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – radiogrāfers.






– radiogrāfers ir ārstniecības persona, kura pēc pirmā līmeņa profesionālās

augstākās medicīniskās izglītības iegūšanas radioloģijā ir ieguvusi otrā līmeņa

56

profesionālo augstāko medicīnisko izglītību radioloģijā un patstāvīgi veic

diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās), kodolmagnētiskās rezonanses,

pozitronu emisijas tomogrāfijas un terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās)

procedūras atbilstoši apstiprinātiem izmeklējumu protokoliem, nodrošinot

radiācijas drošību, jonizējošā starojuma dozas optimizāciju, kā arī pacienta

aprūpi; ir atbildīgs par savu profesionālo darbību un tās kvalitāti, sadarbojas ar

radiologa asistentiem, radiologiem, medicīnas fiziķiem un citiem medicīnas

nozares speciālistiem, iesaistoties darba plānošanā, vadīšanā un novērtēšanā; kā

kompetents speciālists nepārtraukti veicina radioloģijas nozares attīstību,

pilnveido savas zināšanas un prasmes, kā arī iesaistās ar radioloģiju saistītā

izglītības, pedagoģijas, zinātnes un pētniecības darbā.

Radiogrāfers strādā daţāda profila ārstniecības iestādēs (stacionāros,

veselības aprūpes centros, doktorātos, privātpraksēs).



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi, atbilstoši vispārpieņemtai labai praksei

radioloģijā un radiācijas drošības normatīvajiem aktiem veikt radiogrāfera

pienākumus.

2. Spēja tiešā darba veikšanai nodrošināt nepieciešamos pasākumus

saskaņā ar radiācijas drošības un darba aizsardzības prasībām.

3. Spēja pielietot radioloģiskās iekārtas saskaņā ar diagnostiskās

radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas

(radioterapeitiskās) procedūras aprakstu un pielāgot to katrai procedūrai.

4. Spēja izvērtēt procedūras nepieciešamību atbilstoši klīniskajai situācijai

un mainīt to, lai nodrošinātu minimālu apstarojuma dozu pacientam.

5. Spēja sazināties ar pacientu, sagatavojot viņu paredzētajai procedūrai

un sniedzot visu pacientam nepieciešamo informāciju atbilstoši radiācijas

drošības normatīvajiem aktiem un iestādes iekšējās kārtības noteikumiem.

6. Spēja veikt diagnostiskās radioloģijas procedūrai nepieciešamās

kontrastvielas ievades aprēķinus pacientam saskaņā ar procedūras indikācijām

un kontrastvielas pielietojuma rekomendācijām.

7. Spēja veikt terapeitiskās radioloģijas (radioterpeitiskās) procedūras, kā

arī visas ar tām saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem

aktiem un radiācijas drošības prasībām.

57

8. Spēja veikt kodolmedicīnas diagnostikās procedūras, kā arī visas ar tām

saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un

radiācijas drošības prasībām.

9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu

atbilstoši kompetencei un pieņemtiem standartiem kardiopulmonālā reanimācijā

pieaugušajiem vai bērniem kritiskā situācijā.

10. Spēja nodrošināt veikto pienākumu dokumentēšanu saskaņā ar

medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas un radiācijas drošības normatīvajiem

aktiem.

11. Spēja veikt iegūto attēlu pēcapstrādi un sākotnējo izvērtēšanu

atbilstīgi pacienta klīniskam stāvoklim.

12. Spēja veikt attēlu saglabāšanu, uzglabāšanu, pārsūtīšanu un

arhivēšanu saskaņā ar attēlu aprites kārtību.

13. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

14. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt multidisciplinārās komandas darbu.

15. Spēja uzturēt savu profesionālo kvalifikāciju un prakses tiesības.

16. Spēja iesaistīties izglītības programmu organizēšanas un realizācijas

procesā darba vietā.

17. Spēja atbalstīt studentus zināšanu apguves procesā, atbildīgu lēmumu

pieņemšanā, attīstīt studentos spēju pielietot savas zināšanas un orientēties

jaunās situācijās, attīstīt studentos uz pacientu vērstu pieeju.

18. Spēja pielietot pētniecības rezultātus savā profesionālajā darbībā.




1. Strādāt multidisciplinārā komandā.

2. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību.

3. Pielietot praksē radioloģijas terminoloģiju.

58

4. Pārzināt diagnostiskās radioloģijas metodes un to pielietojumu.

5. Prast strādāt ar šādām radioloģijas iekārtām: konvencionālā un digitālā

radiogrāfija, datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse.

6. Identificēt attēlā akūtu pataloģiju neatliekamās medicīniskās palīdzības

sniegšanai.

7. Izvērtēt un izvēlēties nepieciešamās datorprogrammas, protokolus,

tehniskos attēla ieguves un apstrādes parametrus maksimāli kvalitatīva attēla

ieguvei un pēcapstrādei.

8. Veikt attēlu rekonstrukcijas un pēcapstrādi, atbilstoši klīniskai

situācijai.

9. Prast iegūt 3-dimensiju (3-D), multiplanārās (MPR), maksimālas

intensitātes (MIP) attēlu rekonstrukcijas.

10. Veikt datu elektronisko uzglabāšanu, arhivēšanu, pārsūtīšanu, izdruku

un atjaunošanu.

11. Izprast rentgenstarojuma un izkliedētā starojuma kvantitāti un

kvalitāti.

12. Noteikt iekārtu minimālos tehniskos parametrus, lai iegūtu kvalitatīvu

diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas

(radioterapeitiskās) procedūras rezultātu.

13. Veikt diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās

radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras atbilstoši protokolam.

14. Izvērtēt un pielāgot pielietojamās aparatūras tehniskos parametrus

pacientu saņemtās dozas optimizācijai, lai iegūtu klīniski izvērtējamu attēlu.

15. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši medicīniski radioloģiskajai procedūrai

un klīniskai situācijai.

16. Ievērot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles principus.

17. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.

18. Pārzināt un pielietot tehniskos parametrus atkarībā no attēla kvalitātes

un apstrādes procesa.

59

19. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus

invazīvās radioloģijas procedūras nodrošināšanai.

20. Pielietot visus radiācijas drošības pasākumus darbā radioaktīviem

farmaceitiskajiem preparātiem un pacientiem, kuriem šie preparāti ir ievadīti.

21. Izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu

struktūrām.

22. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos radiācijas drošības

normatīvos aktus.

23. Prast uztvert cilvēku kā bio-psiho-sociālu veselumu.

24. Sadarboties ar pacientu medicīniskās apstarošanas terapeitiskajā

radioloģijas (radioterapeitiskajā) procedūrā, kā arī ar viņa ģimeni, lai veicinātu

pacientu psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.

25. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli un piedalīties

neatliekamās palīdzības pasākumus.

26. Ievērot vispārīgo medicīnisko terminoloģiju.

27. Pielietot zināšanas infekciju slimību profilaksē.

28. Pielietot pētniecības metodes savā darbā.

29. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

30. Ievērot konfidencialitāti savā profesionālajā darbā.

31. Ievērot kultūras un profesionālās kompetences principus.

32. Veikt pedagoģisko darbību diagnostiskās un terapeitiskās radioloģijas

jomā.


34. Lietot terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.




60

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī

nepieciešamas zināšanas par sociālās drošības sistēmu Latvijā.



2.1. biomehānika;

2.2. kvalitātes nodrošinājuma sistēmas;

2.3. vispārējā pedagoģija;




3.1. datortomogrāfija;

3.2. ultrasonogrāfija;

3.3. kodolmagnētiskā rezonanse;

3.4. radionuklīdā dignostika un terapija (kodolmedicīnas diagnostika un

terapija);

3.5. radiācijas drošība radioloģiskās diagnostikas izmeklējumos;

3.6. kontrastvielu un radionuklīdu lietošana;

3.7. datu izvēle, manipulāciju un procedūru protokolu sastādīšana un

lietošana;

3.8. datu apsrāde un pēcapstrāde;

3.9. datu saglabāšana digitālā arhīvā;

3.10. veselības aprūpes organizēšana un nodrošināšana;

3.11. neatliekamas vai dzīvībai bīstamas situācijas atpazīšana

attēldiagnostikas izmeklējumā;

3.12. kvalitātes kontroles mērījumi un to pielietošana praksē;

3.13. kvalitātes nodrošinājums pielietojot daţādus mērījumus un

protokolus;

3.14. pētniecība;






1.14. Rekreācijas speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – rekreācijas speciālists.


61





– rekreācijas speciālists, sadarbojoties ar valsts, pašvaldību institūcijām

un nevalstiskām organizācijām iedzīvotāju veselības veicināšanā no darba

brīvajā laikā, plāno, izstrādā un īsteno brīvā laika, atpūtas projektus, pasākumus

un programmas daţāda vecuma un dzimuma klientiem ar mērķi atjaunot un

nostiprināt cilvēka fiziskās, garīgās un emocionālās spējas, orientējoties uz

tūrisma, sporta, dziednieciskām un citām rekreācijas darbībām un ievērojot

konkrētā administratīvā rajona rekreācijas resursus.

Rekreācijas speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona,




1. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas nozīmi cilvēka veselības

saglabāšanā un nostiprināšanā.

2. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas līdzekļu pielietošanu cilvēka

fizisko, garīgo spēku atjaunošanai.

3. Spēja izmantot piemērotus rekreācijas veidus, līdzekļus un darbības,

fiziskās aktivitātes daţādu mērķa grupu klientu fiziskai pilnveidošanai un

fiziskās un garīgās veselības veicināšanai.

4. Spēja orientēties rekreācijas resursos un izmantot tos.

5. Spēja izmantot informāciju savas darbības optimizēšanai.

6. Spēja lietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.

7. Spēja uzturēt saikni un sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām

rekreācijas pasākumu organizēšanā, piesaistīt klientus.

8. Spēja motivēt cilvēkus iesaistīties rekreācijas pasākumos.

9. Spēja nodrošināt kompleksu rekreācijas darbību apkalpošanu.

62

10. Spēja izstrādāt rekreācijas pasākumu projektus, pasākuma plānus un

saturu atbilstoši mērķa grupai.

11. Spēja formulēt mērķus, uzdevumus, uzdevumus un pielietojamās

metodes daţādām klientu grupām.

12. Spēja pielāgot rekreācijas darbības un līdzekļus pēc slodzes

komponentiem, metodēm un paņēmieniem daţādiem klientiem.

13. Spēja organizēt rekreācijas pasākumus darba vietās.

14. Spēja izskaidrot ikdienas paradumu ietekmi uz veselību un sniegt

padomus veselīga dzīvesveida īstenošanā.

15. Spēja saudzīgi izturēties pret cilvēku, dabas resursiem un vidi,

pielietojot rekreācijas darbības.

16. Spēja ieklausīties dabā, cilvēkos.

17. Spēja sadarboties ar daţāda vecuma klientiem.

18. Spēja darboties individuāli un sadarboties grupā.

19. Spēja sadarboties komandā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

20. Spēja risināt problēmsituācijas.

21. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties

atbildību par sekām.

22. Spēja pielietot un rīkoties saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un

darba ētikas principiem.

23. Spēja nodrošināt rekreācijas drošību, darbību nestandarta situācijās un

adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

24. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

25. Spēja sniegt padomus un praktisku palīdzību rekreācijas līdzekļu,

inventāra un nepieciešamā ekipējuma izvēlē.

26. Spēja patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju,

papildināt savas zināšanas un prasmes.

63

27. Spēja analizēt un veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu izvērtējumu par

rekreatīvo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību, izvērtēt veselības

potenciālu.

28. Spēja aprobēt inovatīvas tehnoloģijas rekreatīvo līdzekļu pielietošanā.




1. Ievērot normatīvos aktus un citus ar iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanu

un veselības nozari saistītos reglamentējošos dokumentus.

2. Sadarboties ar rekreāciju veicinošām institūcijām, valsts iestādēm un

pašvaldībām, privātpersonām.

3. Sadarboties ar starptautiskām rekreācijas organizācijām.

4. Pamatot savas profesijas būtību un sociālo nozīmību.

5. Izvērtēt, pielietot un salīdzināt jaunākos zinātniskos atzinumus un

tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

6. Izmantot iegūtās zināšanas praksē, kā arī veikt pētniecisko darbību

rekreācijas jomā.

7. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un nodrošināt saikni ar

sabiedrību.

8. Ievērot rekreatīvo darbību un apkārtējās vides mijiedarbību un

attiecības.

9. Izvēlēties rekreācijas līdzekļus, paņēmienus un metodes atbilstoši

klientu kontingentam, vides apstākļiem un resursiem.

10. Noteikt rekreācijas iespējas konkrētā reģionā, novērtēt un pielietot

inovatīvas rekreācijas tehnoloģijas.

11. Pārzināt un izmantot faktorus, kas nosaka iedzīvotāju iesaistīšanos

aktīvās atpūtas pasākumos.

12. Pamatot brīvā laika un atpūtas pasākumu nozīmību un nepieciešamību

veselības nostiprināšanā.

64

13. Konsultēt potenciālos klientus un nodrošināt ar informāciju par

rekreācijas jautājumiem.

14. Respektēt klientu vajadzības un nodrošināt kvalitatīvu rekreācijas

pakalpojumu sniegšanu un kontroli.

15. Pārzināt savstarpējo attiecību un sadarbības prasmju attīstīšanas un

pilnveidošanas paņēmienus un metodes.

16. Nodrošināt kompleksu rekreācijas pakalpojumu sniegšanu.

17. Novērtēt rekreatīvo darbību ietekmi uz cilvēka fizisko, garīgo spēku

atjaunošanos un veselības nostiprināšanos.

18. Koordinēt rekreatīvo pasākumu, projektu un programmu izstrādi un

īstenošanu.

19. Informēt jebkuru auditoriju par savas darbības rezultātiem.

20. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

21. Ievērot ētikas pamatprincipus.

22. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

23. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.




svešvalodās.





1.1. rekreācijas filozofija un attīstības pamati;

1.2. zinātniskā pētniecība rekreācijā, rekreācijas izglītības koncepcija;

1.3. rekreācijas būtība un realizācijas pamati.

65




2.2. pasaules rekreācijas ģeogrāfija;

2.3. rekreācijas komercdarbības pamati;

2.4. rekreācijas produkta prezentācija;

2.5. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati;

2.6. dokumentu pārvaldības pamati;




3.1. rekreācijas pamati;

3.2. sociālās tiesības;

3.3. sporta un tūrisma nozares reglamentējošie normatīvie akti;

3.4. Latvijas rekreācijas ģeogrāfija;

3.5. vide, dabas un antropogēnie resursi kā rekreācijas objekti;

3.6. rekreācijas līdzekļu brīvā dabā pielietošana;

3.7. rekreācijas maršrutu un infrastruktūras projektu, pasākumu un

programmu veidošana un vadīšana;

3.8. rekreācijas pakalpojumu pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti darbā

ar daţāda vecuma iedzīvotājiem;

3.9. lietišķās saskarsmes principi, grupu darba organizēšana;

3.10. veselības veicināšana, veselības veicināšanas politika valstī;

3.11. veselības psiholoģijas teorijas par veselību ietekmējošu paradumu

izvēli;

3.12. cilvēka fiziskās un garīgās labsajūtas pedagoģiskie, psiholoģiskie un

fizioloģiskie pamati;

3.13. personīgā higiēna, veselīgs uzturs, pārtikas drošība;

3.14. drošības prasības rekreācijas pasākumiem brīvā dabā un ekstremālos

apstākļos;

3.15. pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;


3.17. rekreācijas vadība, normatīvie akti un profesionālā ētika;

3.18. datorprasmes, interneta resursu izmantošana;

3.19. informācijas tehnoloģijas;


3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;



1.15. Finanšu analītiķa profesijas standarts


66

1. Profesijas nosaukums – finanšu analītiķis.






– finanšu analītiķis izstrādā uzņēmuma finansiālās darbības stratēģiju,

piesaista un izvieto finanšu resursus, optimizē kapitāla struktūru, sagatavo

investīciju projektus, sagatavo un kontrolē budţetu, plāno naudas plūsmu un

finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, nodrošina ar pilnīgu informāciju

par finanšu stāvokli, izveido finansiālās darbības novērtēšanas sistēmu un

kontrolē normatīvajos aktos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību

ievērošanu, vada finanšu plānošanas un analīzes darbu, veic nodarbināto

apmācību finanšu analīzes un plānošanas jautājumos, kā arī patstāvīgi plāno un

veic zinātniskās pētniecības darbu finanšu jomā.

Finanšu analītiķis strādā uzņēmuma struktūrvienībā, kura organizē un

vada finansiālo darbību, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais

komersants.



1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi,

tirgus attīstības tendences un perspektīvas, konkurences situāciju un konkurentu

iespējamās aktivitātes.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un

pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja noteikt uzņēmuma finansiālas darbības rādītājus.

4. Spēja sastādīt īstermiņa (taktiskos) un ilgtermiņa (stratēģiskos)

uzņēmuma finansiālās darbības plānus un budţetu.

5. Spēja identificēt ekonomiskas vides un tirgus situācijas izmaiņas,

novērtēt finansiālās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.

6. Spēja koriģēt un pilnveidot finanšu plūsmu un budţetu.

67

7. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem

mērķiem un uzdevumiem.

8. Spēja plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību kopumā, organizēt

finanšu speciālistu racionālu un saskaņotu darbību.

9. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību un sasniegtos

rezultātus, sekot finansiālās darbības mērķu īstenošanas gaitai, finansiālās

darbības plānu izpildei, pieņemt lēmumus un korekcijas taktiskās un stratēģiskās

darbības optimizēšanai.

10. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, sagatavot vērtspapīru

emisiju.

11. Spēja pamatot pašu un aizņemtā kapitāla piesaistīšanu un izstrādāt

finanšu resursu piesaistīšanas projektus.

12. Spēja plānot līdzekļu saņemšanu no valsts vai pašvaldību budţetiem.

13. Spēja pārvaldīt aizņemto līdzekļu saņemšanu un izlietošanu.

14. Spēja noteikt apgrozāmā kapitāla optimālo apmēru un struktūru.

15. Spēja analizēt un novērtēt apgrozāma kapitāla aktīvu izlietošanas

efektivitāti.

16. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

17. Spēja pārvaldīt krājumus.

18. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

19. Spēja nodrošināt apgrozāmā kapitāla palielināšanai nepieciešamos

finanšu resursus.

20. Spēja noteikt investīciju politiku.

21. Spēja nodrošināt kapitālieguldījumu finansēšanas avotus.

22. Spēja nodrošināt investīciju efektivitāti un kontrolēt investīciju

projektu īstenošanu.

23. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

68

24. Spēja īstenot diversificētu investīciju politiku.

25. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām.

26. Spēja noteikt vērtspapīru portfeļa lielumu un struktūru.

27. Spēja nodrošināt investīcijām nepieciešamos finanšu resursus.

28. Spēja kontrolēt savlaicīgo norēķināšanos ar pircējiem un

piegādātājiem.

29. Spēja kontrolēt savlaicīgu norēķināšanos par saņemtajiem kredītiem,

pakalpojumiem un nodokļu maksājumiem.

30. Spēja noteikt cenu politiku un tās ietekmi uz uzņēmumu.

31. Spēja kontrolēt ieņēmuma plāna izpildi.

32. Spēja pārvaldīt izmaksas un sagatavot priekšlikumus izmaksu

samazināšanai.

33. Spēja plānot peļņu un tās izlietošanu, prognozēt peļņas un

rentabilitātes izmaiņas turpmākajos gados.

34. Spēja izstrādāt operatīvos un perspektīvos finanšu plānus.

35. Spēja analizēt, vērtēt un kontrolēt uzņēmuma maksātspēju,

rentabilitāti, likviditāti, finanšu resursu izlietošanas efektivitāti un finansiālo

stāvokli kopumā.

36. Spēja pārvaldīt finanšu riskus un izstrādāt priekšlikumus finanšu risku

samazināšanai vai novēršanai.

37. Spēja pārvaldīt darījums ārvalstu valūtā, samazināt vai novērst valūtas

risku.

38. Spēja nodrošināt finansiālās darbības likumību un tiesisku

aizsardzību.

39. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un

iesniegšanu.

40. Spēja sagatavot priekšlikumus vides aizsardzības, darba aizsardzības

un darba tiesisko attiecību pilnveidošanai.

69




1. Izprast aktuālās ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un

principus.

2. Izprast tautsaimniecības un finanšu vidē notiekošos procesus un

pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inţenierijas modernās kvantitatīvās

metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju.

5. Piemērot finanšu jomas normatīvos aktus.

6. Novērtēt un vadīt projektus.


svešvalodās.

8. Strādāt komandā vai grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

9. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.

10. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

11. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju.

12. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas

tehnoloģijas.

13. Sazināties un sadarboties ar daţādu struktūrvienību darbiniekiem,

tiešo vadību un partneriem.

14. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

15. Pārzināt lietišķos dokumentu noformēšanu.

16. Izprast un analizēt uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās darbības

kopsakarības.

70

17. Izprast un analizēt finanšu grāmatvedības, vadības grāmatvedības un

finanšu pārskatos atspoguļoto rādītāju kopsakarības.

18. Analizēt un novērtēt kapitāla struktūru un efektivitāti, optimizēt

kapitāla struktūru.

19. Piesaistīt finanšu resursus attīstības nodrošināšanai.

20. Prognozēt uzņēmuma finansiālo darbību ietekmējošos faktorus.

21. Pārzināt finanšu aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

22. Izstrādāt rentabilitātes palielināšanas projektu.

23. Izstrādāt investīciju projektus.

24. Analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību.

25. Izstrādāt finanšu risku samazināšanas plānu.

26. Sagatavot vērtspapīru emisijai nepieciešamo dokumentu paketi.

27. Prognozēt uzņēmuma bankrota iespējamību.

28. Pārzināt uzņēmuma finanšu plānu, budţetu un finanšu pārskatu

sastādīšanas metodes.








1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu

analīzes un plānošanas jomā;

1.2. finanšu teorijas.

71



2.1. makroekonomika;

2.2. mikroekonomika;

2.3. monetārā un banku ekonomika;

2.4. publiskās finanses;

2.5. statistika;

2.6. ekonomiskā informātika;

2.7. finansiālās darbības starptautiskā vide;

2.8. tirgvedība;

2.9. cenas un cenu veidošana;




3.1. komercdarbības ekonomika;

3.2. finanšu grāmatvedība;

3.3. vadības grāmatvedība;

3.4. finanšu analīze un vadība;

3.5. komercdarbības un finanšu tiesības;

3.6. finanšu informatīvas sistēmas;

3.7. valsts valoda;


3.9. saziņas prasme;

3.10. komercdarbības ētika;

3.11. stratēģiskā vadīšana;




1.16. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma pārvaldnieks.






72

– nekustamā īpašuma pārvaldnieks veic darbus, kas saistīti ar dzīvojamo

māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem

tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzina un analizē nekustamā

īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un

izpildi, pārzina būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju

ekspluatāciju; pārzina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus,

izvēlas efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus,

pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības

tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas inţenierekonomiskajiem aprēķiniem; veic zinātniskās

pētniecības darbus un izstrādā jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas

un metodes.

Nekustamā īpašuma pārvaldnieks strādā uzņēmumos, starptautiskajās un

citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un

pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma pārvaldnieka

pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas

Savienības tiesību normām.

2. Spēja orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā, noteikt

komercdarbības mērķus uzņēmumam, kas darbojas nekustamā īpašuma

pārvaldīšanas tirgū.

3. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā nekustamā

īpašuma pārvaldīšanas jomā.

4. Spēja analizēt un izvērtēt uzņēmuma darbības stiprās un vājās puses,

iespējas un draudus, ārējo ekonomisko un citu faktoru iespējamo ietekmi un

nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences pārvaldīšanas jomā, rezultātus

apkopojot iekšējo un ārējo faktoru analīzes tabulās.

5. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām,

nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja veikt administratīvās un finansiālās darbības analīzi atsevišķās

struktūrvienībās un institūcijā kopumā.

73

7. Spēja pārzināt un izstrādāt nekustamā īpašuma pārvaldības efektivitātes

novērtēšanas metodes, formas un to pielietošanu noteikta veida nekustamā

īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanā.

8. Spēja izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem, kas vērsti uz

efektīvāku resursu izmantošanu.

9. Spēja izvērtēt uzņēmuma struktūru darbību un novērtēt tās atbilstību

izvirzīto mērķu sasniegšanai nekustamo īpašumu jomā.

10. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares

materiālu klāstā, būvniecības, apdares darbu un inţeniertehnisko komunikāciju

darbu tehnoloģijās.

11. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas vai restaurācijas projektu

izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

12. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba

aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba

aizsardzības, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

13. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbus.




1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas

Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar nekustamo

īpašumu pārvaldīšanu, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi un

analizēt tajās notiekošos procesus, un sintezēt pasākumus pārvaldības darbu

izpildei.

3. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt vadības

uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

4. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un

specifiskās attīstības tendences.

5. Prast izmantot saimnieciskās darbības analīzes metodes nekustamā

īpašuma pārvaldības jomā.

74

6. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un

dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā

īpašuma pārvaldīšanā identificēto problēmu risināšanai.

7. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību un tā pārvaldības izmaksas

ietekmējošos faktorus.

8. Izmantot stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes.

9. Pārzināt un izmantot nekustamā īpašuma pārvaldībā nepieciešamās

inţenierekonomikas kvantitatīvās un kvalitatīvās vadības metodes.

10. Nodrošināt efektīvu saziņu un saskarsmi ar klientiem.

11. Prast izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes

nekustamā īpašuma efektīvākai pārvaldībai.

12. Sagatavot investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu

nekustamo īpašumu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanai.

13. Izmantot iekšējo un ārējo faktoru analīzes metodes institūcijas

priekšrocību un trūkumu novērtēšanā saistībā ar iekšējās un ārējās vides

izmaiņām, īstenojot nekustamā īpašuma pārvaldības procesus.

14. Prast novērtēt daţādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to

ietekmi uz nekustamā īpašuma pārvaldības jomu.

15. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši institūcijas


16. Ievērot ētikas un kultūras principus, apsaimniekojot un pārvaldot

nekustamo īpašumu.

17. Pārzināt un saprast nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un

pārvaldības finansiālos aspektus.

18. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, inţeniertehniskos

risinājumus risku vadībā, darbojoties nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

19. Prast izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, pētījumu

paņēmienus un tehniskos līdzekļus.


75







1.1. nekustamā īpašuma tirgus analīzes tehnoloģija;

1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.





2.3. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika;

2.4. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;


2.6. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā;

2.7. matemātika;


2.9. statistika;

2.10. būvniecības pamati un būvizstrādājumi;

2.11. inţenierbūves nekustamajos īpašumos;

2.12. būvprojekta grafika (tehniskā rasēšana);

2.13. būvju konstrukciju un inţenierkomunikāciju novērtēšana;

2.14. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums;

2.15. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

2.16. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;




3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā

bāze;

3.2. komerctiesības;


3.4. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati;

3.5. normatīvie akti būvniecības jomā un būvnormatīvi;

3.6. īpašuma tirgus tautsaimniecībā;

3.7. nekustamā īpašuma ekonomika;

3.8. investīcijas nekustamajā īpašumā;

76

3.9. komercaprēķini namu apsaimniekošanā;

3.10. īpašums un nodokļi;

3.11. grāmatvedība un īpašuma uzskaite;

3.12. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;

3.13. elektrotehnika;

3.14. inţenierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana;

3.15. cenu veidošana būvniecībā;

3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana;

3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;

3.18. nekustamā īpašuma apdrošināšana;

3.19. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošanas

organizēšana;

3.20. energoefektivitāte namu apsaimniekošanā;

3.21. namu pārvaldnieka darba organizēšana;

3.22. nekustamā īpašuma tirgvedība;

3.23. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;

3.24. būvkomercdarbības plānošana un vadīšana;

3.25. būvkomercdarbības praktiskie aspekti;

3.26. nekustamā īpašuma inţenierkomunikācijas;

3.27. būvniecības plānošana un organizācija;

3.28. ēku, būvju un inţenierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;


3.30. vadības zinības;

3.31. lietišķās saziņas un saskarsmes pamati;

3.32. ētika un komercdarbības etiķete;

3.33. lietvedība;




1.17. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jaunatnes lietu speciālists.






77

– jaunatnes lietu speciālists plāno un uzrauga darbu ar jaunatni,

sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā

priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, koordinē informatīvus un

izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā,

sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un

līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus

jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu

izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.

Jaunatnes lietu speciālists strādā uzņēmumā, kas veic darbu ar jaunatni.

1.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā

profesionālā kompetence

1. Spēja organizēt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldību

izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja izprast starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā.

3. Spēja formulēt un analizēt problēmas darbā ar jaunatni.

4. Spēja izvērtēt, kādi pasākumi, projekti un programmas ir nepieciešamas

jauniešiem, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus par to saturu,

metodēm un mērķauditoriju.

5. Spēja izvēlēties un organizēt jauniešu vecumam piemērotus

informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas un analizēt to

rezultātus.

6. Spēja izstrādāt pasākumu, projektu un programmu saturu, formu un

darba metodes.

7. Spēja izvērtēt jauniešu izglītības, brīvā laika lietderīgas izmantošanas

un izaugsmes vajadzības, ja nepieciešams, iesaistīt jauniešus daţādos

pasākumos, projektos un programmās.

8. Spēja motivēt jauniešus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

9. Spēja apmācīt jauniešus pasākumu, projektu un programmu plānošanā

un īstenošanā.

10. Spēja veicināt jauniešos pilsonisko līdzdalību.

11. Spēja veidot jauniešos izpratni par darba dzīvi, karjeras izvēli un

neformālo izglītību.

78

12. Spēja veicināt jauniešos saskarsmes un uzvedības kultūras veidošanos.

13. Spēja sekmēt jauniešu tikumisko īpašību attīstību.

14. Spēja konsultēt par jaunatnes un citām politikas jomām, kas attiecas

uz bērniem un jauniešiem.

15. Spēja rast kompromisa risinājumus.

16. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jaunatnes politikas

jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā.

17. Spēja veicināt pozitīvu attieksmi pret neformālo izglītību un

brīvprātīgo darbu, norādot uz tā pozitīvajiem aspektiem.

18. Spēja uzstāties auditorijas priekšā.

19. Spēja adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

20. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

21. Spēja izmantot informāciju, lai optimizētu savu darbību.

22. Spēja atlasīt daţādām mērķauditorijām aktuālu informāciju,

izmantojot Latvijas un starptautiskās informācijas avotus un iespējas.

23. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem

jaunatnes politikas jomā.

24. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.

25. Spēja iesaistīt pasākumos, projektos un programmās daţādus

speciālistus, kuru darbs saistīts ar jaunatni.

26. Spēja iesaistīties jauniešu pasākumu, projektu un programmu

īstenošanā, izvērtēšanā un pilnveidē.

27. Spēja izvērtēt jaunatnes politikas īstenošanu un apkopot priekšlikumus

jaunatnes politikas pilnveidei.

28. Spēja aprēķināt un piesaistīt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami

pasākumu, projektu un programmu īstenošanai.

79

29. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

normatīvo aktu prasības darba vidē un nodrošināt to izpildi.

31. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un

nodrošināt to izpildi.

32. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.




1. Izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu.

2. Iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to.

3. Izvēlēties un izmantot metodiskos materiālus, mācību un audzināšanas

līdzekļus (saturu, metodes, formas).

4. Noteikt jauniešu individuālās īpatnības.

5. Noteikt un risināt problēmsituācijas.

6. Sadarboties ar personām, kas iesaistītas jaunatnes politikas izstrādē un

īstenošanā.

7. Motivēt jauniešus lietderīgi izmantot brīvo laiku.

8. Veicināt jauniešos atbildības izjūtu.

9. Analizēt un pilnveidot savu darbību.

10. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.

11. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

12. Informēt par savas darbības rezultātiem.

13. Novērtēt jauniešu sasniegumus neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā

darbā, sabiedriskajā dzīvē.

80

14. Attīstīt jauniešos pašnovērtēšanas prasmes.

15. Koordinēt neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu

izstrādi un īstenošanu.

16. Vērtēt jauniešu personības attīstību.

17. Atbilstoši kompetencei veikt pētniecības darbu jaunatnes politikas

jomā.

18. Veidot darbam nepieciešamos izdales materiālus.

19. Konsultēt jaunatnes organizāciju (biedrību) dibināšanas jautājumos.

20. Nodrošināt jauniešus ar informāciju atbilstoši viņu uztverei.

21. Konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā.

22. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

23. Veicināt jauniešos līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā

dzīvē.

24. Attīstīt jauniešos saskarsmes spējas.

25. Mācīt jauniešus pieņemt argumentētus un izvērtētus lēmumus.

26. Piemērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

27. Izprast jauniešu vecumposmu īpatnības un celt jauniešos pašapziņu.

28. Pārzināt un izmantot daţādas audzināšanas un neformālās izglītības

metodes.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

31. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides

nepieciešamību.

32. Sniegt pirmo palīdzību.


81



36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

37. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to

izpildi.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.





1.1. speciālā pedagoģija;

1.2. sociālā pedagoģija;

1.3. veselīgs dzīvesveids;

1.4. vecumposmu psiholoģija;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati.



2.1. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes lietas un tās reglamentējošie

dokumenti;

2.2. cilvēktiesības;

2.3. normatīvie akti bērnu un jauniešu nodarbinātības jomā;

2.4. informācijas aprites organizēšana;

2.5. starpkultūru izglītība;

2.6. valsts un sabiedrība;

2.7. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības jauniešu vērtību sistēmā un

to interpretācija ikdienas dzīvē (piemēram, garīgums, taisnīgums, godīgums,

kultūra, mīlestība, humānisms, sirdsapziņa, tikumība, tolerance);

2.8. uzvedības un saskarsmes kultūra;

2.9. atkarību profilakse;

2.10. reproduktīvā veselība;

2.11. saziņas organizācija;

2.12. biedrību un nodibinājumu dibināšanas process un pamatdokumenti;

2.13. personības un attīstības psiholoģija;


82



3.1. projektu izstrāde, īstenošana un vadīšana;

3.2. prezentācijas un publiskas runas sagatavošana;

3.3. sadarbības organizēšana;

3.4. interneta resursu izmantošana;

3.5. jauniešu programmu veidošanas principi un īstenošanas metodes

(līderu, komandas veidošana);

3.6. darbības novērtēšanas metodes un principi;

3.7. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.8. vispārīgā pedagoģija un psiholoģija;

3.9. personīgā higiēna;



3.12. bērnu tiesību aizsardzība;


3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;





1.18. Personāla vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – personāla vadītājs.






– personāla vadītājs nosaka un formulē uzņēmuma personāla vadības

stratēģiju, politiku un mērķus dinamiskā ekonomiskā vidē atbilstoši uzņēmuma

mērķiem; analizē, novērtē un pilnveido uzņēmuma personāla vadības sistēmu;

plāno un prognozē uzņēmuma personāla resursus, nodrošina uzņēmumu ar

nepieciešamo personālu; organizē un vada uzņēmuma personāla struktūrvienības

darbu; piedalās darba aizsardzības sistēmas izveidē un darbības nodrošināšanā,

bet, noteiktos gadījumos, kontrolē darba aizsardzības sistēmas izveidi un veic tās

83

darbības kontroli; sadarbojas ar uzņēmuma vadību un citu struktūrvienību

vadītājiem personāla vadības stratēģisko mērķu sasniegšanā; konsultē

uzņēmuma vadību un struktūrvienību vadītājus par darba tiesisko attiecību

reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un personāla vadības procesiem; seko

līdzi tam, lai uzņēmumā tiktu ievērotas darba tiesisko attiecību reglamentējošo

normatīvo aktu prasības.

Personāla vadītājs strādā uzņēmumos.



1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi,

darba tirgus attīstības tendences.

2. Spēja definēt uzņēmuma personāla darbības mērķus un pamatvirzienus.

3. Spēja analizēt uzņēmuma personāla statistikas datus.

4. Spēja izstrādāt uzņēmuma personāla vadības sistēmas optimizācijas

plānus.

5. Spēja izprast uzņēmuma ekonomiskās darbības rādītājus.

6. Spēja plānot uzņēmuma personāla budţetu, personāla resursus un

personāla nepieciešamo kompetenci, kā arī pienākumu sadali.

7. Spēja vadīt uzņēmuma personāla struktūrvienības darbu.

8. Spēja nodrošināt uzņēmuma personāla vadības funkciju (personāla

lietvedība, personāla atlase, apmācības, personāla attīstība, darba samaksas

sistēma, motivēšanas sistēma, novērtēšanas sistēma u.c.).

9. Spēja izprast darba aizsardzības sistēmu un vadīt darba aizsardzības

speciālistu darbu.

10. Spēja izstrādāt uzņēmuma organizatorisko struktūru.

11. Spēja organizēt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

12. Spēja vadīt un organizēt kolektīvās pārrunas un panākt vienošanos.

13. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

84

14. Spēja izprast darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu

prasības un spēja nodrošināt to izpildi.


16. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.



1. Izprast darba tirgū notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši

situācijas izmaiņām.

2. Plānot un organizēt savu darbu.

3. Pielietot iegūtās zināšanas personāla vadībā.

4. Sastādīt uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa personāla plānus.

5. Prast strādāt psiholoģiski sareţģītās situācijās un risināt

problēmsituācijas.

6. Prast pieņemt lēmumus.

7. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

8. Formulēt uzņēmuma personāla vadības mērķus.

9. Organizēt un vadīt personāla struktūrvienības darbu.

10. Pielietot vadības informācijas sistēmas uzņēmuma personāla

vadīšanas procesa nodrošināšanā.

11. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma personāla

vadībā.

12. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

13. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.

14. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

15. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas

tehnoloģijas.

85

16. Orientēties uzņēmuma darbu reglamentējošos dokumentos, darba

tiesisko attiecību un darba aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos.

17. Prast strādāt komandā/grupā.

18. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

19. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.


21. Sadarboties ar darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem, partneriem,

īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm,

nevalstiskajām organizācijām.

22. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un ētikas

normām.

23. Prast strādāt ar datoru.





1.1. kvalitātes vadības sistēmas;


1.3. tirgzinības;




2.1. lietvedība;

2.2. personāla lietvedība;

2.3. statistika;

2.4. socioloģija;

2.5. komercdarbības tiesiskie pamati;

2.6. ekonomika;

2.7. iekšējā un ārējā komunikācija;




86




3.2. projektu vadība;

3.3. profesionālā ētika;

3.4. organizāciju psiholoģija;

3.5. personības psiholoģija;

3.6. darba tiesiskās attiecības un sociālās tiesības;


3.8. lietišķā saskarsme;


3.10. valsts valoda augstākajā līmenī;


3.12. korporatīvā sociālā atbildība.

1.19. Programmēšanas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – programmēšanas inţenieris.





2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– programmēšanas inţenieris izstrādā programmatūru atbilstoši

funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot

izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un

kodēšanas vadlīnijām; ievieš un uztur programmatūru un konsultē tās lietotājus;

veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai, kā arī sagatavo

programmatūras testēšanas plānu un veic nepieciešamās programmatūras

izmaiņas; analizē esošo situāciju; plāno programmatūras projektus; specificē

prasības un sagatavo nepieciešamo lietotāja dokumentāciju; organizē un vada

programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Programmēšanas inţenieris strādā uzņēmumos, kas veic programmatūras

izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu.



87

1. Spēja kodēt, lasot un saprotot programmatūras projektējuma aprakstus.

2. Spēja kodēt, analizējot ieejas un izejas datus.

3. Spēja kodēt, konfigurējot izstrādes vidi.

4. Spēja kodēt, rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējumu un

kodēšanas vadlīnijām.

5. Spēja kodēt, konstruējot algoritmus.

6. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.

7. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.

8. Spēja kodēt, atkļūdojot programmas un veicot vienībtestēšanu.

9. Spēja kodēt, analizējot programmas izpildes laiku un to optimizējot.

10. Spēja kodēt, dokumentējot kodu.

11. Spēja kodēt, veidojot programmatūras instalāciju.

12. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.

13. Spēja kodēt, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu

ziņojumus.

14. Spēja projektēt, lasot un saprotot programmatūras prasību

specifikācijas.

15. Spēja projektēt, iepazīstoties ar programmatūras projektējuma

apraksta standartiem.

16. Spēja projektēt, veidojot un aprakstot programmatūras arhitektūru.

17. Spēja projektēt, analizējot daţādus tehniskos risinājumus un izvēloties

piemērotāko.

18. Spēja projektēt, veidojot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli.

19. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju

hierarhiju).

88

20. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.

21. Spēja projektēt lietotāja saskarnes.

22. Spēja projektēt, sagatavojot programmatūras projektējuma apraksta

dokumentu.

23. Spēja uzturēt programmatūru, lasot un saprotot uzturamās sistēmas

dokumentāciju un kodu.

24. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un

problēmu ziņojumus.

25. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi.

26. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņas programmatūrā.

27. Spēja uzturēt programmatūru, veicot uzturamās programmatūras

konfigurācijas pārvaldību.

28. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto

atbalsta informāciju.

29. Spēja uzturēt programmatūru, konsultējot programmatūras lietotājus.

30. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu

programmatūras uzstādīšanai.

31. Spēja ieviest programmatūru, veicot datu pārnešanu.

32. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un

parametrizēšanu.

33. Spēja ieviest programmatūru, iepazīstoties ar lietotāja dokumentāciju.

34. Spēja ieviest programmatūru, sniedzot konsultācijas programmatūras

ieviešanas laikā.

35. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas plānu.

36. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas specifikāciju.

37. Spēja analizēt programmatūras testēšanas programmas kodu.

89

38. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas testpiemērus.

39. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.

40. Spēja izpildīt programmatūras testēšanas testpiemērus.

41. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu

ziņojumus.

42. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasības

specifikācijā, projektējuma aprakstā, u.c.).

43. Spēja reproducēt programmatūras testēšanā konstatētās lietotāja

kļūdas.

44. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas pārskata dokumentu.

45. Spēja specificēt prasības, iepazīstoties ar esošo pasūtītāja

programmatūru.

46. Spēja specificēt prasības, analizējot prasību realizācijas iespējas.

47. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja

dokumentācijas standartiem.

48. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja

darījumu terminoloģiju.

49. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, rakstot un noformējot

lietotāja dokumentācijas tekstu.

50. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, saskaņojot lietotāja

dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help).

51. Spēja plānot programmatūras projektu, prognozējot darba uzdevuma

darbietilpību un izpildes laiku.

52. Spēja plānot programmatūras projektu, veicot individuālā darba

plānošanu un kontroli.

53. Spēja plānot programmatūras projektu, piedaloties projekta gaitas

izpildes apspriešanā.

90

54. Spēja plānot programmatūras projektu, izstrādājot programmēšanas

vadlīnijas.




1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.

2. Lietot informācijas tehnoloģijas terminoloģiju valsts valodā un divās

svešvalodās.

3. Lietot operētājsistēmas.

4. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.

5. Piedalīties projektu vadīšanā.

6. Kodēt un atkļūdot programmas.

7. Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas.

8. Projektēt algoritmus un datu struktūras.

9. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.

10. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

11. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

12. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.

13. Analizēt programmas kodu.

14. Realizēt lietotāja saskarnes.

15. Lietot datu pieprasījumu valodas.

16. Mērīt programmatūras veiktspēju.

17. Lietot labu programmēšanas stilu.

18. Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus.

91

19. Veikt sistēmu projektēšanu.


21. Vadīt citus.

22. Veikt darbu patstāvīgi.

23. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.

26. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

27. Noformēt lietišķos dokumentus.

28. Ievērot profesionālās ētikas principus.

29. Ievērot darba aizsardzības prasības.







1.1. darba aizsardzība un ergonomika;

1.2. programmatūras izstrādes projektu vadīšana.



2.1. ekonomika un komercdarbība;

2.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

2.3. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana;

2.4. datortīklu tehnoloģijas;

2.5. informācijas tehnoloģiju nozares tiesiskā regulējuma pamati un

standarti;

2.6. programmatūras inţenierija;

92







3.2. matemātika;

3.3. saskarsme un profesionālā ētika;

3.4. lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums;

3.5. programmēšanas valodas;

3.6. datubāzu tehnoloģijas;

3.7. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;

3.8. objektorientētā programmēšana;

3.9. datu struktūras un algoritmi;

3.10. interneta tehnoloģijas;


1.20. Jurista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – jurists.




kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību

zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām,

vai arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam uzsāktās studijās iegūta piektā

līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to

apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms.


– jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē,

iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus

dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz

juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas

darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un

kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

Jurists veic tiesneša, prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra,

zvērināta tiesu izpildītāja un maksātnespējas administratora darbu un darbu citās

93

profesijās, kurās nepieciešama jurista kvalifikācija. Jurists strādā uzņēmumos

vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas.

2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un

tiesību piemērošanas aktus.

3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus

iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas

nolēmumus).

4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību.

5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību.

6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus.

7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības

civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas

procesā.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.




1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā

prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā

pierādījumus).

2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un

izdarīt juridisku slēdzienu.

3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus.

4. Atrast piemērojamās tiesību normas.

94

5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt

tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot

tiesību normas).

6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās

metodes.

7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru.

8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru.

9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu.

10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu

interesēm.

11. Publiski uzstāties.

12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā.

13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā.

14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā,

Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā.

15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa

un kriminālprocesa virzīšanu.

16. Ievērot profesionālās ētikas normas.

17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās

datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datubāzes.

18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu

jurisprudencē.

19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku.

20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko

tiesību sistēmā.


95

22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas

Savienības dalībvalsts valsts valoda.






1.1. datorzinības;

1.2. loģika;

1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati;

1.4. mediācijas pamatprincipi;

1.5. psiholoģijas pamati;

1.6. saskarsmes kultūra;

1.7. vadības teorijas pamati;

1.8. latīņu valodas pamati.



2.1. vides tiesības;

2.2. nodokļu tiesības;

2.3. lietvedība;

2.4. romiešu civiltiesības;

2.5. jūras tiesības;

2.6. vispārīgā valsts zinātne;

2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības;

2.8. ārvalstu tiesību vēsture;

2.9. sociālās tiesības;

2.10. pašvaldību tiesības;

2.11. baznīcas tiesības;

2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības;

2.13. tiesību socioloģija;

2.14. konkurences tiesības;

2.15. kriminoloģija;

2.16. kriminālistika;




3.1. tiesību teorija;

3.2. Latvijas tiesību vēsture;

3.3. tiesību filozofija;

96

3.4. konstitucionālās tiesības;

3.5. administratīvās tiesības;

3.6. administratīvais process;

3.7. civiltiesību vispārīgā daļa;

3.8. saistību tiesības;

3.9. lietu tiesības;

3.10. ģimenes tiesības;

3.11. mantojuma tiesības;



3.14. darba tiesības;

3.15. civilprocess;

3.16. krimināltiesības;

3.17. kriminālprocess;

3.18. tiesību aizsardzības iestādes;

3.19. Eiropas Savienības tiesības;

3.20. starptautiskās publiskās tiesības;

3.21. starptautiskās privāttiesības;


3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla);


3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas


1.21. Juriskonsulta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – juriskonsults.






– juriskonsults civilprocesā, administratīvajā procesā, disciplinārlietās,

publisko, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību jomā

patstāvīgi veic darbības, kas saistītas ar materiālo un procesuālo tiesību normu

piemērošanu, tiesu prakses izmantošanu, kā arī pilda citus darba vai amata

pienākumus atbilstoši ieņemamā amata vai darba pienākumu aprakstam; izstrādā

juridiskos dokumentus, nodrošina pārstāvību tiešās un pastarpinātās pārvaldes

97

iestādēs, starptautiskās organizācijās, Eiropas Savienībā, tiesās un citās

institūcijās.

Juriskonsults strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




1. Spēja orientēties Latvijas, starptautisko un Eiropas Savienības

(Kopienu) tiesību sistēmās.

2. Spēja patstāvīgi izmantot tiesību avotus.

3. Spēja pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un

tiesību aktos.

4. Spēja sekot tiesu praksei un juridiskai literatūrai.

5. Spēja pārzināt juridiskās metodes.

6. Spēja izmantot problēmas atrisināšanai lietderīgāko juridisko metodi.

7. Spēja konsultēt personas juridiskajos jautājumos.

8. Spēja pārstāvēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas

juridisku jautājumu risināšanā.

9. Spēja izstrādāt juridiskos dokumentus.

10. Spēja prezentēt informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus.

11. Spēja argumentēt juridiskos slēdzienus.

12. Spēja pētīt juridisko informāciju.

13. Spēja atlasīt nepieciešamo juridisko informāciju.

14. Spēja sistematizēt iegūto juridisko informāciju, izmantot iegūto

informāciju lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un izpildē.

15. Spēja veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši

profesionālajai un ieņemamā amata specifikai.

98

16. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas

tehnoloģijām.




1. Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās

iemaņas juriskonsulta darbā un amatā.


3. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas



5. Spēt loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

6. Izprast un pielietot juridiskās analīzes un sistēmas likumsakarības.

7. Orientēties Latvijas, Eiropas Savienības (Kopienu) un starptautisko

tiesību sistēmā.

8. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.

9. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

10. Pārzināt galveno starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības

institucionālo sistēmu.

11. Identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai

nozīmīgos faktus.

12. Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu

risināšanā.

13. Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai

nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā.

14. Izstrādāt juridiskos dokumentus.

99

15. Spēt patstāvīgi vai darba grupu ietvaros prezentēt informatīvos

ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus.

16. Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo

juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un

informācijas tehnoloģijas.

17. Spēt piemēroties jurista amata prasībām neatkarīgi no jurista amata

darbības jomas un pildīt atbilstošos darba un amata pienākumus.

18. Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un

iemaņas.

19. Organizēt, plānot un kontrolēt savu un pakļauto darbinieku (ierēdņu)

darbu.

20. Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem.

21. Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes.

22. Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu.

23. Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles

normas.

24. Lietot datorprogrammas un citas informācijas tehnoloģijas.

25. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī,

reģionā, Eiropas Savienībā (Kopienās) un pasaulē.





1.1. ekonomika;

1.2. vēsture;

1.3. politikas zinātnes.



2.1. tiesību vēsture;

2.2. tiesību filozofija;

2.3. vides tiesības;

100

2.4. finanšu un nodokļu tiesības;







3.4. administratīvais process;

3.5. pašvaldību tiesības;

3.6. civiltiesības;


3.8. darba tiesības;


3.10. civilprocess;

3.11. Eiropas Savienības (Kopienu) tiesības;



3.14. lietišķā informātika;

3.15. komunikāciju prasme;

3.16. lietvedība;



3.19. kriminālprocess;

3.20. starptautiskās tiesības;


3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas


1.22. Baznīcas mūziķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – baznīcas mūziķis.






101

– baznīcas mūziķis ir muzikālu un teoloģisku izglītību ieguvis neordinēts

baznīcas darbinieks, kas mācītāja pārraudzībā vada un veido draudzes mūzikas

dzīvi saskaņā ar savas baznīcas mācību un savas baznīcas apstiprinātajā

liturģiskajā kontekstā; prot vadīt kori un spēlēt mūzikas instrumentus,

nodrošinot dievkalpošanas norisēm nepieciešamo muzikāli liturģisko

izveidojumu; izstrādā plānu muzikāli liturģiskā darba veidošanai un attīstīšanai

konkrētā draudzē saskaņā ar baznīcas normatīvajiem dokumentiem un dotajām

vadlīnijām; veido un organizē savu darbu, izmantodams visas iespējas, kas ir

draudzē, kurā viņš strādā; plānojot darbu savā nozarē, sadarbojas ar citu

draudzes nozaru darbiniekiem; savu liturģiski muzikālo darbu teoloģiski

pamato.

Baznīcas mūziķis strādā Luteriskajā Baznīcā un Romas Katoļu baznīcā,

kā arī tiek nodarbināts citās konfesijās, kuru kulta darbību kvalitatīvai

nodrošināšanai nepieciešams draudzes darbinieks, un kura kompetences,

prasmes, pienākumi un uzdevumi atbilst šim standartam.



1. Spēja draudzes mācītāja pārraudzībā atbildīgi un patstāvīgi veidot

muzikāli liturģisko darbu draudzē atbilstoši baznīcas noteiktajai liturģiskajai un

administratīvajai kārtībai.

2. Spēja spēlēt baznīcas dievkalpojumu norisei nepieciešamos mūzikas

instrumentus.

3. Spēja vadīt un veidot draudzes dziedāšanu.

4. Spēja organizēt un vadīt draudzes kolektīvās muzicēšanas vienības.

5. Spēja organizēt, radoši un profesionāli attīstīt draudzes mūzikas dzīvi.

6. Spēja sagatavot repertuāru atbilstoši baznīcas liturģiskajam kontekstam.

7. Spēja teoloģiski reflektēt un pamatot baznīcas muzikālo un liturģisko

norišu saturu.

8. Spēja radoši sazināties savas darbības lauka ietvaros baznīcā un ārpus

tās.



realizācijā.

102

11. Spēja pilnveidot savu teoloģisko un muzikālo izglītību patstāvīgas

prakses veikšanai.

12. Spēja izvērtēt un analizēt veikto pašizglītošanās darbu.




1. Prast radoši veidot draudzes mūzikas dzīvi, iekļaujot to baznīcas

noteiktajās dievkalpošanas norisēs.

2. Prast lietot muzikālu un liturģisku saturu draudzes dzīves bagātināšanai

un aktivitātes veicināšanai.

3. Prast izvērtēt, plānot un sagatavot dievkalpojumā atskaņojamo mūziku

saskaņā ar baznīcas noteikto attiecīgā laika liturģisko kontekstu, ņemot vērā

dievkalpojuma veidu (mesa, stundu lūgšanas, daţādi svētbrīţi, kā laulība,

izvadīšana utt.) un liturģiskā gada laiku.

4. Prast kvalitatīvi iesaistīt ērģeles un citus instrumentus draudzes

dievkalpojuma norisē.

5. Prast profesionāli atskaņot ērģeļmūziku, kā arī spēlēt citus mūzikas

instrumentus gan solo, gan arī kā pavadījumu korim, ansamblim vai solistiem.

6. Prast radoši un profesionāli veidot draudzes dziesmu ievadu un

pavadījumu.

7. Prast veidot atbilstošu pavadījumu liturģiskajām norisēm.

8. Prast atskaņot dievkalpošanai piemērotus ērģeļu skaņdarbus.

9. Prast attīstīt un vadīt darbu visās mūzikas jomās, kādas attiecīgajā

draudzē iespējamas, (pieaugušo koris; bērnu koris; jauniešu ansamblis;

bazūņkoris; blokflautu ansamblis).

10. Prast kontaktēties ar muzikālo vienību dalībniekiem un vadītājiem.

11. Prast organizēt draudzes muzikālo darbu diakonijas un misijas darba

ietvaros.

103

12. Prast organizēt, veidot un vadīt mūzikas pasākumus draudzē ārpus

dievkalpojumiem, piemēram, koncertus, uzvedumus, utt., saskaņā ar baznīcas

liturģisko gadu.

13. Ievērot baznīcas un valsts tiesību normas.



16. Prast strādāt mācītāja pārraudzībā.

17. Prast sazināties un sadarboties ar citu draudzes struktūrvienību

darbiniekiem.

18. Spēt pašizglītoties, regulāri vingrinoties instrumenta spēlē, izkopjot

muzikālās vadīšanas prasmi un apmeklējot izglītojošus kursus.




22. Ar izpratni pielietot muzikālās un teoloģiskās pētniecības

sasniegumus.

23. Piedalīties kolēģu profesionālajā pilnveidē.


25. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

26. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

27. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

28. Vākt, analizēt, apkopot un sniegt tālāk informāciju.

29. Lietot datoru informācijas iegūšanai un apstrādei.

30. Analizēt un dokumentēt faktus.

31. Līdzdarboties komandas darbā.

104

32. Motivēt līdzstrādniekus uz sadarbību.

33. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.

34. Noteikt darba prioritātes un izvirzīt uzdevumus.

35. Strādāt atbilstoši savai profesionālajai kompetencei, apzināties savus

pienākumus, ierobeţojumus un iespējas.

36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības

noteikumus.

37. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.





