I N F O R M A T Î V S I Z D E V U M S L A T V I E Ð I E M A P V I E N O T A J Â K A R A L I S T Ç

2 0 1 1. g a d a j a n v â r i s

BEZ

MAKSAS!

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Vecgada vakarā

Esiet sveicināti Vecga-da vakarā!

Lai gadumija jums nes daudz prieka un smaidu! Lai šovakar daudz jauku brīžu! Lai daudz skais-tu nākotnes sapņu un ieceru!

Pēc pāris minūtēm beigsies šī gadu tūkstoša pirmā desmitgade. Tā Latvijai bija dinamiska. Piedzīvo-jām būtiskus notikumus un pavēr-sienus. Daudz paveicām, īpaši pēdē-jos divos gados.

Tagad ar pārliecību par izdošanos varam raudzīties nākotnē. Nākamais gads mums visiem būs vieglāks un, esmu pārliecināts, arī veiksmīgāks.

Katrs nākamais gadu desmits

Valsts Prezidents Valdis Zatlers 31.decembra vakarā ar šo runu svei-ca visus Latvijas iedzīvotājus, arī tautiešus ārpus Latvijas robežām.

nes līdzi jaunus uzdevumus. Tāpēc šobrīd, sagaidot Jauno gadu, atstā-sim pagātnei to, kas traucē mums doties uz priekšu — pašapziņas trū-kumu, neticību sev un apkārtējiem, nenovīdību un gaušanos. Paņemsim līdzi to, kas nepieciešams mērķu sa-sniegšanai — uzņēmību, mērķtiecī-bu, pašcieņu un spēju sadarboties.

Mums ir tikai viens veiksmes ceļš — apņēmības pilniem strādāt tālāk un darīt visu, lai dzīve savā valstī kļūtu labāka un domas gaišākas.

Apzināsimies savu vērtību, un mums viss izdosies!

Daudzi Latvijas viesi apbrīno mūsu zemes skaistumu, cildina

mūsu pilsētas un sajūsminās par mūsu cilvēkiem. Viņi priecājas par Latviju, tāpat kā par dzintaru, ko dāvinām citiem, bet ar ko retāk ro-tājamies paši. Dzintars, kas citiem šķiet unikāls, mums ir pierasta vēr-tība. Varbūt tāpat esam saraduši ar mūsu zemes skaistumu, mūsu tau-tas izcilību un to ne vienmēr paši pamanām?

Latvijas tautas saknes sniedzas gadu simtu dziļumā, un tās galot-ne aug aizvien augstāk, piedzims-tot katram jaunam bērnam… Tāpēc mums aizvien no jauna jāceļ godā kuplas ģimenes un stipras dzimtas. Mūsu tautas nākotnes garantija ir mūsu bērni. Visi bērni. Gan tie, kas dzimuši Latvijā, gan tie, kas kād-reiz atgriezīsies savu vecāku dzim-tenē. Katrs Latvijas bērns ir mūsu tautas turpinājums. Viņiem visiem jābūt mūsu valsts pilsoņiem. Bērni kā mazi dzīpariņi sasien paaudzes un savij mūsos atbildības mezglus. Bērni ir mūsu mūžīgā vērtība! Kā dzintars.

Un tāpēc es novēlu mums visiem — lai nākošajā desmitgadē Latvija ir ar bērniem bagāta valsts!

Lai nākamajā gadā mūsu zemē daudz prieka! Lai daudz mīlestības ģimenēs! Lai starp mums visiem valda sirsnība! Lai mums ir stipra pašapziņa! Lai daudz gaišu domu un labu darbu!

Novēlu mums visiem laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu!

Redaktores slejaTikko sācies 2011. gads un katrs rīts ved mūs pretim jau-

nam gadam paredzētiem varoņdarbiem — svaigām ide-jām, tīriem nodomiem un nepiedzīvotiem atklājumiem. Arī daba mums ir sagādājusi īstu dāvanu — sniegu un sauli — patiesu zie-mas skaistumu! Aicinu ikvienam to izbaudīt, jo žilbinošais snie-ga baltums sniedz ne tikai enerģiju, bet arī darba sparu, kas noderēs visam 2011. gadam.

Jaunā gada sākums vienmēr ir satraucošs, jo paver ikvienam no mums ceļu uz jauniem mērķiem, vēlmēm, iespējām un sasniegu-miem. Novēlu, lai katram sirdī ielīst prieks un aug augumā apņem-šanās turpināt iesākto, ķerties klāt kam pilnīgi jaunam, realizēt sen lolotas idejas un slēptākos sapņus, iedrošināt līdzcilvēkus un kopīgiem centieniem tiekties pēc nodomātā.

Ceru, ka arī šajā gadā mēs sadarbosimies, būsim saprotoši un spē-sim saglabāt tās jaukās sajūtas, kas vieno latviešus. Nav svarīgi, kurā pasaules malā mēs šobrīd atrodamies — mēs esam un vienmēr bū-sim latvieši! Arī 2011. gadā ABN veidotāji turpinās sekot līdzi mūsu tautiešu gaitām pasaulē.

Lai patiesie dzīves stāsti, citu paveiktais un sasniegtais, ko atspo-guļojam šajos izdevumos, sniedz tev iedvesmu, optimismu, ticību un drosmi. Lai arī tev ir pa spēkam izdarīt ko lielu un piepildīt savu sirdi ar prieku par realizēto privātajā dzīvē, darbā vai biznesā.

Par iepriekšējā informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» tapšanu vēlos teikt paldies A/S «Laima», A/S «Latfood», starptautisko transpor-tu pakalpojumu firmai «LivisGo», transporta pakalpojumu firmai «Ar-row Deliveries», advokātu birojam «Levenes», kompānijas «Monolith» Ltd un «Kreolant» Ltd vadībām, kas piedalījās ar savu produktu reklā-mu un informatīvajiem rakstiem avīzē.

Sludinājumus un reklāmas nākamajam izdevumam sūtiet līdz 25. janvārim uz rek-lama@anglobalticnews.co.uk!

Uz sadarbību aicinot un veiksmīgu Jauno gadu vēlot —

www.anglobalticnews.co.uk

Š A J Ā N U M U R Ā L A S I E T :

Studentu protests Londonā

Latvijas Saeima aktīvi sadarbojas ar Anglijas un citu valstu Parlamentiem

Dace Gaile

Latvijas Saeimai ir ļoti nozī-mīga loma arī sadarbībai

ar citu Valstu Parlamentiem un 10.Saeimā patlaban izveidotas 33 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

Vislielākā ir grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu — tajā darbojas 48 Saeimas deputāti. Tikai nedaudz mazāk — 45 deputāti —strādā grupā sadarbībai ar Japānas parlamentu, bet 39 deputāti — gru-pā sadarbībai ar Krievijas parlamen-tu. Tāpat daudzskaitlīgas ir grupas sadarbībai ar Ķīnas un Gruzijas par-lamentiem — katrā darbojas pa 38 Saeimas deputātiem, kā arī grupas sadarbībai ar ASV un Vācijas par-lamentiem, kurās pieteikušies at-tiecīgi 35 un 34 deputāti. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot depu-tātu grupu sadarbības veicināšanai

ar citu valstu parlamentiem. Šādām grupām atsevišķs finansējums ne-tiek piešķirts, un deputāti par darbu tajās atlīdzību nesaņem.

Sadarbības grupā ar Anglijas Par-lamentu pieteikušies 23 deputāti un šo grupu vada Vienotības pārstāvis Imants Viesturs Lieģis.

Jāatzīmē, ka šajā Saeimā ir pir-mo reizi Latvijas Vēsturē izveidota sadarbības grupa ar Brazīlijas Par-lamentu un paredzams, ka šo fak-tu jau 2011. gada janvāra pirmajās dienās Brazīlijā jaunievēlētajai Bra-zīlijas Prezidentei pavēstīs Latvijas Vēstnieks Artis Bērtulis.

Jaunā Saeima www.saeima.lv ir aktīva un tāpēc jāizmanto šī iespēja visiem, kam interesē Latvijas nākotne.

Arī informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» lasītāji aicināti sūtīt savus ieteikumus, ko sagaidām no sadarbības grupas ar Apvienoto Ka-ralisti uz e-pastu: riga@anglobalti-cnews.co.uk.

5.lpp

Latvieši Skotijā

7.lpp

Nebaidies, ej rīkojies!

9.lpp

Šajā rakstu sērijā apskatīsim, kāpēc Lielbritāni-jā attīstot veiksmīgu uzņēmējdarbību ir nepiecie-šams biznesa plāns; kas ir biznesa plāns; biznesa plāna sastāvdaļas; biznesa plāna izmantošana un citi svarīgi punkti.

Uzsākot un turpinot uzņēmējdarbību

Lielbritānijā

Uzņēmējdarbības plāns un tā analīze:

 uzņēmuma apraksts; uzņēmuma piedāvātā

produkta/pakalpojuma apraksts atbilstoši Lielbritānijas tirgum; Lielbritānijas tirgus un

konkurentu apraksts; biznesa projekta un

nepieciešamo ieguldījumu apraksts; Uzņēmuma pašreizējo

aktīvu un finansu situācijas apraksts; ieņēmumu un izdevumu

prognoze; bilances prognoze; naudas plūsmas prognoze; rekomendācijas.

Biznesa plāns ir dokuments, kas domāts, lai plānotu jauna vai jau esoša uzņēmuma, projekta/idejas darbību noteiktā laika posmā. Biz-nesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmuma/projekta stiprās puses un reāli jānovērtē vājās.

Uzņēmuma biznesa plāns ir ne-pieciešams arī tādēļ, lai piesaistītu finansējumu un uzsāktu sen iecerē-tu biznesa ideju, paplašinātu savu saimniecisko darbību vai attīstītu jaunu produktu esošā uzņēmumā.

Biznesa plānus pieprasa visur, sā-kot no finanšu iestādēm, atverot uz-ņēmuma darījuma kontu, meklējot finansiālu atbalstu valsts program-mās, ieskaitot investorus un sponso-rus. Biznesa plānu no uzņēmuma var pieprasīt arī Lielbritānijas ieņēmumu dienests un uz-ņēmumu reģistra inspekcijas, lai pārbaudītu uz-ņēmuma patieso darbību, stratē-ģiju un finanšu plānu.

Pirms tiek veik-ta biznesa plāna izstrāde, speciā-listam ir jāļauj kri-tiski izvērtēt visas biznesa projekta pozīcijas, lai biz-nesa attīstīšanā nerastos neparedzēti šķēršļi, kas Liel-britānijā kavētu biznesa izaugsmi un radītu zaudējumus. Biznesa plāns vis-biežāk ir uzņēmuma stratēģijas/veik-smes pamatdokuments, kas apraksta un apvieno visas nozīmīgākās bizne-sam nepieciešamās sadaļas, apliecina bankai vai citiem investoriem par uz-ņēmēja nolūkiem un paskaidro soļus, kas tiks sperti, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Biznesa plānam ir jābūt rūpīgi pārdomātam, konkrētam, tam jāap-raksta pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmēj-darbības stiprās un vājās puses.

Lielbritānijas tirgus situācijas ana-līze (tirgus raksturojums) ietver sevī darbības sfēras/nozares izpēti, rak-sturojumu, kopīgo nozares attīstī-bas stāvokli un uzņēmuma progno-zējamo daļu tajā, tai skaitā nozares attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības. Analīzē tiek izklāstīts, kā nozari ietekmē ekonomiskais stāvok-lis valstī, kā to ietekmē tehnoloģiskā attīstība, kādas valstī ir reģionālās at-šķirības nozarē un kā to var ietekmēt citu uzņēmumu darbība. Konkurentu analīze raksturo nozīmīgākos konku-rentus un to produktus/pakalpoju-mus, kādas ir būtiskākās atšķirības no konkurentu uzņēmuma darbības un to produktiem/pakalpojumiem.

Biznesa plāna galvenie uzdevumi:

 izanalizēt uzņēmuma esošo situāciju; izstrādāt produkta

aprakstu; noteikt produkta

stiprās un vājās puses; veikt tirgus pētījumu; veikt konkurentu

pētījumu; izstrādāt projekta

realizācijas vadības struktūru; izstrādāt projekta

realizācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu; izstrādāt efektīvāko

finansējuma struktūru; izstrādāt projekta

realizācijas plānu laikā; izstrādāt projekta

pelnītspējas un atmaksāšanās prognozes biznesa plāna Mārketinga

plāns; Mārketinga plāns, kura

mērķis ir izskaidrot, kā objekts/vieta darbosies Lielbritānijas tirgus apstākļos. Tas ietver: Lielbritānijas tirgus

raksturojums, analīze un iespējas — pieprasījums pēc piedāvātā pakalpojuma/produkta; konkurence; Mārketinga stratēģija

— reklāma, cenu politika Lielbritānijas tirgū; gaidāmā apgrozījuma

prognoze, tirgus daļa; dažādi papildus

materiāli — tirgus pētījumi, statistika, utt.

Biznesa plāna galvenie mērķi un soļi: noteikt biznesa idejas mērķus un stratēģiju to

sasniegšanai; pārskatāmi parādīt plānoto biznesa projekta

realizācijas vai uzņēmuma attīstības gaitu; skaidri nodefinēt uzņēmuma attīstības

tendences nākotnē; dot iespēju objektīvāk analizēt un organizēt,

tādējādi pieņemt pareizākus biznesa lēmumus; atspoguļot iespējamos biznesa riskus; attēlot uzņēmumā vai projektā investētā

kapitāla atdevi un atmaksāšanās laiku.

