PIRMDIEN, 2016. GADA 18. APRĪLĪ

6. LAPPUSE

Ja gribi būt draugos ar zirguIngrīda Avotiņa

Sarmīte Pētersone, jātniece un jātnieku trenere, nu atkal ir Talsos un nodibinājusi Talsu jāt-nieku skolu, kurā gaidīts ikviens, kam patīk zirgi. Ilgu laiku Sarmī-te pavadīja ārzemēs.Viss sākās ar piedāvājumustrādāt Evas Sennas stallī (kas atzītas par labu) Šveicē — pamācīties zirga iejādi. Konkūrā viņai prasmes pieti-ka, un bija jau Latvijā vērā ņemami panākumi. Šveicē viņa varēja apgūt prasmi iejādē pie Evas Sennas, kura sevi bija pierādījusi arī olimpiādē. Tā kā Evas treneri bija strādājuši arī ar Sarmīti, viņa uzskata, ka iejādes pa-matus ir apguvusi.

Taču viss nenotika vienkārši. 2012. gadā uz Šveici tika aicināta Sarmītes draudzene, bet viņa tai laikā nevarē-ja braukt un ieteica savā vietā uz pā-ris mēnešiem turp doties talseniecei, kura tolaik nedomāja, ka piedalīsies sacensībās. Dzīvē viss izveidojās tā, ka Sarmīte Šveicē kļuva par jātnie-ci. Evas Sennas stallī ir vairāki des-miti zirgu — gan privāto, gan viņas pašas. Sarmītei ar tiem bija jāstartē sacensībās. Protams, pirms tam bija jāapgūst iejāde, kur zirgs 60x20 met-ru laukumā veic dažādus elementus, bet nelec pāri šķēršļiem. Latvijā tas nav tik ierasts kā konkūrs, kur ir lēkšana. Iejāde ir populāra daudzās valstīs, arī Šveicē, jo tas jātnieku sportā ir pamatu pamats, kad iemā-cās pilnībā pārvaldīt zirgu. Sarmīte nosmej, ka mēs te, nemācēdami iejā-di, konkūrā startējam kā kolhoznieki. Un tas nav domāts labā nozīmē.Jā, tolaik Sarmīte Šveicēbija no janvāra līdz maijam, bet at-brauca atpakaļ uz Latviju, lai sakārto-tu visas nepieciešamās lietas. Un tad viņa atkal devās uz Šveici, lai gan nu strādāja citā stallī. Tiesa, viņai jopro-jām palika visi vecie klienti. Sarmīte joprojām piedalījās sacensībās, trenē-ja zirgus. Viņai veicās ļoti labi, jo arī

Sarmīte Pētersone (no labās) meitu Sidniju Freimani uzsēdi-nāja zirga mugurā, kad meitenītei bija vien divi gadi. Nu Sidnija kļuvusi par Latvijā atzītu jātnieci. Ata Avotiņa foto

tagad talsenieci sauc atpakaļ uz Švei-ci, jo vienam zirgam Cooler nevar at-rast tik piemērotu jātnieci, kāda bija Sarmīte. Tālumā palikuši arī citi zirgi un arī saimnieki, kas skumst, ka tal-senieces vairs nav Šveicē. Viņa atzīst, ka viegli gan tur neesot bijis, nonācis pat līdz asarām, kad vajadzējis pieda-līties sacensībās iejādē. Pamazām un ar laiku nākusi prasme un arī drošība par to, ko viņa dara. Par konkūru ir pavisam cita runa, jo veicies labi, un Sarmīte izcīnījusi vērā ņemamas vie-tas. Pārsvarā viņa nodarbojusies ar jaunzirgiem. Un tie arī sacensībās var izstrādāt visādas lietas, ko pat iedo-māties nevari.Vienreiz jātnieceibija nācies nokrist ar visu zirgu un apmeklēt slimnīcu, jo bija savainota kāja. Zirgs nebija viegli audzināms, bet nākamajās sacensībās ar to nolē-ma piedalīties cita jātniece. Neizde-vās, jo zirgs atteicās pārlēkt pār pirmo šķērsli. Kad Sarmīte atguvās no trau-mas, viņa vēlreiz startēja sacensībās ar to pašu zirgu, un visi brīnījās, ka tas

tik precīzi bija izpildījis visas jātnie-ces komandas. Par to Sarmītei ir liels prieks, jo visi redzēja, ka tieši talsenie-ce ir pati labākā jātniece. Taču tas ne-nozīmēja, ka šveicieši uz Sarmīti nu skatījās kā uz savas valsts pārstāvi. Tas Talsu jātniecei tur nepatika.

