Embed Size (px)
Citation preview
Ciemos zvejnieku sētās un pie zivju kūpinātājiem!
Vasara turpinās un ceļojumi nebeidzas! Ar tādu moto Tukuma piekrastes zvejnieki un zivju kūpinātāji no Lapmežciema līdz pat Bērzciemam aicina ciemos ikvienu Latvijas iedzīvotāju augusta beigās iepazīt piekrastes dzīvi.
Sestdien, 27.augustā piecas zvejnieku sētas un zivju pārstrādātāji – kūpinātāji un visādu zivju delikatešu radītāji (vienkāršāk sakot – zivenieki) aicinās ciemos pie sevis, izrādīs sētu un pastāstīs, kā kūpinājuši agrāk un kūpina šodien zivis Tukuma piekrastē. Neizpaliks arī zivju degustēšana un mielošanās ar zivju zupu.
Par piekrastes dzīves iepazīšanu un zivju degustēšanu būs parūpējies ģimenes uzņēmums IK “Reinis B” un SIA “Jurita B” Lapmežciemā, IK “Stubiņš” Klapkalnciemā kopā ar Klapkalnciema bāru “Pludmale”, SIA “Branga” un jauniešu mītne-hostelis “Pludiņš” Ķesterciemā un Indras Zariņas zvejnieku sēta “Skaras” Bērzciemā.
Viesus šajā dienā gaidīs arī Lapmežciema muzejs un māksliniece Iveta Meiere. Pārsteigumu šajā dienā sola arī “Café Engure” – tautā saukta ‘Rogas kafejnīca’ Engurē.
Lapmežciemā IK “Reinis B” Ģimenes uzņēmumā IK “Reinis B” nodarbojas ar karsti kūpinātu zivju ražošanu un tirdzniecību. No 2014. gada novembra uzņēmums atrodas jaunās, modernās ražošanas telpās. Sestdien, 27. augustā uzņēmuma īpašniece Alla Bečere pulksten 11:00, 14:00 un 16:00 piedāvās viesiem apskatīt ražotni, noskatīties video par ražošanas tehnoloģisko procesu un nodegustēt saražoto produkciju. Laikā no 11:00 līdz 16:00 būs iespēja iegādāties uzņēmumā saražotās karsti kūpinātās zivis. Adrese: Gatera iela 6a, “Ķiršlejas”, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 57.0001083 23.5078147 Tālr.: 29219491 – Alla Bečere, e-pasts: [email protected], www. reinazivis.lv
SIA “Jurita B” SIA ”Jurita B” nodarbojas ar karsti kūpinātu zivju ražošanu mājas apstākļos un tirdzniecību. Sestdien, 27. augustā Lapmežciemā, Talsu šosejas malā uzņēmumam piederošajā tirdzniecības vietā “Mastiņi” no pulksten 11:00 līdz 16:00 tiks piedāvāta karsti kūpinātu zivju degustācija un iespēja iegādāties saražoto produkciju – karsti kūpinātas karpas ar ķiplokiem, asarus, foreles, laša vēderus, skumbrijas ar sieru, skumbrijas ar ķiplokiem, sviesta zivis u.c. Pulksten 14:00 saimnieki viesus cienās ar uz ugunskura vārītu zivju zupu. Adrese: “Mastiņi”, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 57.0027884 23.5170767 Tālr.: 26524941, e-pasts: [email protected]
Lapmežciema muzejs Lapmežciema muzejs katru dienu piedāvā iespēju iepazīties ar zvejniecības vēsturi un sadzīvi līdz mūsdienām. Šeit var iepazīties ar piekrastes dabas vērtībām un to aizsardzību. Sestdien, 27. augustā muzejs būs atvērts, un muzeja darbinieki no pulksten 11:00 līdz 16:00 gaidīs ciemos ikvienu kopā ar mākslinieci Ivetu Meieri. Iveta Meiere ir māksliniece, dzīvo un strādā Lapmežciemā, netālu no jūras, “U. Meiera” zvejnieku saimniecībā, tādēļ arī jūras un zvejniecības tēma ir īpaši tuva un tiek atspoguļota viņas darbos. Sestdien Lapmežciema muzejā no pl. 11:00 līdz 15:00 būs iespēja apskatīt un iegādāties mākslinieces Ivetas Meieres darbus – apgleznotas zīda šalles, kaklasaites, eļļas gleznas par jūras un dzīvnieku tēmu. Adrese: Lapmežciema muzejs, Liepu iela 4, Lapmežciems, Lapmežciema pag., Engures nov. GPS 57.0007814 23.5122341 Tālr.: 27000380, 29822446 – muzejs, 26444449 – Iveta Meiere, e-pasts: [email protected], [email protected]
