Embed Size (px)
Citation preview
1
Izveido savu
BIZNESAPLĀNUCe!vedis ikvienam, kas v"las uzs#kt vai
jau ir uzs#cis komercdarb$bu.
www.jaunaisuznemejs.lv
RĪGA,2010
2
K!p"c vajadz#gs biznesa pl!ns?Biznesa pl!ns ir pamatu pamats jaunas saimniecisk!s darb"bas uzs!k#anai. Tikai p$c tam, kad esi %$ries pie pl!na izstr!des, tav! r"c"b! b&s pamatoti argumenti gal"g! l$muma pie'em#anai – uzs!kt saimniecisko darb"bu vai ne. Inform!ciju l$muma pie'em#anai ieg&sti ne tikai tu pats, bet ar" citi tuv!kie “sadarb"bas partneri” – banka, apdro#in!t!ji, revidents, gr!matved"bas pakalpojumu sniedz$ji, valdes locek(i utt. Sadarb"bas partneriem ir ties"bas sa'emt rakstisku pamatojumu tam, k! saimniecisko darb"bu pl!nots veikt. Biznesa pl!nu veido t!, lai taj! b&tu vienk!r#i veikt izmai'as. Biznesa pl!ns ir dokuments, kur! izmai'as b&s neizb$gamas, jo saimniecisk!s darb"bas nosac"jumi nep!rtraukti main!s.
Ko apraksta biznesa pl!n!?- Biznesa ideju
- K! notiks saimniecisk! darb"ba?
- Ko uz'$mums pl!no dar"t?
- K! tiks sasniegti izvirz"tie m$r%i?
- K! tiks )ener$ta pe('a?
K!p"c ir vajadz#gs biznesa pl!ns? - Lai finans$t!js (banka) sp$tu izv$rt$t riskus saimniecisk!s darb"bas att"st"b!;
- lai tu pats sp$tu izv$rt$t uz'$muma stipr!s un v!j!s puses un p!rliecin!ties par savas idejas dz"votsp$ju;
- lai par!d"tu citiem interesentiem, kol$)iem, sadarb"bas partneriem u. c., cik interesants un ienes"gs ir tavs projekts;
- lai sekm$tu diskusijas un sarunas ar potenci!lajiem klientiem un pieg!d!t!jiem;
- lai sekm$tu praktisko darbu komercdarb"bas uzs!k#anas laik!.
Ekonomika/finansējums
BIZNESAIDEJACena
IepirkumiKlienti
Konkurenti
Preces/pakalpojumi
Telpas/tehniskaisnodrošinājums
Mārketings/pārdošana
3
Saturs noda$a lappuse
1. Uz'$muma "pa#nieki un biznesa ideja 4-5
2. Uz'$muma nosaukums un darb"bas sf$ra 6-7
3. Es k! jaunais uz'$m$js 8-11
4. Mans tirgus un mani klienti 12-13 5. M!rketings, rekl!ma un p!rdo#ana 14-15 6. Uz'$muma administr$#ana 16-17
7. Personisko kontaktu t"kls 18-19
8. Uz'$muma forma un dibin!#anas #%$r#(i 20-21
9. Cenas noteik#ana 22 10. Uz'$muma finanses 23-24
10.1. P!rdo#anas bud*ets 25
10.2. Kapit!la un finans$juma apr$%ini 26
10.3. Pe('as vai zaud$jumu apr$%ins 27
10.4. Naudas pl&smas pl!no#ana 28
10.5. Tirgus da(as apr$%ins 30
10.6. Bilance 31
11. L$mums par darb"bas uzs!k#ana un kalend!rais pl!ns 32
12. Stipro un v!jo pu#u anal"ze 34
4
1. Uz%"muma #pa&nieki un biznesa idejaUz%"muma $pa&nieki:V!rds, uzv!rds:
Personas kods:
Adrese:
T!lrunis: Mobilais t!lrunis:
E-pasts:
V!rds, uzv!rds:
Personas kods:
Adrese:
T!lrunis: Mobilais t!lrunis:
E-pasts:
V!rds, uzv!rds:
Personas kods:
Adrese:
T!lrunis: Mobilais t!lrunis:
E-pasts:
Biznesa ideja:
M"r'u formul"&ana/ biznesa idejaApraksti, ar ko tavs uz'$mums nodarbosies un no k! tiks g&ta pe('a. K!das preces vai pakalpojumus tu pied!v!si, k!ds b&s to sortiments? K!, tavupr!t, uz'$mumam vajadz$tu darboties? Raksturo )eogr!fiskos ierobe*ojumus un specializ!ciju/ni#u; ar ko tavs uz'$mums at#%irsies no citiem tirgus dal"bniekiem? P!rdom!, k!dus m$r%us v$lies sasniegt – piem$ram, zema cena precei/pakalpojumam vai augstas kvalit!tes sortiments? Uz'$mumam bez biznesa idejas vai ar v$lmi vienk!r#i “peln"t naudu” tr&kst veiksm"gas att"st"bas pamata! Tikai retais v$l$sies sadarboties ar uz'$mumu, kuram nav izvirz"ti m$r%i.
5
Iegaum": ikvienam, kas jaut!, uzreiz j!uztver un j!saprot tava biznesa ideja. T!s izkl!st! neizmanto sare*)"tus v!rdus un fr!zes. Tavas biznesa idejas formul$jums j!saprot ikvienam – klientiem, kol$)iem, nozares speci!listiem, radiniekiem u. c. Biznesa ideju (pa#u b&tisk!ko) tev j!sp$j prezent$t 20 sekund$s! Kad b&si vair!kk!rt izkl!st"jis savu biznesa ideju, b&s viegl!k saprotams, ar ko tu nodarbojies un ko v$lies p!rdot.
Biznesa idejai j!atbild uz &!diem jaut!jumiem:- K! tiks peln"ta nauda?- K!das preces/pakalpojumus es p!rdo#u? K!da vajadz"ba/probl$ma tiek risin!ta ar
manu pied!v!jumu? - Kam es p!rdo#u, kur vi'i atrodas ()eogr!fisk! zi'!)?- K! notiks p!rdo#anas process – k! es sasnieg#u savus klientus? K!di resursi man ir
vajadz"gi?- K!p$c klientiem b&tu j!izv$las tie#i mana uz'$muma preces/pakalpojumi?- Ko es dar"#u, lai mans pre+u/pakalpojums pied!v!jums at#%irtos no konkurentu
pied!v!t!? - K!da ir mana komanda un t!s sp$ja "stenot biznesa pl!nu?
„Unik!ls p!rdo&anas pied!v!jums” (angliski: USP - Unique Selling Proposition)K!ds ir tava uz'$muma unik!lais p!rdo#anas pied!v!jums, proti, ar ko tavs uz'$mums ir unik!ls, lai klienti izv$l$tos tie#i tavas preces/pakalpojumus?
Piem"ram: Mana uz'$muma m$r%a grupa ir:
Mans uz'$mums apmierina #!das klientu vajadz"bas:
Mans uz'$mums klientiem pied!v!:
Klienti izv$las tie#i mana uz'$muma preces/pakalpojumus t!p$c, ka:
Klientus mans uz'$mums sasniedz #!dos veidos:
6
2. Uz%"muma nosaukums un darb#bas sf"raUz%"muma nosaukumsUz'$muma nosaukumu re)istr$ Latvijas Republikas Uz'$mumu re)istr!. ," iest!de nosaka, vai tavs izv$l$tais nosaukums atbilst sp$k! eso#ajiem noteikumiem. Iest!des m!jas lapas www.ur.gov.lv sada(! „Mekl$t” vari p!rbaud"t, vai #!du vai (oti l"dz"gu nosaukumu jau nav re)istr$jis k!ds cits. L"dz nosaukuma re)istr$#anai Uz'$mumu re)istr! noteikti izmanto uz'$muma pagaidu nosaukumu. Ieteicams, lai nosaukum! atspogu(otos tava biznesa ideja. Reiz$m biznesa ideja sakr"t ar uz'$muma nosaukumu, t. i., ja biznesa ideja esi tu pats. Piem$ram, „J!'a Kalni'a konsult!ciju birojs” – bet ko #aj! gad"jum! nosaukums pasaka par tavu kompetenci vai darb"bas sf$ru? Ja esi nosaukumu izv$l$jies, centies to lieki nemain"t!
