LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ TIESA

TIESU PRAKSES APKOPOJUMS LATVIJAS REPUBLIKAS

UZŅĒMUMU REĢISTRA LIETĀS

2004–2016

Rīga 2017

SATURS

Ievads..........................................................................................................................................3

I Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskuma kontroles procesuālie aspekti...........................4

1. Pieteikuma nepieņemšana vai tiesvedības izbeigšana lietā sakarā ar to, ka lieta nav

izskatāma administratīvā procesa kārtībā...................................................................................4

2. Pieteikuma nepieņemšana vai tiesvedības izbeigšana lietā sakarā ar to, ka pieteikumu

iesniegusi persona, kurai nav šādu tiesību..................................................................................6

3. Pieteikuma tiesā kvalifikācija...........................................................................................10

4. Juridiskās personas pārstāvja tiesības pēc šīs juridiskās personas izbeigšanās................12

II Uzņēmumu reģistra lietu tiesiskuma kontroles materiāltiesiskie aspekti.....................14

1. Ziņas, kuras likums neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros................14

2. Uzņēmumu reģistra kompetences ierobežojums faktisko apstākļu pārbaudē...................15

3. Tiesības prasīt ārvalsts komersanta tiesībspēju un rīcībspēju apliecinošus dokumentus. 18

4. Uzņēmumu reģistra lēmuma spēkā esība un iespēja grozīt komercreģistra ierakstu, kas

pieņemts uz vēlāk par prettiesisku atzīta lēmuma pamata........................................................20

5. Komercreģistra ierakstu dalījums pēc tiesiskajām sekām – konstitutīvi un deklaratīvi

ieraksti.......................................................................................................................................22

6. Publiskās ticamības princips.............................................................................................24

7. Ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas atlikšana...............................................25

8. Juridiskās personas nereģistrēšana....................................................................................27

9. Komersantu un biedrību nosaukumi.................................................................................29

III Atlīdzinājums.....................................................................................................................33

Izmantoto nolēmumu saraksts...............................................................................................36

1.pielikums. Eiropas Savienības Tiesas prakse saistībā ar komercreģistriem..................40

2

Ievads

Apkopojuma mērķis ir apkopot un strukturēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) atziņas lietās, kurās vērtēts Uzņēmumu reģistra

lēmumu tiesiskums. Apkopojumā galvenokārt apkopotas Augstākās tiesas nolēmumos paustās

atziņas, kā arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās

Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās

šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras

veidošanā.

Apkopojumā atsevišķi aplūkoti Uzņēmumu reģistra lietu procesuālie aspekti, piemēram,

pārsūdzības iespējas, subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumus, pieteikuma tiesā kvalifikācijas

problēmas, materiāltiesiskie aspekti, piemēram, Uzņēmumu reģistra kompetence ziņu

reģistrēšanā un grozīšanā, kompetences ierobežojums faktisko apstākļu pārbaudē, publiskās

ticamības princips, komercreģistra ierakstu iedalījums, komersantu firmu un biedrību

nosaukumu reģistrēšana, kā arī atziņas saistībā ar atlīdzinājumu.

Apkopojuma pielikumā ir ietvertas atsevišķas ar komercreģistriem saistītas Eiropas

Savienības Tiesas lietas.

Jebkura apkopojumā paustā atziņa ir aplūkojama kopsakarā ar attiecīgo tiesas

nolēmumu.

3

I. Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskuma kontroles procesuālie aspekti

1. Pieteikuma nepieņemšana vai tiesvedības izbeigšana lietā sakarā ar to, ka lieta nav

izskatāma administratīvā procesa kārtībā

4

1 Uzņēmumu reģistrs, īstenojot savas funkcijas, var veikt dažāda veida darbības un pieņemt

dažāda veida lēmumus, tomēr ne visas Uzņēmuma reģistra darbības un lēmumi ir pārbaudāmi

administratīvā procesa kārtībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo

daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā

akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības

ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no

publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Pieteikuma priekšmeti, kas administratīvo

tiesu uzdevuma – kontroles pār izpildvaras darbībām – īstenošanai ir pakļauti izskatīšanai

administratīvajām tiesām, ir noteikti Administratīvā procesa likuma 184.pantā.1 To, vai

attiecīgā iestādes darbība vai lēmums ir uzskatāma par faktisko rīcību vai administratīvo aktu

un līdz ar to tā izskatīšana ir pakļauta administratīvajām tiesām, tiek noskaidrots, izvērtējot

attiecīgās darbības un lēmuma raksturu.

2 Nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā. Likuma „Par

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punkts noteic, ka viens no Uzņēmumu

reģistra publiskajiem uzdevumiem ir reģistrēt (ierakstīt reģistrā) kompetentu iestāžu vai

amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. Par šādu

lēmumu uzskatāms arī vispārējās jurisdikcijas tiesas noteikts prasības nodrošinājuma līdzeklis

– aizlieguma atzīme. Reģistrējot kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus,

ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis, Uzņēmumu reģistra valsts notārs funkcionāli

izpilda šo lēmumu (rīkojumu). Lai gan valsts notāra lēmums formāli izpilda visas

administratīvā akta pazīmes, tas nerada jaunas vai citādas tiesiskās sekas kā tās, ko noteic jau

vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmums. Līdz ar to šādos gadījumos Uzņēmumu reģistra

valsts notāra lēmums nav pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Arī funkcionāli nebūtu

pieļaujams vest divus paralēlus tiesvedības procesus par vienu un to pašu jautājumu –

vispārējās jurisdikcijas tiesā par tiesas nolēmuma izpildes pareizību un administratīvā tiesā

par lēmuma, ar kuru pildīts tiesas nolēmums (tiesu izpildītāja rīkojums), pareizību.2

1 Augstākās tiesas 2007.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-202/2007 (A42325605) 9.punkts.2 Augstākās tiesas 2016.gada 20.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-41/2016 (A420759910) 12.punkts, 2016.gada 4.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-575/2016 (A420516012) 10.punkts, 2016.gada 4.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-604/2016 (A420528812) 10.punkts.

5

3 Piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 2.punktu prasības

nodrošināšanas līdzeklis var būt aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas

reģistrā vai citā publiskā reģistrā. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 142.panta trešo

daļu, ja prasība nodrošināta ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai

citā publiskā reģistrā, vispārējās jurisdikcijas tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma

norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai kustamas mantas

reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā. Šādas aizlieguma atzīmes ierakstīšana

komercreģistrā, pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu, ir šā vispārējās

jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpilde, un strīdi par vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmumu

izpildi saistībā ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā prasības nodrošinājuma

līdzekļa piemērošanas ietvaros nav pakļauti administratīvajām tiesām.3 Ierakstot aizlieguma

atzīmi komercreģistrā, Uzņēmumu reģistra valsts notārs atbilstoši izpilda tiesas nolēmumu. 4

4 Tomēr aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā, pamatojoties uz vispārējās

jurisdikcijas tiesas nolēmumu, Augstākās tiesas līdzšinējā praksē tika nošķirta no citiem

Uzņēmumu reģistra lēmumiem, kas ir izdarīti, pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas tiesas

nolēmumiem. Pēdējie lēmumi tiek skatīti administratīvā procesa kārtībā. Piemēram,

administratīvā procesa kārtībā tiek pārbaudīti Uzņēmumu reģistra lēmumi, kas pieņemti,

pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas nolēmumu, ar kuru atzīti par spēkā neesošiem

akcionāru sapulces lēmumi (Komerclikuma 286.pants).5

5 Uzņēmumu reģistra valsts notāra darbības, sasaucot dalībnieku sapulci. Saskaņā ar

Komerclikuma 213.panta otrās daļas 2.punktu, ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku

sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt komercreģistra iestāde par maksu. Uzņēmumu

reģistra valsts notāra darbība, atklājot dalībnieku sapulci un sastādot sapulces protokolu, ir

procesuāla darbība, kas ir vērsta uz Uzņēmumu reģistra lēmuma par dalībnieku sapulces

sasaukšanu izpildi, tādēļ par šīm darbībām nav iesniedzams atsevišķs pieteikums. Šādas

darbības nav faktiskā rīcība; tām nepiemīt viena no obligātajām faktiskās rīcības pazīmēm,

proti, tām nav galēja noregulējuma rakstura.6

3 Augstākās tiesas 2014.gada 24.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-145/2014 (6-700150-13/9) 13., 14.punkts. 4 Augstākās tiesas 2014.gada 24.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-145/2014 (6-700150-13/9) 13., 14.punkts, 2016.gada 4.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-575/2016 (A420516012) 10.punkts, 2016.gada 4.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-604/2016 (A420528812) 10.punkts. 5 Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-163/2016 (A420460812), 2015.gada 15.oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-340/2015 (A420715610), 2013.gada 17.septembra lēmums lietā Nr.SKA-966/2013 (A420428713).6 Augstākās tiesas 2015.gada 30.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-972/2015 (6-70005015/3) 6.punkts.

6

2. Pieteikuma nepieņemšana vai tiesvedības izbeigšana lietā sakarā ar to, ka pieteikumu

iesniegusi persona, kurai nav šādu tiesību

7

6 Uzņēmumu reģistra lēmumi atšķiras arī pēc ietekmes uz privātpersonām, tādēļ tiesa pārbauda,

vai Uzņēmumu reģistra lēmums aizskar vai var aizskart pieteicēja subjektīvās publiskās

tiesības vai tiesiskās intereses (Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa). Pieteicējam

pieteikumā ir jānorāda, kādas tiesības vai tiesiskās intereses administratīvais akts aizskar vai

var aizskart.7 Subjektīvo publisko tiesību vai tiesisko interešu neesība ir pamats atteikumam

pieņemt pieteikumu (Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punkts) vai

tiesvedības izbeigšanai, ja lieta ir ierosināta (Administratīvā procesa likuma 282.panta

2.punkts).

7 Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-112/2010 (A42556906) 11.punkts, 2009.gada 18.augusta lēmuma Nr.SKA-600/2009 (A42503806) 7.punkts.

8

7 Akciju sabiedrības akcionāru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku tiesības

iebilst pret lēmumu, ar kuru komercreģistrā izdarīts ieraksts. Akciju sabiedrības

akcionāriem ir subjektīvās tiesības iebilst pret izmaiņu reģistrēšanu sabiedrības vadības

sastāvā. Proti, Uzņēmumu reģistra lēmums par izmaiņu reģistrēšanu sabiedrības vadības

sastāvā nerada izmaiņas akcionāru tiesiskajās attiecībās vai tiesiskajā statusā. Tomēr šis

apstāklis pats par sevi nenozīmē, ka sabiedrības akcionāram nav subjektīvo publisko tiesību

apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izmainīts ieraksts par sabiedrības valdes un padomes

locekļu sastāvu. Akcionārs atbilstoši Komerclikuma 136.pantam ir kapitālsabiedrības

dalībnieks un savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē atbilstoši Komerclikuma

267.panta pirmajai daļai īsteno akcionāru sapulcē. Akcionāru sapulces ekskluzīvā kompetencē

ietilpst tiesības pieņemt lēmumu par padomes locekļu iecelšanu, kuri savukārt pārstāv

akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros ievēlē un

atsauc valdes locekļus, kā arī uzrauga valdes darbību (Komerclikuma 268.panta pirmās daļas

3.punkts, 291.pants un 292.panta pirmās daļas 1.punkts). Valdes un padomes locekļi ir

sabiedrības akcionāru uzticības personas, un to leģitimācijas pamats ir akcionāru griba (valdes

locekļiem pakārtoti caur padomes ievēlēšanu). Ziņu par sabiedrības vadību reģistrācijas

publiskā reģistrā mērķis ir padarīt šīs ziņas pieejamas trešajām personām. Tas savukārt kalpo

tam, lai tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām sabiedrības vārdā uzstātos personas, kuras

atbilst akcionāru gribai un pārstāv (pastarpināti) to intereses. Tādējādi arī sabiedrības

akcionāru interesēs ir atbilstošo ziņu nodošana trešajām personām (caur reģistrēšanu). Šādos

apstākļos nav pamata neatzīt tiesisku aizsardzību sabiedrības akcionāra interesei, lai

Uzņēmumu reģistrā tiktu reģistrētas pareizas ziņas par to amatpersonu statusu, kuras tiesīgas

pārstāvēt sabiedrību attiecībā pret trešajām personām.8 Tāpat arī personai, kurai pieder

sabiedrības ar ierobežotu atbildību daļas, ir subjektīvas tiesības iesniegt pieteikumu par

Uzņēmumu reģistra lēmumiem, kas attiecas uz attiecīgo sabiedrību (tostarp par

komercreģistrā izdarītajiem ierakstiem). Šādu personu nevar uzskatīt par „personu no malas”

attiecībā uz sabiedrību, kuras daļas ir viņas īpašumā.9

8 Augstākās tiesas 2012.gada 16.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-911/2012 (A420424412) 8.–11.punkts, sk. arī 2011.gada 8.jūlija spriedumu lietā Nr.SKA-259/2011 (A42626807) un 2011.gada 6.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-72/2011 (A42261505). 9 Augstākās tiesas 2010.gada 11.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-499/2010 (A42626807) 15.punkts, sk. arī 2010.gada 18.marta spriedumu lietā Nr.SKA-69/2010 (A42477506).

9

8 Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļa tiesības iesniegt pieteikumu par lēmumu,

ar kuru reģistrētas izmaiņas sabiedrības amatpersonu sastāvā, šo padomes vai valdes

locekli atbrīvojot no amata. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums, ar kuru tiek

reģistrētas izmaiņas sabiedrības amatpersonu sastāvā, reģistrējot padomes10 vai valdes11

locekļa atbrīvošanu no amata, ir administratīvais akts, kas skar šo padomes vai valdes locekli.