Klapkalnciemā IK “Stubiņš” un kafejnīca “Pludmale”
Uzņēmuma IK "Stubiņš" pamatdarbība ir zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos. Uzņēmuma īpašnieks ir Kaspars Eglītis, taču darbos palīdz ģimene - vecāki un Kaspara māsa Kristīne Eglīte. Kaspars Eglītis nodarbojas ar zivju zveju un zivju kūpināšanu. IK "Stubiņš" klientiem piedāvā gan karsti, gan auksti kūpinātas zivis - karsti kūpinātus (k/k) asarus, k/k karpas, k/k skumbrijas, k/k lašu vēderus, k/k foreles, k/k vimbas, k/k brekšus, auksti kūpinātas skumbrijas u.c. Saimniekiem pieder pludmales kafejnīca, kurā tiek organizēti vietēja mēroga pasākumi. Sestdien, 27. augustā no pl. 11:00 līdz pat beidzamajam klientam viesiem tiks piedāvāta atpūta kafejnīcā “Pludmale” Klapkalnciemā, kas atrodas pretim
kempinga “Ronīši” auto stāvlaukumam. Blakus pludmales kafejnīcai būs iespēja nodegustēt un iegādāties IK “Stubiņš” kūpinātās zivis, nobaudīt zivju zupu, iejusties zvejnieku un zvejnieku sievu lomā un fotografēties. Savukārt pludmalē labu laika apstākļu gadījumā pa dienu norisināsies volejbola turnīrs, bet vakarā būs uzkurts ne vien ugunskurs Senās uguns nakts ietvaros, bet iecerētas arī dejas DJ pavadījumā. Adrese: Stāvlaukums iepretim kempingam ‘Ronīši”, Klapkalnciems, Engures pag., Engures nov. GPS 57.0431020 23.3673567 Tālr.: 26372856 – Kristīne Eglīte, e-pasts: [email protected], www.facebook.com/beachpubklapkalnciems
Ķesterciemā SIA “Branga” un jauniešu mītne – hostelis “Pludmalis” Jauniešu mītne - hostelis PLUDMALIS ir Raginsku ģimenei piederošs atpūtas komplekss. Šeit tiek piedāvātas naktsmītnes, telšu vietas, kemperu stāvvieta, piknikiem domātas vietas, kā arī volejbola laukums un peldvieta. Tiek iznomāti velosipēdi, nūjošanas inventārs. PLUDMALIS piedāvā arī plašu semināru telpu. Tūristiem ir iespēja kopā ar hosteļa saimnieku doties īstā zvejā un vēlāk pašiem piedalīties loma kūpināšanas procesā. Sestdien, 27.augustā pulksten 13:00 un 15:00 ciemiņiem tiks piedāvāts iepazīt stāstu “No saivas līdz zivij”, kā arī iespēja fotografēties un zivju zupa (zupa – par ziedojumiem). Ņemot vērā iepriekšējā gada akcijas “Ciemos pie zvejniekiem” pieredzi, saimnieki lūdz apmeklējumu iepriekš pieteikt, lai ikviens būtu apmierināts par apmeklējumu – nesajustos negaidīts, bet tieši otrādi – gaidīts un mīlēts. Adrese: “Mūrnieki”, Ķesterciems, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.1177419 23.2334158 Tālr.: 29287271, e-pasts: [email protected], www.pludmalis.lv