Šveicē Sarmīte strādāja arī zirgu auļotāju stallī, kur dzima kumeliņi. Tur viņa ieguva labu pieredzi ar jaun-zirgiem. Tā pagāja trīsarpus gadu, kas, no vienas puses, šķita gari, jo gribē-jās mājās, bet, no otras puses, pagāja ātri, jo mums visiem taču laiks skrien. Pienāca diena, kad Sarmīte nolēma — laiks doties mājās. Viņa ir atgriezusies ar jaunām zināšanām iejādē, un to ta-gad viņa var iemācīt arī citiem.Sarmīte ir nolēmusi,ka Talsos atkal visu sāks no nulles — trenēs jātniekus un zirgus, ja kāds to vēlēsies. Nu ir nodibināta biedrība «Talsu jātnieku skola». Visi šejienes zirgi ir trenēti, ar viņiem var mācīties jāt. Zirgs jau savu māk, atliek apgūt māku jātniekam, redzot visas savas kļūdas. Kopā ar kumeļu Sarmītei ir

astoņi zirgi — no Degsmes nākušie sirmīši Vando, Amadeo, Vendija un no Vācijas iepirktās ķēves Love Story pēcnācēji. Divi ir jaunzirgi, bet seši ar sagatavotu jātnieku var doties uz sacensībām.

Jātnieku skolā var ierasties jebku-ra vecuma cilvēks, pat ja nekad nav kāpis zirga mugurā, jo Sarmīte trenē arī jātniekus. Galvenais ir mīlēt zir-gus un gribēt jāt.

Sarmītes meita Sidnija pirmo rei-zi zirga mugurā sēdās, kad viņai bija tikai divi gadi. Četrgadīgais bērns jau lēca ar zirgu pāri šķēršļiem. Tre-nere gan uzskata, ka neko nevajag sasteigt, nu pie viņas nāk mācīties deviņgadīga meitene, bet arī viņai vēl nevar ļaut jāt patstāvīgi, zirgs ir jātur pavadā. Pie zirga var sākt radi-nāt piecgadīgu bērnu, bet nopietni trenēt — no gadiem desmit.

Sarmītei Pētersonei iepriekš bija nopietna jātnieku skola, arī tagad viņa vēlas tādu izveidot, lai arī mūs-puses jātnieki sevi lieliski parādītu Latvijas mēroga sacensībās. Trenere plāno iekārtot manēžu, tas gan ir ti-kai laika jautājums. Jau šogad te no-tiks vismaz vienas draudzības sacen-sības. Nākamgad jau būs nopietnas sacīkstes, lai talseniekiem un pilsētas viesiem ir ko paskatīties.Privātais zirgsvar tikt turēts pie Sarmītes stallī, viņš būs aprūpēts, trenēts, lai saimnieks var tikai ierasties un ar to jāt. Pro-tams, Sarmīte zirgu var sagatavot arī sacensībām, regulāri ar to nodarbo-joties, lai tas vienmēr būtu formā, nevis mācīts tikai kādu reizi nedēļā. Un tāpēc pie Sarmītes nu ierodas ļaudis no malu malām, pavadot ceļā kaut vai pusotru stundu. Talsu jāt-nieku skolā tiek gaidīts ikviens, kam patīk zirgi. Daudzi iet vai brauc ga-rām un redz, ka laukā ganās zirgi. Jebkurš te var atnākt un apskatīties, kas notiek. Te var realizēt savu sapni par jāšanu ar zirgu, kurš ir emocio-nāls, saprotošs, domājošs dzīvnieks, kuru var iepazīt tik labi, ka uzzināt, kas viņam prātā.

Ērces nav tik nevainīgas, kā varētu šķistIngrīda Avotiņa

Līdz ar pavasara atnākšanu mežos un laukos pamostas ērces un gaida, kad parādīsies kāds silt-asiņu dzīvnieks, kam piesūkties. Līdz šim suņu īpašnieki neuztrau-cās, ja redzēja, ka mīlulim piezī-dusies ērce, bet nu tā vairs nevar, jo mazais meža kukainītis var pie-laist sunim babēzijas, un tas var beigties slikti. Par babeziozi infor-mē Dzīvnieku veselības centrs.Babēzijas ir sīkivienšūnu parazīti, kas pēc nokļūšanas saimnieka organismā iznīcina sarka-nās asins šūnas — eritrocītus. Siltasi-ņu dzīvniekā parazīts sasniedz dzi-mumgatavību un vairojas. Saimnieka organismā parazīti nokļūst ar ērču palīdzību (ērces piesūcas suņa ādā un ar siekalām ievada arī sīkos para-zītus suņa asins cirkulācijas sistēmā). Inficēties var arī cilvēki.

Pasaulē eksistē vairāk nekā 100 babēziju sugu. Latvijā ir sastopamas tikai dažas. Vislielākā babēziju sugu izplatība pasaulē un arī Latvijā ir Babesia canis (otra izplatītākā suga ir Babesia gibsoni).

Suns inficējas,ja ar babēziju ķermenīšiem inficēta ērce iekož sunim un dzīvnieka asins-ritē nokļūst sporozīti. Lai pietieka-mā daudzumā suņa asinīs varētu nokļūt babēziju ķermenīši, ērcei ir jābarojas vismaz divas līdz trīs die-nas. Eritrocītos babēziju ķermenīši nomet šūnu ārējo apvalku un sāk dalīties, izveidojot jaunu formu, ko sauc par merozītu. Ja šīs vairošanās stadijas laikā sunim piesūcas cita ērce, tad tā savāc savā ķermenī erit-rocītus ar merozītiem.

