RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDatorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte

Datu bāzu vadības sistēmas

Praktiskais darbs #3

FORMAS

Izstrādāja: students Nauris Ješkevics

Pārbaudīja: profesors Jānis Eiduks

RĪGA 2007Saturs

Ievads__________________________________________________________________________3

Formu datu avots_________________________________________________________________4

Formu shematiskais attēlojums______________________________________________________5

Formas veidošana, īpašības, objekti un makro__________________________________________6Formas veidošana_____________________________________________________________________6

Formas īpašības_______________________________________________________________________8

Formas objekti_______________________________________________________________________10

Makro______________________________________________________________________________11

Izveidotās formas________________________________________________________________12Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Valstis”_________________________________________________14

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Klubi”__________________________________________________19

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Spēlētāji”_______________________________________________22

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Ieliktņi”________________________________________________25

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Pārskati”_______________________________________________27

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Meklēšana”_____________________________________________30

Secinājumi_____________________________________________________________________33

2

Ievads

Šajā laboratorijas darbā, kurš pēc kārtas ir jau trešais, tiek pielietota MS Office programmatūras programma MS Access, lai izveidotu uzskaites sistēmu, kura tiks reprezentēta formu (angl. – forms) veidā un pavisam nedaudz arī pārskatu (angl. - reports) veidā. Par uzskaites sistēmas datu avotu kalpos mana jau iepriekšējā laboratorijas darbā izveidotā datu bāze – Futbola_DB. Šī datu bāze sastāv no 3 tabulām – Valstis, Klubi un Spēlētāji - un ļoti daudz vaicājumiem.

Formas tiek izmantotas, lai ērtāk un pārskatāmām būtu iespējams aplūkot informāciju, kas ir izgūta no eksistējošiem datu avotiem kā tabulas un vaicājumi. Formas satur dažādus objektus, piemēram, teksta lauki, kuri parāda kāda ieraksta vērtības. Tās var arī saturēt pogas, kuras, piemēram, nospiežot notiek pāreja uz citu formu. Šādu pogas nospiešanu sauc par notikumu, savukārt jaunas formas atvēršana būs darbība, kuru sauc par makro. Formās ir realizējami vairāki notikumi un tādi makro, kas var saturēt daudz darbību secību. Katrā gadījumā ar formām var manipulēt ārkārtīgi plašā spektrā. Vismaz manā darbā būs iespējams aplūkot, kādas tad formas galu galā izskatās un ko ar tām var labu paveikt.

3

Formu datu avots

Formu reprezentēšanai es izmantoju otrā laboratorijas darba izveidoto datu bāzi Futbola_DB, kas sastāv no trīs tabulām – Valstis, Klubi, Spēlētāji – un daudz vairākiem vaicājumiem. Attēlā 1 ir apskatāma šo tabulu savstarpējā sasaiste.

Attēls 1 – Tabulu savstarpējā sasaiste

Tabulas ir pietiekoši lielas, tāpēc parādīšu tikai tādā fragmentārā, bet uzskatāmā veidā:

Attēls 2 - Tabulas Valstis fragments

Attēls 3 - Tabulas Klubi fragments

Attēls 4 - Tabulas Spēlētāji fragments

Tātad, šī datu bāze man kalpos par uzskaites sistēmas datu avotu, kas tiks parādīta, pielietojot formas.

4

Formu shematiskais attēlojums

5

Formas veidošana, īpašības, objekti un makro

Formas veidošanaLai sāktu veidot jaunu formu, ir jāatver datu bāzes objektu (angl. - Objects) sadaļa

Forms un tad jānospiež poga New (attēls 5).

Attēls 5

Pēc pogas aktivizēšanas parādās jauns logs, kurā tiek piedāvātas vairākas iespējas kā veidot formu (attēls 6). Šajā logā ir jāizvēlas viens no sarakstā piedāvātajiem formu izveidošanas paņēmieniem: Design View, Form Wizard, AutoForm (Columnar, Tabular, Datasheet, PivotTable, PivotChart), Chart Wizard, Pivot Table Wizard, un loga apakšā piedāvā izvēlēties tabulu vai vaicājumu no kurienes tiks ņemti dati, lai varētu veiksmīgi izveidot formas.

Attēls 6

Design View - sadaļa, kurā lietotājs var veidot formas, būvējot tās no formai piemītošajiem rīkiem (pogām, informācijas laukiem, paskaidrojuma laukiem u.c.)Form Wizard - šajā sadaļā MS Access piedāvā izveidot formu, lietojot palīgu, kas palīdzēs veidot formu soli pa solimAuto Form - piedāvā automātiski veidot sekojošas formas: Columnar, Tabular, Datasheet, PivotTable, PivotChart. Visas šīs sadaļas ir automatizētas, kas dod iespēju izvēlēties tikai resursu tabulu vai vaicājumu un par to tiks izveidota forma ar izvēlēto vizuālo izskatu un darbībāmChart Wizard - piedāvā veidot tabulu grafiskā veidā (tiks attēlots grafiks, diagramma un tam līdzīgi)Pivot Table Wizard - ērts veids kā izveidot Pulka tabulu

No sākuma parādīšanu jaunu formu Design View režīmā. Atveras jaunas formas veidošanas logs, kas ietver sevī piecas daļas:

6

Form Header (formas virsraksts) – tā atrodas formas augšējā daļā. Šī daļa tiek pievienota formā kopā ar formas apakšraksta daļu. Formas virsrakstu arī mēdz saukt par formas galveni, kas, manuprāt, jocīgi skan. Šajā daļā var novietot kaut ko atdalošu no formas detaļu (galvenā) lauka, piemēram, formas virsrakstu;

Page Header (lapas virsraksts) – daļa, kas nosaka lapas augšējo uzrakstu. Šī daļa tiek pievienota formā kopā ar daļu, kura nosaka lapas apakšējo uzrakstu. Šī daļa ir atvērta tikai tādā gadījumā, kad forma atrodas iepriekšējā pārskata režīmā, tāpat arī izdrukājot attiecīgu formu, lapas izdrukā parādīsies šis uzraksts;

Detail (formas detaļas) - formas galvenā daļa, kura satur no avota saņemtus datus. Šajā daļā var atrasties vadības elementi, kuri attēlo datus no tabulām vai vaicājumiem, kā arī pastāvīgie dati, piemēram, uzraksti.

Page Footer (lapas apakšraksts) - daļa, kas nosaka lapas apakšējo uzrakstu. Šī daļa attēlojas tikai tad, kad forma atrodas iepriekšējā pārskata režīmā, kā arī pēc formas izdrukas;

Form Footer (formas apakšraksts) – tas atrodas formas apakšējā daļā. Šī daļa tiek pievienota kopā ar formas virsrakstu.

