ALBERTA KOLEDŽAStudiju programma

Kultūras tūrisma organizēšana

Uva Klāsupa

Kvalifikācijas darbs

JAUNA KULTŪRAS TŪRISMAPROJEKTA „ĀRZEMJU TŪRISTS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJASEDUARDA SMIĻĢA TEĀTRA

MUZEJĀ” IZVEIDE

Rīga – 2013

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

Jauna kultūras tūrisma projekta „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda

Smiļģa Teātra muzejā” izveide

(kvalifikācijas darba nosaukums)

izstrādāts saskaņā, ar studiju programmu Kultūras tūrisma organizēšana.(studiju programmas nosaukums)

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.

Darba autore: studente Uva Klāsupa(vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.

Darba vadītāja:

mag. art. lektore, Agnese Miltiņa(amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas Kultūras tūrisma organizēšana(studiju programmas nosaukums)

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītāja:

Studiju programmas „kultūras tūrisma organizēšana” direktore,

mag. soc. lektore, Liene Muhina(amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas

komisijas

2013.gada sēdē un novērtēts ar atzīmi

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas

sekretārs(-e)

(paraksts un tā atšifrējums)

ANOTĀCIJA

Kvalifikācijas darba mērķis ir izstrādāt jaunu kultūras tūrisma projektu ar

nosaukumu „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra

muzejā”, kurš būtu piemērots ienākošā tūrisma tirgum Latvijā. Projekta galvenais mērķis ir

veicināt ārzemju tūristu skaita pieaugumu Latvijas Kultūras akadēmijas (turpmāk – LKA)

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Kvalifikācijas darba mērķa sasniegšanai izvirzītie

uzdevumi ir: pasaules tūrisma industrijas izpēte, kultūras tūrisma raksturošana Latvijā un

pasaulē, tūrisma uzņēmuma raksturošana, kā arī jauna kultūras tūrisma projekta izveide.

Kvalifikācijas darba izstrādē autore izmanto tādas vispār zinātniskās pētījumu

metodes, kā monogrāfisko pētīšanas metodi, un loģiski konstruktīvās metodes induktīvo

metodi aprakstot tūrisma industriju un tūrisma uzņēmumu. Savukārt no kvalitatīvajām

pētīšanas metodēm autore izmanto sekundāro datu savākšanas metodi, veicot literatūras un

normatīvo aktu analīzi.

Kvalifikācijas darbs sastāv no trīs nodaļām. Kvalifikācijas darba pirmajā nodaļā

autore veic tūrisma industrijas vispārēju raksturojumu, kā arī Latvijas un pasaules kultūras

tūrisma analīzi. Darba otrajā nodaļā tiek veikta autores kvalifikācijas prakses vietas - LKA

E. Smiļģa Teātra muzeja izpēte, sniedzot uzņēmuma vispārēju raksturojumu un raksturojot

tūrisma uzņēmuma iekšējo un ārējo vidi. Savukārt trešajā nodaļā autore veic kvalifikācijas

darba praktisko daļu, izstrādājot jaunu kultūras tūrisma projektu „Ārzemju tūrists Latvijas

Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā”.

Darba autore ir izvirzījusi pāris svarīgākos secinājumus: pirmkārt, Latvijai ir

iespēja kļūt par Eiropas mērogā konkurētspējīgu tūrisma galamērķi, jo Latvijai ir izdevīgs

ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīga un nepiesārņota vide. Otrkārt, Rīga 2014. gadā

kļūs par kultūras epicentru Eiropā, jo 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Treškārt LKA E. Smiļģa Teātra muzejam ir bagāta vēsture, kas saistīta ar muzeja rašanos

un Dailes teātra dibinātāju Eduardu Smiļģi, jo Smiļģa vārds un muzeja ēkas vēsture ir

milzīga vērtība, kas veido muzeja tēlu. Un ceturtkārt, projekts pilnībā atmaksājas, jo tas

sniedz muzejam materiālo, finansiālo un sociālo pienesumu.

Darba kopējais apjoms ir 56 lapaspuses (bez pielikumiem), un tas sastāv no: divām

anotācijām (latviešu un angļu valodās), satura, ievada, 3 nodaļām, 17 apakšnodaļām,

secinājumiem, priekšlikumiem, 39 bibliogrāfiskajiem avotiem, grafiskās daļas un 3

pielikumiem (pielikumu apjoms – 4 lapaspuses). Darbā ir ievietotas 9 tabulas un 3 attēli.

Atslēgas vārdi, kas raksturo kvalifikācijas darba saturu ir: kultūras tūrisms, projekts,

ārzemju mērķauditorija un LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.

ANNOTATIONThe goal of this qualification work is to develop a new cultural tourism project

"Foreign tourists at Eduards Smilgis Theatre Museum of Latvian Academy of Culture",

suited for tourism market in Latvia. The main objective is to increase the number of

foreign visitors to the museum. To achieve this, the following is planned: research on

global tourism industry, characterization of cultural tourism in Latvia and abroad,

characterization of cultural enterprise, and the creation of a new cultural project.

For development of this qualification work the author uses such scientific research

methods as monographic and logically constructive objective method to describe the

industry of tourism and the tourism enterprise. To analyze literature and normative acts,

the author uses secondary data collection from qualitative research methods.

The qualification work consists of three sections. In the first section, the author

provides a general overview of tourism industry, as well as analysis on cultural tourism in

Latvia and worldwide. In the second section the author describes the research of work

internship in Eduards Smilgis Theatre Museum of Latvian Academy of Culture, giving an

overview on the inner and outer functions of this cultural establishment. And in the final

third part the author carries out the practical part of the qualification work by developing a

new cultural tourism project "Foreign tourists at Eduards Smilgis Theatre Museum of

Latvian Academy of Culture".

The author highlights some of the most important conclusions: first of all Latvia

has the potential to become a Europe-wide competitive tourism destination, because of

favorable geographic location and clean, unpolluted environment. Secondly, Riga will

become the epicenter of culture in Europe due to being the European Capital of culture in

2014. Thirdly Eduards Smilgis Theatre Museum of Latvian Academy of Culture has a rich

history about birth of the museum and connection to Eduards Smilgis, much so that it

shapes the overall image of the museum. And last but not least – author’s developed

project will entirely pay off because by executing the project, museum will receive new

material, financial and social benefits.

The qualification work is 56 pages long (without appendixes) and consists of: two

annotations (in Latvian and English languages), contents, introduction, 3 sections, 17 sub-

sections, conclusions, propositions, 39 bibliographic sources, graphical part and 3

appendixes (4 pages long). There are 9 charts and 3 pictures in the work. Keywords

describing the contents of this work are: cultural tourism, project, foreign target audience

and Eduards Smilgis Theatre Museum of Latvian Academy of Culture.

SATURS

IEVADS ............................................................................................................................81. TŪRISMA INDUSTRIJAS RAKSTUROJUMS...................................................10

1.1. Tūrisma industrijas vispārējs raksturojums.........................................................101.2. Kultūras tūrisma raksturojums pasaulē ...............................................................121.3. Kultūras tūrisma raksturojums Latvijā................................................................15

2. TŪRISMA UZŅĒMUMA RAKSTUROJUMS.....................................................212.1. Tūrisma uzņēmuma vispārējs raksturojums........................................................21

2.1.1. Tūrisma uzņēmuma vēsture ............................................................................212.1.2. Tūrisma uzņēmuma atrašanās vieta.................................................................222.1.3. Tūrisma uzņēmuma darbības veidi..................................................................23

2.2. Tūrisma uzņēmuma iekšējā vide ........................................................................242.3. Tūrisma uzņēmuma ārējā vide............................................................................26

3. TŪRISMA UZŅĒMUMA KULTŪRAS TŪRISMA PROJEKTS .......................273.1. Projekta nepieciešamības pamatojums ...............................................................273.2. Projekta mērķi un uzdevumi...............................................................................293.3. Projekta mērķauditorijas raksturojums ...............................................................303.4. Iesaistīto dalībnieku un komandas raksturojums.................................................323.5. Plānotās aktivitātes un īstenošanas plāns ............................................................343.6. Projekta budžets un finansējuma avoti ...............................................................403.7. Projekta SVID analīze........................................................................................433.8. Projekta uzraudzības sistēma..............................................................................45

SECINĀJUMI ................................................................................................................46PRIEKŠLIKUMI ...........................................................................................................48BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS .............................................................................49GRAFISKĀ DAĻA ........................................................................................................53PIELIKUMI ...................................................................................................................60

1. pielikums..............................................................................................................61Projekta tehnisko, tehnoloģisko un materiālo resursu apraksts ..................................61

2. pielikums...............................................................................................................62Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursa pieteikuma anketa ............................62

3. pielikums...............................................................................................................63Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētā projekta atskaites veidlapa..............................63

8

IEVADSKvalifikācijas darba temats ir jauna kultūras tūrisma projekta „Ārzemju tūrists

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” izveide. Temats ir aktuāls, jo

LKA E. Smiļģa Teātra muzejam trūkst finansējuma jaunu ekspozīciju iekārtošanai un

pamatekspozīcijas renovācijai, taču tai pašā laikā muzejs neizmanto iespēju piesaistīt

ārzemju tūristu mērķauditoriju, kas ir potenciāls muzeja peļņas avots. Pašlaik LKA E.

Smiļģa Teātra muzejā visas pastāvīgās ekspozīcijas, izstādes, muzejpedagoģiskās

programmas un saviesīgie pasākumi, norisinās tikai latviešu valodā, tādejādi liedzot

iespēju tajos iesaistīties arī ārzemju viesiem. Muzejā pieejamā rakstveida informācija, kas,

izvietota muzeja ekspozīcijās pieejama tikai latviešu valodā. Tāpat kā muzeja mājas lapas

informācija un muzeja gides, kuras vajadzības gadījumā spēj novadīt ekskursiju vai

muzejpedagoģisko programmu krievu valodā, taču bez iepriekšējas sagatavošanās un

papildus valodas kursiem, angliski to pašu izdarīt diemžēl nav spējīgas. Pašlaik muzejs ir

pilnībā slēgts ārzemju viesiem.

Kvalifikācijas darba mērķis ir izstrādāt jaunu kultūras tūrisma projektu, kurš būtu

piemērots ienākošā tūrisma tirgum Latvijā. Projekta galvenais mērķis ir veicināt ārzemju

tūristu skaita pieaugumu LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Kvalifikācijas darba mērķa

sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir:

1. izpētīt un raksturot tūrisma industriju pasaulē;

2. izpētīt un raksturot kultūras tūrismu Latvijā un pasaulē;

3. raksturot LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja darbību;

4. izveidot jaunu kultūras tūrisma projektu, kas padarītu muzeju pieejamu

ārzemju tūristiem;

5. veikt jaunizveidotā kultūras tūrisma projekta SVID analīzi;

6. apkopot secinājumus un formulēt priekšlikumus par jaunizveidoto muzeja

kultūras tūrisma projektu.

Kvalifikācijas darba izstrādē autore izmanto vispār zinātniskās pētījumu metodes:

monogrāfisko, jeb aprakstošo pētīšanas metodi, kura ļauj autorei veikt tūrisma industrijas

un tūrisma uzņēmuma detalizētu izpēti, balstoties uz plašu literatūras apskatu, turklāt

raksturojot ne vien to pašreizējo stāvokli, bet arī to, kādas pārmaiņas ir skārušas izpētes

objektus laika gaitā. Un loģiski konstruktīvās metodes induktīvo metodi, kuras pamatā ir

zināšanu pārnešana no vienkāršā uz vispārināto, respektīvi, īpašību, kas piemīt atsevišķiem

noteiktas klases priekšmetiem vai indivīdiem, attiecinot uz visiem šīs klases priekšmetiem

vai indivīdiem. Šo metodi autore pielieto mērķauditorijas raksturošanā, un tūrisma

9

uzņēmuma tirgus izpētē, pēc neliela skaita noteiktas kategorijas indivīdu spriežot par visu

šīs kategorijas indivīdu darbību. Šī pētīšanas metode ne vienmēr ir precīza, taču ļauj ar

minimāliem līdzekļiem gūt vispārēju priekšstatu par kādu tēmu vai aktivitāti. Savukārt no

kvalitatīvajām pētīšanas metodēm autore izmanto sekundāro datu savākšanas metodi, kurā

tiek vākta un apstrādāta jau esoša informācija un citu pētījumu rezultāti. Šo metodi autore

izmanto, lai uzzinātu aktuālus tūrisma industrijas jaunumus Latvijā, kā arī aprakstot

tūrisma uzņēmuma iekšējo un ārējo vidi, kuru aprakstam par pamatu tiek ņemta autores

kvalifikācijas prakses atskaite.