Bērzciemā Indras Zariņas zvejnieku sēta “Skaras” Indras Zariņas ģimene nodarbojas ar kūpinātu zivju produkcijas ražošanu mājas apstākļos un tirdzniecību ģimenei piederošajā tirdzniecības vietā Bērzciemā, Talsu šosejas malā. “Skarās” tiek piedāvāta jauka vieta atpūtai pie jūras, telšu un piknika vietas. Bērzciema pludmale blakus ir piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem – kaitbordistiem. Sestdien, 27.augustā no pulksten 12:00 līdz 17:00 zivju kioskā “Skaras” būs iespēja iegādāties Indras Zariņas svaigi kūpināto zivju produkciju. Būs iespējama arī zivju degustācija, zivju zupas baudīšana, senlaicīgas zvejnieku sētas apskate (viesošanās un degustācijas par samaksu – 4 EUR/personai, bērniem – bez maksas. Adrese: “Skaras”, Bērzciems, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.2527673 23.1734090 Tālr.: 20236636
Citas zivju tirdzniecības vietas Tukuma pusē
Ragaciema zivju tirdziņš Zivju tirdziņš Ragaciemā ir jau visā Latvijā pazīstama vieta, kur var iegādāties zivis, kas nozvejotas Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā un ne tikai. Parasti te nopērkama arī garšīga maizīte un medus, kā arī augļi un dārzeņi no tuvākas un tālākas apkārtnes zemnieku saimniecībām. Parasti tirdziņš darbojas visas dienas garumā no pulksten 10:00 līdz 19:00. Adrese: Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 57.0246688 23.4920870
Engures tirdziņš Tirdziņš atrodas blakus Engures luterāņu baznīcai, un tajā līdztekus dažādiem lauku labumiem var iegādāties arī vietējo piekrastes zvejnieku nozvejotās un kūpinātās zivis. Tirdziņa darba laiks ir no pulksten 10:00 līdz 19:00. Adrese: Jūras iela 60E, Engure, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.1605542 23.2301751
Tukuma tirgus Tukuma tirgus strādā trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās no agra rīta līdz pēcpusdienai, pulcinot vienkopus apkārtnes zemniekus un pārējos tirdziniekus uz lauku labumu pārdošanu, lutinot tirgus apmeklētājus ar dārzu, meža, pļavu un jūras veltēm. Tirgus kompleksā atsevišķs paviljons ir paredzēts zivju un zivju produkcijas tirdzniecībai. Tirgus darba laiks ir no pulksten 7:00 līdz 14:00, taču labākais tirgus apmeklējuma laiks, protams, ir rīta puse. Adrese: Raiņa iela, Tukums. GPS 56.9687936 23.1500681
Īpašās zivju ēdienu pasniegšanas vietas
Zivju restorāns “Bermudas” Zivju restorāns "Bermudas" ir ģimenes uzņēmums, kurš darbojas no 2005.gada un atrodas gandrīz pašā Ragaciema vidū. Ēdienkartē plaša zivju ēdienu izvēle, bet tiem, kas neēd, ir arī gaļas ēdieni. Lai braucējus nebiedē kafejnīcas logotipā esošā haizivs, jo kafejnīca ir atvērta ikvienam apmeklētājam un respektē viņa vēlmes. Adrese: “Jūrnieki”, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 57.0263457 23.4886805 Tālr.: 63163225, 29999559, 29481863, e-pasts: [email protected], www.bermudas.lv