Es kaut kā dodu priekšroku tikai formas detaļu laukam, ar to man pilnībā pietiek,

kaut gan darba gaitā arī realizēju citas daļas. Attēlā 7 ir iespēja apskatīt kā tad izskatās jauna nepastrādātas formas detaļu lauks. Lai tiktu parādītas pārējās daļas attiecīgi no izvēlņu joslas ir jāizvēlas View->Page Header/Footer un View->Form Header/Footer.

Attēls 7

Formai un tās objektiem var uzstādīt ārprātīgi daudz un dažāds īpašības. Lai to izdarītu ir jāaktivizē forma un no izvēlņu joslas jāizvēlas View->Properties un tad parādīsies sekojošs attēls:

Attēls 8

7

Formas īpašībasUzskaitīšu īpašības tieši pašai formai, kuras izriet arī daudziem citiem objektiem!!!

Sadaļa Format - satur īpašības, kuras apraksta formas vizuālo noformējumu:Caption – formas virsraksts;Default View – formas skats pēc noklusējuma, kādā ieraksti attēlosies pēc formas atvēršanas;Allow Form View – vai atļaut formas skatu;Allow DataSheet View – vai atļaut tabulas šūnu skatu;Allow PivotTable View – vai atļaut pulka tabulas skatu;Allow PivotChart View – vai atļaut pulka grafika skatu;Scroll Bars – vai formā ir jāattēlo ritjosla. Ir iespējas izmantot horizontālo, vertikālo, abas vai nevienu ritjoslu;Record Selectors – nosaka, vai ir nepieciešams ierakstu atzīmētājs. Tā ir tāda neliela bultiņa, kas novietojas blakus pirms pašreizējā ieraksta. Manuprāt, nepieciešama tikai tabulāras formas gadījumā, kad ir redzami vairāki ieraksti vienlaicīgi.Navigation Buttons – nosaka, vai ir nepieciešamas navigācijas pogas, kuras ļauj pārvietoties pa tabulu ierakstiem;Dividing Lines – nosaka vai ir nepieciešamas atdalošās līnijas, kas atdala formas daļas vai ierakstus;Auto Resize - nosaka, vai, formas skatā atverot formu, tai tiek piešķirti tās oriģinālie izmēri; Auto Center - nosaka, vai tā tiek novietota MS Access loga centrā;Border Style – formas robežu stila izvēle. Īpašībai ir četras vērtības: None (nav , Thin (tieva), Sizable (maināma) un Dialog (dialoga logs);Control Box – nosaka, vai attēlot formas augšējā labajā stūrī kontroles podziņas kā Minimize, Maximize un Close;Min Max Buttons – nosaka, vai attēlot formas augšējā labajā stūrī Minimize, Maximize, nevienu vai abas kontroles podziņas;Close Button – nosaka, vai attēlot formas augšējā labajā stūrī Close kontroles podziņu;Whats This Button - nosaka, vai attēlot formas augšējā labajā stūrī Help kontroles podziņu;Width – formas platums;Picture – iespēja izvēlēties attēlu, kas dekorēs formas fonu;Picture Size Mode – nosaka, vai attēlot zīmējumu savā izmērā, vai palielināt līdz formas izmēram, vai arī pieskaņot formas lielumam;Picture Alignment – zīmējuma novietojums;Picture Tiling – īpašība ir jāizmanto, ja zīmējums ir mazāks par formas izmēru, un ir nepieciešamība aizņemt visu formas laukumu, palielinot zīmējumu skaitu;Grid X – režģa X koordinātes;Grid Y – režģa Y koordinātes;Layout for Print – izkārtojums drukāšanai;Orientation – formas satura novietojums;Moveable – nosaka, vai formu varēs pārvietot pa ekrānu.

8

Sadaļa Data - satur īpašības, ar kuru palīdzību iespējams aprakstīt datus, kuri tiks izmantoti formā:

Record Source – tabulas vai vaicājuma (datu avota) nosaukums, no kurienes tiek ņemti dati attēlošanai formā;Filter – kritērijs, pēc kura tiek atlasīti dati no iepriekš izvēlētajām tabulām;Order By – lauks, pēc kura tiks veikta grupēšana attēlojot datus formā;Allow Filters – vai atļaut datu filtrēšanu pēc Filter laukā ierakstītā noteikuma;Allow Edits – vai formā var mainīt attēloto datu saturu;Allow Deletions – vai formā atļaut dzēst attēlotos datus;Allow Additions – vai formā at;laut ievadīt jaunus datus;Data Entry – vai forma ir paredzēta tikai datu ievadīšanai;Record Locks – nosaka, kādi ieraksti nedrīkst tikt mainīti;

Sadaļa Event - satur īpašības, kuras noteic formas notikumus.On Current – notikums rodas, ja fokuss pārvietojas uz ierakstu, padarot to par pašreizējo, vai forma tiek atjaunota vai atvērta;Before Insert – notikums rodas, kad lietotājs ievada datus jaunajā ierakstā, bet ieraksts vēl nav rādīts;After Insert – notikums rodas, kad jauns ieraksts tika pievienots;Before Update – notikums rodas, pirms informācija tiks mainīta ierakstā vai citā grafiskā objektā;After Update – notikums rodas, kad informācija tika mainīta ierakstā vai citā grafiskā objektā;On Delete – notikums rodas, kad lietotājs nospiež pogu Delete, lai nodzēstu ierakstu, bet pirms ieraksts tiks nodzēsts;Before Del Confirm – notikums rodas, kad lietotājs nodzēš vienu un vairākus ierakstus buferī, bet pirms MS Access izvada dialoga logu, lai apstiprinātu nodzēšanu;After Del Confirm – notikums rodas, kad lietotājs apstiprina nodzēšanu un ieraksts ir nodzēsts vai nodzēšana tika atcelta;On Open – notikums rodas, kad forma tiek atvērta un pirms pirmais ieraksts tiek attēlots;On Load – notikums rodas, kad forma tika atvērta un ieraksti attēloti;On Resize – notikums rodas, kad forma maina izmēru;On Close – notikums rodas, kad forma tiek aizvērta un pazūd no ekrāna;On Activate – notikums rodas, kad forma saņem fokusu un kļūst par aktīvo logu;On Deaktivate – notikums rodas, kad forma zaudē fokusu;On Got Focus - notikums rodas, kad forma saņem fokusu;On Lost Focus – notikums rodas, kad forma zaudē fokusu;On Click – notikums rodas, kad lietotājs nospiež peles pogu un atlaiž to kādā objektā;On Dbl Click – notikums rodas, kad lietotājs nospiež peles kreiso pogu divas reizes formas tukšajā vietā noteiktā laika periodā;On Mouse Down – notikums rodas, kad lietotājs nospiež peles pogas;On Mouse Move – notikums rodas, kad lietotājs pārvieto peli ekrānā;On Mouse Up – notikums rodas, kad lietotājs atlaiž peles pogu;On Key Down – notikums rodas, kad lietotājs nospiež taustiņu no tastatūras, kamēr formai ir fokuss;On Key Up – notikums rodas, kad lietotājs atlaiž taustiņu no tastatūras, kamēr formai ir fokuss;

9

On Key Press – notikums rodas, kad lietotājs nospiež un atlaiž taustiņu, kamēr formai ir fokuss;On Error – notikums rodas, kad MS Access ir "run-time kļūda", kad formai ir fokuss;On Timer – notikums rodas formā pēc noteikta laika, kurš tiek precizēts laukā TimerInterval (0 - 65535 milisekundes).