Vienkārša Biznesa plāna saturs uzņēmumam, kas darbojas ilgāk par vienu

gadu:  uzņēmuma dibinātāji

un vēsture/pieredze; uzņēmuma pašreizējais

stāvoklis un tā analīze; piedāvātā produkta

pakalpojuma apraksts; tirgus un konkurenti

Lielbritānijā; biznesa projekta idejas

pamatojums un nepieciešamie ieguldījumi; iepriekšējo periodu

finanšu pārskati; prognozēto ieņēmumu

aprēķins; prognozētās naudas plūsmas noteikšana.

Finanšu plānsFinanšu plāns atspoguļo ti-

camu un kodolīgu kopsavilku-mu par gaidāmajiem objekta/vietas darbības finanšu rezultā-tiem. Tas ietver: Peļņas un zaudējumu

aprēķinu; Plānotos ieņēmumus; Plānoto peļņas un

zaudējumu pārskatu; Plānoto naudas

plūsmas pārskatu; Plānotā objekta/vietas

bilanci.

Biznesa plāns ir rakstisks dokuments, kas ataino, kādā virzienā uzņēmums strādās, kā uzņēmums to īstenos un kā tas izskatīsies, kad izvirzītos mērķus sasniegs.

Lai sekmīgi attīstītu uzņēmēj-darbību Lielbritānijā, biznesa plā-nam ir jābūt profesionāli izstrā-dātam, atbilstošam Lielbritānijas tirgus prasībām un situācijai.

Biznesa plāns parāda, kādā vei-dā panākt uzņēmuma attīstību, cik daudz laika un resursu tam ir ne-pieciešams. Biznesa plāns ir pama-tojums līdzekļu piesaistei kredītu un investīciju veidā.

Lielbritānijas ekonomikas, biznesa un tiesību ziņu apskats (E/B) Lielbritānija līdz 2015.ga-

dam plāno samazināt budžeta izde-vumus par 95 mljrd. eiro.  (E/B) 2010. gada novembrī

Lielbritānijā visstraujāk palielināju-šās apģērbu cenas (par 2%), pār-tikas cenas (par 1,6%) un mēbeļu cenas (par 1,6%). (E/B) Izdevums «Business

Week» ziņo, ka palielinoties pārtikas un apģērbu cenām, 2010.gada no-vembrī gada inflācijas līmenis Liel-britānijā bija 3,3%, sasniedzot pēdē-jo sešu mēnešu augstāko atzīmi. (E/B) Lielbritānijas Nacionālā

statistikas biroja dati rāda, ka Apvie-notās Karalistes sabiedriskā sektora aizņēmumu apmērs pagājušajā mē-nesī bija sasniedzis 23,3 miljardus sterliņu mārciņu, kas ir augstākais rādītājs kopš 1993. gada, kad sākās šādu datu apkopošana. Iepriekšē-jais aizņemšanās rekords — 21,1 miljards mārciņu — tika uzstādīts 2009. gada decembrī. (E/B/L) Laikraksts «The Sunday

Times» ziņo, ka Lielbritānijas trans-porta ministrs ierosinājis noteikt ekonomisku sodu lidostām par ne-spēju sniegt pienācīgus pakalpoju-mus. Viņš uzskata, ka lielāka nozī-me būtu jāpiešķir lidostu darbības izvērtēšanai un pasažieru apmieri-nātības novērtējumam. (E/B) Lielbritānijas Fiskālo pētī-

jumu institūts nācis klajā ar ziņu, ka Lielbritānijas valdības rosinātie gro-zījumi nodokļu un pabalstu sistēmā nākamo trīs gadu laikā nabadzībā iedzīs simtiem tūkstošus cilvēku. (E/B) Starptautiskais cenu salī-

dzināšanas portāls Pricerunner vei-cis pētījumu, kurā salīdzinātas dažā-du preču cenas 32 pasaules pilsētās. Pētījumā tika noskaidrotas dažādu preču cenas, piemēram, ikdienas priekšmetu — piena, benzīna un bērnu autiņu, kā arī luksusa preču un tehnikas ierīču cenas. Visdārgā-kā pilsēta ir Oslo, Norvēģijā cenas ir par 35,3% augstākas nekā vidēji pasaulē. Lielbritānijas galvaspilsēta Londona ieņem 17. vietu, tās cenu rādītājs ir par 0,9% zemāks nekā vi-dēji pasaulē. Pētījums atklāj, ka tā-das pilsētas kā Maskava un Ņujorka nav tik dārgas, kā bija pierasts do-māt, un patēriņu preču ziņā tās ir lētākas nekā Budapešta vai Varšava. (E/B) ECA starptautisks pētī-

jums noteicis savu dārgāko pilsētu topu. Veidojot reitingu, analītiķi ņēmuši vērā pamata tēriņus dzīvo-šanai, tostarp, izdevumus ēdienam, alkoholam, cigaretēm, apģērbam, tehnikai un benzīnam. Šajā pētīju-mā Londona ieņem 50. vietu. (E/B) Ziņu aģentūra Reuters

informē, ka saskaņā ar uzņēmuma «Astbury Marsden» aprēķinu 2010. gada sākumā Lielbritānijā baņķieru pamatalgas cēlušās par 20%. Liel-britānijā, kur valsts milzīgus līdzek-ļus iztērējusi kredītiestāžu glābšanai no bankrota, investīciju baņķieru pamatalgas pēdējos 12 mēnešos laikā cēlušās vidēji līdz 97 500 sterli-ņu mārciņām gadā. (E/B) Britu premjerministrs Dei-

vids Kemerons paziņojis, ka no 2013. gada Lielbritānija vairs nepiedalīsies grūtībās nonākušo eirozonas dalīb-valstu ekonomiku stabilizācijā. (E/B) Decembra vidū Lielbritā-

nija, Vācija un Francija pieprasīja ES bloka budžeta iesaldēšanu, norādot, ka Brisele nevar atļauties tēriņu palie-lināšanu, kamēr dalībvalstīm nākas drastiski ierobežot savus izdevumus. (E/B) Īslande paziņoja, ka pilnī-

bā atmaksās Lielbritānijai naudu, ko tā iztērēja glābjot savu pilsoņu no-guldījumus pēc tam, kad 2008.gada rudenī bankrotēja Īslandes tiešsais-tes bankas «Icesave». (E/B) «The Daily Telegraph»

ziņo, ka 2010. gada trešajā ceturk-snī Lielbritānijā pirmo reizi par po-pulārāko maksāšanas līdzekli kļuvu-šas debetkartes, apsteidzot darīju-mus ar skaidru naudu. (T) Lielbritānijas valdība nesen

plašāku sabiedrības daļu iepazīsti-nāja ar ieceri piešķirt balsstiesības ieslodzītajiem. Par iemeslu tam ir 2010. gada novembrī Lielbritānijas valdības sniegtais atzinums, ka tā zaudējusi cīņu pret Eiropas Cilvēktie-sību tiesas (ECT) 2005. gada spriedu-mu, kas kopš 1870.gada spēkā esošo aizliegumu ieslodzītajiem piedalīties vēlēšanās atzina par diskriminējošu. 2011. gada ietvaros Lielbritānijas li-kumos tiks iestrādātas jaunas tiesību normas, kas noteiks, ka ieslodzīta-jiem, kam piespriests vairāk nekā četru gadu cietumsods, automātiski tiks liegtas tiesības reģistrēties vēlē-šanām. Cietumnieki varēs piedalīties tikai nacionālajās un Eiropas Parla-menta vēlēšanās, un paredzēts, ka viņi savu balsi nodos ar pasta vai ar pilnvarotas personas starpniecību. (E/B) Eurostat dati apliecina, ka

2010. gada pirmajos deviņos mēne-šos, salīdzinot ar attiecīgo laika pe-riodu 2009. gadā, Latvijas eksporta apjomi palielinājušies par 29%, kas ir otrs augstākais rādītājs starp Eiro-pas Savienības valstīm. Lielbritānijas eksporta apjoms ir 21%, bet impor-ta apjoms 20%. (E/B) No 2011. gada 4. janvāra

PVN (VAT) Lielbritānijā būs 20%.

E/B — Ekonomika / BiznessT — Tiesības

Materiālus sagatavoja: mg.iur. Marcis Liors Skadmanis

Jurists un izpilddirektors Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palāta

Apvienotajā Karalistē marcis.skadmanis@

latvianchamber.co.uk www.latvianchamber.co.uk

LBCC biedriem un citiem Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem sniedz dažādus pakalpojumus un iespējas:

Juridiskām personām:

LBCC organizē uzņēmēju dalību dažādos biznesa forumos un seminārosSniedz informāciju par biznesa iespējām Apvienotajā Karalistē un citās LBCC sadarbības valstīsNodrošina preču un pakalpojumu tirgus izpētiSagatavo mārketinga un biznesa plānus investīciju piesaistei no valsts atbalsta programmām, fondiem, kā arī privātajiem investoriemPiedāvā mārketinga un sabiedrisko attiecību pakalpojumus

Privātpersonām:

Veic pilnvaru un dokumentu sagatavošanuSniedz maksātnespējas procedūras konsultācijas

LBCC biedriem pakalpojumi pieejami ar atlaidēm

Informācijai: www.latvianchamber.co.uk info@latvianchamber.co.uk tel. +44 (0) 7552 842 924

LATVIJAS-LIELBRITĀNIJAS TIRDZNIECĪBAS PALĀTA APVIENOTAJĀ KARALISTĒ

Lielbritānijas biznesa ziņas

Peterborough latviešu biedrības bērnu Ziemassvētku eglīte

Iveta Sūna

28. decembrī biedrības telpās pul-cējās mazi un lieli bērni, lai sa-

gaidītu Salavecīti, kurš tiem bija sarūpējis daudz jauku pārsteigumu.

Bērnus ar dziesmām un rotaļām priecēja dzie-došā grupa. Pēc dalībnieku platajiem smaidiem varēja spriest, ka pasākums ir izdevies.

Nākošais pasākums biedrības kalendārā ir «Va-lentīna dienas ballīte», «pidžamu ballīte». Sīkāka informācija pieejama pa tel.07786241242

Par latviešu izpalīdzību grūtībās nonākušai sievietei raksta

Peterborough vietējais laikrakstsKlauvē pie durvīm! Vai esat pie-

dzīvojuši, ka pie jūsu durvīm kāds stāv ar lūgumu palīdzēt? Tādā brīdī bieži vien esam apjukuši, pārsteigti un nesagatavoti adekvātai rīcībai. Iespējams, ka daudziem, tāpat kā man — pirmajā brīdī ir noraidoša attieksme un daudz jautājumu…Tāpat jutos arī es, kad uzzināju par kādu sievieti, kura gaida mazuli un kurai jau ir 3 bērniņi… Tā ir sanā-cis, ka šobrīd viņa ir palikusi viena

ar visu savu grūto un smago dzīves nastu… bez vīra, bez darba, bez ie-nākumiem… un ar 3 bērniem, kam virs galvas vajadzīgs jumts un katru dienu pilnvērtīgs uzturs!

Liels paldies visiem, kuri bija at-saucīgi un palīdzēja šai situācijā gan ar naudu, gan ar pārtiku.

«Peterborough Latviešu bied-rība» saka paldies visiem, kuri bija atsaucīgi.

Sagatavoja: Irina Lasenberga

Foto: Iveta Sūna

PETERBOROUGH LATVIEŠU BIEDRĪBAS adrese: Peterborough Latvian Community Unity Hall ; Northfield Road ; Peterborough ; PE1 3QH

Tel: 01733565155 balss pasts ; Mob:07786241242

*Veic pasūtījumu tagad un saņem 10% atlaidi reklāmai februāra informatīvajā izdevumā «Anglo Baltic News», e-pasts: reklama@anglobalticnews.co.uk

Janvāra dievkalpojumi Lielbritānijā latviešu valodā

LondonāSv. Annas un Sv. Agneses baznīcā

Gresham Street, City of London EC2V 7BXSvētdien, 9. janvārī plkst. 14.00Atspīdēšanas laika 1. svētdienas dievkalpojums ar dievgalduSvētdien, 23. janvārī plkst. 14.00Atspīdēšanas laika 2. svētdienas dievkalpojums bez dievgalda

RofantāRofantas dievnamā

Rowfant House, Wallage Lane, Crawley, West Sussex RH10 4NGSvētdien, 30. janvārī plkst. 11.30Atspīdēšanas laika 4. svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu. Pēc

dievkalpojuma Draudzīgais aicinājums viešņa Ligita Kovtuna, laikraksta «Brīvā Latvija» redaktore

BradfordāVācu ev. baznīcā

29 Great Horton Rd, Bradford, BD7 1AASvētdien, 16. janvārī plkst. 11.00Dievkalpojums ar dievgaldu

Visi laipni aicināti!!!

Plašāks pasākumu kalendārs pieejams www.draudze.org.uk

Notikumi

Par uzvarētājiem kļuvuši Birmingemas «Hammers» komandas florbolisti, kuras sastāvā spēlē četri latvieši

«Birmingham Hammers» pirmā trofeja . «Chester Open» Ziemassvētku turnīrā par uzvarētājiem kļuvuši Birmingemas «Hammers» komandas florbolisti ar četriem latviešiem sastāvā.Birmingemas komanda, kuras rindās laukumā devās Kristaps Krūmiņš, Guntis Pabērziņš, Harijs Semjonovs un vārtsargs Edgars Grīga.

