1

Inval�du ties�bas

Šo gr�matu public�jusi Valsts a�ent�ra Comhairle, kas ir atbild�ga par inform�cijas, konsult�ciju aizst�v�bas sniegšanu valsts un sabiedrisko dienestu darbiniekiem. Comhairle �paši str�d� ar nesp�j�giem cilv�kiem, pal�dzot tiem realiz�t savas ties�bas. Cerams, ka šis buklets b�s noder�gs un praktisks ce�vedis nesp�j�giem cilv�kiem, vi�u �imen�m, apr�p�t�jiem, inform�cijas sniedz�jiem un p�r�jai sabiedr�bai, lai uzzin�tu par tiem pieejamiem pakalpojumiem un ties�b�m �rij�.

Ievads

Šis ir š� ce�veža dev�tais izdevums, kas pirmoreiz tika public�ts 1981. gad�, un t� m�r�is ir iesp�jami vienk�rš� veid� slimiem vai nesp�j�giem cilv�kiem izskaidrot daž�du skaidras naudas maks�jumu, pabalstu un citu pakalpojumu b�t�bu. Šis buklets, iepriekš pas�tot, ir pieejams liel� druk�t� form�t�, neredz�go rakst�, audioierakst� vai disket�: Comhairle 7th Floor Hume House, Ballsbridge, Dublin 4 T�lr. (01) 605 9000. Tas ir pieejams ar� Comhairle m�jas lap� www.comhairle.com vai Jums tuv�kaj� Pilso�u Inform�cijas centr�.

Comhairle

Comhairle sniedz inform�ciju un konsult�cijas plaš� soci�lo jaut�jumu spektr�, izmantojot valsts Pilso�u Inform�cijas centra (CIC) un Pilso�u Inform�cijas datu b�zes (CID) t�klu, k� ar� public�jot inform�ciju pres� un internet�. Comhairle tika izveidots k� valsts programmas sast�vda�a, lai nesp�j�giem cilv�kiem atvieglotu pieeju pakalpojumiem. Š� programma noteica pakalpojumu, ko agr�k sniedza Valsts Rehabilit�cijas p�rvalde, p�rcelšanu uz t�d�m izplat�t�m a�ent�r�m k�, piem�ram, FAS, k� ar� Valsts Nesp�jas p�rvaldes un Comhairle dibin�šanu.

Strat��iski Comhairle tiecas sniegt visaptverošu un pieejamu inform�ciju, k� ar� nodrošin�t vajadz�bu apmierin�šanu nesp�j�giem cilv�kiem. T�pat Comhairle sav�s re�ion�laj�s noda��s sniedz lok�li svar�go inform�ciju nesp�j�giem cilv�kiem un veic to atbalsta pas�kumus.

2

Pilso�u Inform�cijas datub�ze

Comhairle sabiedrisk� Pilso�u Inform�cijas datub�ze (CID) sniedz pašu jaun�ko inform�ciju par visiem ties�bu un pakalpojumu aspektiem. Samekl�jiet CID m�jaslap� www.cidb.ie vai Comhairle m�jaslap� www.homhairle.ie

OASIS (O�ZE)

OASIS - t�kl� pieejami pakalpojumi, inform�cija un atbalsts – t� ir jauna, Comhairle izveidota pieeja, k� ar Interneta pal�dz�bu uzzin�t inform�ciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Š� inform�cija ir ietver t�dus b�tiskus dz�ves notikumus k�, piem�ram, darba atrašanu, m�jas pirkšanu, b�rni�a piedzimšanu, slim�b�m utt. OASIS ir pakalpojumu piek�uves veids, kur cilv�ki tiem izdev�g� laik� var veikt dar�jumus ar sabiedriskajiem dienestiem, izdarot maks�jumus vai veicot atskaites Internet�. OASIS ir pieejama www.oasis.gov.ie, vai ar� tieši apmekl�jot Comhairle m�jas lapu.

Pilso�u inform�cijas centri

Pilso�u inform�cijas centri (CIC) nodrošina br�vu, uzticamu un visaptverošu inform�ciju par visiem ties�bu un pakalpojumu aspektiem. Vis� valst� CIC t�kls apvieno 85 fili�les. Katrs Pilso�u Inform�cijas centrs ir neatkar�ga organiz�cija, tau t�s visas ir re�istr�tas Comhairle.

Par pakalpojumiem nav j�maks�, un tie ir pieejami ikvienam. Inform�cija tiek sniegta par t�diem jaut�jumiem k� soci�l� labkl�j�ba, vesel�bas pakalpojumi, ien�kuma nodoklis, dz�vojam� plat�ba, �imenes likums, pat�r�t�ju lietas, k� ar� viet�j�m organiz�cij�m un pakalpojumiem. Pilso�u inform�cijas centros cilv�ki var sa�emt konsult�cijas par to, k� izmantot savas ties�bas; tiem tiek sniegta pal�dz�ba to v�rd� aizpildot veidlapas, k� ar� kontakt�joties ar vald�bas dienestiem un cit�m iest�d�m. T�pat centros tiek sniegta pal�dz�ba cilv�kiem, kas p�rs�dz tiesas l�mumus. Svar�gi, ka centros sniegt� inform�cija ir vispus�ga.

Lai uzzin�tu par Jums tuv�ko CIC un t� str�d�šanas laiku, apskatiet uzzi�u katalog� sada�u „Pilso�u Inform�cijas centrs”. Comhairle, sadarbojoties ar CIC pied�v� mobilus inform�cijas sniegšanas pakalpojumus, kas speci�li dom�ti cilv�kiem, kuriem ikdien� ir apgr�tin�ta piek�uve inform�cijas sniegšanas viet�m.

Pabalstu sa�emšana

Lai sa�emtu pabalstu, ir j�raksta iesniegums. Parastos apst�k�os pakalpojumi vienk�rši netiek pieš�irti. Ja uzskat�t, ka jums pien�kas k�ds pabalsts, un dom�jat, ka var�tu atbilst atbalsta pras�b�m, rakstiet iesniegumu. Pabalstiem var pieteikties gan v�ri, gan sievas, un noteiktos gad�jumos tiem var b�t atseviš�as priekšroc�bas.

3

Apel�cijas

Ja jums tiek atteikts soci�l�s nodrošin�šanas pabalstu, vai ar� j�s esat to sa��mis/-usi maz�k� apm�r� nek� gaid�ts, 21 dienas laik� ir iesp�jams iesniegt apel�cijas pras�bu: Social Welfare Appeals Office, D’Olier House, D’Olier Street Dublin 2. T�lr. (01) 673 2800, LoCall 1890 737 434

Gad�jum�, ja piesakieties papildus labkl�j�bas pabalstam, sava apel�cija Jums j�iesniedz tuv�k�s Vesel�bas p�rvaldes atbild�gajam ier�dnim. Ja neesat apmierin�ts/-ta ar Vesel�bas p�rvald� iesniegt�s apel�cijas izn�kumu, J�s varat iesniegt t�l�ku pras�bu neatkar�gaj� Sabiedrisk�s Labkl�j�bas Apel�ciju biroj�. To j�s varat izmantot tikai piesakoties uz SWA pamata ikned��as pabalstu, �res un citiem pabalstiem; p�rs�dz�šanu nevar izmantot, piesakoties uz �rk�rt�ju vajadz�bu pabalstiem to apšaub�m�bas d��. Piesakoties uz citiem Vesel�bas p�rvaldes pabalstiem vai pakalpojumiem, J�s varat iesniegt apel�ciju tuv�k�s Vesel�bas p�rvaldes atbild�gajam ier�dnim. Form�l� apel�ciju sist�ma ir paredz�ta pretendentiem uz Medic�nisko karti. Ja neesat apmierin�ts/-ta ar iesniegt�s apel�cijas izn�kumu, v�rsieties: The Office of the Ombudsman, 18, Lower Leeson Street, Dublin 2 T�lr. (01) 678 5222, viet�jiem zvaniem 1890 223 030

Naudas pabalsti Past�v divi naudas pabalstu veidi:

(a) soci�l�s apdrošin�šanas pabalsti, ko veido soci�l�s apdrošin�šanas nodok�a maks�jumi no darba algas un

(b) pabalsti, ko nosaka ien�kumu/tur�bas p�rbaude; paredz�ti tiem, kuru ien�kumi ir zem noteikt� l�me�a.

Daž�di pieejamie skaidras naudas maks�jumi ir aprakst�ti zem�k. K� jau tika min�ts, iesniegumu ieteicams rakst�t ar� tad, ja past�v kaut niec�ga iesp�ja atbilst kvalifik�cijas pras�b�m.

Pabalstu apm�ri

Galveno pabalstu griesti ir aprakst�ti 125. lpp. Ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pabalsti augst�kaj� apm�r� tiek maks�ti cilv�kiem, kuriem ir maz l�dzek�u vai to nav visp�r. Ir v�rts piemin�t, ka noteikta l�me�a pabalstu iesp�jams ieg�t ar� tad, ja �pašum� ir b�tiski iekr�jumi.

4

Soci�l�s apdrošin�šanas pabalsti augst�kaj� apm�r� tiek maks�ti cilv�kiem, kam ir aizpild�ta soci�l�s apdrošin�šanas v�sture. Zem�k�s likmes tiek maks�tas cilv�kiem, kuri atbilst minim�laj�m kvalifik�cijas pras�b�m. Nesp�jas un bezdarbnieka pabalstu apjoms tiek samazin�ts, ja j�su ie��mumi iepriekš�j� nodok�u gad� ir bijuši zem noteikta l�me�a. Atš�ir�ba starp maksim�laj�m un minim�laj�m likm�m izpaužas t�da vai cit�da apjoma pabalst�.

Ja jums, pamatojoties uz apdrošin�šanas iemaks�m, pabalsts nepien�kas, j�s varat pieteikties maznodrošin�t� pabalsta sa�emšanai no Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as vai Vesel�bas p�rvaldes.

Soci�lo nodrošin�šanas pabalstu aplikšana ar nodok�iem

Daudzi soci�l�s labkl�j�bas pabalsti, piem�ram, invalidit�tes pensija vai neredz�g� pensija tiek apliktas ar nodok�iem. Citi, piem�ram, nesp�jas pabalsts ar nodok�iem aplikts netiek - skat�t 81. lappusi.

Soci�las apdrošin�šanas nodoklis no darba algas (soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas)

Daudziem naudas pabalstiem ir noteikti daž�di iemaksu nosac�jumi. Lai izskaidrotu visus soci�las apdrošin�šanas iemaksu nosac�jumus, b�tu nepieciešama vesela gr�mata. Zem�k ir uzskait�ti, m�supr�t, paši svar�g�kie:

Lai sa�emtu liel�ko da�u soci�l�s apdrošin�šanas pabalstu, ir j�atbilst diviem nosac�jumiem. Pirmk�rt, j�b�t iesp�jami maz ned���m, kur�s veiktas soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Otrk�rt, j�b�t iesp�jami maz ned���m, kur�s fisk�laj� nodok�u gad� veiktas soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas vai g�ti to atvieglojumi. 2003. gada iesniedzamaj�m pras�b�m fisk�lais nodok�u gads ir 2001.

Apdrošin�šanas likmes: vairumam nodarbin�to un pašnodarbin�to cilv�ku j�veic soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Ties�bas uz daž�d�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu klas�m un pabalstiem, ir atkar�gas no t�, kur� klas� soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas tiek veiktas. Str�d�jošie vecum� no 16 no 38 gadiem, kuri pelna vair�k k� € 38 ned���, tiek apdrošin�ti soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu A klas�.

Liel�k� da�a pabalstu, kam ir iemaksu nosac�jumi, ir pieejami tikai cilv�kiem, kas ir apdrošin�ti par pilnu soci�las apdrošin�šanas iemaksu A klases likmi. Vairum� gad�jumu, tie ir priv�taj� sektor� str�d�jošie cilv�ki. Valsts dienesta ier�d�i, kas valsts dienest� s�kuši str�d�t pirms 1995. gada 6. apr��a, maks� samazin�tu (main�tu) soci�l�s apdrošin�šanas likmi, un tiem pien�kas tikai atraitnes/atrait�a (ieguld�juma) pensija, b�re�a (ieguld�juma) pabalsts, pabalsts, zaud�jot dz�vesbiedru, š�irta vec�ka pabalsts un

5

apr�p�t�ja pabalsts. Kopš 1995.gada jaunie ien�c�ji valsts dienest� soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas veic piln� apm�r�.

Piez�me: cilv�ki, kas sa�em nesp�jas pabalstu, invalidit�tes pensiju, nesp�jas pabalstu vai neredz�go pensiju noteiktos apst�k�os ir ties�gi uz nepilnu slodzi str�d�t rehabilit�jošu darbu. Šim rehabilit�jošajam darbam, ja ir nosl�gts atbilstošs darba l�gums (t.i., ja eksist� darba dev�ja/darba ��m�ja attiec�bas), tiek noteikta A vai J klases apdrošin�šanas iemaksu likme. Darbs m�jas darbn�cas apst�k�os, ko nenosaka pakalpojuma l�gums, attiec�gi netiek apdrošin�ts.

Pašnodarbin�tie: vairums pašnodarbin�to soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas (S klase) veic kopš 1988. gada. Tas noz�m�, ka liel�k� da�a šo cilv�ku, ja tie atbilst soci�l�s apdrošin�šanas pras�b�m, tagad var sa�emt atrait�a/atraitnes (ieguld�juma) pensiju, b�re�a ieguld�juma pabalstu, vecuma (ieguld�juma) pensiju, pabalstu dz�vesbiedru zaud�jot, k� ar� maternit�tes un adopcijas pabalstu. J�piez�m� gan, ka šiem cilv�kiem nepien�kas nesp�jas pabalsts un invalidit�tes pensija.

Iemaksu atvieglojumi: atvieglojumi ir iemaksu atlaišana, kuru pieš�iršanu nosaka daž�di nosac�jumi, un tie var pal�dz�t izpild�t pensiju/pabalstu sa�emšanai nepieciešam�s pras�bas. Piem�ram, atvieglojumi autom�tiski tiek pieš�irti invalidit�tes pensijas vai nesp�jas pabalsta sa�emšanas gad�jumos. Cilv�kiem, kas pension�jas pirms agr�k, j�p�rliecin�s, vai izpild�tas visas pras�bas pien�košos kred�tu sa�emšanai. Ja pension�jaties pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas, ieteicams tuv�kaj� Soci�l�s nodrošin�šanas biroj� pierakst�ties uz atvieglojumiem, vai ar�, ja pension�jaties vesel�bas apsv�rumu d��, vai p�c aiziešanas pensij� saslimstat, nos�t�t medic�niskos izrakstus Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�ai. No profesion�laj�m pensij�m atvilkt� soci�l�s apdrošin�šanas iemaksa ir vienk�rši vesel�bas nodeva, kas netiek ieskait�ta pensiju fond�.

P�rveidotie atvieglojumi: ja j�su p�d�j� izdar�t� iemaksa tika veikta samazin�t� apm�r� (B, C, D klase), jums tiks pieš�irti p�rveidotie kred�tpunkti, kas tiks ieskait�ti b�re�a pensijas, atraitnes/atrait�a (ieguld�juma) pensijas un dz�vesbiedra zaud�šanas pabalsta fondos.

M�jsaimniec�bas gadi/atvieglojumi: jums var tikt pieš�irti atvieglojumi, ja j�s pilnu darba dienu r�p�jaties par b�rnu/iem l�dz 12 gadu vecumam vai nepilnv�rt�gu b�rnu (12 gadi un vair�k), vai pieaugušo, kam nepieciešama pilna laika apr�pe vai uzman�ba. Ja jums nepien�kas atvieglojumi, to viet� jums var tikt pieš�irti „M�jsaimniec�bas gadi”. Tas noz�m�, ka kopš 1994. gada (kad tika ieviests šis noteikums), r��inot vid�j�s iemaksas pensiju fond�, m�jsaimniec�b� pavad�tie gadi var tikt ne�emti v�r�.

Br�vpr�t�g�s iemaksas: ja jums v�l nav 66 gadi, un jums, lai saglab�tu ties�bas uz atraitnes/atrait�a ieguld�juma pensiju un ieguld�juma vecuma pensiju, vairs nav j�veic soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas oblig�ti, j�s varat veikt iemaksas br�vpr�t�gi.

6

Ien�kumu/tur�bas p�rbaude

Ien�kumu/tur�bas p�rbaude ir kompleksa. Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as p�rbaud� �em v�r� piln�gi visi ien�kumi. Ja jums ir noguld�jumi bank�, noda�a ne�em v�r� j�su sa�emtos procentus, t� viet� saska�� ar pie�emtajiem likumiem nov�rt� noguld�to kapit�lu. Cilv�kam pašam prec�zi noteikt savus �stenos l�dzek�us ir �oti gr�ti. Ja nepieciešama lauku saimniec�bas vai veikala nov�rt�šana, pašam to izdar�t ir pat neiesp�jami. Š� iemesla d�� ieteicams pieteikties – �oti iesp�jams, ka j�s varat kvalific�ties.

Kapit�la/uzkr�jumu nov�rt�šana: formula, p�c kuras tiek apr��in�ti visi soci�l�s labkl�j�bas maks�jumi, iz�emot papildus nodrošin�šanas pabalstu, ir sekojoša: EIRO Kapit�ls Ikned��as nov�rt�tie l�dzek�i Pirmais €12,697.38 Nulle N�kamais €12,697.38 €1.27 uz €1,269.74 N�kamais €12,697.38 €2.54 uz €1,269.74 ATLIKUMS €5.08 uz €1,269.74 Prec�tiem vai kop� dz�vojošiem p�riem š�s summas, sa�emot neredz�g� pensiju, bezieguld�juma vecuma pensiju un apr�p�t�ja pabalstu, tiek dubultoti. Nav iesp�jams vienk�rši atdot naudu vai �pašumu, tikai t�p�c, lai ieg�tu pensiju. T� darot, nauda vai �pašums var tikt skait�ti k� l�dzek�i. Šim nosac�jumam ir viens iz��mums – j�s varat atdot savam b�rnam saimniec�bu, kuras ar nodokli apliekam� v�rt�ba ir l�dz € 38, ja vi�š vai vi�a v�las taj� str�d�t. M�ja, kur� dz�vojat netiek uzskat�ta par l�dzek�iem (ja vien neg�stat ien�kumus no t�s, piem�ram, iz�r�jot dažas istabas). Tom�r sa�emot bezieguld�juma atraitnes/atrait�a pensiju vai bezieguld�juma vecuma pensiju, un ar noteikumu, ka vair�k neviens cits m�j� nedz�vo, netiek �emta v�r� �res maksa no personas ar ko dz�vojat kop�. M�jok�a p�rdošanas ne�emšana v�r�: ja p�rdodat m�ju un ieg�tos l�dzek�us izlietojiet, lai:

- nopirktu vai iz�r�tu citu m�jokli vai - segtu re�istr�tas sanatorijas maksu vai - dz�votu kop� ar personu, kas j�s apr�p� un sa�em apr�p�t�ja pabalstu (2002. gada

apr�lis) vai - p�rv�ktos uz patversmi vai speci�lo m�jokli br�vpr�t�gaj�, kooperat�vaj�, likuma

noteiktaj� vai priv�taj� sektor� (2002. gada apr�lis).

P�rdošanas ien�kumi apm�r� l�dz € 190.460 noteiktos apst�k�os var tikt ne�emti v�r�.

7

Jums j�sa�em nesp�jas pabalsts, neredz�g� pensija vai j�b�t vismaz 66 gadu vecam/ai, vai ar� j�sa�em maznodrošin�to soci�l�s nodrošin�šanas pabalsts, piem�ram, bezieguld�juma vecuma pensija, atraitnes/atrait�a bezieguld�juma pensija.

P�c j�su jaun� m�jok�a nopirkšanas vai maks�jumu veikšanas par to, ir noteikts € 190.460 ar nodok�iem neapliekam�s summas ierobežojums – visas summas, kas to p�rsniedz, tiek apliktas ar nodok�iem k� parasti.

Nov�rt�tie l�dzek�i: piesakoties uz maznodrošin�to pabalstu, j�s inform�, ka j�su l�dzek�i ir nov�rt�ti noteiktas summas apm�r�. Ja neesat apmierin�ts/a ar nov�rt�jumu, jaut�jiet p�c s�k�ka nov�rt�juma iedal�juma un tad p�rs�dziet to. Vairum� gad�jumu m�s str�d�jam ar cilv�kiem, kuriem piederošie l�dzek�i nep�rsniedz noteiktu robežu. Atcerieties, ka š� ir vienk�rši instrukcija – t� �em v�r� l�dzek�us, k� tos nov�rt�jusi Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, turkl�t rezult�ts ir atkar�gs no t�, vai jums ir apg�d�jamie. Vesel�bas p�rvalde veic daž�das ien�kumu/tur�bas p�rbaudes. P�rsvar� gad�jumu t�s �em v�r� visus ien�kumus. Apg�d�jamie Ja j�s kvalific�jaties soci�l�s nodrošin�šanas vai Vesel�bas p�rvaldes ikned��as pabalsta sa�emšanai, parastos apst�k�os j�s sa�emsiet papildus summas par j�su pilngad�gajiem vai nepilngad�gajiem apg�d�jamajiem. Pilngad�gs apg�d�jamais, ko tagad sauc par "apg�d�jamu pieaugušo", parasti ir j�su v�rs vai sieva, tau t� var b�t ar� persona, ar ko dz�vojat kop� civillaul�b�. Apg�d�bu regul�jošie likumi ir diezgan sarež��ti. Vairum� gad�jumu laul�to draugu/draudzeni Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a uzskata par apg�d�jamu t�d� gad�jum�, ja vi�š/vi�a uz sava v�rda nesa�em soci�l�s labkl�j�bas vai vesel�bas p�rvaldes pabalstu, vai ar� vi�a/as ien�kumi nep�rsniedz € 88.88 ned���. Apg�d�jama pieauguš� pabalsta izmaksa tiek maks�ta samazin�t� apm�r�, kam�r laul�t� /partnera ien�kumi p�rsniedz € 196.81 ned���. Tas ir sp�k�, sa�emot bezdarbnieka pabalstu/pal�dz�bu, nesp�jas pabalstu, nesp�jas pabalstu (uzturnaudu), pirmspensijas pabalstu, arodslim�bu pabalstu, k� ar� bezdarbnieka pielikumu, vecuma ieguld�juma, atva�in�šan�s un invalidit�tes pensijas. B�rna uztur�šanas pabalsts tiek maks�ts piln� apjom� l�dz laul�t�/partnera ien�kumi nep�rsniedz €196.81 ned���. B�rni l�dz 18 gadu vecumam vienm�r tiek uzskat�ti par apg�d�jamiem, ja vien tie paši uz sava v�rda nesa�em soci�l�s nodrošin�šanas pabalstu, t.i., piem�ram, nesp�jas pabalstu. Pabalsta maks�šana b�rnam var tikt turpin�ta 3 m�nešus p�c otr� l�me�a izgl�t�bas ieg�šanas vai izgl�t�bas diploma sa�emšanas. Kopš 2002. gada apr��a pabalsti tiek izmaks�ti l�dz akad�misk� gada beig�m, kad b�rns sasniedz 18 gadu vecumu, š�diem

8

pabalstu veidiem: nesp�jas/bezdarbnieka pabalsts, vesel�bas un droš�bas pabalsts, k� ar� �stermi�a pal�dz�ba bezdarba gad�jum�. Sa�emot ilgtermi�a pabalstus, b�rni, kas apmekl� pilna laika izgl�t�bas iest�di, par apg�d�jamiem tiek uzskat�ti l�dz 22 gadu vecumam. Pabalstu izmaksa tiks turpin�ta l�dz akad�misk� gada beig�m, k� laik� tie sasniegs 22 gadu vecumu. Person�gais sabiedrisko pakalpojumu numurs Sabiedrisko pakalpojumu personas numurs (SPP numurs) ir izveidots l�dzšin�j� Ien�kumu un soci�l�s apdrošin�šanas numura viet� (ISA Numurs). Tas ir unik�ls references numurs sabiedrisko pakalpojumu sa�emšanai, tai skait� ar� saskaroties ar soci�l�s labkl�j�bas, nodok�u, izgl�t�bas un vesel�bas aizsardz�bas jaut�jumiem. Ja jums jau ir ien�kumu un soci�l�s apdrošin�šanas numurs, jums nav nepieciešams pieteikties uz SPP numuru, jo p�reja notiek autom�tiski. Ja str�d�jat kopš 1979. gada vai sa�emat soci�l�s nodrošin�šanas pabalstu, jums jau ir SPP numurs. Pirms 1979. gada tika lietoti apdrošin�šanas numuri. 1979. gad� ieviešot soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu maks�jumu numuru, vecais apdrošin�šanas numurs tika aizst�ts ar ien�kumu un soci�l�s apdrošin�šanas numuru. Šobr�d visiem b�rniem, piesakoties uz b�rnu pabalstu vai apg�d�jam� b�rna soci�l�s labkl�j�bas pabalstu, SPP numurs tiek pieš�irts autom�tiski. Ja jums nav nedz SPP, ne ISA numura, lai re�istr�tos SPP numura ieg�šanai, jums j�sazin�s ar tuv�ko Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as biroju. Lai pieteiktos, ir nepieciešama pilna dzimšanas apliec�bas versija, pase, vad�t�ja apliec�ba vai dokuments ar fotogr�fiju, k� ar� papildus dokument�cija, piem�ram, m�jsaimniec�bas r��ini uz j�su v�rda (ja esat pieaudzis). Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju, sazinieties ar tuv�ko Soci�l�s Pal�dz�bas biroju. 2002. gada budžeta izmai�as Nesp�j�gi cilv�ki

- Rehabilit�cijas darba ie��mumu summas palielin�jums netiek uzskat�ts par soci�lai nodrošin�šanai novirz�miem l�dzek�iem

- Pavado�a apliec�bas paplašin�šana braukšanai transport� par br�vu - M�jok�a p�rdošanas ne�emšanas v�r� paplašin�jums pieš�irot ien�kumu/tur�bas

p�rbaužu noteiktus pabalstus cilv�kiem, kas noteiktos apst�k�os sa�em neredz�g� pensiju vai nesp�jas pabalstu.

- Apmaks�to sh�mu uzlabojumi - Cilv�kiem, kas sa�em nesp�jas pabalstu, ir atvieglotas ties�bas uz darba

ats�kšanas un studiju ats�kšanas pabalstu sa�emšanu

9

- Neredz�gajiem un „b�rniem ar trauc�jumiem” palielin�tas nodok�u atlaides. - Vair�k k� dubultotas nodok�u atlaides apr�p�t�ja nol�gšanai - L�dz ar soci�l�s nodrošin�šanas uzlabošanos palielin�ts m�jas apr�pes pabalsts un

citi vesel�bas p�rvaldes pabalsti. Apr�p�t�ji

- Atvieglota apr�p�t�ja ien�kumu/tur�bas p�rbaude - Palielin�ta �stermi�a apr�pes pabalsts - Vair�k k� divk�ršotas nodok�u atlaides apr�p�t�ja nol�gšanai

Budžeta izmai�as apskat�tas tikai b�tisk�kaj�s poz�cij�s. Pabalsti slimiem un nesp�j�giem cilv�kiem Past�v daudzi soci�l�s apdrošin�šanas (t.i., ko veido soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas) un maznodrošin�to pabalsti cilv�kiem, kas ir slimi vai nesp�j�gi. Nesp�jas pabalsts un invalidit�tes pensijas veidojas no soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m. Nesp�jas pabalsts paredz�ts cilv�kiem ar �slaic�gu slim�bu, tau tas b�t pieš�irts ar� ilglaic�gi. Invalidit�tes pensija ir ilgtermi�a pabalsts. Invalidit�tes pabalsts un neredz�g� pensija ir ilgtermi�a pabalsti maznodrošin�tajiem. T�pat ir izveidota pabalstu sist�ma arodslim�bu gad�jum�, kas attiecas uz darba laik� g�taj�m profesion�laj�m traum�m. Ja esat slims/a, bet neatbilstiet neviena no apskat�to pabalstu pras�b�m, iesp�jams, j�s varat sa�emt papildus nodrošin�šanas uzturnauda, kam j�veic ien�kumu/tur�bas p�rbaude. Atkar�b� no jums pieš�irt� nesp�jas pabalsta un apst�k�iem, jums var pien�kties ar� citi pabalsti. T�pat, iesp�jams, jums ir ties�bas uz noteikt�m izgl�t�bas un nodarbin�t�bas sh�m�m. Ja nav �pašas nor�des, pabalstus izmaks� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a. Soci�l�s apdrošin�šanas pabalsti Nesp�jas pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: personai j�b�t vecum� l�dz 66 gadiem, no slim�bas izrietošai darba nesp�jai, k� ar� pietiekami veikt�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m, t.i.,

(a) kopš darba uzs�kšanas vismaz 39 ned��as j�b�t maks�t�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m un

(b) vismaz 39 ned��as j�b�t maks�t�m vai atvieglot�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m fisk�laj� nodok�u gad� (lai 2002. gad� pieteiktos nesp�jas pabalstam fisk�lais nodok�u gads ir 2000/2001. gads. Lai pieteiktos 2003. gad�, fisk�lais nodok�u gads ir 2001.)

