IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS Derīgo izrakteņu ieguve ......izrakteņu atradnes “Klīve DA iecirknis” A kategorijas smilts krājumus – 1956,3tūkst. m3, no tiem 1724,7 tūkst

PASŪTĪJUMS: Līguma Nr. 5-5.9_00u9_150_15_300

PASŪTĪTĀJS: VAS Latvijas Valsts Meži

IZPILDĪTĀJS: SIA „Firma L4”

Jelgavas iela 90, Rīga, LV–1004

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Derīgo izrakteņu ieguve atradnē „Klīve DA iecirknis” Olaines novadā, Olaines pagastā

Ziņojuma kopsavilkums

Sabiedriskajai apspriešanai 20.09.2016

Rīga, 2016

Ietekmes uz vidi novērtējums Derīgo izrakteņu ieguvei atradnē Klīve DA iecirknis Ziņojums (20.09.2016)

2

IEVADS

Ziņojuma ievadā jāietver paredzētās darbības būtības apraksts un galvenie darbības

raksturlielumi; plānotie projekta realizācijas termiņi un risinājumi; jāsniedz informācija par

plānotās darbības sasaisti ar citiem projektiem, kas var ietekmēt plānoto darbību

Paredzētā darbība ir smilts ieguve derīgo izrakteņu atradnē “Klīve DA Iecirknis”. Atradne

atrodas Olaines novada Olaines pagasta zemes īpašumā Spulles masīvs (kadastra Nr.

80800070078). Zemes īpašnieks Latvijas Valsts, Zemkopības ministrijas personā. Zeme nodota

apsaimniekošanai AS “Latvijas valsts meži”, kas ir paredzētās darbības ierosinātājs.

Šis ietekmes uz vidi novērtējums veikts pamatojoties uz Pakalpojuma līgumu starp SIA “Firma

L4” un AS Latvijas Valsts meži par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu paredzētajai

darbībai. IVN procesā piesaistītie izpildītāji: LVĢMC veica prognozētā gaisa piesārņojuma

aprēķinus un izkliedes modelēšanu, SIA "Kelprojektas", Kauņa, Lietuva veica prognozētā

trokšņa līmeņa aprēķinus un trokšņa izplatības modelēšanu, Dr.ģeogr. Inese Silamiķele

(vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperte) veica teritorijas bioloģiskās

daudzveidības izpēti un sniedza atzinumu par paredzētās darbības ietekmju būtiskumu.

Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

un Ministru kabineta 2015.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.18 „Kārtība, kādā novērtējama

paredzētās darbības ietekme uz vidi un akceptē paredzēto darbību”, kā arī Vides pārraudzības

valsts biroja 2014.gada 28.maijā izsniegto Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam smilts

ieguvei atradnē “Klīve DA iecirknis” Olaines novada Olaines pagastā, nekustamajā īpašumā

“Spulles masīvs” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 80800070078 (1.pielikums).

Derīgo izrakteņu atradnes “Klīve DA iecirknis” A kategorijas smilts krājumi – 1956,3tūkst. m3, no

tiem 1724,7tūkst. m3 zem gruntsūdens līmeņa, akceptēti 2013.gada 16.decembrī Derīgo

izrakteņu krājumu akceptācijas komisijā. Derīgo izrakteņu ieguve plānots veikt virs un zem

pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot. Lēmums par šo alternatīvo ieguves tehnoloģiju

pieņemts sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā.

Ar ekskavatoru smilts tiks iegūta virs pazemes ūdens līmeņa un zem pazemes ūdens līmeņa,

dziļumā, kuru aizsniedz izmantotā ekskavatora kauss atkarībā no izvēlētā tehniskā līdzekļa

veida, vidēji 1,5m – 2,0m dziļumam. Smilts ieguve zem pazemes ūdens līmeņa tiks veikta ar

zemes sūcēju. Atradnes teritorijā nav plānots veikt papildus derīgā materiāla apstrādi (sijāšanu

vai skalošanu).

Ieguves apjomi atradnē ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma. Vidējais plānotais

ieguves apjoms gadā 30-40 tūkst. kubikmetri. Tā kā ieguve plānota tikai siltajā gada laikā

(aprīlis līdz oktobris), vidējais ieguves apjoms mēnesī ir 5700 kubikmetrus smilts materiāla,

vidējais ieguves apjoms dienā – 280m3. Ar šādu izstrādes apjomu var prognozēt atradnes

pilnīgu izstrādi aptuveni 45-50 gados. Ieguve tiks veikta darba dienās, darba laikā no plkst. 8:00

līdz 19:00.

Paredzētā darbība – smilts un smilts – grants ieguve tiešā veidā neapdraudēs apkārtnes dabas

vērtību saglabāšanos un neradīs kaitējumu tuvākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Prognozētās ietekmes uz gaisa kvalitāti un trokšņa līmeņa izmaiņas nepārsniedz normatīvajos

aktos noteiktās robežvērtības. Tā kā derīgo izrakteņu ieguve ir nepazeminot gruntsūdens


3

līmeni, tad nav sagaidāms, ka ieguves rezultātā tiks ietekmēts hidroloģiskais režīms apkārtējās

ūdenstecēs un ūdens tilpnēs, kā arī netiks ietekmēta tuvumā esošo mājvietu ūdensapgāde.

1. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

1.1. Pamatinformācija par atradni

Paredzētā darbība ir smilts ieguve derīgo izrakteņu atradnē “Klīve DA Iecirknis” (turpmāk tekstā

Atradne). Atradne atrodas Olaines novada Olaines pagasta zemes īpašumā Spulles masīvs

(kadastra Nr. 80800070078). Zemes īpašnieks Latvijas Valsts, Zemkopības ministrijas personā.

Zeme nodota apsaimniekošanai AS “Latvijas valsts meži”, kas ir paredzētās darbības

ierosinātājs.

Atradnes teritorija atrodas aptuveni 6km attālumā no Olaines pilsētas administratīvās robežas

un 18km attālumā no Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas robežas.

2013.gada 16.decembrī Derīgo izrakteņu krājumu akceptācijas komisija akceptēja derīgo

izrakteņu atradnes “Klīve DA iecirknis” A kategorijas smilts krājumus – 1956,3tūkst. m3, no tiem

1724,7 tūkst. m3 zem gruntsūdens līmeņa (3 pielikums atradnes pase).

Derīgo izrakteni veido Baltijas ledus ezera baseina nogulumi – smilts smalkgraudaina un

putekļaina. Atradnes platība 29472 tūkst.m2. Derīgā slāņa biezums Atradnē svārstās no 5,6m

līdz 7,9m, vidējais biezums 6,64m.

Segkārtu Atradnē veido pagājušajā gadsimtā daļēji izstrādāti kūdras nogulumi. Kūdras slāņa

biezums svārstās no 1,2m līdz 0,10m, vidējais segkārtas biezums 0,39m.

Derīgā izrakteņa iespējamā izmantošana – autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, uzbērumu

veidošanai, teritorijas planēšanai/uzbēršanai un citiem mērķiem.

Līdz šim atradnē nav veikta smilts ieguve. Pagājušā gadsimta vidū ir veikta smilts ieguve netālu

esošajā Klīves atradnes Līdumu karjerā, kur šobrīd ir ūdenstilpe, Atradnes teritorijā pagājušā

gadsimta vidū veikta kūdras ieguve, taču par šo darbību nav datu un informācijas.

Derīgo izrakteņu atradnes “Klīve DA iecirknis” izstrāde nerada izmaiņas pieguļošo zemes

platību, kas ir meža zemes, izmantošanai, vai papildus nosacījums vai aprobežojumus to

izmantošanai.

1.2. Aprobežojumu un pieguļošo platību raksturojums, teritorijas sagatavošana ieguvei

Paredzēto darbību plānots īstenot paredzētās darbības ierosinātājam AS „Latvijas valsts meži”

piederošā zemes īpašumā “Spulles masīvs” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu

80800070078 Olaines novada Olaines pagastā, Derīgo izrakteņu atradnē “Klīve DA iecirknis”.

Atradnes teritorija pilnībā atrodas meža zemē, kuras apsaimniekotājs ir AS “Latvijas valsts

meži”. Atradnes teritorija ziemeļaustrumu malā robežojas ar SIA „Rīgas meži” nekustamo

īpašumu „Puplas mežs” (zemes vienības kadastra apzīmējums 8080 003 0085), pārējā teritorijā

robežojas ar AS „Latvijas valsts meži” teritoriju (zemes vienības kadastra apzīmējums 8080 007

0078)


4

Tuvu paredzētās darbības teritorijai atrodas Olaines novada pašvaldības nekustamais īpašums

„Uzvaras Līdums-Ziemeļu mala” (pašvaldības autoceļš), kas atrodas aptuveni 150 m attālumā

no paredzētās darbības teritorijas robežas;

Nekustamie īpašumi viensētu grupā Uzvaras līdums “Riekstiņi”, “Upītes”, “Dzeguzes” un

“Kārkliņi-1” atrodas 150 līdz 600m attālumā no paredzētās darbības teritorijas.

Olaines novada 2013.gada 27.februāra izziņā “Par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas

veidu smilts atradnes “Klīve” dienvidaustrumu iecirknī” Norādīts, ka tajā ir iespējams veikt

derīgo izrakteņu ieguvi, ievērojot Valsts normatīvo aktu noteiktās prasības un kārtību, kuri pēc

būtības nav pretrunā ar Olaines pagasta padomes 16.07.2008. saistošo noteikumu Nr.8

“Olaines pagasta teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadiem grafiskajā daļā un teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajam.

Spulles masīva meži ir noteikti par meža aizsargjoslu ap pilsētu. Taču atrašanās šajā

aizsargjoslā neietver derīgo izrakteņu ieguves aizliegumu VAS “Latvijas valsts meži” lietošanā

nodotajās mežā platībās.

Atradnes sagatavošana derīgo izrakteņu ieguvei

Derīgā izrakteņa ieguves karjera teritorijas sagatavošanai un derīgā izrakteņa ieguvei

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks izstrādāts Karjera izstrādes un rekultivācijas

tehniskais projekts, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks akceptēts atbildīgajās valsts

un pašvaldības institūcijās. Tehniskā projekta izstrāde tiks uzsākta pēc ietekmes uz vidi

novērtējuma procedūras pabeigšanas, paredzētās darbības akcepta Olaines novada domē.

Tehniskā projekta izstrādē tiks ņemtas vērā Vides pārraudzības valsts biroja Atzinumā par

Noslēguma ziņojumu ietvertās obligātās prasības un rekomendācijas paredzētās darbības

īstenošanai, normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī pašvaldības un valsts institūciju

tehniskajos noteikumos ietvertās prasības un licences zemes dzīļu izmantošanai prasības.

Lai atradni sagatavotu derīgo izrakteņu ieguvei, tā kā atradne atrodas meža zemē, normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā veicama atmežošana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa no meža

zemes uz derīgo izrakteņu ieguves teritoriju. Kopējā Atradnes platība, kurai tiks veikta

atmežošana un zemes lietošanas veida maiņa ir 29472 tūkst.m2.

Derīgo izrakteņu ieguve tiks veikta pakāpeniski un darbības īstenošanai nav nepieciešamas

papildus teritorijas. Tā kā ieguvi plānots veikt nepazeminot pazemes ūdens līmeni, nav

nepieciešamība veidot ūdens atsūknēšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas rekultivācijas prasības būs ietvertas derīgo izrakteņu ieguves projekta rekultivācijas

plānā, kas tiks sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.august noteikumu Nr.570

“Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 39.7.punktu un 8.nodaļu.

