KULTUROLOIJA 19. gs. kultras radts kultrvrtbas19. gs.
raksturojums Literatra Zintne Mzika Mksla
19. gs. bija atbrvoans (ca par brvbu) un okupcijas karu laiks
(teritorijas paplainana). Pateicoties Napoleona karagjieniem, tika
atklta sens iptes kultra. Kapitlisma attstbas laikmets, kad
nostiprinjs buruzija (fabrikanti, baieri, lieltirgotji, menederi)
un industrializcijas gait veidojs jauns sabiedrbas slnis
proletarits. Industrils revolcijas rezultt roku darbu nomainja uz
rpnieciskajm iekrtm.Attstjs zintne, filozofija, literatra un mksla.
Kultras un mkslas dzve vairs nebija viendabga. Sks atirgo mkslas
virzienu maia. da situcija valdja mksl, literatr, tetr, mzik.
Vienojoais, kas bija iepriekjos gadsimtos, vairs nepastvja.
Romantisms veidojs 19. gs. 1. p. Cents radt visprintus
simboliskos tlus, mistiskos tlus. V. Igo (1802-1885) franu
rakstnieks, romantisma prstvis. Saviem tliem radja pau fantzijas
pasauli ar romantisma elementiem. Slavenkie darbi - Parzes Dievmtes
katedrle (1831), epopeja Nolojamie (1862), Cilvks, kas smejas
(1869). D. G. Bairons (1788-1824) angu dzejnieks. Romantiskai
literatrai deva jaunu varoni vientuu, dzv vluos cilvku. Poma
Manfrds (1817), nepabeigt poma Dons uans (1819-1823).A. Mickevis
(1798-1855) pou dzejnieks. Romantisma prstvis. Patiesi attloja
dzves stenbu.
Relisms patiess objektvs stenbas attlojums.H. Heine (1797-1856)
dzejas meistars. Jaunb prstvja romantismu. Dziesmu grmata (1827)
romantiska dzeja. Vcu literatr kritizt relisma prstvis. Darb
Ceojuma aina 1-4 (1826-1831) dabas un ceojuma apraksti mijas ar
piezmm par dzvi, satriski raksturojot valstis, pilstas,
universittes un personas. O.de Balzaks (1799-1850) franu
rakstnieks. Galvenais darbs Cilvcisk komdija, kur apvienoti 90
romni.. Dikenss (1812-1870) kritizt relisma prstvis Anglij.
Izmantojot grotesku, Dikenss atsedz aunumu, vldamies praudzint
cilvka cietsirdbu, atkljot via slikts pabas. Pievrss sabiedrbas
mantkrbai, liekulbai un netikuma attlojumam. G.de Mopasns
(1850-1893) franu rakstnieks, noveu anra meistars. Kritisk relisma
prstvis.H. Ibsens (1829-1906) Norvu dramaturgs un reisors. Pasaules
slavu ieguva via pomas Brands (1866) un Prs ints (1867). ie darbi
iezmja relisma virzienu, radot dzvus, individualiztus un visprintus
tlus.Stendls (1783-1842) franu rakstnieks. Relisma prstvis. Romns
Sarkanais un melnais (1831).F. M. Dostojevskis (1821-1881) krievu
rakstnieks. Tlojis nabadzgo auu dzvi. Noziegums un sods (1886),
Idiots 1868).
Naturlisms virziens literatr, kas atzina, ka cilvka likteni un
psihi nosaka socil vide, iedzimtba, fizioloiskie likumi. Naturlisma
prstvji cents bt objektvi, attlot stenbu. E. Zol (1840-1902) franu
spilgtkais naturlisma prstvis. Zol akcentja bioloisko nosacjumu
cilvka personbas veidoans.G. Hauptmanis (1862-1946) Vcijas
naturlisma teortiis. Pievras socilajiem jautjumiem, sadzves
problmm, attlojot cilvka likteni sabiedrb.
o laikmetu dv par tvaika laikmetu, ko nomainja elektrbas
laikmets. 19 gs. tika veikti jauni atkljumi matemtik, astronomij,
fizik, mehnik, medicn, mij, bioloij, arheoloij, antropoloij u. c..