Ja arī Tu vēlies piedalīties informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News»

tapšanā, tad vari ziedot:Natwest banka, konta numurs: 35433698 ,

sort kods: 56-00-60, vai sazinies pa e-pastu: ziedojumi@anglobalticnews.co.uk.

Liels paldies tiem, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs turpmāk ABN projekta īstenošanu.

Uz veiksmīgu sadarbību!Ar cieņu, Dace Gaile, izdevuma redaktore

Ja nokārtojas viena lieta, tad dzīvē viss nostājas savās vietāsIlze Vītola

Viņa nebija domājusi, ka vēl kādreiz savā dzīvē

pievērsīsies mākslai. Rotu da-rināšanu gribēja tikai pamēģi-nāt tāpat vien, joka pēc. Pati sev par izbrīnu viņa saprata, ka ir aizrāvusies. No 2007. gada beigām rotu izgatavo-šana un to dizains ir vienīgais, kas viņu patiesi interesē.

Nu jau kādu laiku viņa ne-strādā par sistēmanalītiķi valsts iestādē un savu dzīvi pilnībā vel-ta rotu izgatavošanas mākslai. Rotu meistare Inita Rudzīte dzimu-si 1973. gada 5. decembrī Mado-nā. Ar amatniecību ir saistīta kopš 1990. gada, kad paralēli mācībām vidusskolā strādājusi ar ādām, gata-vojusi foto albumus, makus, cibiņas un blociņus.1997. gadā beigusi Lat-vijas Lauksaimniecības universitāti un 13 gadus strādājusi savā specia-litātē — zemes ierīcībā.

— Kāds ir tavs dizains, kādos virzienos tu strādā?

— Savu dizainu gribētu raksturot ar vārdu — vienkāršība. Strādāju vairākos virzienos. Man patīk askē-tisms jeb nesamākslots izpausmes veids — kaut vai vienkārši krelles savērt uz stieples. Svarīgi nav tas, ko tu dari, bet kā tu dari. Pie-mēram, saverot kopā da-žādas formas koraļļus, krelles var iegūt ļoti efektīgu izskatu. Vēl es strādāju stiep-ļošanas tehnikā, kur pamatā ir dažāda resnuma drāti-ņu un akmeņu izmantošana. No tā visa ar rokām tiek darinātas vis-dažādākās rotas.

Nav elegantāka rotu ga-tavošanas veida, kā vienkārši vērt upes pērles un iesiet starp tām ele-gantus mezgliņus, lai pērlītes tiktu atdalītas un labāk izceltos.

Nevaru nepieminēt pērļošanu, jo šis ir tas virziens, kurš sākotnēji mani nemaz neuzrunāja. Laikam ritot, esmu atklājusi milzīgās pēr-ļošanas priekšrocības. Pērļojot var izveidot praktiski jebkuru formu un dizainu. Svarīgākais, lai stikla pērlī-tes būtu kvalitatīvas, lai tās mate-mātiski būtu viegli sakārtot. Tas ir laikietilpīgs process, un ļoti nomie-rina prātu.

— Vai rotu meistarei jāseko lī-dzi modei, kāpēc?

— Mēs visi esam saistīti ar sa-biedrību, tātad arī ar modi. Ja mums ir svarīgi labi justies sabied-rībā, tas nozīmē, ka kaut kādā mērā sekojam līdzi modei. Perso-nīgi es rotu gatavošanu vairāk salī-dzinu ar dzeju vai skaņdarbu. Ideja, neatkarīgi no pastāvošās modes, ienāk galvā un nedod mieru tik ilgi, kamēr tā netiek realizēta. Tikai tad iestājas zināms atslābums, līdz at-kal jauna ideja ir pārņēmusi prātu.

— Vai jābūt talantam, lai mā-cētu gatavot rotas?

— Lai darinātu rotas, svarīgs ir miers sirdī. Ja esi nemierīgs un satrau-cies, nekas nesanāks. Jāpagatavo tase kafijas, jāieslēdz laba mūzika, tad vari doties rotu pa-saulē, un viss ies no rokas.

Rotu gatavošanā svarīgas ir zi-nāšanas. Ja cilvēks māk izveidot jau iepriekš pieminēto saldūdens pērļu kaklarotu, viņš nekļūdīsies, jo tā ir klasika. Zinot to, ka melnais kopā ar

zeltu un pērļu toni vienmēr ir bijis modē — trāpīsi mērķī un radīsi brī-numu lietas. Iespējams, ka talantam ir nozīme, taču svarīgāks ir darbs, pacietība, rūpīgums un ļaušanās sa-

vai idejai.Latviešu tautastēr-pu, cimdu un zeķu

rakstos un krāsās vērojama iedzimta

izteikta gaumes izjūta. Jā, tā va-

rētu teikt, ka mums visiem ir talants.— Tu Latvijā

organizē rotu dari-nāšanas kursus. Kāda

vecuma sievietes tos apmeklē, un vai pēc tiem ir pieprasījums?

— Pati maz organizēju kur-sus, man visur (Ventspilī, Talsos un Rojā) ir palīgi. Viena es neko ne-varētu izdarīt.

Manus kursus apmeklē meite-nes un sievietes vislabākajos ga-dos. Lai mācītos, nav vecuma ie-robežojuma. Tās ir sievietes, kas vēlas pašas gata-vot dāvanas draudzenēm. Sievietes, kas vēlas atslēgties no sava ikdienas darba (kas parasti ir saistīts ar skait-ļiem) un kaut mirkli ļauties sievišķī-gai nodarbei. Vēl tās ir skolotājas, kuras apgūst papildus zināšanas, lai varētu mācīt savus skolniekus. Kā arī meitenes, lai pārsteigtu vienau-džus ar krāsainām rotām.

Ventspilī, Talsos un Rojā strādāju no aprīļa, un janvāris jau ir saplā-nots. Laikam varu teikt, ka piepra-

sījums ir. Arī Rīgā, savā darbnīcā, vadu no-

darbības, bet tās biežāk ir indivi-duālas.

— Vai pēc rotām varat

ko pateikt par to nēsātāju un

darinātāju rakstura īpašībām?

— Gribētu teikt, ka varu, bet tie būs meli. Viena sieviete uzvelk rotu mierīgās krāsās, harmonizējot ar savu mierīgo raksturu, bet cita to pašu rotu uzvelk, lai sevi nedaudz savāktu, nomierinātu un harmoni-zētu. Spilgtas krāsas auskari neno-

zīmē to, ka sieviete ir jautra, ne arī to, ka — bēdīga. Ir divi citi varianti: viņa demonstrē sevi vai mēģina sevi iekšē-ji sapurināt. Vēl jau pastāv auskaru pie-skaņošana pie tēr-pa. Protams, esmu ievērojusi, ka sievie-tes dalās tādās, kas vēlas nēsāt lielas, uzkrītošas rotas, un tādās, kas vēlas ne-lielus akcentiņus.

Sievietes rakstu-ru es vairāk nosaku pēc tā, kā viņa gata-vo rotas. Redzu, vai viņa ir rūpīga, pacie-tīga, vai labprāt izla-bo kādu kļūdu, vai izliekas to neredzam un strādā tālāk. In-teresanti ir vērot, kā laika gaitā raksturs pieslīpējās. Ja sāku-mā gribās, lai tikai darbs būtu izdarīts, vienalga rūpīgi vai mazāk rūpīgi, tad

ar laiku šīs pašas sievietes var stundām un nedēļām domāt un strādāt, lai tie-ši vispareizākās krāsas un formas pērlītes būtu sa-vienotas savā starpā. Kaut kur dziļi sirdī ticu, ja atnāk kārtība vienā lietā, arī viss pārējais dzī-vē nostājas savās vietās.

— Rotu ap-mācības tu vadi Lat-vijā. Vai tavos nākotnes plānos neietilpst iziešana plašākos ūdeņos — citās valstīs?

— Domāju, ka labprāt ar tul-ka palīdzību kursus vadītu jebkurā pasaules valstī. Ja tikai būs kāds,

kas vēlas iemācīties to ko māku, es tūlīt būšu klāt. Man tiešām gri-bētos mācīt rotu da-rināšanu visdažādāko tautību cilvēkiem. Tā būtu ļoti interesanta pieredze un citu kultū-ru iepazīšana.

— Vai esi piedalīju-sies vietējās un starp-tautiskās izstādēs? Kādās?

— 2009. gadā pie-dalījos mājamatnie-cības izstādē Vācijā.

Izstādē «Ergorapido un Lidojošie Paklāji», mūzikas un mākslas festi-vāla «BILDES 2009» ietvaros ieguvu 1. vietu «Žagatas bodes» (veikals un interneta vietne, kas veltīta rotu izgatavošanas mākslai) rīkotajā rotu konkursā «Ceļojums Aizvēstu-rē». 2009. gadā piedalījos «STIKLA GALERIJAS» izstādē «Rotas Rotā» 2009. gadā.

2010. gadā profesionālās žūrijas vērtējumā ieguvu 3. vietu izstādē «Pērlīšu maģija». Dalī-ba «Stikla galerijā» izstādē «Episkās rotas». No 3. de-cembra — 2011. gada 13. janvārim dalība Rojas Jūras zvejniecī-bas muzeja izstādē «Pērļu valsis».

— Ar rotu darināšanu tu pelni sev iztiku?

— Rotu darināšanas apmācības un rotu izgatavošana ir vienīgais mans ienākumu avots. Daudz mā-cos no citu cilvēku pieredzes, grā-matām un semināriem, lai pienāktu diena, kad es uz tavu jautājumu ar paceltu galvu varētu pateikt «jā». Šobrīd es saku paldies savam vīram Uldim Rudzītim par manis nesavtīgu at-balstīšanu, paldies Ingrīdai Maķinskai par manu kursu or-ganizēšanu Rojā un Talsos, paldies In-

tai Plūmei par nodarbību organizēšanu

Ventspilī, salonā «Florin-ta».

— Vai viegli būt sie-vietei — uzņēmējai?

— Nedomāju, ka te ir kāda atšķirība starp sie-

vieti un vīrieti. Nevienam nav viegli būt par uzņē-

mēju. Tas ir ļoti intere-sants un garš process.

— Kas tevi iedves-mo un rada labsajūtu?

— Es nezinu, no kurienes man nāk ideja, bet tā mani ļoti ie-dvesmo. Idejas vārdā esmu gatava strādāt dienām, nedēļām ilgi.

Domāju, ka man, tāpat kā pā-rējiem cilvēkiem labsajūtu rada sa-prašanās un miers ģimenē. Gribu, lai visiem tuviniekiem labi klājas un ir laba veselība. Man labsajūtu rada arī māju dizaina raidījumi ka-nālā «Travel&Living», filma «August Rush», latviešu tautasdziesmas un peldēšana.

Radīt jaunu rotu, atrasties proce-sā arī ir milzīga labsajūta. Vērot meitenes, kas atnākušas uz manu nodarbību un iet mājās lai-mīgas, ir vislielākā labsajūta. Arī rīta kafija ar pienu un cukuru rada labsajūtu. Visa dzīve ir labsajūta. Laikam šo sa-rakstu varētu turpināt un turpināt.

— Vai tu rotas nēsā pēc noska-ņojuma?

— Rotu vairāk pieskaņoju tēr-pam, bet, ja tā padomā, tērpu jau arī bieži pieskaņojam garastāvok-

lim. Tā kā kaut kāda saistība ar no-skaņojumu noteikti ir. Ikdienā rotas

nenēsāju. Rotas uzlieku tad, kad eju pie sa-

vām meitenēm (tas ir darbs un

svētki reizē) un do-

doties uz pa-sākumiem.— Vai tev

dzīvē ir principi, kurus ne-pārkāp?— Ar tik nopietnu jautājumu savā

dzīvē saskaros pirmo reizi. Gribētos teikt, ka esmu godīga. Mēs visi, ka-mēr dzīvojam — mācāmies, tāpēc ir jābūt ļoti drosmīgam, lai apgalvotu, ka ir principi, ko nekad nepārkāpj. Un no otras puses reizēm ir jāatkāp-

jas no saviem princi-piem, kaut vai, lai no sirds piedotu.

— Ir sācies jauns gads, vai ir lietas, kuras vēl neesi pa-spējusi izdarīt?

— Jāpapildina mā-jaslapa www.initas-rotas.lv ar informā-ciju par jauniem kur-siem un rotām. Nav sanācis laika ar savu vecmāmiņu aiziet uz

kādu labu izrādi, kā arī pietiekoši daudz laika neesmu veltījusi savai meitai, palīdzot klavierspēlē. Vēl tik daudz nav izdarīts... Bet tā kā sācies jauns gads, man ir iespēja visu vērst uz labu.

— Kā tu komentētu sakāmvār-du «Pats savas laimes kalējs»?