Darb#bas sf"ra jeb nozareK!d! nozar$ darbosies tavs uz'$mums? Darb"bas sf$ra b&s j!nor!da pieteikum! Valsts Ie'$mumu dienestam, re)istr$jot uz'$mumu par nodok(u maks!t!ju. Ja biznesa ideja vai uz'$muma darb"bas sf$ra v$l!k tiek main"ta, par #"m izmai'!m noteikti j!inform$ ar" VID. Ja to neizdara, revidenti vai VID p!rst!vji var atz"t par nepamatot!m da*!das ar jauno uz'$muma darb"bas virzienu saist"t!s izmaksas (piem., par iek!rt!m u. tml.).
Pakalpojumi vai produkti Pakalpojumu p!rdo#ana at#%iras no pre+u p!rdo#anas. Preci parasti var pa'emt rok! un aprakst"t; raksturot pakalpojumu bie*i vien ir gr&t!k. T!p$c ir svar"gi atrast veidu, k! visprec"z!k aprakst"t pakalpojumu, ko pied!v!si tirg&. Centies izskaidrot, ko klients ieg&s, nol"gstot tie#i tevi un izmantojot tavu pakalpojumu. Kodol"gi aprakst"t savu pied!v!jumu nereti ir visai sare*)"ti, ta+u j!atceras, ka parasti pakalpojuma p!rdo#anai atv$l$tais laiks ir (oti ierobe*ots.
Tirdzniec#baJ$dziens „tirdzniec"ba” aptver visu – no av"*u kioska l"dz gr"das seguma materi!lu vairumtirgot!jam. M$)ini aprakst"t tirdzniec"bas procesu un t! potenci!los dal"bniekus. Vai b&s vajadz"ga noliktava pre+u uzglab!#anai? Cik pla#s sortiments b&tu nepiecie#ams s!kum!?
Preces/ra(o&anaVai esi iecer$jis uzs!kt ra*o#anu vai p!r'emt jau eksist$jo#u ra*otni? M$)ini aprakst"t iesp$jamos starpniekus. K!di attiec"g!s nozares nosac"jumi ietekm$ tie#i tavu izv$l$to biznesa ni#u? K!da ir tava pieredze ra*o#an! un izv$l$taj! nozar$? Vai ra*o#an! tiks ieviests k!ds jaunin!jums vai k!d! cit! veid! rad"ts kaut kas iepriek# nebijis? Apsver, vai l"dztekus galvenajai precei vai pakalpojumam var$tu p!rdot v$l citas preces vai pakalpojumus, kas papildin!tu pamatpied!v!jumu.
LogotipsVai esi dom!jis par sava logotipa vai pre+u z"mes izveidi? Ja logotips ir (oti b&tisks tava uz'$muma atrib&ts, tad t! izstr!dei ieteicams izmantot dizainera pal"dz"bu. Vai pre+u z"mi ir nepiecie#ams re)istr$t Patentu vald$? Jau biznesa pl!n! tu vari aprakst"t, k!ds, tavupr!t, var$tu b&t uz'$muma logotips; ja iesp$jams, vari to ar" uzz"m$t vai iekop$t dokument!. Atceries, ka pre+u z"mes izstr!de ir laikietilp"gs process, un r&p"gi p!rdom!, k!du v$st"jumu tu ar pre+u z"mi v$lies sniegt saviem klientiem. Logotipa izstr!d$ centies pan!kt labu rezult!tu, lai v$l!k to nevajadz$tu lieki p!rveidot.
7
Uz'$muma nosaukums:
Darb"bas sf$ra vai nozare:
Pakalpojumi/produkti:
Tirdzniec"ba:
Preces/ra*o#ana:
Logotips:
2. Uz%"muma nosaukums un darb#bas sf"ra
8
3. Es k! jaunais uz%"m"jsPieredze nozar"-si raksturo savu profesion!lo pieredzi. K!da ir tava kompetence nozar$, kur! v$lies s!kt savu biznesu? Liel!k! da(a cilv$ku jauna uz'$muma veido#anai izv$las nozari, kur! jau ir str!d!ju#i daudzus gadus vai ir ar to sask!ru#ies va(asprieka form!. Uzs!kot priv!tu biznesu, jaunais uz'$m$js izmanto gan savas zin!#anas un agr!ko pieredzi, gan kontaktus/klientus, kas ir (oti b&tiski priek#noteikumi veiksm"giem pirmajiem so(iem biznesa pasaul$. Ja s!c uz'$m$jdarb"bu jaun! nozar$, tev j!sp$j p!r$jos p!rliecin!t par savu kompetenci. Biznesa pl!na pielikum! v$lams pievienot savu CV.
Pieredze uz%"m"jdarb#b!Vai tev jau ir pieredze uz'$m$jdarb"b!? Vai tav! draugu/radinieku lok! ir k!ds, kas nodar-bojas ar uz'$m$jdarb"bu? Raksturo savu pieredzi!
Izgl#t#baK!da ir tava izgl"t"ba (pamatizgl"t"ba, citas apg&t!s zin!#anas)? K! ieg&t! izgl"t"ba tev var pal"dz$t uz'$m$jdarb"b!?
Tavas personisk!s finanses ,odien visas bankas un kred"tiest!des uzskata, ka jaunajam uz'$m$jam pa#am j!nodro#ina savs pa#u kapit!ls/riska kapit!ls. Ar to tiek dom!ts starta kapit!ls, kuru tu esi gatavs ieguld"t uz'$mum!. T! ir nauda, ar kuru tu risk$, jo uz'$muma bankrota gad"jum! t! tiek zaud$ta. Da*os gad"jumos pa#u kapit!ls/riska kapit!ls var b&t ar" akciju kapit!ls vai da(a no uz'$muma. Pat tad, ja bankas aizdevums tev nav vajadz"gs, uz'$mumam varb&t b&s nepiecie#ama kred"tl"nija/ overdrafts. Ar" t!dos gad"jumos bankas vienm$r izv$rt$ tavas personisk!s finanses. Ja tu jau iepriek# esi '$mis lielus bankas aizdevumus un ne-vari uz'$mumam nodro#in!t riska kapit!lu, tad tas ir slikts s!kums. T!p$c j!atbild uz jaut!jumu: cik daudz tu uzdro#inies un vai vari risk$t ar savu personisko naudu?
M!jinieku atbalsts Vai k!ds no m!jiniekiem tevi atbalsta – kur# tas ir? K!ds, kas tevi saprastu neveiksm$s (ja t!das gad"tos) un ar kuru tu var$tu izrun!ties? M$dz teikt, ka nav nek! vientu(!ka par individu!lo uz'$m$ju. -s!k sakot – tev ir vajadz"ga sava uztic"bas persona. Tam nav j!b&t ekspertam nozar$, kur! tu s!ksi uz'$m$jdarb"bu, glu*i pret$ji – tam ir j!b&t draugam, kas sniedz noder"gus padomus par attiec"b!m un veselo sapr!tu. Dodies m!j!s un p!rrun! savu nodomu par uz'$m$jdarb"bas s!k#anu. B&t uz'$m$jam ir dz"vesveids. Tas pras"s piln"gu atdevi un daudz ener)ijas. Cik daudz laika un ener)ijas tu v$lies/esi gatavs velt"t savam topo#ajam uz'$mumam?