Inficēts suns var nodot babēziju ķermenīšus citam sunim, iekožot tam. Sevišķi inficēšanās ar Babesia gibsoni ir raksturīga ar kodienu palī-dzību un babēziju ķermenīšu pārne-šana no mātes uz kucēniem.

Imūnsistēma nekavējoties reaģē uz asins parazītu. Parasti inficētās asins šūnas reizē ar babēziju ķermenīšiem tiek iznīcinātas. Ja to skaits ir milzīgs un liels ir arī eritrocītu zudums, tad veidojas smaga anēmija. Bieži inficētā dzīvnieka imūnsistēma sāk iznīcināt arī neinficētos eritrocītus, un var at-tīstīties slimība, kuru dēvē par auto-imūno hemolītisko anēmiju.Babeziozes simptomi ir:vispārējs vājums; audu dzelte; dru-

dzis; sarkanas vai oranžas krāsas urīns. Vismaz 50 procentos gadījumu būs nepieciešama asins pārliešana.

Dažreiz pēc inficēšanās dzīvnieka veselības stāvoklis var ļoti paslikti-nāties. Ja attīstās smaga anēmija, tad saslimšanai ir plašāks raksturs, jo tiek bojātas vairākas audu un orgānu sistēmas. Trombocītu skaits var krasi samazināties, izraisot asins sarecēša-nas traucējumus (it īpaši, ja ir noti-kusi inficēšanās ar Babesia gibsoni).

Ja babēzijas lielā koncentrācijā nokļūst centrālajā nervu sistēmā un izraisa iekaisumu, tad var parādīties arī neiroloģiski traucējumi. Stip-ras inficēšanās gadījumā var rasties plaušu bojājumi, līdzīgi tādiem, kādi raksturīgi cilvēkiem malārijas pēdē-jā stadijā.

Ja slimība norisinās viegli, tā var pāriet hroniskā formā, bez raksturī-giem klīniskiem simptomiem. Šajā posmā suns ir infekcijas avots, un ēr-ces, barojoties no šāda suņa, uzņem pietiekamā daudzumā babēziju ķer-menīšus. Stress nākotnē var būt par pamatu atkārtotai infekcijai.Ērces ir daudzu cituasins parazītu slimību pārnēsātāji (piemēram, erlihiozes, anaplazmo-

zes, Laima slimības, Rocky Mountain Spotted drudža un citu).

Sākotnēji babēziju ķermenīšus atrod asins uztriepēs. Babesia canis ķermenīšiem ir asaru forma, kas pa-rasti izvietoti pāros. Citām babēziju sugām var būt atšķirīgas formas. Lielākas izredzes atrast babēziju ķermenīšus ir perifēro asinsvadu kapilāros, nevis maģistrālos asins-vados. Atsevišķos gadījumos būs ne-pieciešams veikt citas diagnostikas noteikšanas metodes.

Dažādām babēziju sugām ārstē-šana ir atšķirīga. Babesia canis ir vieglāk ārstējama nekā Babesia gib-soni. Jāatceras, ka babeziozes tera-pijā lietotie medikamenti var izraisīt dažādus nevēlamus blakusefektus. Tie pilnībā neiznīcina parazītus, tā-dēļ ar babēzijām inficētus sieviešu dzimtes suņus nav ieteicams pārot.

Vislabākā aizsardzība pret infi-cēšanos ir ērču kontrole. Pieejami dažādi medikamenti ērču iznīcināša-nai un atbaidīšanai. Ja ērce ir piesū-kusies, tā ir jānoņem ļoti uzmanīgi, lai tās radītais šķidrums neizdalītos dzīvnieka ķermenī. Latvijā ērces ir iespējams pārbaudīt, lai noteiktu, vai tās pārnēsā kādu no slimībām.

Miks ir kastrēts runcis, skaisti rudā krāsā. Kaķim ir gadi pieci. Patversmē Miku sauc par katlu sargātāju, jo viņš uzmana ēdienu, kas tiek gatavots suņiem. Pēc rakstura viņš ir mierīgs.

Ingrīdas Avotiņas teksts, Ata Avotiņa foto

Ja kāds vēlas adoptēt suni vai kaķi, lūdzu, dodieties uz «Aus-mu»!

Raibais kaķis ir kastrēts run-cis, kam ir gadi trīs. Viņš lie-lāko mūža daļu pavadījis bēr-nudārzā, bet, kad pirmsskolas izglītības iestāde mainījusi tel-pas, mincis izrādījies lieks. Ka-ķītis ir mīlīgs, viņu var mierīgi paņemt rokās un samīļot.

Mazais melnais kaķītis ir operēts puika. Viņš ir pavisam jauns un mīļš. Melnītis ļoti lab-prāt atrodas cilvēka tuvumā, neatsakās no glāstiem un ci-tām maiguma izpausmēm.

Melnais runcis ir divus gadus vecs, operēts. Viņam patīk, ja viņu paglauda. Staigā pakaļ cil-vēkam, neiebildīs, ja kaķi saim-nieks gribēs paņemt rokās. Minka gan negribēs, ja kāds sa-domās viņu rokās ņurcīt.