Kvalifikācijas darbā ir izmantoti dažādi bibliogrāfiskie avoti latviešu un angļu

valodās. Autore ir izmantojusi grāmatas tādās nozarēs, kā projektu vadība, muzeoloģija,

uzņēmējdarbība, personāla vadība un tūrisma bizness. Darbā izmantoti arī lekciju materiāli

(konspekti) no tādām augstākās izglītības iestādēm, kā Alberta koledža, Biznesa augstskola

Turība, Jēkabpils Arodbiznesa koledža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas

Tehniskā universitāte. Tāpat izmantoti arī Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī

dažādu jomu elektroniskie resursi, piemēram, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas

oficiālā interneta mājas lapa un Tūrisma attīstības valsts aģentūras oficiālā mājas lapa.

Kvalifikācijas darba izstrāde ir veikta no 2013. gada 8. (astotajam) aprīlim, līdz tā

paša gada 10. (desmitajam) jūnijam un darba struktūra ir veidota no trim lielām nodaļām.

Pirmā nodaļa sniedz tūrisma industrijas vispārēju raksturojumu, padziļināti pievēršoties

kultūras tūrismam Latvijā un pasaulē. Otrā nodaļa sniedz ieskatu LKA E. Smiļģa Teātra

muzeja darbībā, savukārt trešajā nodaļā autore veic kvalifikācijas darba praktisko daļu,

izstrādājot jaunu kultūras tūrisma projektu: aprakstot projekta mērķus un mērķauditoriju,

sniedzot detalizētu ieskatu plānotajās aktivitātes, veicot projekta SVID analīzi, kā arī

plānojot projekta budžetu. Kvalifikācijas darba nobeigumā autore izstrādā secinājumus un

izvirza priekšlikumus turpmākas uzņēmuma un projekta darbības pilnveidošanai.

10

1. TŪRISMA INDUSTRIJAS RAKSTUROJUMS

1.1. Tūrisma industrijas vispārējs raksturojums

Vieni no pirmajiem, kas mēģināja definēt tūrismu, bija profesori Huncikers un

Krapfs no Bernes universitātes 1942. gadā. Viņi uzskatīja, ka tūrisms jādefinē, kā

„parādību un attiecību kopums, kas rodas no iebraucēja ceļojuma un uzturēšanās tiktāl, cik

tas nenoved pie pastāvīgas dzīvošanas un nav saistīts ar jebkādu peļņu nesošu darbību”. Šī

definīcija palīdz nošķirt tūrismu no migrācijas, taču pieļauj, ka tūrismam ir svarīga gan

ceļošana, gan uzturēšanās, tādejādi neieskaitot vienas dienas ceļojumus, kā arī iekšzemes

tūristus. Tikai pēc 51 gada izdevās nedaudz pilnīgāk definēt terminu tūrisms. To 1993.

gadā izdarīja Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO - The United Nations World

Tourism Organization), sakot, ka: „Tūrisms aptver to personu aktivitātes, kas ceļo un

uzturas ārpus savas ierastās dzīvesvietas ne ilgāk par vienu sekojošu gadu, ko velta atpūtai,

darījumiem vai citiem mērķiem.” Arī šī definīcija nav pilnīga, taču konceptuāli precīzi

definēt tūrismu ir pilnīgi neiespējami! [27;6. lpp.]

Runājot par tūrismu kā par produktu, pirmā īpašība, kam ir jāpievērš uzmanība, ir

tā, ka tūrisms ir drīzāk pakalpojums, nevis taustāma lieta. Šī pakalpojuma daba rada

zināmas grūtības tiem, kuru darbs ir pārdot tūrismu. Iespējamais pircējs to nevar pārbaudīt

kā, piemēram, veļasmašīnu, portatīvo datoru vai kādu citu ilgtermiņa lietošanas preci.

Kompleksā ceļojuma pirkšana ir riskants ieguldījums, kas ietver lielu uzticēšanās pakāpi

no pircēja puses, jo vairāk tāpēc, ka brīvdienu ceļojums ir viens no dārgākajiem gada

pirkumiem. [27;8. lpp.] Tūrisms nav viendabīgs produkts; tā standarti un kvalitāte mēdz

atšķirties dažādās valstīs, dažādās viesnīcās, dažādu gidu stāstījumos un aviokompāniju

lidojumos piedāvātajās ērtībās. Cita tūrisma īpašība ir tā, ka to nevar piegādāt patērētājam,

bet, gluži pretēji, patērētājs ir jānogādā līdz produktam.

Tāpat kā citas industrijas, arī tūrisms ietekmē valstu ekonomiku. Ienākošais tūrisms

var uzlabot valsts ekonomisko stāvokli un prestižu taču tas var arī graut valsts tēlu citu

valstu acīs. Tas jāskaidro ar dažāda tūrisma veidiem, un tūristu mērķiem ceļojot. Ja kādu

valsti apmeklē vairums inteliģentu tūristu, kuru mērķis ir iepazīt valsts kultūru un apskatīt

nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vietas šajā valstī, tad visticamāk valsts reputācija būs

pozitīva. Taču, ja vairumam tūristu mērķis apmeklēt noteikto valsti ir lētu izpriecu

meklējumos, apdullinošo vielu tīkojumos vai seksuālo vēlmju apmierināšanai, tad

visticamāk, par valsti veidosies ne tik pozitīvs viedoklis.

11

Aprakstot tūrisma attīstības vēsturi, jāsāk ar to, ka tūrisms kā produkts ir bijis

pazīstams jau ļoti sen, tā agrākās formas var atklāt jau tik tālā pagātnē kā Babilonijas un

Ēģiptes impērijas laiki. Vēsturisko senlietu muzejs skatītājiem Babilonijā tika atvērts jau 6.

gadsimtā pirms mūsu ēras, savukārt ēģiptieši rīkoja daudzus reliģiskus svētkus, kas

piesaistīja ne tikai ticīgos, bet arī daudzus citus, kas ieradās apskatīt pilsētu slavenās ēkas

un mākslas darbus. [27;13. lpp.] Jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras parādījās pirmie ceļveži,

kuros bija aprakstītas tādas vietas, kā Atēnas, Sparta un Troja. Parādījās arī pirmās

reklāmas, kas bija zīmju veidā un norādīja viesiem ceļu uz ceļmalas iebraucamajām

vietām. Romas impērijas laikā nozīmi ieguva ārzemju ceļojumi, kā arī iekšzemes tūrisms,

kas uzplauka Romas centrālajā daļā, pateicoties bagātnieku vēlmēm apskatīt pilsētu.

Pēc Romas impērijas sabrukuma, ceļošana kļuva daudz bīstamāka un grūtāka. Tikai

17. gadsimtā sāka attīstīties jauns tūrisma veids – izglītojošā ceļošana. Pirmo reizi šis

termins minēts 1670. gadā. The Grand tour, jeb Lielais ceļojums, kā dēvēja šo jauno

ceļošanas veidu, bija ceļošanas veids, kad augstdzimuši jaunekļi ar vēlmi izglītoties devās

tālu prom no mājām. Parasti šāds ceļojums ilga trīs gadus vai ilgāk. Tiesa gan, ar laiku šie

izglītojošie ceļojumi ieguva citu nozīmi – izklaides nozīmi, un baudu alkstošie jaunieši

sāka, ceļot galvenokārt uz Franciju un Itāliju. [27;14. lpp.]

Jau 18. gadsimtā attīstījās tāda tūrisma atpūtas iespēja, kā minerālavoti. Interese par

minerālūdeņu terapeitiskajām īpašībām uzplauka Renesanses ietekmē. Arī peldēšanās jūrā,

kā veselībai labvēlīga nodarbe popularitāti guva tikai 18. gadsimta sākumā. Tvaikoņa

satiksmes ieviešana samazināja laiku un izmaksas nokļūšanai pie jūras. Parādījās arī pirmie

personu apliecinošie dokumenti, kuri manāmi atviegloja ceļošanu, padarot to drošāku.

[27;15. lpp.]

1825. gadā tika uzbūvēts pirmais dzelzceļš pasaulē. Sākotnēji dzelzceļš kalpoja

komerciālām vajadzībām un tikai ar laiku, attīstījās izklaides braucienu iespējas. 1866.

gadā Tomass Kuks organizēja pirmo komplekso tūristu grupu uz Ziemeļameriku. Bet jau

pēc nepilniem desmit gadiem - 1872. gadā viņš noorganizēja pirmo ceļojumu apkārt

pasaulei! Tajā piedalījās 12 klienti, par 220 dienu ceļojumu samaksājot 200 mārciņas (kas

tajā laikā bija milzu nauda). Tvaikoņu pārvadājumi bija ļoti iecienīti un nesa lielu peļņu

līdz pat 20. gs. vidum, kad tiem radās aviolīniju konkurenti. Taču populāra bija ne tikai

ceļošana ar tvaikoņiem, bet arī velosipēdistu brīvdienas, ko veicināja Velosipēdistu klubs,

kurš izveidojās 1878. gadā. Drīz vien modē nāca dabīgs iedegums, kā veselības un

bagātības simbols. ASV American Express ieviesa naudas pārvedumus un ceļojumu čekus,

kas atviegloja ceļošanu un norēķināšanos par pakalpojumiem ceļojuma laikā. Savukārt 20.

gadsimtā, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, zinātkārei, komunikabilitātei, kā arī nepārtraukti

12

uzlabojoties transporta līdzekļiem, ceļošana turpināja attīstīties un sāka veidoties tāds

tūrisma veids, kādu mēs pazīstam mūsdienās - masu tūrisms. [27;16.-23. lpp.]

1.2. Kultūras tūrisma raksturojums pasaulē

Kultūras tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi:

kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un

mākslas norisēm. [36.] Kultūras tūrisms, iespējams, ir pati vecākā no „jaunā” tūrisma

parādībām, jo kultūras tūrisma nolūkos cilvēki ceļojuši jau kopš Senās Romas laikiem,

tikai agrāk viņi nekad netika uzskatīti par kādu īpašu ceļotāju grupu. Kultūras tūrismu par

atsevišķu produktu kategoriju sāka uzskatīt tikai 20. gadsimta 70. gadu beigās. Sākumā

kultūras tūrismu uzskatīja par visnotaļ specifisku nodarbi, ar kuru kā šķita, aizraujas vien

neliels pulciņš labi izglītotu, pārtikušu tūristu, kas meklē ko citu, nevis ierasto brīvdienu

komplektu – pludmales smiltis, sauli un jūru. Taču, kad 90. gados notika masu tirgus

sadrumstalošanās, kultūras tūrismu sāka uzskatīt par to, kas tas patiesībā ir, - izplatīta masu

tirgus nodarbe ar izteiktu specifiku. [28; 6. lpp.]

Kultūras tūrisms ir viena no tūrisma jomām, kas attīstās visstraujāk. Plašākajā

nozīmē tas apvieno „augsto” un „zemo” kultūru: muzeju, mākslas galeriju, teātru, futbola

maču, klasiskās un populārās mūzikas koncertu apmeklējumus un ceļojumus uz literārā

mantojuma vietām. Tūrisma industrija lietpratīgi izmanto un popularizē kultūru visās

formās. Vietās, kur popularitāte ir saistīta ar kādu autoru vai mākslinieku, tūristu interese ir

gluži automātiska, bet tur, kur šī saikne nav tik labi izveidota, to ir iespējams pilnveidot.

[12;202.-203. lpp.]

Ar labu ideju un pārdomātu mārketingu ir iespējams izveidot tūrisma objektu arī

klajā laukā! Izplatīts veids, kā dažādas vietas iegūst lielu popularitāti tūristu vidū ir kulta

filmu filmēšana šajās vietās. Šādā veidā tapis masveida kultūras tūrisma objekts

Jaunzēlandes pilsētā Matamata. Jaunzēlandē filmēta lielākā daļa no Džona Ronalda Rūela

Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien) sarakstītās fantāzijas triloģijas grāmatas Gredzenu

pavēlnieks (Lord of the rings), savukārt tieši Matamata pilsētā filmēti skati par grāmatās

aprakstīto mierīgo Viduszemes pilsētiņu Šīru (skatīt 1.1. att.), kuru apdzīvo cilvēkveidīgi

radījumi - hobiti. Vieta guva lielu popularitāti jau filmēšanas laikā tāpēc izveidoto pilsētiņu

nolēma nenojaukt, bet atstāt kā tūrisma objektu filmas faniem. [11.] Vēl viena vieta, kura,

guvusi milzīgu popularitāti pēc filmas uzņemšanas ir Kingskrosas (King's Cross) dzelzceļa

stacija Londonā. Šajā stacijā uzņemti kadri no pasaulslavenajām Džoannas Ketlīnas

Roulingas (Joanne Ketline Rowling) grāmatu ekranizācijām par Hariju Poteru (Harry

Potter). Kingskrosas dzelzceļa stacijā tika filmēta aina, kurā burvju un raganu bērni ar

13

neredzamu durvju palīdzību nokļūst uz īpaša dzelzceļa perona ar numuru , no kura

atiet viņu maģiskais vilciens uz burvju skolu. [10.] Šobrīd īpašā numura zīme, joprojām

rotā Kingskrosas dzelzceļa stacijas sienu, piesaistot garāmgājēju uzmanību (skatīt 1.2. att.).