Ņemot vērā augsto pazemes ūdens līmeni atradnes teritorijā, tās rekultivācija pēc ieguves

pabeigšanas ir ainaviski augstvērtīgas, rekreācijā izmantojamas ūdenstilpes izveidošana, tai

skaitā krastu līdzināšana un planēšana, kā arī apzaļumošana, izveidojot ainaviski pievilcīgu

ūdenstilpi. Saskaņojot ar pašvaldību iespējams to aprīkot kā labiekārtotu atpūtas vietu tuvējās

viensētu grupas Uzvaras līdums, un Olaines pilsētas iedzīvotājiem.

Jau izstrādājot atradni, tās atradnes daļas, kurām nevarēs piekļūt pēc ūdenstilpnes izveides

uzreiz tiks rekultivētas, pieberot nogāzes. Rekultivācijas laikā atradnes kraujas malas tiks

nolīdzinātas, virsūdens daļā pārklātas ar kūdru no pagaidu krautuvēm.


5

1.3. Derīgā izrakteņa ieguves tehnoloģijas

Jau sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā, izvērtējot 2 alternatīvas tehnoloģijas –

ieguves laikā pazemināt pazemes ūdens līmeni, veicot karjera ūdens atsūknēšanu un veikt

ieguvi virs un zem pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot, ir pieņemts lēmums veikt derīgo

izrakteņu ieguvi, nepazeminot pazemes ūdens līmeni.

Sākotnēji ieguve tiks veikta izmantojot ekskavatoru virs un zem pazemes ūdens līmeņa. Ar

ekskavatoru smilts tiks iegūta virs pazemes ūdens līmeņa un zem pazemes ūdens līmeņa,

dziļumā, kuru aizsniedz izmantotā ekskavatora kauss. Ieguve plānota ar vienu ekskavatoru un

vienu frontālo iekrāvēju, atkarībā no pieprasījuma.

Iegūtais smilts materiāls tiks novietots krautnē, kuras pamatne planētā tā, lai nodrošinātu ūdens

noteci karjera virzienā. Ūdens notece no krautuvē novietotā smilts materiāla notiks dabiskas

filtrācijas ceļā.

Pēc brīvā ūdens notecēšanas, smilts materiāls būs gatavs realizācijai. Atradnē nav plānota

papildus iegūtā materiāla apstrāde (sijāšana vai mazgāšana).

Smilts ieguve zem pazemes ūdens līmeņa tiks veikta ar zemes sūcēju.

Zemes sūcējs atrodas uz pontona ieguves baseinā, kurš izveidojies pēc smilts materiāla

ieguves ar ekskavatoru. Zemes sūcējs veic ieguvi dziļāk par ekskavatora aizsniegto dziļumu,

līdz vidējam dziļumam 6,5m. Iegūtais smilts materiāls, kas ir sajaukts ar ūdeni proporcijā

aptuveni 1:4, tiek nogādāts pa caurulēm krautnē, kur notiek ūdens lejupejoša filtrācija. No

krautnes, kad sasniegts optimālais mitruma līmenis, materiāls tiek realizēts, vai pārkrauts

kompaktākā krautnē.

Ūdens no krautnes nonāk atpakaļ ieguves baseinā.

Plānotā tehnoloģija pēc savas būtības ir vienkārša, jo nav nepieciešams iesaistīt lielus

tehniskos resursus. Derīgais materiāls ar zemes sūcēju tiek iegūts ieguves baseinā un pa

caurulēm kopā ar ūdens plūsmu tiek novadīts atūdeņošanai. Šīs tehnoloģijas izmantošanas

rezultātā, ieguves laikā nerodas putekļi, un ievērojami tiek samazināts saimnieciskās darbības

izraisītais troksnis, kas rodas no mehānismu darbības.

Ieguves tehnoloģija neparedz ūdens līmeņa pazemināšanu atradnē, kā rezultātā netiek

ietekmēts hidroloģiskais režīms. Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka konkrētajā gadījumā

šī ieguves tehnoloģija kalpo kā efektīvs un videi draudzīgs risinājums smilts ieguvei paredzētajā

teritorijā.

Ieguves darbi un materiāla izvešana tiks veikta darba dienās (5 dienas nedēļā) laikā no plkst.

8.00 līdz 19.00, tādējādi novēršot trokšņu traucējumus vakara, nakts stundās un brīvdienās, tai

skaitā svētku dienās.

1.4. Plānotie derīgo izrakteņu ieguves veidi un apjomi

Atradnē paredzēts iegūt smilts materiālu ar atklāta karjera metodi. Lielākā daļa derīgā izrakteņa

iegulas atrodas zem pazemes ūdens līmeņa, ieguvi plānots veikt virs un zem pazemes ūdens

līmeņa ar ekskavatoru, zem pazemes ūdens līmeņa ar zemes smēlēju. Atradnes izstrādes

procesā nav plānota pazemes ūdens līmeņa pazemināšana. Atradnes teritorijā nav plānots

veikt papildus derīgā materiāla apstrādi (sijāšanu vai skalošanu).


6

Ieguves apjomi atradnē ir atkarīgi no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma. Vidējais plānotais

ieguves apjoms gadā 30-40 tūkst. kubikmetri. Tā kā ieguve plānota tikai siltajā gada laikā

(aprīlis līdz oktobris), vidējais ieguves apjoms mēnesī ir 5700 kubikmetrus smilts materiāla,

vidējais ieguves apjoms dienā – 280m3. Ar šādu izstrādes apjomu var prognozēt atradnes

pilnīgu izstrādi aptuveni 45-50 gados.

Ieguves laika grafiks arī lielā mērā būs atkarīgs no pieprasījuma un iespējām realizēt smilts

materiālu. Gada griezumā ieguve tiks veikta siltajā gada laikā, prognozējami no aprīļa līdz

novembrim, pārtraucot ieguves darbus laikā, kad iespējama dienas vidējā temperatūra zem

nulles. Šajā laikā tiks uzkrāti maksimālie apjomi krautnē, no kurienes atkarībā no pieprasījuma

materiāla izvešanu var veikt arī laikā, kad ieguve nenotiek.

Ieguve tiks veikta darba dienās, darba laikā no plkst. 8:00 līdz 19:00.

Konkrēti tehnoloģiskā laukuma izvietojuma, aprīkojuma un ieguves darbu secības risinājumi tiks

noteikti Derīgo izrakteņu ieguves projektā.

Ieguves laukuma maksimālā platība ir vienāda ar Atradnes platību 29472 tūkst.m2 izņemot

tehnoloģiskā laukuma platību, kas prognozējama aptuveni 0,5-0,7ha platībā, tādējādi reālā

ieguves laukuma platība ir 29467 tūkst.m2.

Atradnes teritorijā nav noteikti aprobežojumi derīgā izrakteņa ieguvei. Olaines pagasta teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts aprobežojums derīgo izrakteņu ieguvei – ne

tuvāk kā 500m no ciema robežas. Atradnes tuvumā (tuvākais īpašums ~150m) atrodas viensētu

grupa Uzvaras līdums. Taču Olaines pagasta teritorijas plānojumā šī teritorija nav noteikta par

ciema teritoriju, bet gan viensētu grupu, tādēļ minētais aprobežojums uz paredzēto darbību nav

attiecināms.

Atradnes teritoriju neskar Teritorijas plānojumā noteiktas aizsargjoslas.

1.5. Smilts ieguves laukuma iekārtojuma izvietojuma risinājumi

Atradnes izstrādes procesā nav paredzēts veikt iegūtā derīgā izrakteņa apstrādi, tādēļ netiek

plānoti papildus infrastruktūras objekti, piemēram šķirošanas vai/un skalošanas līnijas un taml.

Atradnes teritorijā, tās ziemeļu daļā tiks izveidots tehnoloģiskais laukums, kas ietvers:

Ieguves tehnikas apkalpošanas un stāvēšanas laukumu;

Saimnieciski administratīvo telpu – moduļa tipa konteinerā ar sanitāro mezglu;

Iebrauktuvi un nobrauktuvi uz karjeru, nodrošinot ekskavatora pārvietošanos gar karjera

malu, kā arī zemes sūcēja ielaišanu karjerā un tā izvešanas iespējas;

Iegūtā materiāla krautnes teritoriju.

Virs un zem pazemes ūdens līmeņa iegūto materiālu plānots vispirms uzglabāt pagaidu

krautnēs, lai novadītu lieko mitrumu, un tikai pēc tam izvest uz objektu. Šādas krautnes

paredzēts izvietot tehnoloģiskā laukuma DA malā, paralēli karjera malai, sagatavojot krautņu

pamatni tā, lai nodrošinātu liekā ūdens noplūdi atpakaļ karjerā. Krautnēs esošais materiāls

pakāpeniski tiks izvests.

Krautnēs nav plānots uzglabāt vairāk par 20% no gadā plānotā iegūstamā materiāla, kas ir

aptuveni 8000 m3, aptuvenā plānotā krautņu platība līdz 25002, krautņu vidējais augstums 3-5m

Derīgā materiāla ieguves laukuma izveides secība:

Atmežošana, koku izciršana, celmu novākšana;


7

Segkārtas nošķūrēšana ar buldozeru;

Tehniskā laukuma izveide;

Ieguves uzsākšana ar ekskavatoru, virs un zem pazemes ūdens līmeņa.

1.6. Iespējamie nosusināšanas risinājumi

Derīgo izrakteņu atradnes teritorijā nav Valsts meliorācijas kadastrā ietvertas meliorācijas

sistēmas. Tai pat laikā, apsekojot teritoriju, konstatēts, ka tajā atrodas daļēji aizauguši

meliorācijas grāvji, kas praktiski vairs nepilda savu pienākumu un kuri ierīkoti pagājušajā

gadsimtā gad atradnes teritorijā tika veikta kūdras ieguve.

Tā kā Atradnes izstrādes rezultātā izveidojusies ūdenstilpe kļūs par lokālu pazemes noteces

apgabalu, tai pieguļošajā meža masīvā līdz 100m platā joslā ap ūdenstilpes krastiem tiks

nenozīmīgi pazemināts gruntsūdens līmenis.

Tuvākā meliorācijas sistēma ir viensētu grupas “Uzvaras līdums” teritorijā. Viena no

koplietošanas ūdensnotekām robežojas ar Atradnes teritoriju tās austrumu daļā, kur savienojas

ar Puplas upīti.

Atradnes izstrādes procesā netiek ietekmēta esošā valsts kadastrā reģistrētā meliorācijas

sistēma. Piebraucamā ceļa izbūves procesā tiks izvērtēta nepieciešamība izveidot lokālu

meliorācijas sistēmu – susinātājgrāvi paralēli ceļam. Tehnoloģiskā laukuma un iekšējo ceļu

nosusināšanas pasākumi netiek plānoti. Tehnoloģiskais laukums un iekšējie autoceļi tiks veidoti

uz uzbēruma, kas nodrošina to aizsardzību no applūšanas vai pārmitrināšanās. Jāpiezīmē, ka

izveidojot ieguves karjeru, tas darbosies kā lokālas noteces apgabals, nenozīmīgi pazeminot

gruntsūdens līmeni tā tiešā tuvumā.

Gatavā produkcija tiks novietota krautnēs uz cieta pamata bez iedobēm, virs grunts ūdens

līmeņa. No tām notekošais ūdens pašteces ceļā nonāks ieguves procesa rezultātā izveidotajā

ūdenstilpnē. Tādējādi nav nepieciešams paredzēt papildu nosusināšanas risinājumus bērtnēm,

ceļiem un apkārtējai teritorijai.

