Interaktīvās apmācībasuz Sēlijas vides resursiem balstītas

uzņēmējdarbības uzsākšanā lauku pašvaldībās

Projekta atziņas un labās prakses piemēri

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

ISBN 9984-39-059-4

Interaktīvās apmācības uz Sēlijas vides resursiem balstītasuzņēmējdarbības uzsākšanā lauku pašvaldībāsProjekta atziņas un labās prakses piemēri

Teksta autors: Ērika Lagzdiņa

© Reģionālā vides centra Centrālai un Austrumeiropai pārstāvniecība Latvijā (REC), 2006

UDK 338.43+631.1(07)IN 720

Šis dokuments ir veidots ar 80 % Eiropas Savienības finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda un 20% Latvijas valsts budžeta finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.

Šeit paustā informācija ir Reģionālā vides centra Centrālai un Austrumeiropai pārstāvniecības Latvijā viedoklis, un tāpēc tas nekādā gadījumā nav uzskatāms par Eiropas Kopienas vai Latvijas valsts viedokļa atspoguļošanu.

Ievads

Projekts ” Interaktīvās apmācības uz Sēlijas vides resursiem balstītas uzņēmējdarbības uzsākšanā lauku pašvaldībās” tika īstenots 17 mēnešu garumā 2005.-2006.gadā Jēkabpils rajona sešās pašvaldībās: Asarē, Zasā, Rubenē, Dignājā, Leimaņos un Sēlpilī. Tas tika vērsts uz cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšanu, sniedzot konsultācijas un apmācību komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai lauku iedzīvotājiem. Projektā kopumā piedalījās 140 mērķa grupas pārstāvju.

Projekts tika finansēts no Eiropas Sociālā fonda, kura grantu shēmu „Konsultācijas un apmācība komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai” apsaimnieko Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds, un no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, lai gan arī pagastu pašvaldību ieguldījums transporta un telpu nodrošināšana nebija mazsvarīgs faktors.

Projekta ieviešana tika īstenota sadarbībā starp projekta vadošo organizāciju - Reģionālā vides centra Centrālai un Aus-trumeiropai pārstāvniecību Latvijā (REC), partneriem - Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un Zasas pagasta padomi, kā arī 5 pagastu koordinatoriem uz vietas.

Šī publikācija ir apkopojums par Sēlijas projekta gaitu, gūtajām atziņām un labās prakses piemēriem. Tā domāta ikvienam, kas ievieš līdzīgus projektus, kā arī pašiem projekta dalībniekiem- kā atskats un vērtējums par paveikto.

Buklets ir sastādīts tā, lai sniegtu pēc iespējas plašāku ieskatu tai pieredzē, ko guvām projekta ieviešanā, tādejādi vei-cinot sekmīgāku citu projektu sagatavošanu un ieviešanu. Bukletā ir dots pamatojums projekta uzbūvei, izmantotajām metodēm, aprakstītas aktivitātes, uzsvaru liekot uz secinājumiem un dalībnieku vērtējumiem. Nodaļa ir veltīta mērķa grupas aprakstam, atgriezeniskās saites nodrošināšanai un ietekmes analīzei uz mērķa grupu. Visbeidzot, buklets sniedz ieskatu 11 Sēlijas saimniecībās, kas uzdrošinājās un šajā īsajā laikā spēja pieņemt lēmumu par jaunu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanu, dažkārt ar to izmainot visu savu iepriekšējo dzīvi- tie ir projekta labās prakses piemēri.

Iespējas realizēt savas idejas biznesā būtiski izmaina cilvēku attieksmi pret dzīvi, uzlabo attiecības ar sabiedrību, veicina ģimenes labklājību, atgriež zaudēto ticību valstij un pašvaldībai. Sēlijas projekts atšķīrās no klasiskajiem lauku attīstības pro-jektiem, vairums no kuriem ir orientēti uz reģistrēto zemnieku saimniecību attīstību un investīcijām. Šī projekta mērķis bija veicināt ekonomisko aktivitāti caur cilvēkresursu attīstību un mazināt sociālo atstumtību izraisošos cēloņus.

Projekts nebūtu ieviests tik sekmīgi, ja nebūtu visu iesaistīto pušu patiesa ieinteresētība, tāpēc projekta vadības vārdā paldies visiem 8 pagastu koordinatoriem, kas nenogurstoši turpināja darboties visa projekta laikā: Anitai Visockai (Sēlpils), Raismai Brandulei un Jurim Krūmiņam (Zasa), Ritmai Rubīnai (Leimaņi) , Janīnai Studānei un Ilgai Cālītei (Asare), Dzidra Nartiša (Dignāja), Intra Kurmei (Rubene), projekta koordinatorēm Kristīnei Kalniņai un Santai Ozolai-Tīrumai no REC biroja, kā arī visu iesaistīto pagastu vadītājiem, īpaši Jānim Bitem un Visvaldim Cišam- Sēlpils un Zasas pagastu padomju priekšēdētājiem. Paldies partneriem “ Lauku ceļotājā “ - Asnatei Ziemelei, Elitai Orniņai un Uldim Antem, kuru profesionālā pieredze daudziem palīdzēja spert pirmos soļus lauku tūrismā.

Ērika Lagzdiņa,Sēlijas projekta direktore

Projekta izveide un mērķiProjekts pamatojās uz ilgtermiņa sadarbību starp Reģionālā vides centra Centrālai un Austrumeiropai pārstāvniecību

Latvijā (REC) un Jēkabpils rajona pašvaldībām, uz REC kā ieviesējorganizācijas projektu pieredzi vietējā līmenī un sabiedrības iesaisti, kā arī uz sadarbību ar LLTA” Lauku ceļotājs” dažādu vides un tūrisma projektu ieviešanā.

Iestāšanās Eiropas savienībā pavēra jaunas iespējas vides aspektu integrēšanai citās nozaru politikās, tai skaitā sociālās politikas jomās, kas saistītas ar cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšana.

Projekta sākumā Jēkabpils rajona attīstības indekss bija negatīvs, aktīvās ekonomikas nozares laukos nespēja absorbēt no lauksaimniecības aizgājušo darbaspēku. Statistikas dati liecināja, ka Jēkabpils rajona lauku teritorijās vairākas sabiedrības grupas to zemo ienākumu, darba vietu vai pieredzes trūkuma dēļ, nepieejamas vides vai ģimenes apstākļu dēļ ir būtiski pakļautas sociālās atstumtības riskam. Vāja bija vietējās kopienas sadarbība un iniciatīva.

Izmantojot Vienotajā programmdokumentā (VPD) definēto uzstādījumu, ka lauku teritoriju attīstība ir būtisks valsts līdzsvarotas attīstības elements, tika meklētas iespējas, kā palīdzēt Jēkabpils rajona Sēlijas puses pašvaldībām.

Projekts caur integrētu pieeju apmācību procesam iecerēja risināt zemās ekonomiskās aktivitātes iemeslu Sēlijas laukos - nepietiekams zināšanu un prasmju līmenis, cenšoties lauzt arī vairākus stereotipus par uzņēmējdarbību un iespējām laukos un veicinot ilgtermiņa sadarbību starp sociālajiem partneriem vietējā līmenī. Ar prakses vietām, labās pieredzes popularizēšanu, atbalstu uzņēmējdarbības vides uzsākšanai, sadarbību ar pagastiem tika veicināta interese un mērķa grupas pārstāvju pārliecība par pašu biznesa uzsākšanas iespējamību.

Projekta mērķi

Vispārīgais projekta mērķis bija veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto lauku iedzīvotāju sociālo iekļaušanos caur komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanu dzīves vietās.

Paralēli šim mērķim ieguldījums tika dots arī ES horizontālo mērķu sasniegšanā:a Dzimumu līdztiesības dimensija izpaudās projektā iesaistītajā sieviešu īpatsvarā- gan attiecībā uz pasākumu

dalībnieku skaitu, gan uz projektā iesaistītiem cilvēkresursiem. a Reģionālās attīstības mērķu sasniegšana tika veicināta, veicot apmācību, kuras rezultātā veidojas uz vietējiem

Sēlijas resursiem balstīta un tādejādi ilgstpējīga, resursus nenoplicinoša attīstība. a Veicinot dažādo sociālo partneru sadarbību projektā, tika atbalstīts nozīmīgs reģionālās attīstības princips-

partnerība, tāpat tika atbalstīta arī vietējā iniciatīva.a Projekts veicināja informācijas sabiedrības attīstību.