— Katrs pats ir savas laimes ka-lējs vai neko nedarošais ir nekalējs, bet viens nav racējs. Tātad uzska-tu, ka ir jāsper pirmais solis savas laimes kalšanā, bet pats svarīgā-kas ir palīdzēt arī pārējiem piepil-dīt savus sapņus. Tas ir tāds ne-beidzams process. Kā lasīju nesen vienā grāmatā, citēšu brīvā tekstā: «sniedz visiem to, ko viņi vēlas, un būsi miljonārs», un es tam piekrī-tu. Ar miljonāru es nedomāju tikai naudu. Palīdzot viens otram, mēs apaugam ar miljonu vērtiem drau-

giem, miljonu mīļiem tuvi-niekiem, palīdzot kādam

izravēt dārzu, mēs iegūstam vese-līgu, miljonu vērtu pārtiku un visbeidzot mēs iegūstam

miljonu paziņu, kuri ļoti vēlas at-darīt ar labu! Pal-dies Jums visiem,

kas esat manā dzī-ves ceļā un sniedzat tik

daudz atbalsta. Vislielākais paldies manai skolotājai Janīnai Kjakstei.

— Tavs vēlējums latviešu tautai 2011. gadā?

— Speriet pirmo soli pretī saviem sapņiem! Un, protams, palīdziet viens otram — tas pāri visam!·

«Idejas vārdā esmu gatava

strādāt dienām, nedēļām ilgi.

»

«Lai darinātu

rotas, svarīgs ir miers sirdī. Ja

esi nemierīgs un satraucies, nekas

nesanāks.

»

Kontaktinformācija www.kreolant.com

0044(0)2075 400070

Latviešu, krievu un lietuviešu

grāmatu, žurnālu, suvenīru,

pastkaršu un citu produktu

Tirdzniecības bāze

Intervija

Grāmatvedības Serviss

Brilliance of Count

T: 0044(0) 1612 110127 info@brillianceofcount.co.uk www.brillianceofcount.co.uk

*Uzņēmējdarbības reģistrācija *Grāmatvedības pakalpojumi

Serviss:

pašnodarbinātajiem uzņēmumiem

privātpersonām latviešu valodā

Inita Rudzīte.Albuma foto

Tādēļ, ka valdība plāno no nākamā gada palielināt studiju

maksu trīs reizes, studenti Londonas centrā sarīkoja

grandiozu protestu, kurš pārauga nekārtībāsFoto: Reinis Fjodorovs

Fotoreportāža

Terēze Bogdanova

Latviešu trimdas sabiedrī-ba Lielbritānijā nu kļuvu-

si par vēl vienu sešdesmitgad-nieku bagātāka: līdzās Londo-nas latviešu korim, deju kopai «Kamoliņš» un Londonas lat-viešu skolai sešas desmitgades ir pastāvējusi un turpina pa-stāvēt Latviešu Nacionālā Pa-dome Lielbritānijā. Novembra beigās LNPL aicināja viesus un interesentus pulcēties Anglijas vidienē «Straumēnos», lai divu dienu garumā atskatītos uz organizācijas devumu latviešu sabiedrībā un baudītu latvis-kās kultūras daudzveidību.

Sarīkojumu klāstu sniegota-jos «Straumēnos» atklāja lietišķās mākslas izstāde, kurā savu veiku-mu izstādīja četri latviešu izcelsmes mākslinieki. Izstādē varēja baudīt kā glezniecību, tā arī keramiku un tekstilmākslu. Astrid Foreman izstā-dīja savus fascinējošos portretus, kurus māksliniece radījusi, iedves-mojoties kā no saviem draugiem, tā arī no dzirdētās mūzikas. Andrejs Rītiņš, savukārt, skatītāju apskatei bija izlicis ar hologrammas tehniku radītos gleznojumus, kur bija gan latviskie lauku un folkloras motīvi, gan pasaulslavenu cilvēku atspogu-ļojums. Keramiķe Krista Speakman-Brown tikmēr pārsteidza un fasci-nēja ar māla apstrādes tehniku un pielietojamību: bija gan tradiconāli virpoti trauki, gan ar rokām veidoti škīvji un vāzes, gan arī delikātas ro-tas kā vīriešiem, tā sievietēm. Visus šos eksponātus lieliski papildināja Brīvdabas muzeja ietekmē radī-tie audumi — Annas Zaķes austie mākslas darbi atspoguļoja latviskos rakstus, nereti sasaistot neierastus materiālus, kā piemēram, otrās pārstādes plastmasu. LR Vēstnieks Eduards Stiprais atklājot izstādi, uzteica tās apliecinājumu latviešu radošumam un pauda cerību, ka šādu izstāžu tradīcija tiks turpināta.

Baudījuši lietišķo mākslu daudz-veidību, viesi tika aicināti pulcēties vienā no galvenajām sarīkojumu zā-lēm, lai apskatītu LNPL 60 darbības gadiem veltīto izstādi un piedalītos svinīgajā aktā. Tika uzklausītas svēt-ku runas, apsveikumi un pateicības par padomes sniegto atbalstu atse-višķām latviešu aktivitātēm un ini-ciatīvām un tās nenogurstošo iegul-dījumu Lilebritānijas latviešu sabied-rības stiprināšanā. Pasākumā bija arī referāts — atskats par padomes uzsākšanos, attīstību un paveikto, kas sasaucās ar LNPL izstādi. Šis pār-skats vēlreiz apliecināja padomes neatlaidīgo darbu latviskās vides uzturēšanā un veicināšanā, latvis-ko interešu pārstāvniecībā Latvijas

Godinot dižgaru – Latviešu Nacionālo Padomi Lielbritānijā

Par stroiku, zakalku un džigi-džigi...Inga Svarena

Ja tev šķiet, ka sen esi pel-nījis aizrautīgus smieklus

drūmā ziemas vakarā, oficiāli nodrukātus un lasīt atļautus rupjās formulās savirknētus vārdus, svaigu skatu uz apkārt notiekošo dzīves marasmu un secinājumu, ka pasaulē ir arī labi cilvēki, tad izlasi Viļa Lā-cīša grāmatu «Stroika ar skatu uz Londonu».

Viļa Lācīša skatījums uz laimes un iztikas meklētājiem Londonā ir dina-misks un aizraujošs. Tā ir literatūra, kuru apēd vienā vakarā, jo vienkārši ir interesanti, ko izmetīs, izspers vai izšaus kāds no varoņiem aiz nākamā dzīves asā stūra. Grāmata ir baudā-ma gan tiem, kas tusē pie Temzas, gan tiem, kas pie Daugavas. Vieni apbrīnos gastarbeiteru drosmi, pār-varot valodas un kultūras barjeru, otri — varbūt nobirdinās skopu asa-ru par atskatu uz savas emigrācijas neseno vēsturi.

Galvenais stāstnieks Vilis jeb Vils, kā viņu sauc līdzcilvēki atkarībā no savas tautības, ekobomzis jeb klošārs Nansens, ar paranoju sirgstošais Ag-ris, izpalīdzīgais Armands, draudzīgie ukraiņi, dievbijīgie leiši un visi pārējie Londonas babajchiki veido vienu ko-lorītu audeklu ar nosaukumu «this is London». Grāmatas autors lieto latvie-šu, krievu, angļu un vācu valodas slen-gu, lai viens pret vienu parādītu savu varoņu īstās jūtas un domas, jo valoda ir instruments, kas to izdara perfekti. Rupjo vārdu spēles nešķiet mākslīgi radītas, tās tekstā iekļaujas absolūti organiski. Turklāt Vilis Lācītis grāmatā

pamato lamuvārdu lietošanas nepie-ciešamību, piemēram, celtnieku ikdie-nas gaitās. Runātāji ir pionieri, kas ie-karo svešu zemi, tātad savā ziņā avan-tūristi, ar plašāku vērienu kā lielākais vairums no mums, mājās palicējiem: «Mēs, emigrējušie, esam savā ziņā švaļuku bars: nespējām neko jēdzīgu panākt dzimtenē un meklējām laimi citur. Toties kādu izdzīvošanas skolu esam izgājuši tagad! Ja Latvija būtu šampanieša pudele, mēs būtu kā kor-ķis un dzīve – pudeles kratītāja.» (Lā-cītis, 2010, 86.lpp.) Viņi riskē ar savu mīlestību, veselību un gadās, ka arī ar dzīvību. Šis risks atainojas attieksmē pret dzīvi, kas ik brīdi atgādina balan-sēšanu uz naža asmens, jo pienāk arī tādi laiki, kad nav darba, nav naudas, nav ēdiena un dzēriena, nav sievietes, ir bailes un vientulība.

Grāmatas nosaukumā autors trā-pīgi ir atdalījis stroiku jeb celtnieku darba vietu no visas pārējās Londo-nas, jo viņš vairākkārtīgi atgādina, ka iebraucēji ir cita lielās metropoles dzīves sastāvdaļa. Viņi rij putekļus, strādā pa 12 stundām, sūta naudu saviem radiem uz mājām, ilgojās pēc ģimenēm un nespēj ar pilnu krūti ie-vilkt pasaules elpu. Agra personāžs ļoti precīzi ataino sajūtas, kas pār-ņem jebkuru «padomju produktu» ierodoties dievinātajos un nīstajos Rietumos. Ak, kāpēc mēs gauža-mies, ka cilvēki Latvijā ir tik drūmi. Palasiet Viļa secinājumus, tiem nevar nepiekrist: «Jamaikietis ar dredām un trademark adītajā milzu micē pa-gāja garām un pasmaidīja tik milzī-gu smaidu, kādu Latvijā no cilvēka neizspiedīsi pat ar plastisko operā-ciju.» (Lācītis, 2010, 18.lpp.) Lai tas mūs, letiņus, neaizvaino! Ja varam

pasmieties paši par sevi, tad viss vēl nav zaudēts!

Bez varoņu skaudrās un piedzī-vojumiem bagātās dzīves realitātes, Vilis vienādi ielīksmojoši stāsta gan par Londonu, gan Rīgu, katru reizi iz-vēloties attiecīgus un atšķirīgus sim-bolus. Londona viņam asociējas ar jaukām vietām — Temzu un Strendu, Albertholas kupoliem un Doklendas debesskrāpjiem, bet Rīga ar latvietim tik mīļiem, Anglijā nebaudītiem ēdie-niem: «Cik jauki ieiet kādā kafejnīcā, pasūtīt auksto zupu — kuras ideja angļiem liekas pilnīgi absurda, Dies` apžēlojies, kā var taisīt zupu no sarū-guša piena un vēl aukstu? — un tad vēl rasolu, ko tev no lielas apmirdzē-tas letes pasniedz aprasojušā trauci-ņā.» (Lācītis, 2010, 77.lpp.)

Autora attieksmi pret saviem va-roņiem varētu nosaukt par tēvišķu maigumu. Šie bēdu brāļi un māsas tiecas pēc sev zināmiem sapņiem un vīzijām, reizēm tos arī sasniedz, kaut ko iegūst un kaut ko zaudē. Bet se-cinājums grāmatas beigās ir vienkārši ekselents: «Dzīve ir skaista, un tajā ir ļoti daudz labu cilvēku. Mēs arī par tādiem varam būt, un tas nav nekāds zaudējums — iemācīties baudīt dzīvi un būt jaukam vienam pret otru.» (Lācītis, 2010, 193.lpp.)

Pārfrāzējot autora Londonas sek-suālās dzīves apzīmējumu «džigi-džigi», gribētos grāmatu nosaukt par super truper lasāmvielu. Šo rin-du autore šur tur ir pabijusi, izņe-mot Londonu. Šobrīd viņa apsver ie-spēju kļūt par Viļa minēto korķi, un «sajusties par savējo starp smaidiem un krāsām»…Naivi?

Lācītis V., Stroika ar skatu uz Londonu. Rīga: Mansards, 2010.

okupācijas laikā un pēc neatkarības atgūšanas — Latvijas vārda un brīvī-bas aizstāvībā, īpaši angļu presē.

Turpinājumā notika svētku kon-certs, ko ievadīja vietējie latviešu dzejnieki — kā senākās, tā arī jau-nākās paaudzes poēti, gan lasot, gan deklamējot savus sacerējumus. Pēc tam tika svinēts vietējā trimdas sabiedrībā ilgi gaidīts notikums —komponista Helmera Pavasara solo-dziesmu krājuma atvēršanas svētki, klātesot viņa meitai un talanta cie-nītājiem. Šim notikumam par godu un atzīmējot komponista veikumu, izskanēja arī divas solodziesmas Li-lijas Zobens izpildījumā. Pēc tam uz skatuves kāpa vietējie latviešu kori: kamerkoris «Novadi» no Mansfīldas, Straumēnu jauktais koris un Lon-donas latviešu koris. Katrs no tiem izpildīja savu individuālo repertu-āru, iekļaujot arī H.Pavsara dziesmu izlasi, pēc tam vienojoties kopkorī un dziedot tautā tik iemīļotās tau-tasdziesmas. Pēc pacilājošā un emo-cionālā koncerta viesi tika cienāti ar dzirkstošo vīnu un svētku klinģeri.

Drīz pēc tam baudījuši īpašās jubi-lejas vakariņas latviskā gaumē, viesi tika aicināti iesaistīties balles dejās. Deju placis tika atklāts ar polonēzi un pēc tam folkloras kopas «Dūdalnie-ki» muzikālajā pavadījumā tika lekti tautā iemīļotie danči un tautas de-jas. Pēcāk par mūziku gādāja duets «Helmuts & Liene» un deju placī tur-pinājās pāru dejas. Balles laikā notika arī loterija, bet pasākumu noslēdza izturīgākie ballētāji ar sadziedāšanos ģitāras muzikālajā pavadījumā.

