Informatīvais ziņojums par Pamatnostādņu „Cilvēkresursu ... · SKMK – Sarkanā Krusta medicīnas koledža TM –Tieslietu ministrija VANA – NTSP Veselības aprūpes nozares

VMZino_021110_cilv; Informatīvais ziņojums par Pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība

veselības aprūpē” un programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-

2015.gadam” īstenošanu 2006. – 2009.gadā

VesM

24.11.2010

TA-2915

Informatīvais ziņojums par

Pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” un

programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam”

īstenošanu 2006. – 2009.gadā

2




Lietotie saīsinājumi

DMK –Daugavpils Medicīnas koledža

FM – Finanšu ministrija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LĀPOS - Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība

LFB – Latvijas Farmaceitu biedrība

LM – Labklājības ministrija

LMA – Latvijas māsu asociācija

LMK – Liepājas medicīnas koledža

LU – Latvijas Universitāte

LVSADA - Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība

LZP – Latvijas Zinātnes Padome

MPIC – Medicīnas profesionālās izglītības centrs

MZB – Medicīnas zinātniskā bibliotēka

NTSP – Nacionālā trīspusējā sadarbības padome

PSVSAK – P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža

R1MK – Rīgas 1.medicīnas koledža

RMK – Rīgas Medicīnas Koledža

RSU – Rīgas Stradiņa universitāte

SKMK – Sarkanā Krusta medicīnas koledža TM –Tieslietu ministrija

VANA – NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadome

VEC – Veselības ekonomikas centrs,

VI – Veselības inspekcija

VM – Veselības ministrija

VNC - Veselības norēķinu centrs

VOAVA – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

VSMTVA - Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

3




Ievads

2005.gada 18.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.326 apstiprinātas

pamatnostādnes Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē (turpmāk –

Pamatnostādnes), bet 2006.gada 6.novembrī - programma Cilvēkresursu attīstība

veselības aprūpē 2006.-2015.gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr.870,

turpmāk – Programma), lai noteiktu prioritātes veselības aprūpes cilvēkresursu

attīstības jomā un turpinātu uz iedzīvotājiem orientētas, racionālas, efektīvas un

kvalitatīvas veselības nozares attīstību.

Programmā iekļauti ilgtermiņa veselības nozares cilvēkresursu attīstības

pasākumi – ārstniecības personu skaita plānošana, studiju procesa realizācijai

atbilstošu iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana, tālākizglītības procesa

harmonizācija.

Ekonomiskā lejupslīde valstī un pasākumi valsts budžeta izdevumu

ierobežošanai ir ieviesuši korekcijas cilvēkresursu attīstības programmas

paredzēto pasākumu realizācijā, kā arī būtiski ietekmējusi veselības nozari

kopumā.

Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē plānota ciešā kontekstā ar

ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes attīstību. Samazinot veselības

aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, ir notikusi straujāka stacionāro

veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšana un pārorientācija uz ambulatoro

veselības aprūpes līmeni, uzsākta jaunu pakalpojumu attīstība, piemēram,

izveidotas aprūpes slimnīcas, paplašināta dienas stacionāru darbība, ieviests

mājas aprūpes pakalpojums, attīstīts ģimenes ārstu prakšu tīkls. Samazinoties

neatliekamās medicīnas palīdzības slimnīcu skaitam, aktuālāks kļuvis jautājums

par stacionāro pakalpojumu sniedzēju pārapmācību darbam ambulatorajā

veselības aprūpē. Ir palielinājusies nepieciešamība pēc primārās veselības

aprūpes ārstiem un aprūpes personāla.

2009.gadā darbu uzsācis Vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības

dienests, kura efektīvai darbībai īpaši nozīmīga ir kvalificēta medicīniskā

personāla apmācība un piesaiste.

2009.gadā tika realizēta Veselības ministrijas padotības iestāžu

administratīvā reforma un funkciju optimizācija (2009.gada 29.jūlija Ministru

kabineta rīkojums Nr.509 „Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts

pārvaldes iestāžu reorganizāciju”), kuras rezultātā likvidētas arī divas par

veselības nozares cilvēkresursu plānošanu atbildīgās iestādes - VSMTVA un

MPIC, funkcijas pārdalot starp jaunizveidoto VEC, VI un VM.

Lai pārskatītu Pamatnostādnēs un Programmā paredzētos cilvēkresursu

plānošanas principus un prioritātes, kā arī izpildot Ministru Prezidenta

V.Dombrovska rezolūciju, 2009.gada 13.novembrī ar Veselības ministrijas

4




rīkojumu Nr.290 izveidota darba grupa Pamatnostādņu un Programmas

aktualizācijai (turpmāk – Darba grupa).

Darba grupa, kurā iekļauti Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas,

Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu

biedrības, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības,

Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības, Latvijas

Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, norādījusi uz

nepieciešamību izstrādāt jaunu vidēja termiņa veselības nozares cilvēkresursu

plānošanas dokumentu, vienlaicīgi ierosinot Pamatnostādņu un Programmas

atcelšanu.

VM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par Pamatnostādņu un

Programmas izpildi laika periodā no 2006.-2009.gadam.

5




Pamatnostādnēs un Programmā definētā mērķa, apakšmērķu un uzdevumu

izpilde

Mērķis - nodrošināt cilvēkresursus un to attīstību veselības aprūpes nozarē

ilgtermiņa posmā.

Politikas rezultāts - atbilstošiem cilvēkresursiem nodrošināta veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju struktūra līdz 2015.gadam.

Apakšmērķi:

1. Plānot cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē.

2. Nodrošināt veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem nepieciešamā

skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā.

3. Attīstīt izglītības sistēmu veselības aprūpes nozarē (augstākās,

profesionālās, tālākizglītības) atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.

4. Izveidot darba samaksas sistēmu, pamatojoties uz amatu klasificēšanu

amatu saimēs un līmeņos, un sociālo garantiju sistēmu veselības aprūpē,

kas nodrošinātu nozares attīstību un veicinātu darbaspēka piesaisti.

Uzdevumi apakšmērķu sasniegšanai:

1. Efektīvi plānot cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē;


skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā.

3. Attīstīt izglītības sistēmu veselības aprūpes nozarē (augstāko,

profesionālo, tālākizglītību) atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.

4. Pilnveidot darba samaksas sistēmu, izveidot sociālo garantiju un

ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu.

Informatīvajā ziņojumā Pamatnostādņu un Programmā definēto mērķu un

uzdevumu sasniegšanas analīzei izmantoti Ārstniecības personu un ārstniecības

atbalsta personu reģistra dati, visas ārstniecības personas grupējot 3 grupās:

1) ārsti;

2) vidējais medicīniskais un pacientu aprūpes personāls - medicīnas

māsas, vecmātes, ārsta palīgi, zobārstniecības specialitātes ārstniecības personas

(zobārsta asistents, zobārstniecības māsa, zobu feldšeris, zobu higiēnists, zobu

tehniķis);

3) jaunākais medicīniskais personāls – māsu palīgs.

6




1. Efektīvi plānot cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē

Sasniedzamie darbības rezultāti

1.Veikta analīze par esošajiem un nepieciešamajiem cilvēkresursiem veselības

aprūpes sistēmā, un sagatavota izmaiņu prognoze līdz 2015. gadam, kas ir

pamatā medicīnas izglītības attīstības programmas izveidei un cilvēkresursu

piedāvājuma - pieprasījuma noteikšanai veselības aprūpes nozarē.

2.Izstrādāti un apstiprināti gultu un pacientu skaita normatīvi uz vienu ārstu pa

specialitātēm un profiliem stacionārās ārstniecības iestādēs.

3.Izstrādāti un apstiprināti gultu un pacientu skaita normatīvi uz vienu māsu

stacionārās ārstniecības iestādēs.

4.Izstrādāti un apstiprināti amatu skaita minimālie normatīvi stacionārās

ārstniecības iestādēs.

Informācija par izpildi

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, VM sadarbībā ar MPIC, VSMTVA un

mediķu profesionālajām organizācijām 2006.gadā veica analīzi par esošajiem un

nepieciešamajiem cilvēkresursiem veselības aprūpes sistēmā, izstrādāja gultu un

pacientu skaita normatīvus uz vienu ārstu pa specialitātēm un profiliem

stacionārās ārstniecības iestādēs, kā arī izstrādāja gultu un pacientu skaita

normatīvus uz vienu māsu stacionārās ārstniecības iestādēs. Informatīva

materiāla veidā normatīvi apstiprināti ar 2006.gada 6.novembra Ministru

kabineta rīkojumu Nr.870 „Par programmu „Cilvēkresursu attīstība veselības

aprūpē 2006.-2015.gadam”.

2007.gadā MPIC izstrādāja projektu pacientu aprūpes līmeņu noteikšanas

metodikai, kā arī sadarbībā LMA organizēja darba grupu, pacientu aprūpes

līmeņu metodikas projekta izvērtēšanai un ieteikumu izstrādāšanai par vidējo

māsas darba laika ietilpību pacientu aprūpei ar noteiktu aprūpes kategoriju.

Darba grupa darbu turpināja arī 2008.gadā.

2009.gadā, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, veselības aprūpē tika

veikti pasākumi budžeta izdevumu samazināšanai – veikta apjomīga

administratīvā reforma, stacionāro veselības apkalpojumu konsolidācija un

koncentrēšana, vienlaicīgi attīstot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.

Līdz ar to, minētās darba grupas izstrādātā metodika pacienta aprūpes

līmeņa noteikšanai aprobēšana stacionāru ikdienas darbā un attiecīga koriģēšana

netika pabeigta.

Secinājums: lai nodrošinātu veselības nozares cilvēkresursu attīstību

ilgtermiņā, nepieciešams izstrādāt jaunu, ambulatorajam un stacionārajam

7




veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklam atbilstošu cilvēkresursu

plānošanas metodiku.

Ar apakšmērķi saistītā rezultatīvā rādītāja izpilde

- samazinās vienas ārstniecības personas aprūpē esošo pacientu skaits

stacionāros

Izpildīts

Analizējot stacionāros strādājošo ārstniecības personu skaita un

hospitalizāciju skaita proporciju, secināts, ka samazinoties hospitalizāciju

skaitam, samazinājies arī vienas ārstniecības personas aprūpē esošo pacientu

skaits stacionārā laika periodā no 2006.-2009.gadam visās ārstniecības personu

grupās.

No 2006.gada līdz 2009.gadam viena ārsta aprūpē esošo pacientu skaits

samazinājies par 25%, vidējā un pacientu aprūpes medicīniskā personāla – par

21%, bet jaunākā medicīniskā personāla – par 26%.


skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā


2.1. Ārstniecības personu skaita un pieprasījumam atbilstošas kvalifikācijas

nodrošinājums

Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati liecina,

ka laika periodā no 2006.gada līdz 2009.gadam Latvijā pieaudzis ārstiem

izsniegto sertifikātu skaits no 11 267 līdz 12 164, jeb par ~8%, tomēr

pamatdarbā specialitātē strādājošo ārstu skaita izmaiņas nav bijušas vienmērīgas

(skat.1.attēlu).

1.attēls Avots: Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs (Veselības inspekcija)

8




Kopējais pamatdarbā specialitātē strādājošo ārstu skaits 2007.gadā nedaudz

pārsniedza Programmas 14.pielikumā „Ārstu skaits ambulatorās un stacionārās

veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmā noteiktās

struktūras darbībai” (turpmāk – Programmas 14.pielikums) plānoto līmeni –

8440 ārsti (plānots 8379), 2008.gadā tas turpināja pieaugt, tomēr jau 2009.gadā

uzrādīja tendenci samazināties, kas norāda uz to, ka 2010.gadā Programmā

plānotais līmenis (9008 ārsti) netiks sasniegts - 2009.gadā kopējais specialitātē

strādājošo ārstu skaits bija 93,1% no 2010.gadā plānotā.

Savukārt, vērtējot kopējā ārstu skaita nodrošinājumu uz 100 000

iedzīvotājiem (skat.2.attēlu), redzams, ka nodrošinājums ar ārstiem (bez

zobārstu specialitātēm) kopumā ir pieaudzis no 295,74 uz 100 000 iedzīvotājiem

2006.gadā līdz 314,94 uz 100 000 iedzīvotājiem 2008.gadā, un samazinājies

2009.gadā līdz 304,91 uz 100 000 iedzīvotājiem. Kopējais ārstu skaits Latvijā

atbilst Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim (skat.3.attēlu).

2.attēls Avots: Ārstniecības personu un ārstniecības

atbalsta personu reģistrs (Veselības inspekcija)

3.attēls Avots: PVO datu bāze 2007.gads

(http://data.euro.who.int/hfadb)

Vidējā medicīniskā un pacientu aprūpes personāla un jaunākā ārstniecības

personāla skaitam, vērtējot absolūtos skaitļos, ir tendence pieaugt.

Saskaņā ar Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra

datiem, ja 2006.gadā vidējā medicīniskā un pacientu aprūpes personāla grupā

pamatdarbā strādāja 15 160 ārstniecības personas (2007.gadā – 15 671,

2008.gadā – 16 668), tad 2009.gadā – 16187 personas (skat.4.attēlu). 2009.gadā

salīdzinājumā ar 2006.gadu vidējais medicīniskā un pacientu aprūpes personāls

ir samazinājies.

Savukārt, jaunākā medicīniskā personāla grupā 2006.gadā tika

nodarbinātas 1715 personas (2007.gadā – 1889, 2008.gadā – 2002), bet

2009.gadāpamatdarbā strādāja 1908 māsas palīgi.

Izsakot vidējā un jaunākā medicīniskā personāla skaitu uz 100 000

iedzīvotājiem, redzams, ka vidējā medicīniskā personāla skaits pakāpeniski

pieaudzis – no 660,7 uz 100 000 iedzīvotājiem 2006.gadā līdz 715,8 uz 100 000

iedzīvotājiem 2009.gadā, jeb par 8%, bet jaunākā medicīniskā personāla skaits

http://data.euro.who.int/hfadb

9




uz 100 000 iedzīvotājiem pieaudzis no 74,7 uz 100 000 iedzīvotājiem 2006.gadā

līdz 84,4 - 2009.gadā, jeb par 13%, ko var skaidrot ar iedzīvotāju skaita

samazināšanos (skat. 5.attēlu). No 2006.gada līdz 2009.gadam pastāvīgo

iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 1,5%.





Salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm (skat. 6.attēlu), nodrošinājums ar

medicīnas māsām joprojām ir nepietiekams. Lai arī reģistrēto māsu skaits no

2006. - 2009.gadam ir pieaudzis par 2,6%, pamatdarbā specialitātē 2009.gadā

strādāja tikai 59.2% (2006.gadā – 57.37%, 2007.gadā – 58.3%, bet 2008.gadā –

62.3%) medicīnas māsu (skat.7.attēlu).


atbalsta personu reģistrs, 2009.gads un PVO datu

bāze – pēdējie pieejamie dati

(http://data.euro.who.int/hfadb)


atbalsta personu reģistrs, 2009.gads (Veselības

inspekcija)

Analizējot ārstu skaita nodrošinājumu pa ārstu pamatspecialitātēm,

apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm saskaņā ar Programmas 14.pielikumu,

secināts, ka ārstu nodrošinājums specialitātēs nav vienmērīgs.

http://data.euro.who.int/hfadb

10





No 2006.-2009.gadam iezīmējusies tendence palielināties to ārstu

skaitam, kuri strādā vairākās darba vietās vienlaicīgi. Ja 2006.gadā blakusdarbā

strādāja 6957 ārsti, tad 2009.gadā 8075 ārsti jeb par 14% vairāk, ko var saistīt ar

nepietiekamo darba apjomu un ārstu atalgojumu pamatdarbavietā (skat.8.attēlu).

Ir specialitātes, kur ārstu skaits divreiz pārsniedz plānoto, piemēram,

plastiskā ķirurga specialitāte, kur 2007.gadā plānoto 9 speciālistu vietā strādāja

21 ārsts jeb izpilde par 237%, bet neatliekamās palīdzības ārstu skaits 2007.gadā

tika nodrošināts tikai 26,8% apmērā no plānotā (skat.2.pielikumu).

Pārorientējot veselības aprūpes sistēmu no stacionārās uz ambulatoro un

primārās aprūpes līmeni, pozitīvi vērtējama tendence palielināties ārstu skaitam

ģimenes ārsta pamatspecialitātē (skat.9.attēlu).

9. attēls Avots: Ārstniecības personu un

ārstniecības atbalsta personu reģistrs, 2009.gads

(Veselības inspekcija)

10. attēls Avots: Ārstniecības personu un ārstniecības

atbalsta personu reģistrs, 2009.gads (Veselības

inspekcija)

Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati uzrāda

ģimenes ārstu skaita izteiktu pieaugumu no 2006.-2008.gadam. Lai arī no

2008.gada līdz 2009.gadam pamatdarbā strādājošo ģimenes ārstu skaits nav

mainījies, tomēr analizējot nodrošinājumu uz 100 000 iedzīvotājiem redzams, ka

ģimenes ārstu nodrošinājums ir pieaudzis, tādējādi paaugstinot pieejamību

ģimenes ārsta pakalpojumam. Lai nodrošinātu efektīvu primārās veselības

darbību, ģimenes ārstu īpatsvars jānodrošina 30% no visiem ārstiem. Latvijā

11




ģimenes ārstu īpatsvars no 2006.-2009.gadam saglabājies 15%, t.i., uz pusi

mazāk kā nepieciešams (skat. 10.attēlu).