1.2. psiholoģijas pamati;

1.3. vadības pamati;

1.4. prezentācijas pamati;

1.5. datorzinības;

1.6. latīņu valodas pamati;




2.1. baznīcas struktūra;

2.2. baznīcas vēstures pamati;

2.3. divu svešvalodu pielietojums baznīcas tradicionālajos liturģijas

tekstos;

2.4. Svētie Raksti;

2.5. baznīcas mācības pamati;

2.6. pedagoģijas pamati;

2.7. mūzikas instrumentu (ērģeļu, klavieru, pūšamo instrumentu) uzbūve;

2.8. elpošanas un balss fizioloģijas principi un higiēna;




3.1. dievkalpojumu uzbūve;

3.2. liturģijas vēsture;

105

3.3. baznīcas mūzikas vēsture;

3.4. mūzikas instrumentu – ērģeļu, klavieru un pūšaminstrumentu spēles

specifika;

3.5. diriģēšanas pamati un kora darba metodika;

3.6. improvizācijas mācība;

3.7. mūzikas teorija (mūzikas formas mācība, harmonija, stilistika);

3.8. mūzikas instrumentu kopšana;

3.9. ģenerālbasa principi;

3.10. vokālā darba metodika;






1.23. Scenārista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – scenārists.






– scenārists ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo

mediju, producēšanas, filmu kompāniju vai publisku pasākumu veidošanas

jomā; patstāvīgi vai kopā ar citiem speciālistiem, vai arī pēc pasūtījuma,

izmantojot pieejamo informāciju un pamatojoties uz savu radošo potenciālu un

apgūtajām zināšanām, izveido audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju;

darbojoties radošajā komandā kopīgi ar reţisoru, redaktoru, audiovizuāla

ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai

scenārists piedāvā optimālo saturisko risinājumu; pārzina audiovizuālo darbu un

pasākumu izveides specifiku, daţādos ţanrus un dramaturģijas pamatprincipus.

Scenārists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




106

1. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

2. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.

3. Spēja atrast un pielietot informāciju.

4. Spēja strādāt pie radošās idejas izstrādes.

5. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

6. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

7. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt




11. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesības un plašsaziņas

līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.




1. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un ţanrus.

2. Pārzināt dramaturģisko darbu analīzes pamatus.

3. Pārzināt radošā procesa psiholoģijas pamatus.

4. Pārzināt dialogu rakstīšanas pamatprincipus.

5. Analizēt un atlasīt nepieciešamo informāciju.

6. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

107

7. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem speciālistiem.

8. Organizēt savu darba vietu.

9. Pārzināt audiovizuālā darba un pasākumu tapšanas procesa

pamatprincipus.

10. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

11. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

12. Pārzināt galvenos audiovizuālo darbu un pasākumu ţanrus.

13. Pārzināt daţādu audiovizuālo darbu formātus un to specifiku.

14. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo mediju specifiku.

15. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo valodu.

16. Izprast video un kino montāţas pamatprincipus.

17. Izprast operatora darba pamatprincipus.



20. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.

21. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par

laikmetīgajiem radošajiem risinājumiem.






1.1. radošā darba analīze un kritika;

1.2. pētījumu metodes;

1.3. autortiesības;

108


1.5. prezentācijas pamati.



2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;

2.2. mākslas vēsture un teorija;

2.3. teātra vēsture;

2.4. literatūras vēsture;

2.5. filozofija;

2.6. dokumentālā un aktierkino estētika;

2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji;

2.8. tēlotāja māksla (tēla psiholoģija, kompozīcija, krāsu mācība);

2.9. foto estētika;

2.10. video estētika;

2.11. televīzijas reţijas pamati;







3.1. radošā procesa psiholoģija;

3.2. semantika un semiotika;

3.3. valsts valoda;

3.4. televīzijas un kino dramaturģijas pamati;

3.5. audiovizuālo darbu ţurnālistikas pamati;

3.6. televīzijas scenārija izveide;

3.7. pasākumu scenārija izveide;

3.8. scenārista darbs;

3.9. personības izaugsmes metodoloģija;


1.24. Žurnālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ţurnālists.



109




– ţurnālists vāc, apstrādā, analizē un pasniedz aktuālu informāciju

daţādos ţurnālistikas ţanros un formātos atbilstoši izvēlētajam medija tipam un

ţurnālistikas kā profesionālas darbības pamatprincipiem; veic savus

profesionālos uzdevumus atbilstoši vārda brīvības principiem un tiesiskajam

regulējumam, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālos, ieskaitot

profesionālās ētikas, standartus; godīgi kalpo sabiedrības daudzveidīgajām un

ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm.

Ţurnālists profesionālos uzdevumus veic saskaņā ar sabiedrības vērtībām,

kas ietver viedokļu daudzveidību un visu sabiedrības grupu tiesības uz publiskās

telpas pieejamību.

Ţurnālists strādā daţāda tipa mediju organizācijās vai kā pašnodarbināta

persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja izvēlēties informācijas vākšanas metodes un apstrādāt

informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar izvēlētā mediju tipa un

ţurnālistikas ţanra pamatprasībām.

2. Spēja intervēt, veikt novērojumu, eksperimentu un veikt dokumentu

analīzi.

3. Spēja strādāt preses konferencē un strādāt ar citām informācijas

vākšanas metodēm, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas.

4. Spēja organizēt darbu ar informācijas avotiem, sistematizēt un

līdzsvaroti izmantot informācijas avotus (dokumentus, sabiedrisko attiecību

profesionāļu gatavotu informāciju medijiem – preses relīzes, fona informāciju,

viedokļus u.c.).

5. Spēja pārbaudīt informācijas avotu atbilstību nepieciešamajai tēmai vai

ţanram un pārliecināties par to sniegtās informācijas patiesīgumu (atbilstību

faktiem).

6. Spēja informācijas vākšanā un atlasē ievērot precizitāti, būt akurātam

un ieturēt kritisku distanci pret avotiem, rūpēties par vispusīgumu, izvairīties no

tendenciozitātes, fiksēt daţādu iesaistīto pušu viedokļus un nodrošināt iespējami

pilnīgu faktu noskaidrošanu.

110

7. Spēja uzkrāt, izkārtot, organizēt un strukturēt informāciju, izmantojot

mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8. Spēja skaidrot, analizēt, interpretēt un komentēt iegūto informāciju.

9. Spēja rūpīgi pārbaudīt un salīdzināt iegūtos faktus un viedokļus, ievērot

precizitāti, pārliecināties par to patiesumu un ticamību.

10. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar

izvēlētā mediju tipa un ţurnālistikas ţanra principiem.

11. Spēja pasniegt ţurnālistikas materiālu, izmantojot mūsdienu

informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši valsts valodas runas un rakstu

kultūras, kā arī runas tehnikas vadlīnijām.

13. Spēja, pasniedzot informāciju ziņu ţurnālistikā, līdzsvaroti atainot

viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidību, izvairīties identificēties ar

kādu nostāju un paust savu vērtējumu.

14. Spēja plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases,

apstrādes un pasniegšanas procesus (tēmas izvēle, darba uzdevuma formulēšana,

redakcionālā plānošana, rediģēšana u.c.) gan individuāli, gan mediju

organizācijas, it īpaši redakcijas vadības, ietvaros.

15. Spēja nodrošināt ţurnālistikas teksta saikni ar auditoriju, veidot

atgriezenisko saikni ar auditoriju un nodrošināt auditorijas iesaistīšanas iespējas.

16. Spēja profesionāli sadarboties ar mediju organizācijas tirgzinību

(tirgvedību) un sabiedriskajām attiecībām.

17. Spēja nodrošināt informācijas sistematizēšanu un arhivēšanu

kvalitatīvam darbam nepieciešamā apjomā.

18. Spēja vadīt ţurnālistikas kvalitātes vērtēšanu un izstrādāt mehānismus

kvalitātes uzlabošanai.

19. Spēja attīstīt ţurnālistikas kvalitāti nodrošinošo infrastruktūru (mediju

pētījumus, mediju ţurnālistiku, mediju izglītību, profesionālo presi,

profesionālās un publiskās apvienības).

111

20. Spēja vadīt informācijas procesus un veikt citus profesionālos

uzdevumus saskaņā ar profesijas normatīvo aktu prasībām un ilgtspējīgas

mediju sistēmas interesēm, palielinot mediju ticamību, kā arī tiecoties sasniegt

augstākos profesionālās ētikas standartus.

21. Spēja nodrošināt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un

pasniegšanas procesa kvalitāti atbilstoši ţurnālistikas labas prakses

profesionālajiem standartiem (ziņas un komentāra nošķiršana, godīga un rūpīga

informācijas vākšana, atlase, apstrāde, analīze un pasniegšana, patiesa

informācija, līdzsvarota informācija, viedokļu un balsu (viedokļu autoru)

daudzveidība utt.).

22. Spēja godīgi kalpot sabiedrības daudzveidīgajām un sociāli atbildīga

mediju komercdarbības interesēm.

23. Spēja veikt ţurnālista profesionālos uzdevumus saskaņā ar

demokrātiskās kultūras vērtībām.

24. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā, iespēju

robeţās apmeklēt konferences, kursus, seminārus, kas veltīti mediju un

ţurnālistikas tematikai.

25. Spēja sekot līdzi jaunākajām tendencēm ţurnālistikas un mediju

nozares attīstībā, pilnveidot savas zināšanas un prasmes atbilstoši nozares

attīstībai, īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātajām

iespējām.




1. Veikt darbu individuāli vai sadarboties komandā/grupā.

2. Prast efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu

prioritātes.

3. Spēt patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

4. Spēt pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

5. Ievērot vispārīgos ētikas principus mērķu formulēšanā un to

sasniegšanā.

112


7. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības procesā.

8. Spēt pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.


10. Spēt orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos

un ekonomiskajos procesos, izprast tos.

11. Prast lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Analizēt, sistematizēt jaunos datus un informāciju ar mērķi iegūt

jaunas zināšanas.

13. Attīstīt saskarsmes prasmes.

14. Izprast katram medija tipam un ţanram raksturīgās profesionālās

ētikas prasības.

15. Pielietot katram medija tipam un ţurnālistikas ţanram raksturīgos

valodas izteiksmes līdzekļus.

16. Pielietot jauniegūtās zināšanas informācijas vākšanas, atlases,

apstrādes un pasniegšanas procesā.

17. Veidot avotu un informācijas tematiskās datubāzes.

18. Spēt izvērtēt savas kompetences robeţas atkarībā no dotā uzdevuma,

pienākumiem un statusa mediju organizācijā.

19. Vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt un pasniegt (prezentēt) informāciju

atbilstoši izvēlētajam mediju tipam un ţanram, spējot informācijā atšķirt mediju

tipam un ţurnālistikas ţanram atbilstošas satura daļas.

20. Spēt interpretēt informāciju, ievērojot ţanra konvencionālās prasības

(skaidrot, analizēt vai komentēt).

21. Spēt kritiski izvērtēt informācijas avotus un izvēlētās informācijas

vākšanas metodes, pārliecināties par avotu ticamību, tiekties pēc patiesas

informācijas, ziņās līdzsvarot pretējus viedokļus un ievērot informācijas avotu

daudzveidības principu.

113

22. Plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un

pasniegšanas (prezentēšanas) procesus.

23. Ievērot normatīvo aktu prasības ţurnālistikas un mediju jomā un

profesionālās ētikas kodeksu normas.

24. Izprast mediju satura producēšanas, kā arī lietošanas un interpretācijas

teorētiskās atziņas.

25. Attīstīt prasmes radīt jaunus mediju satura formātus (rubrikas, slejas,

starpţanru formātus), kas atbilstu mediju tehnoloģiju un satura attīstības

tendencēm.

26. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši medija tipam.

27. Prast darboties preses, televīzijas un radio, kā arī interneta

ţurnālistikas specifikas ietvaros.

28. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.








1.3. eksaktās un dabas zinātnes.



2.1. saziņas teorijas;

2.2. mediju ekonomika un vadība;

2.3. politoloģija;

2.4. socioloģija;

2.5. ekonomika;

2.6. kultūras vēsture u.c. sociālās zinātnes;

2.7. mediju pētniecība;




114

3.1. ţurnālistika;

3.2. mediju ētika un normatīvie akti ţurnālistikas un mediju jomā;

3.3. mūsdienu komunikācijas un informācijas tehnoloģijas;

3.4. valsts valoda;





1.25. Skaņu režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – skaņu reţisors.






– skaņu reţisors ir speciālists, kurš ir apguvis zināšanas par mūzikas

attīstības procesiem, daţādu laikmetu mūzikas stiliem un ţanriem, skanējuma

estētiku, kā arī prasmes strādāt ar mūzikas ierakstu un apskaņošanas

tehnoloģijām, veikt publisku pasākumu apskaņošanu un skaņu ierakstus, radīt

skaņas partitūras; atbilstoši darba uzdevumam veikt ar apskaņošanas un skaņas

ieraksta darbību saistītu pasūtījumu izpildi – skaņas sistēmu veidošanu, skaņas

sistēmas instalācijas plānošanu, koncertu un publisku pasākumu apskaņošanu,

skaņas ierakstu veikšanu, skaņas partitūras veidošanu, skaņas ieraksta

pēcapstrādi (mastering), telpu akustisko parametru mērījumus, ekspertīzi par

skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģiju pielietojumiem.

Skaņu reţisors strādā kultūras un izglītības institūcijās, kino industrijā,

televīzijā, radio, apskaņošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




1. Spēja orientēties telpu akustikas jautājumos.

2. Spēja pārzināt mūzikas attīstības procesus, daţādu laikmetu mūzikas

stilus un ţanrus, skanējuma estētiku.

115

3. Spēja pārzināt daţādu mūzikas instrumentu spektrālo sastāvu, sakarības

starp signāla spektru un tembru.

4. Spēja orientēties daţādu mūzikas stilu ierakstu specifikā.

5. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un

digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

6. Spēja ar tehnikas palīdzību izveidot savu skaņas (skanējuma) modeli,

radoši strādāt ar skaņas ieraksta tehnoloģijām.

7. Spēja pārzināt skaņu ierakstu tehnoloģiju veidus.

8. Spēja pārzināt mikrofonu izvietojumu tehnikas.

9. Spēja sadarboties ar atskaņotājmāksliniekiem, dot ieteikumus ieraksta

tapšanā un apskaņošanas procesā.

10. Spēja pielietot specializētās datorprogrammas apskaņošanas un

ierakstu procesā.

11. Spēja pārzināt mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu,

signālu apstrādes ierīču darbības principus un raksturojošos parametrus.

12. Spēja organizēt darbu skaņu ierakstu studijā – plānot darba kārtību un

konfigurēt tehniku.

13. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un

digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

14. Spēja pārzināt skaņas sintēzes pamatprincipus.

15. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un

risinājumus par skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģijām, to inovācijām,

izskaidrot un argumentēti diskutēt gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem.

16. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

17. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli,

komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

18. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros

apstākļos.

116




1. Izmērīt un aprēķināt galvenos telpu akustiku raksturojošos parametrus.

2. Izvēlēties ieraksta vai apskaņošanas situācijai atbilstošu mikrofonu

daudzumu un tipus.

3. Strādāt ar analogu un digitālu skaņu miksēšanas pulti.

4. Izstrādāt apskaņošanas iekārtu un skaņu ierakstīšanas iekārtu

izvietojuma un savienojumu shēmas.

5. Veikt testa mērījumus, noregulēt apskaņošanas iekārtu un skaņu

ierakstīšanas iekārtas un optimizēt apskaņošanas sistēmu tehniskos parametrus.

6. Lietot ar apskaņošanu saistīto informācijas tehnoloģiju – skaņas signālu

rediģēšanas, signāla virzīšanas (routing), miksēšanas un māsterēšanas

programmas.

7. Izmērīt un novērtēt daţādu audio komponenšu parametrus.

8. Sastādīt audio komponenšu (mikrofonu, pastiprinātāju, skaņas signālu

apstrādes ierīču, skaļruņu) savienojumu shēmu.

9. Veikt audio sistēmas darbības modelēšanu ar datorprogrammas

palīdzību.

10. Sastādīt audio sistēmas komponenšu un savienojumu specifikāciju.

11. Veikt kompleksus audio sistēmas mērījumus.

12. Optimizēt audio sistēmas darbību, izvēloties atbilstošu signālu

pastiprinājuma struktūru.

13. Pārbaudīt audio sistēmas komponenšu atbilstību tehniskajām

prasībām.


prasības.

117


16. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.


18. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

19. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.




svešvalodās.







1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.



2.1. mūzikas vēsture un teorija;

2.2. instrumentu mācība;

2.3. dţeza un populārās mūzikas vēsture;

2.4. mūzikas formas mācība;

2.5. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.6. pedagoģija;





118

3.1. akustika (telpu akustikas pamati, telpu akustikas parametru definīcijas

un mērvienības, telpu akustisko parametru ietekme uz skaņas viļņu izplatīšanos,

telpu akustikas normatīvi, skaņas viļņu veidi, parametri un izplatīšanās

mehānismi, skaņas lauka raksturojums, frekvenču joslas, skaņas līmeņi un to

mērījums, psihoakustika);

3.2. elektrotehnika un elektronika (elektriskās strāvas, sprieguma un

jaudas definīcijas un likumsakarības, elektronu plūsmas likumsakarības

vadītājos, elektronikas elementu - rezistoru, indukcijas spoļu, kondensatoru,

pusvadītāju - īpašības un darbības principi, elektronikas elementu savstarpējās

iedarbības pamati un likumsakarības);

3.3. digitālo signālu principi (binārās matemātikas pamati, digitālu signālu

veidošanas principi, digitālu signālu raksturojoši parametri, no analoga signāla

uz digitālu signālu un no digitāla signāla uz analogu signālu pārveidošanas

principi, digitālu signālu standartizēti interfeisi, digitālo signālu formāti, digitālu

signālu parametri, pārveidošanas procesi starp daţādiem formātiem,

datorprogrammu plug-in moduļu pielietošana);

3.4. digitālie skaņu faili (formāti, skaņas failu rediģēšanas principi,

darbības principi ar skaņas failiem internetā, darbības procesi ar skaņas failiem

datorā);

3.5. skaņu ierakstu tehnoloģijas (skaņu ierakstu tehnoloģijas veidi, skaņu

ierakstu principi un metodes, mikrofonu izvietošanas tehnikas, ierakstu

veikšanai nepieciešamo ierīču raksturojums);

3.6. audio sistēmu komponenti un sistēmu veidošanas principi

(mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu, signālu apstrādes ierīču

darbības principi un raksturojošie parametri, skaņas viļņu mijiedarbības principi

un parametri, audio sistēmu komponenšu darbības principi un raksturojumi,

audio savienojumu veidi un principi);

3.7. mūzikas instrumentu un vokāla spektrālais sastāvs, sakarības starp

signāla spektru un tembru;

3.8. mūzikas notācija (daţādu laikmetu un stilu kamermūzikas, kora

mūzikas un simfoniskā orķestra partitūru pieraksti);

3.9. elektroakustiskās mūzikas tehnikas (skaņas sintēze, nolašu veidošana,

skaņas efektu darbība, elektroakustiskās mūzikas attīstības procesi);

3.10. skaņu ierakstu producēšana (skaņas modeļa izveide un atbilstošu

tehnisko līdzekļu izvēle, producentam nepieciešamās saskarsmes prasmes ar

atskaņotājmāksliniekiem un tehnoloģisko specifiku darbam skaņu ierakstu

studijā);

3.11. daudzkanālu ierakstu sistēmu uzbūve un principi, standartu prasības

daudzkanālu sistēmām, daudzkanālu sistēmu attīstības vēsture un nākotnes

tendences;

3.12. skaņu ieraksta gala apstrāde (mastering) (tehniskie parametri skaņu

ieraksta gala noformēšanai, standartu prasības skaņu ierakstu formātiem,

metodes psihoakustisku rezultātu sasniegšanai);


119





3.18. zinātniskās pētniecības metodes;

3.19. nozares attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.26. Televīzijas režisora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas reţisors.






– televīzijas reţisors ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts

audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta jomā;

piedalās audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai ţurnālistu

izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju un darbojoties radošajā

komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu reţisoru, stilistu,

grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai

tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai

koncepcijai televīzijas reţisors realizē optimālu audiovizuālā darba risinājumu;

veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinţenieri

veic videomateriāla pēcapstrādi un montāţu; lietotāja līmenī pārzina video

reţijas daudzkameru komutācijas pulti, daţādu videoefektu pielietošanas

tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus,

inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, daţādu ţanru video estētiku,

daţādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāţas principus, dokumentālā un

mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu.

Televīzijas reţisors strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.

120



4. Spēja izstrādāt audiovizuālā darba radošo koncepciju.

5. Spēja izstrādāt kvalitatīvu audiovizuālā darba reţisora scenāriju.

6. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.



9. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši

darbības plānam.

11. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobeţojumus un prast

izmantot to priekšrocības.



13. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma

realizāciju.

14. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt





17. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un plašsaziņas

līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.

18. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības



121




2. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

3. Veikt audiovizuālo darbu fiksēšanu ar video reţijas komutācijas pults

palīdzību.

4. Pielietot audiovizuālās apstrādes efektu blokus.

5. Veikt audiovizuālo darbu inscenēšanu.

6. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un ţanrus.

7. Pārzināt reţijas darbu ar aktieriem.

8. Pārzināt daţādus video formātus un to specifiku.

9. Veikt audiovizuālo darbu pēcapstrādi un montāţu.

10. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.

11. Izprast mediju darba specifiku.

12. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.



15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu

speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.

17. Lietot racionālus darba paņēmienus.

18. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.



122



laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāţas tehnoloģiskajiem

risinājumiem.

23. Ievērot elektrodrošību.

24. Ievērot ugunsdrošību.

25. Ievērot darba aizsardzību.
















2.3. teātra vēsture;

2.4. literatūras vēstures pamati;

2.5. kino un televīzijas vēsture;



2.8. tēlotāja māksla;


2.10. audiovizuālās montāţas principi;

2.11. televīzijas un kino dramaturģijas pamatprincipi;

2.12. televīzijas scenārija izveides pamati;

2.13. televīzijas ţurnālistikas pamati;

2.14. skaņas reţijas pamati;

123





3.1. kompozīcija;

3.2. krāsu mācība;

3.3. tēla psiholoģija;



3.6. darbs komandā;


3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati;

3.9. apgaismošanas principi;

3.10. televīzijas un video reţisora darbs;







1.27. Televīzijas un kino producenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas un kino producents.






– televīzijas un kino producents piedalās audiovizuālo darbu veidošanā;

sadarbībā ar scenāristu, ţurnālistu vai reţisoru izstrādā audiovizuālā darba

projekta (turpmāk – projekts) priekšlikumu; plāno projekta posmus; veic

projekta strukturēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu;

organizē un vada audiovizuālā projekta komandu; veido projekta organizāciju

un kultūru; organizē projekta realizācijai nepieciešamo resursu piesaisti un

nodrošinājumu; darbojoties radošajā komandā, atbilstoši radošajai koncepcijai,

sadarbībā ar reţisoru, operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu reţisoru, stilistu,

124

grimētāju, apgaismotāju un citiem radošajiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā

arī filmas, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, koordinē audiovizuālā darba

realizāciju; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā

priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda audiovizuālā darba

atskaites; koordinē izpildproducentu, administratoru un citu projekta

administratīvo darbinieku darbību; vada projekta dokumentēšanu; organizē

televīzijas raidījumu vai filmu distribūciju.

Televīzijas un kino producents ir kvalificēts speciālists, kurš ir

nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un

multimediju jomā un strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.


3. Spēja izstrādāt kvalitatīvu projekta pieteikumu.

4. Spēja uzstāties un prezentēt izstrādāto projektu.


6. Spēja plānot, organizēt un vadīt veicamos darbus un plānot to optimālo

risinājumu.


un to apjomu.


9. Spēja koriģēt darba plānus un atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piesaistīt audiovizuālajam darbam nepieciešamos finanšu

līdzekļus.

11. Spēja efektīvi plānot un vadīt finanšu līdzekļu izlietojumu.

12. Spēja sastādīt projekta specifisko dokumentāciju visā projekta dzīves

cikla laikā.

125



14. Spēja sadarboties ar administratīvo un tehnisko profesiju pārstāvjiem.

15. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma

realizāciju.

16. Spēja analizēt, prognozēt un pieņemt lēmumus.

17. Spēja organizēt audiovizuālo darbu pārdošanu, demonstrēšanu un

tiesību pārstāvēšanu.


sekot audiovizuālās nozares aktualitātēm.

19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, nodrošināt autortiesību un

masu mediju jomu reglamentējošo dokumentu piemērošanu.

20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.






1. Pārzināt mediju darba specifiku.

2. Pārzināt televīzijas un kino jomas specifiku.

3. Pārzināt daţādus attēlu nesēju formātus un to specifiku.

4. Pārzināt interneta televīzijas un multimediju specifiku.

5. Pārzināt personālvadības pamatus.

6. Pārzināt mārketinga psiholoģiju.

7. Izprast dokumentālā, spēlfilmas un animācijas ţanru specifiku.


126

9. Pārzināt audiovizuālās jomas socioloģisko pētījumu datus un prast tos

izmantot projekta kvalitātes vadīšanā.

10. Plānot un organizēt savu un audiovizuālā darba izveides komandas

darbu, atbilstoši uzdevumam.


12. Pārzināt finanšu un vadības grāmatvedības pamatus.

13. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus un metodes.

14. Sastādīt projekta resursu un izmaksu plānu katrai darba norisei un

projektam kopumā.

15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem radošajiem,

administratīvajiem un tehniskajiem speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu.


18. Orientēties pašmāju un ārzemju audiovizuālo darbu noieta tirgū un tā

nosacījumos.

19. Pārzināt kopprojektu veidošanas principus.


21. Pārvaldīt divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī.


23. Gūt priekšstatu un zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu

filmēšanas un montāţas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

24. Nodrošināt elektrodrošības, ugunsdrošības un darba aizsardzības

ievērošanu darba vidē.



127


zināšanas priekšstatu līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. estētika;



1.5. teātra vēstures pamati;

1.6. kultūras vēsture;


1.8. kostīmu un modes vēsture;

1.9. televīzijas un kino dramaturģija;

1.10. foto mākslas pamati.



2.1. mūsdienu audiovizuālie mēdiji;


2.3. audiovizuālās tehnoloģijas;

2.4. mūzika komunikācijā;



2.7. scenārija izveides pamati;

2.8. televīzijas un kino reţijas pamati;


2.10. televīzijas un kino operatora darbs;

2.11. aktiermeistarība;


2.13. skaņas dizaina pamati;





3.1. televīzijas un kino producēšana;

3.2. mākslas menedţments;

3.3. televīzijas raţošanas tehnoloģija;

3.4. kino tehnoloģijas;

3.5. interneta televīzija;

3.6. vadībzinībās;



3.9. krīzes menedţments;

3.10. sabiedriskās attiecības un mediji;

3.11. intelektuālā īpašuma tiesiskie aspekti;

128

3.12. komercdarbība;


3.14. divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī;


3.16. darba aizsardzība.

1.28. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mākslas fotogrāfs.






– mākslas fotogrāfs ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts vizuālās

mākslas, drukāto un audiovizuālo mediju, interneta un izdevniecību jomā;

piedalās vizuālo darbu veidošanā visās jomās, kurās lieto fotogrāfiskus attēlus;

darbojoties gan patstāvīgi, gan radošajā komandā kopīgi ar redaktoru, ţurnālistu,

mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, fotosesiju dalībniekiem, atbilstoši

radošajai koncepcijai mākslas fotogrāfs piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un,

izmantojot fotokameru, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta vai subjekta

fiksāciju un fotogrāfisko attēlu apstrādi; lietotāja un projektu vadītāja līmenī

pārzina foto uzņemšanas un attēlu veidošanas tehniku, kadra kompozīcijas

veidošanu, krāsu mācību, apgaismošanas pamatprincipus, izvēlas atbilstošas

tehnoloģijas un atbild par attēla gala kvalitāti.

Mākslas fotogrāfs strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai




1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo uzdevumu realizāciju.


3. Spēja novērtēt realizējamā darba īpatnības.

129



5. Spēja noteikt darba veikšanai nepieciešamo fototehniku, optiku un

palīgierīces.

6. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

7. Spēja piedāvāt veicamā darba optimālo risinājumu.


9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības

plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja nodrošināt kvalitatīvu foto materiālu pēcapstrādi.

12. Spēja veikt atbilstošu un drošu uzņemto foto materiālu arhivēšanu.

13. Spēja pielietot kvalitātes kontroles metodes.

14. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt




16. Spēja vadīt projektus, kas saistīti ar foto nozari.

17. Spēja veikt zinātniski pētniecisko darbu foto nozarē.


19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un masu

mediju jomu reglamentējošus dokumentus.

20. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības jomas




130





speciālistiem.

4. Pārzināt galvenos fotoaparātu veidus un to tehniskās iespējas.

5. Pārzināt daţādus fototehnoloģiju veidus un to specifiku.

6. Pārzināt daţādu apgaismošanas ierīču īpašības.

7. Prast sastādīt daţādas apgaismošanas shēmas.

8. Pārzināt radošā procesa psiholoģiju.

9. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.


11. Izprast foto estētiku.



14. Pārzināt zinātniskās izpētes metodes.


16. Izprast daţādu mediju darba specifiku.

17. Orientēties attēla izgatavošanas un materiālu apstrādes tehnoloģijās.

18. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju.

19. Pārzināt fotogrāfa palīgtehniku un tās iespējas un pielietot to.

20. Lietot racionālus un radošus darba paņēmienus.

21. Orientēties foto tehnoloģiju tehniskajā dokumentācijā.

131

22. Lietot foto nozares standartus un simboliku.

23. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

24. Sastādīt un noformēt lietišķos dokumentus.





29. Ievērot darba aizsardzības prasības.


31. Pārzināt darba ergonomiku.

















2.5. foto, kino un televīzijas vēsture;

2.6. filozofija;



132



2.11. vizuālās montāţas principi;

2.12. audiovizuālo darbu reţijas pamati;


2.14. ţurnālistikas pamati;

2.15. projektu vadība un producēšana;










3.6. attēla grafiskā rediģēšana;

3.7. vizuālo tehnoloģiju pamati;

3.8. interneta tehnoloģiju pamati;


3.10. profesionālais fotogrāfa darbs;






3.16. ergonomika.

1.29. Televīzijas operatora profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – televīzijas operators.






133

– televīzijas operators ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts

audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta

nozares jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā; darbojoties radošajā

komandā kopīgi ar reţisoru, redaktoru, skaņu reţisoru, scenāristu, mākslinieku,

stilistu, grimētāju, apgaismotāju, dekorāciju uzstādītāju, ieraksta vai tiešraides

dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas operators piedāvā

optimālu vizuālo risinājumu un atbilstoši reţisora gala uzstādījumam, izmantojot

videokameru un apkalpojot palīgtehniku, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta

fiksāciju; lietotāja līmenī pārzina uzņemšanas videotehniku, kadra kompozīcijas

veidošanu, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu,

apgaismošanas pamatprincipus.

Televīzijas operators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona,




1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo projektu realizāciju.








7. Spēja plānot veicamos darbus un piedāvāt to optimālo risinājumu.


9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības

plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma

realizāciju.

134

12. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt





15. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un citus darbības jomu








2. Pārzināt galvenos videokameru veidus un to tehniskās iespējas.

3. Pārzināt daţādus video formātus un to specifiku.

4. Pārzināt daţādu apgaismošanas ierīču īpašības.


speciālistiem.




9. Pārzināt video montāţas radošos un tehniskos pamatprincipus.

10. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu

temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu luksos.

11. Pārzināt televīzijas operatora palīgtehniku un tās iespējas.


135






18. Izprast mediju darba specifiku.

19. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.



laikmetīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.



24. Ievērot darba aizsardzību.















136








2.9. fotogrāfija;


2.11. televīzijas reţijas pamati;



2.14. skaņas reţijas pamati;





3.1. kompozīcija;

3.2. krāsu mācība;






3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati;


3.10. televīzijas un video operatora darbs;





1.30. Ēku būvinženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ēku būvinţenieris.



137




– ēku būvinţenieris ir speciālists, kas ieguvis otrā līmeņa profesionālo

augstāko izglītību būvniecībā, kurš projektē ēkas, ēku rekonstrukciju un

renovāciju un vada būvprojektus; veic konstrukciju aprēķinus, pārzina

universālā dizaina principus, pārzina celtniecības materiālu tehnoloģiju un

pārzina būvdarbu vadīšanu; organizē un vada būvlaukuma resursus profesionālā

un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā – veic būvniecības procesa plānošanu un

uzraudzību; pārbauda projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā

iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod

nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un

pārbauda šo rīkojumu izpildi; seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši

būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām noteiktos termiņos un to

izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus

kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves

izpilddokumentāciju; kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu

organizēšanas un veikšanas projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā

līmenī, efektīvi un lietderīgi izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju;

veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas celtniecības

inţenierzinātņu teorijas un metodes.

Ēku būvinţenieris strādā būvuzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona,




1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ēku būvinţeniera pienākumus un

noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības jomas normatīvo

aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja apkopot, analizēt un sagatavot būvprojektēšanas izejmateriālus.

3. Spēja pārstāvēt pasūtītāju, projektētāju un būvuzņēmēju līgumdarbos

vai līgumu sastādīšanā.

4. Spēja vadīt būvprojektus ievērojot universālā dizaina principus,

izstrādāt ēku projektu arhitektūras, būvkonstrukciju un ekonomiskās daļas,

projektēt būvkonstrukcijas.

5. Spēja ievērot ēku inţeniertehnisko iekārtu projektēšanas

pamatnoteikumus un veikt būvprojektu izvērtēšanu, ekspertīzi vai saskaņošanu.

138

6. Spēja izstrādāt būvniecības procesa plānošanas un vadīšanas darbu

veikšanas projektu.

7. Spēja ievērot būvnormatīviem atbilstošu darbu veikšanas tehnoloģiju,

sagatavot un pildīt izpilddokumentāciju, kā arī noteikt darba aizsardzības

pasākumus.

8. Spēja kontrolēt būvdarbu veikšanu un to kvalitāti, sekot darbu izpildes

termiņiem un veikt darbu izmaksu aprēķinus.

9. Spēja vadīt būvniecības dalībnieku regulārās apspriedes un veikt

nepieciešamās būvniecības grafiku izmaiņas.

10. Spēja ievērot vides aizsardzības pasākumus.

11. Spēja organizēt un vadīt darījumus.

12. Spēja izvērtēt būvuzņēmuma iespējas un konkurētspēju, sekot

būvdarbu cenu aptaujām, konkursiem un izvērtēt līdzdalību, izvērtēt sadarbības

priekšlikumus, izvēlēties sadarbības partnerus un slēgt līgumus.

13. Spēja pārzināt materiāli tehnisko resursu piedāvājumus, komunicēt un

koordinēt aktivitātes starp uzņēmuma struktūrvienībām, veikt aktivitātes

vertikālajā darba plūsmā.

14. Spēja nodrošināt būvniecības procesu ar darbaspēka resursiem, noteikt

optimālo speciālistu sastāvu un būvdarbu izpildītāju struktūrvienību racionālu

sastāvu, kā arī apzināt iespējamās darbaspēka rezerves (darbaspēka datubāzes).

15. Spēja uzraudzīt būvniecības procesu, veikt izpildītā darba tehnisko un

kvalitātes kontroli, veikt izpildīto darbu uzskaiti, pārbaudīt segtos darbus,

kontrolēt izpilddokumentāciju, darba aizsardzības pasākumu izpildi un

būvniecības grafiku izpildi.

16. Spēja izsekot būvprocesa attīstībai, salīdzināt faktisko un paredzēto

rezultātu un veikt analīzi, veikt nepieciešamās izmaiņas darbu organizēšanā un

ieteikt veiksmīgākos tehnoloģiskos risinājumus.

17. Spēja analizēt ekonomiskos faktorus, salīdzināt faktiskās un plānotās

izmaksas, izvēlēties racionālus materiāli tehniskos resursus, izvērtēt vai materiāli

tehniskie resursi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi.

139

18. Spēja salīdzināt faktisko un plānoto darbu izpildes tempu un termiņus,

izvērtēt, veikt nepieciešamās korekcijas un izvērtēt būvprocesa tehniski

ekonomisko efektivitāti.

19. Spēja izpētīt un optimizēt projekta dokumentāciju, apzināt un izstrādāt

vai organizēt nepieciešamās izmaiņas, organizēt projekta izmaiņu akceptu,

izvērtējot nepieciešamo izmaiņu efektivitāti.

20. Spēja organizēt būvobjekta nodrošinājumu, veidot būvobjekta

infrastruktūru, nodrošināt sadzīves apstākļus, nodrošināt energoresursus,

organizēt un nodrošināt būvlaukuma materiālo apgādi, organizēt būvniecības

tehnisko nodrošinājumu (transportu, mehānismus, instrumentus).

21. Spēja orientēties valsts stratēģijā un politikā būvniecībā, veikt

pētījumus ar zinātnisku vērtību ēku būvinţenierijas jomā, izvēlēties pētāmās

problēmas analīzes metodes, izvēlēties pētījumu paņēmienus un tehniskos

līdzekļus, pētīt materiālus, izstrādājumus un tehnoloģiskos paņēmienus.


23. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.



1. Ievērot būvniecību reglamentējošos dokumentus.

2. Izstrādāt būvniecības rasējumus.

3. Pielietot būvniecības terminoloģiju.

4. Veidot datubāzes.

5. Nodrošināt ugunsdrošības normas un prasības.

6. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

7. Pielietot vadīšanas un sadarbības psiholoģiju.

8. Izstrādāt atbilstošu projekta dokumentāciju skiču vai tehniskā projekta

sastāvā.

140

9. Pārzināt būvniecības tehnoloģiju, darba paņēmienus un operācijas,

būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un speciālos

būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu.

10. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās.

11. Zināt būvmateriālu īpašības.

12. Pārzināt būtiskās prasības būvēm (mehānisko stiprību un stabilitāti

(noturību), ugunsdrošību, higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi,

lietošanas drošību (atbilstību pielietojumam), aizsardzību pret troksni (vai

nodrošināt akustiku), enerģijas ekonomiju un siltuma izolāciju, būvju

pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

13. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un norobeţojošo

konstrukciju projektēšanu, inţenierkomunikāciju risinājumus un izbūves

pamatprincipus, speciālo būvju risinājumus un izbūves pamatprincipus).

14. Izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam.

15. Pārzināt būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģisko

aprīkojumu.

16. Optimāli plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

17. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to

pielietot.

18. Zināt būvdarbu izmaksas, to veidošanos.

19. Sastādīt būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties

izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem.

20. Realizēt būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

22. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus.

23. Pārzināt darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības un

nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot optimālu būvlaukuma

infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu drošu ekspluatāciju un

drošu darbu veikšanu.

141

24. Pielietot būvnormatīvus un atbilstošos standartus.

25. Orientēties normatīvajos aktos civiltiesību un administratīvo tiesību

jomā.

26. Izstrādāt būvdarbu organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu

kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu un

kvalitātes nodrošināšanas plānu).

27. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti

atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

28. Novērtēt veikto darbu apjomu.

29. Noformēt izpilddokumentus, aizpildīt būvdarbu ţurnālu un speciālos

ţurnālus.

30. Sazināties gan rakstveidā gan verbāli, veidot lietišķas attiecības ar

pasūtītāju, darba devēju un padotajiem, vadīt darba grupu, prast analizēt un

risināt problēmu situācijas.

31. Plānot savu un padoto darbu, organizēt informāciju un projektus,

pārzināt kvalitātes sistēmas un pielietot piemērotas kontroles sistēmas principus.




svešvalodās.

35. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.





1.1. tēlotāja ģeometrija;

1.2. būvprojektēšana pamati (arhitektūra, inţenierkomunikācija);

1.3. būvvēsture;

1.4. hidraulikas pamati;

1.5. universālā dizaina pamati;

1.6. krāsu un stilu mācība;

142

1.7. grāmatvedības pamati.



2.1. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi;

2.2. inţenierkomunikāciju pamati;

2.3. būvmašīnas, aprīkojums, instrumenti;

2.4. būvmehānika;

2.5. materiālu pretestības pamati;

2.6. vispārējā siltumtehnika;

2.7. būvfizika;

2.8. būvķīmija;

2.9. kvalitātes sistēmas būvniecībā;

2.10. vispārējā elektrotehnika;

2.11. vides kultūra;

2.12. resursu izmantošana;


2.14. lietvedība;

2.15. saskarsme, inţenierpsiholoģija;




3.1. būvmateriāli;

3.2. būvdarbu tehnoloģija;

3.3. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.4. būvju stiprība un noturība;

3.5. inţenierbūvju pamati;

3.6. būvdarbu organizācija;

3.7. būvniecības normatīvie akti, būvnormatīvi;

3.8. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas;

3.9. rasēšana;

3.10. ģeodēzija;

3.11. inţenierģeodēzijas pamati;

3.12. metroloģija, standartizācija;

3.13. grunšu mehānika, pamatnes, pamati;

3.14. būvprojektēšanas pamati (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas,

metāla konstrukcijas; koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);

3.15. ceļu un tiltu konstrukcijas;

3.16. inţenierbūves ēku un konstrukciju apsekošana;

3.17. ēku rekonstrukcija un renovācija;

3.18. ģeotehnika;

3.19. elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.20. datortehnika, informātika;

143

3.21. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija;

3.22. projektu vadīšana;

3.23. būvekonomika, būvizmaksas;






1.31. Transportbūvju būvinženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – transportbūvju būvinţenieris.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas

līmenis.


– transportbūvju būvinţenieris ir kvalificēts speciālists, kurš ievērojot

universālā dizaina principus projektē ceļus, tiltus un citas transportbūves; vada

būvprojektus, uztur šīs būves ekspluatācijas kārtībā; veic konstrukciju aprēķinus,

pārzina būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvdarbu vadīšanu; organizē un

vada būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā -

veic būvniecības un ekspluatācijas procesa plānošanu un uzraudzību; pārbauda

projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku

sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod nepieciešamos rīkojumus

padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi;

seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu

prasībām noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes

ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba un

satiksmes drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves izpilddokumentāciju;

kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu organizēšanas un veikšanas

projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā līmenī, efektīvi un lietderīgi

izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju; veic zinātniskās pētniecības

darbus un izstrādā jaunas celtniecības inţenierzinātņu teorijas un metodes.

Transportbūvju būvinţenieris strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar

transportbūvju projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju vai kā pašnodarbināta

persona, vai individuālais komersants.

144



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt transportbūvju būvinţeniera

pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas

Savienības tiesību normām.

2. Spēja izstrādāt tādas virszemes transporta infrastruktūras sistēmas, kas

garantē drošu tās funkcionēšanu.

3. Spēja, ievērojot universālā dizaina principus, projektēt autoceļus, tiltus

un citas transportbūves, pielietojot inovatīvas pieejas un tehnoloģiskos

sasniegumus.

4. Spēja plānot, organizēt un vadīt transportbūvju projektēšanas,

būvniecības un ekspluatācijas procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.


transportbūvju nozarē.

6. Spēja pilnveidot autoceļu, tiltu un citu transportbūvju pārvaldes,

būvniecības un ekspluatācijas uzņēmumu organizatoriskās un vadības struktūras.

7. Spēja izglītot pakļautībā esošo personālu, veicināt tā profesionālo

izaugsmi transportbūvju jomā.

8. Spēja strādāt ar transportbūvju projektu izstrādāšanai nepieciešamajām

datorprogrammām.

9. Spēja lietišķi sazināties (verbāli, rakstveidā).

10. Spēja veidot profesionālas attiecības ar pasūtītāju, darba devēju un

padotajiem.


12. Spēja analizēt un risināt problēmu situācijas.


14. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību transportbūvju un

transporta virszemes infrastruktūras jomā.

15. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

145



1. Pielietot gan vispārēju būvniecību reglamentējošus dokumentus, gan

speciālos autoceļu būvniecību reglamentējošos dokumentus.

2. Pielietot transportbūvju būvnormatīvus un atbilstošos būvstandartus.

3. Pārzināt normatīvos aktus civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

4. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

5. Projektēt transportbūves, izstrādāt projekta dokumentāciju skiču vai

tehniskā projekta sastāvā.

6. Projektēt ceļa segas.

7. Izstrādāt ceļu satiksmes organizācijas projektu.

8. Pārzināt būtiskās prasības transportbūvēm (mehānisko stiprību un

stabilitāti (noturību), nekaitīgumu videi, lietošanas drošību, atbilstību

pielietojumam, būvju pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

9. Pārzināt transportbūvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un balstu

konstrukciju projektēšanu, inţenierkomunikāciju risinājumus un izbūves

pamatprincipus).

10. Noteikt projekta izmaksas, ņemot vērā specifiskās prasības

transportbūvēm.

11. Sastādīt transportbūvju būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos

faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību

ar ekonomiskajiem.

12. Pielietot mūsdienu datortehniku un speciālo programmatūru

transportbūvju projektēšanai.

13. Pārzināt transportbūvju būvniecības tehnoloģiju (darba paņēmienus un

operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un

speciālos būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu).

14. Orientēties autoceļu un tiltu būvniecībai raksturīgo būvmateriālu

piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās, pārzināt būvmateriālu īpašības.

146

15. Pārzināt transportbūvju būvniecībā pielietotās būvmašīnas,

mehānismus un instrumentus.

16. Izstrādāt transportbūvju organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu

kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu,

kvalitātes nodrošināšanas plānu).

17. Noformēt izpilddokumentus būvlaukumā, aizpildīt būvdarbu ţurnālu

un autoruzraudzības ţurnālu.

18. Plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

19. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to

pielietot.

20. Realizēt transportbūvju būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt transportbūvju būvniecībai raksturīgās darba aizsardzības un

vides aizsardzības prasības un nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot

optimālu būvlaukuma infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu

drošu ekspluatāciju un drošu darbu veikšanu.

22. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

23. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus būvobjektā.

24. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti

atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

25. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģiju.



28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

29. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.



147



1.1. normatīvie akti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās;

1.2. būvniecības vēsture;

1.3. vispārējā elektrotehnika;

1.4. vides kultūra, resursu izmantošana;

1.5. saskarsme, inţenierpsiholoģija;

1.6. universālā dizaina pamati.



2.1. metroloģija, standartizācija;

2.2. mūsdienu transporta attīstības tendences un politika;

2.3. elektrodrošība un ugunsdrošība;

2.4. kvalitātes sistēmas būvniecībā;

2.5. inţenierkomunikāciju izbūve;





3.2. datortehnika, informātika;

3.3. būvfizika;

3.4. būvķīmija;


3.6. inţenierģeodēzija;

3.7. inţenierģeoloģija;


3.9. būvmateriāli; būvmateriālu testēšana;

3.10. būvniecības normatīvie akti, transportbūvju projektēšanā,

būvniecībā un uzturēšanā pielietojamie būvnormatīvi un standarti;

3.11. satiksmes drošība un organizācija;

3.12. būvprojektēšana (transportbūvju novietojums un izveidojums,

transportbūvju dimensēšana un arhitektūra, slodzes, to shēmas un ietekmes,

hidroģeoloģija, grunšu mehānika, pamatnes, pamati, dzelzsbetona un mūra

(akmens) konstrukcijas, metāla konstrukcijas, ceļu un tiltu elementu

izveidojums, transportbūvju un to elementu inspekcija, transportbūvju un to

elementu rekonstrukcija, ceļu mezgli);

3.13. būvdarbu tehnoloģija;

3.14. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija;


3.16. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas;

3.17. būvekonomika, būvizmaksas;

3.18. būvmašīnas;

148





1.32. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – meţsaimniecības inţenieris.






– meţsaimniecības inţenieris plāno meţsaimniecības uzņēmumu

tehnoloģisko procesu un pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; izstrādā

biznesa plānus un tāmes; kārto finanšu un grāmatvedības jautājumus; nodrošina

darba aizsardzības prasībām atbilstošus raţošanas apstākļus; organizē medību

saimniecību; izprot komercdarbības, ekonomikas, grāmatvedības un

likumdošanas pamatus, veic ekonomiskās analīzes; nodrošina atbildības

piemērošanu par meţa apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu;

iegūst un analizē informāciju; veic zinātniskās pētniecības un pedagoģisko darbu

meţsaimniecības nozarē.

Meţsaimniecības inţenieris vada meţsaimniecības uzņēmumu vai

uzņēmuma struktūrvienību; strādā meţsaimniecības valsts un pašvaldību

institūcijās, citās iestādēs un komercstruktūrās kā vadītājs, meţsaimniecības

konsultants, padomnieks vai strādā kā pašnodarbināta persona, vai individuālais

komersants.



1. Spēja plānot un organizēt un vadīt meţsaimniecības uzņēmuma vai tā

struktūrvienības darbu.

2. Spēja veidot radošu komandu un vadīt personālu.


149

4. Spēja paaugstināt kvalifikāciju.

5. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību meţa apsaimniekošanas

jomā.

6. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos meţzinātnes


7. Spēja veikt aprēķinus par plānoto darbu izmaksām, nepieciešamajām

investīcijām un darbaspēka patēriņu.

8. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku un lietderīgāku

meţa resursu izmantošanu.

9. Spēja novērtēt meţa resursus, produktus un pakalpojumus.

10. Spēja plānot, organizēt un vadīt meţa atjaunošanas, ieaudzēšanas,

sēklkopības, kokaudzētavas, meţaudţu kopšanas un kokmateriālu sagatavošanas

darbus.

11. Spēja pārzināt meţsaimnieciskajos darbos pielietojamās mašīnas,

instrumentus un darba rīkus.


13. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas

tehnoloģijām.




16. Spēja veikt meţsaimnieciskās infrastruktūras rekonstrukcijas un

renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt to realizācijas atbilstību

projektam.

17. Spēja kārtot un kontrolēt finanšu un grāmatvedības jautājumus.

18. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt medību saimniecību.

19. Spēja organizēt un kontrolēt vidi saudzējošu raţošanas procesu, meţa

aizsardzības un apsardzības pasākumu ieviešanu.

150











dokumentāciju, meţa nozares normatīvos aktus un standartus, gatavot lietišķos

un profesionālos dokumentus.

3. Darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas

darbu.

4. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

5. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

6. Nodrošināt augstu saskarsmes kultūru un ētikas normu ievērošanu.

7. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

8. Sadarboties ar klientiem un risināt problēmas.

9. Plānot, organizēt un kontrolēt meţa apsaimniekošanas, aizsardzības un

apsardzības darbus.

10. Pārzināt meţsaimniecībā izmantojamās mašīnas, mehānismus, darba

rīkus, to uzturēšanu un remontus.

11. Plānot un organizēt meţa meliorācijas, meţa ceļu būves un

uzturēšanas darbus.

12. Pārzināt meţa ekoloģiju un tipoloģiju.

13. Pārzināt vides un darba aizsardzības prasības meţsaimniecībā.

151

14. Organizēt meţaudţu inventarizāciju un meţa novērtēšanu.



datorprogrammas.



17. Plānot un organizēt meţa resursu kompleksu izmantošanu.

18. Pārzināt meţa produkcijas tirgu.

19. Sastādīt biznesa plānus un tāmes.

20. Veikt ekonomiskās analīzes.


svešvalodās.







1.1. meţa nozares politika;


1.3. autortiesības.



2.1. socioloģija;

2.2. filosofija;

2.3. ētika un estētika;

2.4. lietišķā psiholoģija;


2.6. statistika;

2.7. lietvedība;

2.8. fizika;


152



3.1. matemātika;

3.2. informātika meţa nozarē;

3.3. tehniskā grafika;

3.4. mērniecība;

3.5. būvniecība;


3.7. meţa botānika;

3.8. dendroloģija;

3.9. meţa augsnes;

3.10. medniecība;

3.11. meţkopība;

3.12. meţa aizsardzība;

3.13. meţa taksācija;

3.14. meţa ierīcība;

3.15. meţa atjaunošana;

3.16. koksnes mācība;

3.17. meţa prečzinība;

3.18. koktirdzniecība;

3.19. biomasas izmantošana enerģētikā;

3.20. meţa darbi un tehnika;

3.21. meliorācija un kokmateriālu transports;

3.22. meţa ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana;

3.23. meţsaimniecisko darbu mehanizācija;

3.24. meţa resursu izmantošana;

3.25. kokapstrāde;

3.26. loģistika, meţa loģistika un komunikācijas tehnika;

3.27. inovācijas nozarē;

3.28. ģeogrāfisko informācijas sistēmu pielietošana meţa nozarē;

3.29. finanses un kredīts;


3.31. meţa apsaimniekošanas reglamentējošie normatīvie akti;

3.32. meţsaimniecības ekonomika;

3.33. komercdarbība meţa apsaimniekošanā;







1.33. Finansista profesijas standarts

153


1. Profesijas nosaukums – finansists.






– finansists analizē, izvērtē uzņēmuma darbību, plāno finansēšanas

avotus, veic finanšu plānošanu un prognozēšanu, sagatavo investīciju projektus,

analizē finanšu tirgus parādības, sagatavo un kontrolē budţetu, plāno naudas

plūsmu un finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, kontrolē normatīvajos

aktos un normatīvajos standartos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo

prasību ievērošanu.

Finansists strādā uzņēmumos un daţāda profila finanšu sabiedrībās

(piemēram, komercbanka, apdrošināšanas sabiedrība, pensiju fonds, ieguldījumu

sabiedrība u.c.).



1. Spēja veikt finanšu tirgus analīzi, noteikt finanšu tirgus tendences un to

ietekmējošus faktorus.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un

pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja analizēt un izvērtēt komercdarbības finansiālo stāvokli.

4. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem


5. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un

iesniegšanu.

6. Spēja noteikt un izvērtēt iekšējās un ārējās finansēšanas avotus.

7. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, izvērtēt iespējamās darbības

ar vērtspapīriem un sagatavot vērtspapīru emisiju.

154

8. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

9. Spēja pārvaldīt krājumus.

10. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

11. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

12. Spēja veikt finanšu prognozēšanu (prognozēt raţotās produkcijas vai

sniedzamo pakalpojumu apjomus, prognozēt investīcijas, prognozēt finanšu

darbības rādītājus).

13. Spēja izstrādāt iestādes budţetu un veikt tā izpildes kontroli.

14. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām un darbībām ar

vērtspapīriem.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt investīciju efektivitāti, sagatavot materiālo,

finansiālo un nemateriālo investīciju projektus.

16. Spēja prezentēt iegūtos rezultātus.


18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem finanšu jautājumiem.



1. Analizēt ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un tendences

un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

2. Lietot finanšu darbību reglamentējošos normatīvos aktus un

profesionālos standartus.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inţenierijas modernās kvantitatīvās

metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju, analizēt

darbības rezultātus.

5. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju, izmantot

ekonomiskās, statistiskās un ekonometriskās metodes pētījumu veikšanā.

155

6. Prognozēt finansiālās darbības rezultātus.

7. Aprēķināt nodokļus.

8. Sagatavot investīciju projektus.

9. Lietot statistiskās metodes informācijas analīzē.

10. Novērtēt, analizēt un pārvaldīt finanšu riskus.

11. Sagatavot un prezentēt pārskatus.

12. Lietot informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas

tehnoloģijas.

13. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.




svešvalodās.

17. Sazināties un sadarboties ar daţādu struktūrvienību darbiniekiem,

tiešo vadību un partneriem.



20. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši lietvedības un

grāmatvedības prasībām.

21. Rīkoties atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un ētikas

normām.

22. Ievērot profesionālās ētikas, uzvedības kodeksus un standartus.



156



1.1. ekonomikas un finanšu vēsture;

1.2. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu

analīzes un plānošanas jomā.



2.1. finanšu darbību reglamentējošās normatīvās bāzes izpratne;

2.2. mikroekonomika, makroekonomika;

2.3. finanšu teorijas;

2.4. lietišķās saskarsmes psiholoģija;

2.5. finanšu sistēmas uzbūve;

2.6. globālās finanses;

2.7. tirgzinības;

2.8. komercdarbības vadība;




3.1. finanšu grāmatvedība un audita pamati;

3.2. finanšu analīze un finanšu vadība;

3.3. zinātniskās darbības organizācija;

3.4. statistisko metoţu izmantošana finansēs;

3.5. komercdarbības informātika;

3.6. finanšu instrumentu tirgus;

3.7. banku darbība;

3.8. nodokļi un nodokļu un nodevu sistēmas;

3.9. investīcijas;

3.10. projektu finansēšana;

3.11. ētika, komercdarbības etiķete;







1.34. Psihologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – psihologs.

157






– psihologs analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā

psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus, izvirza

psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus, veic indivīda vai grupas

psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), veic psiholoģisko konsultēšanu un pielieto

citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem, novērtē psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti, raksta un

sniedz atzinumus, veic zinātniskus pētījumus.