Sadaļa Other - satur īpašības, kuras saistītas ar formas pārveidojumiem:Modal – pārveidot formu par modālo logu. Šajā gadījumā lietotājs nevar klikšķināties ārpus formas, tas ir, aktivizēt citu formu;Pop Up – formas loga tips, kas aizliedz pieeju izvēlnei un rīku panelim, bet ļauj aktivizēt citus logus, līdz ar to forma vienmēr būs priekšplānā;Cycle – norāda, laukus, pa kuriem pārvietosies fokuss, spiežot Tab taustiņu;

Sadaļa All - satur visas īpašības, kuras tika jau aprakstītas iepriekš.

Formas objektiFormas piedāvāto objektu saraksts izskatās sekojošs:

Attēls 9

Select Object – formas objektu iezīmēšanas rīks

Control Wizards – objektu veidošanas palīgs

Label – paskaidrojoša teksta veidošanas rīks

Text Box – informācijas ievades un izvades objekta veidošanas rīksOption Group – pārslēdzēju grupas veidošanas rīks

Toggle Button – taustiņa „ieslēgts/izslēgts” veidošanas rīksOption Button – izvēles lauks, kas tiek atlikts ar punktuCheck Box – izvēles lauks, kas tiek atlikts ar ķeksi

Combo Box – objekts, kuru nospiežot, parādās saraksts ar datiem

List Box – lauks, kurā uzskaitīts izvēles datu saraksts

Command Button – komandu pogas veidošanas rīks

Image – attēla ievietošanas rīksUnbound Object Frame – Nesaistīta OLE objekta ievietošanas rīks

Bound Object Frame - Saistīta OLE objekta ievietošanas rīks

Page Break – lapas pārrāvuma ievietošana

Tab Control – ieliktnīšu izveidošana

Subform/ Subreport – apakšformas ievietošanaLine – līnijas zīmēšanaRectangle – taisnstūra zīmēšanaMore Controls – papildus objektu ievietošanas rīks

10

Makro

Par makro sauc vienu vai dažas makrokomandas kopu, kuras izpilda kaut kādas darbības (angl. – action) , tādas kā formas atvēršana vai aizvēršana, vaicājuma palaišana uz izpildi un tam līdzīgi.

Makro tiek izmantoti, lai automatizētu bieži izmantotas darbības, kā notikumu apstrādātājs, taustiņu nospiešanas apstrādātājs, izvēlnes komandas izvēlei un tam līdzīgi.Lai izveidotu makro ir jāizmanto makro konstruktors. Galvenajā datu bāzes logā pie sadaļas Objects ir jāizvēlas Macros un tad jānospiež poga New jauna makro izveidei. Parādīsies sekojošs logs:

Attēls 10

Pēc noklusējuma makro konstruktora loga apraksta josla satur divas kolonnas – darbība (Action) un komentārs par makro darbību (Comment). Kolonā Action tiek piedāvātas daudz un dažādu standartdarbību, kas ir makro veidošanas pamatā, un kuras vēl papildus jānodefinē, piemēram, jānorāda formas nosaukums, kuru vērt ciet. Savukārt kolonā Comment tiek ielikts kāds komentārs, kas paskaidrotu kādu makro veidojošo darbību.

11

Izveidotās formas

Pavisam izveidoju 9 formas un 1 apakšformu, kopā 10. Viena no tām skaitās galvenā forma, jo no tās ar pogu palīdzību var izsaukt pārējās formas. No sākuma sākšu apskaidrot galveno formu, kas un kā ir realizēts. Šo formu es realizēju Design View režīmā, tas nozīmē, ka formu veidoju pats bez palīga (Wizard) palīdzību. Kā sākt veidot formu es neatkārtošu, jo paspēju iepriekš to izstāstīt, tāpēc lieki turpmāk ir atkārtoties. Tad nu lūk mana pirmā izveidotā forma ar nosaukumu ”Galvenā Forma”:

Attēls 11 - Galvenā forma (Izvēlne)

Kā redzams attēlā 11 tad galvenā forma jeb izvēlne nesatur kontroles taustiņus, kas attiecīgi vai nu aizver formu, minimizē vai maksimizē. Šie kontroles taustiņi man nav nepieciešami un turpmākās formās tie arī netiks izmantoti. Formai arī nav iespējams mainīt izmērus, tā ir konstanta lieluma, kas arī būs realizēts pārējās formās. Kā formas fons ir izmantots attēls, kas uzskatamāk parāda, ka datu bāze ir saistīta ar futbolu. Šo visu aprakstīto viegli var nokonfigurēt formas īpašību sadaļā Format, kuru es jau paguvu iepriekš pilnībā izskaidrot. Tālāk pastāstīšu nedaudz par teksta ievades/izvades laukiem. Tātad tie ir tie lauki pie kuriem ir Label tipa paskaidrojošie teksti Datums un Laiks. Šie lauki kalpo kā izvades lauki, kuri glabā funkcijas datuma un laika attēlošanai (attēls 12).

Attēls 12

Pēc noklusējuma datums attēloties šādā veidā: 2007.04.17. Bet man liekas tas neērti, jo lasīšana notiek no labās puses. Lai pamainītu datuma formātu ir jāiet šī lauka īpašības

12

sadaļā Format iedaļā Format un jāuzliek Medium Date. Ar pulksteņa laiku ir tā, ka tas nekustas un parādītais laiks stāv uz vietas, bet es vēlējos, lai tas visu laiku kustas. Lai to panāktu, tad formas īpašībās sadaļā Event (notikums) iedaļā On Timer ir jāuzstāda makro, kas atjauno datus (ReQuery), savukārt iedaļā TimerInterval ir jāuzstāda laiks pēc kāda atjaunosies dati, šajā gadījumā 1000 milisekundes, kas ir viena sekunde. Realizētais makro:

Attēls 13

Šis makro sastāv no vienas darbības, proti, ReQuery, kas atjauno datus un sadaļā Control Name tiek norādīts šī datu lauka vārds, kas ir jāatjauno. Šo makro nosaucu par „Taimeris”.