Līdzīgā veidā ar kulta filmas palīdzību popularitāti atjaunojusi kāda cita kultūrvēsturiska

vieta. Pateicoties spraiga sižeta filmai Transformeri (Transformers) jaunu tūristu

pieplūdumu piedzīvojis arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Petras

templis Jordānijā, kurā filmētas šī kases grāvēja kaujas ainas (skatīt 1.3. att.).

1.1. att. Tūrisma objekts Matamata

pilsētā 1.2. att. Tūrisma objekts Londonā

14

1.3. att. Tūrisma objekts Jordānijas pilsētā Petrā

Kultūras tūrisms visvairāk ir attīstījies tieši Eiropā, kur kā vēsta Eiropas Komisijas

dati, 2008. gadā vien tika uzņemti 370 miljoni viesu no visas pasaules, kas ir vairāk nekā

40 % no starptautisko ceļotāju kopskaita, tāpēc var teikt, ka Eiropa ir iemīļotākais kultūras

tūristu galamērķis. [7.] Tas skaidrojams ar to, ka Eiropā ir visaugstākā valstu koncentrācija,

kur katra valsts izceļas ar atšķirīgu kultūru un tradīcijām, kā arī ar ievērojamiem kultūras

tūrisma objektiem. Kultūras tūrisms Eiropā ir uzplaucis arī pateicoties Eiropas Savienībai,

kas ik gadu nosaka Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsētas

(sākotnēji – Eiropas kultūras pilsētas) tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas tautu

tuvināšanos. Šo iniciatīvu uzsāka Eiropas Savienības Padome 1985. gadā pēc Melinas

Merkuri ierosmes. Par pirmo Eiropas kultūras pilsētu tika noteikta Atēnas. Eiropas kultūras

galvaspilsētu galvenais mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un to

kopīgās iezīmes, kā arī veicināt labāku savstarpēju sapratni Eiropas pilsoņu vidū. Eiropas

kultūras galvaspilsētu līdzšinējā darbība liecina, ka tiek sasniegti daudz plašāki mērķi –

tiek veicināta pilsētu un valstu atpazīstamība, labvēlīgi ietekmēta kultūras un tūrisma

attīstība, tiek popularizēta kultūra ārpus attiecīgās pilsētas un valsts robežām, kā arī

veicināta mākslinieku un kultūras organizāciju sadarbība un mobilitāte. Tāpat, pozitīvu

ieguldījumu saņem arī uzņēmējdarbība un pilsētu infrastruktūra, tiek uzlabota valsts un

privātā sektora sadarbība. 2014.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām ir izvirzītas

Latvijas galvaspilsēta Rīga un Zviedrijas pilsēta Umea. [23.]

15

Tiesa gan, jāatzīst, ka kultūras tūrisms nav tikai labumu nesoša nodarbe, ilgtermiņā

tas ir spējīgs nodarīt arī ne mazums kaitējuma! Kultūras tūrisma straujš pieaugums

kultūrvēsturiskos objektos, to nepareiza izmantošana, objektu nolietojums un objektu

pārvēršana par preci apdraud šo objektu viengabalainību, bet atsevišķos gadījumos pat

pastāvēšanu! Tāpēc kultūras tūrisma sektora centrālais jautājums ir: kā atrast līdzsvaru

starp tūrisma un kultūras mantojuma pārvaldību, respektīvi, starp ārējo vērtību baudīšanu,

ar ko nodarbojas tūristi un objektu pašvērtības, tiem piemītošo iekšējo vērtību saglabāšanu,

ar ko nodarbojas kultūras mantojuma pārvaldītāji. [28; 6. lpp.] Ar šo jautājumu risināšanu

nodarbojas tādas pasaules organizācijas, kā Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu

padome (ICOMOS), Starptautiskā muzeju padome (ICOM), Apvienoto Nāciju Izglītības,

zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Starptautiskā dabas un dabas resursu

aizsardzības savienība (IUCN), kā arī citas apakš organizācijas. [28;22.-23. lpp.]

Neskatoties uz atsevišķu kultūrvēsturisko objektu apdraudējumu, autore uzskata, ka

nākotnē draudi manāmi mazināsies, jo mūsdienu tūristi arvien vairāk kļūst ieinteresēti

„ilgtspējīga tūrisma attīstīšanā”, kas izpaužas videi draudzīgu naktsmāju izmantošanā, kā

arī kultūrvēsturisko pieminekļu saudzēšanā!

1.3. Kultūras tūrisma raksturojums Latvijā

Meklējot skaidrojumu terminam kultūra, iespējams atrast visdažādākās definīcijas.

To skaits mērāms vairākos simtos, tāpēc autore nolēma aprakstīt šo visiem labi zināmo

terminu saviem vārdiem. Autore uzskata, ka sabiedrības garīgo, materiālo un intelektuālo

vērtību un īpašību kopums, kas izpaužas visa veida mākslās, cilvēka ikdienas dzīvē, tā

mijiedarbībā ar dabu, kā arī indivīda vērtībās un uzskatos var tikt definēts ar vienu vārdu –

kultūra.

Kultūru mēdz dēvēt par „visas sabiedrības dzīves stilu”. Tādēļ, ka tā sevī ietver

uzvedības normas, ģērbšanās normas, valodu, reliģiju, rituālus, kā arī likumus, morāli un

uzskatu sistēmas. Īsāk sakot, kultūra ir veids kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem,

valodu, vēsturi vai to kā viņi ģērbjas, un, protams, arī viss ko cilvēks rada, savā ziņā var

tikt uzskatīts par kultūras sastāvdaļu. Savukārt viss tas, kas var tikt definēts ar vārdu,

kultūra arī ir tas atšķirīgais, kas piesaista ārzemju tūristu uzmanību noteiktai valstij vai

reģionam. Jo eksotiskāki tradicionālie ēdieni, (piemēram, Indijā un Ķīnā), jo neordinārāki

tradicionālie tērpi, (piemēram, Āfrikas iedzīvotājiem un japāņiem), jo antīkāka un

masīvāka arhitektūra (piemēram, Ēģiptes piramīdas, Grieķijas galvaspilsēta Atēnas, Romas

Kolizejs, Itālijas šķībais Pizas tornis, Lieldienu salu milzīgās statujas, Peru inku senais

16

cietoksnis Maču Pikču un daudzi, daudzi citi), jo lielāku kultūras tūristu uzmanību šīs

vietas iegūst.

Katra valsts ir savādāka, un izceļas ar savu kultūru, arī Latvija. Lai gan Latvijā nav

pasaulslavenu un ievērojamu kultūras objektu, kurus apskatīt trauktos liela daļa pasaules

tūristu, tas nenozīmē, ka Latvija ārzemju tūristiem nav saistoša. Latvija atrodas ģeogrāfiski

ļoti izdevīgā vietā pie Baltijas jūras, un neskatoties uz to, ka Baltijas jūras reģions nav

izteikts masu ceļojumu galamērķis, reģions tomēr piesaista ievērojamu starptautisko

ceļotāju skaitu, jo Baltijas jūra ir nozīmīgs kruīzu tūrisma galamērķis, kurš 2007. gadā

ierindojās sestajā vietā pasaulē! [27;9.-10. lpp.]

Neskatoties uz to, ka kopējais tūrisma nozares ieņēmumu apmērs Latvijā ir visai

neliels salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tūrisma nozare Latvijā ir

nozīmīgs eksporta ienākumu avots, kas sniedz ievērojamu pienesumu valsts iekšzemes

kopproduktam. Pamatojoties uz citu valstu pieredzi, nozares eksperti norāda, ka Latvijas

izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ekonomiskā aktivitāte, ainaviskā bagātība,

daudzveidīgā un nepiesārņotā vide, kultūras resursi un savdabīgais kultūras mantojums

rada labvēlīgus priekšnoteikumus Baltijas un Eiropas mērogā konkurētspējīga Latvijas

tūrisma produkta un tūrisma infrastruktūras attīstībai. [22.]

Latvijas tūrisma attīstības vīzija ir: Latvija – mērķa tirgos atpazīstama kā pievilcīgs

(drošs, ērti, ātri un izdevīgi sasniedzams) tūrisma galamērķis individuālajiem tūristiem, kas

nodrošina patiesi sirsnīgu viesmīlību un mērķa segmentu vajadzībām atbilstošus,

kvalitatīvus, inovatīvus, ilgtspējīgus un autentiskus tūrisma produktus ar augstu pievienoto

vērtību, ko rada cilvēks ar savām zināšanām un profesionalitāti. [26;18. lpp.] Lai tuvinātos

vīzijas aprakstam, Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvā dažādus kvalitatīvus tūrisma

pakalpojumus, kas balstīti uz dabas bagātībām, kultūrvēsturisko mantojumu un tradīcijām,

tādēļ viena no perspektīvākajām un tūristus piesaistošākajām tūrisma jomām vēl joprojām

ir kultūras tūrisms, kura rezultātā tiek iepazīts kultūrvēsturiskais mantojums un

ievērojamas vietas, kā arī dažādi kultūras pasākumi un festivāli. Autore norāda, ka kultūras

tūrisma objekti ir sastopami kā pilsētās, tā arī lauku teritorijās, tādējādi veicinot dažādu

vietu un reģionu attīstību. [27;20.-22. lpp.]

Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tūrismam Latvijā ir izteikta sezonalitāte, kas ietekmē

tūrisma komercdarbību un apgrozījumu, tāpēc autore uzskata, ka Latvijā nepieciešams

attīstīt jaunus un inovatīvus tūrisma produktus un pakalpojumus, kas veicinātu

pakalpojumu eksporta palielināšanos, pagarinot tūrisma sezonu un piesaistot tūristus visa

gada garumā. Nepieciešams pārvērst mīnusus par plusiem, piedāvājot tūristiem no

17

Dienvideiropas, kur saule karsē 360 dienas gadā, izbaudīt visu četru gadalaiku burvību

Latvijā, īpaši uzsverot produktu un pakalpojumu kvalitāti un ilgtspējības principu.

Pēdējo gadu laikā Eiropas tūrisma nozarē ir ievērojami pastiprinājusies konkurence,

kas nosaka nepieciešamību veikt tūrisma produktu un pakalpojumu diferenciāciju un

efektīvu ceļojuma galamērķa pozicionējumu tūrisma tirgū. Tāpēc 2010. gada martā

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (turpmāk - TAVA) prezentēja jauno Latvijas tūrisma tēlu

„Nesteidzīga atpūta Latvijā” („Latvia. Best enjoyed slowly”). Pirms tam no 2002. gada līdz

2010. gadam par Latvijas tūrisma tēlu ticis izmantots sauklis „Zeme, kas dzied”, taču šis

sauklis izrādījies ne pārāk veiksmīgs, jo nesasniedza plānotos apjomus Latvijas, kā

ārzemju tūristiem saistoša galamērķa popularizēšanā. [26;13.-14. lpp.] Savukārt jaunais un

pārdomātais Latvijas tūrisma tēls jau pirmā gada laikā spēja sevi pierādīt, tiekot atzinīgi

novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās! Pasaules lielākais tūrisma ceļvežu izdevējs

"Lonely Planet" 2011. gadā savā interneta mājaslapā bija izveidojis anketu, kurā Latvijas

tūrisma sauklis bija iekļauts starp deviņiem labākajiem Eiropas valstu tūrisma saukļiem.

Pārsteidzošākais bija tas, ka mājaslapas apmeklētāju balsojumā, Latvijas sauklis ir bijis

pārliecinoši populārākais, jo saņēmis 43% balsu, aiz sevis atstājot tādu valstu saukļus, kā

Šveices “Get natural”, Melnkalnes “Wild Beauty”, Īrijas “The fun starts here u.c. [31.]

TAVA direktors Armands Slokenbergs, par jauno Latvijas tūrisma tēlu teicis šādus

vārdus: “Ar šo tēlu, Latviju vēlējāmies pozicionēt kā vietu, kur tūrists var mazināt savas

dzīves tempu un izbaudīt nesteidzīgu, niansētu, emocijām bagātu atpūtu, rast harmoniju,

atklāt īstas vērtības. Neslēpsim, tas ir arī mēģinājums pamudināt tūristus Latvijā uzturēties

ilgāk, kas nozīmē arī lielāku ieguldījumu ekonomikā.” [35.]