2009.gadā darbu uzsāka vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības

dienests (NMPD). Vienlaicīgi Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta

personu reģistra dati liecina, ka neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē

sertificēto ārstniecības personu skaits samazinās, kas var apdraudēt kvalitatīva

neatliekamās palīdzības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Neatliekamās palīdzības ārstu skaits samazinājies no 184 ārstiem 2006.gadā līdz

174 ārstiem 2009. gadā, jeb par 5,4%. Tā pat samazinās arī neatliekamās

medicīniskās palīdzības sertificētā vidējā medicīniskā personāla skaits – feldšeru

skaits samazinājies no 691 2006.gadā uz 671 feldšeriem 2009.gadā jeb par

2,9%, savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības māsu skaits pieaudzis par

31,5% (skat.11.attēlu).

11. attēls Avots: Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs (Veselības inspekcija)

Pārorientējot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumus uz ambulatoro

līmeni, 2006.-2009.gadā pieaudzis ambulatorajā līmenī nodarbināto ārstu,

medicīnas māsu un jaunākā medicīniskā personāla skaits (skat.12.attēlu).


2.2. Vecuma struktūra

Joprojām būtiska problēma ir medicīnas darbinieku vidējā vecuma

paaugstināšanās (skat.13., 14., 15.attēlu).

12





Ja 2006.gadā jaunākajā vecuma grupā (vecumā līdz 40 gadiem) bija 2115

ārsti, tad 2009.gadā vairs tikai 1861 (-12%). Vidējam un jaunākajam medicīnas

personālam samazinājums bijis vēl izteiktāks – vidējam medicīnas personālam

no 5798 personām 2006.gadā uz 5290 - 2009.gadā, jeb par 8,8%, bet jaunākajam

- no 490 personām 2006.gadā uz 409 personām 2009.gadā, jeb par 16,5%.





Arī jaunākā medicīnas personāla īpatsvaram jaunākajā vecuma grupā

vērojama negatīva tendence – samazinājums no 22,2% uz 17,65%, kas liecina,

ka Programmā paredzētie pasākumi paaudžu nomaiņas nodrošināšanai nav bijuši

pietiekami sekmīgi.

Ārstu profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka jauno ārstu skaita

samazinājums varētu būt skaidrojams ar agresīvo citu valstu politiku attiecībā uz

jauno speciālistu piesaisti ārvalstu darba tirgum, kur darba apstākļi, sociālās un

ekonomiskās garantijas ir ievērojami augstākas kā Latvijā.

2.3. Reģionālais izvietojums

Kopējais ārstu skaita samazinājums laika periodā no 2006.gada līdz

2009.gadam ir skāris visus Latvijas reģionus. Ja Rīgā ārstu skaits uz 10 000

13




iedzīvotājiem ir pusotru reizi lielāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs

(2009.gadā Rīgā 50.0 ārstu uz 10 000 iedzīvotājiem, bet ES valstīs 32.2), tad

pārējā teritorijā ir rajoni, kur ārstu tiešām trūkst – to skaits uz 10 000

iedzīvotājiem ir zemāks par Eiropas valstu vidējo rādītāju (skat.16.attēlu).

Rīgā nodrošinājums ar ārstiem uz 10 000 iedzīvotājiem no 2006.-

2009.gadam ir pieaudzis par 3,3%, Kurzemes reģionā par 0,5%, Zemgalē par

2,8%, bet Latgalē un Vidzemē samazinājies par 3% un 2,7%. Jāatzīmē, ka

Latgalē un Vidzemē samazinājums ir bijis izteiktāks no 2008.gada līdz

2009.gadam, ko var skaidrot ar izmaiņām stacionāro pakalpojumu sniedzēju

tīklā.

Lielākā daļa vidējā medicīniskā personāla koncentrējas Rīgā un tās

apkārtnē. Latvijas reģionos nodrošinājums ar vidējo medicīnisko personālu

pieaudzis, izņemot Vidzemes reģionu, kur 2009.gadā vidējā medicīniskā

personāla nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotājiem samazinājies zem 2006.gada

līmeņa (skat.17.attēlu).

16.attēls 17.attēls

Avots: Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, 2009.gads (Veselības inspekcija)

Rīgā nodrošinājums ar vidējo medicīnisko personālu uz 10 000

iedzīvotājiem no 2006.-2009.gadam pieaudzis par 11%, Kurzemē par 2,6%,

Latgalē par 5%, Zemgalē par 6,6%, bet Vidzemē samazinājies par 2,9%.

Ārstu un medicīnas māsu skaita attiecība pēdējo 4 gadu periodā gandrīz

nemainīgi ir bijusi 1:1,5 (salīdzinoši ar Eiropas valstīs pieņemto optimālo

attiecību 1:5) un ir vērtējama kā nepietiekama kvalitatīva ārstnieciskā procesa

nodrošināšanai.

Secinājumi:

1) Kopējam ārstu skaitam ir tendence mazināties, tomēr no 2006.gada līdz

2009.gadam ārstu skaits nodrošināts Programmas 14.pielikumā plānotajā

apjomā un atbilst Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem un ir vērtējams kā

pietiekams. Ārstu skaits atsevišķās ārstu pamatspecialitātēs,

apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs nav optimālā līmenī, kas var

apdraudēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

2) Vidējā un jaunākā medicīniskā personāla nodrošinājums uz 100 000

iedzīvotājiem ir ievērojami zemāks kā ES valstīs un vērtējams kā

0.0

20.0

40.0

60.0

80.0

100.0

Rīga Kurzeme Latgale Vidzeme Zemgale

87

.6

55

.0

59

.6

55

.9

54

.7

87

.4

58

.2 64

.1

63

.0

55

.8

81

.7

55

.3

58

.4

60

.5

52

.9

78

.7

52

.4

56

.7

57

.5

51

.4

Vidējā medicīniskā personāla nodrošinājums Latvijas reģionos 2006.-2009.gadā (uz 10 000 iedzīvotājiem)

2009 2008 2007 2006

0.0

20.0

40.0

60.0

Rīga Kurzeme Latgale Vidzeme Zemgale

50

.0

32

.7

24

.6

23

.2

21

.2

51

.7

33

.2

25

.2

24

.1

21

.2

49

.9

32

.7

25

.1

23

.6

21

.0

48

.5

31

.5

24

.8

23

.4

19

.7

Ārstu nodrošinājums Latvijas reģionos 2006.-2009.gadā (uz 10 000 iedzīvotājiem)

2009 2008 2007 2006

14




nepietiekams, tādējādi pacientu aprūpe nevar tikt nodrošināta

nepieciešamajā apjomā un kvalitātē;

3) ārstniecības personāla reģionālais izvietojums nav vienmērīgs: lielākā daļa

ārstniecības personu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, kas apgrūtina

pieejamību veselības aprūpes pakalpojumam reģionos;

4) samazinoties ārstniecības personu jaunākajā vecuma grupā īpatsvaram,

vērojama ārstniecības personu „novecošanās”, kas ilgtermiņā var radīt

problēmas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

Ar apakšmērķi saistītā rezultatīvā rādītāja izpilde

- Palielinās veselības aprūpēs nozarē strādājošo ārstniecības personu skaits

vecuma grupā no 25 – 40 gadiem par 5%

Nav sasniegts

Ārstniecības personu īpatsvars vecuma grupā līdz 40 gadiem laika periodā

no 2006.-2009.gadam samazinājies par 10%. “Novecošanās” tendence vairāk

skārusi jaunāko medicīnisko personālu – jaunākā medicīniskā personāla

īpatsvars vecumā līdz 40 gadiem samazinājies par 16,5%, ārstu īpatsvars ir

samazinājies par 12%, bet vidējā medicīniskā personāla – par 8%.

Ārstniecības personu skaits līdz 40

gadu vecumam (absolūtos skaitļos) Ārstniecības personu

vecuma grupā līdz 40

gadiem skaita izmaiņas

2006./2009.gadā (%) 2006 2007 2008 2009

ārsti 2115 2062 2013 1861 -12.0

vidējais medicīniskais personāls 5798 5712 5724 5290 -8.8

jaunākais medicīniskais personāls 490 487 456 409 -16.5

līdz 40 g.vec. kopā 8403 8261 8193 7560 -10.0

3. Attīstīt izglītības sistēmu veselības aprūpes nozarē (augstāko,

profesionālo, tālākizglītību) atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.

Sasniedzamais darbības rezultāts: izstrādāts vienots tālākizglītības un

pārraudzības modelis.


3.1. Augstākā izglītība

Katru gadu atbilstoši pieprasījumam darba tirgū un ārstniecības iestāžu

sniegtajām ziņām par ārstniecības personu vakancēm plānots studiju

programmās uzņemto studentu skaits studiju programmās.

15




RSU no 2006.-2009.gadam palielinājies bakalaura grādu ieguvušo studentu

skaits pilna laika studiju programmas medicīnā par 33% un pediatrijā par 10%.

Arī citās šaurākas specializācijas bakalaura studiju programmās absolventu

skaits palielinājies: fizioterapijā par 3%, ergoterapijā un ortozēšanā protezēšanā

par 67%, bet uzturzinātnē par 120% (skat.18.attēlu).

Māszinību studiju programmā vērojams bakalaura grādu ieguvušo studentu

skaita samazinājums (- 33%), savukārt palielinājies maģistratūras absolventu

skaits – par 64%. Farmācijas studiju programmas absolventu skaita

samazinājums vērojams gan bakalaura (-2%), gan maģistra programmās (-33%).

0

50

100

150

200

250

300

2006 2007 2008 2009 2006 2007 2008 2009

maģistri bakalauri

9581

101126

1010

15

1144

33

29

34

9 6

28

29

32

19

14 1624 23

15

13

710

6 74 10

40

4440

419

12

18153

8

35

9 7

05

3

11

13 11

7 11

1715

12

17

0 0

5 1

RSU grādu vai kvalifikāciju ieguvušie pilna laika studiju programmās 2006.-2009. gadā

Biomedicīna

Sabiedrības veselība

Audiologopēdija

Uzturs

Ortozēšana protezēšana

Ergoterapija

Fizioterapija

Māszinības

Farmācija

Zobārstniecība

Pediatrija

Medicīna

18.attēls Avots RSU dati

LU medicīnas jomas absolventu kopējais skaits no 2006.-2009.gadam

pieaudzis par 40%. Lielākais LU absolventu skaita pieaugums vērojams

māszinību bakalaura studiju programmā – 2006.gadā no visiem LU medicīnas

jomas studiju programmu absolventiem 78% bija māszinību bakalaura studiju

beidzēji (2007.gadā - 77%, 2008.gadā – 70%, 2009.gadā 73%). No 2006.-

2009.gadam māszinību bakalaura studiju programmu beidzēju skaits pieaudzis

par 68%, bet farmācijas bakalaura programmā par 113% (skat.19.attēlu).

Ārstniecības bakalaura grādu ieguvušo absolventu skaits samazinājies par

31%.

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

2006 2007 2008 2009 2006 2007 2008 2009

maģistri/doktori/rezidenti bakalauri

20 2613

2715

2742 32

20 1 171

53

90

102

89

010 7 9

29 4331

5734

5

635

38

24

24

LU absolventu skaits medicīnas jomas studiju programmās 2006.-2009.gadā

Ārstniecība

Medicīna un farmācija (doktorantūra)

Rezidenti

Uzrturzinātne

Māszinības

Farmācija

19.attēls Avots: LU dati

16




No 2006.-2009.gadam rezidentūras absolventu skaits uz pusi palielinājies

gan LU gan RSU (skat.20.attēlu).

0

50

100

150

2006 2007 2008 2009

2952 55 69

29

43 31

57

Rezidentūras absolventu skaits 2006.-2009.gadā

LU

RSU

20.attēls Avots: RSU un LU dati

Pozitīvi vērtējams no valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaita

pieaugums ģimenes ārsta specialitātē. Ja līdz 2009./2010.mācību gadam ģimenes

ārsta specialitātē no valsts budžeta tika finansētas vidēji 14 rezidentu vietas, tad

2009.gadā atbilstoši veselības aprūpes reformas prioritātēm, kad pārorientējot

stacionāro veselības aprūpi uz ambulatoro aktuālāks kļuvis primārās veselības

aprūpes ārstu nodrošinājums, rezidentūras vietu skaits ģimenes ārsta specialitātē

tika palielināts līdz 25 vietām.

3.2. Profesionālā izglītība

Medicīnas koledžas ir IZM padotības iestādes, izņemot RSU Sarkanā

Krusta medicīnas koledžu, kas ar 2009. gada 1. janvāri ir pārgājusi RSU

pārraudzībā un pastāv kā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra.

No 2006.-2009.gadam pieaudzis uzņemto studentu skaits visās studiju

programmās. Īpaši pozitīvi vērtējama tendence palielināties māszinību un ārsta

palīgu studiju programmās uzņemto un kvalifikāciju ieguvušo studentu skaitam,

ņemot vērā, ka attīstoties aprūpes pakalpojumiem, palielinās nepieciešamība

tieši pēc vidējā un jaunākā medicīnas personāla. Māszinību studiju programmā

uzņemto studentu skaits pieaudzis par 29 %, bet kvalifikāciju ieguvušo – par

22%. Ārstniecības studiju programmā uzņemto studentu, kā arī kvalifikāciju

ieguvušo studentu skaits ir svārstīgs. Mazākais ārstniecības programmā uzņemto

un kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits bijis 2007.gadā, kad kvalifikāciju

ieguva 110 studenti, salīdzinot ar 2008.gadu tika uzņemti 467 jeb par 36%

vairāk, savukārt 2009.gadā ārstniecības studiju programmā kvalifikāciju ieguva

uz pusi mazāk studentu salīdzinot ar 2008.gadu (skat. 21.attēlu).

Vecmātes studiju programmā no 2007.-2009.gadam uzņemti vidēji 34

studenti, bet kvalifikāciju vecmātes specialitātē ieguvuši 9 studenti (gan 2008.,

gan 2009.gadā).

17




Neskatoties uz medicīnas koledžu absolventu skaita pieaugumu,

nodrošinājums ar vidējo medicīnisko personālu ir ievērojami zemāks kā vidēji

Eiropas Savienības valstīs.

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

2006 2007 2008 2009 2006 2007 2008 2009

Uzņemti Ieguvuši kvalifikāciju

18 25 26 26 23 13 14 2249 29 31 39 25 37

26 23 31 2230 42 30 4424

21 3052

9

9

349321

379

451

195 170

232

238

287

0

371 79

359

110

467215

Medicīnas koledžās studiju programmās uzņemto un kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits 2006.-2009.gadā

Ārstniecība

Māszinības

Vecmātes

Farmācija

Podologs

Radiologa asistents

Biomedicīnas laborants

21.attēls Avots: IZM dati

3.3. Tālākizglītība

MPIC darbības laikā tika izveidota pārskatāma, efektīva un darboties

spējīga tālākizglītības sistēma, kā arī tika attīstīta un nostiprināti regulācijas

mehānismi ārstniecības personām ar vidējo profesionālo izglītību, kas ļauj

noteikt darba tirgus vajadzības un veikt minēto cilvēkresursu plānošanu gan

skaita, gan kompetenču ziņā.

Ņemot vērā MPIC pieredzi tālākizglītības pārzināšanā un koordinēšanā,

kā arī cilvēkresursu plānošanā, 2006.-2009.gadā MPIC veica funkcijas, kas

saistītas ar visu ārstniecības personu tālākizglītību (specializāciju un

profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu), ārstniecības personu reģistra darbību

un ārstu (rezidentu, speciālistu) un vidējā līmeņa ārstniecības personu

tālākizglītības plānošanu, organizēšanu un vērtēšanu, kā arī ārstniecības personu

kvalifikācijas atbilstības vērtēšanu (izpildi skat.1.pielikumā).

Laika periodā no 2006. gada līdz 2009. gada augustam MPIC saskaņotas

1125 tālākizglītības programmas (2009. gadā saskaņotas 210 programmas, 2008.

gadā - 319 programmas). Formālo tālākizglītību valstī realizē akreditētas izglītības

iestādes pēc akreditētām mācību programmām. Šī informācija pieejama mācību

iestāžu mājas lapās. Neformālās tālākizglītības programmu realizāciju - to izstrādi

un apmācību - galvenokārt nodrošina LU, RSU, LMK, DMK, kā arī individuāli

programmu izstrādes autori, bet programmu realizētāji ir gan izglītības, gan

veselības aprūpes iestādes: VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes

slimnīca”, SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA „Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca”, kā arī PSIA „Rīgas 1.slimnīca”. Profesionālās

18




tālākizglītības pasākumu saturu nosaka profesionālo asociāciju prasības savas

nozares speciālistiem, bet tālākizglītības pasākumus realizāciju tās pašas neveic,

izņemot to rīkotās asociāciju sēdes, konferences, kongresus. Latvijas Ārstu

biedrība nodrošina starpdisciplināru konferenču norisi četras reizes gadā. Realizējot veselības aprūpes iestāžu reformu, samazinājies arī tālākizglītības

jomā realizēto programmu skaits reģionālajās slimnīcās. Pavisam kopā 2009. gada otrajā pusgadā tika organizēti 209 dažādi tālākizglītojoši pasākumi.