Tālāk seko 7 pogas. Tās sešas pogas, kas atrodas formas kreisajā pusē, uz notikumu – peles noklikšķināšana - veic citas formas atvēršanu ar skaņas signālu un piedevām vēl aizveras ciet. Tātad makro sastāv no trīs darbībām. Pogu īpašības sadaļā Event iedaļā On Click ir jāizveido sekojošs makro: Beep->OpenForm->Close. Darbībai OpenForm ir jāuzstāda sekojošas īpašības:

Attēls 14

Sadaļā Form Name ir jānorāda formas nosaukums, kas ir jāatver, savukārt sadaļā View ir jāizvēlas kādā skatā tiks izvadīta forma. Pārējās sadaļās pat īpaši neiedziļinājos, nav tik svarīgas, bet nu ir iespējams uzlikt filtru un nosacījumu, kas ierobežos formas datus, kā arī loga veidu kādā atvērsies forma.

Darbībai Close var uzstādīt sekojošas īpašības:

Attēls 15

Sadaļā Object Type ir jānorāda, ko tad galu galā ir nepieciešams aizvērt, šajā gadījumā formu. Par cik ir norādīta forma, tad sadaļā Object Name ir jānorāda formas nosaukums, kuru ir nepieciešams aizvērt. Sadaļā Save norāda vai verot ciet formu tā ir jāsaglabā.

Pēdējai pogai ar nosaukumu „IZIET” makro sastāv tikai no vienas darbības Close.Turpmāk stāstīšu par visām formām, kas atveras nospiežot kādu no galvenās

formas jeb izvēlnes piedāvātajām pogām.

13

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Valstis”

Attēls 16 – Forma „Valstis”

Šo formu es realizēju izmantojot palīgu (Wizard), jo forma, kas satur datubāzes ierakstus tomēr ir ērtāk realizēt ar palīgu. Paskaidrošu kā ar šo palīgu rīkoties, jo to gan es vēl neesmu apstāstījis. Tātad izvēloties datu bāzes objektos formu, ir jānospiež poga New un jāizvēlas Form Wizard un atvērsies sekojošs logs:

Attēls 17

Sadaļā Tables/Queries ir jānorāda datu avots, šajā gadījumā tabula „Valstis”. Sadaļa Available Fields ir uzskaitīti visi iespējamie tabulas atribūti. Kad formai ir izvēlēti nepieciešamie atribūti (manā gadījumā visi ir izvēlēti), tad spiež pogu Next un atveras nākamais logs:

14

Attēls 18

Šeit norāda kā tiks attēloti ieraksti formā. Columnar norāda, ka formā tiks parādīts tikai informācija par vienu ierakstu kolonnas veidā un lai apskatītu citus ierakstus tiks pielietotas navigācijas pogas. Savukārt, Tabular skatā varēs apskatīt jau vairākus ierakstus vienlaicīgi. Pārējās sadaļas gan neizmantoju formas veidošanā, tāpēc nemaz neapskaidrošu tās. Kad skats ir izvēlēts, ir jāspiež poga Next un atveras sekojošs logs:

Attēls 19

Šeit vienkārši izvēlas kādu no piedāvātajiem formas dizaina noformējumiem. Es izvēlējos noformējumu Standart. Tālāk atkal jāspiež poga Next un atveras nākamais logs:

Attēls 20

15

Šeit ievada formas nosaukumu un apstiprina ar pogu Finish. Parādās forma jau ar gataviem datu bāzes laukiem.

Formai ierakstu šķirstīšanai tiek pielietotas navigācijas pogas, taču problēma ir tāda, ka tās tiek piedāvātas angļu valodā un ja ir vēlēšanās formas veidot latviešu valodā, tad ir jāizveido pašam savas navigācijas pogas. MS Access piedevā sekojošu iebūvēto navigācijas sistēmu:

Attēls 21

Navigācijas sistēmai nav nekādas vainas, viss strādā perfekti, bet problēma ir šoreiz angļu valoda. Nu tad laiks veidot pašam savas pogas.

Šai formai es izvēlējos veidot navigācijas pogas, izmantojot palīga (wizard) palīdzību. Kad no formas objektu saraksta tiek izvēlēta komandu poga un atlikta tā uz formas atveras sekojošs logs:

Attēls 22

Attiecīgi sadaļā Categories ir jāizvēlas kāda tipa darbības ir nepieciešams realizēt, šajā gadījumā Record Navigations (ierakstu navigācija, pārvietošanās). Tālāk sadaļā Actions ir jāizvēlas kāda veida darbību tad veiks šī poga. Atšķirībā no makro veidošanas, šeit nav iespējams norādīt vairāku darbību izpildi. Kā pirmo pogu es izvēlos tādu, kas pārvietojas pa ierakstam uz priekšu, tāpēc no darbību saraksta ir jāizvēlas Go To Next Record un tālāk nospiež Next un atveras nākamais logs:

Attēls 23

16

Šeit sadaļā Picture var izvēlēties pogas attēlu, savukārt sadaļā Text norāda pogas tekstu, ja ir vēlēšanās to parādīt ar tekstu nevis bildīti. Es gan šoreiz izvēlos bildīti. Tālāk parādās pēdējais logs:

Attēls 24

Šeit vienkārši norāda pogas apzīmējuma nosaukumu, nospiež pogu Finish un lieta ir darīta. Pēc šāda principa es uztaisīju pārējās navigācijas pogas un ieguvu sekojošu rezultātu:

Attēls 25

Šai navigācijas sistēmai uz pogām ir bildītes, kas nesniedz informāciju par to, ko tās dara, taču uzbraucot ar kursoru virs kādas no šim pogām parādās paskaidrojošais teksts. To var uzstādīt pogas īpašību sadaļā Other iedaļā ControlTip Text. Šāda bildīte vienkārši ieekonomē pogas izmēru, to var izveidot kompaktāku.

Šai formai līdzīgi kā galvenajai formai ir datu izvades lauki:

Attēls 26

Visi šie datu lauki satur funkcijas. Pirmais lauks satur funkciju =count([Valsts_nos]), kas nosaka pašreizējo ierakstu skaitu. Otrais lauks satur funkciju =max([Platība]), kas nosaka lielāko valsts platību, savukārt pēdējais lauks satur funkciju =max([Apdzīvotība]), kas nosaka lielāko valsts apdzīvotību. Šīs funkcijas var ievadīt pa taisno šajos laukus, veidošanas režīmā vai arī lauka īpašības sadaļā Data->Control Source, kur būs saraksts ar dažādām funkcijām un vērtībām.