Tādēļ viņam ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā.12 Uzņēmumu reģistra lēmums

attiecas uz personu, ja ar to izdarīts ieraksts publiskajā reģistrā par personas kā amatpersonas

paraksta tiesībām komercsabiedrībā. Šādu lēmumu persona ir tiesīga pārsūdzēt, jo tiek skartas

personas tiesiskās intereses.13

9 Akcionāru tiesības iesniegt pieteikumu par lēmumu par aizlieguma dzēšanu no

komercreģistra. Akciju sabiedrības akcionāram nav subjektīvās tiesības apstrīdēt un

pārsūdzēt lēmumu, ar kuru Uzņēmumu reģistra valsts notārs reģistrē lēmumu par iepriekš

noteiktā aizlieguma atcelšanu. Akciju sabiedrības mērķis ir veikt komercdarbību likumā

noteiktajā kārtībā. Akciju sabiedrības (tātad arī akcionāru) tiesības un intereses skar lēmumi,

kas ierobežo tās darbību. Tikai īpašos apstākļos varētu pastāvēt akcionāra interese akciju

sabiedrības darbību ierobežot. Tiesību normas neaizsargā akcionāra interesi kavēt akciju

sabiedrības darbību bez konkrēta iemesla. Līdz ar to Uzņēmumu reģistra valsts notāra

lēmums, ar kuru reģistrēts fakts, ka atcelts iepriekš noteiktais aizliegums, paver ceļu normālai

akciju sabiedrības darbībai un nevar skart sabiedrības akcionāra tiesības un tiesiskās

intereses.14

10 Komersanta kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumiem. Augstākās

tiesas praksē Uzņēmumu reģistra lēmumus bieži pārsūdz attiecīgo komercsabiedrību kreditori.

Katrā lietā tiek pārbaudīts, vai kreditora interese iebilst pret attiecīgo lēmumu tiek aizsargāta

ar likumu.

10 Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr.A42520407 kopsakarā ar Augstākās tiesas 2008.gada 12.maija lēmumu lietā Nr.SKA-318/2008 (A42520407). 11 Augstākās tiesas 2007.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-321/2007 (A42238804) 15.punkts. 12 Augstākās tiesas 2007.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-321/2007 (A42238804) 15.punkts, sk. arī 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-54/2008 (A42320705) 15.punktu. 13 Augstākās tiesas 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-54/2008 (A42320705) 15.punkts. 14 Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-112/2010 (A42556906) 10., 11.punkts.

10

11 Līdzšinējā tiesu praksē ir konstatēts, ka kreditoriem nav tiesības iebilst pret Uzņēmumu

reģistra lēmumu, ar kuru ir reģistrēta komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

Proti, kādā lietā kreditore un komercķīlas turētāja, kurai par labu bija ieķīlātas visas

sabiedrības pamatkapitāla daļas pirms pamatkapitāla palielināšanas, apstrīdēja Uzņēmumu

reģistra lēmumu, ar kuru reģistrēta sabiedrības pamatkapitāla palielināšana, izvirzot

argumentu, ka pamatkapitāla palielinājums un šī fakta fiksēšana komercreģistrā ir mazinājusi

komercķīlas vērtību un kreditores ietekmi uz sabiedrību. Augstākā tiesa atzina, ka

Komerclikums paredz kreditoru aizsardzības pasākumu vienīgi sabiedrības pamatkapitāla

samazināšanas gadījumā, bet ne pamatkapitāla palielināšanas gadījumā. Sabiedrības

dalībniekiem nav nepieciešama kreditoru piekrišana, lai izlemtu jautājumu par pamatkapitāla

palielinājumu. Tāpat sabiedrības valdei nav vajadzīga kreditora piekrišana, iesniedzot

pieteikumu komercreģistra iestādei ziņu par pamatkapitāla palielinājumu ierakstīšanai

komercreģistrā. Ņemot vērā minēto, nav konstatējama kreditora publiska tiesība vai tiesiska

interese, kura var tikt ierobežota.15

12 Pie identiska rezultāta nonākts arī lietā, kurā Uzņēmumu reģistrs reģistrēja komercsabiedrības

pamatkapitāla palielināšanu, neraugoties uz to, ka, izpildot vispārējās jurisdikcijas tiesas

spriedumu, šīs komercsabiedrības dalībnieka daļas komercsabiedrībā bija apķīlātas, lai uz tām

vēlāk varētu vērst piedziņu. Pieteicēja, kurai par labu bija veikta daļu apķīlāšana, iebilda, ka,

palielinot komercsabiedrības pamatkapitālu un piesaistot sabiedrībai jaunus dalībniekus, ir

samazinājusies apķīlāto daļu vērtība. Turpretī Augstākā tiesa atzina, ka, aplūkojot Latvijas

tiesisko iekārtu, nav atrodama tiesību norma, kas liegtu apķīlāto daļu īpašniekam pieņemt

kapitālsabiedrības dalībnieka kompetencē ietvertos lēmumus, tostarp arī par

kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.16

13 Kreditoram, kuram par labu ieķīlāta sabiedrības manta, ir tiesības iebilst pret citas

komercķīlas reģistrēšanu, ja atkārtotas ieķīlāšanas aizliegums izriet no iepriekš reģistrēta

komercķīlas līguma. Proti, atbilstoši Komercķīlas likuma 27.panta pirmajai daļai komercķīlas

devējs uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu var piešķirt vairāk nekā vienu komercķīlu,

ja atkārtotas ieķīlāšanas aizliegums neizriet no iepriekš reģistrēta komercķīlas līguma. Ja

komercķīlas devējam ir aizliegums piešķirt vairāk kā vienu komercķīlu uz vienu un to pašu

komercķīlas priekšmetu, komercķīlas ņēmējam ir tiesības prasīt aizliegt atkārtotu mantas

ieķīlāšanu, tostarp tiesības apstrīdēt lēmumu, ar kuru reģistrēta atkārtota komercķīla mantai,

kas ir ieķīlāta (par labu šai personai) un kurai ir reģistrēts aizliegums to ieķīlāt atkārtoti.

15 Augstākās tiesas 2009.gada 16.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-780/2009 4., 7., 8.punkts, sk. arī 2009.gada 20.novembra lēmums lietā Nr.SKA-814/2009. 16 Augstākās tiesas 2014.gada 11.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-778/2014 (A420295713) 10.punkts.

11

Apstāklis, vai lieta ir tikusi ieķīlāta atkārtoti, ir valsts notāra lēmuma tiesiskuma pārbaudes

jautājums.17

14 Līdzšinējā Augstākās tiesas praksē nav arī konstatētas kreditoru subjektīvās tiesības iebilst

pret Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar kuru reģistrēta sabiedrības reorganizācija. Kādā lietā

reorganizācijā iesaistītās sabiedrības kreditors iebilda pret Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar

kuru individuālais uzņēmums tika pārreģistrēts komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu

atbildību, norādot, ka Uzņēmumu reģistra lēmums pieņemts, pamatojoties uz dokumentiem,

kas satur nepatiesas ziņas par parāda saistībām pret kreditoru. Augstākā tiesa, interpretējot

likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu kopsakarā ar Komerclikuma

345., 346. un 352.pantu, atzina, ka kreditoram nav subjektīvo publisko tiesību pārsūdzēt

Uzņēmumu reģistra lēmumu. No Komerclikuma 345.panta, kas paredz kreditoru informēšanu

par reorganizāciju, jēgas neizriet kreditora tiesības iebilst pret sabiedrības reorganizāciju.

Kreditors savas ar reorganizāciju aizskartās tiesības un privāttiesiskās intereses var aizstāvēt

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.18

15 Kreditora tiesības iebilst pret sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

Kapitālsabiedrības kreditoram var pastāvēt subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra

lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Proti, saskaņā ar Komerclikuma

317.panta pirmo daļu sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja

likumā nav noteikts citādi. Minētā panta otrajā daļā norādīts izņēmuma gadījums, kad

likvidācija nav veicama – likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par

sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā

persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un

sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. Saskaņā ar Komerclikuma 318.1panta

trešo daļu sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt komercreģistra

iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tālāk likvidators cita starpā apmierina

sabiedrības kreditoru prasījumus un, ja nepieciešams, iesniedz maksātnespējas pieteikumu

(Komerclikuma 322. un 323.pants). Tādējādi no tiesību normām izriet, ka gadījumā, ja

sabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process

un – nepieciešamības gadījumā – arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības

mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir

vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. Līdz ar to ir atzīstamas kreditoru

tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra,

ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis likumā

17 Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-877/2013 (6-80062413) 8., 9.punkts.18 Augstākās tiesas 2008.gada 4.jūnija lēmuma lietā Nr.SKA-422/2008 (A42399705) 3.2., 5., 7.punkts.

12

(Komerclikuma 317., 318.1, 322., 323.pantā) minēto kārtību (kas vērsta tieši uz kreditoru

interešu aizsardzību).19

3. Pieteikuma tiesā kvalifikācija

19 Augstākās tiesas 2016.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-903/2016 (6-70003916/25), citādi apstākļi un lietas iznākums – 2010.gada 21.septembra lēmumā lietā Nr.SKA-783/2010 (A7008810/8).

13

16 Lietās par Uzņēmumu reģistra lēmumiem ir risināti strīdi par to, kā vērtējams pieteikums

tiesā, ja persona ir apstrīdējusi sākotnējo administratīvo aktu augstākā iestādē, bet šī augstākā

iestāde kāda iemesla dēļ iesniegumu ir atteikusies izskatīt pēc būtības.

17 Pirmkārt, apstrīdēšanas termiņa nokavējums. Gadījumā, ja persona augstākā iestādē apstrīd

administratīvo aktu un augstāka iestāde atsakās apstrīdēšanas iesniegumu izskatīt pēc būtības

apstrīdēšanas termiņa nokavējuma dēļ, sākotnējais administratīvais akts ir uzskatāms arī par

administratīvo aktu tā galīgajā noformējumā. Augstākas iestādes lēmums par atteikšanos

izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu (par atteikšanos pārbaudīt administratīvo aktu pēc būtības)

ir iestādes procesuāls lēmums. Ja persona tomēr vēlas administratīvā akta tiesiskumu pēc

būtības pārbaudīt tiesā, pieteikuma priekšmets tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likuma

184.pantam tādā gadījumā ir tieši administratīvais akts, nevis augstākas iestādes procesuālais

lēmums par atteikšanos izskatīt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu. Tas savukārt

vispārīgi nozīmē, ka gadījumā, ja tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti atteikusies izskatīt

apstrīdēšanas iesniegumu, ir pamats atstāt pieteikumu par administratīvo aktu bez izskatīšanas

sakarā ar to, ka nav ievērota lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Ja pieteikums

par administratīvā akta atcelšanu ir iesniegts tiesā vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā

akta spēkā stāšanās dienas, jautājums par iespējamo termiņa atjaunošanu un lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas kārtību vairs nav apsverams. Trīs gadu termiņš, kas noteikts

Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 9.punktā un 282.panta 9.punktā, nav

atjaunojams. Tādēļ pieteikums ir jāatsaka pieņemt, vai, ja lieta jau ir ierosināta, tiesvedība

jāizbeidz, pamatojoties uz minētajām normām.20

18 Otrkārt, subjektīvo tiesību apstrīdēt sākotnējo administratīvo aktu neesība. Arī gadījumā,

ja iestāde atteikusies izskatīt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu sakarā ar

subjektīvo tiesību neesību, pieteikuma priekšmets tiesā ir par administratīvo aktu, nevis par

iestādes lēmumu atteikties izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu. Tiesai, saņemot šādu

pieteikumu, ir jāpārbauda, vai pieteicējam ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā par

administratīvo aktu. Ja tiesa konstatē, ka iestādes secinājumi par subjektīvo tiesību neesību ir

pareizi, tai ir jāatsakās pieņemt pieteikumu (vai ierosinātā lietā – jāizbeidz tiesvedība) tā

iemesla dēļ, ka pieteicējam nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu. Turpretim, ja pretēji

iestādes viedoklim tiesa atzīst, ka pieteicējam ir tiesības iesniegt pieteikumu par

administratīvo aktu, tai ir jāizskata lieta pēc būtības, pārbaudot administratīvā akta (šai

gadījumā – zemākas iestādes lēmuma) tiesiskumu, turklāt pieņemot, ka pieteicējs ir ievērojis

lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.21

20 Augstākās tiesas 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-26/2010 (A42424306) 12.punkts.21 Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-112/2010 (A42556906) 11.punkts.

14

19 Treškārt, augstāka iestāde tam paredzētajā laikā nav apmierinājusi personas iesniegumu

par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Augstākās tiesas praksē ir vērtēts gadījums,

kurā Uzņēmumu reģistrs nav pieņēmis personas pilnvarotā pārstāvja dokumentus, jo

dokumentiem pievienotā pilnvara nebija likumā noteiktajā kārtībā apliecināta. Izskatot

apstrīdēšanas iesniegumu, Uzņēmumu reģistra galvenais notārs apstrīdēšanas iesniegumu

atstāja bez virzības, jo arī apstrīdēšanas iesniegumam nebija pievienots tā parakstītāja

pilnvarojumu apliecinošs dokuments. Augstākā tiesa lietā atzina – ja persona ir vērsusies ar

apstrīdēšanas iesniegumu augstākā iestādē, bet šī iestāde paredzētajā laikā nav šo iesniegumu

apmierinājusi, personai ir iespēja vērsties tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu (vai faktiskās rīcības veikšanu).22 Vērtējot lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez

virzības, jāņem vērā, ka tas vienlaikus ietver arī atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu

tajos apstākļos, kurus iesniedzējs uzskata par pietiekamiem labvēlīga administratīvā akta

izdošanai.23

20 Tiesu praksē lietas dalībnieki, pārsūdzot Uzņēmumu reģistra lēmumu, pieteikumos mēdz

norādīt uz dažādām iestādes prettiesiski veiktajām procesuālajām darbībām, piemēram,

ka iestāde neatceļ prettiesisku informāciju, nereaģē uz to, ka prettiesiski reģistrē sabiedrības

amatpersonas, sniedz nepatiesu informāciju par trešo personu,24 uzskatot, ka šāda iestādes

rīcība pati par sevi ir faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89.panta izpratnē. Tomēr

šādas iestādes darbības pēc būtības var būt nevis faktiskā rīcība Administratīvā procesa

likuma izpratnē, bet darbības administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros (piemēram,

pieņemot lēmumus par atteikšanos atcelt apstrīdētos Uzņēmumu reģistra lēmumus), kas nevar

būt par atsevišķu pieteikuma priekšmetu (Administratīvā procesa likuma 184.pants).25

4. Juridiskās personas pārstāvja tiesības pēc šīs juridiskās personas izbeigšanās

22 Augstākās tiesas 2014.gada 2.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-492/2014 (670001614) 7.punkts, sal. arī 2012.gada 22.marta lēmuma lietā Nr.SKA-383/2012 (A7052111/12) 7.punkts. 23 Augstākās tiesas 2014.gada 2.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-492/2014 (670001614) 7.punkts24 Augstākās tiesas 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-26/2010 (A42424306) 16.punkts. 25 Augstākās tiesas 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-26/2010 (A42424306) 16.punkts.