Autore uzskata, ka nekas tik ļoti neatbilst tūristu vēlmei uzturēties kādā valstī ilgāk,

kā dažādi pasākumi un kultūras notikumi, kuros ārzemju tūristam ir iespēja gan vērot no

malas tautas tradīcijas, gan aktīvi iesaistīties tās kultūras dzīvē. Taču jāatzīst, ka Latvijā, ja

neskaita gadskārtu svētku svinēšanu, ne pārāk bieži notiek dažādi kultūras pasākumi, kuri

būtu saistoši ārzemju viesiem. Pasākumi, kas veidoti tā, lai tie būtu saprotami un saistoši

ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem ir tas, kas Latvijas tūrisma izaugsmei

šobrīd ir nepieciešams, uzskata autore. Un tieši šāda veida pasākumu un kultūras tūrisma

jomā bagāts solās būt 2014. gads kā Rīgā, tā arī visā Latvijā. Tas vistiešākā mērā saistīts ar

to, ka Rīga 2014. gadā nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kļūstot par kultūras

epicentru Eiropā. [23.] Visa 2014. gada laikā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vairāki

simti dažādu pasākumu, piedāvājot kultūru visplašākajā nozīmē 365 dienas gadā ar jaunu

izpratni par kultūru kā pozitīvu pārmaiņu spēku cilvēku dzīvē! (Par pasākumiem vairāk

iespējams uzzināt Rīga 2014 interneta mājas lapā - http://riga2014.org/). [34.]

18

Taču Latvija ar Rīgu vien nebeidzas. Latvija iedalāma četros kultūrvēsturiskos

reģionos - Zemgale, Kurzeme Vidzeme, un Latgale un katrs no tiem atšķiras ar savu īpašo

auru un dažādo kultūras tūrisma piedāvājumu. Latvija piedāvā zaļu, neskartu dabu,

bagātīgu kultūras un vēsturisko mantojumu, aizraujošas mazpilsētas, militāros objektus un

daudz ko citu. Tas nav pārspīlējums, jo Latvija izceļas ar patiešām neskartu dabu. Latvijas

daba ir skaista un daudzveidīga, taču tā prasa pret sevi saudzīgu attieksmi. Jau no

senseniem laikiem latviešiem pret dabu ir bijusi cieņas pilna un bijīga attieksme, ko pauž

arī tautasdziesmas – „Caur sidraba birzi gāju, Ne zariņa nenolauzu.” Ņemot vērā to, ka

Latvija ir mazapdzīvota, un pusi Latvijas teritorijas sedz meži, kuros vērojami meža

dzīvnieki un dabas norises, šeit pieejamas plašas dabas jeb Eko tūrisma iespējas.

Savukārt Latvijas lauki un mazpilsētas var lepoties ar savu autentiskumu. Latvijas

rietumos (Kurzemē) var iepazīties ar nemateriālo Latvijas kultūras mantojumu -

kultūrvēsturiski unikālajiem suitiem, un mazās somugru tautas - līvu - mantojumu. Latvijas

austrumos var iepazīt vietējo iedzīvotāju viesmīlību, apgūt māla podu darināšanas mākslu

un izzināt sakrālo tūrismu, apskatot daudzās un dažādās katoļu, pareizticīgo un

vecticībnieku baznīcas. Katrai Latvijas mazpilsētai ir savs unikālais vēstījums par

cilvēkiem, kas to apdzīvojuši.

Mēs esam saglabājuši savus mežus, upes, ezerus un dabas atpūtas vietas. Tādejādi

ar savu dabu pievilinot Centrāleiropas iedzīvotājus, kuriem šāda dzīvās dabas daudzveidība

ir liegta, jo industrializācija viņu zemēs to ir iznīcinājusi. Latvijas plusi ir krāšņās

kuģojamās upes un upītes, kas ir bagātas ar gleznainiem skatiem, tai skaitā Daugava, kura

ir viss senāk izmantojamā upe kuģniecībai Latvijā. Mums ir skaisti dabas parki un

rezervāti, kuros tiek saglabāta pirmatnējā daba ar likumu aizliedzot jebkādu saimniecisko

darbību, kura varētu kaitēt pirmatnējās dabas saglabāšanai. Mūsu zemē ir daudz objektu,

kuriem citās zemes līdzīgu nav. Piemēram, reģionālu nozīmi ieguvusī Ventas rumba, kas ir

platākā rumba Austrumeiropā vai Skrīveru dendroloģiskais parks, kurš ir unikāls Eiropas

nozīmes meža vēstures objekts. Piemērus iespējams uzskaitīt daudz un dikti, tādejādi

laužot daudzu jauniešu stereotipu par to, ka Latvijā tūristiem nav ko meklēt, jo šeit nav

augstu debesskrāpju!

Latvijā ir daudz dažādu dabas un vēstures vērtību, ko mēs esam apzinājuši un tikpat

daudz ir tādu, ko mēs neizmantojam savas muļķības vai nezināšanas dēļ. No objektiem ko

neizmantojam vai nepopularizējam autore min Latvijas krāšņās smilšainās pludmales:

Jūrmalas pludmale, Ventspils Zilā karoga pludmale, Majoru pludmale un citas, kuras

Eiropā ir retums. Mūsu zeme ir ļoti bagāta ar vēstures notikumiem, kas paralēli ir veidojuši

kultūru un kultūras objektus. Daļa no tiem netiek izmantoti, jo valsts nav ieinteresēta vai

19

nav spējīga finansēt to atjaunošanu. Privātos uzņēmējus tie arī ne visai interesē, jo

nezināšanas dēļ tie asociējas ar lieliem izdevumiem un maziem ienākumiem.

Mūsu zemē, kā zināms, dzīvojušas senās baltu tautas, kurām bija seni cietokšņi –

pilskalni vai ezerpilis. Mūsdienās uz arheoloģisko liecību pamata ir atjaunots tikai viens

objekts – Āraišu ezerpils, par ko protams, ir liels gandarījums, taču mūsu zemē šāda veida

vēsturisko mantojumu ar dažādām tradīcijām vēl ir gana un tie vēl tikai gaida savu

„atmodu”. Šādi objekti varētu pievilināt ārzemju tūristus tikpat labi, kā daudzu dažādo

arhitektūras stilu ēkas Rīgā.

Krusta karu rezultātā, Latvijas teritorijā ienāca rietumnieciskā kultūra, kas ienesa

mūsu zemē kristietības un bruņniecības caurstrāvotos viduslaikus. Šie vēsturiskie notikumi

radīja kultūrvēsturiskos objektus: baznīcas, cietokšņus un nocietinājumus. Radās tāds

administratīvs apgabals, kā Livonija un tāda pārvaldes iekārta, kā muižniecība. Sakarā ar to

Latvijas un Igaunijas teritorijā tika uzceltas ļoti daudz krāšņas muižas. Latvijā

saglabājušies simtiem šo senatnes liecinieku – katrs ar savu vēsturi, savu īpašo stāstu, ar

savu aizraujošo arhitektūru un unikalitāti. Katrā Latvijas pagastā un pilsētā ir ja ne

pamatīga viduslaiku bruņinieku pils vai tās pilsdrupas, tad vismaz kāda vairāk vai mazāk

smalka muiža, kas ir svarīgs kultūrvēsturisks mantojums. Šajā sakarā autore iesaka vairāk

pievērsties Latvijas muižu sakopšanai, izveidojot tajās viesu namus, mākslas galerijas,

restorānus vai citas tūristus saistošas aktivitātes, tādejādi iegūstot gan sakoptu un restaurētu

muižu tūristu vajadzībām, gan peļņas avotu muižas saimniekiem.

Kā zināms mūsdienās tehnoloģijas ir neatņemama iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļa –

portatīvie datori, mobilie telefoni, planšetes un neskaitāmās aplikācijas ko piedāvā šo

ierīču lietotājiem ikdienas darbu atvieglošanai vai laika ekonomijai. Arī tūrismā

tehnoloģijas ir tikpat neaizstājamas - bezvadu interneta pieejamība tūristu iecienītākajās

kafejnīcās un izklaides vietās, Amadeus un Online Weg ceļojumu rezervācijas sistēmas,

ērti pārskatāma sabiedriskā transporta aplikācija, kas sniedz tiešus sabiedriskā transporta

atiešanas un pienākšanas laikus u.c. Šai sakarā kā vienu no pēdējā laika jaunumiem, kas

būtiski atvieglo Latvijas kultūras izzināšanu un kultūras objektu popularizēšanu, autore

min, nesen (2013. gada sākumā) izveidoto mobilo lietojumprogrammu „Kultūras karte”,

kurā pieejama informācija par kultūras objektiem visā Latvijā. [14.]

Jaunā Latvijas kultūras kartes mobilā aplikācija noderēs, lai saņemtu informāciju

par vairāk kā 10 000 kultūras objektiem 22 nozarēs. To skaitā ir tūrisma maršrutos

iekļautie kultūrvēstures objekti (muižas, pilis, baznīcas), kultūras iestādes (muzeji,

bibliotēkas, teātri, kultūras centri), organizācijas (mākslas skolas un studijas, nevalstiskās

organizācijas) un kultūras pakalpojumu sniedzēji (galerijas, amatnieku darbnīcas).

20

Izmantojot "Kultūras kartes" mobilo lietojumprogrammu, viedtālruņu lietotāji var

ērti un operatīvi saņemt kultūras objekta kontaktinformāciju, sazināties ar to, piezvanot vai

nosūtot e-pastu, uzzināt darba laiku, kartē redzēt objekta, kā arī tuvākajā apkārtnē esošo

citu objektu atrašanās vietu vai iegūt saites uz papildu informācijas avotiem internetā.

Mobilā lietotne piedāvā ne tikai veikt objektu meklēšanu, bet arī atlasīt favorītus, pievienot

komentārus un objekta fotoattēlus, tādējādi līdzdarbojoties Latvijas kultūras objektu

atpazīstamības veicināšanā. [24.] (Aplikācija pieejama "Apple iOS", "Microsoft Windows

Phone" un "Google Android" veikalos, meklējot "Kultūras karte" vai sekojot saitei

http://app.kulturaskarte.lv).

Autore uzskata, ka Latvijai pieder lielas, lai neteiktu milzīgas kultūras bagātības,

par kuru nozīmi, vēsturi un vērtību diemžēl ne katrs zina, tādēļ Latvijā nepieciešams

turpināt popularizēt atsevišķus administratīvos apgabalus un tajos esošos materiālā un

nemateriālā kultūras mantojuma objektus, ar ko autoresprāt visai veiksmīgi nodarbojas

Rīgas tūrisma attīstības birojs - „Live Riga”, Latvijas oficiālais tūrisma portāls -

http://www.latvia.travel/lv, TAVA, Latvijas tūrisma informācijas centri un, protams,

neskaitāmās Latvijas tūrisma aģentūras.

21

2. TŪRISMA UZŅĒMUMA RAKSTUROJUMS2.1. Tūrisma uzņēmuma vispārējs raksturojums

Eduarda Smiļģa Teātra muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība ar

savu apstiprinātu preču zīmi, jeb logotipu, kas ir izveidota saskaņā ar Muzeju likumu,

Augstskolu likumu, 21.11.2006. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 956 "Noteikumi par

Nacionālo muzeju krājumu", LKA Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem. Muzeja

mērķis ir atbilstoši Muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā

teātra mākslas vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai, kā arī

piedalīties LKA studiju programmu un zinātniskās darbības īstenošanā. [16;2. lpp.]

2.1.1. Tūrisma uzņēmuma vēsture

1886. gada 23. novembrī pasaulē nāca par izcilāko 20. gs. latviešu teātra vēstures

personību atzītais Eduards Smiļģis. Lai gan pēc izglītības E. Smiļģis bija inženieris, viņš

bija latviešu teātra režisors un Dailes teātra dibinātājs. Savas radošās darbības laikā

Eduards Smiļģis bija pazīstamākais latviešu režisors, un viņa iestudējumi tika izrādīti ne

vien Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā un vēlāk arī Padomju Sociālistisko Republiku

Savienībā (PSRS).

Deviņpadsmitā gadsimta beigās Eduarda Smiļģa tēvs Jānis Smiļģis nopērk

zemesgabalu Dorofejevkā, vēlāk - Dārtas un tagad - Eduarda Smiļģa ielā Nr. 39., un

ģimene pārceļas uz Āgenskalnu. Toreiz Āgenskalna apkaimē bija lauki. Starp māju smilšu

pakalnā, kas gan strauji tika apbūvēts, un Daugavu pletās pļava, kurā tecēja strauts, ganījās

lopi, tālāk aiz tagadējās Nometņu ielas slējās priežu mežs.