10

Papildus j�b�t 13 reizes veikt�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m p�d�j� nodok�u gad� (13 iemaksas var b�t izdar�tas pašreiz�j� gad� vai jebkur� no p�d�jiem etriem nodok�u gadiem) vai vai ar� 26 ned��as veiktas soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas katr� no p�d�jiem diviem nodok�u gadiem (š� otra krit�riju sist�ma tika ieviesta 2001. gada mart�, lai r�p�tos par darba mekl�t�jiem, kam, ja tie str�d� katru otro ned��u, viena gada laik� nav pilna apdrošin�šanas v�sture). Nosac�jumi: j�piesak�s 7 dienas p�c saslimšanas, no j�su �rsta sa�emot pirmo medic�nisko izzi�u, kam pievienota pras�bas forma. T� j�izpilda un j�nos�ta noda�ai. Slim�bas pirmaj�s trij�s dien�s pabalsts netiek izmaks�ts. Turpiniet s�t�t medic�nisk�s izzi�as katru ned��u visu slim�bas laiku. Ja slim�ba ieilgst, j�s varat p�riet uz ilgtermi�a nesp�jas pabalstu; t�d� gad�jum� medic�nisk�s izzi�as j�s�ta ik m�nesi. Kad b�siet gatavs/a atgriezties darb�, �rsts jums izrakst�s nosl�dzošo izzi�u. Ja slim�ba j�su ieilgst, un j�su vid�jie ien�kumi ned��� nep�rsniedz € 88.88, nesp�jas pabalsta, ko veido soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas izmaksa, var turpin�ties l�dz 66 gadu vecumam. P�c 12 m�nešiem, ja joproj�m neesat sp�j�gs/a atgriezties darb�, un atbilstat soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu nosac�jumiem, jums var tikt pieš�irta invalidit�tes pensija, kas tiek maks�ta liel�k� apjom� un ir ‘caurlaide’ citu pabalstu sa�emšanai. Ja soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas esat veicis maz�k k� 5 gadus, nesp�jas pabalstu varat sa�emt l�dz 12 m�nešiem. Turpinot str�d�t un maks�t soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas 13 ned��as vai maz�k, atkar�b� no t�, cik nepieciešams l�dz 260 veikt�m iemaks�m, j�s varat uz pabalstu kvalific�ties v�lreiz. Ar� gad�jum�, ja pabalsts nav pieš�irts, lai uztur�tu j�su soci�lo apdrošin�šanas iemaksu v�sturi, uz Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�u ieteicams s�t�t medic�nisk�s izzi�as, jo š�di var tikt pieš�irti iemaksu atvieglojumi. Gad�jum�, ja j�s sa�emat atraitnes/atrait�a (ieguld�juma vai bezieguld�juma) pensiju, viena vec�ka pabalstu, š�irtas sievas pabalstu/pabalstu (uzturnaudu) vai ieslodz�t� sievas uzturnaudu, nesp�jas pabalsta izmaksa tiks samazin�ta l�dz 15 m�nešiem, ar� ja jums ir veiktas 260 soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Tiks pazemin�ts jums izmaks�jam�s summas apjoms, ner��inot pielikumu par apg�d�jamiem b�rniem. P klas� apdrošin�tajiem cilv�kiem (pašnodarbin�ti zvejnieki), nesp�jas pabalsta izmaksa ir ierobežota l�dz 12 m�nešiem. Pirm�s sešas ned��as nesp�jas pabalsts netiek aplikts ar nodok�iem. P�c tam atš�ir�b� b�rna apg�d�šanas pabalsta, nesp�jas pabalstu apliek ar nodok�iem. Paral�li nesp�jas pabalsta sa�emšanai j�s variet veikt rehabilit�jošu darbu uz nepilnu slodzi (l�dz 20 stund�m ned���). Pirms darba uzs�kšanas jums j�ieg�st rakstisks apstiprin�jums no noda�as – lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju, skatiet sada�u par nodarbin�t�bu. Ja p�c nesp�jas pabalsta sa�emšanas j�s atriezieties darb� un saslimstiet p�c vair�k k� 3 dien�m, atk�rtota pieteikšan�s uz nesp�jas pabalstu tiks uztverta k� atseviš�a, t.i.,

11

nesaist�ta pras�ba. Iesp�jams, ka iest�joties citam fisk�lajam nodok�u gadam, j�s vairs nekvalific�sieties, jo tr�ks soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Kopš 2002. gada apr��a sp�k� ir noteikums, kas paredz , ja esat sa��mis/usi nesp�jas pabalstu vismaz 5 gadus, laika periods, kas netiks skait�ts k� p�rtraukums j�su slim�bas gait�, no 3 dien�m tiek pagarin�ts l�dz 13 ned���m. Pieteikties: Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, P.O. Box, Dublin 1 T�lr. (01) 679 7777. Ja nekvalific�jaties nesp�jas pabalsta sa�emšanai t�d��, ka neatbilstat soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu nosac�jumiem, un ja esat slims/a uz neilgu laiku, jums ieteicams pieteikties papildus nodrošin�šanas pabalstam, vai, ja neesat gatavs/a darbam vair�k k� 12 m�nešus, pieteikties nesp�jas pabalstam. Ja esat str�d�jis/usi apdrošin�tu darbu, lai ieg�tu atvieglojumus, turpiniet s�t�t medic�nisk�s izzi�as uz DSCFA. Darba dev�ja inform�šana par slim�bu: darba dev�ju par slim�bu j�inform� atseviš�i, nos�tot vi�am/ai pieejamos pier�d�jumus, piem�ram, ikned��as medic�nisk�s izzi�as. Dažos gad�jumos darba dev�ji var turpin�t maks�t jums algu/samaksu, ja j�s pretim iesniedziet savu soci�l�s nodrošin�šanas eku. Citk�rt darba dev�js var samazin�t algu/samaksu, no t�s atvelkot soci�l�s pal�dz�bas pabalsta summu. Daži darba dev�ji slim�bas atva�in�juma laik� darbiniekam var visp�r p�rtraukt izmaksu. Likumdošana slim�bas laik� neparedz ties�bas uz atalgojuma sa�emšanu. Tas, vai jums pien�kas slim�bas pabalsts, un ja pien�kas, uz cik ilgu laiku, ir atkar�gs no darba l�guma. Darba dev�jiem saska�� ar 1994. gada izveidot� Nodarbin�šanas nosac�jumu (inform�cijas) aktu ir pien�kums sniegt darbiniekiem rakstisku izzi�u par vis�m to slim�bas pabalstu ties�b�m. Gul�šana slimn�c�: kam�r atrodaties slimn�c�, jums no re�istr�t�ja (m�jas �rsta vai �paša konsultanta) reizi ned��� j�sa�em medic�nisk�s izzi�as. P�c tam, atgriežoties m�j�s, j�s t�s varat sa�emt no sava iecirk�a �rsta. Slimošana bezdarba laik�: ja esat veicis pietiekoši daudz soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu, iesp�jams, jums pien�kas nesp�jas pabalsts, t�p�c katru ned��u s�tiet medic�nisk�s izzi�as Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�ai. ja jums nepien�kas nesp�jas pabalsts, piesakieties uz papildus pal�dz�bas pabalstu vai nesp�jas pabalstu. Invalidit�tes pensija Kvalifik�cijas pras�bas: lai pieteiktu pras�bu jums apdrošin�šanas laik� j�b�t veikt�m vismaz 260 (t.i. 5 gadus) soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m un vismaz 48 veikt�m iemaks�m vai iemaksu atvieglojumiem p�d�j� fisk�lajam nodok�u gada laik� (lai pieteiktu pras�bu 2002. gad�, fisk�lais nodok�u gads ir 2000/2001. Kvalifik�cija ir iesp�jas palielin�s, ja soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas veiktas valst�s, kur darbojas ES likumdošana vai valst�s, kur�m ar riju ir divpus�jais soci�l�s aizsardz�bas l�gums.

12

Nosac�jumi: J�s nesp�jas pabalsta viet� varat sa�emt invalidit�tes pensiju, ja pirms pras�bas iesniegšanas j�s neesat bijis/usi darbsp�j�gs/a str�d�t vismaz divpadsmit m�nešus, ja neb�siet sp�j�gs/a str�d�t v�l n�kamos divpadsmit m�nešus, un ja atbilstat soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu nosac�jumiem. Invalidit�tes pensiju var ieg�t vienk�rši, ja slim�bas apst�k�u d��, visticam�k, neb�siet sp�j�gs/a str�d�t visu atlikušo dz�vi. J�s varat kvalific�ties pien�kas vientu�nieka pabalstam, kam var tikt pievienoti apmaks�tie pl�ni – skatiet sada�u „Pabalsti nat�r�”. 65 gadu vecum� pabalstu apjoms tiek palielin�ts l�dz atva�in�šan�s pensijas l�menim. Invalidit�tes pensija tiek aplikta ar nodok�iem. Paral�li invalidit�tes pensijai j�s varat veikt rehabilit�jošu darbu (l�dz 20 stund�m ned���). Tau vispirms jums j�ieg�st rakstiska at�auja no Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as. Pieteikšanas veidlapas var sa�emt: Invalidit�tes Pensiju noda�a, Soci�l�s pal�dz�bas pakalpojumu birojs, Goverment Buildings, Balinallee Road, Longford. T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000. Maznodrošin�to pabalsti Nesp�jas pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: j�s var uz to pretend�t, ja esat vecum� no 16 l�dz 66 gadiem, izturiet ien�kumu/tur�bas p�rbaudi, un jums ir specifiska nesp�ja, kas nosaka to, ka nevarat veikt darbu, kas cit�di b�tu piem�rots j�su vecuma personai ar attiec�gu pieredzi un kvalifik�ciju. Nosac�jumi: �rstam ir j�apliecina, ka jums ir specifisks fizisks tr�kums. Specifisks fizisks tr�kums var b�t ievainojums, slim�ba, iedzimta deform�cija, fiziska vai gar�ga slim�ba, vai defekts, kas ilgusi vai, visticam�k, ilgs vismaz vienu gadu. Tiek �emti v�r� j�su un j�su laul�t�/partnera �pašum� esošie l�dzek�i, bet netiek �emti v�r� j�su vec�ku l�dzek�i. Ja abiem laul�tajiem pien�kas nesp�jas pabalsts, katram tas tiks izmaks�ts cit� apjom�. Kopš 2001. gada apr��a nesp�jas pabalsta sa��m�jiem, kuru laul�tie/partneri sa�em k�du citu soci�l�s pal�dz�bas pabalstu, nesp�jas pabalsts pien�kas piln� apjom� (agr�k tie sa��ma tikai apg�d�jam� pieauguš� likmi). Ja ilgstoši esiet slimn�cas vai m�jas apr�pes pacients, j�su pabalsta izmaksa tiks saglab�ta. Ja atrodaties nepilna laika m�jas apr�p�, pabalsts jums tiks izmaks�ts piln� apjom�. J�s varat kvalific�ties vientu�nieka pabalstam, apmaks�tam transportam un pabalstiem nat�r�. Kopš 2002. gada apr��a j�s, str�d�jot rehabilit�jošu darbu, varat nopeln�t £ 120 (agr�k £ 95.23), taj� paš� laik� nezaud�jot j�su nesp�jas pabalstu. Pirms darba uzs�kšanas jums

13

j�sa�em apstiprin�jums no Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as. Ja nesp�jas pabalstu esat sa��mis/usi vismaz 15 m�nešus (12 m�nešus gad�jum�, ja jums ir vismaz 50 gadu), un j�s ats�kat str�d�t - jums ir ties�bas sa�emt darba ats�kšanas pabalstu - lai uzzin�tu s�k�ku inform�ciju, skatiet sada�u par nodarbin�t�bu. Ja esat sa��mis/usi nesp�jas pabalstu vismaz 6 m�nešus, jums, iesp�jams, ir ties�bas sa�emt m�c�bu ats�kšanas pabalstu. Iesnieguma veidlapas var sa�emt pasta noda��s vai Nesp�jas pabalsta noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs. Governmnet Buildings, Ballinalle Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Neredz�go pensija Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t neredz�gam vai ar v�ju redzi, j�iztur ien�kumu/tur�bas p�rbaude, un j�b�t vecum� virs 18 gadiem (ja jums ir 16-18 gadi, neredz�go pensijas viet�, j�s varat kvalific�ties nesp�jas pabalstam). Nosac�jumi: kvalific�ties var noteikti cilv�ki ar v�ju redzi, t�p�c ir j�veic acu p�rbaude. Tiek �emti v�r� j�su un j�su laul�t�/partnera �pašum� esošie l�dzek�i. J�s varat kvalific�ties ar� neredz�go pal�dz�bas pabalstam, vientu�nieka pabalstam, k� ar� pabalstiem nat�r�.

Kopš 2002. gada apr��a j�s paral�li pabalstu sa�emšanai varat str�d�t rehabilit�jošu darbu nopelnot l�dz £ 120 (agr�k £ 95.93) ned���. Apskatiet sada�u „Nesp�jas pabalsts” 15. lappus�.

Iesniegumu veidlapas var sa�emt pasta noda��s, tuv�kajos Soci�l�s pal�dz�bas birojos vai:

Pensiju pakalpojumu biroji, College Road, Sligo....

T�lr. (071) 69800 vai (01) 704 3000

Neredz�go nodrošin�šanas pabalsts

Tas ir pabalsts, kuru var sa�emt, izturot ien�kumu/tur�bas p�rbaudi; tas tiek maks�ts neredz�gai personai, kura sa�em neredz�go pensiju vai invalidit�tes uzturnaudu. Piesakieties tuv�kaj� Vesel�bas p�rvald�.

Citiem pabalstiem j�s varat kvalific�ties papildus neredz�go pensijai.

Parasti nav iesp�jams sa�emt divus soci�l�s pal�dz�bas pabalstus vienlaic�gi. Tom�r, ja esat vecum� l�dz 66 gadiem (un atbilstat šo sh�mu nosac�jumiem) papildus neredz�go pensijai j�s varat sa�emt sekojošus pabalstus: invalidit�tes pabalstu, pabalstu bezdarba/traumas gad�jum�, maternit�tes pabalstu, vesel�bas un droš�bas pabalstu,

14

adopt�cijas pabalstu, atraitnes/atrait�a pabalstu (ieguld�juma vai bezieguld�juma), viena vec�ka �imenes pabalstu.

Ja j�su neredz�go pensijai ir palielin�jums pieaugušiem un b�rnu apg�d�jamiem, ar� augst�kmin�tie pabalsti jums tiks maks�ti pilna palielin�juma apm�r�.

Infekcijas slim�bu apkopes pabalsts

Izmaks�: Vesel�bas p�rvalde

Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t vecum� virs 16 gadiem, j�iztur ien�kumu/tur�bas p�rbaude un j�atrodas specifiskas infekcijas slim�bas apr�p�. Vairumam cilv�ku 66 vai vair�k gadu vecum� izdev�g�ka ir bezieguld�juma vecuma pensija.

Piesakieties tuv�kaj� vesel�bas p�rvald�

Papildus nodrošin�šanas pabalsts

Kvalific�šan�s pras�bas: šis pabalsts tiek pieš�irts, izturot ien�kumu/tur�bas p�rbaudi. Ja esat slims/a un nekvalific�jaties k�dam pabalstam, jums, iesp�jams, ir ties�bas sa�emt Papildus pal�dz�bas pabalstu – skatiet 44. lappusi. Piesakieties pie pal�dz�bas ier�d�a tuv�kaj� vesel�bas centr�.

Piez�me: slim�bas pabalsts, ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pabalsts �stermi�a slimošanai tika pie�emts likumdošan� 1997. gad�, tau praks� t� ar� netika ieviests.

Vientu�nieka pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�dz�vo vienam/ai un j�sa�em k�ds no sekojošiem rijas soci�l�s nodrošin�šanas pabalstiem:

(a) nesp�jas pabalsts, invalidit�tes pensija, pal�dz�ba bezdarba gad�jum� vai neredz�go pensija, neatkar�gi no j�su vecuma

(b) jums j�b�t 66 vai vair�k gadiem un j�sa�em vecuma (ieguld�juma vai bezieguld�juma) pensija, atva�in�šan�s pensija, atraitnes/atrait�a (ieguld�juma, bezieguld�juma) pensija, š�irtas sievas pabalsts/uzturnauda, ieslodz�t� sievas pabalsts vai atraitnes/atrait�a pensija, ko nosaka arodslim�bu pabalstu sh�ma.

Cilv�ki, kuri sa�em pensiju no k�das citas ES valsts, nevar kvalific�ties pabalsta sa�emšanai, ja vien tie l�dztekus nesa�em ar� rijas soci�l�s nodrošin�šanas pensiju. Vientu�nieka st�voklis

15

Ja fiziski nesp�j�gs vai vecs cilv�ks dz�vo pie �imenes locek�a m�j�s (piem�ram, atseviš�� dz�vokl�), un tam ir atseviš�as �diena gatavošanas un �šanas telpas, Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a var pieš�irt vientu�nieka pabalstu. Jums j�b�t savai dz�vošanas/�šanas un gul�šanas telpai. Pabalsts var tikt maks�ts ar� vecai, nesp�j�gai personai, kurai ir draugs/radinieks, pie k� droš�bas apsv�rumu d�� var palikt pa nakti, ar noteikumu, ka radinieks nesedz m�jsaimniec�bas izmaksas. Šo pabalsts var tikt maks�ts ar� personai, kas dienas laik� ir viena, tau dodas nakš�ot pie draugiem/radiniekiem. Ja pa ned��as dien�m dz�vojat viens/a, bet ned��as nogal�s pie jums atbrauc radinieks lai, piem�ram, iepirktos tad, kam�r j�su radinieks ir past�v�gi pierakst�ts cit� dz�vesviet�, jums ir vientu�nieka statuss. Kvalific�ties var cilv�ki, kuri, ja tiek atz�ts, sav� m�jokl� dz�vo vieni, neatkar�gi no citiem. Apr�pes namos vai kopm�tnes tipa m�j�s dz�vojošie parasti nevar kvalific�ties šim pabalstam. Šis pabalsts tiek maks�t k� j�su galven� soci�l�s pal�dz�bas pabalsta pielikums, un tam j�piesak�s atseviš�i Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda��, kura maks� j�su pamata pensiju/pabalstu. Pabalsts cilv�kiem virs 80 gadiem Pension�riem, kuri sa�em rijas soci�l�s pal�dz�bas pensiju, pensija tiek palielin�ta autom�tiski, sasniedzot 80 gadu vecumu. ARODSLIMBU PABALSTU SH�MA Piln�gi visi str�d�jošie ir apdrošin�ti pret aroda traum�m. Ilgstoši str�d�jošiem valsts ier�d�iem pensijas vecum�, kas nav apdrošin�ti uz visiem pabalstiem, aroda traumas gad�jum� tiek nodrošin�ti vismaz daži pabalsti. Tas attiecas ar� uz darbiniekiem, kuri str�d� nepilnu slodzi. Lai kvalific�tos, nav j�b�t apdrošin�tam uz k�du noteiktu laiku. Š� sh�ma attiecas uz cilv�kiem, guvuši traumas negad�jumos darba viet�s vai tieši ce�� uz darbu, vai no darba, vai ar� saslimuši, veicot darba pien�kumus. Galvenie pabalsti ir pabalsts traumu gad�jum� un nesp�jas pabalsts. Traumu pabalsts Kvalific�šan�s pras�bas: j�s to varat sa�emt, ja neesat sp�j�gs str�d�t d�� negad�juma darba viet� vai braucot tieši uz darbu, vai no darba, vai ar� esat saslimis/usi veicot darba pien�kumus, t.i., jums ir arodslim�ba, un ja esat apdrošin�ts. Ja darb� notiek nelaimes gad�jums, jums j�sa�em deklar�cija, kas liecina, ka negad�jums notika darba pien�kumu veikšanas laik�. Deklar�ciju veidlapas (DB/OB 1) var sa�emt:

16

Traumu pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, 157 – 164 Townsend Street, Dublin 2 T�lr. (01) 704 3000 Nosac�jumi: j�su slim�bai vai fiziskai nesp�jai j�ilgst vismaz 4 dienas (neskaitot sv�tdienas). Ja p�c 26 ned���m joproj�m neesat gatavs/a str�d�t, jums var b�t pieš�irts nesp�jas pabalsts. J�su pabalsta apjoms tiks samazin�ts, ja sa�emat ar� atraitnes/atrait�a (ieguld�juma, bezieguld�juma) pensiju, viena vec�ka pabalstu, š�irtas sievas pensiju/uzturnaudu vai ieslodz�t� sievas pabalstu. Medic�nas izzi�a un pras�bas veidlapa (pieejama pie j�su �rsta) j�iesniedz: Traumu pabalstu pieteikšanas noda�a, Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, p/k 1650, Dublin 1 Invalidit�tes pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: varat to sa�emt, ja str�d�jiet apdrošin�tu darbu, un veicot darba pien�kumus, esat zaud�jis/usi k�du fizisku vai gar�gu sp�ju, vai esat saslimis/usi, veicot šos pien�kumus. Nosac�jumi: j�piesak�s pirms izbeigusies traumas pabalsta izmaksa. Lai sa�emtu šo pabalstu, jums noteikti nav j�b�t darbnesp�j�gam, ja esat sp�j�gs str�d�t uzreiz p�c negad�juma, piesakieties tr�s m�nešu laik� no traumas vai slim�bas iest�šan�s br�ža. Jums j�ieg�st medic�niskais nov�rt�jums par j�su sp�ju zudumu, lai pamatojoties uz to, noteiktu pabalsta apjomu. Gad�jum�, ja nov�rt�jums ir maz�ks par 20%, parasti tiek maks�ts pabalsts; ja nov�rt�jums ir liel�ks par 20%, parasti tiek maks�ta pensija. Ja j�s sa�emat nesp�jas (disablement) pabalstu, j�s varat kvalific�ties ar� uz darbnesp�jas (disability) pabalstu. Iesnieguma veidlapu OB 21 j�s varat ieg�t tuv�kaj� Soci�l�s nodrošin�šanas biroj� vai : Nesp�jas pabalstu noda�a, Soci�las nodrošin�šanas birojs, Ballinalee Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Darbnesp�jas pielikums Ja jums nepien�kas nesp�jas pabalsts, j�s varat kvalific�ties darbnesp�jas pielikumam. Tas tiek maks�ts k� pielikums nesp�jas pabalstam t�d� paš� apjom� k� darbnesp�jas pabalsts, tau lai to sa�emtu, jums ilgstoši j�b�t nesp�j�gam str�d�t. Jums var b�t ties�bas uz vientu�nieka pabalstu, pabalstu atgriežoties darb� vai pabalstu atgriežoties pie studij�m.

17

Iesniedziet OB 21 veidlapu – skat�t augš�. Past�v�ga apmekl�juma pabalsts Gad�jum�, ja jums vismaz 6 m�nešus ir nopietns fizisks tr�kums vai j�su personisko vajadz�bu apmierin�šanai nepieciešams cilv�ks (radinieks vai cita persona), jums var maks�t šo pabalstu reizi ned��� k� pielikumu darbnesp�jas pensijai. Invalidit�tes pensija jums j�sa�em vismaz 50% apjom�. Piesakieties: darbnesp�jas pabalstu noda�� – adresi skat�t augš�. Medic�nisk� apr�pe Ja esat apdrošin�ts/a un darba pien�kumu laik� g�stiet traumu vai arodslim�bu, j�s varat piepras�t noteiktu medic�nisk�s apr�pes izdevumu atmaksu, tau tikai t�d� gad�jum�, ja tos jau nesedz Vesel�bas p�rvalde vai Apr�pes pabalsta sh�ma. Min�t�s sh�mas pabalsti sedz sekojošu apr�pi: �imenes �rsts, izrakst�ti medikamenti, medic�nisk�s/�irur�isk�s oper�cijas, dent�l�/optisk� apr�pe, ambulances vai cita veida transports uz slimn�cu. J�piesak�s 6 ned��as pirms apr�pes uzs�kšanas. Pieteikties: Arodslim�bu (medic�nisk�s apr�pes) noda�a, soci�l�s nodrošin�šanas birojs, 157 – 164 Townsend Street, Dublin 2 T�lr. (01) 673 2053 vai (01) 704 3000 Pabalsti n�ves gad�jum� Ja persona mirst negad�juma darba pien�kumu veikšanas laik� vai arodslim�bas d��, vai ja mirušais vi�a/vi�as n�ves laik� sa��mis/usi invalidit�tes pensiju vismaz 50% apm�r�, vi�a/as apg�d�jamiem ir iesp�jams sa�emt š�dus pabalstus: atraitnes/atrait�a pensija (tiek izmaks�ta liel�k� apm�r� k� parast� ieguld�juma atraitnes/atrait�a pensija), b�re�a pensija, apg�d�jam� vec�ka pensija un b�ru pabalsts. Pieteikties: Nesp�jas pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas biroja, Ballinalee Road. Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Apr�p�t�ju pabalsti: Divi galvenie apr�p�t�ju pabalsti ir tur�bas/ien�kumu p�rbaud�tais apr�p�ja uzturnauda un apr�p�t�ja pabalsts, ko veido soci�l�s apdrošin�šanas nodoklis no darba algas. T�pat pieejams m�jas apr�pes pabalsts, kas tiek maks�ts nesp�j�gam b�rnam. Šo pabalstu sa��m�jiem var b�t ties�bas uz ikgad�jo atlikt�s apr�pes grantu. Ja nav noteikts �paši, maks�jumus veic Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a.

18

Apr�p�t�ja pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t vismaz 18 gadus vecam/ai un j�iztur tur�bas/ien�kumu p�rbaude. Jums j�dz�vo kop� ar apr�p�jamo personu, vai ar�, ja nedz�vojiet kop�, jums šai personai j�sniedz pilna laika apr�pe un uzman�ba. Pilna laika apr�pe un uzman�ba noz�m� to, ka personai ir tik nopietns fizisks tr�kums, ka lai apmierin�tu t�s vienk�rš�s personisk�s vajadz�bas, piem�ram, staig�t un p�rvietoties, �st vai dzert, mazg�ties, iet duš�, ap��rbties utt., k� ar�, t� neapdraud�tu pati sevi, ir nepieciešama past�v�ga uzraudz�ba un bieža pal�dz�ba visas dienas garum�. Nosac�jumi: personai, par ko r�p�jaties j�b�t nopietnai nesp�jai, kurai nepieciešama apr�pe uz uzman�ba visas dienas garum� vismaz 12 m�nešus (nepieciešama medic�niska izzi�a), turkl�t personai j�b�t:

(a) 16 un vair�k gadus vecai vai (b) vecum� l�dz 16 gadiem, kad tiek maks�ts m�jas apr�pes pabalsts piln� apjom�.

Kopš 2002. gada apr��a j�su p�ra kop�jo ien�kumu (nodarbin�t�bas, pašnodarbin�t�bas, profesion�l�s pensijas vai kapit�la) pirm�s £ 191 (agr�k € 158.72) vai £ 382 (agr�k € 317.44) netiek apliktas ar nodok�iem. Tas gan neattiecas uz apr�p�t�ja vai apr�p�t�ju p�ra �rzemju soci�l�s nodrošin�šanas pabalstiem. Š� atlaide ir vecuma ieguld�juma pensijas apjom�, kas tiek pieš�irta, ja apr�p�t�ju p�ris sa�em soci�l�s droš�bas maks�jumu no �rzem�m. Netiek �emti v�r� j�su l�dzek�u n�kamie € 7.60, tam papildus ar� € 2.54 ien�kumu ned��� par katru apg�d�jamo b�rnu. Apr�p�t�jiem, kas sniedz pilna laika apr�pi vair�k k� vienai personai, tiek maks�ts papildus pabalsts l�dz 50% apm�r� no maksim�l�s person�g�s likmes. Ja kvalific�jaties uz apr�p�t�ja pabalstu, jums vairs nav ties�bu b�t apg�d�jamam pieaugušajam uz j�su laul�t�/partnera soci�l�s nodrošin�šanas pabalsta r��ina. Ja uz j�su v�rda tiek izmaks�ts soci�l�s pal�dz�bas pabalsts, un j�s atbilstat nosac�jumiem, j�su esoš� pabalsta viet� j�s varat sa�emt apr�p�t�ja pabalstu. Apr�p�t�js var:

- apmekl�t izgl�t�bas vai apm�c�bas kursu, vai veikt br�vpr�t�go darbu l�dz 10 stund�m ned���,

- str�d�t par m�jkalpot�ju Vesel�bas p�rvald� l�dz 10 stund�m ned���, - m�j�s b�t ierobežoti pašnodarbin�tam (ien�kumi tiks v�rt�ti k� l�dzek�i), - str�d�t �rpus m�jas l�dz 10 stund�m (vispirms tas j�noskaidro noda��; un j�su

ien�kumi tiks v�rt�ti k� l�dzek�i). Apr�p�t� persona, nezaud�jot apr�p�t�ja pabalstu, �rpus m�jas var apmekl�t rehabilit�cijas apm�c�bas kursu vai atz�tu dienas apr�pes centru.

19

Iesnieguma veidlapas ir pieejamas j�su viet�j� Soci�l�s pal�dz�bas biroj� vai ar�: Apr�p�t�ju pabalstu noda�a, Soci�l�s Nodrošin�šanas birojs, Government Buildings, Ballinalee Road, Longforda T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Apr�p�t�ja pabalsta sa��m�jiem ir ties�bas uz noteikt�m apmaks�t�m sh�m�m – skat�t sada�u „Pabalsti nat�r�”. Apr�p�t�ja pabalsti Kvalifik�cijas pras�bas: jums 156 reizes j�b�t veikt�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m (A, B, C, D, E vai H klas�s) un

(a) 39 iemaks�m fisk�laj� nodok�u gad� vai (b) 39 iemaks�m 12 m�nešu laik�, t�l�t p�c apr�p�t�ja pabalsta sa�emšanas vai (c) 26 iemaks�m fisk�laj� nodok�u gad� un tikpat iemaks�m iepriekš�j� gad�.

Nosac�jumi: lai r�p�tos par k�du, kam nepieciešama pilna laika apr�pe, piem�ram, par nesp�j�gu personu vai b�rnu, par kuru tiek maks�ts m�jas apr�pes pabalsts, jums uz laiku j�atst�j darbs. J�su darba slodzei pirms pilna laika apr�pes uzs�kšanas ir j�b�t vismaz 34 stund�m div�s ned���s. Noder�gi ir izmantot apr�p�t�ja atva�in�jumu, kas apr�pes laik� �auj p�rtraukt darba attiec�bas un p�c apr�pes beig�m atgriezties taj� paš� vai l�dz�g� darb� – skatiet 27. lappusi. Ja esat pašnodarbin�ts/a un maks�jiet S klases soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas, jums nav ties�bu sa�emt apr�p�t�ja pabalstu. Tas tiek izmaksas laiks ir l�dz 15 m�nešiem; b�rnu apg�dniekiem tas pien�kas liel�k� apjom�. Ja apr�p�jat vair�k k� vienu personu, pabalsts tiks palielin�ts par 50%. Nosac�jumi pilna laika apr�pei, kop� dz�vošanai ar apr�p�jamo personu, nepilnai darba slodzei kopum� ir t�di paši k� apr�p�t�ja pabalsta nosac�jumi. Pieteikties : Apr�p�t�ju pabalsta noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, Government Buildings, Ballinalee Street, Longford T�lr. (043) 40087 vai (01) 704 3000 M�jas apr�pes pabalsts Izmaks�: Vesel�bas p�rvalde. Kvalifik�cijas pras�bas: šo ikm�neša pabalstu var sa�emt apr�p�t�js, kurš apr�p� m�j�s rež�m� esošu b�rnu ar nopietniem trauc�jumiem, kurš iztur ien�kumu/tur�bas p�rbaudi. Nosac�jumi: b�rnam j�b�t vecum� l�dz 16 gadiem (16 gad�gs b�rns var kvalific�ties nesp�jas pabalstam). Trauc�jumiem j�b�t tik nopietniem, ka b�rnam nepieciešama

20

past�v�ga uzraudz�ba un uzman�ba, kas ir b�tiski liel�ka, k� b�tu vajadz�ga citam identiska vecuma b�rnam bez šiem trauc�jumiem. Tiek �emti v�r� tikai b�rna �pašum� esošie l�dzek�i. Pabalsts netiek izmaks�ts apr�pes iest�d�s dz�vojošiem b�rniem. B�rniem, kuri ikdien� dz�vo speci�l�s skol�s vai iest�d�s, pabalsts tiek izmaks�ts samazin�t� apjom�, atkar�b� no m�j�s pavad�t� laika (piem�ram, br�vdien�s). M�jas apr�pes pabalsta sa��m�ji var sa�emt ar� apr�p�t�ja pabalstu vai apr�p�t�ja uzturnaudu. Iesnieguma veidlapas varat sa�emt viet�j� Vesel�bas p�rvald�. Apr�pes atlikšanas pabalsts Ikgad�jo apr�pes atlikšanas pabalstu € 635.00 apm�r� katru j�niju izmaks� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a visiem apr�p�t�jiem, kuri sa�em apr�p�t�ja pabalstu, apr�p�t�ja uzturnaudu, past�v�g� apmekl�juma pabalstu vai noteikto radinieka pabalstu. Vesel�bas p�rvalde to izmaks� b�rnu apr�p�t�jiem, kas sa�em tikai m�jas apr�pes pabalstu. Ja j�s apr�p�jat vair�k k� vienu personu, pabalsts tiek divk�ršots. Pabalsts netiek maks�ts cilv�kiem, kuri sa�em m�jas apr�pes pabalstu samazin�t� apm�r�, ja vien kopum� p�d�jo 12 m�nešu laik� seši m�neši nav pavad�ti m�j�s. Piez�me: noteiktais radinieka pabalsts (PRA) tika ieviests pirms apr�p�t�ja pabalsta. Personas, kuras PRA sa��ma laik�, kad 1990. gad� tika ieviests apr�p�t�ja pabalsts, ar� turpm�k var�ja izv�l�ties sa�emt PRA. Iemaksu atvieglojumi Iemaksu atvieglojumi var tikt pieš�irti pilnties�giem apr�p�t�jiem, kas sa�em apr�p�t�ja pabalstu, apr�p�t�ja uzturnaudu vai ar� apr�p� cilv�kus, kuri sa�em noteikto radinieka pabalstu. Šie atvieglojumi tiek pieš�irti l�dz apr�pes laika beig�m. Piez�me: visp�r�js atvieglojumu noteikums ir, ka jums nevar tikt pieš�irti atvieglojumi, ja j�su apdrošin�šanas iemaksu v�stur� ir divu sec�gu nodok�u gadu p�rtraukums (t.i. jums nav izdar�tu maks�jumu vai iemaksu atvieglojumu). Tom�r šis noteikums nav sp�k�, ja t�l�t p�c augst�kmin�to pabalstu piepras�šanas esat sa��mis/usi „m�jsaimniec�bas gadus”. Ja jums nepien�kas „atvieglojumi”, iesp�jams, jums pien�kas „m�jsaimniec�bas gadi” - skat�t zem�k. Noteikums par to, ka lai sa�emtu nesp�jas pabalstu iepriekš�j� nodok�u gad� j�b�t veikt�m 13 iemaks�m, neattiecas uz apr�p�t�jiem, kam vair�k nepien�kas apr�p�t�ja pabalsts, un kuri slim�bas gad�jum� v�las piepras�t nesp�jas pabalstu. M�jsaimniec�bas gadi

21

Ja j�s pilnu darbu dienu r�p�jaties par b�rnu vai b�rniem vecum� l�dz 12 gadiem, vai nesp�j�gu b�rnu (vismaz 12 gadu vecum�), vai pieaugušo, kam apr�pe un uzman�ba nepieciešamas visu dienu, jums var tikt pieš�irti "m�jsaimniec�bas gadi”. Tas noz�m�, ka no 1994. gada š�di m�jsaimniec�bas gadi, apr��inot vid�j�s iemaksas pensiju fond�, netiek �emti v�r�. Jums viena gada laik� p�c k��šanas par m�jsaimnieku j�re�istr�jas m�jsaimniec�bas noda��, Soci�l�s nodrošin�šanas biroj�, Gandon House, Amiens Street, Dublin 1. Jums nav j�re�istr�jas, ja j�s sa�emat apr�p�t�ja pabalstu, b�rna pabalstu (uz j�su v�rda). Lai ieg�tu š�s sh�mas pabalstu, jums pirms 56 gadu sasniegšanas j�str�d� un j�maks� soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas A, E, H vai S klas�s. Apr�p�t�ja atva�in�jums Apr�p�t�ja atva�in�jums akts izstr�d�ts, lai str�d�jošie var�tu r�p�ties par nesp�j�giem radiniekiem, vienlaic�gi saglab�jot ties�bas uz savu darbu. Atva�in�jums nav apmaks�ts, tau daudzi no attiec�gajiem apr�p�t�jiem atbilst pras�b�m, lai kvalific�tos uz apr�p�t�ja pabalstu. Jums var tikt pieš�irtas l�dz 65 atva�in�juma ned��as, lai j�s nesp�j�gajai personai sniegt visu nepieciešamo apr�pi un uzman�bu pilnas darba dienas laik�. Lai ieg�tu atva�in�jumu, pirms tam jums past�v�gi j�str�d� vismaz gadu. Lai sa�emtu atva�in�jumu, jums nav j�b�t ties�gam uz apr�p�t�ja pabalstu.