Psihologs strādā uzņēmumos (t.sk. skolās, slimnīcās, klīnikās) vai kā




1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas

zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu psiholoģiskās palīdzības

sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas zinātnes

pamatprincipiem.

3. Spēja veidot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju un izvēlēties

palīdzības sniegšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas

zinātnes pamatprincipiem.

4. Spēja veikt indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu),

izmantojot atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).

5. Spēja veikt psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski

pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem.

6. Spēja novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.

7. Spēja rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās darbības aprakstus.

158

8. Spēja sniegt atgriezenisko saikni klientam atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.




1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas


2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar

klientu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību.

3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus,

saskaņojot tos ar klientu, un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.

4. Veikt indivīda psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai

situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

5. Veikt grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai

situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

6. Veikt organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot

specifiskai situācijai atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai

novērošanu).

7. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai izstrādāt darbības

plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.

8. Veikt psiholoģisko konsultēšanu vai pielietot citas psiholoģiskās

palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību seminārus) atbilstoši

klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.

9. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz

indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.

10. Izvirzīt kritērijus, ar kuriem novērtēt psiholoģiskās palīdzības

sniegšanas efektivitāti.

159

11. Novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.

12. Analizēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitātes

novērtēšanas rezultātus un izdarīt secinājumus.

13. Sniegt klientam atgriezenisko saikni par psiholoģisko izpēti un

psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.

14. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus un citus

psiholoģiskās darbības aprakstus.

15. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt pētījuma teorētisko

pamatojumu.

16. Izvirzīt atbilstošas pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājumus.

17. Izvēlēties pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma metodes.

18. Veikt pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to kvantitatīvo vai

kvalitatīvo analīzi.

19. Veikt pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un izdarīt

secinājumus.

20. Izstrādāt pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu

pamatprincipiem.

21. Ievērot psihologu profesionālās ētikas normas.

22. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas.


24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz

viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.


svešvalodās.





160

1.1. datorzinības;

1.2. loģika.



2.1. filozofija;

2.2. socioloģija;






3.1. psiholoģijas vēsture;

3.2. psiholoģijas metodes;

3.3. vispārīgā psiholoģija;

3.4. psihofizioloģija;

3.5. neiropsiholoģija;

3.6. kognitīvā psiholoģija;

3.7. sociālā psiholoģija;


3.9. attīstības psiholoģija;


3.11. diferenciālā psiholoģija;

3.12. patopsiholoģija;

3.13. veselības psiholoģija;

3.14. pedagoģiskā psiholoģija;

3.15. psiholoģiskās pētniecības metodes;

3.16. psihometrika;

3.17. statistiskās datu apstrādes metodes;

3.18. kvalitatīvās pētniecības analīzes metodes;

3.19. zinātnisko rakstu pamatprincipi;

3.20. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;

3.21. psiholoģiskās konsultēšanas metodes;

3.22. psihoterapijas teoriju un metoţu pamatprincipi;

3.23. psihologu profesionālās ētikas principi;



3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir

Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;


1.35. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarts

161


1. Profesijas nosaukums – medicīnas fizikālo tehnoloģiju inţenieris.






– medicīnas fizikālo tehnoloģiju inţenieris projektē un pilnveido

medicīniskās iekārtas, aparātus un instrumentus; pārzina iekārtu fizikālos un

tehniskos darbības principus, to izgatavošanas un konstruēšanas tehnoloģijas;

prot pielietot zināšanas par fizikālo lauku iedarbību uz bioloģiskajiem

objektiem, organizēt drošības pasākumus; piedalās medicīnisko iekārtu un

sistēmu izvēlē, uzstādīšanā, regulēšanā, remontā un izmantošanā; spēj veikt

radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību; veic pacienta dozimetriju, kā arī

piedalās citās inţeniera darbībās, kas saistītas ar radioloģiskajām procedūrām un

jonizējošo starojumu; piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes

nodrošināšanas programmas izstrādē ārstniecības iestādē; organizē medicīnisko

iekārtu un sistēmu servisu, uzraudzību, kontroli un testēšanu; vada un organizē

raţošanu, veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu; veic tehniskos, fizikālos un

ekonomiskos aprēķinus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā; sadarbībā ar

ārstniecības personām optimizē, harmonizē medicīniskās fizikas metodes

diagnostikai un ārstēšanai; piedalās starptautiskajos projektos; izvērtē nozares

projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību; ievēro profesionālo ētiku.

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inţenieris strādā ārstniecības iestādēs –

slimnīcās, poliklīnikās, doktorātos, veselības centros, rehabilitācijas iestādēs,

specializētajos centros, laboratorijās, kā arī medicīnas iekārtu izplatītāju,

pakalpojumu, sertifikācijas, uzraudzības, raţošanas, projektēšanas un

pētniecības uzņēmumos.



1. Spēja projektēt un pilnveidot medicīniskās iekārtas, aparātus un

sistēmas.

2. Spēja izstrādāt medicīnisko iekārtu un sistēmu izgatavošanas

tehnoloģiju.

3. Spēja konstruēt medicīniskās iekārtas, aparātus un sistēmas.

162

4. Spēja vadīt un organizēt jaunu medicīnas fizikālo tehnoloģiju raţošanu.

5. Spēja veikt medicīnisko iekārtu iegādes izvēli un uzstādīšanu.

6. Spēja veikt medicīnisko iekārtu un sistēmu uzraudzību – apkalpošanu,

regulēšanu, remontu, testēšanu un kalibrēšanu.

7. Spēja veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību.

8. Spēja veikt pacienta dozimetriju un piedalīties darbībās, kas saistītas ar

radioloģiskajām procedūrām un jonizējošo starojumu.

9. Spēja veikt radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes

nodrošināšanas programmas izstrādi ārstniecības iestādēs un citos uzņēmumos.

10. Spēja veikt tehniskos, fizikālos un ekonomiskos aprēķinus medicīnas

fizikālo tehnoloģiju jomā.

11. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sadarbībā ar mediķiem,

biologiem un citiem speciālistiem.

12. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.


14. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.


izpildi.




1. Izmantojot tehnisko dokumentāciju, izprast medicīnisko iekārtu,

instrumentu uzbūvi un to attīstības tendences.


dokumentāciju, tehniskos standartus un citu ar medicīnas fizikālo tehnoloģiju

nozari saistīto dokumentāciju, gatavot lietišķo, tehnisko dokumentāciju.

163

3. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskus lietišķus pētījumus, lietot

informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas.

4. Pārzināt medicīnas iekārtu, instrumentu izgatavošanas tehnoloģijas,

projektēt tehnoloģiskos procesus medicīnisko iekārtu un instrumentu

izgatavošanai.

5. Prast sagatavot, lasīt rasējumus un skices, noformēt konstruktora

dokumentāciju un veikt inţeniertehniskos aprēķinus.

6. Izvērtēt medicīnisko iekārtu, instrumentu izmantošanas nosacījumus un

drošību.

7. Prast atrast medicīnisko iekārtu un sistēmu bojājumu cēloņus un tos

novērst.

8. Izvērtēt medicīnisko inţenieriekārtu iegādes nosacījumus.

9. Vadīt medicīnisko inţenieriekārtu uzstādīšanu, izmantošanu,

regulēšanu un kvalitātes vadību, izstrādāt atbilstošas pārbaudes metodikas.

10. Prast pielietot starojumu avotu aizsardzības inţenieraprēķinu

metodikas, izstrādāt un pielietot matemātisko modelēšanu medicīnas fizikā un

inţenierijā.

11. Veikt dozimetriskos, radiometriskos un spektrometriskos mērījumus

un tos dokumentēt.

12. Novērtēt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozares projektu īstenošanas

ietekmi uz vidi un sabiedrību.

13. Sadarbībā ar mediķiem, biologiem un citiem speciālistiem piedalīties

klīniskajos pētījumos.

14. Pārzināt kvalitātes sistēmas izveides un pielietojuma principus

medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā.

15. Pielietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, datoru

lietotājprogrammas tekstu, zīmējumu un grafiku noformēšanai.

16. Analizēt un pielietot praktiskajā darbā zinātnisko literatūru valsts


17. Vadīt struktūrvienības personāla darbu.

164



20. Lietot nozares standartus un profesionālo terminoloģiju valsts valodā

un vismaz divās svešvalodās.

21. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās

komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.





25. Ievērot darba aizsardzības, radiācijas drošības, ugunsdrošības, vides

aizsardzības un higiēnas prasības.

26. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un

civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.






1.1. fundamentālo fizikālo un ķīmisko procesu un parādību pamati;

1.2. augstākās matemātikas lietišķie pamati;

1.3. inţeniertehnikas un attiecīgo tehnoloģiju izveidošanas un

izmantošanas pamati;

1.4. saskarsmes pamati un ētikas principi;

1.5. ekonomikas, vadības organizācija, tirgzinību pamati.



2.1. fizikas, ķīmijas, augstākās matemātikas pamati;

2.2. vispārējās inţenierzinības (mehatronika, tehniskā un teorētiskā

mehānika, iekārtu un tehnoloģiju projektēšana);

2.3. radiācijas izmantošana un drošība;

165

2.4. cilvēka anatomija un fizioloģija, bioķīmija un biofizika;

2.5. elektronika un elektrotehnika, ciparu iekārtas un sistēmas,

mikroprocesoru tehnika, analogā un ciparu elektronika;

2.6. datoru sistēmas medicīna;

2.7. biomateriālu tehnoloģijas;

2.8. komercdarbības pamati, veselības aprūpes organizācija un

ekonomika, kvalitātes regulēšana un kontrole;




3.1. tēlotāja ģeometrija un inţeniergrafika, medicīnas fizika, fizikālā un

matemātiskā modelēšana, vispārīgā metroloģija, fizikālā materiālzinība;

3.2. informācijas tehnoloģijas, medicīniskā informātika;

3.3. fizioloģisko mērījumu tehnika;

3.4. radiācijas drošība medicīnā, medicīniskā attēlošana fizikā,

medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, medicīniskās tehnikas

projektēšana, medicīnisko iekārtu drošums, medicīnisko iekārtu izgatavošanas

tehnoloģija, radiācijas terapijas tehnoloģija, mērīšanas tehnika medicīnā,

spektroskopijas metodes medicīnā, elektronika medicīnā, bioloģisko signālu

analīze;

3.5. mašīnu elementi;

3.6. medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas;

3.7. tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā;



3.10. darba un civilā aizsardzībā;

3.11. darba tiesiskās attiecības, tiesību pamati medicīnā;



1.36. Mehatronikas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mehatronikas inţenieris.





166


– mehatronikas inţenieris izstrādā tehnoloģiskā procesa automatizācijas

algoritmus; vada mehatronikas sistēmu projektēšanu; veic mehatronikas iekārtu

darbības uzraudzību un to komplektēšanas uzdevumus; izmanto speciālās

zināšanas un prasmes daţādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu

risinājumiem; projektē un izstrādā iespējamos automatizācijas variantus;

konsultē par automatizācijas procesa efektivitāti, par jaunākajiem mehatronikas

nozares sasniegumiem, to ieviešanas iespējām.

Mehatronikas inţenieris strādā uzņēmumos, kuros tiek veikta

elektromehānisku iekārtu vadība ar integrētu elektronikas un datortehnikas

pielietošanu.



1. Spēja izstrādāt automatizācijas procesa algoritmu un sagatavot tehnisko

uzdevumu iekārtu projektēšanai.

2. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un mehatronikas iekārtu

vadības datorprogrammām.

3. Spēja veikt vizuālu mehatronikas iekārtu darbības novērtējumu.

4. Spēja izstrādāt mehatronikas iekārtu uzraudzības un vizualizācijas

sistēmu.

5. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas

un remonta jautājumos.

6. Spēja sekot mehatronikas iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to

pasūtījumus.

7. Spēja izstrādāt raţošanas tehnoloģisko plānojumu.

8. Spēja izvērtēt raţošanas automatizācijas līmeni.

9. Spēja izvēlēties atbilstošus materiālus, veidojot iekārtu konstrukcijas.

10. Spēja sastādīt datorprogrammas automatizēto sistēmu vadības

elementu programmēšanai.

11. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas darbības precizitāti.

12. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas kalpošanas laiku.

167

13. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un

pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un

noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.


17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.


izpildi.


20. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

21. Spēja orientēties Starptautiskās standartu organizācijas (ISO)

kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.



1. Pārzināt konstruktoru dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.

2. Izprast mehānikas, elektromehānikas, elektronikas un datortehnikas

iekārtu savstarpēju mijiedarbību.



4. Lietot darba izpildei nepieciešamos mehatronikas nozares normatīvos

aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.



datorprogrammas.

6. Prast prognozēt mehānikas, elektroiekārtu, elektronikas un

datortehnikas iekārtu bezatteikuma darbību.

168

7. Mērķtiecīgi izmantot mehānisko, elektromehānisko, elektronikas un

datortehnikas iekārtu iespējas un organizēt to tehnisko apkopi.


9. Projektēt visu automatizēto vai uzstādāmo iekārtu izvietojumu un

organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

10. Prast izvēlēties automatizācijas procesam nepieciešamos

izpildelementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un

optiskie elementi u.c.).

11. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās raţošanas

(CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.

12. Sagatavot prezentācijai automatizācijas projekta materiālus.


vadīšanā.

14. Piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības

noteikumus.


svešvalodās.



18. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot,

organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.






23. Saudzēt apkārtējo vidi.

169







1.3. ētikas principi.



2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;

2.2. komercdarbības organizācijas;

2.3. raţošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.4. tirgus analīze;

2.5. tirdzniecības stratēģija;

2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;

2.7. regulēšanas tehnika ar mikroprocesoru kontrolleriem;

2.8. programmējamo loģisko kontrolleru perifērās iekārtas;

2.9. robotu vadības sistēmas;

2.10. detaļu precizitāte un standartizācija;

2.11. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;

2.12. salikšanas tehnoloģija un iekārtas;

2.13. berzes procesu fizikālie pamati;

2.14. ergonomika un dizains;

2.15. inţenieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē (CAE);

2.16. mehāniskās svārstības un akustika;

2.17. elektropiedziņa;




3.1. matemātika;

3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;

3.3. fizika;


3.5. datorgrafika mašīnbūvē;

3.6. tēlotājģeometrija un inţeniergrafika;

3.7. elektrotehnikas teorija;

3.8. vispārīgā metroloģija;

3.9. programmēšanas valodas;


3.11. elektriskie mērījumi;

3.12. rūpnieciskās elektroniskās iekārtas;

170


3.14. tehniskā mehānika;

3.15. aparātu konstruēšana;

3.16. mašīnu un aparātu elementi;

3.17. raţošanas tehnoloģija – raţošanas tehnoloģijas pamati;

3.18. industriālā tehnoloģija;

3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;

3.20. analogās iekārtas;

3.21. elektropneimotehnika;

3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;

3.23. datorvadības sistēmas un to projektēšana;

3.24. automātikas sensoru sistēmas;

3.25. sistēmu aprēķinu algoritmizācija;

3.26. elektriskās piedziņas vadība;







1.37. Ainavu arhitekta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ainavu arhitekts.






– ainavu arhitekts veic uzdevumus, kas saistīti ar ainavu, publisko un

privāto ārtelpu labiekārtojuma un apstādījumu izpēti, analīzi, attīstību,

saglabāšanu, atjaunošanu un pārvaldīšanu; vērtē un pēta ainavas telpisko

struktūru un ainavas elementu savstarpējo mijiedarbību; novērtē prognozējamo

izmaiņu ietekmi uz ainavu; izstrādā vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu

aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai; izstrādā kultūrvēsturisko un

degradēto ainavu un teritoriju atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus

(turpmāk – projektu), izstrādā ainavu un publiskās ārtelpas kompozicionālo

plānojumu un telpisko struktūru, teritoriju labiekārtojuma un apstādījumu

171

funkcionālos un kompozicinālos risinājumus, tehniskos risinājumus, darba

zīmējumus un specifikācijas; konsultē projektētājus, būvniecības procesa

dalībniekus un iedzīvotājus ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu

veidošanas un saglabāšanas jautājumos.

Ainavu arhitekts var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona




1. Spēja izprast kultūrvēsturiskās ainavas un dabas mantojuma nozīmi

tautsaimniecības attīstībā.

2. Spēja izstrādāt vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu

aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, pamatojoties uz ainavas izpēti,

analīzi un saistīto nozaru speciālistu slēdzieniem.

3. Spēja veikt teritorijas pirmsprojekta izpēti, apkopojot informāciju par

dabas un antropogēnajiem faktoriem, kā arī par apbūves raksturu.

4. Spēja izstrādāt projekta kompozicionālo ieceri atbilstoši veiktajai

teritorijas pirmsprojekta izpētei, funkcionālajām prasībām un darba

uzdevumam.

5. Spēja izstrādāt projektu publiskai un privātai ārtelpai, ietverot ceļu un

laukumu plānojumu, apstādījumu plānu, vertikālo un horizontālo piesaistu

plānus, labiekārtojuma elementu plānu, darbu un materiālu apjomus un

specifikācijas.

6. Spēja izstrādāt projektu dokumentāciju meta, skiču un tehniskā projekta

stadijās.

7. Spēja organizēt darba procesu sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem.

8. Spēja plānot un vadīt darbu, strādāt darba grupā saskaņā ar projekta

izstrādes laika grafiku.

9. Spēja sazināties un izstrādāt projektus valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ainavu arhitektūras un

plānošanas jomā.

172

11. Spēja strādāt saskaņā ar lietvedības, būvniecības, pieminekļu

aizsardzības un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām.



1. Pārzināt visu ainavu tipu telpiskās uzbūves principus.

2. Apsekot un izvērtēt projektējamās teritorijas, iegūstot visu darbam

nepieciešamo informāciju.

3. Pielietot datorprogrammas, izstrādājot projekta dokumentāciju,

atspoguļojot projekta ieceri un veidojot prezentācijas.

4. Pārzināt inţeniertehnisko risinājumu vispārējos principus, jaunākās

tehnoloģijas un materiālus ainavu veidošanas, teritorijas labiekārtojuma un

apstādījumu ierīkošanas jomā.

5. Pielietot labiekārtojuma elementus atbilstoši funkcionālajām prasībām,

ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.

6. Pārzināt Baltijas reģionā lietojamo apstādījumu augu sortimentu un to

botāniskos nosaukumus latīņu valodā.

7. Pielietot augus atbilstoši to estētiskajām un bioloģiskām īpašībām,

funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.


svešvalodās.



11. Sniegt konsultācijas ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu

veidošanā un saglabāšanā, skaidri un argumentēti izklāstot viedokli un

pieņemtos lēmumus.





1.1. matemātika;

173

1.2. fizika;


1.4. praktiskā filozofija.



2.1. plānošanas sociālekonomiskie pamati;

2.2. ekoloģija;

2.3. hidroloģija;

2.4. mērniecība;

2.5. ģeoloģija un augsnes zinātne;


2.7. pētnieciskā darba pamati;

2.8. reģionālā un ainavu plānošana;

2.9. ēku arhitektūra;

2.10. ceļu un tiltu būvniecība;

2.11. lietišķā ekoloģija;

2.12. ūdenskrātuvju projektēšana;

2.13. sugu un biotopu aizsardzība;




3.1. zīmēšana, gleznošana;

3.2. projektu grafika;

3.3. datormācība;

3.4. ģeobotānika un dendroloģija;

3.5. kompozīcijas pamati;

3.6. arhitektūras un dārzu mākslas vēsture;

3.7. ainavu mācība;

3.8. ainavu arhitektūra un projektēšana;

3.9. publisko un privāto apstādījumu un parku veidošana;

3.10. ainavu analīze;

3.11. ārtelpas funkcionālais dizains;

3.12. apstādījumu augi;

3.13. ainavu menedţments;

3.14. dabīgā un mākslīgā apgaismojuma organizēšanas principi;






1.38. Vides pārvaldības speciālista profesijas standarts

174


1. Profesijas nosaukums – vides pārvaldības speciālists.






– vides pārvaldības speciālists nodrošina vides pārvaldības uzdevumu

izstrādi un izpildi, vides plānošanu, dabas resursu ieguvi un pārvaldi, ietekmes

uz vidi novērtējumu, vides kvalitātes kontroli un monitoringu, vides aizsardzības

un raţošanas tehnoloģiju ieviešanu, darba uzdevumu sagatavošanu vides

tehnoloģiju izstrādei, piedaloties to ieviešanā; nodrošina vides projektu izpildi

un sniedz konsultācijas vides jomā.

Vides pārvaldības speciālists var strādāt uzņēmumos vai kā




1. Spēja piemērot Latvijas Republikas, starptautiskos un Eiropas

Savienības vides un vispārējos normatīvos aktus un izmantot vides aizsardzības

institucionālās sistēmas iespējas vides pārvaldības uzdevumu risināšanai.

2. Spēja apkopot, sistematizēt un analizēt informāciju par vides

aizsardzību un pārvaldi.

3. Spēja sastādīt datu bāţu struktūru un sagatavot informatīvus un

analītiskus pārskatus vides pārvaldības uzdevumu izpildei.

4. Spēja izmantot uzņēmuma administratīvos vadības principus un

lietvedības sistēmu dokumentu (līgumi, vienošanās, iesniegumi, vēstules u.c.)

sagatavošanā, personāla vadības uzdevumu izstrādē.

5. Spēja analizēt un novērtēt vides kvalitāti, plānot vides pārvaldības

pasākumus, nosakot nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un cilvēkresursus un

veicot pasākumu ekonomiskās efektivitātes aprēķinus.

175

6. Spēja organizēt vides kvalitātes kontroli, veikt iegūto rezultātu analīzi,

izstrādāt priekšlikumus vides kvalitātes saglabāšanai, uzlabošanai vai

atjaunošanai, izmantojot speciālās datorprogrammas vides kvalitātes

novērtēšanai, prognozei un modelēšanai.

7. Spēja līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

8. Spēja sagatavot vides projektu tehniskos uzdevumus un veikt projektu

saskaņošanu, kā arī sagatavot iesniegumus dabas resursu izmantošanas un citu

atļauju saņemšanai.

9. Spēja veikt vides saziņas uzdevumus, sagatavojot sabiedrībai

informāciju par vidi, tās kvalitāti un problēmām, izzinot sabiedrības viedokli un

iesaistot to vides jautājumu risināšanā, izmantojot vides izglītības metodes.

10. Spēja sagatavot vides projektu iesniegumus un piedalīties to

izvērtēšanā.

11. Spēja veicināt sabiedrības līdzdalību ilgtspējīgas attīstības veidošanā.

12. Spēja noteikt pētniecības mērķus un uzdevumus vides pārvaldības

jomā, sastādīt eksperimentālo pētījumu plānus, veikt iegūto eksperimentālo datu

matemātisko apstrādi, izmantojot datorprogrammas un matemātiskās analīzes

metodes.

13. Spēja noteikt galvenos pētījumu zinātniskos un praktiskos rezultātus

un sniegt rekomendācijas vides aizsardzības, tehnoloģiju un dabas resursu

izmantošanas jomā.


15. Spēja vadīt personāla darbu, pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju.



1. Izprast mijiedarbību starp ekonomisko, sociālo un vides attīstību un

ilgtspējīgas attīstības koncepciju kā pamatu vides pārvaldībai.

2. Pielietot praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas lēmumu izstrādē

un pieņemšanā.

3. Identificēt galvenās vides kvalitātes problēmas, organizēt vides

kvalitātes un piesārņojuma kontroles pasākumus un veikt nepieciešamos

176

mērījumus, novērtēt tos un izstrādāt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem

vides aizsardzībā.

4. Sagatavot un izmantot informāciju vides aizsardzības jomā.

5. Izprast vides tehnoloģiju lietojuma jomas vides pārvaldības jautājumu

risināšanā.

6. Pārzināt vides normatīvos aktus un vides aizsardzības sistēmas

institucionālo struktūru.

7. Pārzināt administratīvās vadības principus.

8. Prast novērtēt vides kvalitāti, pielietojot vides monitoringa rezultātus,

pieejamās datubāzes vides jomā un vides kvalitātes normatīvus.

9. Izstrādāt un pielietot kritērijus vides novērtēšanai.

10. Interpretēt vides informāciju, to analizēt un apkopot.

11. Prast sniegt sabiedrībai informāciju par vides stāvokli un tās

nepieciešamajiem uzlabojumiem.

12. Piedalīties vides projektu izstrādē, izpildē un vadībā.

13. Darboties un domāt patstāvīgi.

14. Plānot un organizēt savu un struktūrvienības darbību.

15. Uzstāties, argumentēti izteikt savu viedokli.

16. Organizēt darbu, izmantojot biroja tehniku.

17. Pielietot datorprogrammas un datubāzes, datu analīzes un rezultātu

attēlošanas programmatūru.

18. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

19. Ievērot saskarsmes kultūras principus un ētikas normas.



177


svešvalodās.

23. Pašizglītoties, apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

24. Pielietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.





1.1. ģeoloģija un ģeodēzija;

1.2. ekonomikas teorija;

1.3. riska analīze;

1.4. globālās vides problēmas;

1.5. vides saziņas metodes.



2.1. ķīmijas zinātnes;

2.2. fizikas zinātnes;

2.3. bioloģijas zinātnes;

2.4. ģeogrāfija;

2.5. vadības teorija;

2.6. personālvadība;


2.8. attīstības plānošana;

2.9. vides filozofija un ētika;

2.10. vides monitorings;

2.11. kartogrāfija un nekustamo īpašumu kadastrs;

2.12. dabas resursu apsaimniekošana;

2.13. ekotoksikoloģija;




3.1. matemātika vides zinātnē;

3.2. vides ķīmija;

3.3. vides bioloģija;

3.4. vides fizika;

3.5. vides ekonomika;


3.7. vides politika;

178

3.8. vides pārvaldība;

3.9. ietekmes uz vidi novērtējums;


3.11. vides normatīvie akti;

3.12. ilgtspējīgas attīstības teorija;

3.13. vides tehnoloģijas;


3.15. gaisa, ūdens un augsnes attīrīšanas tehnoloģijas un sanācija;

3.16. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu aizsargājamo teritoriju

(piemēram, aizsargjoslas, ūdens ņemšanas vietas, urbumi, atradnes u.c.)

pārvaldība;

3.17. degradēto teritoriju rekultivācija;

3.18. ūdenssaimniecība;

3.19. atkritumsaimniecība;






1.39. Sociālā darbinieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociālais darbinieks.






– sociālais darbinieks konsultē un vada klienta sociālo gadījumu,

piesaistot nepieciešamos resursus; novērtē klienta sociālās vajadzības; atjauno

vai uzlabo klienta sociālās prasmes un sociālo funkcionēšanu, ņemot vērā

klienta paša resursus; analizē klienta sociālās problēmas un palīdz rast

alternatīvus sociālo problēmu risinājumus, izmantojot atbilstošas metodes darbā

ar klientu individuāli vai grupā, vai darbā ar ģimeni; nodrošina klienta sociālā

atbalsta tīkla veidošanos; plāno, organizē un vada sociālo darbu ar grupām;

pārstāv un aizstāv klientu grupu intereses valsts un pašvaldības līmenī, iesaistot

klientu grupas savu interešu pārstāvēšanā/aizstāvēšanā; izstrādā un īsteno

preventīvos pasākumus; veicina noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas vai atsevišķas

179

personu grupas, ko vieno kopīga identitāte, (turpmāk – kopienas) un visas

sabiedrības sociālo attīstību; izstrādā sociālās programmas, novērtē sociālās

politikas efektivitāti un sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes,

sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk –

sociālo pakalpojumu) un sociālās palīdzības kvalitāti, kā arī to atbilstību

iedzīvotāju vajadzībām; veido sadarbību ar citiem sociālo pakalpojumu

sniedzējiem, valsts, pašvaldības, nevalstiskajām, reliģiskajām un privātajām

institūcijām; veido, vada vai līdzdarbojas komandas darbā; veic sociālo darbu ar

daţādām klientu grupām (ģimenēm un bērniem, veciem cilvēkiem,

bezpajumtniekiem, vardarbībā cietušām personām, personām ar funkcionāliem

traucējumiem, personām ar atkarības problēmām, cilvēku tirdzniecības upuriem,

personām ieslodzījuma vietās un personām pēc soda izciešanas, kā arī

kopienām, minoritātēm un citām grupām).

Sociālais darbinieks strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, biedrībās,

nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās, kā arī var būt

pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.



1. Spēja identificēt, definēt, analizēt un risināt sociālās problēmas.

2. Spēja vadīt problēmu risināšanas procesu un sociālo gadījumu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt sociālo darbu ar indivīdu, ģimeni,

grupu un kopienu.

4. Spēja apzināt, piesaistīt un attīstīt resursus daţādās sociālā darba

prakses jomās.

5. Spēja rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties

atbilstošo stratēģiju.

6. Spēja izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un lietderību.

7. Spēja izstrādāt un īstenot sociālo pakalpojumu projektus.

8. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot to.

9. Spēja veicināt kopienas attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību

atbilstoši kopienas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.

180

10. Spēja iesaistīties sociālās politikas izstrādē, attīstībā, realizācijā un

novērtēšanā.

11. Spēja veidot supervīzijas praksi, iesaistoties, reflektējot un

pilnveidojot profesionālās kompetences visas darba dzīves garumā.

12. Spēja īstenot nediskriminējošu sociālā darba praksi, sekmējot sociāli

atstumtu un riska situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu.

13. Spēja veikt pētniecisko darbību.

14. Spēja analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un

mijsakarības.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās (krievu

un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).



1. Identificēt klienta sociālās problēmas sociālā darba mikro, mezo un

makro līmenī.

2. Īstenot sociālo vajadzību izpēti sociālā darba un karitatīvā sociālā darba

mikro, mezo un makro līmenī.

3. Atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo

funkcionēšanu.

4. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā,

nodrošinot klienta līdzdarbības iespēju un ievērojot sociālo taisnīgumu.

5. Izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām.

6. Palīdzēt klientiem izvērtēt un piesaistīt resursus, aizstāvēt klientu

intereses.

7. Sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu

atbalsta sistēmas.

8. Plānot un veikt sociālo darbu ar kopienu.

9. Plānot un veikt intervenci darbā ar ģimeni un grupu.

181

10. Identificēt, izvērtēt un plānot darbības sociālā riska un reliģiskās

prakses riska grupu mazināšanā.

11. Izstrādāt un īstenot preventīvās programmas visos sociālā darba

prakses līmeņos.

12. Analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un

mijsakarības.

13. Veicināt cieņu pret cilvēku tradīcijām, kultūru, uzskatiem un reliģijām

starp daţādām etniskajām grupām un kopienām.






svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).


19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas

Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.





1.1. Eiropas Savienības regulas integrācijas un diskriminācijas novēršanas

jomā, integrācijas politika Latvijā;

1.2. Eiropas Savienības finanšu instrumenti;

1.3. Eiropas Savienības sociālās politikas pamatnostādnes, Eiropas

Savienības pamattiesību harta un sociālā harta;

1.4. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi,

nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības

aprūpe u.c.);

1.5. valsts politikas veidošanas un īstenošanas process, valsts pārvalde;

1.6. reģionālā attīstība un pašvaldības Latvijā (pašvaldību funkcijas,

administratīvais aparāts, politiskās partijas, deputātu funkcijas);

182

1.7. globalizācijas procesu dinamika, sociālās pārmaiņas Eiropā un

pasaulē.



2.1. sociālā darba vēsturiskā attīstība;

2.2. sociālā attīstība un sociālā politika;

2.3. sociālo un vides faktoru ietekme uz cilvēku (indivīdu, ģimeni, grupu,

kopienu);

2.4. funkcionālās un disfunkcionālās savstarpējās attiecības (partneru,

ģimeņu, grupu attiecības);

2.5. ģimenes socioloģija un psiholoģija;

2.6. sabiedrības mazaizsargāto grupu dzīves apstākļi, un tos ietekmējošie

sociālie faktori;

2.7. nabadzības teorijas, nabadzība kā sociāla problēma, nabadzības

kultūra;

2.8. invaliditāte, tās veidi un personu ar invaliditāti aprūpe Latvijā;

2.9. suicīds, tā veidi un nāve;

2.10. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori;

2.11. atkarības veidi un dinamika, darbs ar personu ar atkarības

problēmām;

2.12. līdzatkarības veidi un līdzatkarīgo personu problēmas;

2.13. reliģijas un to loma cilvēka dzīvē;

2.14. starptautiskās cilvēktiesības;

2.15. diskriminācijas, sociālās izolācijas, apspiešanas pazīmes, process,

cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

2.16. deviance un delinkvence;

2.17. sociālā statistika;

2.18. loģikas pamati;

2.19. psihiatrijas, psihoterapijas, antropoloģijas, psiholoģijas (vispārīgās,

attīstības, personības un sociālās) pamati;

2.20. veselības aprūpes sistēma Latvijā;

2.21. izglītības sistēma Latvijā;

2.22. tiesību pamati un tieslietu sistēma Latvijā;


2.24. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās

(krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).



3.1. sociālā darbinieka profesijas raksturojums;

3.2. sociālās drošības sistēma Latvijā;

3.3. sociālā darba teorijas, metodes un funkcijas darbam ar indivīdu,

ģimeni, grupu un kopienu;

183

3.4. problēmu risināšanas process sociālajā darbā;

3.5. sociālā darba profesionālās vērtības un ētika;

3.6. sociālo pakalpojumu institūciju darbības tiesiskais regulējums

Latvijā;

3.7. sociālo pakalpojumu institūciju tīkls Latvijā;

3.8. sociālais darbs ar daţādām klientu grupām;

3.9. komandas darbs sociālajā darbā;

3.10. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidi;

3.11. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāte, novērtēšana un

nodrošināšana;

3.12. saskarsme sociālajā darbā ar daţādām klientu grupām un klientu

konsultēšana;

3.13. konfliktu risināšanas metodes sociālā darba praksē;

3.14. stresa vadība;

3.15. supervīzija sociālajā darbā;

3.16. minoritāšu dzīves veids, paraţas, vērtības, stereotipi, diskriminācija

un integrācijas process;

3.17. vides faktori sociālajā darbā;

3.18. socioloģijas pamati, sociālo pētījumu metodes;

3.19. brīvprātīgo darbs;

3.20. ielu sociālais darbs;

3.21. vadības teorijas;



3.24. informācijas tehnoloģiju izmantošana (Microsoft Office, datubāzes,

Interneta pārlūkprogrammas);


3.26. vismaz divas svešvalodas (krievu valoda un kāda no Eiropas

Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī;




1.40. Pastorālā konsultanta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pastorālais konsultants.



184




– pastorālais konsultants ir sertificēts speciālists, kurš ieguvis augstāko

izglītību reliģijā vai teoloģijā un profesionālo kvalifikāciju pastorālajā

konsultēšanā, kas veic vienas vai vairāku personu, ģimeņu un grupu garīgo

aprūpi un konsultēšanu, integrējot reliģiskos resursus un humanitāro, sociālo un

izglītības zinātņu atziņas, lai veicinātu personības vispusīgu garīgo un

psiholoģisko attīstību, kā arī, lai sniegtu atbalstu daudzveidīgu garīgu,

psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā; veic savu profesionālo darbību

patstāvīgi vai arī multiprofesionālas un daudzdisciplināras komandas sastāvā;

piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības

realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību; ir atbildīgs par savas kvalifikācijas

uzturēšanu, garīgo un profesionālo izaugsmi, savā darbā ievērojot profesionālo

ētiku.

Pastorālais konsultants strādā reliģiskajās draudzēs un institūcijās garīgās

aprūpes un izglītības jomā, un atbilstoši savai kompetencei var veikt katehēta,

garīgās aprūpes veicēja, ģimeņu konsultanta pienākumus.

Pastorālais konsultants var veikt kapelāna pienākumus veselības un

sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, militārajās struktūrās un citos

uzņēmumos.



1. Spēja konsultanta darbā balstīties uz savas konfesijas mācību.

2. Spēja pastorālajā konsultēšanā integrēt humanitāro, sociālo un

izglītības zinātņu atziņas.

3. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt apmācību (katehēzes) nodarbības.

4. Spēja plānot, vadīt pastorāla rakstura pasākumus sadarbībā ar attiecīgās

institūcijas vadību.

5. Spēja pastorālās konsultēšanas procesā veidot atbalstošas un attīstību

veicinošas attiecības, ņemot vērā personas vajadzības, resursus un pastorālajā

konsultēšanā pieejamās palīdzības iespējas.

6. Spēja konsultēt personu, lai veicinātu ikvienas personas vispusīgu

garīgo un psiholoģisko attīstību un pārvarētu daţādas garīgas, psiholoģiskas un

sociālas problēmas.

185

7. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest pastorālās

konsultēšanas procesā.

8. Spēja veikt pastorālo konsultēšanu un aprūpi, respektējot personas

fiziskās, emocionālās un garīgās robeţas, kā arī reliģiskos un konfesionālos

uzskatus.

9. Spēja uzņemties atbildību par pastorālās konsultēšanas un garīgās

aprūpes rezultātiem.

10. Spēja sniegt pastorālo aprūpi un konsultācijas personai veselības un

sociālās aprūpes, brīvības atņemšanas iestādēs, militārajās struktūrās un citos

uzņēmumos.

11. Spēja uzturēt profesionālas un starpdisciplināras attiecības ar citu

jomu speciālistiem, lai efektīvāk palīdzētu personai.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un normatīvo aktu prasības

pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību apmācības (katehēzes) un

pastorālās aprūpes un konsultēšanas jomās.




1. Apzināties un ievērot savas kompetences robeţas saskaņā ar attiecīgās

reliģiskās organizācijas mācību, profesionālās ētikas kodeksu un normatīvo aktu

prasībām pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

2. Izvērtēt un integrēt apmācībā (katehēzē) un pastorālajā konsultēšanā

teoloģijas, filozofijas, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu aktuālās teorijas un

praktiskās atziņas.

3. Koordinēt un plānot apmācību (katehēzi) un pastorālo aprūpi.

4. Izvēlēties attiecīgajai personai vai personu grupai piemērotas

didaktiskās stratēģijas un pedagoģiskās metodes.

5. Izvērtēt apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes gaitu un

rezultātus.

186

6. Plānot un veikt zinātnisko darbu apmācību (katehēzes) pastorālās

konsultēšanas un aprūpes jomā, īstenojot kvalitatīvās un kvantitatīvās

informācijas iegūšanu un apstrādi.

7. Apkopot un analizēt pētījumā iegūtos datus, izstrādājot teorētiskas un

praktiskas rekomendācijas.

8. Izvērtēt un kompetenti pielietot zinātnisko pētījumu rezultātus

apmācības (katehēzes) un pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

9. Pārzināt un raksturot pastorālās konsultēšanas un aprūpes teoloģiju,

kuras ietvaros konsultants darbojas.

10. Vispusīgi izvērtēt pastorālajā aprūpē esošās personas vajadzības,

cerības un resursus.

11. Pielietot konsultanta kompetencei atbilstošas izpētes metodes.

12. Izvēlēties un lietot atbilstošu saziņas veidu un paņēmienus darbam ar

daţāda vecuma un sociālo grupu personām, viņu tuviniekiem un citām garīgās

aprūpes procesā iesaistītām personām.

13. Izvērtēt prioritātes (steidzamības pakāpi) un sniegt atbalstu krīzes

situācijās pastorālās konsultēšanas un aprūpes ietvaros.

14. Sniegt pastorālās konsultācijas un aprūpi personai, kas pārdzīvo

zaudējumu un sēras.

15. Sagatavot saderinātos laulībām.

16. Sniegt pastorālas konsultācijas personām, ģimenēm un grupām.

17. Izprast personu savstarpējo attiecību dinamiku grupās un

organizācijās.

18. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas pastorālās

konsultēšanā un aprūpē.

19. Sniedzot garīgo aprūpi, sadarboties ar daţādu nozaru speciālistiem, tai

skaitā, garīdzniekiem, ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, sociālajiem

darbiniekiem.

20. Sadarboties ar institūcijām, kas saistītas ar veicamo pastorālās aprūpes

un konsultēšanas darbu.

187

21. Strādāt komandā/grupā, risinot kompleksas pastorālas problēmas.

22. Pārzināt garīgās aprūpes resursus un piedāvāt tos pastorālās

konsultācijas ietvaros.

23. Koordinēt un organizēt publiskos dievkalpojumus atbilstoši

apstākļiem un vajadzībām.

24. Veicināt starpreliģiju un ekumēnisko dialogu pastorālās konsultēšanas

un aprūpes praksē.

25. Ievērot konfidencialitāti pastorālās konsultēšanas un aprūpes darbā.

26. Rūpēties par savu garīgo un profesionālo izaugsmi, fizisko un

psiholoģisko labklājību.

27. Prast noformēt attiecīgo dokumentāciju.





svešvalodās.

32. Ievērot darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības noteikumus.





1.1. antropoloģija;

1.2. sociālā ētika.



2.1. teoloģijas nozaru (sistemātiskā teoloģija, Bībeles ekseģēze,

morālteoloģija) pastorālie aspekti;

2.2. pastorālteoloģija;

188

2.3. fizioloģija un psihosomātika;

2.4. personības teorijas un psihoterapijas veidi;

2.5. klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija;


2.7. speciālā pedagoģija un psiholoģija;

2.8. sociālā un ģimenes psiholoģija;

2.9. reliģijas psiholoģija;




3.1. garīgās dzīves teoloģija;

3.2. reliģijas pedagoģija un metodika;

3.3. pastorālpsiholoģija;

3.4. pastorālā konsultēšana (teorijas un prakse);

3.5. garīgā vadība un līdzgaitniecība;

3.6. starpreliģiju un ekumēniskais dialogs pastorālajā darbā;

3.7. pastorālā komunikācija;

3.8. starpkultūru pastorālā aprūpe un konsultēšana;

3.9. atbalsta sniegšana krīzes situācijās;

3.10. teoloģijas metodoloģija;

3.11. zinātniski pētnieciskās metodes pastorālajā darbā;

3.12. informācijas tehnoloģiju pielietojums pastorālajā darbā;







1.41. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs.






189

– lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs plāno, vada un vajadzības

gadījumā organizē lauksaimniecisko raţošanu, pārstrādi, realizāciju un

kooperāciju; veic lauksaimniecības resursu izmantošanas plānošanu,

saglabāšanu un aizsardzību; sastāda saimniecības budţeta tāmi, slēdz darījumus

ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; vada ikdienas darbu izpildi;

vada un koordinē saimniecības darbību; izstrādā darba un pārvaldes procedūras;

izvēlas un apmāca darbiniekus un kontrolē to pienākumu izpildi; sastāda un

vada projektus; sniedz konsultācijas lauku un lauksaimniecības politikas

īstenošanas jautājumos; nodrošina ugunsdrošības un darba aizsardzības

pasākumu ievērošanu un vides aizsardzību; pārstāv saimniecību citos

uzņēmumos.

Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs vada savu vai cita īpašnieka

saimniecību, kas saistīta ar lauksaimniecības produkcijas raţošanu, pirmapstrādi

un realizāciju; strādā ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes, izglītības,

konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās, pie komersanta vai kā

pašnodarbināta persona.



1. Spēja atbildīgi vadīt un plānot lauksaimniecības darbības stratēģiju.

2. Spēja izvērtēt lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamos un pieejamos

resursus.

3. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un saimniecības specializācijas

virzienam piemērotākās kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku sugas un

šķirnes.

4. Spēja novērtēt augsekas vai augu maiņas plānus, kultūraugu

mēslošanas sistēmu un augu aizsardzības pasākumus.

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja vadīt raţas novākšanu atbilstoši raţas izmantošanas virzienam.

7. Spēja novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, ēdināšanas un

turēšanas tehnoloģiju racionālu pielietojumu.

8. Spēja vadīt un novērtēt kvalitatīvas lopbarības izaudzēšanu un

sagatavošanu.

9. Spēja izprast biodegvielas raţošanas jautājumus.

190

10. Spēja orientēties bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības

pamatprincipos.

11. Spēja aizpildīt ar saimniecības darbību saistītu dokumentāciju.

12. Spēja orientēties pārtikas aprites un kvalitātes prasībās.

13. Spēja analizēt lauksaimniecības nozaru izdevīgumu un novērtēt

saimniecības konkurētspēju.

14. Spēja orientēties ekonomiskajā situācijā un attīstības tendencēs.

15. Spēja aprēķināt un novērtēt saimniecības saimnieciskās darbības

rādītājus.

16. Spēja novērtēt konkrētas saimniecības riska faktorus un izvērtēt

pasākumus riska mazināšanai.

17. Spēja orientēties un izmantot vadības grāmatvedības iespējas.

18. Spēja aprēķināt kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas

izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.

19. Spēja orientēties kooperācijas organizēšanā un vadībā.

20. Spēja izvērtēt un salīdzināt lauksaimniecības produkcijas pārstrādes

tehnoloģijas.

21. Spēja izvērtēt daţādus saimniekošanas modeļus.

22. Spēja orientēties Eiropas Savienības lauku politikā un tās īstenošanas

metodēs.

23. Spēja izvērtēt piedāvāto preču un pakalpojumu klāstu.

24. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta

maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei

laukkopības, dārzkopības un lopkopības saimniecībā.

25. Spēja atrast veidus pievienotās vērtības radīšanai laukkopības,

dārzkopības un lopkopības nozaru saraţotai produkcijai, kā arī novērtēt saistības

ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.


191

27. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības, dārzkopības

un lopkopības jomā.


29. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides

aizsardzības normatīvo aktu prasības.



1. Racionāli plānot un vadīt darba procesus saimniecībā.

2. Strādāt sareţģītās situācijās un komandā.

3. Noteikt saimniecības darbības prioritātes atbilstoši situācijai.

4. Strādāt patstāvīgi, radoši, rūpīgi un precīzi.

5. Plānot un vadīt pakļauto darbinieku darbu.


7. Plānot un vadīt racionālu zemes resursu izmantošanu.

8. Novērtēt un vadīt augsnes apstrādes, mēslošanas, slimību, kaitēkļu un

nezāļu apkarošanas tehnoloģiju procesus.

9. Izvēlēties dzīvnieku labturībai un labai lauksaimniecības praksei

atbilstošu tehnoloģiju un raţošanas virzienam piemērotas šķirnes.

11. Analizēt un rīkoties atbilstoši tirgus situācijai lauksaimniecībā.

12. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus par saimniecības darbības

rezultātiem.

13. Ievērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus

lauksaimniecības produkcijas raţošanā.

14. Novērtēt sagatavoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām

laukkopības, dārzkopības un lopkopības jomās.

15. Izstrādāt un vadīt projektus.

192

16. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.



svešvalodās.


20. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai

zinātniskajās publikācijās, nozares ţurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.


noteikumus.

23. Piedalīties profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju

darbībā.





1.1. lauksaimniecības politikas jautājumi;

1.2. lauksaimniecības produktu iespējamā pārstrāde;

1.3. zemes tirgus jautājumi.



2.1. biometrija;

2.2. filozofija, ētika un estētika;

2.3. patentzinība un standarti;

2.4. agrofizika;

2.5. ķīmija;

2.6. zooloģija un botānika;

2.7. augu un dzīvnieku fizioloģija;


2.9. pētījumu metodika;

2.10. lauksaimniecības resursi;


193



3.1. uzņēmumu psiholoģija un vadībzinības;


3.3. normatīvie akti lauksaimniecībā;

3.4. grāmatvedība un investīcijas;

3.5. makro un mikroekonomika;

3.6. augsnes zinātne un agroķīmija;

3.7. augu aizsardzība;

3.8. laukkopība;

3.9. lauksaimniecības mehanizācija;

3.10. tirgzinība;

3.11. augkopības produkcijas raţošana;

3.12. dārzkopības produkcijas raţošana;

3.13. lopkopības produkcijas raţošana;

3.14. lopbarības raţošana;





3.19. darba un civilā aizsardzība;


1.42. Agronoma profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – agronoms.






– agronoms ir speciālists, kas plāno un vada laukkopības vai dārzkopības

produkcijas raţošanas procesus; veido sējumu vai stādījumu struktūru un

sistēmu atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem; izvēlas tirgus

prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai atbilstošas kultūraugu sugas un

šķirnes; vada kultūraugu sēšanas, stādīšanas, sējumu un stādījumu kopšanas

darbus, nodrošina barības elementu un pesticīdu atbilstošu lietošanu; rūpējas par

augsnes auglības uzturēšanu; vada raţas novākšanu, produkcijas pirmapstrādi,

194

tās atbilstošu uzglabāšanu un realizāciju, kā arī novērtē raţas kvalitāti; veic

produkcijas materiālu un darba patēriņa uzskaiti; agronoma kompetences

ietvaros konsultē citus lauksaimniecībā strādājošos; veic pētniecisko darbu

laukkopības un dārzkopības nozarēs; nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības

un darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Agronoms strādā lauksaimniecības uzņēmumā vai ar lauksaimniecību

saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvās, pakalpojumu un zinātnes

institūcijās.



1. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un specializācijai piemērotākos

kultūraugus un šķirnes.

2. Spēja pazīt Latvijā audzētos vai perspektīvos dārzaugus, laukaugus un

lopbarības zālaugus to attīstības fāzēs, izprast atšķirīgo un kopējo to bioloģijā un

saimnieciskajā izmantojamībā.

3. Spēja izstrādāt un ieviest zinātniski pamatotas augu maiņas vai

augsekas sistēmas.

4. Spēja pielietot kultūraugu bioloģiskajām īpašībām atbilstošu

audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju lauka un segtajās platībās.

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja veikt ģeogrāfisko, ekonomisko un ekoloģisko apstākļu izpēti un

novērtēšanu konkrēta rakstura dārza vai apstādījumu ierīkošanai.

7. Spēja orientēties sēklu un stādu tirgū, vajadzības gadījumā organizēt to

iegādi.

8. Spēja orientēties Latvijas un Eiropas kopējā augu šķirņu katalogā.

9. Spēja orientēties pesticīdu un augu augšanas regulatoru piedāvājumā,

pieņemt lēmumu par to lietošanu un izvēlēties kultūraugiem atbilstošos veidus,

lietošanas laiku un tehnoloģiju saskaņā ar Latvijas Republikā reģistrēto augu

aizsardzības līdzekļu (AAL) saraksta prasībām, AAL marķējuma instrukcijām,

kā arī nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

10. Spēja izmantot bites kultūraugu apputeksnēšanā un citus derīgos

kukaiņus kaitēkļu ierobeţošanai.

195

11. Spēja organizēt organiskā mēslojuma uzkrāšanu, zaļmēslojuma

izmantošanu un pamatot to pozitīvas trūdvielu bilances saglabāšanai augsnē.

12. Spēja izstrādāt sējumu un stādījumu izmantošanas plānus.

13. Spēja sagatavot produkciju realizācijai, pārzināt normatīvo aktu un

standartu prasības kultūraugu realizācijai un iespējas tās nodrošināt.

14. Spēja sagatavot atbilstošas kvalitātes lopbarību lauksaimniecības

dzīvnieku ēdināšanai.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt kultūraugu audzēšanas izmaksas, bruto

segumu, peļņu un zaudējumus.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt

attiecīgās apmācības un pārbaudes pakļautajam personālam.

17. Spēja novērtēt meliorācijas sistēmu darbību, organizēt to kopšanu,

atklāt bojājumus un vadīt to novēršanu.

18. Spēja pielietot bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodes

pamatprincipus.

19. Spēja pielietot ar lauksaimniecisko raţošanu vai ekonomiskiem

aprēķiniem saistītas datorprogrammas.

20. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības

politikā un atbalsta iespējās.

21. Spēja izstrādāt projektu iesniegumus valsts un Eiropas Savienības

atbalsta maksājumu saņemšanai vai investīciju piesaistei laukkopības vai

dārzkopības uzņēmumā.

22. Spēja novērtēt atsevišķu tehnoloģiju un raţošanas procesu pārmaiņu

ietekmi uz vidi kā ekoloģisku, sociālu un ekonomisku sistēmu.

23. Spēja atrast veidus laukkopības un dārzkopības nozaru saraţotās

produkcijas tālākam pielietojumam, kā arī novērtēt saistības ar pārstrādes

uzņēmumiem un kooperāciju.

24. Spēja piemērot lauksaimniecības nozari reglamentējošos normatīvos

aktus.


196

26. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības un

dārzkopības jomā.




1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

3. Strādāt sareţģītās situācijās.

4. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

5. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

6. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei,

paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz laukkopības un dārzkopības

produkcijas raţošanu.


8. Apkopot, sistematizēt, analizēt informāciju un datus, izdarot attiecīgos

secinājumus.

9. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu un laiku.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un

citām personām.

11. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītās Latvijas Republikas un

Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras un profesionālos

standartus.


zinātniskajās publikācijās, nozares ţurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos

laukkopības un dārzkopības jomās.

13. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju,

papildināt savas zināšanas un prasmes.

197

14. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām laukkopības

un dārzkopības jomās.

15. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

16. Pārzināt zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.



svešvalodās.




noteikumus.


darbībā.

23. Regulāri sekot sējumu un stādījumu stāvoklim.





1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde;

1.2. zemes tirgus jautājumi;

1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.



2.1. biometrija;


2.3. lietišķā psiholoģija un vadība;



2.6. agrofizika;

2.7. ķīmija;

2.8. zooloģija un dzīvnieku fizioloģija;

2.9. dzīvnieku ēdināšana;

198

2.10. ģenētika un selekcija;


2.12. biodegvielas raţošanas jautājumi un biomasas kā alternatīvās

enerģijas avota izmantošanas iespējas;

2.13. zemes ierīcība un meliorācija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.15. intelektuālais īpašums.


zināšanas pielietošanas līmenī:


3.2. laukkopība un augkopība;

3.3. botānika un augu fizioloģija;

3.4. augsnes zinātne un agroķīmija;

3.5. mikrobioloģija;

3.6. dārzkopība;

3.7. entomoloģija, fitopatoloģija un augu aizsardzība;

3.8. pļavkopība;




3.12. biškopība;

3.13. augu biotehnoloģija;

3.14. komercdarbība un vadība lauksaimniecībā;

3.15. tirgzinība;





3.20. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;


3.22. lietvedība.

1.43. Ciltslietu zootehniķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ciltslietu zootehniķis.



199




– ciltslietu zootehniķis ir speciālists, kas plāno zootehniskos pasākumus

ciltsdarbā, organizē un nodrošina ganāmpulka atraţošanas un izmantošanas

procesu izpildi, izvēlas tirgus prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai

atbilstošas dzīvnieku sugas un šķirnes, izvēlas racionālas dzīvnieku audzēšanas

tehnoloģijas, organizē produkcijas pirmapstrādi, tās uzglabāšanu, veic

produkcijas un darba patēriņa uzskaiti; seko labturības prasību ievērošanai

dzīvnieku novietnēs; seko lopkopības produktu ieguves noteikumu ievērošanai;

reģistrē un apseko ganāmpulkus, novērtē ganāmpulkā esošos dzīvniekus pēc

eksterjera un produktivitātes rādītājiem; izdara ierakstus zootehniskās uzskaites

dokumentos un veic dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā; konsultē lopkopjus un

dzīvnieku īpašniekus par aktualitātēm dzīvnieku audzēšanā, ēdināšanā, turēšanā

un ar lopkopību saistītos normatīvajos aktos; organizē informatīvās dienas,

iniciatīvas un interešu grupu tikšanās; vada padotībā esošos darbiniekus;

nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasību

ievērošanu, gatavo atbalsta maksājumu un investīciju projektu iesniegumus, veic

pētniecisko darbu ar zinātnisku vērtību lopkopības nozarēs.

Ciltslietu zootehniķis strādā lopkopības produktu raţošanas uzņēmumos,

ar lopkopību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu

un zinātnes institūcijās.



1. Spēja organizēt lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumu

ievērošanu dzīvnieku novietnēs.

2. Spēja orientēties lauksaimniecības nozari reglamentējošajos

normatīvajos aktos.

3. Spēja izvēlēties raţošanas virzienam piemērotākās dzīvnieku šķirnes un

atraţošanas sistēmu.