E. Smiļģis bija izteicis vēlmi, lai viņa tēva mājā pēc viņa aiziešanas tiktu iekārtots

teātra muzejs. Šo uzdevumu piepildīt uzņēmās toreizējais Raiņa Literatūras un mākslas

vēstures muzejs ar direktoru Voldemāru Kalpiņu priekšgalā, 1975. gada 16. aprīlī

izveidojot Jāņa Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāli „Teātra muzejs”.

(Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) Kultūras ministra 1975.

gada pavēle 183). [20.]

Teātra muzeja ekspozīciju iekārtoja mākslinieki Rasma Stukmane un Jānis Pipurs,

un 1976. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, jaunizveidotais Teātra

muzejs pirmo reizi uzņēma apmeklētājus. Pirmajā stāvā bija ekspozīcija par latviešu teātra

pirmsākumu, otrajā stāvā – E. Smiļģa zāle un kabinets, ekspozīcija par Dailes teātri,

Nacionālo teātri, krievu drāmas teātri u. c. laikā no 1920.-1940. gadam. Trešajā stāvā bija

22

iekārtots Alfreda Amtmaņa - Briedīša memoriālais stūrītis un ekspozīcija par teātru

darbību pēc kara.

Desmit gadus vēlāk ar LPSR Kultūras ministrijas 1986. gada 19. novembra pavēli

Nr. 680 tika izdarītas izmaiņas muzeja nosaukumā un turpmāk tas saucās Jāņa Raiņa

Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāle Eduarda Smiļģa Teātra muzejs. 1986. gada

23. novembrī Teātra muzejs atzīmēja Eduarda Smiļģa simtgadi ar plašu izstādi par Dailes

teātra dibinātāja radošo mūžu un atklāja ekspozīcijas otro kārtu, kura bija veltīta Operas un

baleta teātrim, Liepājas un Valmieras, kā arī Operetes, Jaunatnes un Leļļu teātriem.

Jaunākā Teātra muzeja ekspozīcija šobrīd ir telpa pirms Smiļģa zāles, kurā 1991. gadā

iekārtota ekspozīcija par Eduarda Smiļģa dzīves un darba gaitām.

Vēlāk, 2005. gadā Jāņa Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs tika

reorganizēts par Valsts aģentūru "Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs" (Nolikums

apstiprināts Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2005. gada 26. jūlijā), un E. Smiļģa

Teātra muzejs savukārt kļuva par tās filiāli. Taču jaunu statusu Eduarda Smiļģa Teātra

muzejs iegūst pēc Valsts aģentūras "Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja"

reorganizācijas. Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu

Nr. 369. E. Smiļģa Teātra muzejs ar 2009. gada 1. oktobri kļūst par Latvijas Kultūras

akadēmijas struktūrvienību. [17;1.-2. lpp.]

2.1.2. Tūrisma uzņēmuma atrašanās vieta

Viennozīmīgi tūrisma uzņēmuma veiksmīga darbība lielā mērā ir atkarīga tieši no

uzņēmuma atrašanās vietas. Izvēloties uzņēmuma atrašanās vietu, jāņem vērā katras vietas

priekšrocības un trūkumi, iespējamie ienākumi un izdevumi un jāapsver dažādi faktori.

Uzņēmumam ir jāizvēlas tāda atrašanās vieta, kurai ir viegli piekļūt gan ar sabiedrisko, gan

privāto transportu, lai tam brīvi varētu piekļūt kā klienti tā arī darba spēks. Atrašanās vietā

jābūt attīstītai infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, elektrība, gāze) un komunikācijas

iespējām (pasta un telefona sakari). Uzņēmumam jāņem vērā arī potenciālās atrašanās

vietas tuvumā esošie konkurenti ja tādi ir. [2;53.-54. lpp.]

Tagadējā LKA E. Smiļģa Teātra muzeja ēka atrodas vietā, kur 1890. gadā koka

namā uz dzīvi apmetās izcilā režisora un Dailes teātra dibinātāja, Eduarda Smiļģa ģimene.

Muzejs atrodas Eduarda Smiļģa ielā 37/39 un vairākās telpās šīs mājas piebūvē, Latvijas

Teātra darbinieku savienības īpašumā Talsu ielā 1. Nu jau 35 gadus tā veidotāji, muzeja

speciālisti un arī ikviens apmeklētājs varējis pārliecināties, ka viens no interesantākajiem tā

eksponātiem ir pats muzeja nams un tā fantastiskais dārzs, kas atrodas zaļās Pārdaugavas

sirdī - Āgenskalnā. [39;96. lpp.]

23

Muzejam ir viegli piekļūt gan ar privāto, gan sabiedrisko transportu. Pie muzeja ir

iespējams novietot arī autobusu, kas ir ērti un izdevīgi, lai muzeju varētu apmeklēt tūristu

grupas vai skolēni no attālākām Rīgas pilsētām. Āgenskalna teritorijā ir attīstīta

infrastruktūra, vien pāris simtu metru attālumā no muzeja atrodas bankas un veikali.

Muzejā ir ierīkota ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, kā arī centrālā apkure. Arī

komunikācijas iespējas muzeja atrašanās vietā ir attīstītas – muzejā ir pieejams gan

telefons, gan bezvadu internets.

Muzeja konkurenti ir Āgenskalnā esošie muzeji, tie ir Dzelzceļa muzejs (Uzvaras

bulvārī 2/4), Ojāra Vācieša muzejs (O.Vācieša ielā 19) un Jāņa Akuratera muzejs

(O.Vācieša ielā 6a). [13.] Taču muzeji neatrodas tiešā LKA E. Smiļģa Teātra muzeja

tuvumā, tāpēc tie būtiski neietekmē muzeja darbību.

2.1.3. Tūrisma uzņēmuma darbības veidi

LKA E. Smiļģa Teātra muzejs ir kā krūze, kura krāj sevī visu Latvijas Teātru

vēsturi. Un ne tikai vēsturi, bet arī svaigas atmiņas no neseniem notikumiem, jo līdzās

pastāvīgajai ekspozīcijai, muzejs veido izstādes un organizē interesantus sarunu vakarus ar

Latvijā iemīļotiem aktieriem un režisoriem. Svarīgs muzeja darbības aspekts ir sabiedrības

izglītošana par teātra vēstures un teorijas jautājumiem, izmantojot muzeja sagatavotās

lekcijas un videoprogrammas vidusskolēniem un atraktīvās muzejpedagoģiskās

programmas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Muzejs piedāvā arī telpu īri

dažādiem pasākumiem un saviesīgiem sarīkojumiem. [16;3. lpp.] Te jāpiemin 2012. gada

10. augustā muzeja telpās rīkotās kāzu svinības, kuras muzeja telpās norisinājušās saistībā

ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas atļauj kāzu ceremoniju norisi ne tikai dzimtsarakstu

birojos, bet arī citās piemērotās vietās.

Kopš 2009. gada rudens muzejs ir pieņēmis izaicinājumu – kļūt par jaunu spēles

laukumu LKA režijas un dejas studentu radošajiem eksperimentiem. Tas ienes jaunus

vaibstus muzeja rimtajā ikdienā un sagādā pārsteigumu muzeja apmeklētājiem, kuriem ir

iespēja pašiem redzēt, kā top teātris. Šai sakarā kopš 2010. gada septembra muzejs katru

gadu rīko LKA jauno režisoru izrāžu festivālu „Patriarha rudens”. [19.]

LKA E. Smiļģa Teātra muzejam ir vairāki darbības virzieni. Pamatā tā ir

kultūrvēstures materiālu komplektēšana, veidojot jaunas un papildinot esošās kolekcijas un

ar aktuālās teātra dzīves notikumiem saistītu problēmu izpēte, kā arī šo pētījumu rezultātu

prezentācija. Šis muzejs ir viens no teātra vēstures izpētes centriem Latvijā. Tajā tiek pētīts

muzeja krājums un ar to saistītā informācija, kā rezultātā top: ekspozīciju un izstāžu plāni,

koncepcijas, projekti, kartotēkas, hronikas, zinātniskās pases, monogrāfijas, rakstu krājumi,

24

lekcijas, referāti, kā arī ekskursiju vadītāju teksti. Muzejs arī veido un uztur kontaktus ar

skatuves māksliniekiem, iesaistot viņus muzeja dzīves norisēs. [18;1.-2. lpp.]

2.2. Tūrisma uzņēmuma iekšējā vide

Uzņēmējdarbības vide iedalās iekšējā un ārējā vidē, un iekšējo vidi veido tie

faktori, kurus uzņēmējs var ietekmēt vai mainīt. Tie ir uzņēmuma mērķi, struktūra,

tehnoloģijas un uzņēmuma kultūra. [1;13. lpp.]

LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbu, vada vadītāja Agnese Miltiņa, kura rīkojas

saskaņā ar LKA Satversmi, Muzeju likumu, Muzeja Nolikumu un citiem normat īvajiem

aktiem. Muzeja vadītāja ir atbildīga par muzeja uzdevumu izpildi, muzeja personāla

nodarbināšanu un muzeja rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu. Muzeja

vadītājas pakļautībā ir visi muzeja darbinieki (speciālisti, saimnieciskā sektora vadītājs,

kasieris, ekspozīciju zāļu uzraugi, sargi, apkopējas un sētnieks). Savukārt lēmumu par

Muzeja vadītāja apstiprināšanu amatā pēc LKA rektora ierosinājuma pieņem LKA senāts.

Darba līgumu ar vadītāju slēdz LKA rektors. Muzeja darbiniekus darbā pieņem un atbrīvo

LKA rektors saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. [18;3. lpp.]

LKA E. Smiļģa Teātra muzejā visiem muzeja mākslas ekspertiem ir datori, kas ir

saslēgti kopējā tīklā ar kopīgu datu bāzi un iespēju centralizēti ievadīt pēc Ministru

Kabineta noteikumiem apstrādātos krājuma priekšmetus Rakstniecības un mūzikas muzeja

izveidotajā sistēmā MUPUS. [33;1. lpp.] Tas tiek darīts tādēļ, ka pēc muzeja pievienošanas

LKA E. Smiļģa Teātra muzeja krājums glabājas pie Rakstniecības un mūzikas muzeja.

Muzeja telpās ir pieejams arī bezvadu internets (WiFi), kas nodrošina ātru un ērtu muzeja

datubāzes papildināšanu un savstarpējo saziņu ar muzeja apmeklētājiem, kā arī muzeja

izstāžu veidotājiem un noformētājiem.

LKA E. Smiļģa Teātra muzeja uzņēmuma kultūra ir organizatoriska. Muzejā ir

ierīkots žurnāls, kurā katrs darbinieks ieraksta prombūtnes laiku un iemeslu, lai dežurants

varētu kompetenti sniegt informāciju par iespēju satikt to vai citu muzeja darbinieku. Kā

arī ir atsevišķs žurnāls, kurā tiek datēti visi muzeja organizētie pasākumi un telpu

izīrēšanas grafiks. Tas palīdz tehniskajiem darbiniekiem orientēties veicamo pienākumu

klāstā. Muzeja darbinieki tiek motivēti gan ar gandarījumu par paveikto darbu, gan

finansiāli. Visiem muzeja darbiniekiem ir atbilstošās zināšanas, iemaņas un spējas, lai

radītu un īstenotu jaunas idejas un veiktu savus amata pienākumus. Muzeja darbinieki labi

strādā grupās, taču saprot, ka ir nepieciešami arī speciālisti, kuri strādā neatkarīgi no

grupas. Tā kā darbinieki ir labi apmācīti, viņi uzskata, ka mācības ir nepārtraukts process,

kurš attiecas uz visiem, un tāpēc labprāt piedalās dažādos semināros, zinātniskajās

25

konferencēs un citos darbinieku izglītošanas pasākumos. Gan ikdienā, gan svētku reizēs

muzeja darbinieki valkā solīdu apģērbu, tādejādi izrādot savu pozitīvo un cieņas pilno

attieksmi pret muzeju un savu darbu.

Neatņemama muzeja organizācijas kultūras sastāvdaļa ir muzeja apzaļumotais

dārzs. Dārzs tiek regulāri kopts, tajā tiek pļauts mauriņš un stādīti dažādi ziedi, kā arī tīrīta

pie muzeja parādes ieejas esošā strūklaka. Atkarībā no gadskārtu svētkiem

(Ziemassvētkiem, Jāņiem un Lieldienām) muzejs piedāvā telpu un Smiļģa dārza vizuālo

noformējumu, tādejādi radot personīgu un mājīgu atmosfēru gan saviem darbiniekiem, gan

apmeklētājiem. (Informācijas izklāsts veidots pamatojoties uz autores novērojumiem

muzejā, kā arī sarunām ar muzeja vadītāju un citiem muzeja darbiniekiem).