K�du pabalstu var piepras�t p�c apr�pes perioda beig�m?

Ja j�su apr�p�jam� persona nomirst, apr�p�t�ja pabalsts tiks maks�ts v�l sešas ned��as. Ja apr�p�t�js nav laul�tais, apr�p�t�ja pabalsts var tikt maks�ts v�l sešas ned��as p�c n�ves. Ja apr�p�t�js ir laul�tais, apr�p�t�ja pabalsta izmaksa tiek p�rtraukta, bet miruš� laul�t� pensija var b�t maks�ta v�l sešas ned��as. Apr�p�t�ja pabalsts tiek maks�ts v�l sešas ned��as p�c apr�p�jam� laul�t�/partnera n�ves, ja tas nesa�em soci�l�s pal�dz�bas pabalstu. Ja ir izpild�tas soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu pras�bas, tiek izmaks�ts dz�vesbiedra zaud�šanas pabalsts. Ja beidzoties apr�p�t�ja pabalstam jums v�l nav 66 gadi, piesakieties viet�j� soci�l�s pal�dz�bas biroj� uz bezdarbnieka pabalstu/uzturnaudu. Piesakieties ar� gad�jum�, ja jums nepien�kas neviens no šiem pabalstiem, jo jums var b�t pieš�irti maks�jumu atvieglojumi. Tas pats j�dara, ja v�laties pieteikties ‘darba ats�kšanas pabalstam’ vai pirms pension�šan�s pabalstam (ja jums ir vismaz 55 gadi). Ja v�laties ats�kt pilna laika m�c�bas, un ir beigušies j�su apr�pes pien�kumi, jums ir ties�bas uz ‘m�c�bu ats�kšanas” pabalstu sh�mas. T�pat, ja j�su laul�tais/partneris piesak�s uz soci�l�s pal�dz�bas maks�jumu vi�š/vi�a var piepras�t ar� apg�d�jama pieauguš� pabalstu jums.

22

Ja j�su b�rns ir nesp�j�gs, tas ir vec�ks par 16 gadiem, un sa�em nesp�jas pabalstu, vi�š/a vair�k nav apg�d�jamais, un jums vairs nav ties�bu sa�emt viena vec�ka �imenes pabalstu. Tom�r, iesp�jams, jums pien�kas apr�p�t�ja pabalsts. Ja jums vairs nav apg�d�jams b�rns, un j�s neesat nodarbin�ts/a, jums, iesp�jams, pien�kas pal�dz�ba bezdarba gad�jum� vai atraitnes/atrait�a bezieguld�juma pensija. Visu šo pabalstu iesniegumu veidlapas var sa�emt pasta noda��s. Aizpild�tas veidlapas s�t�t: Pensiju pakalpojumu birojs, College Road, Sligo T�lr. (071) 48385 vai (01) 704 3000 Pal�dz�ba bezdarba gad�jum� Izš�ir divus pabalstu veidus bezdarbniekiem - bezdarbnieka pabalstu, ko veido soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas no darba algas un pal�dz�bu bezdarba gad�jum�, kuras pieš�iršanu nosaka ien�kumu/tur�bas p�rbaude. T�pat past�v ar� pal�dz�ba zemniekiem, ko, pamatojoties uz ien�kumu/tur�bas p�rbaudi, pieš�ir zemniekiem ar zemiem ien�kumiem. Tiem, kas v�las agri pension�ties no darba, paredz�ts pirms pension�šan�s pabalsts. paši zemniekiem izveidota agr� zemnieku pension�šan�s sh�ma. J�s varat vienlaic�gi sa�emt gan neredz�g� pensiju un bezdarbnieka pabalstu/pal�dz�bu. Ja jums atteikts nesp�jas pabalsts vai nesp�jas uzturnauda, jo konstat�ts, ka esat piem�rots/a darbam, un j�s šo l�mu p�rs�dzat, jums apel�cijas noskaidrošanas laik�, iesp�jams, ir ties�bas sa�emt bezdarbnieka pabalstu/pal�dz�bu. Ja nav �pašas nor�des, pabalstus maks� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a. Bezdarbnieka pabalsts Kvalific�šan�s pras�bas: šim pabalstam var kvalific�ties, ja jums ir vismaz 18-66 gadi, nav darba, un esat pietiekami maks�jis soci�l�s apdrošin�šanas nodokli no darba algas. Jums j�b�t gatavam/ai str�d�t pilnas slodzes darbu un intens�vi tas j�mekl�. Ja jums v�l nav 55 gadi, un j�s sa�emat liek� darbasp�ka pabalstu vair�k k� € 19,046.07 apm�r�, bezdarbnieka pabalsta sa�emšana var tikt atlikta l�dz 9 ned���m. Nepilnas slodzes darbs/darbs br�vaj� laik�: bieži persona var b�t bez darba tikai da��ji. Š�das personas ties�bas uz bezdarbnieka pabalstu ir atkar�gas no katras situ�cijas konkr�tiem apst�k�iem. Past�v visp�r�js likums, ka cilv�ki nedr�kst sa�emt bezdarbnieka pabalstu par jebkuru dienu, ko tie str�d�juši vai bijuši pašnodarbin�ti. Tom�r past�v iesp�ja str�d�t br�vaj� laik� un paral�li par konkr�to dienu sa�emt bezdarbnieka pabalstu. Cilv�kiem, kuri br�vaj� laik� str�d�, vai kuriem tiek pied�v�ts darbs br�vaj� laik�, vienm�r j�sazin�s ar

23

Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�u, lai noskaidrotu vai tas ietekm� bezdarbnieka pabalsta sa�emšanu. Pieteikties tuv�kaj� soci�las pal�dz�bas biroj�. Pal�dz�ba bezdarba gad�jum� Kvalifik�cijas pras�bas: ja esat vecum� no 18 l�dz 66 gadiem, jums nav darba, un j�s atbilstat ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m. Darbs uz nepilnu slodzi: ja jums nav darba vismaz tr�s dienas jebkuru 6 sec�gu dienu laik�, jums pilnai ned��ai ir ties�bas sa�emt pal�dz�bu bezdarba gad�jum�, tau da�a j�su ien�kumu, atkar�b� no pabalsta apjoma, tiks aplikta ar nodok�iem. Pieteikties tuv�kaj� Soci�l�s pal�dz�bas biroj�. Liek� darbasp�ka pabalsti Ja jums v�l nav 66 gadi, bet esat bez darba, un ja esat str�d�jis vismaz 2 gadus, jums var tikt pieš�irts liek� darbasp�ka pabalsts. Parasti to izmaks� darba dev�js tau, ja rodas probl�mas, griezieties: Nodarbin�t�bas apel�ciju tribun�l�, 65A Adelaide Road, Dublin 1 T�lr. (01) 631 3347 Pal�dz�ba zemnieku saimniec�b�m Kvalifik�cijas pras�bas: j�b�t zemniekam ar zemiem ien�kumiem un j�atbilst ien�kumu/ tur�bas p�rbaudes pras�b�m. Nosac�jumi: š�s sh�mas ien�kumu/tur�bas p�rbaude �em v�r� gan ien�kumus no zemnieku saimniec�bas, gan ar� zemnieka un t� laul�t� ien�kumus no citiem avotiem. No ien�kumiem, kas izriet no pašnodarbin�t�bas ar nodokli tiek aplikti tikai 70%. Tas ietver ien�kumus, kas izriet no pašnodarbin�šanas �rpus zemnieku saimniec�bas; piem�ram, ien�kumus no pansijas, k� ar� tiešos ien�kumus no zemnieku saimniec�bas. Citi ien�kumi tiks aplikti ar nodokli piln� apm�r�, ja vien tie neatbilst citai klasifik�cijai, piem�ram, „vienk�rš� izpe��a”. Noteikta da�a laul�t�/partnera izpe��as netiek �emta v�r�. T�pat netiek �emti v�r� € 253.95 gad� par katru no pirmajiem diviem b�rniem un £ 380.92 gad� par katru tiem sekojošo b�rnu. Pieteikties tuv�kaj� Soci�l�s nodrošin�šanas biroj�. Pirmspensijas pabalsts

24

Kvalifik�cijas pras�bas: j�s varat pieteikties, ja jums ir vismaz 55 gadi, un j�s atbilstat ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m, k� ar� ja

- jums vair�k nepien�kas apr�p�t�ja pabalsts vai viena vec�ka �imenes pabalsts vai - esat sa��mis/usi bezdarbnieka pabalstu vai pal�dz�bu vismaz 390 dienas, t.i., 15

m�nešus, un ir ties�bas uz bezdarbnieka pabalstu vai - j�s esat š�irtenis/e, un esat bez darba vismaz 15 m�nešus.

Nosac�jumi: tur�bas/ien�kumu p�rbaude ir l�dz�ga k�, lai sa�emtu pal�dz�bu bezdarba gad�jum�. Maksim�l� summa ar� ir t�di pati k� pal�dz�bai bezdarba gad�jum�. Lai kvalific�tos, jums nav j�b�t gatavam/ai str�d�t, un nav j�piesak�s. Pieteikties tuv�kaj� Soci�l�s pal�dz�bas kabinet�. Zemnieku saimniec�bas agr� atva�in�šan�s sh�ma Apmaks�: Lauksaimniec�bas, p�rtikas un lauku att�st�bas noda�a. Kvalifik�cijas pras�bas: j�b�t zemniekam vecum� no 55 l�dz 66 gadiem, kam zemniec�ba bijusi galven� nodarbošan�s p�d�jos desmit gadus, un kas v�las p�rdot, nodot vai iz�r�t savu zemi jaunam atbilstošam zemniekam. Š� sh�ma attiecas ar� uz zemnieku saimniec�bas str�dniekiem vai to �imenes locek�iem vecum� no 55 l�dz 66 gadiem, kuri zaud�juši darbu zemnieka agr�s pension�šan�s rezult�t�. Nosac�jumi: var kvalific�sieties zemnieku saimniec�bas atva�in�šan�s pensijai, kura netiek �emta v�r� ien�kumu/tur�bas p�rbaud� visu bezieguld�juma pensiju sa�emšanai. Zemnieku saimniec�bas atva�in�šanas pensija tiks samazin�ta gad�jum�, ja tiek sa�emta ar� soci�l�s nodrošin�šanas pensija, piem�ram: vecuma (ieguld�juma bezieguld�juma) pensija, atva�in�šan�s pensija, neredz�g� pensija, invalidit�tes pensija, k� ar� tiem, kuri vec�ki par 66 gadiem un sa�em atraitnes/atrait�a (ieguld�juma vai bezieguld�juma) pensiju. Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju sazinieties ar tuv�ko Zemnieku saimniec�bu att�st�bas biroju vai: Lauksaimniec�bas, p�rtikas vai lauku att�st�bas birojs, Agriculture House, Kildare Street, Dublin 2 T�lr. (01) 607 2000 vai zvanot no viet�j� t�lru�a 1890 200 510 Agr� pension�šan�s Ja j�s pension�jaties pirms 65gadu sasniegšanas, p�rliecinieties, vai veikti visi nepieciešamie so�i, lai past�v�gi uztur�tu j�su apdrošin�šanas v�sturi l�dz nodok�u gada beig�m pirms j�su 66. dzimšanas dienas. Ja soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas esat

25

maks�jis/usi piln� apm�r� vai, ja esat slims/a, j�s varat piepras�t bezdarbnieka pabalstu vai nesp�jas pabalstu. Beidzot sa�emt bezdarbnieka pabalstu, turpiniet pierakst�ties uz atvieglojumiem. Ja soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�s esat veicis/usi nepiln� apjom� (B, C vai D klase), tuv�kaj� soci�l�s nodrošin�šanas biroj� varat pierakst�ties uz samazin�t�jiem (modific�tajiem) atvieglojumiem vai nos�t�t medic�nisk�s izzi�as atvieglojumu sa�emšanai gad�jum�, ja pension�jieties vesel�bas apsv�rumu d�� vai ar� p�c pension�šan�s saslimstat. Parasti atvieglojumi tiek pieš�irti t�d� paš� apjom�, k� veiktas j�su p�d�j�s iemaksas str�d�šanas laik�. Ja jums v�l nav 66 gadi, un j�s p�c valsts dienesta atst�šanas (pat uz vienu ned��u) uzs�kat A klas� apdrošin�tu darbu, ja p�c tam zaud�jiet šo darbu vai saslimstat, jums var tikt pieš�irti A klases atvieglojumi piln� apm�r�. Atvieglojumi paši par sevi jums nedod nek�das ties�bas – lai sa�emtu konkr�tu pabalstu, jums j�b�t veiktam noteiktam iemaksu skaitam. Ja j�su izpe��a ir vismaz € 38 ned���, t� tiks apdrošin�ta A klas�. Bez tam, ja š� ir pirm� reize, kad esat p�rg�jis no samazin�tas soci�lo apdrošin�šanas iemaksu veikšanas uz A klases iemaksu likmi piln� apjom�, no iepriekš�j� nodok�u gada s�kuma jums tiek pieš�irti �paši ‘statusa mai�as’ atvieglojumi. Šie atvieglojumi attiecas vien�gi uz atva�in�šan�s pensiju, ieguld�juma vecuma pensiju un pabalstu dz�vesbiedra zaud�šanas gad�jum�. K klases soci�l�s apdrošin�šanas iemaksa, kas var tikt atvilkta no j�su profesion�l�s pensijas ir tikai vesel�bas iemaksa un tas neietekm� j�su apdrošin�šanas v�sturi. Ja jums ir 70 vai vair�k gadu, vai j�su pensija ir maz�ka k� € 356 ned���, jums Vesel�bas iemaksa nav j�maks�. Ja esat pašnodarbin�ts/a, lai past�v�gi uztur�tu j�su apdrošin�šanu v�sturi, izdariet iemaksas br�vpr�t�gi. Tas jums �aus sa�emt ieguld�juma atraitnes/atrait�a pensiju, ieguld�juma vecuma pensiju un pabalstu tuvinieka zaud�šanas gad�jum�. Ja vairs neesat pašnodarbin�ts slim�bas vai zemu ien�kumu d��, j�s varat pieteikties ien�kumu/tur�bas p�rbaudes noteiktajam nesp�jas pabalstam - skatieties 15. lappus�. Pabalsti veciem cilv�kiem Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�ai ir tr�s �paši pabalsti cilv�kiem, kuri ir vismaz 65 gadus veci. Atva�in�šan�s pensija Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t 65 gadu vecum� ar pietiekami maks�t�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m. Jums j�b�t pension�tam/ai. Tas noz�m�, ka jums nevar b�t darbs, no k� piln� apm�r� tiek maks�ts soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas - ja j�s esat pašnodarbin�ts/a, j�su izpe��a nedr�kst p�rsniegt € 38 ned��� vai € 3.174 gad�. Ja v�laties

26

s�kt str�d�t vai k��t pašnodarbin�ts/a, p�rbaudiet, vai tas neietekm�s j�su atva�in�šan�s pensiju. Šis atva�in�šan�s nosac�jums zaud� sp�ku 66 gadu vecum�. Ieguld�juma vecuma pensija Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t 66 gadu vecum� ar pietiekami veikt�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m. P�d�jos gados ieguld�juma vecuma pensijas nolikum� ir veiktas daudzas izmai�as. Pirms 1953. gada veikt�s iemaksas tagad var tikt novirz�tas da��jai pensijai. S�k�ku inform�ciju par ieguld�juma vecuma pensiju, k� ar� prorata un speci�laj�m pensij�m var ieg�t buklet� „Ties�bas p�c 60”, kas pieejama tuv�kaj� Pilso�u inform�cijas centr�. T� k� ir daž�di veidi, k� kvalific�ties da��jai/samazin�tai pensijai, izskaidrot soci�l�s apdrošin�šanas nodok�a no darba algas pras�bas nav vienk�rši. Vien�gais veids, k� noskaidrot, vai jums pien�kas pensija, ir pieteikties uz to. Bezieguld�juma vecuma pensija Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�b�t 66 gadu vecum� un j�iztur ien�kumu/tur�bas p�rbaude. Nosac�jumi: jums var b�t l�dzek�i (ko nov�rt� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a) l�dz € 7.60 vai € 15.20 ned��� gad�jum�, ja esat prec�jies/usies un sa�emat pilnu pensiju. Ja j�su l�dzek�i ir l�dz € 137.60 ned���, j�s varat sa�emt samazin�tu pensiju. Ja j�su vien�gie l�dzek�i ir kapit�ls/uzkr�jumi l�dz € 21,584.27, j�s varat kvalific�ties pilnas pensijas sa�emšanai. Ja tie ir l�dz € 64,755.37, j�s varat kvalific�ties da��jas pensijas sa�emšanai. Prec�tam p�rim š�s summas ir divk�ršas. Skatiet ien�kumu/tur�bas p�rbaudi - kapit�la/uzkr�jumu nov�rt�šanu 7. lpp. Prec�tiem un kop� dz�vojošiem p�riem katras personas l�dzek�i tiek v�rt�ti k� puse no kop�jiem l�dzek�iem. Katrs laul�tais bezieguld�juma vecuma pensijai var kvalific�ties atseviš�i. Pieteikšan�s pensij�m Jums j�piesak�s pensij�m 4 m�nešus pirms nepieciešam� vecuma sasniegšanas. Iesniegumu veidlapas var sa�emt pasta noda��s. Atva�in�šan�s un ieguld�juma vecuma pensij�m var pieteikties: Pensiju pieš�iršanas biroj�, College Road, Sligo T�lr. (071) 48351 vai (01) 704 3000 Bezieguld�juma vecuma pensijai var pieteikties: Pensiju pieš�iršanas biroj�, College Road, Sligo T�lr. (071) 48331 vai (01) 704 3000

27

Jaut�jumi par pensij�m Ja esat str�d�jis ar p�rtraukumiem un v�laties sa�emt pensiju, rakstiet Pensiju pieš�iršanas biroja korespondences noda�ai (skat�t adresi augš�), nor�dot j�su v�rdu, dzimšanas dienu, m�tes uzv�rdu, m�tes m�tes uzv�rdu, sabiedrisko pakalpojumu personas numuru vai veco soci�l�s apdrošin�šanas numuru (ja t�ds ir), un jaut�jiet par pensijas sa�emšanas iesp�j�m. Vientu�nieka pabalsts Šis pabalsts pensijas palielin�juma form� tiek maks�ts atseviš�i dz�vojošiem pension�riem. Tam j�piesak�s atseviš�i taj� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda��, kura maks� galveno pensiju - skat�t 18. lpp. Pabalsts cilv�kiem virs 80 Pension�riem, kuri sa�em rijas soci�l�s pal�dz�bas pensiju, sasniedzot 80 gadu vecumu, t� tiek palielin�ta. Salu pabalsts Tas ir papildus pabalsts pension�riem, kas dz�vo noteikt�s sal�s �rpus rijas krasta. Jums j�b�t vismaz 66 gadus vecam/ai un j�sa�em rijas soci�l�s pal�dz�bas pensija. Citi pabalsti Ja nav �pašas nor�des, pabalstus maks� Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a. B�rna pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: tas tiek maks�ts visiem b�rniem l�dz 16 gadu vecumam vai l�dz 19. dzimšanas dienai, ja tie m�c�s pilna laika izgl�t�bas iest�d�s, vai tiem ir fiziska vai gar�ga nesp�ja, vai ar� tie apmekl� FAS kursus, un nesa�em par to samaksu. Iesniegumu veidlapas var sa�emt pasta noda��s. Maternit�tes pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: to var sa�emt, ja str�d�jat apdrošin�tu darbu vai ar� esat pašnodarbin�ts, un esat pietiekami maks�jis/usi soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Iesnieguma veidlapas var sa�emt pasta noda��s vai : Maternit�tes pabalstu noda�a, Government Buildings, Ballinalee Road, Longford

28

T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Adopcijas pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: varat to sa�emt, ja esat adopt�joša m�te vai vientu�š adopt�jošs v�rietis. Tas ir pieejams gan str�d�jošajiem, gan pašnodarbin�tajiem, ja pietiekami veiktas soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. Iesnieguma formas var sa�emt: Adopt�cijas pabalstu noda�a, Government Buildings, Ballinalee Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Vesel�bas un droš�bas pabalsts Kvalifik�cijas pras�bas: sievietes, kuras str�d� apdrošin�tu darbu ar pietiekami veikt�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m, kuras ir st�vokl�, vai nesen dzemd�jušas, vai baro ar kr�ti (l�dz 26 ned���m), un kur�m ir bijis pieš�irts vesel�bas un droš�bas atva�in�jums, ko paredz 1994. gada maternit�tes aizsardz�bas akts. Piez�me: vesel�bas un droš�bas atva�in�jums tiek pieš�irts, ja str�d�jiet apdraudoš�s nozar�s, un j�su darba dev�js nevar mazin�t šo risku uz j�su vesel�bu un droš�bu gr�tniec�bas laik� vai kr�ts barošanas laik�, un nevar jums piem�rot citus pien�kumus, kas j�s neapdraud Pieteikties: Vesel�bas un droš�bas pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, Government Buildings, Ballinalee Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju par Vesel�bas un droš�bas atva�in�jumu, sazinieties ar: Vesel�bas un droš�bas p�rvaldi, 10, Hogan Place, Dublin 2 T�lr. (01) 662 0400 Pabalsts p�c sa��m�ja n�ves Ja persona, kura sa�em noteiktu soci�lo pal�dz�bas vai Vesel�bas p�rvaldes pabalstu, mirst, š�s personas pilnties�gs apg�d�jamais pieaugušais turpina sa�emt pabalstu v�l 6 ned��as p�c n�ves. Mirušajam kop� ar t� pabalstu j�b�t sa��mušam apg�d�jama pieauguš� pabalstu, iz�emot gad�jumos, ja apg�d�jams pieaugušais uz sava v�rda sa��mis bezieguld�juma vecuma vai neredz�g� pensiju, apr�p�t�ja pabalstu, nesp�jas pabalstu, vai ar� atva�in�šanas vai ieguld�juma vecuma pensiju. Ja abi partneri uz sava v�rda sa�em atva�in�šan�s vai ieguld�juma vecuma pensiju, palikušajam 6 ned��as papildus savai pensijai tiks maks�ta ar� miruš�s personas pensija.

29

Ja persona, kura sa�em (bezieguld�juma) vecuma vai neredz�go pensiju, nomirst, un t� laul�tais/� vai partneris sa�em atva�in�šan�s/vecuma pensiju, papildus palikuš� pensijai 6 ned��as tiks izmaks�ta ar� miruš�s personas pensija. Ja mirst apg�d�jams pieaugušais vai apg�d�jams b�rns, apg�d�jama pieauguš� pabalsta izmaksa vai b�rna apg�dnieka pabalsta izmaksa tiks turpin�ta v�l sešas ned��as p�c n�ves. Ja persona sa�em viena vec�ka �imenes pabalstu, ja b�rns nomirst, š� pabalsta izmaksa tiks turpin�ta v�l sešas ned��as. Ja nomirst persona, kura sa�em darba ats�kšanas pabalstu, t� izmaksa var tikt turpin�ta sešas ned��as. Tas ar� var tikt izmaks�ts, t� apg�d�jama pieauguš� vai apg�d�jama b�rna n�ves gad�jum�. Apr�p�t�ja pabalsts un apr�p�t�ja pabalsts (uzturnauda) var tikt maks�ts v�l sešas ned��as p�c apr�p�jam�s personas n�ves – skat�t 27. lpp. Ja mirušajam bijusi pensijas gr�mati�a, tad pazi�ojot par n�vi, t� j�nodod Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�� (iev�rojot pensijas pieteikuma numuru); ja mirušais sa��mis bezdarbnieka pabalstu vai uzturnaudu, j�inform� tuv�k� Soci�l�s pal�dz�bas noda�a. Vesel�bas p�rvalde j�inform� t�d� gad�jum�, ja no t�s tika sa�emti attiec�gi pabalsti. Pabalsts dz�vesbiedra zaud�šanas gad�jum� Šis pabalsts tiek izmaks�ts visiem apdrošin�tajiem cilv�kiem, ja tie atbilst soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu pras�b�m, tai skait� ar� valsts vai sabiedrisk� dienesta darbiniekiem (B, C, D klases apdrošin�šana), pašnodarbin�tajiem, br�vpr�t�gajiem maks�t�jiem, p�riem, k� ar� to apg�d�jamajiem b�rniem. Tas var pien�kties ar� personai, kura sa�em jebkuru no sekojoši uzskait�tajiem pabalstiem: vecuma ieguld�juma pensiju, atva�in�šan�s pensiju, atraitnes/atrait�a ieguld�juma pensiju, invalidit�tes pensiju, š�irtas sievas pabalstu. J�aizpilda iesnieguma veidlapa. Pieteikties: Dz�vesbiedra zaud�šanas pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, Government Buildings, Ballinalee Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Ja mirušais sa��mis pabalstu no Pensijas pakalpojumu biroja, iesnieguma veidlapa j�s�ta uz biroju, kas atrodas College Road, Sligo. Ja n�ves c�lonis ir negad�jums darb� vai arodslim�ba, neatkar�gi no veiktaj�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m, dz�vesbiedra zaud�šanas pabalsta viet� tiek maks�ts b�ru pabalsts, ko nosaka aroda traumu pabalstu sh�ma.

30

Pieteikties: Darbnesp�jas pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs Government Buildings, Ballinalee Road, Longford, T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Atrait�a vec�ka pabalsts Tas ir speci�ls pabalsts € 2.500 apm�r�, kas tiek maks�ts atraitn�m un atrait�iem ar apg�d�jamiem b�rniem, kuri kvalific�jas atraitnes/atrait�a ieguld�juma pensijai vai viena vec�ka �imenes pabalstam, vai dz�vesbiedra zaud�šanas pabalstam, kas tiek izmaks�ts laul�t� n�ves gad�jum�. Pieteikties: Atrait�u noda��, Pensijas pieš�iršanas birojs, College Road, Slingo T�lr. (071) 48385 vai (01) 704 3000 Papildus nodrošin�šanas pabalsts Izmaks�: Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a; pieš�ir Vesel�bas p�rvalde. Kvalifik�cijas pras�bas: šis ir ien�kumu/tur�bas p�rbaudes noteikts pabalsts. Uz šo pabalstu var pieteikties ikviens, kura ien�kumi nav pietiekami, lai apmierin�tu savas vajadz�bas. Tas paredz�ts, lai nodrošin�tu minim�los pamata ien�kumus. Personai, kura str�d� pilnu darba dienu (vismaz 30 stundas ned���) parasti nav ties�bu sa�emt papildus nodrošin�šanas pabalstu. Iz��mums ir cilv�ki ar samazin�t�m darbsp�j�m fiziskas vai gar�gas nesp�jas d��. Pieteikties var persona, kura gaida uz ilgtermi�a pabalsta pieš�iršanu. Lai kop�jie ien�kumi b�tu vismaz minim�li pie�aujamaj� l�men�, cilv�kiem ar zemiem ien�kumiem katru ned��u var tikt izmaks�ts pabalsts. Kopš 2002. gada apr��a, £ 120 ned���, str�d�jot rehabilit�jošu darbu, netiek pieskait�tas pie l�dzek�iem. Ikned��as pielikums var tikt izmaks�ts, lai apmaks�tu �ri, hipot�ku procentus, speci�lu di�tu vai apsild�šanas pakalpojumus. Di�tas pabalsts: personai tiek pieš�irts pabalsts izrakst�tai di�tai, ja tai ir „specifisks medic�nisks st�voklis”, piem�ram, diab�ts vai cistu fibroze. Lai ieg�tu pabalstu, ir nepieciešama medic�nisko st�vokli apliecinoša, k� ar� di�tas raksturu un ilgumu aprakstoša izzi�a no slimn�cas �rsta vai re�istratora. Di�tas tiek iedal�tas l�t�s un d�rg�k�s, kur katrai kategorijai tiek izmaks�tas citas summas. Siltuma pabalsts: siltuma pabalstu var ieg�t cilv�ki, kas dz�vo vieni vai kop� ar noteiktiem apg�d�jamiem, kuri atbilst ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m, un ja tie var pamatot papildus siltuma apg�des nepieciešam�bu d�� to slim�bas st�vok�a vai nesp�jas.

31

Pabalsts �rk�rtas vajadz�bu gad�jumos: pabalsts �rk�rtas vajadz�bu gad�jumos var tikt izmaks�ts �pašas probl�mas risin�šanai, piem�ram, m�jsaimniec�bas apr�kojuma pirkšanai, b�ru izdevumu segšanai. To var izmaks�t cilv�kiem, kuri sa�em pamata papildus nodrošin�šanas pabalstu vai citus soci�l�s nodrošin�šanas/vesel�bas p�rvaldes pabalstus, vai ar� ikvienai personai ar zemiem ien�kumiem, kura str�d� maz�k par 30 stund�m ned���. Pabalsts steidzamu vajadz�bu gad�jumos: pabalstu steidzamu vajadz�bu gad�jumos var izmaks�ts, piem�ram, p�c t�da neparedz�ta notikuma k� ugunsgr�ks. Š�s kategorijas pabalsti var tikt izmaks�ti ar� cilv�kiem, kuriem parasti nepien�kas papildus nodrošin�šanas pabalsts. Piesakieties pie tuv�k� vesel�bas centra labkl�j�bas ier�d�a. Ja pieteikšan�s nedod v�lamo rezult�tu, p�rs�dziet to pie apel�ciju ier�d�u sav� Vesel�bas p�rvald�. Pras�t�ji, kuri nav apmierin�ti ar papildus nodrošin�šanas pabalsta apel�cijas izn�kumu Vesel�bas p�rvald�, l�mumu t�l�k var p�rs�dz�t neatkar�gaj� Soci�l�s nodrošin�šanas apel�ciju biroj� – skat�t 3. lappusi. Pabalsts �res un hipot�ku procentu apmaksai Papildus nodrošin�šanas pabalstam nosaka ar� visp�r�gu sh�ma priv�tajiem �rniekiem un cilv�kiem, kuriem j�maks� hipot�ku procenti. T�pat izveidota sh�ma ar� �rniekiem, kas dz�vo agr�kaj�s �res m�j�s. Visp�r�g� sh�ma: papildus nodrošin�šanas pabalsta sh�ma �auj sa�emt nelielu pabalstu �res vai hipot�ku procentu maks�jumu segšanai. T� ir komplic�ta sh�ma; un tai nav noteikti absol�ti pabalstu pieš�iršanas krit�riji. Jums j�b�t �res kv�t�m vai aizpild�tai �res gr�matai. Parasti ikviens, kura vien�gais ien�kumu avots ir soci�l�s nodrošin�šanas pabalsts, var g�t neliela apm�ra pabalstu. Piez�me: likumdošan� paredz�ts, ka �res/hipot�ku procentu pabalstu pieš�ir viet�jie varas org�ni, tau šis meh�nisms praktiski nedarbojas. Pieteikties tuv�kaj� vesel�bas centr� kopienas soci�l�s nodrošin�šanas biroj�. Speci�la sh�ma �res m�j�m: lai kvalific�tos �res pabalstam, jauno �ri j�b�t noteikušai apgabala tiesai vai ar� 1983. gad� dibin�tajam �res tribun�lam. Saimniekam iz�r�jam� m�ja j�re�istr� viet�j� varas iest�d�. Lai sa�emtu pabalstu, j�atbilst ien�kumu/tur�bas p�rbaudei. Pieteikties: res pabalstu noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, Government Buildings, Ballinalee Road, Longford T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000

32

Skolas ap�rbu un apavu sh�ma Kvalifik�cijas pras�bas: j�atbilst ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m, un j�sa�em soci�l�s nodrošin�šanas vai Vesel�bas p�rvaldes pabalsts, vai ar� �imenes ien�kumu pielikums, vai ar� jums j�b�t iesaist�tam/ai, piem�ram, kopienas bezdarba sh�m�, vai j�sa�em darba ats�kšanas pabalsts, vai ar� pilnu darba dienu j�apmekl� amata ieg�šanas FAS apm�c�bas kursi, VTOS, vai j�sa�em/j�b�t iesaist�tam m�c�bu ats�kšanas pabalsts/programm�. Jums j�b�t vismaz vienam apg�d�jamam b�rnam. Nosac�jumi: š� sh�ma ir paredz�ta b�rniem skolas uniformu un apavu izmaksu segšanai. T� darbojas katru gadu no j�nija l�dz septembrim. Piesakieties pie mikrorajona pal�dz�bas ier�d�a tuv�kaj� vesel�bas centr�. imenes ien�kumu papildin�jums Kvalifik�cijas pras�bas: jums j�atbilst ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m, j�b�t str�d�jušam/ai vismaz 19 stundas ned��� vai 38 stundas div�s ned���s (atseviš�as vald�bas nodarbin�t�bas programmas netiek �emtas v�r�). Darbam j�ilgst vismaz 3 ned��as. J�su apg�d�b� j�b�t vismaz vienam b�rnam l�dz 18 gadiem, vai l�dz 22 gad�jum� , ja tas apmekl� pilna laika izgl�t�bas iest�di. Ja esat prec�ts/a vai dz�vojat ar k�du kop� civillaul�b�, var tikt saskait�tas j�su un j�su laul�t�/s/partnera darba stundas. Nosac�jumi: j�s nedr�kstiet sa�emt bezdarbnieka pabalstu vai pal�dz�bu, atva�in�šanas pensiju, pirmspensijas pabalstu, vai ar� k� apg�d�jams pieaugušais b�t ietverts j�su laul�t�/s pieteikum� uz šo sh�mu. J�su t�rajiem ien�kumiem (t.i., bruto ien�kumiem bez nodok�iem, vecuma pensijai, vesel�bas iemaks�m un soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m) j�b�t maz�kiem par noteiktu ierobežojumu, kas ir atkar�gs no j�su �imenes lieluma. Pieteikties var abi laul�tie partneri, Pieteikties var ar� kop�ga darba veic�ji. Tas neietekm� medic�nisk�s kartes izmantošanu. Iesnieguma veidlapas var sa�emt liel�kaj�s pasta noda��s vai: �imenes ien�kumu papildin�šanas noda�a, Soci�l�s nodrošin�šanas birojs, Ballinalee Road, Longford, T�lr. (043) 45211 vai (01) 704 3000 Pabalsti nat�r� Pabalstus nat�r� pieš�ir Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, un tie ietver apmaks�tus transportu, apmaks�tus izdevumus par natur�lo g�zi un elektr�bu, TV at�auju un t�lru�a abon�šanas izdevumus. Kopš 2002. gada maija visi šie pabalsti, iz�emot apmaks�tu transportu, ir ietverti jaunaj� m�jsaimniec�bas pabalstu paket�.