Veidojs jaunas zintnes nozares psiholoija un socioloija. 1879. gads
tiek uzskatts par psiholoijas zintnes izveidoanas gadu.
D. Stvensons (1781-1848) angu konstruktors, izgudrotjs, kas
uzbvja pirmo tvaika lokomotvi 1814.g..
A. Volts (1745-1827) itu fiziis, kas secinja, ka metlus var
izmantot k strva avotus (atklja baterijas darbbas pamatprincipu).
Voltam par godu elektrisk sprieguma mrvienba tiek dvta par
voltu.
D. Mendeejevs (1834-1907) krievu zintnieks, kas atklja misko
elementu periodisko tabulu 1869.g..
. Darvins (1809-1882) - angu zintnieks, kas veica atkljumu
bioloij sugu evolcijas teorija 1859.g.. Darbs Par sugu izcelanos
dabisks atlases ce 1859.g..
L. Pastrs (1822-1895) franu mikrobiologs, kas izstrdja pirms
aizsargvakcnas. Atklja baktrijas 1865.g..
H. lmanis (1822-1890) vcu neprofesionls arheologs, kas vadja
arheoloiskos izrakumus leendraj Trojas pilst (meklja teiksmaino
Troju, emot palg sengrieu dzejnieka Homra varoeposu Ilida), vlk ar
Mikns devs meklt teiksmaino Troju.
. ampolions (1790-1832) - franu zintnieks, kas 1822.g. atifrja
iptieu hieroglifus. Par pamatu kalpoja Rozetes akmens bazalta
plksne ar identiskiem uzrakstiem.
P. Brok (1824-1880) franu antropologs, izstrdja antropometrijas
un kraniometrijas metodiku 1865.g., izveidoja skalas matu, acu un
das krsas noteikanai.
V. Vunts (1832-1920) vcu psihologs, filozofs, fiziologs un
valodnieks. Organiz pirmo psiholoijas ptniecbas laboratoriju.
19. gs. slavenie izgudrojumi:
19. gs. 20-ajos gados mzik ienk romantisms. Romantisms izvirza
priekpln cilvka gargo dzvi, jtu pasauli, subjektvos prdzvojumus.
Romantisms pastiprinja nacionls patnbas mzik, kas veicinja nacionls
paapzias veidoanos. Interese par tautas mkslas bagtbm, nacionlo
iezmju akcentana to visu raksturoja romantii. Liela nozme mzik bija
dabai, ceojumu tematikai, cilvka iekjs pasaules, dramatisko
prdzvojumu atklsmei, folkloras tliem.
L. van Bthovens (1770-1827) iestjs brieduma periods, kur domin
sareto jtu gamma cilvka cieanas, kaisles, nomktba, savaldba.Devt
simfonija 1823.g..
F. berts (1797-1828) - austrieu komponists. Pievrss galvenokrt
solodziesmai. Cikls Skaist dzirnavniece (1823).
R. A. manis (1810-1856) vcu komponists. Via mzika ir saistta ar
cilvka iekjiem prdzvojumiem, personbas pretrunm.
F. opens (1810-1849) pou komponists, pianists. Dairade ciei
saistta ar pou tautas mziku. Izveidoja klavierbaldes anru, padarot
pou tautas dejas (polonzi, mazurku) par patstvgiem skadarbiem.
F.Lists (1811-1886) viens no izcilkajiem Eiropas romantiiem,
ungru komponists, pianists, dirients. Vi atklja jaunu ru pianisma
vstur. Lists izveidoja programmatisko simfonisko pomu. oti nozmga
klavierdarbu vid ir 19 ungru raspodijas virtuozas apstrdes un
fantzijas par ungru un ignu tautasdziesmm un tautas deju tmm.
D. Rosni (1792-1868) itu komponists, kas aizska itu opermzikas
ru. Seviljas brddzinis (1816).