Lai gan LKA E. Smiļģa Teātra muzeja pamatmērķis ir, atbilstoši Muzeja darbības

specifikai, vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā skatuves mākslas vērtības, sekmēt to

izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai, [18;1. lpp.] kā arī piedalīties LKA

studiju programmu un zinātniskās darbības īstenošanā, muzejs ir izvirzījis sev vēl papildus

10 īstermiņa mērķus, kurus nolemts sasniegt 5 gadu laikā:

1. Veikt muzeja akreditāciju līdz 2014.gada augustam.

2. Piesaistīt papildus finansējumu, lai segtu iztrūkstošos līdzekļus muzeja

pamatfunkciju nodrošināšanai un rastu finanšu resursus izstāžu un ekspozīciju darbam,

meklējot finansējuma piesaistes iespējas gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.

3. Samazināt muzejā jau esošo, bet zinātniski neapstrādāto materiālu uzkrājumus,

padarot šos materiālus publiski pieejamus.

4. Izzinot esošās muzeja mērķauditorijas vēlmes un vajadzības, radīt muzeja

produktus šo vajadzību apmierināšanai.

5. Radīt pozitīvu muzeja publisko tēlu plašā sabiedrības daļā.

6. Kļūt par izglītības programmas sastāvdaļu.

7. Attīstīt un tālāk pilnveidot ar tūrismu saistītās aktivitātes.

8. Nodrošināt teātra vēstures mūsdienīgu interpretāciju jaunās ekspozīcijās, izstādēs u.

c. muzeja darba aktivitātēs.

9. Nomainīt muzeja darbinieku rīcībā esošo novecojušo tehniku (datorus un printerus)

un ieviest jaunas tehnoloģijas iespējas muzeja darbiniekiem un apmeklētājiem (spēles un

atjautības uzdevumus pieejamus uz tehniskām palīgierīcēm).

10. Pilnveidot muzeja struktūru un celt personāla kvalifikāciju. [18;4. lpp.]

26

2.3. Tūrisma uzņēmuma ārējā vide

Tūrisma uzņēmuma ārējo vidi veido tie faktori, kurus uzņēmējs tieši ietekmēt nav

spējīgs. Tie ir uzņēmuma klienti, uzņēmuma konkurenti, uzņēmuma piegādātāji un valsts

likumdošana. [1;13. lpp.]

Muzeja apmeklētāji ir sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki, skolēni, studenti,

pedagogi un teātra jomas profesionāļi, kā arī citu muzeju darbinieki. Lai gan apmeklētāju

spektrs muzejā ir dažāds, liela daļa no apmeklētājiem muzeju apmeklē tikai vienreiz,

uzskatot, ka muzejs neko jaunu piedāvāt nespēj. Tāpēc muzejam ir nemainīga apmeklētāju

plūsma, kas pamatā ir muzeja zinātnieki, speciālisti un LKA pārstāvji. Novērojot muzejā

rīkoto pasākumu apmeklējumu autore secina, ka muzejā netiek aizsniegta iztrūkstošā

mērķauditorijas daļa, kas ir sociāli aktīvie iedzīvotāji vecumā no 16-35 gadiem, jo muzejs

nepietiekoši koncentrējas uz pakalpojuma klāsta izveidi šai mērķauditorijai. [16;7.-8. lpp.]

Muzejam ir savi konkurenti, drīzāk gan jāsaka, konkurentu grupa, un tie ir citi

muzeji. Tomēr jāņem vērā, ka katrs muzejs piedāvā atšķirīgu informācijas klāstu un

darbojas dažādās kategorijās. Ir lieli muzeji, kas izceļas ar sava krājuma bagātību un

daudzveidību un ir mazi muzeji. [3;17. lpp.] Autore uzskata, ka LKA E. Smiļģa Teātra

muzejs ir vidēja lieluma muzejs, kurš piedāvā dažādas aktivitātes, un nodrošina tās par

apmeklētājiem draudzīgām cenām. Autore uzskata, ka Teātra muzejam nebūtu pārāk ļoti

jāuztraucas par konkurenci savā konkurences kategorijā. Muzeja darbību tiešā mērā

ietekmē Valsts likumdošana. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbību visbūtiskāk ietekmē

un regulē Muzeju likums, kura mērķis ir noteikt sabiedriskās attiecības muzeju jomā, lai

nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un

muzeju attīstības iespējas. [32.] Likums nosaka arī muzeja akreditācijas procesu un

nacionālā muzeja krājuma veidošanas un glabāšanas principus.

Galvenais muzeja sadarbības partneris ir Rakstniecības un mūzikas muzeja

(turpmāk RMM) kolekciju krājums. Teātra muzejs vāc, dokumentē un nodod materiālās un

nemateriālās kultūras vērtības uzkrāšanai RMM kolekciju krājumā, kur tiek veikta to

zinātniskā izpēte un uzglabāšana. RMM ar LKA E. Smiļģa Teātra muzeju ir noslēgts

sadarbības līgums, kas paredz Teātra muzejam iespēju izmantot centrālā krājuma resursus

muzeja darbības īstenošanā. [21;1.-8. lpp.] Muzeja tehniskais atbalsts ir LKA, kura iespēju

robežās nodrošina muzeju ar izstādēm un pasākumiem nepieciešamo tehnisko atbalstu.

Savukārt kancelejas preces muzejam, kā arī pašai LKA piegādā firma „SIA Ekspo birojs”.

Muzejs kancelejas preču interneta veikalā katru mēnesi veic pasūtījumu, ko kancelejas

preču veikals piegādā LKA, kura, savukārt to tālāk nogādā E. Smiļģa Teātra muzejam.

27

3. TŪRISMA UZŅĒMUMA KULTŪRAS TŪRISMAPROJEKTS

3.1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Vārds „projekts” ir cēlies no latīņu vārda projicere un nozīmē „veikt izmaiņas,

izmainīt”. Projekti ir ļoti dažādi un var uzdot pamatotu jautājumu, ar ko projekts atšķiras

no uzņēmuma mērķprogrammas, biznesa plāna vai konkrēta gada uzdevuma. Atbilde nav

viennozīmīga, jo projektam un pārējiem nosauktajiem darbības virzieniem ir daudz kas

kopīgs. Tomēr projektam ir savas specifiskas pazīmes. Projekta jēdzienu var skaidrot kā

īstermiņa mērķtiecīgu darbību, lai radītu unikālu produktu vai pakalpojumu: ierobežotā

laika posmā, ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem un ar ierobežotiem personāla resursiem.

[4;8. lpp.]

Lai projekts būtu rezultatīvs, ir vajadzīgas jaunas un radošas idejas, kuras bieži vien

izriet no kādas problēmas, ko uzņēmums vēlas atrisināt. Veicot mācību praksi LKA E.

Smiļģa Teātra muzejā darba autore ir secinājusi, ka muzeja galvenā problēma ir

nepietiekamais finansējums muzeja uzturēšanai un jaunu ekspozīciju un izstāžu veidošanai.

Lai gan muzejs aktīvi izmanto iespēju, rakstot dažādus projektus, saņemt finansējumu no

Valsts Kultūrkapitāla fonda, ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, lai izveidotu grandiozi

lielas izstādes un apgādātu muzeju ar nepieciešamo tehniku (printeriem, projektoriem,

jauniem datoriem muzeja mākslas ekspertu vajadzībām, kā arī monitoriem, kurus izvietot

izstāžu zālēs). Muzeja vājā vieta ir tā, ka pašlaik muzejs ir orientēts tikai uz vietējo,

latviešu teātra mākslas pazinēju publiku, gandrīz pilnībā izslēdzot iespēju ārzemju tūristam

gūt kādu labumu no muzeja apmeklējuma. Tas tādēļ, ka pašlaik muzejā visas pastāvīgās

ekspozīcijas, izstādes, muzejpedagoģiskās programmas un saviesīgie pasākumi, norisinās

tikai latviešu valodā, tādejādi liedzot iespēju tajos iesaistīties arī ārzemju viesiem. Muzejā

pieejamā rakstveida informācija, kas, izvietota izstādēs, arī ir tikai latviešu valodā.

Problēma ir arī tā, ka muzeja personāls bez iepriekšējas sagatavošanās un papildus valodas

kursiem, nav spējīgs uzņemt ārzemju viesus. Tas ir finansiāls zaudējums muzejam, jo

Latviju ik gadu apmeklē ievērojams skaits ārzemju tūristu! Centrālās statistikas pārvaldes

(CSP) dati liecina, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2012.gadā 3.ceturksnī vien tika

apkalpoti 591,6 tūkstoši cilvēku! [6.] Ja muzeju apmeklētu vismaz 10% no šī tūristu skaita,

tie būtu apmēram 60 tūristi mēnesī! Savukārt, ja katrs no tūristiem ziedotu muzejam

vismaz 10 eiro, kas pēc Latvijas Bankas valūtas kursa [15.] ir 7 LVL, tad mēneša laikā no

60 tūristiem muzejs iegūtu 420,00 LVL (kas būtu 5040,00 LVL gadā), kas ir pietiekoši

liela summa, lai muzejs būtu ieinteresēts ārzemju tūristu mērķauditorijas piesaistei!

28

Pēc problēmas definēšanas autore nolēma radīt inovatīvu projektu muzeja

finansiālās situācijas uzlabošanai. Projekts, ko autore vēlas īstenot ir aktuāls un visprecīzāk

atbilst iespējai uzlabot muzeja finansiālo stāvokli. Projekta nosaukums ir „Ārzemju tūrists

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā”. Šī projekta nosaukums

norāda uz autores vēlmi piesaistīt muzejam jaunu mērķauditoriju kas būtu angļu valodā

runājošie ārzemju viesi, kuri dodas apciemot Latviju ar mērķi iepazīt valsts kultūru,

tradīcijas un vēsturi. Projekta mērķi plānots sasniegt ar dažādu digitālu inovāciju ieviešanu

muzejā, kā arī ar muzeja apmeklētājiem paredzētās drukātās informācijas tulkošanu angļu

valodā. Šāds projekts pēc autores domām spētu nodrošināt muzejam lielāku peļņu, sākot

jau ar 2014. gada vasaras sezonu, kas tūrisma jomā solās būt īpaši veiksmīga, jo Rīga

2014. gadā nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu un piedāvās dažādus kultūras un

izklaides pasākumus visa gada garumā. Autore uzskata, ka viņas projekta ideja ne tikai

nodrošinātu LKA E. Smiļģa Teātra muzejam papildus ienākumus un apmeklētāju skaita

pieaugumu, bet arī veicinātu starpvalstu kultūras izzināšanu, jo ārzemju viesiem beidzot

būtu iespēja pilnvērtīgi iepazīties ar Latvijas teātra mākslas rašanās vēsturi un attīstības

gaitu.

Kā jau katrai projekta idejai, arī šai ir savas alternatīvas. Pirmā šī projekta

alternatīva ir jaunas pamatekspozīcijas izveide muzejā, veidojot to mūsdienīgu, digitalizētu

un uz angliski runājošo tūristu mērķauditoriju vērstu (nodrošinot informāciju ekspozīcijā

kā latviešu tā arī angļu valodā). Šis alternatīvais projekts paredz tikai muzeja

pamatekspozīcijas pārveidošanu, neko nemainot tematiskajās izstādēs,

muzejpedagoģiskajās programmās un videotēkas piedāvājumā. Savukārt otrā projekta

alternatīva ir muzeja dārza izmantošana dažādu – ārzemju tūristiem paredzētu - pasākumu

rīkošanai. Šis alternatīvais projekts paredz rīkot dažādus brīvdabas kino vakarus, kuros

tiktu demonstrēti latviešu lugu iestudējumi ar angļu subtitriem. Kā arī aktīvi sadarbojoties

ar LKA studentiem, organizēt ārzemju tūristiem brīvdabas teātra izrāžu ciklus angļu

valodā!

Kopumā skatoties abas šīs alternatīvas ir daudzsološas, taču katra no tām aptver

tikai nelielu daļu no muzeja kopējā piedāvājuma, līdz ar to šīs alternatīvas ir uzskatāmas

par nepilnīgām. Tikai ar vienu vai otru alternatīvu muzejam neizdotos pilnvērtīgi piesaistīt

un noturēt ārzemju tūristu uzmanību un interesi, tādēļ autore nolēma par labu trešajam

projekta variantam, kas paredz nelielas izmaiņas katrā no muzeja darbības jomām.

Tādejādi panākot visefektīvāko muzeja pielāgošanu ārzemju tūristu vēlmēm un

vajadzībām. Autores izvēlētā projekta ietvaros tiks veiktas izmaiņas pamatekspozīcijā,

tematiskajās izstādēs, kā arī muzeja videotēkas piedāvājumā.