Projekta idejas atbilstība vietējām vajadzībām

Jēkabpils rajonā 2004. gadā bija lielākais bezdarba līmenis Zemgales reģionā. Bezdarbs visvairāk skāra sociālās atstumtības riska grupas- aptuveni 100 daudzbērnu ģimeņu vecākus, 109 ilgstošos bezdarbniekus, 200 pirmspensijas vecuma bez-darbniekus. Teritorijā bez darba bija 36 mātes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, nozīmīgs bija arī inteliģento un ar profesiju esošo bezdarbnieku skaits.

Projekta pieteicējs REC ar sadarbības partneriem un pagastu sociālajiem darbiniekiem projekta sagatavošanas laikā izvērtēja reālās iespējas, kas varētu būt piemērojamas reģionam uzņēmējdarbības uzsākšanā , un tās ir lauku tūrisms dažādās izpausmes formās, bioloģiskās zemnieku saimniecības, pašnodarbinātība, kas balstīta pamatā uz jau esošo kvalifikāciju un prasmēm. Pagastos bija daudz bezdarbnieku ar izglītību un profesiju, cilvēkiem bija savi zemes īpašumi un lopi, lauku mājas, īpašas amatnieku prasmes - vārdu sakot, Sēlijas sociālās atstumtības riska grupām bija potenciāls uzsākt savu mazo un pašnodarbināto biznesu.

Projekta stratēģiskā pieeja bija nodrošināt regulāru atgriezenisko saikni ar visām mērķa grupām un katru individuāli, lai pēc iespējas precīzāk adaptētu to interesēm apmācības un konsultāciju saturu, kā arī loģistiku. Projekta pamatā ir dalībnieku autorības ideja, kas balstās uz interaktīvu pieeju, kura nodrošina, ka paši apmācību dalībnieki definē problēmas un projekta gaitā izstrādājamos produktus, un tie netiek “uzspiesti” no pasniedzēju puses.

Lielais kultūrvēsturiskais mantojums un lauku vide bija pa-mats cerībai, ka lauku tūrisms kā uzņēmējdarbības veids varētu būt vietējiem izprotams, pieņemams un reāli realizējams. Ņemot vērā teritorijas lauksaimniecisko raksturu un iespējas realizēt ekoloģiski tīru lauku produkciju, kā arī Eiropas savienības atbalstu, svarīgi bija veicināt arī bioloģisko

lauksaimniecību.

Lai palielinātu cilvēku interesi, jau projekta sākumā tika plānotas motivācijas ekskursijas uz lauku tūrisma saimniecībām un apskates objektiem, lai cilvēki spētu identificēt precīzāk savas intereses un iespējas, pēc tam tikai sekoja apmācība.

Projekta publicitāte un tikšanās ar vietējās varas pārstāvjiem tika izmantota, lai demonstrētu, cik konkrētā apmācības pro-gramma un tai sekojošās uzņēmējdarbības uzsākšana ir svarīga pašvaldības un visa reģiona attīstības kontekstā, un tādejādi parādīja pozitīvu attieksmi pret izvēlētajām mērķa grupām. Paralēli tam, ka tika doti nepieciešamie uzņēmējdarbības veidošanas pamati, bija atstāta iespēja arī izvēles programmām, kuras definēja paši klausītāji.

Projekta svarīgākie uzbūves principi:

a projekta aktivitāšu atbilstība vietējām vajadzībām;

a atgriezeniskā saite ar mērķa grupām;a interaktivitāte un dinamisms aktivitātēs;a partnerība un atbalsts pagastu līmenī;a rezultātu orientēta pieeja;a prasmīga vadība un līgumsaistību

precīza izpilde.

Projekta partneri un vadības līmeņi

Projekta oficiālie trīs partneri ir bezpeļņas organizācijas Reģionālā vides centra Centrālai un Austrumeiropai pārstāvniecība Latvijā (REC) sadarbībā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un Zasas pagasta padomi. Projekta ieviešanai tika izveidoti 3 līmeņi.

Vadības līmenisVadības līmeni pārstāvēja REC, atbildot par projekta stratēģisko plānošanu, partneru iesaistes organizēšanu, savstarpējo

atbildību sadalījumu, projekta aktivitāšu un satura sagatavošanu, apmācības procesa programmas saskaņošanu un kvalitātes kontroli, darba ar mērķa grupām pārraudzību un ziņojumu sagatavošanu, par projekta personāla un finansu resursu kopējo vadību.

Vietējais jeb pašvaldību līmenisProjekta ieviešana tika realizēta galvenokārt uz vietām pagastos, tāpēc svarīga bija saikne ar pašvaldībām. Projekta

sagatavošanas fāzē gatavību piedalīties projektā un nozīmēt no pagasta darbiniekiem projekta koordinatoru apliecināja 6 Sēlijas novada pagasti: Sēlpils, Asare, Rubene, Zasa, Dignāja, Leimaņi.

Zasa tika izvēlēta par oficiālo sadarbības partneri, netieši pārstāvot visus 6 projektā iesaistītos pagastus, ne tikai lielās intereses dēļ par projekta tematiku un iespējām mazināt sociālās atstumtības jautājumus pagastā, bet arī tāpēc, ka Zasa ir ģeogrāfiski visizdevīgākā vieta un tai ir pietiekams materiālo resursu potenciāls, lai sekmīgi varētu realizēt projektu un nodrošināt plašu mērķa grupu līdzdalību.

Vietējo koordinatoru uzdevums bija sagatavot informāciju, kas nepieciešama projekta pieteikumam, piedalīties plānošanas un koordinācijas procesā, realizēt mērķa grupu apzināšanas, tiešās komunikācijas un pārliecināšanas procesu, rūpēties par loģistiku. Koordinatori darbojās pie motivācijas un informācijas stratēģijas ieviešanas, piedalījās apmācības programmas sagatavošanā, komentēja tās satura atbilstību pašvaldības un vietējo iedzīvotāju interesēm, izziņoja apmācības sākumu, veidoja rakstus pašvaldības avīzītei, prezentēja projekta gaitu pagasta padomes sēdēs un piedalījās projekta ietekmes izvērtēšanā un dalībnieku anketēšanā.

Ekspertu un konsultantu līmenisProjekta uzbūve tika veidota tā, lai tiktu iesaistīti pēc iespējas vairāk tieši partnerorganizāciju speciālisti, kas vienlaikus

būtu arī labs kapacitātes un pieredzes veidošanas veids nevalstiskajā sektorā. Diemžēl, darbinieku maiņa un nepieciešamība vienlaikus strādāt pie vairākiem projektiem mazināja partneru līdzdalības pakāpi projektā. “Lauku ceļotājs” projektā uzņēmās apjomīgo tūrisma apmācības un konsultāciju vadīšanu, bet Jēkabpils Lauku konsultāciju centrs- lauksaimnieciska rakstu-ra konsultācijas. Lieliska partnerība izveidojās ar Bioloģiskās lauksaimnieku apvienības biedriem, kas gan lasīja lekcijas, gan uzņēma prakses saimniecībās projekta dalībniekus. Ekspertu pieejamības neatbilstība plānotajam palielināja projek-ta administratīvo slodzi. Lai risinātu šo jautājumu, tika piesaistīti ārējie konsultanti, uz kuriem varētu paļauties ilgtermiņa sadarbībā un kuri patiesi būtu ieinteresēti palīdzēt projekta mērķu sasniegšanā.

Projekta dalībnieki Vidzemes latviskākajā lauku sētā “Lielkrūzes” Piebalgā.

Projekta metode un aktivitātes

Informēšanas un mērķa grupu iesaistes stratēģija

Lai sekmīgi īstenotu projektā plānoto apmācību, kas novestu pie reālas uzņēmējdarbības sākšanas, svarīgi bija stratēģiski pareizi uzsākt darbu ar mērķa grupām, tāpēc projekta sākuma posmā būtiska uzmanība tika veltīta potenciālo dalībnieku informēšanai.

Realizējot projektā atklātības un atvērtas līdzdalības principus, informācija par projektu tika izplatīta pēc iespējas plašāk, izmantojot pagastu laikrakstus un informatīvos dēļus, kā arī sagatavojot individuālas uzaicinājuma vēstules dalībniekiem, minot iespējamos ieguvumus, līdzdalības elementus un laika grafikus. Pagastos tika izvietoti projekta plakāti, bibliotēkās un pagasta mājās bija pieejamas informatīvās lapas, no pirmās dienas sāka darboties arī projekta mājas lapa Internetā http://www.reclatvija.lv zem sadaļas Sēlijas projekts.

