Iekzemes kopprodukts

Marta PauraKlaudija RudjonokaLizete Kavia

Talsi, 2014Iekzemes kopproduktsSatursMakroekonomiskie rdtjiIekzemes kopproduktsKopjais pieprasjums un piedvjumsMakroekonomisk nestabilitteValsts fiskl un monetr politikaIzmantotie informcijas avotiMakroekonomiskie rdtjiIKP uz vienu iedzvotjurel IKP pieauguma tempiinflcijas tempsbezdarba lmenisinvestcijasGalaprodukts un starpproduktsGalaprodukts - paredzts galgajam patriamPievienot vrtba = galaprodukta vrtba - starpprodukta vrtba

StarpproduktiGalaproduktsIekzemes kopproduktsIekzemes kopprodukts ir valsts tautsaimniecb gada laik saraotais galaprodukts naudas izteiksm. Nominlo IKP iegst, summjot galapreu un galapakalpojumu fizisk apjoma reizinjumu ar konkrt gada faktiskajm cenm. Nominlais IKP pasaul 2011. gad ASV dolros

ATCERIES!IKP=C+G+I+XnC - patrtju izdevumiG - valdbas izdevumiI - investcijasXn - neto eksports (eksports imports)IKP neieskaita valsts (pensijas, pabalsti) un privtos (dvinjumi, mantojumi) transfertmaksjumus, darjumus ar vrtspapriem un lietotm precm.Kas veido kopjo pieprasjumu?personiskais patri investcijas (uzmumu izdevumi)valsts izdevumi preu iegdeineto eksports (eksports - imports)

Kas ietekm kopjo pieprasjumu?izmaias patrtju ienkumosinvestciju izmaiasizmaias valsts izdevumostr eksporta izmaiasvalsts fiskl un monetr politika

Kopj piedvjuma 3 posmiposms: augsts bezdarba lmenis, ekonomisk lejupslde, krze, nenoslogota raoanas jaudaposms: raoanas un nodarbintbas pieaugumsposms: nav iespjams palielint relo IKP; palielins raoanas izmaksas

Kas ietekm kopjo piedvjumu?resursu cenu izmaiasdominjoais stvoklis tirgraguma izmaiasnodoku izmaiasvalsts ekonomisk politika

Kur piedvjuma posm atrodas makroekonomiskais ldzsvars?1. posm - zems AD un raoanas lmenis, augsts bezdarba lmenis, iespjams ievrojami palielint relo IKP2. posm - ekonomika sasniegusi savu potencilo raoanas lmeni, ir dabiskais pieaugums, noslogotas raoanas jaudas3. posm - relais IKP nepalielins; vajadzba regult AS vai AD

Ekonomisks aktivittes cikla fzesKpuma fze: palielins investcijas, raoanas apjomi, nodarbintba, iedzvotju ienkumi, uzmumu peaVirsotnes fze: pieaug cenas, palielins produkcijas krjumiLejupsldes fze (recesija, kritums): samazins raoana, investcijas, iedzvotju ienkumi, patri, valdbas nodoku iemumi, pieaug bezdarbs, veidojas lieli produkcijas krjumiIedobumu fze(depresija): viszemkais raoanas lmenis, zemi iedzvotju ienkumi, augsts bezdarba lmenis

Liel depresija1929. gada 24. oktobris jeb Meln ceturtdienaASV vrtspapru krahs ujorkas fondu bir liel trum prdoti 13 miljoni akciju20. gs. Smagk ekonomisk krze pasaul

Liels depresijas cloiSabiedrbas prlieku lielais optimisms, operjot ar saviem finanu ldzekiem.Cilvki, pieaugot labkljbai ASV zelta divdesmitajos, intensvi ieguldja naudu akciju tirgos, kas savukrt pavra ceu tirgus spekulcijm.http://www.youtube.com/watch?v=f8k0jJdqKP0

Plis Volstrt pc Volstrtas sabrukuma 1929. gadBezdarbnieku rinda pc pusdienmLiels depresijas sekasDaudzi cilvki vien mirkl zaudja visus ietaupjumusAkciju tirgus s laik zaudja 30 mljrd.dolru, t.i. vairk nek ASV valdba iztrja visa I Pasaules kara laik.Stabilizt valsts finanu stvokli izdevs tikai pc 25 gadiem.Augsts bezdarbs (ASV 25%, citviet pat 33%).

IKP procentuls izmaias ASV (1929-1939)

Krze Vcij pc 1. Pasaules karaClonis: prk lielas kara reparcijas (132 mljrd. zelta marku), okupts Rras apgabals.1932. gad bezdarba lmenis sasniedza 30%.Sekas: hiperinflcija, naudas reforma (1000 mljrd. veco marku = 1 jaun marka), saemti ameriku aizdevumi, atskusies ekonomikas izaugsme.http://www.youtube.com/watch?v=lfwIXdOoWiE

Fiskl politika jeb ko dara valsts?Lejupsldes fz: palielina valdbas izdevumus, samazina nodokus, pieauj budeta defictu.Virsotnes fz: samazina valdbas izdevumus, palielina nodokus, veido budeta prpalikumu.Ekspansv politika, kad tiek samazinti nodoki un palielinti valdbas izdevumi;Ierobeojo politika, kad nodoki tiek palielinti un valdbas izdevumi samazinti.

Monetr politika jeb ko dara Centrl Banka?Lejupsld izmanto ltas naudas politiku (palielina naudas piedvjumu), prkot valtas, valsts vrtspaprus, samazinot procentu likmes un obligto rezervju prasbasVirsotnes fz izmanto drgas naudas politiku (samazina naudas piedvjumu), prdodot vrtspaprus, valtas, paaugstinot procentu likmes un obligto rezervju prasbasIzmantotie informcijas avotiSiicins, M., Biznesa ekonomiskie pamati. Raka, 2001http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=d2d2cd2b-0f0f-4ce8-bcdb-26c921a77628&parentType=VirtualSchool&parentId=679http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/ekonomikas-katastrofas-pedejas-simtgades-smagakas-krizes.d?id=43317657&page=2#ixzz2r2HBxkyehttp://en.wikipedia.org/wiki/Great_Depressionhttp://en.wikipedia.org/wiki/Hyperinflation_in_the_Weimar_Republic