9
K!p"c es v"los k$)t par uz%"m"ju? V$lmei s!kt uz'$m$jdarb"bu var b&t da*!di mot"vi. R&p"gi p!rdom!, k!p$c tie#i tu v$lies s!kt uz'$m$jdarb"bu. Pieraksti savus argumentus un p!rdom! savu motiv!ciju.
Tavu personisko kontaktu t#klsK!ds ir tavs personisko kontaktu t"kls? Kad par!d"sies probl$mas, b&s vajadz"ga pal"dz"ba un kontakti. Tavi lab!kie klienti noteikti jau ir da(a no tava kontaktu t"kla. Izveido sarakstu ar to cilv$ku v!rdiem, kas #obr"d ietilpst tavu personisko kontaktu t"kl! un kuri n!kotn$ var$tu tev sniegt pal"dz"gu roku. Pieraksti ar" katras konkr$t!s personas kompetenci vai amatu. Varb&t tev ir iesp$jams ieg&t sev mentoru vai biznesa konsultantu?
Saikne starp tevi un biznesa ideju Izkl!sti, kas tevi pa#u saista ar tavu biznesa ideju? Vai k!ds cits var$tu s!kt "stenot #o biznesa ideju bez tav!m zin!#an!m un pieredzes? P!rliecini!Visbeidzot: vai tev piem"t p!rdo#anas sp$jas? Ja tu pats nesp$j p!rdot savu biznesa ideju un pakalpojumus/produktus – kas tad to dar"s?Vai ar tavu produktu vai pakalpojumu p!rdo#anu nodarbosies k!ds cits – kur& un k!p"c?
Partneris/uz%"muma da$u #pa&nieksDaudzas partneru attiec"bas uz'$m$jdarb"b! diem*$l beidzas ar saraut!m draudz"bas sait$m. Ja esi nodom!jis mekl$t sev partneri, izv$lies t!du, kas papildina tavas zin!#anas, person"g!s "pa#"bas un raksturu. J!b&t skaidri defin$tam, kur# uz'$mum! ko dar"s!Sast!di uz'$muma dibin!t!ju l"gumu – t! pirms biznesa uzs!k&anas ir nepiecie&am#ba! ,aj! l"gum! iek(auj nosac"jumus par pe('as/zaud$jumu sadal"#anu, papildatalgojumu un citiem labumiem, pirmpirkuma ties"b!m, konkurences noteikumiem utt. Izdom!, kur# par ko lems!
Biznesa "tika/ kvalit!te/ KSA (Korporat#v! soci!l! atbild#ba)Tev k! uz'$m$jam ir (oti b&tiski r&p$ties par savu reput!ciju. Atceries, ka citi v$rt$, cik nopietns uz'$m$js tu esi un k! tu str!d!, – no t! visa veidojas reput!cija. Balans$t uz li-kumu robe*as, protams, ir riskanti. Tikpat riskanti ir b&t saist"tam ar notikumiem, kas ir ne$tiski vai pretrun! labai uz'$m$jdarb"bas praksei. Paturi pr!t!, ka biznesa attiec"bas vienm$r veido uz savstarp$jas uztic"bas principa. Tavas uz'$m$jdarb"bas n!kotne ir atkar"ga no t!, vai tu un tavs uz'$mums b&s paz"stami k! augstu biznesa mor!les un $tikas principu "stenot!ji. Pan!kumus var g&t, tikai apliecinot savu m$r%u nopietn"bu un uzr!dot augstu darba kvalit!ti. Vairum! gad"jumu uz'$m$jdarb"bu pozit"vi ietekm$ ar" uz'$muma v$lme piedal"ties sabiedriskajos procesos !rpus t!, ko nosaka likums (korporat"v! soci!l! atbild"ba). Padom!, k! tavs uz'$mums var$tu sekm$t pozit"v!kas sabiedr"bas veido#anu. Varb&t tev var$tu pal"dz$t sadarb"ba ar k!du organiz!ciju. Izv$lies nopietnu partneri, un lai sadarb"ba sag!d! prieku jums abiem!
10
3. Es k! jaunais uz%"m"js Pieredze nozar$:
Uz'$m$ja pieredze:
Mana izgl"t"ba:
Personisk!s finanses:
M!jinieku atbalsts:
Argumenti, k!p$c v$los uzs!kt savu uz'$m$jdarb"bu:
11
Manu personisko kontaktu t"kls:
Saikne starp mani un manu biznesa ideju:
Partneri/ uz'$muma da(u "pa#nieki/ dibin!t!ju l"gums:
Biznesa $tika/ kvalit!te/ KSA (Korporat"v! soci!l! atbild"ba):
12
4. Mans tirgus un mani klientiNozareK!d! nozar$ tavs uz'$mums str!d!s? Raksturo nozari un t!s att"st"bu p$d$jos gados! K! tu v$rt$ nozares att"st"bas perspekt"vas tuv!kajos gados?
M"r'a grupa un klienti Vai tev ir viena vai vair!kas m$r%a grupas? Vai vari raksturot m$r%a grupu lielumu? Varb&t tev jau #obr"d ir konkr$tu klientu v!rdi? K! ar taviem produktiem vai pakalpojumiem sasniegt #o m$r%a grupu un klientus? Vai pati metode k! t!da var k(&t par da(u no tavas biznesa idejas? Daudziem lieliem uz'$mumiem, kas s!kum!, protams, biju#i mazi, ir izdevies iekarot vietu tirg&, tie#i pateicoties skaidri formul$tai filozofijai. Vi'i nedar"ja k! visi citi, bet rad"ja pa#i savu metodi.Klientu ieg&#anai vari izmantot visda*!d!k!s metodes, tai skait! ar" internetu.
Tavi uzticamie klienti Vai tev jau ir uzticami klienti, kas ieg!d!jas tavus produktus un pakalpojumus? Izveido klientu sarakstu un atz"m$ taj! noder"gu inform!ciju, piem$ram, kur# ir potenci!lais klients, ar kuru tev jau ir l"gums, ja tu aptuveni zini, cik lieli parasti ir klienta pirkumi utt. Vai esi jau s!cis p!rdot?
K!ds ir tavs klienta tips un kur tas atrodas?Raksturo savu tipisko klientu. Kur )eogr!fiski atrodas tavs klients? Kas ir tavi klienti – priv!tpersonas, uz'$mumi, pa#vald"bas, biedr"bas/organiz!cijas vai citi?
Cik liels ir tavs tirgus? Izv$rt$, cik liels ir tavs tirgus konkr$taj! nozar$. Cik liels ir kop$jais tirgus apgroz"jums un cik liels tas ir tav! )eogr!fiskaj! re)ion!? Izvirzi m$r%i, nosakot savu procentu!lo tirgus da(u konkr$taj! )eogr!fiskaj! re)ion!. Tas (aus ieg&t aptuvenu priek#statu par to, cik liels vai mazs ir tavs tirgus un nozare un cik sp$c"gai konkurencei tie pak(auti. Apr$%iniem vari izmantot vienk!r#u tabulu tirgus da(as noteik#anai (skat. 30. lpp.).
K! tu iekarosi tirgu? Izstr!d! vienk!r#u m!rketinga pl!nu pirmajam uz'$muma darb"bas gadam. Past!sti, k!dus pas!kumus tu pl!no veikt un k!dus resursus izmantosi, lai iekarotu tirgu un piesaist"tu klientus. Vai tu izv$l$sies personisko p!rdo#anu vai izmantosi rekl!mu? Vai v$l k!du citu veidu? Noteikti nor!di laiku, kad pl!not!s aktivit!tes tiks "stenota (skat. noda(u par m!rketingu 14. lpp.).
