Egils Levits16.r0.2012

Par griitnieclbas mlksllgu plrtrauk5anu:starp nasciturusl pamattiesibim uz dz-rvIbu un sievietes pamattieslbim

paSnoteik5anos(konspektr=vas tEzes par problEmas j uridisko strukttiru)

I. Ievads

1. Jautdjums par maksllgas grdtniecTbas pdrtrauk5anas pielaujamlbu ir komplicets Etisks,politisks' sociels un tiesisks jautEjums. Sabiedribai tom€r ir jdatrod zindms juridisks modus vivendi,kas atspogulojas juridiskaje noregulEjumti. Tas vienmEr ir kompromiss.

2. Sis kompromiss tom€r ne vienmer noved pie ilgsto5a ,,iiesiska miera". Tas bieZi sabiednadpastavrgi tiek apstrldEts, jo SIs problemas pamata ir nevis tas tiesiskais vai citi aspekti, bet gan tie$i tdsEtiskais aspekts.' Savukart Etiski jautdjumi ir ierobeZotdka mErd pieejami (raciondlai) diskusijai, ka,piemEram, politiski, socidli, ekonomiski vai juridiski jautajumi, jo tie lielakd mErd balstas uz pdrliecibuun aksiomdtiskiem pamatpie4dmumiem.

3. TadCl neraugoties uz visds Eiropas valstrs, arl Latvija, pandkto juridisko kompromisu, kasparasti ar daiildiem ierobeZojumiem tomEr piefauj makshgu grfltniecibas pdrtrauk5anu hdz zindmaigriitnieclbas stadijai, Sis jautdjums daudz6s valsUs atkartoti atgnelas politiskajii dienaskarfibd,, jo dalasabiednaas 5r kompromisa rezultdtu v€las ,pdrbTd-rt" uz vienu vai otru pusi.

4. Sajds tikai konspekt-rvajiis tEzEs nepieskarSos SIs problEmas Etiskajam aspektam (pie reizesatgddinot, ka par to savu nostlju var formulEt ikviens, nevienam Sai zi4d nav lielakas tiesibas ka citam),bet cenu3os uzrddlt vienigi SIs problemas juridisko strukttiru (II), un beig6s rsi formulEsu daZas savaspersonr-gas p[rdomas (IIf .

II. ProblEmas juridiskn struktiira

5. No juridiskd viedokla problemas centrd atrodas divu subjektu pamattieslbas, kura konkrctajasitudcijd - jautdjumd par maksh-gu gr[tniecibas pdrtrauk5anu - atrodas pretrunii viena ar otru. Sadasituacija tiesib6s nav nekas neparasts, td ir standarta situacija, kur6 juridiski ir jaapsver, kurai notiesibam dodama priek5roka. Lai atrastu taisnTgu risinajumu, tiesrbas pastav arr attiecrga metodologija.

6. Konkr€td gad-rjumd pretruna atrodas divu subjektu (iespEjamas) pamattiesibas: no vienas puses,nasciturus tiesrbas uz dzivrbu, no otras puses, sievietesr tiesibas uz pa$noteikianos par savu l,<ermeni(tieslbas uz autonomiju).

" .7, TomEr apskatot katru no Sr-m pretnostatTtajdm4 pamattiesTbdm, rodas virkne juridisku jautajumu.Seit tie tiks tikai rsi ieskicdti, un norddlti dalirisindjumi citas Eiropas valstrs, tos nevertejot.

' Lai izvairltos no priekllaicTgas juridiskas kvalifik5cijas, kas seit tiesi ir viena no galvenajim probl6mdm, ieit tiek lietotstiesibzinitniskajd literaturE izplatrtais, neitralais latlniskais apzimEjums nasciturus, t.i., ,,tas, kuri vdl nEkotnE dzims,,.' Piem6ram, ASV 5i tEma kopi gadu desmitiem pastdvigi tiek diskutEta gandrTz visis v€lESanu kampa4-s.' JaatzimC, ka tdva subjektivi tiesiska pozicija Sajd iespEjami konfliktsituScijd ir maznozTmlga - tEvam nav subjektivutiesibu pret miti, praslt, lai viqra izn€sd vipa bdrnu. TomEr noteiktd situSciji vigS var pirstdvet vEl nedzimuSd bErnaintereses un tieslbas (bet nevis sav6jis).