33

Noteikumi šo pabalstu sa�emšanai ir sarež��ti, t�p�c tos �suma apskat�t ir gr�ti. Ja dom�jat, ka varat kvalific�ties, piesakieties. Kvalific�ties var atraitne vai atraitnis vecum� no 60 - 65 gadiem, kura/s p�d�jais laul�tais sa��ma vienu no šiem pabalstiem, un kurš n�ves br�d� past�v�gi dz�voja ar savu laul�to. Lai kvalific�tos, jums ir j�sa�em attiec�gs pabalsts, piem�ram, atraitnes vai atrait�a pensija, atva�in�šan�s pensija, utt., k� ar� j�atbilst citiem nosac�jumiem. Cilv�ki, kas no invalidit�tes pensijas, nesp�jas pabalsta un neredz�g� pensijas sa�emšanas p�riet uz atseviš��m cit�m soci�l�s nodrošin�šanas pensij�m, piem�ram, atraitnes/atrait�a pensiju, saglab� ties�bas sa�emt pabalstus nat�r�. Apmaks�ts transports Kvalific�jas:

- Ikviens 66 vai vair�k gadu vecum�, kas past�v�gi dz�vo šaj� valst�. - Nesp�jas pabalsta, neredz�g� pensijas un invalidit�tes pensijas sa��m�ji, k� ar�

cilv�ki, kas vair�k k� gadu sa��muši papildin�jumu bezdarba gad�jum�. - Re�istr�ti neredz�gie un cilv�ki ar nopietnu redzes defektu. - Ikviens, kas past�v�gi šeit dz�vo, un vismaz 12 m�nešus no ES valsts vai valsts,

kam ir divpus�js soci�l�s droš�bas l�gums ar riju, sa��mis invalidit�tes pensiju. - Cilv�ki, kuri sa��muši invalidit�tes pensiju un 65 gadu vecum� p�rg�juši uz

atva�in�t�s pensijas sa�emšanu. - Cilv�ki, kam Vesel�bas p�rvald� noz�m�ta m�jas apr�pe, kuri zaud�juši savu

nesp�jas pabalstu, vai kuri atbilst nesp�jas pabalsta sa�emšanas nosac�jumiem. - Apr�p�t�ja pabalsta sa��m�ji un apr�p�t�ji, kuri pilnu darba dienu nodrošina

apr�pi un uzman�bu past�v�g� apmekl�juma pabalsta vai noz�m�t� radinieka pabalsta sa��m�jiem.

Iesp�jas: br�va p�rvietošan�s pa ce�u, dzelzce�u un DART pakalpojumu izmantošana, ko sniedz Bus Atha Cliath, Bus Eireann, Aran salu pr�mju pakalpojumi, k� ar� atseviš�i priv�tie pakalpojumi, ko paredz sh�ma. Ja past�v�gi dz�vojat Aranu sal�s, katru gadu varat izmantot sešus Aer Aran uz��muma pied�v�tos braucienus abos virzienos, vai 12 braucienus vien� virzien�, k� ar� izmantot apmaks�tus autobusu braucienus no Inverinas uz Galveju. T�pat pieejami neskait�mi braucieni par samazin�tu maksu. Apmaks�ta transporta apliec�bas �pašnieki, kuri dz�vo kontinent� šos pakalpojumus var izmantot par zem�ku maksu. Ja past�v�gi dz�vojat Torija sal�, j�s 4 reizes varat izmantot sezon�l� helikoptera p�rvad�jumu pakalpojumus abos virzienos vai 8 reizes vien� virzien� no Torija salas uz Falkaragu.

34

Apmaks�ta transporta apliec�bas �pašnieki var izmantot apmaks�tu braucienu uz Zieme�u salu. Zieme�salas iedz�vot�ji ar Zieme��rijas koncesijas pas�m var braukt uz republiku abos virzienos par br�vu. Braucot ar vilcienu, jums j�izpilda ce�ojuma orderis, ko var sa�emt liel�kaj�s dzelzce�a stacij�s un pasta noda��s. Tas j�aizpilda ce�ojuma s�kum�, bet vilciena bi�ete j�ieg�d�jas vismaz 15 min�tes pirms vilciena atiešanas. Braucienu skaits ar apmaks�tu transportu nav ierobežots; iz�emot braukšanu ar autobusiem sastr�gumu stund�s. Cilv�kiem, kuriem pien�kas apmaks�ti transporta pakalpojumi, ir ties�gi savos braucienos bez maksas par �emt l�dzi savu laul�to, vai ar� tiek var tikt pieš�irta pavado�a apliec�ba. Pavado�a apliec�ba Atseviš�u grupu cilv�kiem, ja tie nav sp�j�gi p�rvietoties vieni, ir ties�bas sa�emt apmaks�ta transporta pavado�a apliec�bu. Š�s grupas ir:

- Nesp�jas pabalsta sa��m�ji (ar medic�nisku apstiprin�jumu, ka tie nav sp�j�gi p�rvietoties vieni).

- Pension�ri - inval�di (ar medic�nisku apstiprin�jumu, ka nesp�j p�rvietoties vieni). - Pension�ri un atseviš�u kvalific�jošu pabalstu sa��m�ji, kuriem ir medic�nisks

apstiprin�jums par past�v�gu rati�kr�slu lietošanu. - Neredz�gi pension�ri. - Visi re�istr�tie neredz�gie, - Neredz�g� pensijas un nesp�jas pabalsta sa��m�ji, kuri 65 gadu vecum� p�rg�juši

uz vecuma pensijas sa�emšanu. - Cilv�ki, kuriem Vesel�bas p�rvald� noz�m�ta m�jas apr�pe, kuri zaud�juši savu

nesp�jas pabalstu, un kam ir medic�nisks apliecin�jums par nesp�ju p�rvietoties bez pavado�a.

- Cilv�ki, kuriem apliec�ba pieš�irta, vadoties no apr�p�t�ja pabalsta sa��m�ja. - Personas, kur�m ir 75 vai vair�k gadu, un ir medic�nisks apstiprin�jums par

nesp�ju p�rvietoties bez pavado�a. Iesniegumu veidlapas var sa�emt pasta noda��s un: Pensiju pieš�iršanas birojs, College Road, Sligo, T�lr. (071) 48371 vai (01) 704 3000 Daž�s vesel�bas p�rvald�s darbojas atseviš�a apmaks�ta transporta sh�ma, kas sedz transporta izdevumus radinieku apciemošanai slimn�c�. M�jsaimniec�bas pabalstu pakete Jaunajai 2002. gad� ieviestajai m�jsaimniec�bas pabalstu paketei ir tikai viena iesniegumu veidlapa. Ja jums ir ties�bas uz vienu no pabalstiem, l�dz ar to, jums ir ties�bas

35

ar� uz p�r�jiem. Ja j�s piesakieties, pamatojoties uz ien�kumu/tur�bas p�rbaudi, jums aizpild�šanai tiks nos�t�ta atseviš�a ien�kumu/tur�bas p�rbaudes jaut�jumu anketa. Tr�s pabalsti, no k� sast�v m�jsaimniec�bas pabalstu pakete, ir sekojoši:

- Elektr�bas pabalsts, dabas g�zes pabalsts vai elektr�bas (kop�jais skait�t�js) pabalsts, k� ar� pabalsts balonu g�zes uzpild�šanai.

- Pabalsts t�lru�a abon�šanai - Apmaks�ta telev�zijas abon�šana

Kvalifik�cijas pras�bas: varat pieteikties, ja:

- Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a jums maks� invalidit�tes pensiju, nesp�jas pabalstu vai neredz�g� pensiju (vai ja esat p�rg�jis/usi no jebkura no šiem pabalstiem uz atraitnes/atrait�a ieguld�juma pensiju).

- Jums ir vismaz 70 gadu (neatkar�gi no ien�kumiem vai t�, ar ko dz�vojat kop�) - Vismaz gadu esat sa��mis/usi pielikumu bezdarba gad�jum�. - J�s sa�emat apr�p�t�ja pabalstu (neatkar�gi no t�, ar ko dz�vojat kop�). - J�s r�p�jaties par personu, kura sa�em past�v�g� apmekl�juma vai noz�m�t�

radinieka pabalstu (neatkar�gi no t�, ar ko dz�vojiet kop�). - J�s esat sa��mis/usi invalidit�tes pensiju/pabalstu no citas ES valsts vai valsts, ar

ko rija jau vismaz gadu nosl�gusi divpus�ju soci�l�s nodrošin�šanas l�gumu. - Jums ir vismaz 66 gadi, un j�s sa�emat rijas soci�l�s pal�dz�bas pensiju vai

Garda atraitnes pensiju, vai soci�l�s nodrošin�šanas pensiju no citas ES valsts vai valsts, ar ko rija jau vismaz gadu nosl�gusi divpus�ju soci�l�s nodrošin�šanas l�gumu.

- Jums ir vair�k k� 66 gadu, un j�su kop�jie ien�kumi konkr�tajos apst�k�os nep�rsniedz maksim�lo ieguld�juma vecuma pensijas apjomu par vair�k k� € 38.09 ned��� (ja esat prec�jies vai dz�vojiet kop� ar k�du, ned��as kop�jie ien�kumi tiek dal�ti uz pus�m).

Nosac�jumi: kontam j�b�t atv�rtam uz j�su v�rda, un jums j�dz�vo vienam vai kop� ar:

- Apg�d�jamu pieaugušo - Inval�du - Personu, kas var kvalific�ties pati uz sava v�rda - Apg�d�jamu b�rnu vai b�rniem l�dz 18 gadiem vai l�dz 22 gadiem gad�jum�, ja tie

apmekl� pilna laika izgl�t�bas iest�di - Personu, kura dz�vo ar jums t�d��, lai jums sniegtu pilna laika apr�pi un uzman�bu,

un jums š� apr�pe ir nepieciešama Apmaks�tas elektr�bas pabalsts Pabalsts sedz pie�emto fiks�to maksu un maksu par 350 elektr�bas vien�b�m divu m�nešu laik� no oktobra l�dz martam, k� ar� 250 vien�bas 2 m�nešu laik� no apr��a l�dz septembrim. Pabalsta neizlietošanas gad�jum� l�dz n�kamajai tarifik�cijai var saglab�t l�dz 600 vien�b�m. Kopš 2002. gada febru�ra apmaks�to vien�bu skaits no 1500 vien�b�m tika palielin�ts l�dz 1800 vien�b�m. Neizlietot�s vien�bas var tikt kompens�tas nakts

36

taup�šanas rež�m�. „Kop�j� skait�t�ja” sh�m� pasta noda��s atmaks�ts r��ins pien�kas tiem, kuriem parasti ir ties�bas uz pabalstu, tau nav re�istr�ti pat�r�t�ji, t.i., cilv�ki, kas dz�vo dz�vok�os un izmanto autom�tiskos skait�t�jus. G�zes balonu pabalsts Ja nevarat kvalific�ties elektr�bas apmaksas pabalstam t�d��, ka jums nav ESB sist�mas piesl�guma, j�s varat kvalific�ties balonu g�zes pabalstam elektr�bas pabalsta apm�r�. Apmaks�tas dabas g�zes pabalsts T� ir alternat�va apmaks�tas elektr�bas pabalstam – j�s varat sa�emt tikai vienu no tiem. Nosac�jumi ir t�di paši, iz�emot, protams, to, ka jums j�b�t G�zes p�rvald� re�istr�tam m�j�s pieg�des dabas g�zes pat�r�t�jam. Apmaks�ta kr�su telev�zijas abon�šana Ja j�s kvalific�jaties m�jsaimniec�bas pabalstu paketei, jums ir ties�bas sa�emt telev�zijas abon�šanas apmaksu s�kot no n�kam� tekoš� telev�zijas abon�šanas termi�a atjaunošanas datuma. Par j�su pašreiz�j�s licences neizmantoto da�u atmaksa netiek veikta. Pieteikšan�s uz telev�zijas abon�šanas apmaksu: aiznesiet uz pasta noda�u savu p�d�jo elektr�bas/g�zes r��inu, uzr�dot pabalstu elektr�bas/dabas g�zes apmaksai, k� ar� p�d�jo telev�zijas abon�šanas kv�ti. L�dzi �emiet pabalstu/pensiju gr�mati�u (ja jums t�da ir). Ja g�zes vai elektr�bas pieg�de netiek veikta uz j�su v�rda, aizpildiet M�jsaimniec�bas pabalstu paketes iesnieguma veidlapu. P�c vienreiz�jas pieteikšan�s uz apmaks�tu telev�zijas at�auju, telev�zijas at�auja katru gadu tiks atjaunota autom�tiski (ja j�su apst�k�os nav notikušas izmai�as). Apmaks�ta t�lru�a abon�šana Pabalsts divu m�nešu period� sedz t�lru�a abon�šanas izmaksas, k� ar� t�lru�a zvanus v�rt�b� l�dz C2.42 + PVN (€ 2.93 kop� ar PVN). Ja jums ir dzirdes vai redzes trauc�jumi, tas apmaks� ar� speci�lu „Skaidru” t�lruni no uz��muma Eircom. Kvalifik�cijas pras�b�m atbilstošiem cilv�kiem, kuriem nav ievilkts t�lrunis, t�lru�a ievilkšanas izmaksas j�sedz pašiem. Noteiktos apst�k�os ievilkšanas izmaksas var segt papildus nodrošin�šanas pabalstu sh�ma. Valsts, kur� bij�t apdrošin�ts p�d�joreiz, ir atbild�ga par nesp�jas pabalsta, maternit�tes pabalsta, apr�pes pabalsta un bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Lai uz šiem pabalstiem kvalific�tos rij�, jums j�veic viena soci�l�s apdrošin�šanas iemaksa.

37

Ja esat str�d�jis vair�k vien� ES valst�, j�su apdrošin�šanas periodi var tikt apvienoti, t�d�j�di izv�rt�jot, vai jums pien�kas pensija no katras š�s valsts. Lai kvalific�tos Invalidit�tes pensijai, var tikt �emti v�r� ar� j�su apdrošin�šanas ilgums (periodi). Uz pensiju j�piesak�s aptuveni 6 m�nešus pirms pensijas vecuma sasniegšanas soci�l�s nodrošin�šanas biroj� taj� valst�, kur� šobr�d dz�vojat. Atraitnes/atrait�a pensijas nosaka ES likumdošana. Šobr�d var tikt izmantota k� sievas, t� ar� v�ra apdrošin�šanas v�sture. Ja nekad neesat str�d�jis/usi rij�, jums j�piesak�s taj� valst�, kur� p�d�j� str�d�j�t. Apvienot�s Karalistes pieš�irto nesp�jas pabalstu p�rcelšana uz �riju. Ja no Apvienot�s Karalistes p�rce�aties dz�vot uz rijas republiku, Apvienot�s Karalistes pabalstu a�ent�ra var turpin�t tikai atseviš�u pabalstu izmaksu. Par to, vai j�su esošo Apvietot�s Karalistes pabalstu izmaksa var tikt p�rcelta uz �rpus t�s, jaut�jiet Apvienot�s Karalistes pabalstu a�ent�r� pirms p�rcelšan�s. Ilgtermi�a darbnesp�jas pabalsts - ja j�s jau sa�emiet šo pabalstu, vai Apvienotaj� Karalist� esat apdrošin�ts pret slimošanu, j�s varat (turpin�t)sa�emt šo pabalstu, kam�r vien atbilstat t� noteikumiem un neesat sp�j�gs/a str�d�t. Nopietnas darbnesp�jas pabalsts - š� pabalsta izmaksa jums var tikt turpin�ta, tom�r Apvienot�s Karalistes pabalstu a�ent�r� j�p�rliecin�s, vai šis pabalsts var tikt izmaks�ts, kam�r dz�vojiet šeit. J�s variet str�d�t terapeitisku darbu uz nepilnu slodzi l�dz 16 stund�m ned���. Izpe��a apm�r� l�dz £ 66.00 sterli�u m�rci��m (2002. gada apr�lis), paral�li sa�emot pabalstu, netiks aplikta ar nodok�iem. Kopš 2002. gada apr��a š�da darba str�d�šanas nosac�jumi ir main�jušies. Ja likumu izmai��m esat str�d�jis/usi terapeitisku darbu, j�s, iesp�jams, varat to turpin�t l�dz 2003. gada apr�lim. P�c tam j�s varat str�d�t t� saukto „at�auto darbu". S�k�ka inform�cija pieejama Apvienot�s Karalistes pabalstu a�ent�r�. Vairum� gad�jumu, ja atrodieties �rpus Apvienot�s Karalistes, j�s nevar�s tikt turpin�ta apmekl�juma pabalsta, inval�du apr�pes pabalsta, nesp�jas darba pabalsta, nesp�jas dz�vošanas pabalsta izmaksa. Kontakt�ties: Pensiju un �rzemju pabalstu direktor�ts, Tyneview parks, Whitely Road, Benton, Newcastle-Upon-Tyne, NE98 1BA T�lr. 0044 191 218 7777 Valsts, kur� izdar�j�t p�d�jo soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu, ir atbild�ga par j�su nesp�jas pabalsta izmaksu. Cilv�kiem, kuri str�d� apdrošin�tu darbu un atbilst soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu pras�b�m, bet turpm�k nedz�vos Apvienotaj� Karalist�, saslimstot, Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a var pieš�irt nesp�jas pabalstu.

38

Divpus�jie soci�l�s nodrošin�šanas l�gumi rija ir nosl�gusi abpus�jus soci�l�s nodrošin�šanas l�gumus ar Austriju, Kan�du, Austr�liju, Amerikas Savienotaj�m Valst�m, Kvebeku, Jaunz�landi un Šveici. Šie l�gumi paredz sekojošu pabalstu izmaksu: vecuma ieguld�šanas pensiju, atva�in�šan�s pensiju, atraitnes/atrait�a pensiju, b�re�a ieguld�juma pabalstu, invalidit�tes pensiju un pabalstu dz�vesbiedra zaud�šanas gad�jum�. Piez�me: pabalsti, ko nosaka šie l�gumi, ir piln�gi nodal�ti no tiem pabalstiem, ko nosaka ES likumdošana. J�s varat sa�emt gan tos pabalstus, ko nosaka šie l�gumi, gan tos, ko nosaka ES noteikumi, tau apr��inot šo l�gumu noteikto pensijas summu, netiks �emts v�r� cit� ES valst� nostr�d�tais laiks. Ja jums ties�bas uz rijas pensiju pieš�ir gan ES noteikumi, gan šie l�gumi, jums tiks izmaks�ta atbilstoša pensija. Lai kvalific�tos uz pensiju Austr�lij�, Kvebek� un Jaunz�land�, soci�l�s apdrošin�šanas un/vai dz�vošanas periodi var tikt apvienoti ar apdrošin�to darbu šaj� valst�. Pabalsti nat�r� Ja sa�emt pensiju, ko nosaka ES likumi vai divpus�jie l�gumi, jums var tikt pieš�irti pabalsti nat�r�, ja j�s atbilstiet to sa�emšanas nosac�jumiem. Kopš 2001. gada maija visas personas 70 vai vair�k gadu vecum� var kvalific�ties neatkar�gi no ien�kumiem. J�s nevarat sa�emt vientu�nieka pabalstu, pabalstu cilv�kiem virs 80 gadiem, vai salas pabalstu, ja vien nesa�emat rijas soci�l�s nodrošin�šanas pensiju; un t�d� gad�jum� šie balsti ir pielikumi rijas pensijai. Lai sa�emtu s�k�ku inform�ciju, sazinieties: Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, ES/starptautiskais da�a, Aras Mhic Dhiarmada, Store Street, Dublin 1 T�lr. (01) 704 3000 Vesel�bas aizsardz�ba Ties�bas uz vesel�bas aizsardz�bu iedal�mas div�s kategorij�s - Medic�nisko karšu �pašniekiem un p�r�jiem. Medic�nisk� karte Medic�nisko karšu �pašniekiem ir ties�bas sa�emt daž�dus vesel�bas aizsardz�bas pakalpojumus par br�vu. Tie ietver �rstu un slimn�cas pakalpojumus, k� ar� z��u ieg�di. Kvalifik�cijas pras�bas: lai ieg�tu medic�nisko karti, vairum� gad�jumu ien�kumiem j�b�t zem�kiem par noteiktu l�meni. Šie ierobežojumi, kas tiek atjaunoti katru janv�ri, ir aprakst�ti sekojoši. Ieteicams pieteikties ar� tiem cilv�kiem, kuru ien�kumi ir tuvu noteiktajai robežai, it �paši, ja ir nenoteikts vesel�bas st�voklis.

39

Kopš 2001. gada j�lija ikvienai personai, kam ir 70 vai vair�k gadu, neatkar�gi no ien�kumiem ir ties�bas uz medic�nisko karti. Šo medic�nisko karti, kuras sa�emšanai nav nepieciešama ien�kumu/tur�bas p�rbaude, var lietot tikai t�s �pašnieks; to nevar izmantot t� apg�d�jam�s personas. Ja jums, pamatojoties uz ien�kumu/tur�bas p�rbaudi, jau ir medic�nisk� karte, sasniedzot 70 gadu vecumu, ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pieš�irt� medic�nisk� karte tiks saglab�ta, un to var�s izmantot ar� j�su apg�d�jamaj�s personas. Ja jums nav medic�nisk�s kartes, sasniedzot 70 gadu vecumu, j�s joproj�m varat pieteikties uz ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pieš�irto medic�nisko karti (skat�t zem�k ien�kumu ierobežojumus), un veiksm�ga izn�kuma gad�jum� to var�s izmantot ar� j�su apg�d�jamie. Uz š�irtiem un vientu�iem vec�kiem ar apg�d�jamiem attiecas tie paši ien�kumu ierobežojumi, k�di ir prec�tiem p�riem ar apg�d�jamiem. Vienam vai vair�kiem �imenes locek�iem (kas cit� gad�jum� neatbilstu pras�b�m) medic�nisku izdevumu gad�jum� ir iesp�jams ieg�t medic�nisko karti uz sava v�rda. ES noteikumi – ES noteikumi paredz, ka cilv�ki, kuri no citas ES valsts sa�em soci�l�s nodrošin�šanas pensiju, bet nesa�em rijas nodrošin�šanas pabalstu, ja rij� nestr�d� un nav pašnodarbin�ti, var sa�emt Medic�nisko karti, neatkar�gi no �pašum� esošajiem l�dzek�iem. Ja j�su gad� nenopeln�tie ien�kumi p�rsniedz € 1,374 j�s tiekat uzskat�ts/a par pašnodarbin�to, un jums j�iziet ien�kumu/tur�bas p�rbaude. Nov�rt�jot j�su ties�bas atbilstoši ES likumiem, Vesel�bas p�rvalde var p�rbaud�t j�su ien�kumus, lai izv�rt�tu, vai atbilstat nosac�jumiem – tau t� nav ien�kumu/tur�bas p�rbaude. Ien�kumu/tur�bas p�rbaude j�iziet cilv�kiem, kuri sa�em rijas soci�l�s nodrošin�šanas pensiju vai pabalstu, vai ar� citas ES valsts pensiju,. C hepat�ta n�s�t�jiem, kas saslimuši, lietojot Anti-D vai asins izstr�d�jumus, vai ar� veikuši asins p�rliešanu, ir t�das pašas ties�bas k� medic�nisk�s kartes �pašniekiem. Pieteikties tuv�kaj� vesel�bas centr� vai vesel�bas p�rvald�. Ja j�su pieteikums neapstiprina, j�s dr�kstat v�rsties pie Vesel�bas p�rvaldes galven� izpildier�d�a.

40

Ien�kumu ierobežojumi medic�nisko karšu sa�emšanai no 2002. gada 1. janv�ra Ned��as ien�kumu ierobežojums (kop�jie ien�kumi bez soci�las apdrošin�šanas iemaksas un vesel�bas iemaksas) Kategorija L�dz 66

gadiem No 66 l�dz 69 gadiem

No 69 l�dz 79 gadiem

80 un vair�k gadi

Atseviš�i dz�vojoša persona € 132.00 € 144.00 € 285.00 € 300.50 Viens cilv�ks, dz�vojošs ar �imeni

€ 117.00 € 124.00 € 246.50 €258.00

Prec�ts p�ris € 190.50 € 214.00 € 427.00 € 449.00 Pabalsts b�rnam zem 16 gadiem

€ 24.00 € 24.00 € 24.00 € 24.00

*Pabalsts apg�d�jamiem virs 16 gadiem (bez ien�kumiem)

€ 25.00 € 25.00 € 25.00 € 25.00

*Šis pabalsts tiek dubultots, ja b�rns apmekl� pilna laika izgl�t�bas iest�di un nesa�em dot�cijas.

Papildus pabalsti

- M�jas izdevumiem (�res, hipot�ku maks�jumi), kas p�rsniedz € 24.00 ned��� - Transporta izdevumiem braukšanai uz darbu, kas p�rsniedz € 21.00 ned���

Ja persona sa�em m�jas apr�pes pabalstu, tr�s reizes paaugstin�ts ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pie�autais ierobežojums medic�nas kartes sa�emšanai (€ 179.80 m�nes�, € 41.49 ned���). Piez�me: ien�kumu ierobežojumi medic�niskas kartes sasniegšanai tiek p�rskat�ti katru janv�ri. Cilv�ki, kuriem medic�nisk�s kartes Visiem, neatkar�gi no ien�kumiem, ir pieejami stacion�rie ambulatorie medic�nas pakalpojumi. Ja izv�laties sabiedrisko medic�nas apr�pi, jums ir ties�bas uz gultas vietu un viz�ti sabiedrisk� slimn�c�, k� ar� uz sabiedriskas slimn�cas ambulatorajiem pakalpojumiem. Atseviš��m cilv�ku grup�m par šiem pakalpojumiem j�maks� noteikti izcenojumi. Ja neizv�laties sabiedrisko medic�nas apr�pi, t� viet� v�ršoties priv�taj�s apr�pes iest�d�s, tad jums (vai j�su vesel�bas apdrošin�šanas uz��mumam) par sniegtajiem pakalpojumiem j�maks� pilna cena. Slimn�cas Sabiedrisk� slimn�c� stacion�ro pakalpojumu cena ir € 33 dien�. Augst�k� summa uz jebkuru laiku 12 m�nešu ietvaros ir € 330.

41

Sekojošas personas ir atbr�votas no maks�jumiem: - Medic�nisko karšu �pašnieki - B�rni, kas nos�t�ti no b�rnu vesel�bas kl�nik�m un skolas vesel�bas p�rbaud�m - B�rni, kas slimo ar paredz�t�m ilgtermi�a slim�b�m (vairum� gad�jumu tie, kam ir

apmaks�ti z��u un medikamenti noteiktu slim�bu �rst�šanai) – skat�t 60. lappusi - B�rni l�dz 6 ned��u vecumam - Sievietes, kuras sa�em pakalpojumus k� m�tes - Cilv�ki, kuri sa�em infekciju slim�bu �rst�šanas pakalpojumus

Ja ir maks�jumu segšana ir apgr�tin�ta, ir izveidots noteikums, kas paredz veikt apr�pi par br�vu. Š�d� gad�jum� , izskaidrojot apst�k�us, j�raksta v�stule slimn�cas vad�bai.