4. Spēja realizēt ciltsdarba (individuālās raţības kontroles) un zootehnisko

uzskaiti.

5. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ciltsvērtēšanu un uz to balstītu

efektīvu selekciju.

6. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā.

200

7. Spēja izvēlēties daţādu sugu un grupu dzīvniekiem piemērotākos

barības līdzekļus, to sagatavošanas tehnoloģiju.

8. Spēja novērtēt sagatavotās lopbarības kvalitāti.

9. Spēja, izmantojot datorprogrammas, veikt barības devu optimizāciju.

10. Spēja sastādīt lopbarības bilanci.

11. Spēja izvēlēties dzīvnieku turēšanas tehnoloģijai un raţošanas

virzienam atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas tehnoloģiju.

12. Spēja izvēlēties konkrētiem raţošanas apstākļiem piemērotāko

dzīvnieku turēšanas tehnoloģiju.

13. Spēja plānot lopkopības produkcijas ieguves apjomu un veikt tās

uzskaiti.

14. Spēja kontrolēt un analizēt iegūtās produkcijas kvalitāti.

15. Spēja izvēlēties lopkopības produkcijas pirmapstrādei piemērotas

tehnoloģijas un iekārtas.

16. Spēja izvēlēties iegūtās produkcijas uzglabāšanas tehnoloģiju un

iekārtas.

17. Spēja kontrolēt produkcijas kvalitātes izmaiņas.

18. Spēja veikt padarītā darba un nostrādātā laika uzskaiti.

19. Spēja veikt izlietoto materiālu uzskaiti.

20. Spēja aizpildīt ar ciltslietu zootehniķa darba izpildi saistīto

dokumentāciju.

21. Spēja novērtēt lopkopības nozares riska faktorus un konkurētspēju.

22. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt

attiecīgās apmācības vai pārbaudes pakļautajam personālam.

23. Spēja ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, un prasīt

to ievērošanu padotajam personālam.

24. Spēja izvēlēties un pielietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

201

25. Spēja ievērot medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu

saskaņā ar instrukcijām, nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

26. Spēja nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanu.

27. Spēja novērtēt lopkopības produkcijas raţošanas ietekmi uz vidi.

28. Spēja sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem un veidot kooperatīvus.

29. Spēja izstrādāt lopkopības nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

30. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības

politikā un atbalsta iespējās.

31. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta

maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei

uzņēmumā.


33. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku nozīmi lopkopības nozarē.




1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei,

paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz lopkopības produkcijas

raţošanu.

3. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

4. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

5. Strādāt sareţģītās situācijās.


7. Ievērot profesionālo ētiku.

202

8. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt

savas zināšanas un prasmes.

9. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

10. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

11. Plānot un organizēt savu un pakļautā personāla darbu.

12. Atbilstoši kompetencei piemērot Eiropas Savienības un Latvijas

Republikas normatīvos aktus.

13. Ievērot Labas lauksaimniecības prakses un dzīvnieku labturības

nosacījumus.

14. Noformēt dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.

15. Prast orientēties Latvijas dzīvnieku šķirņu katalogos.

16. Pazīt izplatītākās dzīvnieku slimības.

17. Pielietot konkrētiem apstākļiem atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas un

turēšanas tehnoloģiju.

18. Prast novērtēt lopbarības kvalitāti.

19. Prast izmantot modernas dzīvnieku audzēšanas metodes.

20. Pielietot ar lopkopības raţošanu un ciltsdarbu saistītas

datorprogrammas.


zinātniskajās publikācijās, nozares ţurnālos un presē.

22. Izstrādāt normatīvos aktus un projektus lopkopībā un pieteikumus

Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai.

23. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.




203



noteikumus.






1.2. lopkopības produktu pieprasījums un piedāvājums;

1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.



2.1. biometrija;


2.3. lietišķā psiholoģija un vadība;



2.6. agrofizika;

2.7. ķīmija;

2.8. augu fizioloģija;

2.9. augu ģenētika un selekcija;








3.2. dzīvnieku fizioloģija;

3.3. botānika;

3.4. zooloģija;

3.5. dzīvnieku anatomija un fizioloģija;

3.6. dzīvnieku ģenētika;

3.7. kvantitatīvās ģenētikas metodes ciltsdarbā;

3.8. biotehnoloģijas metodes ciltsdarbā;

3.9. ganāmpulku un populāciju selekcijas programmas;

3.10. barības līdzekļi;

3.11. lopbarības raţošana;

204

3.12. dzīvnieku ēdināšana;




3.16. dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs;

3.17. govkopība;

3.18. cūkkopība;

3.19. putnkopība;

3.20. zirgkopība;

3.21. mazie atgremotājdzīvnieki;

3.22. dzemdniecība un ginekoloģija;

3.23. veterinārijas pamati;






3.29. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;


3.31. lietvedība.

1.44. Elektroinženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – elektroinţenieris.






– elektroinţenieris projektē elektroiekārtas; komplektē, uzrauga un apkalpo

elektriskās iekārtas, ievērojot saistību ar tehnoloģijām; vada un pārrauga citu

speciālistu darbu, plāno un organizē to.

Elektroinţenieris strādā elektrotehniskajos uzņēmumos, kas raţo, pārvada

un sadala elektroenerģiju, raţo elektroiekārtas tautsaimniecībai, kā arī

rūpniecības, lauksaimniecības raţošanas un pārstrādes, transporta uzņēmumos,

kuros tiek izmantotas modernas tehnoloģiskās iekārtas ar sareţģītu automatizētu

elektrotehnisko aprīkojumu, kā arī projektēšanas, pētniecības, konsultāciju un

apkalpes uzņēmumos.

205



1. Spēja izveidot pilna apjoma automatizēto elektrotehnisko iekārtu

projekta dokumentāciju, ieskaitot programmējamo loģisko kontrolleru (PLC –

Programmable Logical Controllers) programmēšanu.

2. Spēja orientēties mikroprocesoru kontrolleru programmēšanā

(asamblerā vai C++ valodā).

3. Spēja veikt pēc projekta izgatavotās iekārtas algoritmizētu testēšanu un

regulēšanu.

4. Spēja veikt automatizēto elektroiekārtu piesaisti tehnoloģijām.

5. Spēja veikt uzņēmumu elektroapgādes, elektroenerģijas pārvades un

sadales sistēmu reţīmu aprēķinus.

6. Spēja veikt elektrotehnisko projektu dokumentācijas koriģēšanu un

pilnveidošanu.

7. Spēja veikt projektēto elektrotehnisko iekārtu tehniskiekonomisko

novērtējumu.

8. Spēja sniegt konsultācijas par automatizēto elektrotehnisko sistēmu

izveidi un darbības jautājumiem.

9. Spēja vadīt elektroiekārtu (elektrotehnoloģiju, elektrisko dzinēju,

elektrisko ierīču) pēcprojekta montāţas darbus.

10. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un elektroiekārtu vadības

datorprogrammām.


izpildi.

12. Spēja organizēt elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas

iekārtu apskates un metroloģiskos novērtējumus, nosakot kontroles parametrus

un tehnoloģisko procesu raksturojumus.

13. Spēja organizēt darbojošos elektrotehnisko un elektronisko

automatizācijas iekārtu testēšanu un pārbaudes, pieregulēšanu, kontrolleru

206

programmu pielāgošanu saskaņā ar raţotājuzņēmumu tehnisko dokumentāciju,

nosakot un novēršot bojājumus.

14. Spēja noteikt tehnoloģisko elektroiekārtu elektrotehnisko un

elektronisko mezglu bojājumus un vadīt to remontu.

15. Spēja organizēt jaunu elektrotehnisko un elektronisko iekārtu

pieslēgšanu, testēšanu, pieregulēšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un

standartus, kā arī patērētāju prasības.

16. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai elektroiekārtu

bojājumu novēršanai, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti.

17. Spēja organizēt un vadīt uzņēmumu elektroapgādes, pārvades un

sadales iekārtu ekspluatāciju.

18. Spēja izvērtēt un noteikt elektroiekārtu atteikuma cēloņus un bieţumu,

ar nolūku tos novērst pirms to atteikuma.

19. Spēja pētīt elektrotehnisko materiālu, raţojumu un procesu

tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas, gatavot ziņojumus un pārskatus.

20. Spēja iepazīties ar jaunākajām elektroiekārtu izstrādnēm un to

īpatnībām.

21. Spēja novērtēt daţādu elektroiekārtu un elektrisko tehnoloģiju

pielietošanas iespējas Latvijā.

22. Spēja veikt tehnisko risinājumu efektivitātes novērtējumu.

23. Spēja veikt ārvalstu firmu elektrotehnisko iekārtu piesaistes

projektēšanu.

24. Spēja veikt elektrotehnisko iekārtu uzstādīšanas vadību.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un

angļu vai vācu valodā).



1. Veikt elektriskos, magnētiskos un elektronisko elementu aprēķinus,

ievērojot normatīvo aktu prasības, Latvijas un starptautisko standartu prasības.

207

2. Veikt aprēķinus un procesu vadīšanu, pielietojot skaitļošanas tehniku.

3. Izprast datormodelēšanas un aprēķinu programmu sastādīšanas

metodiku, pārbaudīt mikroprocesoru vadības sistēmu programmas.

4. Pielietot tipveida datorprogrammas, pielietot datorus modelēšanai.

5. Projektēt automatizētās elektrotehniskās iekārtas.

6. Izveidot principiālās elektriskās un elektroniskās shēmas, shēmu

darbības aprakstus, montāţas un piesaistes shēmas.

7. Pielietot projektēšanas datorprogrammas.

8. Projektēt uzņēmumu elektroapgādes, elektropārvades un sadales

iekārtas.

9. Izveidot elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu shēmas,

veikt nepieciešamos aprēķinus, izveidot montāţas shēmas un konstruktīvos

dokumentus.

10. Pielietot tipveida elektroapgādes, elektropārvades un sadales

elementus un projektēšanas metodiku.

11. Izmantot diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

12. Veikt metroloģiskos mērījumus ar daţāda tipa mēraparātiem.

13. Ievērot darba aizsardzības normas, pielietot darba aizsardzības

pasākumus darbā ar diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

14. Pielietot mikroprocesoru kontrollerus un datorvadības sistēmas.

15. Izprast automatizācijas elementu darbības principus.

16. Pielietot elektrodrošības tehniskos līdzekļus.

17. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.

18. Veikt tehniskiekonomisko salīdzinājumu un darba organizācijas

pasākumus.

19. Novērtēt tehniskiekonomisko rādītāju sistēmas (arī svešvalodās), veikt

rādītāju datorizētus aprēķinus un novērtējumus.

208

20. Noformēt lietišķos dokumentus, protokolus, ziņojumus, sniegt

konsultācijas.


22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā)

saziņas līmenī.


svešvalodās.





1.1. vispārējā socioloģija;

1.2. saskarsmes pamati.



2.1. ekonomika;


2.3. mehānika;

2.4. matemātikas papildnodaļas (elektrozinātne);


2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;

2.7. fizika;

2.8. ievads elektronikas specialitātē;

2.9. elektrība un magnētisms.

2.10. elektroraţošana;




3.1. matemātika;

3.2. datormācība (pamatkurss);

3.3. datormācība (speckurss industriālajā elektronikā);

3.4. elektrotehnikas teorētiskie pamati;

3.5. elektroinţenieru matemātikas datorrealizācija;

3.6. regulēšanas teorijas pamati;

3.7. programmēšanas valodas industriālajā elektronikā;

3.8. programmēšanas tehnoloģijas industriālajā elektronikā;

209


3.11. elektriskie mērījumi;

3.12. elektroniskās iekārtas;


3.14. elektriskās piedziņas pamati;

3.15. digitālā elektronika;

3.16. ķēţu teorija;




3.20. elektroapgāde, elektropārvade un elektrosadale;


3.22. divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī;

3.23. industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas specializācija

(elektriskās piedziņas vadība un regulēšana, modernās raţošanas tehnoloģijas,

raţošanas procesu automatizācijas pamati, tehnoloģisko procesu automatizācija,

automatizētie elektrotehnoloģiskie procesi, elektroiekārtu projektēšana);

3.24. virszemes elektrotransporta specializācija (dzelzceļa pārvadājumu

procesa vadības datortehnoloģijas, elektrotransporta vilces piedziņas,

elektrotransporta pusvadītāju pārveidotāji, dzelzceļa transporta elektroapgāde,

elektrovilcienu vadības sistēmas, vilces elektriskie aparāti);

3.25. dzelzceļa automātikas un datorvadības specializācija (transporta

vadības datubāzes, dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas, dzelzceļa

automātikas un telemehānikas līnijas, automātikas un telemehānikas stacijas

sistēmas, dzelzceļa transporta intervāla regulēšanas sistēmas).

1.45. Ergoterapeita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ergoterapeits.






– ergoterapeits veic darba pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktai kompetencei, izmantojot ergoterapijas tehnoloģijas; patstāvīgi veic

pacientu/klientu ergoterapeitisko izmeklēšanu, nodarbes veikšanas novērtēšanu

un funkcionālo traucējumu noteikšanu, kā arī vides pieejamības un tehnisko

210

palīglīdzekļu nepieciešamības un/vai atbilstības izvērtēšanu; veic konsultatīvo,

profilaktisko darbu sabiedrībā, uzsverot nodarbes nepieciešamību cilvēka dzīvē;

piedalās profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību, vada

citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada multiprofesionālas rehabilitācijas

komandas darbu; ievēro profesionālo ētiku; ir atbildīgs par savas profesionālās

kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu.

Ergoterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai

multiprofesionālas komandas sastāvā ārstniecības iestādēs un sociālo

pakalpojumu sniedzēju institūcijās.



1. Spēja skaidrot teorētiskās koncepcijas, kas veido ergoterapijas pamatus.

2. Spēja skaidrot sakarību starp cilvēka nodarbi, veselību un labklājību.

3. Spēja noteikt cilvēka ķermeņa funkcijas un vides faktorus, kas ietekmē

nodarbes veikšanu.

4. Spēja pielietot ergoterapijas praksei svarīgās bioloģijas, medicīnas,

humanitārās, psiholoģijas, sociālo, tehnisko un nodarbes zinātņu zināšanas kopā

ar teorijām par nodarbi un dalību.

5. Spēja diskutēt par ergoterapiju saistībā ar cilvēka nodarbi.

6. Spēja izmantot nodarbi cilvēka veselības veicināšanai, prevencijai,

profilaksei un ārstēšanai.

7. Spēja izvēlēties un pielietot atbilstošas terapeitiskās pieejas, prakses

modeļus un metodes, lai atrisinātu pacientu/klientu problēmas saistībā ar nodarbi

un veselību.

8. Spēja argumentēti spriest ergoterapijas procesā.

9. Spēja lietot nodarbes analīzi ergoterapijas procesā.

10. Spēja izstrādāt terapijas plānu atbilstoši pacienta/klienta problēmām

un resursiem.

11. Spēja izmantot zinātniskos pierādījumus, lai nodrošinātu terapijas

efektivitāti.

12. Spēja kritiski izvērtēt ergoterapijas pakalpojumu kvalitāti.

211

13. Spēja lietot uz klientu vērstas prakses principus.

14. Spēja sadarboties ar indivīdu, grupu, organizāciju un sabiedrību

ergoterapijas pakalpojumu organizēšanā.

15. Spēja izskaidrot pacientu/klientu tiesības risināt nodarbes problēmas.

16. Spēja izprast un respektēt pacienta/klienta kultūras tradīcijas,

ticējumus un paraţas un to ietekmi uz nodarbi.

17. Spēja organizēt un vadīt pacientu/klientu grupas ar mērķi veicināt to

nodarbes.

18. Spēja dokumentēt terapijas procesu.

19. Spēja ievērot noteiktās procedūras, profesionālos standartus un

normatīvos aktus, kas regulē ergoterapeita darbību.

20. Spēja iesaistīties mūţizglītības procesā, lai uzturētu/uzlabotu

profesionālo kompetenci.

21. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt pacientu/klientu.

22. Spēja sniegt pakalpojumus ergoterapeita kompetences ietvaros.

23. Spēja veikt zinātniskus pētījumus veselības un sociālās aprūpes jomā,

interpretēt un analizēt pētījuma rezultātus.

24. Spēja noteikt un formulēt pētniecības jautājumus saistībā ar nodarbi

un ergoterapiju.

25. Spēja lasīt un kritiski analizēt zinātnisko literatūru.

26. Spēja lietot un kritiski apspriest atbilstošo zinātnisko pētījuma

metodoloģiju.

27. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

28. Spēja attīstīt zināšanas par nodarbi un ergoterapijas praksi.

29. Spēja izplatīt pētījumu rezultātus interesentiem.

212

30. Spēja izpētīt pakalpojumu tirgu un piedalīties ergoterapijas

pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā.

31. Spēja noteikt prioritāti ergoterapijas pakalpojumiem atbilstoši

pacienta/klienta vajadzībām.

32. Spēja nodrošināt ergoterapijas pakalpojumu izmaksu efektivitāti.

33. Spēja informēt par pakalpojumu.

34. Spēja identificēt, apspriest un ietekmēt tos veselības, sociālās aprūpes,

sabiedrības un normatīvo aktu attīstības aspektus lokālajā, nacionālajā,

starptautiskajā līmenī, kas ietekmē ergoterapijas pakalpojumu pieejamību un

nodrošināšanu.




1. Analizēt un sintezēt, lietot zināšanas praksē.

2. Prast plānot un izmantot laiku.

3. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un lietot profesijas

pamatzināšanas.


5. Veikt pētījumus un veidot uz pierādījumiem balstītu ergoterapijas

praksi.

6. Domāt kritiski.

7. Radīt jaunas idejas, būt radošam.

8. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus, paredzēt un novērtēt lēmumu

iespējamo ietekmi uz pacientu/klientu.

9. Strādāt multiprofesionālā komandā un sadarboties ar citiem

speciālistiem.

10. Sazināties un sadarboties ar pacientu/klientu, viņa piederīgajiem un

aprūpētājiem.

213

11. Vērtēt, izprast sabiedrības daudzveidību un multikulturālo kontekstu.

12. Strādāt internacionālā vidē, izprast citas kultūras un paraţas.

13. Strādāt patstāvīgi un izrādīt iniciatīvu, sistemātiski pilnveidot savu

kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

14. Izstrādāt un vadīt projektus, rakstīt zinātniska un metodiska rakstura

darbus rehabilitācijas (ergoterapijas) jomā.

15. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.


darbībā.

17. Informēt sabiedrību par veselīga dzīves veida un rehabilitācijas

pasākumu nozīmi veselības atjaunošanā/uzturēšanā un profilaksē.

18. Veikt komercdarbību.

19. Dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

20. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos normatīvos aktus,

noteiktās procedūras un profesionālos standartus.

21. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.




svešvalodās.





1.1. kultūras vēsture;

1.2. retorika un loģika;

1.3. veselības sporta pamati;

1.4. pedagoģijas vēsture;

214

1.5. aktīvās didaktikas metodes;

1.6. medicīniskā biofizika;

1.7. konfesijas un reliģiskās kustības Latvijā;

1.8. psihoterapijas pamati;

1.9. vispārējā fizikālā medicīna;

1.10. masāţas elementi;

1.11. integratīvā medicīna un psihiskās pašregulācijas iespējas;

1.12. alternatīvās pieejas sociālajā darbā (diakonija un kristīgais sociālais

darbs).



2.1. medicīnas vēsture;

2.2. filozofija;

2.3. socioloģija;

2.4. bioloģija;

2.5. biomehānika;

2.6. bērnu saslimšanas;

2.7. traumatoloģija un ortopēdija;

2.8. iekšķīgās slimības;

2.9. neiroloģiskās slimības;

2.10. psihiskās slimības;

2.11. farmakoloģija;

2.12. neiropsiholoģija ergoterapijā.



3.1. veselības aprūpes un rehabilitācijas pamati;

3.2. vispārējie tiesību pamati un cilvēktiesības;

3.3. ergoterapijas pamati;


3.5. anatomija;

3.6. fizioloģija;

3.7. medicīnas terminoloģija;

3.8. zināšanas par invaliditāti un vides pieejamību;

3.9. funkcionālo spēju ierobeţojumu novērtēšana;

3.10. nodarbe un kultūrvide;

3.11. psiholoģija;

3.12. biometrija;

3.13. novērtēšanas metodoloģija ergoterapijā;

3.14. konceptuālie prakses modeļi ergoterapijā;

3.15. ergoterapija pediatrijā;

3.16. radošās aktivitātes ergoterapijā;

3.17. pirmā/ neatliekamā medicīniskā palīdzība;

215

3.18. ergoterapija pieaugušajiem;

3.19. vispārējā rehabilitācija;

3.20. ergonomija;

3.21. ergoterapija gados veciem cilvēkiem;

3.22. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

3.23. ekonomika un uzņēmējdarbība;

3.24. sociālā un profesionālā rehabilitācija;

3.25. lietišķā etiķete;

3.26. zinātniskā darba metodoloģiskie pamati;

3.27. alternatīvā komunikācija;

3.28. mākslas terapija;

3.29. uzturmācība;

3.30. tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēma;

3.31. plaukstas ortozēšana;








1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – projekta vadītājs.






– projekta vadītājs izstrādā projekta pieteikumu (projekts var būt jebkurā

tautsaimniecības nozarē); organizē un vada projekta komandu; veido projekta

organizāciju un kultūru; nosaka projekta dalībnieku lomas, izvēlas projekta

organizācijas formu, veido projekta komandas dalībnieku komunikācijas

struktūru; plāno projekta posmus; veic projekta strukturizēšanu, projekta darbu,

termiņu, resursu un izmaksu plānošanu, koordinēšanu un kontrollingu; veic

projekta vides analīzi; plāno projekta šķirtnes (robeţstabus) un darba apspriedes;

veic projekta riska analīzi un koordinē daţādu interešu grupu intereses; seko

216

projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic

korekcijas esošajos plānos; sastāda projekta starpatskaites un gala atskaiti; vada

projekta administrāciju un dokumentēšanu.

Projekta vadītājs savu darbību veic atbilstoši projektu vadīšanas jomas

normatīvo aktu prasībām, kā arī starptautiskajiem projektu vadīšanas

standartiem un vadlīnijām.

Projekta vadītājs strādā gan valsts vai pašvaldību iestādēs, gan

uzņēmumos jebkurā tautsaimniecības nozarē.



1. Spēja izprast un analizēt uzņēmumu saimniecisko darbību un piedāvāt

jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Spēja analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas

alternatīvos risinājumus.

3. Spēja veikt projekta alternatīvo risinājumu vērtēšanu pēc daţādiem

kritērijiem.

4. Spēja formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu

uzdevumus.

5. Spēja organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

6. Spēja analizēt uzņēmuma struktūru un pielāgot to projektu un

programmu vadīšanas vajadzībām.

7. Spēja izvēlēties un pielietot projektu vadīšanai nepieciešamās

plānošanas un kontrollinga metodes.

8. Spēja nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un

koordināciju.

9. Spēja izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko

dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

10. Spēja patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

11. Spēja vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un

novērtēt darba rezultātus.


217


14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības

noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.


16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību projektu vadīšanas jomā.



1. Izprast un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas

un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos

risinājumus.

3. Noteikt projekta alternatīvo risinājumu veikšanai nepieciešamo

produkta kvalitāti, laiku un izmaksas.

4. Prognozēt iespējamos ieņēmumus un ieguvumus produkta vai

pakalpojuma lietošanas laikā.

5. Prognozēt produkta uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.

6. Noteikt nākotnē sagaidāmās tīrās naudas plūsmas.

7. Veikt projektu alternatīvo risinājumu izmaksu-ieguvumu analīzi.

8. Izvērtēt projektu alternatīvo risinājumu vērtību analīzi un pamatot

labākā risinājuma izvēli.

9. Formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.

10. Organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

11. Analizēt organizācijas struktūras un pielāgot tās projektu un

programmu vadīšanas vajadzībām.

12. Prast pielietot projektu plānošanas metodes – struktūranalīzes metodi,

tīklplānošanas pamatmetodes (CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas metodes

u.c.

218

13. Prast pielietot projektu kontrollinga metodes – trenda analīzes

metodes, darba apjomu, termiņu un izmaksu integrētās kontrollinga metodes.

14. Nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un

koordināciju.

15. Izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko

dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

16. Pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

17. Vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt

darba rezultātus.

18. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.



svešvalodās.



noteikumus.






1.1. civiltiesības;


1.3. apdrošināšana.



2.1. multiprojektu vadīšana;

2.2. programmu vadīšana;

2.3. projektu portfeļu vadīšana;

2.4. projektorientētā komercdarbība;

219

2.5. profesionālā ētika un biznesa ētika;


2.7. grāmatvedības uzskaite;

2.8. nodokļi;

2.9. audits;




3.1. projektu vadīšanas teorētiskie pamati;

3.2. projektu vadīšanas metodes, tehnikas un instrumenti;

3.3. projektu inicializācija;

3.4. projektu organizācija;

3.5. projektu starts;

3.6. projektu plānošana;

3.7. projektu kontrollings;

3.8. projektu noslēgums;

3.9. projektu kvalitātes vadīšana;

3.10. projektu risku vadīšana;

3.11. projektu personāla vadīšana;

3.12. projektu dokumentācijas vadīšana;

3.13. administratīvās un saimnieciskās tiesības;

3.14. piegāţu un līgumu vadīšana;

3.15. starptautiskie un nacionālie projektu vadīšanas standarti un

vadlīnijas;








1.47. Ekonomista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ekonomists.



220




– ekonomists analizē daţādus ekonomiskos procesus gan atsevišķu

uzņēmumu, gan tautsaimniecības līmenī, t.i., analizē nodarbinātības, darba

raţīguma un samaksas, raţošanas ieņēmumu un izdevumu gūšanas procesus,

naudas apgrozījuma, finanšu aprites procesus, noskaidro faktorus, kas šos

procesus ietekmē; plāno uzņēmuma darbību ar mērķi palielināt tā rezultātu

efektivitāti; meklē risinājumus, kas palīdz novērst riskus, izstrādā budţetu un

seko tā izpildei, izveido rezultātu efektivitātes novērtēšanas sistēmu un kontrolē

normatīvajos aktos minēto procesu reglamentējošo prasību ievērošanu; organizē

un vada plānošanas un analīzes darbu; informē un konsultē par ilgtspējīgas

izaugsmes un saimnieciskās darbības plānošanas jautājumiem, kā arī patstāvīgi

plāno un veic zinātniskās pētniecības darbu ekonomikas jomā un izstrādā

priekšlikumus tā rezultātu ieviešanai.

Ekonomists strādā uzņēmumos (valsts un pašvaldību iestādēs,

komersantos, personālsabiedrības un citās institūcijās) jebkurā tautsaimniecības

nozarē, kā arī nevalstiskajās organizācijās.



1. Spēja analizēt un novērtēt ekonomisko vidi makro un mikro līmenī, tās

attīstības tendences un perspektīvas Latvijā un pasaulē un izstrādāt

priekšlikumus nozaru un tautsaimniecības attīstības politikas pilnveidošanā.

2. Spēja identificēt sociālās un ekonomiskās vides un to procesu izmaiņas

un pieņemt lēmumus par uzņēmuma saimnieciskās darbības mērķu un plānu

maiņas nepieciešamību.

3. Spēja noteikt darbības mērķus un pamatvirzienus uzņēmuma, kā arī

nozares un valsts ilgtspējīgas izaugsmes un attīstības efektivitātes

paaugstināšanas nodrošināšanai.

4. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās ekonomikas jomā.

5. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt ekonomisko procesu prognozes.

6. Spēja pielietot finanšu un statistikas informāciju uzņēmuma

saimnieciskās darbības uzskaitē, plānošanā un analīzē.

7. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt funkcionālos un finanšu budţetus,

mērķtiecīgi analizējot ieņēmumu un izdevumu dinamiku un struktūru.

221

8. Spēja izvēlēties un izmantot uzņēmuma darbības alternatīvus

finansēšanas avotus, izvērtējot resursu piesaistīšanas iespējas, riskus un to

ietekmi uz rezultātu efektivitāti.

9. Spēja analizēt un novērtēt saimnieciskās darbības (pamatdarbības,

investīciju un finanšu) rezultātus un identificēt uzņēmuma saimniecisko darbību


10. Spēja apkopot datus, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas

darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

11. Spēja nodrošināt efektīvu finanšu izlietošanu, analizējot, plānojot un

koriģējot naudas plūsmu.

12. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma vadībai par plāna izpildes

gaitu lēmumu pieņemšanai saimnieciskās darbības attīstībai.

13. Spēja izstrādāt un pielietot uzņēmumu saimnieciskās darbības

efektivitātes rādītāju sistēmu.

14. Spēja izstrādāt un kontrolēt saimnieciskās darbības efektivitātes

palielināšanas plānu.

15. Spēja izvērtēt un izmantot normatīvajos aktos noteiktos (t.sk.

nodokļu) atvieglojumus darbības efektivitātes paaugstināšanai.

16. Spēja izstrādāt investīciju, jauno produktu ieviešanas un jauno tirgu

apgūšanas projektus, tos vadīt.

17. Spēja pielietot ilgtermiņa ieguldījumu projektu efektivitātes

novērtēšanas metodes, noteikt to ienesīgumu un riskus, sagatavot informāciju

lēmumu pieņemšanai par investīcijām.

18. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus darba efektivitātes

paaugstināšanā, nodrošināt to īstenošanu, uzraudzību un kontroli.

19. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus resursu (cilvēkresursu,

finanšu, materiālu u.c. resursu) pārvaldībā, veikt to īstenošanu, uzraudzību un

kontroli.

20. Spēja kontrolēt uzņēmuma aktīvu vērtību, izmantot uzskaites

datubāzes informāciju operatīvai kontrolei.

222

21. Spēja analizēt nodarbinātību, darba raţīgumu un darbaspēka izmaksas

makro un mikro līmenī.

22. Spēja interpretēt un izmantot darbības plānošanai pamatdarbības,

finanšu un investīciju darbības analīzes rezultātus.

23. Spēja noteikt finanšu vadības pasākumus mērķu sasniegšanai.

24. Spēja novērtēt saimnieciskās darbības un finanšu riskus un sastādīt to

novēršanas plānu.





28. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību ekonomikas nozarē un

prezentēt iegūtos rezultātus.



1. Izmantot ekonomikas teorijas atzinumus konkrētu faktu vērtēšanā un

analīzē.

2. Plānot un analizēt ekonomiskās aktivitātes produktu, finanšu un darba

tirgos.

3. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz sociāli

ekonomisko vidi.

4. Izprast likumdošanas procesu un tā ietekmi uz uzņēmumu un

ekonomiku kopumā.

5. Izvērtēt sabiedriskajā apspriešanā izvirzīto normatīvo aktu projektus

ekonomikas jomā un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai.

6. Izvērtēt un salīdzināt saimnieciskās darbības alternatīvas, novērtēt to

iespējamās sekas.

7. Noteikt uzņēmuma mērķus.

223

8. Novērtēt makroekonomisko situāciju un plānot uzņēmuma

saimniecisko darbību atbilstoši mainīgiem apstākļiem.

9. Izprast saimnieciskās darbības ietekmi uz sociālekonomisko un

ekoloģisko vidi īsā un ilgā laika posmā.

10. Veikt saimnieciskās darbības plānošanu un finanšu vadību.

11. Prognozēt uzņēmuma saimniecisko darbību un to ietekmējošos

faktorus.

12. Noteikt finanšu piesaistīšanas un izvietošanas veidus atbilstoši

saimnieciskās darbības mērķiem.

13. Izprast un analizēt uzņēmuma pamatdarbības, finanšu un investīciju

darbības kopsakarības un rezultātus.

14. Izstrādāt uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes

palielināšanas pasākumus.

15. Vērtēt investīciju projektu efektivitāti.

16. Pārzināt un pielietot risku identificēšanas, novērtēšanas un novēršanas

metodes.

17. Izstrādāt saimnieciskās darbības un finanšu risku samazināšanas

plānu.

18. Pārzināt un pielietot aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

19. Lietot finanšu un statistikas informāciju.

20. Pārzināt saimnieciskās darbības uzskaiti un kontroli.

21. Pārzināt funkcionālo un finanšu budţetu un finanšu pārskatu

sastādīšanas metodes.

22. Pārzināt banku un finanšu sektora darbību un nodokļu sistēmu.

23. Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

24. Pārzināt un lietot uz argumentiem balstītas lēmumu pieņemšanas

metodes.

224

25. Lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

26. Strukturēt, analizēt un izmantot iegūto saimnieciskās darbības

informāciju.

27. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

28. Izstrādāt ar saimniecisko darbību saistītus projektus un piedalīties to

vadīšanā.

29. Plānot, koordinēt un vadīt darba grupu, kā arī darboties tajā.

30. Formulēt problēmas, dot uzdevuma nostādni.

31. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un pētījumu rezultātus ieviest

praksē.

32. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem

jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.




svešvalodās.

36. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.



noteikumus.





1.1. ekonomikas teorijas;

1.2. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē;

1.3. saimnieciskās tiesības.

225



2.1. nodokļu politika;

2.2. starptautiskās ekonomiskās attiecības;

2.3. lietišķā komunikācija;

2.4. statistika;

2.5. socioloģija;

2.6. nozares tehnoloģijas;

2.7. vides ekonomika;






3.3. komercdarbības ekonomika;

3.4. ekonomiskā analīze un plānošana;

3.5. ekonomiskā prognozēšana;


3.7. finanšu vadība un analīze;

3.8. tirgzinības;

3.9. kvalitātes vadība;

3.10. projektu izstrāde, vadīšana un īstenošana;




3.14. pētnieciskā darba metodoloģija;






1.48. Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – Valsts robeţsardzes vecākais virsnieks.



226




– Valsts robeţsardzes vecākais virsnieks pilda dienesta pienākumus Valsts

robeţsardzē, organizē robeţpārbaudes, robeţuzraudzību, imigrācijas kontroles,

patvēruma un izraidīšanas procedūras, operatīvo darbību un izmeklēšanu

pirmstiesas procesā, kā arī vada struktūrvienību un nodrošina tās finanšu un

saimniecisko darbību.

Valsts robeţsardzes vecākais virsnieks Valsts robeţsardzē var tikt iecelts

amatā, kas atbilst Valsts robeţsardzes jaunākā virsnieka profesijas standartam.



1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robeţas un nelegālās migrācijas jomā,

kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi,

analīzi un apmaiņu.

2. Spēja nodrošināt kvalitatīvu riska analīzes veikšanu par iespējamajiem

apdraudējumiem un tās rezultātu izmantošanu robeţpārbaudēs, robeţuzraudzībā,

imigrācijas kontrolē, kā arī veicot citus Valsts robeţsardzes uzdevumus.

3. Spēja precīzi noteikt robeţpārbaudes, robeţuzraudzības un imigrācijas

kontroles uzdevumus atbilstoši prioritātēm.

4. Spēja noteikt optimālus resursus robeţpārbaudes, robeţuzraudzības,

imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei, kā arī operatīvajai darbībai un

izmeklēšanai pirmstiesas procesā.

5. Spēja nodrošināt robeţpārbaudes, robeţuzraudzības, imigrācijas

kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūru, patvēruma

meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas, operatīvās darbības pasākumu,

izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi.

6. Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti robeţpārbaudes,

robeţuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas

procedūrās, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu

uzdevumu izpildē, izdodot administratīvos aktus, pieņemot procesuālus

lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus.

7. Spēja nodrošināt robeţpārbauţu, robeţuzraudzības, imigrācijas

kontroles, operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā rezultātu

227

kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu

noteikšanai.

8. Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību

institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām

personām drošības un tiesiskuma jomā.

9. Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un

analīzi, ievērojot datu aizsardzību.

10. Spēja nodrošināt struktūrvienību efektīvu vadīšanu, plānojot,

organizējot un koordinējot padotā personāla darbību noteikto uzdevumu

precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

11. Spēja nodrošināt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo

sagatavošanu, nosakot mācību vajadzības un organizējot kvalifikācijas

paaugstināšanu.

12. Spēja objektīvi novērtēt padotā personāla darbību un tās rezultātus.

13. Spēja nodrošināt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības

normu un ārējā izskata prasību ievērošanu.

14. Spēja vadīt finanšu un saimniecisko darbību, nodrošinot resursu

racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

15. Spēja nodrošināt kvalitatīvu struktūrvienības darbību reglamentējošo

normatīvo aktu un pārvaldes dokumentu izstrādi.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības prasību izpildi.

17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbību ārkārtējās situācijās,

izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā atbilstoši Valsts

robeţsardzes kompetencei.

18. Spēja nodrošināt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts

robeţsardzes kompetencei, nepieļaujot preču un priekšmetu nelikumīgu

pārvietošanu pāri valsts robeţai.

19. Spēja nodrošināt radiometriskās kontroles pasākumus, izmantojot

radiometriskās kontroles iekārtas.

20. Spēja nodrošināt civilās aizsardzības pasākumus sadarbībā ar

kompetentām institūcijām.

228

21. Spēja nodrošināt vides aizsardzības pasākumus sadarbībā ar

kompetentām institūcijām.

22. Spēja nodrošināt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus

sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

23. Spēja nodrošināt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus,

kontrolējot tiesību normu ievērošanu un īstenojot preventīvos pasākumus, tai

skaitā sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

24. Spēja pildīt dienesta pienākumus starptautiskajos pasākumos drošības

un tiesiskuma jomā, sadarbojoties ar kompetentām ārvalstu institūcijām.




1. Noteikt prioritātes robeţpārbaudei, robeţuzraudzībai, imigrācijas

kontrolei.

2. Izstrādāt un dot robeţpārbaudes, robeţuzraudzības, imigrācijas

kontroles uzdevumus un kontrolēt to izpildi.

3. Noteikt resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, plānot optimālus

resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

4. Organizēt un kontrolēt normatīvo aktu piemērošanu robeţpārbaudes,

robeţuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas

procedūras, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu

uzdevumu izpildē.

5. Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar robeţpārbaudi, robeţuzraudzību,

imigrācijas kontroli, patvēruma un izraidīšanas procedūru un operatīvās darbības

un izmeklēšanas pirmstiesas procesu saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un

izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā.

6. Analizēt struktūrvienības darbības statistikas datus, rezultatīvos un

kvalitatīvos rādītājus.

7. Izdarīt secinājumus un izmantot tos robeţpārbaudes, robeţuzraudzības,

imigrācijas kontroles uzdevumu noteikšanai, operatīvajā darbībā un izmeklēšanā

pirmstiesas procesā.

229

8. Vadīt un kontrolēt piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūras.

9. Vadīt un kontrolēt patvēruma procedūras bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanai.

10. Vadīt un kontrolēt patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku

pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

11. Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu.

12. Organizēt lietvedību operatīvās uzskaites lietās.

13. Vadīt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā, sevišķā

veidā veicamos pasākumus.

14. Organizēt personu iesaistīšanu slepenā sadarbībā.

15. Nodrošināt procesuālo darbību tiesisku izpildi.

16. Vadīt un kontrolēt izmeklēšanu pirmstiesas procesā.

17. Organizēt administratīvo aktu izstrādi un izdot administratīvos aktus

savas kompetences ietvaros.

18. Izvērtēt normatīvajos aktos ietverto regulējumu un sniegt

priekšlikumus vadībai par nepieciešamajiem grozījumiem tajos.

19. Organizēt struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu

izstrādi.

20. Organizēt un kontrolēt dokumentu izstrādi un noformēšanu atbilstoši

normatīvo aktu prasībām.

21. Organizēt un kontrolēt informācijas sistēmu lietošanu.

22. Organizēt un kontrolēt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

23. Organizēt sadarbības līgumu un starpresoru vienošanās projektu

izstrādi, izvērtēšanu un kontrolēt to izpildi.

24. Organizēt un kontrolēt darba aizsardzības un ugunsdrošības

noteikumu ievērošanu.

230

25. Organizēt, veikt un kontrolēt vides aizsardzības pasākumus atbilstoši

Valsts robeţsardzes kompetencei.

26. Organizēt un kontrolēt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts

robeţsardzes kompetencei.

27. Organizēt un vadīt personāla darbību civilās aizsardzības pasākumos,

ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā.

28. Organizēt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus.

29. Organizēt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus.

30. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus.

31. Organizēt un veikt sadarbību ar valsts institūcijām, ārvalstu

kompetentām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām.

32. Organizēt un veikt radiometrisko kontroli.

33. Pildīt dienesta pienākumus starptautisko pasākumu ietvaros.

34. Organizēt nekustamā īpašuma un inţeniertehnisko būvju racionālu

ekspluatāciju, kā arī transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu,

inţeniertehnisko līdzekļu, bruņojuma un citu materiālo vērtību izmantošanu,

uzturēšanu, uzskaiti, glabāšanu un norakstīšanu, to faktiskā stāvokļa novērtēšanu

un kontroli.

35. Plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību, kā arī organizēt

darbu komandā.

36. Plānot un nodrošināt struktūrvienības finansiāli saimniecisko darbību.

37. Organizēt, vadīt un kontrolēt iepirkuma procedūras.

38. Kontrolēt līgumsaistību izpildi.

39. Nodrošināt personāla plānošanas, atlases un karjeras veidošanas

procesu.

40. Motivēt padoto personālu un panākt noteiktu uzdevumu izpildi.

41. Organizēt un kontrolēt padotā personāla dienesta pienākumu izpildi.

231

42. Noteikt, plānot un organizēt mācības padotajam personālam.

43. Raksturot padoto personālu, novērtēt tā darbības rezultātus un pielietot

padotā personāla personīgās īpašības un profesionālo kompetenci uzdevumu

izpildē.

44. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu struktūrvienībās.

45. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā

izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

46. Komunicēt, publiski uzstāties, paust un aizstāvēt savu viedokli.




svešvalodās.

50. Lietot dienesta šaujamieročus.

51. Vadīt transportlīdzekli.






1.1. Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana;

1.2. Eiropas Savienības tiesību pamati;

1.3. valsts militārās aizsardzības stratēģija;

1.4. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas attīstības

tendences;

1.5. kvalitātes vadības sistēma;

1.6. stratēģiskā vadība;

1.7. pārmaiņu vadība;

1.8. politoloģija;

1.9. filozofija;

1.10. juridiskā psiholoģija;

1.11. pedagoģijas pamati;

1.12. socioloģija;

232

1.13. cilvēku meklēšana un glābšana;

1.14. finanšu grāmatvedības pamati;

1.15. tirgzinības pamati.




2.2. vadības psiholoģija;




2.6. starptautiskie līgumi un vienošanās;

2.7. starptautiskā komunikācija;

2.8. starpkultūru komunikācija;

2.9. kompetento dienestu funkcijas un uzdevumi;

2.10. operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā

organizācija;

2.11. kriminālistika;


2.13. normatīvo aktu izstrādes kārtība;

2.14. normatīvie akti un vienošanās institūciju sadarbības jomā;

2.15. saistību tiesības;

2.16. normatīvie akti radiometriskās kontroles jomā;

2.17. normatīvie akti iepirkuma procedūras jomā;

2.18. normatīvie akti muitas kontroles jomā;

2.19. datu aizsardzības tiesiskais regulējums;

2.20. Valsts robeţsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums,

izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi;

2.21. normatīvie akti nekustamā īpašuma un inţeniertehnisko būvju

izmantošanas un uzturēšanas jomā;

2.22. radiometriskās kontroles iekārtu tehniskais raksturojums un

ekspluatācijas noteikumi;

2.23. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu,

inţeniertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību uzskaites,

glabāšanas un norakstīšanas jomā;

2.24. civilās aizsardzības pamati;



2.27. konfliktoloģija;

2.28. loģistika;

2.29. didaktika;


2.31. loģika;

2.32. lietišķā etiķete;

233






3.3. administratīvā procesa tiesības;


3.5. kriminālprocesa tiesības;

3.6. robeţuzraudzības organizācija;

3.7. robeţpārbauţu organizācija;

3.8. struktūrvienību, kuras veic imigrācijas kontroli, darbības

organizācija;

3.9. normatīvie akti robeţuzraudzības jomā;

3.10. normatīvie akti robeţpārbaudes jomā;

3.11. normatīvie akti imigrācijas un patvēruma jomā;

3.12. normatīvie akti patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku

izmitināšanas jomā;

3.13. operatīvās darbības tiesiskais regulējums;

3.14. darba ar valsts noslēpumu tiesiskais regulējums;

3.15. riska analīze;

3.16. informācijas apstrādes metodika;

3.17. lēmumu pieņemšana;

3.18. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika;

3.19. normatīvie akti piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūru

jomā;

3.20. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;

3.21. darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti;

3.22. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu,

inţeniertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību izmantošanas

un uzturēšanas jomā;

3.23. tehnisko līdzekļu, inţeniertehniskā aprīkojuma un bruņojuma

tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;

3.24. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.25. organizāciju vadība;


3.27. laika pārvaldība;

3.28. personāla atlase;

3.29. plānošana;

3.30. datorzinības un datoru lietojumprogrammas;

3.31. sabiedriskā drošība un kārtība;

3.32. rīcība ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā

apdraudējuma gadījumā;

3.33. militārās sagatavošanas pamati;

234


3.35. ugunsdrošība;


3.37. dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība;

3.38. retorika;





3.44. komunikācija, publiskā uzstāšanās;

3.45. lietišķā saskarsme;


3.47. saskarsmes kultūra.

1.49. Uzņēmuma vadītāja /vadītāja vietnieka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

1120 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /ĢENERĀLDIREKTORS

/PĀRVALDNIEKS /PREZIDENTS /VICEPREZIDENTS

/IZPILDDIREKTORS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS /PRIEKŠNIEKS

/ĢENERĀLSEKRETĀRS,

1120 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

/ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS /PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS

/PREZIDENTA VIETNIEKS /VICEPREZIDENTA VIETNIEKS

/IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS/PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS /RĪKOTĀJDIREKTORS,

1120 10 Valdes VADĪTĀJS /PRIEKŠSĒDĒTĀJS,

1120 11 Valdes VADĪTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠSĒDĒTĀJA

VIETNIEKS,

1211 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS

(komercpakalpojumos),

1211 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS

/IZPILDDIREKTORS (komercpakalpojumos),

1219 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (komunālajos

pakalpojumos),


/IZPILDDIREKTORS (komunālajos pakalpojumos),

1311 03 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (meţsaimniecībā),

1311 04 Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS

(meţsaimniecībā),

235

1311 05 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (medību saimniecībā),


(medību saimniecībā),

1312 01 Saimniecības VADĪTĀJS /DIREKTORS (zivsaimniecībā),


(zivsaimniecībā),

1321 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (apstrādes rūpniecībā),

1321 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (apstrādes

rūpniecībā),

1322 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (ieguves rūpniecībā),

1322 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (ieguves

rūpniecībā),

1323 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (būvniecībā),

1323 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (būvniecībā),

1324 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (transportā),

1324 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (transportā),

1324 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (sakaros),

1324 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (sakaros),

1324 05 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (noliktavās),

1324 06 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (noliktavās),

1330 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju jomā),

1330 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju jomā),

1341 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (bērnu sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā),


/IZPILDDIREKTORS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā),

1342 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (veselības aprūpes

jomā),

1342 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (veselības

aprūpes jomā),

1343 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas jomā),


/IZPILDDIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas

jomā),

1344 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (sociālās labklājības jomā),


/IZPILDDIREKTORS (sociālās labklājības jomā),

1345 01 REKTORS,

1345 02 PROREKTORS,

1345 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (izglītības jomā),

236


/IZPILDDIREKTORS (izglītības jomā),

1345 08 Skolas DIREKTORS /PRIEKŠNIEKS,

1345 09 Skolas DIREKTORA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS,

1345 10 Koledţas DIREKTORS,

1345 11 Koledţas DIREKTORA VIETNIEKS,

1345 15 Mācību centra VADĪTĀJS /PRIEKŠNIEKS,

1345 16 Mācību centra VADĪTĀJA VIETNIEKS /PRIEKŠNIEKA

VIETNIEKS,

1346 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (finanšu un

apdrošināšanas jomā),

1346 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (finanšu un

apdrošināšanas jomā),

1411 01 Viesnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1411 02 Viesnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1411 03 Nometnes VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1411 04 Nometnes VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1411 05 Pansijas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1411 06 Pansijas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1412 01 Restorāna VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1412 02 Restorāna VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1412 03 Kafejnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1412 04 Kafejnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1412 05 Ēdnīcas VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS,

1412 06 Ēdnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

1420 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS (mazumtirdzniecībā),

1420 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS

(mazumtirdzniecībā),

1420 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS (vairumtirdzniecībā),

1420 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS

(vairumtirdzniecībā),

1431 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā),

1431 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā),

1431 03 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (sporta jomā),

1431 04 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (sporta jomā),

1431 05 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (tūrisma jomā),

1431 06 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (tūrisma jomā),

1431 08 Tūrisma un atpūtas organizācijas VADĪTĀJS,

1439 01 VADĪTĀJS /DIREKTORS /PĀRVALDNIEKS (individuālo

pakalpojumu jomā),

1439 02 VADĪTĀJA VIETNIEKS /IZPILDDIREKTORS (individuālo

pakalpojumu jomā) –

(turpmāk kopā – uzņēmuma vadītājs /vadītāja vietnieks).

237





– uzņēmuma vadītājs plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu atbilstoši

uzņēmuma stratēģijai, misijai un mērķiem īpašnieku un sabiedrības interesēs,

kontrolē darbu izpildi, motivē darbiniekus un nodrošina komunikāciju ar

ieinteresētajām pusēm; pārzina un kontrolē uzņēmuma darbības funkcionālās

jomas: tirgzinības, raţošanas un pakalpojumu organizēšanu, personāla vadīšanu,

finanses, vadības informācijas sistēmas, loģistiku u.c. Uzņēmuma vadītāja

vietnieks plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu vienā vai vairākās

uzņēmuma darbības jomās un aizvieto uzņēmuma vadītāju tā prombūtnes laikā.

Uzņēmuma vadītājs /vadītāja vietnieks strādā komercsabiedrībās jebkurā

tautsaimniecības nozarē, kā arī iestādēs un organizācijās, kuras atbilstoši

komerclikumam nav uzskatāmas par komercsabiedrībām, bet savu darbību veic

saskaņā ar komercdarbības principiem.



1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes

uzņēmuma un tā struktūrvienību efektīvā vadīšanā.

2. Spēja izstrādāt uzņēmuma darbības stratēģiju, misiju un mērķus valsts,

īpašnieku un sabiedrības interesēs.

3. Spēja plānot un prognozēt uzņēmuma efektīvu darbību atbilstoši

noteiktajiem mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

4. Spēja organizēt uzņēmuma racionālu darbību atbilstoši noteiktajiem

mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

5. Spēja vadīt nacionālu un internacionālu – multikulturālu darbinieku

kolektīvu.

6. Spēja strādāt individuāli un grupā, izmantojot savas zināšanas un līdera

prasmes, spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem.

7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem,

organizācijām, iestādēm, ieskaitot pašvaldības un valsts institūcijas.

238

8. Spēja sadarboties ar citiem uzņēmumiem, īpašniekiem un citām

ieinteresēto personu grupām uzņēmuma mērķu sasniegšanai.


10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību vadībzinību jomā.


12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu

prasību ievērošanu uzņēmumā.

13. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu

uzņēmumā.

14. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu

uzņēmumā.



1. Izprast aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un principus.

2. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

3. Analizēt ekonomiskajā vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus

atbilstoši situācijas izmaiņām.

4. Analizēt uzņēmuma darbību, identificēt problēmas un izstrādāt to

risinājumus.

5. Analizēt, sistematizēt, sintezēt un integrēt uzņēmuma darbībai

nepieciešamo informāciju.

6. Izmantot ekonomiski matemātiskās metodes vadīšanas procesā.

7. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas

tehnoloģijas.

8. Organizēt un vadīt personāla darbu, prast risināt konflikta situācijas.

9. Vadīt komandas/grupas darbu.

10. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

239

11. Izvēlēties, novērtēt un motivēt personālu.

12. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma darba,

raţošanas un vadīšanas organizācijā.

13. Formulēt uzņēmuma mērķus, sastādīt attīstības stratēģisko plānu un

novērtēt tā izpildi.

14. Izprast tirgvedības principus un tās lomu uzņēmuma stratēģiskajā

attīstībā.

15. Izprast raţošanas un pakalpojumu organizēšanas principus un

paņēmienus.

16. Izprast uzņēmuma finanšu un tehnoloģiskās darbības rādītājus, un

pieņemt lēmumus, lai veicinātu uzņēmuma darbības optimizāciju un pelnītspējas

uzlabošanu.

17. Analizēt, novērtēt un plānot uzņēmuma finanses.

18. Izmantot jaunākās darba organizācijas formas un vadības informācijas

sistēmas uzņēmuma vadīšanas procesa nodrošināšanā.

19. Izprast īpašnieku un citu ieinteresēto pušu intereses un integrēt tās

uzņēmuma attīstības stratēģiskajā plānā.

20. Komunicēt un sadarboties ar personālu, partneriem, īpašniekiem,

masu saziņas līdzekļiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām.

21. Orientēties uzņēmumu darbību reglamentējošajos dokumentos un

normatīvajos aktos.




25. Ievērot normatīvos aktus un ētikas normas.



240


svešvalodās.


noteikumus.






1.1. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē;

1.2. globalizācijas loma ekonomisko procesu attīstībā.




2.2. ekonomiski matemātiskās metodes;

2.3. starptautiskā komercdarbības vide;

2.4. uzņēmuma darbības ilgtspējīgas attīstības plānošana;

2.5. korporatīvā sociālā atbildība;

2.6. inovāciju vadīšana;

2.7. sociālais dialogs;

2.8. loģistika;




3.1. stratēģiskā vadīšana;

3.2. personāla vadīšana;

3.3. vadības psiholoģija;


3.5. finanšu un vadības grāmatvedība;

3.6. finanšu vadīšana;

3.7. vadības informācijas sistēmas;


3.9. tirgzinības;


3.11. komercdarbības normatīvie akti;



241



3.16. ētika;



1.50. Sistēmu vadības inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sistēmu vadības inţenieris.






– sistēmu vadības inţenieris, saskaņojot savu darbību ar uzņēmuma

vadītāju un sadarbojoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, veic pienākumus,

kas ir saistīti ar kompleksu uzņēmuma sistēmu (sistēma ir daţādu elementu

kopums, kas kopā dod rezultātus, kuri nav iegūstami izmantojot katru sistēmas

elementu atsevišķi; sistēmas elementi, vai to daļas var ietvert cilvēkus,

aparatūru, programmatūru, iekārtas, telpas, reglamentējošās vadlīnijas un

dokumentus, kā arī citus objektus, kas nepieciešami sistēmas līmenī rezultātu

iegūšanai; rezultāti ietver sistēmas līmeņa kvalitāti, īpašumu, raksturlielumus,

funkcijas, darbības un veiktspēju; sistēmas pievienotā vērtība primāri ir

nodrošināta ar sistēmas sastāvdaļu mijiedarbību un to, kā daļas savstarpēji ir

saistītas, neatkarīgi no katras sistēmas neatkarīgās sastāvdaļas ieguldījuma) vai

zinātņietilpīgu produktu (turpmāk – sistēma, produkts) izveidi, uzturēšanu un

pilnveidošanu: plāno, koordinē un vada uzņēmuma sistēmu izstrādāšanu,

testēšanu, ekspluatēšanu un utilizāciju; plāno, koordinē un vada sistēmu

inţenierijas ikdienas darbu; veic sistēmu modelēšanu un analīzi; veic sistēmu

ekonomiskos aprēķinus, izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksu analīzi;

kontrolē padotās struktūrvienības izdevumus un resursu racionālu izmantošanu;

vada inţeniertehnisko risinājumu izstrādāšanu un nodrošina struktūrvienības

darījumu un vadības procedūras; pārvalda struktūrvienības personāla resursus;

pārstāv struktūrvienību vai uzņēmumu; veic citus uzdevumus, kas ir saistīti ar

uzņēmuma sistēmu inţenierijas procesu nodrošināšanu un vadīšanu.

Sistēmu vadības inţenieris strādā uzņēmumā, kas darbojas raţošanas vai

inţeniertehniskā jomā.

242



1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to

mijiedarbību.

2. Spēja definēt sistēmu izstrādāšanai nepieciešamos parametrus.

3. Spēja noteikt sistēmas funkcijas un tās sadalīt (dekompozīcija), lai

izstrādātu sistēmu un noteikt sistēmas izstrādāšanu ietekmējošos faktorus un

riskus.