Nākamajā rītā sarīkojumu pogrammu turpināja tautiskais kon-certs ar deju kopas «Kamoliņš», Lon-donas dejotāju un folkloras kopas «Dūdalnieki» uzstāšanos. Šajā gadā kopā koncertējot jau trešo reizi, viņi lieliski savija tradīcijas, modernākās deju horeogrāfijas un neierastos un daudzveidīgos latviešu mūzikas instrumentus to tradicionālajā ska-nējumā. Pasākumu sēriju noslēdza monoiztrāde «Šampionjonu derība» ar Intu Tiroli galvenajā lomā. Rūdol-fa Plēpja režisētā un inscenētā, uz Laimas Muktupāvelas romāna mo-tīviem balstīta izrāde vēstīja par še-jienes latviešem tik aktuālo un reizē arī emocionālo tēmu — darba vides apgūšanu un iejušanos svešā zemē. Izrāde sasmīdināja, sajusmināja un saraudināja gandrīz ikvienu zālē sē-došo, apliecinot latviešu mīlestību uz teātri — labu teātri.

Savukārt šī svētku nedēļas noga-le pierādīja un reizē arī svinēja to, ka latvieši spēj, grib un var uzturēt savu latvisko garu dzīvu arī svešā zemē, dibināt orgaizācijas, veidot latviskos kultūras centrus un ieviest tradīcijas, kas dzīvo līdzi laikam — pat sešu desmitgadu garumā.

Autores foto

Interesanti

Tuvojoties gada noslē-gumam, mēs domājam

par to, ko varētu uzsākt 2011. gadā, lai Skotijas iedzīvotāji būtu informētāki par biznesa un atpūtas iespējam Latvijā.

Vairākas lietas ir apspriešanas stadijā, tostarp — enerģijas efek-tivitāte, kaviārs, kokmateriāli un, pats galvenais, kultūras apmaiņa. Ir patīkami uzzināt, ka pēc veiksmī-gas Baltijas ceļa fotoattēlu izstādes Edinburgā 2010. gada pavasarī, arī Glāzgovas iedzīvotājiem būs iespē-ja to apskatīt 2011. gada janvārī. Esmu gandarīts par Latvijas vēstnie-ka Eduarda Stiprā domu apmeklēt un, iespējams, arī atklāt šo izstādi. Tāpat ir plānots piedalīties vasaras Dziesmu un deju svētkos, Latvijas neatkarības dienas svinēšanā, pava-dīt Latvijas operas dziedātāju vizīti uz Edinburgu un līdzdarboties vai-rākos citos pasākumos, kuru vieta un laiks tiks precizēti vēlāk.

Daudzi skoti 2010. gadā dzī-ves realitāti neaptvēra pilnībā, ne visi apzinājās, ka tas vēl nav krīzes dziļākais punkts, un to, ka būs vēl grūtāk. Cilvēki visticamāk cerēja, ka viss virzās uz labo pusi. Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāji jau piedzīvojuši tik daudz ciešanu un pazemojumu — pabalstu samazi-nāšanu, darba vietu likvidēšanu, veselības aprūpes pasliktināšanos, skolu slēgšanu un apvienošanu, algu apgriešanu utt. Pirms diviem gadiem Skotijas politiķi to visu ig-norēja, apgalvojot, ka Skotijā tas nav iespējams. Cik liels bija pārstei-gums konstatēt, ka šobrīd arī Sko-tija ir šī procesa sākumā. Mēs ļoti ceram, ka privātā biznesa sektors jau ir samazinājis izdevumus līdz minimumam un šobrīd var uzsākt ilgu, grūtu ceļu atpakaļ uz attīstību, atkopšanos un jaunu darba vietu izveidošanu. Skotija ir maza valsts, kura varētu un kurai vajadzētu mā-cīties no Latvijas pieredzes.

Diemžēl man neizdosies 25. janvārī Rīgā apmeklēt pasākumu «Burns supper». Šis ir lielisks noti-

kums, lai Latviju apmeklētu arī tie, kas vēl nav paspējuši to izdarīt. «Ryanair» joprojām piedāvā tiešos lidojumus uz Rīgu no Prestvikas lidostas. BCCL šo pasākumu organi-zē ļoti labi, un visiem, kuri gribētu apgūt skotu dejas, tur vienmēr pa-līdzēs kāds skotu kungs vai dāma. Viskijs sasildīs, apturēdams jūras līča aukstos vējus.

Ja jums ir kādas biznesa idejas vai jūs meklējat palīdzību, droši vēršaties pie manis. Mums ir izvei-dojusies dedzīga entuziastu ko-manda, kas vienmēr gatava dalīties savā pieredzē. Plānoju pēc iespējas ātrāk uzsākt sadarbību ar Latvijas vēstniecību pasu un citu aktuālu jautājumu apzināšanā. Tiklīdz no-skaidrošu ko jaunu, tā ziņošu jums. Visbeidzot un diemžēl vēlos jūs informēt, ka Veronika Jones, kura pēdējo trīs gadu laikā tik cītīgi palī-dzēja man tikt galā ar Latvijas kon-sula pienākumiem, nolēma aiziet un uzsākt darbību jaunā biznesā. Viņa ļoti daudzi strādāja, lai palī-dzētu latviešiem un skotiem visos ar Baltijas valstīm saistītos jautāju-mos, un mums vajadzētu pateikt viņai lielu paldies!

John A S McGregor FRICS Latvian Honorary Consul to

Scotland 17 Rutland Street, Edinburgh,

EH1 2AE, United Kingdom Tel: +44 (0) 131 228 3344

Fax: +44 (0) 131 228 3345

Skotijas latviešu fonds

Ziemassvētku ieskandināšana Glazgovā

Doma par aizbraukšanu no Latvijas mūsu ģimenē

radās nejauši. Tā mainīja mūsu kāzu plānus un sagrieza kājām gaisā visu turpmāko dzīvi.

Kāzas bijām iecerējuši rīkot 2009. gada 15. augustā. Bija 2009. gada sākums, un jau sākām plānot kāzas, kad pēkšņi no laba drauga izska-nēja piedāvājums doties uz Skotiju strādāt klasiskajā zemeņu fermā. Vēderā viss sagriezās otrādi jau no domas vien, bet vēl jo vairāk tāpēc, ka piedāvājums tika izteikts tikai manam draugam.

Vīrs darbu apsardzē nomainīja pret zemeņu fermu SkotijāApmēram pēc mēnesi ilgām pār-

domām nolēmām, ka draugs tomēr brauks uz Skotiju (Latvijā viņš strā-dāja apsardzes firmā), tādēļ kāzas pārcēlām uz maiju. Divas nedēļas pēc kāzām mans vīrs devās prom uz Skotiju sezonas peļņā līdz novem-brim. Ar smagu sirdi viņu pavadīju un lauzīju galvu par to, kas tad īsti notiks ar mūsu dzīvi un nupat izvei-doto ģimeni, vai tā izturēs laika un attāluma pārbaudījumus? Jautāju-mu bija vairāk nekā atbilžu.

Drīz paaugstināja amatāDarbs zemeņu fermā nebija

viegls, tomēr pilnīgi atšķirīgs no dzirdētajiem bēdu stāstiem par dzīvi fermā — šeit algu izmaksāja laicīgi, un uz pirkstiem neviens neskatījās. Jau pēc mēneša vīrs no zemeņu la-sīšanas tika atbrīvots, jo viņam pie-dāvāja veikt nopietnākus darbus —braukt ar busiņu, remontēt tehniku, piegādāt nepieciešamos materiālus utt. Darbs kļuva daudz patīkamāks, un abi fermā strādājošie latviešu puiši izpelnījās darba vadītāju cieņu.

Mans vīrs ir nācis no laukiem, visu bērnību un jaunību pavadījis visdažādākajos lauku darbos, tāpēc tos viņam vienmēr ir paticis darīt. Ar smeldzi sirdī arvien vairāk apjau-tu, ka darbs viņam ir pa prātam, un atpakaļ uz Latviju viņš netaisās. No mīlestības vien paēdis nebūsi.

Paveicās ar darbu. Uz Skotiju pārcēlos vīra dēļ

Tā nu sāku arī pati skatīties Sko-tijas virzienā, lai gan tobrīd man bija stabils darbs Latvijā. Izmēģi-nāju laimi, sūtīju CV uz dažādām kompānijām, diemžēl nāca tikai atteikumi. Veselības dēļ darbs fer-mā man nederēja. Tobrīd strādāju

Doma par aizbraukšanu no Latvijas sagrieza kājām gaisā visu turpmāko dzīvi

starptautiskā kompānijā un nolēmu izmēģināt laimi, piesakoties darbam šīs pašas kompānijas ietvaros Skoti-jā, Glāzgovā. Trīs telefonintervijas, pārbaudes, atsauksmes… un 2009. gada decembrī uzzināju, ka esmu pieņemta!

Abus joprojām šķir trīs stundu brauciens

Priecīga un satraukta domāju, kas tagad notiks — sveša valsts, sve-ša valoda ar specifisko glāzgoviešu akcentu, sveša kultūra… Mierināja tikai doma, ka tagad ar vīru vismaz būsim vienā valstī, jo vienā pilsētā darbu atrast neizdevās — jā, mūs šķīra liels attālums — trīs stundu brauciens, tomēr tas bija krietni la-bāk nekā trīs stundu lidojums.

Tā nu dzīvoju Skotijā jau kopš 2010. gada janvāra. Ar darbu esmu apmierināta. Iesākumā bija ļoti grū-ti, jo, lai vai cik labi angļu valodu zināju Latvijā, tomēr, atbraucot uz šejieni, viss bija jāmācās no jauna. Amerikāņu stila angļu valoda, kas tika mācīta Latvijā, bija pavisam kas cits, nekā «angļu» angļu valo-da. Darbā no katra telefona zvana baidījos kā no uguns, jo likās, ka visi runā ķīniešu valodā. Nācu mā-jās pārgurusi, nomocījusies, raudāju un pārdzīvoju. Latvijā viss bija tik labi un vienkārši, un man ļoti patika mans darbs!

Ar vīru faktiski tiekamies reizi di-vās nedēļās, jo attālums tomēr diez-gan liels. Ne par kādu dižo kopdzīvi to nevar nosaukt, ir grūti. Reizēm ir

Personīgā albuma foto

tik vientuļi, ka raudāt gribas. Bet es nesūdzos, tāda ir dzīve.

Ļoti aktīva latviešu kopiena Man vienmēr ir paticis darboties,

un arī šeit esot jūtu, ka gribas latvie-šu sabiedrību, kopīgas aktivitātes. Pamazām esmu sākusi iekustināt latviešu kopienas veidošanu Glāzgo-vā, ir notikušas jau trīs tikšanās, un plāns nākamajam gadam ir gatavs! Cilvēku atbalsts un vēlme piedalīties ir fantastiska — apbrīnojami cilvēki, un katrs šeit ir ar savu dzīvesstās-tu! Atsaucāmies gan uz Valsts pre-zidenta aicinājumu, kopīgi dziedot himnu Latvijas 92.dzimšanas dienā, nosūtījām arī īpašu sveicienu. Noti-ka arī Ziemassvētku ieskandināšanas pasākums. Plāni ir lieli, un vēl lielāks ir gandarījums, ka šeit varu darīt to, kas man patīk, un arī palīdzēt citiem. Plānoju Glāzgovā veidot organizāci-ju latviešiem ne tikai kopīgu ballīšu rīkošanai, bet arī atbalsta centra vei-dā. Tāpat ir nodoms organizēt infor-matīvas kampaņas latviešiem, kas vēl tikai plāno braukt prom no Latvijas, sagatavojot un sniedzot nepiecieša-mo informāciju.

Atgriezties pagaidām neplānojam

Tuvākajā laikā atgriezties Latvijā neplānoju ne es, ne mans vīrs. Par nākotni vēl nekas nav skaidrs. Ar dzī-vi esam apmierināti, vienīgi ģimenes un draugu ļoti pietrūkst, bet pārvarēt šos skumju brīžus palīdz «Skype».

Ar sveicieniem - Elīna

Elīna Zeibote

Atsaucoties Latvijas valsts prezidenta Valda Zaltera

aicinājumam, mēs, Glāzgovas latvieši, vienojāmies kopīgā Latvijas himnas dziedāšanā, tādējādi turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, kad visā pasaulē 18. novembrī plkst. 21:00 pēc Latvijas laika latvieši un visi, kam Latvija ir mīļa un dārga, kopīgi dzied Latvijas

Elīna Zeibote

Glāzgovā 3. decembra vakarā mierīgā gai-

sotnē kupls latviešu pulciņš ieskandināja Ziemassvētkus.

Vienmēr ir prieks redzēt jaunas sejas, kā arī sastapt jau zināmus cil-vēkus. Kopš Glāzgovā esam sarosīju-šies, kopīgi pasākumi ir notikuši jau trīs reizes. Vakara gaitā paēdām gar-das vakariņas, tāpat katram bija mā-jas darbs — iegādāties kādu nelielu velti tradicionālajai Ziemassvētku loterijai. Dāvaniņas bija sagatavo-tas cita par citu interesantākas. Pats apbrīnojamākais — lai gan nebija konkrēti nozīmēta persona, kam dāvana jāpērk, katrs tomēr saņēma sev vispiemērotāko — milzu šlipsi

18. novembra svinības Glazgovā

sarkanā krāsā, salavecīša briežu radziņus un citādus interesantus nieciņus. Nebija aizmirsti arī mazie pasākuma dalībnieki — konfekšu paciņas no Latvijas mēmus padarīja ne tikai bērnus. Organizējot šo pasākumu, tika sagatavotas anke-tas un sastādīts pasākumu plāns nākamajam gadam. Sajūsma par iecerētajiem pokera un zoles vaka-riem bija vārdos neizsakāma! Pēc aptuvenas atbilžu apkopošanas, bija skaidrs, ka vēlamies kopīgi svi-nēt gan Lieldienas, gan Jāņus, kā arī esam gatavi vasaras sporta spēlēm divu dienu garumā. Lai vai kā, bija skaidrs viens, ka «bluķis» ir iekusti-nāts, un latvieši arī ārzemēs vēlas būt kopā svētkos un ikdienā.

