Janis kubilis

GothenburgCopenhagen Malmö Moscow WarsawStockholmHelsinki Minsk TallinnOslo Riga

Morālā kaitējuma pierādīšana civilprocesā Jānis Kubilis, Mag.iur.

2012.gada 14.decembris

2Magnusson: The Baltic Sea Region Law Firm

Plāns

• Morālā kaitējuma jēdziens• Morālā kaitējuma prezumpcija• Pierādīšanas priekšmets morālā

kaitējuma kompensācijas prasībā• Pierādījumi par morālā kaitējuma

esamību• Tiesu prakses tendences• Secinājumi


Jēdziens• Fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar

neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu

• Vai morālais kaitējums ietver paliekošu kaitējumu veselībai?

• Vai fiziskas vai garīgas ciešanas ir jāinterpretē kā jebkuras nelabvēlīgas nemantiskas aizskāruma sekas?

• Tiesību aizskāruma nemantiskās sekas, kuru negatīvā ietekme novērojama ilgstošā laika periodā, jānošķir no sāpēm un ciešanām, kuras rodas ar pašu aizskāruma brīdi


Jēdziens II• Ne Vietējo Civillikumu kopojumā, ne arī

Civillikuma sākotnējā redakcijā termins „morālais kaitējums” nav lietots

• Ar Civillikuma grozījumiem (spēkā ar 1993.gada 1.martu) 2352.pantā, kā arī 2353.pantā parādās termins morālais kaitējums

• Ar 2006.gada 26.janvāra grozījumiem Civillikuma 1635.pantā (spēkā ar 2006.gada 1.martu) nostiprinātas tiesības prasīt kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu katra prettiesiska aizskāruma gadījumā


Jēdziens III• Tiesiskās attiecības, kas radušās pirms Civillikuma

1635.panta 2006.gada 26.janvāra redakcijas stāšanās spēkā, nav apspriežamas pēc šiem noteikumiem, līdz ar to nepieļaujot morālā kaitējuma kompensēšanu (LR AT Senāta 2006.gada 15.novembra spriedums lietā Nr.SKC-662)

• Tas, ka Civillikuma 1635.panta noteikumi nav piemērojami, nenozīmē, ka personai nav tiesību uz morālā kaitējuma, kas radies pirms 2006.gada 1.marta, kompensāciju, jo minētās tiesības izriet no konstitucionālajā līmenī nostiprinātajām cilvēktiesību garantijām (LR AT Senāta 2011.gada 7.decembra spriedums lietā Nr.SKC-485/2011)


Prezumpcija• Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs

nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda

• Aizsargājamās intereses prioritāte pār aizskāruma formu

• Aizsargājamo personu loks


Prezumpcija II• No Civillikumā postulētās prezumpcijas izriet, ka

noteiktu aizskāruma gadījumā morālais kaitējums vienmēr kaut kādā mērā rodas, bet, cik lielā mērā kaitējums ir radies, to noteic tiesa; atbildētājam ir tiesības pierādīt pretējo jeb apgāzt šo prezumpciju

• Civillikuma 1635.pantā noteiktā morālā kaitējuma prezumpcija nevar būt piemērojama tik tālu, ka par visām negatīvajām a posteriori izmaiņām personas dzīvē un to ietekmi jāatbild ir aizskārējam

• Cik lielā mērā ir iespējams pierādīt morālo kaitējumu citos gadījumos?


Prezumpcija III• Prasītājam tomēr ir pienākums pierādīt noteiktus

apstākļus saistībā ar radīto kaitējumu, un nevar tikt apmierināts nekonkrēts prasījums par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, lai arī tiesa noteic morālā kaitējuma kompensācijas apmērus atbilstoši Civillikuma 5.panta noteikumiem

• Vai morālā kaitējuma prezumpcija būtu attiecināma arī uz paliekošu kaitējumu veselībai?

• Vai morālā kaitējuma prezumpciju ir iespējams apgāzt?


Pierādīšanas priekšmets• Rīcības prettiesiskums

- Konkrētu noteikumu pārkāpums, rīcības brīvības robežu pārkāpums, nesaprātīga rīcība (?)

• Kaitējums noteiktā apmērā- Kaitējuma smagums, sekas, dzīves kvalitātes

samazinājums• Cēloniskais sakars

- Prettiesiskā rīcība ir conditio sine qua non, un tā ir nepieciešama un pietiekama, lai kaitējumu radītu vai veicinātu


Rīcības prettiesiskums• Tāda rīcība, kura pārkāpj normatīvo aktu noteiktās

robežas• Pienākums neradīt konkrētas sekas – kaitējumu,

veicot darbības, kuras pašas par sevi nav aizliegtas

• Pienākums rīkoties ar tādu rūpības un piesardzības līmeni, lai, veicot visas saprātīgi iespējamās darbības, nepieļautu vai novērstu kaitējuma iestāšanās draudus

• Kvalificētas personas kritērijs - spēja veikt pienākumus tādā veidā un kvalitātē, kāds parasti atbilst attiecīgās nozares speciālistam


Kaitējums• Subjektīvās pazīmes - personai nodarītais

emocionālais satricinājums, diskomforts vai citas psiholoģiskas vai fizioloģiskas negatīvas izmaiņas

• Objektīvās pazīmes - kaitējuma nodarīšanas apstākļi, vieta, pārkāpuma publiskums, kaitējuma rīki, kaitējuma nodarīšanas paņēmieni, metodes, kaitējuma nodarīšanas ilgums un periods u.c.