Projekta ekspertu vizītes katrā pagastā un neformālās diskusijas ar mērķa grupām ļāva jau sākotnējā posmā izveidot tiešo kontaktu. Pirmajās tikšanās reizēs ar interaktīvo darba metožu palīdzību, veicot SVID analīzi, tika identificētas mērķa grupas vajadzības un intereses, tādejādi veidojot pašu dalībnieku autorību pār projekta tālākajām norisēm.

Rubenes pagasta SVIDuzņēmējdarbības lauku tūrismā un bioloģiskajā lauksaimniekošanā analīze,

veikta sadarbībā ar pagasta iedzīvotājiem 2005.g.jūnijā

SPĒKS = RESURSI• Rubenes dabas parks• Raiņa vietas - kultūrvēsture• Dvietes (Aizupes pļavas) – aizsargājamās dabas

teritorijas (ganās lielākie gaļas lopi)• Dabas vērtības (Kaldabruņās ir ezerrieksts)• Zilie māli – iespēja izmantot veselības kūrēm• Avoti• Ezers (problēmas ar piekļūsanu, jo ir īpašnieks)• Nelieli kalni (varētu izmantot ziemā slēpošanai)• Zivju dīķi (īpašnieks)• Pļavas ar ārstniecības zālēm (var izmantot zāļu tējām)• Nekultivētās pļavas, kurās aug margrietiņas

(ziedu lasīšanas iespējas)• Sēļu pilskalns (aizaugušas takas)• Kaimiņos Bebrenē ir dabas taka• Kaimiņos Bebrenē skaista baznīca• Pašvaldībai piederošs “viesu nams” ar vecajiem

siena matračiem• Skolas vietējais muzejs• Pagastā ir poļu muižnieku vieta

IESPĒJAS = PRASMES• Knipelēšanas prasmes (mežģīņu veidošana)• Šūšanas prasmes (Rubeņu simbola izšūšana)• Dāliju kolekcija Slatē• Interese par ārstniecības augiem un zāļu tējām, to

piedāvāšanu tūristiem• Kaldabruņās ir vietējais vēstures pētnieks ar savu

kolekciju• Prasmes rudzu kūlīšu sastatņu siešanā• Upeņu platība (1,7 ha)• Cidoniju platības• Cep krāsnī maizi, pīrādziņus• Ir pagastā bitenieks (izveidojis bioloģiskāsnektāraugu

plantācijas)• Senlaiku gludekļu kolekcija “Liepkalnos”

DRAUDI• Cilvēkus interesē tūlītēja naudas iegūšana• Neredz saikni starp ilgtspējīgu attīstību un tūlītēju

iespēju iegūt naudu• Ir bijuši jau bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursi• Vispārējā reģionālā atpalicība ietekmē spēju sākt

uzņēmējdarbību• Trūkst pagasta tēla un atpazīstamības• Nav zināms noiets daudziem potenciālajiem

produktiem

VĀJUMS• Šūšana, bet nevar prasīt lielu naudu• Diezgan tālu no centriem• Neticība sev, zems pašnovērtējums

(ko par to teiks kaimiņi)• Nav norāžu zīmes• Potenciālajiem ekskursantiem tikai ar iepriekšēju

pasūtījumu ir kur paēst• Zems izglītības un prasmju vispārējais līmenis

Tikšanās pagastos atklāja kopējo ainu un sabiedrības attieksmi, kas lielākoties raksturojas gan kā neticība saviem spēkiem, gan arī bezcerība un atsvešināšanās no valsts varas. Pārvarēt šo neticības barjeru bija viens no projekta nopietnākajiem uzde-vumiem. Tāpat svarīgs uzdevums bija pierādīt, ka attīstība ir veidojama partnerībā starp iedzīvotājiem un vietējo varu un ka svarīgi ir pašiem attīstīt vietējo iniciatīvu.

Projekta aktivitātēs sākotnēji izdevās iesaistīt 80 iedzīvotājus, kas bija tikai puse no visiem, kas tika personiski uzrunāti un aicināti. Sadarbības un līdzdalības prakses trūkums attālos lauku pagastos bija vēl viena barjera, kuru nācās pārvarēt projekta gaitā.

Mērķa grupu motivācijas veidošanaŅemot vērā sociāli atstumto mērķa grupu iespējamo psiholoģisko barjeru un pārliecības tūkumu par savām spējām, īpaši

tādam nozīmīgam solim kā uzņēmējdarbība, bija svarīgi veikt priekšdarbus, kas motivētu un ieinteresētu cilvēkus. Pirms tika uzsākta apmācība, mērķa grupas pārstāvjiem tika nodrošinātas iespējas iepazīties ar reāliem piemēriem, kā nelielas saimniecības spēj uzsākt savu biznesu un gūt panākumus, kā arī gandarījumu par savu uzņēmību.

Šīs iepazīšanās tika nodrošināta caur divu veidu pasākumiem: a Nodarbībām par labo praksi, ilustrētām ar foto, video un tikšanos ar sekmīgiem lauku uzņēmējiem un tūrisma

informācijas centru (TIC) darbiniekiem pasākumos ar nosaukumu “ Uzzini, kā to dara citi un notici, ka arī tu vari uzsākt uzņēmējdarbību!”

a Apmācības braucieniem uz tuvējām uzņēmējdarbības vietām, kuru piemēri kalpotu par iedvesmu. Lai stiprinātu efektu, izvēlētas tika saimniecības vistuvākajā apkārtnē: Jēkabpils un Preiļu rajonos. Braucienu laikā tika apmeklētas zemnieku saimniecības, tai skaitā arī bioloģiskās, augļkopības un medus vai degustācijas saimniecības, lauku tūrisma mītnes ar telšu un atpūtas aktivitāšu piedāvājumu lauku vidē, veselības saimniecības un tādas, kurās piedāvā senlietu kolekcijas vai amatniecības izstrādājumus.

Motivācija pasākumu noslēgumā tika veikts to izvērtē-jums, kura rezultāti, neskatoties uz visai pozitīvu redzētā un dzirdētā vērtējumu, rāda, ka nevar sagaidīt uzreiz viennozīmīgu pozitīvu visu dalībnieku attieksmi. Dalībnieki pret pieredzēto izturas visai piesardzīgi un visvairāk idejas smeļas tieši tajās lietās, kas tuvākas viņu ikdienas sadzīvei un iespējām, piemēram, dabas taku iekārtošanā, senlietu kolekciju izveidē.

Motivācijas pasākumos kopumā piedalījās 70 dalīb-nieki, kas atbilda projektā nospraustajiem mērķiem.

Pēc motivācijas pasākumiem puse dalībnieku vērtēja, ka bioloģiskā lauksaimniekošana ir viņiem vispiemērotākais uzņēmējdarbības veids, ~ 1/5 par tādu uzskatīja dīķsaimniecību un makšķerēšanas tūrismu, apmēram tikpat daudz par piemērotu atzina telšu vietu iekārtošanu pie ūdeņiem, tāpat arī dabas takas vai cita veida izziņas tūrisma attīstību. Ņemot vērā, ka lielākais dalībnieku skaits (80%) bija sievietes, īpaša atzinība tika veltīta rokdarbiem un amatniecības piederumu pielie-tojumam tūrisma biznesā. Skeptiski dalībnieki izturējās pret vietām, kur saskatāmas lielas investīcijas, nevēloties apspriest tādas riskantas lietas, kā kredītu ņemšanu.

Z/s “Upenīte” saimniece Inese Survilo iepazīstinaar telšu vietām pie Cirīšu ezera

Apmācības lauku tūrisma uzņēmējdarbības uzsākšanaiPamatojoties uz projekta koncepciju, ka jāmeklē jaunas iespējas lauku dzīves dažādošanai, kas saistītas ar investīciju

maz ietilpīgu un uz vietējās vides resursiem balstītu uzņēmējdarbības formu attīstību un kas piedāvātu cilvēkiem iespējas pašiem sevi nodarbināt, tika izstrādāta apmācības programma tūrisma uzņēmējdarbības uzsākšanā. Programmas satura veidošanā būtiska loma bija projekta partnera “Lauku ceļotājs” pieredzei, vides izglītības ekspertiem, kā arī pašu dalībnieku ieguldījumam, identificējot tēmas.

Piecu dienu apmācības kurss bija vienkāršots un orientēts tā, lai atbildētu uz jautājumu ”Gribu uzsākt uzņēmējdarbību. Kā man rīkoties?”, tajā tika iekļautas tēmas par piedāvājuma veidošanu lauku tūrismā, kvalitātes prasībām, finanšu plānošanu. Katra dalībnieka mājas uzdevums bija izstrādāt savu biznesa plānu, kuru konsultanti izanalizēja, palīdzēja saskatīt vājās vietas un papildus iespējas.