4. Spēja izstrādāt sistēmu un vadīt sistēmas izstrādāšanu atbilstoši

definētajiem kritērijiem.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo


6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos

standartus un nodrošināt to izpildi.

7. Spēja izprast sistēmu izstrādāšanas, testēšanas, auditēšanas, uzturēšanas

budţeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu

izstrādāšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt nepieciešamā personāla kompetences, pienākumu un

pilnvaru sadalījumu sistēmu izstrādāšanai, testēšanai, ieviešanai, uzturēšanai un

pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot sareţģītu sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja vadīt sistēmu izstrādāšanas struktūrvienības darbu, darba grupas

un panākt vienošanos.

12. Spēja izprast sistēmas izstrādāšanas ekonomiskos kritērijus,

uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus, izprast un virzīt

informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.


243

15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sistēmu vadības un

pilnveides jomās un interpretēt un analizēt to rezultātus.




aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.



1. Izprast sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanu un uz tiem

attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Noteikt sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas iespējas un

nepieciešamību atbilstoši definētajam uzdevumam.

3. Izmantot zināšanas sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas vadībā.

4. Ieviest mūsdienīgas metodes sistēmu, procesu un produktu

izstrādāšanas vadībā.

5. Izstrādāt priekšlikumus un metodes sistēmu, procesu un produktu

pilnveidei.

6. Izmantot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas

metodes.

7. Analizēt sistēmas izmaksas un ekonomiskos rādītājus.

8. Izprast ar sistēmu, procesu un produktu izstrādi un ekspluatāciju

saistītos riskus.

9. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties

uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

10. Apkopot pētījumu rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot

pārskatus un publikācijas, kā arī prezentēt tos.

11. Izmantot mūsdienīgas darba organizācijas formas un informācijas

tehnoloģijas.

244

12. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem,


nevalstiskām organizācijām.

13. Rīkoties atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ētikas

normām.

14. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas

izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

15. Organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.


17. Prast strādāt komandā un grupā.




svešvalodās.



noteikumus.






1.2. tiesību pamati, darba tiesības;

1.3. dokumentu pārvaldība;


1.5. biznesa ētika;


1.7. tirgzinības;

1.8. socioloģija un saskarsmes psiholoģija.



245

2.1. vispārējā kvalitātes vadība;

2.2. tehnisko, ekonomisko un citu risku analīze;

2.3. modelēšana;

2.4. radošuma metodes un tehnikas;


2.6. komandas veidošana un vadīšana;

2.7. sistēmu funkcionālanalīze;

2.8. sistēmu un funkciju savstarpējā integrēšana;




3.1. sistēmu inţenierijas pamatprincipi;

3.2. sistēmu izstrādāšana un projektēšana;

3.3. sistēmu integrēšana un testēšana;


3.5. stratēģijas un pārmaiņu vadīšana;

3.6. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes;

3.7. inţenierekonomika un izmaksu analīze;

3.8. iekārtu noderīguma, izturības un remonta analīze;

3.9. tehnoloģiju plānošana;








1.51. Attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – attīstības plānošanas inţenieris.






246

– attīstības plānošanas inţenieris veic darbus, kas saistīti ar teritorijas

attīstības ekonomiskiem un inţeniertehniskiem aspektiem; savas kompetences

ietvaros piedalās teritorijas attīstības plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un

novērtēšanā, pašvaldību budţetu veidošanā; veic nepieciešamos ekonomiskos un

finanšu aprēķinus; izvērtē teritoriju inţeniertehniskās infrastruktūras plānošanas

un ekspluatācijas problēmas; analizē sociāli ekonomiskās vides likumsakarības

un urbanizācijas procesa ietekmi uz vietu attīstību, kā arī veicina zaļās

ekonomikas politikas īstenošanu.

Attīstības plānošanas inţenieris strādā valsts, pašvaldību un starptautiskās

institūcijās, komercsabiedrībās un nevalstiskajās organizācijās, kuru darbību

joma saistīta ar teritoriju attīstības ekonomiskiem un inţeniertehniskiem

aspektiem.



1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas

Republikas teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un

Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja plānot, organizēt, uzraudzīt un novērtēt teritoriju attīstības

procesus no to attīstības ekonomiskiem un inţeniertehniskiem aspektiem.

3. Spēja veikt ekonomiskos aprēķinus, kas saistīti ar pilsētu, novadu un

reģionu ilgtspējīgu attīstību.

4. Spēja izprast teritoriju inţeniertehniskās infrastruktūras ekspluatācijas

problēmas un piedalīties tās attīstības plānošanā un realizēšanā.

5. Spēja izprast zaļās ekonomikas politiku ilgtspējīgā attīstībā.

6. Spēja piedalīties budţeta veidošanas procesā vietējā un reģionālā līmenī

no teritoriju attīstības ekonomiskiem un inţeniertehniskiem aspektiem.

7. Spēja izmantot teritorijas attīstības plānošanas specializētās

programmatūras, tostarp ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS)

datorprogrammas.

8. Spēja kompetences ietvaros sagatavot un īstenot vietējos un

starptautiskos projektus.


247

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību teritoriju attīstības jomā

savas kompetences ietvaros.






1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas

Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Pārzināt teritoriju attīstības plānošanas organizācijas principus un

attīstības novērtēšanas kritērijus un metodes.

3. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras

un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās

likumsakarības.

4. Izprast teritorijas plānošanas principus saistībā ar

pilsētbūvnieciskajiem, inţeniertehniskajiem, sociāli ekonomiskiem un

arhitektoniski telpiskiem aspektiem.

5. Prast izmantot kartogrāfisko un topogrāfisko materiālu teritorijas

plānošanas kontekstā un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēt izmantot sistēmiskās domāšanas pamatprincipus un uztvert

teritoriju (t.sk. pilsētvidi) kā dinamisku sistēmu, analizēt procesus un to ietekmi

uz ilgtspējīgu attīstību.

7. Spēt veikt ekonomiskos un finanšu aprēķinus, izprast un izvērtēt

pašvaldību un uzņēmumu budţetu veidošanas procesu.

8. Izprast teritoriju pārvaldības sistēmu, pašvaldību nozīmi un to

funkcijas.

9. Pārzināt ar zemes pārvaldību saistītos procesus un organizatoriskās

struktūras.

10. Izprast teritoriju ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu plānošanas

pamatprincipus, kā arī saistību starp teritorijas enerģijas patēriņu un

energoapgādes sistēmu radīto ietekmi uz vidi.

248

11. Izprast atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un ar tiem saistīto

procesu ietekmi uz vidi.

12. Pārzināt pilsētu un teritoriju inţeniertehniskās infrastruktūras

plānošanas un ekspluatācijas jautājumus, transporta plūsmu plānošanas

principus.

13. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

principus.

14. Spēt orientēties arhitektūras un inţenierzinātnes vēstures jautājumos,

kā arī saprast kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

15. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

16. Savas kompetences ietvaros prast vadīt projektus un strādāt ar

projektu dokumentāciju, sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

17. Spēt novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz novadu, pilsētu

un reģionu attīstību.

18. Izprast kvalitātes vadības sistēmas darbības principus.

19. Radoši sadarboties ar klientiem, komersantiem un speciālistiem, kā arī

veicināt sabiedrības iesaisti reģiona attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.

20. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi, kā arī iesaistīties mūţizglītības

procesā.

21. Pārzināt zinātniskās izpētes metodikas pamatprincipus.

22. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

23. Nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības

prasību ievērošanu.

24. Lietot attīstības plānošanas profesionālos terminus valsts valodā un

vismaz divās svešvalodās.



249






1.1. ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas likumsakarības;

1.2. arhitektūras un pilsētplānošanas attīstības tendences;

1.3. arhitektūras, mākslas un inţenierzinātnes vēsture.



2.1. matemātika;



2.4. socioloģija;

2.5. saimnieciskās tiesības;

2.6. vadīšanas teorija;

2.7. Eiropas Savienības ekonomiskā un reģionālā politika;

2.8. pilsētu un reģionu sociāli ekonomiskās problēmas;

2.9. ģeomātikas pamati;

2.10. teritorijas attīstības plānošanas pamati;

2.11. pilsētplānošanas pamati;

2.12. pilsētu un teritoriju sociālās infrastruktūras plānošana;

2.13. pašvaldību teritoriju zemes izmantošana un organizācija;

2.14. teritoriju ilgtspējīga energoapgāde;

2.15. vides aizsardzība un reciklizācijas procesi;

2.16. nekustamā īpašuma tirgus funkcionēšana;

2.17. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana;

2.18. publiskās investīcijas reģionālajā attīstībā;


2.20. teritorijas attīstības plānošana un sistēmiskā izpratne;




3.1. datorzinības teritorijas attīstības plānošanā un ĢIS datorprogrammas;

3.2. sociāli ekonomiskā prognozēšana;

3.3. ekonomiskā statistika;

3.4. ekonomisko pētījumu metodoloģija;

3.5. reģionālās attīstības prognozēšana, plānošana un uzraudzība;

3.6. pilsētu un teritoriju inţeniertehniskās (t.sk. transporta) infrastruktūras

plānošana;

250

3.7. reģionālās attīstības risku novērtēšana;

3.8. publiskā sektora ekonomika;

3.9. pašvaldību budţetu veidošana;









1.52. Darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – darba aizsardzības vecākais speciālists.






– darba aizsardzības vecākais speciālists uzņēmumā veic darba

aizsardzības sistēmas organizēšanu, darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī

ekspertīzi darba aizsardzības jomā; kā kompetents speciālists pārzina darba

aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumus un piemēro ar tiem

saistītos normatīvos aktus; veic zinātniski pedagoģisko darbību darba

aizsardzības jomā.

Darba aizsardzības vecākais speciālists strādā uzņēmumos vai kā

pašnodarbinātā persona, vai individuālais komersants.



1. Spēja analizēt un praksē piemērot normatīvo aktu un standartu prasības

darba aizsardzības jomā.

2. Spēja organizēt un plānot darbu, kas saistīts ar darba vides iekšējo

uzraudzību, risku novērtēšanu un to novēršanas vai samazināšanas pasākumiem.

251

3. Spēja plānot darba aizsardzības darbību un ar to saistīto vides

aizsardzības darbību uzņēmumā.

4. Spēja apsekot, uzraudzīt un kontrolēt uzņēmuma darba vidi, nodrošinot

nodarbināto darba drošības un veselības aizsardzības pamatprasības darba

vietās.

5. Spēja analizēt un novērtēt uzraudzības un kontroles rezultātu atbilstību

darba vides iekšējās uzraudzības normatīvo aktu prasībām.

6. Spēja izmantot praksē darba vides risku novērtēšanas metodes, tai

skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

7. Spēja identificēt un organizatoriski risināt darba vides ergonomiskās,

psihosociālās un organizatoriskās problēmas.

8. Spēja argumentēt plānoto darba aizsardzības un ar to saistīto vides

aizsardzības pasākumu prioritāti un lietderību.

9. Spēja organizēt un īstenot nodarbināto apmācības darba aizsardzības

jautājumos.

10. Spēja novērtēt kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu

atbilstību veicamajam darbam un normatīvo aktu un standartu prasībām.

11. Spēja novērtēt darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu un

standartu prasībām.

12. Spēja novērtēt ugunsdrošības, elektrodrošības, sprādzienbīstamības,

radiācijas un kodoldrošības situāciju un risku uzņēmumā.

13. Spēja novērtēt bīstamo iekārtu ekspluatācijas atbilstību normatīvo

aktu prasībām.

14. Spēja novērtēt un noteikt pasākumus bīstamo vielu drošai lietošanai

darba vietās.

15. Spēja novērtēt un plānot nepieciešamās darbības ārkārtas situācijās.

16. Spēja veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, analīzi un cēloņu

noteikšanu.

17. Spēja sadarboties ar darba devēju, nodarbinātajiem, to pārstāvjiem un

uzticības personām.

252

18. Spēja rast nepieciešamos risinājumus, saskaņojot darba devēju un

nodarbināto intereses.

19. Spēja izprast uzņēmuma saimniecisko darbību.

20. Spēja sagatavot ziņojumus, pārskatus un protokolus, informējot par

tiem uzņēmuma vadību un nodarbinātos.

21. Spēja vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba

un vides aizsardzības jomā.

22. Spēja organizēt uzdevumu racionālu sadali starp izpildītājiem.

23. Spēja izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un sagatavot

informatīvo materiālu par darba aizsardzības pasākumiem darba vidē.

24. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

25. Spēja pārstāvēt uzņēmumu citos uzņēmumos, valsts un nevalstiskās

institūcijās attiecībā uz fiziskām personām.

26. Spēja veidot, analizēt un izveidot darbam nepieciešamās datubāzes.



29. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību darba aizsardzības jomā.




1. Pārzināt un piemērot darba aizsardzības normatīvos aktus un standartus

uzņēmumā.

2. Veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā.

3. Organizēt un veikt darba vides risku novērtēšanu, nosakot darba vides

risku apjomu, raksturu un ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.

253

4. Izmantot darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās,

puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

5. Dokumentēt darba vides riska novērtēšanas rezultātus.

6. Organizēt laboratorisko mērījumu veikšanu.

7. Organizēt obligāto veselības pārbauţu veikšanu.

8. Veikt individuālo aizsardzības līdzekļu novērtēšanu un izvēli.

9. Plānot darba aizsardzības pasākumus.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas, iekšējos normatīvos aktus,

rīkojumus un citu ar profesionālo darbību saistītu dokumentāciju.

11. Analizēt situāciju darba un vides aizsardzības jomā uzņēmumā.

12. Organizēt un veikt darba aizsardzības apmācību uzņēmuma līmenī.

13. Analizēt un sistematizēt pieejamo informāciju darba aizsardzības

jomā.

14. Veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu vai piedalīties

izmeklēšanas komisijas darbā.

15. Spēt novērtēt un noteikt pasākumus avāriju, nelaimes gadījumu un

arodslimību novēršanai darba vietās.

16. Sadarboties ar nodarbināto pārstāvjiem un uzticības personām.

17. Vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un

vides aizsardzības jomā.

18. Pārzināt nacionālos, Eiropas Savienības un Starptautiskās Darba

Organizācijas normatīvos aktus darba aizsardzības jomā.

19. Pārzināt un piemērot ar darba aizsardzību saistītos vides aizsardzības

normatīvos aktus.


21. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

254



svešvalodās.



26. Veikt zinātniski pētniecisko darbu darba aizsardzības jomā.



1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī

nepieciešamās zināšanas par Eiropas Savienības un Starptautiskās Darba

organizācijas prasībām darba aizsardzības jomā.



2.1. arodveselības, darba medicīnas un veselības veicināšanas pamati;

2.2. saskarsmes un darba psiholoģija;

2.3. komercdarbības ekonomikas pamati;

2.4. vadībzinību pamati;

2.5. arodtoksikoloģijas pamati;




3.1. darba aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;

3.2. vides aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;

3.3. raţošanā lietojamo tehnoloģiju drošība;

3.4. darba vides riska faktori un to ietekme uz nodarbināto drošību un

veselību;

3.5. darba vides riska faktoru noteikšana, mērīšana un novērtēšana;

3.6. darba procesā lietojamie kolektīvie un individuālie aizsardzības

līdzekļi;

3.7. darba ergonomikas pamati;

3.8. datorzinības un datortehnoloģijas darba aizsardzībā;

3.9. bīstamo vielu uzglabāšana un drošības pasākumi darbā ar tām;

3.10. pedagoģija;

3.11. nelaimes gadījumu izmeklēšanas un cēloņu noteikšanas

pamatprincipi;

3.12. arodslimību cēloņu un sakarību noteikšana;

255

3.13. darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs uzņēmumā;



3.16. zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija.

1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts



2. Profesijas kodi:

1211 42 Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJS

/DIREKTORS,

1211 43 Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJA

VIETNIEKS /DIREKTORA VIETNIEKS,

2423 11 Procesu kvalitātes vadības INŢENIERIS,

2423 12 Kvalitātes vadības sistēmu KONSULTANTS,

2423 13 Kvalitātes vadības sistēmu SPECIĀLISTS,

2423 14 Kvalitātes VADĪTĀJS (turpmāk kopā – procesu kvalitātes vadības

inţenieris).





– procesu kvalitātes vadības inţenieris organizē tehnisko, tehnoloģisko un

organizatorisko procesu vadības metoţu, mērīšanas, vērtēšanas, atbilstības

novērtēšanas un pilnveides metodoloģiju izstrādāšanu, kvalitātes risku

identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, veido, izplata un ievieš praksē

kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu pastāvīgu uzņēmuma

darbības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu; rūpējas, lai uzņēmuma

procesi un produkti apmierinātu klientu prasības, vajadzības, vēlmes, neradītu

kaitējumu sabiedrībai un videi; pārzina uzņēmuma vadības, klientu, īpašnieku

un sabiedrības intereses; vada un īsteno kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un

pilnveidi; veic savu darbu, ievērojot saistošās, nozares specifiskās, uz procesiem

un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina

konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas

izpratni.

Procesu kvalitātes vadības inţenieris var strādāt gan par kvalitātes

vadītāju, kvalitātes vadības struktūrvienības vadītāju, kvalitātes inţenieri un

kvalitātes vadības sistēmu speciālistu jebkuras tautsaimniecības nozares

256

uzņēmumā neatkarīgi no tā darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta

persona vai individuālais komersants.



1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to

mijiedarbību.

2. Spēja definēt uzņēmuma mērķus un īstenojamo procesu, produktu,

sistēmu kvalitātes pilnveides pasākumus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti

ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt kvalitātes riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo

normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos

standartus un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

7. Spēja izprast uzņēmuma operacionālās darbības budţeta veidošanas

principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu, procesu un produktu

kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt personālam nepieciešamo kompetenci, pienākumu un

pilnvaru sadalījumu sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un

pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot uzņēmuma kvalitātes vadības

sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja vadīt kvalitātes vadības struktūrvienības darbu.

12. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

14. Spēja vadīt darbu grupās un panākt vienošanos.

257

15. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.


17. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību procesu vadības un

pilnveides jomās, interpretēt un analizēt to rezultātus.






1. Izprast uzņēmuma sistēmas, procesus un produktus, uz tiem

attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Piemērot kvalitātes un uz sistēmām, procesiem un produktiem

attiecināmos citu jomu normatīvos aktus un standartus.

3. Noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadības

nepieciešamību.

4. Izmantot zināšanas sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

5. Ieviest mūsdienīgas metodes uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu

kvalitātes vadībā.

6. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu

kvalitātes pilnveidei.

7. Izmantot sistēmu, procesu un produktu pilnveides metodes.

8. Izmantot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas

metodes.

9. Analizēt kvalitātes izmaksas.

10. Izprast uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti

ietekmējošos riskus.

11. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties

uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

258

12. Īstenot pētījumus un apkopot to rezultātus, veikt datu statistisko

apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

13. Izmantot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas

tehnoloģijas.

14. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem,


nevalstiskajām organizācijām.

15. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

16. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas

izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

17. Organizēt un vadīt atbilstošas struktūrvienības darbu.


19. Prast strādāt komandā un grupā.

20. Prast strādāt ar datoru, lietot informācijas sistēmas uzņēmuma

kvalitātes vadības procesos.




svešvalodās.



noteikumus.





1.1. ekonomika;


259

1.3. tirgzinības;

1.4. komercdarbības tiesiskie pamati;


1.6. socioloģija un psiholoģija;

1.7. dokumentu pārvaldība.



2.1. vispārējā kvalitātes vadība (TQM);

2.2. integrēto vadības sistēmu izveidošana, ieviešana, pilnveide;

2.3. kvalitātes izmaksu analīze;

2.4. stratēģiskā plānošana un vērtēšana;

2.5. loģistika, piegādes un sadales procesi;

2.6. personāla vadība, motivācija un uzņēmumu psiholoģija;

2.7. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme;

2.8. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes;




3.1. procesu vadība;

3.2. kvalitātes vadības sistēmas izveidošana, ieviešana, pilnveide;

3.3. kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides metodoloģijas;

3.4. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vērtēšanas metodes, to

lietojums;

3.5. atbilstības novērtēšana;

3.6. kvalitātes mērīšana;


3.8. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes;

3.9. profesionālā un biznesa ētika, korporatīvā sociālā atbildība;








1.54. Ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs.

260

2. Profesijas kodi:

1213 07 Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJS,

1213 08 Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (turpmāk

kopā – ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs).





– ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs radoši un inovatīvi plāno, izstrādā

un īsteno uzņēmuma ārējo sakaru stratēģiju; analizē, novērtē un pilnveido ārējo

sakaru jautājumus; plāno, koordinē un pārrauga ārējo sakaru struktūrvienības

darbu; saskaņo savu darbību ar uzņēmuma vadītāju, kā arī sadarbojas ar citu

struktūrvienību vadītājiem.

Ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs strādā uzņēmumā, kurā izveidota

ārējo sakaru struktūrvienība.



1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko,

politisko un kultūras vidi, tirgus attīstības tendences.

2. Spēja izprast uzņēmuma darbības principus un rādītājus.

3. Spēja definēt uzņēmuma ārējo sakaru mērķus un attīstības virzienus,

izstrādāt un realizēt ārējo sakaru plānu.

4. Spēja prognozēt ārējo sakaru darba rezultātus.

5. Spēja vadīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu, sadarbojoties ar citām

uzņēmuma struktūrvienībām un vadību.

6. Spēja iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju.

7. Spēja izprast darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu

prasības un nodrošināt to izpildi.


9. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ārējo sakaru jomā.

261

10. Spēja prezentēt un publiskot plānu, zinātnisko pētījumu un ārējo

sakaru darba rezultātus.

11. Spēja definēt problēmu un pieņemt lēmumu.

12. Spēja izprast attiecības ar kolēģiem un sadarbības partneriem daţādās

kultūrās un izvērtēt tās kā mijiedarbības sistēmu.

13. Spēja veidot pozitīvu darba vidi.


aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.




1. Analizēt un izvērtēt vietējo un starptautisko politisko un ekonomisko

situāciju.

2. Analizēt un izvērtēt uzņēmuma darbības kopsakarības.

3. Novērtēt uzņēmuma ārējo sakaru kvalitāti, ārējo sakaru struktūrvienības

darba kvalitāti un to atbilstību uzņēmuma mērķa sasniegšanai.

4. Radoši un inovatīvi plānot un vadīt uzņēmuma ārējos sakarus.

5. Sadarboties ar citiem vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem.

6. Vadīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu.

7. Strādāt psiholoģiski sareţģītās situācijās un risināt problēmas.

8. Izstrādāt un vadīt sadarbības projektus.

9. Veidot struktūrvienības budţetu, projektu tāmes un citus finanšu

plānus.

10. Ievērot lietišķo etiķeti starppersonu saskarsmē multikulturālā

sabiedrībā.

11. Mutiski un rakstiski sazināties, veidot dokumentus un tulkot tos.

262

12. Piemērot ārējo sakaru jomas normatīvos aktus, profesionālās ētikas

normas un rīkoties atbilstoši tām.

13. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas

tehnoloģijas.

14. Sagatavot un prezentēt pārskatus par ārējo sakaru darbu.




svešvalodās.



noteikumus.





1.1. ekonomikas pamatteorijas;

1.2. praktiskā filosofija;

1.3. globalizācija;

1.4. dokumentu izveide.




2.2. valsts pārvalde;

2.3. starptautiskās ekonomiskās attiecības;

2.4. finanšu vadība un grāmatvedība;



2.7. starptautiskās privātās tiesības;


2.9. psiholoģija;

2.10. diskusijas un manipulācijas;

2.11. lobēšana;

263




3.1. organizācijas vadība;



3.4. tirgzinība;

3.5. komunikācijas vadība;

3.6. reputācijas vadība;

3.7. sabiedriskās attiecības;

3.8. starpkultūru saskarsme;

3.9. starppersonu saskarsme;

3.10. prezentācijas māksla;

3.11. lietišķā etiķete un protokols;








1.55. Loģistikas struktūrvienības vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – loģistikas struktūrvienības vadītājs.

2. Profesijas kodi:

1324 39 Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJS,

1324 40 Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (turpmāk

kopā – loģistikas struktūrvienības vadītājs).





– loģistikas struktūrvienības vadītājs pārrauga loģistikas pakalpojumu

kvalitāti; nosaka loģistikas procesu politiku uzņēmumā; veic vispārēju

uzraudzību pār piegādātāju darbības kvalitāti un veido sadarbības politiku ar

piegādātājiem un preču un pakalpojumu pircējiem; nodrošina uzņēmuma

264

loģistikas izmaksu līmeņa kontroli un analīzi, īsteno optimizācijas vadību; kopā

ar uzņēmuma vadību, tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem veido

uzņēmuma krājumu vadības stratēģiju; sadarbojas ar uzņēmuma

struktūrvienībām; stratēģiskajā līmenī atbild par preču un pakalpojumu sadales

kanālu un piegāţu ķēţu izveidošanu, iekļaujot noliktavu izvietojumu un

transportēšanas veidu un to kombināciju izvēli, izmaksu optimizāciju; vada un

administrē loģistikas struktūrvienības personālu; nodrošina un pārvalda

starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai multimodālus kravu pārvadājumus;

pasaţieru pārvadājumos nodrošina pasaţieru plūsmu analīzes un izmaksu līmeņa

vadību; nepieciešamības gadījumos īsteno plūsmu optimizāciju; sadarbībā ar

kvalitātes vadības speciālistiem kontrolē pasaţieru apmierinātības līmeni;

atbilstoši pasaţieru plūsmām nosaka maršrutu plānošanas metodoloģiju;

nodrošina pasaţieru pārvadājumu regularitāti un pietiekamību; nodrošina un

pārvalda starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai dzelzceļa pasaţieru

pārvadājumus.

Loģistikas struktūrvienības vadītājs strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar

loģistiku, starptautiskiem un nacionāliem kravu vai pasaţieru pārvadājumiem,

vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, raţošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā

arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un

loģistikas nozari vai paredz loģistikas pakalpojumu vadību un organizāciju.



1. Spēja vadīt loģistikas struktūrvienību un nodrošināt darbinieku

profesionālo izaugsmi.

2. Spēja sadarboties ar uzņēmuma struktūrvienībām.

3. Spēja sadarboties ar preču piegādātājiem, pircējiem un pakalpojumu

sniedzējiem.

4. Spēja novērtēt vispārekonomiskās likumsakarības.

5. Spēja prognozēt ekonomisko likumsakarību dinamiku un uzņēmuma

vēlamo darbību.

6. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību un inovatīviem

risinājumiem materiālo vērtību, preču kustības, glabāšanas un pārvadājumu

jomās.

7. Spēja vadīt sadales centra vai termināla darbu.

8. Spēja novērtēt loģistikas procesu izmaksas un pārvietošanās intensitāti.

265






13. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.



1. Izvirzīt loģistikas uzņēmuma darbības mērķus un noteikt attīstības

aktuālās problēmas Latvijas un starptautiskā mērogā.

2. Izstrādāt priekšlikumus par preču un pakalpojumu sadales atbalsta

punktu (noliktavu) novietojumu, sadales veidu izvēli.

3. Izstrādāt rekomendācijas multimodālo pārvadājumu vadīšanas

uzlabošanai.

4. Izvērtēt sadarbības nosacījumus ar partneriem, veidot un vadīt

attiecīgos procesus.

5. Izvērtēt termināla darbības rezultātus, izstrādāt priekšlikumus tā

attīstībai.

6. Izvērtēt uzņēmuma ekonomiskās priekšrocības, analizēt saimnieciskās

darbības rādītājus, optimizēt izmaksas.

7. Formulēt loģistikas struktūrvienības uzdevumus uzņēmumā, spēt

novērtēt citu struktūrvienību galvenos pienākumus un loģistikas struktūrvienības

sadarbības virzienus ar tiem.

8. Pielietot informācijas tehnoloģijas loģistikas procesu vadīšanā.

9. Lietot normatīvos aktus, slēdzot līgumus par piegādēm vietējā un

starptautiskā mērogā, ievērojot starptautiskās tirdzniecības un transportēšanas

noteikumus.

266

10. Ievērot transportēšanas noteikumus ar daţādiem transporta veidiem

vai to kombināciju, analizēt transportēšanas procesu starptautiskos un vietējos

pārvadājumos.


12. Lietot starptautisko loģistikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz

divās svešvalodās.


14. Piemērot loģistikas jomas atbilstošus normatīvos aktus, profesionālās

ētikas normas un rīkoties atbilstoši tām.



noteikumus.






1.1. globalizācijas tendences pasaulē un to ietekme uz loģistikas attīstību;

1.2. starptautiskās tirdzniecības situācijas izmaiņas un ekonomiskās

attīstības prognozēšana;

1.3. izmaksu un laika faktoru kopsakarības apkalpošanas līmeņa

novērtēšanā;

1.4. pārvadājumu veidu un virzienu izmaiņas un to pamatojums pasaulē,

Eiropā un Latvijā.



2.1. komercdarbības vadīšana;


2.3. kvalitātes sistēmas un to vadība;

2.4. normatīvie akti muitas un nodokļu jomā Latvijā un ārzemēs;




267

3.1. komercdarbības plānošana;


3.3. ekonomiskā analīze, saimnieciskās darbības analīze;

3.4. starptautisko ekonomisko sakaru vadīšana;

3.5. muitas un nodokļu normatīvie akti;

3.6. kvantitatīvās metodes ekonomikā un vadīšanā;

3.7. komercdarbības un starpniekdarbības loģistika;

3.8. transporta pakalpojumu ekonomika;

3.9. pārvadājumu organizēšana;

3.10. informācijas tehnoloģijas loģistikā;

3.11. personāla vadība un motivēšana;

3.12. prezentācijas prasme;






3.18. profesionālā ētika.

1.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – izstrādājumu projektētājs.



1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās



– izstrādājumu projektētājs ir speciālists, kurš apguvis izstrādājumu

projektēšanas pamatprincipus, specializējoties vieglās rūpniecības vai

kokapstrādes nozarē (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi,

mēbeles) (turpmāk – izstrādājums); pēc savām vai klienta idejām veido skices,

modelē, izvēlas materiālus atbilstoši izstrādājuma pielietojumam; aprēķina

materiālu un darba patēriņu; veic objektu mērīšanu; izstrādā konstruktīvos

mezglus, materiālu un detaļu specifikācijas; izgatavo rasējumus; projektē

tehnoloģiju; veic nepieciešamos aprēķinus; nosaka izstrādājuma kopējās

izmaksas; grafiski sakopo informāciju; noformē vienreizējam pasūtījumam vai

mazsēriju raţotnei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

268

Izstrādājumu projektētājs strādā projektēšanas vai raţošanas uzņēmumā

par dizainera palīgu, izstrādājumu projektētāju; var pildīt meistara pienākumus

vidējās profesionālās izglītības iestādēs vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai

individuāls komersants.



1. Spēja veikt izpēti izstrādājuma ideju attīstīšanai, izvērtējot klienta

vajadzības, analizējot tehnoloģiju, materiālu un modes tendenču aktualitātes.

2. Spēja formulēt izstrādājuma koncepciju un plānot mākslinieciskās

projektēšanas un konstruēšanas darbus.

3. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu.

4. Spēja novērtēt materiālu izvēli, to estētisko, ķīmisko, fizikālo,

mehānisko īpašību atbilstību izstrādājuma idejai un lietojumam.

5. Spēja vizualizēt savas vai klientu idejas, izmantojot tradicionālos

paņēmienus un datortehnoloģijas.

6. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar pasūtītāju, un plānot

ekonomisku materiāla patēriņu.

7. Spēja izgatavot izstrādājumu tehniskos zīmējumus.

8. Spēja izvēlēties un pielietot mērīšanas metodikas, instrumentus, veikt

izstrādājuma vai tā atsevišķu mezglu mērīšanu, izgatavot tā rasējumus un to

specifikācijas, veikt fotofiksācijas.

9. Spēja pārzināt projektēšanas un izgatavošanas tehnoloģijas, to

ierobeţojumus un informēt pasūtītāju par tiem.

10. Spēja izveidot konstrukcijas, izstrādāt konstruktīvos mezglus,

dekoratīvās detaļas un sagatavot montāţai nepieciešamās norādes.

11. Spēja izvēlēties savienojumu veidu un mezglu apstrādes tehnoloģijas,

iekārtas un apstrādes reţīmus.

12. Spēja parādīt projektējamo izstrādājumu daţādās projektēšanas

stadijās atbilstošās tehnoloģiskās vidēs.

13. Spēja noteikt izstrādājuma tiešās un pilnās izmaksas.

269

14. Spēja izgatavot izstrādājuma pirmo paraugu, maketu vai uzraudzīt tā

izgatavošanu.

15. Spēja novērtēt izstrādājuma pirmā parauga estētiskās, funkcionālās,

ergonomiskās, tehnoloģiskās īpašības.

16. Spēja sagatavot tehnoloģiskās dokumentācijas paketi izstrādājumu

vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju raţotnei.

17. Spēja veikt nepieciešamos labojumus izstrādājuma dokumentācijā,

uzklausīt pasūtītāja vērtējumu un saskaņot tos ar pasūtītāju.

18. Spēja pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

19. Spēja plānot darbu sadalījumu un kontrolēt secīgu darba paņēmienu

un materiālu pielietojumu.

20. Spēja noteikt pasūtījuma un pakalpojuma izmaksas.

21. Spēja izveidot izstrādājuma marķējumu, montāţas aprakstus,

izvēlēties atbilstošos kopšanas simbolus.

22. Spēja nodrošināt izstrādājumu pasūtījumu izgatavošanas termiņu

ievērošanu.




25. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.


27. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības

rezultātiem.



1. Lietot tekstu, vektoru un rastru grafikas programpaketes, elektroniskās

tabulas, citas biroja programmas.

270

2. Vizualizēt idejas skicēs, datorgrafikas vidē.

3. Izstrādāt un lasīt rasējumus, veikt saskaņojumus ar pasūtītāju daţādās

projektēšanas stadijās.

4. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas, veidot jaunu

izstrādājumu koncepcijas, izstrādāt izstrādājumu eksperimentālus modeļus.

5. Analizēt modes attīstības tendences.

6. Ievērot kompozīcijas pamatprincipus projektējamo izstrādājumu

vizuālo un estētisko kvalitāšu nodrošināšanā.

7. Aprēķināt un izveidot/izstrādāt konstrukcijas skicēm.

8. Pārzināt materiālu pieejamību un cenas, izveidot optimālu materiālu

lietošanas plānu.

9. Izvēlēties atbilstošus materiālus, saskaņot materiālu, palīgmateriālu un

apdares materiālu estētiskās, fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašības.

10. Sastādīt izstrādājumu tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī noteikt

tehnoloģiskos ierobeţojumus.

11. Izgatavot izstrādājumu pirmparaugus vai uzraudzīt to izgatavošanu,

veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus, saskaņojot tos ar pasūtītāju.

12. Nodrošināt projektējamā izstrādājuma atbilstību dokumentācijai un

ergonomikas prasībām.

13. Aprēķināt materiāla un darba patēriņu, noteikt izstrādājuma kopējās

izmaksas.

14. Sagatavot un vadīt prezentācijas, izmantot progresīvas informācijas

tehnoloģijas.

15. Veikt darbu patstāvīgi vai grupā, plānot darbu sadalījumu, noteikt to

prioritātes un termiņus.

16. Kontrolēt darba kvalitāti visos izstrādājuma tapšanas etapos, uzlikt

iezīmes un marķējumus.

271



18. Formulēt viedokli precīzi, prast to pamatot un risināt darba gaitā

radušās konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

20. Pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

darbību reglamentējošos normatīvos aktus.


prasības.

22. Ievērot ekoloģijas un vides aizsardzības prasības, veidot videi

draudzīgus produktus un pakalpojumus


24. Pārzināt divas svešvalodas vismaz saziņas līmenī.

25. Pārzināt un lietot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares

terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

26. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.






1.1. rokdarbu tehnoloģijas;

1.2. etnogrāfija.



2.1. matemātiskā statistika;

2.2. materiālzinību pamati;

2.3. lietišķo kompozīciju veidošana;

2.4. izstrādājumu modelēšana, apgleznošana;


272



3.1. materiālu ķīmija un fizika;


3.3. modes zinības;

3.4. ievads dizaina teorijā;

3.5. projektēšanas stratēģija;

3.6. ideju vizualizācijas metodes;

3.7. izstrādājumu konstruēšanas pamati, ergonomika;

3.8. tehnoloģija un iekārtas;

3.9. materiālu un izstrādājumu kvalitātes kontrolēšana;


3.11. pedagoģija;





3.16. darba aizsardzība, elektrodrošība, ugunsdrošība;


3.18. izstrādājumu, kolekciju, darba vietu projektēšanas pamati;

3.19. izstrādājuma izmaksu noteikšana;



1.57. Produktu dizainera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – produktu dizainers.






– produktu (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi, mēbeles

u.c.) (turpmāk – produkti) dizainers ir speciālists rūpnieciskā dizaina nozarē,

kurš attīsta praktiskus dizaina risinājumus atbilstoši produktu īpašam

pielietojumam un produktu estētiskās pielietojamības kvalitātes uzlabošanai;

izmanto radošo ideju vizualizācijas metodes, materiālu īpašību un to apstrādes

tehnoloģiju zinības jaunu produktu, to kolekciju vai sēriju radīšanas,

273

projektēšanas un ieviešanas procesā rūpnieciskai un amatnieciskai tiraţēšanai;

vada citu speciālistu darbu; plāno un veic jaunrades, projektēšanas, zinātniskās

pētniecības darbu; veic pedagoģisko darbību; vada darbinieku grupu, kas veic

pirmo paraugu tehnoloģiskās un tehniskās dokumentācijas izgatavošanu, kā arī

pilda individuālus pasūtījumus.

Produktu dizainers strādā uzņēmumos, kas specializējas jaunu materiālu,

objektu formu, detaļu izvietojuma, produktu proporciju, krāsas, struktūras,

estētiski, funkcionāli un ergonomiski augstvērtīgu patēriņa priekšmetu, to

kolekciju, kā arī izgatavošanas tehnoloģiju projektēšanā, kā arī var būt




1. Spēja radoši un patstāvīgi domāt, veikt izpēti produktu ideju

attīstīšanai, izpētot gala lietotāja vajadzības un prognozējot visus uz pieredzi

balstītus dizaina aspektus - tehnoloģiju, materiālu un modes tendences.

2. Spēja radīt ilglaicīgu produktu – jaunu, funkcionālu, racionālāk, lētāk

izgatavojamu, viegli un ērti lietojamu, estētiski augstvērtīgu formās, krāsās un

faktūrās.

3. Spēja formulēt dizaina pamatuzdevumus un plānot mākslinieciskās

projektēšanas un konstruēšanas darbus.

4. Spēja analizēt un definēt produktu materiāltehnisko, funkcionālo,

estētisko un ergonomisko īpašību kopumu.

5. Spēja noteikt ar produktu projektēšanu un realizāciju saistītās prasības

un nepieciešamos resursus.

6. Spēja veikt tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izpēti, lietošanas

iespēju pētījumus un analīzi, izvēlēties tirgus segmentu/ nišu un izveidot tā

raksturojumu.

7. Spēja orientēties un pārzināt nozarē lietotos materiālus, analizēt to

pilnveidošanas un attīstības tendences, prast tos pielietot darbā.

8. Spēja izprast daţādu raţotāju specifiku un sērijveida produktu

projektēšanas sareţģītības līmeņus, pārzināt nepieciešamās darbmašīnas,

iekārtas, instrumentus un aprīkojumus.

274

9. Spēja noteikt produktu izgatavošanas (raţošanas) ierobeţojumus un

izvēlēties optimālo risinājumu kopumu (iespējamo materiālu pielietojumu un

savietojamību, kā arī iespējamos konstruktīvo risinājumu variantus).

10. Spēja izstrādāt produktu un to kolekciju vai sēriju konceptuālo

risinājumu skices un digitālas trīsdimensiju vizualizācijas, kā arī organizēt un

veikt maketu un paraugu izgatavošanu.

11. Spēja veikt projekta prezentāciju un saskaņošanu ar pasūtītāju (darba

devēju) un atbildīgajiem dienestiem daţādos produktu izstrādes posmos,

sagatavot un vadīt prezentācijas, skates un izstādes.

12. Spēja veikt fizisku, analogu vai matemātisku produktu vai to atsevišķu

mezglu modelēšanu.

13. Spēja izstrādāt produkta konstruktīvos risinājumus un veikt

nepieciešamās korekcijas.

14. Spēja izstrādāt materiālu piegriešanas kartes un citus materiālu

racionālas izmantošanas dokumentus.

15. Spēja izvēlēties produkta izgatavošanai nepieciešamos materiālus,

komplektējošos izstrādājumus vai to sastāvdaļas un sastādīt pasūtījumus.

16. Spēja organizēt pirmo produktu paraugu izgatavošanu un tiem

nepieciešamās pārbaudes.

17. Spēja dokumentēt un analizēt produktu projektēšanas darbu rezultātus,

kā arī veikt nepieciešamo dokumentu koriģēšanu un saskaņošanu.

18. Spēja izstrādāt produktu izgatavošanas tehnoloģiskos reţīmus un tos

reglamentējošo tehnoloģisko dokumentāciju.

19. Spēja organizēt produktu rūpniecisko paraugu (sēriju) izgatavošanu un

to vispusīgas pārbaudes, t.sk. nepieciešamo lietošanas īpašību testēšanu.

20. Spēja pieņemt un noformēt pasūtījumus un plānot produktu

izgatavošanu.

21. Spēja plānot vai prognozēt produkta izgatavošanas (realizācijas)

izmaksas, izstrādāt izmaksu kalkulācijas un veidot produkta cenu politiku.

275

22. Spēja veikt projekta autoruzraudzību produktu izgatavošanas laikā,

kontrolēt realizācijas atbilstību projekta koncepcijai un drošības prasībām,

estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm.

23. Spēja atbilstoši kompetencei atrast produktu realizācijas gaitā radušos

problēmu labākos risināšanas veidus.

24. Spēja apzināt optimālo piegādātāju, pasūtītāju un apakšuzņēmēju loku

un sadarboties ar tiem.





28. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības

veikšanai.





1. Izstrādāt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālos risinājumus

atbilstoši projekta prasībām.

2. Vizualizēt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālo risinājumu

skices, rasējumus, maketus un paraugus un veikt trīs dimensiju vizualizācijas.

3. Analizēt nozares vadošās tehnoloģijas, sekot jauno tehnoloģiju

attīstībai un tendencēm.

4. Izmantot informācijas tehnoloģijas, lietot tās nozares tehnoloģiju

pilnveidošanai.

5. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas - vispārēja lietojuma un

specializētās automatizētās projektēšanas sistēmas, automatizētās projektēšanas

un izgatavošanas vadības sistēmas, programvadītās darbmašīnas (CMC).

6. Vadīt produktu izstrādi, slēgt līgumus un pārraudzīt to izpildi, veikt

autoruzraudzību projekta izpildes gaitā.

276

7. Izprast savstarpēji saistīto darbu procesus, radoši un visaptveroši

analītiski (holistiski) domāt, patstāvīgi pieņemt savam kompetences līmenim

atbilstošus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.

8. Lietot nozares standartus un tehniskos noteikumus.

9. Pārzināt nozares kvalitātes sistēmas, prast tās pielietot darbā.

10. Pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

11. Veidot pozitīvu saskarsmi, pielietot profesionālās un vispārējās ētikas

principus.

12. Aizsargāt savus izstrādātos zīmolus, intelektuālo īpašumu.

13. Veikt pētniecības darbu, atspoguļot pētījumu rezultātus produktos,

pārskatos un zinātniskās publikācijās.

14. Interpretēt pētījumos iegūtos rezultātus, formulēt secinājumus, veidot

kopsavilkumus.

15. Analizēt un prognozēt rūpnieciskā dizaina produktu modes attīstības

tendences.

16. Lasīt un izstrādāt rasējumus.

17. Plānot, veikt un vadīt materiālu atbilstības, tehnoloģiju, tirgus un citus

nepieciešamos pētījumus.

18. Veikt produkta estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un

ekonomisko analīzi.

19. Pārzināt produktu tehnoloģisko reţīmu un nepieciešamās

dokumentācijas izstrādi.

20. Saskaņot darba rezultātus ar klientiem, sadarbības partneriem un

nepieciešamajām institūcijām.

21. Plānot produktu virzīšanas kampaņu, organizēt pasūtījuma nodošanu

pasūtītājam.

277

22. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības

normatīvo aktu prasībām.

23. Strādāt patstāvīgi vai darba grupā.

24. Plānot darbu un vadīt darba grupas, projektus rūpnieciskā dizaina

nozarē.

25. Plānot un organizēt dizaina vadību.



28. Regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

29. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas

noteikumu prasības.

30. Veikt pirmās palīdzības pasākumus.

31. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.






1.1. filozofija;

1.2. socioloģija;

1.3. makroekonomika.




2.2. ekonomika;

2.3. profesionālā pedagoģija;

2.4. gleznošana;

2.5. prečzinības pamati;

2.6. materiālu struktūras un analīzes metodes;

2.7. lietišķā matemātika pētījumu plānošanai, rezultātu aprakstam,

analīzei, modelēšanai, prognoţu veidošanai;

278

2.8. tirgzinība;


2.10. kvalitātes nodrošināšana un pārvalde;




3.1. zīmēšana un veidošana;

3.2. plaknes un telpiskā kompozīcija - tektonika;

3.3. dizaina, amatniecības, mākslas, modes un stila vēsture;

3.4. stila, tēla veidošanas metodes un līdzekļi;

3.5. grafikas datorprogrammas, specializētās automatizētās projektēšanas

sistēmas, automatizētās projektēšanas un izgatavošanas vadības sistēmas;

3.6. grafiskā analīze un attēlošana (ideju skiču veidošana, detalizētu

zīmējumu-plānu, rasējumu sagatavošana, objektu trīsdimensiju (3D)

vizualizēšana, sienu notinumu (2D) rasējumu veidošana);

3.7. objektu modelēšana un paraugu/ darba modeļu izveidošana un dizaina

testēšana;

3.8. krāsu teorija, psiholoģija, koloristika;

3.9. ergonomikas principi un to ievērošanas nosacījumi;

3.10. produktu dizaina (ekskluzīvā ierobeţota skaita izlaidumā, sērijveida

(kolekciju) produkcijas veidā, masu produkcijas, pēc pasūtījuma izgatavotu, kā

arī pielāgotu/ adaptētu (apģērbs, mājas tekstils, koka, metāla, kompozītmateriālu

un ādas izstrādājumi, mēbeles u.c.)) modelēšana, projektēšana un projektu

noformēšana;


3.12. materiālu mācība (kokapstrādes materiāli, āda, tekstilizstrādājumi

u.c. mūsdienu materiāli);

3.13. progresīvās tehnoloģijas, produktu un procesu projektēšana

specializēto automatizētās projektēšanas un automatizētās izgatavošanas vadības

sistēmas vidē;

3.14. materiālu apdares un apstrādes tehnoloģijas (krāsošanas, drukāšanas,

lāzergriešanas u.c.);

3.15. pirmo paraugu un mazsēriju objektu izgatavošanas tehnoloģijas un

iekārtas (izgatavošanas tehnoloģiju projektēšana);

3.16. produktu un pakalpojumu izcenojumu aprēķināšana;

3.17. starpprofesiju saskarsme (sadarbība ar attīstības tendenču

ekspertiem, inţenieriem, modeļu veidotājiem, loģistikas speciālistiem un

tirgvedības vadītājiem);

3.18. profesionālā ētika (saskarsme darba grupās, ar klientu, ar

augstākstāvošu personālu, sabiedrību);




279




1.58. Zobārsta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – zobārsts.






– zobārsts sniedz zobārstniecības pakalpojumus (vērtē vispārējo pacienta

veselības stāvokli, veic sejas un mutes dobuma cieto un mīksto audu

novērtējumu, patoloģisku pārmaiņu diagnostiku un to ārstēšanu, lai atjaunotu

zobu – ţokļu sistēmas anatomiskās un fizioloģiskās funkcijas) un veic

stomatoloģisko saslimšanu profilaksi.

Zobārsts strādā ārstniecības iestādē, kas sniedz zobārstniecības

pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.



1. Spēja pieņemt lēmumus, klīniski spriest un izteikt spriedumu, lai

noteiktu zobārstniecības pacienta diferenciālu, provizorisku vai galīgo diagnozi,

interpretējot un korelējot atradnes slimības vēsturē, klīniskajos un

radiografiskajos izmeklējumos un citos diagnostiskos testos, ņemot vērā

indivīda sociālo un kultūras fonu.

2. Spēja izvēlēties zobārstniecības pacienta ārstēšanas veidus, kas ir

saskaņā ar esošajām ārstniecības metodēm zobārstniecībā, un noteikt prioritātes,

kas atbilst katra pacienta individuālajām vajadzībām, mērķiem un vērtībām un ir

atbilstošas vispārējai mutes veselības aprūpes filozofijai.

3. Spēja izglītot zobārstniecības pacientus un sniegt vispusīgu primāro

aprūpi visu vecumu pacientiem, ievērojot pašreizējo koncepciju par mutes

slimību profilaksi un ārstēšanu.

280

4. Spēja izrādīt rūpes un interesi par zobārstniecības pacientiem.

5. Spēja apzināties, ka visām mijiedarbībām, ieskaitot diagnozi, ārstēšanas

plānošanu un ārstēšanu, jāatbilst zobārstniecības pacienta interesēm.


7. Spēja novērtēt sociālos un psiholoģiskos jautājumus, kas saistīti ar

zobārstniecības pacientu aprūpi.

8. Spēja izprast un apzināties morālo un ētisko atbildību, nodrošinot

aprūpi individuāliem pacientiem un iedzīvotājiem kopumā, ievērojot normatīvos

aktus, kas saistīti ar zobārstniecības praksi.

9. Spēja noteikt psiholoģiskos un sociālos faktorus, kuri izraisa un uztur

zobu, mutes un sejas slimību un disfunkciju, un pareizi tos diagnosticēt, ārstēt

vai nosūtīt pie speciālista.

10. Spēja nodrošināt humānu un līdzcietīgu attieksmi pret visiem

zobārstniecības pacientiem un praktizēt profesionāli godīgi, izraisot uzticību.

11. Spēja ievērot zobārstniecības pacienta tiesības un pienākumus,

nodrošināt datu konfidencialitāti.

12. Spēja nodrošināt zobārstniecības pacienta aprūpi iespējami

visaugstākajā kvalitātē.

13. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem, viņu ģimenēm un

tuviniekiem, kā arī ar citiem speciālistiem, kas iesaistīti zobārstniecības pacienta

aprūpē.

14. Spēja bez aizspriedumiem respektēt zobārstniecības pacientus un

kolēģus.

15. Spēja sniegt informāciju un profesionālās zināšanas gan

zobārstniecības pacientam, gan citiem profesionāļiem kā mutiski, tā rakstiski,

ieskaitot prasmi vienoties, kā arī izteikt un saņemt konstruktīvu kritiku.

16. Spēja meklēt profesionālās izaugsmes iespējas, lai nodrošinātu un

uzturētu pastāvīgu augsta līmeņa klīnisko kompetenci un zināšanas atbilstoši

jaunākajai informācijai.

17. Spēja kritiski novērtēt savas profesionālās zināšanas, nepilnības un

meklēt profesionālu informāciju šo trūkumu novēršanai.

281

18. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot

izglītoties mūţa garumā.

19. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu

prasības.

20. Spēja komunicēt un sastrādāties ar citiem zobārstniecības aprūpes

komandas locekļiem.

21. Spēja organizēt, nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, pievēršot

īpašu uzmanību visiem infekcijas kontroles likumiem.

22. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par paša veselību, iespējamo

arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskā darba laikā.

23. Spēja nodrošināt un sekot, lai arī pārējie darba kolēģi ievērotu darba

drošību un rūpētos par veselības saglabāšanu.

24. Spēja novērtēt un pareizi rīkoties nekompetentas un neētiskas rīcības

gadījumā, palīdzot kolēģiem un pacientiem.

25. Spēja orientēties tiesību un administratīvos jautājumos, kas ietekmē

zobārstniecības aprūpes aspektus.




28. Spēja izprast audita nepieciešamību, organizēšanas un klīnikas

vadīšanas jautājumus.

29. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas dokumentācijai,

izglītības turpināšanai, komunikācijai, informācijas apstrādei un izmantošanai

saistībā ar zobārstniecības aprūpi.

30. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību zobārstniecības jomā.

31. Spēja kritiski novērtēt publicētos zinātniskos pētījumus klīniskajās un

bāzes zinātnēs un izmantot šo informāciju, lai uzlabotu pacienta mutes veselību.

32. Spēja izmantot pieredzi, zināšanas un zinātniskās metodes, lai

kontrolētu zobārstniecības pacientu mutes veselības aprūpes problēmas.

282

33. Spēja plānot stratēģiju, lai paredzētu, novērstu un labotu trūkumus

zobārstniecības pacienta mutes higiēnas iemaņās un iemācītu zobārstniecības

pacientiem kontrolēt nevēlamus mutes higiēnas ieradumus.

34. Spēja novērtēt ārstēšanas rezultātus un ieteikt papildus darbības.

35. Spēja izprast savstarpējo saistību starp mutes veselību, uzturu,

vispārējo veselību, medikamentiem un slimībām, kuras var ietekmēt mutes

veselības aprūpi un mutes dobuma slimības.

36. Spēja izprast preventīvo pasākumu nozīmīgumu sabiedrībā.

37. Spēja apzināt sociālos, kultūras un vides faktorus, kas veicina veselību

vai slimību.



1. Iegūt un dokumentēt aptverošu anamnēzi.

2. Veikt manuāli un instrumentāli zobārstniecības pacienta mutes dobuma

gļotādas, periodonta un zobu izmeklēšanu.

3. Diagnosticēt patoloģiskus stāvokļus mutes dobuma mīkstajos un

cietajos audos.

4. Diagnosticēt dentāla rakstura un ar vispārējo veselības stāvokli saistītus

neatliekamus stāvokļus.

5. Noteikt diagnozi un izplānot ārstēšanu visu vecumu (vajadzību un

prasību) zobārstniecības pacientiem.

6. Saskatīt tos ārstēšanas veidus, kuri ir ārpus prasmju robeţas, un

nepieciešamību zobārstniecības pacientu nosūtīt pie speciālista.

7. Nozīmēt un analizēt nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.

8. Veikt un izvērtēt rentgenuzņēmumus un digitālos attēlus.

9. Plānot un veikt ārstēšanu mutes dobuma cietos un mīkstos audos.

10. Pielietot medikamentozu ārstēšanu.

283

11. Informēt zobārstniecības pacientu par mutes dobuma higiēnas

ievērošanas nepieciešamību, lokālu fluorīdu pielietošanu, zoba fisūru

pārklāšanu.

12. Izskaidrot pareiza uztura nozīmi vispārējās un mutes dobuma

veselības uzturēšanā.

13. Izvērtēt ārstēšanas rezultātus, sniegt rekomendācijas iegūtā

ārstnieciskā efekta uzturēšanai.

14. Ar savu pozitīvu attieksmi mazināt zobārstniecības pacienta bailes no

zobārstniecības procesa un psiholoģisku stresu.

15. Izglītot zobārstniecības pacientu par mutes slimību etioloģiju un

profilaksi, mudināt zobārstniecības pacientus uzņemties atbildību pašiem par

mutes dobuma veselības saglabāšanu.

16. Izmantot veselības veicināšanas un slimības novēršanas principus.

17. Iepazīstināt ar kaitīgiem ieradumiem, kas ietekmē mutes dobuma

veselību.

18. Novērtēt sociālos, kultūras, apkārtējās vides faktorus, kas sekmē

veselības vai slimības veidošanos.

19. Orientēt sabiedrību mutes dobuma saslimšanu profilaksei.

20. Komunicēt ar zobārstniecības pacientu, tai skaitā bērnu, pacienta

ģimeni, tuviniekiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem.


22. Veikt viensakņu un daudzsakņu zobu restaurāciju ar mūsdienīgiem

plombējamiem materiāliem.

23. Veikt terapeitiskas manipulācijas pulpas vitalitātes saglabāšanai.

24. Veikt endodontisku ārstēšanu viensakņu un daudzsakņu zobiem

nekomplicētos gadījumos.

25. Veikt zobu un zobu rindas defektu protētiskās ārstēšanas plānu

sastādīšanu.

26. Izmantot netiešās zobu atjaunošanas metodes.

284

27. Atjaunot zoba formu un funkciju ar izņemamām un fiksētām

protēzēm, kā arī uz implantiem balstītām zobu protēzēm.