15

21 Procesā piedalās personas, kurām ir administratīvi procesuālā tiesībspēja (Administratīvā

procesa likuma 19.pants). Atbilstoši Komerclikuma 132.panta otrajai daļai komercsabiedrība

iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu komercreģistrā. Savukārt tās tiesībspēja

izbeidzas ar izslēgšanu no reģistra.26 Ja vairs nepastāv pieteicējs – juridiskā persona – un ja

nav tā tiesību un saistību pārņēmēja, tiesa izbeidz tiesvedību. Bez procesa dalībnieka, kurš

vienīgais var iniciēt tiesas procesu un vienīgais uzturēt pieteikumu, tiesas process nevar

sākties un turpināties. Administratīvajā procesā tāpat kā civilprocesā noteicošs ir

dispozitivitātes princips, proti, tikai pieteicēja ziņā ir, vai tiesāties un par ko tiesāties.27

Tādējādi, ja pieteicējs ir likvidēts un izslēgts no komercreģistra, process nav turpināms, jo

nepastāv persona, kas iniciējusi tiesas procesu savu tiesību un interešu aizsardzībai.28

22 Ja juridiskā persona procesa vešanai bija pilnvarojusi pārstāvi, taču procesa laikā šī juridiskā

persona beidz pastāvēt, pilnvarojums pārstāvim atbilstoši Civillikuma 2312.panta 5.punktam

izbeidzas. Šādā gadījumā tiesa, konstatējot, ka sūdzību iesniedzis likvidētas juridiskās

personas pārstāvis, atsaka pieņemt sūdzību, jo sūdzību iesniegusi persona, kas nav tam

pilnvarota.29

23 Salīdzinoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka izņēmumu gadījumos Eiropas

Cilvēktiesību tiesa var pieņemt juridiskas personas pārstāvja sūdzību, neraugoties uz to, ka šī

juridiskā persona ir beigusi pastāvēt. Šādu pieeju Eiropas Cilvēktiesību tiesa motivē ar

apstākli, ka cilvēktiesību lietām Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir arī morālā dimensija, kurai jābūt

ņemtai vērā, apsverot, vai izskatīt lietu pēc juridiskās personas izbeigšanās. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir paredzēti ne vien individuālu lietu izspriešanai, bet arī

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu izskaidrošanai, nostiprināšanai un attīstīšanai,

tādējādi palīdzot konvencijas dalībvalstīm pareizi īstenot no Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izrietošos pienākumus, ceļot vispārējo cilvēktiesību

aizsardzības līmeni un attīstot cilvēktiesību judikatūru visās konvencijas dalībvalstīs.30

26 Augstākās tiesas 2015.gada 6.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1341/2015 (A420509012) 3.punkts, 2015.gada 3.marta lēmuma lietā Nr.SKA-407/2015 (A43015513) 6.punkts, sal. arī 2005.gada 19.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-197/2005 10.punkts. 27 Augstākās tiesas 2007.gada 8.marta lēmuma lietā Nr.SKA-233/2007 9.punkts.28 Augstākās tiesas 2016.gada 2.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-421/2016 (A420182815) 5., 6.punkts, 2015.gada 6.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1341/2015 (A420509012) 3.punkts, 2016.gada 9.februāra lēmums lietā Nr.SKA-87/2016 (A420479311), sal. Augstākās tiesas 2014.gada 11.februāra lēmums lietā Nr.SKC-75/2014.29 Augstākās tiesas 2015.gada 6.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-1341/2015 (A420509012) 4.punkts.30 Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 29.janvāra lēmumu lietā OAO Neftyanaya kompaniya Yukos pret Krieviju, Nr.14902/04, 441.–443.punkts, 2005.gada 24.novembra lēmumu lietā Capital Bank AD pret Bulgāriju, 49429/99, 74.–80.punkts, 2003.gada 21.oktobra lēmumu lietā Credit un Industrial Bank pret Čehiju, 29010/95, attiecībā uz fiziskām personām sk. 2003.gada 24.jūlija spriedumu lietā Karner pret Austriju, 40016/98, 25.punkts.

16

II. Uzņēmumu reģistra lietu tiesiskuma kontroles materiāltiesiskie aspekti

17

1. Ziņas, ko likums neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros

24 Vairākās lietās Uzņēmumu reģistram ir lūgts iekļaut tā vestajos reģistros tādas ziņas,

kolikums neparedz reģistrēt. Līdz šim Augstākā tiesa ir konstanti atzinusi, ka Uzņēmumu

reģistra vestajos reģistros nav iekļaujamas ziņas, ko likums neparedz reģistrēt.

25 Pirmkārt, tiesa ir atzinusi, ka reģistrējamās ziņas par sabiedrības valdes locekļiem neietver

ziņas par valdes locekļu pilnvaru termiņu. Kādā lietā sabiedrības dalībnieku ārkārtas

sapulcē nolemts pagarināt sabiedrības valdes locekļu pilnvaras uz diviem

mēnešiem. Pamatojoties uz šīs sabiedrības pieteikumu, komercreģistrā tika veikts ieraksts par

izmaiņām sabiedrības valdes sastāvā. Pret šo lēmumu iebilda viens no sabiedrības

dalībniekiem, uzskatot, ka komercreģistrā esot bijis jābūt ierakstam par valdes locekļu

ierobežoto divu mēnešu pilnvaru termiņu. Turpretī Augstākā tiesa atzina, ka, tā kā atbilstoši

Komerclikuma 8.panta trešās daļas 3. un 4.punkta prasībām reģistrējamās ziņas par valdes

locekļiem neietver ziņas par valdes locekļu pilnvaru termiņu, tad Uzņēmumu reģistram,

pārbaudot pieteikto izmaiņu atbilstību likuma prasībām, nebija pamata atteikt vai atlikt

ieraksta izdarīšanu sakarā ar lēmuma neatbilstību likuma prasībām. Tas izriet no likuma „Par

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 3.punkta, kas paredz, ka,

izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai iesniegto ziņu

un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā

esošajiem dokumentiem. Uzņēmumu reģistram nav jāpārbauda tādu ziņu atbilstība

normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, kuras nav

reģistrējamas komercreģistrā un tātad vispār nav piesakāmas reģistrācijai. 31

26 Otrkārt, komercreģistrā nav ierakstāms tiesas noteikts aizliegums dalībniekiem vai

akcionāriem piedalīties balsošanā vai ņemt vērā šādu aizliegumu, nosakot pārstāvības

normu. Proti, Komerclikums neparedz komercreģistrā ierakstīt tiesas noteiktu aizliegumu

dalībniekam vai akcionāram piedalīties balsošanā vai ņemt vērā šādu aizliegumu, nosakot

pārstāvības normu. Šādas normas trūkums nav neapzināts likuma robs, bet gan apzināta

likumdevēja izšķiršanās, jo prasības nodrošināšana ar balsstiesību izmantošanas aizliegumu ir

pretrunā ar komerctiesību vispārējiem principiem un neatbilst Civilprocesa likumā noteiktā

prasības nodrošinājuma līdzekļa – aizlieguma veikt noteiktas darbības – jēgai.32 Pat ja tiesa

31 Augstākās tiesas 2011.gada 8.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-259/2011 (A42626807) 9.punkts. 32 Augstākās tiesas 2014.gada 22.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-450/2014 (A420490611) 10.punkts ar atsauci uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2012.gada 24.februāra lēmumu lietā Nr.SKC-1228/2012 (C04228610), 2013.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1268/2013 (C04228610).

18

vai tiesnesis kļūdaini ir noteicis šāda veida prasības nodrošinājuma līdzekļa saturu, tāds

līdzeklis nav izpildāms un tam nav ietekmes uz pārstāvības normas aprēķināšanu.33

27 Treškārt, tiesību normas neparedz Uzņēmumu reģistram tiesības pie ierakstiem, kas izdarīti uz

prettiesisku lēmumu pamata, reģistrēt atzīmi par šo ierakstu pamatojošā lēmuma

prettiesiskumu.34 Tiesa ir vērtējusi lietas, kurās privātpersonas pēc tam, kad attiecībā uz

viņām pieņemtais lēmums ir atzīts par prettiesisku, vēlas arī panākt komercreģistrā uz šā

lēmuma pamata izdarītā ieraksta dzēšanu vai vismaz papildu ieraksta izdarīšanu par to, ka šo

ierakstu pamatojošais lēmums ir atzīts par prettiesisku. Tomēr normatīvie akti, kuru spēkā

esības laikā veidota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, neparedzēja jebkādu papildu ierakstu

izdarīšanu par to, ka attiecīgais komercreģistra ieraksts ir bijis atzīts par prettiesisku. 35

33 Augstākās tiesas 2014.gada 22.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-450/2014 (A420490611) 10.punkts. 34 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-88/2015 (A420379812) 6.punkts. 35 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-88/2015 (A420379812) 6.punkts.

19

2. Uzņēmumu reģistra kompetences ierobežojums faktisko apstākļu pārbaudē

28 Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā cita starpā

paredzēts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izskatot iesniegtos dokumentus, pārbauda, vai:

1) dokumentiem, kurus pievieno lietai, ir juridisks spēks;

2) citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem;

3) ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst:

a) normatīvajiem aktiem;

b) citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem.36

29 Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrajā daļā paredzēts, ka

Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu

pārbaude. Likumā identiskas normas paredzētas arī attiecībā uz biedrību un nodibinājumu

reģistra vešanu (18.1 panta otrā daļa), maksātnespējas reģistra vešanu (18.8 panta otrā daļa),

reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešanu (18.14 panta astotā daļa) u.c. Tādējādi

Uzņēmumu reģistrs pārbauda, vai pieteikumam par izmaiņu izdarīšanu reģistrā ir pievienoti

šādai reģistrācijai tiesību normās noteiktie dokumenti un iesniegto dokumentu atbilstību

tiesību normu prasībām, taču nepārbauda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus.37 Uzņēmumu reģistrs ir uzņēmējsabiedrību deklarēto ziņu reģistrācijas iestāde, tam nav izziņas

veikšanas funkcijas. Tādēļ likums noteic, ka reģistra iestāde pārbauda vienīgi to, vai iesniegtie

dokumenti un tajos ietvertie lēmumi atbilst likuma prasībām.38 Ņemot vērā, ka minētos

faktiskos apstākļus nepārbauda Uzņēmumu reģistrs, arī tiesa šos apstākļus nevērtē.39

36 Augstākās tiesas 2013.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKA-198/2013 (A420511410) 10.punkts. 37 Augstākās tiesas 2015.gada 17.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1444/2015 (A420432712) 17.punkts, 2008.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-30/2008 (A42293605) 9. un 10.punks, 2009.gada 17.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-504/2009 (A42415306) 11.punkts.38 Augstākās tiesas 2016.gada 9.augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-346/2016 (A420625810), 2010.gada 18.marta sprieduma lietā Nr.SKA-69/2010 (A42477506) 11.punkts.39 Augstākās tiesas 2010.gada 18.marta sprieduma lietā Nr.SKA-69/2010 (A42477506) 11.punkts, 2007.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-5/2007 (A42200205) 12.2.apakšpunkts.