Kafejnīca “Būda” Ikdienas ēdienkartē kafejnīcā “Būda” ir zivju ēdieni un zivju zupa, kā arī gaļas ēdieni dažādām gaumēm, salāti, alus grauzdiņi, pankūkas u.c. ēdieni. Pats foršākais ir, ka kafejnīca mēdz piedāvāt arī dažādi pagatavotas Engures ezerā noķertās zivis. Grupām, sākot no 10 cilvēkiem, pēc īpaša pieteikuma kafejnīca piedāvā iespēju nodegustēt 7 dažādos veidos pagatavotas zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā. Tās pagatavotas gan tradicionālo kūpinājumu veidā, gan dažādu panējumu variantos. Adrese: Jūras iela 95, Engure, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.1647896 23.2243586 Tālr.: 29179184, e-pasts: [email protected], www.budakafejnica.lv
Engure Café Tikai gadu jauna, bet jau iecienīta vieta. Pēc apmeklētāju atsauksmēm tam piemīt atvērtība un vieglums. Ēdienkartē galvenokārt grilētie ēdieni, tai skaitā zivju. Zivju ēdienu mīlētājiem ieteicams meklēt “Dienas lomu”, kas būs atkarīgs no gadalaika, vai pamēģināt panētas reņģītes. Adrese: Ostas iela 1, Engure, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.1603682 23.2291539 Tālr.: 28368868, www.facebook.com/engurecafe
Senās uguns nakts Tukuma piekrastē Sestdienas vakarā visā Latvijas piekrastē tiks svinēta Senās uguns nakts.
Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus. Bieži viņi kūra ugunskurus, lai dotu ziņu par sevi saviem kaimiņiem un jūras braucējiem.
Lai atminētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas jūras krastā, lai svinētu Senās uguns nakti.
Šogad aicinām atbraukt uz Tukuma piekrasti, lai aizdegtu savu sveci, lāpu vai ugunskuru vai būt klāt vietās, kur tiks kurti liekāki ugunskuri. Tā mums būs iespēja atgādināsim sev un citiem, ka jūra, kas mūs vieno un atgādina par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu, ir sargājama. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Lielākie ugunskuri tiks kurti Lapmežciemā, Klapkalnciemā pie pludmales bāra-kafejnīcas “Pludmale”, Engurē pie Dienvidu mola un Abragciemā, kempinga “Abragciems” teritorijā.
Engurē Senā uguns nakts sāksies pulksten 21.30. Iecerēts, ka te tiks kurti 3 ugunskuri, ar dzejas lasījumiem uzstāsies Dace Sadaka un par muzikālo sadaļu pie ugunskuriem gādās Kārlis Kazāks.
Fonda ‘1836’ gājiens gar jūras krastu no Kaltenes līdz Engurei
Nedēļas nogalē – 27. un 28. augustā notiks gājiens no Kaltenes līdz Engurei, kas norisinās fonda „1836” ceļa „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” ietvaros. Gājiens sāksies sestdienas rītā Kaltenē, pirmajā dienā dosies līdz Mērsragam, bet svētdien mēros atlikušo ceļu līdz Engurei, kur vakarā pulksten 18:36 Engures Mūzikas un Mākslas skolā notiks fonda „1836” un fonda „Viegli” draugu koncerts.
Par godu Latvijas simtgadei fonds "1836" veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas būs aptuveni 1836 kilometru garumā pa sauszemes robežu. Tūrisma ceļš "Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!" plānots kā dāvana Latvijai un tās iedzīvotājiem valsts simtgadē. Tūrisma ceļš apkārt Latvijai sadalīts četros simboliskos posmos: Piejūras ceļš – no Nidas līdz Ainažiem, Ziemeļmeitas ceļš – no Ainažiem līdz Mārkalnei, Māras ceļš – no Mārkalnes līdz Demenei un Leišmalīte – no Demenes līdz Nidai.