1.7. Piebraukšanas iespējas derīgo izrakteņu ieguves teritorijām un pievedceļu raksturojums

Tieši līdz atradnes teritorijai nav izbūvētu esošu autoceļu. Ir meža stigas un taku veida celiņi.

Optimālais iegūtā materiāla izvešanas virziens ir uz Rīgas – Jelgavas šoseju (autoceļš A8). Lai

nodrošinātu nepieciešamo transporta kustību atradnes izstrādes laikā ir plānots izmantot

autoceļu V008, kas šķērso viensētu grupu Uzvaras līdumi. Autoceļš ir ar cieto, asfalta segumu,

vidējas kvalitātes. Autoceļš no Rīgas – Jelgavas šosejas (Autoceļš A8) 3.0 km. Tālāk

Pašvaldības autoceļš gar viensētu grupas Uzvaras līdumi ziemeļu daļu ~1km un ~1km pa meža

ceļu līdz daļēji izstrādātās atradnes Klīve karjeram Līdumi. Viss ceļa posms ir ar melno segumu

(asfaltu) vidējas kvalitātes. No šejienes līdz atradnes ziemeļrietumu stūrim jāveic jauna aptuveni

250m gara ceļa posma izbūve meža zemē.

1.8. Citi karjeru darbībai nepieciešamie infrastruktūras objekti.

Kā jau minēts iepriekšējā sadaļā “Piebraukšanas iespējas derīgo izrakteņu ieguves teritorijām

un pievedceļu raksturojums”, jebkurā gadījumā, lai nodrošinātu piebraukšanas iespējas

Atradnes teritorijai, nepieciešama aptuveni 250 – 300m gara jauna ceļa posma izbūve.

Energoresursi

Tuvākā elektrolīnija atrodas 200 m attālumā uz dienvidiem no Atradnes gar pašvaldības

autoceļu, kas veido Viensētu grupas Uzvaras līdumi ziemeļu robežu , līdz ar to, ieteicams veikt


8

elektrības pieslēguma ievilkšanu uz iecirkni. Ieguves projekta izstrādes gaitā AS „Sadales tīkls”

jānoskaidro līnijas stāvoklis un jauda, kā arī iespējas veikt pieslēgumu pie šīs līnijas. Pie

elektrolīnijas būs jāpieslēdz jauna komunikācija – pazemes kabelis vai virszemes līnija.

Iespējams, būs nepieciešama apakšstacija / transformators. Lielāko daļu izmaksu veido līnijas

papildus noslodze.

Karjera darbības nodrošināšanai nepieciešamais papildus infrastruktūras objekts ir

elektroapgādes kabelis, kuru ierīkos AS “Sadales tīkli” saskaņā ar VAS “Latvijas valsts meži”

pieprasījumu.

Šajā projekta izstrādes stadijā nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par šo darbību, kuru

organizēs un pārraudzīs AS “Sadales tīkli”.

No energoresursiem darbības veikšanai būs nepieciešama dīzeļdegviela tehnikas darbināšanai.

Prognozēt precīzu dīzeļdegvielas patēriņu šobrīd nevar, jo vispirms jānoskaidro, cik lielā mērā

darbībā varēs izmantot elektroenerģiju. Tomēr ekskavatoram, frontālajam iekrāvējam,

pašizgāzējiem un citiem transporta līdzekļiem degviela būs vajadzīga. Līdz ar to, visracionālāk

būtu nodrošināt degvielas uzglabāšanu tehnoloģiskajā laukumā, speciāli tam paredzētās

cisternās.

1.9. Ūdensapgāde

Derīgā izrakteņa ieguves procesā nav nepieciešami ūdens resursi un ūdens izmantošana.

Ūdens ir nepieciešams tikai sadzīves vajadzībām objektā strādājošiem darbiniekiem, vidēji 3-5

cilvēkiem.

Dzeramais ūdens tiks piegādāts tarēts, piemēram Venden 20 l plastmasas pudeles ar statīvu,

nodrošinot regulāru ūdens piegādi, mainot pudeles.

Sanitārajām vajadzībām objektā tiks piegādāts ūdens ar cisternu, ūdeni iepildot tam paredzētā

rezervuārā, kas atrodas pārvietojamajā moduļa tipa ēkā, kurā atradīsies arī sanitārais mezgls.

Vidēji dienā darbiniekam nepieciešami ~ 50 l ūdens sanitārajām vajadzībām, kas kopā sastāda

vidēji 150 - 200 l ūdens dienā.

1.10. Notekūdeņi

Derīgā izrakteņa ieguves procesā neveidojas notekūdeņi.

Sanitārajām vajadzībām ūdens tiek izmantots tikai dušā un krānā, tā piesārņojums ir nebūtisks

ar sintētiskajām virsmas aktīvajām vielām. Ūdens tiek uzkrāts 5m3 lielā tvertnē un regulāri

izvests.

Tiks izmantota pārvietojamā jeb mobilā eko tualete, nodrošinot tās regulāru apkopi.

1.11. Atkritumi un to apsaimniekošana

Karjera izstrādes procesā veidosies:

1. Sadzīves atkritumi;

2. Neliels apjoms ražošanas atkritumu, tai skaitā bīstamie atkritumi (smēreļļas, izlietotās eļļas u.c.);

3. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumi ko veido segkārtas augsnes iežu pārpalikumi.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tehnoloģiskajā laukumā un karjera teritorijā tiks novietoti

sadzīves atkritumu savākšanas konteineri un noslēgts līgums ar atbilstošu komersantu par to


9

apsaimniekošanu (savlaicīgu un regulāru iztukšošanu un turpmāko atkritumu

apsaimniekošanu).

Ražošanas atkritumi un bīstamie atkritumi galvenokārt veidojas karjera tehnikas apkopes un

remonta gaitā. Tā kā karjera tehnika ir specifiska un sarežģīta, par tās apkopi un remontu

plānots slēgt līgumu ar šādu darbu veikšanā specializējušos komersantu. Kā viena no līguma

prasībām, tiks ietverta arī apkopes un remonta laikā radušos atkritumu savākšana un

apsaimniekošana. Šādas firmas parasti visus radušos atkritumus savāc un aizved, nodrošinot

atkritumu turpmāko apsaimniekošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Neliels daudzums eļļainu lupatu, sorbenta un sorbējošo paklājiņu var rasties degvielas uzpildes

gaitā. Šo atkritumu savākšanai tehnoloģiskajā laukumā tiks novietots speciāls konteiners un

noslēgts līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas pēc vajadzības

savāks un izvedīs šos atkritumus, nodrošinot to turpmāko apsaimniekošanu normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā.

1.12. Plānotie rekultivācijas pasākumi un teritorijas turpmākā izmantošana

Derīgo izrakteņu ieguves pārtraukšanas gadījumā veicama ieguves vietas konservācija.

Konservācijas mērķis ir novērst draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā

arī sekmēt iespējami ekonomiskāku ieguves darbu atjaunošanas iespēju. Derīgo izrakteņu

ieguvējs nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, ja ieguves darbus pārtrauc uz

laiku, ilgāku par vienu gadu. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina ar derīgo izrakteņu ieguvi

saistīto dokumentu glabāšanu līdz pilnai atradnes izstrādei un teritorijas rekultivācijai, tai skaitā

arī ieguves vietas konservācijas laikā.

Pēc pilnīgas derīgo izrakteņu atradnes izstrādes, tiek veikta ieguves vietas rekultivācija.

Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo

izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai un apkārtējai

videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivāciju var veikt vienlaikus ar

derīgo izrakteņu ieguvi. Rekultivācija jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves

pabeigšanas.

Rekultivācijas darbiem tiks izstrādāts projekts, kuru saskaņos ar atbildīgajām valsts institūcijām

un pašvaldību normatīvajos aktos un zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumos

noteiktajā kārtībā.

Ieguves vietu plānots rekultivēt, izveidojot ainavisku ūdenstilpi, kuru iespējams izmantot

nerūpnieciskai zivju audzēšanai, rekreācijai, sporta makšķerēšanai u.c. Ūdenstilpē iespējams

ierīkot labiekārtotu peldētavu, un ir iespējams attīstīt ūdenssporta kompleksu, Ap ūdenstilpi tiks

izveidota zaļā zona. Izmantojot saglabātas atbērtnes kā reljefa paaugstinājumus, sadarbībā ar

ainavu arhitektiem iespējams veidot reģionam raksturīgu ainavu ar ūdenstilpi un tālo skatu

punktiem.

Pabeigtos rekultivācijas darbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņems vietējās

pašvaldības izveidota komisija, kuras sastāvā ir Valsts Vides dienesta, attiecīgās pašvaldības,

zemes īpašnieka un derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvji.


10

2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Derīgo izrakteņu atradnes “Klīve DA” un derīgo izrakteņu ieguvei paredzētās un tai piegulošās teritorijas apraksts.

Piegulošās teritorijas apraksts

Paredzēto darbību plānots īstenot paredzētās darbības ierosinātājam AS „Latvijas valsts meži”

apsaimniekotā zemes īpašumā “Spulles masīvs” zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu

80800070078 Olaines novada Olaines pagastā, Derīgo izrakteņu atradnē “Klīve DA iecirknis”.

Olaines novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, Rīgas metropoles areālā (skat. 1. att.).

Novads robežojas ar Rīgas pilsētu un Jelgavas, Ozolnieku, Iecavas, Baldones, Babītes,

Mārupes un Ķekavas novadiem.

Paredzētās darbības īstenošana plānota Olaines pagastā.

Paredzētās darbības teritorija atrodas 5km attālumā uz ziemeļiem no valsts galvenā autoceļa

A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene), aptuveni 6km attālumā no Olaines pilsētas

robežas un 18km attālumā no Jelgavas pilsētas robežas.





0078). Tuvu paredzētās darbības teritorijai atrodas Olaines novada pašvaldības nekustamais

īpašums „Uzvaras Līdums-Ziemeļu mala”, kas atrodas aptuveni 150 m -500m attālumā no

paredzētās darbības teritorijas robežas.


11

Paredzētās darbības īstenošanas teritorija

2.2. Paredzētās darbības atbilstība teritorijas pašreizējai un noteiktajai (atļautai) izmantošanai Olaines novada (Olaines pagasta) plānojumā un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

Olaines pagasta teritorijas plānojums

Olaines pagastam ir spēkā esošs teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadam. Saskaņā ar

Olaines pagasta teritorijas plānojuma karti paredzētās darbības teritorijā noteiktais plānotais

(atļautais) zemes lietošanas veids ir mež zeme. Olaines novada teritorijas plānojuma II daļas

1.sējuma 6.32.3. punktā noteikts, ka VAS “Latvijas valsts meži” piederošajos mežos atļauta

derīgo izrakteņu ieguve, ja karjeri nav uzrādīti teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, veido

normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ar nosacījumiem:

Ne tuvāk par 500m no ciemiem;

Nav atļauti teritorijās, kurās ir aizsargājami dabas objekti, vai tuvāk kā 500m (no tiem);

Kultūras pieminekļu aizsargjoslās;

Ūdensobjektu aizsargjoslās;

Ainavisku skatu punkta vizuālās uztveres teritorijā.

Spulles masīva meži ir noteikti par meža aizsargjoslu ap pilsētu. Taču atrašanās šajā

aizsargjoslā neietver derīgo izrakteņu ieguves aizliegumu VAS “Latvijas valsts meži” lietošanā

nodotajās mežā platībās.