No visiem tālākizglītības pasākumiem 44% (93 programmām) mērķauditorija ir māsas, vecmātes un ārsta palīgi, māsas palīgi. Nākamā lielākā grupa pēc piedāvāto programmu daudzuma ir ārsti (ģimenes ārsti, ambulatorās aprūpes psihiatri un narkologi, u.c.) - 37% (67 dažādas programmas).

Lielākā daļa programmu izstrādes autoru ir Rīgā strādājoši, un arī kopumā 177 programmu realizētāji ir Rīgā esošās iestādes: Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitātes Ģimenes veselības centrs, Latvijas Medicīnas bibliotēka, Sporta medicīnas valsts aģentūra, Valsts asinsdonoru centrs u.c. Reģionos kopumā realizē 54 tālākizglītības programmas. Tālākizglītības programmas nodrošina profesionālās pilnveides iespējas, vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, kā arī metožu apguvi un pieredzes apmaiņu. Procentuāli vislielākā daļa ir profesionālās pilnveides programmas. Tikai 1,44% no visām programmām ir metodes apguves programmas

Saskaņā ar 2009. gada 29. jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 509 „Par

Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” no

2009. gada 1. oktobra MPIC beidza pastāvēt un MPIC funkcijas tālākizglītības

jomā pārņēma Veselības ministrija un citas tās padotības institūcijas.

Veselības ministrija no 2009.gada 1. oktobra pārņēma MPIC funkcijas

šādās jomās:

1) rezidentūras absolventu sadale darbā valsts vai pašvaldību ārstniecības

iestādēs;

2) ārstniecības personu tālākizglītības plānošana un organizēšana;

3) ārstniecības personu tālākizglītības procesa attīstība un kvalitātes

nodrošināšana un novērtēšana;

4) Eiropas Sociālā fonda projekta “Veselības aprūpes un veselības veicināšanas

procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai

attīstībai” administrēšana;

5) rezidentūras finansēšana;

6) ārstniecības personu tālākizglītībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu

administrēšana.

Kopš 2009.gada Veselības ministrija ārstniecības personu tālākizglītību

realizē Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un

veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības

nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros, nodrošinot šādas aktivitātes:

Cilvēkresursu apmācības plāna izstrāde;

Personāla vispārējo zināšanu un prasmju pilnveide;

19




Personāla profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide;

Cilvēkresursu pārkvalifikācija;

Māsas pamatspecialitātes un papildspecialitātes iegūšana;

Profesionālās darbības atjaunošana;

Personāla pieredzes apmaiņa.

Projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanu un efektīvu nozares administrēšanu, izglītojot cilvēkresursus veselības

nozarē un piesaistot tos darba tirgum saskaņā ar valsts noteikto politiku

ilgtspējīgai veselības nozares attīstībai. Projekta ietvaros tiks nodrošinātas

bezmaksas tālākizglītības iespējas 25 tūkstošiem Latvijas ārstniecības nozares

darbinieku visā Latvijā – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem medicīnas

darbiniekiem:

15 000 veselības nozarē strādājošām personām, kurām nepieciešams

pilnveidot vispārējās, profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī iegūt

ārvalstu pieredzi kvalifikācijas uzturēšanā un resertifikācijā;

6 000 māsām, kurām nepieciešams izlīdzināt profesionālās kvalifikācijas

līmeni un/vai iegūt pamatspecialitāti vai papildspecialitāti;

2 000 personām, kuras vēlas kvalificēties atbilstoši darba tirgus

pieprasījumam;

2 000 personām, kuras nav ilgstoši praktizējušas profesijā un vēlas

atjaunot profesionālo darbību.

Secinājums: veselības aprūpes darbinieku izglītošana tiek plānota atbilstoši

pieprasījumam darba tirgū.

Ar apakšmērķi saistīto rezultatīvo rādītāju izpilde

70% no veselības nozares izglītību ieguvušajām personām strādā

veselības sistēmā.

Izpildīts

2006.gadā no visām Ārstniecības personu reģistrā reģistrētajām

ārstniecības personām veselības aprūpes sistēmā strādāja 71,8% (ārsti 83,6%,

vidējais medicīniskais personāls 65,6%, jaunākais medicīniskais personāls

84,7%), 2007. gadā – 71,9% (ārsti 84,0%, vidējais medicīniskais personāls

65,8%, jaunākais medicīniskais personāls 81,1%), 2008.gadā – 73,3% (ārsti

84,5%, vidējais medicīniskais personāls 68,3%, jaunākais medicīniskais

personāls 76,3%).

2009.gadā vērojama tendence veselības aprūpē strādājošo skaitam

samazināties. 2009.gadā no visām Ārstniecības personu reģistrā reģistrētajām

ārstniecības personām veselības aprūpes sistēmā strādāja 69,5% (ārsti 81,0%,

20




vidējais medicīniskais personāls 65,1%, jaunākais medicīniskais personāls

66,8%).

Izbūvētas un rekonstruētas 11 dienesta viesnīcas, piemērojot tās studiju

procesam

Izpildīts daļēji

Papildus finanšu līdzekļi aktivitātei netika piešķirti. Augstskolas un

medicīnas koledžas veica dienesta viesnīcu remontdarbus no pašu ieņēmumiem.

Izpildi skat.1.pielikuma 3.1.2.3.apakšpunktā.

Katru gadu tiek aizstāvētas 50 doktora disertācijas.

Nav izpildīts

No 2006.-2009.gadam Latvijā sagatavots 61 zinātņu doktors medicīnā, tai

skaitā pa gadiem: 2006./2007.akadēmiskajā gadā – 16; 2007./2008.– 19, bet

2008./2009.– 26 (izpildi skat.1.pielikuma 3.2.4.apakšpunktā)

Izveidotas 6 reģionālās mācību bāzes

Nav izpildīts

Papildus finanšu līdzekļi aktivitātei netika piešķirti (Izpildi skat.1.pielikuma

3.3.apakšpunktā).

Izveidota programma, nodrošinot 10 repatriācijas jeb „atgriešanās

grantus”

Nav izpildīts

Papildus finanšu līdzekļi aktivitātei netika piešķirti (Izpildi skat.1.pielikuma

3.2.3.apakšpunktā).

Izstrādāta ārstniecības personu tālākizglītības programma

Izpildīts daļēji

Izpildi skat.1.pielikuma 3.7.apakšpunktā.

21




4. Pilnveidot darba samaksas sistēmu, izveidot sociālo garantiju un

ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu.

Sasniedzamais darbības rezultāts: izveidota darba samaksas, sociālo garantiju,

un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēma veselības

aprūpes nozarē, kas veicina darbaspēka piesaisti.


Informācija par apakšmērķa izpildi sniegta 1.pielikuma 4.punktā un

Veselības ministrijas 2006.gada 12.jūnija informatīvajā ziņojumā par

pamatnostādņu "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" īstenošanas gaitu.

Ārstniecības personu darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas attīstība

ir cieši saistīta ar veselības aprūpes budžeta iespējām (skat.22.attēlu).

22.attēls Avots: VM dati

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2006.gadam, 2007.gadam un

2008.gadam veselības aprūpes budžets tika palielināts, līdz ar to Programmas

2.pielikumā paredzētais mediķu algu pieauguma minimālais līmenis tika

nodrošināts un finansējums piešķirts atbilstoši Veselības ministrijas izvirzītajām

prioritātēm 2006., 2007. un 2008.gadā.

2009.gadā līdzekļu taupīšanas nolūkā tika ierobežoti līdzekļi veselības

aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un Programmā plānotais darba samaksas

pieaugums ārstniecības personām 2009.gadā Programmā plānotajā līmenī netika

nodrošināts. 2009.gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, finansējums

ārstniecības personu darba samaksai tika samazināts, veicot atbilstošas izmaiņas

2005.gada 20.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.995 „Noteikumi par

tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās

vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas

sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”

un 2006.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.980 „Noteikumi

par darba samaksu ārstniecības personām”.

http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file42880.doc

http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file42880.doc

22




Ārstniecības personu atalgojuma un atlīdzības apmērs dažādās ārstniecības

iestādēs 2009.gadā būtiski atšķīrās.

Piemēram, 2009.gadā ārsta vidējā amatalga variēja no 294 Ls līdz 924 Ls,

vidējais atalgojums no 517 Ls līdz 941 Ls un vidējā atlīdzība no 647 Ls līdz

1 218 Ls. Arī vidējā ārstniecības un pacientu aprūpes personāla amatalga

dažādās ārstniecības iestādēs 2009.gadā bija dažāda un variēja no 215 Ls līdz

553Ls, atalgojums no 301 Ls līdz 554 Ls un atlīdzība no 373 Ls līdz 724 Ls. Tā

pat vidējā ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla amatalga

2009.gadā svārstījās no 180 Ls līdz 382Ls, atalgojums no 206 Ls līdz 384Ls, bet

atlīdzība no 263 Ls līdz 473Ls.

Analizējot ārstniecības personu darba samaksas dinamiku no 2006.-

2009.gadam, darba grupas locekļi (t.sk., LVSADA, LĀB) norādījuši, ka lai

nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamību kvalitatīviem veselības aprūpes

pakalpojumiem, turpmāka veselības nozarei piešķirtā finansējuma samazināšana

un ārstu darba samaksas samazināšana nav pieļaujama. Darba grupā ierosināts,

ka plānojot veselības nozares cilvēkresursus nākamajam periodam ir jāpanāk

valdības atbalsts veselības aprūpes budžeta palielināšanai līdz 4,6% no IKP

2015.gadā (2011.gadā – 4.05% no IKP), kā arī jāsaglabā Programmā paredzētais

ārstu darba samaksas pieaugums un aprēķināšanas kārtība, kad ārsta darba

samaksa tiek aprēķināta ar koeficentu 2,5. Pamatojoties uz darba grupas

ierosinājumu minētais jautājums tika izskatīts 2010.gada 24.marta VANA un

2010.gada 1.aprīļa NTSP sēdē, negūstot konceptuālu atbalstu.

Secinājums: mediķu darba samaksas pieaugums plānotajā apmērā nav

sasniegts, ņemot vērā ierobežotos veselības aprūpei piešķirtos valsts budžeta

līdzekļus.

Ar apakšmērķi saistīto rezultatīvo rādītāju izpilde

Sasniegts darba samaksas palielinājums ārstiem divu vidējo darba algu

tautsaimniecībā apmērā

Nav izpildīts

Ārstu darba samaksas pieaugums no 2006.gada līdz 2008.gadam

nodrošināts Programmas 2.pielikumā paredzētajā apmērā un 2008.gadā

sasniedza 654 Ls. Tomēr ņemot vērā, ka tautsaimniecībā vidējā darba samaksa

pieauga straujāk kā prognozēts, ārstu darba samaksa divu vidējo darba samaksu

tautsaimniecībā (iepriekšējā gadā) apmērā nav nodrošināta.

23




2006 2007 2008

Faktiskā TS vidējā darba samaksa

(iepriekšējā gadā) (LVL) 246 302 398

Ārstu vidējā darba samaksa (LVL) 440 574 654

2009.gadā ārstiem sasniegta darba samaksa 2,5 tautsaimniecībā vidējo

darba algu apmērā

Nav izpildīts

2008.gadā faktiskā vidējā darba samaksa tautsaimniecībā bija 479 Ls,

tādējādi saskaņā ar definēto rādītāju 2009.gadā ārsta darba samaksai bija

jāsasniedz 1 198 Ls.

Ārstu darba samaksas pieaugums 2008.gadā nodrošināts Programmas

2.pielikumā paredzētajā apmērā – 654 Ls. Tomēr ņemot vērā, ka tautsaimniecībā

vidējā darba samaksa pieauga straujāk kā prognozēts, kā arī ievērojot veselības

aprūpes budžeta samazinājumu 2009.gadā, ārstu darba samaksa 2,5

tautsaimniecības vidējo darba samaksu apmērā nav sasniegta.

Ieviesta ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskā

apdrošināšana

Izpildīts daļēji

Izpildi skat.1.pielikuma 4.4.apakšpunktā.

Secinājumi

Pamatnostādņu un Programmas izvirzītā mērķa - nodrošināt cilvēkresursus

un to attīstību veselības aprūpes nozarē ilgtermiņa posmā - sasniegšanas

novērtējumam tika definēti 11 rezultatīvie rādītāji, no tiem:

2 rādītāji jeb 18,2% tika sasniegti;

3 jeb 27,3% sasniegti daļēji;

6 jeb 54,5% netika sasniegti.

No Programmas izpildes plānā 2006.-2015.gadam paredzētajiem

pasākumiem līdz 2009.gadam bija izpildīti 27 pasākumi (57%), 13 pasākumi

(28%) izpildīti daļēji, bet 7 pasākumi (15%) netika izpildīti.

Programmas izpilde ir vērtējama kā apmierinoša, ņemot vērā, ka:

Programmas pasākumu izpilde plānota termiņā līdz 2015.gadam;

realizētas būtiskas izmaiņas ambulatoro un stacionāro pakalpojumu

sniedzēju tīklā;

realizēta veselības nozares administratīvā reforma;

24




prioritāri Programmai piešķirtie līdzekļi tika novirzīti medicīnas

darbinieku atalgojuma celšanai; pārējo pasākumu īstenošana nodrošināta no

iestādēm piešķirtajiem budžeta līdzekļiem kārtējam gadam;

Lai arī vairāk kā puse Programmā plānoto pasākumu tika izpildīti,

situācijas analīze cilvēkresursu nodrošinājumā liek secināt, ka izvirzītais mērķis

nav sasniegts: joprojām aktuālas problēmas ir ārstniecības personu

„novecošanās”, ārstniecības personu reģionālais izvietojums saglabājies

nevienmērīgs un lielākā daļa profesionāļu koncentrējas lielajās pilsētās, īpaši

Rīgā. Tā pat darbaspēka brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir radījusi jaunu

izaicinājumu Latvijas cilvēkresursu plānošanā, ko pašreizējie personāla

motivēšanas mehānismi nespēj kompensēt.

Mainoties prioritātēm veselības aprūpes sistēmā (pārorientēšanās no

stacionārā uz ambulatorās un primārās aprūpes līmeni, attīstot ģimenes

medicīnu) un demogrāfiskajai situācijai valstī un Eiropā, veselības nozares

cilvēkresursu plānošanā nepieciešams izvirzīt jaunus mērķus, uzdevumus un

pasākumus, kas ļautu nodrošināt pieejamību kvalitatīvam veselības aprūpes

pakalpojumam ilgtermiņā.

Arī nākamajā plānošanas periodā jāturpina risināt jautājumus, kas skar

konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanu ārstniecības personām.

Kā secinājusi Darba grupa, sekmīga veselības nozares cilvēkresursu

plānošana ir iespējama, ja līdz 2015.gadam tiek nodrošināts veselības aprūpes

budžeta pieaugums 4,6% no IKP līmenī, kā arī veselības aprūpes darbinieku

darba samaksa tiek aprēķināta piemērojot koeficientus atbilstoši Centrālās

statistikas pārvaldes oficiālajā paziņojumā publicētajam valstī strādājošo

aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram. Bez tam, ir būtiski,

ka arī turpmāk, nosakot darba samaksas koeficientus, tiek saglabātas ar MK

2005. g. 18. maija rīkojumu Nr. 326 „Par pamatnostādnēm „Cilvēkresursu

attīstība veselības aprūpē”” noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un

pacientu aprūpes personas, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas,

paredzot, ka ārsta darba samaksa tiek aprēķināta ar koeficentu 2,5 2015.gadā.

Veselības ministrs D.Gavars

02.11.2010 10:05

4943

D.Brante, 67876082

[email protected]

mailto:[email protected]

VMZino_021110_cilv; Informatīvais ziņojums par Pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” un programmas „Cilvēkresursu

attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam” īstenošanu 2006. – 2009.gadā

1.pielikums

Informatīvajam ziņojumam par

Pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”

un programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē

2006.-2015.gadam” īstenošanu 2006. – 2009.gadā

Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam” izpilde 2006. – 2009.gadā

N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas

Izpilde pārskata periodā

1.Veselības nozares cilvēkresursu plānošana

1.1 Apstiprināt

veselības nozarē

nodarbināto

cilvēkresursu

plānošanas

metodiku.

2006.gads Apstiprināt

cilvēkresursu

plānošanas

metodiku.

VSMTVA

MPIC/VM Izpildīts.

Gultu profila plāns 2007.-2010.gadam māsai veicot vispārējo un

speciālo aprūpi atbilstoši noteiktajam pacienta aprūpes līmenim,

kā arī gultu un pacientu skaita normatīvi uz vienu ārstu pa

specialitātēm un gultu profiliem 2007.-2010.gadam apstiprināti ar

2006.gada 6.novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.870 „Par

programmu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-

2015.gadam”.