Gājiens no Kaltenes līdz Engurei būs jau trīspadsmitais posms „1836” ceļā apkārt Latvijai. Kopš maija vidus projekta autori ar draugiem paspējuši viesoties Kurzemes un Vidzemes jūrmalā, Latgalē, Ziemeļlatvijā un Leišmalītē, mērojot jau pirmos 460 km kājām un ierokot pirmās ceļa norādes, ko veidojuši mākslinieki Velga Vītola un Gaitis Burvis, Kolkas ragā, Kārsavā, Salacgrīvā, Kalnos un Vaiņodē.
Ceļa „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” gājienos var piedalīties ikviens interesents, noejot sev vēlamo ceļa gabalu, kaut vai tikai vienu dienu, pāris kilometrus.
Gājieni notiek nedēļas nogalēs, neskatoties uz to, vai ir saule vai lietus, jo mērķis ir iepazīt Latviju, tās dabu un kultūrvēsturiskās vērtības dažādos laikapstākļos. Ceļa dalībnieku sabiedrotie ir ne tikai satiktie ceļa biedri un sarunas, bet dziesmas un vietējie iedzīvotāji.
2016. gada gājieni norisināsies līdz septembra vidum, bet tad atsāksies 2017. gada pavasarī.
Katrs dalībnieks, kurš piedalās šajos gājienos, iegādājas īpašu pasi, kurā krāj zīmogus par noietajiem ceļa posmiem. Nedēļas nogaļu pārgājienos iespējams iegūt katra novada īpašo zīmogu.
Papildu informāciju par nākamajiem gājieniem un plānoto tūrisma ceļu apkārt Latvijai iespējams iegūt, ielūkojoties fonda „1836” mājas lapā www.1836.lv.
Tūrisma ceļu apkārt Latvijai „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” palīdz veidot Ford Latvija, Sporta komplekss 333, Neste Latvija, Latvijas Valsts meži, Virsotne, Dobeles dzirnavnieks un citi draugi.
Ko skatīt Tukuma piekrastē?
Piekrastē
Kupskalnu dabas taka uz Bigauņciema un Lapmežciema robežas Taka izveidota 2005. gadā. Tā atrodas uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas un izskatās kā koka dēlīšu laipa gar Siliņupi, kas aizved līdz jūrai, kur apskatāms vecais Lapmežciema mols. Adrese: Starp Bigauņciemu un Lapmežciemu, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 56.9920647 23.5235558
Ragaciema sedumi Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kur zvejnieki cēla tīklu būdas. Tajās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Segumi ir arī zvejnieku pulcēšanās vietas, kur vīri apspriedās par kopīgo darbu: vadu taisīšanu, murdu likšanu, inventāra iegādi. Zvejnieku sievas un bērni sedumos taroja tīklus. Adrese: Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads. GPS 57.0271397 23.4944099 Tālr.: 63163552, 26451024
Piemiņas vietas somu jēgeriem Klapkalnciemā Viens no pieminekļiem I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem atrodas kāpās pie jūras. Atklāts 1997. gada 9. decembrī. Akmens te atvests no Somijas dienvidaustrumiem, kur 1940. gadā tas bijis prettanku nocietinājums. Piemineklī iegravēts sekojošs teksts: „Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri." Otrs piemineklis savukārt atrodams Klapkalnciemā pie Slokas-Talsu šosejas. Te piemineklis uzstādīts vietā, kur apglabāti pieci I Pasaules kara kaujās kritušie somu karavīri. Adrese: Klapkalnciems, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.0398512 23.3950147 un GPS 57.0426089 23.3641180
Plieņciema Baltā kāpa Plieņciema Baltā kāpa aizsargā ciemu no jūras vējiem. Šis ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas cara Aleksandra I sieva - Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu stāstiņu par carienes jūras peldēm. Adrese: Plieņciems, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.0804521 23.2692035