Vai past!v iesp"ja veidot produktu/pakalpojumu speci!los pied!v!jumus (paketes)?Konkurence tirg& past!v t!p$c, ka konkurenti reiz ir sp$ru#i so(us iek(&#anai tirg& un p$c tam saglab!ju#i savas poz"cijas taj!. Vispirms r&p"gi izanaliz$ konkurentu darb"bu, izv$rt$jot vi'u pareiz!s izv$les un k(&das, un tikai p$c tam lem par to, k! veidot un laist tirg& savu uz'$mumu. Ja dar"si t!pat k! visi p!r$jie, tad, iesp$jams, b&si izv$l$jies visgr&t!ko ce(u sava biznesa uzs!k#anai. Centies atrast savu ni#u un veidot t!dus produktu un pakalpojumu pied!v!jumus, kas tirg& ir viegli uztverami, – tad izredzes uz pan!kumiem b&s liel!kas. K!ds ir tavs gala produkts vai pakalpojums? Apraksti to!
K! klients maks!s?K!ds b&s maks!#anas veids – skaidr! naud!, ar karti vai pret izrakst"to r$%inu; maks!jot p$c 10 vai 30 dien!m? Vai klients maks!s p$c 40 dien!m, un cik lieli ir kred"ta zaud$jumi attiec"gaj! nozar$? Tie ir (oti b&tiski faktori, dom!jot par tava uz'$muma likvidit!ti. K!di b&s tavu produktu pieg!des noteikumi? Vai ir "pa#i kred"ta nosac"jumi? Ja klients nesamaks! laik!, tev var rasties probl$mas. Izraksti r$%inu p$c iesp$jas !tr!k.
Cik daudz un cik bie(i klienti iep"rkas? Cik bie*i klients pie tevis iep$rkas? Vai ir vajadz"gi liel!ki produktu uzkr!jumi? Vai tava nozare ir pak(auta sezon!l!m vari!cij!m? K! t!s ietekm$ tavas p!rdo#anas aktivit!tes un kases likvidit!ti? Cik uzticams ir tavs klients?
13
Raksturo konkurentusAnaliz$ konkurentus! „Lursoft” datu b!z$ (www.lursoft.lv) un uz'$muma „Firmas.lv” datu b!z$ (www.firmas.lv) ir pieejama inform!cija par uz'$mumu gada p!rskatiem – #eit vari noskaidrot, kas ir tavi liel!kie konkurenti. Iztauj! draugus un pazi'as un uzzini vi'u viedokli par konkurentu priek#roc"b!m un tr&kumiem. P$c tam izkl!sti vi'iem savas ieceres un l&dz god"gi pateikt, ko vi'i par t!m dom!. Raksturo konkurentu/-us un vi'u pied!v!t!s produktu vai pakalpojumu kombin!cijas.
4. Mans tirgus un mani klienti Raksturo nozari, kur! darbosies tavs uz'$mums:
Mani klienti/ pakalpojumi, par kuriem var sa'emt samaksu/ produkti:
K!ds ir mans tipiskais klients; kur vi'#/vi'a atrodas?
Tirgus – k!ds ir t! kop$jais apgroz"jums tav! )eogr!fisk!s atra#an!s viet!?
K! tu iekarosi tirgu un piesaist"si klientus?
Vai no taviem produktiem/pakalpojumiem ir iesp$jams veidot "pa#us pied!v!jumus (pied!v!jumu paketes)?
K!da b&s klientiem noteikt! nor$%inu k!rt"ba?
Cik daudz un bie*i klients iep$rkas?
Raksturo konkurentus un vi'u pied!v!t!s produktu/ pakalpojumu kombin!cijas:
14
5. M!rketings, rekl!ma un p!rdo&ana.oti liela noz"me ir tam, k! tavs uz'$mums tiek pieteikts tirg&. Ir svar"gi piesaist"t klientu uzman"bu t!, lai klienti var$tu tevi tirg& atrast!
Ja neesi paman!ms – tevis nav visp!r!
Tirgus apg)&anas pl!ns K!dus m!rketinga pas!kumus esi pl!nojis pirmaj! uz'$muma darb"bas gad!? Vai tu p!rdosi produktus/ pakalpojumus? K! tu organiz$si p!rdo#anu? Izveido grafiku visam gadam, nor!dot un pa m$ne#iem aprakstot katru pl!noto aktivit!ti un pas!kumu. Izstr!d!jot tirgus apg&#anas pl!nu, esi re!lists – k(&t paz"stamam tirg& un nostabiliz$ties taj! ir laikietilp"gs process. Cik daudz laika un resursu esi paredz$jis m!rketinga aktivit!t$m? Vai tev vajadz$s piesaist"t p!rdo#anas speci!listus? K!? Vai uz'$mumam b&s sava m!jas lapa internet!? M!rketinga aktivit!t$m izmanto savu personisko kontaktu t"klu. Noskaidro iecer$to m!rketinga aktivit!#u aptuven!s izmaksas. Iek(auj #"s izmaksas kop$j! bud*et!!
Pal#gl#dzek$i Vairums cilv$ku starp m!rketingu un rekl!mu liek vien!d"bas z"mi. Ta+u m!rketings var b&t ar" veids, k! produkts vai pakalpojums tiek aprakst"ts un laists tirg& ar lieto#anas pam!c"bu u. c. pal"dz"bu. M!rketingu veido ar" person!la attieksme un prasm"gums, darba laiki un apkalpo#anas kult&ra, uz'$muma atra#an!s vieta ()eogr!fisk! atra#an!s vieta), cenu politika, atlaides, kred"tiesp$jas, maks!#anas nosac"jumi utt.
Rekl!ma, iespieddarbi, sludin!jumi utt.Rekl!mas nol&kos var izmantot vispla#!ko pal"gl"dzek(u kl!stu, piem.:
- person"g! p!rdo#ana;- p!rdo#anas v$stule vai elektronisk! v$stule;- tie#! rekl!ma;- sludin!jumi un rekl!mas;- m!jas lapa; baneru/ rekl!mrull"#u ievieto#ana cit!s m!jas lap!s;- raksti viet$jos laikrakstos un rekl!mas izdevumos (specializ$tajos nozares
izdevumos);- tirdzniec"bas izst!des un nozares gadatirgi;- prezent!cijas un semin!ri.
InternetsM&sdien!s uz'$muma e-pasta adreses pieejam"ba ir oblig!ts priek#nosac"jums. Ar" uz'$muma m!jas lapa vai pla#!ks vort!ls ir (oti svar"gs m!rketinga instruments gan uz'$mumam, gan tev person"gi. Arvien vair!k uz'$mumu izv$las inform!ciju par savu produkciju vai pakalpojumiem ievietot internet!, pied!v!jot tur iesp$ju ar" veikt rezerv!cijas un pirkt preces. Internets pied!v! !rk!rt"gi pla#u tirgu, un rekl!mas daudzums interneta vid$ pieaug milz"g! !trum!. Ta+u j!atceras, ka m!jas lapas vai vort!li visu laiku j!atjaunina, t!p$c j!paredz inform!cijas aktualiz$#anai vajadz"gais laiks un l"dzek(i. J!raug!s, lai m!jas lapa b&tu viegli atrodama interneta p!rl&kprogramm!s un lai saites uz to b&tu pieejamas caur citu uz'$mumu m!jas lap!m un tav!m kontaktperson!m.
15
M!r
ketin
ga p
as!k
umi
(b
ez P
VN
)
Izm
aksa
s/ m
"nes#:
M!r
ketin
ga p
l!ns
1 2
3 4
5 6
7 8
9 10
11
12
Izm
aksa
s kop
!