1.2 Izstrādāt un

apstiprināt

metodiku

pacientu aprūpes

līmeņu

noteikšanai.

2007.gads Izstrādāta

metodika, pēc

kuras nosaka

pacientu aprūpes

līmeņus un to

saturu.

MPIC

LMA/ VM

LĀB

Izpildīts daļēji.

2007.gadā – 2008.gadā MPIC izstrādāja projektu pacientu aprūpes

līmeņu noteikšanas metodikai, kā arī sadarbībā ar Latvijas Māsu

asociāciju organizēja darba grupu, pacientu aprūpes līmeņu

metodikas projekta izvērtēšanai un ieteikumu izstrādāšanai par

vidējo māsas darba laika ietilpību pacientu aprūpei ar noteiktu

aprūpes kategoriju.

1.3

Plānot

cilvēkresursus

veselības

nozarē atbilstoši

2006. –

2015. gads

Izstrādāts plāns

nepieciešamajam

cilvēkresursu

skaitam veselības

VSMTVA

MPIC/ VM

LĀB

LMA


Gultu profila plāns 2007.-2010.gadam māsai veicot vispārējo un

speciālo aprūpi atbilstoši noteiktajam pacienta aprūpes līmenim,

kā arī gultu un pacientu skaita normatīvi uz vienu ārstu pa

26



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


izstrādātajai

metodikai.

aprūpē līdz

2010.gadam.

Turpmākajiem

gadiem (no

2010.līdz

2015.gadam)

cilvēkresursu

skaitu plānot

izvērtējot un ņemot

vērā tā brīža

situāciju Veselības

nozarē Latvijā

(pielikums

Nr.14,15)

specialitātēm un gultu profiliem 2007.-2010.gadam apstiprināti ar

2006.gada 6.novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.870 „Par

programmu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-

2015.gadam”.

Lai nodrošinātu nepieciešamos veselības nozares cilvēkresursus,

MPIC no 2006.-2009.gadam organizēja rezidentu sadali,

nodrošināja medicīnas profesionālās tālākizglītības plānošanu,

koordinēšanu un novērtēšanu, kā arī īstenoja pasākumus mediķa

profesijas prestiža veidošanai.

Metodika cilvēkresursu plānošanai pēc 2010.gada tiks izstrādāta

pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2011.-

2017.gadam” ietvaros.

1.4 Analizēt

cilvēkresursu

plānojumu un

izvietojumu,

atbilstoši

izstrādātajai

metodikai un

situācijai

veselības nozarē

un sniegt

priekšlikumus

metodikas

optimizācijai.

2007.-

2015.gads

1)Ikgadējs

cilvēkresursu

izvietojuma un

plānojuma

monitorings.

2)Izstrādāti

priekšlikumi

metodikas

optimizācijai

VSMTVA

MPIC/ VM Izpildīts daļēji.

Katru gadu VSMTVA izdeva Latvijas veselības aprūpes statistikas

gadagrāmatas (2006., 2007., 2008., 2009.gads), kurā analizēts

veselības aprūpes resursu, t.sk., cilvēkresursu nodrošinājums

teritoriālā griezumā, pēc aprūpes līmeņa, specialitātēm.

MPIC no 2006.-2009.gadam apkopoja un analizēja informāciju par

ārstniecības personu skaitu, vakancēm, plānoja rezidentu skaitu un

koordinēja ārstniecības personu tālākizglītību. Informācija regulāri

tika aktualizēta un ievietota MPIC mājas lapā www.mpic.gov.lv .

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 29.jūlija rīkojuma Nr.509

„Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu

reorganizāciju” kopš 2009.gada 1.oktobra MPIC un VSMTVA

tika reorganizētas: MPIC funkcijas sadalītas starp Veselības

http://www.mpic.gov.lv/

27



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ministriju, Veselības inspekciju un Veselības ekonomikas centru,

bet VSMTVA funkcijas - starp Veselības inspekciju, Veselības

ekonomikas centru un Zāļu valsts aģentūru.

Priekšlikumi metodikas optimizācijai līdz 2009.gadam netika

izstrādāti.

2.Veselības nozares nodrošināšana ar cilvēkresursiem nepieciešamajā skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā

2.1 Veicināt darba

devēju

iesaistīšanos

veselības

aprūpes

cilvēkresursu

plānošanā

Latvijas

reģionos:

2.1.1 Katru gadu

apkopot darba

devēju sniegto

informāciju par

konkrētas

ārstniecības

iestādes

cilvēkresursiem

un to attīstības

tendencēm.

2007.-

2015.gads

Apkopota

informācija no

darba devējiem par

konkrētajā

ārstniecības iestādē

esošajiem

cilvēkresursiem.

MPIC/VM

VOAVA

VSMTVA

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

Izpildīts.

Kopš 2007.gada MPIC apkopoja darba devēju sniegto

informāciju par ārstniecības iestādes cilvēkresursiem un

to attīstības tendencēm, papildinot MPIC mājas lapā

pieejamo Ārstu vakanču datu bāzi, kā arī izveidojot

vakanču datu bāzi māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm un

māsas palīgiem.

2007.gadā MPIC organizēja darba devēju piedalīšanos

jauno speciālistu piesaistīšanai veselības aprūpes nozares 2.1.2 Organizēt darba 2007.- Organizētas MPIC/

28



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


devēju

piedalīšanos

jauno speciālistu

piesaistīšanai

veselības

aprūpes nozares

darba tirgum

reģionos.

2015.gads „karjeras dienas” –

jauno speciālistu un

darba devēju

tikšanās.

VM

IZM

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

darba tirgum. 2007.gada 27. aprīlī tika organizēts

informatīvais pasākums Karjeras diena. Pasākuma laikā

ārsta studiju programmas absolventiem un rezidentiem

reģionālo ārstniecības iestāžu vadītāji sniedza

informāciju par vakancēm, piedāvātajiem darba un

sadzīves apstākļiem attiecīgajā iestādē. Pasākuma laikā

mērķauditorijai tika izplatīti informatīvie bukleti, kuros

bija apkopota informācija par 17 reģionālajām

ārstniecības iestādēm. Informatīvo pasākumu apmeklēja

89 medicīnas specialitāšu pēdējo kursu studenti un

rezidenti, kuriem informāciju sniedza darba devēji no 13

Latvijas reģionālajām ārstniecības iestādēm. MPIC 2008.

gadā organizēja informatīvo pasākumu Karjeras diena

ne tikai ārsta studiju programmas absolventiem un

rezidentiem, bet arī medicīnas koledžu māszinību

fakultāšu pēdējo kursu studentiem.

2008.gadā Karjeras dienā piedalījās 14 ārstniecības

iestādes un 279 medicīnas fakultāšu 5.un 6.kursa

studenti, rezidenti, medicīnas koledžu studenti.

2.1.3 Veicināt

pašvaldību

piedalīšanos

jauno speciālistu

piesaistīšanā,

nodrošinot tiem

dzīves vietu,

palīdzot iekārtot

prakses vietu

u.c.

2007.gada

marts,

turpmāk

katru gadu

Organizētas

mācību iestāžu

tikšanās ar

reģionālo

pašvaldību

pārstāvjiem.

MPIC/ IZM

VM

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

Reģionālās

ārstniecības

iestādes,

Profesionālās

asociācijas

2.2 Veicināt

pozitīva

profesijas

prestiža

2007.-

2015.gads

Rosināt

pašvaldībās

organizēt akcijas

„Labākais ārsts”;

LĀB

MPIC

VM

LĀPOS/

Izpildīts.

No 2007.gada 11.jūnija līdz 2007.gada 25.jūnijam MPIC rīkoja

sociālo kampaņu Izvēlies mediķa profesiju! Kampaņas mērķis bija

motivēt jauniešus kļūt par ārstniecības personām, izvēlēties

29



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


veidošanu

sabiedrībā.

„Labākā māsa” ,

„Labākais ārsta

palīgs”

utt.

Reģionālās

ārstniecības

iestādes

Pašvaldības

VM

mediķa profesiju- ārsts, ārsta palīgs, māsa, māsas palīgs, kā arī

uzrunāt sabiedrību kopumā, veicinot mediķa profesijas prestižu.

Sociālās kampaņas ietvaros tika izveidota interneta adrese

www.izveliesprofesiju.lv, kurā tika piedāvāta informācija par

dažādām Latvijas izglītības iestādēm, kurās iespējams apgūt

mediķa profesiju. Kampaņas ietvaros tika izstrādāta arī 30 sekunžu

videoklips televīzijai, 30 sekunžu audio džingls radio, kā arī

interneta banneris.

MPIC nodrošināja sociālo kampaņu Izvēlies mediķa profesiju! arī

2008.gadā.

Tradīciju pasniegt "Gada balvas medicīnā" Veselības ministrija

aizsāka 2008.gadā. Lai atbalstītu un godinātu mediķus, ministrija

aicināja iedzīvotājus pastāstīt par šādiem cilvēkiem un pieteikt

savus kandidātus gada mediķa un gada kolektīva veselības aprūpē

balvai. 2009.gadā turpinot tradīciju, "Gada balva medicīnā 2009"

rīko Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija, bet

informatīvi to atbalsta Veselības ministrija. Ikvienam iedzīvotājam

bija iespēja nobalsot par savu labāko ārstu, ģimenes ārstu,

medicīnas māsu, ārsta palīgu, rehabilitācijas speciālistu,

neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi un slimnīcu.

Balsojumu varēja veikt Veselības ministrijas mājas lapā, aizpildot

anketu, sūtot vēstuli pa pastu uz ministrijas adresi vai zvanot uz

tālruni. Balsojuma laikā tika saņemti vairāk nekā 4000 iedzīvotāju

pieteikumi, no tiem 3000 elektroniski, 50 pa pastu atsūtītas

vēstules un 500 pieteikumi pa tālruni. Visvairāk balsu saņemts par

http://www.izveliesprofesiju.lv/

30



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ārstiem – speciālistiem un ģimenes ārstiem.

Gada balva medicīnā 2009” tika piešķirta nominācijās:

„Gada balva medicīnā ārstam”, „Gada balva medicīnā

māsai” , „Gada balva medicīnā ārsta palīgam”, „Gada

balva medicīnā rehabilitācijas speciālistam”, „Gada

balva medicīnā neatliekamās palīdzības brigādei –

„Mana glābējkomanda”, „Gada balva medicīnā

slimnīcai – „Mana slimnīca”, „Gada balva medicīnā –

„Gada sasniegums veselības aprūpē” un „Gada balva

medicīnā par mūža ieguldījumu veselības aprūpē”.

3. Izglītības sistēmas attīstīšana (augstākās, profesionālās, tālākizglītības) atbilstoši pieprasījumam veselības nozares darba tirgū

3.1 Studējošie

3.1.1 Studentu atlase

medicīnas un

veselības

aprūpes

programmās,

ieviešot

profesionālās

piemērotības

pārbaudījumus

2007.-

2010.

Medicīnas un

veselības aprūpes

studiju

programmās studē

piemēroti un

motivēti studenti.

Samazinās studijas

nepabeigušo

studentu skaits.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/ IZM

Izpildīts.

2006.gadā RSU uzsākts darbs pie studentu atlases uzlabošanas un

izveidots objektīvi strukturētais profesionālās piemērotības

pārbaudījums (turpmāk – OSPPP), kā pilotprojekts Medicīnas

(MF) un Stomatoloģijas (SF) fakultātēs, un Rehabilitācijas (RF)

fakultātes studiju programmā ortozēšana – protezēšana.

2007.gadā OSPPP – pilnveidots un ieviests studentus atlasot

studijām MF, SF un RF studiju programmās – ortozēšana

protezēšana, fizioterapija, ergoterapija, uzturs, audiologopēdija,

veselības sporta speciālists, Māszinību fakultātē (MZF) – studiju

programmā māszinības.

2008.-2009.gadā turpinās darbs pie OSPPP pilnveidošanas, ņemot

31



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


vērā iegūto pieredzi, 2009.gadā izveidots OSPPP RF studiju

programmai veselības sports.

Medicīna koledžās uzņemšanu studiju programmās regulē

uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā attiecīgā koledža un

apstiprina koledžas padome. Saskaņā ar Augstskolu likuma

46.panta 4.daļu koledža, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi

var noteikt papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo

izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu

izpildi.

3.1.2 Studiju sociālā

atbalsta sistēmas

pilnveidošana:

2006.-2010. Uzlabojas studiju

kvalitāte, lielāks

studentu skaits

pabeidz iesāktās

studijas, piesaista

potenciāli

spējīgākos

studentus

VM/ IZM

Izpildīts.

IZM sagatavoja un Ministru kabinets pieņēma 2009.gada 2.jūnija

noteikumus Nr.511 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada

24.augusta noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām””,

saskaņā ar kuriem prioritāte stipendijas saņemšanā ir noteikta

studējošam, ja studējošais ir invalīds, bārenis vai palicis bez

vecāku gādības, studējošajam no trūcīgas ģimenes, ja studējošais

no ģimenes, kurā audzina trīs vai vairāk bērnu vai arī studējošā

ģimenē ir bērni.

3.1.2.1 Studējošā

kredīta apjoma

palielināšana

turpmākajos

gados atbilstoši

valsts budžeta

iespējām .

2007.gads Uzlabojas studiju

kvalitāte, studentu

sadzīves līmenis,

mazāks studijas

nepabeigušo

studentu skaits.

VM/ FM

IZM

Izpildīts.

Studējošā kredīta apmērs tiek noteikts atbilstoši kārtējā gada

budžeta iespējām.

Kopš 2007.gada studējošā kredīta apmērs palielināts un

2009.gadā vienam studējošajam sasniedza 120 latus mēnesī. Ar

kredītu tiek nodrošināti praktiski visi studējošie, kuri atbilst kredīta

saņemšanas nosacījumiem un kuri šo kredītu pieprasa.

3.1.2.2 Studējošā

kredīta dzēšana,

2007.-

2010.gads

Vienlīdzīgi

nodrošināti

VM/ FM

IZM Izpildīts.

RSU saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu

32



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


atbilstoši

Ministru

kabineta

2001.gada

29.maija

noteikumiem

Nr.220 „Kārtība,

kādā tiek

piešķirts,

atmaksāts un

dzēsts studiju

kredīts un

studējošā kredīts

no kredītiestādes

līdzekļiem ar

valsts vārdā

sniegtu

galvojumu” ja

students izvēlas,

piemēram,

valstij tajā brīdī

īpaši

nepieciešamu

medicīnas vai

veselības

aprūpes

specialitāti vai

veselības aprūpes

pakalpojumi visā

valstī, uzlabojas

studiju kvalitāte,

mazāks studijas

nepabeigušo

studentu skaits.

LU

RSU

Medicīnas

koledžas

Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju

kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts

vārdā sniegtu galvojumu” prasībām, katru gadu informē VM par

sagatavoto speciālistu skaitu profesijās, kuras ir iekļautas IZM

izveidotās kredīta dzēšanas komisijas sarakstā. Iespēju robežās

tiek norādīta arī kredīta dzēšanas sarakstos iekļauto specialitāšu

beidzēju darba vieta. Ar RSU Absolventu biedrības atbalstu tiek

veidota datu bāze, kas ļaus apzināt absolventu darba gaitas un

tālāko izglītību.

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī

nodrošinājumu ar speciālistiem valsts un pašvaldību institūcijās,

IZM plāno sagatavot jaunus Ministru kabineta rīkojumu projektus,

ar kuriem tiks noteiktas profesijas un speciālistu skaits, kuriem

attiecīgajā gadā tiks uzsākta kredīta dzēšana. 2010.gada 9.februārī

MK pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija

noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un

dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”. Līdz 2010.gadam

no koledžas studējošo puses nav bijusi iniciēta vēlēšanās pēc

studējošā kredīta saņemšanas. Ja studenti vēlēsies to saņemt, kas ir

paredzams šajā ekonomiskajā situācijā, IZM uzsāks darbu par

studējošā kredīta ar valsts galvojumu formēšanu.

33



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


dodas strādāt uz

attālu Latvijas

reģionu.

3.1.2.3 Dienesta

viesnīcu izbūve

un esošo ēku

remonts,

piemērojot tās

studiju un

sadzīves

procesam.

2007.-

2010.gads

Rekonstruētas RSU

dienesta viesnīcas:

Mārupes 17 (341

vieta) un Mārupes

17 A (349 vietas);

Fr.Brīvzemnieka

25 (30 vietas);

Jauna korpusa

celtniecība

Anniņmuižas

bulvārī 26A (400

vietas)

Rekonstruēta LU

dienesta viesnīca

Stūres ielā 2a (100

vietas)

Izbūvēta DMK

dienesta viesnīca

Miera ielā 3/5,

Daugavpilī.

Rekonstruēti

PSVSAK dienesta

viesnīcas korpusi

Nr.3 un Nr.4 un

RSU

LU/ IZM

VM

Medicīnas

koledžas


Saskaņā ar RSU modernizācijas projektu ,,RSU Lielās Aulas

izveidošana” 2009.gadā ir nodota ekspluatācijā RSU Aula. Šī

projekta veikšanai izmantots valsts galvotais kredīts.