28. Sniegt informāciju par osseointegrētu implantu pielietošanas iespējām

zobu rindas patoloģijas novēršanā.

29. Informēt zobārstniecības pacientu par protēţu konstrukcijas

īpatnībām, to lietošanas ilgumu un iespējamo prognozi.

30. Ievērot aseptikas pamatprincipus ķirurģisku manipulāciju laikā.

31. Veikt infiltrācijas un bloka lokālās anestēzijas mutes dobumā.

32. Veikt zobu un sakņu izcelšanu nekomplicētos gadījumos.

33. Veikt ortodontisku zobu stāvokļa novērtējumu un sniegt norādi par

nepieciešamo ārstēšanu.





svešvalodās.



noteikumus.

40. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

41. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar

zobārstniecības praksi un ētikas normām.





1.1. bioloģija (mikrobioloģija, imunoloģija, virusoloģija);

285

1.2. medicīniskā ģenētika;

1.3. anatomija (patoloģiskā anatomija);

1.4. psihiatrija un narkoloģija;

1.5. filozofiskā antropoloģija;

1.6. fizika;

1.7. ķīmija.



2.1. histoloģija un citoloģija;

2.2. embrioloģija;

2.3. cilvēka bioloģija;

2.4. vispārējā medicīniskā ķīmija;

2.5. bioķīmija;

2.6. vispārīgā fizioloģija;

2.7. speciālā patologiskā fizioloģija;

2.8. infekcijas slimības un epidemioloģija, profilaktiskā medicīna;

2.9. kraniofaciālā ģenētiskā patoloģija;

2.10. mikrobioloģija (orālā mikrobioloģija);

2.11. orālā morfoloģija;

2.12. ortodontija;

2.13. preprotētiskā ķirurģija;

2.14. implanti zobu protezēšanā;

2.15. katastrofu medicīna;

2.16. sabiedrības veselības organizācija un aprūpe, normatīvie akti

veselības aprūpē;

2.17. zobārstniecības sociālie aspekti;

2.18. vispārīgā ķirurģija;

2.19. iekšķīgās slimības (t.sk. integrēti fizioterapija);

2.20. pediatrija;

2.21. otolaringoloģija;

2.22. dermatoveneroloģija;


2.24. biomehānika;

2.25. higiēna;

2.26. vides medicīna;




3.1. cilvēka anatomija;

3.2. dentālā anatomija;

3.3. orālā fizioloģija;

286

3.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība (t.sk. integrēti anestezioloģija un

reanimatoloģija);

3.5. terapeitiskā stomatoloģija;

3.6. zobu protezēšana (prostodontija);

3.7. zobu protēţu tehniskā laboratorija;

3.8. zobārstniecības materiāli, biomateriāli un ierīces;

3.9. mutes cieto un mīksto audu ķirurģija (t.sk. integrēti neiroloģija,

fizioterapija, anestezioloģija un reanimācija);

3.10. integrētās ārstēšanas plānošana;

3.11. rentgenoloģija un radioloģija;

3.12. mutes dobuma patoloģiju diferenciāldiagnostika;

3.13. periodontoloģija;

3.14. bērnu zobārstniecība;

3.15. mutes gļotādas slimību ārstēšana;

3.16. stomatoloģisko slimību profilakse;

3.17. farmakoloģija (klīniskā farmakoloģija);

3.18. ekspresdiagnostikas pamati;

3.19. saskarsmes psiholoģija (t.sk. integrēti psihopatoloģija);

3.20. operatīvā ķirurģija un topogrāfiskā anatomija (t.sk. integrēti

anestēzija zobārstniecībā; anestezioloģija un reanimācija);

3.21. ergonomika (zobārsta veselības pamatprincipi);

3.22. gerostomatoloģija;



3.25. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;


3.27. normatīvie akti, kas saistīti ar zobārstniecības praksi;





1.59. Farmaceita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – farmaceits.





287


– farmaceits ir vecākais veselības aprūpes speciālists, kurš organizē un

veic farmaceitisko aprūpi; nodrošina zāļu apriti, gatavošanu, standartizāciju,

kontroli, uzraudzību, pētniecību, dokumentācijas ekspertīzi, informatīvo un

konsultatīvo darbību farmācijas jomā, kā arī nepārtrauktu savu profesionālo

pilnveidi.

Farmaceits strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu raţošanas uzņēmumos,

daţāda profila laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs, zāļu reģistrācijas,

uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar

farmācijas jomu.



1. Spēja veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus aptiekā, zāļu

lieltirgotavā, zāļu raţošanas uzņēmumā, valsts, uzraudzības un kontroles

struktūrās.

2. Spēja organizēt un veikt farmaceitisko aprūpi, sekmēt tās attīstību,

savas kompetences ietvaros nodrošinot patstāvīgu sareţģītas situācijas analīzi un

lēmuma pieņemšanu, farmakoterapeitisko konsultāciju, informācijas par zālēm

un to lietošanu sniegšanu, zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību,

zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veselības veicināšanas produktu

izplatīšanu un lietošanas uzraudzību, zāļu gatavošanu un kvalitātes novērtēšanu,

uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un iedzīvotāju interesēs balstītu veselības

veicināšanas un slimību profilakses propagandēšanu, fizisko personu datu

aizsardzību.

3. Spēja sekot līdzi izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas

reglamentē darbību farmācijas jomā, sekot jaunākajiem Eiropas Savienības un

Eiropas Padomes normatīvajiem aktiem veselības jomā un Pasaules Veselības

organizācijas rekomendācijām un lietot tās savā farmaceitiskajā darbībā.

4. Spēja nodrošināt Zāļu Labas izplatīšanas un Zāļu Labas raţošanas

praksi.

5. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un medicīnisko ierīču pareizu un drošu

savākšanu no klientiem.

6. Spēja savas kompetences ietvaros vadīt darba komandu profesionālo

mērķu sasniegšanai.

7. Spēja darboties vienotā veselības aprūpes speciālistu komandā.

288

8. Spēja konsultēt citus veselības aprūpes speciālistus par zāļu pētniecību,

raţošanu, lietošanu, uzglabāšanu, aprites organizāciju un citiem farmaceitiska

rakstura jautājumiem.

9. Spēja atbildīgi piedalīties sabiedrības veselības politikas veidošanā un

realizēšanā.

10. Spēja savas kompetences ietvaros izglītot sabiedrību par veselību un

ar slimībām saistītiem jautājumiem, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, prasmi

sadzīvot ar hronisku slimību, kā arī veicināt un nostiprināt paradumu kontrolēt

savu veselības stāvokli.

11. Spēja piedalīties savas kompetences ietvaros farmācijas jomas

normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā.

12. Spēja veicināt savas profesijas prestiţu un savā darbībā ievērot

profesionālās ētikas principus.

13. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātiem un

nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi.

14. Spēja organizēt un iesaistīties kolēģu un studējošo izglītošanā.

15. Spēja plānot un veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.

16. Spēja veikt zāļu izstrādi un standartizāciju un sagatavot atbilstošu

dokumentāciju.

17. Spēja piedalīties zāļu raţošanā atbilstoši Labas raţošanas prakses

prasībām.

18. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu veikšanas uzraudzībā.







289


1. Veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus farmācijas jomā.

2. Pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot zāļu iedarbību, lietošanu,

glabāšanu, blakusparādības un rīcību to izpausmes gadījumā.

3. Ievākt un izvērtēt informāciju par pacienta problēmām, sniegt savas

kompetences ietvaros pacientam saprotamā veidā nepieciešamo papildus

informāciju, lai nodrošinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā.

4. Novērtēt aptiekas klienta psiholoģiskās uzvedības tipu veiksmīgas

saskarsmes veidošanai.

5. Dokumentēt konstatētās zāļu blakusparādības un ziņot par tām.

6. Uzraudzīt racionālu zāļu lietošanu un skaidrot klientiem zāļu nepareizas

lietošanas sekas.

7. Uzturēt un lietot aptiekas pastāvīgo klientu reģistru.

8. Sekmēt to, lai aptiekas klients, kuram ir veselības problēmas, kas

pārsniedz farmaceita kompetenci, apmeklētu ģimenes ārstu vai citu veselības

aprūpes speciālistu.

9. Konsultēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hroniskas slimības

gadījumā.

10. Izsniedzot zāles, kompetences ietvaros piedāvāt pacientam izvēles

iespējas.

11. Pārzināt un izmantot darbā valsts un privāto veselības apdrošināšanas

sistēmu pamatprincipus, informējot pacientus par zāļu iegādes izdevumu

kompensācijas iespējām.

12. Veikt ekspresdiagnostiku, kompetences ietvaros komentēt tās

rezultātus un sniegt rekomendācijas klienta turpmākai rīcībai.

13. Kompetences ietvaros ieteikt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai

lietojamās preces, pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu un

uzglabāšanu.

14. Konsultēt klientus par ārstniecības augu drogu pareizu sagatavošanu

un lietošanu.

290

15. Novērtēt izrakstīto ekstemporāli gatavojamo zāļu sastāvdaļu saderību

un devas.

16. Sadarbojoties ar recepti izrakstījušo ārstu, novērst konstatētās

nepilnības receptes noformējumā, zāļu vielu nesaderību, devu neatbilstību.

17. Nodrošināt zāļu gatavošanu un noformēšanu atbilstoši

apstiprinātajiem priekšrakstiem, zāļu kvalitātes kontroli un noformēšanu

izsniegšanai un šo procesu dokumentēšanu.

18. Novērtēt recepšu autentiskumu, nodrošināt pareizu recepšu apstrādi un

uzglabāšanu.

19. Nodrošināt zāļu un citu preču apriti.

20. Izmantot farmaceitisko uzziņu literatūru, datubāzes un citus

nekomerciālās informācijas avotus par zālēm, patstāvīgi izvērtēt iegūtās

informācijas saturu un informācijas avotu atbilstību pirms tās pielietošanas.

21. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas un

veterinārfarmācijas jomu, kā arī komercdarbības un fizisko personu datu

aizsardzības jomu.

22. Veikt sabiedrības izglītošanu par veselību apdraudošiem faktoriem, to

novēršanas iespējām un par veselību veicinošiem pasākumiem, popularizējot

veselīgu dzīves veidu un slimību profilakses pasākumus.

23. Organizējot un sniedzot farmaceitisko aprūpi, veicot zinātniskus

pētījumus, novērtēt situāciju, uzstādīt mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus,

rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt paredzamo rezultātu.

24. Izmantot profesionālai darbībai nepieciešamās informācijas

tehnoloģijas.

25. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

26. Strādāt saskaņā ar Zāļu Labas raţošanas prakses un Zāļu Labas

izplatīšanas prakses prasībām.

27. Nodrošināt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un vadīšanu

farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

291

28. Spēt novērtēt raţošanas un uzglabāšanas apstākļu ietekmi uz zāļu

kvalitāti.

29. Ievērot precizitāti un drošību darbā ar zālēm un aktīvām vielām.

30. Nodrošināt pareizu nekvalitatīvo zāļu un preču glabāšanu līdz

turpmākai rīcībai ar tām.

31. Veikt zāļu un veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo nederīgo

preču atpakaļpieņemšanu no klientiem normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā,

izglītot par zāļu un veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo preču

bīstamību apkārtējai videi un informēt par to atpakaļnodošanas/atgriešanas

iespējām.

32. Savas kompetences ietvaros veidot un vadīt profesionālu un

darbspējīgu komandu farmaceitiskās darbības uzņēmumos, pielietojot

saskarsmes iemaņas, novēršot vai risinot konfliktu situācijas.

33. Vadīt, konsultēt un pārraudzīt farmaceita asistenta, raţošanas

personāla pienākumu izpildi farmaceitiskās darbības uzņēmumos, vadīt jaunākā

zinātniskā personāla darbu.

34. Pielietot personāla vadības metodes un plānot personāla resursus

farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

35. Ievērot profesionālās ētikas principus.

36. Izmantot tirgzinības un komercdarbības pamatprincipus

farmaceitiskajā darbībā.

37. Apzināt savas un savu darbinieku izglītības un tālākizglītības

vajadzības, tās organizēt, realizēt un novērtēt rezultātus.

38. Uz abpusējas cieņas principiem sadarboties ar citiem veselības

aprūpes speciālistiem un būt par veselības aprūpes komandas pilntiesīgu locekli.

39. Sniegt ārstniecības iestādes speciālistiem un citiem veselības aprūpes

profesionāļiem nekomerciālu informāciju par zālēm, to lietošanu, uzglabāšanu

un citiem farmaceitiskiem jautājumiem, darboties ārstniecības iestādes zāļu

komitejā.

40. Pārzināt produktu, kuriem nedrīkst piedēvēt zālēm raksturīgās

īpašības, reklāmu reglamentējošos normatīvos aktus, tajos paustās nostādnes un

prasības.

292

41. Pārzināt zāļu reklāmas uzraudzības veidus un formas.

42. Pārzināt zāļu reklāmas izpausmes formas un reklāmās minēto faktu

pasniegšanas metodes, to galvenās tendences, kā arī novērtēt reklāmā pausto

faktu drošumu, patiesumu, līdzsvarotību un piemērotību mērķauditorijai,

konstatēt reklāmas nepilnības, nepieļaujamos trūkumus un pārkāpumus, izdarīt

slēdzienu par reklāmas atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un

zāļu tirgus dalībnieku starpā noslēgtajiem ētikas kodeksiem.

43. Novērot un novērtēt sabiedrības veselības stāvokli, ekoloģisko un

sociālo vidi.

44. Noskaidrot un vērtēt sabiedrības veselības vajadzības un prioritātes.

45. Vērtēt, plānot un īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas.

46. Izmantot epidemioloģiskās informācijas avotus un novērtēt

nozīmīgākos epidemioloģiskos rādītājus, analizēt sabiedrības veselības dienestu

darbu, nepieciešamības gadījumā rosināt veikt pārmaiņas.

47. Apzināt farmācijas jomai nozīmīgas situācijas, rosināt diskusijas,

piedalīties sabiedrisku lēmumu apspriešanā un normatīvo aktu izstrādē

farmācijas jomā.

48. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt

farmācijas jomas attīstību.

49. Nepārtraukti pilnveidot farmaceitiskās aprūpes procesu un veikt

sniegtās farmaceitiskās aprūpes kvalitātes pašnovērtējumu.

50. Piedalīties studējošo praktisko zināšanu pilnveidē.

51. Izstrādāt zāļu formas, veikt to standartizāciju, kā arī sagatavot

dokumentāciju zāļu raţošanai atbilstoši Labas raţošanas prakses standartiem.

52. Piedalīties vai savas kompetences ietvaros vadīt zāļu raţošanas

procesu atbilstoši Labas raţošanas prakses standartiem.

53. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus farmācijas

jomā.

54. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

293

55. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot

uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

56. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.



svešvalodās.

59. Lietot medicīnisko terminoloģiju valsts valodā un latīņu valodā.

60. Amata kompetences ietvaros lietot medicīnisko terminoloģiju.




prasības.






1.1. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

1.2. organiskā ķīmija (organisko vielu daudzveidība);

1.3. augu un dzīvnieku bioloģija (augu un dzīvnieku valsts daudzveidība,

vieta un nozīme farmācijā);

1.4. organisma imūnsistēma un specifiskie un nespecifiskie

aizsargmehānismi;

1.5. katastrofu medicīnas sistēmas organizatoriskie pamati un darbības

principi.



2.1. fizika (izpratne par fizikāliem likumiem un lielumiem, instrumentālo

analīţu metoţu teorētiskais pamatojums, fizikas saikne ar ķīmiju, bioloģiju,

medicīnu un farmāciju);

2.2. anatomija (cilvēka organisma uzbūve, orgānu sistēmas, anatomisko

struktūru novietojums organismā, orgānu funkcijas, darbības kopsakarības);

294

2.3. iedzimtība un mainība, to galvenās likumsakarības, galvenie

ontoģenētiskās attīstības pamatprincipi, cilvēka slimību saistība ar šūnas

patoloģiju, cilvēka ģenētiskās patoloģijas galvenie veidi, to īpatnības un

iedzimtības tipi, farmakoģenētikas pamatprincipi;

2.4. fizioloģija (cilvēka organisma normālie fizioloģiskie procesi, funkciju

regulācijas mehānismi, to izpētes pamatmetodes);

2.5. cilvēka organisma vispārīgās patoloģijas likumsakarības un bieţāko

slimību patoģenēze;

2.6. medicīniskā bioķīmija (dzīvā organisma biomolekulu struktūra un

funkcijas, bioķīmiskie procesi cilvēka organismā);

2.7. bioenerģētika, ogļhidrātu, lipīdu, aminoskābju, salikto olbaltumvielu

metabolisms, tā regulācija un integrācija;

2.8. mikrobioloģija (mikroorganismi un vīrusi, to ietekme cilvēka

organismā, zāļu mikrobioloģiskais piesārņojums, tā atklāšanas un novēršanas

metodes);

2.9. cilvēka un vides attiecības, kaitīgie arodfaktori, to novēršanas

metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;

2.10. veselības, sabiedrības veselības, profilakses, veselības veicināšanas,

epidemioloģijas teorētiskie pamati, farmakoepidemioloģija, diagnostikas un

slimību skrīnings, epidemioloģisko pētījumu dizains, klīnisko pētījumu uzbūves

pamatprincipi, veselības un veselības aprūpes statistika;

2.11. izplatītāko infekcijas slimību klīniskā gaita;

2.12. klīniskās un katastrofu toksikoloģijas pamatprincipi;

2.13. toksikoloģisko pacientu medicīniskā aprūpe;

2.14. aktīvo farmaceitisko vielu – zāļu sintēzes principi;

2.15. vielu fizikāli ķīmisko īpašību likumsakarības un darbības fizikāli

ķīmiskie principi;

2.16. normatīvie akti veterinārfarmācijas jomā;





3.2. personības attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija, psiholoģiskā

atbalsta sniegšana;

3.3. sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās vadības

metodes;

3.4. farmācijā lietojamā medicīniskā terminoloģija valsts valodā un latīņu

valodā;

3.5. matemātiskās aprēķina metodes un informācijas tehnoloģiju

pamatelementi, datu statistiskā apstrāde, datoru lietojumprogrammas, datubāzu

izmantošanas pamatnostādnes;

3.6. zāļu vielu metabolisms;

3.7. veselības paškontrole un ekspresdiagnostikas testi aptiekā;

295

3.8. toksikoloģija (toksisku iedarbību izraisošo vielu kvalitatīvā un

kvantitatīvā noteikšana, rezultātu toksikoloģiskā novērtēšana);

3.9. pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipi cilvēka dzīvībai un

veselībai kritiskās situācijās;

3.10. laboratorijās, raţošanā un aptiekā lietojamie trauki, ierīces, iekārtas

un aparāti, to sagatavošana un lietošana;

3.11. laboratorijās, aptiekās, zāļu raţotnēs veicamās manipulācijas un

tehnoloģiskie procesi;

3.12. neorganiskās zāļu vielas, to īpašības, iegūšana un izmantošana

farmācijā;

3.13. organiskās zāļu vielas, to struktūra, nosaukumi, īpašības, iegūšanas,

izdalīšanas, attīrīšanas un struktūras analīzes metodes, izmantošana farmācijā;

3.14. farmakognozija (ārstniecības augi, ārstniecības augu drogas,

izplatība, morfoloģisks apraksts, ķīmiskais sastāvs, sagatavošana, analīze,

lietošana);

3.15. zāļu formu raksturojums un tehnoloģija, metodes aptiekā un

raţotnēs atbilstīgi Labas raţošanas prakses prasībām;

3.16. homeopātiskās zāles, to gatavošanas pamatprincipi un lietošanas

īpatnības;

3.17. Zāļu laba izplatīšanas prakse un Zāļu laba raţošanas prakse;

3.18. zāļu raţošanas dokumentācijas izstrāde;

3.19. zāļu reģistrācijas pamatprincipi;

3.20. zāļu vielu nesaderība ekstemporālajās zāļu formās;

3.21. analītiskā ķīmija, ķīmiskās un instrumentālās analīzes metodes;

3.22. farmācijas ķīmija un zāļu formu analīze, zāļu kvalitātes kontrole;

3.23. farmaceitiskā informācija, tās kvalitātes pamatkritēriji; informācijas

veidi par zālēm, informācijas uzkrājēji un nesēji, to vērtējums un informācijas

avotu vērtējums;

3.24. uz pierādījumiem balstītas medicīnas vispārējie principi;

3.25. farmakoloģija (zāļu darbības mehānismi, lietošanas indikācijas,

kontrindikācijas, mijiedarbība, blakusparādības un to novēršanas iespējas);

3.26. racionāla, droša, efektīva zāļu lietošana, nepareizas zāļu lietošanas

sekas, to novēršanas iespējas;

3.27. farmakoterapija;

3.28. medicīnisko un veselības aprūpes preču un ierīču klāsts aptiekā, to

uzbūve, īpašības, lietošana un uzglabāšana;

3.29. uztura bagātinātāji, to sastāvs, lietošanas ieteikumi un piesardzība;

3.30. farmācijas un veterinārfarmācijas jomas, kā arī komercdarbības un

fizisko personu datu aizsardzības jomas reglamentējošie Latvijas Republikas

normatīvie akti, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes normatīvie akti

veselības jomā un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas;

3.31. slēgta tipa aptieku darba specifika (slimnīcas farmācija);

3.32. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;

3.33. farmaceitiskās aprūpes būtība, tās realizācija;

296

3.34. farmaceitiskās darbības uzņēmumu tirgzinības un komercdarbības

pamatprincipi;

3.35. farmakoekonomikas pamatprincipi;

3.36. fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipi;






1.60. Karjeras konsultanta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – karjeras konsultants.






– karjeras konsultants ir speciālists, kurš konsultē, informē un izglīto

klientus (skolēni un viņu vecāki, skolotāji, nodarbinātie, bezdarbnieki, personas

ar invaliditāti) un darba devējus karjeras attīstības jautājumos, sniedz atbalstu

klientiem viņu karjeras plānošanā un veidošanā, tai skaitā atbalsta lēmuma

pieņemšanā par profesijas, darba, formālās un neformālās izglītības izvēli;

palīdz attīstīt karjeras vadības, tai skaitā darba meklēšanas prasmes; konsultē

daţādu vecumu, sociālās un kultūras izcelsmes cilvēkus individuālu pārrunu

veidā un grupās; informē un izglīto sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar karjeras

attīstības atbalsta pakalpojumiem (raksta rakstus, uzstājas semināros un masu

saziņas līdzekļos).

Karjeras konsultants strādā valsts un pašvaldību institūcijās,

nevalstiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, uzņēmumos, pie komersantiem,

saistībā ar personāla jeb cilvēkresursu vadību vai kā pašnodarbināta persona vai




1. Spēja izmantot karjeras konsultēšanas teorētiskās zināšanas praktiskā

konsultēšanas darbībā, atbilstoši profesionālās darbības profilam un

297

mērķauditorijai, tautsaimniecības nozares vai uzņēmuma darbības specifikai un

vides kontekstam.

2. Spēja apzināt un novērtēt klientu karjeras attīstību ietekmējošos

faktorus daţādos dzīves posmos, viņu individuālās atšķirības, vajadzības un

vēlmes.

3. Spēja pētīt un analizēt Eiropas Savienības darba tirgus, kā arī izglītības

politikas pamatnostādnes un tautsaimniecības attīstības tendences un izmantot

aktuālo informāciju konsultēšanā.

4. Spēja izprast un izvērtēt klientu profesionālās piemērotības iespējas un

karjeras lēmumu veidošanas prasmes.

5. Spēja sniegt profesionālu atbalstu klientiem karjeras attīstībā, noteikt

karjeras konsultācijas mērķi, plānot konsultēšanas procesu un izstrādāt

individuālu karjeras attīstības programmu.

6. Spēja sniegt atbalstu darba meklēšanā vai individuālās komercdarbības

uzsākšanā.

7. Spēja izstrādāt daţāda veida (piemēram, individuālas, grupu, specifisku

mērķgrupu klientu u.tml.) konsultēšanas metodikas un programmas, veikt to

aprobāciju un izvērtēšanu.

8. Spēja atrast, apkopot un analizēt ar karjeras konsultēšanu saistīto

informāciju.

9. Spēja ieviest jaunākos profesionālos sasniegumus karjeras

konsultēšanas praksē.

10. Spēja ievērot ētikas normas un konfidencialitātes prasības, pildot

profesionālos pienākumus un uzdevumus.

11. Spēja noteikt organizāciju kultūru ietekmējošos faktorus.

12. Spēja, autonomi un sadarbībā ar citiem pētniekiem, plānot un veikt

lietišķos pētījumus karjeras konsultēšanas jomā.

13. Spēja izvērtēt savu un citu sniegto karjeras konsultēšanas

pakalpojumu kvalitāti un veikt to pilnveidošanas pasākumus, kā arī noteikt savas

profesionālās darbības izvērtēšanas kritērijus un rezultatīvos rādītājus.

14. Spēja patstāvīgi turpināt profesionālās pilnveides procesu.

298

15. Spēja konsultēt daţāda vecuma, sociālo grupu, kultūru un izglītības

līmeņa klientus individuāli un grupās.

16. Spēja izveidot un uzturēt atbilstošu konsultēšanas vidi un attiecības ar

klientiem.

17. Spēja izprast savu resursu atjaunošanas nepieciešamību, lai saglabātu

psiholoģisko noturību un spētu relaksēties pēc psiholoģiskām stresa/konflikta

situācijām.

18. Spēja sadarboties ar citiem profesionāļiem karjeras konsultēšanas

jomā, lai uzlabotu konsultēšanas kvalitāti.

19. Spēja organizēt un vadīt karjeras atbalsta pakalpojumus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās atbilstoši

konsultējamai mērķgrupai.






1. Plānot un īstenot daţādus karjeras pakalpojumu veidus individuālajiem

un korporatīvajiem klientiem.

2. Izvēlēties un lietot piemērotāko saziņas veidu ar daţādu kultūru,

vecuma un sociālo grupu klientiem (ieskaitot klientus no sociālās atstumtības

riska grupām) un sadarbības partneriem.

3. Noteikt un izvērtēt organizāciju kultūru veidojošos faktorus.

4. Noteikt klientu spējas un resursus un nozīmīgākos darba vides faktorus.

5. Sniegt profesionālu atbalstu klientiem viņu personīgo īpašību, spēju un

prasmju samērošanā ar izvēlētājam karjeras virzienam nepieciešamajām

kompetencēm.

6. Izvērtēt klientu individuālās atšķirības un vajadzības.

299

7. Noteikt klientiem piemēroto profesiju loku vai darbības jomas.

8. Veidot un kopā ar klientiem izvērtēt individuālās karjeras attīstīšanas

programmas.

9. Palīdzēt klientiem atrast un izvērtēt nepieciešamo informāciju par

izglītības un nodarbinātības iespējām.

10. Palīdzēt klientiem sagatavot CV un pieteikuma (motivācijas) vēstules.

11. Organizēt un vadīt darba intervijas.

12. Informēt, atbalstīt un veidot atgriezenisko saiti ar klientiem.

13. Pārzināt un ievērot karjeras atbalstu regulējošos normatīvos aktus.

14. Ievērot ētikas normas profesionālajā darbībā.




svešvalodās.

18. Patstāvīgi plānot, organizēt, vadīt, analizēt un izvērtēt karjeras atbalsta

pakalpojumus.

19. Patstāvīgi gūt un uzkrāt profesionālajā darbībā nepieciešamās

zināšanas.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas nepieciešamās informācijas

ieguvei, apstrādei, rezultātu izvērtēšanai, kā arī lietišķu rakstu sagatavošanai.

21. Izvēlēties un izmantot pētījuma mērķiem, uzdevumiem un iegūto datu

specifikai atbilstošas datu ieguves un apstrādes metodes, analizēt un izvērtēt

iegūtos rezultātus un izstrādāt ieteikumus.



noteikumus.


300





1.2. darba medicīna;



1.5. sabiedriskās attiecības.



2.1. normatīvie akti karjeras pakalpojumu sniegšanas jomā;

2.2. normatīvie akti izglītībā;

2.3. izglītības sistēmas un mūţizglītības iespējas;

2.4. profesiju klasifikācija;

2.5. organizāciju kultūra;

2.6. nodarbinātības tendences (īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa);

2.7. tautsaimniecības attīstības prognozes un tendences valstī, Eiropas

Savienībā;


2.9. vecumposmu (attīstības) psiholoģija;

2.10. sociālā pedagoģija;

2.11. mācīšanas un mācīšanās metodes;

2.12. cilvēkresursu vadība;




3.1. karjeras konsultēšanas teorijas un metodes;

3.2. profesionālās piemērotības noteikšana;

3.3. darba meklēšanas process, veidi un metodes;


3.5. pētījumu metodoloģija;

3.6. pētnieciskā darba metodes;

3.7. datorzinības;

3.8. lietišķie raksti karjeras konsultēšanas jomā;

3.9. komunikācija ar klientu;

3.10. informācijas meklēšanas, apstrādes un publiskošanas metodes;

3.11. grupu darbs un komandas veidošana;





301



1.61. Dokumentu sistēmu vadītāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – dokumentu sistēmu vadītājs.






– dokumentu sistēmu vadītājs nosaka uzņēmuma dokumentēšanas un

dokumentu pārvaldības vajadzības; nodrošina dokumentu pārvaldības procesu

norisi; vada dokumentu sistēmu veidošanu; veic dokumentu sistēmu auditus un

darbības kontroli; nodrošina dokumentu sistēmu atbilstību normatīvajiem aktiem

un uzņēmuma vajadzībām; plāno un vada darbu atbilstoši uzņēmuma mērķiem

tiešā uzņēmuma vadības pakļautībā un sadarbībā ar citu struktūrvienību

vadītājiem.

Dokumentu sistēmu vadītājs strādā uzņēmumā, kur izveidota dokumentu

sistēma, vai uzņēmumā, kurš sniedz konsultācijas un piedāvā pakalpojumus

dokumentu sistēmu izstrādē, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais

komersants.



1. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldības politiku un stratēģiju, nodrošināt

dokumentu pārvaldības attīstību.

2. Spēja definēt dokumentu pārvaldības mērķus un uzdevumus saskaņā ar

normatīvajiem aktiem un institūcijas darbības vajadzībām.

3. Spēja izstrādāt vai uzlabot dokumentu sistēmas, nodrošināt to darbību,

sniegt konsultācijas dokumentu sistēmu izstrādāšanā un uzlabošanā.

4. Spēja sagatavot darba uzdevumus un projektu specifikācijas dokumentu

sistēmu projektiem.

302

5. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldību reglamentējošos normatīvos

aktus.

6. Spēja noteikt darbinieku atbildības līmeņus.

7. Spēja analizēt institūcijas darbību, noteikt institūcijas dokumentēšanas

vajadzības, prasības dokumentiem un dokumentu sistēmām.

8. Spēja plānot un izmantot dokumentu sistēmu izveidošanai, uzlabošanai

un uzturēšanai nepieciešamos finanšu resursus.

9. Spēja veikt izstrādātās vai uzlabotās dokumentu sistēmas novērtējumu,

auditu un darbības pārbaudes.

10. Spēja organizēt un kontrolēt dokumentu (gan papīra dokumentu, gan

elektronisku dokumentu) izstrādāšanu, uzskaiti, apriti un glabāšanu aktīvajā un

pusaktīvajā dzīves ciklā.

11. Spēja organizēt un izstrādāt dokumentu pārvaldības procesus

reglamentējošos dokumentus (dokumentu sarakstus, lietu nomenklatūru,

klasifikatorus u.c.).

12. Spēja organizēt dokumentu izvērtēšanu, dokumentu glabāšanas

termiņu un arhīviskās vērtības noteikšanu.

13. Spēja organizēt dokumentu izmantošanu, nodrošināt un kontrolēt

dokumentu pieejamību, datu aizsardzību.

14. Spēja nodrošināt valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas

un dokumentu pārvaldību.

15. Spēja organizēt un veikt dokumentu aprakstīšanu, uzziņu un uzskaites

līdzekļu sagatavošanu.

16. Spēja organizēt dokumentu un datu migrāciju no vienas sistēmas un/

vai nesēja uz citu sistēmu vai nesēju.

17. Spēja brīvi pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās

svešvalodās.

18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem dokumentu pārvaldības

jautājumiem.

303





22. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.



1. Izprast institūciju darbības tiesiskās formas (valsts pārvaldes iestāde,

komercsabiedrība, biedrība u.tml.) un pārvaldes principus.

2. Pielietot vadības zinātņu, kā arī dokumentu un arhīvu pārvaldības

speciālās metodes (funkciju, riska analīzi u.c.).

3. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

4. Izstrādāt normatīvos aktus un dokumentu pārvaldības procedūras, sekot

to ieviešanai un nodrošināt to ievērošanu.

5. Organizēt, pārvaldīt un sistematizēt dokumentus to radīšanas, aprites,

glabāšanas, izmantošanas un iznīcināšanas procesos.

6. Auditēt dokumentu sistēmas un informācijas sistēmas.

7. Izstrādāt prasības dokumentu (tai skaitā elektronisko) sistēmu

projektiem, specifikācijām.

8. Izvērtēt dokumentus un informāciju.

9. Novērtēt un izvēlēties piemērotākos dokumentu sistēmu glabāšanas

apstākļus atbilstoši informācijas (datu) nesējam un videi.

10. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes dokumentu pārvaldībā.

11. Apzināt jaunākās dokumentu pārvaldības tendences, sekot

aktualitātēm dokumentu un arhīvu pārvaldībā.

12. Pielietot jaunākās darba metodes un informācijas tehnoloģijas.

304

13. Pielietot nozarei specifiskās informācijas tehnoloģijas un aprīkojumu

(e-paraksti, datubāzes, attēlveidošanas tehnoloģijas u.tml.)

14. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, lietišķajai

etiķetei un ētikas normām.

15. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi,

motivēt darbiniekus.

16. Prast strādāt psiholoģiski sareţģītās situācijās un risināt

problēmsituācijas.

17. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.


19. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.


21. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

22. Spēt sazināties divās svešvalodās.



prasības.







1.1. publiskās un privātās tiesības;

1.2. materiālzinātne.



2.1. informācijas sabiedrības teorija;

305

2.2. mūsdienu valsts pārvaldes iestāţu vēsture;

2.3. informācijas zinātne;

2.4. datubāzu veidošana;

2.5. Latvijas mūsdienu vēsture;


2.7. risku vadība;




3.1. arhīvzinātne;

3.2. arhīvu pārvaldība;

3.3. diplomātika un dokumentu vērtības teorija;


3.5. dokumentu pieejamība un popularizācija, datu aizsardzība;

3.6. klasificētās informācijas aizsardzība, aprite, izmantošana un

saglabāšana;


3.8. informācijas tehnoloģiju pielietojums dokumentu pārvaldībā

(metadati, elektroniskie katalogi, informācijas sistēmas);

3.9. dokumentu un informācijas saglabāšana;

3.10. vadīšanas teorijas pamati un prakse;

3.11. iekšējā kontrole un iekšējais audits;


3.13. administratīvās tiesības un administratīvais process;








3.21. projektu vadība.

1.62. Psihologa asistenta profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – psihologa asistents.



306


kvalifikācijas līmenis ar profesionālā bakalaura grādu psiholoģijā vai bakalaura

grādu psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju.


– psihologa asistents ir speciālists, kas, strādājot psihologa vadībā, analizē

un piemēro psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un

empīriski pamatotos principus; izvirza psiholoģiskās palīdzības sniegšanas

mērķus; veic indivīda, grupas vai organizāciju psiholoģisko izpēti (novērtēšanu);

veic atbalsta psiholoģisko konsultēšanu un pielieto citas psiholoģiskās palīdzības

sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem; novērtē psiholoģiskās

palīdzības sniegšanas efektivitāti; raksta un sniedz atzinumus; veic zinātniskus

pētījumus psiholoģijas jomā.

Psihologa asistents strādā psihologa vadībā izglītības, sociālās sfēras un

citu jomu uzņēmumos, var būt pašnodarbinātais vai individuālais komersants,

veicot profesionālo darbību psihologa vadībā.



1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas


2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu un psihologu psiholoģiskās

palīdzības sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas

zinātnes pamatprincipiem.

3. Spēja veidot un izvēlēties psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju

atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

4. Spēja psihologa pārraudzībā veikt indivīda, grupas un organizāciju

psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot atbilstošas metodes (intervijas,

testus, aptaujas un novērošanu).

5. Spēja veikt atbalsta psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski

pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem.

6. Spēja psihologa vadībā novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas

efektivitāti atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.

7. Spēja psihologa vadībā rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās

darbības aprakstus.

307

8. Spēja sniegt atgriezenisko saiti klientam atbilstoši izvirzītajiem

mērķiem.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību un

uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

10. Spēja sadarboties un strādāt psihologa pārraudzībā.

11. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.






16. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto

uzvedības normu ievērošanu.



1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas


2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar klientu

un psihologu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību ar klientu.

3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus,

saskaņojot tos ar klientu un psihologu un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.

4. Veikt indivīda, grupas un organizācijas psiholoģisko izpēti

(novērtēšanu) psihologa pārraudzībā, izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas

intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

5. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai psihologa pārraudzībā

izstrādāt darbības plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.

6. Veikt psiholoģisko konsultēšanu psihologa pārraudzībā vai pielietot

citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību

seminārus) atbilstoši klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.

308

7. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz

indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.

8. Psihologa vadībā novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas

efektivitāti, rezultātus un izdarīt secinājumus.

9. Psihologa vadībā sniegt klientam atgriezenisko saiti par psiholoģisko

izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.

10. Psihologa vadībā izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus

atzinumus un citus psiholoģiskās darbības aprakstus.

11. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt psiholoģiskā pētījuma

teorētisko pamatojumu.

12. Izvirzīt atbilstošas psiholoģiskā pētījuma hipotēzes vai pētījuma

jautājumus.

13. Izvēlēties psiholoģiskā pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma

metodes.

14. Veikt psiholoģiskā pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to

kvantitatīvo vai kvalitatīvo analīzi.

15. Veikt psiholoģiskā pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un

izdarīt secinājumus.

16. Izstrādāt psiholoģiskā pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu

pamatprincipiem.

17. Ievērot profesionālās ētikas un vispārpieņemtās uzvedības normas.

18. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem un citai profesionālai darbībai

nepieciešamās datorprogrammas.


20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz

viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.


svešvalodās.

309



prasības.







1.2. loģika.



2.1. filozofija;

2.2. socioloģija;




3.1. psiholoģijas vēsture;


3.3. psihofizioloģija;

3.4. neiropsiholoģija;

3.5. kognitīvā psiholoģija;





3.10. diferenciālā psiholoģija;


3.12. veselības psiholoģija;

3.13. pedagoģiskā psiholoģija;

3.14. psiholoģiskās pētniecības metodes;

3.15. psihometrika;


3.17. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;

3.18. psihoterapijas un psiholoģiskās konsultēšanas teoriju un metoţu

pamatprincipi;

3.19. profesionālās ētikas un uzvedības normas;


310



3.23. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir

Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;




1.63. Tulkotāja profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tulkotājs.






– tulkotājs ir speciālists, kas tulko tekstus no vienas valodas otrā; tulko

daţāda tipa tekstus atbilstoši izvirzītajām prasībām un teksta lietojuma

īpatnībām; orientējas tulkojamo dokumentu nozarē un izmanto nozarē lietoto

terminoloģiju; rediģē paša un citu tulkotos tekstus.

Tulkotājs strādā tulkošanas birojos vai citos uzņēmumos, kuriem

nepieciešami tulkošanas pakalpojumi, kā arī starptautisku organizāciju

tulkošanas nodaļās vai kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais.



1. Spēja tulkot no vienas svešvalodas dzimtajā valodā lietišķos tekstus,

lietišķo korespondenci, iestāţu dokumentāciju, tehniskus, medicīniskus,

tirgvedības u.c. tekstus, piemēram, juridiskos.

2. Spēja analizēt, vērtēt un izmantot tulkošanas nozares pētījumus un

jaunās tehnoloģijas.

3. Spēja identificēt tulkojamā teksta veidu, izmantot tulkošanas metodes

atbilstoši pasūtītāja uzstādījumam un mērķauditorijas vajadzībām.

4. Spēja nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo

311

atbilstību oriģinālam, atbilstīgu terminoloģijas lietojumu.

5. Spēja izvēlēties un novērtēt leksikogrāfiskos resursus kvalitatīva

tulkojuma veikšanai.

6. Spēja noformēt tulkojamo tekstu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu

prasībām.

7. Spēja patstāvīgi formulēt teksta tulkošanas problēmas un piedāvāt to

risinājumus.

8. Spēja pamatot un aizstāvēt savu tulkošanas risinājumu izvēli.

9. Spēja meklēt un apstrādāt nepieciešamo informāciju, izmantojot


10. Spēja atrisināt aktuālas terminoloģijas problēmas mērķvalodā.

11. Spēja izprast savstarpēji saistīto darba procesa daļu izpildes secību un

to racionālu organizāciju.

12. Spēja pilnveidot darba valodu prasmi atbilstoši valodu attīstībai

zemēs, kurās šīs valodas lieto.

13. Spēja sekot līdz jaunākajiem tulkojumzinātnes un praktiskās

tulkošanas atzinumiem.

14. Spēja pielāgoties mainīgajiem tulkošanas darba tirgus apstākļiem,

sekojot tā attīstības tendencēm.

15. Spēja orientēties un prast papildināt zināšanas par ekonomiskajiem,

politiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību tulkojumzinātnē un

noformēt tos atbilstoši pētniecisko darbu izstrādes noteikumiem, kā arī prezentēt

iegūtos rezultātus.





312

20. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto

uzvedības normu ievērošanu.



1. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas

standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

2. Izprast tulkošanas nozares stratēģiskās un analītiskās problēmas, kā arī

spēt rast tām risinājumu.

3. Izmantot tulkojumzinātnes atzinumus tulkošanas problēmu analīzē un

risināšanā.

4. Pārzināt un izmantot mūsdienu tulkošanas metodes.

5. Lietot modernās tulkošanas tehnoloģijas.

6. Iegūt un izvērtēt tulkošanas darbam nepieciešamo informāciju,

izmantojot informācijas tehnoloģijas.

7. Noformēt tulkojamo tekstu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu

prasībām.

8. Orientēties un prast papildināt zināšanas par ekonomiskajiem,

politiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

9. Pilnveidot savu komunikatīvo kompetenci, izkopt klausītāja, runātāja,

rakstītāja, lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā multilingvālu personību.

10. Ievērot tulkotāja profesionālās ētikas kodeksu, ievērot tulkojamo

tekstu konfidencialitāti.


12. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas.

13. Lietot tulkojamo tekstu atbilstošās nozares profesionālo terminoloģiju

valsts valodā un vismaz divās svešvalodas.



313

praksē.


noteikumus.





1.1. tulkošanas teorijas;

1.2. informācijas vadība;


1.4. pamatzināšanas politikā, ekonomikā, sociālajos un kultūras procesos.



2.1. tulkojumzinātne un tulkošanas metodika;

2.2. lietišķā valodniecība;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;





3.1. darba valodas (vismaz divas svešvalodas);

3.2. datorzinības, tulkošanas programmatūras tulkošanas procesā;

3.3. zināšanas kvalitātes vadībā;

3.4. pētnieciskā darba metodoloģija;

3.5. valsts valoda;




3.9. profesionālās ētikas un uzvedības normas;

3.10. lietvedības pamati.

1.64. Muzikologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – muzikologs.


314





– muzikologs ir speciālists, kurš pēta un izskaidro mūzikas attīstības

procesus, mūzikas attīstības likumsakarības; savāc un analizē muzikoloģijas

jomas nepieciešamos datus; izdara slēdzienus, kas ietver mūzikas sociālo,

zinātnisko vai ētisko aspektu atspoguļojumu; sniedz informāciju, idejas un

risinājumus gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijā; analizē un izvērtē

daţādu laikmetu un stilu skaņdarbus; vada koncertlekcijas; spēlē vismaz vienu

mūzikas instrumentu; lasa lekcijas; sastāda koncertprogrammas; sniedz

informāciju par mūzikas dzīves notikumiem; novērtē atskaņojuma tehnisko un

māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; veicina latviešu mūzikas

iekļaušanos pasaules kultūras apritē; rūpējas par Latvijas mūzikas kultūras

mantojuma saglabāšanu; pielieto masu mediju mūsdienīgos tehniskos līdzekļus,

kas nepieciešami muzikologa pamatuzdevumu veikšanai.

Muzikologs strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā




1. Spēja pielietot zināšanas muzikoloģijas jomā, pamatojoties gan uz

tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības, muzikālās daiļrades

procesus.

3. Spēja analizēt un izvērtēt daţādu laikmetu un stilu skaņdarbus.

4. Spēja vadīt koncertlekcijas, demonstrējot uz instrumenta skaņdarbus

vai skaņdarbu fragmentus.

5. Spēja lasīt lekcijas, pielietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

6. Spēja novērtēt skaņdarba interpretāciju, atskaņojuma tehnisko un

māksliniecisko līmeni.

7. Spēja nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt

anotācijas, kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.

8. Spēja rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu.

315

9. Spēja sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem,

mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, komponistiem, veicinot

latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē.

10. Spēja brīvi spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.

11. Spēja organizēt un plānot savu radošo un pētniecisko darbību.




apstākļos.






18. Spēja ievērot autortiesības un blakustiesības.



1. Analizēt, salīdzināt un izvērtēt daţādu laikmetu, stilu un ţanru

skaņdarbus, skaņdarbu struktūru, mūzikas formu, mūzikas izteiksmes līdzekļus.

2. Novērtēt skaņdarba atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.

3. Nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt anotācijas,

kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.

4. Spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.

5. Vadīt koncertlekcijas, lasīt lekcijas.

6. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot biroja

tehniku un informācijas tehnoloģijas.

316

7. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.

8. Sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu

kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem un komponistiem.

9. Veikt darbu individuāli un komandā.

10. Plānot un vadīt komandas darbu.

11. Sistemātiski pilnveidot muzikologa profesionālo kvalifikāciju.






17. Pārzināt dokumentu pārvaldības noteikumus un gatavot dokumentus

atbilstoši tiem.





1.1. literatūras vēsture un literatūras teorija;


1.3. filozofija;


1.5. ētika.



2.1. Latvijas un Baltijas valstu tradicionālā mūzika;


2.3. pedagoģija;


2.5. autortiesības un blakus tiesības;

2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

317



3.1. muzikoloģija un etnomuzikoloģija;


3.3. mūzikas forma;

3.4. harmonija un polifonija;


3.6. orķestra stilu vēsture, interpretācijas stili;

3.7. partitūru spēle un instrumentācija;

3.8. skatuves runa;

3.9. arhīvu prakse;

3.10. lauka pētījumi;

3.11. lektora prakse;

3.12. redaktora prakse;

3.13. publicistikas prakse;

3.14. ţurnālistikas prakse;

3.15. akadēmisko vai tradicionālo instrumentu spēle;








3.23. muzikoloģijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.65. Instrumentu mūziķa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – instrumentu mūziķis.






– instrumentu mūziķis ir speciālists, kurš patstāvīgi iestudē un publiski

atskaņo daţādas sareţģītības pakāpes instrumentālos skaņdarbus – solo,

ansamblī, orķestrī, instrumenta vai orķestra pavadījumā; novērtē atskaņojuma

318

tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; atlasa instrumentālā

ţanra māksliniecisko repertuāru un sastāda koncertprogrammas.

Instrumentu mūziķis strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai

kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.



1. Spēja pielietot zināšanas atskaņotājmākslas jomā, pamatojoties gan uz

tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības.

3. Spēja analizēt un izvērtēt daţādu laikmetu un stilu skaņdarbus.

4. Spēja radīt pozitīvu un radošu atmosfēru.

5. Spēja prognozēt un sasniegt mākslinieciskā izpildījuma rezultātu.

6. Spēja brīvi spēlēt daţādu stilu un ţanru iepriekš nesagatavotus

skaņdarbus pēc notīm, transponēt tos, improvizēt.

7. Spēja patstāvīgi iestudēt un publiski atskaņot daţādas sareţģītības

pakāpes instrumentālos skaņdarbus.

8. Spēja atlasīt instrumentālā ţanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt

koncertprogrammas.

9. Spēja organizēt un plānot savu un muzicējošā kolektīva darbu.




apstākļos.






319



1. Analizēt instrumentālos skaņdarbus.

2. Spēlēt vismaz divus mūzikas instrumentus solo, ansamblī vai orķestrī.

3. Iestudēt un publiski atskaņot daţādas sareţģītības pakāpes

instrumentālos skaņdarbus.

4. Spēlēt iepriekš nesagatavotus daţādu stilu un ţanru skaņdarbus pēc

notīm, transponēt tos, improvizēt.

5. Atlasīt instrumentālā ţanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt

koncertprogrammas.

6. Novērtēt atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt

korekcijas.

7. Pārvaldīt vismaz viena cita radniecīga instrumenta spēli.



10. Veikt darbu individuāli un grupā.


12. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot

modernās informācijas tehnoloģijas.

13. Sistemātiski pilnveidot instrumentu mūziķa profesionālo kvalifikāciju.




svešvalodās.


320







1.3. filozofija;


1.5. ētika.





2.3. pedagoģija;






3.1. instrumentu spēle (solo, ansamblī, orķestrī, ar orķestri);

3.2. instrumentu spēles vēsture;

3.3. mūzikas formas mācība;

3.4. solfedţo, harmonija un polifonija;

3.5. instrumenta spēles mācības metodika;

3.6. mūzikas notācija (daţādu laikmetu un stilu kamermūzikas un

simfoniskā orķestra partitūru pieraksti);

3.7. valsts valoda;






3.13. atskaņotājmākslas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.66. Komponista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – komponists.


321





– komponists ir speciālists, kurš komponē daţādu stilu, ţanru un formu

skaņdarbus, muzikāli dramatiskus un multimediālus darbus; pielietojot klasiskās

un mūsdienu kompozīcijas tehnikas, instrumentē un aranţē mūziku orķestriem,

koriem, ansambļiem; veic skaņdarba pārlikumus; kompozīciju iestudēšanas

procesā sadarbojas ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem,

horeogrāfiem; novērtē kompozīcijas atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko

līmeni.

Komponists strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā




1. Spēja pielietot zināšanas kompozīcijas mākslas jomā, pamatojoties gan

uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības, muzikālās daiļrades

procesus, skaņdarbu komponēšanas teorijas.

3. Spēja analizēt un izvērtēt daţādu laikmetu, stilu un ţanru skaņdarbus,

skaņdarbu struktūru, mūzikas formu, mūzikas izteiksmes līdzekļus.

4. Spēja komponēt, instrumentēt un aranţēt skaņdarbus, realizēt radošo

muzikālo ideju.

5. Spēja sadarboties ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem,

horeogrāfiem, kompozīciju iestudēšanas procesā radīt pozitīvu un radošu

atmosfēru.

6. Spēja novērtēt kompozīcijas atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko

līmeni, skaņdarba interpretāciju.

7. Spēja brīvi spēlēt vienu vai vairākus instrumentus.

8. Spēja organizēt un plānot savu radošo darbu.

322

9. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu komandā vai

vadot citu cilvēku darbu.

10. Spēja izteikt idejas un informāciju par jaunrades procesu.

11. Spēja pieņemt lēmumus, demonstrēt zinātnisku pieeju jaunrades

problēmu risināšanā.





15. Spēja ievērot autortiesības un blakus tiesības.



1. Komponēt, instrumentēt un aranţēt skaņdarbus, pielietojot klasiskās un

mūsdienu kompozīcijas tehnikas.

2. Spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.



4. Analizēt daţādu laikmetu, stilu, ţanru un formu skaņdarbus.

5. Piemērot skaņdarba ieceres rezultāta sasniegšanai atbilstošus mūzikas

izteiksmes līdzekļus, mūzikas formu un kompozīcijas tehniku.


svešvalodās.

7. Sadarboties ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem,

horeogrāfiem, novērtēt skaņdarba atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko

līmeni un izdarīt korekcijas.

8. Veikt darbu individuāli un komandā.

9. Sistemātiski pilnveidot komponista profesionālo meistarību.

323












1.3. filozofija;


1.5. ētika.



2.1. Latvijas un Baltijas valstu tradicionālā mūzika;


2.3. pedagoģija;






3.1. kompozīcija;

3.2. instrumentācija;


3.4. mūzikas forma;

3.5. solfedţo, harmonija un polifonija;


3.7. mūsdienu kompozīcijas tehnikas;

3.8. elektroakustiskā mūzika;

3.9. orķestra stilu vēsture;

3.10. ģenerālbass un improvizācija;

3.11. mūzikas notācija (daţādu laikmetu un stilu kora, orķestra, operas un

baleta partitūru pieraksti);

324








3.19. kompozīcijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.67. Vokālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vokālists.






– vokālists ir speciālists, kurš piedalās vokālās mākslas attīstības

procesos; pārvalda daţādu laikmetu vokālās mūzikas stilus, dziedāšanas

tehnikas; patstāvīgi, diriģenta vai reţisora vadībā, vai kopā ar citiem mūziķiem

iestudē un publiski atskaņo daţādas sareţģītības pakāpes vokālos, vokāli

instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus; novērtē dziedājuma tehnisko un

māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; izvērtē sasniegumus un izdara

korekcijas; atlasa vokālā ţanra spilgtāko māksliniecisko repertuāru un sastāda

koncertprogrammas.

Vokālists strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā




1. Spēja publiski dziedāt solo, ansamblī, korī, ar kori klavieru, cita

instrumenta vai orķestra pavadījumā.

2. Spēja pielietot zināšanas vokālās mākslas jomā, kas pamatojas uz

nozares tradīcijām un jaunākajām nozares atziņām.

325

3. Spēja izskaidrot balss aparāta uzbūvi, skaņveides darbības mehāniku,

vokālās tehnikas attīstības principus.

4. Spēja pielietot vokālās pedagoģijas atziņas balss tehnisko un

māksliniecisko prasmju pilnveides procesos.

5. Spēja analizēt un izvērtēt daţādu laikmetu un stilu vokālos skaņdarbus.

6. Spēja attīstīt savu un citu dziedātāju vokālo tehniku.

7. Spēja mākslinieciska tēla radīšanai piemērot atbilstošu kustību, grima,

tērpa un vokālo tehniku.

8. Spēja sasniegt mākslinieciskā izpildījuma rezultātu.

9. Spēja patstāvīgi, kā arī diriģenta vai reţisora vadībā iestudēt daţādas

sareţģītības pakāpes vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos

darbus.

10. Spēja atlasīt vokālā ţanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt

uzstāšanās vietai atbilstošāko koncertprogrammu.

11. Spēja organizēt un plānot savu un citu mūziķu darbu.




apstākļos.

14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju vokālo problēmu risināšanā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas

līmenī.






326

1. Analizēt, salīdzināt un izvērtēt daţādu laikmetu un stilu vokālos

skaņdarbus, noteikt to piemērotību konkrētās balss specifikai.

2. Noteikt dziedātāja balss tipu.

3. Kopt un attīstīt savu un citu dziedātāju balss aparātu (elpošana, reģistri,

rezonatori, diapazons, artikulācija, skaņveide).

4. Apgūt vokālo repertuāru patstāvīgi, diriģenta, reţisora vai horeogrāfa

vadībā.

5. Mākslinieciska tēla radīšanai piemērot atbilstošu aktiermeistarības,

skatuves kustību un grima tehniku.

6. Dziedāt solo, ansamblī, korī, ar kori klavieru, cita instrumenta vai

orķestra pavadījumā, mākslinieciska tēla radīšanai piemērojot atbilstošu kustību

un vokālo tehniku.

7. Dziedāt pēc notīm vokālos skaņdarbus, transponēt tos.

8. Atlasīt vokālā ţanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt uzstāšanās

vietai atbilstošāko koncertprogrammu.

9. Novērtēt dziedājuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt

korekcijas.

10. Pārvaldīt klavierspēli pamatprasmju līmenī.



13. Veikt darbu individuāli un grupā.





17. Sistemātiski pilnveidot vokālista profesionālo kvalifikāciju.


327


20. Lietot vokālo terminoloģiju valsts valodā, itāļu un vācu valodā.








1.3. filozofija;


1.5. ētika.



2.1. mūzikas vēsture;


2.3. pedagoģija;



2.6. profesionālie termini valsts valodā, itāļu un vācu valodā.