20

30 Valsts notāram vispārīgi nav jāpārbauda tas, vai biedrības biedru kopsapulces40 vai akciju

sabiedrības akcionāru sapulces41 protokolā norādītās ziņas par kvorumu atbilst faktiskajiem

apstākļiem.42 Uzņēmumu reģistrs nepārbauda arī to, vai sapulce, kurā pieņemts kāds lēmums,

faktiski izsludināta atbilstoši likumam43 un vai šī sapulce faktiski ir norisinājusies tiesiski un

godprātīgi,44 kā arī to, vai attiecīgā dalībnieku sapulce klasificējās kā atkārtotā dalībnieku

sapulce.45 Tāpat Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst pārbaudīt biedrības dibināšanas

faktiskos apstākļus,46 administratora iesniegto dokumentu sagatavošanas faktiskos apstākļus

un jebkādas maksātnespējas procesa ietvaros pieņemtajos lēmumos norādītās informācijas

atbilstību faktiskajiem apstākļiem.47

31 Tomēr konstatēti arī gadījumi, ka Uzņēmumu reģistrs ir nepamatoti atsaucies uz savu

kompetences ierobežojumu faktisko apstākļu pārbaudē, kā rezultātā ir nepamatoti noraidījis

ieinteresētās personas iebildumus par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā. Piemēram, Augstākā

tiesa ir atzinusi, ka Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda, vai sabiedrības lēmums par statūtu

apstiprināšanu [daļā par kvoruma paaugstināšanu] ir pieņemts atbilstoši likumos noteiktajām

prasībām, tostarp, vai statūtu grozījumi ir pieņemti atbilstoši likumā noteiktajam balsu

skaitam. Jautājums par to, vai statūtos regulētais jautājums par lēmuma pieņemšanas kārtību

atbilst likuma prasībām, ir Uzņēmumu reģistra kompetencē un ir administratīvā procesa

kārtībā pārbaudāms jautājums.48 Tomēr tas, cik lielā mērā akcionāru tiesību apjoms ir mainīts

un kā tas reāli ir ietekmējis lēmumu pieņemšanas kārtību, administratīvajai tiesai nebūtu

jāvērtē.49 Uzņēmumu reģistrs var atlikt izdarīt ierakstu reģistrā vai atteikties to izdarīt, ja

likuma pārkāpumu lēmuma pieņemšanā var konstatēt, piemēram, tieši no iesniegtā sapulces

protokola.50

40 Augstākās tiesas 2005.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-27/2005 (C12224303) 10.punkts.41 Augstākās tiesas 2007.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-5/2007 (A42200205) 12.1.apakšpunkts.42 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 8.punkts, 2007.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-5/2007 (A42200205) 12.1.apakšpunkts, 2005.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-27/2005 (C12224303) 10.punkts.43 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 8.punkts, 2013.gada 13.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-527/2013 (A42740108) 7.punkts, 2007.gada 19.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-5/2007 (A42200205) 12.1.apakšpunkts.44 Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.februāra sprieduma lietā Nr.A42529707 15.punkts. 45 Augstākās tiesas 2010.gada 18.marta sprieduma lietā Nr.SKA-69/2010 (A42477506) 11.punkts.46 Augstākās tiesas 2012.gada 13.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1074/2012 (A42454006) 5.punkts. 47 Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.8panta otrā daļa.48 Augstākās tiesas 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-72/2011 (A42261505) 4.1., 4.2.punkts kopsakarā ar šā sprieduma 10.punktu. 49 Augstākās tiesas 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-72/2011 (A42261505) 14.punkts.50 Augstākās tiesas 2005.gada 13.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-403/2005 (C27164802) 8.punkts, sk. arī 2014.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-313/2014 (A420760110) 7.punktu un 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 10.punktu.

21

32 Uzņēmumu reģistram, saņemot pieteikumu par prokūras izdošanas fakta ierakstīšanu

komercreģistrā, atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta

pirmās daļas 3.punktam ir jāpārbauda tas, vai dokumentiem, kurus reģistrē vai uz kuru pamata

izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst

normatīvajiem aktiem. Tādējādi Uzņēmumu reģistram pirms prokūras izdošanas fakta

ierakstīšanas komercreģistrā ir jāpārliecinās, vai pieteikumu ir parakstījis sabiedrības

likumiskais pārstāvis, proti, valde atbilstoši savām pārstāvības tiesībām. Savukārt, ja

pieteikumu ir parakstījusi sabiedrības institūcija, kurai nav pārstāvības tiesības, pieteikumam

nav juridiska spēka.51

33 Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 4.punktā minētā

dokumentā ietverto lēmumu atbilstības likumam pārbaude ir jātulko šauri, taču ne tik šauri, ka

pārbaudīta tiek tikai formas atbilstība. Protams, ka Uzņēmumu reģistrs nekad nespēs izvērtēt

statūtu noteikumu atbilstību visiem normatīvajiem aktiem, taču reģistram ir jāvērtē, vai šādu

lēmumu komersants bija tiesīgs pieņemt, vai šo lēmumu pieņēma kompetenta institūcija

u.tml.52 Piemēram, tiesiskās darbības, kuras ietilpst akciju sabiedrības akcionāru sapulces

kompetencē, noteic likums (Komerclikuma 268.pants). Tāpēc viens no aspektiem, kas ir

jāpārbauda Uzņēmumu reģistram, vērtējot, vai akcionāru sapulces lēmums, uz kura pamata

izdarāms reģistrācijas ieraksts, atbilst likuma prasībām, tas ir, vai akcionāru sapulce ir

darbojusies savas likumā noteiktās kompetences ietvaros.53

51 Augstākās tiesas 2012.gada 18.maija sprieduma lietā Nr.SKA-144/2012 (A42682808) 8.punkts. 52 Augstākās tiesas 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-72/2011 (A42261505) 14.punkts. 53 Augstākās tiesas 2007.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-321/2007 (A42238804) 13.punkts.

22

34 Ievērojot, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas

faktisko apstākļu pārbaude, likumdevējs ir noteicis, ka pierādīšanas pienākums dokumentu

viltošanas gadījumā ir lēmuma pieņemšanā ieinteresētajām personām. Likuma „Par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta septītajā daļā noteikts, ja Uzņēmumu reģistram tiek

iesniegti nepārprotami pierādījumi, kas apliecina paraksta viltošanas faktu, Uzņēmumu

reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai

izdarīt ierakstu komercreģistrā. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nepārprotams pierādījums

minētās normas izpratnē ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas,

proti, kuru nevar pārprast, kura saturs ir viennozīmīgs. Tas ir tāds pierādījums, kas pats par

sevi ir pietiekams, lai persona bez speciālām zināšanām parakstu ekspertīzes jautājumos

varētu konstatēt faktu, ka paraksts ir viltots. Kategorisks eksperta atzinums, ka paraksts ir

viltots, ir tieši šāds pierādījums.54 Lai konstatētu, ka pierādījums ir nepārprotams, nav

nepieciešams, ka par konkrēto viltošanas faktu krimināllietā būtu pieņemts notiesājošs

spriedums.55

35 Ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti dokumenti ar viltotu parakstu, ko apstiprina kategorisks

eksperta atzinums, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, ņemot vērā šo atzinumu, pieņem

lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstus vai attiecīgi galvenais valsts notārs atceļ lēmumu par

ziņu ierakstīšanu reģistrā un izdod satura ziņā citādu administratīvo aktu saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.56 Tomēr jāņem vērā, ka

Uzņēmumu reģistram nav pienākuma veikt izmeklēšanu saistībā ar paraksta īstumu, proti,

vākt papildu pierādījumus, taisīt ekspertīzes u.tml. Tas nav Uzņēmumu reģistra uzdevums un

tā darbības jēga.57

36 Strīdi par sabiedrību dalībnieku lēmumiem, tostarp to pieņemšanas kārtību, ir strīdi starp

privātpersonām. Uzņēmumu reģistram nav piešķirta kompetence šos strīdus izvērtēt un

izšķirt. Tie ir izšķirami starp privāto tiesību subjektiem civilprocesuālā kārtībā. Šāda strīda

rezultātā pieņemts nolēmums var būt pamats cita ieraksta izdarīšanai publiskā reģistrā, ko veic

Uzņēmumu reģistrs.58

3. Tiesības prasīt ārvalsts komersanta tiesībspēju un rīcībspēju apliecinošus

dokumentus 54 Augstākās tiesas 2016.gada 25.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-26/2016 (A420274113) 9.punkts, 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 13.punkts, 2016.gada 25.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-26/2015 (A420274113) 9.punkts. 55 Augstākās tiesas 2016.gada 25.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-26/2015 (A420274113) 9.punkts.56 Augstākās tiesas 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 13.punkts.57 Augstākās tiesas 2016.gada 25.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-26/2015 (A420274113) 10.punkts.58 Augstākās tiesas 2009.gada 17.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-504/2009 (A42415306) 10.punkts.

23

37 Atbilstoši Komerclikuma 9.pantam komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas

pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Saistībā ar

minēto normu ir vērtēts jautājums, vai Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt iesniegt

informāciju no ārvalstu komercreģistra par ārvalstu sabiedrības daļu atsavinātāja un daļu

ieguvēja tiesībspēju un rīcībspēju.

38 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārliecināties par ārvalstu

juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju. Tas izriet no likuma „Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra” 14.panta pirmās daļas 3.punkta saistībā ar Komerclikuma 187.panta

sesto daļu (redakcijā līdz 2013.gada 30.jūnijam). Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra” 14.panta pirmās daļas 3.punktam, izskatot iesniegtos dokumentus,

Uzņēmumu reģistrs pārbauda, vai dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru

pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks. Savukārt Komerclikuma 187.panta

sestajā daļā (redakcijā līdz 2013.gada 30.jūnijam) paredzēts: „Par izmaiņām sabiedrības

dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku

reģistra eksemplāru, kuru paraksta arī dalībnieks (bijušais dalībnieks), kura tiesību apjoms

ieraksta izdarīšanas rezultātā tiek mainīts, vai arī dalībnieku reģistra eksemplāram pievieno

citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju.” Tādējādi uz dalībnieku reģistra jābūt

dalībnieku, kuru tiesību apjoms tiek mainīts, parakstam. Lai dokumentam būtu juridisks

spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas vai noformēšanas noteikumiem, bet primāri

dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus. Par Latvijā

reģistrētas juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju parakstīt reģistra eksemplāru

Uzņēmumu reģistrs var pārliecināties, ieskatoties citos reģistros. Savukārt par ārvalstu

komersantiem šādu informāciju no Latvijā pieejamiem reģistriem nevar iegūt. Tāpēc, lai

pārliecinātos, ka reģistrējamajiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalsts komersanta

pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un

rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas to apliecina.59 Tomēr

jāņem vērā, ka ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājušies spēkā 2013.gada 1.jūnijā,

Komerclikuma 187.pants ir grozīts.

59 Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-624/2013 (A420610110) 5.punkts, 2013.gada 22.marta sprieduma lietā Nr.SKA-198/2013 (A420511410) 15.punkts, 2012.gada 3.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-672/2012 (A420511410) 11.punkts.

24

39 Šajā jautājumā tiesneši ir pauduši arī atšķirīgu viedokli par tiesību normas tulkojumu .. Proti,

tiesnešu atsevišķajās domās lietā Nr.SKA-198/2013 tiesneši ir pauduši viedokli, ka no

Komerclikuma 9.panta pirmās daļas izriet, ka komercreģistra iestāde nevar pieprasīt likumā

neparedzētus dokumentus, lai izdarītu ierakstus komercreģistrā vai izpildītu citu funkciju

(pievienot dalībnieku reģistru komercreģistra lietai). To apstiprina arī normas sistēmiskā

sasaiste ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas

2.punktu, kurā noteikts, ka valsts notārs pārbauda, vai iesniegti visi likumos paredzētie

dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā.

Vēsturiski minētā norma saistīta ar likuma „Par uzņēmējdarbību” 31.panta trešo daļu, kurā

tika tieši noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs pieprasīt citus likumā neminētus

dokumentus. Dokumentu apjoma numerus clausus princips ir būtisks komercreģistra darbībai,

jo, pieprasot likumā neminētus dokumentus, komercreģistra iestāde pārvēršas par izziņas

iestādi, taču šāda funkcija komercreģistra iestādei nav uzticēta.60

4. Uzņēmumu reģistra lēmuma spēkā esība un iespēja grozīt komercreģistra ierakstu,

kas pieņemts uz vēlāk par prettiesisku atzīta lēmuma pamata

40 Vairākās lietās procesa dalībnieki tiesā ir vēlējušies panākt ne vien lēmuma, ar kuru izdarīts

ieraksts, atcelšanu, bet arī attiecīgo komercreģistra ierakstu dzēšanu. Augstākās tiesas praksē

ir atzīts, ka tiesību normas neparedz iespēju dzēst komercreģistra ierakstus vai izdarīt jebkādu

papildu ierakstu par to, ka komercreģistra ieraksts ir atzīts par prettiesisku.

60 Izvērstāk skatīt 2013.gada 26.marta tiesnešu atsevišķās domas lietā Nr.SKA-198/2013 (A420511410). 25

41 Pirmkārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu administratīvais akts

ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko

apstākļu maiņu. Lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar

ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts

minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt

izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Lēmums par ieraksta izdarīšanu

komercreģistrā ir spēkā tik ilgi, kamēr tiek pieņemts jauns lēmums, kas vai nu tieši atceļ

pirmo lēmumu, vai aizstāj to, paredzot izdarīt jaunu ierakstu tā ieraksta vietā, kura izdarīšanu

paredz pirmais lēmums. Līdz tam laikam komercreģistrā kā aktuālais ieraksts tiek atspoguļots

tas, kura ierakstīšanu paredz pirmais (tobrīd spēkā esošais) lēmums.61 Ņemot vērā, ka lēmums

par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, tas līdz ar

ieraksta izdarīšanu nezaudē spēku un tā tiesiskā iedarbība turpinās laika posmā no ieraksta

izdarīšanas komercreģistrā līdz nākamā lēmuma pieņemšanai, kas tieši atceļ pieņemto

lēmumu vai arī aizstāj to.62

42 Otrkārt, pats ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā.63 No tā,

vai administratīvais akts ir atcelts vai atzīts par prettiesisku, nav atkarīgs komercreģistra

ierakstu liktenis. Nav pareizi uzskatīt, ka ar lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā

atcelšanu no reģistra tiek dzēstas ziņas par to ierakstu, kas bijis izdarīts uz atceltā lēmuma

pamata. Vēsturiskās ziņas no reģistra netiek dzēstas, un jebkurai personai ir tiesības saņemt

vēsturisko izziņu par ierakstiem, kas bijuši izdarīti komercreģistrā.64 Saskaņā ar

Komerclikuma 12.panta pirmo daļu ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā pret trešajām

personām ar to izsludināšanas dienu. Minētā norma nenošķir tiesiski izdarītus ierakstus no

prettiesiski izdarītiem ierakstiem. Tātad arī tādi ieraksti, kas izdarīti uz prettiesisku lēmumu

pamata, attiecībā pret trešajām personām ir spēkā ar to izsludināšanas dienu. Ņemot vērā, ka

tiesību jautājumi, kuru risināšanā ir nozīme komercreģistra ierakstam, var aktualizēties ne

tikai šā ieraksta spēkā esības laikā, bet arī vēlāk, ir būtiski saglabāt komercreģistra vēsturiskos

datus.65 61 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 14.punkts, 2013.gada 7.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-28/2013 (A42705709) 12.punkts, 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 9. un 10.punkts. 62 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 14.punkts, 2011.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-451/2011 (A42587307) 9.punkts. 63 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 14.punkts, 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 10.punkts.64 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-88/2015 (A420379812) 6.punkts, 2015.gada 31.marta rīcības sēdes spriedums lietā Nr.SKA-206/2015 (A420379412) 6.punkts, 2011.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-451/2011 (A42587307) 9.punkts, 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 12.punkts.65 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-88/2015 (A420379812) 6.punkts, 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-206/2015 (A420379412) 6.punkts, 2013.gada 17.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-863/13 (A420663611) 8.punkts. Šā apkopojuma sastādīšanas laikā Eiropas

26

43 Treškārt, normatīvie akti, kuru spēkā esības laikā veidota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse,

neparedzēja jebkādu papildu ierakstu izdarīšanu par to, ka attiecīgais komercreģistra ieraksts

ir atzīts par prettiesisku.66 Šādas piezīmes izdarīšana pie komercreģistra ieraksta arī nekādi

nemainītu šā ieraksta statusu un neietekmētu personu tiesības, kas saistītas ar to, ka šāds

ieraksts kādreiz bijis aktuāls. Komerclikuma 12.pants noregulē ar Komerclikuma publicitāti

saistītos jautājumus, gan ņemot vērā publicēto ziņu saturu, gan arī tiesiskās sekas atkarībā no

personu informētības par komercreģistra ziņu pareizību un atbilstību tiesiskajam stāvoklim.67

Tiesvedībās Uzņēmumu reģistrs ir norādījis, ka ir iesniedzis priekšlikumu Tieslietu ministrijā

izdarīt grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Komerclikumā,

nosakot, ka pie ierakstiem, kas izdarīti uz tādu lēmumu pamata, kuri vēlāk tikuši atcelti,

varētu tikt izdarīta piezīme par lēmuma atcelšanu vai atzīšanu par prettiesisku.68 Šāda tiesību

regulējuma pieņemšana varētu ietekmēt Augstākās tiesas praksi jautājumā par piezīmju

izdarīšanu pie komercreģistra ierakstiem.

