Upload
dallon
View
66
Download
0
Embed Size (px)
DESCRIPTION
- PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
SIA „Projektu un kvalitātes vadība”
TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠO FAKTORU IZVĒRTĒJUMS
Pētījuma rezultāti
Valsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) ietvaros veiktais pētījums „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru
izpētes veikšana” (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF).
2014.gada 12.februāris.
INFORMĀCIJA PAR PĒTĪJUMU
2
Gads: 2013 Veicējs: SIA “Projektu un kvalitātes vadība” Pasūtītājs: Valsts kanceleja Autori: Pārsla Eglīte, Aivita Putniņa, Māris Brants, Ilze Mileiko, Māra Laizāne Mērķis: iegūt datus un analizēt faktorus, kas ietekmē tautas ataudzi,
izstrādājot priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Metodes:
literatūras analīze, statistikas datu izpēte; iepriekš veikto pētījumu datu sekundārā analīze (galvenokārt tika
izmantoti 2011.gadā veiktā Reproduktīvās veselības pētījuma dati) iedzīvotāju aptauja (1710 derīgas intervijas ar 18-64 gadus veciem
Latvijas iedzīvotājiem); padziļinātās intervijas ar bērnu vecākiem (38), pašvaldību pārstāvjiem
(11) un NVO pārstāvjiem (4); ekspertu diskusija ar valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem.
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
3
Bērni joprojām sabiedrībā tiek uzskatīti par vērtību
Bērni kā vērtība to respondentu vērtējumā, kuriem ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kas dzīvo ar to kopā; n=438)
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
4
Pētījums parāda pretrunas cilvēku pieredzes, apstākļu un vispārējās situācijas vērtējumā, radot plaisu starp normatīvi pieņemamajiem un praktiskiem situācijas risinājumiem:
augstu tiek vērtēta laulība, lai arī praksē 45% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās;
kā optimāls bērnu radīšanas vecums sievietēm tiek nosaukti 23,5 gadi, bet reāli pirmais bērns šobrīd dzimst 26,6 gados.
Kā “pareiza” tiek vērtēta tradicionāla rīcība, kamēr reālā rīcība ļoti bieži balstās mūsdienu ekonomiskajā racionalitātē. Savu rīcību indivīdi uztver kā “nepareizu” izņēmumu, taču šādu “izņēmumu” kopums pakāpeniski kļūst par jaunu normu.
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
58%
7%
2%
1%
2%
3%
4%
6%
8%
8%
8%
11%
13%
19%
25%
39%
40%
46%
0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50%
Grūti pateikt / NA
Nekas netraucē
Cits iemesls
Nevēlos uzņemties saistības
Nejūtos drošs pašreizējās partnerattiecībās
Problēmas ar partnera veselību
Karjeras plāni nākotnē
Partneris nevēlas
Nav gatavs tik lielai atbildībai
Grūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem
Nav piemērota partnera
Problēmas ar savu veselību
Nav stabilu partnerattiecību
Nepiemērots mājoklis
Nestabilitāte darbā
Nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika
Nestabilitāte ienākumos
Nepietiekami ienākumi
Kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē? (respondenti, kam vēlamais bērnu skaits pārsniedz plānoto; n=226; atbilžu skaits vienam respondentam nebija ierobežots)
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
6
Atslēgas vārds, runājot par grūtniecības plānošanu un eventuālo dzimstības pieaugumu, ir „stabilitāte”.
Pieredze ar pirmo bērnu kalpo kā etalons, izvērtējot iespēju radīt nākamos bērnus, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai pieredze ar pirmā bērna radīšanu un aprūpi būtu pozitīva.
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
7
Šobrīd valsts politika galvenokārt vērsta uz dzimstības veicināšanu un iztikas nodrošināšanu bērna pirmajos dzīves gados. Vēlāk bērnu aprūpes izdevumus galvenokārt pārņemot vecākiem, pieaug nabadzības risks.
Īpaši atbalstāmas ir divas mērķgrupas – daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki.
Galvenie emigrācijas motīvi ir ekonomiski – saistīti ar darba iespējām, atalgojumu un apstākļiem, tāpēc ir svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas aizstāšanu ar iekšējo. Ir jāattīsta centri – ne tikai Rīga, kas būtu vērā ņemama emigrācijas alternatīva.
80 000 60 000 40 000 20 000 0 20 000 40 000 60 000 80 000
0–4
5–9
10–14
15–19
20–24
25–29
30–34
35–39
40–44
45–49
50–54
55–59
60–64
65–69
70–74
75–79
80-84
85+
Vīrieši Sievietes
KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS
Avots: CSP dati.
Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra 2013.gadā
8 Ir ļoti būtiska valsts rīcība šobrīd, kad 20-29 gadus veco sieviešu
īpatsvars ir augsts. Svarīgi lai šīs paaudzes sievietēm būtu lielāks bērnu skaits, nekā tas novērojams līdz šim. Nākamās paaudzes ir mazskaitlīgas, tāpēc pat pie liela bērnu skaita spētu atstāt mazāku iespaidu uz tautas ataudzi. Tāpat svarīgi, lai šīs paaudzes sievietes iespējami maz emigrētu.
TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
9
Ekonomiskā stabilitāte, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātību
Partnerattiecību stabilitāteBērnu aprūpes pieredze, atbalsts bērnu
audzināšanā Iepriekšējā dzemdību un grūtniecības
pieredze
Visi minētie faktori tiek novērtēti pirmā bērna gadījumā un pēc tam ekstrapolēti uz nākotni, sagaidot līdzīgu situāciju arī ar nākamajiem bērniem. Ja iepriekšējā pieredze ir negatīva, tas būtiski ierobežo bērnu skaitu un līdz ar to tautas ataudzi kopumā.
EKONOMISKĀ STABILITĀTE:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI
10
Nodrošināt lielākus un ilgākus pabalstus, kas kompensē izdevumus bērnu vajadzībām (īpaši vientuļajiem vecākiem).
Sekmēt sieviešu ar maziem bērniem nodarbinātību un karjeru, veicinot agrāku atgriešanos darba tirgū un finansiālu patstāvību.
EKONOMISKĀ STABILITĀTE
11
Sociāli ekonomisko procesu indikatoru izmaiņas Latvijā laikā no 1996. līdz 2012.gadam
Iekšzemes kopprodukts
Nodarbinātība darbaspējas vecumā
Valsts izdevumi ģimenēm
Summārais dzimstības koeficients 0,938 0,805 0,872Iekšzemes kopprodukts x 0,784 0,765Nodarbinātība darbaspējas vecumā 0,784 x 0,620Valsts izdevumi ģimenēm 0,765 0,620 x
Sociāli ekonomisko procesu indikatoru korelācijas tabula
12
Visciešākā ietekme uz summāro dzimstības koeficientu ir iekšzemes kopproduktam.
Nodarbinātība un valsts izdevumi ģimenēm vērtējami kā papildus faktori, kas gan ietekmē dzimstību, tomēr daudz lielākā mērā paši izriet no iekšzemes kopprodukta.
Lielākais valsts atbalsts ģimenēm līdz šim sniegts brīžos, kad valstij ir visvairāk līdzekļu, bet ģimenēm tad šis atbalsts nepieciešams vismazāk.
Tomēr, ja valsts vislielāko atbalstu sniegtu tieši krīzes laikā, tas nevarētu būt pietiekams, lai kompensētu kopējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un radītu pārliecību par rītdienu.
EKONOMISKĀ STABILITĀTE
13
Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug, pabalstu iespaids uz dzimstību visdrīzāk būs niecīgs.
Tā kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniedz plašākas nodarbinātības iespējas, optimāls risinājums šobrīd būtu sniegt tādu atbalstu, kas ļauj vecākiem piedalīties darba tirgū – t.i., saīsināt laiku, ko mātes pavada ārpus darba tirgus, veicināt uzņēmēju vēlmi pieņemt darbā sievietes ar maziem bērniem, kā arī paplašināt bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību.
EKONOMISKĀ STABILITĀTE
14
Aizsardzības formu nodrošināšana nereģistrētu partnerattiecību gadījumā.
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI
Laulību stiprināšana (ieviešot apmācību vidusskolās u.tml.).
33%
10%
26%
11%
42%
44%
36%
30%
20%
41%
25%
48%
1%
4%
11%
8%
3%
2%
1%
3%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Neprecējies (n=69)
Precējies (n=182)
Neprecējusies (n=72)
Precējusies (n=153)
Vīrie
ši ve
cum
ā no
25
līdz
44
gadi
em, k
am ir
pas
tāvī
gs
part
neris
Siev
iete
s vec
umā
no 2
5 līd
z 44
gadi
em, k
am ir
pas
tāvī
gs
part
neris
bērnu nav 1 bērns 2 bērni 3 bērni 4 un vairāk bērni
Bioloģisko bērnu skaits:
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE
15
Šobrīd laulības visciešāk saistāmas ar otrā bērna parādīšanos ģimenē: ja attiecības netiek uztvertas kā pietiekami stabilas, partneri nav
apmierināti ar situāciju, kāda izveidojusies pirmā bērna aprūpē, otrā bērna un arī laulību nav;
ja attiecības tiek prognozētas kā stabilas ilgtermiņā, slēdz laulību, un ģimenē parādās otrais bērns.
PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE
16
9,8
7,2
3,94,4
7,0
5,55,0
5,6
2,52,1
3,43,6
0
2
4
6
8
10
1980
.
1981
.
1982
.
1983
.
1984
.
1985
.
1986
.
1987
.
1988
.
1989
.
1990
.
1991
.
1992
.
1993
.
1994
.
1995
.
1996
.
1997
.
1998
.
1999
.
2000
.
2001
.
2002
.
2003
.
2004
.
2005
.
2006
.
2007
.
2008
.
2009
.
2010
.
2011
.
2012
.
Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem
Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem
Avots: CSP dati
Ap 45% bērnu Latvijā ik gadu dzimst ārlaulībā; Ap 2/3 noslēgto laulību tiek šķirtas; Laulību noslēgšana un šķiršana ciešāk saistāma ar valsts ekonomisko situāciju
un administratīvo šķēršļu izvērtēšanu, nekā ar tautas ataudzi; Tautas ataudzes veicināšanai racionālākais būtu nodrošināt valsts garantēto
aizsardzības formu pieejamību neatkarīgi no laulības.
17
Kompensējoši mehānismi (pabalsti), kas ļauj mātei ilgstoši aprūpēt bērnu un neciest ar to saistītus finansiālus zaudējumus, ja izirst partnerattiecības un problemātiski atrast darbu.
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI Atbalsts bērna
aprūpē – bērna aprūpes pakalpojumi gan pirms 1,5 gadu vecuma, gan jaunākajās skolas klasēs.
18
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS
Viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājumu
19
Dzīvesbiedra un radinieku atbalsta trūkumu valstij pilnībā aizstāt nav iespējams, tomēr kā kompensējoši mehānismi varētu kalpot: Aukļu dienesta pakalpojumu nodrošināšana no bērna gada līdz
1,5 gadu vecumam tiem vecākiem, kas izvēlas ātrāk atgriezties darbā;
Īpašs atbalsts bērnu diennakts pieskatīšanai krīzes situācijās visām ģimenēm;
Nereģistrētu partnerattiecību tiesiska definēšana, izstrādājot atzīšanas mehānismus un paredzot mantiskas un finansiālas saistības, nereģistrētām partnerattiecībām izjūkot, līdzīgi kā reģistrētu attiecību gadījumā.
Iespējams rīkot informatīvas kampaņas sabiedrībā, kas būtu orientētas uz tolerantu attieksmi pret grūtniecēm un maziem bērniem sabiedriskajā transportā, veikalos, ēdināšanas iestādēs, darbavietās un citur.
NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS
20
Jāpārskata valsts apmaksātais pakalpojuma apjoms, lielāku uzsvaru liekot uz vecāku sagatavošanu dzemdībām un personāla apmācību;
Nepieciešami vairāk uz klienti vērsti dzemdniecības pakalpojumi vai arī izdevumu segšana, izvēloties dzemdēt privātās veselības aprūpes iestādēs.
Šeit netiek piedāvātas alternatīvas, jo iespējamie risinājumi grūtniecības un dzemdību pieredzes uzlabošanai būtu pietiekami līdzīgi visos gadījumos. Šī pieredze no vienas puses ir ārkārtīgi svarīga lēmuma pieņemšanā par nākamo bērnu radīšanu, no otras – problēmas risināšana ir nesalīdzināmi vienkāršāka un lētāka, salīdzinot ar pārējām minētājām.
NEVEIKSMĪGA GRŪTNIECĪBAS UN DZEMDĪBU PIEREDZE: RISINĀJUMI (BEZ ALTERNATĪVĀM)
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI
21
80000 60000 40000 20000 0 20000 40000 60000 80000
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85+
Vīrieši Sievietes
Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūras prognoze 2030.gadam – līdzšinējās situācijas ekstrapolācija (līdzšinējā politikas scenārijs)
Nulles imigrācija; Emigrācija pakāpeniski samazinās, līdz 2030.gadā sasniedz nulles
līmeni; Dzimstības tendences saglabājas līdzšinējās; Sasniedzams būtiskas izmaiņas neveicot.
Iedzīvotāju skaits – 1,58 miljoni
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI
22
Veicina bērna aprūpi kā pakalpojumu
Veicina sieviešu pozīciju uzlabošanu darba tirgū
Veicina ģimenei draudzīgu uzņēmumu veidošanos
Veicina emigrācijas mazināšanos
Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar nodokļu atvieglojumiem
PABALSTU SCENĀRIJS
NODARBINĀTĪBAS SCENĀRIJS
Veicina bērna aprūpi ģimenes iekšienē, pagarinot bērnu aprūpes ilgumu
Atbalsta tradicionālo lomu dalījumu ģimenē
Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar pabalstiem
Neveicina emigrācijas mazināšanos
Tiek nodrošināts atbalsts krīzes situācijās Papildus atbalstu saņem daudzbērnu ģimenes Bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi bērniem de
facto
ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI: SALĪDZINĀJUMS
23
Prognozējamās sieviešu skaita izmaiņas no 2013. līdz 2030.gadam pa vecumgrupām trīs piedāvāto scenāriju gadījumā
Ieceres atgriezt emigrantus vai piesaistīt ārvalstu darbaspēku vērtētas skeptis-ki, jo Latvijas ekonomiskā situācija 2030.gadā būs sliktāka nekā Rietumeiropā;
Būtiskākais ir migrācijas saldo tuvināšana nullei un dzimstības pieauguma veicināšana;
Tā kā abos gadījumos nozīmīgākā problēma saistās ar nodarbinātību, nepieciešams atbalstīt nodarbinātību.
-70000 -60000 -50000 -40000 -30000 -20000 -10000 0 10000
0-14
15-24
25-34
35-49
50-64
65+
Nodarbinātības scenārijsPabalstu scenārijsLīdzšinējā politika
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Jautājumi, atbildes, diskusijas.