3.1. vokālās mākslas vēsture;

3.2. mūzikas teorija un analīze;

3.3. angļu, vācu, franču, itāļu un krievu valodas fonētika;

3.4. akadēmiskā dziedāšana;

3.5. kamerdziedāšana;

3.6. operdziedāšana;

3.7. ansambļa dziedāšana;

3.8. skatuves runa;

3.9. aktiermeistarība;

3.10. skatuves kustība un deja;

3.11. grims;

3.12. vokālā darba metodika;

3.13. klavierspēle;



328





3.20. vokālās mākslas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.68. Horeogrāfa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – horeogrāfs.






– horeogrāfs ir dejas mākslas speciālists, kurš izdomā un rada

horeogrāfijas iestudējumus; ar horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu

palīdzību pauţ idejas un realizē radošus projektus; piedalās horeogrāfijas

mākslas attīstības procesos; pārzina un orientējas izvēlētajā dejas mākslas ţanrā,

to izkopj un pilnveido; orientējas dejas mākslas stilu un ţanru daudzveidībā;

apguvis teorētiskās zināšanas un ieguvis praktiskās iemaņas dejas tehnikās.

Horeogrāfs strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā




1. Spēja pielietot zināšanas horeogrāfijas mākslas jomā, kas pamatojas

gan uz nozares tradīcijām, gan jaunākajām nozares atziņām.

2. Spēja izskaidrot cilvēka ķermeņa uzbūvi, kustību mehāniku saistībā ar

skatuviskās dejas tehniku pielietošanas principiem.

3. Spēja pētīt, attīstīt, pilnveidot un bagātināt horeogrāfisko leksiku.

4. Spēja radīt koncepciju un veidot horeogrāfiskus iestudējumus.

329

5. Spēja veidot horeogrāfisko tekstu vai kustību partitūru citos skatuves

mākslas ţanros vai multimediālos projektos (filmās, videoklipos, reklāmās,

performancēs u.c.).

6. Spēja organizēt radošo procesu no idejas tapšanas līdz realizācijai.

7. Spēja izvēlēties horeogrāfiskai kompozīcijai atbilstošu muzikālo

materiālu, orientēties mūzikas teorijas jautājumos, sadarboties ar komponistiem,

mūziķiem, diriģentiem.

8. Spēja rast horeogrāfiskā iestudējuma vizuālo risinājumu, sadarboties ar

scenogrāfu, kostīmu mākslinieku, gaismu mākslinieku un izmantot jaunākās

tehnoloģijas iestudējumu veidošanā.

9. Spēja strādāt radošā komandā, sadarboties ar citiem horeogrāfiem,

reţisoriem, dramaturgiem, komponistiem, iestudējot daţādu laikmetu, stilu,

ţanru izrādes, horeogrāfiskus uzvedumus un koncertprogrammas.

10. Spēja analizēt un izvērtēt daţādu laikmetu, stilu un ţanru

horeogrāfiskas kompozīcijas.

11. Spēja veidot deju ţanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt

koncertprogrammas.




apstākļos.

14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju horeogrāfijas problēmu risināšanā.







1. Radīt horeogrāfiska iestudējuma koncepciju, veidot reţisorisko ideju,

izstrādāt kompozīcijas plānu.

330

2. Rast atbilstošus horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļus

māksliniecisko ideju realizācijai.

3. Veidot horeogrāfiskas kompozīcijas.

4. Izveidot horeogrāfiska iestudējuma radošo grupu, izvēlēties idejas

realizācijai atbilstošus izpildītājus, novērtēt dejotāja vai deju grupas tehnisko un

māksliniecisko līmeni, noteikt horeogrāfiskās kompozīcijas piemērotību un

atbilstību konkrētam dejotājam vai deju grupai.

5. Orientēties dejas teorijas un dejas vēstures jautājumos, izvērtēt daţādu

laikmetu, stilu, ţanru horeogrāfiskas kompozīcijas.

6. Orientēties mūzikas vēstures un teorijas jautājumos, izvēlēties

horeogrāfiskā iestudējuma koncepcijai atbilstošu muzikālo materiālu.

7. Strādāt radošā komandā, sadarboties ar komponistu, dramaturgu,

reţisoru, diriģentu, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un citiem radošā projekta

dalībniekiem.


9. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt grupā.




12. Sistemātiski pilnveidot horeogrāfa profesionālo kvalifikāciju.

13. Lietot horeogrāfijas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās

svešvalodās.



prasības.



331








1.3. filozofija;


1.5. ētika.





2.3. pedagoģija;






3.1. dejas mākslas vēsture;

3.2. folklora un etnogrāfija;

3.3. reţijas pamati un scenārija veidošana;

3.4. kostīmu vēsture;

3.5. dejas kompozīcija;

3.6. klasiskās dejas teorija un prakse;

3.7. latviešu deja;

3.8. vēsturiskā deja;

3.9. cittautu tautas deja;

3.10. sarīkojumu deja;

3.11. modernā deja;

3.12. dţeza deja;

3.13. laikmetīgās horeogrāfijas repertuārs;

3.14. funkcionālā anatomija;

3.15. somatiskās treniņu metodes;

3.16. improvizācijas tehnoloģijas;




3.20. vides aizsardzība

332



3.23. horeogrāfijas zinātniskās pētniecības metodes;

3.24. horeogrāfijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – siltumenerģētikas un siltumtehnikas inţenieris.






– siltumenerģētikas un siltumtehnikas inţenieris veic siltumenerģijas

raţošanas, sadales un izmantošanas uzņēmuma siltumenerģētisko un

siltumtehnisko iekārtu (termoelektrostaciju un katlu māju, katlu agregātu,

rūpniecisko krāšņu, ţāvētavu, siltummaiņu, individuālo siltummezglu,

siltumtrašu, tvertņu, kompresoru, saldētavu) izvēli, projektēšanu, uzstādīšanu;

veic un uzrauga tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību;

sastāda siltuma bilances; nosaka kaitīgo izmešu daudzumu, kurināmā sastāvu un

patēriņu; vada siltumenerģētisko objektu montāţu, pārbūvi, modernizācijas un

pārbaudes darbus; izstrādā siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski

ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju; izstrādā siltumenerģētisko iekārtu

ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes; izvērtē nozares projektu

īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inţenieris strādā kā atbildīgais

inţenieris vai struktūrvienības vadītājs uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar

siltumenerģijas raţošanu, sadali, pārvadi un izmantošanu.



1. Spēja pārzināt centralizēto siltumapgādes sistēmu, siltumtehnisko un

siltumenerģētisko iekārtu uzbūvi, to fizikālos un tehniskos darbības principus,

ekspluatācijas nosacījumus un drošības prasības.

2. Spēja veikt siltumtehnisko iekārtu un sistēmu izvēli, projektēšanu,

uzstādīšanu, ekspluatāciju un regulēšanu.

333

3. Spēja organizēt un veikt siltumtehnisko iekārtu pārbaudes un

uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes

organizēšanā.

4. Spēja veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, patstāvīgi un sadarbībā ar

projektētājiem un nozares zinātniekiem izstrādāt jaunas, optimizēt un pilnveidot

esošās siltumtehniskās metodes, tehnoloģijas un sistēmas siltuma ģenerēšanai,

sadalei, transportēšanai, izmantošanai un utilizācijai.

5. Spēja izvēlēties optimālos tehniskos un ekonomiskos risinājumus.

6. Spēja izvēlēties siltumtehniskajās iekārtās izmantojamos materiālus pēc

to īpašībām, aprēķināt to daudzumu un patēriņu.

7. Spēja patstāvīgi strādāt ar darbam nepieciešamo

programmnodrošinājumu profesionālā vai labā lietotāja līmenī siltumtehnisko,

hidrodinamisko un aerodinamisko aprēķinu veikšanai un rasējumu izstrādei.

8. Spēja veikt tehnoloģisko iekārtu kalibrēšanu, verificēšanu un pārbaudi.

9. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos

mērījumus.

10. Spēja izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu

tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju.

11. Spēja sastādīt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un

remontdarbu izmaksu tāmes.

12. Spēja pārzināt un pielietot bīstamo iekārtu (tvaika katlu, kurtuvju,

ūdens sildkatlu un spiedtvertņu, siltumizmantojošo u.c. iekārtu) uzbūves,

ekspluatācijas un drošības noteikumus.

13. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām

nevalstiskajām organizācijām un uzraugošajām institūcijām.

14. Spēja veikt un organizēt tehniskā palīgpersonāla apmācību, darboties

profesionāļu komandā.

15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību siltumenerģētikas un

siltumtehnikas jomā.


334

17. Spēja izprast un izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un

siltumtehnisko iekārtu iepirkumu konkursu dokumentāciju.

18. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības, izvērtēt nozares projektu

īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

19. Spēja pārzināt un ievērot normatīvos aktus, valsts standartus un

būvnormatīvus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari

reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.

20. Spēja apgūt jaunu pieredzi un inovatīvus risinājumus

siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozarē, pārredzēt siltumenerģētikas nozares

attīstības perspektīvas.




23. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt

komandā, kā arī veikt darbu individuāli.



1. Atrast, izvērtēt, atlasīt un lietot jaunāko tehnisko un zinātnisko

literatūru un dokumentāciju.

2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba pieredzi savā un

pakļautās darba grupas uzdevumu izpildē.

3. Veikt siltumenerģētisko iekārtu izvēli un projektēšanu, iekārtu

izgatavošanas un ekspluatācijas uzraudzību.

4. Analizēt un vadīt centralizēto siltumapgādes sistēmu darbu.

5. Veikt iekārtu un siltumapgādes sistēmu testēšanas un pētnieciskos

eksperimentus ar zinātnisku vērtību, prast apstrādāt iegūtos datus un tos pielietot

praksē.

6. Veikt nepieciešamos mērījumus un darba reţīmu izmēģinājumus

siltumtehnisko iekārtu siltuma bilances sastādīšanai un lietderības koeficienta

noteikšanai.

335

7. Izstrādāt rekomendācijas un metodes enerģētisko iekārtu lietderības

koeficienta paaugstināšanai un kurināmā ekonomijai.

8. Prast efektīvi argumentēt lokālo, atjaunojamo energoresursu lietderību

un tos izmantot siltumenerģētikā, vienlaicīgi nodrošinot minimālas

siltumenerģijas izmaksas.

9. Novērtēt kurināmā veida piemērotību izvirzītajam mērķim un izmaksu

pamatotību.

10. Ievērot noteikumus kurināmā un degvielas piegādē un uzglabāšanā,

prognozēt kurināmā resursu piegādes termiņus un daudzumus.

11. Montēt un apkalpot siltumenerģētiskās un siltumtehniskās iekārtas.

12. Izvēlēties optimālos risinājumus izmantojamo materiālu, siltumnesēju,

armatūras, automatizētās procesu vadības un signalizācijas sistēmu un

siltumtehnisko mērījumu tehnisko līdzekļu iegādē un izmantošanā.

13. Izskaidrot un aprēķināt siltumfizikālos procesus siltumenerģētiskajās

un siltumtehniskajās iekārtās.

14. Izvēlēties un analizēt siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu

alternatīvos variantus un to tehniski ekonomiskos rādītājus.

15. Atrast vajadzīgās iekārtas katalogos un veikt to pasūtījumus atbilstoši

nepieciešamajām siltuma slodzēm un siltumnesēju parametriem.

16. Strādāt komandā, argumentēt savu viedokli, risināt konfliktsituācijas.

17. Izmantot datortehnoloģijas visās darba stadijās (sākot no informācijas

iegūšanas, siltumtehniskajiem aprēķiniem un projektēšanas līdz siltumenerģijas,

materiālu un izmaksu uzskaitei), kā arī sagatavot lietišķo dokumentāciju.

18. Izvēlēties un analizēt aukstumiekārtu tipus un aukstuma aģentu

īpašības, veikt saldēšanas iekārtu ciklu aprēķinus.


svešvalodās.

20. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību cietušajam, ievērot sanitāri

higiēniskās prasības.

336

21. Izmantot praktiskajā darbā normatīvos aktus, valsts standartus un

tehniskos noteikumus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari

reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.

22. Aprakstīt apkalpojamo enerģētisko iekārtu uzbūvi un darbības

principus.

23. Novērtēt kurināmā veidus, šķirnes, kvalitāti un to izmantošanas

iespējas.

24. Veikt siltumenerģijas un siltumnesēju patēriņa un citu parametru

uzskaiti.

25. Izmantot siltumenerģētisko procesu automātiskās vadības ierīces.

26. Izvēlēties konstruktīvos un siltumizolācijas materiālus.

27. Novērtēt izmešu (SEG, pelni un izdedţi, notekūdeņi) kaitīgumu un

prast to samazināt, aprēķināt un komerciāli izmantot kaitīgo izmešu kvotas

atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata

pārmaiņām Kioto protokolam.

28. Ievērot deggāzes lietošanas noteikumus, orientēties gāzes degļu un

šķidrā kurināmā degļu piedāvājumā un prast tos izvēlēties.

29. Aprēķināt, analizēt daţādu enerģijas veidu izmantošanas izmaksas.




33. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības noteikumus.








337


1.4. tirgzinības;

1.5. loģistika;

1.6. tiesību pamati.





2.3. finanses;

2.4. inovāciju efektivitāte;



3.1. normatīvie akti siltumenerģētikas jomā;


3.3. fizika;



3.6. datormācība, datorgrafikas pamati;

3.7. tehniskā termodinamika un siltumapmaiņas procesi;

3.8. teorētiskā mehānika un tehniskā mehānika;

3.9. plūsmu mehānika;

3.10. kurināmais, degšanas teorija, kurtuves un katli;

3.11. termiskās mašīnas;

3.12. siltumapgādes sistēmas;

3.13. elektrotehnikas pamati un elektropiedziņa;

3.14. termoelektrostacijas;

3.15. siltumizmantojošās iekārtas;

3.16. aukstumtehnika;

3.17. sūkņi, ventilatori un kompresori;

3.18. gāzes apgāde;

3.19. siltumtehniskie mērījumi un procesu automatizācija;

3.20. katlu ūdens ķīmiskā apstrāde un sagatavošana;

3.21. kvalitātes nodrošināšana un kontrole;


3.23. divas svešvalodas rakstos un mutvārdos vismaz tehniskās

sarunvalodas līmenī, izpratne – jāprot brīvi tulkot ar profesiju saistīto tehnisko

literatūru;

3.24. siltumtehnisko eksperimentu plānošana un datu apstrāde;

3.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.26. projektu vadīšanas pamati;


3.28. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

338



1.70. Fizioterapeita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – fizioterapeits.






– fizioterapeits veic darba pienākumus, izmantojot fizioterapijas

tehnoloģijas; veic pacientu (klientu) fizioterapeitisko izmeklēšanu, funkcionālo

traucējumu novērtēšanu un to novēršanu vai mazināšanu; veic veselību

veicinošo, konsultatīvo, profilaktisko darbu sabiedrībā; piedalās zinātniski

pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot

specialitātes attīstību; vada citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada

multiprofesionālas rehabilitācijas komandas darbu; ir atbildīgs par pastāvīgu

profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu savas profesionālās

darbības laikā.

Fizioterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai

multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā ārstniecības iestādē, kas

reģistrēta ārstniecības iestāţu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām

obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina

ārstniecības pakalpojumus, var strādāt kā individuālais komersants vai

pašnodarbinātā persona.



1. Spēja izvēlēties un plānveidīgi pielietot zinātniski pamatotas,

mērķtiecīgas un piemērotas fizioterapijas novērtēšanas metodes, balstoties uz

profesionālajām zināšanām un prasmēm un apkopojot, analizējot un kritiski

interpretējot atbilstošo informāciju par pacienta vajadzībām.

2. Spēja formulēt fizioterapeita atzinumu, analizējot un kritiski izvērtējot

pieejamo atbilstošo informāciju un iegūtos izmeklēšanas rezultātus, sintezējot

vispārējās un profesionālās zināšanas.

339

3. Spēja plānot un realizēt fizioterapijas ārstēšanas procesu, pamatojoties

uz izvirzīto fizioterapeita atzinumu, sistemātiski kritiski izvērtējot daţādu

fizioterapijas teoriju un Latvijas Republikā apstiprināto fizioterapijas ārstēšanas

tehnoloģiju pielietošanas aktuālās iespējas.

4. Spēja ārstēšanas procesā kritiski novērtēt pielietoto metoţu ietekmi un

pacienta aktuālo stāvokli, pēc nepieciešamības mainīt terapijas metodes vai

pārtraukt ārstēšanu.

5. Spēja plānot un veikt zinātniskus pētījumus fizioterapijas nozarē, ziņot

par pētījumu rezultātiem, kā arī piedalīties zinātniski pētnieciskajos projektos.

6. Spēja fizioterapijas profesionālim sadarboties ar citiem veselības

aprūpes profesionāļiem multiprofesionālās aprūpes formā.

7. Spēja sazināties ar pacientiem (klientiem) un viņu tuviniekiem,

ievērojot profesionālās ētikas principus, respektējot un cienot pacientu (klientu)

un viņu tuvinieku pārliecību, ticību un kultūru, informējot un izglītojot par

nepieciešamību aktīvi līdzdarboties ārstēšanas procesā un uzņemties atbildību

par veselību veicinošu dzīvesveidu.

8. Spēja fizioterapeita profesionālajā darbībā ievērot ētiskās,

deontoloģijas un tiesību normas, profesionālo darbu balstot uz zinātnisku pieeju

(uz pierādījumiem balstīta prakse), kritisku attieksmi un profesionālo

mūţizglītību.

9. Spēja izveidot un administrēt fizioterapeita praksi, dokumentēt savu

darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

10. Spēja ievērot pacienta tiesības un pienākumus, nodrošināt datu

konfidencialitāti.


12. Spēja ievērot ar fizioterapeita darbību saistīto regulējošo normatīvo

aktu prasības.




340

15. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas dokumentācijai,

izglītības turpināšanai, komunikācijai, informācijas apstrādei un izmantošanai

saistībā ar fizioterapeita darbību.



1. Prast ievākt anamnēzi, lai iegūtu informāciju no pacienta, un analizēt

citu izmeklējumu rezultātus un slēdzienus.

2. Prast apkopot, analizēt un interpretēt atbilstošo informāciju par

pacienta problēmu, vispārējo veselības stāvokli, pašreizējo ārstēšanu, lai varētu

plānot turpmāko funkcionālo izmeklēšanu.

3. Izvēlēties un prast pielietot pacienta fiziskā funkcionālā stāvokļa

izmeklēšanas metodes un kritiski interpretēt to rezultātus, ņemot vērā aktuālos


4. Prast izmeklēšanas procesā sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim, lai

nodrošinātu pacienta drošību un maksimāli novērstu iespējamos riskus.

5. Izvēlēties un prast pielietot pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas

metodes, analizēt un kritiski interpretēt to rezultātus.

6. Prast analizēt daţādu faktoru (darba vietas, nodarbošanās,

socioekonomiskās situācijas, kultūras, reliģijas) ietekmi uz identificētajām

problēmām, analīzi veicot saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un

veselības klasifikāciju.

7. Identificēt pacienta problēmas (funkcionālos ierobeţojumus, aktivitāšu

un dalības ierobeţojumu), interpretēt sūdzību un identificēto problēmu

savstarpējo saistību un to saistību ar struktūras bojājumu.

8. Formulēt fizioterapeita atzinumu un izvirzīt specifiskus, izmērāmus,

pacientam pieņemamus, īstenojamus un laikā ierobeţojamus fizioterapijas

mērķus.

9. Plānot fizioterapijas ārstēšanas procesu, kas ietver atkārtotu pacienta

novērtēšanu.

10. Realizēt fizioterapijas ārstēšanas procesu, pielietojot daţādas

ārstēšanas metodes, kuru izvēle balstīta uz to efektivitāti (uz pierādījumiem

balstītu), pieejamību, izmaksām, individuālo piemērotību un kuras ir pacientam

pieņemamas.

341

11. Motivēt pacientu aktīvai līdzdalībai ārstēšanas procesā, kā arī

veselību veicinoša dzīvesveida veidošanai.

12. Nodrošināt pacienta atkārtotu izvērtēšanu un fizioterapijas mērķu

sasniegšanu ārstēšanas procesa laikā, ja nepieciešams, mainīt ārstēšanas

metodes.

13. Fizioterapeita kompetences ietvaros atbilstoši ārstēšanas mērķiem

izveidot pacientam (klientam) patstāvīgi veicamu un izvērtējamu rehabilitācijas

programmu un apmācīt pacientu izpildīt šo programmu.

14. Sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

15. Prast pielietot fizioterapijas metoţu realizācijā nepieciešamās

tehniskās iekārtas.

16. Profesionālās kompetences ietvaros konsultēt pacientu (klientu) par

ergonomiskajiem aspektiem darba vietā un mājas vidē, rekomendēt korekcijas

un profilakses pasākumu programmu.

17. Dokumentēt pacienta (klienta) izmeklēšanas datus, fizioterapeita

atzinumu, terapijas mērķus un programmu, terapijas programmas norisi un

atkārtotās izmeklēšanas datus, nodrošinot datu konfidencialitāti.

18. Strukturēti izklāstīt fizioterapeitiskās izmeklēšanas un interpretācijas

rezultātus, ārstēšanas mērķus un plānu citiem pacienta veselības aprūpes procesā

iesaistītajiem profesionāļiem, rehabilitācijas komandas locekļiem.

19. Prast iesaistīties kompleksu veselības aprūpes jautājumu un situāciju

risināšanā.

20. Prast pacienta problēmas analīzes un klīniskās sintēzes procesā

integrēt citu profesionāļu formulētus viedokļus, pielietojot komandas darbā

balstītu lēmuma pieņemšanas stratēģiju.

21. Prast aktīvi klausīties un aktīvi iesaistīties komunikācijā, pielietot

pozitīvās saskarsmes iemaņas ar pacientiem (klientiem), viņu tuviniekiem un

veselības aprūpes profesionāļiem.

22. Prast argumentēt un pamatot savu profesionālo viedokli un idejas gan

individuāli, gan auditorijas priekšā, izmantojot verbālās un neverbālās

komunikācijas prasmes.

342

23. Izprast un izvērtēt viedokļu atšķirības un risināt konflikta situācijas,

kas radušās profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

24. Fizioterapeita kompetences ietvaros plānot, organizēt un vadīt daţādu

veidu aktivitātes, kurās iesaistītas veselības aprūpes profesionāļu vai pacientu

(klientu) grupas.

25. Veikt zinātniskos pētījumus fizioterapijas jomā.

26. Konsultēties ar kolēģiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem un

ziņot viņiem par zinātniskās izpētes jautājumiem.

27. Kritiski izvērtēt zinātniskajās publikācijās pieejamos datus.

28. Lietot informācijas tehnoloģijas fizioterapeita profesionālās darbības

veikšanai.

29. Administrēt fizioterapijas praksi.

30. Analizēt un izteikt priekšlikumus darba procesa pilnveidošanai savā

darba vietā.

31. Veikt pašnovērtējumu un refleksiju par paša profesionālo darbību,

izvērtēt savas profesionālās darbības kvalitāti un tās uzlabošanai nepieciešamos

pasākumus.

32. Prast piemērot ar fizioterapeita darbību saistītos normatīvos aktus un

dokumentēt savu profesionālo darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības

prasības.





svešvalodās.


noteikumus.


343





1.1. sociālā un profesionālā rehabilitācija;

1.2. filozofija;

1.3. vispārīgā psiholoģija.



2.1. traumatoloģija un ortopēdija;

2.2. neiroloģija;

2.3. biomehānika;

2.4. pediatrija;

2.5. bioloģija;

2.6. internā medicīna;


2.8. psihiatrija;


2.10. farmakoloģija;

2.11. ķirurģija;

2.12. gerontoloģija;

2.13. sievietes veselība;

2.14. profesionālās darbības tiesiskie pamati;

2.15. sabiedrības veselība un epidemioloģija;


2.17. sporta medicīna;

2.18. vispārējā rehabilitācija;

2.19. veselības sports;

2.20. uztura pamati;




3.1. cilvēka anatomija, fizioloģija;

3.2. patoloģiskā fizioloģija;

3.3. fizioterapijas teorētiskie pamati (motorā attīstība un motorā kontrole);

3.4. kinezioloģija;

3.5. fizioterapijā pielietojamās fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanas

metodes;

3.6. fizioterapijā pielietojamās pacienta vispārējā veselības stāvokļa un

sociālās situācijas analīzes metodes;

344

3.7. fizioterapijā pielietojamās pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas

metodes;

3.8. fizioterapijas izmeklēšanas rezultātu interpretācija, fizioterapeita

slēdziena un terapijas mērķu formulēšana, fizioterapijas ārstēšanas plānošana;

3.9. fizioterapijā pielietojamās ārstēšanas metodes;

3.10. medicīnas terminoloģija;

3.11. sporta pedagoģija;

3.12. veselības aprūpes organizācijas un rehabilitācijas pamati;


3.14. funkcionālo spēju ierobeţojumu novērtēšana un klasifikācija;

3.15. fizioterapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un komandas

darbs rehabilitācijā;

3.16. pirmā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.17. fizioterapija pediatrijā;

3.18. fizioterapija pie iekšķīgajām slimībām;

3.19. fizioterapija gerontoloģijā;

3.20. fizioterapija neiroloģijā;

3.21. fizioterapija ortopēdijā un traumatoloģijā;

3.22. fizioterapija veselības veicināšanā un profilaksē;

3.23. ergonomija;

3.24. pētījumu metodoloģija veselības aprūpē;


3.26. lietvedība;






1.71. Vides inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vides inţenieris.






345

– vides inţenieris organizē un izpilda vidi aizsargājošo, videi draudzīgu,

dabas resursus taupošo tehnoloģiju un būvju projektēšanas, iekārtu

konstruēšanas, montāţas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un

kontroles uzdevumus; darbojas un uzrauga procesus saistībā ar ķīmisko vielu un

maisījumu izmantošanu un apsaimniekošanu; piedalās tehnoloģisko procesu

inţeniertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvo aktu un vides

standartu prasībām; izstrādā inovatīvas vides aizsardzības metodes; iegūst un

analizē informāciju un sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai

raţošanā vai pārvaldībā vides kvalitātes saglabāšanas, dabas resursu racionālas

un pilnvērtīgas izmantošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā; piedalās politikas,

plānošanas dokumentu, projektu, atzinumu vai citu dokumentu vides

aizsardzības jomā sagatavošanā, vadībā, uzraudzībā; vada zemāka līmeņa

speciālistus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību vides inţeniertehniskās


Vides inţenieris strādā valsts, pašvaldības vai starptautiskajās institūcijās,

pētniecības un izglītības iestādēs, citos uzņēmumos vai kā pašnodarbināta

persona vai individuālais komersants.



1. Spēja analizēt un novērtēt informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām

un ilgtspēju.

2. Spēja plānot un organizēt inţeniertehniskos pasākumus vides


3. Spēja izvēlēties un pamatot nepieciešamo inţeniertehnisko metoţu

izmantošanu vides aizsardzībā.

4. Spēja izvērtēt vides aizsardzības inţeniertehnisko pasākumu apjomu, to

ekonomisko efektivitāti, izvēlēties un pamatot optimālo variantu.

5. Spēja izstrādāt vides inţeniertehniskās aizsardzības un vides

tehnoloģiju projektus, kontrolēt un vadīt to īstenošanas gaitu, rezultātus un

kvalitāti, organizēt vides aizsardzības objektu pārbaudes.

6. Spēja veikt vides projektu tehniskos aprēķinus (parametrus, reţīmus un

darbības efektivitātes rādītājus), izvēlēties nepieciešamo aparatūru,

tehnoloģiskās iekārtas, papildaprīkojumu, kā arī dot netehniskus risinājumus.

7. Spēja izstrādāt un realizēt ūdenssaimniecības inţeniertehniskos

pasākumus pilsētvidē un lauku vidē.

346

8. Spēja nodrošināt vides tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, kontrolēt,

optimizēt un regulēt to darbības procesu.

9. Spēja izstrādāt un pilnveidot dabas materiālo un enerģētisko resursu

ieguves un videi draudzīgas pārstrādes tehnoloģijas.

10. Spēja izvērtēt raţošanas procesā izmantojamo un raţošanas procesā

radušos ķīmisko vielu, produktu un materiālu iespējamo risku dabai un

cilvēkam.

11. Spēja izstrādāt rekomendācijas tehnoloģisko reţīmu optimizācijai un

vidi ietekmējošo parametru minimizācijai, piesārņojumu novēršanai un to

izplatīšanās norobeţošanai.

12. Spēja izstrādāt un realizēt degradēto teritoriju atjaunošanas pasākumu

plānus (veikt piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju apzināšanu, izvērtēt

teritorijas atjaunošanas metodes, veikt rekultivācijas inţeniertehniskos

aprēķinus).

13. Spēja izstrādāt un realizēt atkritumu apsaimniekošanas

inţeniertehniskos pasākumus (izanalizēt un novērtēt atkritumu daudzumu,

sastāvu, struktūru, parametrus, īpašības, to izmaiņas, noteikt atkritumu

savākšanas un tālākās apstrādes alternatīvas).

14. Spēja veikt ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma uzskaiti un novērtēt

piesārņotības pakāpes kvalitatīvos un kvantitatīvos parametrus, izvēlēties un

pamatot ūdens sagatavošanas, notekūdeņu, gaisa, augsnes attīrīšanas metodes,

tehniku un tehnoloģiju.

15. Spēja plānot darba grupas (kolektīva) uzdevumus un organizēt to

izpildi.

16. Spēja kontrolēt un optimizēt vides aizsardzības tehnoloģiju darbības

procesu, izvērtēt radušos traucējumus un dot rekomendācijas to novēršanai,

apkopot un dot rekomendācijas darba pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

17. Spēja veikt pētījumus vides inţeniertehniskās aizsardzības jomā.

18. Spēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas

tehnoloģijām.

19. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi, adekvāti rīkoties

problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

347



22. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.



1. Izmantot ilgtspējīgās attīstības koncepcijas principus vides

inţeniertehnisko pasākumu analīzē un pilnveidošanā.

2. Novērtēt stāvokli vides kvalitātes un piesārņojuma jomā, kontrolēt tā

izmaiņas.

3. Darboties ar vides kvalitāti raksturojošo indikatoru datubāzēm.

4. Veikt vides kvalitātes izmaiņu matemātisko analīzi un prognozi.

5. Veikt vides degradācijas un vides atjaunošanas procesu ekonomisko

novērtējumu.

6. Piemērot nacionālos un Eiropas Savienības likumdošanas normatīvos

aktus vides un darba aizsardzības jomā, konkrēto procesu un situāciju

izvērtēšanā.

7. Izmantot starptautiskos vides standartus ISO 14000 un Eiropas

Savienības Vides pārvaldības un audita sistēmu EMAS (Eco-Management and

Audit Scheme) vides pārvaldības sistēmas vadībai uzņēmumā, plānot un veikt

vides aizsardzības pasākumus uzņēmumos.

8. Piedalīties ar vides aizsardzību saistīto projektu izstrādē un īstenošanā.

9. Lietot informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas vides procesu

analīzē.

10. Veikt ekoloģiskā riska analīzi, novērtēt vides avāriju bīstamības

pakāpi un sniegt attiecīgās rekomendācijas to novēršanai un seku likvidācijai.

11. Noteikt vides piesārņojumu avotus un novērtēt to bīstamības pakāpi,

izstrādāt vides aizsardzības pasākumu plānus.

348

12. Veikt vides aizsardzības būvju un iekārtu, tehnoloģiju, vides kontroles

un monitoringa sistēmu inţeniertehniskos un ekonomiskos aprēķinus, pamatot

optimālos variantus.

13. Izstrādāt, projektēt un ieviest ekoloģiski drošas, vidi saudzējošas

tehnoloģijas, būves, tehniku, agregātus.

14. Projektēt atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. reģenerācijas,

tehnoloģijas.

15. Prast strādāt komandā/grupā un vadīt padotos darbiniekus, plānot

izpildāmos darbus un noteikt to prioritāti.

16. Veikt darbu patstāvīgi.

17. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

18. Sistemātiski paaugstināt savu kvalifikāciju, pilnveidot zināšanas un

prasmes, t.sk. par vides projektu izstrādi, ieviešanu, projektu ciklu, vides

projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, šo procesu normatīvo aktu kopumu,

ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru.

19. Sagatavot prezentācijas materiālus sabiedrībai, organizēt un vadīt

seminārus un citus pasākumus.

20. Pārliecināt citus un argumentēti izteikt savu viedokli.

21. Noformēt lietišķo dokumentāciju.

22. Ievērot profesionālās ētikas un morāles principus.

23. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.


25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas un profesionālās

terminoloģijas līmenī.




349




1.2. klimatoloģija, hidroloģija un meteoroloģija;

1.3. eksperimentālā ekoloģija;

1.4. cilvēka ekoloģija;

1.5. elektronika un elektrotehnika;

1.6. vides tiesības.



2.1. ķīmija un bioķīmija;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. plūsmu mehānika un hidraulika;

2.4. termodinamika un siltumtehnika;

2.5. teorētiskā mehānika un materiālu pretestība;

2.5. aizsargājamo dabas objektu ekoloģija;

2.6. radioekoloģija;

2.7. ekotoksikoloģija;

2.8. dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas;

2.9. agroekoloģija;

2.10. ekonomika;

2.11. vides politika;



zināšanas zināšanu lietošanas līmenī:

3.1. matemātikas, matemātisko modelēšanas metoţu un informāciju

tehnoloģiju pielietošana vides inţenierzinātnēs;

3.2. ekoloģija;

3.3. ģeoloģijas pamati, inţenierģeoloģija un hidroģeoloģija;

3.4. grunts mehānika;

3.5. ģeodēzija, digitālā kartogrāfija, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.6. tēlotāja ģeometrija un inţeniergrafika;

3.7. vidi saudzējošie tehnoloģiskie procesi un to projektēšana;

3.8. ķīmiskā tehnoloģija;

3.9. ekotehnoloģija;

3.10. energotehnoloģijas un to procesi;

3.11. gaisa un gāzu attīrīšanas tehnoloģijas;

3.12. ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas un tehnoloģijas;

3.13. transporta ietekmes uz vidi procesi;

3.14. pilsētvides un lauku vides aizsardzības metodes;

3.15. vides drošo objektu projektēšana un tehnoloģija;

350

3.16. sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošana;

3.17. dabas resursu izvērtēšana, to izmantošana un apsaimniekošana;

3.18. teritoriālā plānošana, degradēto teritoriju atjaunošana un

rekultivācija;

3.19. ekonomikas pamati un vides ekonomika;

3.20. vides kvalitātes stāvokļa novērtēšana un vides monitorings;

3.21. ekoloģiskā riska vadīšana;

3.22. atjaunojamās un alternatīvās enerģētikas teorija;

3.23. vēja, saules, hidroenerģijas, ģeotermālās enerģijas, biomasas

enerģijas resursu ekspluatācijas tehnika un tehnoloģijas;

3.24. katastrofu teorija;

3.25. dabas un tehnogēnās ārkārtas situācijas, avārijas un katastrofas;

3.26. antropogēno fizikālo lauku procesi (elektriskie, elektromagnētiskie,

radiācijas, termiskie, mehāniskie);


3.28. prezentācijas prasmes;

3.29. informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas;

3.30. ar vides aizsardzību saistīto projektu vadība;


3.32. divas svešvalodas profesionālās terminoloģijas un saziņas līmenī;

3.33. civilā un darba aizsardzība;


3.35. profesionālās ētikas un morāles principi.

1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – mehānikas inţenieris.






– mehānikas inţenieris piedalās projektēšanas, raţošanas, pētniecības,

tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta

procesos; izmanto speciālās zināšanas un prasmes daţādu praktisku tehnisko

problēmu vai uzdevumu risinājumiem, kā arī nodrošina normatīvo aktu

ievērošanu darba aizsardzības un vides aizsardzības jomā.

351

Mehānikas inţenieris strādā metālapstrādes, mašīnbūves, projektēšanas,

lauksaimniecības, transporta, celtniecības, tirdzniecības un citos uzņēmumos,

kuru darbība saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, raţošanu,

uzstādīšanu, uzraudzību, pilnveidošanu, realizāciju un remontu.



1. Spēja sastādīt aprēķinu shēmas un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu

projektēšanai.

2. Spēja aprēķināt konstrukciju, mehānismu, mezglu un detaļu izmērus un

izvēlēties atbilstošus materiālus.

3. Spēja veikt mehānismu kinemātisko, dinamisko un termodinamisko

parametru aprēķinus.

4. Spēja noteikt detaļu stiprības un ilgizturības rādītājus.

5. Spēja orientēties mašīnbūves iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un

remonta jautājumos.

6. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides,

lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

7. Spēja aprēķināt apstrādes reţīmus un darbmašīnu skaitu, izplānot

izgatavošanas maršrutu un pāreju secību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

8. Spēja izstrādāt detaļu pārbaudes karti, izvēlēties nepieciešamos

instrumentus un aprēķināt to skaitu, nosakot to lietošanas un uzglabāšanas

noteikumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izstrādājumu kvalitāti.

9. Spēja analizēt raţošanas procesu, iepazīties ar esošiem analogiem un

izstrādāt alternatīvus raţošanas konstruktīvos un tehnoloģiskos risinājumus.

10. Spēja noteikt palīgierīču nepieciešamību un nodrošināt to

izgatavošanu.

11. Spēja izvērtēt tehnoloģisko procesu precizitāti un stabilitāti.

12. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un

noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.

13. Spēja izvērtēt raţošanas automatizācijas līmeni.

352

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja novērtēt iespējamos riskus, ko var radīt izstrādājumi, plānot

perspektīvās produkcijas kvalitāti.

16. Spēja sekot mašīnbūves iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to

pasūtījumus.

17. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi, organizēt un

vadīt struktūrvienības darbu.

18. Spēja ievērot un nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo

aktu prasības.


20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

21. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

22. Spēja nodrošināt Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) prasību

izpildi kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.




1. Pārzināt konstruktoru un tehnologu dokumentācijas izstrādāšanas

stadijas.

2. Veikt mašīnu, mehānismu, mezglu un detaļu stiprības aprēķinus.



4. Lietot darba izpildei nepieciešamos mehānikas nozares normatīvos

aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.



konstrukcijas.

353

6. Prast prognozēt mašīnbūves iekārtu bezatteikuma darbību.

7. Mērķtiecīgi izmantot raţošanas iekārtu jaudu un organizēt to tehnisko

apkopi.

8. Prast izvēlēties automātikas elementus (hidraulisko un pneimatisko

sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).

9. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās raţošanas

(CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.


11. Projektēt raţošanas iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp

strādājošajiem.


vadīšanā.

13. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides



svešvalodās.







19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.


21. Sagatavot prezentācijai izstrādātā projekta materiālus un prezentēt to.


23. Saudzēt apkārtējo vidi.

354








1.3. inţenierpsiholoģija;

1.4. vadības zinības.



2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;

2.2. komercdarbības organizēšana;


2.4. tirgus analīze;

2.5. tirdzniecības stratēģija;

2.6. inţenierdarba organizācija un ergonomika;

2.7. spiedapstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.8. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;

2.9. metināšanas tehnoloģijas un iekārtas;

2.10. mehānismu analīze un sintēze;

2.11. ergonomika un dizains;

2.12. inţenieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē;

2.13. precizitātes un drošuma pamati;

2.14. siltuma procesi tehnoloģiskās sistēmās;

2.15. virsmu apstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.16. mašīnu dinamika un termisko sistēmu svārstības;





3.1. matemātika;


3.3. fizika;


3.5. datorgrafika mašīnbūvē;


3.7. elektrotehnikas teorija;

3.8. vispārīgā metroloģija;

355


3.10. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti;

3.11. elektrotehnika un elektronika;

3.12. materiālu pretestība;

3.13. mašīnu un aparātu elementi;

3.14. teorētiskā mehānika;

3.15. datorizētā projektēšana mašīnu un aparātu būvē;

3.16. mobilās mašīnas un aparāti;


3.18. konstruēšanas pamati;

3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;

3.20. apstrādes teorija un procesi;

3.21. elektro-, pneimo-, hidroautomātika;

3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;

3.23. raţošanas automatizācijas pamati;

3.24. mašīnu un aparātu būves tehnoloģija;

3.25. mašīnbūves iekārtas, ierīces un instrumenti;

3.26. mašīnbūves iekārtu piedziņa un vadība;

3.27. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

3.28. prezentācijas pamati;

3.29. profesionālās un vispārējās ētikas principi;






1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – klīniskais farmaceits.






– klīniskais farmaceits ir farmaceits, kurš veic konsultatīvas un

uzraudzības funkcijas ar racionālu zāļu lietošanu saistītos jautājumos; veic zāļu

patēriņa analīzi un lietošanas efektivitātes novērtējumu; veic dokumentu

356

ekspertīzi; nodarbojas ar pētniecību un nodrošina nepārtrauktu savu profesionālo

pilnveidi; sniedz informāciju un konsultē farmācijas jomā.

Klīniskais farmaceits var strādāt ārstniecības iestādē, aptiekā, zāļu

raţošanas uzņēmumā, daţāda profila laboratorijās, zinātniskās pētniecības

iestādēs, farmaceitiskās jomas uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī citos

uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar farmācijas jomu.



1. Spēja piedalīties uz racionālu farmakoterapiju vērstas veselības

politikas veidošanā, attīstības virzienu un mērķu noteikšanā, atsevišķu tās posmu

prognozēšanā un plānošanā, lēmumu pieņemšanā, sistēmas pilnveidošanā.

2. Spēja konsultēt veselības aprūpes speciālistus un pacientus ar

medikamentozo terapiju saistītos jautājumos.

3. Spēja veikt zāļu lietošanas un patēriņa uzraudzību, vērtēšanu un analīzi.

4. Spēja, sadarbībā ar ārstniecības personām, noteikt individuālam

pacientam attiecīgu farmakoterapiju.

5. Spēja realizēt veselības veicināšanas pasākumus, veicināt slimību

profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu.

6. Spēja veikt hronisku slimību farmakoterapijas uzraudzību.

7. Spēja organizēt un iesaistīties veselības aprūpes speciālistu un

studējošo izglītošanā.

8. Spēja uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

9. Spēja veicināt savas profesijas prestiţu un savā darbībā ievērot

profesionālās ētikas principus un normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas,

ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas daţādas jomas, fizisko personu

datu aizsardzību.

10. Spēja plānot un īstenot pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas

jomā.

11. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises

uzraudzībā.

357

12. Spēja vadīt pakļauto personālu, saliedēt komandu profesionālo mērķu

sasniegšanai.


14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības



16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas, sagatavot lietišķos dokumentus.

17. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.



1. Piedalīties zāļu iegādei atvēlēto līdzekļu racionālas izlietošanas

plānošanā, organizēšanā un uzraudzībā.

2. Piedalīties nacionālo un slimnīcu zāļu formulāru izveidošanā un

aktualizēšanā.

3. Piedalīties medikamentozās terapijas vadlīniju izstrādē, ieviešanā un

pilnveidē.

4. Piedalīties farmakovigilances sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

5. Piedalīties medikamentozās terpijas kļūdu atklāšanas, analīzes un

novēršanas sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

6. Piedalīties infekciju kontroles pasākumos.

7. Piedalīties racionālas zāļu lietošanas informācijas sistēmas izveidē,

uzturēšanā, lietošanā.

8. Piedalīties ar zāļu lietošanu saistīto kvalitātes kritēriju izstrādē un

uzraudzībā.

9. Analizēt sabiedrības veselības dienestu darbu, nepieciešamības

gadījumā rosināt veikt pārmaiņas.

10. Piedalīties ārstniecības iestādes Zāļu komitejas darbā, ja tāda ir

izveidota ārtstniecības iestādē.

358

11. Sniegt konsultācijas veselības aprūpes speciālistiem, pamatojoties uz

vadlīnijām, pieņemtiem standartiem, uz pierādījumiem balstītas medicīnas

atziņām.

12. Sniegt mutvārdu un rakstveida informāciju personām, kas iesaistītas

zāļu ordinēšanā, ievadīšanā vai patēriņā, par visiem ar zālēm un to lietošanu

saistītiem jautājumiem atbilstoši konkrētai situācijai.

13. Konsultēt pacientus un farmaceitus par pacientu aprūpes un

uzraudzības jautājumiem un vienlaikus lietoto bezrecepšu zāļu lietošanas

īpatnībām.

14. Uzraudzīt, konstatēt un novērst nevēlamu zāļu mijiedarbību,

blakusparādības un medikamentozās terapijas kļūdas, veikt medikamentozās

terapijas pārskatu.

15. Kontrolēt un uzraudzīt medikamentozās terapijas efektivitāti un

drošumu, īpašu vērību pievēršot pacientiem, kuriem parakstītas zāles ar šauru

terapeitiskās darbības platumu, un nepieciešamības gadījumā aprēķināt

konkrētam pacientam nepieciešamo devu, iesacīt terapijas uzraudzības

principus.

16. Vadīt un uzraudzīt zāļu lietošanu īpašām pacientu grupām

(pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša barošana, geriatriskiem pacientiem,

pediatriskiem pacientiem, onkoloģiskiem pacientiem, pacientiem ar nomāktu

imūnsistēmu).

17. Iegūt informāciju, izmantojot medicīnisko dokumentāciju.

18. Apkopot un dokumentēt informāciju par pacienta terapijas

galarezultātu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, veikt

farmakoekonomisko izpēti, nosakot terapijas metoţu izmaksu atšķirības un

salīdzināt šo metoţu galarezultātu atšķirības.

19. Sadarbībā ar ārstu novērtēt pacienta veselības stāvokli, ņemot vērā

diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus.

20. Kopīgi ar ārstu izvēlēties pacientam piemērotāko terapiju,

pamatojoties uz drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principiem attiecībā uz

indikācijām, zāļu devām, lietošanas bieţumu un ilgumu.

21. Piedalīties konsilijos un komisijās.

359

22. Sagatavot, interpretēt, analizēt un apkopot klīnisko informāciju par

pacientu.

23. Veikt atbilstošu klīnisko izmeklēšanu (ekspresdiagnostika u.c.) savas

kompetences ietvaros un interpretēt pieejamos klīniskās izmeklēšanas rezultātus.

24. Izveidot vispusīgu medicīnisko problēmu sarakstu.

25. Savas kompetences ietvaros novērtēt pacienta medicīnisko problēmu

statusu, etioloģiju, riska faktorus un komplikācijas.

26. Savas kompetences ietvaros noteikt medicīnisko problēmu prioritāti,

pamatojoties uz to risināšanas steidzamības un smaguma pakāpi.

27. Identificēt pacienta veselības jomas, kurās nepieciešama

profilaktiska/preventīva iejaukšanās un veselības veicināšanās pasākumi.

28. Izvēlēties stratēģijas slimību/sareţģījumu profilaksei.

29. Pārliecinoši argumentēt ieteikumus konkrēta pacienta aprūpei,

pamatojoties uz farmakoloģisko, farmakokinētisko, farmakodinamisko,

farmakoģenētisko, farmakoekonomisko, ētisko, juridisko un uz pierādījumiem

balstīto informāciju.

30. Noskaidrot un novērtēt hronisko saslimšanu risku, pamatojoties uz

pacientu (klientu) aptaujām, fiziskās izmeklēšanas un ekspresdiagnostikas testu

rezultātiem.

31. Uzraudzīt hronisku slimību norisi un farmakoterapiju, dokumentējot

efektivitāti, blakusparādības, ekonomisko analīzi.

32. Sagatavot medikamentozās terapijas pārskatus, analizēt un ieteikt

ārstējošajam ārstam nepieciešamās terapijas izmaiņas, veicinot efektīvāku un

ekonomiski pamatotāku zāļu lietošanu.

33. Novērtēt pacienta līdzestību terapijai un faktorus, kas to ietekmē.

34. Piedalīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītības

aktivitāšu izveidē un realizācijā.

35. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt

klīniskās farmācijas attīstību Latvijā.

360

36. Nepārtraukti pilnveidot klīniskās farmācijas pakalpojumu klāstu un

kvalitāti un veikt sniegto klīniskās farmācijas pakalpojumu kvalitātes

pašnovērtējumu.

37. Savā darbībā ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

38. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē, farmācijas,

ārstniecības un veselības aprūpes organizāciju, fizisko personu datu aizsardzību.

39. Vērtēt, plānot, īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas,

pamatojoties uz epidemioloģiskās informācijas avotiem un nozīmīgākajiem

epidemioloģiskajiem rādītājiem.

40. Novērtēt klīnisko situāciju, savas kompetences ietvaros uzstādīt

mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus, rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt

paredzamo rezultātu.

41. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus, piedalīties

to īstenošanā.

42. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

43. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot

uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

44. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.

45. Piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.

46. Organizēt un piedalīties klīnisko pētījumu datu apstrādē, interpretācijā

un publiskošanā.

47. Veidot un uzturēt efektīvu komunikāciju.

48. Iekļauties daudzdisciplinārā veselības aprūpes komandā, ievērojot

savas kompetences robeţas.

49. Izmantot informācijas tehnoloģijas savā darbībā, sagatavot lietišķos

dokumentus.



svešvalodās.

361


53. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.








1.1. vadības metodes: sociālpsiholoģiskās, administratīvās un

ekonomiskās;

1.2. ģenētikas pamati medicīnā;

1.3. rehabilitācijas pamatprincipi.



2.1. iekšķīgo slimību pamati;

2.2. anestezioloģijas un reanimatoloģijas pamati;

2.3. transplantoloģijas pamati;

2.4. infekciju slimību pamati;

2.5. hronisko slimību vispārējie aprūpes principi;

2.6. personalizētas medicīnas pamati;

2.7. garīgās veselības pamatprincipi, atkarību terapijas pamatprincipi;

2.8. alternatīvās medicīnas pamatprincipi un metodes;

2.9. uzturmācības pamatprincipi;

2.10. sabiedrības veselība un epidemioloģija, farmakoepidemioloģija,

veselības un veselības aprūpes statistika;

2.11. veselības aprūpes organizēšana un finansēšanas vispārējie principi;

2.12. ekonomikas un veselības ekonomikas pamatprincipi;




3.1. uz pierādījumiem balstīti farmakoterapijas principi, vadlīnijas,

standarti, aprūpes algoritmi;

3.2. farmakokinētikas procesa norise;

3.3. farmakodinamikas procesa norise;

3.4. iekšķīgo saslimšanu farmakoterapija;

362

3.5. nervu sistēmas slimību farmakoterapija;

3.6. farmakoterapijas principi uroloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā.

3.7. dermatoloģisko saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.8. infekcijas slimību farmakoterapijas principi un imunizācija;

3.9. acu, ausu un mutes dobuma saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.10. īpašu pacientu grupu farmakoterapijas īpatnības;

3.11. farmakoterapija perioperatīvajā aprūpē;

3.12. sāpju terapijas principi;

3.13. farmakoekonomikas analīzes un modelēšanas metodes;

3.14. farmakoģenētikas principi;

3.15. diagnostikas, slimību un veselības skrīnings;

3.16. veselības veicināšana, veselības saglabāšana un slimību profilakse;

3.17. zāļu mijiedarbība (ar slimību, ar citām zālēm, ar laboratoriskiem

izmeklējumiem, ar uzturvielām);

3.18. farmakovigilances sistēmas ieviešana un īstenošana;

3.19. nefarmakoloģiskās terapijas metodes, uztura bagātinātāji, augu

valsts preparāti;

3.20. dietoloģija, barošana (eneterālā un parenterālā);

3.21. organisma šķidrumi, elektrolīti, skābju-bāzu līdzsvars

3.22. laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu interpretācija;

3.23. vides veselības pamatprincipi, cilvēka un vides attiecības, kaitīgie

arodfaktori, to novēršanas metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;

3.24. personības, attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija,

psiholoģiskā atbalsta sniegšana;

3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti veselības

aprūpē;

3.26. profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.27. datu statistiskās apstrādes pamatprincipi;








1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociālais pedagogs.


363





– sociālais pedagogs ar savu profesionālo darbību nodrošina bērnu un

jauniešu tiesību aizsardzību, socializācijas un resocializācijas procesam izvirzīto

mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus

sociālpedagoģiskajā jomā; diagnosticē bērnu un jauniešu socializācijas procesa

problēmas, kā arī nosaka esošo sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu

integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi; prognozē socializācijas

procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem un jauniešiem, kā arī citās formālajās un

neformālajās sociālajās struktūrās; plāno un īsteno konkrēto sociālpedagoģisko

darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā;

koordinē starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā;

plānveidīgi veic preventīvo darbu.

Sociālais pedagogs strādā izglītības iestādēs, sociālās korekcijas iestādēs,

interešu izglītības un brīvā laika centros, bērnu bāreņu un bez vecāku gādības

palikušo bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, grupu

mājās (dzīvokļos), krīzes centros, tiesību aizsardzības un iekšlietu institūcijās,

sociālajos dienestos, bāriņtiesās, probācijas dienestā, nevalstiskajās

organizācijās, brīvā laika nometnēs.



1. Spēja identificēt bērnu un jauniešu socializācijas procesa riskus.

2. Spēja analizēt un risināt identificētās problēmas.

3. Spēja modelēt socializācijas procesu.

4. Spēja prognozēt, plānot un organizēt darbu.

5. Spēja sadarboties profesionālajā jomā.

6. Spēja veikt preventīvo darbu.

7. Spēja prognozēt sociālpedagoģiskās darbības efektivitāti.

8. Spēja izglītot bērnu tiesību aizsardzībā gan bērnus un jauniešus, gan arī

pieaugušos.

364

9. Spēja veicināt bērnu un jauniešu pašu atbildības un pašrealizācijas

iespējas.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sociālpedagoģiskajā jomā

un analizēt un interpretēt to rezultātus.

11. Spēja analizēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.

12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.






1. Prognozēt sociālo problēmu rašanos.

2. Analizēt saņemto informāciju par bērnu un jauniešu socializācijas

procesu ietekmējošiem faktoriem.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām

lietvedības prasībām.

4. Pielietot diagnostikas metodes bērnu un jauniešu socializācijas risku

noteikšanā.

5. Analizēt un atbilstoši situācijai piemērot normatīvos aktus bērnu un

jauniešu tiesību aizsardzības jomā.

6. Plānot un organizēt darbu, kā arī analizēt tā izpildi.

7. Modelēt socializācijas procesa norisi bērnu un jauniešu labvēlīgas

attīstības sekmēšanai.

8. Vadīt sociālpedagoģisko grupu darbu.

9. Darboties gan individuāli, gan komandā.

365

10. Izmantot daţādas informācijas tehnoloģijas.

11. Veikt pētniecisko darbu, analizējot un sistematizējot informāciju.


13. Ievērot profesionālās ētikas normas.



svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).


17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas

Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.



19. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.






1.1. globalizācijas procesu ietekme, to izraisīti bērnu un jauniešu

socializācijas procesa riski, kā arī iespējas;

1.2. integrācijas procesi Eiropā un Latvijā;

1.3. statistika;


1.5. politika;

1.6. andragoģija;



1.9. ģenētika;

1.10. ergonomika;

1.11. sociālā medicīna;

1.12. sociālās drošības un aizbildnības sistēma Latvijā;

366

1.13. bāriņtiesu darbības pamati;

1.14. reliģijas attīstība Latvijā.



2.1. sociālās pedagoģijas priekšmets un kategorijas;

2.2. vispārējā, personības, attīstības, sociālā psiholoģija;

2.3. pedagoģija;


2.5. socioloģija;


2.7. alternatīvā pedagoģija;

2.8. cilvēka attīstība un veselība;

2.9. deviantoloģija;

2.10. valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbības principi;

2.11. socializācijas procesa riska faktori un to ietekme;

2.12. bērnu un jauniešu grupu veidošanās principi un attīstības tendences;

2.13. saskarsmes un uzvedības kultūra;

2.14. ģimene, tās attīstības etapi;

2.15. etniskās tradīcijas;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās

(krievu valodā un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).