5. Komercreģistra ierakstu dalījums pēc tiesiskajām sekām – konstitutīvi un deklaratīvi

ieraksti

44 Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām ziņām un faktiem par komersantu ir dažāda nozīme. Tiesu

praksē tiek izšķirti ieraksti reģistrā ar konstitutīvu (tiesības radošu) raksturu un ieraksti

reģistrā ar deklaratīvu raksturu.69 Šādā veidā ieraksti tiek iedalīti arī citos publiskos reģistros.70

Tiesību zinātnē ir skaidrots, ka ieraksts rada konstitutīvas sekas, ja no tā izdarīšanas ir

atkarīga tiesiskas attiecības nodibināšana vai juridiska fakta iestāšanās. Šajā gadījumā sekas

nevarētu iestāties bez ieraksta izdarīšanas; ieraksts šīs sekas rada, konstituē. Savukārt

deklaratīvs ieraksts ir tāds, kas nenodibina tiesiskas attiecības vai tiesisku statusu, bet tikai

izsludina jau pastāvošu juridisku faktu.71

Savienības Tiesā ir ierosināta lieta, kurā Itālijas kasācijas instances tiesa ir lūgusi sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar komercreģistra publiskuma sistēmas mijiedarbību ar fizisko personu datu aizsardzības tiesībām. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015.gada 23.jūlijā iesniedza Corte suprema di cassazione – Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Lecce/Salvatore Manni (lieta Nr.C-398/15).66 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-88/2015 (A420379812) 6.punkts. 67 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 14., 15., 20., 21.punkts. 68 Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-88/2015 (A420379812) 5.punkts. 69 Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-741/2008 (A42333605) 11.punkts, 2005.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-27/2005 (C12224303) 9.punkts. 70 Augstākās tiesas 2010.gada 11.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-201/2011 (A42593007) 11.punkts, 2016.gada 1.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-33/2016 (A420568811) 13.punkts, 2010.gada 15.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-741/2010 (A42625507) 13.punkts, 2010.gada 8.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-108/2010 (A42498907) 9.2.apakšpunkts.

27

45 Piemēram, komersanta ierakstam par komersanta nodibināšanas faktu ir konstitutīva nozīme,72

jo Komerclikuma 135.panta otrajā daļā ir noteikts, ka sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un

iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.73 Turpretī citiem

ierakstiem, tostarp ierakstam par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām, ir tikai deklaratīvs

raksturs, jo mērķis šo ziņu iekļaušanai komercreģistrā ir aizsargāt patērētāja un citu trešo

personu, piemēram, komersanta darījumu partneru tiesības un intereses.74 Sabiedrības

izpildinstitūcijas konkrēto sastāvu, tās pilnvaru termiņu un šā termiņa pagarinājumu likums

paredz nolemt dalībnieku sapulcei. Saskaņā ar Komerclikuma 210.panta pirmās daļas

4.punktu tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un

atsaukšana. No tā izriet, ka, ja komersanta dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par valdes

ievēlēšanu, valdei ir pārstāvības tiesības arī bez šo ziņu ierakstīšanas komercreģistrā.75

46 Komercsabiedrības valdes loceklis savu statusu iegūst ar dalībnieku sapulces lēmumu par viņa

ievēlēšanu, nevis ar brīdi, kad ziņas ir ierakstītas komercreģistrā.76 Jautājums par valdes

sastāvu ir kapitālsabiedrības pašas lēmums, līdz ar to tas, vai kapitālsabiedrībā tiesiski

darbojas tāds vai cits valdes sastāvs, nav atkarīgs no tā, kādas ziņas par to ierakstītas

komercreģistrā.77 Likums nesaista lēmuma par kapitālsabiedrības valdes locekļa maiņu spēkā

stāšanos un valdes locekļa statusa iegūšanu vai zaudēšanu ar ieraksta izdarīšanu

komercreģistrā.78

47 Tas, ka ierakstiem komercreģistrā par izmaiņām kapitālsabiedrības valdes locekļu sastāvā ir

deklaratīvs raksturs, nenozīmē, ka persona, kura ar Uzņēmumu reģistra lēmumu atbrīvota no

kapitālsabiedrības valdes locekļa amata, nav tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šādu Uzņēmumu

reģistra lēmumu. Ne Uzņēmumu reģistra, ne administratīvo tiesu praksē nav apšaubītas

personu, kuras ar Uzņēmumu reģistra lēmumu atbrīvotas no kapitālsabiedrības valdes locekļa

amata, tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šādu Uzņēmumu reģistra lēmumu.79

71 Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa: Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1–73.pants). [b.v]: „A.Strupiša juridiskais birojs” SIA, 45.lpp.72 Augstākās tiesas 2014.gada 2.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA-646/2014 (A420244714) 15.punkts, 2005.gada 19.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-197/2005 9.punkts. 73 Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-741/2008 (A42333605) 11.punkts ar atsauci uz Čakste K. Tirdzniecības tiesības. Rīga: [b.i], 1940, 41.lpp., sal. 2005.gada 13.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-232/2005 (C27177100). 74 Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-741/2008 (A42333605) 11.punkts ar atsauci uz Čakste K. Tirdzniecības tiesības. Rīga: [b.i], 1940, 41.lpp., sal. Augstākās tiesas 2005.gada 13.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-232/2005. 75 Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-741/2008 (A42333605) 11.punkts.76 Augstākās tiesas 2011.gada 24.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-122/2011 (A42778708) 9.punkts, 2008.gada 30.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-716/2008 (A42455405) 4.punkts.77 Augstākās tiesas 2011.gada 8.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-259/2011 (A42626807) 10.punkts. 78 Augstākās tiesas 2007.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-321/2007 (A42238804) 12.punkts ar atsauci uz Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa: Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1. –73.pants). [b.v]: „A.Strupiša juridiskais birojs” SIA, 45.lpp.79 Augstākās tiesas 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-54/2008 (A42320705) 15.punkts, 2007.gada 31.janvāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-133/2007 (C27211903).

28

48 Komercreģistra ieraksta raksturam ir arī procesuāla nozīme, novērtējot, vai tiesvedības

dokumentu tiesā ir iesniegusi persona, kam ir pārstāvības tiesības. Piemēram, kādā lietā

apelācijas instances tiesa atteicās pieņemt komercsabiedrības rīkotājdirektora iesniegtu

kasācijas sūdzību, jo viņam bija beidzies pārstāvības tiesību termiņš un Uzņēmumu reģistra

datu bāzē nebija gūts apstiprinājums tam, ka pārstāvības tiesības būtu atjaunotas. Izskatot

minētās personas blakus sūdzību (kas šo sūdzību tiesā iesniedza kā šīs sabiedrības vienīgais

dalībnieks), Augstākā tiesa konstatēja, ka sabiedrībai bija piemērots aizliegums visa veida

pārreģistrācijai komercreģistrā, taču vienlaikus kasācijas un blakus sūdzības iesniedzējs

sūdzību iesniegšanas brīdī bija ievēlēts par sabiedrības valdes locekli. Ņemot vērā, ka

ierakstam par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām ir tikai deklaratīvs raksturs, Augstākā

tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesai nebija pamata atteikt pieņemt sabiedrības pārstāvja

tiesvedības dokumentus.80

49 Ņemot vērā, ka likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta „c” apakšpunktu

darba ņēmējs sociālās apdrošināšanas izpratnē ir arī komercsabiedrības valdes loceklis,

komercreģistra ieraksta raksturam ir izšķiroša nozīme arī sociālajās tiesībās. Darba ņēmēja –

komercsabiedrības valdes locekļa – statusu konkrēta fiziskā persona atbilstoši Komerclikuma

224.pantam iegūst, ja dalībnieku sapulce ar savu lēmumu to ievēlē minētajā amatā. Šāds

lēmums ir arī nepieciešams, lai attiecīgās ziņas ierakstītu komercreģistrā. Tomēr minētajām

ziņām komercreģistrā ir deklaratīva, nevis konstitutīva nozīme, līdz ar to ziņu ierakstīšana

komercreģistrā par valdes locekli nenodibina un neatceļ personas statusu. Valdes locekļa

statuss tiek nodibināts ar dalībnieku sapulces lēmumu.81 Plašāk par sociālās drošības

jautājumiem skatīt Augstākās tiesas 2014.gada tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakses

apkopojums lietās par sociālās drošības jautājumiem”.

6. Publiskās ticamības princips

50 Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirmās nodaļas

vispārīgajiem noteikumiem Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto

tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu

normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem

faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu

80 Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmums lietā Nr. SKA-741/2008 (A42333605), līdzīgi arī 2008.gada 30.septembra lēmums lietā Nr.SKA-716/2008 (A42455405). 81 Augstākās tiesas 2011.gada 24.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-122/2011 (A42778708) 9.punkts.

29

pieejamību. Tādējādi komercreģistra datu publiskās ticamības principa ievērošana ir viens no

Uzņēmumu reģistra darbības pamatmērķiem.82

51 Atbilstoši Komerclikuma 12.panta pirmās daļas pirmajam teikumam ieraksti komercreģistrā ir

spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Minētajā normā ietverts

vispārīgais komercreģistra ierakstu publiskās ticamības princips. Komercreģistra ierakstu

publiskās ticamības princips nozīmē, ka 1) trešā persona nevar atsaukties uz izsludināto ziņu

nezināšanu; 2) trešā persona ir tiesīga paļauties uz reģistra ierakstiem, un tai nav jāpārbauda

vai jāpierāda izsludināto ziņu pareizums vai patiesums. Ieraksti ir tās ziņas, kuras uzskatāmas

par vienmēr pareizām (zināma analoģija ar zemesgrāmatu).83 No minētā izriet, ka ikvienai

trešajai personai, tostarp iestādei un tiesai, saskaņā ar šo normu ir tiesības paļauties uz

attiecīgajā laikā spēkā esošo ierakstu publisko ticamību. Līdz ar to jauna ieraksta izdarīšana

neietekmē personu tiesisko paļāvību uz situāciju, kāda tā bija pirms jauna ieraksta izdarīšanas.

Citiem vārdiem sakot, jauns ieraksts darbojas uz priekšu, un tas negroza vai neaizstāj pagātnē

izdarītu ierakstu attiecībā uz pagājušo laiku.84

52 Ievērojot publiskās ticamības principu, vēsturiskās ziņas no reģistra netiek dzēstas un jebkurai

personai ir tiesības saņemt vēsturisko izziņu par ierakstiem, kas bijuši izdarīti komercreģistrā.

Lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir jānošķir no paša ieraksta. Nav pareizi

uzskatīt, ka ar lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā atcelšanu no reģistra tiek

dzēstas ziņas par to ierakstu, kas bijis izdarīts uz atceltā lēmuma pamata. Kā minēts iepriekš,

vēsturiskās ziņas no reģistra netiek dzēstas.85 Ņemot vērā, ka tiesību jautājumi, kuru

risināšanā ir nozīme komercreģistra ierakstam, var aktualizēties ne tikai šā ieraksta spēkā

esības laikā, bet arī vēlāk, ir būtiski saglabāt komercreģistra vēsturiskos datus.86 Kaut arī

valsts notāra lēmums tiek atcelts, tas pats par sevi neatceļ komercreģistrā izdarītos ierakstus.87

Šā apkopojuma sastādīšanas laikā Eiropas Savienības Tiesā ir ierosināta lieta, kurā Itālijas

kasācijas instances tiesa ir lūgusi sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar komercreģistra

publiskuma sistēmas mijiedarbību ar fizisko personu datu aizsardzības tiesībām.88

82 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 20.punkts. 83 Augstākās tiesas 2013.gada 17.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-863/2013 (A420663611) 8.punkts ar atsauci uz Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa „Komercdarbības vispārīgie noteikumi”. Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, SIA, 2003, 82.–83.lpp. un Strupišs A. Par veiksmīgu Komerclikumu Latvijā. Jurista Vārds, Nr.33 (186), 2000.gada 31.oktobris, Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 20.punkts. 84 Augstākās tiesas 2013.gada 17.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-863/2013 (A420663611) 8.punkts. 85 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 20.punkts, 2011.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-451/2011 (A42587307) 9.punkts, 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 (A42608007) 12.punkts. 86 Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.SKA-136/2015 (A420625810) 20.punkts.87 Augstākās tiesas 2014.gada 17.oktobra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1097/2014 (A420499611) 3.punkts kopsakarā ar 1.4.apakšpunktu. 88 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015.gada 23.jūlijā iesniedza Corte suprema di cassazione – Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Lecce/Salvatore Manni (lieta Nr.C-398/15).