Apmācību grupas darbojās trīs dažādās vietās- Zasā, Sēlpilī un Rubenē- ar mērķi, lai mazākā auditorijā nodrošinātu pietiekamu interaktivitāti. Darbs ritēja ļoti aktīvi, notika diskusijas, grupu darba laikā tika sagatavotas tūrisma objektu un pakalpojumu kartes.

Lauku tūrisma kursus kopā apmeklēja 45 projekta dalībnieki, vislielākā aktivitāte bija Sēlpils un Rubenes pagastos, kas apliecina to, ka šīm vietām ir vairāk ko piedāvāt tūrisma tirgū, kā arī pagasta interesi. Kopumā tūrisma apmācības kursus dalībnieki vērtēja kā ļoti labus, kritiskāk attiecoties pret saviem biznesa plāniem. Fakts, ka grāmatvedības apmācības notika pēc biznesa plānu sastādīšanas, ietekmēja daudzu plānu kvalitāti. Nākamajos apmācības posmos biznesa plāni tika pilnveidoti.

Novērtējuma anketās dalībnieki identificēja tēmas, kuras nepieciešams iekļaut nākamajā apmācības posmā: psiholoģija, būvniecība, investīciju piesaiste, kulinārais mantojums u.c. 38 dalībnieki, kas aktīvi apmeklēja nodarbības un sagatavoja biz-nesa plānus, saņēma arī projekta īpašos dalībnieka sertifikātus.

Datorapmācības kursi pamatprasmju apgūšanaiTā kā mūsdienās uzņēmējdarbība nav iedomājama bez

zināšanām par komunikāciju tehnoloģijām un datoriemaņām un jau projekta izstrādes gaitā tika identificēta liela mērķa grupu interese par datora lietošanas prasmju apgūšanu, tad projekta ietvaros Zasā un Sēlpilī tika realizēts 34 stundu apmācības kurss datorprasmju apgūšanai trijās mācību grupās. Kopumā dator-prasmes papildināja vai apguva 64 mērķa grupas dalībnieki un pagastu iedzīvotāji. 36 veiksmīgākie kursu apmeklētāji saņēma sertifikātus.

Dalībnieku anketēšana pēc kursiem parādīja, ka pasniedzēju darbs ir augsti vērtēts, taču varēja vēlēties labāku tehnisko nodrošinājumu - individuālu datoru darbam. Dalībniekiem vissaistošākās bija nodarbības ar Interneta lietošanu, kā arī savu vizītkaršu un uzņēmējdarbības vai pagasta informatīvo bukletu dizains datorā. Šie materiāli ir projekta praktisks rezultāts, kas tālāk uzlabots ir izmantojams piedāvājuma mārketingā.

Kursu norises gaitā tika identificētas dažas sistēmiskas problēmas: Interneta pieslēgums un sakaru kvalitāte lauku pa-gastos joprojām ir ļoti zemā līmenī, vairāki bezdarbnieki ir jau apmeklējuši datoru kursus, taču šīs zināšanas neizmantotas ir aizmirstas.

Tūrisma kursi Rubenē.

Skolotāja Solvita Koja vērtēsagatavotās vizītkartes.

Apmācības kurss bioloģiskās lauksaimniecības uzsākšanaiProjekta pieņēmums bija, ka mērķa reģions

ir lauksaimnieciska rakstura, tādejādi reālas iespējas būtu uzsākt uzņēmējdarbību bioloģiskajā lauksaimniekošanā, ietverot visas ar to saistītās ekoloģiskās produkcijas ražošanu. Kopumā šajā aktivitātē notika 3 dienu ievadkursi bioloģiskajā lauksaimniekošanā, ievads grāmatvedības pa-matos, viens specializētais kurss aitkopībā un noorganizētas divas prakses dienas. Aktivitātē iesaistījās 65 projekta dalībnieki, vienlīdz intensīvi no visiem pagastiem, kas apstiprina faktu, ka attālajās lauku teritorijās izdzīvošanas iespējas cilvēki saista ar lauksaimniecību.

Projektā laba sadarbība izvērtās ar Aizkraukles Lauku konsultāciju biroja un Jēkabpils Agrobiz-nesa koledžas lektoriem. Kursu teorētisko daļu papildināja ne tikai dalībnieka materiālu mape, bet arī praktiskās nodarbības un piemēri pārskatu un veidlapu aizpildīšanai.

Preiļu rajona Rožkalnu pagasta z/s “Salenieki” notika pirmā prakses diena bioloģiskajā saimniecībā, kurā piedalījās 28 dalībnieki. Tēmas: grāmatvedība un lietvedība zemnieku saimniecībā, tirgzinības, ekomarķēšana, finansu piesaiste un pro-jektu vadība. Prakses dienas un izvēlēto tēmu lietderība, kā arī lektora darbs tika novērtēts, izmantojot punktu sistēmu. Daudziem nodarbības šķita par sarežģītu, jo līdz šim gūtā pieredze savas saimniecības uzskaites vešanā bija samērā neliela.

Otra prakses diena notika maijā bioloģiskajā apskates saimniecībā Aizkraukles rajona Skrīveru pagasta “Ragārēs”, kuru saimniece profesore Māra Vaivare ir augšņu speciāliste. Prakses dienā piedalījās 22 mērķa grupas dalībnieki. Daudzi izman-toja šo iespēju, lai iegādātos dekoratīvos stādus un ārstiecības augus.

Uz lekcijām par aitkopību, kuras vadīja Latvijas aitu audzētāju asociācijas pārstāve- profesore Genovefa Norvele, ieradās liels interesentu skaits – 26, pārsvarā tie, kuri savā saimniecībā jau nodarbojas ar aitu audzēšanu un līdz ar to apskatītie jautājumi bija praktiski. Lekciju papildināja videofilma. Klausītāji atzina, ka apguvuši vienkāršas lietas, kuras iepriekš sagādājušas problēmas, un jaunās zināšanas varēs izmantot savā saimniecībā.

Padziļinātās apmācības programmas ieviešana

Projektā tika paredzēts, ka mērķa grupas dalībniekiem pēc pamatzināšanu apguves tiks piedāvāti augstākas sarežģītības pakāpes un specializētie kursi pieprasītākajās tēmās. Šo kursu apmeklēšanas priekšnoteikums bija pietiekami aktīva dalība projekta 1.posmā. Specializētie kursi izraisīja lielu interesi arī citos pagasta iedzīvotājos, kas nepiederēja tiešajai mērķa grupai.

Lai identificētu, kādas specifiskās tēmas nepieciešams iekļaut padziļinātajos apmācības kursos, projekta dalībnieki tika aicināti izteikties, tā tika izvirzītas sekojošas tēmas: būvniecība, pirtis, aitkopība, dīķsaimniecība, ārstniecības augi, dārzkopība, augļkopība, kas zināmā mērā liecina par praktisko lauksaimniecības zināšanu trūkumu un pamato grūto ceļu uz panākumiem.

Kopumā aktivitātes ietvaros notika dažāda satura 20 dienu kursi par tēmām, kas būtiskas lauku uzņēmējdarbības uzsākšanai, tika iesaistīti 64 klausītāji. Daudzveidīgās kursu tēmas ietvēra sekojošo:

a Tehniskās un vides prasības būvniecībā, ar uzsvaru uz nelielu un pagaidu celtņu būvniecību un labiekārtošanas darbiem, tai skaitā telšu un atpūtas vietu ierīkošanu un dabas taku plānošanu.

a Vides veselības tūrisms: ārstniecības augi un zāļu tēju ražošana.a Videi draudzīga saimniekošana un dabas resursu aizsardzība, kas ietvēra lekcijas un praktiskus uzdevumus par

atkritumu un notekūdeņu apjoma samazināšana, enerģijas taupību u.c.a Tūrisma piedāvājuma veidošana un dažādošana lauku vidē, dabas taku iekārtošana, tūrisma mārketings, kā

izstrādāt informatīvos materiālus.a Specializētais kurss un nodarbības dabā par dabas interpretāciju un vides izziņas piedāvājuma veidošanu lauku sētā.a Specializētais kurss par dīķsaimniecību un zivkopību.

Nodarbības “Saleniekos”.

Liels apmācību bloks 80 stundu apmērā tika piedāvāts padziļinātajā kursā par lauku tūrisma uzņēmējdarbību: komercdarbība laukos, finansējuma piesaiste un projektu sagatavošana; kvalitāte un vadība lauku tūrisma uzņēmumā; mārketings un informācijas tehnoloģiju izman-tošana lauku tūrismā.

Lekcijas papildināja praktiskais darbs - saga-tavoto ideju un biznesa plānu uzlabošana un prezentācija, kurus vērtēja un analizēja klātesošie projekta dalībnieki un eksperti.