Vesel�bas p�rvalde vai Sabiedriski br�vpr�t�g� slimn�ca Sabiedrisk� slimn�ca: atseviš��m pacientu grup�m par stacion�rajiem pakalpojumiem j�maks� € 33 dien�. Par cita veida uztur�šanos un apr�pi nav j�maks� (ja jums ir apg�d�jamie, un ja j�s 12 m�nešu laik� uzturaties slimn�c� 30 dienas, jums var tikt pieš�irts ilgstošas uztur�šanas izcenojums). Da��ji priv�tas vai priv�tas slimn�cas: visiem, kuri izmanto da��ji priv�tu vai priv�tu slimn�cu pakalpojumus, j�apmaks� noteiktie uztur�šan�s izcenojumi un apr�pes izmaksas. Priv�t�s slimn�cas un sanatorijas : priv�t�s slimn�c�s un sanatorij�s par apr�pes pakalpojumiem visiem j�maks� pilna maksa. Ambulances pakalpojumi: person�m, kuras apmekl� sabiedrisk�s slimn�cas negad�jumu & traumu noda�u bez �rsta nos�t�juma, j�maks� € 31.70. J�piez�m�, ja š� summa j�maks� tikai par pirmo viz�ti p�c negad�juma. Infekcijas slim�bas Slimn�cu stacion�rie un ambulatorie pakalpojumi ir par br�vu visiem, kuri �rst�jas pret tuberkulozi un cit�m infekcijas slim�b�m. Vesel�bas apdrošin�šana Br�vpr�t�g� vesel�bas apdrošin�šana: t�s galven� funkcija ir apdrošin�t apr�pes un uztur�šan�s izmaksas sabiedrisko slimn�cu priv�taj�s un da��ji priv�taj�s noda��s, k� ar� sanatorij�s un priv�taj�s slimn�c�s. Vair�ki pl�ni nodrošina daž�du uztur�šan�s l�me�u izmaksu segšanu. Ir izveidota ar� speci�la sh�ma ikdienas stacion�ro slimn�cas izmaksu segšanai. Ikvienam, kas v�las pievienoties Br�vpr�t�g�s vesel�bas apdrošin�šanas slimn�cu pl�niem, tas j�izdara pirms 65 gadu sasniegšanas, tau šis vecuma ierobežojums nav

42

sp�k�, ja pievienojaties no cita vesel�bas apdrošin�t�ja, kam ir l�gums ar Br�vpr�t�go vesel�bas apdrošin�šanu. Kad st�sies sp�k� klaj� Vesel�bas apdrošin�šanas (labojuma) 2000. gada nolikums, vairum� gad�jumu izmaksas tiks segtas cilv�kiem vis�s vecuma grup�s. Specifiskajai sh�mai, kas sedz slimn�cu izmaksas nav vecuma ierobežojumu. Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju sazinieties ar tuv�ko Br�vpr�t�g�s vesel�bas apdrošin�šanas biroju vai Br�vpr�t�g�s Vesel�bas apdrošin�šanas p�rvaldi, Middley Abbey Street, Dublin 1 T�lr. (01) 872 4499 vai 1850 444 844 rijas BUPA: BUPA pied�v� tr�s vesel�bas apdrošin�šanas pl�nus, Essential, Essential Plus un Essential Gold. Šie pl�ni nodrošina uztur�šan�s izdevumu segšanu vairum� BUPA paredz�to priv�to un da��ji priv�to slimn�cu. T�pat BUPA apmaks� noteiktas sirds �irur�ijas proced�ras Blekrokas kl�nik� (Blackrock Clinic) un Matera priv�taj� slimn�c� (Mater Private Hospital). J�pievienojas pirms 65 gadu sasniegšanas, tau šis vecuma ierobežojums nav sp�k�, ja pašreiz esat piesaist�ts/a pie atz�tas vesel�bas apdrošin�šanas sh�mas. Kad st�sies sp�k� Vesel�bas apdrošin�šanas (labojuma) 2000. gada nolikums, izdevumi vairum� gad�jumu tiks segti visu vecuma grupu cilv�kiem. S�k�kas deta�as pagaid�m nav pieejamas. S�k�ku inform�ciju mekl�jiet: rijas BUPA, Mill Island, Fermoy, Co.Cork. T�lr. viet�jiem zvaniem 1890 700 890 vai (025) 42122 Slimn�cu sestdienu fonds: pal�dz segt vesel�bas apr�pes maksu. Pabalsti ietver: skaidras naudas pabalstus slimn�cu stacion�r�s un ambulator�s apr�pes, G. P pakalpojumu, dent�lo, optisko, �irur�isko oper�ciju izmaksu segšanai. T�pat tiek apmaks�ta: fizioterapija, osteop�tija, kiropraktika, akupunkt�ra, homeop�tija un pedik�rs. J�pievienojas pirms 66 gadu vecuma sasniegšanas. Pr�mij�m nav paredz�ti nodok�u atvieglojumu. S�k�ku inform�ciju mekl�t: Slimn�cu Sestdienas fonds, 14, Anhorage Charlotte Quay, Ringsend, Dublin 4 T�lr. (01) 660 0890

43

Apmaks�ts transports uz vesel�bas apr�pes vietu Medic�nisko karšu �pašniekiem Vesel�bas p�rvalde var atmaks�t l�dzek�us, kas izt�r�ti ce�� uz ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vietu un dienas slimn�c�m – š�s poz�cijas bieži tiek main�tas, un pakalpojuma iesp�jas p�d�jos gados ir b�tiski samazin�tas. Pieteikties tuv�kaj� Vesel�bas p�rvald� �rsts Medic�nisko karšu �pašniekiem, ir ties�bas par velti sa�emt visp�r�ju medic�nisko pal�dz�bu no praktiz�joša �rsta. rstiem pret medic�nisko karšu �pašniekiem j�sniedz t�das pašas kvalit�tes medic�nisk� apr�pe k� priv�tajiem klientiem, kas par pakalpojumiem maks�. Cilv�ki, kuriem nav medic�nisk�s kartes, j�maks� pie�emt� �rsta nodeva. Parakst�t�s z�les un medikamenti Medic�nisko karšu �pašniekiem ir ties�bas par velti sa�emt izrakst�t�s z�les un medikamentus, ko paredz medic�nisk� karte. Ilgtermi�a slim�bas sh�ma: visiem, kam ir k�ds no sekojoši uzskait�tajiem st�vok�iem, ir ties�bas sa�emt š� st�vok�a �rst�šanai nepieciešam�s z�les un medikamentus: Gar�ga nesp�ja, fenilketonurija, cistas fibroze, hemofilija, smadze�u paral�ze, epilepsija, cukura diab�ts, izklied�t� skleroze, musku�u distrofija, Parkinsona slim�ba, ak�t� leik�mija, mugurkaul�ja š�eltne un hidrocef�lija. Pieteikties tuv�kaj� Vesel�bas p�rvald� Z��u pabalsta sh�ma: z��u atbalsta sh�ma paredz, ka indiv�dam vai t� �imenei par vis�m izrakst�taj�m z�l�m, medikamentiem un proced�r�m, ko indiv�ds vai t� �imene lietojusi taj� m�nes�, j�maks� ne vair�k k� € 53.33 m�nes�. �imen� ietilpst noteikts pieaugušais, t� laul�tais/partneris un b�rni l�dz 18 gadiem, vai b�rni l�dz 23 gadiem, ja tie apmekl� pilna laika izgl�t�bas iest�di. �imen� var tikt iek�auts ar� šaj� m�jsaimniec�b� dz�vojošs apg�d�jamais jebkur� vecum� ar fizisku vai gar�gu nesp�ju/slim�bu, kurš nevar sevi pien�c�gi apkopt. Uz šo sh�mu var re�istr�ties, aizpildot re�istr�cijas veidlapu, kas pieejama aptiek�s vai Vesel�bas p�rvald�. Pl�nots katrai re�istr�cijas veidlap� min�tajai personai izlaist plastmasas novelkamo karti. Š� karti b�tu j�uzr�da �rstam, kad tiek rakst�ti nor�kojumi. Tad m�neša laik� j�izmanto viena aptieka. Viena kalend�r� m�neša laik� par z�l�m nav j�maks� vair�k k� € 53.33 Piesakieties tuv�kaj� vesel�bas p�rvald�

44

Nodok�u maks�t�ji var kvalific�ties medic�nisko izdevumu atmaksai – skat�t 84. lappusi. Ilgstošas uztur�šan�s iest�de Ir daudzu veidu slimn�cas, dz�vojam�s un sanatorijas m�jvietas, kas ilgstoš� laika period� r�p�jas par veciem cilv�kiem un cilv�kiem ar trauc�jumiem. Iesp�jas sa�emt slimn�cu un �stermi�a sanatoriju pakalpojumi ir izskaidrotas iepriekš. Pakalpojumi, ko var sa�emt ilgtermi�a uztur�šan�s iest�d�s ir atkar�gi no iest�des. Subs�dijas sanatoriju pakalpojumiem Ja jums nav pietiekošu l�dzek�u, ja Vesel�bas p�rvalde nov�rt�jusi, ka jums nepieciešama sanatorija, un ja j�s atbilstat ien�kumu/tur�bas p�rbaudes pras�b�m, subs�dija var segt j�su izv�l�t�s sanatorijas izdevumus. Jums pieš�irt�s subs�dijas apjoms ir atkar�gs no nepieciešam�s �rst�šanas pak�pes, j�su l�dzek�u daudzums un �imenes apst�k�iem. Pirms došan�s uz sanatoriju j�piesak�s Vesel�bas p�rvald�. Ja pieteiksieties p�c uz�emšanas sanatorij�, j�s uz diviem gadiem var nepielaist pie atk�rotas pieteikšan�s uz subs�diju. Ja neesat apmierin�ts ar pieš�irt�s subs�dijas apjomu, l�mumu varat p�rs�dz�t Vesel�bas p�rvald�. Ja p�c p�rs�dz�šanas v�l joproj�m neesat apmierin�ts/a ar sasniegto rezult�tu, gad�jumu varat izskat�t lietu Obdusman�. J�s vai j�su radinieks, kurš maks� par sanatorijas izdevumiem, var sa�emt nodok�u atvieglojumu – skat�t 85. lpp. Dent�lie, optiskie un aur�lie (dzirdes) pakalpojumi Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a apdrošin�tiem darba veic�jiem, kuri pietiekami veikuši Apr�pes pabalstu sh�mas noteikt�s soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas, izsniedz pabalstus dent�lo, optisko un aur�lo (dzirdes) pakalpojumu apmaksai. Visas personas, kuras atbilst soci�l�s apdrošin�šanas iemaksu pras�b�m 61 vai 65 gadu vecum�, saglab� ties�bas uz m�žu. Cilv�ki, kuri sa�em invalidit�tes pensiju vai ilgtermi�a nesp�jas pabalstu, vairum� gad�jumu ir ties�gi ar� uz šo pabalstu. Apr�pi nodrošina priv�ti zob�rsti un opti�i/optiskie �irurgi. Noteikums par 13 ned��as maks�t�m soci�l�s apdrošin�šanas iemaks�m p�d�j� nodok�u gad� neattiecas uz tiem, kuri 66 gadu vecumu sasnieguši l�dz 1992. gada 6. j�lijam vai tiem, kuri sa�em pirmspensijas pabalstu, atva�in�šan�s pensiju, invalidit�tes pensiju, apr�p�t�ja pabalstu, ilgtermi�a pal�dz�bu bezdarba gad�jum� vai nesp�jas pabalstu vair�k k� gadu, k� ar� cilv�ki, kuriem ir vismaz 55 gadi, un kuri piesak�s uz atvieglojumiem bezdarba gad�jum�. Ja laul�tajam pien�kas min�tie pabalsts, tad tas pien�kas ar� t� apg�d�jamajam. Apg�d�jams laul�tais, kurš str�d�, saglab�s ties�bas uz pabalstu, kam�r vi�š/a kvalific�sies uz sava v�rda. Vecu pension�ru apg�d�jamiem laul�tiem/partneriem var tikt pieš�irtas ties�bas t�pat k� t�s var tikt pieš�irtas dažu personu, kuras pašas bija

45

ties�gas, atrait�iem. Ja j�su laul�tajam vi�a/s n�ves br�d� pien�c�s apr�pes pabalsts, un n�ves br�d� j�s bij�t vi�a/s apg�d�b�, tad j�s varat patur�t š�s ties�bas, kam�r esat atrait�a status�. Iesniegumu veidlapas Iesnieguma veidlapas ir pieejamas pie zob�rstiem. Lai uzzin�tu soci�l�s pal�dz�bas zob�rstu sarakstu, sazinieties ar apr�pes pabalstu noda�u. Optisko un aur�lo (dzirdes) pakalpojumu iesniegumu formas var sa�emt pie opti�iem, dzirdes apar�tu pieg�d�t�jiem vai: rst�šanas pabalstu da�a; Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, Letterkenny, Co.Donegal. T�lr. viet�jiem zvaniem 1890 400 400 vai (01) 704 3000 Dent�lie un Optiski pakalpojumi medic�nisko karšu �pašniekiem Medic�nisko karšu �pašnieki (ar� tie, kuriem ir 70 gadu vai vair�k, un kas tagad, neatkar�gi no ien�kumiem, kvalific�jas Medic�nisk�s kartes sa�emšanai) no vesel�bas p�rvaldes ir ties�gi sa�emt dent�lo un optisko apr�pi, k� ar� dzirdes apar�tus. Dent�lo pal�dz�bu visiem medic�nisk�s kartes �pašniekiem virs 16 gadiem sniedz Vesel�bas p�rvaldes viet�jais zob�rsts vai ar� priv�tie zob�rsti. Sniegto pakalpojumu var p�rcelt no vienas vesel�bas p�rvaldes uz citu. Optisko apr�pi nodrošina Vesel�bas p�rvalde vai priv�tie opti�i – par to lemj Vesel�bas p�rvalde. Ja esat iesaist�jies Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�as apr�pes pabalstu sh�m�, tad piesakieties vispirms uz to. Dzirdes apar�ti Cilv�kiem, kuri pietiekoši veikuši soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas un to laul�tajiem Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a apmaks� l�dz 50% no dzirdes apar�ta cenas; maksim�l� apmaksas summa par katru izsniegto dzirdes apar�tu ir € 350 (2001. gada j�lijs). Ja personai pien�kas dent�lie un optiskie pakalpojumi, t� ir ties�ga sa�emt ar� šos pakalpojumus. Pieteikties: rst�šanas pabalstu da�a; Soci�lo, komun�lo un �imenes lietu noda�a, Letterkenny, Co.Donegal. T�lr. viet�jiem zvaniem 1890 400 400 vai (01) 704 3000 Vesel�bas p�rvaldes medic�nisk�s kartes �pašniekiem nodrošina dzirdes pakalpojumus bez maksas.

46

Pieteikties tuv�kaj� vesel�bas centr�. R�ki un piederumi Medic�niskie un �irur�iskie r�ki un piederumi (piem�ram, rati�kr�sli, staig�šanas r�ki), ja tos izraksta �rsts vai vesel�bas speci�lists, piem�ram, profesion�ls terapeits, vairum� gad�jumu medic�nisko karšu �pašniekiem ir bez maksas. Cilv�ki, kam atbilst vismaz vienam ilgtermi�a slim�bas sh�mas nosac�jumam (st�voklis), var sa�emt medic�niskus un �irur�iskus r�kus (šim st�voklim dom�tus) bez maksas. Cilv�ki, kuriem nav medic�nisk�s kartes, var sa�emt šos r�kus un piederumus bez maksas t�d� gad�jum�, ja šie r�ki un piederumi ir da�a no slimn�cas sniegt�s apr�pes. Ja t� nav, tie var sa�emt pabalstu no Vesel�bas p�rvaldes r�ku un piederumu izmaksu segšanai vai ar�, ja r�ki un piederumi nepieciešami �stermi�a lietošanai, aizdot tos. T� k� katrai p�rvaldei ir savi noteikumi, lai noskaidrotu, vai iesp�jams sa�emt pal�dz�bu, j�interes�jas Vesel�bas p�rvald�. Br�vpr�t�g�s vesel�bas apdrošin�šanas un BUPA biedriem var tikt atmaks�ta da�a medic�nisko un �irur�isko r�ku izmaksu. PVN atmaksa: PVN atmaksu no noteiktu r�ku un piederumu v�rt�bas, var piepras�t nesp�j�ga persona, kas izmanto šos r�kus, lai var�tu patst�v�gi dz�vot un str�d�t. Iesniegumi par atmaksu un citiem piepras�jumiem s�t�t: PVN atmaksas noda�a, Government Buildings, Kilrush Road, Ennis, Co.Clare. T�lr. lok�liem zvaniem 1890 202 033 Inform�cija par r�kiem un piederumiem Comhairle pa t�lruni sniedz inform�ciju par r�kiem, piederumiem un apr�kojuma pieg�d�t�jiem. Lai sa�emtu s�k�ku inform�ciju sazinieties ar : Comhaurle, 44, North Great Georges Street, Dublin 1 T�lr. (01) 874 7503 Inform�cij�s sniegšanu par ier�c�m, k� ar� to pieg�di veic ar� citas br�vpr�t�g�s organiz�cijas, kuras nodarbojas ar konkr�tajiem trauc�jamiem, piem�ram, rijas asoci�cija cilv�kiem rati�kr�slos, Centr�l� rstniec�bas kl�nika, Valsts Nedzird�go asoci�cija, Valsts Neredz�go padome - lai uzzin�tu to adreses, skat�t 107. lpp.

47

Telekomunik�cijas Kataloga uzzi�as pakalpojumi bez maksas: Eircom klienti, kuri nav sp�j�gi izmantot druk�to katalogu noteiktu fizisku vai gar�gu trauc�jumu rezult�t�, var pieteikties kataloga uzzi�as pakalpojumu lietošanai bez maksas. Pieteikties: Bezmaksas t�lrunis: 1800 574 574 Apr�kojums cilv�kiem ar speci�l�m vajadz�b�m: Eircom ražo daž�da veida apr�kojumu un sniedz pakalpojumus cilv�kiem ar dzirdes vai redzes defektiem. Tas ietver pastiprin�t�ju telefonus, televizora vizu�lo sign�la br�din�jumu un t�lru�us cilv�kiem ar redzes trauc�jumiem. Ja jums ir t�lru�a �res pabalsts, šie pakalpojumi ir bezmaksas. Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju, zvaniet: Bezmaksas t�lrunis: 1901 STEP (tekstu telefonu aizst�šana ar pabalstu) ir sh�ma, kas nedzird�giem cilv�kiem, kas lieto tekstu telefonus paredz izmaks� kompens�jošu pabalstu. Ja m�j�s lietojat tekstu telefonu, piem�ram, Minicom, jums var tikt atmaks�ti l�dz 70% no t�lru�a zvanu v�rt�bas. S�k�ku inform�ciju un iesnieguma veidlapas var sa�emt: Valsts Nedzird�go Asoci�cija, 35, North Frederick Street, Dublin 1 T�lr. (01) 872 3800 rijas Nedzird�go apvien�ba, 30 Blessington Street, Dublin 7, T�lr. (01) 860 1878

48

66. Bibliot�ku pakalpojumi

Sabiedrisk�s bibliot�kas nodrošina daž�das viet�j�s pašvald�bas iest�des vis� valst�. Daudz�s no t�m ir �pašas liela form�ta gr�matas un audio kaset�s ierakst�tas gr�matas, kuras ir piem�rotas cilv�kiem ar boj�tu redzi. Dažos apgabalos darbojas mobil�s bibliot�kas. Nacion�l�s neredz�go cilv�ku padomes pasp�rn� darbojas Bibliot�ka neredz�gajiem ar abonementa noda�u. T� p�rrauga ar� audio kasešu bibliot�ku, kur pieejamas etru celi�u kasetes, kuru izmantošanai bez maksas var pas�t�t �pašu kasešu magnetafonu. Kontaktadrese: rijas Nacion�l� neredz�go cilv�ku padome, Whitworth Road, Drumcondra, Dublin 9. Tel.: (01) 830 7033 Kopienu nodrošin�tie apr�pes pakalpojumi Kopienu apr�pes pakalpojumi tiek organiz�ti un nodrošin�ti viet�j� l�men�. Pakalpojumu sniedz�ji ir �oti daž�di. Dažos apgabalos šos pakalpojumus sniedz Vesel�bas jaut�jumu padome vai nu tieši vai ar br�vpr�t�go organiz�ciju starpniec�bu; citos apgabalos daži pakalpojumi tiek sniegti tikai p�c br�vpr�t�guma principa un daži pakalpojumi atseviš�os apgabalos nav pieejami visp�r. T� k� šis ce�vedis attiecas uz situ�ciju vis� valst� kopum�, m�s nevaram iesl�gt deta��s. J�s varat noskaidrot vair�k par viet�j� l�men� pieejam�m iesp�j�m, griežoties vesel�bas apr�pes centr�, Pilso�u inform�cijas centr�, bibliot�k� vai pie sava �rsta. Sabiedrisk�s vesel�bas apr�pes medm�sas Visas Vesel�bas jaut�jumu padomes algo sabiedrisk�s vesel�bas apr�pes medm�sas, kuras sniedz slimnieku kopšanas pakalpojumus cilv�kiem vi�u m�jviet�s. Parasti medm�sas pakalpojumi ir bez maksas vis�m person�m, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, vai visiem medic�nisko karšu �pašniekiem. Pakalpojumi cilv�kiem ar invalidit�ti daž�dos apgabalos atš�iras. 67. Pal�gi m�jsaimniec�b� Pal�gus m�jsaimniec�b� algo vai nu Vesel�bas apr�pes padomes vai br�vpr�t�gas organiz�cijas. Šie darbinieki pal�dz veikt parastus m�jsaimniec�bas darbus un tiek pieš�irti person�m, kuras nesp�j š�dus darbus veikt patst�v�gi. Š� pakalpojuma pieejam�ba daž�d�s viet�s atš�iras, un reiz�m tiek iekas�ta neliela samaksa.

49

Soci�lie darbinieki Visas Vesel�bas jaut�jumu padomes algo soci�los darbiniekus, kuri var sniegt konsult�cijas un atbalstu. Vairums lielo slimn�cu algo soci�los darbiniekus, ar kuriem pacienti un vi�u radinieki var apspriest ar vi�u slim�b�m saist�t�s probl�mas. Jaut�jiet slimn�cas soci�l� darba noda��. Ar� dažas br�vpr�t�g�s organiz�cijas algo soci�los darbiniekus. Darba terapeiti Vairums Vesel�bas jaut�jumu padomju algo darba terapeitus. Pakalpojuma m�r�is ir pal�dz�t person�m ar invalidit�ti sasniegt p�c iesp�jas liel�ku neatkar�bu ikdienas dz�v�. Citi kopienas pakalpojumi Pedik�ra pakalpojumi: Dažreiz Vesel�bas apr�pes padomes pied�v� šo pakalpojumu bez maksas medic�nisko karšu �pašniekiem, kas vec�ki par 65 gadiem. Ar� daudzas soci�lo pakalpojumu padomes nodrošina šo pakalpojumu, par kuru var tikt iekas�ta neliela samaksa. Ce�ojoš� virtuve: Šis pakalpojums ir diezgan plaši pieejams. To parasti sniedz br�vpr�t�g�s organiz�cijas. Ve�as mazg�šanas pakalpojumi: To parasti nodrošina Veco cilv�ku apr�pes komiteja vai br�vpr�t�ga organiz�cija. Sazinieties ar savu viet�jo vesel�bas centru vai sabiedrisk�s vesel�bas apr�pes medm�su, lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju par visiem šiem pakalpojumiem. 68. Pagaidu apr�pe Pagaidu apr�pe tiek nodrošin�ta daudzviet valst� cilv�kiem ar daž�da veida invalidit�ti. Š�s apr�pes m�r�is ir sniegt apr�p�t�jiem atelpas br�di, �aut vi�iem velt�t laiku sev, doties atva�in�jum� vai pavad�t laiku ar saviem �imenes locek�iem. Apr�p�jamo personu uz 2 ned���m var ievietot Vesel�bas apr�pes padomes (valsts) pansion�t� ar medic�nisko apr�pi. To organiz� ar sabiedrisk�s vesel�bas apr�pes medm�sas vai �imenes �rsta starpniec�bu. Ieteicams rezerv�t vietu p�c iesp�jas laic�gi, jo piepras�jums p�rsniedz pieejamo gultas vietu skaitu. Lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju par pieteikšan�s proced�ru personas pagaidu apr�pei un pagaidu apr�pes iest�žu sarakstu. sazinieties ar savu viet�jo Vesel�bas jaut�jumu padomi, sabiedrisk�s vesel�bas apr�pes medm�su vai �imenes �rstu. Katru gadu j�nij� Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments pieš�ir pagaidu apr�pes stipendiju (635 eiro) visiem apr�p�t�jiem, kuri sa�em apr�p�t�ja periodisko

50

pabalstu, apr�p�t�ja pabalstu, periodisko pabalstu par radinieka apr�p�šanu vai past�v�gas apr�pes periodisko pabalstu; šo stipendiju maks� ar� Vesel�bas apr�pes padome b�rnu apr�p�t�jiem, kuri sa�em tikai b�rna-inval�da apr�p�t�ja periodisko pabalstu. Šo pabalstu apr�p�t�js var izmantot p�c saviem ieskatiem. Apr�p�t�ji, kuru apr�p� ir vair�k k� viena persona, sa�em dubultu stipendiju. Person�g�s pal�dz�bas pakalpojumi Person�g�s pal�dz�bas pakalpojumi ir izveidoti, lai pal�dz�tu cilv�kiem ar smagu fizisku invalidit�ti. Tas var ietvert divus pal�dz�bas l�me�us: m�jas apr�pes darbinieki un person�gie pal�gi. M�jas apr�pes darbinieki sniedz pal�dz�bu un atbalstu cilv�kiem ar fiziska rakstura invalidit�ti šo personu m�jviet�s. Laiks, ko šis darbinieks pavada katras personas m�jviet� un veicamie uzdevumi daž�d�s �imen�s atš�iras. Person�gie pal�gi pal�dz cilv�kiem dz�vot neatkar�gu dz�vi sabiedr�b�. Person�gais pal�gs var pal�dz�t nomazg�ties, ap��rbties, pagatavot �dienu vai veikt citus person�ga rakstura vai m�jsaimniec�bas uzdevumus. Šie darbinieki ar� var pal�dz�t apr�p�jamajai personai nok��t darb� un no darba m�j�s, var pal�dz�t darb� un m�c�b�s vai piedal�ties sabiedriskaj� dz�v�. Person�gais pal�gs var, piem�ram, pal�dz�t 69. redzes inval�dam izlas�t pasta s�t�jumus, nok��t no punkta A punkt� B vai neatkar�gi iepirkties. Samaksa - ja �imene ir pietiekoši situ�ta, tai par šo pakalpojumu ir j�maks�. Kontaktadrese: rijas rati�kr�slam piesaist�to cilv�ku asoci�cija, Blackheath Drive, Clontarf, Dublin 3. Tel.: (01) 833 5366 Z�mju valodas tulki Tulkošana z�mju valod� tiek izmantota daž�d�s situ�cij�s, lai veicin�tu komunik�ciju starp nedzird�giem un dzird�giem cilv�kiem, piem�ram, �rsta apmekl�jumi, darba intervijas, tikšan�s, konferences un izgl�t�ba. „Irish Sign Link” ir valsts a�ent�ra, kura nodrošina z�mju valodas tulkus. Piesakieties: „Irish Sign Link”, 25 Clyde Road, Ballsbridge, Dublin 4. Tel./tekstofons: (01) 608 0437 Fakss: (01) 668 5029 E-pasts: signlink@indigo.ie

51

Droš�bas pas�kumi gados vec�kiem cilv�kiem Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments un kopienas l�me�a organiz�cijas pied�v� stipendiju droš�bas pas�kumu �stenošanai 65 gadus vec�m un vec�k�m person�m, kuras dz�vo vienas vai 70. m�jsaimniec�b�s, kuras sast�v tikai no vec�ka gadag�juma cilv�kiem, un kuras nesp�j pašas š�du apr�kojumu ieg�d�ties. Finansu l�dzek�us var izmantot, lai nodrošin�tu neliela m�roga droš�bas pas�kumus, piem�ram, lai ier�kotu logu un durvju sl�dzenes, durvju ��des, droš�bas apgaismojumu un nostiprin�tu durvis un logus, k� ar� ier�kotu apkaimes apsardzes vai kopienas grupu sabiedriski uzraudz�tu signaliz�cijas sist�mu. Tas neattiecas uz tradicion�laj�m signaliz�cijas sist�m�m. Pieteikumus izv�rt� konsultat�v�s komitejas, kuras sast�v no viet�j�s sabiedr�bas grupu p�rst�vjiem, piem�ram, Kopienas droš�bas programma, Nacion�l� kopienas att�st�bas veicin�šanas asoci�cija „Muintir na Tire”, rijas Lauku sieviešu asoci�cija, Sv. Vincenta de Pola biedr�ba un a�ent�ras, piem�ram, vesel�bas jaut�jumu padomes, viet�j�s iest�des un rijas valsts policija „Garda Siochána”. Sazinieties ar augst�k uzskait�to organiz�ciju viet�jiem birojiem, lai ieg�tu s�k�ku inform�ciju. Transports un ce�ošana Ties�bas izmantot sabiedrisko transportu bez maksas ir 66 gadus vec�m un vec�k�m person�m, apr�p�t�ja periodisk� pabalsta sa��m�jiem un person�m, kuras sa�em noteiktus invalidit�tes pabalstus – skatiet 45. lpp. Mobilit�tes periodiskais pabalsts Maks�t�js: Vesel�bas jaut�jumu padome Atbilst�ba: Ja jums ir smaga invalidit�te un j�s nesp�jat staig�t, tau v�laties main�t ierasto vidi. Jums ir j�iziet iztikas l�me�a noteikšanas p�rbaude un j�b�t 16 l�dz 66 gadus vecam. Nosac�jumi: Atbilst�bu nosaka saska�� ar stingriem medic�niskiem krit�rijiem. Apgabala medic�nas inspektors no Vesel�bas jaut�jumu padomes izlemj, vai persona atbilst izvirz�tajiem krit�rijiem. Iztikas l�me�a noteikšanas p�rbaude ir l�dz�ga k� invalidit�tes periodisk� pabalsta noteikšanas gad�jum�.

52

Personas, kuras dz�vo apr�pes iest�d�s, var pretend�t uz periodisko pabalstu, ja t�s atbilst medic�niskaj�m un iztikas l�me�a noteikšanas p�rbaudes pras�b�m. Uz šo pabalstu nevar pretend�t citi kandid�ti, kuri ir vec�ki par 66 gadiem. 71. Mobilit�tes periodisko pabalstu maks� katru m�nesi. Kopš 2001. gada apr��a ir divas maks�jumu likmes. Augst�k� likme tiks maks�ta tikai t�m person�m, kuras nepretend� uz inval�da-transportl�dzek�a vad�t�ja un ival�da-pasažiera nodok�u atvieglojumiem – skatiet 72. lpp. Piesakieties sav� viet�j� Vesel�bas jaut�jumu padom�. Stipendija motoriz�t� autotransporta l�dzek�a piel�gošanai Maks�t�js: Vesel�bas jaut�jumu padome Atbilst�ba: Jums ir j�iziet iztikas l�me�a noteikšanas p�rbaude un jums ir t�da veida invalidit�te, kuras d�� jums ir j�piel�go autotransporta l�dzeklis, lai j�s var�tu to vad�t. Autotransporta l�dzeklim j�b�t svar�gam j�su iztikas peln�šanas komponentam. Noteiktos apst�k�os autotransporta l�dzekli personas ar invalidit�ti viet� var vad�t cita persona, ja inval�ds fizisku vai medic�nisku iemeslu d�� nesp�j vad�t autotransporta l�dzekli. Atseviš�os gad�jumos stipendiju var pieš�irt ar� pašnodarbin�tai personai vai personai, kura v�l nav s�kusi str�d�t, tau var�tu to izdar�t, ja b�tu p�rvar�tas ar transportu saist�t�s gr�t�bas. Šo stipendiju ar� var�tu sa�emt k�ds, kurš dz�vo �oti izol�t� apdz�vot� viet�, pat ja š� persona nestr�d�. Nosac�jumi: Šoferim j�b�t fiziski un psihiski sp�j�gam vad�t autotransporta l�dzekli, un vi�am j�uzr�da pilnties�ga autovad�t�ja apliec�ba. Piesakieties sav� viet�j� Vesel�bas jaut�jumu padom�. Piel�gojumi un transporta l�dzek�a vad�šana rijas rasti�kr�slam piesaist�to cilv�ku asoci�cija un rijas Inval�du-autovad�t�ju asoci�cija sniedz konsult�cijas par piem�rotiem piel�gojumiem automaš�n�s atbilstoši individu�l�m vajadz�b�m. Šo asoci�ciju pasp�rn� ir autoskolas cilv�kiem ar invalidit�ti, un t�s var sniegt inform�ciju par visiem autotransporta vad�šanas aspektiem. 72. Kontaktadrese: rijas rasti�kr�slam piesaist�to cilv�ku asoci�cija, Valsts mobilit�tes centrs, Džona Salivana resursu centrs, Ballinagappa Road, Clane, Co. Kildare. Tel.: (045) 893 094 rijas Inval�du-autovad�t�ju asoci�cija, Ballindine, Co. Mayo.

53

Tel.: (094) 64266/64054 Inval�du-autovad�t�ju un inval�du-pasažieru nodok�u atvieglojumi Person�m ar smagu, paliekošu invalidit�ti, kuras izmanto �paši piel�gotu autotransporta l�dzekli k� t� vad�t�ji vai pasažieri un kuri atbilst izvirz�tajiem nosac�jumiem, ir ties�bas pretend�t uz:

� atbr�vojumu no automaš�nas nodok�a un atbr�vojumu no transportl�dzek�a re�istr�cijas nodok�a vai t� atmaksu;

� PVN atmaksu; � atmaksu par nodev�m, kuras samaks�tas par benz�nu/d�ze�degvielu

(attiecas uz ne vair�k k� 600 galoniem gad�). Past�v ierobežojumi saist�b� ar transportl�dzek�u, kam var tikt piem�rota nodok�u atmaksa, izm�ru. Uz transportl�dzek�iem, kuri atbilst pras�b�m par nodok�u atmaksu, neattiecas maksa par st�vvietas izmantošanu un ar automobi�u novietošanu st�vviet� saist�tie ierobežojumi. Piez�me: Personas, kuras izmanto inval�da-autovad�t�ja un inval�da-pasažiera nodok�u atvieglojumus, var pretend�t tikai uz zem�ko mobilit�tes periodisk� pabalsta likmi. Piesakieties: Autovad�t�ju-inval�du noda��, Centr�laj� atmaksu biroj�, Ie��mumu dienest�, Coolshannagh, Co. Monaghan. Tel.: (047) 82800 vai LoCall 1890 606 061 73. Inval�du karte maš�nu novietošanai autost�vviet� Š� karte maš�nu novietošanai autost�vviet� ir paredz�ta person�m ar invalidit�ti un re�istr�t�m neredz�g�m person�m. T� attiecas uz personu, nevis uz maš�nu, lai k�ds, kuram ir š� at�auja, var�tu to novietot redzam� viet� aiz maš�nas stikla neatkar�gi no t�, vai vi�š ir pasažieris vai šoferis. Š� karte ir der�ga tikai sabiedriskaj�s autost�vviet�s tam �paši paredz�t�s viet�s un autost�vviet�s, kur j�uzr�da disks, kur nor�d�ts, cikos maš�na tur tika novietota, zon�s, kur inval�di dr�kst atst�t savu transportl�dzekli bez maksas. To dr�kst izmantot ar� priv�t�s automobi�u st�vviet�s, st�vviet�s pie pašapkalpošan�s univers�lveikaliem utt. tam �paši paredz�t�s zon�s. Parasti šo karti neizsniedz person�m, kuras nav sasniegušas 5 gadu vecumu. Inval�du karti maš�nu novietošanai autost�vviet� (ar ES logo) inval�di var izmantot 15 ES dal�bvalst�s. Tas noz�m�, ka, ce�ojot uz �rzem�m, j�s varat �emt savu karti l�dzi. Tau ir svar�gi atcer�ties, ka jums j�iev�ro ar transportl�dzek�iem saist�tie likumi un automaš�nas novietošanas ierobežojumi cit�s valst�s.