29

3.2. Projekta mērķi un uzdevumi

Projektam izvirza mērķus, kas jāsasniedz noteiktā laikā. Projekta mērķus definē, lai

noteiktu, uz ko tiekties (tie varētu būt vēlama situācija nākotnē – uzcelta ēka, publicēta

grāmata, izstrādāta organizācijas stratēģija u.c.). Par to vai projekts ir vai nav izdevies,

spriež pēc tā, vai projekta īstenošanas gaitā ir ticis sasniegts projekta mērķis. Projekta

mērķim ir jābūt ar noteiktām īpašībām: tieši saistītam ar projektu, konkrētam, skaidri

definētam, objektīvi novērtējamam un sasniedzamam. Skaidrs un precīzi uzstādīts mērķis

ir projekta veiksmes faktors. [4;29. - 30. lpp.]

Projekta „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra

muzejā” mērķis ir veicināt ārzemju tūristu skaita pieaugumu LKA Eduarda Smiļģa Teātra

muzejā. Lai sasniegtu projekta mērķi, ir jāizstrādā projekta uzdevumi, jo tieši projekta

uzdevumi nosaka to, kas konkrēti tiks paveikts projekta ietvaros, lai tuvinātos izvirzītajam

mērķim. Projekta uzdevumiem jābūt: konkrētiem, ar precīzi formulētu paredzamo

galarezultātu un izpildāmiem konkrētā laika posmā. [4;9. lpp.]

Projekta „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra

muzejā” mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi:

· Padarīt LKA E. Smiļģa Teātra muzeju saistošu angliski runājošajiem ārzemju

tūristiem, ar dažādu digitālu inovāciju ieviešanu muzejā.

· Izveidot audio gida ierakstus angļu valodā, lai ārzemju tūristiem būtu iespēja

apmeklēt muzeja izstādes un pamatekspozīciju.

· Pārtulkot drukātos izstāžu materiālus angļu valodā, lai ārzemju tūristi varētu

pilnvērtīgi izprast muzeja izstāžu caurstrāvojošo domu.

· Izveidot subtitrus angļu valodā dažām no video formātā pieejamajām lugām. no

videotēkas krājuma.

· Izveidot digitālu spēli saistībā ar LKA E. Smiļģa Teātra muzeja vēsturi un darbību,

kuru būtu iespējams spēlēt uz planšetes, kas būtu novietota izstāžu zālē.

· Organizēt LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbiniekiem angļu valodas apmācības

kursus.

· Ieviest muzeja mājas lapā iespēju lasīt informāciju ne tikai latviešu, bet arī angļu

valodā.

· Sadarbojoties ar viesnīcām un tūristu ceļvežiem par Rīgu, popularizēt LKA E.

Smiļģa Teātra muzeju ārvalstu tūristu vidū.

· Sasniegt projekta mērķi ar pēc iespējas zemākām izmaksām, jo LKA E. Smiļģa

Teātra muzejam ir ierobežoti finanšu resursi.

30

3.3. Projekta mērķauditorijas raksturojums

Pirms sākt izstrādāt projektu uzņēmumam nepieciešams noskaidrot projekta

mērķauditoriju, jeb tos cilvēkus, ko uzņēmums ar konkrēto projektu vēlas sasniegt un

uzrunāt. Lai noskaidrotu projekta mērķauditoriju jeb mērķa tirgu nepieciešams veikt tirgus

segmentāciju. Tirgus sastāv no pircējiem, bet pircēji atšķiras viens no otra pēc dažādiem

parametriem. Tiem var būt dažādas vajadzības, resursi, ģeogrāfiskais stāvoklis, iepirkšanās

paradumi. Katrs no šiem mainīgajiem var tikt izmantots, lai segmentētu tirgu. [9;169.-172.

lpp.] Teorētiski un praktiski neviena organizācija nevar pilnīgi apmierināt visus pircējus,

kas atrodas potenciālajā tirgū, jo pastāv dažādas pircēju grupas un tipi. Tāpēc darba autore

ir veikusi tirgus segmentēšanu projektam „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” (skat. 3.1. tab.), lai noteiktu, kas ir projekta

mērķauditorija.

3.1. tabula

Projekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” mērķauditorija

Ģeogrāfiskā pazīme Demogrāfiskā pazīme Psihogrāfiskāpazīme

Uz izturēšanosorientētā pazīme

Teritorija – nav

noteicošā;

Valsts – Eiropas

Savienības

dalībvalstis;

Pilsēta – nav

noteicošais faktors.

Dzimums – gan sievietes, gan

vīrieši;

Nodarbošanās – nav

noteicošā, taču iespējams, ka

lielāku piekrišanu šis

pakalpojums rastu ar vēsturi,

kultūru, mākslu vai skatuves

mākslu saistītu profesiju

pārstāvju nekā juristu vai

grāmatvežu vidū. Svarīgi ir, lai

patērētāju darba dienas beigas

nesakristu ar uzņēmuma

darbadienas beigu laiku;

Vecums – pamatā nav

noteicošais, taču muzeja

apmeklējums nav piemērots

bērniem līdz 7 gadu

Personas raksturs –

personai jābūt

zinātkārai un

ieinteresētai citu tautu

kultūrā. Būtu vēlams,

ja persona būtu

radoša vai saistīta ar

skatuves mākslu.

Reliģiskā nostāja –

neieņem noteicošo

lomu šā pakalpojuma

noieta stimulēšanā.

Personas uzvedība –

persona var būt gan

sangviniķis, gan

melanholiķis,

Nostājas

orientācijas paraugs

– ja ārzemju viesis ir

inteliģents kultūras

cienītājs, kurš

interesējas par teātri,

mūsu pakalpojums

tam šķitīs saistošs, jo

viesis iegūs jaunus

iespaidus un

zināšanas, ar kurām

viesis varēs dalīties

tālāk ar citiem

interesentiem.

3.1. tabulas turpinājums

Ģeogrāfiskā pazīme Demogrāfiskā pazīme Psihogrāfiskāpazīme

Uz izturēšanosorientētā pazīme

31

-

vecumam, kā arī personām ar

kustību traucējumiem, jo

muzejā ir stāvas kāpnes, un tas

nav pilnībā piemērots

personām ar īpašām

vajadzībām;

Ģimenes stāvoklis – var būt

gan precējies, gan neprecējies.

Pastāv uzskats, ka precētie pāri

nestu uzņēmumam lielāku

peļņu, jo apmeklētu muzeju

kopā ar savām otrajām pusītēm

un bērniem.

holēriķis vai

flegmatiķis – kamēr

vien apmeklētājam ir

interese par Latvijas

Teātra vēsturi un

muzeja piedāvājumu,

personas ikdienas

uzvedībai nav

noteicošā loma.

-

No 3.1. tabulas autore secina, ka projekta „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras

akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” mērķa grupa ir ārzemju tūristi vecumā no 7-65

gadiem, kurus interesē citu tautu kultūras un skatuves mākslas izzināšana. Tie ir ārzemju

viesi, kuri ir zinātkāri un savā profesionālajā darbībā un iespējams, ir saistīti ar teātra

mākslu. Tie ir viesi, kuri ierodas Latvijā ar savām ģimenēm un draugiem, kā arī

individuālie ceļotāji. Autore uzskata, ka, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeju visvairāk

apmeklēs ārzemju viesi pirmskolas un skolas vecumā, kuri ceļos pa Latviju kopā ar saviem

vecākiem, kā arī seniori vecumā no 60 gadiem, kuri baudīs nesteidzīgu atpūtu un kultūras

tūrisma sniegtās iespējas Rīgā un Latvijā. Vēl reiz atsaucoties, uz iepriekš minēto faktu, ka

Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, autore paredz, ka uz Rīgu dosies

kultūras tūristu masas, kuras ieradīsies Rīgā ar autobusiem vai vilcieniem, un pamatā

pārvietosies pa Rīgu grupās. Autore uzskata, ka tieši grupveida tūristi ir īstā muzeja

mērķauditorija, jo muzeja darbiniekiem ir ērtāk un interesantāk darboties ar veselu grupu

muzeja apmeklētāju, nekā ar individuālajiem apmeklētājiem. Kā arī, protams, grupu tūristi

muzejam nestu daudz lielāku peļņu nekā individuālie apmeklētāji.

32

3.4. Iesaistīto dalībnieku un komandas raksturojums

Projektu raksturo īpaša darba organizācija, jo tā uzdevumu izpildē piedalās dažādi

speciālisti. Kopā tie veido konkrētā projekta dalībnieku sastāvu jeb projekta komandu.

Veidojot projekta komandu, ir jāievēro katra dalībnieka vieta projekta uzdevumu izpildē un

spēja darboties kolektīvā. Katram no šiem dalībniekiem jābūt atbilstošai kompetencei,

profesionālām zināšanām un spējai veikt kādu no sociālām lomām. [8;120. lpp.]

Teorijā un praksē pastāv dažādas projektu organizācijas formas lielākiem un

mazākiem projektiem - piesaistot projekta dalībniekus ārpus organizācijas vai meklējot tos

organizācijā. Tā, kā viens no autores projekta mērķa sasniegšanai izvirzītajiem

uzdevumiem ir: sasniegt projekta mērķi ar pēc iespējas zemākām izmaksām, jo LKA E.

Smiļģa Teātra muzejam ir ierobežoti finanšu resursi, autore ir nolēmusi no projektu

organizācijas formām izmantot projektu vadību nodaļu organizācijas ietvaros. [30;63.-64.

lpp.] Projekta komanda tiks veidota no organizācijas darbiniekiem. Tas paredz

organizācijas darbiniekiem dubultu darba slodzi un iespējamu projekta uzdevumu

nonākšanu otršķirīgā pozīcijā, atstājot tos aiz ikdienas darbiem. Taču autore uzskata, ka

šādas formas projektam ir arī savi plusi. Pirmkārt, projekta dalībnieki viens otru pazīst un

spēj strādāt komandā. Otrkārt, projekts ir samērā mazs un vienkāršs, kas noņem lieko

spriedzi un satraukumu projekta komandas dalībniekiem. Treškārt, projekta vadītājs ir arī

darbinieku tiešais vadītājs, tādejādi, darbiniekiem neveidojas situācija, kad ir „jākalpo

diviem kungiem”. Un ceturtkārt, netiek veidotas atsevišķas projekta organizācijas, un

projekta dalībniekiem nebūs jāuztraucas, kas ar viņiem notiks pēc projekta noslēguma, jo

viņi turpinās strādāt organizācijā, kā līdz šim to ir darījuši, ar pilnu atdevi pievēršoties

saviem ikdienas pienākumiem.

Izveidot produktīvu un saliedētu projekta komandu nav viegli, taču autorei ir

priekšrocības šī projekta komandas veidošanā, jo prakses laikā autore ir iepazinusies ar

organizācijas struktūru un tās darbiniekiem, kā arī novērtējusi to sastrādāšanās un

individuālās spējas. Tāpēc veidojot projekta komandas sastāvu autore iekļauj tajā

darbiniekus, kuri prot strādāt komandā un ir kompetenti tiem uzticētajos uzdevumos.

Projekta komandas sastāvā būs šāds sociālo lomu sadalījums: novērtētājs, izpildītājs,

komandas cilvēks, pilnveidotājs un speciālists. [5.] Neskaitot projekta vadītāju, projekta

komandu veidos pieci darbinieki (skat. 3.2. tab.). Tā, kā grupa ir neliela, to būs salīdzinoši

viegli vadīt un nelielais cilvēku skaits atvieglos arī grupas savstarpējo komunikāciju.

33

Grupas 5-6 cilvēku sastāvā ir uzskatāmas par ideālām darba grupām lēmumu pieņemšanā,

jo tām ir liels radošais potenciāls un iespēja īsā laikā panākt vienošanos. [30;69.-70. lpp.]