Engures baznīca un kapi Engures baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, vienīgā Tukuma rajonā, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tā uzcelta 1804. gadā, bet vēlāk vairākkārt pārbūvēta un remontēta. Baznīcā ievērības cienīgi ir altāris, kancele (1835) un ērģeles, kuras 1853. – 1854. gadā uzbūvējis no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars Kārlis Bitners. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas. Pēc pēdējās pārbūves 7 reģistru ērģeles iesvētītas 1932. gada 6. janvārī. Baznīcai blakus esošajos vecajos Engures kapos atrodams piemineklis bijušajam Engures mācītājam Johanam Peteram Brandtam. Tas uzstādīts 1853. gadā. J. P. Brandts (1776.-1835.) Engures draudzē kalpošanu uzsāka 1804. gadā. Viņš bija arī skolotājs un „Engures hronikas“ autors, kā arī vēstures materiālu glabātājs, tāpēc engurnieki viņu uzskata par savējo un dēvē par veco Stenderu. Adrese: Engure, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.1602994 23.2301155 Tālr.: 29177920, e-pasts: [email protected], www.enguresbaznica.lv
Bijusī Engures jūrskolas ēka Bijušajā Engures jūrskolas ēkā nu atrodas Saieta nams. Savā laikā Engures jūrskola ir bijusi viena no 10 Latvijas jūrskolām, kuru dibināšanu ierosinājis Krišjānis Valdemārs. Skola dibināta 1875.gada 2.maijā. Pēc 1867.gada jūrskolu likuma tā bijusi 1. (zemākās) kategorijas, tad pēc 1880. gada - 2. kategorijas jūrskola, bet pēc 1902. gada likuma tā pārstāja darboties kā profesionāla jūrskola un tika iekļauta sagatavošanas jūrskolu kategorijā. No 1875. līdz 1898. gadam jūrskolā mācījās 413 skolnieki. Engures jūrskola darbojās līdz 1. pasaules karam, 1915.gadā to evakuēja uz Krieviju. Tuvākā nākotnē plānots, ka te tiks izveidota vēstures ekspozīcija gan par jūrskolu, gan Engures puses vēsturi. Adrese: Saieta nams, Jūras iela 114, Engure, Engures novads. GPS 57.1711578 23.2209096 Tālr.: 63161701
Dabas parks “Engures ezers” Engures ezers ir trešais lielākais Latvijā. Tas izveidojies aptuveni pirms 4000 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai, tādēļ ilgus laikus ezers ir bijusi iecienīta dzintara ieguves vieta. Šodien, dodoties apkārt Engures ezeram, var vērot dabu – putnus un dzīvniekus, ūdeņu rāmumu un saules rietus, ieraudzīt retas augu sugas vai salasīt pilnus ogu vai sēņu grozus. Parka palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meži var lepoties ar lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību. Šajā apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām, tādēļ jūnija beigās un jūlijā te izstaigājama „Orhideju taka”, bet vasaras otrā pusē un rudenī tā pati taka izvedīs pa unikālu biotopu, kādus ikdienā nemaz neiedomājamies skatīt. Lai ezerā mītošie putni un skaistā ainava būtu labāk apskatāmi dabas parka apmeklētājiem, pie Engures ezera un jūras krastā uzcelti vairāki putnu novērošanas torņi. Tornī pie Engures ezera Bērzciema pusē pārskatāms gan viss ezers, gan aplūkojami savvaļā esošie Polski Konik zirgi un Latvijas zilās šķirnes, kā arī Highlander, Charole, Alpengrey govis, kas pie tūristiem jau ir pieraduši un ir aktīvi komunicētāji. Adrese: Bērzciems, Engures pagasts, Engures novads. GPS 57.2144651 23.1484854 Tālr.: 29474420 – Engures ezera dabas parka fonds, www.eedp.lv
Atpakaļceļā
Rideļu dzirnavas Rideļu dzirnavas atrodas apmēram 80 km no Rīgas, ceļa Rīga-Talsi labajā pusē. Dzirnavas šajā vietā bijušas jau sen. Pirmā pasaules kara sākumā dzirnavas nodega, bet pēc 1920.gada zemes reformas, kad tās ieguva īpašumā Kambalu dzimta, to darbība atjaunota. 20.gadsimta 30.gadu vidū uzstādīts tvaika dzinējs un kvalitatīvas bīdeļmašīnas. Dzirnavas otrreiz, Kambalu vadībā, savu darbību atsāka 1992. gadā, un jau pēc 2 gadiem te sāka bīdelēt miltus un ražot mannu, bet 1996.gadā ražot putraimus un grūbas. Dzirnavas masveidu graudu pārstrādei vairs neizmanto, bet pastāstīt, kā no graudiem rodas dažādi malumi, te saimnieki vienmēr laipni. Ekskursijā pa dzirnavām aplūkojams miltu malšanas process, bet turpat blakus esošajā kafejnīcā “Cope” nobaudāmas pankūkas. Īpašs pasākums te ir pankūkošana: izvēlies pildījumu, pildi pankūkās un ēd, cik vien kāro! Adrese: Rideļu dzirnavas, Engures pagasts, Engures novads.