Ziņas no Skotijas

himnu «Dievs, svētī Latviju». Pa-sākums notika 13. novembra vakarā, Glāzgovas centrā krievu kafejnīcā. Kopā pulcēšanās sā-kās 19:00, kad lieli un mazi palēnām ieradās notikuma vietā, rokās turot pašdarinātus Lat-

vijas karodziņus. Nesteidzīgi pulcējoties, tika tukšoti alus kausi, pārrunātas dažādas svarīgas un ne tik svarīgas lietas. Tikšanās prieks bija liels, un raisījās runas par latviešu aktīvāku un biežā-ku kopā būšanu, iespējamu kopienas veidošanu. Lai gan pagaidām tikai kalām plā-nus, taču vienojāmies, ka vismaz reizi mēnesī ir jātie-kas obligāti. Ap plkst. 20:30

bijām sapulcējušies un gatavi kopīgi dziedāt himnu. Sa-nāca tīri labi! Arī ar novēlējuma rakstī-šanu nevilcinājāmies — katrs uz lapiņas uzrakstīja savu per-sonīgo vai visas ģi-menes novēlējumu. Novēlējumus apko-pojot, tapa viens ko-pējs no visiem pasā-kuma dalībniekiem! Atlikušajā vakara daļā klausījāmies latviešu mūziku, de-jojām un dziedājām!

Kāds prieks būt vienotiem un kopā!

Autores foto

Labdien! Mans vārds ir Laima. Es strādāju Anglijā

Iedzīvotāju Konsultāciju Birojā par konsultanti un esmu reģis-trējusies kā zvērināts tulks vie-nā no vadošajiem tulkošanas servisiem pasaulē «Language Line Services World Wide». Tā-pat kā Romu vienā dienā ne-uzcēla, arī es nepiedzimu šai laimes krekliņā. Nācās smagi pacīnīties, un vēl joprojām tur-pinu to darīt, jo garš ceļš vēl ejams. Esmu tikai pusceļā uz to, ko gribu sasniegt.

Ne vienmēr esmu bijusi tik stipra kā šodien. Latvieši ir cīnītāji, gud-ra tauta. Esmu latviete, un reiz es sapratu, pietiek žēloties un meklēt vainīgos. Krīze ir visā pasaulē un visi to izjūt, patīk tas mums vai nē. Kam vairāk, kam mazāk ļaunā krīzīte trau-cē nakts miegu un posta nākotnes plānus. Bet jādzīvo tā, lai mācētu paņemt no dzīves visu, ko tā sniedz.

Vienmēr esmu ticējusi teorijai, ka mums visiem ir dotas vienādas iespējas, tik starpība ir apstāklī, kā kurš tās prot saskatīt un izmantot. Viss ir izdarāms, tikai jāizvirza sev konkrēti mērķi un jāsadala ejamais ceļš katram atbilstošos soļos. Atšķi-ros ar to, ka cenšos no dzīves pa-ņemt sev vēlamo. Bet arī Tu, izlasot šo rakstu, celsies un sameklēsi sev tuvākos kursus, universitāti vai iz-sūtīsi 1000 jaunus CV, izplānosi kā mainīties uz augšu (atceroties Rai-ni). Ja kaut daļa šīs avīzes lasītāju vismaz apsvērs domu pilnveidoties, tas jau nozīmēs, ka Latvija atkopjas. Kopā mēs varam kalnus gāzt! >

1) Mājaslapu izstrāde2) Mājaslapu atjaunināšana3) Interneta veikalu izstrāde4) Wordpress, Opencart u.c. bezmaksas sistēmu ekskluzīvu veidņu izstrāde.

Esat uzsākuši jaunu biznesu? Varbūt esošajam biznesam nepieciešama mājaslapas atjaunināšana? Vai varbūt vēlaties uzsākt jaunu biznesu internetā, un nepieciešams Interneta veikals? Coded Media ir neliels uzņēmums, bāzēts Londonas rietumos, kas specializējas sekojošos sektoros:

mob: 44 (0) 7841424609info@codedmedia.co.ukwww.codedmedia.co.uk

mediacoded

Tāpat kā Romu vienā dienā neuzcēla, arī es nepiedzimu šai laimes krekliņā

Esmu nelabojama patriote, esmu latviete un lepojos ar to. Tomēr nu jau 13 gadus es dzīvoju Anglijā. Lat-vijā varbūt viens otrs mani sauc par dzimtenes nodevēju, bet es par tā-diem komentāriem neapvainojos. Nedomāju, ka kādam ir pamats man pārmest to, ka es mēģināju ko darīt savu bērnu nākotnes labā.Pirms piec-padsmit gadiem ģimenē iztirzājām visas iespējas un pieņēmām lēmumu — dosimies uz siltajām zemēm celt bērnu sapņu pilis un meklēt veik-smi. Mans vīrs uz Angliju aizbrauca pirmais un iekārtojās darbā. Ar laiku viens pēc otra, visa ģimene, pievie-nojāmies viņam, jo visi kopā vienkār-ši nevarējām atļauties šādu greznī-bu. Protams, negāja tik viegli, kā plā-nojām, un ilgas vienam pēc otra bija smeldzīgas. Reizēm bija tik skumji un rūgti, ka aiz sāpēm pat nevarēju saņemties piezvanīt uz mājām bēr-niem, bet, kad sadūšojos, nekas labs tik un tā nesanāca, raudājām klau-

sulē katrs savā pasaules malā un ne vārda nevarē-jām parunāt — sāpes un ilgas smacēja. Toreiz pat savu lēmumu apšaubīju, diez vai esmu rīkojusies pareizi. Teicu sev — viss, nav spēka, braucu mā-jās! Bet manas drosmīgās meitiņas mani atrunāja — nepadodies, mammu, nepamet ie-sākto, tev nav tiesības mums atņemt to, uz ko mēs bijām cerējuši. Tagad redzu, cik labi, ka pārvarēju vājuma brīdi. Nekad nevarētu sev piedot, ja būtu padevusies, it īpaši tagad, re-dzot, kas ir sasniegts.

Latvijā man bija ierobežotas iespējas, jo biju 2. nestrādājošās grupas invalīde ar 4 bērniem un 2 audžu bērniem pūrā. Šī iemesla dēļ nevarēju pievērsties ne darba mek-lējumiem, ne kvalifikācijas celšanas kursiem. Vēlējos mācīties un iestājos Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadī-

bas augstskolā. Vīrs no Anglijas sūtīja naudu iz-tikai un studiju izdevumu seg-šanai. Tomēr ar to nepieti-ka, bērni auga, prasības auga, laiks neatgrie-zeniski ritēja, un sapratu, ka ar «diegiem nav aršana». Pametu studi-jas augstskolā un devos uz Angliju pie vīra, lai divatā ātrāk savilktu galus kopā. Viņš tā-pat kā vēl daži drosmīgie ie-radās Anglijā tūrista statusā, cerībā, ka at-radīs iespējas un risinājumu mūsu hronis-kajam naudas trūkumam. Ne-izplūdīšu garos apcerējumos, cik knapi to-reiz bija. Vienā teikumā: es, invalīde ar bēr-nu pulciņu, un mans vīrietis, tikko slēdzis Latvijā savu krodziņu un atslēgas tālu prom aizme-tis — likvidējis uzņēmumu. Viņam izdevās noslēgt darba līgumu, legāli reģistrēties un iekārtoties tā, lai mēs viens

pēc otra varētu viņam piebiedroties. Sākumā, ierodoties Anglijā,

mums bija doma, ka reiz atgriezīsi-mies Latvijā. Bet ar gadiem šī doma arvien vairāk attālinās. Es nesaku, ka neatgriezīšos, tomēr tas ir atka-rīgs no bērnu nākotnes izvēles. Ne-kad nesaki nekad — tagad šo frāzi latviešu sarunvalodā dzirdu biežāk nekā agrāk. Mums ar vīru bija labs darbs restorānā, un meituks arī dzi-mis pavārs. Pūrā ņemot Latvijā gūto pieredzi un zinības, veikli apguvuši angļu virtuves prasības un gaumes, bijām pilnībā gatavi atvērt savu kro-dziņu. Ietaupījumi bija pietiekami, lai uzsāktu nelielu biznesu.

Un tad ar mani notika nelaimes gadījums darbā. Iesākumā ticēju, ka ātri vien atkopšos, un bizness zels kā plānojām. Tomēr tā nenotika. Nu jau ir pagājuši pieci gadi, es vēl jop-rojām staigāju no ārsta pie ārsta. Tas mani uz laiku nobremzēja, jo nācās samierināties, ka visas ģimenes lolo-tais sapnis ir izkusis kā pērnais sniegs. Ģimenes ārsts mani pārliecināja, ka fizisku darbu darīt vairs nevarēšu ve-selības dēļ. Arī pārējie ģimenes locek-ļi bija smagi vīlušies notikušajā, un tāds vārdu salikums kā «savs resto-rāns» vairs netika skaļi izrunāts. Visi koncentrējas uz manu atveseļošanos. Žēl gan, ka tas ievilkās tik ilgi, tomēr atradu sevī spēkus, lai turpinātu mā-cīties un mainīt kvalifikāciju, kas dotu man iespēju pelnīt. Mans mērķis bija vismaz kā minimums šefpavāra — kroga īpašnieka alga. Tad nu sāku pē-tīt darba tirgu un pieņēmu lēmumu — pelnīšu ar galvu un zināšanām, ja reiz katlus vairs nedrīkstu cilāt.

Studēju, padziļināti mācījos valo-du, beidzot apguvu datorprasmes un saņēmu pilnvērtīgu diplomu, paralēli ieguvu Iedzīvotāju Konsultācijas biro-ja konsultanta sertifikātu. Sertifikātu saņemot, man piedāvāja darbu, kas arī bija mans mērķis (viens no mēr-ķiem). Pašai par lielu pārsteigumu kādu dienu klausulē izdzirdēju jau-tājumu: «Vai Jūs vēl joprojām esat ieinteresēta strādāt par tulku?» Es pat biju aizmirsusi, kam esmu nosū-tījusi savu CV, tas bija tik sen. Sekoja intervija, trīs eksāmeni, kurus man veiksmīgi izdevās nokārtot, un ielū-gums uz reģistrāciju Londonā. Pati reģistrēšanās man lika atskatīties uz pagājušajiem notikumiem un sa-prast, ka nav ļaunuma bez labuma. Labi, nestāvēšu es nekad savā res-torānā un neskaitīšu dienas beigās smagos sviedros nopelnīto naudu. Tomēr tagad man ir iespēja pelnīt vēl vairāk un nomainīt šefpavāra formu pret glītu kostīmiņu. Kad ierados uz

reģistrāciju Londonā biznesa centrā Canary Wharf, kur vadošās interna-cionālas kompānijas zeļ un attīsta savus debesskrāpja augstos plānus, sapratu — Es varu! Tad stingri apņē-mos — mācīšos vēl un vēl. Ja jau reiz esmu šeit pieņemta, tātad es varu, tikai jāzina, ko gribu un jāturpina ie-sāktais. Ar plānu kalšanu vien nepie-tiek, ir jārīkojas.

Mans pamatdarbs Iedzīvotāju Konsultāciju Birojā (CAB) nāca kā se-kas dažiem veiksmīgi realizētiem pro-jektiem. Reiz, labu darbu padarot, iedomājos, vajadzētu manas spējas likt lietā arī tepat savā pilsētā. Iesāku-mā strādāju Iedzīvotāju Konsultācijas Birojā, tad man piedāvāja rajona CAB darbu Latviešu telefona palīdzības dienesta līnijā. Ilgi nedomājot, piekri-tu. Šeit mans galvenais darba pienā-kums ir palīdzēt latviešiem Anglijā.

Man ir gadījies piedzimt ar Mātes Terēzes gēnu, jo lielu gandarījumu sniedz iespēja atbalstīt grūtībās no-nākušos. Bez maksas, konfidenciāli, objektīvi un neatkarīgi konsultēju jebkuru interesentu par neierobežo-tu jautājumu loku. Nepieciešamības gadījumā varu palīdzēt ar nosūtījumu uz specializētu konsultāciju. Vienmēr cenšos atbalstīt klientus, lai nākotnē viņi paši sev varētu palīdzēt. Ko nu kurš saprot ar palīdzēšanu — cits vē-las, lai izrakstu čeku vai ņemu savā pajumtē un nolieku visu gatavu pie kājām. Bija laiki, kad arī to darīju. Bet ar gadiem sapratu, ka vairāk palīdzē-šu, ja iemācīšu pašiem par sevi parū-pēties. Palīdzēt nozīmē iedot makšķe-ri un iemācīt makšķerēt, nevis nolikt priekšā zivis. Zivi apēdīs un radīsies vajadzība pēc nākošās. Bet latvietis, kurš pats gribēs iemācīties makšķe-rēt, jau būs potenciāls izdzīvotājs. Kas zina, varbūt pat apmācīs vēl citu. Viens nu ir skaidrs, latvietis, lai kur viņš arī dzīvotu, strādātu vai mācītos, ir latvietis. Jo vairāk viņš spēj, jo vairāk viņš ceļ Latvijas vārdu, jo vairāk sniedz atbalstu savai dzimtenei.