30

53 Ziņu par sabiedrības vadību reģistrācijas publiskā reģistrā mērķis ir padarīt šīs ziņas

pieejamas trešajām personām. Tas savukārt kalpo tam, lai tiesiskajās attiecībās ar trešajām

personām sabiedrības vārdā uzstātos personas, kuras atbilst akcionāru gribai un pārstāv

(pastarpināti) to intereses. Tādējādi arī sabiedrības akcionāru interesēs ir atbilstošo ziņu

nodošana trešajām personām (caur reģistrēšanu). Līdzīgi ir arī sabiedrības ar ierobežotu

atbildību dalībnieku gadījumā. Līdz ar to akciju sabiedrības akcionāriem un sabiedrības ar

ierobežotu atbildību dalībniekiem ir subjektīvās tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra

lēmumiem, kas attiecas uz attiecīgo sabiedrību (tostarp par komercreģistrā izdarītajiem

ierakstiem).89

7. Ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas atlikšana

54 Vairākkārt risināti tiesiskie strīdi, kuros viena komersanta vai personu apvienības dažādi

pārstāvji iesniedz reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā savstarpēji pretrunīgu informāciju par

savu komersantu vai personu apvienību. Šādos gadījumos ieraksta izdarīšana tiek atlikta un

tiek noteikts termiņš trūkumu novēršanai.90 Tiesu praksē ir atzīts, ka gadījumā, ja viens no

pārstāvjiem novērš trūkumus ātrāk par Uzņēmumu reģistra noteiktā termiņa beigu datumu,

Uzņēmumu reģistrs var pieņemt lēmumu un attiecīgi veikt ieraksta reģistrēšanas darbības,

negaidot līdz noteiktā termiņa beigu datumam. Pat ja kāds cits pārstāvis iebilst pret to, ka

lēmums ir pieņemts un ieraksts ir izdarīts, nesagaidot viņa iesniegtos dokumentus trūkumu

novēršanai, šim pārstāvim ir jāņem vērā, ka tiek pārstāvēts viens subjekts. Saņemot pirmo

iesniegumu, ar kuru tiek novērsti trūkumi, Uzņēmumu reģistram nav pienākums gaidīt vēl

kādu citu iesniegumu par trūkumu novēršanu.91

89 Augstākās tiesas 2012.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-911/2012 (A420424412) 11.punkts. 90 Piemēram, Augstākās tiesas 2015.gada 29.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-639/2015 (A420510112) 1. un 2.punkts, 2012.gada 12.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1024/2012 (A420497112) 12.punkts. 91 Augstākās tiesas 2015.gada 29.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-639/2015 (A420510112) 2.2.punkts kopsakarā ar šā lēmuma 5.punktu.

31

55 Tiesu praksē risināts jautājums par Uzņēmumu reģistra tiesībām atlikt iesniegto dokumentu

reģistrāciju komercreģistrā, ja akcionāru sapulci vai dalībnieku sapulci nav sasaukusi tiesību

normās noteiktā sabiedrības institūcija. Proti, Komerclikuma 276.pants noteic akcionāru

sapulcē izskatāmos jautājumus, par kuriem sapulce pieņem lēmumus, tostarp par jaunas

sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā

institūcija, kas šos lēmumus īsteno, izpilda. No Komerclikuma 269. un 270.panta kopsakarā

izriet, ka akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes

kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome

vai komercreģistra iestāde. Taču ne no vienas tiesību normas neizriet akcionāru sapulces

kompetence arī pašai izsludināt jaunu akcionāru sapulci.92 Ja akcionāru sapulce ir

izsludinājusi (sasaukusi) akcionāru sapulci, neraugoties uz to, ka tiesību normas šādas tiesības

neparedz, Uzņēmumu reģistra notārs atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistru” 14.panta pirmajai un ceturtajai daļai pieņem lēmumu par dokumentu reģistrācijas

atlikšanu.93 Tiesu praksē identiski izspriests arī attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību

dalībnieku sapulcēm.94 Attiecībā uz dalībnieku sapulcēm vienīgais izņēmums, kas pieļauj

neievērot dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūru, ir minēts Komerclikuma 217.panta

otrajā daļā – ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata

lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki. Attiecīgi arī

reģistram nebūtu pamata uz šādā sapulcē pieņemtu lēmumu pamata nereģistrēt izmaiņas

komercreģistrā.95

56 Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs atlikt ieraksta izdarīšanu, ja ir nepieciešams iegūt papildu

informāciju. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Uzņēmumu reģistram, lemjot par

komercsabiedrības daļu pārejas reģistrāciju, ir tiesības prasīt ārvalsts komersanta – daļu

ieguvēja vai atsavinātāja – tiesībspēju un rīcībspēju apliecinošus dokumentus.96 Par

Uzņēmumu reģistra tiesībām iegūt minēto informāciju precīzāk skatīt šā apkopojuma sadaļā

„Tiesības prasīt ārvalsts komersanta tiesībspēju un rīcībspēju apliecinošus dokumentus”.

92 Augstākās tiesas 2014.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-313/2014 (A420760110) 6.punkts. 93 Augstākās tiesas 2014.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-313/2014 (A420760110) 7.punkts.94 Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-53/2016 (A420758410) 6.punkts. 95 Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra spriedums lietā Nr.SKA-53/2016 (A420758410) 7.punkts.96 Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-624/2013 (A420610110) 5.punkts.

32

57 Tāpat iesniegto dokumentu reģistrēšana tiek atlikta, ja, piemēram, Uzņēmumu reģistram

iesniegto statūtu noteikumi to jaunā redakcijā neatbilst normatīvajiem aktiem (piemēram,

paredzēti ierobežojumi, kas ir pretrunā likumam),97 pieteikumā par biedrības ierakstīšanu

biedrību un nodibinājumu reģistrā norādītais biedrības nosaukums ir maldinošs vai neatbilst

likuma prasībām,98 ja tiek iesniegti vairāki pieteikumi par ieraksta izdarīšanu reģistrā, taču

pieteikumiem pievienotie sapulces protokoli satur pretrunīgu informāciju par biedrības biedru

skaitu un sapulcēs pārstāvēto biedru skaitu, līdz ar ko nav iespējams izvērtēt nepieciešamo

sapulces kvorumu un pieņemto lēmumu likumību par valdes locekļu ievēlēšanu.99

8. Juridiskās personas nereģistrēšana

58 Latvijas normatīvie akti (piemēram, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

4.2 pants un 18.14 panta trešā daļa, Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta piektā daļa u. c.)

un Latvijas starptautiskās saistības dažādos faktiskajos apstākļos var paredzēt virkni

ierobežojumus juridiskās personas reģistrēšanai kādā no Uzņēmumu reģistra reģistriem. Šādas

lietas līdz šim ir bijušas maz. Augstākajā tiesā saistībā ar minēto ir vērtēts Uzņēmumu reģistra

lēmums, ar kuru atteikts reģistrēt biedrību, kuras statūtos paredzētais mērķis bija veicināt

komunisma ideju atbalstīšanu.

59 Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta piektās daļas 1.punktu lēmumu par

atteikumu izdarīt ierakstu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja statūtos noteiktais mērķis

ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā biedrības reģistrācijas

atteikšana bija saistīta ar biedrošanās brīvības un arī vārda brīvības ierobežošanu, tiesa

uzskatīja par nepieciešamu šādos gadījumos Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta

piektās daļas 1.punktu piemērot kopsakarā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. un

102.pantu, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. un 11.pantu,

kā arī pārbaudīt ierobežojuma leģitīmo raksturu (Latvijas Republikas Satversmes 116.pants)

un samērību, lai tādējādi nodrošinātu pamattiesību visaptverošu aizsardzību.100

97 Augstākās tiesas 2015.gada 14.decembra spriedums lietā Nr.SKA-164/2015 (A420680011). 98 Augstākās tiesas 2015.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.SKA-251/2015 (A420355712), 2015.gada 19.augusta spriedums lietā Nr.SKA-82/2015 (A420562112).99 Augstākās tiesas 2015.gada 29.septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-639/2015 (A420510112).100 Augstākās tiesas 2013.gada 30.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-172/2013 (A42945009).

33

60 Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu atziņām, Augstākā tiesa spriedumā

norādīja, ka demokrātija nav iespējama bez plurālisma. Vārda brīvība attiecināma ne tikai uz

„informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas

apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu. Tādas prasības izvirza plurālisms,

tolerance un iecietība, bez kuriem nav iedomājama demokrātiska sabiedrība. Tomēr nevar

atļaut balstīties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

noteikumiem, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības.

Salīdzinoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neaizsargā tādus

izteikumus, domas un idejas, kas noliedz holokaustu, attaisno nacismu un neonacismu, satur

apgalvojumus par it kā ebreju veikto poļu vajāšanu, vispārēju visu musulmaņu apvainošanu

terorismā, kā arī aicinājumus uz vardarbību.101 Ņemot vērā minēto, tiesa atzina un savā

spriedumā pamatoja, ka arī komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja

Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Tāpat komunisma ideoloģijas

mērķtiecīga izplatīšana ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order).102

61 Augstākajā tiesā ir izskatītas lietas, kurās persona apstrīd iestādē un vēlāk pārsūdz tiesā

Uzņēmumu reģistra lēmumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā, norādot uz iespējamiem

pārkāpumiem šīs biedrības dibināšanā. Tomēr šādi iebildumi ir noraidīti, atzīstot, ka biedrības

dibināšanas faktisko apstākļu vērtēšana atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistru” 18.1panta otrajai daļai neietilpst Uzņēmumu reģistra kompetencē, līdz ar to nav

pamata nereģistrēt biedrību reģistrā.103 Strīdi par sabiedrību dalībnieku lēmumiem ir strīdi

starp privātpersonām. Tie ir izšķirami starp privāto tiesību subjektiem civilprocesuālā kārtībā.

Šāda strīda rezultātā pieņemts nolēmums var būt pamats cita ieraksta izdarīšanai publiskā

reģistrā, ko veic Uzņēmumu reģistrs.104

9. Komersantu un biedrību nosaukumi

101 Augstākās tiesas 2013.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-172/2013 (A42945009) 19.punkts. 102 Augstākās tiesas 2013.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-172/2013 (A42945009) 19. un 20.punkts. 103 Augstākās tiesas 2012.gada 13.decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-1074/2012 (A42454006). 104 Augstākās tiesas 2009.gada 17.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-504/2009 (A42415306) 10.punkts.

34

62 Tiesību normās ir paredzēti juridisko personu nosaukumu veidošanas pamatprincipi un

ierobežojumi. Uzņēmumu reģistra uzdevums ir atbilstoši savai likumā noteiktajai

kompetencei uzraudzīt, lai attiecīgajā reģistrā reģistrējamais juridiskās personas nosaukums

atbilstu normatīvajiem aktiem. Līdzšinējā tiesu praksē izskatīti strīdi par komersantu firmu un

biedrību nosaukumu ierakstīšanu reģistros.

Komersanta firma

63 Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta piekto daļu

Uzņēmumu reģistra valsts notārs, pārbaudot Komerclikuma 28.pantā (firmas atšķiramība)

norādītos apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tad, ja:

1) komersanta pieteiktā firma sakrīt ar komercreģistrā un citos Uzņēmumu reģistra vestajos

reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu); 2) starp komersanta

pieteikto firmu un komercreģistrā ( un citos reģistros) jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu

nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība ir atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā)

lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.

64 Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta piektās daļas

1.punktam valsts notārs vērtē tikai firmu sakritību, nevis līdzību.105 Strīdi starp divām

komercsabiedrībām par firmu sajaucamību un līdzību tiek izskatīti vispārējās jurisdikcijas

tiesā.106 Līdzīgas firmas pieteikšana un turpmākā izmantošana var radīt Komerclikuma

33.pantā (firmas aizsardzība) paredzēto atbildību par firmas prettiesisku izmantošanu, kas,

ievērojot no šā likuma 28.panta normas izrietošo pirmtiesību uz firmu pēc hronoloģiskā

principa, gulstas uz komersantu, kas pieteicis firmu vēlāk.107

105 Augstākās tiesas 2010.gada 10.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-603/2010 (A42417407) 3.1.punkts kopsakarā ar 7.punktu.106 Augstākās tiesas 2009.gada 25.februāra spriedums lietā Nr.SKC-51/2009 (C04267706), sk. arī 2014.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-65/2014 (C04241709).107 Augstākās tiesas 2009.gada 25.februāra spriedums lietā Nr.SKC-51/2009 (C04267706).

35

65 Saskaņā ar Komerclikuma 29.panta otro daļu komersanta firma nedrīkst būt pretrunā ar

labiem tikumiem, savukārt šā likuma 30.pantā paredzēti ierobežojumi ietvert firmā

personvārdus. Izskatot strīdu saistībā ar Uzņēmuma reģistra tiesībām atteikt reģistrēt

komercreģistrā firmu, kurā ietverts tādas privātpersonas vārds un uzvārds, kas nav attiecīgās

sabiedrības biedrs, Augstākā tiesa atzina, ka personas vārda un uzvārda izmantošanas bez

viņas piekrišanas aizliegums izriet no pamattiesībām. Proti, personas vārds un uzvārds ir

personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96.pants.