54

Personas, kur�m ir prim�rais medic�niskais sertifik�ts (kurš atbr�vo no PVN, transportl�dzek�a re�istr�cijas nodok�a un automaš�nas un benz�na nodok�a), autom�tiski pretend� uz kartes sa�emšanu, tau tai ir j�piesak�s. Citas personas var sa�emt pieteikuma veidlapu vien� no div�m zem�k uzskait�taj�m organiz�cij�m; veidlapu j�aizpilda personas �rstam, un tai j�b�t apstiprin�tai ar parakstu valsts policij�. Piesakieties: rijas rasti�kr�slam piesaist�to cilv�ku asoci�cija, Valsts mobilit�tes centrs, Džona Salivana resursu centrs, Ballinagappa Road, Clane, Co. Kildare. Tel.: (045) 893 094 rijas Inval�du-autovad�t�ju asoci�cija, Ballindine, Co. Mayo. Tel.: (094) 64266/64054 Autovad�t�ja apliec�ba Kopš 2002. gada febru�ra 70 gadus vecas un vec�kas personas var atjaunot savu autovad�t�ja apliec�bu bez maksas. 74. „A.A.” tehnisk�s pal�dz�bas dienests Inval�du-autovad�t�ju asoci�cijas biedri var sa�emt atseviš�us „A.A.” tehnisk�s pal�dz�bas dienesta pakalpojumus bez maksas. Tas ietver, piem�ram, p�rdurtas riepas salabošanu ce�a mal�, tau ne apkalpošanu personas m�jviet�. Turpm�ka inform�cija: �rijas Inval�du-autovad�t�ju asoci�cija, Ballindine, Co. Mayo. Tel.: (094) 64054 Ce�u nodevas uz „East/West Link” tiltiem Autovad�t�jiem/pasažieriem ar invalidit�ti, kuri izmanto �pašas, piel�gotas automaš�nas, nav j�maks� ce�u nodeva, kura tiek piem�rota „West Link” tilta š��rsošanai. Lai var�tu izmantot šo atbr�vojumu, jums ir j�aizpilda pieteikuma veidlapa, kura ir pieejama Ce�ošanas privil��iju pieš�iršanas noda��, „West Link” maksas tilts, Castleknock, Dublin 15. Jums b�s nepieciešama autovad�t�ja/pasažiera pases form�ta fotogr�fija un viena no šiem dokumentiem kopija: personas, kas atbr�vota no automaš�nas nodok�a, disks vai prim�rais medic�niskais sertifik�ts, vai PVN/automaš�nas re�istr�cijas nodok�a atmaksas pier�d�jums, vai pier�d�jums par degvielas akc�zes nodok�a atmaksu. Jums tiks izsniegta ofici�la bezmaksas karte „West Link” tilta š��rsošanai.

55

Autovad�t�ji/pasažieri ar invalidit�ti, izmantojot �pašus, piel�gotus transportl�dzek�us un uzr�dot personas, kas atbr�vota no automaš�nas nodok�a, disku, var š��rsot ar� „East Link” tiltu bez ce�u nodevas iekas�šanas. „Vantastic Dial-a-Ride” Patst�v�gas dz�ves atbalsta centrs „Vantastic Dial-a-Ride” nodrošina transporta pakalpojumus person�m ar invalidit�ti Dublin� un daudz�s cit�s apdz�vot�s viet�s. Lai noskaidrotu, k�di pakalpojumi ir pieejami �rpus Dublinas, sazinieties ar savu viet�jo Patst�v�gas dz�ves atbalsta centru. Kontaktadrese: „Vantastic Dial-a-Ride”, 196, Howth Road, Killester, Dublin 3. Tel.: (01) 833 0014, rezerv�cija: (01) 833 0663 75. Vilcieni rijas dzelzce�š „Iarnród Éiereann” izdod ce�vedi tiem, kas izmanto dzelzce�a transportu, ieskaitot pasažieriem, kuri izmanto Dublinas piepils�tas dzelzce�a sist�mu DART, dom�to „Ce�vedi pasažieriem ar ierobežotu mobilit�ti”, kurš pieejams bez maksas vis�s stacij�s. Tas sniedz konsult�cijas un ar� sniedz inform�ciju par katr� stacij� pieejamaj�m specializ�taj�m telp�m un viet�m. Šo ce�vedi var ieg�t, ar� sazinoties ar „Iarnród Éiereann” ierobežotas mobilit�tes pasažieru kontaktpersonu pa t�lruni (01) 703 2634. Sabiedrisk� transporta pieejam�ba Pas�kumi sabiedrisk� transporta pieejam�bas nodrošin�šanai bija paredz�ti 2001. gada Akt� par inval�du ties�b�m, kurš tika anul�ts. Pašlaik norit p�rrunas ar inval�du organiz�cij�m, lai var�tu šo ties�bu aktu p�rstr�d�t. Tieslietas Pilso�i juridiskas konsult�cijas un/vai juridisku pal�dz�bu var sa�emt daž�dos Juridisk�s pal�dz�bas padomes izveidotos juridiskajos centros. Tiek veikta personas iztikas l�me�a noteikšanas p�rbaude. Person�m, kuras ir ties�gas sa�emt pal�dz�bu, parasti j�sedz darba izdevumi. Tiem, kuru vien�gais ien�kumu avots ir soci�lie pabalsti, ir j�maks� minim�l� summa, proti, 6 eiro par juridisko konsult�ciju un 35 eiro par juridisko pal�dz�bu. Turpm�ka inform�cija: Juridisk�s pal�dz�bas padome, St. Stephen's Green House, Earlsfort Terrace, Dublin 2. Tel.: (01) 240 0900

56

Iesp�jams sa�emt minim�lu juridisko pal�dz�bu, v�ršoties ties�. 76. lpp. Citi juridiskie dienesti: br�vpr�t�go grupa FLAC, noteiktos apst�k�os var sniegt juridiskas konsult�cijas. Inform�ciju par FLAC viet�j�m sesij�m vai kontaktinform�ciju var uzzin�t Pilso�u inform�cijas centros: Br�vu juridisko konsult�ciju centri (FLAC), 49 South William Street, Dublin 2. t�lr.: (01) 679 4239

Testamenta sast�d�šana Vissvar�g�kais ir sast�d�t testamentu, lai nodrošin�tu, ka j�su v�l�šan�s tiek

izpild�tas. Tas ar� atvieglo un padara l�t�ku j�su mantojuma administr�šanu. Ja testamenta nav, tiek iekas�tas administr�šanas saist�bas mantojuma v�rt�bas dubult� apm�r�. Administr�šanas saist�bas ir d�rgas un apgr�tinošas.

Ir �paši svar�gi sast�d�t testamentu, ja persona ar nesp�ju b�s j�su mantinieks. Tad sast�dot testamentu, j�inform� juriskonsultu, ka personai ir k�da nesp�ja, jo var past�v�t nor�des, ja persona sa�em k�du pabalstu, piem�ram, invalidit�tes pabalstu. Juriskonsults ar� var ieteikt jums par aizbildn�bas nodibin�šanu. J�jums ir b�rni l�dz 18 gadu vecumam, jums ar� j�sast�da testamentu, iece�ot mantojuma aizbildni, lai r�kotos j�su v�rd� abu vec�ku n�ves gad�jum�. Ja vientu�š vec�ks ir vien�gais aizbildnis, ir jo �paši noz�m�gi to izdar�t.

Mantu kontrolsaraksts Jums ari b�tu j�sast�da kontrolsarakstu, kur tiek uzglab�ts j�su testaments un mantas. Pilso�u inform�cijas centriem ir lietder�gs kontrolsaraksts, kur� var ierakst�t, kur tiek uzglab�tas j�su mantas un svar�gi dokumenti. Šis saraksts ir br�vi pieejams zvan�tajiem. Tuv�k� PIC adresi atrad�siet „Zelta lap�s” sada�� „Pilso�u inform�cijas centri”.

Dz�vesvieta M�jas ieg�de

Viet�j�s instances aizdevumi m�jas ieg�dei: vienota ien�kumu m�jsaimniec�ba, kuru ien�kumi bija l�dz 31.743,45 eiro iepriekš�j� taks�cijas gad� var pieteikties aizdevumam m�jas ieg�dei. Ien�kumu ierobežojums divu personu ien�kumu m�jsaimniec�b� ir 79.359 eiro (ien�kumu apr��in�šanai tiek izmantota speci�la formula). Ja personas vien�gais ien�kumu avots ir soci�l�s apg�des maks�jumi, šo personu pieteikumi droši vien netiks izskat�ti. J�piesak�s viet�j� pašvald�b�. Dot�cija jaunai m�jai: š� dot�cija 3.809,21 eiro apm�ra ir pieejama cilv�kiem, kas pirmo reizi p�rk jaunu m�ju. Pras�ba, ka persona iepriekš nav uzb�v�jusi vai nopirkusi m�ju, var tikt atcelta person�m ar nesp�j�m vai ja p�ris ir izš�iries un vienam no partneriem nepieciešams miteklis, vai ja j�su iepriekš�j� m�jvieta tika izn�cin�ta ugunsgr�k�, pl�dos vai cit� dabas katastrof�.

57

Pieteikties: Vides un pašvald�bas departaments, vald�bas birojs, balina, Co. Mayo. T�lr. (096) 24200 vai (01) 888 2003 vai LoCall 1890 305 030.

Pašvald�bas m�joklis Pašvald�b�m, piem�ram, gr�fistes padomei, j�pieš�ir m�jas saska�� ar ‘priorit�šu iznom�šana’ programmu. Pašvald�ba var (bet tas nav t�s pien�kums) pieš�irt noteiktu priorit�ti cilv�ku grup�m, piem�ram, vec�kiem cilv�kiem vai cilv�kiem ar nesp�j�m. Paties�b� daudzas pašvald�bas pieš�ir �pašas m�ju vien�bas vec�kiem cilv�kiem. J�sazin�s ar viet�jo pašvald�bu par š�du dz�vok�u pieejam�bu. 78. Viet�jo pašvald�bu iest�des var veikt m�jok�a uzlabošanas darbus person�m, kuras iek�autas pašvald�bas iest�des izveidot� sarakst� par m�jok�a pieš�iršanu, un var finansi�li atbalst�t iem�tniekus, kuri v�las p�rv�kties no viet�j�s pašvald�bas iest�des mitek�a uz priv�tm�ju. Kop�gu �pašumties�bu programma Š� programma ir dom�ta tiem, kas nevar at�auties ieg�d�ties m�ju tradicion�l� veid�. S�kotn�ji m�jas �pašumties�bas pieder gan �pašniekam, gan viet�j�s pašvald�bas iest�dei. S�kum� jums ir j�ieg�d�jas 40% no m�jas v�rt�bas, ko j�s varat finans�t ar viet�j�s pašvald�bas iest�des aizdevuma vai komerchipot�kas pal�dz�bu. J�s maks�jat �ri pašvald�bas iest�dei par t�s �pašuma da�u, un pak�peniski vair�ku gadu laik� j�s izp�rkat šo da�u. Viet�j� pašvald�bas iest�de var pieš�irt jums hipot�kas aizdevumu, lai j�s sp�tu samaks�t par �pašuma da�u, ko j�s no t�s ieg�d�jaties, vai j�s varat maks�t no saviem l�dzek�iem. M�ja var b�t jauna vai lietota. Nevien� no gad�jumiem jums nav j�maks� valsts nodeva. Juridisk�s izmaksas tiek samazin�tas l�dz minimumam. Tiek veikta ien�kumu p�rbaude. M�jsaimniec�ba, ko veido vienas personas ien�kumi, kas iepriekš�j� nodok�u gad� nep�rsniedza 31743, 45 eiro, var pretend�t uz šo programmu. Maksim�lais ien�kumu slieksnis m�jsaimniec�b�m, kuras veido divu personu ien�kumi, ir 79359 eiro (j�su ien�kumu apr��in�šanai tiek izmantota �paša formula). Turkl�t, ja m�jsaimniec�bas ien�kumi iepriekš�j� nodok�u gad� bija 25395 eiro vai maz�k, var tikt izmaks�ts �res pabalsts. Sazinieties ar attiec�go viet�j�s pašvald�bas iest�di, lai ieg�tu turpm�ku inform�ciju. M�r�finans�jums inval�diem Iesp�jams sa�emt �pašu m�r�finans�jumu, lai piel�gotu m�jok�us, kuros m�t personas ar invalidit�ti. M�r�finans�jums var tikt pieš�irts, ja nepieciešams izveidot papildu istabu vai veikt citas struktur�las izmai�as personu ar invalidit�ti iek�rtošanai. Darbi, kuri atbilst

58

m�r�finans�juma nosac�jumiem, ir papildu istabas uzb�v�šana, vannas istabas vai tualetes ier�košana apakšst�v�, rampu ier�košana, durvju paplašin�šana utt. J�dziens „persona ar invalidit�ti” šaj� kontekst� ietver ar� personas, kuras cieš no artr�ta, un nesp�j uzk�pt pa k�pn�m. Viet�j�s pašvald�bas iest�de izlems, vai iecer�tie darbi ir nepieciešami. M�r�finans�juma apjomu veido visas darba izmaksas (nep�rsniedzot 20320 eiro), 79. ja t� ir �r�ta viet�j�s pašvald�bas iest�des m�ja vai dz�voklis, vai 90% no izmaks�m (nep�rsniedzot 20320 eiro), ja t� ir priv�tm�ja. Ja m�ja ir maz�k k� 1 gadu veca vai tiek b�v�ta m�ja, kas atbilst personas ar invalidit�ti specifiskaj�m vajadz�b�m, var sa�emt m�r�finans�jumu 127000 eiro apm�r�. Sazinieties ar savu viet�jo pašvald�bu. Turpm�ka inform�cija par m�jok�a apg�des iesp�j�m ir atrodama buklet� „M�jok�i visiem”, kurš pieejams Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvald� (NDA), 25 Clyde Road, Dublin 4. Tel.: (01) 608 0400 M�jok�u uzlabošanas programma gados vec�kiem cilv�kiem Vesel�bas jaut�jumu padomes organiz� M�jok�u uzlabošanas programmas gados vec�kiem cilv�kiem. Š�s programmas m�r�is ir uzlabot vec�ka gadag�juma cilv�ku dz�ves apst�k�us, ja vi�i dz�vo vieni paši vai nepiem�rotos sanit�ros apst�k�os. Veicamie darbi ietver b�tiskus remontdarbus, kr�sošanu/apdari, apkures/�dens apg�des/sanit�r�s sist�mas ier�košana, durvju sl�džu un cita droš�bas apr�kojuma ier�košana. Darbu iesp�ju robež�s veic FÁS apm�c�bu programmu dal�bnieki, lai izmaksas neb�tu p�r�k augstas. Kur tas nav iesp�jams, var izmantot viet�jos celtniekus vai izmaks�t pretendentam m�r�finans�jumu. Piesakieties sav� viet�j� Vesel�bas jaut�jumu padom�. M�r�finans�jums b�tiskiem remontdarbiem Šis m�r�finans�jums ir paredz�ts dz�vošanai nepiem�rotu m�jok�u uzlabošanai, lai nevajadz�tu p�rvietot to iem�tniekus, bieži gados vecus cilv�kus, uz pašvald�bu m�j�m. Programma attiecas gan uz lauku apvidiem, gan pils�tu teritorij�m. 80. Viet�jo pašvald�bu iest�žu aizdevumi m�jok�u uzlabošanai

59

Personas, kuru ien�kumi iepriekš�j� taks�cijas gad� nep�rsniedza 31743,45 eiro, var pretend�t uz m�jok�a uzlabošanas aizdevumiem. Maksim�lais ien�kumu slieksnis m�jsaimniec�b�m, kuras veido divu personu ien�kumi, ir 79359 eiro (j�su ien�kumu apr��in�šanai tiek izmantota �paša formula). Ja personas vien�gais ien�kumu avots ir soci�lie pabalsti, vi�u pieteikumi diez vai tiks izskat�ti. Piesakieties attiec�gaj� viet�j�s pašvald�bas iest�d�. Caurv�ju nov�ršana un siltumizol�cija Daž�s apdz�vot�s viet�s valst� viena no bezpe��as organiz�cij�m pied�v� bezmaksas caurv�ju nov�ršanas un m�ju siltumizol�cijas pakalpojumus vientu�iem pension�riem vai person�m, kuras sa�em noteiktus invalidit�tes pabalstus, piem�ram, invalidit�tes pensiju vai neredz�gas personas pensiju, un dz�vo vienas pašas. Lai uzzin�tu vair�k, sazinieties ar: „Energy Action”, Unit 14, IDA Centre, Newmarket, Dublin 8. Tel.: (01) 454 5464 vai mob. (087) 261 1693 Br�vpr�t�g�s m�jok�u apg�des organiz�cijas Atz�tas br�vpr�t�g�s organiz�cijas var pretend�t uz m�r�finans�jumu, aizdevumiem un subs�dij�m, lai nodrošin�tu m�jok�us �paš�m sabiedr�bas grup�m, ieskaitot personas ar invalidit�ti. Organiz�cij�m j�piesak�s Vides departament� un viet�j� pašvald�b�, lai sa�emtu at�auju, un tad j�griežas attiec�gaj� pašvald�bas iest�d� m�r�finans�juma sa�emšanai utt. S�k�ka inform�cija par br�vpr�t�gaj�m m�jok�u apg�des asoci�cij�m pieejama: rijas Soci�l�s m�jok�u apg�des padom�, 50 Merrion Square East, Dublin 2. Tel.: (01) 661 8334 81. Ien�kuma nodoklis Person�m ar invalidit�ti ir j�maks� ien�kuma nodoklis t�pat k� visiem p�r�jiem. Ir pieejami daži beznodok�u kred�ti/atlaides, �paši person�m ar noteikta veida invalidit�ti, un ien�kuma nodok�a kodeks� ir daži noteikumi, kuri vi�iem var�tu b�t seviš�i svar�gi. Taks�cijas gads Kopš 2002. gada janv�ra taks�cijas gads sakr�t ar kalend�ro gadu un katru gadu ilgst no 1. janv�ra l�dz 31. decembrim.

60

Ar nodok�iem apliekamie ien�kumi Ar nodokli tiek aplikti ien�kumi gandr�z no visiem avotiem. Tas ietver visus ilgtermi�a soci�los pabalstus, piem., invalidit�tes pensiju, neredz�gas personas pensiju, apr�p�t�ja periodisko pabalstu un apr�p�t�ja pabalstu. Ar nodokli tiek aplikti ar� invalidit�tes pabalsts un bezdarbnieka pabalsts. Ar nodokli netiek aplikta piemaksa pie invalidit�tes pabalsta un bezdarbnieka pabalsta par apg�d�b� esošu b�rnu un pirmie 12,70 eiro ned��� no bezdarbnieka pabalsta. Nodoklis netiek iekas�ts pirm�s 6 ned��as, kad tiek sa�emta invalidit�tes pensija. Noteikti ien�kumu veidi netiek aplikti ar nodokli, taj� skait� – invalidit�tes periodiskais pabalsts, b�rna-inval�da apr�p�t�ja periodiskais pabalsts, dzemd�bu pabalsts, kompens�cija par person�giem miesas boj�jumiem un ien�kumi, kas rodas t� rezult�t�, ja tas ir vien�gais vai galvenais ien�kumu avots. Nodoklis neattiecas ar� uz ar likumu noteiktajiem štatu samazin�šanas pabalstiem, piemaksu 61,84 eiro apm�r� par katru darba viet� nostr�d�tu gadu un uz da�u štatu samazin�šanas rezult�t� pien�košos maks�jumu, C hepat�ta kompens�cijas pabalstiem, pabalstiem par talidom�da lietošanas rezult�t� bez locek�iem piedzimušiem b�rniem un daž�m milit�rpersonu izdienas pensij�m. Nodok�u kred�ti/atlaides P�d�jo tr�s gadu laik� nodok�u sist�ma ir pak�peniski main�jusies un k�uvusi par nodok�u kred�tu sist�mu. Nodok�u kred�ti ir k�dreiz�jie ar nodok�iem neapliekamo standarta likmes periodiskie pabalsti naudas izteiksm�. B�t�b� tas noz�m�, ka par katriem 1000 eiro no j�su vec� pabalsta j�s ieg�siet nodok�u kred�tu 200 eiro apm�r� (1000 eiro x 20%). 82. Parastie nodok�u kred�ti un ar nodokli neapliekamie pabalsti t�d� paš� veid� attiecas ar� uz person�m ar invalidit�ti. Sekojošie kred�ti/atvieglojumi ir seviš�i svar�gi person�m ar invalidit�ti vai jebkuram vi�u apr�p�t�jam. Min�t�s summas attiecas uz 2002. taks�cijas gadu. Tie ir papildu nodok�u kred�ti/atlaides, un parasti tie uz jums attiecas tikai tad, ja esat nodok�u maks�t�js. Dažas atlaides pieš�ir atbilstoši j�su augst�kajai likmei, piem., 42% (ja j�s maks�jat nodok�us ar š�du likmi), un t�s joproj�m d�v� par nodok�u atlaid�m jeb atvieglojumiem. Neredz�gas personas nodok�u kred�ts: Neprec�jusies neredz�ga persona dr�kst sa�emt v�l vienu nodok�u kred�tu 800 eiro apm�r� papildus savam neprec�juš�s personas nodok�u kred�tam. Prec�ta p�ra, kur abi laul�tie ir neredz�gi, nodok�u papildu kred�ts ir 1600 eiro. Nodok�u atlaide par suni-pavadoni: Katru gadu tiek pieš�irta nodok�u atlaide 825,33 eiro apm�r�, ja jums vai j�su laul�tajam draugam ir suns-pavadonis un j�s esat re�istr�jies rijas su�u-pavado�u �pašnieku asoci�cij� k� š� su�a �pašnieks (atvieglojums tiek apr��in�ts atbilstoši j�su visaugst�kajai likmei).

61

Nodok�u kred�ts par r�c�bnesp�j�gu b�rnu: Vec�ki dr�kst piepras�t šo nodok�u kred�tu 500 eiro apm�r�, ja b�rnam ir vai nu fiziska vai psihiska neatgriezeniska invalidit�te. Invalidit�tes s�kumam j�sakr�t ar periodu, kad b�rns v�l nebija sasniedzis 21 gada vecumu vai joproj�m ieguva pilna laika izgl�t�bu. Kopš 2001. gada apr��a b�rna ien�kumi neietekm� kred�tu. Nodok�u atlaide par r�c�bnesp�j�gas personas apr�p�t�ja algošanu: Nodok�u atlaide l�dz pat 30000 eiro apm�r� (atbilstoši j�su visaugst�kajai likmei) ir pieejama tad, ja j�s algojat darbinieku, kurš apr�p� personu ar invalidit�ti, taj� skait� – b�rnu. Kopš 1999. gada apr��a šis atvieglojums ir ticis paplašin�ts, lai viens vai vair�ki apr�p�jam�s personas �imenes locek�i var�tu piepras�t šo atlaidi. (Tas tika attiecin�ts tikai uz laul�tajiem draugiem). Ja algot� persona ir radinieks, nodok�u maks�t�js nevar piepras�t ar� nodok�u kred�tu par apg�d�b� esošu radinieku par labu radiniekam, kurš ir apr�p�t�js. Nodok�u kred�ts personai, kura m�j�s apr�p� inval�du: Prec�ti p�ri var pretend�t uz nodok�u kred�tu 770 eiro apm�r� (kred�ts tiek apr��in�ts abiem kop�), ja viens no laul�tajiem draugiem str�d� m�j�s, r�p�joties par apg�d�b� esošu b�rnu/iem (kam tiek maks�ts b�rnu pabalsts), personu, kura vec�ka par 65 gadiem vai personu, kura ir neatgriezeniski r�c�bnesp�j�ga. Apr�p�t�ja ien�kumi taks�cijas gad� nedr�kst p�rsniegt 5078, 95 eiro. Tiek pieš�irts samazin�ts nodok�u kred�ts, ja ien�kumi ir no 5078, 95 l�dz 6348,69 eiro. 83. Nodok�u kred�ts par apg�d�b� esošu radinieku: Šis nodok�u kred�ts 60 eiro apm�r� tiek pieš�irts nodok�u maks�t�jam, kurš r�p�jas par:

� radinieku, kurš ir inval�ds vai vec�ks par 65 gadiem; � m�ti vai sievas/v�ra m�ti, kura ir atraitne; � d�lu vai meitu, kura dz�vo ar nodok�u maks�t�ju un no kuru atbalsta nodok�u

maks�t�js ir atkar�gs vecuma vai invalidit�tes d��. �emiet v�r�, ka šaj� gad�jum� saist�b� ar nodok�u kred�tu apg�d�b� esoš� persona ir d�ls/meita.

Šis nodok�u kred�ts var tikt samazin�ts, ja radinieka ien�kumi p�rsniedz noteiktu summu. Šo summu sast�da maksim�l� likme no vecuma pensijas, kuru veido no algas samaks�t�s oblig�t�s soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas, 80 gadu vecum� kop� ar vientu�� pension�ra periodisko pabalstu un salas iedz�vot�ja periodisko pabalstu. Vecuma nodok�u kred�ts: Papildus parastajiem person�gajiem nodok�u kred�tiem, personas, kas vec�kas par 65 gadiem, ir ties�gas sa�emt vecuma nodok�u kred�tu. Šis nodok�u kred�ts 2002. gadam ir 205 eiro neprec�tai personai un 410 eiro prec�tam p�rim. Prec�ta p�ra gad�jum�, kred�ts tiek pieš�irts, kad viens no laul�tajiem draugiem p�rsniedz 65 gadu vecuma robežu. Par atraitni k�uvuša vec�ka nodok�u kred�ts: Tie ir �paši nodok�u kred�ti, kuri tiek pieš�irti 5 gadu period� p�c laul�t� drauga zaud�juma par atrait�iem/atraitn�m k�uvušaj�m person�m, kuru apg�d�b� ir b�rni. Faktiskaj� laul�t� drauga n�ves gad� ir ar�

62

�paši nodok�u piem�rošanas noteikumi, un tie ir sp�k� neatkar�gi no t�, vai ir vai nav apg�d�b� esoši b�rni. �res nodok�u kred�ts: Kopš 2002. gada janv�ra j�s varat piepras�t š�du nodok�u kred�tu par priv�tu �r�tu m�jokli. Vecums zem 55 gadiem Vecums virs 55 gadiem Neprec�jusies persona €253,95 €507,90 Par atraitni palikusi persona €507,90 €1015,79 Prec�jusies persona €507,90 €1015,79 Attiecas uz �res

atvieglojumu veidlapu 2 Attiecas uz �res atvieglojumu veidlapu 1

Atvieglojums par telpu iz�r�šanu: Kopš 2001. gada apr��a, ja persona iz�r� istabu vai istabas k� dz�vojam�s telpas sav� galvenaj� priv�taj� m�jokl�, l�dz pat 7618,43 eiro no iz�r�šanas ien�kumiem gad� netiek aplikti ar nodokli. 84. Istabu iz�r�šana p�c š�das programmas nenoz�m�, ka jums var n�kties samaks�t valsts nodevu k�d� veid�. Tas ar� neietekm�s j�su likum�go privil��iju sa�emt nodok�u atvieglojumu par hipot�kas procentiem vai likum�go privil��iju sa�emt atbr�vojumu no kapit�lie��mumu nodok�a maks�šanas par galveno priv�to m�jokli (ja �pašums tiks p�rdots). Medic�niskie izdevumi: J�s varat sa�emt atpaka� samaks�tos nodok�us (atbilstoši j�su augst�kajai likmei) par naudu, ko esat izt�r�juši par noteiktiem medic�niskajiem izdevumiem, kuri izdar�ti j�su, j�su laul�t� drauga un j�su apg�d�b� esoš�s personas vesel�bas apr�pes nodrošin�šanai. Kopš 2001. gada apr��a j�s ar� varat piepras�t nodok�u atmaksu par izdevumiem nor�d�t� radinieka lab�, un netiek noteikti nek�di radinieka ien�kumu ierobežojumi. Nor�d�ts radinieks var b�t:

� j�su vai j�su laul�t� drauga radinieks, kurš nevar sevi apr�p�t vecuma vai invalidit�tes d��;

� j�su vai j�su laul�t� drauga par atraitni k�uvušais t�vs vai m�te neatkar�gi no t�, vai vi�š/vi�a var sevi apr�p�t;

� d�ls vai meita, kuri dz�vo ar jums un no kuru pal�dz�bas j�s esat spiests b�t atkar�gs vecuma vai invalidit�tes d��.

Piez�me: 2002. gada Akt� par finans�m radinieka defin�cija tika paplašin�ta un ietver vec�kus, vecvec�kus, b�rnus, mazb�rnus un j�su laul�t� drauga radus. Ar šo ties�bu aktu ir paplašin�ta ar� apg�d�b� esoš�s personas defin�cija, ietverot citas personas neatkar�gi no t�, vai t�s ir radinieki vai n�, kuras ir 65 gadus vecas vai vec�kas un kuras past�v�gi nesp�j sevi apr�p�t invalidit�tes d��. Izdevumos ietilpst �rstu r��ini, z�les, �rst�šanai nepieciešamu medic�nisko un �irur�isko iek�rtu pieg�de un remonts, slimn�cas un pansion�ta izdevumi. Kopš 2001. gada apr��a pie tiem pieder ar� dzemd�bu izdevumi. No izdevumiem tiek izsv�troti pirmie 126,97 eiro

63

gad� atseviš�ai personai vai 253,95 eiro �imenei. Tajos neietilpst ar� k�rt�jie zob�rstniec�bas un oftalmolo�ijas izdevumi. Taks�cijas gada beig�s jums ir j�aizpilda �paša piepras�juma veidlapa MED 1. Ja j�s piepras�t zob�rstniec�bas izdevumu atmaksu, kop� ar veidlapu MED 1 j�iesniedz ar� veidlapa MED 2 (ko izsniedz j�su zob�rsts un kuram t� ir j�aizpilda). Ja j�s konstat�jat, ka j�su izdevumi visa gada laik� ir neparasti augsti, j�s varat piepras�t atmaksu katru ceturksni. Netiks atmaks�ti nek�di izdevumi, kurus ir iesp�jams kompens�t no cita avota, piem., br�vpr�t�g� vesel�bas apdrošin�šana, priv�t� vesel�bas apdrošin�šana BUPA vai Vesel�bas jaut�jumu padome. 85. Maksa par pansion�ta izmantošanu Vairums pansion�tu ir apstiprin�ti Ie��mumu dienest� k� iest�des, par kuru maksas pakalpojumu izmantošanu pien�kas nodok�u atvieglojumi. J�su nodok�u p�rvaldes biroj� jums sniegs inform�ciju, vai konkr�t� apr�pes iest�de ir apstiprin�ta. (Tagad š� inform�cija ir pieejama Ie��mumu dienesta m�jas lap� www.revenue.ie). Nodok�u atvieglojumu var izmantot vai nu pansion�ta iem�tnieks vai vi�a laul�tais draugs. Ja par pansion�ta izmantošanu maks� cits radinieks, vi�š var piepras�t nodok�u atvieglojumu. J�su viet�jais nodok�u inspektors sniegs jums vair�k inform�cijas. Citi izdevumi, par kuriem pien�kas atvieglojumi, ir kvalific�tas medm�sas algošana nopietnas slim�bas gad�jum�, ja to ieteicis �rsts. Garantijas l�gumi Garantijas l�gums ir juridisks dokuments, saska�� ar kuru persona garant� maks�t radiniekam ikgad�ju summu ilg�k k� sešus gadus. (Past�v ar� citi l�gumu veidi, tau šaj� kontekst� tie nav svar�gi). T� rezult�t� iesp�jams sa�emt ien�kuma nodok�a samazin�jumu, ja persona, kura maks� naudu, maks� nodok�us ar augst�ku likmi nek� persona, kura sa�em naudu. Neapšaub�mi, ka tas ir izdev�gi person�m, kuras jebkur� gad�jum� uztur�tu savu radinieku. Tau nauda, kas tiek sa�emta saska�� ar l�gumu, tiks uzskat�ta par sa��m�ja ien�kumiem un var rad�t sekas, ja persona sa�em no ien�kumu l�me�a atkar�gus maks�jumus, piem., invalidit�tes periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju. Uz liel�ko da�u l�gumu tiek attiecin�ts 5% ien�kumu ierobežojums. Nepast�v nek�di ien�kumu ierobežojumi, ja l�gums nosl�gts starp:

� vienu no vec�kiem un d�lu/meitu, kuri vec�ki par 18 gadiem, ar neatgriezenisku invalidit�ti;

� vienu no vecvec�kiem un mazd�lu/mazmeitu, kuriem ir neatgriezeniska invalidit�te, neatkar�gi no vecuma;

64

� cit�m person�m un person�m ar neatgriezenisku invalidit�ti, neatkar�gi no vecuma; � š�irtiem vec�kiem saist�b� ar apr�pes maks�jumiem.