Tālāk seko poga ar nosaukumu Visas valstis, kas vienkārši atvērs jaunu formu, kurā tiks parādīta šī pati informācija tikai tabulārā formātā, kad redzamas visas valstis vienlaicīgi. Poga satur sekojošu makro: Beep->OpenForm->Close.

17

Attēls 27 – Forma „Visas valstis”

Šeit atšķirībā no iepriekšējās formas navigācijas pogas ir realizētas bez palīga (wizard) palīdzības, tām ir piesaistīti makro uz notikumu – peles noklikšķināšana. Šis makro sastāv no vienas darbības GoToRecord, kur Record sadaļā norāda paredzēto navigācijas izpildi. Starp makro darbībām nepastāv ierakstu dzēšana. Bet to var realizēt izvēloties darbību RunSQL un sadaļā SQL Statemant uzrakstīt dzēšanas vaicājumu:

DELETE*FROM Valstis WHERE Valsts_NOS = [Forms]![Valstis1]!valsts_nos;

Where nosacījumā tabulas Valstis atribūts Valsts_NOS tiek salīdzināts ar šādu virkni: [Forms]![Valstis1]!valsts_nos, kur Forms ir visu formu kopa, Valstis1 ir konkrētā forma no formu kopas, savukārt valsts_nos ir viens no formas datu izvades laukiem. Šis makro nesastāv tikai no vienas darbības, tam vēl jāizmanto darbība RepaintObject, kas pārzīmē doto formu. Tas nepieciešams tāpēc, ka ieraksts izdzēšas pagaidām tikai no formas datu avota, taču formā šis ieraksts vēl glabājas.

Ar pogu, kurai nosaukums ir „Atgriezties” ir iespēja atgriezties pie iepriekšējā skata, savukārt ar pogu „Galvenā Izvēlne” ir iespēja atgriezties uz izvēlni. Šeit tiek izmantotas jau apskatītas makro darbības. Atgriežoties atpakaļ pie iepriekšēja skata, paliek vēl jau aprakstīta poga „Galvenā Izvēlne”.

18

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Klubi”

Attēls 28 – Forma „Klubi”

Šī forma atšķiras no iepriekšējās ar to, ka tā arī satur apakšformu. Par cik man tabula Klubi ir saistīta ar tabulu Spēlētāji viens pret daudziem, tad šeit kā galvenā forma kalpos tabula Klubi un kā apakšforma tabula Spēlētāji. Arī šī forma tika realizēta ar palīgu (wizard) palīdzību, vienkārši šeit izvēloties pirmo datu avotu tiks izveidota pamatforma un izvēloties otro datu avotu tiks izveidota apakšforma:

Attēls 29

19

Šķirstot pamatformas ierakstus, attiecīgi apakšformā tabulārā veidā parādās visi ieraksti, kas ir saistīti ar šo pamatformas ierakstu. Attēlā 28 var redzēt, ka futbola klubam „Werder Bremen” ir divi spēlētāji – „Klose” un „Frings”. Teiksim, ja klubā būtu tik daudz spēlētāju, ka visus tos formā vienlaicīgi nevar redzēt, tad ir iespējams šo apakšformu pilnībā apskatīt ar ritjoslas palīdzību. Gan pamatformai, gan apakšformai ir pielietoti vieni un tie paši navigācijas taustiņi, kas arī ir realizēti ar palīga (wizard) palīdzību un tie satur šoreiz savādākus attēlus:

Attēls 30

Šī forma arī satur fona bildi, kas vairāk izceļ formas būtību, taču varētu tā likties kādam par raibu. Es tam piekrītu, taču esmu tā izvēlējies veidot un, manuprāt, īstenībā jau izskatās diezgan normāli un nav jau nemaz tik raibi, viss ir tīri uzskatāms.

Šajā formā ir tāds jaunums kā Combo Box objekts:

Attēls 31

Šis objekts kalpo kā izvēlnes datu lauks, kur izvēlas kādu no saraksta datiem. Šajā gadījumā ir iespēja izvēlēties 2 datus – „Vecākais dibināšanas gads” un „Jaunākais dibināšanas gads”. Kad tiek izvēlēts kāds no šiem piedāvātajiem datiem, tad zemāk teksta laukā parādās izvēles rezultāts:

Attēls 32

Lai kaut ko tādu realizētu, tad ir jāpiekārto objektam Combo Box kāds notikums. Tas būs After Update notikums. Tas nozīmē, ka makro izpildīsies pēc datu lauka aizpildīšanas (After Update). Laiks apskatīties kāds tad šis makro izskatās:

20

Attēls 33

Šis makro tiek realizēts pielietojot darbību SetValue 2 reizes un pielietojot kondīcijas (Condition) aprakstu. Lai parādītu šo Condotion kolonnu, tad no izvēlņu joslas ir jāizvēlas View->Condition. SetValue darbība piešķir kādam elementam vērtību, kura ņem vērā kondīcijā norādīto nosacījumu. Tas nozīmē, ka elements, kas atrodas zem Combo Box, iegūs vērtību, tikai tad ja no Combo Box tiks izvēlēta vērtība attiecīgi vai nu „Vecākais dibināšanas gads” vai nu „Jaunākais dibināšanas gads”. Apskatot pirmo SetValue darbību, tad šī darbība vēl ir jāapraksta. Sadaļā Item ir jānorāda elements, kam tiks piešķirta vērtība. Elements sastāv no sekojoša pieraksta: [Forms]![Klubi]![Boxis].[ControlSource], kur Forms ir visu pieejamo formu kopa, Klubi ir konkrēta izvēlēta forma, Boxis ir elements šajā formā, kurā paredzēts uzstādīt vērtību, savukārt ControlSource norāda uz kontroles avotu no kura tiks ņemti dati. Expression sadaļā jāieraksta izteiksme, kas tiks reprezentēta elementā „Boxis”. Šī izteiksme ir funkcija, kas sameklē pašu vecāko dibināšanas gadu: „=Min([dib_gads])”. Tas pats ir ar otro SetValue, kur tikai ir cita funkcija, kas atrod jaunāko dibināšanas gadu: „=Max([dib_gads])”.

Tad vēl formai ir jau iepriekš aprakstītā poga „Galvenā Izvēlne”, kuru noklikšķinot, tā aizvedīs atpakaļ uz galveno izvēlni ar sekojošu makro: Beep->OpenForm->Close.