Nor!d"t
s!ku
ma m
$nes
i
16
6. Uz%"muma administr"&ana Kas par ko r)p"jas?Jaunaj! uz'$mum! b&s (oti daudz administrat"vu un praktisku pien!kumu, par kuriem k!dam j!uz'emas atbild"ba – no banku pakalpojumiem l"dz nodok(u un nodevu iemaks!m. Padom!, k!ds var$tu b&t atbild"bas sadal"jums uz'$mum!. Pat individu!lajam uz'$m$jam/komersantam (pa#nodarbin!tajam) ir vajadz"ga pal"dz"ba daudzos no #aj! sada(! min$tajiem jaut!jumiem. Aizpildi sada(as beig!s ievietoto tabulu ar atbild"go personu v!rdiem.
Gr!matved#baIel!go, ka visiem uz'$mumiem (pat (oti maziem priv!tuz'$mumiem un saimniecisk!s darb"bas veic$jiem) ir j!k!rto gr!matved"ba! Vai tu to sp$j, vai tev ir v$l$#an!s un laiks to k!rtot pa#am? Varb&t lab!k izmantot gr!matved"bas firmas !rpakalpojumus? G!d!, lai gr!matved"ba tiktu k!rtota jau no uz'$muma pirm!s darb"bas dienas!
L#gumi, #res l#gumi, dibin!t!ju l#gumi, tirdzniec#bas l#gumi utt.Uzr!di visus l"gumus, kas ir nosl$gti vai tiks nosl$gti tuv!kaj! laik!. Mutiskas vieno#an!s vienm$r j!noform$ ar" rakstiski, jo str"du gad"jum! b&s gr&ti pier!d"t, par ko puses bija vienoju#!s. Pirms l"guma parakst"#anas ieteicams l> juristu izskat"t dokumenta tekstu. ,%ietami nevain"gi l"gumi un vieno#an!s var rad"t posto#as sekas. K! tu uzglab!si #os v$rt"gos dokumentus?
Uz%"muma dibin!&anas &'"r&$iLai darbotos noteikt!s nozar$s, uz'$mumiem ir j!sa'em speci!las at(aujas no viet$j!m vai valsts/ re)ion!l!m iest!d$m. Izveido to iest!*u sarakstu, ar kur!m jau esi sazin!jies vai ar kur!m tev var$tu b&t vajadz"gi kontakti, lai nodro#in!tu uz'$muma darb"bu, piem$ram, policija, ugunsdz$s"bas un gl!b#anas dienests, b&vvalde, vides aizsardz"bas dienests, novada dome u. c.
Apdro&in!&ana, Valsts soci!l!s apdro&in!&anas a*ent)ra (VSAA)Apdro#in!#anu uz'$m$js bie*i vien neuzskata par svar"gu priorit!ti. T!p$c j!atg!dina, cik svar"gi atcer$ties par civiltiesisk!s atbild"bas, uz'$m$jdarb"bas p!rtrauk#anas un "pa#uma apdro#in!#anu, k! ar" tiesisko aizsardz"bu, piem$ram, dz"v"bas, nelaimes gad"jumu un pensijas apdro#in!#anu. Kas notiks ar uz'$mumu, ja tu ilgsto#i slimosi? K!du kompens!ciju tu sa'emsi no Valsts soci!l!s apdro#in!#anas a)ent&ras? Kas notiks, ja tavs uz'$mums bankrot$s un tu k(&si par bezdarbnieku? Konsult$jies ar kompetentu apdro#in!#anas a)entu par tev izdev"g!kajiem nosac"jumiem.
Telpas Kur atrad"sies tavs uz'$mums? Darba uzs!k#ana m!j!s bie*i vien ir l$t!kais risin!jums, bet der atcer$ties, ka b&tiska noz"me ir ar" saskarsmei ar citiem cilv$kiem un iesp$jai iesaist"ties da*!dos soci!lajos t"klos. Lai tevi un tavu uz'$mumu uztvertu nopietni, tev j!b&t paman!mam. Izv$loties telpas, var atrast ar" vienk!r#as un l$tas alternat"vas. Apraksti, kur esi iecer$jis savu darba vietu un k! t! tiks praktiski organiz$ta? Valde Ja dibini akciju sabiedr"bu vai sabiedr"bu ar ierobe*otu atbild"bu, centies izveidot t!du uz'$muma valdi, kas uz'$mumam nodro#ina papildu kompetenci. Kas var$tu b&t piem$rot!kie valdes locek(i? K!da ir #o personu kompetence un profesion!l! pieredze? M&sdien!s bankas aizvien bie*!k pieprasa, lai uz'$mumam b&tu kompetenta valde. Varb&t tev ir iesp$jams piesaist"t k!du mentoru vai citu pieredz$ju#u personu, kas s!kumposm! var$tu atbalst"t valdes darbu?
17
6. Uz%"muma administr"&ana Kas par ko ir atbild$gs?
Banka:
Bud*eta veido#ana/p!rskat"#ana:
Gr!matved"ba:
Audits:
Finan#u p!rskats:
Deklar!cijas:
R$%inu izrakst"#ana:
PVN p!rskati:
Nodok(i un nodevas:
Naudas iemaksas un izmaksas:
P!rdo#ana:
M!rketings un rekl!ma:
Pas&t"jumi un iepirkumi:
Person!ls:
Pasts, m!jas lapa t"mekl":
Uzskaiti un raksturo:L"gumi, "res l"gumi, partner"bas l"gumi, tirdzniec"bas l"gumi:
Uz'$muma dibin!#anas #%$r#(i:
Apdro#in!#ana:
Valsts soci!l!s apdro#in!#anas iemaksas:
Telpas:
Valde:
18
7. Personisko kontaktu t#kls
Viens nav c#n#t!js!Vad"t uz'$mumu #odien ir daudz cit!d!k nek! v$l pirms desmit gadiem. P!rmai'as no-tiek strauji. Daudzi p!rdo#anu veic, izmantojot tikai un vien"gi savus kontaktus. T! nav nejau#"ba, ka veiksm"giem uz'$m$jiem ir (oti pla#s kontaktu t"kls. Regul!ri izskati un sistematiz$ savus kontaktus, un ieraksti tos #eit sav! biznesa pl!n!. Uz'$m$jdarb"bas vid$ ir da*!das organiz!cijas gan pa#u uz'$m$ju savstarp$jai sadarb"bai, gan atbalsta pas!kumu organiz$#anai (t. sk. visda*!d!k!s nozaru organiz!cijas un arodbiedr"bas), piem$ram, LIAA – Latvijas invest"ciju un att"st"bas a)ent&ra, LTRK – Lat-vijas Tirdzniec"bas un r&pniec"bas kamera, EIC – Eiropas biznesa atbalsta t"kls, Latvijas re)ion!lie biznesa inkubatori, T&risma att"st"bas valsts a)ent&ra u. tml. Ne#aubies izmantot #"s organiz!cijas sava kontaktu t"kla papla#in!#anai. Jaunam uz'$m$jam ir (oti b&tiski izveidot daudz jaunu kontaktu. Izdali savu viz"tkarti p$c iesp$jas liel!kam cilv$ku skaitam. Ies!kum! uz'$m$ja loma varb&t b&s neierasta un tu mekl$si pareizos ce(us. Zelta v$rts ir padomdev$js, kas ir inform$ts tie#i par to, kas saist!s ar tavu uz'$mumu. Jaut! Jauno uz'$m$ju centra konsultantiem, vai vi'i var pal"dz$t papla#in!t tavu personisko kontaktu t"klu.