Otrs lielais apmācības bloks “Grāmatvedība, finanšu vadība, darba likumdošana un nodokļu politika” (34 stundas).

Par šo divu kursu noklausīšanos vismaz 70 % apmērā 34 projekta dalībniekiem tika izsniegti sertifikāti.

Veiksmīgākie dalībnieki no Sēlpils pagasta.

Prakse, pieredzes apmaiņas vizītes un simulācijas spēles Lai praksē nostiprinātu iegūtās zināšanas un iepazītos ar reālas lauku saimniecības ekonomiskās darbības ikdienu, projek-

ta 2. posmā uzsvars tika likts uz praktisku darbošanos un pieredzes apgūšanu gan grupās, gan individuāli. Aktivitātes ietvaros tika noorganizēta 1 simulācijas nometne, 3 studiju vizītes un 3 prakses, kurās kopumā piedalījās 43 dalībnieki .

Studiju vizīšu uzdevums bija dot iespēju apskatīt saimniecību, noklausīties saimnieku īpaši sagatavoto stāstījumu par uzņēmējdarbības pieredzi un uzdot jautājumus par jebkuru interesējošu tēmu. Visas vizītes izvērtās par būtiskiem tālākas motivācijas veidošanas pasākumiem un palīdzēja jaunu ideju ģenerēšanā.

Pirmās studiju vizītes laikā tika apmeklētas 4 saimniecības Madonas rajona Bērzaunes un Vestienas pagastos, kuras specializējas truškopības, kazkopības, netradicionālās dārzkopības jomās, un tūrisma mītnes “Piekūni” un “GaiziņStars”. Braucienu dalībnieki novērtēja kā izdevušos - tika dota pozitīva motivācija darboties arī pašiem, iegūtās jaunas idejas – pilienlaistīšanas sistēma ogulājiem, klejojumu taku izveide, trušu mājiņas kā dizaina elements sētā, stāstījuma veidošana.

Otra studiju vizīte notika Cesvaines pusē un Piebalgā. 2 dienās tika apmeklētas 5 saimniecības, tai skaitā amatnieku māja “Mazrītiņi”, Vidzemes latviskākā lauku sēta “Lielkrūzes”, biškopis Ivars Radziņš un Piebalgas TIC. Lielākais ieguvums - labās ide-jas, ko realizēt un “pašpikot” savai saimniecībai - āra virtuve lapenē, zivju pagrabi pie dīķa, ugunskura vietas, dzimtas vēstures godināšana, piemēri, kā netradicionālā veidā, kombinējot un apvienojot it kā pilnīgi nesavienojamas lietas, dažādot tūrisma piedāvājumu. Dalībnieki atzina, ka apmeklētās saimniecības un tajās redzētais ir mērķis, uz ko tiekties.

Studiju vizītes notika arī pie veiksmīgiem saimniekiem – vairākiem projekta dalībniekiem Rubenes, Dignājas un Sēlpils pagastos. Viņu veikums ir uzskatāms par projekta labo praksi un izklāstīts tālākajā tekstā.

Projekta dalībniekiem tika dota arī iespēja pilnveidot savas zināšanas, piedaloties Latvijas Puķu draugu saietā Madonā, kur bija iespēja apmeklēt dārzus un lauku sētas. Gūtās atziņas: reljefu var izmantot tādejādi izceļot ainavu, pārdomāts dārza stādījums attaisnojas, lai gan tam vajadzīga laba gaume un mēra sajūta, dārza keramika, akmeņi atdzīvina sētas gaisotni, daudz var paveikt tikai ar izdomu un darbu, neieguldot lielus materiālos līdzekļus. Pats galvenais – tika gūta garīga iedvesma un darbotiesprieks.

Dalībnieku individuālai praksei tika izraudzītas divas saimniecības Preiļu rajonā – z/s “Salenieki” un z/s “Laima” īpašums “Mežinieku mājas”- abas vienlaikus arī viesu mājas ar plašu piedāvājumu. Tās tika izvēlētas kā profesionālākās no prakses vadības viedokļa. Prakses dalībnieki tika izvēlēti, pamatojoties uz veiktajām individuālajām aptaujām, prakses vietas –

Individuālās konsultācijas uzņēmējdarbības reģistrēšanai

Projekts paredzēja, ka tiks īstenotas arī individuālās konsultācijas un auditi uz vietām. Tāpat finansējums bija paredzēts 10 uzņēmējdarbības vienību reģistrācijas procesam.

Dalībnieku apzināšana, kuri vēlas saņemt individuālās konsultācijas, notika jau pirmā posma rezultātu izvērtēšanas laikā. Tālākai tēmu identificēšanai un nepieciešamo speciālistu piesaistīšanai notika papildus aptauja. Kopā tika saņemtas 11 pie-teikuma anketas konsultācijām.

Konsultācijas lauku tūrismā sniedza Elita Orniņa no “Lauku ceļotāja”, apmeklējot 8 lauku sētas, sagatavojot audita novērtējumu un ieteikumus pilnveidošanai. Par katru no sniegtajām konsultācijām un pakalpojumiem tika sagatavota at-skaites lapa, kurā mērķa grupas pārstāvis ierakstīja savu vērtējumu par pakalpojuma lietderību.

Individuālas konsultācijas 5 projekta dalībniecēm sniedza VID Zemgales reģionālajās iestādes Jēkabpils nodaļā. Jēkabpils Lauku konsultāciju birojā notika konsultācijas 5 projekta dalībniekiem, kuri jau uzsākuši vai tuvākajā laikā plāno uzsākt bioloģisko lauksaimniekošanu. Uz dalībniekus interesējošiem jautājumiem atbildēja lopkopības speciālists, veterinārārsts un ekonomists.

Problēmas radīja pieredzējuša jurista pakalpojumu nodrošināšana projekta dalībniekiem, tā kā izrādījās, ka juridiskās fir-mas neorientējas ar lauku uzņēmējdarbību saistītos jautājumos un nespēj sniegt kvalitatīvu palīdzību.

atbilstoši interesēm un nākotnes uzņēmējdarbības iespējām. Prakses noslēgumā dalībnieki un prakses vietas konsultanti aizpildīja individuālās prakses atskaiti, aprakstot veiktos pienākumus un novērtējot apgūtās iemaņas.

Pieredzes bagāta bija 2 dienu prakse Gaujas Nacionālā parka teritorijā vides gidu un GNP speciālistu vadībā. Prakses mērķis bija iepazīstināt ar tūrisma objektu, taku un apmetņu labiekārtojuma plānošanu un īstenošanu dabā principiem, dot ieskatu informatīvo zīmju izveidē un izvietošanā. Plašā prakses programma ietvēra dabas takas un objektus Siguldā, pie Sietiņieža un Kalējalas. Praktisks pārbaudes uzdevums notika pie Kalējalas- bija jāuzmēra un jāizplāno pieejas un objekta apskates labiekārtojums. Daudzveidīgās atziņas dalībnieki apkopoja savā prakses atskaitē.

Simulācijas nometnes, kura notika lauku tūrisma uzņēmumā viesu mājā “Zaķi” Aizkrauk-les rajona Jaunjelgavā, uzdevums bija radīt reālai dzīvei atbilstošu situāciju un mācīties tajā pieņemt lēmumus. Nodarbības vadīja mājas saimnieces, nodokļu speciālisti no VID Zemgales reģionālās iestādes, par kredītu piesaisti runāja “Hansabankas” Aizkraukles nodaļas darbiniece, bet uzņēmumu reģistrācijas nianses skaidroja Uzņēmumu reģistra notārs. Bija iespēja ne tikai uzdot jautājumus speciālistiem, bet arī praktizēt viesu uzņemšanu, ēdienreižu plānošanu, galda servēšanu, aizpildīt pārskatus u.c.

Pieredzes apmaiņa “Piksteriešos”.

Ekoloģiskā produkcija.

Miķeļdienas jeb Ražas tirgus – mārketinga spēle

Lai apkopotu pieredzi, motivētu projekta dalībniekus un interesantā atmosfērā dalītos pieredzē par sasniegumiem, kā arī demonstrētu savu veikumu, projekta noslēgumā 29.septembrī Sēlpils pagastā Daugavas krastā atjaunotajā Raiņa klubā sadarbībā ar Sēlpils pagasta padomi tika noorganizēts Miķeļdienas jeb Ražas tirgus- īpašs Sēlijas mēroga pasākums, ideju tirdziņš, kurā savas prasmes un projekta laikā apgūto bioloģiskajā lauksaimniecībā un lauku tūrismā, kā arī netradicionālajās nozarēs demonstrēja 23 projekta dalībnieki un viņu ģimenes no 6 Sēlijas novada pagastiem.