GPS 57.1518795 23.1026820 Tālr.: 22440094, 26536532, e-pasts: [email protected], www.rideludzirnavas.lv
Pastariņa muzejs Muzejs aicina iepazīt Ziemeļkurzemes lauku sētas dzīvesveidu 19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā pusē. „Bisnieku” mājas ir lauku sēta, kurā dzimis rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Muzejs šodien veltīts populāram grāmatu tēlam Pastariņam, jo tā rakstnieks saukts bērnībā. Dārzā izveidots vecās "Bisnieku" sētas makets - Ziemeļkurzemes lauku sēta 19.gadsimtā. Mājiņas, tik lielas, lai tajās varētu dzīvot "knēvelīši" - kokgriezumos veidotie grāmatu tēli. Adrese: „Bisnieki” Dzirciems, Zentenes pagasts, Tukuma novads. GPS 57.1246756 23.0174647 Tālr.: 63154518, 28651091, e-pasts: [email protected], www.tukumamuzejs.lv/pastarina-muzejs
Kaives ozols Kaives Senču ozols ir resnākais ozols Baltijā (apkārtmērs – vairāk nekā 10 m). Šodien tā kuplums vairs nav tik iespaidīgs, jo jau 20.gadsimta 20. gados zibens saspēra ozola galotni, bet 1990. gadā nolūza puse ozola zaru. Patlaban saglabājies tikai viens zars, taču ozols joprojām turpina augt. Pētnieki uzskata, ka Kaives ozols ir apmēram 1000 gadu vecs. Adrese: Kaive, Sēmes pagasts, Tukuma novads. GPS 57.0627326 23.0245930
Ķemeru nacionālais parks Ķemeru nacionālā parks citu vidū izceļas ar daudzveidīgo purvu pasauli. Te ir sastopami gan augstie sūnu, gan zemie zāļu un pārejas purvi. Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem augstajiem purviem Latvijā. Savukārt Kaņiera ezers ir starptautiski nozīmīga migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta. Parkā mīt tādas retas putnu sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi, mazie ērgļi un griezes. Mitrie meži ir mājvieta retajām dzeņu sugām.
Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Tā ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu. Tam ir raksturīgs iegarenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas tam piešķir īpašu ainaviskumu.
Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām parkā. Ezerā pavisam konstatētas 237 putnu sugas (kopā Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas), kuras var vērot no vairākiem putnu vērošanas torņiem pie ezera.
Bet ezera Niedru laipa piedāvā parka apmeklētājiem iepazīt Kaņiera ezera niedru labirintus no pavisam cita skatu punkta un kaut nedaudz sajust to, kā dzīvo putni niedrēs.