ValdePat mazos uz'$mumos valde ieg&st aizvien svar"g!ku lomu. .oti bie*i valdi veido tikai uz'$muma "pa#nieks un dz"vesbiedrs/-e. Valdes s$des un kopsapulces t!d! gad"jum! ir tikai form!li dokumenti. Tom$r vismaz p!ris rei*u gad! uz'$muma valdei vajadz$tu p!rrun!t biznesa ideju un jaunas att"st"bas iesp$jas. Ja iesp$jams, t! viet!, lai maks!tu par konsult!ciju k!dam m!rketinga speci!listam vai konsultantam, valdes darb! par atl"dz"bu vai bez t!s piesaistiet k!du personu, kas b&tu kompetenta #ajos jaut!jumos.
1523456789
19
2
revidents
apdro&in#&anas konsultants
bankas kontaktpersona
nam$pa&nieks
uz%"m"ju organiz#cijas
p#rdev"jsm#rketinga speci#lists
jurists
nozares eksperts
ekonomists
mentors/”krustt"vs”
jaunais uz'$m$js
'imene/draugi/pazi%as
gr#matvedis
klienti
7. Personisko kontaktu t#kls
Valde:
pieg#d#t#ji
IT speci#lists
20
8. Uz%"muma forma un dibin!&anas &'"r&$i K!da uz%"ma forma ir vispiem"rot!k! tavai biznesa idejai? Kad esi izanaliz$jis savu biznesa ideju, tirgu, klientus, utt., n!kamais solis ir r&p"gi apsv$rt iesp$jamo uz'$muma formu priek#roc"bas un tr&kumus: komercsabiedr"ba (person!lsabiedr"ba (pilnsabiedr"ba vai komand"tsabiedr"ba), kapit!lsabiedr"ba (sabiedr"ba ar ierobe*otu atbild"bu (SIA) vai akciju sabiedr"ba (AS)), individu!lais komersants vai saimniecisk!s darb"bas veic$js. Iesp$jams dibin!t ar" mikrouz'$mumu, kuram tiek piem$rota "pa#i draudz"ga nodok(a likme. S"k!ku inform!ciju par da*!d!m uz'$mumu form!m vari atrast LIAA t"mek(a vietn$ www.liaa.gov.lv Atsevi#%os gad"jumos var b&t noder"gas t!das organizatorisk!s formas k! biedr"ba vai nodibin!jums.
K!da uz%"ma forma ir vispiem"rot!k! tie&i tav! situ!cij!?Izv$lies uz'$muma formu, pamatojoties uz savu personisko situ!ciju. Izv$rt$ riskus un ieguld!mo kapit!lu.
Vai uz%"m"jdarb#bas uzs!k&anai vajadz#gas speci!las licences (at$aujas)? Darbojoties atsevi#%!s tautsaimniec"bas nozar$s, uz'$m$jam ir vajadz"gas "pa#as licences (at(aujas), piem$ram, transporta pakalpojumiem, alkoholisko dz$rienu tirgo#anai, tirdzniec"bai sabiedrisk! viet!. Tavu darbu kontrol$s da*!das iest!des, piem$ram, darba inspekcija, ugunsdz$s"bas un gl!b#anas dienests, vides inspekcija u. tml.
Vai esi jau re*istr"jis uz%"mumu? P!rbaudi, vai tavu iecer$to nosaukumu jau nav re)istr$jis k!ds cits uz'$mums (to vari p!rbaud"t Uz'$mumu re)istra m!jas lap! www.ur.gov.lv, izmantojot funkciju „Mekl"t”). Sare*)"jumi nosaukuma re)istr$#ana var rasties ar" tad, ja past!v k!ds uz'$mums ar (oti l"dz"gu nosaukumu. Vai jau esi uzs!cis uz'$muma re)istr$#anas procesu un varb&t ar" pa#u uz'$muma darb"bu? T!d! gad"jum! tu esi personiski atbild"gs par visu, kas tiek dar"ts firmas v!rd!.
Ja veido akciju sabiedr#bu – vai esi nol#dzis revidentuIzv$loties revidentu, ieteicams sazin!ties ar vair!kiem revidentiem/revidentu birojiem. J!atrod cilv$ks, ar kuru tu var$si personiski sastr!d!ties. Ieteicams izskat"t vair!ku revidentu biroju pied!v!jumus.
21
8. Uz%"muma forma un dibin!&anas &'"r&$i
Esmu izv$l$jies #!du uz'$muma formu:
Priek#roc"bas:
Tr&kumi:
Esmu pieteicies (pieteik#os) #!du at(auju sa'em#anai:
Vai savu uz'$mumu jau esi re)istr$jis Uz'$mumu re)istr!?
22
9. Cenu noteik&ana
Cenu noteik#ana ir sare*)"ta m!ksla – atrast pareizo cenu uz'$muma prec$m vai pakalpoju-miem. Pareizu cenu noteik#ana ir viena no svar"g!kaj!m uz'$muma pan!kumu %"l!m.
Iepirkuma cena/ papildu izmaksasK!da ir preces/pakalpojuma iepirkuma cena un/ vai papildu izmaksas (bez PVN) l"dz br"dim, kad preci/pakalpojumu var laist p!rdo#an!?
Citas izmaksasK!das citas izmaksas b&s tavam uz'$mumam (bez PVN)? Skat. pe('as un zaud$jumu apr$%inu bud*etu (27. lpp.)!
CenaK!da cena j!nosaka tava uz'$muma pied!v!taj!m prec$m/ pakalpojumiem, lai j&s g&tu iecer$to pe('u?
Klientu v"rt#bas K!du cenu klienti ir gatavi maks!t par uz'$muma prec$m/ pakalpojumiem (iesk. PVN, ja klienti ir priv!tpersonas)?
Konkurenti Cik t!das pa#as/ l"dz"gas preces/ pakalpojumi maks! pie konkurentiem?
23
10. Uz%"muma finanses Izstr!d!jot finan#u pl!nus, var izr!d"ties, ka tava ideja nenes pe('u – tad ideja r&p"gi j!p!rstr!d! vai no t!s j!atsak!s. Bud*eta pl!no#ana reiz$m var likties k! m"klu min$#ana. Tom$r tas ir (oti svar"gs darba instruments. Ir svar"gi izvirz"t uz'$muma darba m$r%us, t!pat ar" r&p"gi apsv$rt visda*!d!k!s deta(as, lai p$c iesp$jas izvair"tos no nepat"kamiem p!rsteigumiem. T!p$c bud*eta izstr!d!#anu nek!di nevar uzskat"t par velt"gu laika #%$rd$#anu. Daudzi mazie uz'$mumi k(&d!s, nepl!nojot finanses un nepieturoties pie izstr!d!t! pl!na! ,aj! noda(! tu atrad"si virkni veidlapu, kas pal"dz$s veidot pirmo ieskatu tava uz'$muma finans$s.
P!rdo&anas bud(ets – p!rdo#anas apjomu apr$%ini pa m$ne#iem.
Finans"juma apr"'ini – nov$rt$jums, cik liels kapit!ls tavam uz'$mumam vajadz"gs pirms darb"bas uzs!k#anas un k! #is kapit!ls tiks ieg&ts.
Pe$%as vai zaud"jumu apr"'ins – izmaksu un ie'$mumu prognoze viena gada period!.
Naudas pl)smas bud(ets – bud*ets, kas atspogu(o ien!ko#!s un izejo#!s naudas pl&smas katr! m$nes" (iesp$jams, vissvar"g!kais bud*eta instruments pirmaj! uz'$muma darb"bas gad!).
Reiz$m ieteicams izstr!d!t vair!kus p!rdo#anas bud*etus (t!d! gad"jum! nokop$ veidlapu vair!kos eksempl!ros). Piem$ram, p!rdo#anu vari iedal"t vair!k!s pre+u vai pakalpojumu grup!s vai izmantot cita veida iedal"jumu, lai apr$%in!tu, cik liela b&s attiec"g!s grupas bruto pe('a.