Olaines novada 2013.gada 27.februāra izziņā “Par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas

veidu smilts atradnes “Klīve” dienvidaustrumu iecirknī” (4.pielikums), norādīts, ka tajā ir

iespējams veikt derīgo izrakteņu ieguvi, ievērojot Valsts normatīvo aktu noteiktās prasības un

kārtību, kuri pēc būtības nav pretrunā ar Olaines pagasta padomes 16.07.2008. saistošo

noteikumu Nr.8 “Olaines pagasta teritorijas plānojums 2008. – 2020.gadiem grafiskajā daļā un

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajam.

Atradnes kaimiņu zemes





0078), kas teritorijas plānojumā noteikta par meža zemi. Tuvu paredzētās darbības teritorijai

atrodas Olaines novada pašvaldības nekustamais īpašums „Uzvaras Līdums-Ziemeļu mala”

(autoceļš), kas atrodas aptuveni 150 m attālumā no paredzētās darbības teritorijas robežas;

Tuvākās apdzīvotās vietas paredzētās darbības teritorijai ir viensētu grupa Uzvaras līdums


12

Nekustamie īpašumi viensētu grupā Uzvaras līdums “Riekstiņi”, “Upītes”, “Dzeguzes” un

“Kārkliņi-1” atrodas 200 līdz 500m attālumā no paredzētās darbības teritorijas. No atradnes

teritorijas tos šķir vienlaidus meža masīvs, kurš tiks saglabāts visā atradnes izstrādes laikā un

pašvaldības autoceļš.

Lauksaimniecības zemes

Atradne nerobežojas ar lauksaimniecības vai apbūves teritorijām. Atradne nerobežojas un tās

apkārtnē nav noteiktas valsts nozīmes lauksaimniecības zemes.

2.3. Hidroloģisko apstākļu raksturojums derīgo izrakteņu ieguves un tai piegulošajā teritorijā

Hidroloģiskie apstākļi;

Atradnes teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu daļas Tīreļu līdzenumā.

Atradnes un tai piegulošās teritorijas reljefu veido Baltijas ledus ezera akumulatīvais

līdzenums. Reljefs ir līdzens, absolūtās augstuma atzīmes no 5m -9m virs jūras līmeņa.

Teritorijas saposmojums vājš. Šie faktori, kā arī smilts vājās filtrācijas īpašības, ietekmē

virszemes un pazemes noteci atradnes teritorijā. Virszemes un pazemes notece ir vāji izteikta,

virszemes un pazemes ūdeņu plūsmas ātrums zems. Teritorijā kopumā ir apgrūtinātas dabīgās

virszemes noteces apstākļi, ko nosaka teritorijas vājais saposmojums. Savukārt ūdeni vāji

caurlaidīgie ieži, kas veido augsnes cilmiezi būtiski apgrūtina atmosfēras nokrišņu lejupejošo

filtrāciju.

Gruntsūdens līmenis samērā augsts ar lielu izmaiņu amplitūdu. Ģeoloģiskās izpētes laikā

konstatēta vidēji 0,5 -1,5m liela svārstību amplitūda atkarībā no gada laika.

Šādi ģeomorfoloģiskie, ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi rada pārmitru zonu veidošanās

priekšnosacījumus, kā arī veicina pārpurvošanās procesu attīstību. Dabīgi atradnes un tai

piegulošajā teritorijā izveidojušās plašas pārmitras teritorijas, un kūdras nogulumi, kas izstrādāti

pagājušā gadsimta vidū.

Applūstošās teritorijas:

Puplas upīte ir meliorēta un iztaisnota, taču Valsts meliorācijas kadastrā tā nav iezīmēta kā

meliorācijas sistēmu daļa. Puplas upītes ūdens līmenis sezonāli mainās, tomēr tas neizsauc

plūdus un palus. Līdz ar to paredzētās darbības vietā un tās tuvākajā teritorijā nav applūstošu

teritoriju.

2.3.1. Teritorijas dabīgās drenāžas un meliorācijas sistēmu, kuras varētu tikt ietekmētas,

raksturojums;

Atradnes un tai piegulošās teritorijas dabīgā drenētība ir vāja, tādēļ teritorijā vērojamas

pārpurvošanās pazīmes. Tajā izveidojies kūdras slānis norakts pagājušajā gadsimtā. Pirms tam

ierīkojot nosusināšanas sistēmu.


13

Tādējādi teritorijā nav saglabājies dabīgs hidroloģiskais režīms. Lai gan Atradnes teritorijā nav

Valsts meliorācijas kadastrā ietvertas meliorācijas sistēmas, tajā ir nosusināšanas grāvju

sistēma, kas ierīkota pagājušajā gadsimtā kad atradnes teritorijā tika veikta kūdras ieguve.

Šobrīd grāvji ir lielā mērā aizauguši un savas teritorijas nosusināšanas funkcijas praktiski

nepilda.

Valsts meliorācijas kadastrā ietverta meliorācijas sistēma ir izveidota viensētu grupas Uzvaras

līdums teritorijā, kur ir kā atvērtu nosusināšanas un koplietošanas grāvju sistēma, tā slēgtā

drenāžas sistēma.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var secināt, ka Atradnes izmantošanas rezultātā netiks

ietekmētas esošas meliorācijas sistēmas vai dabīgais hidroloģiskais režīms (jo tāds šajās

teritorijās nav saglabājies).

2.3.2. Tuvāko ūdensteču un ūdenstilpju raksturojums, tām noteiktais ūdeņu tips un izmantošana

Olaines pagasta teritorijā esošie virszemes ūdeņi galvenokārt pieder pie Lielupes upju baseina

apsaimniekošanas apgabala.

Lielākā upe novada teritorijā ir Misa (ūdensobjekts L-129), kas veido lielāko noteces baseinu.

Atradnes teritorija atrodas Misas upes baseinā.

Pa Olaines pilsētas DR robežu tek Puplas upīte, kas ir Atradnes teritorijai tuvākā ūdenstece.

Puplas upīte ir Misas upes baseina sastāvā un ietek Misas upē.

Detalizēta informācija par Puplas upīti nav pieejama, taču pamatojoties uz Lielupes upju

baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietverto informāciju, var pieņemt, ka tās ūdens

kvalitāte atbilst izvirzītajām prasībām. Ne Misas ne Puplas upes nav ietvertas riska

ūdensobjektu sarakstā vai definētas, kā stipri pārveidots ūdens objekts.

Atradnes un tai piegulošajā teritorijā nav dabīgu ezeru.

Tuvākā mākslīgā ūdenstilpe – Līdumu karjers, atrodas aptuveni 300 – 350m uz

ziemeļrietumiem no Atradnes robežas. Līdumu karjera ūdenstilpe izveidojusies izstrādātā Klīves

smilts atradnes karjera vietā. Ūdenstilpe ir beznoteces.

Ūdenstilpe tiek aktīvi izmantota rekreācijas vajadzībām. Datu par ūdens kvalitāti tajā nav.

2.4. Derīgo izrakteņu ieguvei paredzētās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums.

Olaines pagasta, tāpat kā visas Latvijas teritorija atrodas Austrumeiropas platformas ZR daļā.

Tās ģeoloģiskajai uzbūvei raksturīgi divi pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures krasi

atšķirīgi uzbūves elementi: Kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.

Kristāliskais pamatklintājs:

Pamatklintāju veido pirmsplatformas attīstības stadijā stipri dislocēti dažāda sastāva un vecuma

metamorfie ieži. Lielā ieguluma dziļuma dēļ paredzētās darbības – derīgo izrakteņu ieguve ar

atklāta karjera metodi, īstenošana nav saistīta un neietekmē kristāliskā pamatklintāja iežus.

Nogulumiežu sega:


14

Nogulumiežu segas aptuvenais biezums Olaines pagasta teritorijā sasniedz aptuveni 1200m.

Nogulumiežu segu veido divi būtiski atšķirīgi ģeoloģiskie elementi – pirmskvartāra nogulumi un

kvartāra nogulumi.

Kvartāra nogulumi Latvijā sāka veidoties pirms apmēram 0,78 – 0,8miljoniem gadu. Tie veido

tikai platformsegas virsējo kārtu. Kvartāra periodā Latviju vairākkārt pārklājuši kontinentālie

segledāji. Daļa iežu ledāja virzīšanās gultnē ir noārdīti, pārvietoti un glaciotektoniski deformēti.

Kvartāra nogulums pārsvarā veido ledāju un to kušanas ūdeņu veidotie nogulumi. Kvartāra

nogulumu segas biezumu, uzbūvi un virsmas reljefa veidošanos galvenokārt ietekmēja

zemledāja gultne un ledāja dinamika pēdējā apledojuma beigās.

Atradne aptver kvartāra segas nogulumu augšējo daļu.

Segslāni atradnes teritorijā veido mūsdienu nogulumi – kūdra (bQ4) un atradnes centrālajā un

austrumu daļā nelielās platībās augsne (eQ4, eluviāla). Kūdra ir gandrīz pilnībā izstrādātā.

Atradnes derīgo slāni veido limnoglaciālie Baltijas ledus ezera nogulumi (glQ3bl) smilts smalka

un putekļaina, pelēkbrūna, brūna, 6-7m biezumā. Smilts ir samērā viendabīga. Putekļainība

nenozīmīgi palielinās palielinoties ieguluma dziļumam.

Derīgā izrakteņa paslāni veido Baltijas ledus ezera limnoglaciālie nogulumi aleirīts un

māls(glQ3bl). Kopējais limnoglaciālo nogulumu biezums atradnes teritorijā – 13 -14m

Kvartāra segas pamatni veido Latvijas apledojuma morēnas (gQ3ltv) mālsmilts. Mālsmilts ir

brūna, plastiska oļaina. Izpētes procesā nav atsegts viss kvartāra nogulumu biezums atradnes

teritorijā. Pēc literatūras datiem (Latvijas ģeoloģiskā karte M 1:200 000, lapa 32, Jelgava)

Olaines apkaimē kvartāra nogulumu kopējais biezums ir aptuveni 20m, tātad morēnas mālsmilts

slāņa prognozējamais biezums ir 6 -7m

Inženierģeoloģiskie apstākļi

Atradnē "Klīve DA iecirknis" inženierģeoloģiskie apstākļi ir vidēji sarežģīti, un tos galvenokārt

nosaka samazinātā grunšu nestspēja – teritorija ir purvaina un tajā ir apgrūtināta pārvietošanās

ar ieguves tehniku. Inženierģeoloģiskie dabas apstākļi atradnē "Klīve DA iecirknis" pieder pie 2.

sarežģītības pakāpes. Saskaņā ar LVS 437:2002 „Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija.”, atradnē

konstatētās gruntis klasificējamas kā irdeno grunšu klases biogēnās un vāji saistīto

nogulumiežu gruntis. Zemes virsmā ieguļ viegli saspiežamās gruntis – kūdra un augsne, dziļāk

– smalka un putekļaina smilts, kas pārsvarā ir ūdens piesātināta.

Gruntsūdens atradnes teritorijā ieguļ samērā sekli, 0 – 1,8 m dziļumā (vidēji 1,14 m dziļumā), un

materiāla ieguve paredzēta arī zem gruntsūdens līmeņa. Jāņem vērā, ka zem gruntsūdens

smilts un putekļainās gruntis kļūst tiksotropas – sašķidrinās. Zemes līmenim, pa kuru plānots

novietot un ekspluatēt ieguves tehniku jābūt vismaz 1-2 m virs gruntsūdens līmeņa. Tomēr

lielākajā atradnes daļā tas nav iespējams. Tā kā nav paredzēts pazemināt pazemes ūdens

līmeni, ieguves procesā izmantojama kāpurķēžu tehnika, un izstrādājot ieguves projektu,

izvērtējama nepieciešamība veidot uzbērumu karjera perimetrā, pa kuru var pārvietoties

ekskavators. Tāpat jāizvērtē nepieciešamība veidot uzbērumu tehnoloģiskā laukuma teritorijai.