Kaitējums II• Personas spēju un iespēju zudums vai traucējums

turpmākā periodā• Negatīvas izmaiņas personībā, asocializācija,

pēctraumatiskā stresa sindroms, depresija• Negatīvā rezultāta novēršamība vai

neatgriezeniskums• Jebkuras citas negatīvas izmaiņas, salīdzinot ar

stāvokli pirms kaitējuma rašanās vai radīšanas sākuma


Cēloniskais sakars• Jāpierāda tāda cēloņa un seku attiecību, kur

cēlonis nepieciešami un objektīvi rada un noteic vai veicina attiecīgās sekas, un cēlonis ir laika ziņā pirms sekām

• Vai attiecīgās sekas jeb noteikta veida kaitējums vispār bija iespējamas kā attiecīgās darbības (bezdarbības) sekas (cēloņa teorētiskā potence)

• Vai kaitējums tieši atbildētāja rīcības rezultātā varēja rasties, ievērojot cēloņa intensitāti, apstākļus utt. (cēloņa faktiskā potence)

• Vai tieši atbildētāja rīcība konkrētajos apstākļos radīja kaitējumu (bija vienīgais cēlonis; bija viens no cēloņiem; bija kaitējumu veicinošs, turpinošs cēlonis)


Cēloniskais sakars II• Jāņem vērā, ka kaitējums var būt radies iepriekš

pastāvošu apstākļu, tostarp cietušā individuālu īpašību rezultātā, proti, reakcija var psihosomatiska un visticamāk atbildētājs jebkura spēcīgāka psiholoģiska kairinājuma rezultātā būtu reaģējis līdzīgi

• Kaitējums var arī būt neraksturīgs vai grūti pārbaudāms, piemēram, depresija, nemiers, sāpes, stīvums, reibonis, miega traucējumi, atmiņas problēmas, slikta koncentrēšanās vai personības izmaiņas


• Ekspertīzes atzinums, tiesas noteiktā ekspertīze, liecinieku liecības u.c. pierādījumi

• Ekspertu vērtējums var palīdzēt analizēt personas darbības nozares prakses kontekstā

• Eksperti var sniegt objektīvu informāciju par personai konstatētā kaitējuma būtību un seku raksturu un nozīmi

• Ekspertu vērtējums var palīdzēt novērtēt jebkura cēloņa teorētisko spēju iedarboties uz personu, radot attiecīgās sekas, iespēju konkrētajā situācijā kaitējumu radīt, varbūtību, kādā attiecīgais cēlonis konkrēto kaitējumu ir radījis

• Ekspertu objektivitātes un sagatavotības prasības

Pierādījumi


• Juridiskā vērtējuma sniegšana ekspertu atzinumos

• Informācijas un datu trūkums par kaitējumu• Zinātniskā nenoteiktība un izziņas robežas• Simulācija un psihosomatiska reakcija• Pierādīšanas priekšmeta noteiktās robežas• Kaitējuma “konvertēšana” naudā

Pierādījumi - problēmas


• Tiesām, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu pēc tiesas ieskata, ir jācenšas rast kritēriji, kas pamatotu piešķirto kompensācijas apmēru. Tiesai vajadzētu arī vadīties no citos līdzīgas tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos paredzētajiem kritērijiem, piemēram, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma, kurā ir ietverts regulējums par kārtību, kādā nosakāms atlīdzinājums par personisko un morālo kaitējumu (LR AT Senāta 2011.gada 28.septembra spriedums lietā Nr. SKC-258)

Prakses tendences


• Vērojamas arvien mazākas atšķirības morālā kaitējuma kompensāciju apmēros

• Tiesas reti apmierina prasības par morālā kaitējuma piedziņu, kas nav aptverts ar Civillikuma 1635.panta trešajās daļas noteikumiem

• Tiesas reti apmierina prasības par morālā kaitējuma piedziņu gadījumos, ja kaitējums nav nozīmīgs, vai arī prasība pamatota ar grūti pierādāmiem faktiskajiem apstākļiem

• Tiesas nereti nenošķir kaitējuma radīšanu no kaitējuma veicināšanas

• Sarežģītās lietās ekspertīze parasti tiek veikta, un tā lielā mērā noteic lietas iznākumu

Prakses tendences II


• Nemantisko kaitējumu, kas nav saistīts ar kaitējumu personas veselībai, īsti nevar pierādīt

• Morālā kaitējuma prezumpciju īsti nevar apgāzt• Paliekošu kaitējumu personas veselībai nevar

prezumēt – ir jāpierāda, ka tas radies prettiesiskas rīcības rezultātā

• Ekspertu atzinums ir pierādījums ar visaugstāko ticamību morālā kaitējuma esamībai, sekām, smagumam, cēloniskajam sakaram

• Tiesu praksē pamazām nostiprinās morālā kaitējuma kompensācijas robežas

• Morālā kaitējuma pierādīšana ir vairāk tiesību interpretācijas un piemērošanas jautājums

Secinājumi

MAGNUSSON ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU BIROJSKAĻĶU IELA 15, LV-1050 RĪGA, LATVIJA TEL. +371 6732 0000, FAX +371 6732 0065E-MAIL: [email protected], WWW.MAGNUSSONLAW.COM

COPENHAGEN I GOTHENBURG I HELSINKI I MALMÖ I MINSK I MOSCOW I OSLORIGA I STOCKHOLM I TALLINN I WARSAW

Paldies par uzmanību!

Documents

Janis kubilis