Uz 2009.gada 1.oktobri sagatavots ERAF līdzfinansētais projekts „

RSU infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes un dabas

zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana” par

kopējo summu 5167828 LVL. Projekta ietvaros tiks rekonstruēta

ēka Anniņmuižas bulv. 26A- izveidots mūsdienīgs medicīnas

tehnoloģiju apmācības centrs un renovētas telpas (preparēšanas

zāle, auditorijas, datorcentrs, akadēmiskā personāla darba telpas)

Kronvalda bulv.9 .

Projekta īstenošana līdz 2011.gada decembrim.

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekts „RSU ēku

energoefektivitātes paaugstināšana”. Plānots siltināt RSU dienesta

viesnīcas Mārupes ielā 17 un 17/1 un sporta zāli Brīvzemnieku

ielā 24, 3-stāvu mācību korpusu Kronvalda bulv.9, tādējādi

uzlabojot studējošo sadzīves un studiju un brīvā laika

apstākļus. Aptuvenās izmaksas uz šim ēkām līdz 350 000 LVL.

SKMK koledža no pašu ieņēmumiem veica remontu dienesta

viesnīcā Hipokrāta ielā 3 (2007.gadā - 8 596 LVL, 2008.gadā - 6

659 LVL, 2009.gadā - 6 000 LVL).

DMK – 2007.gadā tika realizēts investīciju projekts Dienesta

34



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


jauna korpusa

celtniecība Vidus

prospektā 36.

Rekonstruēta

R1MK dienesta

viesnīca Tomsona

ielā 39.

Rekonstruēta RMK

dienesta viesnīca

Hipokrāta ielā 2.

Rekonstruēta

SKMK dienesta

viesnīca Hipokrāta

ielā 3.

viesnīcas renovācijai un izmantoti 58968 Ls. No koledžas pašu

ieņēmumiem tika veikti dienesta viesnīcas remonta darbi un

siltināšanas darbi. Atsevišķas telpas piemērotas studiju procesam.

2009.gadā sagatavots un IZM iesniegts projekts programmas

„Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana

studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot

izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar

funkcionāliem traucējumiem”.

Projekta ietvaros plānots ieguldīt dienesta viesnīcas rekonstrukcijā

407000 Ls. Tiek gatavots projekta iesniegums atklātajam

konkursam „Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās

izglītības iestāžu ēkās”.

PSVSAK – veikta mācību ēkas un dienesta viesnīcas

rekonstrukcija, kuros izmantoti:

1) valsts budžeta dotācija

2007.g. – 163425 Ls;

2008.g. – 205673 Ls;

2009.g. – 59017 Ls.

2) pašu ieņēmumi:

2007. g – 30480 Ls;

2008.g. – 39340 Ls;

2009.g. – 35424 Ls.

Līdzekļu trūkuma dēļ ēku rekonstrukcija nav pabeigta.

R1MK – no pašu ieņēmumiem Studentu dienesta viesnīcā

Tomsona ielā 39 veikti rekonstrukcijas darbi (remonts, kā arī ēkas

piemērošana studiju un sadzīves procesam) šādā apjomā:

2007.g. – 13576 Ls;

35



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


2008.g. – 24919 Ls;

2009.g. - 33750 Ls.

3.2 Mācību spēki

3.2.1 Konkurētspējīga

darba samaksas

apjoma

nodrošināšana

medicīnas un

veselības

aprūpes studiju

programmās

iesaistītajam

akadēmiskajam

personālam.

2007.-

2011.gads.

Konkurētspējīgas

darba samaksas

nodrošināšana,

pielietojot

koeficientu 1,5 pret

valsts noteikto

akadēmiskā

personāla

atalgojumu.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/ FM

VM


Papildus finansējums aktivitātei tika aprēķināts un piešķirts

pamatojoties uz 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta

noteikumiem Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek

finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” un 2009.gada 28.jūlija

Ministru kabineta noteikumiem Nr.836 „Pedagogu darba samaksas

noteikumi” (līdz tam 2004.gada 24.augusta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.746 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”).

Aprēķinos netika pielietots Programmā noteiktais koeficents 1,5,

tomēr tā kā no 2006.gada septembra līdz 2008.gada septembrim

pakāpeniski tika paaugstināta pedagogu darba samaksa, tad arī

medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās iesaistītā

akadēmiskā personāla darba samaksa palielinājās.

Tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, no 2009.gada

jūlija finansējums akadēmiskā personāla darba samaksas

nodrošināšanai tika samazināts, veicot atbilstošas izmaiņas

Noteikumos Nr.836.

Piešķirtā valsts finansējuma izmaiņas no 2006.gada līdz

2009.gadam bija:

2006.gadā papildus tika piešķirti 1 384,4 tūkst.latu;



2009.gadā finansējums tika samazināts par 2 300,3 tūkst.latu.

36



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


RSU akadēmiskā personāla atalgojumam piešķirtie finansiālie

līdzekļi ir devuši iespēju nodrošināt visu medicīnas un veselības

aprūpes bloka studiju programmu realizāciju, nepielietojot

koeficentu 1,5, bet diferencējot akadēmiskā personāla atalgojumu

teorētisko studiju priekšmetu docētājiem, terapeitisko studiju

priekšmetu docētājiem un ķirurģisko studiju priekšmetu

docētājiem – tādējādi nodrošinot augsti kvalificētu apmācīttiesīgo

ārstu piesaisti studiju programmu realizācijā.

Darba samaksa akadēmiskajam personālam medicīnas koledžās

tiek nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par

pedagogu darba samaksu iedalītā valsts budžeta finansējuma

ietvaros.

3.2.2 Akadēmiskā

personāla

pilnvērtīgas

klīniskās

prakses

nodrošināšana,

attīstot

universitātes

klīniku sistēmu

ārstniecības

iestādēs.

2006.-

2015.gads

Studiju procesa

nodrošināšana ar

ārstniecisko praksi,

akadēmiskā

personāla

kvalifikācijas

uzturēšana, visa

Latvijas veselības

aprūpes potenciāla

pilnvērtīga

izmantošana

pacientu

ārstniecībā.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/

Universitātes

slimnīcas

Izpildīts.

RSU īstenoti divi ESF projekti:

1) Augstākās profesionālās studiju programmas

„Audiologopēdija” studentu pedagoģiskās un klīniskās prakses

īstenošana uzņēmumos un iestādēs” un 2) „ Atbalsta pasākumi

jauniešiem ar autisma spektra traucējumiem integrācijai izglītības

sistēmā” , kuru ietvaros izveidotas specializētas telpas un iegādāts

aprīkojums audioloģijas studiju programmas un autisma studiju

priekšmeta klīniskās prakses nodrošināšanai Bērnu klīniskās

universitātes slimnīcā. Projektu izmaksas (1) – 24984 LVL un (2)

– 49986 LVL.

R1MK noslēgts līgums par studiju procesa nodrošinājumu ar

37



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ārstniecisko praksi un akadēmiskā personāla kvalifikācijas

uzturēšanu ar 3 universitātes slimnīcām: VSIA „Paula Stradiņa

klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA „Bērnu klīniskā

universitātes slimnīca” un SIA „Rīgas Austrumu klīniskā

universitātes slimnīca”.

PSVSAK – doktorantūrā studē 5 docētāji (3 no tiem saistībā ar

veselības aprūpi); 6 studē maģistratūrā (4 no tiem saistībā ar

veselības aprūpi). Vidēji gadā profesionālās kvalifikācijas celšanas

kursus beidz 11 docētāji.

RMK ir noslēgti sadarbības līgumi par studiju procesa

nodrošināšanu ar ārstniecisko praksi un akadēmiskā personāla

kvalifikācijas uzturēšanu ar universitātes klīnikām: VSIA „Rīgas

Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA „Paula Stradiņa

klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA „Bērnu klīniskā

universitātes slimnīca”, bez finansējuma.

RMK ir līgumattiecības par studiju procesa nodrošināšanu ar

ārstniecisko praksi ar Rīgas Ātrās Medicīniskās palīdzības staciju,

SIA „Aprūpes dienests” un SIA „Rīgas Dzemdību nams”, kurām

nepieciešamais finansējums no valsts budžeta dotācijas un ESF

projekta „Profesionālās augstākās izglītības programmas studentu

klīniskās prakse neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīga

profesijā”:

2007.g. – 11 716 Ls (t.sk., 8449 no ESF projekta);

2008.g. – 10317 Ls ( t.sk., 8645 no ESF projekta);

2009.g. – 5641 Ls.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas uzturēšanai profesionālā

jomā – medicīnā finansējums 2008.g. – 300 Ls no pašu

38



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ieņēmumiem.

SKMK – 2008.gadā koledžā tika organizēti Neatliekamās

medicīniskās palīdzības kursi 22 docētājiem (1320.00 LS no pašu

ieņēmumiem).

Laika periodā no 2004.- 2009.gadam 7 docētāji pilnveidoja

zināšanas „Docētāju profesionālās kompetences inovācijām

Eiropas Augstākās izglītības telpā”.

Reizi piecos gados docētāji resertificējas savā specialitātē

medicīnā.

Koledžai ir noslēgti līgumi ar veselības aprūpes iestādēm Latvijā,

kvalitatīvai studiju prakses nodrošināšanai.

15 docētāji studē doktorantūrā.

DMK – ir līgumi par studiju procesa nodrošināšanu par

ārstniecisko praksi un akadēmiskā personāla kvalifikācijas

uzturēšanu ar SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca, SIA

„Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca” un Neatliekamās

medicīniskās palīdzības dienestu.

3.2.3 Akadēmiskā

personāla

atjaunošanas

programmas

izveide,

nodrošinot reālu

konkurenci uz

akadēmiskajiem

amatiem, kā arī

2007.-

2015.gads

Izveidota

programma,

nodrošinot 10

“repatriācijas”

grantus gadā, kā arī

postdoktorantūras

grantus apjomā,

kas ļauj realizēt

nozīmīgus,

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/ VM

IZM

Nav izpildīts.

Plānotie 10 ,,repatriācijas” granti gadā nav izveidoti. Doktorantu

darba nodrošināšana notikusi izmantojot IZM projektus Atbalsts

doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras

pētījumiem (10.12.2004.-20.08.2008.), „Zinātniskās darbības

attīstība augstskolā” IZM 2006.gadā un „Zinātniskās darbības

attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledžās”

IZM 2007., 2008.gadā.

2009.gadā RSU atbalstīti divi ESF projekti 1)”Jaunas

39



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


radot

repatriācijas jeb

„atgriešanās”

grantus.

kompleksus

projektus.

starpdisciplināras zinātniskās grupas izveide krūts vēža izpētei,

terapijas efektivitātes un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai”

un 2)”Jaunas starpnozaru grupas izveide uz nanotehnoloģijām

bāzētu pieeju izstrādei šūnu bioloģijā ar pielietojumu medicīnā”

aktivitātē ”Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” , kuras ietvaros ir

iekļauta aktivitāte no ārvalstīm atgriezušos zinātnieku iesaistei

pētnieciskā darba komandā ar atbilstoši konkurētspējīgu

atalgojumu.

MK 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.703 „Noteikumi par

darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

papildinājuma 1.1.1.2. aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

2008.-2009.g. projektu iesniegumu 1.kārta.

Noteikta atkārtota iesniegto projektu vērtēšana saskaņā ar IZM

2009.gada 30.septembra lēmumu Nr.332, kas izriet no 2009.gada

22.septembra MK izskatītā IZM iesniegtā informatīvā ziņojuma

„Par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

papildinājuma 1.1.1.2. aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”

īstenošanu” un MK 2008.gada 2.septembra noteikumu Nr.703

„Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un

nodarbinātība” papildinājuma 1.1.1.2. aktivitāti „Cilvēkresursu

piesaiste zinātnei” grozījumiem.

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtā pieņemtie lēmumi atcelti.

3.2.4 Veicināt

aizstāvēto

doktora

disertāciju skaita

palielināšanos.

2006.-

2010.gads

Nodrošināt ne

mazāk kā 200

valsts finansētiem

doktorantiem

pilnvērtīgas

RSU

LU/ IZM

VM

LZP


Saskaņā ar IZM datiem, no 2006.-2009.gadam Latvijā sagatavots

61 zinātņu doktors medicīnā, tai skaitā pa gadiem:

2006/2007 ak.g. – 16;

2007/2008 ak.g. – 19;

40



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


promocijas darba

izstrādes iespējas,

lai gadā tiktu

aizstāvētas vismaz

50 doktora

disertācijas.

2008/2009 ak.g. – 26.

Sākotnēji plānotā izpilde nav nodrošināta – RSU nav saņemts

pasūtījums 200 doktorantu studiju vietām, bet doktora disertāciju

izstrāde un aizstāvēšana ir notikusi visu laika periodu:

RSU 2006.gadā aizstāvēti 7 promocijas darbi, 2007.gadā – 15,

2008.gadā - 20 2009.gadā -15.

Sākot ar 2009.gadu RSU realizē Eiropas Sociālā fonda

līdzfinansētu projektu „Atbalsts doktorantiem studiju programmas

apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē”

vienošanās Nr. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009.

Projekts līdzfinansēts no Eiropas Sociālā Fonda 85% un 15% no

valsts budžeta.

Darbības termiņš 15.06.2009.-30.08.2015.

Kopējais finansējums LVL 3 236 980. Projekta mērķis ir sagatavot

konkurētspējīgus zinātniekus un atjaunot akadēmisko personālu

veselības aprūpē, sociālās labklājības izglītības tematiskajā grupā,

sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs, vadības zinātnēs, tiesību

zinātnē, sagatavot speciālistus ar augstāko kvalifikāciju Latvijas

augstskolām, valsts institūcijām un uz zināšanām balstītām

komercsabiedrībām.

2009. gadā projekta mērķstipendijas piešķirtas 80 doktorantiem

vai zinātniskā grāda pretendentiem, bet visā projekta realizācijas

laikā paredzēts piešķirt 120 stipendijas, sagatavot 74 promocijas

darbus un finansiāli atbalstīt mērķstipendiātu dalību 200

konferencēs.

3.2.5 Izstrādāt

kritērijus

2007.gada

marts

Izstrādāti kritēriji

un apstiprināti

LĀB

LMA/ VM Izpildīts.

Atbilstoši deleģējumam Ārstniecības likuma 33.panta otrajā daļā,

41



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


apmācīt tiesīgo

ārstniecības

personu

noteikšanai un

iekļaut māsas,

vecmātes, ārsta

palīgus apmācīt

tiesīgo

ārstniecības

personu

sarakstā.

apmācīt tiesīgo

personu saraksti.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

kas paredz, ka to ārstniecības personu sarakstus, kurām ir tiesības

ārstniecības iestādēs veikt izglītojamo un ārstniecības personu

apmācību, atbilstoši kompetencei apstiprina LĀM, LĀPOS vai

LMA. LĀB 2007.gada 14.februārī apstiprināja Ārstniecības

personu un iestāžu apmācīttiesīgo komisijas nolikumu, nosakot, ka

Ārstniecības personu un iestāžu mācīt tiesību komisija ir Latvijas

Ārstu biedrības izveidota funkcionāla nodaļa, kura normatīvos

aktos noteiktā kārtībā izstrādā obligātās prasības

apmācīttiesīgajām ārstniecības personām un mācību bāzēm,

apstiprina un groza mācīt tiesīgo ārstniecības personu un mācību

bāzu sarakstu. Apmācīt tiesīgo ārstu un ārstniecības iestāžu

saraksts reizi gadā tiek aktualizēts un publicēts Ārstu biedrības

mājas lapā www.arstubiedriba.lv .

MPIC mājas lapā regulāri tika aktualizēta informācija par apmācīt

tiesīgām ārstniecības personām un augstskolām, kuras ir tiesīgas

apmācīt rezidentus.

2008/2009 mācību gadā tiesības apmācīt rezidentus bija 2

augstskolām un 19 ārstniecības iestādēm.

Apmācīt tiesīgo māsu sarakstu uztur LMA.

Izveidota medicīnas koledžu sadarbība ar LĀB, LMA un citām

profesionālajām asociācijām.

3.3 Klīniskās un

mācību bāzes

3.3.1 Izstrādāt 2008.gads Izstrādāti kritēriji VM/ Izpildīts.

http://www.arstubiedriba.lv/

42



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


atbilstības

novērtēšanas

kritērijus

apmācīt tiesīgo

ārstniecības

iestāžu

noteikšanai:

universitātes

slimnīcas

statusa

noteikšanai,

klīniskās bāzes

statusa

noteikšanai,

studiju prakses

vietu

noteikšanai.

apmācīt tiesīgo

ārstniecības iestāžu

noteikšanai.

Nodrošināta studiju

un prakses

vienotība.