Mūsdienu ģeoloģiskie procesi un paaugstināta ģeoloģiskā riska nogabali:

Latvijā paaugstinātu ģeoloģisko risku saista ar mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem – karstu,

sufoziju, nogāžu procesiem, pārpurvošanos.


15

Atradnes un tai pieguļošajās teritorijās nav konstatēti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas radītu

ģeoloģiskos riskus. Iespējamie pārpurvošanās procesi nav aktuāli un neattīstās smilts ieguves

procesā.

2.5. Teritorijas hidroģeoloģiskais raksturojums:

Atradnes un tai piegulošās teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi ir samērā vienkārši.

Apūdeņotais derīgais izraktenis – Baltijas ledus ezera smalka un putekļaina smilts – veido pirmo no zemes virsmas bezspiediena horizontu (gruntsūdens horizontu). Gruntsūdenu horizonta (apūdeņotā smilts slāņa) biezums ir maz mainīgs - no 5,0 līdz 6,8 m atradnes “Klīve” izpētes urbumos , vidējā vērtība ir 5,8 m. Pēc ģeoloģiskās kartēšanas datiem plašā apkārtējā teritorijā ir līdzīgs šī smilts slāņa biezums.

Apūdeņotais smilts slānis ieguļ uz bieza limnoglaciālā aleirīta un māla slāņa, zem tā arī morēnas smilšmāla slānis. Visi šie nogulumi ir ūdeni vāji caurlaidīgi un veido sprostslāni, kas droši izolē gruntsūdens horizontu no dziļāk iegulošajiem artēziskā ūdens horizontiem.

Gruntsūdeņu resursi papildinās ar atmosfēras nokrišņiem visā pētāmajā teritorijā. Atradnes un tai piegulošajā teritorijā neatrodas pazemes ūdens atradnes un tā neatrodas un nerobežojas ar pazemes ūdens atradņu aizsargjoslām.

2.6. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums (arī mežu raksturojums).

Atradnes un tai piegulošo teritoriju dabas vērtības pētīja un novērtēja Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Inese Silamiķele

Atradnes teritorija neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un nerobežojas ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Visa apsekojamās teritorija uzskatāma kā antropogēni ietekmēta. Hidroloģisko režīmu un grāvju funkcionēšanu ietekmē arī bebru darbība.

Visa apsekojamā platība ir klātu ar mežu: sastopami bērzu un priežu sausieņu un nosusinātu mežu biotopi. Ar priedēm un bērziem apaugusi arī grāvja atbērtnes josla. Mežaudzes vidēja vecuma, raksturīgs blīvs krūmu stāvs. Zemsedzi raksturo meža zaķskābene mellene divlapu žgatiņa, pūkainā zemzālīte. Netika konstatētas bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas struktūras – liela apjoma kritalas, sausokņi, stumbeņi. Izplatīts un lielās audzēs bieži sastopams gada staipeknis. Konstatēta vārpainā korinte– krūmu suga ar tendenci agresīvi izplatīties.

ZR daļā nelielā platībā – apmēram 0,2 ha izdalāms daļēji ar parasto niedri aizaugošs zāļu purva biotops.

Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija: Natura 2000 dabas teritorija dabas liegums “Cenas tīrelis” atrodas apmēram 4,5 km attālumā uz Z. Smilts ieguve karjerā “Klīve DA iecirknis” neapdraud dabas lieguma “Cenas tīrelis” dabas vērtības un īpaši aizsargājamās teritorijas izveidošanas mērķi, jo ir pietiekama teritoriālā norobežotība.

Plānotās darbības teritorijā konstatētas 4 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, kas iekļautas MK14.11.2000. noteikumos Nr. 396. „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstu” 1. pielikuma suga: naktsvijole Platanthera sp. un MK14.11.2000. noteikumu Nr. 396. 2. pielikuma sugas: gada staipeknis Lycopodium annotium, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, apdzira Huperzia selago.

Konstatētās īpaši aizsargājamās sugas ir Latvijā kopumā bieži un regulāri sastopamas, t.sk. viegli degradētās, ietekmētās teritorijās. Staipekņu sastopamībai raksturīga to izplatība plašās audzēs nosusināšanas ietekmētās platībās, gar grāvju atbērtnēm, susinātos kūdrājos. Tiek izteikts viedoklis, ka gada staipekņi, ārpus tipisku dabisku mežu biotopiem, varētu tikt uzskatīti par ietekmētu teritoriju indikatorsugām, liecinot par susināšanas ietekmi.


16

Paredzētās darbības īstenošanas smilts atradnes “Klīve DA iecirknis” platībā nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz īpaši teritorijā konstatēto īpaši aizsargājamo sugu gada staipeknis Lycopodium annotium, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, apdzira Huperzia selago, naktsvijole Platanthera populācijām tādā apmērām, lai tā būtiski ietekmētu šo sugu populāciju izdzīvošanu un saglabāšanās apstākļus valstī vai reģionā kopumā.

Apsekotajā zemesgabalā netika konstatēti Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopu veidi.

2.7. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums.

Paredzētās darbības teritorijas ainavas apraksts veidots pamatojoties uz Prof. O.Nikodemusa (2002) piedāvātu ainavu aprakstīšanas shēmu, kā galvenos faktorus izdalot:

Fiziskos faktorus (ģeoloģija, reljefa formas, mitruma režīms, augsne, veģetācija, ekoloģija);

Cilvēka faktorus (arheoloģija, ainavas vēsture, zemes izmantošanas veids, celtnes un apdzīvotas vietas);

Estētiskos faktorus (proporcija, mērogs, noslēgtība, saskaņotība, krāsa, skati);

Asociācijas (vēsturiskās un kultūras).

Fiziskie faktori: Paredzētās darbības teritorijas un tai piegulošo platību ainava veidojusies uz samērā vienveidīgiem kvartāra nogulumu iežiem. Pārsvarā teritorijā dominē smilšainie nogulumi, tikai teritorijas zemākajos iecirkņos virs ledāja veidotajiem nogulumiem izveidojušies dažāda biezuma kūdras nogulumi. Vienveidīgie ledāju nogulumi nosaka arī samērā vienkāršu un vienveidīgu, līdzenuma reljefu. Teritorija ir meža zeme, kura daļēji aizaugusi ar krūmāju pēc kūdras ieguves pagājušā gadsimta vidū. Teritorijā nav dabas objektu, kuri paspilgtina un bagātina ainavu, kas ir slēgta meža masīva ainava Teritorijā nav īpaši aizsargājamas teritorijas, īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi.

Tādējādi fiziskie faktori nerada priekšnoteikumus augstvērtīgu vai nozīmīgu ainavu noteikšanai.

Cilvēka faktori: Paredzētās darbības teritorija un tās tuvākā apkārtne nesaistās ar nozīmīgiem cilvēka faktoriem. Tajā nav vēsturisko vai arheoloģisko pieminekļu, vēsturiski nozīmīgu vietu. Uz dienvidiem no Atradnes 150m un vairāk attālumā, ko veido meža masīvs, atrodas Uzvaras līdums (tipveida lauku apbūves teritorija 250 ha platībā no 1936. gada).

Ņemot vērā meža masīva esamību, kas šķir Atradnes teritoriju no Uzvaras līduma viensētu grupas, paredzētās darbības īstenošana nemaina un neietekmē pašreizējo ainavu Uzvaras līduma un tam piegulošajā teritorijā.

Estētiskie faktori: Teritorijā vērtējama kā vāji pārredzama slēgta teritorija. Tajā nav tālu skatu punktu, krūmājs un koki vēl vairāk samazina pārredzamību. Lielāko daļu Atradnes teritorijas veido mazvērtīga meža audzes, kas izveidojušās agrākās kūdras ieguves teritorijā. Tādējādi paredzētās darbības teritorijas vides estētiskā vērtība ir zema.

Asociācijas (vēsturiskās un kultūras): Paredzētās darbības un tai piegulošā teritorija atrodas attālu no Olaines novada teritorijām, kuras saistās ar vēsturiskiem pieminekļiem un notikumiem. Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav vietu vai objektu, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tautas nemateriālo mantojumu, piemēram, teikām vai nostāstiem. Teritorija nav saistīta ar pazīstamu, slavenu personu dzīvi vai darbību.

Kopumā var secināt, ka Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatēti tādi faktori, pamatojoties uz kuriem būtu iespējams un nepieciešams izdalīt vērtīgas vai aizsargājamas ainavas.

Kultūrvēsturiskais mantojums


17

Paredzētās darbības teritorija neskar valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus neskar un nerobežojas ar to aizsargjoslu.

2.8. Objektam paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē esošo citu vides problēmu un riska objektu raksturojums.

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā nav konstatētas būtiskas esošas vai potenciālas vides problēmas. Tajā nav noteiktas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas teritorijas, nav attīstīti mūsdienu ģeoloģiskie procesi, nav konstatēts gaisa piesārņojums. Atradnes teritorija atrodas meža zemēs, tā nerobežojas ar citu izmantošanas veidu teritorijām. Tuvākos privātīpašumus – lauku viensētas viensētu grupā Uzvaras līdumi no Atradnes teritorijas izolē meža masīvs un pašvaldības autoceļš.

3. IESPĒJAMĀ IETEKME UZ VIDI DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES

LAUKUMA IERĪKOŠANAS UN EKSPLUATĀCIJAS LAIKĀ

3.1. Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē

Atbilstoši 03.11.2009. MK noteikumiem Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas reglamentē gaisa piesārņojošo vielu normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi), ārpus “Klīve DA iecirknis” teritorijas summārie gaisa piesārņojošo vielu normatīvi cilvēka veselības aizsardzībai netiek pārsniegti. Nozīmīgākie emisiju avoti tuvākajā apkārtnē ir tuvumā esošais autoceļš un pati smilts ieguves teritorija.

Secinājumi

1. Smilts iegūšanas procesā emisijas atmosfērā radīs: ekskavatora, frontālā iekrāvēja, zemes sūcēja un kravas automašīnu (pašizgāzēju) iekšdedzes dzinēju emisijas, autotransporta pārvietošanās karjera teritorijā, smilts iegūšana un iekraušana automašīnās un uzglabāšana krautnēs.

2. Pēc veiktajiem aprēķiniem gada kopējās PM10 emisijas izstrādes teritorijā sastāda – 1,78894 t, PM2.5 – 0,63799 t, CO – 2,4491 t, NO2 – 6,1679 t, SO2 – 0.0034 t.

3. Plānotās smilts ieguves piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultāti liecina, ka piesārņojuma līmenis ārpus darba vides visām piesārņojošām vielām nepārsniedz 03.11.2009. MK noteikumu Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos robežlielumus cilvēka veselības aizsardzībai.

4. Summārā piesārņojuma līmenis pēc piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātiem ārpus darba vides atbilst visām likumdošanā noteiktajām normām, kas atrunāti 03.11.2009. MK noteikumu Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” un robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai netiek pārsniegti.

5. Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē gaisa piesārņojošo vielu aprēķinātās stundu koncentrācijas ir paaugstinātas, tomēr ņemot vērā faktu, ka konkrēto meteoroloģisko apstākļu iestāšanās varbūtība ir minimāla, sniegtās paaugstinātās piesārņojošo vielu stundas koncentrāciju atkārtošanās praktiski ir neiespējama un nerada draudus cilvēku veselības aizsardzībai tuvākajās teritorijās.