D. Verdi (1813-1901) itu komponists. Pasaul oti slavenas ir via
operas Rigoleto, Traviata, Ada, Otello u.c., via darbos raksturgs
dramatisks temperaments, melodiskums.
K. M. fon Vbers (1786-1826) vcu komponists, dirients, kritiis.
Vcu operas izveidotjs. Ar savu mziku cla vcu nacionls mkslas
autoritti. Vbera opera Burvju strlnieks (1820) kuva par Vcijas
nacionlo lepnumu. s operas tli, tematika, mzika pilnb atbilda t
laika vcu sabiedrbas gaumei un prasbm.
R. Vgners (1813-1883) vcu komponists, dirients, rakstnieks.
Operas reformators, kas lielu lomu atvlja orestrim.
Klasicisms ir mkslas un arhitektras virziens, kas par paraugu
visam uzskatja antko mkslu un kultru, ts racionalitti, ldzsvarotbu,
pamatgumu, formas stingrbu. Pastvja no 17. gs. ldz 19. gs.
. L. Davids (1748-1825). O. D. Engrs (1780-1867)
Romantisma prstvji uzsvra konkrta indivda emocionlos
prdzvojumus; vrss pret racionlo, meklja jaunus socilos un esttiskos
idelus; attloja savdabgas pardbas. Romantismam raksturga ir
emocionalitte, kontrastainba, subjektvisms, simbolizcija. Pastvja
18. gs. beigs - 19. gs. 1 p..
F. H. Goija (1746-1828)E. Delakru (1798-1863)T. eriko
(1791-1824)
Relisms. Tlotjmksl relisma pamat ir patiess, uz dabas
novrojumiem balstts stenbas atspoguojums. Attstjs 19. gs. 40.-80.
gados, kad kuva par galveno mkslas virzienu.
K. Koro (1796-1875). F. Mil (1814-1875)O. Domj (1808-1879)G.
Kurb (1819-1877)
Impresionisms bija kultras virziens 19. gs. 2 p. un 20. gs.
skum. Impresionismam ir raksturgs mirklis, t tverana, subjektvums,
izjtas, attlojot skas nianses.
E. Man (1832-1883)K. Mon (1840-1926)O. Renurs (1841-1919)E. Deg
(1834-1917)O. Rodns (18401917)
Postimpresionisms. Nosacts apzmjums dadm 19. gs. beigu 20. gs.
sk. pardbm franu tlotj mksl, kura rads pc impresionisma.
Postimpresionisti tiecs pc lielka tlojuma visprinjuma, akcentjot
dekoratvismu, subjektvo izteiksmi.
P. Sezans (1839-1906)V. van Gogs (1853-1890)P. Gogns
(1848-1903)
Simbolisms modernisma virziens Eiropas mksl 19.gs. 80 gados.
Simbolisms pievrss fantastisku pardbu atveidojumam, mitoloijas
tematikai. Mkslinieki tiecs pc btiskka, dzika satura, pc neparast,
brnumain, reli netveram.
G. Moro (1826 1898
Arhitektr priekroku deva konstruktvismam - karkasveida celtu
bvniecbai. 19. gs. kuva par dzelzs un trauda gadsimtu, kas veicinja
metlkonstrukciju attstbu arhitektr. du konstrukciju izmantoja tiltu
bv, rpncu un fabriku celtniecb, attstjs dzelzcea celtniecba, cla
dzelzcea stacijas, universlveikalus. Slavenks celtnes:1851.gad
London uzcla Kristla pili. 1889.gad Parz uzcla Eifea torni, kura
augstums - 312,3 m. To veido metla spraiu konstrukcija, kas balstjs
uz etriem balstiem.
19. gs. 2.p. vairs nebija stilu vienotbas. Arhitektr ska valdt
eklektisms dadu vsturisko stilu (gotika, renesanses, baroka,
klasicisma) aizgto stilistisko elementu izmantoana un
apvienoana.1862.-1874.g. Parz Liel opera (Grand Opera)..F.algrns.