Nodok�u inspektors nodrošin�s nepieciešamo dokument�ciju. 86. Ietaup�jumi Depoz�ta procentu saglab�šanas nodoklis (DIRT): Ja jums bank�, m�jok�u b�vniec�bas kooperat�v� vai parast� pasta kont� ir ietaup�jumi, no visas summas tiek ietur�ts 20% nodoklis. To sauc par depoz�ta procentu saglab�šanas nodokli (DIRT). Personas, kuras zaud�jušas darbsp�ju vai 65 gadus un vec�kas personas, kuras ir atbr�votas no nodok�iem savu zemo ien�kumu d��, var piepras�t š�di maks�ta nodok�a atmaksu. Tau š�m person�m b�s j�gaida l�dz taks�cijas gada beig�m. Sa�emot DIRT, kas ietur�ts p�c 20% standarta likmes no depoz�ta procentiem, tiks uzskat�ts, ka j�s esat izpild�juši savu pien�kumu samaks�t nodokli par šiem procentiem. Augst�kas likmes nodok�u maks�t�jiem neb�s j�maks� papildu nodoklis par šiem procentiem. Kred�tsavien�bas šobr�d neietur DIRT. Tau tas tiek aplikts ar nodokli, un jums tas ir j�uzr�da sav� nodok�u deklar�cij�. Kopš 2001. gada apr��a attiec�ba uz j�su ien�kumiem no dividend�m kred�tsabiedr�b�, j�s varat izv�l�ties:

� turpin�t š�du k�rt�bu; � DIRT ietur�šanu saska�� ar standarta likmi no visiem ien�kumiem; � noguld�t savas akcijas uz 3 – 5 gadiem �paš� kr�jkont�, un noteikts procentu

daudzums netiks aplikts ar nodokli. paša 20% DIRT likme tiek piem�rota kr�jkontiem un �pašiem ieguld�jumu produktiem. Piesakieties sav� viet�j� nodok�u p�rvaldes biroj�, lai sa�emtu nodok�u atmaksu. Pasts: Noteikt�m pasta kr�jbankas ietaup�jumu sh�m�m nemaz netiek piem�rots nodoklis. Š�s sh�ma var�tu š�ist �paši pievilc�gas pension�riem gan garant�tu ien�kumu, gan ietaup�jumu uz nodok�u r��ina d��. Pilnu inform�ciju par pasta kr�jbankas ietaup�jumiem var ieg�t viet�j� pasta noda�� vai: Pasta kr�jbank�, Freepost, Post Savings Unit, College House, Townsend Street, Dublin 2. Tel.: (01) 705 7200 Bezmaksas tel.: 1800 305 060 87. Nodok�u atvieglojumu sliekš�i Nodok�u atvieglojumu sliekš�i nav nodok�u kred�ti/atlaides. Tie ir ien�kumu sliekš�i, kurus nesasniedzot, jums nav j�maks� nodoklis. Ja j�su ien�kumi nedaudz p�rsniedz šo

65

slieksni, j�s varat sa�emt nodok�u robežatvieglojumus. Tas noz�m�, ka j�s maks�jat nodok�us ar 40% likmi no tiem ien�kumiem, kuri p�rsniedz nodok�u atvieglojumu sliekš�us. Ja j�su ien�kumi nesasniedz šos sliekš�us vai p�rsniedz tos tikai nedaudz, jums j�inform� j�su nodok�u inspektors, lai j�s var�tu izmantot nodok�u atvieglojumu sliekš�u vai robežatvieglojumu sniegt�s priekšroc�bas. Kopš 2002. gada janv�ra nodok�u atvieglojumu sliekš�i ir š�di: Vecums zem 65 gadiem Vecums virs 65 gadiem Neprec�jusies vai par atraitni palikusi persona

€5210 €13000

Prec�ta persona €10420 €26000 Šie sliekš�i tiek papaaugstin�ti par 575 eiro par katru apg�d�b� esošu pirmo un otro b�rnu par 830 eiro par katru n�kamo b�rnu. Nodok�u nov�rt�šanas nol�kos b�rns ir apg�d�jamais, ja vi�š ir 16 gadus vecs vai vec�ks un ir iesaist�ts pilna laika izgl�t�b� vai apm�c�b� k� m�ceklis vai b�rns, kurš ir k�uvis par inval�du pirms savas 21. dzimšanas dienas vai pirms pilna laika izgl�t�bas pabeigšanas. Vesel�bas apr�pes iemaksa Person�m, kuras vec�kas par 16 gadiem, j�maks� vesel�bas apr�pes iemaksa 12% apm�r�, ja vi�u ien�kumi p�rsniedz noteiktu naudas summu – šobr�d 356 eiro ned���. Pašnodarbin�tas personas, kuru ien�kumi ir maz�ki par 18487 eiro gad�, ir atbr�votas no vesel�bas apr�pes iemaksu veikšanu. Str�d�jošas personas, kuru ien�kumi ir maz�ki par 356 eiro noteikt� ned���, ir atbr�voti no šo iemaksu veikšanas konkr�taj� ned���. Jebkurai personai, kuras ien�kumi p�rsniedz nodok�u atvieglojumu sliekš�us, ir pien�kums veikt vesel�bas apr�pes iemaksas no saviem ien�kumiem. Ien�kumi no soci�lajiem pabalstiem netiks �emti v�r�, apr��inot j�su ien�kumus, no kuriem b�s j�maks� vesel�bas apr�pes iemaksas. 88. Vair�k�m iedz�vot�ju grup�m nav j�veic vesel�bas apr�pes iemaksas:

� Medic�nisko karšu �pašniekiem (ieskaitot tos, kam medic�nisk�s kartes pieš�irtas tikai saska�� ar ES tiesiskajiem un normat�vajiem aktiem vai t�d��, ka vi�i ir sasnieguši vai p�rsnieguši 70 gadu slieksni).

� Cilv�kiem, kuri sa�em atrait�a/atraitnes pensiju vai vientu�o vec�ku pabalstu no Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departamenta vai atraitnes pensiju no ES valsts.

� 70 gadus vecas un vec�kas personas neatkar�gi no t�, vai t�s ir izmantojušas savas ties�bas uz medic�nisko karti.

Past�v daž�di iemaksu veikšanas veidi:

66

� Apdrošin�ti darbinieki maks� pie algas piesaist�t�s oblig�t�s soci�l�s apdrošin�šanas (PRSI) ietvaros.

� Cilv�kiem, kuri sa�em pensijas no saviem k�dreiz�jiem darba dev�jiem, vesel�bas apr�pes iemaksas tiek ietur�tas no visas ien�kumu summas t�pat k� nodok�i. Tas attiecas tikai uz ien�kumiem, kuri p�rsniedz 356 eiro ned���.

� Pašnodarbin�t�m person�m un person�m ar ien�kumiem no ieguld�jumiem vesel�bas apr�pes iemaksa j�veic katru gadu kop� ar nodok�u un oblig�t� soci�l�s apdrošin�šanas (PRSI) maks�jumiem atbilstoši pašnov�rt�juma sist�mai.

Izgl�t�ba Pamatizgl�t�ba Specializ�t�s skolas Ir daudz Izgl�t�bas un zin�tnes departamenta atz�tu m�c�bu iest�žu b�rniem ar invalidit�ti. Dažas no š�m skol�m ir pievienotas slimn�c�m. Dažas ir dom�tas b�rniem ar specifisku invalidit�ti, piem., neredz�giem b�rniem. Specializ�t�s m�c�bu iest�des skol�niem ar m�c�šan�s trauc�jumiem r�p�jas par 14 – 18 gadus veciem b�rniem. Izgl�t�bas un zin�tnes departaments pied�v� iepaz�ties ar specializ�to skolu sarakstu. 89. Specifiski piel�gojumi visp�rizgl�tojoš�s skol�s Dažas visp�rizgl�tojoš�s skolas ir ier�kojušas daž�dus piel�gojumus b�rniem ar invalidit�ti, piem., rampas un viegli pieejamas tualetes. Dažos gad�jumos Vesel�bas jaut�jumu padome pied�v� pakalpojumus (piem., runas terapeitus), un Izgl�t�bas un zin�tnes departaments sniedz atbalstu b�rnu apr�p�. Turpm�ka inform�cija: no atseviš��m skol�m, Vesel�bas jaut�jumu padomes un Izgl�t�bas un zin�tnes departamenta. Ir pieejams finans�jums atseviš�u b�rnu ar �paš�m vajadz�b�m atbalstam pamatskolas l�men�, piem., m�c�bu materi�li, pal�dz�ba darb� ar b�rniem ar �paš�m vajadz�b�m, inform�cijas un komunik�ciju tehnolo�ijas (IKT), piem., tehnika, datori neredz�go rakst�. Turpm�ka inform�cija: Izgl�t�bas un zin�tnes departaments, Cornamaddy, Athlone, Co. Westmeath. Tel.: (0902) 74621 vai (01) 873 4700 Vidusskolas izgl�t�ba

67

B�rni ar att�st�bas trauc�jumiem var m�c�ties div�s kopienas skol�s Dublin�, vien� vidusskol� Ofalaj� un vien� kopienas skol� Kork�. Ir skolas b�rniem ar redzes un dzirdes invalidit�ti. Daž�s vidusskol�s, galvenok�rt arodskol�s, ir pieejamas speci�l�s klases. Turpm�ka inform�cija: no atseviš��m skol�m un Izgl�t�bas un zin�tnes departamenta. Ir pieejams finans�jums atseviš�u skol�nu ar �paš�m vajadz�b�m tehnolo�iskajam atbalstam vidusskolas l�men�. Skolai j�s�ta pieteikums uz: Izgl�t�bas un zin�tnes departamentu, 2. administr�cijas noda�u, 3. st�v�, Hawkins House, Dublin 2. 90. Citi izgl�t�bas pakalpojumi Valsts izgl�t�bas psiholoiskais dienests Valsts izgl�t�bas psiholo�iskais dienests (NEPS) tika nodibin�ts 1999. gada septembr�. T� m�r�is ir izstr�d�t pakalpojumus, kuri ir pieejami visiem b�rniem, kam tie nepieciešami, 5 gadus ilg� vai ilg�k� period�. Viens no a�ent�ras galvenajiem uzdevumiem ir nov�rt�t m�c�šan�s trauc�jumus. Pamatskolas, kur�m nav bijis iesp�jas izmantot NEPS pakalpojumus, var pas�t�t v�rt�jumus no priv�tiem speci�listiem. NEPS var ar� pas�t�t v�rt�jumus pamatskolu vai p�cpamatskolas l�me�a m�c�bu iest�žu v�rd�, sniedzot piek�uvi saviem pakalpojumiem, ja ir uzkr�jušies steidzami nos�t�jumi �pašo izgl�t�bas vajadz�bu noskaidrošanai. Valsts izgl�t�bas psiholoiskais dienests, 24-27 North Frederick St., Dublin 1. Tel.: (01) 889 2700 Diagnostiskais nov�rt�jums un konsult�ciju dienests

(a) Skolu medic�nas darbinieki, vec�ki, �imenes �rsti vai skolot�ji var griezties Vesel�bas jaut�jumu padom�, lai l�gtu b�rnu psiholo�isko nov�rt�jumu. Šo nov�rt�jumu var veikt Vesel�bas jaut�jumu padomes psihologi vai k�da br�vpr�t�ga organiz�cija.

(b) Specializ�t�s skol�s parasti ir pieejami savu psihologu pakalpojumi. Korekt�v� apm�c�ba: Vis�s skol�s ir speci�lie pedagogi.

68

Runas terapija: Parasti šos pakalpojumus nodrošina Vesel�bas jaut�jumu padome, tau tie ir ierobežoti. Parasti ieteikums apmekl�t speci�lo pedagogu n�k no skolot�ju, skolu medic�nas darbinieku, �rstu un vec�ku puses. M�jm�c�bu nodrošina b�rniem, kuri nesp�j apmekl�t skolu savas invalidit�tes d��. To ar� m�dz nodrošin�t b�rniem, kuri atpaliek no skolasbiedriem m�c�bu kav�šanas d��. Sazinieties ar Izgl�t�bas un zin�tnes departamentu. 91. Viesskolot�ju dienests ir dom�ts b�rniem ar �paš�m vajadz�b�m visp�r�j�s izgl�t�bas pamata un vid�j� l�me�a m�c�bu iest�d�s, piem., „viesskolot�js nedzird�gajiem”, viesskolot�js b�rniem ar �paš�m vajadz�b�m”. B�rnu apr�pes asistentus algo speci�l�s skolas un p�cpamatskolas l�me�a m�c�bu iest�des, kur�s ir daudz skol�nu ar invalidit�ti. Transports, lai nok��tu skol�: Izgl�t�bas un zin�tnes departaments sadarb�b� ar sabiedrisk� transporta uz��mumiem iesp�ju robež�s nodrošina bezmaksas transportu skol�niem, kuri apmekl� speci�l�s skolas/klases. Ja šo pakalpojumu nav iesp�jams nodrošin�t par sapr�t�g�m izmaks�m, departaments var pieš�irt vec�kiem pabalstu, lai tie nog�d�tu b�rnus uz skolu saviem sp�kiem. Treš� l�me�a izgl�t�ba Pieteikšan�s studij�m koledž� Studenti ar invalidit�ti var pieteikties m�c�b�m Centr�laj� uz�emšanas biroj� (CAO). P�rsvar� vi�i var ar� uzreiz pieteikties izv�l�taj� koledž�(-s). Iepriekš�j� gad� pirms 3. l�me�a studiju uzs�kšanas novembra vai decembra m�nes� potenci�lajiem studentiem j�nos�ta pieteikuma v�stule uz�emšanas biroja vad�t�jam. Augst�k�s izgl�t�bas stipendiju programma nodrošina no ien�kumu l�me�u atkar�gas apg�d�bas stipendijas studentiem, kuri apg�st pilna laika augst�k�s izgl�t�bas m�c�bu kursu, kura ilgums ir vismaz 2 gadi, valsts finans�t� treš� l�me�a izgl�t�bas m�c�bu iest�d� rij� un cit�s ES dal�bvalst�s. T� attiecas ar� uz studij�m aspirant�r� atz�t�s m�c�bu iest�d�s rij�. Piesakieties attiec�gaj� viet�j�s pašvald�bas iest�d�. Treš� l�me�a stipendiju programma m�cek�iem (TLT programma) ir dom�ta studentiem, kuri tehnolo�iju instit�tos apg�st divgad�gu m�c�bu kursu valsts izgl�t�bas sertifik�ta ieg�šanai un tr�sgad�gu kursu valsts izgl�t�bas diploma ieg�šanai. VEC stipendiju programma nodrošina apg�d�bas stipendijas studentiem, kuri atrodas starpposm� starp valsts izgl�t�bas diploma un izgl�t�bas gr�da ieg�šanu.

69

92. PLC programma ir stipendiju programma studentiem, kuri apg�st vismaz viengad�gu m�c�bu kursu p�c vidusskolas diploma ieg�šanas. Vis�m augst�k uzskait�taj�m programm�m var pieteikties Arodizgl�t�bas komitej� (VEC). Stipendiju programmas �paš�s likmes nodrošina „piemaksas” pie parastaj�m stipendij�m, kuras paredz�tas nelabv�l�g�kiem apst�k�iem pak�autiem studentiem. Ties�bas sa�emt piemaksas tiek pieš�irtas, izv�rt�jot ien�kumu l�meni un to, ka persona ilgstoši sa�em soci�lo pabalstu, k� ar� studentam j�atbilst pras�b�m, lai var�tu sa�emt parasto stipendiju. Piesakieties attiec�gaj� viet�j�s pašvald�bas iest�d�/Arodizgl�t�bas komitej�. Inval�du atbalsta dienesta/piek�uves nodrošin�šanas darbinieks Inval�du atbalsta vai piek�uves nodrošin�šan�s dienests treš� l�me�a koledž�s nodrošina atbalsta sniegšanu un „atbilstošas �rt�bas” studentiem ar invalidit�ti vis� m�c�bu kursa apmekl�juma laik�, k� ar� eks�menos. �paši fondi studentiem ar invalidit�ti Izgl�t�bas un zin�tnes departaments vada �pašu fondu treš� l�me�a izgl�t�bas studentiem ar invalidit�ti. Pieteikums j�iesniedz ar treš� l�me�a m�c�bu iest�des starpniec�bu septembr�/oktobr� (koledžas m�c�bu gada s�kum�). Lai ieg�tu turpm�ku inform�ciju, sazinieties ar koledžas piek�uves nodrošin�šanas vai inval�du atbalsta dienesta darbinieku. rijas Valsts universit�te var pieš�irt �pašu stipendiju 635 eiro apm�r� studentam ar invalidit�ti, kurš apg�st m�c�bu kursu rijas Valsts universit�tes koledž�. Pieteikuma veidlapas ir pieejamas re�istrat�r�, rijas Valsts universit�t�, 49 Merrion Square, Dublin 2. Tel.: (01) 439 2424 93. Izgl�tošan�s ats�kšanas pabalsts Ir daudz iesp�ju, k� bezdarbnieki, vientu�ie vec�ki un cilv�ki, kuri sa�em noteiktus invalidit�tes pabalstus, var ats�kt pilna laika izgl�tošanos (2. un 3. l�me�a) un sa�emt izgl�tošan�s ats�kšanas pabalstu, ko maks� Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments. Š�s personas var saglab�t ar� sekund�ros pabalstus, piem�ram, �res/hipot�kas piemaksu. Jums tiks maks�ta standarta pabalsta likme. Ja jums šobr�d tiek maks�ta pazemin�ta pabalsta likme, j�su pabalsts tiks paaugstin�ts l�dz j�su pašreiz�j� pabalsta maksim�lajai likmei. Papildus, j�s sa�emsiet ar� ikgad�ju izgl�t�bas izmaksu periodisko pabalstu 253,95 eiro apm�r�. Atbilst�ba: lai var�tu pretend�t uz šo pabalstu, jums j�atbilst vienam no š�diem krit�rijiem:

70

(a) jums ir vismaz 18 gadu un j�s sa�emat vienu no š�diem pabalstiem vismaz

sešus m�nešus: neredz�gas personas pensija, invalidit�tes periodiskais pabalsts, invalidit�tes pensija, darba nesp�jas piemaksa;

(b) jums ir vismaz 21 gads (24 gadi treš� l�me�a studiju kursam aspirant�r�) un j�s sa�emat vienu no š�diem pabalstiem vismaz sešus m�nešus: inval�du apr�p�t�ja periodiskais pabalsts (ja apr�p�t�ja pien�kumi vairs netiek veikti);

(c) jums ir 18 l�dz 20 gadi un j�s esat bijis �rpus ofici�l�s izgl�t�bas sist�mas vismaz 2 gadus, tau v�laties turpin�t 2. l�me�a m�c�bu kursu, un j�s sa�emat vienu no š�diem pabalstiem vismaz sešus m�nešus: pabalsts vientu�ajiem vec�kiem, bezdarbnieka periodiskais pabalsts, bezdarbnieka pabalsts;

(d) j�s esat persona ar invalidit�ti, kuras dal�ba Kopienas nodarbin�t�bas (CE) programm� ir gandr�z nosl�gusies un kura, uzs�kot dal�bu programm�, nesa��ma sev pien�košos soci�lo pabalstu. Ja starp CE programmas pabeigšanu un atz�ta m�c�bu kursa uzs�kšanu ir vair�k k� 4 ned��u starplaiks, jums j�nok�rto soci�l� pabalsta, uz kuru jums ir ties�bas, sa�emšana.

94. Piez�me: Laiku, kas pavad�ts Arodizgl�t�bas iesp�ju programm� (VTOS), Koledžas izgl�t�bas programm� (CES), nodarbin�t�bas ats�kšanas pabalstu programm�, FÁS (rijas Valsts izgl�t�bas un att�st�bas p�rvalde) apm�c�bu kursos utt., var ier��in�t 6 m�nešus ilgaj� atbilst�bas period�. Kopš 2002. gada septembra izgl�t�bas ats�kšanas programma attiecas ar� uz person�m, kuras sa�em atraitnes/atrait�a pensiju no darba dev�ja uzkr�t� fonda bez darbinieku iemaks�m, pamestas sievas periodisko pabalstu, ieslodz�t� sievas periodisko pabalstu un uz tiem, kas sa�em invalidit�tes pabalstu 3 gadus vai ilg�k. Pabalsts tiks maks�ts visa m�c�bu kursa norises laik�, ieskaitot m�c�bu br�vlaikus. J�su pabalstu neiespaidos nek�di cita veida ien�kumi, kuri jums var�tu rasties, piem., nepilna laika darbs vai darbs m�c�bu br�vlaik�. Ta�u jebk�di papildu ien�kumi var ietekm�t j�su �res/hipot�kas piemaksu lielumu. Kopš 2002. gada septembra, ja j�s atbilstat š� pabalsta sa�emšanas krit�rijiem, ar� j�su laul�tais draugs/partneris tiem atbilst, un katrs no jums sa�ems pabalsta person�go likmi un izgl�t�bas izmaksu ikned��as pabalstu. Piesakieties: 3. L�me�a koledž�/m�c�bu iest�d�, lai sa�emtu konsult�ciju par m�c�bu kursiem un inform�ciju, k� pieteikties uz stud�još� vietu. Kad j�s esat uz�emts m�c�bu kurs�, sazinieties ar savu viet�jo Soci�l�s apg�des biroju, lai sa�emtu veidlapu EOS 1. Arodizgl�t�bas iesp�ju programma (VTOS) Š� programma �auj 21 gadu vec�m vai vec�k�m person�m, kuras vismaz 6 m�nešus ir sa��mušas noteiktus soci�los pabalstus, uzs�kt pilna laika izgl�t�bas kursu noteiktos arodizgl�t�bas centros valst�.

71

Atbilst�ba: jums j�b�t 21 gadu vecam vai vec�kam, un j�s esat vismaz 6 m�nešus sa��muši vienu no š�diem pabalstiem: invalidit�tes periodiskais pabalsts, invalidit�tes pabalsts, invalidit�tes pensija, bezdarbnieka atbalsta maks�jums/pabalsts vai vientu�o vec�ku pabalsts. Uz šo programmu var pretend�t ar� personas, kuras sa�em inval�da apr�p�t�ja periodisko pabalstu un kuras vairs neveic apr�p�t�ja pien�kumus. Centrs, kurš pied�v� m�c�bu kursu, maks�s jums bezdarbnieka pabalsta maksim�lo likmi. Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments turpin�s maks�t invalidit�tes periodisk� pabalsta, invalidit�tes pabalsta, invalidit�tes pensijas vai vientu�o vec�ku pabalsta sa��m�jiem maksim�lo likmi, kas vienl�dz�ga j�su pašreiz�jam soci�lajam pabalstam. 95. Tiek maks�ta neliela pusdienu kabatas nauda, un VEC var ar� pieš�irt nelielu kabatas naudu ce�a izdevumu segšanai tiem, kuri dz�vo vair�k k� 3 j�džu att�lum� no m�c�bu centra. Tiek saglab�ti ar� sekund�rie pabalsti, un tiek nodrošin�tas gr�matas un m�c�bu materi�li par br�vu. Person�m, kuras vismaz gadu pirms piedal�šan�s VTOS programm� sa��ma sev pien�košos soci�lo pabalstu, reizi ned��� sa�ems m�c�bu piemaksu 31,74 eiro apm�r�. B�ru apr�pes periodiskais pabalsts l�dz 63,49 eiro apm�r� par katru b�rnu var tikt samaks�ts tieši mazb�rnu novietnei vai b�rnu pieskat�t�jam. J�s varat str�d�t, un tas neietekm�s pabalstus, ko j�s sa�emat. Tau jebk�di papildu ien�kumi var ietekm�t j�su �res/hipot�kas piemaksu lielumu. Piesakieties sav� viet�j� VEC uz stud�još� vietu. Kad j�s esat uz�emts m�c�bu kurs�, jums ir j�aizpilda pieteikuma veidlapa EOS 1, kuru var sa�emt j�su viet�j� soci�l�s apr�pes noda��. Invalidit�tes pabalsts Personas, kuras sa�em invalidit�tes pabalstu, var joproj�m to sa�emt, apg�stot pilna laika 2. vai 3. l�me�a m�c�bu kursu, ja t�s var pier�d�t, ka kursam ir rehabilit�jošs raksturs. Tas ir j�noskaidro Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departament�. Apm�c�ba Person�m ar invalidit�ti ir pieejama divu veidu apm�c�ba – rehabilit�još� apm�c�ba, kuru nodrošina Vesel�bas jaut�jumu padome vai, šo personu v�rd�, specializ�tas a�ent�ras, un arodapm�c�ba, kuru nodrošina FÁS vai specializ�tas a�ent�ras, kur�m ir nosl�gts l�gums ar FÁS. 96. Rehabilit�još� apm�c�ba Rehabilit�još�s apm�c�bas m�r�is ir indiv�da dz�ves pamatprasmju, soci�lo prasmju un darba pamatprasmju att�st�šana, lai paaugstin�tu apm�c�m� dz�ves kvalit�ti un visp�r�j�s darba sp�jas. Piesakieties pie savas viet�j�s Vesel�bas jaut�jumu padomes invalidit�tes pakalpojumu noda�as direktora.

72

Personas, kuras iziet rehabilit�jošo apm�c�bu, saglab� savu soci�lo pabalstu/periodisko pabalstu un sekund�ros pabalstus. Vi�i ar� ikned��as sa�em m�c�bu piemaksu 31,80 eiro apm�r�. Apm�c�mie, kam j�dz�vo �rpus savas dz�vesvietas, lai var�tu piedal�ties apm�c�bu kurs�, j�piesak�s pie Kopienas soci�l�s apg�des ier�d�a viet�j� vesel�bas centr�, lai sa�emtu papildu soci�l�s apg�des periodisko pabalstu. Arodapm�c�ba Arodapm�c�bas m�r�is ir iem�c�t m�c�bu kursa dal�bniekiem specifiskas prasmes, piem�ram, iema�as kokapstr�d� vai biroja darb�, lai uzlabotu vi�u iesp�jas ieg�t past�v�gu darbu. Lai pieteiktos arodprasmju/darba prasmju apm�c�bai, sazinieties ar savu viet�jo FÁS biroju. Ja j�s sa�emat invalidit�tes periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju, šo pabalstu izmaks�šana tiks atcelta un j�s sa�emsiet FÁS m�c�bu periodisko pabalstu vai naudas summu, kura ir l�dzv�rt�ga j�su soci�lajam pabalstam, atkar�b� no t�, kurš ir liel�ks. Turkl�t j�s sa�emsiet ikned��as m�c�bu piemaksu 31,74 eiro apm�r�. J�s joproj�m sa�emsiet sekund�ros pabalstus. Ja j�s sa�emat invalidit�tes pabalstu vai invalidit�tes pensiju (maks�jumi, kuri balst�s uz soci�laj�m iemaks�m, kas ietur�tas no algas), jums tiks maks�ts standarta FÁS m�c�bu periodiskais pabalsts un j�s ar� turpm�k sa�emsiet soci�los pabalstu. J�s joproj�m sa�emsiet sekund�ros pabalstus. J�s varat zaud�t degvielas periodisko pabalstu. Person�m ar invalidit�ti, kuras nesa�em soci�lo pabalstu, tiks maks�ts FÁS m�c�bu periodiskais pabalsts un ikned��as m�c�bu piemaksa 31,74 eiro apm�r�. 97. Nodarbin�t�ba Person�m, kuras pabeigs iepriekš uzskait�t�s m�c�bu programmas, vi�u apm�c�bu a�ent�ra s�kum� pal�dz�s atrast darbu. Person�m ar invalidit�ti, kur�m nav nepieciešama apm�c�ba vai kur�m nav izdevies samekl�t darbu, darba mekl�jumos atbalstu sniegs FÁS. Atbalsts nodarbin�t�bas jaut�jumos FÁS nodrošina š�du ar nodarbin�t�bu saist�tu atbalstu cilv�kiem ar invalidit�ti: Nodarbin�t�bas atbalsta programma sniedz finansi�lu atbalstu darba dev�jiem, lai pamudin�tu vi�us pie�emt darb� personas, kuru produktivit�tes l�menis ir zem�ks par vid�jo. Stipendija, kas sedz tulka pakalpojumus darba intervij�s, sniedz atbalstu darba mekl�t�jiem ar dzirdes vai runas invalidit�ti darba intervij�s.

73

Person�g� las�t�ja stipendija (pieejama l�dz pat 16 ned���m) ir dom�ta tiem, kas ir neredz�gi vai ar redzes invalidit�ti, lai pal�dz�tu tiem veikt darba pien�kumus. Darba vietas/apr�kojuma piel�gošanas stipendiju var izmantot, lai atvieglotu piek�uvi darba vietai un vienk�ršotu apr�kojuma izmantošanu. Atbalsts str�d�jošajiem inval�diem: š�s programma pal�dz cilv�kiem ar invalidit�ti, kam nepieciešams papildu atbalsts, samekl�t darbu un to nezaud�t. T� darbojas daž�du organiz�ciju ietvaros un nodrošina darba trenerus, kas pal�dz cilv�kiem ar invalidit�ti nodarbin�t�bas jaut�jumos. Apm�c�bu programma darba dev�jiem izpratnes par invalidit�ti veicin�šanai: stipendijas tiek pieš�irtas darba dev�jiem, lai sniegtu atbalstu cilv�ku ar invalidit�ti integr�šanai un lai izklied�tu bažas, kuras darba dev�jiem un darbiniekiem var�tu rasties saist�b� ar to, ka j�str�d� kop� ar inval�diem. Priv�tajam sektoram ir pieejamas m�c�bu stipendijas, lai segtu l�dz pat 90 % izmaksu, kuras nep�rsniedz 2000 eiro, uz vienu gadu. 98. Stipendija darbinieku, kuri guvuši invalidit�ti, veicot darba pien�kumus, p�rkvalific�šanai: š�s stipendijas m�r�is ir sniegt atbalstu darba dev�jiem, lai vi�i var�tu patur�t darbiniekus, kuri k�uvuši par inval�diem slim�bas vai ievainojumu rezult�t�. Ar š�s stipendijas pal�dz�bu š�di darbinieki var iziet p�rkvalifik�ciju, lai vi�i var�tu uz�emties alternat�vus pien�kumus vai turpin�t veikt savus pašreiz�jos pien�kumus, izmantojot piel�gotus darba pa��mienus. Lai ieg�tu vair�k inform�cijas par augst�k iztirz�to t�mu, sazinieties ar savu viet�jo FÁS biroju. Bezdarbniekiem un person�m, kuras ir re�istr�juš�s FÁS, ir pieejamas vair�kas iesp�jas. Darba ats�kšanas periodiskais pabalsts Darba ats�kšanas periodisko pabalstu (BTWA) programma, kuru vada Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments, sniedz iesp�ju bezdarbniekiem, vientu�ajiem vec�kiem un person�m, kuras sa�em noteiktus invalidit�tes pabalstus, atgriezties darba tirg� un saglab�t noteiktu procentu�lo attiec�bu no vi�u soci�lajiem pabalstiem. Šai programmai var pietiekties ar� personas, kuras iepriekš sa��mušas apr�p�t�ja periodisko pabalstu. Atbilst�ba: J�s esat sa��mis vienu no šiem pabalstiem vismaz 15 m�nešus (12 m�nešus, ja j�s esat 50 gadus vecs vai vec�ks)

� Invalidit�tes periodiskais pabalsts, invalidit�tes pensija, neredz�gas personas pensija, darba nesp�jas piemaksa, pirmspensijas periodiskais pabalsts, pabalsts lauksaimniekiem, pabalsts vientu�ajiem vec�kiem vai apr�p�t�ja periodiskais pabalsts (ja j�s vairs neesat apr�p�t�js).

74

� J�s esat 23 gadus vecs vai vec�ks un sa�emat atbalsta maks�jumus bezdarbniekiem ilg�k k� 15 m�nešu (12 m�nešus, ja j�s esat 50 gadus vecs vai vec�ks) ar ned��as likmi vismaz 50,79 eiro ned���, ja esat neprec�jies, vai 78,72 eiro ned���, ja j�su apg�d�b� ir pieaugušais.

� J�s sa�emat invalidit�tes pabalstu 5 gadus vai ilg�k (3 gadus, kopš 2002. gada apr��a).