Medicīnas

koledžas,

LĀB, RSU,

LU, LĀPOS

Prasības apmācīt tiesīgajām ārstniecības iestādēm, klīniskajām

bāzēm un studiju prakses vietām noteiktas 2009.gada 20.janvāra

Ministru kabineta noteikumos Nr.60 „Noteikumi par obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Saskaņā

ar noteikumiem, rezidentu apmācību nodrošina daudzprofilu

slimnīcas un universitātes tipa slimnīcas.

3.3.2 Novērtēt

ārstniecības

iestādes un

kritērijiem

atbilstošajām

ārstniecības

iestādēm

piešķirt

universitātes

slimnīcas

2008.-

2015.gads

Radīta iespēja


finansēšanu,

investīciju plānus

un nodrošinājumu

ar resursiem

saskaņot ar

veicamā darba

sarežģītību.

Izveidota

VSMTVA/

RSU

LU,

Universitātes

slimnīcas, VM

Izpildīts.

Prasības apmācīt tiesīgajām ārstniecības iestādēm, klīniskajām

bāzēm un studiju prakses vietām noteiktas 2009.gada 20.janvāra

Ministru kabineta noteikumos Nr.60 „Noteikumi par obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Saskaņā

ar noteikumiem, rezidentu apmācību nodrošina daudzprofilu

slimnīcas un universitātes tipa slimnīcas.

2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1046

„Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”

22.pielikumā noteikti stacionārā veiktā darba samaksas

43



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


statusu,

klīniskās bāzes

statusu vai

studiju prakses

vietas statusu.

ilgtspējīga un

elastīga

universitātes un


sadarbība.

nosacījumi, paredzot atšķirīgu tarifu aprēķināšanu atkarībā no

slimnīcas tipa.

3.3.3 Attīstīt RSU,

LU klīnisko

bāzu

finansēšanas

programmu.

2006.-

2010.

Finansēšanas

programma

RSU

LU/ VM

Universitātes

slimnīcas

Izpildīts.

Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmu realizācijai

RSU katru gadu slēdz finansēšanas līgumus ar ārstniecības

iestādēm un saskaņā ar studiju programmu realizācijai

nepieciešamo studentdienu skaitu apmaksā studentu mācības un

praksi ārstniecības iestādēs.

3.3.4 Attīstīt LU MF

mācību bāzes.

2007. –

2009.gads

Studiju procesam

tiek nodrošinātas

normatīviem

atbilstošas telpas,

tiek radīti apstākļi

kvalitatīvam un

produktīvam

pētnieciskajam un

pedagoģiskajam

darbam.

LU/ VM

IZM Izpildīts daļēji.

Mācību bāzu attīstība paredzēta saskaņā ar MK 2009.gada 7.jūlija

noteikumiem Nr.752 „Noteikumi par darbības programmas

„Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.1.1.aktivitāti

„Atbalsts zinātnei un pētniecībai”. No 2009.gada līdz 2010.g.

notiek projektu pieteikumu iesniegšana.

3.3.5

Attīstīt RSU

mācību bāzes.

2007. –

2012.gads

Studiju procesam

tiek nodrošinātas

normatīviem



RSU/ VM

IZM

Izpildīts.

2009.gada 1.oktobrī sagatavots ERAF līdzfinansētais projekts

„RSU infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes un dabas

zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana” par

kopējo summu 5167828 LVL. Projekta ietvaros tiks rekonstruēta

44



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


kvalitatīvam un

produktīvam

pētnieciskajam un

pedagoģiskajam

darbam.

ēka Anniņmuižas bulv. 26A- izveidots mūsdienīgs medicīnas

tehnoloģiju apmācības centrs un renovētas telpas (preparēšanas

zāle, auditorijas, datorcentrs, akadēmiskā personāla darba telpas)

Kronvalda bulv.9 .


2009.gadā RSU pabeigusi Aulas celtniecību šim mērķim

izmantojot Valsts garantētu kredītu

3.3.6 Attīstīt

medicīnas

koledžu mācību

bāzes

2007. –

2015.gads

Studiju procesam

tiek nodrošinātas

normatīviem



kvalitatīvam un

produktīvam

pētnieciskajam un

pedagoģiskajam

darbam.

Medicīnas

koledžas/ IZM

VM

Izpildīts.

R1MK 2007. – 2009.gadā:

1.Iegādāts jauns mācību aprīkojums, iekārtas studiju programmu

kvalitatīvai teorētiskai un praktiskai apgūšanai, pētniecības darba

veikšanai:

2007.g. Ls – 3242.-

2008.g. Ls - 4006.-

2009.g. Ls - 15775.-

2.Izveidotas 3 jaunas semināru un lekciju telpas:

2008.g. Ls – 15865.-

2009.g. Ls - 7106.-

1 kabinets izveidots par ESF fondu līdzekļiem:

2007.g Ls – 23742.-

3.Izremontētas, renovētas esošās mācību telpas:

2007.g. Ls – 25292.-

2008.g. Ls – 22732.-

2009.g. Ls – 11800.-

4.Veikts bibliotēkas remonts, papildinot lasītavā studējošo un

docētāju darba vietu skaitu:

45



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


2008.g. Ls – 4495.-

5.Iegādāti datori un cits tehniskais aprīkojums:

2007.g. Ls – 10497.-

2008.g. Ls – 12126.-

2009.g. Ls – 5590.-

6.Veikts remonts mācību iestādes uzturēšanai, studējošo un

darbinieku darba apstākļu kvalitātes un drošas vides

nodrošināšanai (jumta remonts, signalizācijas ierīkošana u.c.):

2007.g. Ls – 16424.-

2008.g. Ls - 13509.-

2009.g. Ls – 10445.-

DMK - no valsts budžeta dotācijām un pašu ieņēmumiem

paplašināta materiāli tehniskā bāze par kopējo summu:

2007.g - 69107 Ls

2008.g. – 50907 Ls.

2009.g.- 8289 Ls.

SKMK - No valsts dotācijām un pašu ieņēmumiem tiek atjaunots

aprīkojums, nodrošināts telpu remonts un citi darbi.

2007.g. – Ls 2 342

2008.g. – Ls 8 066

2009.g. – Ls 5 715

RMK – mācību bāzes attīstībai no valsts budžeta dotācijām

izlietots:

2007.g. 10 000 Ls

2008.g. 9 000 Ls

2009.g. 800 Ls.

PSVSAK – studiju bāzei auditoriju, pirmsklīniku kabinetu un

46



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


auditoriju uzturēšanai un aprīkojuma modernizēšanai no valsts

budžeta dotācijām izlietots:

2007. – 15000 Ls

2008. – 20000 Ls

2009. – 8000 Ls.

LMK – veikts mācību telpu remonts no valsts budžeta līdzekļiem:

2007.g. – 27443 Ls

2008. – 3030 Ls.

Iegādāta datortehnika un cita biroja tehnika (no valsts budžeta

dotācijas):

2007.g. – 3234 Ls

2008. g. – 2037 Ls

2009.g. – 1319 Ls

No IZM apakšprogrammas 03.03.00 „Zinātniskās darbības un

infrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledžās” piešķirti

valsts budžeta līdzekļi: 2007.gadā: DMK Ls 4074; LMK Ls 3609;

PSVSAK Ls 13812; R1MK Ls 5052; RMK Ls 8120; SKMK Ls

7718.

2008.g.: DMK Ls 5000; LMK Ls 5000; PSVSAK Ls 19884;

R1MK Ls 5000; RMK Ls 8118; SKMK Ls 7170.

3.4 Studiju un

mācību

programmas

3.4.1 Izstrādāt

profesiju

standartus

profesionālajām

2006. –

2007.gads

Izstrādāti ārsta,

farmaceita

profesiju standarti.

LĀB

LFB/ VM

IZM

RSU

Izpildīts.

2006/2007.g. izstrādāti ārsta, farmaceita profesiju

standarti. Izstrādāti arī profesiju standarti – māsai,

fizioterapeitam, ergoterapeitam, tehniskajam ortopēdam,

47



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


studiju

programmām.

LU uztura speciālistam, mākslas terapeitam, veselības sporta

speciālistam. 2009.gadā izstrādāts galvenās vecmātes profesijas standarts,

aktualizēts mākslas terapeita profesijas standarts.

3.4.2 Studiju

programmu

realizācijai

atbilstošu

iekārtu un

aprīkojuma

nodrošināšana

un

atjaunošana.(ska

t. pielikumus

Nr.5, Nr.6)

2007.-

2015.gads

Iegādātas RSU, LU

studentu apmācībai

nepieciešamās

zobārstniecības un

citas iekārtas.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/ VM

IZM

Izpildīts.

RSU uz 2009.gada 1.oktobri sagatavots ERAF līdzfinansētais

projekts „RSU infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes un

dabas zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes

uzlabošana” par kopējo summu 5167828 LVL. Projekta ietvaros

tiks iegādātas iekārtas un aprīkojums, mūsdienīgas medicīnas

tehnoloģijas par 1,2 milj. LVL.


Medicīnas koledžās iegādāts jauns mācību aprīkojums, iekārtas

studiju programmu kvalitatīvai teorētiskai un praktiskai apgūšanai,

pētniecības darba veikšanai:

R1MK –

2007.g. Ls – 3242.-

2008.g. Ls - 4006.-

2009.g. Ls - 15775.-

DMK- no valsts budžeta dotācijas un pašu ieņēmumiem

2007.g.- 17366 Ls,

2008.g. – 24261 Ls,

2009.g. - 2877 Ls.

SKMK – no koledžas pašu.

2007.g. - 39 404 Ls

2008.g. - 15 243 Ls

2009.g. - 8 452 Ls.

48



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


LMK - (no valsts budžeta dotācijas):

1) mazvērtīgais inventārs

2007.g. – 6770 Ls

2008. g. – 7868 Ls

2009. g. – 1757 Ls

2) Mācību līdzekļi un materiāli

2007.g. – 4720 Ls

2008. g. – 1327 Ls

2009.g. – 433 Ls

RMK – no valsts budžeta dotācijas un pašu ieņēmumiem

2007.g. 37 158

2008.g. 25 032 Ls

2009.g. 4 613 Ls

PSVSAK - septiņu studiju programmu realizācijai iegādāts un

atjaunots aprīkojums no valsts budžeta dotācijas

2007. – 48000 Ls

2008. – 30000 Ls

2009. – 16000 Ls.

3.4.3 RSU, LU studiju

programmu

realizācija

reģionos

sadarbībā ar

medicīnas

koledžām un

reģionālajām

ārstniecības

2007.-

2015.gads

1) Izveidotas 6

RSU reģionālās

mācību bāzes.

2) Nodrošināta

pedagogu un

studējošo

mobilitāte,

apmācība reģionā,

RSU

LU

Medicīnas

koledžas/ VM

IZM

Ārstniecības

iestādes


RSU Izveidotas mācību bāzes Daugavpilī, Liepājā un Cēsīs – šo

bāzu izveidē izmantoti studējošo maksājumi. 2009.gadā mācību

veikšanai bāzēs Daugavpilī un Liepājā piesaistīti ESF fonda

aktivitātes: projekta „Veselības aprūpes un veicināšanas procesā

iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai

attīstībai” Identifikācijas numurs MPIC_ESF-2009/9A (Līgums

Nr. 11.11-5/30, Gr.5-27/1658) līdzekļi.

Citās apzinātajās pilsētas, t.sk. Ventspilī, neizdevās nokomplektēt

49



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


iestādēm:

RSU, LU

programmu

realizācija

sadarbībā ar

medicīnas

koledžām,

Medicīnas

koledžu

programmu

realizācija.

darbaspēka

piesaiste

reģioniem.

pietiekamu studējošo skaitu, lai uzsāktu studiju programmas

realizāciju.

Medicīnas koledžās:

PSVSAK - 2007.gadā izveidota un akreditēta P.Stradiņa veselības

un sociālās aprūpes koledžas Rēzeknes filiāle 1.līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

„Ārstniecība” un „Māszinības” īstenošanai. Vidēji gadā filiāles

uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas 24000 Ls

apmērā.

R1MK - ESF darbības programmas „Cilvēkresursi un

nodarbinātība” ietvaros sadarbībā ar Latvijas neatliekamās

palīdzības un katastrofu medicīnas asociāciju, Neatliekamās

palīdzības dienestu ir izstrādājusi vadlīnijas un realizē darba tirgus

pieprasījumam atbilstošu ārstniecības personu pārkvalifikācijas

programmu „Māsa – ārsta palīgs” šādos reģionos:

- Rīgā (R1MK),

- Vidzemē (Valmiera – sadarbībā ar SIA „Vidzemes slimnīca”),

- Kurzemē (Liepājā – sadarbībā ar Liepājas reģionālo slimnīcu),

- Latgalē (Daugavpilī – sadarbībā ar DMK).

Projekta darbības laiks: 07.09.2009. – 30.05.2011.

Plānotais finansējums: Ls 130565.-

2009.gadā izlietotais finansējums Ls – 32650.-

DMK - iznomā telpas LU un RSU studiju procesa nodrošināšanai,

kā arī tiek panāktas vienošanās par koledžas materiāli tehniskās

bāzes izmantošanu. Notiek pedagogu apmaiņa starp koledžu un

LU, RSU.

SKMK - noslēgti sadarbības līgumi ar RSU un LU, lai

50



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


nodrošinātu programmu pēctecību.

LMK - pastāv ilgstoša sadarbība ar RSU. Koledža RSU piedāvā

telpas bakalaura studiju programmas „Māszinības „realizācijai.

2009.g. uzsākts ESF finansētais projekts tālākizglītībai

Māszinībās.

3.4.4 RSU uztura

speciālistu

programmas

attīstība:

1) Uztura

laboratorijas

izveide

Anniņmuižas

bulvārī 26a;

2) Mācību bāzes

izveidošana

VAS „Paula

Stradiņa klīniskā

universitātes

slimnīca”.

3) Uztura

speciālistu

apmācības

realizēšana

reģionos.

2007.-

2013.gads

RSU valsts

finansētas

bakalaura studijas

12 speciālistiem

gadā.

RSU valsts

finansētas

maģistrantūras

studijas 6

studentiem gadā.

RSU/ VM

IZM

Izpildīts.

RSU uz 2009.gada 1.oktobri sagatavots ERAF līdzfinansētais

projekts „ RSU infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes

un dabas zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes

uzlabošana” par kopējo summu 5167828 LVL. Projekta ietvaros

tiks izveidota mācību virtuve ar mūsdienīga aprīkojums Uztura

studiju programmas īstenošanai.


Trešajā apakšpunktā minētā uztura speciālistu apmācība reģionos

nav uzsākta – programma patlaban tiek realizēta tikai Rīgā.

Nepieciešams turpināt darbu pie programmas reklamēšanas, lai

piesaistītu lielāku studētgribētāju skaitu

No valsts budžeta (no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem)

līdzekļiem studiju programmā „Uzturs” profesionālā bakalaura

grāda veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikācijas

iegūšanai finansējamo studiju vietu skaits:

2007.gadā – 16;

2008.gadā – 33;

2009.gadā – 44.

Maģistra studiju programmā „Uzturzinātne” :

2007.gadā – 10;

2008.gadā – 9;

51



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


2009.gadā – 19.

3.4.5 Medicīnas un

veselības

aprūpes studiju

programmu un

pētniecisko

projektu reālo

izmaksu

noteikšana ar

aktualizētiem

studiju izmaksu

koeficentiem pa

izglītības

tematiskajām

jomām.

2007.-

2011.gads

Reālu studiju un

pētniecisko

projektu izmaksu

noteikšana un

programmas

izmaksām

atbilstoša

finansējuma

nodrošinājums,

aktualizējot studiju

izmaksu

koeficentiem pa

izglītības

tematiskajām

jomām

RSU

LU Izpildīts daļēji.

Studiju izmaksu koeficienti bakalaura un profesionālajām studiju

programmām pa izglītības tematiskajām jomām noteikti

2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.994

„Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts

budžeta līdzekļiem” 1.pielikumā.

RSU iesniegtie priekšlikumi par aktualizētajiem studiju izmaksu

koeficentiem pa izglītības tematiskajām jomām tika sagatavoti, bet

netika apstiprināti.

3.4.6 Medicīnas un

veselības

aprūpes studiju

programmu un

pētniecisko

projektu pilna

izmaksu

aprēķina

metodes

izstrādāšana un

ieviešana.

2009.-

2012.gads

Reālu studiju un

pētniecisko

projektu izmaksu

noteikšana un

programmas

izmaksām

atbilstoša

finansējuma

nodrošinājums.

VM Nav izpildīts.

Saskaņā ar 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumu

Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

valsts budžeta līdzekļiem”, augstskola un koledža līdzekļus

zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam izlieto pētniecības

projektu īstenošanai, iesaistot tajos studējošos, un zinātniskās

infrastruktūras nodrošinājumam atbilstoši augstskolas satversmē

un koledžas nolikumā noteiktajiem darbības pamatvirzieniem un

uzdevumiem.

Augstskolu studiju un pētniecisko projektu izmaksas nosaka

atbilstoši attiecīgajam gadam paredzētā valsts budžeta līdzekļu

52



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ietvaros.

2009.gadā valsts budžetā netika paredzēti finanšu līdzekļi

aktivitātes īstenošanai.