Finans"juma apr"'ini iedal!s #!di: k!das invest"cijas vajadz"gas, lai ieg!d!tos iek!rtas, telpas, invent!ru, k! ar" m!rketinga pas!kumiem vajadz"gie l"dzek(i (uz'$muma darb"bas s!kumposm! vienm$r j!iegulda vair!k). Lai ies!kum! nodro#in!tu uz'$muma darbu, b&s vajadz"gs apgroz!mais kapit!ls. Paies laiks, l"dz sa'emsi naudu par ieguld"to darbu, bet l"dzek(i jau ir vajadz"gi, lai, piem$ram, iepirktu jaunus pre+u kr!jumus. T!p$c ir ietei-cams paredz$t zin!mu rezerves kapit!lu, kura apjoms ir aptuveni 5 % no invest"cij!m un apgroz!m! kapit!la. Kop$jo vajadz"go finan#u apjomu veido „aiz'emtais kapit!ls” plus „pa#u kapit!ls”. Pat ja neesi paredz$jis l"dzek(us aiz'emties, kred"tl"nija/ overdrafts ir v$lams, l"dz uz'$mums s!k peln"t.
24
Tirgus da$as apr"'ins – pal"dz apr$%in!t kop$jo tirgu attiec"gaj! sf$r! un tirgus da(u, k!du var$tu ieg&t tavs uz'$mums.
Kopsavilkums- R)p#gi p!rvaldi sava uz%"muma finanses!- Izstr!d! ie%"mumu un izdevumu bud(etu! K!da ir pl!not! pe$%a?
25
10.1. P!rdo&anas bud(ets
P!rd
o&an
as b
ud(e
tsja
nvfe
brm
arts
apr
mai
jsj)
nj)
lau
gse
ptok
tno
vde
cG
AD+
1P!
rdot! p
rodu
kta
vien"b
u sk
aits
2Pr
oduk
ta ce
na
3Ie%"
mum
i (1
x 2)
Izde
vum
i
4P!
rdo#
anas
per
son!
la izm
aksa
s
5Re
kl!m
as iz
mak
sas
6Sa
karu
izm
aksa
s
7Tr
ansp
orta
izm
aksa
s
8Bi
roja
izmak
sas
9C
itas p
!rdo#a
nas i
zmak
sas
10P!
rdo&
anas
bru
to p
e$%a
(3
-4-5
-6-7
-8-9
)
26
10.2. Kapit!la un finans"juma apr"'ini Kapit!ls Ls
Starta kapit#ls, kas tev vajadz$gs saimniecisk#s darb$bas uzs#k&anai
Zemes ieg!de
Telpu ieg!de
Datori
M$beles
Cita datortehnika (printeri, fakss, skeneris u. tml.)
Transports
Tehnolo)isk!s iek!rtas
Kop!
Finans"jums Ls
Vajadz"g! kapit!la finans$juma avoti
Pa#u l"dzek(i
Aiz'$mumi no )imenes
Aiz'$mumi no draugiem, pazi'!m
Bankas kred"ti
L"zingi
ES atbalsta fondi
Citi investori
Kop!
27
1. Neto apgroz"jums.
2. P!rdot!s produkcijas ra*o#anas izmaksas.
3. Bruto pe$%a vai zaud"jumi.
4. P!rdo#anas izmaksas.
5. Administr!cijas izmaksas.
6. P!r$jie saimniecisk!s darb"bas ie'$mumi.
7. P!r$j!s saimniecisk!s darb"bas izmaksas.
8. Ie'$mumi no l"dzdal"bas koncerna meitas un asoci$to sabiedr"bu kapit!los.
9. Ie'$mumi no v$rtspap"riem un aizdevumiem, kas veidoju#i ilgtermi'a ieguld"jumus.
10. P!r$jie procentu ie'$mumi un taml"dz"gi ie'$mumi.
11. Ilgtermi'a finan#u ieguld"jumu un "stermi'a v$rtspap"ru v$rt"bas norakst"#ana.
12. Procentu maks!jumi un taml"dz"gas izmaksas.
13. Pe$%a vai zaud"jumi pirms !rk!rtas poste%iem un nodok$iem.
14. Ie'$mumi
15. /rk!rtas izmaksas.
16. Pe$%a vai zaud"jumi pirms nodok$iem.
17. Uz'$mumu ien!kuma nodoklis par p!rskata gadu.
18. P!r$jie nodok(i.
19. P!rskata gada pe$%a vai zaud"jumi
10.3. Pe$%as vai zaud"jumu apr"'ins
28
Firm
as ”_
____
____
___”
pl!n
ot!s
naud
as pl&s
mas
apr$%
ins 2
0__.
gada
mKo
p!M"n
esis
12
34
56
78
910
1112
1N
auda
s atli
kum
s m"n
e&a
s!ku
m!
2N
auda
s ien#k
umi n
o fak
tisk#
apg
roz$
jum
a 3
Citi
naud
as ie
n#ku
mi
4D
ebito
ru p
ar!d
i uz m
$ne#! s!k
umu
5D
ebito
ru p
ar#d
i uz m
"ne&#
beig
#m
6N
auda
s ien!k
umi n
o pa
t"r"
t!jie
m
(2+3
+4-5
)7
Izde
vum
i mat
eri#
liem
8K
redi
toru
par!d
i uz m
$ne#
a s!k
umu
9Kr
edito
ru p
ar#d
i uz m
"ne&a
beig
#m10
Kr!
jum
i uz m
$ne#
a s!k
umu
11Kr#j
umi u
z m"n
e&a b
eig#m
12M
aks!
jum
i pie
g!d!
t!jie
m
(7+8
-9+1
1-10
)13
Real
iz#c
ijas i
zmak
sas
14D
arba
alga
s15
Soci#
lais
nodo
klis
16Ko
mun#l
ie m
aks#
jum
i17
Saim
niec$b
as iz
devu
mi
18Re
kl#m
as u
n m#r
ketin
ga iz
devu
mi
19Tr
ansp
orta
izde
vum
i20
Saka
ru p
akal
poju
mi
21Ap
dro&
in#&
ana
22N
omas
mak
sa23
Bank
as p
akal
poju
mi
24Au
dita
un
kons
ult#
ciju
izm
aksa
s25
Citi
izde
vum
i
26C
iti n
auda
s izd
evum
i kop
! (s
umm
a no
13
l#dz
25)
10.4. Naudas pl)smas pl!no&ana
29
10.4. Naudas pl)smas pl!no&ana (turpin!jums)Fi
rmas
”___
____
____
_” p
l!not!s
naud
as pl&s
mas
apr$%
ins 2
0__.
gada
mKo
p!M"n
esis
12
34
56
78
910
1112
27T#r
ie n
auda
s ien!k
umi/i
zdev
umi n
o pa
mat
darb#b
as (6
-12-
26)
28M
uita
s nod
ok!i
29(p
a&um
a no
dokl
is30
Uz%"m
uma
ien#k
uma
nodo
klis
31N
odok
$u m
aks!
jum
i kop
! (s
umm
a no
28
l#dz
30)
32Ba
nkas
aiz
devu
ma
proc
enti
33Ci
tu a
izde
vum
u pr
ocen
ti34
Div
iden
des
35Pr
ocen
tu m
aks!
jum
i kop
! (s
umm
a no
32
l#dz
34)
36Sa
imni
ecis
k!s d
arb#
bas n
auda
s pl)
sma
(27-
31-3
5)37
Pam
atl$d
zek!
u ieg
#de
38Re
mon
ti un
celtn
iec$b
a39
Pam
atl$d
zek!