Tirgus dalībniekiem bija iespēja degustēt dažādus lauksaimniecības un mājamatniecības produktus, noklausīties saim-nieku stāstījumus par projekta laikā izveidotajiem tūrisma objektiem un produktiem- dabas takām, sēļu sētu, gadskārtu ierašu pasākumiem, noskatīties video prezentācijas par projekta norisi 15 mēnešu garumā un izmēģināt māla maskas skaistumkopšanai. Visi tika uzcienāti ar gardu dārzeņu sautējumu un zāļu tējām.

Pasākumā tika izmantotas interaktīvās metodes, lai rosinātu iedzīvotājus caur šādu pasākumu vairāk interesēties par savas uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām, kā arī veidotu pozitīvu attieksmi un atbalstu gan ģimenē, gan apkārtējā sabiedrībā pret uzņēmējdarbības iesācējiem.

Informācija par pasākumu tika plaši izplatīta, uzaicinot gan mēdijus, gan bioloģiskās lauksaimniecības un lauku tūrisma entuziastus un “lauku labumu” piedāvātājus, novadu TIC un pagastu pārstāvjus. Pasākums kalpoja arī kā projekta publicitātes instruments, tika sagatavotas reportāžas televīzijā, raksti vietējos laikrakstos.

Projekta dalībnieku pieredzes apmaiņas vizīte “Gulbjos” Rubenes pagastā

Projekta mērķa grupas

Projekta galvenās mērķa grupas pārstāvēja sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus. Ņemot vērā statistikas rādītājus, kas liecināja, ka sociālās atstumtības grupas vienlaikus ir arī pakļautas bezdarba riskam (bezdarbnieku skaitā Sēlijas novada 6 pagastos uz projekta sākumu bija ~ 100 daudzbērnu ģimeņu vecāki, ~109 ilgstošie bezdarbnieki, pāri par 200 pirmspensijas vecuma bezdarbnieku, 36 mātes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma), tad projekts fokusējās tieši uz šīm mērķa grupām kā potenciāli visvairāk ieinteresētajām izmainīt savu stāvokli, neizslēdzot iespēju iesaistīties arī citām, netiešajām mērķa grupām, tādām kā invalīdi , nestrādājošā jaunatne, kā arī citi pagasta iedzīvotāji. Reģistrācijas anketas liecina, ka projektā kopumā piedalījās 140 mērķa grupas pārstāvju.

Projekta 1. posmā, kas veicināja motivācijas veidošanos, dalībnieku aktivitāte bija visai liela (~ 100 dalībnieku), kas izskai-drojams ar pasākumu saistošo raksturu.

Projekta 2. posmā, kad tika īstenots apmācības process, pasākumus apmeklēja 74 dalībnieki. Pamata grupa, kas regulāri iesaistījās nodarbībās, bija noturīga, lai gan uz atsevišķām tēmām, kas interesēja plašāku sabiedrību, pievienojas papildus dalībnieki.

Savukārt 3. posmā, kas bija intensīvs studiju vizīšu un individuālo apmācības aktivitāšu laiks, piedalījās 49 dalībnieki, kas faktiski uzrāda patiesi ieinteresēto mērķa grupas lielumu. Tas arī atbilst projektā nospraustajam kvantitatīvajam indikatoram. Par noturīgu dalībnieku interesi var runāt attiecībā uz aptuveni 20 dalībniekiem no Sēlpils, 9 - Rubenes, 8 - Dignājas, 7 - Asares, 3 - Zasas un 4 no Leimaņiem. Projektā visplašākā iedzīvotāju līdzdalība bija no Sēlpils pagasta.

Vērtējot mērķa grupu pārstāvniecību projektā, lielākais ir iesaistīto bezdarbnieku skaits - 30, kas nepieder pie citām mērķa grupām, tā sastādot ~ 50% no dalībnieku kopskaita, tam seko 12 pirmspensijas vecuma cilvēki, kas atbilst 20%, tālāk nelielas grupas: 7 daudzbērnu ģimeņu vecāki, 3 vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, 7 vientuļie vecāki.

Projekta pēdējā posmā samazinājās iesaistīto vecāku skaits. Vientuļo vecāku līdzdalība būtiski samazinājās, tā iespējamais iemesls ir aktivitāšu norise ārpus dzīves vietas, kā arī neticība, ka piedāvātie risinājumi ir viņiem piemēroti finansiālu apsvērumu dēļ. Dažām māmiņām ar ļoti maziem bērniem tomēr bija jāpārtrauc dalība projektā, jo tā intensitāte nebija savienojama ar rūpēm par bērnu, pie kam nebija uzticības, lai atdotu bērnus svešiem cilvēkiem pieskatīšanai.

Projektā relatīvi labi izpaudās dzimumu līdzsvars, jo ~13 % bija vīrieši (viņu skaits gan līdz projekta beigām saruka), pārējās - sievietes, kas izskaidrojams ar to, ka tieši sievietes ir vairāk uzņēmīgas uz mācīšanos, pie kam sievietēm laukos grūti atrast algotu darbu. Kopumā projekta uzdevums - iesaistīt vismaz 50 % dalībnieču sieviešu no tiešajām mērķa grupām- tika izpildīts.

Mērķa grupu gatavība uzsākt uzņēmējdarbību

Mērķa grupu situācijas uzlabojumi pēc projekta aktivitātēm nav novērtējami kvantitatīvi, tā kā projekts vērsts uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu – sociālās atstumtības mazināšana. Aptaujas liecināja, ka ir nodrošināts nepieciešamais sākotnējo zināšanu kopums uzņēmējdarbības uzsākšanai. Projekta apjomīgais aktivitāšu klāsts un daudzveidība tomēr nav noteicošais faktors, lai būtiski ietekmētu mērķa grupas gatavību sākt uzņēmējdarbību.

Veiktās dalībnieku aptaujas 2006.gada janvārī uzrādīja sekojošus rezultātus:

a Nopietni identificējuši savu gatavību paplašināt esošo vai uzsākt jaunu uzņēmējdarbību ir ~30 dalībnieki, viņiem tika sniegta vispusīga palīdzība un individuālās konsultācijas.

a Vairāk kā 1/3 nevēlas sākt uzņēmējdarbību vai arī uzskata, ka pašreiz tas vēl nav iespējams. Biežāk minētie iemesli – finansiālo līdzekļu trūkums, birokrātija dokumentācijas nokārtošanai, bailes no kredīta ņemšanas, neticība valsts atbalstam tūrisma nozarē, sava reģiona tēla negatīvais vērtējums un sliktie ceļi.

Mērķa grupu kopumā tomēr raksturoja vēlme iegūt jaunas zināšanas un pielietot tās praksē, bremzējošais faktors ir finansējuma trūkums un vispārējā lauku dzīves nabadzība.

Atgriezeniskās saites nodrošināšanaProjekta stratēģiskā pieeja bija nodrošināt regulāru atgriezenisko saikni ar visām mērķa grupām.Tas izpaudās aktivitātēs un izmantotajās metodēs.

SVID analīze vajadzību izpēteiSvarīgs instruments projekta dalībnieku vajadzību izpētei un tālāko aktivitāšu adaptēšanai mērķa grupas specifiskajām

interesēm bija kopīgi veiktā SVID analīze, kuru vēlāk pilnveidoja projektā iesaistītie eksperti. Semināri pašvaldībās parādīja, ka ir virkne vietējo resursu, kuri ir interesanti no komercdarbības uzsākšanas viedokļa, bet kuru izmantošanas iespējas ir ne-pietiekami apzinātas. Izrietošās rīcības projekta ietvaros - sniegt informāciju par identificēto konkrētu resursu izmantošanu komercdarbības uzsākšanai, parādīt iespējas reģionālā un Latvijas tirgus apstākļos.

Semināri iezīmēja interesi gan par lauku tūrismu, gan par citiem darbības veidiem, saistītiem ar lauku mikrouzņēmumu un pašnodarbinātību. Līdz ar to vēlreiz tika iegūts apstiprinājums, ka abi šie virzieni ir jāiekļauj paredzēto nodarbību programmās.

Lai veidotu konkurētspēju, svarīgi bija identificēt projekta teritorijas unikalitāti, tāpēc uzdevums apmācību gaitā bija likt mērķa grupām apzināties Sēlijas īpašās vērtības. Teritorijā ir vairāki ievērojami tūrisma objekti - uzdevums bija izmantot to atpazīstamību kā mezgla punktu tālākai apmeklētāju kustībai un izmantot tradicionālos pasākumus par “spēka pielikšanas punktiem” tūristu piesaistīšanai.