2

8. Vispirms par sievietes pamattieslblm uz pa5noteiklanos par savu [<ermeni.9. Sadas pamattieslbas gan nav exressis verbis ierakstltas valstu konstihrcijds (an ne SatversmE),

bet tds logiski iznet no vairakdm citam pamattiesrbdm, it sevi5$i no tiesibam uz personas

neaizskaramrbu (Satversmes 94.pants), ties-rbam uz pivato dzlvo (Satversmes 96.pants) un cilveka

ciegass aizsardzTbu (Satversmes 95.pants). Tds izriet arl no Eiropas CilvEktiesibu konvencijas (8.pants,

kas nosaka tiesibas uz privdto dz-wi). Srs sievietes tiesibas ir tdtad mineto pamattiesrbu atvasindta

izpausme. Sievietes pamattieslbas uz paSnoteikSanos par savu lermeni ietver juridiskds attiecTbas ar un

lemuma pie4emsanu par vir,ras lermeru atrodo5o nasciturus.10. Talak par nasciturus pamattieslbflm uz dz-wibu (Satversmes 93.pants). Tas ietver jautdjumu

par nasciturr.ls juridisko dabu, un par vi4a pamattieslbdm.11. AttiecTbauz nasciturus jaridisko dabu centralais jaut6jums ir, ar kuru brldi vi45 jau juridiski

ir ,,persona", ar no td izrieto5am konsekvencOm, ka vi4am, kd jebkurai personai, pienakas

pamattiesibas uz dzrvlbu.12. Juridiskajas diskusijAs 5i brZa noteik5anai tiek pieddvdtas sekojo5as augla atfistibas stadijas:

(1) ie,remsanas brldis, (2) ol5unas implantdcijas brldis, (3) augfa smadze4u darbibas sakums, (4) auglapatstdvrga dzlvotspEja arpus mates lermer.ra, (5) piedzimsanas bndis. Blakus tam juridiskajd diskusij6

tiek pdrstaveta arl t.s. interesu pieeja, kas orientEjas uz brIdi, no kuras auglis ir spEjTgs subjektlvi ufrrert

sevi un/vai apkartni.13. Tie visi ir fiziolo$iski pieturas punkti, pie kuriem var tikt piesaistlts normatrvais regulejums.

Tom€r tie pa5i par sevi vel nepamato normatr-vd regulejuma iztEli. Tadel, lai normatrva izvele bltuparliecino54 td jdsasaista ar tas pamat6 esoSajam Etiskajiim pamatnostiidn6m.

14. Pavisam shematiski, neiedzilinoties detatas, var konstatEt, ka Sajd kontekstd pastav tns €tiskarakstura pamatnostidnes :

(1) Pirma- konsekvent6ka etiskd pamatnostddne i ta, ka no ie4em5anas, t.i., ol5unasapauglo5anas mirkfa nasciturus jau ir ,,persona" , tatad (vEl nedzimis) cilvEks gan etisk6, gan

Ftdz ar to ari juridiska izpratnC. Tad6l vi4am ir pamattiesibas uz dzrvrbu. Ta ka SIs juridiski ir

foti augsta ranga tiesibas, tad sievietes tiesibdm uz pa5noteik5anos par savu lermeni to priek5djebkurasituacija h j-aatkapjas. Tas nofrm€,kanasciturr;sirneierobeZotastiesibas uzdtllbu.6Srs pamatnostadnes saknes mekldjamas galvenokdrt krist-rgas relifijas prgek5statos par Dievanoteikto cilveka s[ubu un hdz ar to cilveka dtllbas absoltto vErtrbu.' Seda nostddne irietverta likumd da1as Eiropas valstrs.s(2) Otrd pamatnostddne ir pirmds vairdk vai mazak mlkstinEts variants un ir ietvertalikumd lielekajn dalii Eiropas valsfis (taja skait6 an- Latvija). Principa akcept€jot krist-rgoideju (ari tds sekularaja forma) par nasciturus Etisko ka (potenci6la) cilv6ka pa5v6rtibu jau nopa5a sakuma, t.i., no iepemsanas brTLa, fti tomEr piefauj, ka nasciturus ,personas" (vEl