21

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Spēlētāji”

Attēls 34 - Forma "Spēlētāji"

Formai augšējā labajā stūrī rāmīti „Informācija par spēlētāja klubu” ir ievietoti 2 datu lauki, kuri sastāv no funkcijām, kas atrod spēlētāja kluba nosaukumu un šī kluba dibināšanas gadu. Lai atrastu kluba nosaukumu pielietoju sekojošu funkciju:=DLookUp("kluba_nos";"klubi";"k_num=" & Forms!Spēlētāji!kl_num), kur DLookUp norāda, ka tiks meklēta kāda vērtība, kas aprakstīta funkcijas parametros, „kluba_nos” ir tabulas atribūts, „klubi” norāda uz tabulas nosaukumu, „k_num=” ir nosacījuma atribūts, kas tiek pielīdzināts sekojošai izteiksmei: & Forms!Spēlētāji!kl_num, šādi tiek salīdzināta datu bāzes tabulas atribūts ar formas atribūtu. Otrs datu lauks satur sekojošu funkciju:=DLookUp("dib_gads";"klubi";"k_num=" & Forms!Spēlētāji!kl_num). Šajā funkcijā vienkārši tiek pamainīts datu bāzes tabulas Klubi atribūts uz dib_gads un viss pārējais ir vienāds.

Tālāk zemāk seko 4 pogas, kuras dara vienu kopēju lietu kā atribūta vērtības mainīšanu (Update). Tātad uz notikumu pogas noklikšķināšana, tiek izpildīts sekojošs makro: RunSQL->RepaintObject. Darbībai RunSQL ir jānorāda sadaļā SQL Statemant vaicājums, kas varētu mainīt vērtību. Tas ir sekojošs:

UPDATE SpēlētājiSET Spēlētāji.Augums = Spēlētāji.Augums+1 WHERE Spēlētāji.Pers_kods=Forms!Spēlētāji!Pers_kods;

Šis ir pogas „Palielināt augumu par 1” vaicājums. Viss ko šis vaicājums dara, ir spēlētāja auguma palielināšana par 1 cm. Aiz darbības RunSQL seko darbība RepaintObject, kas atjauno formu pēc vērtības nomainīšanas tabulā, kas ir šīs formas datu avots. Pārējas 3 pogas ir tieši veidotas pēc tāda paša principa.

Tālāk seko jau pazīstamās ierakstu navigācijas pogas, kuras jau ir apskaidrotas.

22

Formā ir redzama sekojoša lieta:

Attēls 35

Šeit tiek parādīts grupveida objekts, kur jāatķeksē viena no piedāvātajām ailēm. Zemāk ir datu lauks, kurā parādīsies atbilde, kas parādīsies atliekot kādu no piedāvātajiem ķekšiem. Makro ir jau ļoti pazīstams, kas izskatās šāds:

Attēls 36

Kaut kas ļoti līdzīgs tika realizēts ar objektu Combo Box. Šeit arī darbība SetValue strādā uz notikumu After Update. Atķeksēšanas ailēm, kā kondīcijas vērtība kalpo skaitlisks lielums. Pirmajai ailei ir vērtība „1”, savukārt otrajai ir „2”. Attiecīgi ieliekot ķeksi tam paredzētajā ailē izpildīsies darbība SetValue ar atbilstoši piekārtotām īpašībām. Sadaļā Item norāda elementu, kurā vērtība tiks parādīta, savukārt Expression sadaļā norāda izteiksmi pēc, kuras tiks noteikta šī elementa vērtība. Pirmajai ailei tā būs funkcija, kas noteiks vidējo spēlētāju augumu, savukārt otrai ailei funkcija, kas noteiks vidējo spēlētāju svaru. Attiecīgi „=Avg([Augums])” un „=Avg([Svars])”.

Attēls 37

23

Tālāk formā ir redzama nākamā lieta:

Attēls 38

Šeit ir redzama liste ar 4 vērtībām, kuras apzīmē visas iespējamās spēlētāja pozīcijas, kur tas var spēlēt futbola laukumā. Izvēlētos kādu no šīm vērtībām ar peles dubultklikšķi vai atzīmējot un nospiežot pogu „Apskatīt” tiks parādīti visi spēlētāji, kas spēlē konkrētā pozīcijā ar skatu DataSheet View (tabulas šūnu lauks). Noklikšķinot pogu „Apskatīt” izpildīsies sekojošs makro:

Attēls 39

Darbības OpenQuery sadaļā Query Name ir jānorāda atbilstošais vaicājums, kas ir jāatver. Sadaļā View tiek norādīts kādā skatā tas tiks atvērts, savukārt sadaļā Data Mode ir jānorāda datu parādīšanas veids, es izvēlējos lai tas būtu atvērts tikai lasīšanas nolūkos (Read Only), tāpēc nebūs iespēja neko labot. Lūk, sekojošais vaicājums:

SELECT *FROM SpēlētājiWHERE Forms!Spēlētāji!Liste=Spēlētāji.Pozīcija;

Vaicājuma nosacījumā tiek salīdzināta tabulas Spēlētāji atribūta „Pozīcija” vērtība ar formas Spēlētāji objekta Liste atzīmēto vērtību.

Attēls 40

24

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Ieliktņi”

Attēls 41 – Forma „Ieliktņi”

Šajā formā atšķirībā no iepriekš apskatītajām formām ir pielietoti ieliktnīši, kas savā ziņā kalpo kā vairākas apakšformas. Pamatformas daļai ir pielietots vaicājums, kas apvieno visas 3 datu bāzes tabulas, tādējādi veidojot vienu lielu apjomīgu tabulu. Šo vaicājumu var piejūgt formai izmantojot formas īpašības sadaļu Data iedaļu Record Source un attiecīgi izvēlas eksistējošu vaicājumu. Sekojošais vaicājums:

SELECT valstis.*, klubi.*, spēlētāji.*FROM valstis INNER JOIN (klubi INNER JOIN spēlētāji ON klubi.K_NUM=spēlētāji.KL_NUM) ON valstis.Valsts_KODS=klubi.V_KODS;

Šo vaicājumu uzģenerēja mīļā mašīna, man tikai atlika ar vizuālās programmēšanas palīdzību norādīt atbilstošos datus (attēls 42).

Attēls 42

25

Pamatformas daļā tiek uzskaitīti 3 atribūti, kas raksturo tabulu Klubi. Apskatīsim secīgi pa vienam, kāda informācija atrodas katrā ieliktnītī:

Attēls 43 - Ieliktnītis "Kluba spēlētāji"

Kad no formas piedāvātiem objektiem izvēlas ieliktnīšus, tad var attiecīgi izveidot nepieciešamo ieliktnīšu daudzumu, šajā gadījumā pietiks pilnība ar 3 ieliktnīšiem. Viss, kas šajā ieliktnī ir jāparāda, ir kaut kādi atribūti no lielās apvienotās tabulas. Šajā gadījuma šķirstot pamatformu, automātiski parādīsies attiecīgā kluba informācija par spēlētāju. Ieliktnī ir jāizveido noteikts daudzums datu lauki un tiem priekšā pieliek paskaidrojošu Label tipa objektu. Lai šajos datu laukos parādītu informāciju, tad ir jāgriežas pie attiecīga lauka īpašībām un sadaļā Data iedaļā Control Source jānorāda vajadzīgais atribūts (attēls 44).