Personas vārda un uzvārda izmantošana komersanta nosaukumā bez pašas personas

piekrišanas var aizskart arī šīs personas godu un cieņu, ko aizsargā Latvijas Republikas

Satversmes 95.pants. Tādējādi komersanta dibinātāju vēlme piešķirt savam dibinājumam

konkrētu nosaukumu beidzas tur, kur ar šo vēlmi var tikt aizskarta citas personas privātā

dzīve, gods un cieņa. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistram ir tiesības atteikt reģistrēt

komercreģistrā firmu, kurā ietverts tādas privātpersonas vārds un uzvārds, kas nav attiecīgās

sabiedrības biedrs.108

66 Saskaņā ar Komerclikuma 29.panta pirmo daļu firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par

komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības

veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Saistībā ar minēto pantu vērtēti divi gadījumi – kad

kāds komersants savā firmā bija vēlējies ietvert divas dažādas norādes uz dažādiem

komersanta veidiem un kāds komersants vēlējies reģistrēt firmu, kas bija līdzīga ar iepriekš

citam komersantam piederējušu plaši pazīstamu firmu.

67 Pirmajā lietā ar Uzņēmumu reģistra lēmumu nolemts atlikt reģistrēt komersanta firmas maiņu

no „Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „IKSpeditor”” uz „Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„IK Speditor””, jo komersanta izvēlētajā firmā ietvertas divas dažādas norādes uz dažādiem

komersanta veidiem, kas ir pretrunā ar Komerclikuma 29.panta pirmo daļu. Augstākā tiesa

lietā piekrita, ka firmā, kas nav individuālais komersants, nevar ietvert vārdus „individuālais

komersants” vai saīsinājumu „IK”. Šāds nosaukums var maldināt trešo personu par

komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, tādēļ šāda nosaukuma reģistrācija nav

pieļaujama. Komerclikuma 29.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert

maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut vienīgi tādu

informāciju, kas nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu.

Maldināt var arī tāda informācija, kas netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski

nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās

pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu.109

108 Augstākās tiesas 2012.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2012 (A42862709) 9.punkts.109 Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-26/2009 (A42357705) 10.punkts.

36

68 Otrajā lietā Uzņēmumu reģistrs atzina, ka firma „Lattelekom”, ko vēlējās reģistrēt kāds

komersants, neatbilst Komerclikuma 29.panta pirmās daļas noteikumiem, jo minētā firma ir

identiska ar iepriekš citam komersantam piederējušu plaši pazīstamu firmu, un iepriekšējais

firmas īpašnieks turpina eksistēt kā SIA „Lattelecom”, kas ir Latvijā plaši pazīstams

komersants. Augstākā tiesa Uzņēmuma reģistra lēmumam nepiekrita. Pirmkārt, Uzņēmuma

reģistram saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta piekto

daļu, lemjot par ieraksta izdarīšanu par komersanta firmu, jāpārbauda firmas atbilstība

Komerclikuma 28.pantam, taču šā panta ietvaros ir jāvērtē tikai firmu sakritība, nevis

līdzība.110 Otrkārt, pirms ieraksta izdarīšanas Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda firmas

atbilstība arī Komerclikuma 29.pantam, tostarp, vai atbilstoši panta pirmajai daļai nav

konstatējams, ka firmā ir ietvertas maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem

apstākļiem. Šīs normas pārbaudes apjoms pastāv tiktāl, ciktāl maldinošas ziņas var skart

nekonkrētu trešo personu (sabiedrību kopumā), bet nav vērsts uz cita komersanta tiesību

(firmas) aizsardzību. Minētā tiesību norma ir vērsta uz to, lai sabiedrība netiktu maldināta par

komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, jo īpaši par komersanta veidu vai

komercdarbības apjomu. Tas, ka daļa sabiedrības, iespējams, var sajaukt komersantu SIA

„Lattelekom” ar citu komersantu SIA „Lattelecom”, jo tas izmanto tā iepriekšējo firmu

(nosaukumu), neietilpst Komerclikuma 29.panta pirmās daļas tvērumā. Proti, Komerclikuma

29.pants nesargā sabiedrību no firmu sajaukšanas iespējām atkarībā no konkrētu komersantu

atpazīstamības. Šāda 29.panta izpratne novestu pie tā, ka ikviens komersants, kura ieskatā tā

firma ir atpazīstama, iebilstu pret līdzīgu firmu ierakstīšanu komercreģistrā, norādot uz

sajaukšanas iespējām, tomēr tāda rakstura strīdu izvērtēšana nav Uzņēmumu reģistra

kompetencē.111

Biedrības nosaukums

110 Augstākās tiesas 2010.gada 10.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-603/2010 (A42417407) 3.1.punkts kopsakarā ar 7.punktu. 111 Augstākās tiesas 2010.gada 10.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-603/2010 (A42417407) 3.1., 3.2.punkts kopsakarā ar 7. un 8.punktu. Līdzīgi arī Augstākās tiesas 2008.gada 27.marta spriedums lietā Nr.SKA-58/2008 (A42478105).

37

69 Tāpat arī Biedrību un nodibinājumu likuma 6.pantā noteiktas prasības un ierobežojumi

attiecībā uz biedrības un nodibinājuma nosaukumu un simboliku. Ja biedrība vai

nodibinājums, izstrādājot statūtus vai izvēloties nosaukumu, nav ievērojis Biedrību un

nodibinājumu likuma un citu likumu prasības, Uzņēmumu reģistra amatpersona, pamatojoties

uz Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta ceturtās daļas 1.punktu pieņem lēmumu par

ieraksta izdarīšanas atlikšanu. Līdz šim Augstākā tiesa ir vērtējusi Uzņēmumu reģistra

lēmumus, ar kuriem atteikts reģistrēt biedrību ar nosaukumu „Biedrība „Rīgas zinātņu

akadēmija”” un biedrību „Tulpju 3”.

70 Biedrības ar nosaukumu „Biedrība „Rīgas zinātņu akadēmija”” reģistrācijas atteikums

pamatots ar Augstskolu likumu. Proti, ar to, ka vārds „akadēmija” ir izmantojams tikai tad, ja

reģistrācijai pieteiktās komercsabiedrības vai nodibinājuma mērķis ir īstenot augstskolu

statusam atbilstošas darbības. Tomēr attiecīgā biedrība netika paredzēta kā augstskola, bet gan

kā biedrība, kuras mērķis būs atbalstīt zinātni. Augstākā tiesa, pievienojoties apgabaltiesas

sprieduma motivācijai, atzina, ka Augstskolu likuma piemērošanas robežas ir attiecināmas uz

tiem tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas Augstskolu likums, un šī likuma 3.panta piektā

daļa ir saprotama tādējādi, ka, veicot augstskolas reģistrāciju, ir jāievēro vārdu „universitāte”,

„augstskola”, „akadēmija” vai „koledža” saturs, kāds tas ir norādīts Augstskolu likumā.

Tomēr ne Augstskolu likuma 3.pants, ne Biedrību un nodibinājumu likuma 6.pants neliedz

izmantot vārdu „akadēmija” biedrību nosaukumā. Tāpat lietā papildus izvērtēts, vai vārda

„akadēmija” lietojums minētās biedrības nosaukumā neietver maldinošas ziņas Biedrību un

nodibinājumu likuma 6.panta pirmās daļas izpratnē, un atzīts, ka biedrību ir viegli nošķirt no

izglītības iestādēm un ka saprātīgam vērotājam ir iespējams novērst iespējamo maldīšanos,

pārbaudot Augstskolu reģistra datus.112

71 Uzņēmumu reģistrs biedrības ar nosaukumu „Tulpju 3” reģistrācijas atteikumu pamatoja ar to,

ka biedrība, izvēloties nosaukumu, nav ievērojusi Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta

1.punktu, no kura izriet, ka reģistrā ieraksta vienu biedrības nosaukumu, taču biedrības

iesniegtajos dokumentos ir norādīti divi atšķirīgi nosaukumi – Tulpju 3 (bez pēdiņām) un

„Tulpju 3” (ar pēdiņām). Turpretī Augstākā tiesa, pievienojoties apgabaltiesas sprieduma

motivācijai, atzina, ka Uzņēmumu reģistram nav pamata atlikt biedrības reģistrāciju tikai

tādēļ, ka biedrības nosaukuma izcēlums (pēdiņu lietojums) Uzņēmumu reģistrā iesniegtajos

dokumentos atšķiras. Biedrība pēc būtības ir norādījusi vienu un to pašu nosaukumu, un tas

atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 1.punktam ir ierakstāms reģistrā.113

112 Augstākās tiesas 2015.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.SKA-251/2015 (A420355712). 113 Augstākās tiesas 2015.gada 19.augusta spriedums lietā Nr.SKA-82/2015 (A420562112).

38

III. Atlīdzinājums

39

72 Juridiskās personas tiesības prasīt atlīdzinājumu par personisko kaitējumu. Valsts

pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrā daļa (līdz

grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 2012.gada 6.jūnija spriedumu un 2012.gada

18.oktobra likumu, kas stājas spēkā 2012.gada 1.novembrī) paredzēja izsmeļošu to

aizsargājamo interešu uzskaitījumu, kuru prettiesiska aizskāruma gadījumā juridiskajai

personai ir tiesības uz personiskā kaitējuma kompensāciju. Proti, norma ļāva tiesai piešķirt

juridiskajai personai kompensāciju par tai nodarīto personisko kaitējumu tikai trīs gadījumos:

ja kaitējums nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam vai autortiesībām. Turpretī

Satversmes tiesa atzina, ka minētās normas izsmeļošais raksturs liedz tiesām iespēju

nodrošināt aizskarto pamattiesību visaptverošu aizsardzību, tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka

minētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un ka uz to būtu jāattiecina

atvērts aizsargājamo nemantisko tiesību un interešu uzskaitījums.114 Ievērojot minēto, ir

paplašinājušās arī administratīvo tiesu iespējas nodrošināt plašāku juridisko personu aizskarto

pamattiesību visaptverošu aizsardzību personiskā kaitējuma gadījumā.

73 Morālais kaitējums un juridiskās personas. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitējums ir personiskais kaitējums, kas

izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. No šīs normas izriet, ka morālais

kaitējums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā tāpat kā

Administratīvā procesa likuma 92.pantā ir uzskatāms par personiskā (nemantiskā) kaitējuma

daļu, kas ir īpaši paredzēts attiecībā uz fiziskajām personām. Morālais kaitējums paredzēts kā

īpašs kaitējuma veids – ciešanas. Ciešanas tāpat kā emocijas un sajūtas ir fiziskajai personai

piemītošas. Fiziskās un juridiskās personas cilvēktiesību apjoma ziņā ir pielīdzināmas, ja vien

tas ir iespējams atbilstoši tiesību būtībai. Juridiskajai personai nav iespējams nodarīt morālas

ciešanas, līdz ar to juridisko personu šajā ziņā nav iespējams pielīdzināt fiziskajai personai.

Tas nozīmē, ka minēto personu grupas nav pielīdzināmas tiesību apjoma ziņā saistībā ar

atlīdzinājuma saņemšanu par morālo kaitējumu. Juridiskajām personām ir tiesības saņemt

atlīdzinājumu par nemantisku kaitējumu.115

114 Satversmes tiesas 2012.gada 6.jūnija spriedums lietā Nr.2011-21-01 „Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam”.115 Augstākās tiesas 2012.gada 21.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-163/2012 (A42519308) 11.punkts, 2012.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-72/2012 (A420458811) 11.punkts.

40

74 Turpretī attiecībā uz zemnieku saimniecībām ir konstatēts, ka likumā „Par individuālo

(ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” zemnieka saimniecība ir

nodēvēta par juridisko personu. Tomēr zemnieka saimniecība neatbilst juridiskās personas

būtībai, jo zemnieka saimniecībai nav nodalīta pašai sava manta. Zemnieka saimniecība ir

fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma, tādējādi zemnieku saimniecības īpašniekam ir

tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu kā fiziskai personai.116

75 Laiks un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai. Tiesu praksē

juridisko personu pārstāvji nereti tiesā norāda uz laiku un pūlēm, kurus juridiskās personas ir

veltījušas, lai iesniegtu pieteikumu un saņemtu labvēlīgu tiesas nolēmumu. Tomēr tiesas nevar

šīs pūles ietvert mantiskajos zaudējumos, jo Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas likuma 7.panta ceturtajā daļā tiešā tekstā ir paredzēts, ka par mantisko

zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.117

76 Termiņa nokavējums kā atlīdzinājuma pamats. Administratīvā procesa likuma 49.pants

reglamentē iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas. Panta otrā daļa paredz, ka

gadījumā, ja iestāde neievēro šajā likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteikto termiņu,

kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa

dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt sūdzību augstākā iestādē,

bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstāka iestāde septiņu

dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt

attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Panta trešajā daļā noteikts, ka, ja

iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākas iestādes vai tiesas lēmumu noteiktā termiņā

neizpilda, attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, uzskatāma par

izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, administratīvā procesa dalībniekam, kura

labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem prasīt

atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu

šā likuma 92.panta izpratnē. No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka likumdevējs

kā pamatu morālam kaitējumam nav noteicis jebkādu iestādes neievērotu termiņu, bet gan

tikai tādu, kas nav ievērots pēc augstākas iestādes vai tiesas norādījuma. Šāda regulējuma

mērķis ir veicināt privātpersonu aktīvi aizsargāt savas tiesības un darīt zināmu iestādei, ka

jautājuma nerisināšana rada ja ne citādas, tad vismaz emocionālas neērtības (atbilstoši

principam, kura saknes meklējamas jau romiešu tiesībās: Vigilantibus et non dormientibus

jura subveniunt – tiesības kalpo modrajiem, nevis snaudošajiem).118

116 Augstākās tiesas 2009.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-196/2009 (A42123804) 15.punkts. 117 Augstākās tiesas 2012.gada 21.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-163/2012 (A42519308) 7.punkts. 118 Augstākās tiesas 2012.gada 21.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-163/2012 (A42519308) 10.punkts.

41

77 Prasījuma par atlīdzinājumu pakārtotais raksturs. Ja persona tiesā vēršas nevis ar

atsevišķu prasījumu par atlīdzinājumu, bet ar pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu,

reizē prasot arī atlīdzināt ar šo administratīvo aktu nodarīto kaitējumu, prasījums par

kaitējuma atlīdzinājumu ir izlemjams tāpat kā prasījums par administratīvo aktu.