u p#
rdo&
ana
40Ilg
term
i%a
finan
su ie
guld$ju
mi
41In
vest#c
ijdar
b#ba
s nau
das p
l)sm
a (3
7+38
-39-
40)
42Ie
guld$ju
mi p
amat
kapi
t#l#
43Ai
zdev
umu
sa%e
m&a
na44
Bank
as a
izde
vum
a dz"&a
na45
Citu
aiz
devu
mu
dz"&a
na46
L$zi
nga
mak
s#ju
mi
47V"
rtspa
p$ru
p#r
do&a
na48
Nor")
in#&
an#s
par
#rp
usbi
lanc
es sa
ist$b#m
49Fi
nans
i!l!
s dar
b#ba
s nau
das p
l)sm
a (4
2+43
+47)
-(44
+45+
46+4
8)
50N
auda
s atli
kum
a pa
lielin
!jum
s(sa
maz
in!j
ums)
(3
6-41
+49)
51N
auda
s atli
kum
s m"n
e&a
beig!s
(1+5
0)Am
ortiz#c
ijas a
tskai
tijum
i
30
10.5. Tirgus da$as apr"'ins
Tirgus da$as apr"'ins Piem"rsLs
Cilv$ku skaits p!rdo#anas re)ion! 100,000
Cilv$ku skaits, kas v$l$tos #o pro-duktu/ pakalpojumu
50,000
Cilv$ku skaits, kas b&tu gatavi maks!t #o cenu
30,000
Da(a no visiem, kas re!li pirks #!du produktu/ pakalpojumu
70%
Potenci!lo klientu skaits #im pro-duktam/ pakalpojumam
21,000
Viena klienta pirkumu skaits gad! 10
Viena pirkuma vid$jais izm$rs, Ls 20
Kop"jais tirgus izm"rs gad! 4,200,000
Mana uz'$muma tirgus da(a 25%
Mani sagaid!mie ie%"mumi gad! 1,050,000
* tabul# nor#d$tie skait!i r#da vienu apr")inu piem"ru
31
10.6. Bilance
Bila
nce
janv
febr
mar
tsap
rm
aijs
j)n
j)l
aug
sept
okt
nov
dec
GAD
+
Nem
ater
i!lie
iegul
d"ju
mi
Pam
atl"d
zek(
i
Kr!
jum
i
Deb
itori
Nau
da
Akt#v
i KO
P+
Akcij
u ka
pit!
ls
Reze
rves
Nes
adal"
t! p
e('a
Uzk
r!ju
mi
Ilgt
erm
i%a
kred
itori
-ster
mi'
a kre
dito
ri
Pas#v
i KO
P+
32
11. L"mums par darb#bas uzs!k&anu un kalend!rais pl!ns Kad s!ks darboties jaunais uz%"mums? Ja termi'us aizvien atce( un p!rce(, tad uz'$mumam rodas gr&t"bas veiksm"gi uzs!kt darb"bu. Termi'i ir vajadz"gi, lai pie'emtu sapr!t"gus l$mumus. Katra diena maks! naudu. Parasti uz'$muma darb"bas uzs!k#anai vajadz"gs vair!k laika, nek! s!kotn$ji pl!nots vai dom!ts. Un parasti uz'$mums s!k ienest naudu v$l!k, nek! m$s var$tu v$l$ties. Tikpat dro#i var apgalvot, ka izdevumi vienm$r rodas !tr!k, nek! esam dom!ju#i.
K!di pas!kumi veicami pirms uz%"muma darb#bas uzs!k&anas?P$c biznesa pl!na izstr!d!#anas uzraksti #eit rezum$jo#u izv$rt$jumu. Kas j!paveic pirms darb"bas uzs!k#anas? K! tie#i notiks darb"bas uzs!k#ana? K!du turpm!ko sadarb"bu tu v$lies uztur$t ar sav!m kontaktperson!m, pieg!d!t!jiem un klientiem?
33
11. L"mums par darb#bas uzs!k&anu un kalend!rais pl!ns Uzraksti, k!di pas!kumi – gan lieli, gan mazi – j!paveic l#dz darb#bas uzs!k&anai?
Ned"$a
Pas!kums
Ievelc l$nijas, t#d"j#di iez$m"jot veicamo pas#kumu s#kuma laiku un pabeig&anas laiku.Piem"ram,
34
12. Stipro un v!jo pu&u anal#ze Biznesa pl!na anal#ze – stipr!s un v!j!s puses, iesp"jas un draudi," biznesa pl!na da*!daj!s noda(!s noteikti ir atrodamas gan stipr!s, gan v!j!s puses pl!notaj! uz'$m$jdarb"b!. Cilv$ki, kas lasa vai uzklausa tavus pl!nus, vienm$r cen#as tajos atrast v!j!ko %$des posmu. Neignor$ to – nor!di uz #o %$des posmu pats un past!sti, k! tu to var$tu nostiprin!t. Tas tikai vairos pl!nu ticam"bu. Bet neaizmirsti ar" izcelt savas stipr!s puses – to, kas ir "pa#s tie#i tavai biznesa idejai. Regul!ri p!rskati un p!rstr!d! savu biznesa pl!nu – tas atmaks!sies. Lai biznesa pl!ns ir „dz"vs” dokuments!
Aizpildi SVID matricu! SVID ir sa"sin!jums no v!rdiem ‘stipr!s puses’, ‘v!j!s puses’, ‘iesp$jas’ un ‘draudi’ (angliski – SWOT: Strengths, Weaknesses, Opportunities, *reats). Izmantojot #o matricu, analiz$ visus ar topo#o uz'$mumu saist"tos apst!k(us. Atceries, ka parasti stipr!s un v!j!s puses saist!s ar uz'$mumu iek#$ji/ tevi pa#u, savuk!rt iesp$jas un draudi bie*i vien ir !r$ji faktori, kurus tu un tavs uz'$mums nevar tie#i ietekm$t. stipr#s puses v#j#s puses
iesp"jas draudi
V!j!s puses es nov$rs"#u #!di:
Draudus es nov$rs"#u #!di:
Stipr!s puses es izmanto#u #!di:
Iesp$jas es izmanto#u #!di:
35
1. Biznesa ideja – ar ko tavs uz'$mums nodarbosies un k! peln"s naudu?
2. Tu k! jaunais uz'$m$js
3. Tavs tirgus un tavi klienti
4. M!rketings, rekl!ma un p!rdo#ana
5. Administr$#ana, l"gumi, apdro#in!#ana, telpas un visi p!r$jie praktiskie jaut!jumi
6. Tavi personiskie kontakti
7. Uz'$muma forma un dibin!#anas #%$r#(i
8. Bud*ets, pe('a, likvidit!te, finans$jums – vai tev b&s vajadz"gs aiz'$mums?
9. L$mums par darb"bas s!k#anu un kalend!rais pl!ns
P!rskat#t Papildin!t Apmierino&i Labi
Ar biznesa pl!nu tu nenovirz#sies no nospraust! kursa!
36
Ko dara Jauno uz%"m"ju centrs? sniedz kvalific"tas bezmaksas konsult!cijas
topo&ajiem uz%"m"jiem,
pieredz"ju&i uz%"m"ji dal!s pieredz" ar ies!c"jiem,
iedvesmo un pal#dz #stenot sapni par savu biznesu.
Uzzini vair!k m&su m!jas lap! www.jaunaisuznemejs.lv
TAVS BIZNESS – LATVIJAS N+KOTNEBiroja adrese: K. Valdem!ra iela 23, k. 2-6, R"ga LV-1010
E-pasta adrese: [email protected]
37
M)su partneri un atbalst#t!ji
38
NodibinājumsLatvijasJaunouzņēmējucentrs„JobsandSociety”K.Valdemāraiela23,k.2-6,RīgaLV-1010
adaptētstulkojumsnozviedruvalodasV-2010-1
©2009StiftelsenSvenskaJobsandSociety
Izmanto biznesa pl#nu kop# ar Jauno uz%"m"ju centra sniegtaj#m
bezmaksas konsult#cij#m