Anketēšana kā instruments mērķa grupas vajadzību precizēšanai un apmācību satura pilnveidošanaiProjekta sākuma posmā daudzveidīgi anketēšanas mehānismi ļāva precizēt situāciju un izvēlēties piemērotākos darbības

virzienus. Tika izmantota pagastu rīcībā esošā statistika par sociālajām riska grupām un to rīcībā esošajiem resursiem, papildus tam dalībnieku uzdevums bija aizpildīt individuālas aptaujas anketas, kuras ļāva izvērtēt potenciālās intereses, īpašumus un prasmes.

Par projekta 1. posmu tika sagatavota izvērsta anketa uz 4 lapām. Rezultātu apkopojums deva ne tikai notikušo kursu izvērtējumu, bet arī raksturoja dalībnieku motivāciju piedalīties projektā un interesi par turpmākajām aktivitātēm. Dalībnieki novērtēja arī valsts un pašvaldības atbalstu viņu iniciatīvām. Apkopotie rezultāti bija pamats tālāko pasākumu plānošanai. Balstoties uz anketās minēto informāciju, tika veikta arī individuālās programmas sastādīšana prakses norisei un konsultāciju plānošana.

Katram apmācības kursam un dienai tika sagatavota tēmai atbilstoša anketa, kurā dalībnieki vērtēja sekojošus aspektus:a kursu tehniskās sagatavotības līmenis;a pasniedzēju darba kvalitāte;a izdales materiālu kvalitāte;a teorētisko un praktisko nodarbību savstarpējā atbilstība un kvalitāte;a savu zināšanu izmaiņas;a iegūtās prasmes un zināšanas;a idejas, kas radušās apmācības laikā;a nepieciešamās papildus zināšanas.

1. posma anketēšanas rezultāti Visvairāk - 46% dalībnieku, kuri aizpildīja anketas, par savu dalības projektā iemeslu minējuši – “piedalos, jo šīs tēmas mani

interesē”, 42% - jo vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Vidēji 62% no respondentiem piedalījušies visās notikušajās aktivitātēs un apmeklētos kursus novērtēja ar vidējo atzīmi “8”. 44% uzskata, ka apmeklētie kursi sniedz pietiekamas zināšanas un gandrīz tikpat – 40%, ka tikai daļējas.

Visi dalībnieki bija gatavi piedalīties arī turpmākajās aktivitātēs: 29 - tūrisma, bet 37 -uzņēmējdarbības uzsākšanas apmācībās. Izsakot vēlmi piedalīties specializētos apmācības kursos, par dīķsaimniecību interesējās 17 dalībnieki, par bioloģisko augļkopību – 22, kazkopību – 9, bet biškopību 5 dalībnieki. Pieredzes apmaiņā gatavi piedalīties 33, individuālajā praksē - 22 dalībnieki (16 no tiem tūrisma mājā, 16 - bioloģiskajā saimniecībā). 25 dalībnieki rudenī piedalīšoties Miķeļdienas tirgū, no tiem 16 piedāvās savu produkciju, 4 demonstrēs prasmes.

31% no dalībniekiem ir gatavi pirmo reizi reģistrēt savu uzņēmējdarbību, 39% iesaistīt jau esošo zemnieku saimniecību lauku tūrisma vai bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmējdarbībā (attiecīgi 9 LT, 7 BL un 1 dalībnieks abus veidus) jau 2006. gadā. 37% nevēlas sākt uzņēmējdarbību vai arī uzskata, ka pašreiz tas vēl nav iespējams. Biežāk minētie iemesli – finansiālo līdzekļu trūkums, birokrātija dokumentācijas nokārtošanai. Konsultācijas nepieciešamas visvairāk uzņēmējdarbības

reģistrēšanai. Speciālistu konsultācijas vēlas saņemt 11 dalībnieki.

Tika izmantotas arī interaktīvās vērtēšanas metodes:

a Punktu vērtēšanas sistēma uz lielajām lapām, kas deva iespēju dalībniekiem iepazīties ar pasākuma novērtējuma rezultātiem uz vietas.

a Dažkārt šādi vērtējumi tika papildināti ar atklātiem jautājumiem, kur dalībnieku varēja izteikties uz nelielām lapiņām par to, kas visvairāk paticis. Atziņas tika apkopotas un kopīgi izanalizētas, tam izmantojot pārrunas noslēgumā.

a Citreiz dalībnieki savas domas izteica diskusijā pa apli, vai arī uzsverot 2-3 vissvarīgākās atziņas. Šādas diskusijas veicināja projekta eksperti.

a Tiešās mutiskās intervijas, ko realizēja projekta eksperti, citreiz arī pagastu koordinatori, ļāva saņemt plašu informāciju.

a Par katru no sniegtajām konsultācijām un pakalpojumiem tika sagatavota atskaites lapa, kurā dalībnieks ierakstīja savu vērtējumu par pakalpojuma lietderību.

a Prakses noslēgumā dalībnieki un prakses vietas konsultanti aizpildīja individuālās prakses atskaiti, aprakstot veiktos pienākumus un novērtējot apgūtās iemaņas.

Projekta rezultāti

Tā kā projekta aktivitātes pamatā bija saistītas ar sociālās atsumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu zināšanu un prasmju līmeņa celšanu patstāvīgai uzņēmējdarbībai, projekta gaitā realizētais interaktīvais apmācības kurss un mērķa grupas dalībnieku atlases metodika nodrošināja lielāko iespējamo ietekmi uz mērķa grupām, proti:

a Ap 50 mērķa grupu pārstāvju apguva zināšanas un pamatprasmes, lai uzsāktu uzņēmējdarbību - daži jau projekta laikā, citi pēc projekta.

a Plānotais mērķis, ka 20 % no kursus apmeklējušo skaita būs gatavi apvienot zināšanas ar sev pieejamiem materiāliem resursiem un uzsākt reālu uzņēmējdarbību projekta noslēguma fāzē, realizējās 11 saimniecībās.

a Apmācības un konsultāciju procesa rezultātā auga vietējās sabiedrības cilvēku resursu kapacitāte un iespējas jaun-izveidotos resursus iesaistīt plašākās vietējās sabiedrības ekonomiskās attīstības norisēs.

a Projektā iegūtās zināšanas, prasmes un komunikāciju pieredze tika pārnesta uz attiecībām ar apkārtējo sabiedrību un ģimeni.

a Projekts radīja priekšnoteikumus ilgstpējīgai vietējo resursu izmantošanai attīstības labā, neapdraudot vidi un nepalielinot atkarību no ārējām tirgus norisēm. Tika veidots pašuzturošs uzņēmējdarbības modelis laukos un veicināta reģiona attīstības viena no prioritātēm- lauku tūrisms.

a Projektam bija arī liela sociālā nozīme cilvēku kontaktu veidošanā, iespējā dalīties pieredzē ar līdzcilvēkiem. Citu domas stiprināja dalībnieku motivāciju. Dalībnieki veidoja neformālus sadarbības tīklus, iemācās saskaņot savu nokļūšanu kursos ar citiem, konsultējas par biznesa iecerēm.

Projekta nākotne un ilgtspējaProjekta ilgstpēja pamatojas uz apstākli, ka projektā tika iesaistīti nozīmīgi sociālie partneri (pašvaldība, nevalstiskās

organizācijas, izglītības institūcijas un paši iedzīvotāji), kas katrs un visi kopā ir ieinteresēti dzīves kvalitātes uzlabošanā un sociālās atstumtības mazināšanā un neatkarīgi no projekta ieviešanas laika turpinās šajā jomā strādāt.

Svarīgi, ka projekta ieviesēji un partneri bija tieši saistīti ar mērķa teritoriju un mērķa grupu, kādēļ no šīs vietas “ nepazudīs”, jo ir tieši ieinteresēti projekta rezultātu ilgstpējā- projektā attīstīto cilvēkresursu izmantošanā ekonomiskajās aktivitātes, no kurām, piem., pašvaldība tieši gūst ieņēmumus un mazina sava sociālā budžeta slogu.

Lai gan projekts vērsts uz sociāli atstumto riska grupu viena no atstumtības iemesliem- bezdarba un ar to saistīto zemo ienākumu mazināšanu, tomēr apgalvot, ka mērķa grupu rīcībā būs pietiekami finanšu resursi, lai turpinātu projekta aktivitātes, ir neadekvāti. Tomēr projekts deva ieguldījumu finansu ilgtspējas stiprināšanā, veidojot mērķa grupu zināšanas par kreditēšanas iespējām, projektu sagatavošanu - tas dos pamatu iegūto zināšanu pielietojamības ilgtspējai praksē.