Atlīdzinājuma prasījums ir pakārtots prasījumam par administratīvo aktu, tādēļ, ja tiesa

nolemj izbeigt tiesvedību par administratīvo aktu, tāpat ir izbeidzama tiesvedība arī par

pakārtoto prasījumu – kaitējuma atlīdzinājumu.119

Izmantoto nolēmumu saraksts

Augstākās tiesas 2016.gada 20.jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-41/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 25.maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-26/2015119 Augstākās tiesas 2010.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-26/2010 (A42424306) 17.punkts.

42

Augstākās tiesas 2016.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-903/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 4.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-604/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 4.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-575/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 1.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-33/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 30.marta lēmums lietā Nr.SKA-875/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-163/2016

Augstākās tiesas 2016.gada 9.februāra lēmums lietā Nr.SKA-87/2016

Augstākās tiesas 2015.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.SKA-251/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.SKA-1444/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 14.decembra spriedums lietā Nr.SKA-164/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 15.oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-340/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 6.oktobra lēmums lietā Nr.SKA-1341/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 29.septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-639/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 19.augusta spriedums lietā Nr.SKA-82/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 30.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-972/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 31.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-88/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 30.marta spriedums lietā Nr.SKA-136/2015

Augstākās tiesas 2015.gada 3.marta lēmums lietā Nr.SKA-407/2015

Augstākās tiesas 2014.gada 30.decembra lēmums lietā Nr.SKA-1388/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 14.novembra lēmums lietā Nr.SKA-1253/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 4.jūlija spriedums lietā Nr.SKA-313/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 2.jūlija lēmums lietā Nr.SKA-646/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr.SKC-65/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 11.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-778/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-450/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 2.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-492/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 24.februāra lēmums lietā Nr.SKA-145/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 11.februāra lēmums lietā Nr.SKC-75/2014

Augstākās tiesas 2014.gada 31.janvāra lēmums lietā Nr.SKA-275/2014

Augstākās tiesas 2013.gada 17.septembra lēmums lietā Nr.SKA-966/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra lēmums lietā Nr.SKA-877/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 13.jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-527/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-624/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 30.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-172/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 22.marta spriedums lietā Nr.SKA-198/201343

Augstākās tiesas 2013.gada 12.marta lēmums lietā Nr.SKA-378/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 1.februāra lēmums lietā Nr.SKA-282/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1268/2013

Augstākās tiesas 2013.gada 7.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-28/2013

Augstākās tiesas 2012.gada 13.decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-1074/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 12.decembra lēmums lietā Nr.SKA-1024/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 30.novembra spriedums lietā Nr.SKA-505/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 21.novembra spriedums lietā Nr.SKA-163/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 16.novembra lēmums lietā Nr.SKA-911/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 14.septembra spriedums lietā Nr.SKA-72/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 3.augusta spriedums lietā Nr.SKA-672/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 25.maija lēmums lietā Nr.SKA-608/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 18.maija spriedums lietā Nr.SKA-144/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 22.marta lēmums lietā Nr.SKA-383/2012

Augstākās tiesas 2012.gada 24.februāra lēmums lietā Nr.SKC-1228/2012

Augstākās tiesas 2011.gada 15.decembra spriedums lietā Nr.SKA-451/2011

Augstākās tiesas 2011.gada 8.jūlija spriedums lietā Nr.SKA-259/2011

Augstākās tiesas 2011.gada 6.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-72/2011

Augstākās tiesas 2011.gada 13.maija spriedums lietā Nr.SKA-210/2011

Augstākās tiesas 2011.gada 24.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-122/2011

Augstākās tiesas 2010.gada 10.decembra spriedums lietā Nr.SKA-603/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 7.decembra lēmums lietā Nr.SKA-962/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 21.septembra lēmums lietā Nr.SKA-783/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 17.septembra lēmums lietā Nr.SKA-821/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 15.septembra lēmums lietā Nr.SKA-741/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 11.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-499/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-112/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 8.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-108/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 14.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-26/2010

Augstākās tiesas 2010.gada 11.janvāra lēmums lietā Nr.SKA-201/2011

Augstākās tiesas 2009.gada 20.novembra lēmums lietā Nr.SKA-814/2009.

Augstākās tiesas 2009.gada 16.oktobra lēmums lietā Nr.SKA-780/2009

Augstākās tiesas 2009.gada 18.augusta lēmums Nr.SKA-600/2009

Augstākās tiesas 2009.gada 3.jūlija spriedums lietā Nr.SKA-196/200944

Augstākās tiesas 2009.gada 17.jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-504/2009

Augstākās tiesas 2009.gada 25.februāra spriedums lietā Nr.SKC-51/2009

Augstākās tiesas 2009.gada 12.februāra spriedums lietā Nr.SKA-26/2009

Augstākās tiesas 2008.gada 30.septembra lēmums lietā Nr.SKA-741/2008

Augstākās tiesas 2008.gada 4.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-422/2008

Augstākās tiesas 2008.gada 12.maija lēmums lietā Nr.SKA-318/2008

Augstākās tiesas 2008.gada 27.marta spriedums lietā Nr.SKA-58/2008

Augstākās tiesas 2008.gada 28.februāra spriedums lietā Nr.SKA-54/2008.

Augstākās tiesas 2008.gada 14.februāra spriedums lietā Nr.SKA-30/2008

Augstākās tiesas 2007.gada 6.jūlija spriedums lietā Nr.SKA-202/2007

Augstākās tiesas 2007.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-321/2007

Augstākās tiesas 2007.gada 8.marta lēmums lietā Nr.SKA-233/2007

Augstākās tiesas 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007

Augstākās tiesas 2007.gada 31.janvāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-133/2007

Augstākās tiesas 2005.gada 13.decembra spriedums lietā Nr.SKA-403/2005

Augstākās tiesas 2005.gada 13.septembra spriedums lietā SKA-232/2005

Augstākās tiesas 2005.gada 19.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-197/2005

Augstākās tiesas 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA-27/2005

Augstākās tiesas 2013.gada 26.marta tiesnešu atsevišķās domas lietā Nr.SKA-198/2013

Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.februāra spriedums lietā Nr.A42529707

Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr.A42520407

Satversmes tiesas 2012.gada 6.jūnija spriedums lietā Nr.2011-21-01 „Par Valsts pārvaldes

iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 29.janvāra lēmums lietā OAO Neftyanaya kompaniya

Yukos pret Krieviju, Nr.14902/04

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005.gada 24.novembra lēmums lietā Capital Bank AD pret

Bulgāriju, 49429/99

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2003.gada 21.oktobra lēmums lietā Credit un Industrial Bank

pret Čehiju, 29010/95

45

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedums lietā Karner pret Austriju,

40016/98

1.pielikums. Eiropas Savienības Tiesas prakse saistībā ar komercreģistriemLieta Tiesību jautājumi

46

C-398/15 Manni (izskatīšanā) Uzņēmumu reģistra publiskuma sistēma, saskaņā ar kuru ikviens bez laika ierobežojumiem var piekļūt reģistra datiem par privātpersonām – fizisko personu datu aizsardzība

C-138/11 Compass-Datenbank

Komercreģistra un uzņēmumu reģistra datu pieejamība – šo datu savākšana un publiskošana pret atlīdzību – valsts iestāžu atteikuma izmantot šos datus atkārtoti ietekme

C-48/11 A Oy Brīvība veikt uzņēmējdarbību – pamatprincipu un judikatūras piemērošana attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm – aizliegums diskriminēt sabiedrību, pamatojoties uz juridisko adresi

C-577/10 Komisija pret Beļģiju

Tiesību regulējums, kurā citās dalībvalstīs reģistrētiem pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums iesniegt iepriekšēju deklarāciju – šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai – objektīvi attaisnota diferenciācija – pašnodarbinātu personu aizsardzība

C-378/10 VALE Építési Pārrobežu reorganizācija – atteikums iekļaut reģistrā – tiesību priekštecības norādīšana – brīvība veikt uzņēmējdarbību – līdzvērtības un efektivitātes princips

C-371/10 National Grid Indus Brīvība veikt uzņēmējdarbību – valsts tiesības noteikt saikni, lai šo sabiedrību varētu uzskatīt par nodibinātu saskaņā ar valsts tiesībām – sabiedrības, kas pārceļ faktisko vadības centru uz citu dalībvalsti – nerealizētā kapitāla pieauguma no aktīviem aplikšana ar nodokļiem

T-168/10 Komisija pret SEMEA un Commune de Millau

Tiesvedības process Vispārējā tiesā – prasība, kas celta pret sabiedrību, kas ir izslēgta no komercdarbības un sabiedrību reģistra – tiesībspējas un procesuālās rīcībspējas pārbaude – prasības pieņemamība

C-161/07 Komisija pret Austriju

Tiesību regulējums, kurā paredzēti nosacījumi attiecībā uz sabiedrību reģistrēšanu, pamatojoties uz jauno dalībvalstu pilsoņu pieteikumu – tiesības uzsākt uzņēmējdarbību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem – pašnodarbinātas personas statusa atzīšanas procedūra – brīvība veikt uzņēmējdarbību

C-210/06 Cartesio Valsts tiesības noteikt saikni, lai šo sabiedrību varētu uzskatīt par nodibinātu saskaņā ar valsts tiesībām – sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz dalībvalsti, kas nav tās dibināšanas dalībvalsts, saglabājot sabiedrības statusu saskaņā ar dibināšanas valsts tiesībām – lūgums grozīt komercreģistra atzīmi par juridisko adresi – brīvība veikt uzņēmējdarbību – jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai

C-17/06 Céline Komercsabiedrība bez atļaujas kā sabiedrības nosaukumu, komercnosaukumu vai firmas zīmi izmanto apzīmējumu, kas

47

ir identisks agrākai vārdiskai preču zīmei – nosacījumi, kuriem pastāvot reģistrētas preču zīmes īpašnieks var aizliegt trešajai personai izmantot apzīmējumu, kas identisks tā preču zīmei

C-453/04 Innoventif Sabiedrības ar ierobežotu atbildību filiāle, kas nodibināta citā dalībvalstī – sabiedrības mērķa ierakstīšana valsts komercreģistrā – prasība veikt avansa maksājumu par pilnīgu sabiedrības darbības mērķa publicēšanu, kas tiek veikta pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā – brīvība veikt uzņēmējdarbību

C-411/03 - SEVIC Systems Pārrobežu apvienošanās – tiesību regulējums, kas pieļauj vienīgi tādu tiesību subjektu apvienošanos, kuru juridiskā adrese ir šajā dalībvalstī – biroja darbības pārrobežu saplūšanas ceļā atzīšana sabiedrības dibināšanas valstī, ko šī sabiedrība veic citā dalībvalstī – atteikums ierakstīt valsts komercreģistrā – brīvība veikt uzņēmējdarbību

C-485/01 Caprini Tiesību regulējums, kurā paredzēta komercaģentu reģistrēšana komercreģistrā

C-167/01 Inspire Art Sabiedrības, kas ir reģistrējusies vienā dalībvalstī, bet darbību ar filiāles starpniecību veic citā dalībvalstī – uzņemošās dalībvalsts regulējumā ietvertās prasības, kas ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību – brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu attaisnojumi

C-208/00 Überseering Dalībvalsts tiesības paredzēt ierobežojumus faktiskās atrašanās vietas pārcelšanai ārpus valsts teritorijas, ja sabiedrība vēlas saglabāt juridiskās personu statusu, kas viņai ir piešķirts, pamatojoties uz šīs valsts tiesībām – sabiedrība, kura ir pārcēlusi savu faktisko atrašanās vietu uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šīs valsts tiesībām – uzņemošās dalībvalsts atteikums atzīt sabiedrības tiesībspēju un procesuālo rīcībspēju – brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums

C-182/00 Lutz un citi Komercreģistra iestāde nevar tikt uzskatīta par tādu, kas veic tiesas funkciju – komercreģistra iestādes kompetence uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu

C-86/00 HSB-Wohnbau / C-447/00 Holto Ltd

Sabiedrības galvenās vadības atrašanās vietas maiņas reģistrēšana komercreģistrā – Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas neesība – nacionālā tiesa, kas īsteno valsts pārvaldes iestādes funkciju

C-206/99 SONAEC-134/99 IGIC-216/99 Prisco un CASER

Maksājumi par ziņu ierakstīšanu komercreģistrā – pamatkapitāla palielināšana – aplikšanas ar nodokli nepieļaujamība

48

C-56/98 Modelo Maksājumi par ziņu ierakstīšanu komercreģistrā par komercsabiedrības firmas un juridiskās adreses maiņu – maksājums par notariālā akta taisīšanu par komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu – aplikšanas ar nodokli nepieļaujamība

C-358/98 Komisija pret Itāliju

Citā dalībvalstī nodibināti uzņēmumi – pienākums reģistrēties uzņemošajā dalībvalstī – sods par uzņēmuma nereģistrēšanu reģistrā – neregulāra pakalpojumu sniegšana citā dalībvalstī

C-71/91 Ponente Carni Maksājumi par komercsabiedrības pirmreizējo ierakstīšanu komercreģistrā – ikgadējais maksājums par sabiedrības esību komercreģistrā – aplikšanas ar nodokli nepieļaujamība

C-212/97 Centros Filiāles dibināšana, ko veic uzņēmums, kas nenodarbojas ar faktisku uzņēmējdarbību izcelsmes valstī – sabiedrības dibināšana dalībvalstī, lai izmantotu izdevīgākus tiesību aktus – valsts tiesību aktu apiešana – atteikums reģistrēt komercreģistrā

C-81/87 Daily Mail un General Trust

Brīvība veikt uzņēmējdarbību tvērums – saskaņā ar valsts tiesībām izveidota sabiedrība pastāv tikai caur šo valsts tiesisko regulējumu, kas nosaka tās dibināšanu un darbību

Judikatūras nodaļa

Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks

49