6. Pasākumi gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai nav nepieciešami, jo smilts ieguves teritorijā un tās apkārtnē pēc piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātiem robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai netiek pārsniegti.


18

3.2. Trokšņa izplatības novērtējums dzīvojamajā zonā

Galvenie trokšņa avoti ir smilts-grants un smilts ieguvei izmantotā tehnika – frontālie iekrāvēji,

ekskavatori un kravas automašīnas materiāla transportēšanai. Ieguves.

Modelēšanas rezultātā tika konstatēts, ka pašreizējā slodze uz autoceļiem dienas laikā nerada

trokšņa līmeņa pārsniegumus viensētu teritorijā.

Modelēšanas rezultātā konstatēts, ka paredzētās darbības īstenošanas laikā nav prognozējams

normatīvajos aktos noteiktā trokšņa līmeņa dienas laikā viensētu apbūves teritorijā - 55dbA

pārsniegums. Ņemot vērā to, ka modelēšanas procesā nav ņemta vērā meža masīva kā skaņas

barjeras darbība, prognozējamais reālais trokšņa traucējums viensētu teritorijās paredzētās

darbības īstenošanas laikā ir stipri zemāks.

3.3. Iespējamie derīgo izrakteņu transportēšanas maršruti.

Ērtākais piebraucamais ceļš atradnes teritorijai ir esošais Valsts autoceļš V008, turpinot ceļu pa pašvaldības ceļu un tālāk pa meža ceļu Pludmales ceļš uz Līdumu karjerdīķiem.

Optimālais iegūtā materiāla izvešanas virziens ir uz Rīgas – Jelgavas šoseju (autoceļš A8). Lai nodrošinātu nepieciešamo transporta kustību atradnes izstrādes laikā ir plānots izmantot autoceļu V008, kas šķērso viensētu grupu Uzvaras līdumi (…attēls). Autoceļš ir ar cieto, asfalta segumu, vidējas kvalitātes. Autoceļš V008 no Rīgas – Jelgavas šosejas (Autoceļš A8) aptuveni 3.0 km. Tālāk Pašvaldības autoceļš gar viensētu grupas Uzvaras līdumi ziemeļu daļu ~1km un ~1km pa meža ceļu līdz daļēji izstrādātās atradnes Klīve karjeram Līdumi. Viss ceļa posms ir ar melno segumu (asfaltu) vidējas kvalitātes. No šejienes līdz atradnes ziemeļrietumu stūrim jāveic jauna aptuveni 250m gara ceļa posma izbūve meža zemē.

Plānotā satiksmes intensitāte aptuveni līdz 10 reisi dienā darba laikā no plkst. 8:00 līdz 19:00. Šāda slodze vidējas kvalitātes asfaltētam autoceļam ir nebūtiska un nerada būtiskus traucējumus apkārtnes iedzīvotājiem.

Tā kā praktiski viss ceļš no Autoceļa A8 līdz Līdumu karjerdīķim ir ar vidējas kvalitātes asfalta segumu, un ceļš izbūvēts lai nodrošinātu gatavās produkcijas izvešanu no atradnes Klīve tās izstrādes laikā, tad tā nestspēja atbilst tam, lai to varētu izmantot lielas jaudas autotransports (autotransports ar kravas ietilpību 18 – 20m3). Šāda autoceļa izmantošanai netiek noteikti sezonāli ierobežojumi.

4.4. Hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā režīmu izmaiņu prognoze.

Smilts ieguve Atradnē zem ūdens līmeņa tiks veikta ar ekskavatoru vai zemes sūcēju bez ūdens atsūknēšanas no karjera vai meliorācijas pasākumiem (neierīkojot jaunus grāvjus un nepadziļinot esošos grāvjus). Tāpēc nav sagaidāma būtiska ietekme uz apkārtējās teritorijas gruntsūdeņiem un virszemes ūdeņiem.

Tomēr, ūdenstilpes izveidošana izstrādātās atradnes vietā mainīs ūdens bilanci. Pirmkārt, izraktais materiāls tiks aizvietots ar ūdeni, vairākkārtēji paātrinoties horizontālajai ūdens apmaiņai karjera teritorijā un izlīdzinoties gruntsūdeņu virsmai karjera apkārtnē. Otrkārt, iztvaikošana no ūdenstilpes atklātās ūdens virsmas pārsniedz iztvaikošanu no gruntsūdens līmeņa. Tāpēc ūdenstilpes teritorijā samazināsies gruntsūdens infiltrācijas barošanās, attiecīgi gruntsūdeņu noteces apjomi virszemes ūdenstecēs un to caurplūdumi.

Iepriekšminētās izmaiņas tika aprēķinātas ar hidroģeoloģiskās modelēšanas palīdzību.

Jūtamas izmaiņas – gruntsūdeņu līmeņu pazeminājums par 0,2 – 0,4 m - ir sagaidāmas tikai karjera tiešā tuvumā. Gruntsūdeņu līmeņu pazeminājums tuvāko viensētu vietās nepārsniegs dažus centimetrus un būs nejūtams sezonālo svārstību fonā, noteikti neietekmējot apkārtējas ūdens ņemšanas vietas.


19

Pēc hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, gruntsūdeņu noplūdes apjomi apkārtējās ūdenstecēs samazināsies tikai par apmēram 40 m3/d, izraisot ļoti nebūtiskus to caurplūdumu zudumus.

4.5. Augsnes struktūras un mitruma izmaiņu prognoze.

Derīgo izrakteņu ieguves laikā, pakāpeniski palielinoties izņemtās grunts apjomam un veidojoties ūdenstilpei, tā kļūs par lokālu noteces apgabalu kā virszemes tā gruntsūdeņu plūsmai.

Ņemot vērā to, ka Atradne un tai piegulošās teritorijas ir līdzenums un ir vāji drenētas, kas daudzviet rada pārmitras teritorijas, papildus noplūdes apgabals zināmā mērā samazinās pašlaik novērojamo teritorijas pārmitrināšanos un iespējamu pārpurvošanos.

Tai pat laikā jāatzīmē, ka saskaņā ar hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, gruntsūdens līmeņa pazeminājums prognozējams tikai tiešā ieguves vietas tuvumā un tas nepārsniedz 0,4m , kas ir mazāk kā sezonālās gruntsūdens līmeņa svārstības

Līdz ar to nav prognozējamas būtiskas atradnes teritorijai piegulošo teritoriju augsnes mitruma režīma un struktūras izmaiņas.

4.6. Iespējamās ietekmes (arī hidroģeoloģisko faktoru) izvērtējums uz dabas vērtībām.

Secinājumi: • Smilts atradnes “Klīve DA iecirknis” teritorijā un tai pieguļošajās platībās netika

konstatēti īpaši aizsargājami biotopu veidi. • Smilts atradnes “Klīve DA iecirknis” teritorijā un tai pieguļošajās platībās īpaši

aizsargājamas augu sugas: gada staipeknis Lycopodium annotium, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, apdzira Huperzia selago, naktsvijole Platanthera sp. Piemērotās dzīvotnes šīs sugas Latvijā sastopamas diezgan bieži.

• Paredzētās darbības īstenošanas smilts atradnes “Klīve DA iecirknis” platībā nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz īpaši teritorijā konstatēto īpaši aizsargājamo sugu gada staipeknis Lycopodium annotium, vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum, apdzira Huperzia selago, naktsvijole Platanthera populācijām tādā apmērām, lai tā būtiski ietekmētu šo sugu populāciju izdzīvošanu un saglabāšanās apstākļus valstī vai reģionā kopumā.

4.7. Prognoze par iespējamo ietekmi uz ainavas daudzveidību.

Paredzētās darbības un tai piegulošajā teritorijā netika konstatētas nozīmīgas vai vērtīgas ainavas. Paredzētās darbības īstenošana ainavu izmainīs lokāli paredzētās darbības vietā – atradnes teritorijā, kur atradnes izstrādes laikā būs rūpnieciska teritorija – derīgo izrakteņu ieguves ar atklāta karjera metodi vieta. Tā kā teritorijā nav plašu tālu skatu, un tā robežojas tikai ar meža zemēm, tad ietekme uz ainavu vērtējama kā nenozīmīga un lokāla.

Pēc atradnes izstrādes pabeigšanas tiks veikta tās rekultivācija, kurā plānots izveidot ūdenstilpi ar atsevišķām saliņām, peldētavu, bet atlikušais smilts un segkārtas materiāls tiks izmantots mākslīgu reljefa paaugstinājumu izveidošanai ūdenstilpes krastos.

Tādējādi paredzētās darbības rezultātā pārsvarā pārpurvota un krūmiem aizauguša meža vietā tiks izveidota ūdenstilpe, nodrošinot tās krastu apzaļumošanu un veidojot krastus sadarbībā ar Pašvaldību un ainavu arhitektu vizuāli pievilcīgus un atbilstoši plānotajiem izmantošanas veidiem, tai skaitā rekreācijai.

Rekultivācijas un apzaļumošanas plāna izstrādei tiks pieaicināti eksperti - ainavu arhitekti, tādējādi pēc rekultivācijas paredzētās darbības vietā tiks izveidota estētiski augstvērtīga ainava un rekreācijas teritorija.


20

Paredzētā darbība neietekmē pašreizējos Olaines novada rekreācijas resursus, bet nākotnē, pēc atradnes rekultivācijas, tā būtiski papildinās un pilnveidos Olaines novada rekreācijas resursus.

Ar paredzētās darbības un tai piegulošo teritoriju nesaistās kultūrvēsturiski notikumi vai pieminekļi, tādējādi paredzētās darbības īstenošana nekādā mērā neietekmē Olaines novada kultūrvēsturisko vidi.

4.8. Paredzētās darbības iespējamo limitējošo faktoru analīze. Iespējamie ierobežojošie nosacījumi paredzētās darbības veikšanai vai infrastruktūras objektu izbūvei.

Veicot paredzētās darbības limitējošo faktoru analīzi, īpaša vērība pievērsta faktoriem, kas ļautu konstatēt iespējamus ierobežojošos nosacījumus smilts ieguvei vai infrastruktūras objektu izbūvei.

Limitējošie faktori bieži vien ir saistīti ar izpētes teritorijā un tās apkārtnē esošo objektu aizsargjoslām, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan tehnogēnus) objektus no nevēlamas arējās iedarbības. nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kaitīgas ietekmes.

Izpētes teritorijā neatrodas tehnogēni objekti, kuriem būtu noteiktas aizsargjoslas.

Izpētes teritorijā nav noteiktas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

Atradņu teritoriju neskar un ar to nerobežojas citas aizsargjoslas.

Paredzētās darbības īstenošanas limitējošie faktori varētu būt arī potenciāli iespējami normatīvajos aktos noteikto robežvērtību pārsniegumi, vai citas ietekmes uz vidi, kas būtu pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai aprobežojumiem, kā arī tādi traucējumi piegulošo zemju īpašniekiem, kas radītu kaitējumu viņu īpašumiem vai zaudējumus saimnieciskajā darbībā.

Šobrīd nav konstatēti iepriekš minētie limitējošie faktori paredzētās darbības īstenošanai. Detalizēta iespējamo ietekmju analīze un to salīdzinājums ar normatīvajos aktos noteiktām robežvērtībām (kur tādas ir noteiktas) ietverta šīs nodaļas iepriekšējās sadaļās.

4.9. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums.