Attēls 44

Attēls 45 – Ieliktnītis „Kluba valsts”

Šeit attiecīgi tiek parādīts, kurā valstī atrodas konkrētais klubs.

Attēls 46 – Ieliktnītis „Papildus informācija”

Šeit tiek parādīta papildus informācija par klubu kā pilsēta, kur tas atrodas un kluba dibināšanas gads.

26

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Pārskati”

Attēls 47 – Forma „Pārskati”

Šī ir tāda maziņa, manuprāt, ļoti simpātiska forma. Formas fonu rotā skaists futbola laukuma attēls un formas centrā stāv izvēles iespēja, tas ir, apskatīties vienu no piedāvātajiem pārskatiem. Iepriekš aizmirsu paskaidrot kā var realizēt šādu objektu ar izvēles iespējam, tad nu to dara tagad. Pavisam vienkārši, ar palīga (wizard) palīdzību tā lieta notiek pavisam ērti un vienkārši. Kad ir nospiesta ikona kā burvja nūjiņa un ir izvēlēts grupēšanas objekts atveras sekojošs attēls:

Attēls 48

Šeit sadaļā Label names ir jāievada visas nepieciešamās Label tipa vērtības, kas atradīsies blakus aplīšu atlikšanas laukiem.

Attēls 49

27

Tālāk attēla 49 logā norāda vai būs kāda pēc noklusējuma atliktā vērtība, es izvēlējos, ka nē.

Attēls 50

Šeit var ievadīt izvēles lauka skaitliskas vērtības, es atstāju tādas kādas tās ir – 1 un 2.

Attēls 51

Šeit izvēlas kāda veida izvēles lauki tiks parādīti, es izvēlos aplīšus. Zemāk iespējams izvēlēties rāmīša stilu, kas aptvers šo izvēlni.

Attēls 52

Visbeidzot ievada izvēlnes grupas nosaukumu un lieta darīta.

28

Pogai „Apsktīt” pēc notikuma peles klikšķis ir realizēts sekojošs makro:

Attēls 53

No sākuma noskan skaņas signāls un tad uzreiz attiecīgi atveras viens no pārskatiem, ņemot vērā kondīcijā ievadīto nosacījumu. Makro: Beep->OpenReport. Darbību OpenReport ir vēl papildus jānokonfigurē. Sadaļā Report Name ir jānorāda nepieciešamais pārskats, ko atvērt, sadaļa View izvēlas nepieciešamo pārskata parādīšanas skatu. Tālāk neko nekonfigurēju, taču ir vēl iespēja ievadīt kaut kādu filtru un nosacījumu, kas ierobežo pārskata datus un vēl var norādīt kādā logā tiks parādīts šis pārskats.

Abi pārskati tika bāzēti uz jau esošiem SQL vaicājumiem. Izveidot pārskatu var ārprātīgi līdzīgi kā to dara ar formām un to es realizēju ar palīga (wizard) palīdzību. Es domāju, ka nav īpaši nepieciešams to demonstrēt, jo tiešām pārskata veidošana ir ļoti līdzīga formu veidošanai. Galu galā tēma saucas formas, ne pārskati.

Attēls 54 - Pārskata "Dižie uzbrucēji" fragments

Pārskats man kaut kā asociējas ar dokumentu, kurā atspoguļojas kaut kādi nepieciešami datu bāzes dati. Pārskatus ir ļoti ērti pārskatīt un tie labi kalpo, izdrukājot tos uz papīra.

Attēls 55 - Pārskata "Valstis bez "Eiro"" fragments

29

Forma, nospiežot izvēlnes pogu „Meklēšana”

Attēls 56 – Forma „Meklēšana”

Šī forma ir speciāli paredzēta, lai atrastu kādus spēlētājus par kuriem tiks parādīta informācija jaunā formā. Spēlētāju ir iespējams atrast pēc 3 kritērijiem – pēc vārda, pēc pozīcijas un personas koda. Šie kritēriji kalpos kā filtri, kas lieko datu bāzes informāciju atmetīs un neparādīs. Formā ir redzami 3 datu ievades lauki, kuros tad arī tiks ievadīti nepieciešamie kritēriji, un otrajā ievades laukā (Combo Box) ir iespējams jau izvēlēties vērtību, jo šeit iespējamas ir tikai 4 vērtības, kuras tad arī visu laiku šeit glabājas un ir tikai jāizvēlas. Kā tiks aizpildīti nepieciešamie ievades lauki un nospiesta poga „Meklēt” tiks atrasti visi iespējamie spēlētāji. Pēc pogas „Meklēt” izpildās sekojošs makro: Beep->Minimize->OpenForm->Close->OpenForm. Tātad palaižas skaņas signāls, meklēšanas forma minimizējas, atveras rezultātu forma, tā aizveras un atkal atveras. Šāda formas atkārtota atvēršanās nepieciešama, lai atkārtojot meklēšanu parādītos visu laiku jaunie dati. Meklēšanas formas minimizācija nepieciešama, lai glabātos ievades lauku vērtības, kas vēlāk būs vēl vajadzīgas, lai parādītu rezultātu pārskatu.

Forma, kurā tiks parādīti meklētie rezultāti bāzējas uz vaicājumu, kas ļaus parādīt meklētos spēlētājus. Tātad rezultātu forma satur sekojošu vaicājumu:

SELECT *FROM SpēlētājiWHERE Spēl_vārds Like Forms!Meklēšana!Box1 & "*" And Pozīcija Like Forms!Meklēšana!Combo1 & "*" And Pers_kods Like Forms!Meklēšana!Box3 & "*";

LIKE ir SQL atslēgvārds, kas salīdzina tabulas Spēlētāji atribūtu Spēl_vārds un elementa [Forms]![Meklēšana]![Box1] vērtību (vienādības zīme šajā gadījumā nederēs!). Tāpat tiek salīdzināti arī atlikušie atribūti. &”*” – šāda veida zīmju kombinācija tiek rakstīta, lai nodrošinātos pret gadījumiem, kad netiek ievadīta kāda no meklēšanas vērtībām.

30

Tagad būtu laiks apskatīties kā tad strādā šī meklēšanas forma. No sākuma meklēšu izvēloties no objekta Combo Box kādu pozīciju, teiksim, atrast visus iespējamos pussargus:

Attēls 57

Atvērsies jauna forma, kurā glabāsies dati par visiem pussargiem:

Attēls 58

Lūk, iegūtā rezultātu forma ar nosaukumu: „Meklētie rezultāti”. Formas augšpusē automātiski parāda atrasto spēlētāju skaitu, ko var realizēt pavisam vienkārši norādot izvades laukā funkciju =count([Pers_kods]). Ir iespēja ar navigācijas pogām pastaigāt un paskatīties visus atrastos spēlētājus. Blakus navigācijas pogām atrodas tāda poga ar burtnīcas attēlu virsū:

Attēls 59

Aktivizējot šo pogu, parādās paskaidrojošais teksts, kas pasaka, ko ar šo pogu ir iespējams izdarīt. Nospiežot šo pogu tiks atvērts pārskats balstīts uz šiem atrastajiem rezultātiem.