Un tagad pēc manas moralizēša-nas gribu teikt: «Mīļo lasītāj, ja jau Tu reiz lasi šo rakstu, izrādās, ka arī Tu esi latvietis. Pajautā sev — vai Tu jau esi paņēmis visu, ko dzīve Tev sniedz? Es apzinos, ka daļa no Jums tagad noliks avīzi un noelsīs: «Kas tas par sviestu», aizčāpos līdz le-dusskapim, atkorķēs aliņu, lai atvē-sinātu savas smadzenes no manas morāles. Bet kas zina, varbūt kādam tomēr mans vārstījums būs iedves-ma ko mainīt savā dzīvē, lai Latvijas vārds celtos. Lai vai kā — es vismaz mēģināju un zinu, ka neesmu vienī-gā. Kopā mēs varam vēl vairāk!

No kreisās: Laimas vīrs Rolands, mazais «lielais» Patrick's, audžumeitiņa Alise, Zane un Agnese. 2. rindā — audžudēls Emīls un abi znoti Dave un Toby.

Dzīvesstāsts

Arī ziemā rūpējies par ādas skaistumu acu zonā!

Nebaidies, ej rīkojies!

Eva Savele-Gavare, portāla www.noslepums.lv direktore

Ziemas periodā īpaša uzmanība japie-vērš un jārūpējas par ādas skaistumu

acu zonā. Ne vien acu krāsa, bet arī acu zona kopumā ir cilvēka personības, tās starojuma un jaunības atspulgs. Tāpēc jārūpējas par ādu ap acīm tāpat kā par pārējo sejas daļu.

Ādas ap acīm galvenās piecas novecošanas pazīmes ir: maisiņu veidošanās, plakstiņu noslīdēšana, loku parādīšanās, krunciņu veidoša-nās un ādas sausums.

Novecošanos saistībā ar ģenē-tiku nav iespējams mainīt, bet ādu ap acīm var sabojāt vēl ātrāk, ja to nepareizi kopj.

Daži ieteikumi:SievietēmTiklīdz sievietes sāk lietot kosmē-

tiku, jāzina, ka svarīgi ir to pareizi noņemt. Nedrīkst no acīm noņemt kosmētiku ar jebkuru līdzekli. Vēl bīstamāk to darīt ar ziepēm un ūde-ni. Šajos gadījumos ir jālieto speciā-li kosmētikas noņemšanas līdzekļi, kas paredzēti ādai ap acīm. Ja ie-priekš uzklātā acu tuša ir ūdensiz-turīga, tad jebkurš līdzeklis nederēs, bet būs vajadzīgi speciāli attīroši līdzekļi ūdensizturīgas kosmētikas noņemšanai. Pēc tušas noņemšanas var acu zonu nomazgāt ar ūdeni, ja āda ir taukaina, taču īpašas va-jadzības mazgāt ar ūdeni nav. Pēc tušas noņemšanas vajadzētu uzklāt krēmu. Jaunietēm pietiks, ja krēms ir viegli mitrinošs.

Jaunas meitenes nereti sūdzas, ka zem acīm veidojas vēdeklis un sīkas grumbiņas. Tas var būt no pārsauļošanās vai no tā, ka āda zem acīm netiek kopta. Ja viņas sāk rūpēties laicīgi, tad var iegūt labu rezultātu. Tas attiecas uz sievietēm

līdz 30 gadu vecumam, protams, ja nav slikta ģenētika.

VīriešiemVīriešiem āda ap acīm ir citādi

veidota nekā sievietēm, pārsvarā gadījumu tā nav tik plāna. Daba ie-programmējusi viņiem labu izskatu ilgstošāk nekā sievietēm. Noveco-šanās viņiem sākas, tuvojoties piec-desmit gadu vecumam. Nelaime ir tā, ka vīrietis to nenovērtē un ne-kopj ādu. Pēdējā laikā nedaudz si-tuācija ir uzlabojusies, taču diemžēl daļai vīriešu tas nemaz nerūp. Arī vīriešiem ir svarīgi lietot krēmu un likt saulesbrilles, lai aizsargātu acis.

IzvēleZiemā īpaši sausai plakstiņu

ādai noteikti jāizvēlas krēms. Šajā gadalaikā tam jābūt barojošākam, protams, jāņem vērā, kāds ir dzīves-veids, vai daudz laika tiek pavadīts laukā vai telpās, kur āda cieš no sau-suma. Jāatceras, ka apkures sezonas laikā ādai vajadzīga mitrināšana, bet, ejot laukā, būtu jāuzklāj baro-jošs līdzeklis ādai ap acīm.

Ādas kopšanas līdzekļus ik pa lai-kam vajadzētu mainīt. To vajadzētu darīt ne vēlāk kā pēc četriem mēne-šiem. Labākais variants — lietot vie-nas firmas sejas krēmu un tās pašas firmas krēmu ādai ap acīm. Ja āda ir jutīga, īpaši vaigu gali, šā faktora ievērošana ir ļoti svarīga. Kombinēt var attīrošos līdzekļus.

Aira Reinfelde, Iedvesmas studijas «Hops» izveidotāja un direktore

Ja Tu šobrīd jūties patiešām draņķīgi, tad lasi un uzticies man. Ja nepalīdz,

droši atraksti! Bet, ja Tu jūties burvīgi, ie-dvesmoti un Tava dzīve iet uz urrā, tad pa-dalies ar tiem, kam iet grūti, kam vajadzīga motivācija, vai iedvesma, lai saņemtos!

Kas visspēcīgāk mūs motivē, kas paceļ mūs spārnos un liek justies lie-liski, burvīgi un pašpārliecināti? Tā ir veiksme, uzslava, sasniegumi, ci-tiem daudz naudas, citiem draugs/draudzene. Citiem vajag tikai izru-nāties, izraudāties! Ak, šī sarežģītā pasaule!

Jā, kā pa kalniem un lejām, vie-nu brīdi viss ir tik skaisti, vienkārši un satriecoši. Citu mirkli liekas, kas viss jūk, brūk, un gāžas mums riņķī zem kājām, virs galvas un visur. Bet mums ir liela tieksme pārspīlēt lie-tas un viegli pakļauties grūtsirdībai. Vienkārši pasaki nē — neveiksmēm un jā — iespējām, drosmei un veik-smei! Nu nav jau tas TIK vienkārši. Bet noteikti labāk nekā ļauties grūt-sirdībai, padoties neveiksmēm un sadzīvot ar nelabu situāciju. Neana-lizē, neskaties atpakaļ un nemeklē cēloņus. Ej uz priekšu, skaties nā-kotnē, tur ir Tava lielā dzīve un lielā veiksme. Nākotne ir Tavā priekšā, netērē laiku, izmanto VISUS savus iekšējos resursus un ej pretī laimei, bagātībai, veiksmei. Tā ir tur, Tavā priekšā, un gaida, kad Tu spersi soli.

Atmet tādus terminus — nē, ne-varu, nespēju! Ko Tu nevari? Strā-dāt, domāt, labi izskatīties? Pilnīgas muļķības, Tev ir viss, lai Tu to varētu, tas ir lielais sākums. Un tāds nieks, kā sākt smaidīt, ticēt sev un saviem spēkiem, apbruņoties ar drosmi, un aizmirst visus aizspriedumus, kas Tev traucē būt laimīgam un veiksmīgam! Toties, tas ir milzīgs solis pretī labākai

dzīvei, pretī saviem mērķiem un veik-smei, naudai, laimei un bagātībām. Nemeklē cēloņus, tie jau ir atrasti. Neveiksmes cēlonis ir Tavās domās, Tavās emocijās. Tiklīdz padodies ne-veiksmei, Tu atver auglīgu vidi nā-kamajām neveiksmēm. Bet drosme, pozitīvas domas un ticība ļoti ātri un veiksmīgi aprij visu, kas ir negatīvs. Nav sliktas lietas, ir sliktas domas.

Nekas nav neiespējami, neiespē-jami ir vienīgi atgriezt laiku atpakaļ. Bet kam tas vajadzīgs! Nebaidies, ej rīkojies! Nenoniecini savas spējas. Aptver savas iespējas, savus resur-sus, nebaidies. Ja vienas durvis aiz-verās, klauvē pie nākamām. Nekad neapstājies pie pirmās neveiksmes. Jo iespējams tikai 3 soļus tālāk ir Tava lielā veiksme, bet pilnīgi muļķī-gā veidā, Tu tai vari pagriezt mugu-ru. Bet ja būsi apņēmības pilns, dros-mīgs un ticēsi sev, dzīvei un uzvarai un smaidīsi daudz vairāk kā līdz šim un saskatīsi visas lietās pozitīvo, es Tev apsolu, ilgi nebūs jāgaida līdz uz-varai! Nebaidies, ej rīkojies! Drosmī-gajiem pieder pasaule! Un drosme ir mums katram, izlaid to no neva-jadzīgiem rāmjiem. Apzinies, ko vari sasniegt, ja nebaidīsies. Tu vari patie-šām daudz. Paveries apkārt uz lielo pasauli. Cik daudz te ir labas lietas, un tās ir tāpēc, lai mēs tās iegūtu! Lai baudītu dzīvi un dzīvotu pārticībā, veseli, laimīgi un veiksmīgi! Pasaules labumi pietiks visiem!

Jautājumus sūtiet uz e-pastu: aira@noslepums.lv

J a n v ā r a k a l e n d ā r s

RecepteZupas garšos lieliski, ja pra-

tīsiet darboties ar garšvielām! Lai zupām būtu patīkamāka garša un aromāts, dārzeņus un saknes var mazliet apcept. Nav ieteicams zupas ilgi vārīt, jo tad noārdās vitamīni un bojājas zupas izskats un gar-ša. Pirms pasniegšanas gata-vai zupai jāļauj 15-20 minūtes ievilkties.

Sēņu zupaViss sastāvs satur 873 ka-

lorijas, paredzēts apmēram sešām porcijām, no kurām viena porcija satur 145,5 ka-lorijas. 200 grami šampinjonu 300 grami burkānu 700 grami kartupeļu 3 kubiciņi buljona 1 sīpols (apmēram 100g) 2 ēdamkarotes eļļasSēnes sacep kopā ar smal-

ki grieztu sīpolu un liek kat-lā. 3l ūdens vāra kartupe-ļus, burkānus un buljona kubiciņus un izvāra mīkstu.

Recepte no www.noslepums.lv

Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena

1 Laimnesis Solvija

Solvita

2 Indulis Iva Ivis

Ivo

3 Miervalda Miervaldis

Ringolds

4 Ilva Spodra

5 Sīmanis Zintis

6 Arnita Spulga

7 Digmārs Juliāns

Rota Zigmārs

8 Gatis Ivanda

9 Aksels Alta

Kaspars

10 Dorisa Tatjana

11 Franciska Smaida

12 Reina Reinholds

Reinis Renāts

13 Aira Ārijs Āris

Harijs

14 Raitis Raits

Roberta Roberts

15 Felicita Fēlikss

16 Lida Lidija

17 Dravis Tenis

18 Antis Antons

19 Alnis Andulis

20 Alģis Aļģirds Oļģerts

Orests

21 Agne Agnese Agnija

22 Austris

23 Grieta Strauta

24 Eglons Krišs Ksenija

25 Sigurds Zigurds

26 Agneta Agnis Ansis

27 Ildze Ilze Izolde

28 Kārlis Spodris

29 Aivars Valērijs

30 Pārsla Tīna

Valentīna

31 Tekla Violeta

1.janvāris – Jaungada diena 20.janvāris – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena 26.janvāris – Latvijas Republikas starptautiskā (de jure) atzīšanas diena

Brīvais laiks

Kontaktinformācija: +371 27868929 (Latvija) +44(0)7565626162 (Anglija) +44(0)7407299756 (Anglija) E-pasts: parvadajumi10@gmail.com

Cenā iekļauts: prāmis, maksas ceļi un bagāža 30kg + rokas soma 15kg

Firma “LivisGo” piedāvā

regulārus pasažieru un sīkpaku pārvadājumus Labākās

cenas!

Brauciena cena sākot no 80Ls, vai

100 GBP

LivisGo Starptautiskie pārvadājumi Eiropā

Dievs, dod man piedzīvot piedošanas priekuManā uztverē ceļš uz piedošanu ir ceļš

uz mīlestību. Ja nespējam piedot, nespējam arī mīlēt. Piedošana nāk caur pār-dzīvojumiem un sāpēm, bet, kad ir sniegta šī piedošana, cilvēks piedzīvo iekšēju spēku, kas atbrīvo mīlestībai pret visu pasauli. Tā ir arī sevis mīlēšana. Ja ir grūti mīlēt sevi, tad tikai tāpēc, ka neprotam piedot. Nav obligāti zināt, kā piedot, bet galvenais ir gribēt piedot. Vēlēšanās piedot atvērs visas durvis, tad arī otrs cilvēks panāks solīti pre-tī un sāks runāt, ja jūs abi spersiet šo soli, satikšanās jau būs notikusi. Visi sarežģījumi savstarpējās attiecībās var būt saistīti ar ne-vēlēšanos piedot.