Paredzētā darbība smilts ieguve atradnē „Klīve DA iecirknis” var radīt šādas tiešas ietekmes:

Esošo biotopu iznīcināšana karjera teritorijā, atradnes izstrādes laikā. Šī ietekme ir lokāla un maznozīmīga, jo teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas. Rekultivācijas rezultātā tiks izveidota augstvērtīga bioloģiski daudzveidīga teritorija ar ūdenstilpi un augstvērtīgu apzaļumošanu, kas balstīta uz reģionā dabīgām un vērtīgām sugām.

Lokāla ietekme uz gruntsūdens plūsmu tiešā atradnei piegulošajā teritorijā. Lai gan izstrāde tiek veikta nepazeminot pazemes ūdens līmeni, izveidojoties karjera ūdenstilpei tā kļūs par lokālu gruntsūdens noteces apgabalu, nebūtiski (līdz 0,4m) pazeminoties gruntsūdens līmenim tiešā karjera ūdenstilpes tuvumā. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas skar praktiski tikai meža teritoriju un mežs atradnes tiešā tuvumā daudzviet ir pārmitrs, prognozējama pozitīva ietekme uz meža augšanas apstākļiem. Tai pat laikā nav prognozējama ietekme uz pazemes ūdens resursiem atradnes tuvumā esošajā viensētu grupā Uzvaras līdums.

Smilts resursu samazināšanās reģionā. Ietekme ir neatgriezeniska un reģionāla. Pieejamie derīgo izrakteņu resursi samazināsies par iegūto apjomu. Taču šis daudzums ir nenozīmīgs Latvijas mērogā.


21

Emisijas gaisā ieguves procesā, ko rada ieguves tehnika, transports, kā arī iespējamas putekļu emisijas no smilts bērtnēm. Tā kā ceļš uz atradni ir asfaltēts nav prognozējamas būtiskas putekļu emisijas autotransporta kustības rezultātā. Putekļu emisiju ietekme uz gaisa kvalitāti ir nebūtiskā, sekundāra un īslaicīga, saistīta ar ilgstošiem sausuma periodiem. Kopumā ietekmes uz gaisa kvalitāti ir lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus atradnes teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī emisijas gaisā būs tikai darba dienās darba laikā.

Trokšņa emisijas, ko rada ieguves process un tajā iesaistītie tehniskie līdzekļi, kā arī iegūto izrakteņu transports. Ietekmes lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības ārpus atradnes teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba laikā arī trokšņa traucējumi būs tikai darba dienās darba laikā.

Paredzētās darbības īstenošanas gaitā ir prognozējamas šādas netiešas ietekmes uz vidi:

Nedaudz pieaugs autotransporta kustības intensitāte uz novada nozīmes ceļa un valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava Lietuvas robeža. Ietekme nebūtiska (līdz 10 reisi dienā), neradīs pārslodzi autoceļā.

Lielākā daļa ietekmju, kas saistītas ar atradnes izstrādi ir terminētas – tās būs novērojamas tikai karjera izveidošanas un atradnes izstrādes laikā. Pēc atradnes rekultivācijas kā pozitīva paliekoša ietekme vērtējama jaunas ūdenstilpes izveidošana, kas tiks projektēta un veidota kā augstvērtīga rekreācijas teritorija.

Atradnes izstrāde nerada papildus vides riskus, prognozējamās ietekmes ir nebūtiskas un lokālas un nerada traucējumus vai piesārņojumu, kas pārsniegtu normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības.

Ņemot vērā Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā iegūto informāciju un izpētes darbu rezultātus, konstatēts, ka nav nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānot kompensēšanas pasākumus, vai izstrādāt ietekmes mazinošus pasākumus.

4.10. Iespējamie ierobežojumi esošajās saimnieciskajās darbībās.

Derīgo izrakteņu Atradnes Klīve DA iecirknis teritorija robežojas tikai ar meža zemēm. Derīgā izrakteņa – smilts ieguve Atradnē nerada traucējumus vai ierobežojumus mežsaimnieciskajai darbībai Atradnei pieguļošajās teritorijās.

Tā kā atradnes teritorija nerobežojas ar lauksaimniecības zemēm, arī teritorijām ar intensīvu biškopību, tās īstenošana nerada traucējumus lauksaimnieciskajai darbībai Olaines pagasta teritorijā.

Ņemot vērā Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā iegūtos izpētes darbu rezultātus, arī iegūtā materiāla transportēšana nerada būtiskus traucējumus autoceļa tuvumā esošajās viensētās, jo nevienā no viensētām netiek prognozēts trokšņa traucējumi, vai gaisa kvalitātes izmaiņas, kas pārsniegtu normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības.

Tā kā derīgā izrakteņa ieguve tiks veikta nepazeminot pazemes ūdens līmeni atradnes teritorijā, prognozējamais gruntsūdens līmeņa pazeminājums un gruntsūdens plūsmas izmaiņas ir nenozīmīgas – maksimālais pazeminājums - 0,4m tiešā karjera tuvumā. Līdz ar to nav prognozējama ietekme uz lauksaimniecības zemju hidroloģisko režīmu un augsnes struktūru viensētu grupā Uzvaras Līdums.

Tā kā iegūto smilts materiālu plānots izmantot meža ceļu būvniecībai, uzturēšanai un remontam, tiks nodrošināta iespēja plašāk izmantot mežu rekreācijas nolūkos – pastaigas, sēņošana, ogošana, jo palielināsies meža teritoriju pieejamība.


22

Meža ceļu esamība un kvalitāte, kas nodrošina mežu pieejamību tehniskajiem līdzekļiem lielā mērā mazina postošu meža ugunsgrēku draudus, jo dod iespēju iespējami ātri reaģēt un dzēst ugunsgrēkus to sākuma stadijā.

4.12 . Paredzētās darbības sociāli - ekonomisko aspektu izvērtējums

Projekta īstenošana atstās labvēlīgu ietekmi uz Olaines pagasta sociāli ekonomisko stāvokli.

Pozitīvās ietekmes pirmkārt saistāmas ar nodarbinātības līmeņa pieaugumu. Karjerā tiks

nodarbināts tai skaitā vietējais darbaspēks. Būs nepieciešami ekskavatoristi, buldozeristi,

autovadītāji, sargi, administratīvie darbinieki iegūtās un pārdotās produkcijas uzskaitei u.c.

darbinieki, kopā vismaz 5 darbinieki.

Pozitīvu ietekmi atstās arī nodokļu apjoma pieaugums, kas nonāks pagasta un valsts budžetā,

tai skaitā dabas resursu nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Pašvaldības attieksme pret paredzētās darbības īstenošanu ir neitrāla. Pašvaldības 2013.gada

27.februāra izziņā secināts, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir iespējams veikt smilts

ieguvi derīgo izrakteņu atradnē Klīve DA iecirknis.

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā tika individuāli informēti zemes īpašnieki tuvākajās

viensētās, taču netika saņemti iedzīvotāju iebildumi par paredzētās darbības īstenošanu.

Tādējādi var uzskatīt, ka iedzīvotāju attieksme pret paredzētās darbības īstenošanu ir neitrāla.

4. PAREDZĒTĀS DARBĪBAS ALTERNATĪVU IZVĒRTĒJUMS, IZVĒLĒTĀ

VARIANTA PAMATOJUMS UN PALIEKOŠO IETEKMJU BŪTISKUMA

RAKSTUROJUMS

4.1. Paredzētās darbības iespējamo alternatīvu raksturojums

Paredzētajai darbībai – derīgā izrakteņa, smilts ieguve atradnē Klīve DA iecirknis nav

iespējama teritorijas izvēles alternatīva – darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

iespējams veikt tikai noteiktajā Licences laukumā.

Tādējādi iespējama tikai alternatīvu ieguves tehnoloģiju izskatīšana.

Jau sākotnējā ietekmes uz vidi procesā tika izskatītas iespējamās smilts materiāla ieguves

tehnoloģijas. Tā kā lielākā daļa derīgā izrakteņa atrodas zem pazemes ūdens līmeņa, tika

izvērtēti divi smilts ieguves tehnoloģiskie paņēmieni:

1.derīgā materiāla ieguve pazeminot pazemes ūdens līmeni (konkrētajos hidroģeoloģiskajos

apstākļos – veicot karjera ūdens atsūknēšanu un novadīšanu tuvākajā ūdenstecē – Puplas

upītē)

2. derīgā materiāla ieguve virs un zem pazemes ūdens līmeņa, bez ūdens līmeņa

pazeminājuma.

Abas metodes ir pasaules praksē plaši izmantotas un, tehniski iespējamas pielietot īstenojot

paredzēto darbību.


23

4.2. Kritēriji alternatīvo risinājumu salīdzināšanai un alternatīvu salīdzinājums

Pieejamo alternatīvu novērtēšanai un savstarpējai salīdzināšanai tika izstrādāti kritēriji, kuri

atbilst iepriekšējās ziņojuma nodaļās aprakstītajiem vides aspektiem:

1. Ietekme uz gaisa kvalitāti; 2. Trokšņa traucējumi 3. Ietekme uz Atradnei piegulošo teritoriju hidroloģiskajiem apstākļiem 4. Ietekme uz Atradnei piegulošo teritoriju hidroģeoloģiskajiem apstākļiem 5. Ietekme uz pazemes ūdens resursiem un to kvalitāti 6. Ietekme uz bioloģisko daudzveidību 7. Ietekme uz ainavu 8. Ietekme uz kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem 9. Ietekme uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem Visi kritēriji tika vērtēti sekojoši:

Vērtējums “- -“ nozīmē, ka tiek radīta būtiska negatīva ietekme vai augsta riska pakāpe;

Vērtējums “-“ nozīmē, ka tiek radīta negatīva ietekme vai vidēji augsta riska pakāpe;

Vērtējums “0“ nozīmē, ka ietekme nav sagaidāma;

Vērtējums “+” nozīmē, ka tiek radīta pozitīva ietekme;

Vērtējums “++” nozīmē, ka tiek radīta būtiska pozitīva ietekme.

Tāpat iespējams, ka kādā no kritērijiem ir identificējamas gan pozitīvās gan negatīvās ietekmes,

tādā gadījumā tās atbilstoši tika atzīmētas ar simbolu “-/+”.

Kritēriju detalizēts izvērtējums tika veikts sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā,

apzinot potenciālos riskus un ietekmes, kā arī izvērtējot ekonomisko izdevīgumu.

Tabulā Error! Reference source not found.. sniegts alternatīvu salīdzinošais vērtējums

izmantojot 9 iepriekš aprakstītos kritērijus. Tabulā sniegtais kritēriju novērtējums veikts

izmantojot sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma laikā apkopoto informāciju un šī ziņojuma

iepriekšējās sadaļās ietverto informāciju un secinājumus. Tabulā ar īstermiņa ietekmi raksturota

ietekme darbības veikšanas laikā, bet ar ilgtermiņa – ietekme pēc darbības pabeigšanas un

atradnes rekultivācijas.