Kopš 2002. gada uz šo periodisko pabalstu var pretend�t ar� personas, kuras sa�em atraitnes/atrait�a pensiju no darba dev�ja uzkr�t� fonda bez darbinieku iemaks�m, pamestas sievas periodisko pabalstu/pabalstu vai ieslodz�t� sievas periodisko pabalstu, k� ar� personas, kuras sa�em invalidit�tes pabalstu 3 gadus vai ilg�k. 99. Nosac�jumi: Saska�� ar š�s programmas noteikumiem pirmaj� gad� jums tiks maks�ti 75%, otraj� gad� – 50% un trešaj� gad� – 25% no j�su pašreiz�j� soci�l� pabalsta, papildus j�su ie��mumiem. Turkl�t j�s joproj�m sa�emsiet visus sekund�ros pabalstus, piem., degvielas periodisko pabalstu, Ziemassv�tku piemaksu, m�c�bu ats�kšanas periodiskais pabalsts ap��rbam un apaviem utt., kurus j�s šobr�d sa�emat ar nosac�jumu, ka j�su kop�jie ien�kumi ir zem�ki par 317,43 eiro ned���. BTWA un piemaksa pie �imenes ien�kumiem netiek ieskait�ti 317,43 eiro minim�lo ien�kumu summ�, lai var�tu saglab�t sekund�ros pabalstus. J�su �res/hipot�ku procentu piemaksa tiks pak�peniski samazin�ta 4 gadu period�: 75% pirmaj� gad�, 50% otraj� gad�, 25% trešaj� un ceturtaj� gad�. J�s var�siet patur�t savu medic�nisko karti. Darbinieki, kuri sa�em BTWA un kuri ir k�uvuši par pašnodarbin�t�m person�m, var sa�emt darba ats�kšanas pašnodarbin�tas personas status� periodisko pabalstu (BTWEA) ar 100% likmi vienu gadu. Gada beig�s š�s personas atkal s�ks sa�emt BTWA, r��inot t� br�ža, kad t�s s�ka sa�emt BTWEA. Person�m, kuras sa�em invalidit�tes periodisko pabalstu, neredz�gas personas pensiju vai invalidit�tes pensiju un kuras s�k str�d�t darba ats�kšanas periodisk� pabalsta ietvaros, tau nevar darbu turpin�t, var tikt atjaunotas ties�bas uz vi�u bezdarbnieku pabalstiem. Pabalstu izmaks�šanas k�rt�ba Darba ats�kšanas periodiskais pabalsts tiek katru ned��u p�rskait�ts uz j�su bankas kontu vai dz�vojamo m�ju b�vniec�bas kooperat�va kontu. No t� netiek atvilkti nodok�i vai oblig�t�s soci�l�s apdrošin�šanas iemaksas. J�su ien�kumi var tikt aplikti ar ien�kuma nodokli. Piesakieties sav� viet�j� soci�l�s apg�des biroj�. Darba ats�kšan�s nodok�u atlaide

75

Person�m, kuras bijušas bezdarbnieka status� 1 gadu vai ilg�k un ats�k str�d�t, ir pieejama �paša nodok�u atlaide (atbilstoši j�su visaugst�kajai likmei). Uz šo atlaidi var pretend�t inval�di, kas ir sa��muši invalidit�tes periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju 12 m�nešu vai ilg�k. 100. Pirmaj� darba gad� š� atlaide ir 3810 eiro un papildus 1270 eiro par katru b�rnu, saglab�jot divas trešda�as no katras summas 2. gad� un vienu trešda�u – 3. gad�. Jums j�str�d� vismaz 30 stundas ned��� un vismaz 12 m�nešus. Š� atlaide nav pieejama person�m, kuras ir iesaist�juš�s nodarbin�t�bas programm�s. Piesakieties sav� viet�j� nodok�u p�rvald�. Kopienas nodarbin�t�bas programma (FÁS) Kopienas nodarbin�t�bas (CE) programmas ietvaros ir divas izv�les iesp�jas – nepilna laika integr�cijas opcija 25 l�dz 35 gadus vec�m person�m un nepilna laika darba opcija 35 gadus vec�m un vec�k�m person�m. Vecuma ierobežojums inval�diem un ce�ot�jiem ir vismaz 18 gadi. Abu opciju ietvaros dal�bnieki str�d� 39 stundas 2 ned��u period� un sa�em pabalstu no sponsora. Tie, kas sa�em invalidit�tes pabalstus, var tos saglab�t, ja iepriekš ir sa�emta at�auja no Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departamenta. Tau vi�iem tiks maks�ta tikai viena CE pabalsta pieaugušas personas likme, pat ja vi�u apg�d�b� ir apg�d�jamie. Šis CE pabalsts tiks apr��in�ts atkar�b� no ien�kumu l�me�a. J�s sa�emsiet A9 klases oblig�to soci�lo apdrošin�šanu, un tas nosegs visus j�su pabalstus. Sa�emot invalidit�te periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju, j�s dr�kstat peln�t 120 eiro ned��� (2002. gada apr�lis), veicot rehabilit�joša rakstura darbu, kas neietekm�s j�su pabalstus. Kopienas nodarbin�t�bas programm� iesaist�ta neprec�jusies persona sa�emtu 143,20 eiro no š�s programmas, un var�tu saglab�t invalidit�tes periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju 95,60 eiro apm�r� (2002. gada apr�lis). Invalidit�tes pabalsta vai invalidit�tes pensijas sa��m�ji ar� var�tu saglab�t savu invalidit�tes pabalstu vai invalidit�tes pensiju piln� apm�r� (jo tie ir balst�ti uz oblig�taj�m soci�laj�m iemaks�m), un vi�iem tiks papildus maks�ts pieaugušas personas vienas likmes pabalsts 143,20 eiro apm�r�, veicot rehabilit�joša rakstura darbu Kopienas nodarbin�t�bas programmas ietvaros. Kopum� personai, kas sa�em invalidit�tes pabalstu, tas j�sa�em 6 m�nešus vai ilg�k. Iesp�jams, ka jums b�s j�maks� ien�kuma nodoklis. 101. Sekund�rie pabalsti

76

J�s saglab�siet visus sekund�ros pabalstus, kurus j�s sa��m�t tieši pirms iesaist�šan�s Kopienas nodarbin�t�bas programm�. Programmas norises laik� j�s saglab�siet noteiktu procentu�lo attiec�bu no �res/hipot�kas procentu piemaksas, piem., 75% pirmaj� gad�, 50% otraj� gad� un 25% trešaj� un ceturtaj� gad�. Kopš 2002. gada janv�ra Kopienas nodarbin�t�bas programmu var uzskat�t par nepilna laika darbu. Apr��inot �res/hipot�kas procentu piemaksu, soci�l�s apg�des dienesta ier�dnis j�s nov�rt�s, ne�emot v�r� 50 eiro no j�su nepilna laika darba ien�kumiem vai pak�peniski samazinot j�su �res piemaksu, atkar�b� no t�, kas jums ir izdev�g�k. J�s ar� var�siet patur�t savu medic�nisko karti. Var main�ties neredz�go soci�l�s apg�des pabalsts. Invalidit�tes pabalsta vai invalidit�tes pensijas sa��m�ji var zaud�t ties�bas uz degvielas periodisko pabalstu, un, ja kop�jie ien�kumi p�rsniedz 317,43 eiro ned���, š�s personas ar� zaud�s ties�bas uz �res/hipot�kas procentu piemaksu. Piesakieties sav� FÁS vai viet�j� nodarbin�t�bas dienesta biroj�. Piez�me: Augst�k uzskait�to programmu nosac�jumi var main�ties, un b�tu ieteicams noskaidrot j�su poz�ciju viet�j� FÁS vai nodarbin�t�bas dienesta biroj�. Soci�lekonomisk� programma Soci�lekonomisk� programma nodrošina atbalstu stipendijas veid� period� l�dz 3 gadiem soci�lekonomiskiem uz��mumiem, kas pied�v� darba iesp�jas ilgtermi�a bezdarbniekiem, inval�diem, Ce�ot�ju kopienas locek�iem un cit�m neizdev�g� st�vokl� esoš�m sabiedr�bas grup�m. Kopum� atbilst�bas krit�riji sakr�t ar Kopienas nodarbin�t�bas programmas nepilna lika darba opcijas atbilst�bas krit�rijiem. Vecuma ierobežojums inval�diem un ce�ot�jiem ir vismaz 18 gadi. Darbs var b�t pilna vai nepilna laika, un darbinieki, kam pieš�irta stipendija, var pretend�t uz piemaksu pie �imenes ien�kumiem. Ja j�s str�d�siet nepilna laika darbu un v�laties saglab�t savu invalidit�tes pabalstu, jums j�sa�em at�auja no Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departamenta, lai s�ktu str�d�t rehabilit�joša rakstura darbu. Piesakieties sav� FÁS vai viet�j� nodarbin�t�bas dienesta biroj�. 102. Rehabilit�jošs darbs Invalidit�tes periodiskais pabalsts un neredz�gas personas pensija ir pabalsti, kurus nosaka atkar�b� no ien�kumu l�me�a. J�s varat peln�t l�dz pat 120 eiro (2002. gada apr�lis) ned���, veicot rehabilit�joša rakstura darbu, neiespaidojot j�su invalidit�tes periodisko pabalstu vai neredz�gas personas pensiju, ja to at��vis Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments. Tau j�s varat zaud�t savu medic�nisko karti. Ien�kumi, kas p�rsniedz 120 eiro slieksni, tiks nov�rt�ti attiec�b� pret j�su soci�lajiem pabalstiem, un j�s sa�emsiet samazin�tu invalidit�tes pagaidu pabalstu un neredz�gas personas pensiju. J�s saglab�siet da�u no sekund�rajiem pabalstiem, piem�ram, bezmaksas transporta un elektr�bas

77

periodiskos pabalstus. Ja j�su ien�kumi p�rsniedz 120 eiro, tas var iespaidot j�su �rs/hipot�kas procentu piemaksu un neredz�go soci�l�s apg�des periodisko pabalstu. Personas, kuras sa�em invalidit�tes pabalstu vai invalidit�tes pensiju, var saglab�t savus soci�los pabalstus, str�d�jot nepilna laika darbu (maks. 20 stundas ned���), ja šis darbs ticis nov�rt�ts k� rehabilit�joša rakstura darbs. J�s varat zaud�t savu medic�nisko karti. Š�ds darbs var iespaidot j�su degvielas periodisko pabalstu un �res/hipot�kas procentu piemaksu, un jums var b�t j�maks� ien�kuma nodoklis. Pirms jebkura darba uzs�kšanas j�sa�em at�auja no Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departamenta. Lai sa�emtu at�auju, j�griežas iest�d�, no kuras j�s sa�emat savus pabalstus. Aizsarg�tas darbn�cas Terminu „aizsarg�tas darbn�cas” parasti lieto t�du darbn�cu apz�m�šanai, kur�s inval�diem tiek pied�v�ts darbs aizsarg�t� vid�. Turpm�ka inform�cija ir pieejama Vesel�bas un b�rnu lietu departament�, Vesel�bas jaut�jumu padomes inval�du atbalsta dienesta direktora biroj� un br�vpr�t�gaj�s organiz�cij�s, kuras nodarbojas ar konkr�tiem invalidit�tes veidiem. 103. Sabiedrisko pakalpojumu kvota 3% darbavietu sabiedriskaj� sektor� (civildienest�, pašvald�b�s, vesel�bas jaut�jumu padom�s) ir rezerv�tas inval�diem. Piesakieties sav� viet�j� vesel�bas jaut�jumu padom� vai attiec�gaj� pašvald�bas iest�d�, vai Sabiedrisko pakalpojumu un viet�jo darba nor�kojumu komisij�, Lower Grand Canal Street, Dublin 2. Tel.: (01) 661 5611. Pašnodarbin�t� statuss Bezdarbniekiem, kuri v�l�tos k��t par pašnodarbin�t�m person�m, ir pieejamas daudzas iesp�jas. Uz��m�jdarb�bas uzs�kšanas m�c�bu programma Tas ir FÁS m�c�bu kurss, kura ietvaros dal�bnieki var izstr�d�t biznesa pl�nus, uzlabot savas tehnisk�s prasmes un veikt tirgus izp�ti, lai noskaidrotu savas biznesa idejas dz�votsp�ju. Tiek maks�ti parastie FÁS m�c�bu periodiskie pabalsti. Skatiet noda�u par apm�c�bu, lai noskaidrotu, k� tas ietekm� soci�los pabalstus.

78

Piesakieties sav� FÁS vai viet�j� nodarbin�t�bas dienesta biroj�. Darba ats�kšanas pašnodarbin�tas personas status� periodiskais pabalsts Darba ats�kšanas pašnodarbin�tas personas status� periodisko pabalstu (BTWEA) programma sniedz iesp�ju person�m, kuras sa�em invalidit�tes periodisko pabalstu, neredz�gas personas pensiju, invalidit�tes pensiju, darba nesp�jas piemaksu vai sa�em invalidit�tes pabalstu 3 gadus vai ilg�k (2002. gada apr�lis), k��t par pašnodarbin�t�m person�m un saglab�t noteiktu procentu�lo attiec�bu no to soci�lajiem pabalstiem. Uz šo programmu var pretend�t ar� personas, kuras agr�k sa��mušas apr�p�t�ja periodisko pabalstu. Atbilst�ba: Skatiet „Darba ats�kšanas pagaidu pabalstu programma” 98. lpp. Nosac�jumi: Nosac�jumi ir l�dz�gi k� Darba ats�kšanas periodisko pabalstu programmas dal�bniekiem. 104. Tau personas, kuras piedal�s Darba ats�kšanas pašnodarbin�tas personas status� periodisko pabalstu programm�, pirmaj� gad� saglab� 100%, otraj� gad� – 75%, trešaj� gad� – 50% un ceturtaj� gad� 25% no sava soci�l� pabalsta. Turkl�t j�s saglab�siet ties�bas sa�emt sekund�ros pabalstus 4 gadus. res/hipot�kas procentu piemaksa tiks pak�peniski samazin�ta 4 gadu period�: pirmaj� gad� – 75%, otraj� gad� – 50%, trešaj� gad� – 25% un ceturtaj� gad� – 25%. Papildu atbalsts Programmas dal�bnieki var sa�emt papildu atbalstu, piem�ram, stipendijas apm�c�bai, tirgus izp�tei, biznesa pl�niem utt. un aizdevumi pamatapr�kojuma ieg�dei. Dal�bniekiem ir ar� pieejamas stipendijas, lai atbalst�tu jaunu darbinieku pie�emšanu vi�u uz��mumos. Piesakieties sav� viet�j� soci�l�s apg�des biroj�. Vienl�dz�ba Akts par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas jom�, 1998. gads 1998. gada Akts par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas jom�, kurš st�j�s sp�k� 1999. gada oktobr�, iev�rojami paplašin�ja iepriekš�j�s darba likumdošanas iedarb�bas sf�ru un pasludin�ja par nelikum�gu tiešu un netiešu diskrimin�ciju darba viet� un nodarbin�t�bas apst�k�os 9 iemeslu d��: dzimums, laul�bas un �imenes st�voklis, seksu�l� orient�cija, reli�isk� p�rliec�ba, vecums, invalidit�te, rase un pieder�ba Ce�ot�ju kopienai. Šis akts anul�ja un aizvietoja 1974. gada Diskrimin�cijas nov�ršanas aktu un 1977. gada Aktu par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas jom�.

79

Šis akts attiecas gan uz sabiedrisk�, gan priv�t� sektora darbiniekiem, ieskaitot cilv�kus, kuri tiek nodarbin�ti ar darb� iek�rtošanas a�ent�ru starpniec�bu, un kandid�ti darbam un apm�c�bai. Tas pasludina par nelikum�gu diskrimin�ciju vis�s ar nodarbin�t�bu saist�t�s jom�s, proti, diskrimin�cija no darba dev�ja puses; kolekt�vajos l�gumos; rekl�m�; diskrimin�cija no darb� iek�rtošanas a�ent�ru puses; arodapm�c�b�; diskrimin�cija no noteiktu profesion�lo organiz�ciju puses. 105. Vienl�dz�ga statusa akts, 2000. gads 2000. gada Vienl�dz�ga statusa akts st�j�s sp�k� 2000. gada oktobr�. Tas nodrošina aizsardz�bu no diskrimin�cijas ar nodarbin�t�bu nesaist�t�s jom�s, ieskaitot izgl�t�bu, preu, pakalpojumu un m�jok�a apg�di un r�košanos ar �pašumu. Pakalpojumu visp�r�g� defin�cija ietver piek�uvi sabiedrisk�m viet�m, bankas un apdrošin�šanas pakalpojumiem, izklaides viet�m, uzkodu un atspirdzin�jumu iek�rt�m un transportam. Tas aizliedz diskrimin�ciju uz dzimuma, laul�bas vai �imenes st�vok�a, seksu�l�s orient�cijas, reli�isk�s p�rliec�bas, vecuma, invalidit�tes, rases un pieder�bas Ce�ot�ju kopienai pamata. Ar� vaj�šana uz šo diskrimin�cijas iemeslu pamata ir aizliegta. Likumdošana par invalidit�ti 2001. gada Likumprojekts par invalidit�ti, kurš tika public�ts 2001. gada beig�s, tika atsaukts inval�du ties�bu aizst�vju grupu izteikt�s kritikas d��. Šis likumprojekts paredz�ja, cita starp�, sabiedrisko pakalpojumu un transporta, k� ar� tiesisk�s aizst�v�bas pakalpojumu pieejam�bu. Tas tika kritiz�ts vair�ku iemeslu d��, tau galvenok�rt t�d��, ka taj� galven� uzman�ba tika piev�rsta valsts iest�žu pien�kumiem, nevis atseviš�u indiv�du ties�b�m. paši sp�c�gu kritiku izpeln�j�s paragr�fs (47. paragr�fs), kurš ierobežoja indiv�du r�c�bas br�v�bu. Likumprojekts tika no�emts no izskat�šanas nacion�laj� parlament�, un pašlaik notiek konsult�šan�s ar inval�du ties�bu aizst�vju grup�m pirms likumprojekta atk�rtotas sast�d�šanas. 2002. gada Akts par izgl�t�bu person�m ar invalidit�ti tika public�ts 2002. gada mart�. Inval�du ties�bu aizst�vju grupas nebija p�rliecin�tas, ka likumprojekts pietiekoši atbilst vi�u pras�b�m. Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvalde Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvalde (NDA) ir likum�ga iest�de, kura darbojas saska�� ar Tieslietu, vienl�dz�bas un likumdošanas reformu departamenta likumdošanas aktu kopumu. T� pal�dz koordin�t un izstr�d�t inval�du atbalsta politiku un veicina vienl�dz�bu, l�dzdal�bu un iek�aušanu. T� sagatavo r�c�bas kodeksus, konsult� par inval�diem paredz�tu programmu un pakalpojumu ieviešanu, k� ar� uzrauga to. T� veic un pas�ta p�t�jumus un izstr�d� statistisko inform�ciju inval�du atbalsta programmu un pakalpojumu pl�nošanai un �stenošanai. 106.

80

Kontaktadrese: Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvalde, 25 Clyde Road, Dublin 4. Tel.: (01) 608 0400 L�dzties�bas nodrošin�šanas p�rvalde L�dzties�bas nodrošin�šanas p�rvaldes darb�bas m�r�is ir nov�rst diskrimin�ciju un veicin�t iesp�ju vienl�dz�bu. Tai ir savs juridisko pakalpojumu dienests, kurš sniedz bezmaksas konfidenci�lu inform�ciju un konsultat�va rakstura pakalpojumus darbiniekiem, pakalpojumu sniedz�jiem, fizisk�m person�m, arodbiedr�b�m un advokat�ras p�rst�vjiem saist�b� ar 1998. gada Akta par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas jom� un 2000. gada Vienl�dz�ga statusa akta �stenošanu. T� sniedz atbildes uz jaut�jumiem par vienl�dz�bas un diskrimin�cijas t�mu. Kontaktadrese: L�dzties�bas nodrošin�šanas p�rvalde, Clonmel Street, off Harcourt Street, Dublin 2. Tel.: (01) 417 3333 LoCall: 1890 245 545 Vienl�dz�bas jaut�jumu inspekcijas direktora birojs Tas ir objekt�vs un pieejams forums savas taisn�bas pier�d�šanai pretlikum�gas diskrimin�cijas gad�jum� saska�� ar vienl�dz�bas likumdošanu. T� izskata s�dz�bas un cenšas t�s atrisin�t k� starpnieks, p�c iesp�jas cenšoties izvair�ties no juridiskiem l�dzek�iem, un var pieš�irt cietušajai pusei iev�rojamas kompens�cijas. Direktoram j�sa�em s�dz�bas 6 m�nešu laik� p�c diskrimin�cijas gad�juma: pagarin�jums uz v�l 6 m�nešiem ir iesp�jams tikai iz��muma gad�jumos. Kontaktadrese: Vienl�dz�bas jaut�jumu inspekcijas direktora birojs, 3 Clonmel Street, off Harcourt Street, Dublin 2. Tel.: (01) 417 3300 107. Turpm�ka inform�cija un atbalsts Cilv�kiem ar invalidit�ti ir iesp�ja sa�emt inform�ciju, konsult�cijas un pal�dz�bu par sav�m likum�gaj�m priekšroc�b�m un ties�b�m, kuras var pal�dz�t �stenot gan br�vpr�t�gas, gan ar likumu noteiktas organiz�cijas. Ties�bu aizst�v�ba

81

Dažas br�vpr�t�g�s organiz�cijas, ieskaitot Pilso�u inform�cijas centrus un organiz�cijas, kuras p�rst�v noteiktas sabiedr�bas grupas, piem�ram, psihisk�s vesel�bas jom�, šobr�d pied�v� tiesisk�s aizst�v�bas pakalpojumus cilv�kiem, kuri, vienalga k�du iemeslu d��, nesp�j šos jaut�jumus risin�t patst�v�gi. Nacion�lajam parlamentam ir pien�kums atbalst�t nodrošin�t inform�ciju, konsult�cijas un tiesisko pal�dz�bu cilv�kiem, kuri griežas p�c soci�l�s pal�dz�bas. Ar viet�jo dienestu pal�dz�bu valsts parlaments atbalsta tiesisk�s aizst�v�bas iniciat�vas viet�j� l�men�. Šaj� buklet� m�s esam past�v�gi snieguši adreses, kur var�tu ieg�t turpm�ku inform�ciju par daž�diem pakalpojumiem. Viet�jie soci�l�s apg�des biroji un Vesel�bas jaut�jumu padomes biroji un centri ir uzskait�ti telefonu gr�mat�. Pilso�u inform�cijas centri: griezieties tuv�kaj� Pilso�u inform�cijas centr� (CIC), ja jums nepieciešama turpm�ka pal�dz�ba vai inform�cija par jebk�du šaj� buklet� sniegtu faktu. Mekl�jiet tuv�k� centra adresi „dzeltenaj�s lap�s” sada�� „Pilso�u inform�cijas centri”. Finansu un budžeta konsult�ciju dienests (MABS): valsts m�roga neatkar�gs konfidenci�ls dienests, kurš pal�dz cilv�kiem, kas non�kuši par�dos, apieties ar saviem naudas l�dzek�iem un piek��t re�li �stenojamam kred�tam. Mekl�jiet sav� apkaim�, piem., viet�j� Pilso�u inform�cijas centr� vai „dzeltenaj�s lap�s”, Lai noskaidrotu tuv�k� MABS centra adresi. 113. T�mek�a vietnes Pilso�u informat�v� datu b�ze – www.cidb.ie T� sniedz atjaunin�tu inform�ciju par gandr�z jebkuru t�mu, piem., soci�lie pakalpojumi, vesel�bas apr�pes pakalpojumi, nodok�i, m�jok�u apg�de, izgl�t�ba, nodarbin�t�ba utt. Nacion�lais parlaments („Comhairle”) – www.comhairle.ie J�s varat piek��t daudz�m nacion�l� parlamenta publik�cij�m, ieskaitot „Kur griezties ar s�dz�b�m”, „Darba ties�bu skaidrojums” un „Likum�g�s priekšroc�bas tiem, kam p�ri 60”. Šeit j�s ar� atrad�siet Pilso�u inform�cijas centru sarakstu, kur nor�d�tas adreses un darba laiki. Kopienas un br�vpr�t�gaj�m organiz�cij�m paredz�taj� resursu datu b�z� j�s atrad�siet viet�jo br�vpr�t�go organiz�ciju direktoriju. Sazinies ar �imeni – www.cafamily.org.uk Lielbrit�nijas labdar�bas organiz�cija „Sazinies ar �imeni” public� direktoriju, kur� sniegta s�ka inform�cija par daž�d�m slim�b�m, k� ar� par saist�tiem atbalsta t�kliem. CaF direktorija ir pieejama organiz�cijas m�jas lap�. Uz��mumu, tirdzniec�bas un nodarbin�t�bas departaments – www.entemp.ie Pieejama inform�cija par darba ties�b�m, k� ar� par cit�m t�m�m. Vesel�bas un b�rnu lietu departaments – www.doh.ie

82

Inform�cijas avots, kurš galvenok�rt sniedz inform�ciju par politiku vesel�bas apr�pes jom�. Soci�lo, kopienas un �imenes lietu departaments – www.welfare.ie 114. J�s varat piek��t daudzajiem bukletiem un informat�vaj�m lap�m, ko departaments izdod par saviem atbalsta pas�kumiem un pakalpojumiem. J�s ar� varat lejupiel�d�t daudzas pieteikuma/piepras�juma veidlapas. Vienl�dz�bas nodrošin�šanas p�rvalde – www.equality.ie Te atrodama inform�cija par 1998. gada Aktu par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas jom� un to, k� r�koties, ja jums š�iet, ka darba viet� j�s diskrimin�. FÁS – www.fas.ie Te atrodama inform�cija par FÁS apm�c�bu kursiem, nodarbin�t�bas programm�m un pabalstiem. Iesp�jams, ka j�s atrad�siet darbu š�s vietnes sada�� „Job-bank”. Vesel�bas jaut�jumu padomes Katrai vesel�bas jaut�jumu padomei ir sava t�mek�a vietne, un pieejam�s inform�cijas daudzums atš�iras. Kopum� t�s sniedz inform�ciju par saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedz�jiem, programm�m un pabalstiem, un var ar� tikt pied�v�ta iesp�ja lejupiel�d�t pieteikuma veidlapas. Austrumu re�ion�l� vesel�bas jaut�jumu padome www.erha.ie Rietumda�as vidienes vesel�bas jaut�jumu padome www.mwhb.ie Midlendas vesel�bas jaut�jumu padome www.mhb.ie Zieme�austrumu vesel�bas jaut�jumu padome www.nehb.ie Zieme�rietumu vesel�bas jaut�jumu padome www.nwhb.ie Dienvidaustrumu vesel�bas jaut�jumu padome www.sehb.ie Dienvidu vesel�bas jaut�jumu padome www.shb.ie Rietumu vesel�bas jaut�jumu padome www.whb.ie rijas vald�ba – www.gov.ie Te pieejamas saites uz visu vald�bas departamentu t�mek�a vietn�m un gandr�z vis�m ar likumu noteikt�m a�ent�r�m. Te j�s ar� atrad�siet inform�ciju par ties�bu aktiem un parlamenta s�d�m. rijas medic�nisko uzzi�u direktorijs – www.imd.ie rijas medic�nisko uzzi�u direktorijs ir visaptverošs ce�vedis par medic�nisko apr�pi un �rsta profesiju rij�. Tas ir pieejams t�mek�a vietn�, un taj� iek�auts pacientu atbalsta organiz�ciju saraksts. 115. Finansu un budžeta konsult�ciju dienests – www.mabs.ie

83

Te sniegta inform�cija par š� dienesta pakalpojumiem un centriem, k� ar� ieteikumi, k� atbr�voties no par�diem. Nacion�l� nedzird�go cilv�ku asoci�cija – www.nadp.ie Te pieejama inform�cija par asoci�cijas sniegtajiem pakalpojumiem, pal�gier�c�m un iek�rt�m, k� ar� inform�cija par cit�m organiz�cij�m rij�, kuras r�p�jas par cilv�kiem ar dzirdes trauc�jumiem. Nacion�l� neredz�go cilv�ku padome – www.ncbi.ie Te pieejama inform�cija par asoci�cijas sniegtajiem pakalpojumiem, pal�gier�c�m un iek�rt�m, k� ar� inform�cija par cit�m organiz�cij�m rij�, kuras r�p�jas par cilv�kiem ar redzes trauc�jumiem. Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvalde – www.nda.ie T�mek�a vietn� ir pieejama Valsts inval�du ties�bu aizst�v�bas p�rvaldes strat��iskais pl�ns 2001. – 2003. gadam „Ties�bu jaut�jums”. OASIS – www.oasis.gov.ie OASIS sniedz skaidru un izsme�ošu inform�ciju par gandr�z jebkuru t�mu, piem., soci�lajiem pakalpojumiem, vesel�bas apr�pes pakalpojumiem, nodok�iem, m�jok�u apg�di, izgl�t�bu, nodarbin�t�bu utt. Šeit j�s ar� varat samekl�t jums tuv�kos pakalpojumu centrus, piem., vesel�bas apr�pes centru, viet�jo soci�l�s apg�des biroju utt. Vienl�dz�bas jaut�jumu inspekcijas direktora birojs – www.odei.ie Te atrodama inform�cija par 1998. gada Aktu par vienl�dz�bu nodarbin�t�bas sf�r� un 2000. gada Vienl�dz�ga statusa aktu un par to, k� iesniegt s�dz�bu saska�� ar likumdošanu. Šaj� t�mek�a vietn� ir pieejama ar� saska�� ar vienl�dz�bas nodrošin�šanas ties�bu aktiem izskat�mo lietu datub�ze. Ombuda birojs – www.gov.ie/ombudsman Te sniegta inform�cija par to, k� iesniegt s�dz�bu, ja j�s neesat apmierin�ts ar valsts iest�des sniegtajiem pakalpojumiem. T�mek�a vietn� ir pieejami ar� ombuda public�tie zi�ojumi. Ien�kumu dienests – www.revenue.ie J�s varat piek��t daž�d�m informat�v�m lap�m un ce�vežiem, kuras šis dienests public�. J�s ar� varat lejupiel�d�t pieteikuma/piepras�juma veidlapas. 116. Nacion�l� parlamenta publik�cijas Likum�g�s priekšroc�bas tiem, kam p�ri 60: satur inform�ciju, kas ir svar�ga vec�ka gadag�juma cilv�kiem par visiem soci�lajiem pakalpojumiem. Darba ties�bu skaidrojums: šaj� buklet� apskat�ti visi darba likuma aspekti, un tas ir noder�gs gan darba dev�jiem, gan darba ��m�jiem.

84

Kur griezties ar s�dz�b�m – ce�vedis pat�r�t�jiem: šaj� buklet� sniegti to iest�žu apraksti un adreses k� valsts, t� komercsektoros, kuras veicina pilso�u un pat�r�t�ju ties�bu �stenošanu. Inform�cijas apkopojums par budžeta jaut�jumiem: tiek sast�d�ts katru gadu decembr�, un taj� tiek apkopoti budžeta pasludin�šanas dien� un turpm�ko ned��u laik� nosauktie pas�kumi. Citi bukleti: „Inform�cija skolu beidz�jiem”, „Inform�cija nepilna laika darbiniekiem”, „Medic�nisk�s kartes” un „Inform�cija tiem, kurus piemekl�jis smags zaud�jums”. Augst�k uzskait�t�s publik�cijas ir pieejamas iespiedform�t� Pilso�u inform�cijas centros. T�s ir ar� pieejamas iespiedform�t�, diskešu form�t�, liel� druk�, kaset�s un neredz�go rakst� un nacion�l� parlamenta m�jas lap�: www.comhairle.ie Nacion�lo br�vpr�t�go organiz�ciju un citu aent�ru direktorijs: Visaptverošs direktorijs, kur� iek�autas vair�k k� 500 br�vpr�t�gas organiz�cijas rij� un saist�tas valsts a�ent�ras. (Cena 9,00 eiro). T� ir ar� pieejama kopienas un br�vpr�t�gaj�m organiz�cij�m paredz�taj� resursu datub�z� nacion�l� parlamenta m�jas lap�. „Relate” ir ikm�neša informat�vs žurn�ls, kuru iesp�jams abon�t, gada abon�šanas maksa – 15,58 eiro. Taj� sniegta jaun�k� inform�cija par likumdošanu, programm�m un jaun�m iniciat�v�m. Tas ir ar� pieejams nacion�l� parlamenta m�jas lap�. „EU News” ir žurn�la „Relate” ceturkš�a pielikums, kur� tiek sniegta inform�cija par Eiropas programm�m, aktivit�t�m un finans�juma iesp�j�m. J�s varat sa�emt ikm�neša jaun�ko inform�ciju par ES Pilso�u informat�vaj� datu b�z�, kurai j�s varat piek��t t�mek�a vietn�: www.cidb.ie 117. M�c�bu programma: to divreiz gad� public� nacion�lais parlaments. Tas ir pieejams iespiedform�t� un nacion�l� parlamenta m�jas lap�: www.comhairle.ie Resursu datu b�ze kopienas un br�vpr�t�gajam organiz�cij�m: Visaptverošs caur t�mekli pieejams inform�cijas resursu kopums br�vpr�t�gaj�m un kopienas organiz�cij�m, kur� atrodama inform�cija par finans�juma resursiem, tiesiskaj�m strukt�r�m, organiz�cijas vad�šanu, atbalsta a�ent�r�m un politikas izstr�di.