Projekta labās prakses piemēriProjekta lielākais sasniegums ir ieguldījums Sēlijas reģiona cilvēku nākotnes un labklājības veidošanā, sniedzot iespējamo

atbalstu, zināšanas un prasmes uzņēmējdarbības uzsākšanai. Vai nu tā bija sagadīšanās, vai projekta ieguldījums, bet daudzi projekta dalībnieki savai turpmākajai uzņēmējdarbībai izvēlējās tieši tās nozares, kuras projekta ietvaros tika popularizētas- lauku tūrisms un bioloģiskā lauksaimniecība. Šī nodaļa veltīta dažiem piemēriem, kas pierāda lauku cilvēku lielo apņēmību un strādātgribu.

Maija Daina Paegle saimnieko Sēlpils pagasta “Boļānos”. 2006. gada jūnijā saņemts “Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikāts”. Kopā saimniecībā ir 4,8 ha meža un 42,8 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem 11,48 ha - bioloģiski vērtīgas pļavas, kurās aug aizsargājamās sugas - stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte un smaržīgā naktsvijole (ierakstītas Latvijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā), jumstiņu gladiola (III kat.).Maija savā saimniecībā plāno nodarboties arī ar tūrismu. Jau ir idejas 3 dabas takām - Vējasmātes šūpotņu taka, pastaiga pļavās un Tabores jeb Labā kalna spice. Takas būs izglītojošas, papildinātas ar aktīvās atpūtas elementiem, piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Maija godā savas

dzimtas un apkārtnes vēsturi. No senčiem mantota amata prasme – maizes cepšana. simtgadīgā maizes krāsnī viņa cep maizi un gardas plātsmaizes, sien sierus. Saimniecības potenciāls ir kulinārais mantojums un zināšanas, ar kurām dalīties pieredzē, demonstrēt un mācīt citiem, kā arī labsirdība un miers, kurā katrs garāmgājējs tiek gaidīts kā ciemiņš.

Māris Arnītis saimnieko Staburaga pagasta “Piksteriešos”. Saimniecībai pieder 20 ha zemes. Pašlaik galvenais ienākumu avots ir cūku audzēšana. Saimniecībā ir arī ābeļu dārzs. Saimnieks plāno veidot tūrisma naktsmītni, piedāvājot nakšņošanas iespējas makšķerniekiem. Naktsmītnes izveidei ir priekšnosacījumi – liela māja un tiešs Piksteres upes tuvums.

Kristīne Ģēģere Sēlpils pagasta saimniecībā “Ošēni” nodarbojas ar sezonas puķu - puķu zirņu, dekoratīvo rudzupuķu, lauvmutīšu, samteņu - audzēšanu. Tiek audzēti puķu stādi, un notiek puķu pavairošana.

Valija Flandere dzīvo uz Dunavas un Dignājas pagastu robežas. Piemājas saimniecībā “Grants-bedres” iekārtojusi telšu un piknika vietu Daugavas krastā, piedāvājot nakšņošanas un atpūtas iespējas laivotājiem. Valija darbību tūrisma jomā sākusi 2006. gada pavasarī. Kopā piemājas saimniecībā ir 32 ha zemes, no kuriem tūrismam pašlaik iz-manto 1,8 ha, bet nākotnē plānots paplašināt līdz 2,3 ha, veidojot sporta laukumu. Projekta ietvaros Valija piedalījās praksē Gaujas NP, kur apgūtās zināšanas izmantos, vei-dojot norādes, informatīvos stendus, jo tuvumā atrodas Dignājas pilskalns un vecās kaļķa raktuves. Šovasar atpūtas un nakšņošanas iespējas pie Valijas izmantoja ap 100 cilvēki. “Grantsbedrēs” tiek atjaunota arī melnā pirts. Šobrīd saimniecība ir saņēmusi pagasta atļauju nodarboties ar tūrismu, un šoziem plānots to reģistrēt UR.

Līvija Štolniece saimnieko Rubenes pagasta “Pūpolos”. Zemnieku saimniecībā ir dīķi. Plānots veidot tūrisma piedāvājumu makšķerniekiem un cilvēkiem, kuri vēlas atpūsties pie ūdeņiem. Pie dīķiem jau ir uzstādīts informatīvs stends, teritorija ir sakopta– dīķos izveidotas saliņas, uzstādīti galdi, izveidotas ugunskura vietas.

Ilgas Cirses Rubenes pagasta saimniecība “Dzintari” 2005. gadā reģistrēta kā bioloģiskā saimniecība, un šis ir jau otrais pārejas gads uz bioloģisko lauksaimniecību. Kopā saimniecībai ir 61 ha zemes, no tiem 34 ha ir lauksaimniecībā izmantojama zeme. Saimniecībā ir gan bioloģiskā lopkopība, gan augkopība.

Modrīte Taube saimnieko Asares pagasta “Koknešos”. 2006. gada aprīlī saimniecība reģistrēta kā bioloģiskā, un šis ir pirmais pārejas gads uz bioloģisko lauksaimniecību. Saimniecībā ir 35 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Pamatnodarbošanās ir piena un gaļas lopkopība. Saimniecībā ir arī 28 aitas un 24 bišu saimes. No aitām tiek gatavoti ādas paklāji, segas, spilve-ni, no bitēm iegūst medu, propolisu, ir produkti no bioloģiskās lauksaimniecības.. Nākotnē paredzēta 1-2 ģimeņu mājiņu celtniecība, veidojot rehabilitācijas vietu ģimenēm ar bērniem invalīdiem. Labvēlīga vide relaksācijai un rehabilitācijai.

Jānis Taube saimnieko Asares pagasta “Vālodzītēs”. Saimniecībai šis jau ir otrais pārejas gads uz bioloģisko lauksaimniecību (reģistrēta 2005. gadā). Saimniecībai ir 55 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 32 ha mežs. Pamatnodarbošanās ir augkopība – labība (4ha) un dabīgie zālāji. Nākotnē plānots ieviest bites. 2005.gada beigās reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs lauksaimniecībā.

Rita Skrejāne saimnieko Rubenes pagasta piemājas saimniecībā “Gulbji”, kur iekopta Sēļu sēta. Acis priecē sakoptā apkārtne, puķu dārzi, rotaļu laukums bērniem. Saimniecībā ieguldīts milzīgs darbs 3 gadu garumā un mīlestība. Kopā saimniecībā ir 23 ha zemes, no tiem 18 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Pašlaik Rita nodarbojas ar dārzkopību, sniedz konsultācijas un ierīko dārzus. “Gulbjos” tam atvēlēti 0,2 ha zemes. Tiek audzētas ziemcietes, košumkrūmi, augļu koku stādi. Papildus ienākums ir dārzeņu tirdzniecība. Plānots paplašināt dārza stādījumus un pavasarī realizēt stādus. “Gulbji” būs apskates un veselības saimniecība - darbosies lauku pirts, būs izvei-dota telšu vieta, sporta un bērnu laukumi, oļu vanna avotā. Vēl nākotnē taps arī veselības pirtiņa, kurā paredzētas 2 istabiņas nakšņošanai. Lai visu iecerēto varētu realizēt, Rita šoziem plāno saimniecību reģistrēt.

Genādijs Bareika saimnieko Asares pagasta “Krūmiņos”, saimniecība kopš 2005. gada reģistrēta kā bioloģiskā, un šis jau ir otrais pārejas gads. Kopā saimniecībai ir 12,4 ha zemes, no tiem bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīti 10,3 ha (sertificēti). Pamatnodarbošanās ir augkopība – siena ražošana tirdzniecībai. 2006. gada aprīlī reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs lauksaimniecībā.

Daiga Aizpuriete saimnieko Zasas pagasta “Salās”. Šeit izveidoti dīķi 2 ha platībā, un nākošo pavasari ir plānots sākt nodarboties ar tūrismu, piedāvājot telšu vietas, atpūtu pie ūdens un makšķerēšanas iespējas. Pašlaik tiek kārtoti dokumenti.

Līga Pakalne no Asares pagasta 2006.gada janvārī reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja lauksaimniecībā.

Anita Ermansone no Dignājas pagasta “Krastmaļiem” pieteikusies uz biotopu novērtēšanu savās pļavās, lai pēc tam varētu startēt kā bioloģiskā saimniecība.

Vēl vairāki projekta dalībnieki turpina realizēt projektus naturālo saimniecību pārstrukturizācijai, uzlabo savas piena mājas, pilnveido kūtis u.c.

Dalībnieki no Asares pagasta.

Mazi mirkļi projektā...

http://www.reclatvija.lv