Savukārt atpūtas komplekss „Valguma pasaule” vienā Ķemeru nacionālā parka nostūrī izveidojis vairākas takas atpūtai. Populārākā no tām šobrīd ir Baskāju taka (2,6 km), kas siltajā gada periodā piedāvā ikvienam savas pēdas atsvabināt no apavu skavām, aicinot pa visdažādākajām visdažādākās virsmām. Savukārt Dabas gleznu taka (4,5 km) aicina lūkoties dabā, jo mežā izveidoti stopkadri, kas košos rāmjos, kā gleznas, ierāmējuši dažādus dabas brīnumus.
Meditācijas labirints aicinās sameklēt mieru sevī, savukārt šīs sezonas jaunums – Godu laukums aicinās uz satikšanos ar sevi unikālā spoguļlabirintā, piedāvājot pilnīgi citādas fotografēšanās un ‘pašiņu’ veidošanas iespējas, sasildīties pie Saules zīmes, apmeklēt Baltijas ratu jeb vārdadienu labirintu. Adrese: „Valguma pasaule”, Smārdes pagasts, Engures novads. GPS 56.9898684 23.3153818 Tālr.: 63181222, 29414022, e-pasts: [email protected], www.valgumapasaule.lv Info par Ķemeru nacionālā parka takām – www.kemerunacionalaisparks.lv
Tukums Uz Tukumu joprojām brauc pēc smukuma. Te satiekas mazpilsētas miers ar mūsdienu dzīves spraigumu. Tukuma apkārtnē joprojām atrodas visskaistākās pilis ar visgreznākajiem interjeriem. Durbes pils ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē. Šobrīd atjaunotajās pils izstāžu zālēs izveidots lauku muižas 19. gadsimta interjers, bet pils 2.stāvā apskatāmas dažādas kultūrvēstures izstādes par muižu tēmām. Šlokenbekas muižas ansamblis ir viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā, kas rakstos pirmoreiz minēta 1484. gadā. Tas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Jaunmoku pils būvēta ap 1901. gadu pēc Rīgas birģermeistara Džordža Armitsteda pasūtījuma un kalpojusi kā medību un vasaras rezidence. Tā tiek uzskatīta par jaunāko pili Latvijā. Mazliet attālākajā Kukšu muižā saglabājušās 18. gs. vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gs. sienu gleznojumi, kas apskatāmi muižas apskates ekskursiju laikā, gan arī uzturoties tās telpās iekārtotajā viesu namā. Savukārt Jaunpils pils ir viduslaiku pasaules šodienas adrese. Tepat Tukuma tuvumā atrodas arī Cinevilla - vienīgā kinopilsētiņa Baltijā. Te teju, teju tiks pabeigtas dekorācijas jaunajai Aigara Graubas spēlfilmai “Nameja gredzens”, kuras uzņemšana te iecerēta, sākot ar augusta beigām. Pilsētā un tās pievārtē sastopami radoši cilvēki dažnedažādās radošās darbnīcās – keramiķu, kalēju, audēju, kokamatnieku un rokdarbnieču darbnīcās, un čakli lauksaimniecības produktu audzētāji zemnieku saimniecībās, kas audzē ne vien zemenes, avenes, bet arī lielākās pasaules ogas – ķirbjus, audzē govis, aitas, kazas un vēl visu ko. Tik jāizbrīvē laiks, lai visus apciemotu.
Vasara, lai arī izskatās, ka ir beigusies, taču ceļot pa Latviju var vēl un vēl!
Akcijas “Ceļo Tukuma piekrastē” atbalstītāji ir SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Tukuma nodaļa un Tukuma TIC.
Foto no Tukuma TIC, piekrastes uzņēmējiem, Engures novada mājas lapas, uzņēmēju Facebook lapām. Akcijas afišas foto autori – Matīss Rikters un Zanda Sproģe. Kartogrāfiskais materiāls no SIA”Karšu izdevniecība “Jāņa Sēta”” mājas lapas www.balticmaps.eu
Informācija par tūrisma un atpūtas iespējām Tukuma tūrisma informācijas centrā, Talsu ielā 5, Tukumā E-pasts: [email protected], www.visittukums.lv