Ir jāsāk ar sevi. Savu vainu atzīt ir ļoti grūti. Jātiek galā ar pašlepnu-mu, kas neļauj spert šo pirmo soli. Var pajautāt sev: ko piedot ir visgrū-tāk? Kam piedot ir visgrūtāk? Kāpēc ir tik grūti piedot? Ja es patiešām vēlos piedot šim cilvēkam, kāpēc gan atceros visus senos notikumus?

Sadziedēts aizvainojums ļauj pie-dot bijušo, un iegūtā pieredze pa-sargā šodienu. Varētu teikt, ka pie-došana nozīmē atjaunot harmoniju pašam sevī un attiecībās ar pasauli, jēgpilnu dzīvi šodien un cerību nā-kotnei. Žurnālā «Psiholoģijas Pa-saule» izlasīju mācītāja Jura Rubeņa skaidrojumu, kas man likās tuvs un saprotams: «Piedošana cilvēku attie-cībās ir tas pats, kas elpošana bio-loģiski. Piedošana ir vajadzīga katru dienu. Piedošana ir nepieciešama nepārtraukti — dažādās formās, da-žādā mērā. Ja piedošanas nav, tad to var salīdzināt ar situāciju, kad cilvēks fizioloģiski nonācis skābekļa trūku-mā un nosmok, — tā nosmok arī iek-šējā pasaule. Tu esi beidzis dvēseliski, psihiski pilnvērtīgi dzīvot. Tava iekšē-

jā pasaule deformējas un sagāžas».Ja cilvēks nav sevi realizējis pēc

būtības, viņš ir atbildīgs par to pats savā priekšā, viņš soda pats sevi, pa-rasti neapzināti slimojot, atkārtoti graujot svarīgas attiecības, pieļaujot vienas un tās pašas kļūdas. Nopietns šķērslis ceļā uz piedošanu ir nepie-doti aizvainojumi. Tā vietā, lai droši dotos dzīvē, iegūtu jaunu pieredzi un realizētu savus mērķus, mēs it kā iekšēji sevi apturam, izjūtot arvien lielāku diskomfortu, jo neapmierinā-to vajadzību spiediens turpina augt. Vienīgais ceļš kā to mainīt — uz-ņemties atbildību par savu dzīvi, sa-protot, kādi ir mani resursi, ko varu mainīt pats un ko varu saņemt no citiem, ko varu citiem dot. Jaunas, pilnvērtīgas attiecības, kas iedotu tik nepieciešamo būtiski atšķirīgu pie-redzi, nav iespējamas, nepabeidzot vecās. Saskaņā ar geštaltpsiholo-ģijas uzskatu, cilvēks pasauli, citus cilvēkus un sevi uztver kā vienu ve-selumu, nedalīti, tādēļ centieni pēc viengabalainības, pabeigta geštalta ir uzskatāmi par viņa pamata vaja-

dzību. Personī-bai raksturīgie psiholoģiskās aizsardzības me-hānismi ļauj uz laiku «aizmirst» par nepabeigta-jām situācijām, izvairīties no tik-šanās ar sev «ne-vēlamiem» cilvē-kiem. Tomēr šāda izstumšana un bēgšana prasa no cilvēka milzu piepūli — zem-apziņā izstumtie

pārdzīvojumi laiku pa laikam „izrau-jas” apziņā, un mēs atkal un atkal atgriežamies pie savām «nepabeig-tajām lietām». Manuprāt, piedošana iet roku rokā ar aizvainojumu.

Kas ir aizvainojums?Varētu teikt, ka aizvainojums ir

apspiestas jūtas, dusmas, klusa ag-resija, kura ir vienlaicīgi vērsta pret sevi un apkārtējo pasauli, dziļākā līmenī tās ir dvēseles sāpes, tieksme izolēties no apkārtnes, kā sekas tam ir vientulība, dzīves enerģijas zu-dums, slimības, pašnāvība.

Patiesībā nevis mūs aizvaino, bet mēs paši sevi aizvainojam, neapzi-nāti piekrītot kādam nosacīti sliktam spriedumam vai rīcībai, kas vērsti pret mums. Aizvainojums ir veids, kā kontrolēt sāpinātāja uzvedību, sodot viņu par neatbilstību manām gaidām. Aizvainojums ir iespējamā reakcija uz notikumiem, kas mūs emocionāli ievaino, tos uztveram kā noniecinājumu, kas tiešā veidā aizskar mūsu pašvērtējuma izjūtu. Aizvainojumi ir dzīves daļa, no tiem pilnībā nav iespējams izvairīties. Ļoti

jūtīgam cilvēkam tie var būt traumē-joša. Mēs saņemam kritiku, mūs ne-pieņem, atstumj, pamet un atraida. Gluži tāpat mūs arī mīl, pieņem, grib un slavē. Ar stabilu pašvērtības sa-jūtu apveltītu cilvēku, kuru dēvējam par pašapzinīgu, viegli aizvainot nav iespējams. Cilvēks zina savas stiprās puses un pieņem savas vājības, viņš apzinās savu «es», zina, ko vēlas un kas viņam ir nepieciešams un zina, kā savas vēlmes piepildīt. Cilvēki dzie-dē aizvainojumus un piedod viens otram ikdienā, vairumā gadījumu bez psihoterapeita palīdzības. Šeit minēšu tikai, manuprāt, būtiskākos priekšnosacījumus, lai aizvainojumu varētu pārvarēt, un piedošana būtu patiesa un dziedinoša: Pieņemt lēmumu, ka vēlos pie-

dot. Runāt par to, kas noticis un,

ja iespējams, to kopīgi analizēt, lai lemtu, kā dzīvot tālāk. Atzīt, ka ar mani apgājās slikti. Apzināties un izteikt jūtas,

strādāt pie piedošanas. Pārstāt justies vainīgam.Nesteigties, patiesai piedošanai

ir nepieciešams laiks. No jauna kļūt par savas dzīves

saimnieku.Spēja piedot attīstās un pilnvei-

dojas svarīgās ilgstošās attiecībās — draudzībā, intīmā tuvībā. Nav iespējams mīlēt cilvēku patiesi un saglabāt attiecības, nespējot piedot viņam vājības. Ir jāmeklē atbalsts ģimenē, vislabākais rezultāts pie-došanai, ir tas, ka dzīve var turpinā-ties. Ieva Priedniece, psihoterapeite, psihoorganiskā analītiķe ir teikusi: «Man šķiet, ka starp piedošanu un piedošanu ir ļoti liela atšķirība.»

Domāju, tas ir atkarīgs no tā, cik

tuvam cilvēkam piedodam. Ar prātu mēs piedodam ikdienišķos sīkumos, nu kaut vai, piemēram, ja kāds otram uzkāpj uz kājas. Par to var pasūkstī-ties, kamēr sāp, un drīz vien aizmirst. Manuprāt, piedošanu ar sirdi nemaz tik vienkārši izskaidrot nevar. Tā ir iekšēja izjūta, un katram no mums tā droši vien ir citāda. Ja esmu pie-devusi, tad esmu izlīdzinājusies ar šo cilvēku, un turpmāk saglabāju tādas attiecības, kādas tās ir bijušas iepriekš. Pāridarījums tiek aizmirsts. Pavisam citāda ir sajūta, kad esmu piedevusi, izprotot cilvēka rīcību, ar ko man nodarīts pāri, to saprotot un attaisnojot, bet neaizmirstot. Tādā gadījumā attiecības tiek pārtrauktas, šo cilvēku izsvītrojot no savas dzīves. Taču, ja piedod, bet neaizmirst, var-būt tādā gadījumā patiesas piedoša-nas nemaz nav bijis? Piedot «ar sirdi» var, ja arī otrs cilvēks ir atvērts kon-taktam, ja ir iespējama nožēla par notikušo, atvainošanās, vienošanās par turpmāko saskarsmi un norunas tiek ievērotas. Parasti pēc tam attie-cības pat uzlabojas, jo kļūstam viens otram tuvāki, saprotamāki, sajūta-mies nozīmīgi viens otram. Tad attie-cības var turpināties ilgstoši.

Piedošanu var uztvert arī kā dzī-ves skolu, kas liek mums ko izprast. Protams, pārdzīvojumi var būt ļoti smagi, taču tiem noteikti ir kāds attī-rīšanās uzdevums — tādā veidā mēs sevi dziedinām. Lūdzot piedošanu, sevi it kā pazeminām, taču tajā pašā laikā ļoti daudz ko iegūstam – iekšē-ju spēku, mieru un pārliecību. Tad ar pilnu pārliecību varam teikt: viss, kas ar mani noticis, mani ir bagātinājis. Manuprāt, piedošana ir notikusi tad, kad sajūti sevī ieplūstam mīlestību.

Jautājumus sūtiet uz e-pastu:baiba.p@inbox.lv

Baiba Pavlovska — psihologs, geštaltpraktiķis.

Psihologa Padoms

«ABN – Uzņēmīgais latvietis Apvienotajā Karalistē 2010 »

Informatīvais izdevums «Anglo Baltic News» rīko nomināciju, kurā lasītājiem būs iespēja noteikt 2010.gada labāko, uzņēmīgāko latvieti Apvienotajā Karalistē.

Cienījamo, Lasītāj! «Anglo Baltic News» gaidīs Jūsu ierosinājumus par to, kurš pagājušajā gadā ir bijis Jūsu pilsētas labākais latviešu uzņēmējs, uzņēmums, organizācija vai vienkārši uzņēmīgs latvietis, kas varētu pretendēt uz «ABN – Uzņēmīgais latvietis Apvienotajā Karalistē 2010» goda titulu. Es, kā «Anglo Baltic News» lasītājs, ieteiktu: Firma, uzņēmējs, organizācija, uzņēmīgais latvietis____________________________________________________ ___________________________________________________________________________________________________________________ Adrese ___________________________________________________________________________________________________________ Kontakttālrunis ________________________________________________________________________________________________ Darbības joma___________________________________________________________________________________________________ Kandidāta sasniegumi__________________________________________________________________________________________ Ieteicēja kontaktinformācija: Vārds, Uzvārds _________________________________________________________________________________________________ Adrese __________________________________________________________________________________________________________ Kontakttālrunis ________________________________________________________________________________________________ Lasītāja ierosinājumi informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» veidošanā: _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Paldies par atsaucību!

Anketu sūtīt uz pasta adresi: Anglo Baltic News ABN Ltd

7 Cromwell House 20-24 Regent Street

Northampton, NN1 2LA

Anketa ir pieejama arī www.anglobalticnews.co.uk un to variet sūtīt uz e-pastu : info@anglobalticnews.co.uk Anketu iesūtīšanas termiņš – 05.02.2011 (pasta zīmogs).

marcis.liors@gmail.com

Arrow DeliveriesPastâvîgi paku, kravu un pasažieru pârvadâjumi UK-Scotland-Lietuva-Latvija

Pakas var sûtît un saòemt visâ UK un Skotijas teritorijâ

Krâvçju palîdzîba. Draudzîgas cenas un profesionâla attieksme

Tâlr.: 07949082969, 00371 29936269

Uzlabo angļu valodu sev izdevīgā laikā un vietā!

Angļu valodas privātstundas caur skype. Garantēju individuālu pieeju un rezultātus (10 gadu pieredze pa-sniedzējas darbā).

Maksa par mācībām — pēc vie-nošanās. skype: celmare1979

Spray Tan Londonā! Nekaitīga alternatīva solārijam

un saulei! Noturība līdz pat devi-ņām dienām! Strādāju ar profe-sionālu aprīkojumu un produkciju! Cena visam ķermenim — £15. Atro-dos Pimlico sw1.

Kristīne Sumane, 07502289052

Kontaktinformācija:

0044(0)2075 400031

0044(0)7584139344

044(0)7760881991

Latvijas prece

www.monolith-uk.com

Reklāma un Sludinājumi

2010. gada 2. decembrī, jau otro gadu, Lielbritānijā dzīvojošie un strā-dājošie latviešu jaunieši organizēja Ziemassvētku labdarības pasākumu! An-glo Baltic News izsaka pateicību Londonas latviešiem — Gintam Rumbe-niekam, Kristīnei Grigorjevai, Naurim Romulim, Oskaram Graudiņam, Ģirtam Cimdiņam un Haraldam Muceniekam, kuri atbalstīja labdarības pasākumu Londonā, ziedojot Latvijas bērnu krīzes centriem 100 kg drēbju.

P A T E I C Ī B A

P A K A L P O J U M I

Mājaslapa Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem

www.latviesiem.co.uk

Par visu, kas Tev nepieciešams, uzsākot savas gaitas Lielbritānijā un iesaistoties latviešu

sabiedrībā

Informatīvais izdevums «Anglo Baltic News» neuzņemas atbildību par viltus sludinājumiem vai reklāmām. Tas ir katras personas paša pienākums pārbaudīt piedāvājuma patiesumu, legalitāti, pirms izmantojat attiecīgo pakalpojumu.

Izdevējs – Anglo Baltic News ABN Ltd, iznāk vienu reizi mēnesī. Redaktore Dace Gaile. Balss pasts/fakss: 01926 353566 (Anglija); mob. 07515537733 (Anglija);e–pasts: info@anglobalticnews.co.uk, Iespiests Talsu tipogrāfijā, Jaunajā ielā 17, Talsi, Latvija.