a Protams, normSli situicijd 3Is pamattiesTbas nav nekada zipd pretnostatitas; tds papildina un veicina viena otru.Pretnostatltas 5is pamattiesrbas ir tikai taji specifiskajd situdciji, kuri ir runa par miksligu gr0tnieclbas partrauk5anu uzsievietes gribas pamata,

s Ar cilvEka cierlu Seit domdta nevis civiltiesiskd ciepa saistrba ar godu (angl. honour, vdc. Ehre, franc. I'honour), bet gancie4a filozofiski izpratnE (angl. dignity, vlc. Wilrde, franc. lo dignift), kas ir visu cilvEktiesTbu pamataksioma.6 VienTgais izrlemums, kas Etiski pielaujams, var tikt atzits tad, ja grOtniecTba nopietni apdraud mdtes dzlvTbu vai veselTbu.Seit tdtad b0tu jdiz5l5iras starp divu personu lTdzvErtTgam tiesibim, un konkrEt5 situ6cijE priekSroka var tikt dota arI matestiesTbam.t Jaatzimd, ka 5T pamatnost-dne, ja ti grib b0t patiesi konsekventa, prasa iestaianos par jebkuru dzTvTbu - paisaprotamitas nozTme blt nevien pret ndves sodu, bet principd arl iesta5anos par pacifismu, ki ari ne tikai par cilvEka dzlvibu, bet arTpar jebkuru dzlvu radlbu.8 Piemeram, Irij5, Maltd, Sanmarino.

3

nedzimu5a cilvEka) rpa5ibas juridiski s6kas nevis jau ar ol5tnas apauglo5anu, bet gan kaut kadvElEk grtrtnieclbas gaitE, v6l6kais ar patstdvlgu dzr-votspEju arpus m6tes !erme4a, bet vdlpirms piedzim5anas.Par katru no 12.$ minEtajdm augla attrstibas stadijEm Nr,(2) lidz Nr.(4) ir imirzirti savi etiskiapsvErumi, kaddl nasciturus k]tst par ,,personu" (t.i., vEl nedzimu5u cilvEku) tie5i tajd bn-dI.Tie atrodami specidlajd literattrd. Katrd valstl likumdevEjs ir izv€lEjies vienu no Siem€tiskajiem pamatojumiem ka atsauci savam juridiskajam risin6jumam.' Si izvEle daiilddsEiropas valstr ir daldda, tadu vairuma Eiropas valsus brTdis, kad nasciturus juridiski iegflst,personas", t.i., cilv€ka statusu, ir noteikts uz gr[tniecTbas I2.-l4.nedElu (Zviedrijd -l8.nedEfu). Ari Latvijd Sis termiqr5 ir noteikls uz I2.nedllu.Valstrs, kas savu likumdo5anu balsta uz 5o otro €tisko pamatnostadri, nasciturus savrl,,personas" statusu juridiski ieg[st tikai pEc SIs likumd noteiklds grutniecrbas nedelas. Tikaino 5a br-tL,a sdkas nasciturusjau kd (vel nedzimu5a) cilvEka juridiskd izpratne pamattiesrbu, itsevi5li vi4a pamattiesibu uz dtlTbu pilna aizsardziba. Tad konflikta situacija 5o auglapamattiesibu priek5d ka ne tik bttiskas atkdpjas sievietes tiesibas uz pa5noteik5anos par savulermeni.Turpretim pirms 5I likumd noteiktd brlZa nasciturus aizsardzfua gan pastdv,lo tadu td vel navabsoliita kd pilntiesr-gai ,,personai", un pamatd prevale sievietes tiesrbas uz painoteik5anos.3T nasciturus aizsardzlba atseviSli vai kumulatrviizpaulas galvenokdrt divos ierobeZojumos:

a) noteikumd, ka grutniecrbas pdrtrauk5ana ir piefaujama tikai -rpa5i

attaisnojamos gad-ljumos, un proti :aa. mediclniskurr vai etiskut2 iemeslu (indikaciju) de!;bb. socialu iemeslu (indikAciju) de! (sieviete daZddu iemeslu def nav gatavavai spOjr-ga iznesat bEmu).b) noteikumd, ka sievietei pirms grutniecibas partrauk5anas ir jakonsultEjas,vai ka vismaz pastav konsultiicijas pieddvdjums, pie tam 5o konsultdcijuraksturs (medic-rnisks un/vai socials) un tas, vai SIs konsultacijas ir vai navoblig6tas, daiAdds valstrs ir noregulets daZddi.t3 P.uktiski gala iz5lir5andspaliek sievietes rok6s, kas nozrmd, ka Sajd grutniecibas stadijd - t.i., pirmslikuma noteiktds grtitniecibas stadijas, kad nasciturus iegist pilnas cilvEkatiesibas - konflikta situdcijd juridiski principa prevalE sievietes tiesibas uzpa5noteik5anos;

e Tomer iesp6jami ari v6l citi pieturas punkti. Piemdram, ki iespEjamu kriteriju, kas varEtu tikt izmantots, lai Etiskinoteiktu bridi, kad nasciturus klOst par ,,personu" (v6l nedzimuiu cilvEku), varEtu likt priek56 nasciturus ciestspeju, t.i.,sp6ju izjust cie5anas (angl. endurance,vdc. Leidensftihigkeit,franc. endurance). VarEtu piepemt, ka apauglota ol50na 10min[tes pEc apaugfo5anas vEl nav spEj-rga izjust cieianas, kamEr 6 meneius vecs embrijs jau ir sp6jTgs ciest. Cieianasaptver gan fiziskis, gan gar-rgds cielanas.10 Vdcijas Federil5 konstitucionilS tiesa savd 1993.gada 28.maija spriedumi (BVerfGE 88, 203) argumentEja, kanasciturus ir,,cilvdka dzivTba" (v-ac. menschliches Lebenl jau kop5 iepemSanas brTia, un lldz ar to vipam jau kopi ta briZapiendkas konstitucUa garantEta likuma aizsardzrba. Tom€r izpEmuma gad-rjumos lidz zinimai gr0tnieclbas stadijai miksllgagrUtniecTbas pirtrauk5ana ir pielaujama. Par Sidiem izpemuma gad-rjumiem tiesa atzina nevien mediciniskasnepiecieSamlbas un etiska rakstura (izvaro5ana, incests) gadijumus, bet arT socidla rakstura gadTjumus, ja vien pirms tampastdv obligits konsultEcijas pienikums.tt Mediciniskie iemesli var attiekties gan uz mdtes, gan uz augla veselTbu (t.sk. iespEjami augla fenEtiski defekti).72 Piemeram, izvaroiana, incests.13 Piemdram, Vdciji un ltdlij i pastiv konsultacijas pienakums, turpretim konsulticija nav obligita Somiji un Ddniji,savukir tZviedri jdkonsultEci jair jEpiedavi. Vaci j6konsult5ci junot iekganlpaidkonsult ic i jasiest ide(koparast iuzturNVOvai baznica), kur tiek sniegta sociEld konsultacija, gan arT pie irsta, kur tiek sniegta mediclniskd konsultdcija, savukdrtNTderlandd konsultacija notiek tikai pie drsta.

' 4

(3) Tre5d etiska pamatnostddne ir pilnTgi pretEja pirmajai. Td uzskata, ka cilvdks ka bltne arvisam tiesibdm par tadu kfflst tikai piedzimstotLldz tam vig5 uzskatams par mites [<erme4asastiivdafu un ltdz ar to paklauts vi4as tiesibdm uz pa5noteik5anos. Sada radikdld veidd 5Ipamatnostddne nav ietverta nevienas Eiropas valsts likumdo5ana.'" Mazak radikdld varianta 5rOtiskd nostddne ir parnatd Anglijas likumdo5anai, kas pielauj gr[tniecrbas mdksl-rgupdrtrauk5anu lldz brldim, kad auglis ir spEjlgs patstdvrgi dtlot arpus mdtes lerme4a(2 4. gmtniecrbas nedef a).