3.1. sociālās pedagoģijas didaktika;

3.2. sociālpedagoģiskās darbības plānošana, realizācija un izvērtēšana;

3.3. individuālās sociālās attīstības plānošana;

3.4. socializācijas vides modelēšana, optimizēšana un pārmaiņu vadīšana;

3.5. sociālpedagoģisko projektu realizācija;

3.6. komandas darba organizācija;

3.7. sociālpedagoģiskā atbalsta grupu veidošana;

3.8. bērnu un ģimenes tiesību aizsardzība;

3.9. dzīves prasmju veidošanās sekmēšana;

3.10. konflikti, to veidi un risināšanas stratēģijas;

3.11. pašaudzināšanas sekmēšana;

3.12. sasniegumu un mācību motivācijas attīstība un to ietekmējošie

faktori;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana;

3.15. informācijas tehnoloģijas un to lietošana;

3.16. sociālpedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika;

3.17. radošo un sporta aktivitāšu organizācija;

3.18. dzimuma identitātes veidošanās, vardarbība un incests;

3.19. atkarību prevencija un to mazināšana;

367

3.20. stresa pārvaldīšana;


3.22. lietvedība;



3.25. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī (krievu valoda un kāda no

Eiropas Savienības oficiālajām valodām);



1.75. Tulka profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – tulks.






– tulks ir speciālists, kas apguvis tādus mutvārdu tulkošanas veidus kā

konsekutīvā jeb secīgā tulkošana, sinhronā tulkošana, čuksttulkošana un

kontakttulkošana, kā arī tulkošana internetā tiešsaistes reţīmā u.c. un mutvārdos

tulko tekstus apgūtajās valodās; tulko konferences, lekcijas, seminārus,

amatpersonu uzrunas un citas mutvārdu saziņas formas.

Tulks strādā starptautiskos un Latvijas uzņēmumos vai kā individuālais

komersants vai pašnodarbinātais.



1. Spēja tulkot mutvārdos daţādus tekstus no vienas vai vairākām

svešvalodām dzimtajā valodā un otrādi, kā arī no vienas svešvalodas citā.

2. Spēja tulkot secīgi (konsekutīvi) konferencēs, apspriedēs un sanāksmēs,

izmantojot pierakstu metodi, tulkot sinhroni, izmantojot tulkošanas iekārtas un

veikt čuksttulkošanu.

3. Spēja skaidri, saprotami izteikties un formulēt domas, prast kritiski

izvērtēt, analizēt un sintezēt.

368

4. Spēja analizēt, vērtēt un izmantot tulkošanas nozares pētījumus un

jaunās tehnoloģijas.

5. Spēja izmantot tulkošanas metodes atbilstoši pasūtītāja uzstādījumam

un mērķauditorijas vajadzībām.

6. Spēja nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo

atbilstību oriģinālam, atbilstīgu terminoloģijas lietojumu.

7. Spēja pareizi un skaidri artikulēt skaņas, intonatīvi pareizi atveidot

teikuma loģisko struktūru tulkojumā.

8. Spēja izvēlēties un novērtēt leksikogrāfiskos resursus kvalitatīva

tulkojuma veikšanai.

9. Spēja piemēroties apstākļiem un pārvarēt stresa situācijas.

10. Spēja pamatot un aizstāvēt savu tulkošanas risinājumu izvēli.

11. Spēja labvēlīgi un lietišķi sazināties ar cilvēkiem, t.sk. pildīt un

nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

12. Spēja pilnveidot tulkošanas (darba) valodu prasmi atbilstoši valodu

attīstībai zemēs, kurās valodas tiek lietotas.

13. Spēja sekot līdz jaunākajiem tulkojumzinātnes un praktiskās

tulkošanas atzinumiem.

14. Spēja pielāgoties mainīgajiem tulkošanas darba tirgus apstākļiem,

sekojot tā attīstības tendencēm.

15. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā darbībā.

16. Spēja orientēties un prast papildināt zināšanas par sociālajiem,

ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras u.c. procesiem.





369

20. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbu un noformēt to atbilstoši

zinātnisko darbu rakstīšanas vadlīnijām.



1. Izprast tulkošanas nozares stratēģiskās un analītiskās problēmas, kā arī

spēt rast tām risinājumu.

2. Izmantot tulkojumzinātnes atzinumus tulkošanas problēmu analīzē un

risināšanā.

3. Pārzināt sinhronās tulkošanas tehnikas izmantošanas principus.

4. Pārzināt un izmantot mūsdienu tulkošanas metodes.

5. Pārzināt un izmantot piezīmju tehniku secīgajā (konsekutīvajā)

tulkošanā.

6. Prast iegūt un izvērtēt tulkošanas darbam nepieciešamo informāciju,

izmantojot informācijas tehnoloģijas.


8. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas.


svešvalodās.

10. Pilnveidot saskarsmes prasmes, izkopt klausītāja, runātāja, rakstītāja,

lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā multilingvālu personību.






praksē.



370



1.1. tulkošanas teorijas;

1.2. informācijas vadība;


1.4. zināšanas par ekonomiskiem, politiskiem, sociālajiem, kultūras u.c.

procesiem.



2.1. tulkojumzinātne un tulkošanas metodika;

2.2. lietišķā valodniecība;

2.3. daţādu nozaru termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;





3.1. valsts valoda (ja tā nav viena no darba valodām);

3.2. darba valodas (dzimtā valoda un vismaz divas svešvalodas);

3.3. tulkošanas iekārtas sinhronās tulkošanas procesā;


3.5. pētnieciskā darba metodika;

3.6. profesionālās ētikas principi un uzvedības normas;





1.76. Pārtikas un dzērienu tehnologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pārtikas un dzērienu tehnologs.




kvalifikācijas līmenis


371

– pārtikas un dzērienu tehnologs vada, plāno, organizē pārtikas produktu

un dzērienu raţošanu, to kvalitātes kontroli visos raţošanas procesa posmos;

izstrādā izejvielu patēriņa normas un kontrolē to izlietojumu pārtikas produktu

un dzērienu raţošanā; veic jaunu pārtikas produktu un dzērienu izstrādi un to

ieviešanu raţošanā; nodrošina personāla saskaņotu darbību un atbild par darba

un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu pārtikas produktu un dzērienu raţošanā;

seko normatīvo aktu, standartu un citu normatīvo dokumentu ievērošanai un

piemērošanai pārtikas produktu un dzērienu raţošanā; pārzina augu un

dzīvnieku valsts izejvielu pārstrādi, tehnoloģiskos procesus, raţošanas procesu

iekārtas un to darbību; sniedz priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem

pārtikas produktu un dzērienu raţošanā; īsteno kvalitātes vadības sistēmas

ieviešanas un uzturēšanas principus uzņēmumā drošas pārtikas produktu un

dzērienu raţošanai.

Pārtikas un dzērienu tehnologs strādā pārtikas raţošanas uzņēmumos,

pārtikas kontroles/uzraudzības dienestos, valsts pārvaldē, zinātniskajās

institūcijās, profesionālās izglītības iestādēs.



1. Spēja vadīt un apmācīt personālu, precīzi definēt darba uzdevumus un

kontrolēt to izpildi.

2. Spēja strādāt kolektīvā, risināt konfliktsituācijas un motivēt darbiniekus

darbam.

3. Spēja attīstīt, vadīt un uzraudzīt pārtikas produktu un dzērienu

raţošanu.

4. Spēja analizēt, vērtēt un optimizēt tehnoloģiskos procesus un pārzināt

tehnoloģisko iekārtu darbību pārtikas un dzērienu raţotnēs.

5. Spēja projektēt pārtikas produktu raţošanu (tehnoloģiskās līnijas,

iekārtu izvietojumu), izstrādāt un ieviest jaunus produktus.

6. Spēja pamatot progresīvo tehnoloģiju ieviešanu pārtikas un dzērienu

raţotnēs.

7. Spēja orientēties un pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos

aktus.

8. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi

tehniskajai dokumentācijai.

372

9. Spēja pārzināt kvalitātes vadības sistēmas, ieviest tās raţošanā un

nodrošināt to efektīvu darbību, atbilstošu uzraudzību un kontroli.

10. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu un dzērienu vērtēšanu.

11. Spēja analizēt raţošanas procesā radušos zudumus, risināt to

optimizācijas jautājumus, izstrādāt izejvielu patēriņa normas pārtikas produktu

raţošanā, kontrolēt to izlietojumu.

12. Spēja sastādīt pārtikas raţošanas uzņēmuma struktūrvienības budţetu

un sekot tā izpildei.

13. Spēja analizēt raţošanas datus un līdzdarboties uzņēmuma raţošanas

programmas plānošanā.



15. Spēja veikt risku novērtēšanu un izstrādāt pasākumus pārtikas

raţošanas procesa ilgtspējai.

16. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās saziņas līmenī.

17. Spēja lietot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā

darbībā.


19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.



1. Plānot un organizēt veicamo darbu, prioritāšu un darba uzdevumu

noteikšanu, veikt to izpildes kontroli.

2. Sekot pārtikas produktu raţošanas tehnoloģisko procesu norisei un

saskaņošanai visos tehnoloģiskā procesa posmos, pārzināt un koriģēt

tehnoloģiskos reţīmus.

3. Sekot un kontrolēt izejvielu, pusfabrikātu, starpproduktu, gatavo

produktu un blakusproduktu/atkritumproduktu uzskaiti.

373

4. Sastādīt pakļautībā esošās uzņēmuma struktūrvienības budţetu un sekot

tā izpildei.

5. Veicināt darba produktivitāti un efektivitāti saskaņā ar uzņēmuma

stratēģiju un apstiprinātajiem darba efektivitātes rādītājiem.

6. Apkopot un izvērtēt jaunāko informāciju par pārtikas produktiem,

tehnoloģijām un iekārtām, iepakošanas materiāliem, raţošanas tehnoloģiskajiem

līdzekļiem, pārtikas piedevām.

7. Pārzināt pārtikas produktu un dzērienu raţošanas tehnoloģisko iekārtu

darbību un uzbūvi, veikt iekārtu darbības optimizācijas aprēķinus.

8. Piedalīties un vadīt jaunu pārtikas produktu izstrādes procesus.

9. Izstrādāt normatīvos dokumentus (uzņēmuma kvalitātes vadības

sistēmai atbilstošu rokasgrāmatu, tehnoloģiskās instrukcijas un procedūras,

tehniskos noteikumus, receptūras, tehnoloģiskās normas, izejvielu kalkulācijas

atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai) pārtikas raţošanas jomā.

10. Izstrādāt tehnoloģiskās shēmas, iekārtu izvietojuma skices un

rasējumus.

11. Pārzināt pārtikas marķēšanu, sagatavot pārtikas preču marķējumā

atspoguļojamo nepieciešamo informāciju.

12. Piedalīties uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas izstrādē, ieviešanā

un uzraudzībā.

13. Izstrādāt higiēnas prasības pārtikas produktu un dzērienu raţošanas

procesam.

14. Analizēt pārtikas produktu un dzērienu raţošanas neatbilstību cēloņus

un veikt korektīvās darbības to novēršanai un izstrādāt preventīvos pasākumus

potenciālo neatbilstību novēršanai.

15. Veicināt tehnoloģisko procesu vadības un kontroles modernizēšanu.

16. Piedalīties personāla atlasē un līdzdarboties personāla apmācībā.

17. Vērtēt darbinieku atbilstību noteiktu darbu veikšanai.

18. Sekmēt vides un darba aizsardzības noteikumu ieviešanu un

ievērošanu, izprotot pārtikas raţošanas ietekmi uz vidi.

374

19. Pārzināt normatīvos aktus pārtikas aprites jomā un darboties atbilstoši

tiem.

20. Novērtēt un analizēt raţošanas tehnoloģiskos un ekonomiskos

faktorus, piedalīties uzņēmuma raţošanas programmas plānošanā.

21. Profesionāli sistematizēt raţošanas informāciju, sagatavot

tehnoloģiskos pārskatus.

22. Apkopot un analizēt informāciju stratēģisku un operatīvu lēmumu

pieņemšanai.

23. Vadīt un strādāt kolektīvā, veidojot labas darba attiecības.



25. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus un darba

tiesisko attiecību normas.

26. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu

prasības un nodrošināt to izpildi.




30. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

31. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju pārtikas un dzērienu tehnoloģijās

un iekārtās.

32. Izprast savstarpēji saistīto darbu procesus, patstāvīgi pieņemt savam

kompetences līmenim atbilstošus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.





1.1. filozofija;

375

1.2. socioloģija.



2.1. fizika;

2.2. bioloģija;



2.5. uzturmācība;

2.6. elektrotehnika;

2.7. celtniecības pamati (pārtikas raţotņu telpu un tehnoloģisko iekārtu

izvietojuma projektēšana);

2.8. tirgzinības;




3.1. matemātika;

3.2. ķīmija;

3.3. siltuma un aukstuma procesi;

3.4. pārtikas raţošanas procesi un iekārtas;

3.5. pārtikas produktu un dzērienu raţošanas tehnoloģijas;

3.6. pārtikas sensorā novērtēšana;

3.7. pārtikas kvalitātes vadīšana;

3.8. komercdarbība pārtikas rūpniecībā;




3.12. mikrobioloģija, biotehnoloģija;

3.13. normatīvie akti pārtikas jomā;





1.77. Uztura speciālista profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – uztura speciālists.



376




– uztura speciālists ir ārstniecības persona, kura ieguvusi otrā līmeņa

profesionālo, augstāko medicīnisko izglītību; lietojot uztura terapiju, piedalās

iedzīvotāju un pacientu veselības veicināšanas, ārstniecības un rehabilitācijas

procesā; apmāca uztura jautājumos skolēnus, studentus, ārstniecības personas,

pacientus, to asociācijas un citas sabiedrības grupas; veic ar uzturu un pārtiku

saistītos pētījumus, to plānošanu un analīzi; organizē ēdināšanu bērnudārzos,

izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūcijās; konsultē komersantus uztura jautājumos; plāno diētas

un ēdienkartes atsevišķām personām un personu grupām.

Uztura speciālists strādā daţāda profila ārstniecības iestādēs (doktorātos,

slimnīcās, rehabilitācijas centros, veselības aprūpes centros, privātpraksēs),

izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās,

sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas raţošanas uzņēmumos, var būt




1. Spēja piedalīties bērnu un pilngadīgu personu veselības aprūpē.

2. Spēja veikt pacienta stāvokļa izvērtēšanu un dokumentēšanu.

3. Spēja sastādīt pacientam atbilstošu uztura terapijas plānu.

4. Spēja lietot uztura terapijas metodes, plānojot ēdienkartes un

organizējot ēdināšanas struktūrvienības darbu.

5. Spēja sadarboties ar pacientu ģimenes locekļiem.

6. Spēja novērtēt pacienta un viņa ģimenes zināšanas par veselības

veicināšanu un saglabāšanu.

7. Spēja sadarboties ar citām ārstniecības personām.

8. Spēja lietot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

377

10. Spēja izglītot iedzīvotājus un pacientus veselības veicināšanas,

saglabāšanas, atgūšanas un slimību profilakses jautājumos.

11. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus.


13. Spēja uzturēt un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.


realizācijā.

15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes


16. Spēja izveidot un administrēt uztura speciālista praksi, dokumentēt

savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.


18. Spēja piedalīties uzturpolitikas realizācijas programmā.

19. Spēja īstenot uztura apmācības programmu.




22. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu

prasības.

23. Spēja lietot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā

darbībā.

24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un

saskarsmes kultūru.



1. Iegūt pacienta anamnēzi un veikt pacienta klīnisko apskati.

378

2. Izvērtēt pacienta bioķīmiskās analīzes.

3. Izvērtēt iespējamo uzturvielu trūkumu pacienta uzturā.

4. Mērīt pacienta antropometriskos rādītājus (auguma garumu, ādas tauku

krokas biezumu, svaru, vidukļa apkārtmēru).

5. Novērtēt pacienta, viņa ģimenes zināšanas par veselības veicināšanu un

saglabāšanu.

6. Veikt pacienta izmeklēšanas rezultātu apkopošanu un formulēt galveno

problēmu.

7. Nozīmēt papildu izmeklēšanu.

8. Sniegt ieteikumus pacienta uzturam atbilstoši veselības stāvoklim.

9. Veikt ēdienkaršu sastādīšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.

10. Sekot, lai ēdināšanas struktūrvienības darbinieki precīzi ievērotu

norādes ēdiena gatavošanas tehnoloģijā.

11. Izvirzīt pacienta ilgtermiņa un īstermiņa ārstēšanas mērķus.

12. Formulēt un pamatot pacienta ārstēšanas mērķus un izvēlētās

ārstēšanas metodes.

13. Integrēt zinātnes sasniegumus darba veikšanā.

14. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus veselības

aprūpes jomā un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Veicināt un lietot pozitīvas saskarsmes iemaņas.

16. Sadarboties ar pacientiem, viņu ģimenēm.

17. Sadarboties ar citām ārstniecības personām pacienta terapijas laikā.

18. Ievērot higiēnas prasības.

19. Lietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.

20. Ievērot konfidencialitāti.

379



23. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

24. Kritiski domāt un risināt problēmas.

25. Lietot datoru informācijas meklēšanai, glabāšanai un apstrādei.

26. Plānot un organizēt savu veicamo darbu.

27. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.

28. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

29. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas

darba principus.



32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā

svešvalodā.




35. Administrēt uztura speciālista praksi.






1.2. ievads socioloģijā;

1.3. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana,

plānošana, realizācija, izvērtēšana;

1.4. ekonomikas principi;

1.5. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;

380

1.6. vadības principi, aprūpes darba vadīšana.



2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;

2.2. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide, citoloģija, ģenētika;


2.4. parazitoloģija;

2.5. pārtikas ķīmija;

2.6. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.7. arodmedicīna un arodslimības;

2.8. patoloģiskā fizioloģija;

2.9. klīniskā farmakoloģija;

2.10. propedeitikas un iekšķīgo slimību pamati;

2.11. ķirurģisko slimību pamati;

2.12. sievietes veselības pamati;

2.13. psihiatrijas un narkoloģijas pamati;

2.14. infekciju slimību pamati;

2.15. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;

2.16. epidemioloģija;

2.17. sabiedrības veselība;

2.18. pētniecības principi uztura speciālista praksē;

2.19. socioloģijas principi uztura speciālista darbā;

2.20. uztura speciālista profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie

dokumenti, normatīvie akti, kuri nosaka darbību katastrofu un neatliekamo

situāciju gadījumā;

2.21. pacientu aprūpes juridiskie aspekti;

2.22. pārtikas jomu regulējošie normatīvie akti;

2.23. pārtikas kvalitāte;

2.24. pārtikas produktu raţošanas pamati;

2.25. pārtikas piedevas;

2.26. uztura bagātinātāji;

2.27. tiesību zinību pamati;

2.28. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.



3.1. uztura mācība;

3.2. valsts valoda;


3.4. profesionālie termini latīņu valodā;

3.5. uztura terapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un ārstniecības

personu komandas darbs rehabilitācijā;

381


3.7. veselības aprūpes jomu regulējošie normatīvie akti;

3.8. matemātiskā statistika un datubāzes;

3.9. veselības paškontrole un ekspresdiagnostika;

3.10. pacienta izmeklēšanas un diagnostikas metodes;

3.11. organisma šķidruma balansa, elektrolītu un skābju/bāzu līdzsvara

nodrošināšanas veidi un metodes;

3.12. barības uzņemšanas, sagremošanas un uzsūkšanās procesu

nodrošināšanas veidi un metodes, organisma eliminācijas procesu

nodrošināšanas veidi un metodes;

3.13. parenterālā un enterālā barošana;

3.14. pediatrija, bērna augšana un attīstība, bērna aprūpe;

3.15. geriatrisku pacientu aprūpes principi;

3.16. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.17. pacientu aprūpes darba dokumentēšanas principi;

3.18. pedagoģijas principi uztura speciālista praksē;



3.21. komercdarbības pamati un vadības pamati;

3.22. informācijas apstrādes organizēšana praksē;





1.78. Vecākā sporta trenera profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – vecākais sporta treneris.






– vecākais sporta treneris ir kvalificēts sporta speciālists, kura darbība

saistīta ar sporta izglītības vai treniņu programmu plānošanu, vadīšanu un

izvērtēšanu atbilstoši sporta zinātnes teorētiskajiem un praksē pamatotiem

principiem, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes,

racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai, saglabāšanai vai

382

augstas meistarības sasniegšanai; konkrētā sporta veida vai profesijas prasmju

un iemaņu apguvē nodrošina pozitīvu vidi un tai atbilstošu saskarsmi; plāno,

organizē un vada nodarbības atbilstoši izvirzītajiem treniņu mērķiem; analizē un

novērtē cilvēku iegūtās vispārējās, speciālās profesionālās fiziskās spējas,

prasmes un iemaņas; veido indivīdu radošu attieksmi un patstāvību treniņu

procesā; izvēlas vai izstrādā metodiskos materiālus mācību/treniņu procesa

īstenošanai; veic savus pienākumus individuāli, komandā vai vadot citu treneru

darbu; sadarbojas ar nepilngadīgu sportistu ģimenēm/aizbildņiem, atbild par

sava darba kvalitāti.

Vecākais sporta treneris var strādāt valsts un pašvaldību institūcijās,

bērnu, jauniešu vai pieaugušo sporta un izglītības iestādēs, biedrībās un citos

uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.



1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā sporta

zinātnes teorētiskos un empīriskos (praksē balstītos) pamatprincipus un lietot

pedagoģijas, psiholoģijas un medicīniski bioloģiskā cikla teoriju.

2. Spēja izvirzīt sporta izglītības, treniņu programmu mērķus daudzgadu

treniņu procesā, ņemot vērā sportistu spējas, sagatavotību un vajadzības.

3. Spēja plānot sporta izglītības, treniņu programmas daudzgadu treniņu

procesā, ieviest inovācijas un izvēlēties īstenošanas stratēģiju atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem un sportista karjeras izaugsmes iespējām.

4. Spēja plānot mācību/treniņu procesu vienai sezonai, ieviest inovācijas

atbilstoši izvirzītajiem sporta izglītības, treniņu programmas mērķiem, sportistu

spējām, sagatavotībai un vajadzībām.

5. Spēja plānot treniņa nodarbības galvenos un pakārtotos uzdevumus

atbilstoši mācību/treniņu procesa plāna mērķiem, sportistu spējām, sagatavotībai

un vajadzībām.

6. Spēja plānot drošas sacensības un citus sporta pasākumus atbilstoši

drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā sportistu spējas un

vajadzības, vadīt pasākumus un uzņemties atbildību par to drošību.

7. Spēja vadīt un organizēt treniņu procesu (nodarbības) atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem, treniņa galvenajiem un pakārtotajiem uzdevumiem,

cilvēka spējām, sagatavotībai, vajadzībām un sportistu karjeras izaugsmes

iespējām.

383

8. Spēja veikt sportistu daţādu sagatavotības veidu novērtēšanu.

9. Spēja prognozēt audzēkņu talantu sporta veidam vai sporta veida

disciplīnai.

10. Spēja novērtēt sportistu mācību/treniņu procesa rezultātus un

sasniegumu dinamiku.

11. Spēja organizēt, vadīt un izvērtēt sportistu izglītību un izglītošanās

perspektīvas.

12. Spēja motivēt un ieinteresēt sportistus sporta veida mācību/treniņu

darbam.

13. Spēja veidot pozitīvu, dinamisku saskarsmes vidi mācību/treniņu

procesā.

14. Spēja izmantot vienotu starpdisciplināru pieeju mācību/treniņu

procesā, norādot apgūstamās vielas saistību ar iepriekš apgūtajām

priekšzināšanām.

15. Spēja lietot zinātniskās pētījuma metodes jaunradē un treniņu procesa

monitoringā.

16. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

17. Spēja ieviest novitātes mācību/treniņu procesā.

18. Spēja īstenot mācību/treniņu programmas, plānus un organizēt drošu

un atbalstošu treniņu procesa vidi.

19. Spēja uzņemties atbildību par mācību/treniņu nodarbības drošību.

20. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

21. Spēja sadarboties ar citiem treneriem, medicīnas personālu un sporta

zinātnes ekspertiem.

22. Spēja vadīt topošo un jauno treneru pedagoģisko izaugsmi.

23. Spēja izvēlēties vai izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu un

audzināšanas procesa īstenošanai.

24. Spēja uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

384

25. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

26. Spēja patstāvīgi iegūt, atlasīt, analizēt un izmantot informāciju savas

darbības optimizēšanai.

27. Spēja piedalīties sporta jomas attīstībā.

28. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un

sporta ētikas kodeksu.

29. Spēja organizēt, veidot saziņu un sadarbību ar citiem speciālistiem,

sportistu vecākiem un sabiedrību.

30. Spēja pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

31. Spēja izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un

sabiedrību.

32. Spēja patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savu profesionālo

kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas.

33. Spēja sniegt mutisku un rakstisku informāciju un argumentēt savu

viedokli.


35. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un

vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī darba tiesisko attiecību

normas.

36. Spēja ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas

plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.



1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā sporta zinātnes

teorētiskos un empīriskos (praksē balstītos) pamatprincipus un lietot

pedagoģijas, psiholoģijas un medicīniski bioloģiskā cikla teoriju mācību/treniņu

procesā.

2. Radoši lietot profesionālajā darbībā apgūtos teorētiskos pamatus un

prasmes.

385

3. Veikt sportistu daţādu sagatavotības veidu (fiziskās, tehniskās,

taktiskās, psiholoģiskās, teorētiskās un integrālās) novērtēšanu, izmantojot

katram sagatavotības veidam specifiskas novērtēšanas metodes.

4. Analizēt un izvērtēt sportistu individuālās īpatnības un spējas.

5. Sniegt sportistam atgriezenisko saikni par spēju novērtēšanu.

6. Atklāt un pilnveidot sportistu individuālās spējas un radošumu, izvērtēt

sportista karjeras izaugsmes iespējas, prognozēt sportistu talantu sporta veidā vai

sporta veida disciplīnā.

7. Izvirzīt sporta izglītības, treniņu programmu mērķus daudzgadu

perspektīvā.

8. Plānot sporta izglītības, treniņu programmas daudzgadu treniņu

procesā, ieviest inovācijas un izvēlēties īstenošanas stratēģiju atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem.

9. Plānot mācību/treniņu procesu un nodarbības vienas sezonas ietvarā,

ieviest inovācijas atbilstoši izvirzītajiem sporta izglītības, treniņu programmas

mērķiem, sporta zinātnes pamatprincipiem, sportistu spējām, sagatavotībai un

vajadzībām.

10. Izvirzīt konkrētos mācību/treniņu mērķus, balstoties uz sporta

izglītības, treniņu programmām un darba tirgus prasībām.

11. Plānot treniņa nodarbības galvenos un pakārtotos uzdevumus

atbilstoši mācību/treniņu procesa plāna mērķiem, sportistu spējām, sagatavotībai

un vajadzībām.

12. Plānot, organizēt un izvērtēt mācību/treniņu procesā mācīšanu un

mācīšanos.

13. Plānot, organizēt un vadīt drošas sacensības un citus sporta

pasākumus, ņemot vērā sportistu spējas un vajadzības.

14. Vadīt un organizēt treniņu procesu (nodarbības) atbilstoši

izvirzītajiem mērķiem, treniņa galvenajiem, pakārtotajiem uzdevumiem, cilvēka

spējām, sagatavotībai, vajadzībām un sportistu karjeras izaugsmes iespējām.

15. Izvēlēties mācību/treniņu mērķiem atbilstošas pieejas, mācību un

treniņu metodes.

386

16. Ievērot toleranci pedagoģiskā procesa diferenciācijā un

individualizācijā atbilstoši sportistu spējām, vajadzībām un interesēm.

17. Noteikt un piemērot mācību/treniņu procesā sportistu spējām

atbilstošu slodzes apjomu un intensitāti.

18. Sasaistīt mācību/treniņu procesā teoriju ar praktisko darbību.

19. Izmantot vienotu starpdisciplināru pieeju mācību/treniņu procesā,

īstenojot mācāmās vielas saistību ar iepriekš apgūtajām priekšzināšanām.

20. Īstenot atbilstību starp mācību/treniņu nodarbības mērķiem,

izmantotajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem.

21. Lietot mācību/treniņu procesā daţādas mācību, treniņu metodes,

nodarbību formas un tehnoloģijas.

22. Mācīt un pilnveidot izvēlētā sporta veida teoriju, tehniku, taktiku un

psiholoģiskās prasmes.

23. Apkopot, analizēt un novērtēt izglītošanās procesā sportistu iegūtās

zināšanas.

24. Novērtēt sportistu mācību/treniņu procesa rezultātus un sasniegumu

dinamiku, diagnosticēt un novērst sportistu tehniskās, taktiskās, fiziskās un

psiholoģiskās sagatavotības nepilnības.

25. Veikt visu veidu sistemātisku treniņu procesa monitoringu (kontroli),

sportista funkcionālā stāvokļa izvērtējumu, traumu profilaksi, sniegt pirmo

palīdzību, veicināt sportista fizisko un psihisko rehabilitāciju.

26. Veicināt sportista personības veidošanos, novērtēt sportistu personības

izaugsmi.

27. Veidot motivējošu un personību veidojošu mācību/treniņu vidi,

ieinteresējot sportistus sporta veida treniņu procesā.

28. Veidot pozitīvu, dinamisku saskarsmes vidi mācību/treniņu procesā.

29. Veicināt sportistu līdzdalību, sadarbību un atbildību treniņu procesā.

30. Lietot zinātniskās pētījuma metodes jaunradē un treniņu procesa

monitoringā.

387

31. Izvērtēt, lietot un salīdzināt jaunākos zinātniskos atzinumus un

tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

32. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus par

iegūtajām zināšanām praksē, kā arī veikt pētniecisko darbu sporta jomā.

33. Radīt inovatīvas atziņas mācību/treniņu darbā, veicot zinātnisku

pētījumu, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās zinātniskās pētīšanas metodes.

34. Lietot pētījumiem sporta zinātnē nepieciešamās datorprogrammas.

35. Formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, izstrādājot zinātniskā

pētījuma aprakstu.

36. Formulēt un analītiski aprakstīt problēmas un to risinājumus sporta

jomā.

37. Izskaidrot un argumentēti diskutēt par problēmām un to risinājumiem

sporta jomā gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem.


39. Ieviest novitātes mācību/treniņu procesā.

40. Īstenot mācību/treniņu programmas, plānus un organizēt drošu un

atbalstošu treniņu procesa vidi.

41. Uzņemties atbildību par mācību/treniņu nodarbības un sacensību

drošību.

42. Kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

43. Vadīt sporta kolektīvu, komandu.

44. Sadarboties ar citiem treneriem, medicīnas personālu un sporta

zinātnes ekspertiem.

45. Vadīt topošo un jauno treneru pedagoģisko izaugsmi, pamatojot savas

profesijas būtību un sociālo nozīmību.

46. Virzīt savu un padoto tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi.

388

47. Izvēlēties vai izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu un

audzināšanas procesa īstenošanai.

48. Ievērot profesionālās, vispārējās un sporta ētikas pamatprincipus.



50. Uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā

vai vadot citu cilvēku darbu.

51. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

52. Noformēt, sistematizēt un glabāt mācību/treniņu grupas

dokumentāciju.

53. Parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

54. Rast radošus risinājumus problēmsituācijās, orientēties un darboties

nestandarta situācijās un apstākļos.

55. Organizēt, veidot saziņu un sadarbību institūcijā, ar vecākiem un

sabiedrību.

56. Risināt konfliktsituācijas.

57. Patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos un sistemātiski pilnveidot savu

profesionālo kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas.

58. Sniegt mutisku un rakstisku informāciju un argumentēt savu viedokli.

59. Izstrādāt, realizēt un vadīt projektus sporta jomā.




svešvalodās.

63. Ievērot spēkā esošos normatīvos aktus, sporta politikas plānošanas

dokumentus un citus reglamentējošos dokumentus sporta jomā, kā arī vides

aizsardzības normatīvo aktu prasības un darba tiesisko attiecību normas.

389






1.2. valsts izglītības sistēmas un to reglamentējošie dokumenti.



2.1. cilvēka balsta un kustību sistēmas, asinsrites sistēmas un nervu

sistēmas anatomija;

2.2. bioķīmijas pamati;

2.3. sporta bioķīmija;

2.4. cilvēka fizioloģijas pamati;

2.5. sporta vadības pamati;

2.6. olimpiskās izglītības pamati;

2.7. sports multikulturālā vidē;

2.8. sporta vēsture;

2.9. veselības veicināšana, fiziskie vingrinājumi un veselība;

2.10. traumas sportā;

2.11. pielāgotās fiziskās aktivitātes;


2.13. loģika;

2.14. daţādu sporta veidu pamati un didaktika;

2.15. nometņu mācība;

2.16. bērnu tiesību aizsardzība;

2.17. sporta ekoloģija un civilā aizsardzība;

2.18. sabiedriskās attiecības;


2.20. projektu izstrādes pamati;

2.21. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati;




3.1. sporta, vecumposmu fizioloģija;

3.2. sporta biomehānikas pamati;

3.3. sporta nozares reglamentējošie normatīvie akti;

3.4. sporta teorija;

3.5. treniņu teorija;

3.6. sporta medicīna;

3.7. sporta masāţa;

3.8. personīgā higiēna, sportistu uzturs;

390

3.9. uzturmācība sportā;

3.10. dinamiskā anatomija;

3.11. vispārīgā pedagoģija;

3.12. pieaugušo izglītība;


3.14. nozares pedagoģija;


3.16. sporta psiholoģija;



3.19. profesionālās, vispārējās ētikas pamatprincipi un sporta ētikas

kodekss;

3.20. lietišķās saskarsmes principi, grupu darba organizēšana;





3.25. kvalitatīvā un kvantitatīvā pētniecības metodoloģija sporta zinātnē;

3.26. datorprasmes, interneta resursu izmantošana;



1.79. Sociologa profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – sociologs.






– sociologs veic sociālo grupu un sociālo institūtu uzvedības, attieksmju

un savstarpējās mijiedarbības izpēti un analīzi; analizē sociālos procesus un

problēmas; organizē un vada sociālos pētījumus; nodrošina informāciju un

zināšanas vadības un pārvaldes lēmumu pieņemšanai vai akadēmiskiem

nolūkiem; izstrādā zinātniskos darbus, pētniecības metodiku; sniedz

konsultācijas.

Sociologs strādā uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai


391



1. Spēja atrast informācijas avotus, izvēlēties un sistematizēt informāciju.

2. Spēja formulēt pētniecisko problēmu, izvirzīt hipotēzes.

3. Spēja izstrādāt sociālo pētījumu metodoloģiju.

4. Spēja piemērot daţādas sociālo pētījumu metodes.

5. Spēja veidot sociālo pētījumu izlases.

6. Spēja piemērot datu analīzes metodes.

7. Spēja veidot datubāzes un strādāt ar tām.

8. Spēja izstrādāt sociālo pētījumu veikšanai nepieciešamos dokumentus

un instrumentāriju.

9. Spēja sociālo procesu analīzē izmantot teorētiskās nostādnes.

10. Spēja analizēt sociālo pētījumu rezultātus.

11. Spēja interpretēt sociālo pētījumu rezultātus.

12. Spēja sagatavot prezentāciju materiālus un pasākumus.

13. Spēja gatavot sociālo pētījumu pārskatus un atskaites.

14. Spēja pārliecināt citus.


16. Spēja pamatot pieņemtos lēmumus, izvērtējot savu profesionālo

lēmumu un darbību ietekmi uz sociālo vidi.

17. Spēja izvērtēt sociālās situācijas un pieņemt profesionālus un ētiskus

lēmumus.

18. Spēja loģiski domāt.

19. Spēja kritiski spriest.

392

20. Spēja strādāt komandā.

21. Spēja komunicēt.

22. Spēja būt precīzam un atbildīgam.







1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā socioloģijas

teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Formulēt pētniecisku problēmu, izvirzīt hipotēzi.

3. Izstrādāt sociālo pētījumu programmu.

4. Izvēlēties un lietot sociālo pētījumu mērķiem atbilstošas pētīšanas

metodes.

5. Izvēlēties un aprēķināt sociālajos pētījumos nepieciešamo respondentu

izlasi.

6. Veidot datubāzes un tās izmantot.

7. Izstrādāt sociālo pētījumu instrumentāriju.

8. Izstrādāt sociālo pētījumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju.

9. Izmantot datorprogrammas datu apstrādei.

10. Analizēt un interpretēt datus, piedāvāt problēmu risinājumus.

11. Gatavot sociālo pētījumu pārskatus un atskaites.

12. Sagatavot un vadīt prezentācijas, prezentēt iegūtos datus.

393


svešvalodās.




17. Sagatavot un noformēt lietišķos dokumentus.

18. Veikt zinātniski pētniecisko darbu socioloģijas jomā.

19. Komunicēt ar daţādu sociālo grupu un statusu cilvēkiem.

20. Plānot veicamā darba secību, termiņus, noteikt prioritātes.

21. Pamatot ar faktiem savu lēmumu.

22. Strādāt grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Pārzināt un piemērot socioloģijas jomas normatīvos aktus,

profesionālos standartus un pieņemtos kodeksus.








zināšanas priekšstatu līmenī:

1.1. loģika;

1.2. sociālā filozofija;




394

2.1. daţādas socioloģiskās teorijas un to vēsturiskā attīstība un saikne ar

sociālo procesu analīzi mūsdienu sabiedrībā;

2.2. daţādu sabiedrības dzīves jomu socioloģija;

2.3. demogrāfijas pamatprincipi;


2.5. ekonomikas vispārējā teorija;

2.6. sociālā politika un sociālā darba organizācijas teorētiskie un

praktiskie aspekti;

2.7. vadības teorijas;

2.8. Eiropas Savienība un reģionālā attīstība;

2.9. zinātnisko pētījumu pamatprincipi;




3.1. kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes;

3.2. datorzinātnes un informātika;

3.3. datu analīze (statistiskā, matemātiskā u.c.);

3.4. pētījumu programmu izveides pamatprincipi;



3.7. normatīvie akti, profesionālie standarti un pieņemtie kodeksi

socioloģijas jomā;

3.8. valsts valoda;


3.10. lietvedība un lietišķā sarakste;




1.80. Pulkvežleitnanta /komandkapteiņa (Jūras spēkos)

profesijas standarts


1. Profesijas nosaukums – pulkveţleitnants /komandkapteinis (Jūras

spēkos).





395


– pulkveţleitnants /komandkapteinis (Jūras spēkos) ir Nacionālo bruņoto

spēku (NBS) militārpersona – augstākā līmeņa militārais vadītājs, kas spēj vadīt,

plānot un nodrošināt padotās vienības (padotībā līdz pat 500 karavīriem un

civilajiem darbiniekiem) darbību; nodrošina pakļautās vienības uzdevumu

izpildi miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, vadot personālu, veicot

budţeta plānošanu, kā arī nodrošinot vienības tehnikas, tehnisko līdzekļu un

ekipējuma uzturēšanu un lietošanu uzdevuma izpildē, ievērojot NBS darbību

regulējošo un citu normatīvo aktu prasības.

Pulkveţleitnants /komandkapteinis (Jūras spēkos) var tikt sagatavots

atbilstoši NBS vajadzībām un esošajām struktūrvienībām dienestam sauszemes,

jūras vai gaisa spēkos.



1. Spēja profesionāli komandēt bataljonu vai brigādi.

2. Spēja profesionāli pildīt dienesta pienākumus operacionālā un taktiskā

līmeņa štābos gan NBS un Aizsardzības ministrijā, gan starptautiskajās

militārajās vai drošības struktūrās.

3. Spēja būt līderim un profesionalitātes paraugam saviem padotajiem.

4. Spēja plānot NBS politikas un stratēģijas izstrādāšanu un analizēt tās

īstenošanu.

5. Spēja izstrādāt padotās vienības attīstības stratēģiju.

6. Spēja veikt valsts drošības un aizsardzības situācijas analīzi un kontroli,

aizsardzības plānošanu un attīstības koncepciju izstrādi.

7. Spēja analizēt pasaules un valsts politiskos, ekonomiskos procesus un

militāro konfliktu procesus.

8. Spēja pieņemt lēmumus un vadīt padotās vienības personālsastāvu

daţādos un pastāvīgi mainīgos apstākļos, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās vidēs,

krīzes un kara apstākļos.

9. Spēja risināt operacionālās problēmas apvienoto štābu, bataljonu un

brigādes līmenī.

10. Spēja plānot, sadalīt vienības finanšu resursus.

396

11. Spēja plānot, lietot un uzturēt savā vai pakļautās vienības atbildībā

esošo kaujas tehniku (tai skaitā sauszemes transporta līdzekļus, kuģus, gaisa

kuģus), tehniskos līdzekļus un ekipējumu atbilstoši attiecīgā NBS veida

specifikai.

12. Spēja nodrošināt padotās vienības kaujas un mobilizācijas gatavību.

13. Spēja nodrošināt vienības personāla profesionalitāti un izglītošanu,

pilnveidot un ievērot militāro kultūru, ievērojot profesionālās un vispārējās

ētikas pamatprincipus.

14. Spēja nodrošināt NBS militāro pārstāvniecību Ziemeļatlantijas

Līguma organizācijā (NATO – North Atlantic Treaty Organization) un Eiropas

Savienībā.

15. Spēja piemērot NATO un Latvijas normatīvos aktus dienesta

pienākumu izpildes kontekstā.

16. Spēja nodrošināt NBS un pārstāvētās profesijas lomu un vietu valsts

aizsardzībā un sabiedrībā, sadarbojoties ar valsts, ārvalstu un pašvaldību

institūcijām, juridiskām un fiziskām personām valsts aizsardzības jomā atbilstoši

savai kompetencei.

17. Spēja vadīt padotā personāla darbu ar informācijas sistēmām, ievērojot

datu aizsardzību.

18. Spēja nodrošināt personāla drošības un vides aizsardzības pasākumus

dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā, ievērojot militārās vides

specifiku.

19. Spēja izstrādāt un vadīt vidēja un liela mēroga projektus dienesta

pienākumu izpildes kontekstā.

20. Spēja pildīt dienesta pienākumus valsts valodā un vismaz vienā no

NATO oficiālajām valodām.

21. Spēja patstāvīgi uzturēt militārajam dienestam (amatam) atbilstošu

fizisko un psiholoģisko sagatavotību, kā arī rūpēties par savu veselību.

1.80.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

prasmes

397

1. Orientēties ar valsts drošību un aizsardzību saistītajos starptautiskajos

un Latvijas valsts normatīvajos aktos, kā arī iekšējos normatīvajos aktos,

piemērot tos atbilstoši situācijai.

2. Vadīt padoto personālu (līdz 500 cilvēkiem) miera, krīzes, kara laikā

daţādās ekstremālās un bīstamās vidēs, nodrošinot gatavību ikdienas vai kaujas

uzdevumu izpildei.

3. Analizēt saņemtos uzdevumus un pavēles, plānot, organizēt un vadīt to

izpildi atbilstoši uzdevumam, situācijai un standarta procedūrām.

4. Pieņemt un formulēt savu lēmumu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

5. Identificēt nozīmīgākos no vienlaikus veicamajiem dienesta

uzdevumiem un organizēt to izpildi prioritātes secībā.

6. Izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem

un rīcību.

7. Plānot vienības karavīru individuālās un kolektīvās militārās

apmācības, vadīt to realizāciju, kā arī personīgi piedalīties padotā personāla

apmācībā.

8. Plānot un nodrošināt pastāvīgu pakļautībā esošās vienības profesionālo

pilnveidošanos.

9. Plānot un vadīt pasākumus militārās disciplīnas nostiprināšanai,

karavīru izglītošanai un apmācībai un komandas veidošanai.

10. Pārzināt dienesta vides specifiku noteiktajā jomā

(jūra/gaiss/sauszeme) un ar to saistītos reglamentējošos normatīvos aktus.

11. Pārzināt un izmantot noteiktās darbības vides (jūra/gaiss/sauszeme)

standarta operāciju procedūras.

12. Analizēt un izmantot statistiskos vides mērījumu (meteoroloģiskos,

sinoptiskos u.c.) datus atbilstoši dienesta vides specifikai un uzdevumam.

13. Zināt un rīkoties ar noteiktajā vidē (jūra/gaiss/sauszeme) izmantojamo

militāro tehniku un iekārtām.

14. Pārzināt specifiskās militārās tehnikas, mehānismu un iekārtu uzbūves

un darbības principus, kā arī apkopes prasības un standartus atbilstoši

specialitātei.

398

15. Pārzināt un vadīt specifiskās militārās operācijas atbilstoši pakļautās

vienības līmenim un vietai kopējā militārā uzdevuma plānā.

16. Pārzināt protokola un lietišķās saskarsmes prasības.

17. Plānot gan savu, gan vienības darbu, sadalīt, deleģēt un koordinēt

pienākumu izpildi.

18. Strādāt psiholoģiski sareţģītās situācijās un risināt problēmas stresa

apstākļos.

19. Izprast un lietot psiholoģijas un pedagoģijas principus un metodes

darbā ar personālu.

20. Analītiski lietot dienesta pienākumu izpildei pieejamo informāciju.

21. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot profesionālo

kompetenci.

22. Pārzināt un izmantot datu iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas

tehnoloģijas, lietot biroja tehniku.


24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā no



26. Pārvaldīt vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

27. Mutiski un rakstiski sazināties un noformēt dokumentus atbilstoši

valodas un dokumentu pārvaldības prasībām.

28. Ievērot profesionālo ētiku un rīkoties atbilstoši tai.

29. Organizēt sadarbību ar valsts un sabiedriskajām institūcijām un

plašsaziņas līdzekļiem. Ievērot saskarsmes lietišķo etiķeti.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības dienesta

pienākumu un uzdevumu izpildes laikā.


399




1.1. starptautisko attiecību teorijas;

1.2. militārā teorija;

1.3. militārā vēsture;

1.4. līderības teorijas.



2.1. NATO un Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un

piemērošana;

2.2. NATO struktūra un galvenie uzdevumi, vēsture un veiktās operācijas;

2.3. NATO un NBS doktrīnas;

2.4. daţādu spēku vienību (jūra/gaiss/sauszeme) sadarbības principi

apvienotajās operācijās;

2.5. starptautiskā drošība un stratēģija;


2.7. aizsardzības politika un plānošana;

2.8. Eiropas drošība;

2.9. krīzes menedţments, krīzes reaģēšanas operācijas;

2.10. plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā pasaulē un starptautiskajās

operācijās;

2.11. militāro konfliktu vide;

2.12. neregulārā karadarbība;

2.13. nākotnes operacionālās tendences un attīstība;

2.14. militārā vadība un personālvadība;

2.15. militārās izglītības politika;

2.16. pedagoģijas, psiholoģijas un fiziskās sagatavotības pamati;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un vienā no NATO oficiālajām

valodām.



3.1. doktrīnu un normatīvo aktu izstrādes kārtība, dokumentu pārvaldība;

3.2. starpkultūru lietišķā/militārā komunikācija, lietišķā etiķete, protokols

un tradīcijas;

3.3. civilmilitārā sadarbība (sadarbība ar valsts un sabiedriskajām

institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem);

3.4. NBS un NATO struktūra, bruņojums, taktika;

3.5. NATO apvienoto spēku operacionālās plānošanas process;

3.6. spēku veidu (jūra/gaiss/sauszeme) un daţādu ieroču šķiru (artilērija,

inţenieri, pretgaisa vienības u.tml.) organizācijas pamatprincipi;

400

3.7. lēmuma pieņemšanas process, vadības un kontroles cikls (situācijas

izpratne, plānošana, pavēļu izdošana, uzraudzība/kontrole);

3.8. nacionālo un apvienoto militāro operāciju (jūra/gaiss/sauszeme)

vadība un kontrole (savā vadības līmenī) – to plānošana, analīze, realizēšana;

3.9. militārā nodrošinājuma pamatprincipi;

3.10. NBS, vienības bruņojuma, tehnikas, ekipējuma standartu

pārzināšana un uzturēšana;

3.11. militārās izglītības un mācību procesa vadība un analīze;

3.12. personāla vadība paaugstinātas spriedzes/stresa apstākļos;

3.13. sakaru sistēmas pārzināšana un lietošana;




3.17. finanšu plānošana bataljona, brigādes līmenī;

3.18. projektu un darba grupu vadība;



3.21. viena no NATO oficiālajām valodām.

1.81. Leitnanta profesijas standarts



2. Profesijas kodi:

0110 08 VIRSLEITNANTS,

0110 09 LEITNANTS (turpmāk – leitnants).





– leitnants ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) profesionālā

dienesta karavīrs vai zemessargs, kas vada, plāno un nodrošina padotās

apakšvienības uzdevumu izpildi miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā;

vada personālu (līdz pat 40 karavīriem un civilajiem darbiniekiem); nodrošina

apakšvienības tehnikas, tehnisko līdzekļu un ekipējuma uzturēšanu un lietošanu

uzdevuma izpildē, ievērojot NBS darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Leitnanti pilda dienesta pienākumus leitnantu amatos regulāro spēku

vienībās vai Zemessardzē.

401

Pēc Militārā dienesta likumā noteikto nosacījumu izpildes leitnants iegūst

tiesības tikt paaugstinātam par virsleitnantu.



1. Spēja komandēt vadu.

2. Spēja pieņemt lēmumus, risināt problēmas un vadīt padotās

apakšvienības personālu daţādos un pastāvīgi mainīgos vai neskaidros apstākļos

miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās

vidēs.

3. Spēja iegūt, analizēt un lietot dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo

informāciju.

4. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un

risinājumus, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem.

5. Spēja nodrošināt un uzturēt padotās apakšvienības profesionalitāti un

kaujas gatavību.

6. Spēja īstenot padotā personāla apmācību un audzināšanas darbu un

nodrošināt disciplīnu un labu psiholoģisko mikroklimatu apakšvienībā.

7. Spēja plānot, lietot un uzturēt savā vai pakļautās apakšvienības

atbildībā esošo kaujas tehniku (tai skaitā sauszemes transporta līdzekļus, kuģus,

gaisa kuģus), tehniskos līdzekļus un ekipējumu atbilstoši attiecīgā NBS veida

specifikai.

8. Spēja izprast un orientēties pasaules un valsts politiskajos,

ekonomiskajos procesos un militāro konfliktu procesos.

9. Spēja orientēties Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO –

North Atlantic Treaty Organization) un nacionālās militārās un civilās jomas

normatīvajos aktos tiešo dienesta pienākumu izpildes kontekstā un lietot šīs

zināšanas ikdienas dienesta situācijās.

10. Spēja izprast NBS un pārstāvētās specialitātes lomu un vietu valsts

aizsardzībā, sabiedrībā, pasaules kontekstā, nodrošinot sadarbību ar valsts,

ārvalstu un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām valsts

aizsardzības jomā atbilstoši savai kompetencei.

402

11. Spēja izprast ar valsts drošību un aizsardzību saistītos jautājumus un

izprast pārstāvētā NBS veida apakšvienības vietu un lomu kopējā NBS

uzdevumu kontekstā.

12. Spēja organizēt padotā personāla darbu ar informācijas sistēmām,

ievērojot datu aizsardzību.

13. Spēja nodrošināt vides aizsardzības un personāla drošības pasākumus

dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā, ievērojot militārās vides

specifiku un, ja nepieciešams, sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām.

14. Spēja patstāvīgi uzturēt ieņemamajam amatam atbilstošu fizisko un

psiholoģisko sagatavotību, kā arī rūpēties par savu veselību.

15. Spēja pildīt dienesta pienākumus valsts valodā un vismaz vienā no


16. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt

pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.



1. Vadīt padoto personālu (līdz pat 40 karavīriem un civilajiem

darbiniekiem) miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā daţādās ekstremālās

un bīstamās vidēs, nodrošinot personāla gatavību ikdienas un kaujas uzdevumu

izpildei.

2. Analizēt saņemtos uzdevumus un pavēles, plānot, organizēt un vadīt to

izpildi atbilstoši uzdevumam, situācijai un standarta procedūrām.

3. Pieņemt un formulēt savu lēmumu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

4. Identificēt nozīmīgākos no vienlaikus veicamajiem dienesta

uzdevumiem un organizēt to izpildi prioritātes secībā.

5. Izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem

un rīcību.

6. Plānot un nodrošināt apakšvienības karavīru militārās apmācības, vadīt

to realizāciju, kā arī personīgi piedalīties padotā personāla apmācībā.

7. Plānot un vadīt pasākumus militārās disciplīnas nostiprināšanai,

karavīru apmācībai un komandas veidošanai.

403

8. Orientēties ar valsts drošību un aizsardzību saistītajos starptautiskajos,

valsts un valsts aizsardzības jomas iekšējos normatīvajos aktos un piemērot tos

atbilstoši situācijai.

9. Zināt un rīkoties ar noteiktajā vidē (jūra/gaiss/sauszeme) izmantojamo

militāro tehniku un iekārtām.

10. Pārzināt specifiskās militārās tehnikas, mehānismu un iekārtu uzbūves

un darbības principus, kā arī apkopes prasības un standartus atbilstoši

specialitātei.

11. Analizēt un izmantot vides mērījumu (meteoroloģiskos, sinoptiskos

u.c.) statistiskos datus atbilstoši dienesta vides specifikai un uzdevumam.

12. Pārzināt un izmantot militārās darbības vides (jūra/gaiss/sauszeme)

standarta operāciju procedūras.

13. Pārzināt un vadīt specifiskās militārās operācijas atbilstoši pakļautās

apakšvienības līmenim un vietai kopējā militārā uzdevuma plānā.

14. Pārzināt dienesta vides specifiku noteiktajā jomā

(jūra/gaiss/sauszeme) un ar to saistītos reglamentējošos normatīvos aktus.

15. Pārzināt protokola un lietišķās saskarsmes prasības.

16. Analītiski lietot dienesta pienākumu izpildei pieejamo informāciju.

17. Pildīt uzdevumus gan individuāli, gan komandā, vadīt grupas darbu,

uzņemoties līdera funkcijas.

18. Strādāt psiholoģiski sareţģītās situācijās un risināt problēmas.

19. Izprast un lietot psiholoģijas un pedagoģijas principus un metodes

darbā ar personālu.

20. Pārzināt un izmantot datu iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas

tehnoloģijas, lietot biroja tehniku.


22. Organizēt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām,

nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, ievērojot saskarsmes

lietišķo etiķeti.

404

23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā no



26. Pārvaldīt vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

27. Mutiski un rakstiski sazināties un noformēt dokumentus atbilstoši

valodas un dokumentu pārvaldības prasībām.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un rīkoties

atbilstoši tiem.

29. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības dienesta

pienākumu un uzdevumu izpildes laikā.






1.2. daţādu spēku vienību (jūra/gaiss/sauszeme) sadarbības principi;

1.3. starptautiskie līgumi un vienošanās;

1.4. NATO un Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un

piemērošana;

1.5. NATO struktūra un galvenie uzdevumi, vēsture un veiktās operācijas;

1.6. pasaules un valsts politikas un ekonomikas procesi.



2.1. daţādu ieroču šķiru (artilērija, inţenieri, pretgaisa vienības u.tml.)

apgādes organizācijas pamatprincipi;

2.2. civilmilitārā sadarbība (sadarbība ar valsts un sabiedriskajām

institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem);

2.3. NBS, NATO un nosacītā pretinieka struktūra, bruņojums, taktika;

2.4. militārās pedagoģijas, vadības un psiholoģijas pamati;

2.5. normatīvo aktu izstrādes kārtība;

2.6. fiziskā sagatavotība, fizioloģija, treniņu programmu izstrāde;

405

2.7. darbs starpkultūru lietišķajā/militārajā vidē un lietišķā etiķete,

protokols, tradīcijas;

2.8. aizsardzība no masveida iznīcināšanas ieročiem;

2.9. karamākslas vēsture;


2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā no NATO oficiālajām

valodām.



3.1. visu veidu militārās operācijas (savas profesijas līmenī) – to

plānošana, analīze, īstenošana;

3.2. lēmuma pieņemšanas process, vadības un kontroles cikls (situācijas

izpratne, plānošana, pavēļu izdošana, uzraudzība/kontrole);

3.3. NBS struktūras, uzdevumu, bruņojuma, tehnikas, ekipējumu apkopes

prasību un standartu pārzināšana, lietošanas uzdevuma izpildes nodrošināšana

atbilstoši specialitātei;

3.4. sakaru sistēmas pārzināšana un lietošana;



3.7. personāla vadība un personāla vadība paaugstinātas spriedzes/stresa

apstākļos;

3.8. nodarbību sagatavošana un vadīšana, nodarbību analīze un vērtēšana

(t.sk. augstas un paaugstinātas bīstamības nodarbību plānošana, organizēšana,

vadīšana, kontrole un izvērtēšana);


3.10. pirmās palīdzības sniegšana;




3.14. viena no NATO oficiālajām valodām.

Documents

I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju ...15. Pārzināt kokapstrādes mašīnu un iekārtu konstrukciju, organizēt to ekspluatāciju un remontu. 16. Pārzināt