3.5 Pētniecība

3.5.1 Attīstīt

medicīnas

zinātni kā

prioritāru

virzienu.

2006.-

2009.gads

Izstrādāti un

realizēti RSU, LU

pētnieciskā darba

prioritārie virzieni.

RSU

LU/ IZM

VM

Universitātes

slimnīcas

Izpildīts.

Ar MK 2006.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.412 „Par prioritārajiem

zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu

finansēšanai 2006.-2009.gadā” tika apstiprināti zinātniskās

darbības prioritārie virzieni tautsaimniecībai nozīmīgās zinātnes

nozarēs, t.sk. medicīnas zinātnē – lietišķo zinātņu tehnoloģijās

bāzēto klīniskās medicīnas attīstība.

Pieņemts MK 2009.gada 31.augusta rīkojums Nr.594, kurā kā

viens no prioritārajiem zinātnes virzieniem noteikts sabiedrības

veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un

metodes, biomedicīnas tehnoloģijas).

RSU pētniecības darbības sfēra 2006.-2009.gadā bija tematiski

pētījumi un pētnieciskās programmas; tirgus orientēti līgumdarbi,

pētniecības produkti – promocijas darbi, patenti un publikācijas.

RSU pētniecības prioritārie virzieni:

bioloģisko novecošanās procesu faktori un dzīves kvalitāte

Latvijas populācijā

uz strukturāliem, funkcionāliem un biomehāniskiem

jautājumiem balstīta saslimšanas diagnostikas un

ārstēšanas algoritmu izstrāde

Latvijas iedzīvotāju veselību apdraudošo eksogēno un

endogeno faktoru izpēte

infekcijas aģentu loma mūsdienu skatījumā Latvijā aktuālu

53



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


infekciju izcelsmē un norisē

bērnu mirstību un invaliditāti izraisošo faktoru izpēte

ļaundabīgo audzēju klīnisko un molekulāro īpatnību izpēte

agrīna diagnostika un ārstēšanas stratēģijas uzlabošana

sejas žokļu deformācija (anomāliju) imunohistoķīmiski,

radioloģiski un klīniski pētījumi

veselības traucējumu radīto funkcionālo ierobežojumu

klīniskā epidemioloģija Latvijā globalizācijas sociālās,

ekonomiskās, tiesiskās un medicīniskās problēmas

3.5.2 RSU un LU

pētnieciskās

infrastruktūras

attīstība.

Attīstīt

LU

Eksperimentālā

un klīniskā

medicīnas

institūta un LU

Kardioloģijas

institūta

zinātnisko

infrastruktūru.

Attīstīt

klīnisko

2007.-

2009.gads

Zinātnisko

laboratoriju

modernizācija –

aparatūras un

iekārtu iegāde

lietišķo zinātņu

tehnoloģijās

bāzētas klīniskās

medicīnas attīstībai

(atbilstoši

definētajai

prioritātei

medicīnā).

(skat. pielikumu

Nr.7)

RSU

LU/ VM Izpildīts daļēji.

RSU pētnieciskās infrastruktūras attīstībai izmantoti līdzekļi no

IZM projekta „Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras

nodrošināšana augstskolās un koledžās” IZM 2007, 2008.

Uz 2009.gada 1.oktobri sagatavots ERAF līdzfinansētais projekts

„RSU infrastruktūras modernizēšana veselības aprūpes un dabas

zinātņu studiju programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana”.

LU pētnieciskās infrastruktūras attīstība nav notikusi līdzekļu

trūkuma dēļ.

54



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


universitātes

slimnīcu

zinātnisko

infrastruktūru.

3.5.3 Bibliotēku

informācijas

resursu regulāra

papildināšana un

atjaunošana.

2007.-

2015.gads

Bibliotēkas

nodrošinātas ar

informācijas

resursiem.

VM/ RSU

Koledžu

bibliotēku

MZB

Izpildīts.

RSU Bibliotēkas resursi regulāri papildināti un atjaunoti.

2008.gadā iegādātas 219 nosaukumu jaunas grāmatas medicīnas

nozarē, 2009.gadā – 281 nosaukumu jaunas grāmatas medicīnas

nozarē

Nodrošināta:

pieeja 8 valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogam;

RSU akadēmiskā personāla publikāciju un promocijas

darbu datubāzei;

Datubāze ,,Studiju priekšmetu programmu nodrošinājums

ar informācijas avotiem”

Ar MK rīkojumu Nr. 561 no 17.08.2009. RSU ir nodota arī

Medicīnas zinātniskā bibliotēka (MZB), notiek darbs pie MZB

krājumu apsaimniekošana un inventarizācijas.

Medicīnas koledžās bibliotēku nodrošināšana ar informācijas

resursiem notiek regulāri, bet no valsts budžeta dotācijas un

koledžu pašu ieņēmumiem.

R1MK –

2007.g. - Ls 4800.-

2008.g. - Ls 6178.55

2009.g. - Ls 2863.-

DMK-

55



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


2007.g. – Ls 1000,-

2008.g – Ls 6577,-

2009.g. - Ls 901.

SKMK -

2007.g. – Ls 5109

2008.g. - Ls 5 462

2009.g. – Ls 1798

No koledžas pašu ieņēmumiem iegādāta un uzturēta programma

„Alise”.

2007.g. – Ls 3 867

2008.g. – Ls 1158

2009.g. – Ls 1 158.

RMK - 2007.g. 4 041 Ls

2008.g. 2 184 Ls

2009.g. 431 Ls

LMK –

2007.g. – 3657 Ls

2008. g. – 2493 Ls

2009.g. – 0 Ls

PSVSAK –

2007. – 5000 Ls

2008. – 4000 Ls

2009. – 2700 Ls

3.6 Līdzdiploma

izglītība

3.6.1 Atjaunot un

papildināt

2007.gads Atjaunoti un

papildināti

LĀB

LMA Izpildīts.

2006.gada 8.jūnijā izdarīti grozījumi Ārstniecības likuma 27.pantā,

56



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ārstniecības

personu

specialitāšu

nolikumus.

ārstniecības

personu

specialitāšu

nolikumi.

LĀPOS

VM/ IZM

paredzot, ka ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī

teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets,

izvērtējot LĀB, LĀPPOS vai LMA asociācijas pausto viedokli

atbilstoši kompetencei. Pamatojoties uz deleģējumu

likumā,2009.gada 24.martā izdoti Ministru kabineta noteikumi

Nr.268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri

apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās

izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu

teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”.

3.6.2 Izvērtēt esošās

līdzdiploma

izglītības

programmas un

veikt to

pilnveidošanu

atbilstoši

izstrādātajiem

profesiju

standartiem.

2007. gads Līdzdiploma

izglītības

programmas

pilnveidotas

atbilstoši profesiju

standartiem.

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

Izpildīts.

RSU un LU regulāri turpinās darbs pie studiju programmu

pilnveidošanas.

Medicīnas koledžās īstenotās studiju programmas tiek regulāri

izvērtētas katedrās kopā ar darba devējiem un profesionālo

organizāciju pārstāvjiem. Programmas tiek pilnveidotas atbilstoši

profesiju standartiem (bez finansējuma).

3.6.3 Izstrādāt

pamatprincipus

ārstniecības

personu

pārkvalifikācijai

šādās profesijās:

Ārsts – ārsta

palīgs

2007.gads Izstrādāti

programmu

salīdzināšanu

pamatprincipi un

kritēriji.

Savstarpēji

salīdzinātas 6

izglītības

MPIC/ VM

LMA

LĀB

IZM

RSU

LU

Medicīnas

koledžas

Izpildīts .

19.05.2008 apstiprināti Ministru kabineta Noteikumi nr. 353

„Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un

nodarbinātība" papildinājuma 1.3.2.3.aktivitāti "Veselības aprūpes

un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla

kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana".

2008.gada novembrī projekts ietvaros uzsākta 3 kvalifikācijas

programmu (ģimenes ārsts, neatliekamās medicīniskās palīdzības

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Ref=0103011997061232776&Req=0103011997061232776&Key=0101032009032400268&Hash=

57



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


Ārsts – māsa

Ārsta palīgs –

māsa

Vecmāte-māsa

Māsa - vecmāte

Māsa – ārsta

palīgs

Ārsts –

funkcionālais

speciālists

Māsa –

funkcionālais

speciālists

programmas.

speciālists un transfuzologs) realizācija, noslēgti līgumi par ārstu

pārkvalifikāciju.

RSU Māszinību fakultātē, konkursa rezultātā iegūto ESF līdzekļu

ietvaros izstrādātas 5 pārkvalifikācijas programmas

un tām atbilstošs mācību materiāls :

„Ārsta palīgs – Māsa”

„Vecmāte - Māsa”

„Māsa - Vecmāte”

„Māsa – Ārsta palīgs”

„Māsa – Funkcionālā speciālista asistents (fizioterapeita

asistents)”

Konkursa rezultātā iegūto ESF līdzekļu ietvaros izstrādātas arī :

Programma „Māsas profesionālās darbības atjaunošana” un

tai atbilstošs mācību materiāls

Programma „Māsas palīga profesionālās darbības atjaunošana” un

tai atbilstošs mācību materiāls 2009./2010. akadēmiskā gadā

piešķirto līdzekļu ietvaros notikusi uzņemšana pārkvalifikācijas

studiju programmās “Vecmāte – Māsa” un “Ārsta palīgs – Māsa”.

ESF darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

ietvaros R1MK sadarbībā ar Latvijas neatliekamās palīdzības un

katastrofu medicīnas asociāciju, Neatliekamās palīdzības dienestu

ir izstrādājusi pamatprincipus un realizē darba tirgus

pieprasījumam atbilstošu ārstniecības personu pārkvalifikācijas

programmu „Māsa – ārsta palīgs”.

DMK piedalās projektu ārstniecības personu pārkvalifikācijai

58



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


„māsa – ārsta palīgs”,

„māsa – funkcionālais speciālists”

īstenošanā LU un RSU. Koledža nodrošina telpas un koledžas

akadēmiskais personāls ir iesaistīts šo programmu īstenošanā.

3.7 Tālākizglītība

3.7.1 Izstrādāt kārtību,

kādā

ārstniecības

personas pēc

rezidentūras,

specializācijas

beigšanas iegūst

sertifikātu

(tiesības

patstāvīgi

praktizēt

specialitātē bez

papildus

eksāmena

pamatojoties uz

kvalifikāciju

apliecinošu

dokumentu).

2007.gads Izstrādāta kārtība,

kas nosaka, ka

rezidentūras,

specializācijas gala

eksāmens dod

tiesības iegūt

sertifikātu bez

papildus

sertifikācijas

eksāmena.

LĀB

LMA

VM/ LU

RSU

Medicīnas

koledžas

Profesionālās

biedrības

MPIC

Izpildīts.

Saskaņā ar LĀB pavasara konferencē 2007.gada 18.maijā

apstiprināto nolikumu par ārstu speciālistu sertifikāciju Latvijā

5.11.apakšpunktu, ārstiem, kas noteiktā specialitātē beiguši

universitāšu rezidentūras studiju programmas, rezidentūras beigu

eksāmens tiek pielīdzināts sertifikācijas eksāmenam. Šajos

gadījumos universitāšu rezidentūras beigu eksāmenu komisijas

sastāvā iekļaujami pārstāvji no specialitātes sertifikācijas

eksāmenu komisijas sastāvā. Pēc sekmīgi nokārtota rezidentūras

beigu eksāmena ārsts ir tiesīgs saņemt specialitātes sertifikātu un

papildus sertifikācijas eksāmens nav jākārto.

3.7.2 Pilnveidot

esošās

rezidentūras

programmas

2008.gads Pilnveidotas

rezidentūras

programmas

atbilstoši ārstu

RSU

LU/ LĀB

MPIC

LĀPOS

Izpildīts.

2009.gada 24.martā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.268

„Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst

pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās

59



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


saskaņā ar

izstrādātajiem

ārstu

specialitāšu

nolikumiem.

specialitāšu

nolikumiem.

izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu

teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”. RSU un LU izglītības

programmas regulāri tiek aktualizētas atbilstoši noteikumu

prasībām.

3.7.3

Noteikt

pamatspecialitāt

es un

papildspecialitāt

es māsas

profesijā.

2007.gads Normatīvajos aktos

noteiktas

pamatspecialitātes,

papildspecialitātes.

MPIC

LMA/ VM Izpildīts.

Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.460

„Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un

papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” veikti

grozījumi (MK 30.06.2008. not. nr.476 un MK 24.02.2009. not.

nr.195), precizējot māsas (medicīnas māsas) pamatspecialitāšu

sarakstu, kā arī nosakot māsas (medicīnas māsas)

papildspecialitātes. Grozījumi veikti, ņemot vērā darba grupas,

kurā darbojās MPIC, LMA un Veselības aprūpes darba devēju

asociācijas pārstāvji, ziņojumā Veselības ministrijai ietvertos

priekšlikumus, proti, noteikt septiņas māsas (medicīnas māsas)

profesijas pamatspecialitātes (līdzšinējo 34 specialitāšu vietā), kā

arī noteikt piecas māsas (medicīnas māsas) profesijas

papildspecialitātes.

3.7.4 Izstrādāt

vadlīnijas

ārstniecības

personu

pārkvalifikācijai

2007.gads Izstrādātas

vadlīnijas

ārstniecības

personu

pārkvalifikācijai,

saskaņā ar kurām

būs iespējams

VM

LĀB

LMA/ VM

LU

RSU

Medicīnas

koledžas

Nav izpildīts.

Izglītības vadlīnijas un standartus, plānots izstrādāt ESF projekta

„Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto

institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai”

ietvaros.

60



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


izstrādāt un realizēt

darba tirgus

pieprasījumam

atbilstošas

izglītības

programmas.

3.7.5 Izstrādāt

programmu

ārstniecības

personu

tālākizglītības

koordinēšanai

valstī.

2007. -

2015. gads

Izstrādāta

ārstniecības

personu

tālākizglītības

koordinēšanas

programma.

MPIC/ LU

RSU

Medicīnas

koledžas

LĀB

LĀPOS

LMA

Apmācīt

tiesīgās

ārstniecības

iestādes

Izpildīts daļēji

ESF projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas

procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares

ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros ir izstrādāts cilvēkresursu apmācība

plāns, kura mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes un veselības

veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla apmācību un

piesaistīšanu darba tirgum.

4. Pilnveidot darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu

4.1

Tautsaimniecībā

konkurēt

spējīgas darba

samaksas

noteikšana

ārstniecības

personām.

2007. -

2015.gads

Vidējo darba

samaksu veselības

aprūpē

iesaistītajiem

darbiniekiem

2009.gadā piesaistīt

vidējai darba

samaksai

tautsaimniecībā ar

VM/LVSADA

FM

LM

TM

IeM

Izpildīts daļēji

Papildus finansējums tika aprēķināts pamatojoties uz Programmas

Pielikumu Nr.2 „Ārstniecības personu vidējās darba samaksas

palielinājuma modelis 2007.-2014.g. salīdzinājumā ar

tautsaimniecībā vidējo darba samaksu” un piešķirts atbilstoši

Veselības ministrijas izvirzītajām prioritātēm 2006., 2007. un

2008.gadā.

2009.gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, finansējums

ārstniecības personu darba samaksai tika samazināts, veicot

61



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


koeficientu:

ārstiem – 2,5;

māsām, ārsta

palīgiem,

funkcionālajiem

speciālistiem,

vecmātēm – 1,5

(60% no ārsta

koeficienta);

pārējām

ārstniecības

personām – 1,0

(40% no ārsta

koeficienta);

NMP transporta

vadītājiem – 1,3;

pārējiem – ne

mazāk par 1,0

atbilstošas izmaiņas 2005.gada 20.decembra Ministru kabineta

noteikumos Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu

ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu

komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba

samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu

pabalstiem un kompensāciju” un 2006.gada 30.novembra Ministru

kabineta noteikumos Nr.980 „Noteikumi par darba samaksu

ārstniecības personām”.


2009.gadam bija:

2006.gadā papildus (ārstniecības personu darba samaksas

palielinājumam) tika piešķirti 44 834,0 tūkst.latu, t.sk.,

15 900,0 tūkst.latu iekļauti 2006.gada budžeta bāzē, lai

nodrošinātu 2005.gada 2.pusgada darba samaksas

palielinājumu visam gadam, un 28 934,0 tūkst.latu piešķirti

darba samaksas paaugstināšanai 2006.gadā;

2007.gadā papildus tika piešķirti 83 226,0 tūkst.latu, t.sk.,




darba samaksas paaugstināšanai 2007.gadā (59 096 tūkst.latu

ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam un

18 141,0 tūkst.latu pārējo strādājoši darba samaksas

palielinājumam);

2008.gadā papildus tika piešķirti 47 342,9 tūkst.latu

(38 777,0 tūkst.latu ārstniecības personu darba samaksas

palielinājumam, 6 676,0 tūkst.latu pārējo strādājošo darba

62



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


samaksas palielinājumam un 1 889,9 tūkst.latu rezidentu

darba samaksas palielinājumam);

2009.gadā finansējums tika samazināts par 25 693,3 tūkst.latu

4.2

Noteikt īpašos

darba riskus.