15. ValstIs, kuras paredz, ka mdksl-rga gr[tniecibas p6rtrauk5ana ir pielaujama tikai likumdnoteiktos iz4Emuma gadljumos, un kuras ka iz4Emuma gadrJuma gadrjumus pielauj arl socifllusiemeslus (td ir lieldkd dala valstu), juridiski visgrtitdk atbildamais ir jautdjums, cik plais ir 5r iz4emumatv€rums. Vai par pamatotu iemeslu atzrstams, ka nav pietieko5s materidlais nodro5indjums? Vai kabErna tEvs sievieti ir pametis? Vai ka gimene nav stabila (piem€ram, tEvs ir dzdr6js)? Vai ka sievietesava dzrves plEnojum6 vispirms i paredzdjusi iegut izgFrtlbu? Vai ka sieviete nejutas psihologiskigatava uzqremties atbildibu par bOrnu? Vai ka sieviete ir loti jauna, iespejams, nepilngadlg4 vai,piemEram, gartgi atpalikusi vai nelldzsvarota?

16. Bfitisks jautdjums Seit ir arl tas, cik tdlu konsultants var 4emt v6rd iespEjama b€rna niikotnesdzr=ves kvalitEti, piemEram, ka vi4am, iespEjams, btis jduzaug nabadzTgos vai antisociElos apstdklos;cik talu Sadas prognozes vispdr ir dro5as?

17. PraksE Sis juridiskais jautdjums pamat6 tiek risinats ta, ka parasti tie argumenti, ko sievietenopietni imirza, tiek 4emti vErii un akceptEti. TomOr konsultacija pati par sevi, t.i., nopietna sarunapar 5o tEmu, bieZi vien noved pie jautdjumadzildka izvErtEjuma.

18. Kopsavilkumn jakonstat€, ka vairumd Eiropas valstrs gr[tniecibas makslTgd pdrtrauk5ana irpiefaujama lldz zindmai gr[tniecibas stadijai, un ka nasciturus pilna juridiska aizsardzrba, kas nozlmE,ka vi4a tieslbas uz dzlvibu prevalE par sievietes tiesibdm uz paSnoteik5anos par savu lermeni, iesdkastikai pEc SIs likumd noteiktd brlla. Savukdrt pirms SIs stadijas nasciturus tiesiska aizsardzTba irvf,j[ka, kas vairumd gadljumos nozIm6, ka gr0tnieciba iz,remuma kdrtd var tikt maksFrgi partraukta(t.i., sievietes tiesibdm uz pa5noteikSanos par savu lermeni var tikt dota priek5roka), tadu tikai tad, japastdv nopietni iemesli, pie kddiem pieskaitamas nevien medic-rniskii un Etiske indikecija, bet ansociala indikEcija. Papildus daudzds valstrs pastdv arr- konsultncijas pienakums vai pieddvdjums.

19. Sads kompromiss ir pamata juridiskiem risin6jumiem likumdo5and, kas nodro5ina pietiekamiplaSi akcept€fi modas vivendi. Tadu jdatzist, ka ar tiem vien ir grdti panakt pietieko5i pla5uvienpr5tibu par Sim jautajumam pamata eso5ajiem €tiskajiem apsvErumiem, kas atrodas Srs diskusijascentr6.

Ill. DaLas papildus ierosmes

20. Latvijas pa5reizejd likumdo5ana grtitniecibas mdksl-rgas pdrtraukSanas jautdjumd Eiropasvalstu risin6jumu spektrd nav nekddd. zir]-a,,uzkn1o5a". TomEr diskut6t par 5r jaut6juma risinajumapilnveido5anu ir legit-rmi. Sajd sakard daiasmanas gluZi personlgas pardomas:

21. Gr[tniecibas mdkshgas pdrtrauk5anas jautdjums ir sievietes dzifi persorugs jautdjums. Lai gantas atstdj zindrnu iespaidu uz demogrdfiju, ar to saisUtie tie5ie risindjumi, kas konkrEti skar grutniecibasmdksllgas pdrtrauk5anas piefaujamibu, nebutu primdri skatami demogr5fijas uzlabo5anas, bet gan

74 TomEr ar argumentiem, kas ir tuvu lai nostijai - un lldz ar to pretEji ieprieki minEtajai Vicijas FederiliskonstitucionSlis tiesas argumentacijai - tika pamatots ASV Augstdkas tiesas L973.gada 22.janvdra spriedums lieta Roe v.Wade. iis spriedums principi noteica, ka lidz bridim, kam6r nosciturus nav pats par sevi dzivotspEjTgs (toreiz par 5o robeiuuzskat-rja grttniecibas 2S.nedelu), tikmEr tE nav ,,persona" un tam lldz ar to nav savu subjektlvu tiesibu. VElak ASVAugstdkE tiesa 5o savu judikatUru nianseja un sazaroja.