Alternatīvu salīdzināšanai izmantotie kritēriji

Nr.p.k. Kritēriji Alternatīvu vērtējums

A1 A2

1. Paredzētās darbības

ietekme uz gaisa kvalitāti

Īstermiņa -- -

Ilgtermiņa 0 0

2. Prognozējamie trokšņa

traucējumi

Īstermiņa - -

Ilgtermiņa 0 0

3. Ietekme uz Atradnei

piegulošo teritoriju

hidroloģiskajiem

apstākļiem

Īstermiņa -- -/+

Ilgtermiņa -/+ -/+

4. Ietekme uz Atradnei Īstermiņa - -/+


24

piegulošo teritoriju

hidroģeoloģiskajiem

apstākļiem

Ilgtermiņa -/+ -/+

5. Ietekme uz pazemes

ūdens resursiem un to

kvalitāti

Īstermiņa - 0

Ilgtermiņa - 0

6. Ietekme uz bioloģisko

daudzveidību

Īstermiņa - -

Ilgtermiņa 0 0

7. Ietekme uz ainavu Īstermiņa - -

Ilgtermiņa 0 0

8. Ietekme uz

kultūrvēsturisko vidi un

rekreācijas resursiem

Īstermiņa 0 0

Ilgtermiņa + +

9. Ietekme uz iedzīvotāju

dzīves apstākļiem

Īstermiņa - 0

Ilgtermiņa ++ ++

Izvērtējot abus alternatīvos variantus var secināt, ka abu alternatīvu ietekmes ir vienādas

salīdzinot prognozējamos trokšņa traucējumus, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ietekmi uz

ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem.

Būtiskākā to atšķirība ir ietekmē uz virszemes un pazemes ūdeņiem. Veicot karjera ūdens

atsūknēšanu, Atradnei piegulošajās teritorijās tiks radīts gruntsūdens līmeņa pazeminājums –

depresijas piltuve visā ieguves dziļumā – vismaz 6m pazeminājums karjera teritorijā, kas

saglabāsies visā ieguves laikā, mainot pazemes ūdens plūsmas virzienu un radot būtiskas

gruntsūdens līmeņa režīma izmaiņas. Būtiski pazemināts gruntsūdens līmenis var negatīvi

ietekmēt meža augšanas apstākļus, kā arī radīt negatīvu ietekmi viensētu lauksaimniecības

zemēs. Tāpat karjera ūdens novadīšana Puplas upītē ietekmēs tās caurplūdi un iespējama

ietekme uz Uzvaras līduma meliorācijas sistēmas noplūdi.

2.alternatīvajā variantā, ieguvi veicot bez gruntsūdens līmeņa pazemināšanas, ietekme uz

Atradnei pieguļošo teritoriju hidroloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem ir niecīga un

gruntsūdens līmeņa pazeminājums nepārsniedz 0,4m tiešā karjera tuvumā, bet Uzvaras līduma

atradnei tuvākajās viensētās tas nepārsniedz 0,1m.

Tāpat 1.alternatīvā varianta īstenošanas gadījumā prognozējams augstāks gaisa piesārņojuma

ar putekļu daļiņām līmenis, jo tiks iegūts sauss smalkas un putekļainas smilts materiāls, kur

putekļu izdalīšanās ir būtiska, kamēr iegūstot smilts materiālu nepazeminot ūdens līmeni tas ir

ūdens piesātināts un putekļu izdalīšanās ir neiespējama.

Pamatojoties uz apsvērumiem, ka videi draudzīgāka un ar būtiski mazāku ietekmi uz vidi ir

smilts materiāla ieguve bez pazemes ūdens līmeņa pazemināšanas, kā arī izvērtējot, ka karjera

ūdeņu atsūknēšana rada būtiskus papildus izdevumus kā elektroenerģija sūkņu darbināšanai,

tā ūdens novadīšanas sistēmas izveidei un uzturēšanai, jau sākotnējā ietekmes uz vidi

izvērtējuma stadijā tika pieņemts lēmums īstenot 2.alternatīvo variantu – derīgā izrakteņa

ieguve virs un zem pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot.


25

4.3. Paliekošo ietekmju būtiskuma raksturojums

Turpmāk novērtējumam tiek apskatīta A2 alternatīva, kura saskaņā ar iepriekšējā nodaļā

sniegto novērtējumu rada vismazākās negatīvās ietekmes un rada arī būtiskas pozitīvas

ietekmes.

Izvēlētā alternatīva paredz derīgā izrakteņa – smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē Klīve DA

iecirknis. Ieguvi plānots veikt virs un zem pazemes ūdens līmeņa, to nepazeminot.

Īstenojot izvēlēto alternatīvo tehnoloģiju – smilts ieguve virs un zem pazemes ūdens līmeņa,

nepazeminot to, derīgā izrakteņa ieguves laikā prognozējamas šādas ietekmes uz apkārtējo

vidi:

• Esošo biotopu iznīcināšana karjera teritorijā, atradnes izstrādes laikā. Šī ietekme ir

lokāla un maznozīmīga, jo teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi vai sugas.

Rekultivācijas rezultātā tiks izveidota augstvērtīga bioloģiski daudzveidīga teritorija ar

ūdenstilpi un augstvērtīgu apzaļumošanu, kas balstīta uz reģionā dabīgām un vērtīgām

sugām. Ietekmi novērtējis atbilstoši sertificēts eksperts savā slēdzienā, pēc teritorijas

apsekošanas un pieejamo vēsturisko un citu materiālu izvērtēšanas.

• Lokāla ietekme uz gruntsūdens plūsmu tiešā atradnei piegulošajā teritorijā. Lai gan

izstrāde tiek veikta nepazeminot pazemes ūdens līmeni, izveidojoties karjera ūdenstilpei

tā kļūs par lokālu gruntsūdens noteces apgabalu, nebūtiski pazeminoties gruntsūdens

līmenim tiešā karjera ūdenstilpes tuvumā. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas skar praktiski

tikai meža teritoriju un mežs atradnes tiešā tuvumā daudzviet ir pārmitrs, prognozējama

pozitīva ietekme uz meža augšanas apstākļiem. Tai pat laikā nav prognozējama ietekme

uz pazemes ūdens resursiem atradnes tuvumā esošajā viensētu grupā Uzvaras līdums.

Ietekmju prognoze noteikta izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.

• Smilts resursu samazināšanās reģionā. Ietekme ir neatgriezeniska un reģionāla.

Pieejamie derīgo izrakteņu resursi samazināsies par iegūto apjomu. Taču šis daudzums

ir nenozīmīgs Latvijas mērogā.

• Emisijas gaisā ieguves procesā, ko rada ieguves tehnika, transports, kā arī iespējamas

putekļu emisijas no smilts bērtnēm. Tā kā ceļš uz atradni ir asfaltēts nav prognozējamas

būtiskas putekļu emisijas autotransporta kustības rezultātā. Putekļu emisiju ietekme uz

gaisa kvalitāti ir nebūtiskā, sekundāra un īslaicīga, saistīta ar ilgstošiem sausuma

periodiem. Kopumā ietekmes uz gaisa kvalitāti ir lokālas un sezonālas (tikai atradnes

izstrādes laikā siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos

aktos noteiktās robežvērtības ārpus atradnes teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba

dienās, darba laikā arī emisijas gaisā būs tikai darba dienās darba laikā. Ietekmju

prognoze noteikta izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.

• Trokšņa emisijas, ko rada ieguves process un tajā iesaistītie tehniskie līdzekļi, kā arī

iegūto izrakteņu transports. Ietekmes lokālas un sezonālas (tikai atradnes izstrādes laikā

siltajā gadalaikā). Ietekmes nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās

robežvērtības ārpus atradnes teritorijas. Tā kā darbi tiks veikti tikai darba dienās, darba

laikā arī trokšņa traucējumi būs tikai darba dienās darba laikā. Ietekmju prognoze

noteikta izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.


26

Pēc atradnes izstrādes tajā tiks veikta kvalitatīva rekultivācija, izveidojot ainaviski izteiksmīgu

ūdenstilpi, ar apzaļumotiem krastiem, atbilstīgu pašvaldības rekomendētajai plānotajai

izmantošanai. Prognozējamās ietekmes pēc atradnes rekultivācijas:

• Pozitīva ietekme uz ainavu, pārmitra ar pamežu aizauguša lapu koku meža un

nerekultivētas kūdras ieguves teritorijā izveidosies ainaviski izteiksmīga ūdenstilpe.

• Pozitīva ietekme uz Olaines novada iedzīvotāju rekreācijas resursiem – izveidotā

labiekārtotā ūdenstilpe nodrošinās papildus rekreācijas resursu Olaines novada

iedzīvotājiem un viesiem.

• Pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību – ūdenstilpe un tās apzaļumotie krasti dos

iespēju attīstīties sugām un biotopiem, kādi līdz šim šajā teritorijā nav novēroti, tai pat

laikā apkārtnē saglabātais meža masīvs nodrošina esošo sugu un biotopu

saglabāšanos.

• Nenozīmīga un nebūtiska ietekme uz Atradnei pieguļošo teritoriju hidroģeoloģiskajiem

apstākļiem (prognozējamais gruntsūdens līmeņa pazeminājums – 0,4m tiešā atradnes

tuvum a, 0,1m vidēji 100 – 150m no atradnes robežas). Ietekmju prognoze noteikta

izmantojot matemātiskās modelēšanas metodi.

Izvērtējot iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi, ko rada derīgā izrakteņa ieguve, var

konstatēt, ka tās neturpinās pēc atradnes rekultivācijas.

Tādējādi var secināt, ka:

Īstermiņā – atradnes izstrādes laikā prognozējama negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti un

trokšņa līmeni atradnes un tai piegulošajā teritorijā. Tāpat izstrādes procesā tiks veikta

atmežošana, un nebūtiski tiks izmainīts gruntsūdens līmenis atradnei piegulošajā teritorijā.

Prognozējamās ietekmes ir nebūtiskas un nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās

robežvērtības, nerada draudus apkārtējai ekosistēmai vai bioloģiskajai daudzveidībai kopumā.

Kā arī nerada būtiskus traucējumus iedzīvotājiem.

Ilgtermiņā prognozējama pozitīva ietekme uz atradnes un tai piegulošās teritorijas vides stāvokli

un iedzīvotāju dzīves apstākļiem.

5. PLĀNOTĀS DARBĪBAS NOZĪMĪGUMA IZVĒRTĒJUMS

Būtiskākie ekonomiskie ieguvumi ir saistīti ar to, ka, attīstot plānotajā teritorijā smilts ieguvi, tiks

attīstīta saimnieciskā darbība, līdz ar to arī pašvaldības budžetā tiks veikti dabas resursu

nodokļu maksājumi par smilts ieguvi un zemes dzīļu izmantošanu tādējādi veidojot ieguldījumu

novada attīstībā.

Par potenciālās smilts atradnes izmantošanas pozitīvām ietekmēm liecina sekojoši argumenti:

1) Smilts materiāla pieejamības palielināšanās, tā transportēšanas attālumu samazināšanās;

2) Papildus darbavietu izveidošanās;

3) Dabas resursu nodokļa maksājumi, iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumi;

Veicot vispusīgo paredzētās darbības novērtējumu, ir secināts, ka nav sagaidāmas tādas

ietekmes, kas radītu būtisku paliekošu un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējām dabas

vērtībām.


27

6. VIDES KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS MONITORINGS

Izvērtējot prognozējamās ietekmes uz vidi paredzētās darbības veikšanas laikā un pēc tās

pabeigšanas, tika secināts, ka saistībā ar atradnes Klīve DA iecirknis izstrādi nav nepieciešams

izstrādāt vides kvalitātes monitoringa programmu un veikt īpašus monitoringa novērojumus.

Atradnes izstrādātājs veiks regulāru iegūtā materiāla uzskaiti, kas nepieciešama atlikušo

krājumu novērtēšanai. Šī informācija ir publiski pieejama arī iedzīvotājiem LVĢMC mājaslapā,

tādēļ nav nepieciešams paredzēt papildus iedzīvotāju informēšanu.

Documents

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS Derīgo izrakteņu ieguve ......izrakteņu atradnes “Klīve DA iecirknis” A kategorijas smilts krājumus – 1956,3tūkst. m3, no tiem 1724,7 tūkst