2008.gads Noteikti īpašie

darba riski.

VM/

Darba un vides

veselības

institūts

LVSADA

Profesionālās

asociācijas

TM

Nav izpildīts.

Piemaksa ārstniecības personām par darbu īpašos apstākļos, t.sk,

paaugstināta riska apstākļos noteikta 2006.gada 30.novembra

Ministru kabineta noteikumos Nr.980 „Noteikumi par darba

samaksu ārstniecības personām” 3.pielikumā.

Darba samaksa un piemaksas ārstniecības personām par darbu

paaugstināta riska apstākļos netika piemērotas, ņemot vērā

Likumā par valsts budžetu apstiprināto veselības aprūpes budžeta

samazinājumu 2009. gadā.

4.3

Noteikt

darbinieku

kategorijas,

kurām saskaņā

ar Darba

likumu, jāpiešķir

35 stundu darba

nedēļa īpašu

risku dēļ.

2008.-


Ministru

kabineta

noteikumi par

35 stundu darba

nedēļas

piešķiršanas

kārtību.

Noteiktas

darbinieku

kategorijas,

kurām jāpiešķir

35 stundu darba

nedēļa.

VM/

VSMTVA

LM

LĀB

TM

Nav izpildīts.

Ministru kabineta noteikumu projekts netika izstrādāts, ņemot vērā

Likumā par valsts budžetu apstiprināto veselības aprūpes budžeta

samazinājumu 2009. gadā.

4.4 Nodrošināt

63



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


ārstniecības

personu

profesionālās

darbības

civiltiesiskās

apdrošināšanas

sistēmas izveidi

un darbību:

4.4.1

Izstrādāt

ārstniecības

personu

profesionālās

darbības

civiltiesiskās

apdrošināšanas

principus un

normatīvos

aktus.


ārstniecības

personu

profesionālās

darbības

civiltiesiskās

apdrošināšanas

principi un

normatīvie akti.

VM/

LVSADA,

LĀB, LMA,

LĀPOS

Daļēji izpildīts.

Veselības ministrija, sadarbībā ar Latvijas Apdrošinātāju

asociāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un LĀB izstrādāja

koncepciju „Par ārstniecības iestāžu civiltiesiskās atbildības

obligāto apdrošināšanu” , kas 2009.gada 27.aprīlī nosūtīta

izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Pamatojoties uz koncepcijā paredzētajiem ārstniecības personu

profesionālās darbības civiltiesiskās apdrošināšanas principiem,

Pacientu tiesību likumā iekļauts 17.pants, kas paredz ārstniecības

riska fonda izveidošanu ar 2012.gadu (likums pieņemts Saeimā

2009. gada 17.decembrī).

4.4.2 Ieviest

ārstniecības

personu

profesionālās

darbības

civiltiesisko

apdrošināšanu

2010.gads Ieviesta

ārstniecības

personu

profesionālās

darbības

civiltiesiskā

apdrošināšana.

VM Nav izpildīts.

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma pārejas noteikumos ietvertajam

un ņemot vērā to, ka ir ierobežoti valsts budžeta līdzekļi,

ārstniecības personu profesionālās darbības apdrošināšana tiks

uzsākta ar 2012.gadu, jo plānots, ka 2012.gadā sāks darboties

Ārstniecības riska fonds.

64



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


4.5 Normatīvo aktu

izstrādāšana, kas

nosaka zemāko

darba algas

likmi, piemaksas

un sociālās

garantijas

ārstniecības

personām.

2006.gads Izstrādāti Ministru

kabineta noteikumi,

kas regulē zemāko

darba algas likmi

ārstniecības

personām.

VM/

LVSADA Izpildīts.

Zemākā darba algas likme ārstniecības personām noteikta

2006.gada 30. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 980

„Noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām” un

2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1651

„Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un

darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to

noteikšanas kārtību”

4.6 Ārstniecības

personu darba

samaksas

pārrēķins

atbilstoši

18.05.05 ar

Ministru

kabineta

rīkojumu Nr.326

apstiprinātajām

pamatnostādnēm

“Cilvēkresursu

attīstība

veselības

aprūpē” un

valsts

ekonomiskajai

attīstībai.

Katru gadu

gatavojot

budžeta

prioritātes

nākošajam

gadam.

Tiek palielināta

ārstniecības

personu darba

samaksa atbilstoši

pamatnostādnēs

„Cilvēkresursu

attīstība veselības

aprūpē”

nolemtajam.

VM Nav izpildīts.

Ikgadējs ārstniecības personu darba samaksas pārrēķins tiek veikts

atbilstoši likumā par valsts budžetu apstiprinātajam veselības

aprūpes budžetam.












2009.gadam bija:



65



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas












18 141,0 tūkst.latu pārējo strādājoši darba samaksas

palielinājumam);







4.7 Aktualizēti

veselības

aprūpes

pakalpojumu

tarifi saskaņā ar

darba samaksas

pieaugumu.

Katru gadu

pēc likuma

par budžetu

pieņemšana

s nākošajam

gadam.

Veselības aprūpes

pakalpojumu tarifā

tiek palielināta

darba samaksas (tai

skaitā sociālā

nodokļa) apjoms

atbilstoši

pieaugumam.

VM/

VOAVA Izpildīts.

Veselības aprūpes pakalpojumu tarifs tiek pārrēķināts katru gadu

pēc likuma par valsts budžetu pieņemšanas nākošajam gadam.

Katru gadu tiek izdarīti grozījumi 2006.gada 19.decembra

Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes

organizēšanas un finansēšanas kārtība”, paredzot izmaiņas

pakalpojumu tarifa aprēķinā.

4.8 Papildus 2006.gads Pārrēķināts darba VM Izpildīts.

66



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


nepieciešamā

finanšu līdzekļu

apjoma

aprēķināšana

darba samaksas

pieaugumam

saistībā ar

20.12.05.gada

Ministru

kabineta

noteikumiem

Nr. 995

„Noteikumi par

tiešās pārvaldes

iestāžu ierēdņu,

darbinieku un

amatpersonu un

Centrālās

vēlēšanu

komisijas

darbinieku darba

samaksas

sistēmu un

kvalifikācijas

pakāpēm, kā arī

ierēdņu

pabalstiem un

samaksas apjoms

atbilstoši amatu

saimēm un

noteiktām

kategorijām.

Darba samaksas apjoms atbilstoši amatu saimēm un noteiktām

kategorijām tiek pārrēķināts katru gadu pēc likuma par budžetu

pieņemšanas nākošajam gadam.












2009.gadam bija:













67



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


kompensāciju”. 18 141,0 tūkst.latu pārējo strādājoši darba samaksas

palielinājumam);







4.9 Veikt

grozījumus

normatīvajos

aktos par

papildus

sociālām

garantijām NMP

darbiniekiem.

2006.gads 1) vienreizējais

pabalsts sakarā ar

pārcelšanos uz citu

administratīvo

teritoriju Ls 300

un Ls 100 apmērā

par katru ģimenes

locekli, kas

pārceļas kopā ar

amatpersonu un

pastāvīgi

uzturēsies

attiecīgajā

amatpersonas

dzīvesvietā;

2) pabalsts

amatpersonas

nāves gadījumā,

persona tiek

VM Izpildīts.

Papildus sociālās garantijas NMP darbiniekiem noteiktas Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

(spēkā no 01.01.2010.).

Deleģējumam atbilstošu Ministru kabineta noteikumu projektu

izstrāde paredzēta 2010.gadā.

68



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


apbedīta par valsts

līdzekļiem un Ls

50 000

neatraidāmajiem

mantiniekiem;

3) vienreizējs

pabalsts smagas

nelaimes gadījumā

vienas mēneša

amatalgas apmērā;

4) pabalsts sakarā

ar ģimenes locekļa

vai apgādājamā

nāvi.

4.10 Noteikt sociālās

garantijas NMP

brigādēm.

2007.gads 1. Vienreizējs

pabalsts par

katriem 5

nepārtrauktiem

NMP dienestā

nostrādātiem

gadiem.

2. Pabalsts

veselības obligātai

pārbaudei.

3. Vienreizējs

pabalsts pie

ikgadējā

VM Izpildīts daļēji

Ar likuma „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” (pieņemts

2009.gada 1.decembrī) pieņemšanu NMP dienestā strādājošiem

darbiniekiem (ārstniecības personām) ir noteiktas šādas sociālās

garantijas:

1) ar pārcelšanos saistīto transporta izdevumu un izdevumu

par darbinieka un tās ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā

esošās iedzīves pārvešanas izdevumu kompensācija, ja darbinieku

pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju valsts vai dienesta

interesēs un darbinieks tādēļ maina dzīvesvietu;

2) vienreizējs pabalsts mēnešalgas apmērā ģimenes

loceklim vai personai, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu,

69



N.p.k.

Uzdevumi

rezultātu

sasniegšanai

Uzdevumu

izpildes

laika

plānojums

Rezultātu

sasniegšanas

rādītāji

Atbildīgās/

iesaistītās

institūcijas


atvaļinājuma

(vidējās

mēnešalgas

apmērā).

darbinieka nāves gadījumā;

3) darbinieka apbedīšana par valsts budžeta līdzekļiem un

to neatraidāmajiem mantiniekiem vienreizēja pabalsta 50 000 latu

apmērā piešķiršana, ja darbinieka pienākumi ir saistīti ar dzīvības

vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas

gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu

dēļ;

4) vienreizējs pabalsts, ja darbinieks cietis nelaimes

gadījumā un guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai veselībai

nodarīts citāds kaitējums un darbinieks pildījis ar dzīvības vai

veselības apdraudējumu (risku) saistītus darba pienākumus;

5) vienreizējs pabalsts (ne vairāk kā viena minimālā

mēneša darba alga) sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna,

vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai

apgādājamā nāvi;

6) atvaļinājuma pabalsts, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;

7) valsts apmaksāta veselības aprūpe.

Atsevišķu, likumā noteikto, sociālo garantiju (piemēram,

atvaļinājuma pabalsts) piemērošana tiks uzsākta tikai ar

2012.gadu.

Deleģējumam atbilstošu Ministru kabineta noteikumu projektu

izstrāde paredzēta 2010.gadā.


26.08.2010 14:18, 8070

D.Brante, 67876082, [email protected]


70



2.pielikums

Informatīvajam ziņojumam par

Pamatnostādņu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”

un programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē

2006.-2015.gadam” īstenošanu 2006. – 2009.gadā

Ārstu skaits ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmā noteiktās

struktūras darbībai 2006.-2009.gadam

Nepieciešamais ārstu

skaits (bez rezidentiem

un pensionētajiem) *

Pamatdarba specialitāte (skaits) Izpilde

2007.gadā

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto

Izpilde

2007.gadā

%

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto %

Nosaukums 2007.gadā 2010.gadā 2006.gadā 2007.gadā 2008.gadā 2009.gadā

internists + hepatologs 369 337 509 536 557 515 167 178 145.3 153.0

kardiologs + bērnu

kardiologs 146 144 120 114 106 144 -32 0 78.2 100.2

reimatologs 7 5 10 10 10 11 3 6 152.9 216.4

ftiziopneimonologs 142 152 0 0 0 0 -142 -152 0.0 0.0

endokrinologs 98 143 55 55 59 59 -43 -84 56.3 41.2

nefrologs 26 28 25 27 29 28 1 0 102.3 100.7

gastroenterologs 68 85 41 40 44 43 -28 -42 58.9 50.7

ģimenes (vispārējās prakses)

ārsts 1362 1369 1298 1304 1315 1315 -58 -54 95.7 96.1

ķirurgs + ambulatorais

ķirurgs 341 411 301 312 309 309 -29 -102 91.5 75.1

neiroķirurgs 39 35 45 51 51 49 12 14 129.9 141.8

torakālais ķirurgs 18 25 8 9 9 10 -9 -15 51.1 39.7

sirds ķirurgs + asinsvadu

ķirurgs 33 39 26 27 28 29 -6 -10 83.0 74.2

urologs 53 40 48 51 58 56 -2 16 95.6 141.1

plastiskais ķirurgs 9 8 19 21 24 21 12 13 237.7 273.9

71







2007.gadā

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto

Izpilde

2007.gadā

%

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto %


transplantologs 6 6 6 7 7 8 1 2 116.7 133.3

bērnu ķirurgs 40 53 48 49 50 47 9 -6 122.6 88.8

traumatologs, ortopēds +

protēžortopēds 224 285 174 176 186 179 -48 -106 78.6 62.9

ginekologs, dzemdību

speciālists 420 383 453 463 465 448 43 65 110.3 116.9

bērnu ginekologs 1 1 0 0 0 0 -1 -1 0.0 0.0

pediatrs 329 361 307 311 324 308 -18 -53 94.5 85.3

neonatologs 61 51 67 70 67 67 9 16 114.8 131.4

bērnu infektologs 15 25 12 13 13 12 -2 -13 88.7 47.4

bērnu reimatologs 3 3 2 2 2 2 -1 -1 71.4 76.9

bērnu pneimonologs 4 3 3 3 3 3 -1 0 85.7 100.0

bērnu endokrinologs 2 3 0 0 0 0 -2 -3 0.0 0.0

bērnu nefrologs 2 4 0 0 0 0 -2 -4 0.0 0.0

bērnu gastroenterologs 3 3 3 4 4 4 2 1 160.0 133.3

bērnu hematoonkologs 3 5 1 2 1 1 -1 -4 64.5 19.2

onkologs + onkoloģijas

ķīmijterapeits + onkoloģijas

ginekologs + onkoloģijas

ķirurgs

89 95 47 46 50 86 -43 -9 51.8 91.0

hematologs 20 21 24 25 26 26 5 5 126.5 126.6

anesteziologs, reanimatologs

+ intensīvās terapijas ārsts 432 524 373 378 404 385 -54 -139 87.4 73.5

psihiatrs + tiesu psihiatrjas

eksperts 217 219 215 247 258 256 30 37 113.7 116.7

bērnu psihiatrs 30 47 3 13 14 15 -17 -32 43.6 32.2

72







2007.gadā

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto

Izpilde

2007.gadā

%

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto %


neirologs 230 228 224 234 238 228 4 0 101.8 100.2

bērnu neirologs 26 38 12 14 16 19 -12 -19 54.2 50.5

oftalmologs 201 182 214 216 223 223 15 41 107.4 122.3

otolaringologs + foniatrs +

pedaudiologs 150 144 160 158 163 154 8 10 105.1 107.2

infektologs 48 45 56 57 57 53 9 8 119.6 117.0

zobārsts + ortodonts +

paradontologs + bērnu

zobārsts + zobu protēzists +

endodontists

1454 1540 1434 1458 1498 1494 5 -46 100.3 97.0

mutes, sejas un žokļu ķirurgs 25 24 19 19 32 29 -6 5 75.1 122.9

dermatologs, venerologs 85 59 123 128 129 122 43 63 151.3 206.1

narkologs 65 53 45 71 73 63 6 10 110.0 118.6

laboratorijas ārsts +

parazitologs + mikrobiologs

+ citologs

143 120 216 212 218 176 69 56 148.3 146.7

higiēnists 21 21 43 42 41 12 21 -9 200.0 57.1

radiologs terapeits 23 23 22 21 19 20 -2 -3 91.3 87.0

radiologs diagnosts 258 280 246 264 268 257 6 -23 102.3 91.8

patologs 25 25 48 47 47 45 22 20 188.0 180.0

tiesu medicīnas eksperts 33 33 50 53 52 51 20 18 160.6 154.5

arodslimību ārsts +

arodveselības ārsts 38 38 47 45 46 46 7 8 118.4 121.1

sporta ārsts 23 23 29 30 34 36 7 13 130.4 156.5

rehabilitologs + fiziskās

rehabilitācijas ārsts +

fizikālās medicīnas ārsts

111 113 60 62 61 60 -49 -53 55.9 53.1

73







2007.gadā

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto

Izpilde

2007.gadā

%

2009.gada

izpilde

pret

2010.gadā

plānoto %


neatliekamās palīdzības ārsts

+ katastrofu medicīnas ārsts 523 819 139 140 128 181 -383 -638 26.8 22.1

veselības aprūpes ārsts +

veselības aprūpes vadītājs 141 141 148 144 149 133 3 -8 102.1 94.3

psihoterapeits 17 17 36 41 46 45 24 28 241.2 264.7

epidemiologs 29 29 58 59 60 10 30 -19 203.4 34.5

transfuziologs 19 19 45 46 42 37 27 18 242.1 194.7

alergologs+ bērnu alergologs 14 17 13 13 14 14 -1 -3 93.4 83.1

dietologs 8 6 6 6 7 7 -2 1 74.4 114.4

Kopā 8379 9008 8220 8440 8650 8389 61 -619 100.7 93.1

Saskaņā ar Programmas 14.pielikumu


26.08.2010 14:21

821

D.Brante, 67876082

[email protected]


Documents

Informatīvais ziņojums par Pamatnostādņu „Cilvēkresursu ... · SKMK – Sarkanā Krusta medicīnas koledža TM –Tieslietu ministrija VANA – NTSP Veselības aprūpes nozares