Triumfa arka Zvaigznes laukum Parz. 1806.1836. g.
Jgendstils ir mkslas stils, kas rads 19. gs. beigs Eirop,
noteicoais bija 20.gs. skum. Par jgendstila vadmotvu kuva mkslas
sintzes ideja, un t ska izpausties visos mkslas veidos, skot ar
lietio mkslu un beidzot ar tlotju mkslu un arhitektru. Jgendstils
ir ornamentls stils, kam pamat liektas lnijas, asimetriska
kompozcija, neregulri lniju ritmi.Arhitektr jgendstilam raksturga
celtnes funkcionl uzbve, fasde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem
ldzekiem (durvju un logu ailm), gan ar bvplastikas elementiem
(ciiem, skulptrm, ornamentu). kas koptla izveid svargi visi
elementi: monumentl glezniecba, vitra, mozaka un pat uzraksti.
Sastdja Inra Voitkne ([email protected])
Laikmeta filozofija
19. gs. filozofija Ievadja moderno domanu. Vcu klasisks
filozofijas izveidoans. Imanuels Kants (1724-1804).Johans Gotlbs
Fihte (1762-1814).
Frdrihs Hgelis (1770-1831) aplkoja absolt gara attstbu.
Absoltais gars atkljs trs forms- mksl, reliij, filozofij. Izstrdja
mcbu par dialektiku. Darbi Gara fenomenoloija (1807), Loikas zintne
(1-2, 1812-1816).
Krls Markss (1818-18830) marksisma pamatlicjs. Doma par gaiu un
labku dzvi. Kop ar F.Engelsu izdeva darbus Komunistisks partijas
manifests (1848), Kapitls I (1867).
Frdrihs Ne (1844-1900) postklasisks filozofijas spilgtkais
prstvis. Izveido dzves filozofiju, kam pamat ir dzve. Noraida
tieksmi pc absolts, nemaings patiesbas, bet pievr uzmanbu dzvei.
Galvenais ir dzves daudzveidba. Ne radja prcilvku, cilvka idelu tdu
cilvku, kur sptu pacelties pri niecbai, brvi domt, pacelties pri
esoam, radot jaunus priekstatus par cilvka idelu. Tikai tda
personba ir spjga prdzvot ilziju zaudanu, ko sagatavo jauns
laikmets. Darbs T runja Zaratustra (1883-1891).
Hgelisms idelistisks filozofijas virzieni balstjs uz G. V. Hgea
mcbas elementiem. Vcij 19. gs. 30.-40. g. rads divi virzieni -
labjais jeb vechgelisms atmeta Hgea dialektiku, un kreisais jeb
jaunheglisms, kas attstja ateistisko pasaules uzskatu. 19. gs.
beigs attstjs iracionlais hgelisma virziens neohgelisms.
Iracionlisms nesaprtgs, neapzints idelistisks filozofijas
virziens, kas uzsvra intuciju, jtas, instinktu nozmi. Rads 19. gs.
sk..
Pozitvisms aj filozofij galvenais bija zintniskums un prasba pc
pozitvm - uz faktiem balsttm zinanm. Rads 19. gs. 30. g., galvenie
prstvji - O. Konts, D. S. Mills, H. Spensers. Pozitvisms uzvra
atsevio zintu atziu visprinanu vai zintnisks valodas izstrdanu.
1800 g. centrlapkure1802 g. tvaikonis1803 g. lokomotve1809 g.
konservi bunds1827 g. srkocii1837 g. telegrfs1839 g. fotogrfija1839
g. velosipds1840 g. pastmarkas1850 g. dinsi1852 g. lifts1859 g. sk
lietot naftu
1863 g. metro 1868 g. rakstmmana1876 g. telefons1877 g.
fonogrfs1879 g. elektrisk spuldze1884 g. laika joslas1885 g.
-debesskrpis1885 g. automana1893 g. rvjsldzjs1895 g. kino1895 g.
rentgenstari1896 g. radio