31

Attēls 60 – Atrasto rezultātu pārskats

Tad nu, lūk, tiek arī parādīts vēl piedevām meklēto rezultātu pārskats. Apskatīšu vēl vienu piemēru, kad ir ievadīti jau 2 kritēriji:

Attēls 61

Kā redzams tad ir tāds spēlētājs ar vārdu „Ronaldinho”, kam personas kods ir „210380”. Jāpiebilst, ka tas ir vienalga kā tiek ievadīti teksta tipa kritēriji, es domāju, ka nav starpības vai teksts ir uzrakstīts ar visiem lielajiem burtiem, visiem mazajiem vai kombinētiem (mazie, lielie), mīļā mašīna sapratīs un atradīs kārotos datus. Tāpat arī šim spēlētājam var apskatīties pārskatu, bet vēlreiz nedemonstrēšu. Ar pogu „Atpakaļ meklēt” var atgriezties uz atkārtotu meklēšanas kritēriju ievadīšanu ar ierasto makro: Beep->OpenForm->Close. Un ar pēdējo pogu „Galvenā Izvēlne” jau viss ir skaidrs, tā aizvedīs uz galveno formu jeb izvēlni.

32

Secinājumi

Tā...beidzot ir pabeigts 3. laboratorijas darbs ar nosaukumu „Formas”, ar ko es arī sevi apsveicu. Visas savas praktiskās zināšanas centos izklāstīt šajā dokumentācijā, taču vienmēr liekas, ka var labāk un ka kaut kas svarīgs ir aizmirsts pastāstīt. Atzīšos, ka izklāstīt paveikto darbu uz papīra ir daudz, daudz sarežģītāk salīdzinot ar pašu praktisko daļu un tas ir diezgan nogurdinošs un laikietilpīgs process. Katrā gadījumā praktisko daļu realizēju ar daudz lielāku smaidu nekā teorētisko.

Strādāju ar datu bāzes vadības sistēmu MS Access un paplašināju zināšanu lauku, veidojot formas. Atzīšu, ka pēdējā reize, kad saskāros ar formām, bija tikai vidusskola. Pats pat biju pārsteigts, cik ātri spēju atsvaidzināt zināšanas šajā jomā, lielākais palīgs bija tieši lekcijas. Kā lielākais jaunums man bija makro veidošana un pielietošana, nekad agrāk vēl nebiju veidojis.

Izveidoju 10 formas ieskaitot vienu apakšformu. Runājot par vizuālo noformēšanu, tad šajā ziņā problēmas man nebija nekādas. Formas centos veidot pārskatāmas un ērti lietojamas, kas, manuprāt, man ir tīri labi padevies. Varbūt kādam lietotājam varētu būt iebildumi par formas dekorēšanu ar attēlu, kas varbūt formu padara pārāk raibu, bet es gribēju vienkārši parādīt arī kādu atšķirīgu noformējumu, kas, manuprāt, lieliski iederas, tādējādi uzskatāmāki pāradot par ko tad ir mana datu bāze. Svarīga formas daļa bija izveidot pašam savas navigācijas pogas, kuras ļauj pārskatīt ierakstus, dzēst, veidot jaunus. Tas ir tāpēc, ka MS Access satur iebūvēto navigācijas sistēmu, kas lietotājam būs redzama tikai angļu valodā. Lai forma būtu pilnvērtīga, tā nedrīkst būt prezentēta vairākās valodās. Šādu pogu izveidei ir jāpielieto makro, kas satur kaut kādu darbību vai darbību kopu.

Pavisam ērts makro izveidošanas veids ir pielietojot palīga jeb burvja (angl. - wizard) palīdzību, kas lietotājam ļauj vieglāk saprast lietas būtību. Šis variants neder gadījumos, kad makro ir jāsatur vairākas darbības. Teiksim, lai atvērtu jaunu formu, es pielietoju 3 darbību secību – skaņas signāls, citas formas atvēršana un pašreizējās formas aizvēršana. Lai gan šī ir mana pirmā reize, kad veidoju makro, man veicās tīri labi, jo pašam nav nekas jāprogrammē, vienkārši tiek izvēlētas makro veidojošās darbības atbilstošā secībā, nodefinētas to īpašības un lieta darīta, notiek vizuālā programmēšana un tas man ļoti patīk. Ir taču jāseko modernajai tehnoloģijai un jāizmanto maksimāli daudz ērtības. Formās es iekļāvu dažādus objektus, ne tikai pogas, un līdz ar to bija arī plašāks makro pielietojums.

Lai bagātinātu datus par formām, es pielietoju funkcijas, kas nosaka kādu nepieciešamu vērtību. Pamats tika likts uz jau pazīstamām SQL agregātfunkcijām, piemēram, Count, Max, Min, Avg, kas problēmas nesagādāja. Sarežģītāk jau bija veidot tādas funkcijas, kur jāatrod kāda datu bāzes vērtība (funkcijas DLookUp pielietojums), pie kā arī es apstājos visilgāk, bet ar mērķtiecīgu atdevi problēmu atrisināju.

Lielākās grūtības bija izveidot meklēšanas formu, kas pēc noteiktiem kritērijiem atlasa nepieciešamos datus. Meklētie rezultāti tiek parādīti jaunā formā un te es apstājos un sāku domāt, kura forma tad būs bāzēta uz meklēšanas vaicājumu, kādam objektam jāpiešķir makro un tādā garā. Visādi eksperimentējot un loģiski analizējot, tomēr man izdevās panākt vēlamo rezultātu, izrādās, ka tā lieta nemaz nebija tik sarežģīta.

Pagaidām man liekas, ka šis bija visinteresantākais laboratorijas darbs, varbūt tas ir izskaidrojams ar to, ka man nebija tik daudz nesaprašanas kā iepriekš. Arī tas, ka datu bāzes informācija nebija jādomā, tā tik bija jāprot izmantot un atspoguļot ērti pārskatāmajās formās. Visvairāk biju ar sevi apmierināts, ka pratu ātri izprast makro būtību un pielietojumu, jo nekad agrāk ar ko tādu nebiju saskāries. Tā kā esmu vizuālās programmēšanas liels piekritējs, tad šis laboratorijas darbs bija kā radīts tieši man un esmu pietiekami apmierināts ar paveikto darbu.

33