5

valsts pal-rdzlbas dzilA iek5Eja konfliktd nonakuias sievietes kontekstd. Tadu valstij ir iespEjams arnetie$iem mehanismiem zindmdmOrd poziUvi veicindt sievietes (vecaku) vElmi, audzindt bemus.

22. AttiecTbd uz tie5ajiem risinnjumiem, iesp€jams, ka likumdo5anu varetu papildindt tiktal, katiktu paredzetas konsultncijas iesp€jas ne tikai medicr-niskds u.tml. indikdcijas gad-rjumos (kas likumdir paredzAtas jau patlaban), bet arl socidlEs indikdcijas gadrJumd. Pie tam domaju, ka Sddaikonsultacijai socialas indikdcijas gadijumd nevajadzEtu but obligatai, jo Sads formdls pienakums tikaineadekvdti palielinds spiedienu uz sievieti, kura td, vai td atrodas dilemmas, jo sevi5lci moralasdilemmas priek56, bet Sddai konsultdcij ai vajadzetu bflt nesaisto5am piedavejumam, kuru sieviete varizmantot, lai dzifak pamrndtu savu st6vokli ar viqas situaciju izproto5u konsultantu.

23. Turpretim attiecrbd uz netie5ajiem mehflnismiem, kas, veicinot dzimstrbu, tajA skaita an-motivEjot gr[tibAs nonaku5o sievieti, bernu tomOr izn€sat, zindmd m6rd varetu uzlabot demogrSfiskosituaciju, valstij ir visai pla5as iespEjas.

Principd var€tu tik m6linats koncipet jaunu politikas virzienu, kuras mdrlis b[tu piirvErst Lafvijupar ,rb€rniem draudzlgu vidi", tas nozr-mE, uzlabot bErnu dzlves kvalitiiti, kas savukart vairakmotiv€tu vecdkus, iz5kirties par bErniem. Saaa kontekstd iespEjami gan lieli, ganmazi projekti, ganddrgi, gffi afl ne tik .4argi pasdkumi, bet tiem bfltu velams b[t savstarp6ji saska4otiem vienotdkoncepciondla ietvard.tt Un protams, tas, eso5a budZeta ietvaros, nozr-m€tu arr zindmu priorita5uakcenta parbldi.

tt Pie Sadiem pas6kumiem var6tu piederdt, piemEram, visaptveroias bErnudErzu sistdmas nodroiindiana (kasvienlaicTgi varetu veicindt ari integriciju), kas likumi jau principd ir paredzeta, taiu praks6 vEl nav pilnTba Istenota;riska mazindSana, kad bErns butiski palielina fimenes vai vientulds m-tes iespeju ieslTdEt nabadzibd vai samazinaiesp6jas no t6s izkllU papla5inita palldziba bErniem un jaunie5iem, kas ndk no nelabvEl-rgdkim fimen€m, kaspalidz6tu vi4iem no 5is vides izklU! konsekventa neauglTbas ErstESanas programma ar attiecigu finansEjumu;mdrhtieciga valsts politika, kas b[tu vErsta uz to, ka jaunas $imenes var sev iegidities mijoklus par pie4emamu cenu(tas prasitu nopietnu pievEr5anos m6joklu ,,tirgum" un adekvitas mijoklu politikas formulESanu: apiaubimdstirgoiands ar uzturEionds atloujdm parskatTianu, kas saddrdzina dzTvoklu cenas vietEjiem iedzTvot6jiem;ontispekulottva nekustamd ipaiumo nodokla ievie5anu; sdkuma kaut vai vismaz izpEti, lai noskaidrotu, kddEl mdjoklucenos Latviji ir tuvas Rietumeiropas cen-m, kaut gan b[vnieku algas un citas izmaksas ir krietni zemdkas, u.c.pasikumi mijoklu tirgus normalizeianai). Bez tam - 5is gan vairik b0t NVO jautajums - sabiedrTbd kopumd b[tuj6veicina pozitiva ottieksme pret bErniem (piem6ram, ir liela starpiba sabiedribas attieksmE pret bErniem Latvija unrtalije).