3.2. tabula

Projekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” komandas sastāvs

Komandasdalībnieka

sociālā loma

Sociālās lomasraksturojums

Dalībniekavārds unuzvārds

Dalībniekaamats

Dalībniekaizglītībaslīmenis

Dalībniekaatalgojums

projektakontrolētājs

stratēģisks unapķērīgsspeciālists;

Jānis Siliņš LKA rektors maģistragrāds; Ls 90,00

projektavadītājs jeb

koordinators

nobriedis,pārliecināts, labsvadītājs;noskaidro mērķus,veicina lēmumupieņemšanu, labideleģē;

AgneseMiltiņa

LKA E.SmiļģaTeātramuzeja

vadītāja;

maģistragrāds; Ls 90.00

novērtētājs

atturīgs,stratēģisks unapķērīgs; saskatavisas izvēles unspriež rūpīgi;

Uva Klāsupa

LKA E.SmiļģaTeātramuzejabiļešu

kasieris;

1. līmeņaaugstākā

profesionālāizglītība;

Ls 60.00

komandascilvēks

prot strādātkomandā, maigs,saprotošs undiplomātisks;klausās, rada,novēršdomstarpības unmierina;

MargitaMantiņa

muzejamākslaseksperts

(kods pēcklasifikatora- 2621 02);

bakalauragrāds; Ls 60.00

speciālists

vaļsirdīgs, ariniciatīvu, unaizrautīgs; piemītretas zināšanas unprasmes;

Rita Rotkale

muzejamākslaseksperts

(kods pēcklasifikatora- 2621 02);

bakalauragrāds; Ls 60.00

izpildītājs

disciplinēts,uzticams,konservatīvs unefektīvs; realizēidejas;

Anna Sirmā

LKA E.SmiļģaTeātramuzejaprojektuvadītāja;

bakalauragrāds; Ls 60.00

pilnveidotājs

čakls, rūpīgs,noraizējies; meklēkļūdas unnolaidību, kā arīiekļaujas laikā;

AgraStraupeniece

- Brance

muzejaekspozīciju,

izstāžukurators

(kods pēcklasifikatora- 2621 05);

maģistragrāds; Ls 60.00

34

3.5. Plānotās aktivitātes un īstenošanas plāns

Plaši izplatīts uzskats ir: „Cilvēks, kurš visu pārāk plāno, nav radošs”. Taču šāds

uzskats ir ne tikai aplams, bet pat apdraud projektu! Projekts, tie ir kompleksi uzdevumi,

nepārskatāmi risinājumi un augsta riska pakāpe. Turklāt projekta tapšanā piedalās daudz

personu ar dažādām funkcijām. Līdz ar to ir skaidrs, ka cilvēks, kurš vēlas vadīt projektu

nedrīkst būt plānošanas ienaidnieks. Projekta plānošanas mērķis ir sākotnējās projekta

idejas strukturēšana, kas nodrošina tās realizēšanu. Plāni ir svarīgi, lai projekta komandai

parādītu virzienu un lai visiem būtu skaidrība par projekta mērķiem un uzdevumu sadali.

[30;35. lpp.]

Ņemot vērā, ka plāna uzdevumi veidojas ne tikai projekta sākumā, bet arvien no

jauna visā tā procesā, veidojot projektu ir svarīgi pēc iespējas precīzāk izplānot visas

iespējamās aktivitātes un tām nepieciešamo laiku, lai vēlāk nerastos laika nobīdes, kas

apdraudētu projekta izpildi! [30;37. lpp.] Autore uzskata, ka struktūrplāna izveide ir

neatņemama projekta plānošanas sastāvdaļa, kura paaugstina konkrētību attiecībā uz laika

grafiku un nepieciešamajiem izdevumiem.

Autores projekts sastāv no vairākiem visaptverošiem uzdevumiem, un, lai šos

uzdevumus labāk izprastu, autore tos ir sadalījusi mazākos skaidrāk izprotamos apakš

uzdevumos. Autore ir izstrādājusi struktūrplānu (skat. 3.3. tab.) kultūras tūrisma projektam

„Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” kurā ir

pārskatāmi uzskaitīti visi projekta izpildei nepieciešamie uzdevumi. Lai gan autores

projekts ir salīdzinoši vienkāršs, tajā ir uzdevumi, kurus ir nepieciešams sadalīt vēl sīkākās

vienībās jeb darba paketēs. Tāpēc autore atsevišķi ir izdalījusi piecas darba paketes (skat.

3.4. tab.), kurās maksimāli uzskatāmi izplānojusi projekta veicamos uzdevumus.

Pēc projekta struktūrplāna un darba pakešu izstrādes autore ir izveidojusi projekta

norišu plānu (skat. 3.5. tab.), kurā detalizēti un secīgi norādītas visas projekta norises,

norādot katras projekta norises nepieciešamo izpildes laiku. Jo norišu plāns ir struktūrplāna

turpinājums, un tā mērķis ir atspoguļot atsevišķo projekta aktivitāšu loģisko secību un

darba paketē iekļauto aktivitāšu savstarpējo saistību. [30;43. lpp.] Savukārt, lai precīzāk

noteiktu projekta izpildei nepieciešamos laika resursus [30;53. lpp.] un atvieglotu projekta

kontroli, autore atspoguļo projekta norišu plānu kā līniju diagrammu (skat. 3.6. tab.).

Pēc projekta struktūrplāna un norišu plāna [29;27. lpp.] izstrādes ir skaidri definēti

projekta izpildei veicamie uzdevumi, un atliek tikai sadalīt projekta uzdevumus projekta

dalībnieku starpā. Tāpēc autore ir izstrādājusi darbinieku atbildības matricu (skat. 3.7.

tab.), kurā norādīts, par ko katrs no projekta dalībniekiem ir atbildīgs.

35

3.3. tabulaProjekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” struktūrplāns

36

3.4. tabulaProjekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” struktūrplāna darba pakešu apakš uzdevumi

37

3.5. tabulaProjekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” norišu plāns

Nr. Norises nosaukums (aktivitāte)

Norisesilgums(darbadienas)

Sākums(datums,mēnesis,

gads)

Beigas(datums,mēnesis,

gads)

Pirmsnorise

Projekta plānošana1 projekta idejas formulēšana; 1 diena 01.07.13 01.07.13 02 projekta komandas izveide; 2 dienas 02.07.13 03.07.13 13 projekta mērķu un uzdevumu izvirzīšana; 3 dienas 03.07.13 05.07.13 2

4 projekta darba kārtības un noteikumuizstrāde; 3 dienas 05.07.13 09.07.13 3

5 projekta mērķauditorijas noteikšana; 2 dienas 10.07.13 11.07.13 36 projekta uzsākšana; 0 dienas 10.07.13 10.07.13 4;5

Projekta sagatavošana7 projekta struktūrplāna izstrāde; 3 dienas 11.07.13 15.07.13 68 projekta pienākumu sadale; 1 diena 15.07.13 15.07.13 79 projekta termiņu plānošana; 1 diena 16.07.13 16.07.13 810 projekta resursu plānošana; 2 dienas 17.07.13 18.07.13 911 projekta budžeta plānošana; 3 dienas 19.07.13 23.07.13 10

12 projekta uzraudzības un kontrolesplānošana; 1 diena 22.07.13 22.07.13 8;9;11

Projekta realizācija

13 projekta sponsoru piesaiste un projektafinansējuma saņemšana; 30 dienas 23.07.13 02.09.13 12

14 līgumu parakstīšana ar konkrētasprofesionālās nozares speciālistiem; 2 dienas 01.08.13 02.08.13 13

15 projekta sanāksmju grafika izveidošana; 1 diena 02.08.13 02.08.13 1416 projekta atskaišu grafika izveide; 1 diena 05.08.13 05.08.13 1417 projekta pārdošanas pasākumu plānošana; 60 dienas 06.08.13 28.10.13 15;16

Projekta uzdevumu izpilde18 projekta uzdevumu uzsākšana; 0 dienas 02.09.13 02.09.13 17

19 muzeja drukāto materiālu tulkošana angļuvalodā; 70 dienas 03.09.13 09.12.13 18

20 audio gida izveide angļu valodā; 75 dienas 03.09.13 16.12.13 18

21 muzejā esošo lugu video ierakstu subtitruizveide angļu valodā; 90 dienas 03.09.13 06.01.14 18

22 digitālās spēles izveide muzejā; 65 dienas 04.09.13 03.12.13 18

23 muzeja mājas lapas uzlabošana, ieviešottajā sadaļas angļu valodā; 55 dienas 04.09.13 04.02.14 18

24 projekta uzdevumu pabeigšana; 0 dienas 15.01.14 15.01.14 19;20;21;22;23

Projekta nobeigums

25 rezultātu apkopošana un projekta atskaišusagatavošana; 15 dienas 16.01.14 05.02.14 24

26 projekta novērtēšana; 7 dienas 05.02.14 13.02.14 2527 projekta slēgšana. 0 dienas 14.02.14 14.02.14 26

Kopējais projekta ilgums ir 164 darba dienas (7 mēneši un 14 dienas)

38

3.6. tabulaProjekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” laika līniju diagramma

39

3.7. tabulaProjektā iesaistīto personu atbildības matrica

Nr.

p.k.

Darbinieka

vārds

Darbinieka

tipsDarbinieka atbildība Kam atskaitās

1Agnese

Miltiņa

Projekta

vadītājs

Atbild par projekta

termiņiem, saturu, personālu,

līgumu slēgšanu, budžetu un

projekta kontroli;

Darbinieks

atskaitās projekta

revidentam;

2 Uva Klāsupa Novērtētājs

Atbild par digitālās spēles

idejiskā koncepta izveidi un

tālāku darbību saskaņošanu

ar spēles veidotāju;

Darbinieks

atskaitās projekta

vadītājai;

3Margita

Mantiņa

Komandas

cilvēks

Atbild par muzeja drukāto

materiālu komplektēšanu,

rediģēšanu un iesniegšanu

tulkotājiem;

Darbinieks

atskaitās projekta

vadītājai;

4 Rita Rotkale Speciālists

Atbild par saistoša un

stilistiski atbilstoša teksta

(latviešu valodā) izveidi

audio gida vajadzībām un tā

iesniegšanu tulkotājiem;

Darbinieks

atskaitās projekta

vadītājai;

5 Anna Sirmā Izpildītājs

Atbild par muzeja mājas

lapas angliskās versijas

dizaina izveidi;

Darbinieks

atskaitās projekta

vadītājai;

6

Agra

StrupenieceB

rance

pilnveidotājsAtbild par subtitru izveidi

lugu video ierakstiem;

Darbinieks

atskaitās projekta

vadītājai;

40

3.6. Projekta budžets un finansējuma avoti

Viena no galvenajām projekta plāna sastāvdaļām ir budžets, tā mērķis ir noteikt

projekta izpildei nepieciešamos finanšu resursu veidus un to daudzumu. Pēc būtības

projekta budžets ir sastādīts konkrēts finanšu plāns konkrētam projekta mērķim, laikam,

kvalitātei un norisēm. Projekta budžetā tiek iekļauti šāda veida resursi: personāla resursi

(jeb darbaspēka resursi), iekārtas, tehnoloģijas, materiāli, (jeb materiāli tehniskais

nodrošinājums), finanšu līdzekļi un citi resursi. [8;194.-195. lpp.] Pamatojoties uz projekta

plānotajām aktivitātēm, autore ir izveidojusi budžeta sarakstu (skat. 3.8. tab.) projektam

„Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā”.

3.8. tabula

Projekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” izmaksas jeb

nepieciešamais budžets

Resursa

veidsResursa daudzums Resursa apraksts Resursa izmaksas

Projekta vadītājs, projekta revidents

veiks projekta uzraudzību un

kontroli;

Ls 90,00 projekta

vadītājam un

revidentam;Septiņi darbinieki

(ieskaitot projekta

vadītāju un revidentu);pieci projekta izpildītāji jeb

projekta komanda veiks visas

nepieciešamās darbības projekta

izveidei;

Ls 60,00 katram no

pieciem projekta

izpildītājam;

Viens mājas lapas

veidotājs (web

dizainers);

Pēc projekta komandas norādēm,

izveidos muzeja mājas lapas

dizaina korekcijas un ieviesīs mājas

lapā sadaļas angļu valodā;

Ls 150,00 kopējais

honorārs par

pabeigtu mājas lapu;

Viens digitālās spēles

veidotājs

(programmētājs);

Pēc projekta komandas izveidotā

meta izveidos digitālu spēli

muzejam;

Ls 1000,00 kopējais

honorārs par

pabeigtu spēli;

Pers

onāl

a re

surs

i

Tulkošanas biroja

„Izdevīgi tulkojumi”

sertificēts tulks;

Tulkošanas biroja darbinieki veiks

audio gidam nepieciešamā teksta

tulkojumu no latviešu valodas uz

angļu valodu;

20 tulkotas lapas,

kas ir Ls 118,40 (Ls

5,92 par vienu

tulkotu lapu - 1800

zīmēm);

3.8. tabulas turpinājums

41

Resursa veidsResursa

daudzumsResursa apraksts Resursa izmaksas

Viens skārienjūtīgs

ekrāns;

Skārienjūtīgs ekrāns (planšete), uz

kuras muzeja apmeklētājiem būtu

iespēja spēlēt digitālo spēli;

Ls 191,00

Iekārtas

(tehnika)Desmit MP3

atskaņotāji;

NASH firmas MP3 atskaņotāji ar

4GB atmiņu uz kuriem atskaņot

audio gida tekstu;

Ls 10,99*10=

Ls 109,9

Video redaktēšanas

programma „Sony

Vegas”;

Programma, ar kuras palīdzību

veidot subtitrus video formātā

esošajiem lugu ierakstiem;

Bez maksas;

Tehnoloģijas Angļu valodas

kursi pieciem

muzeja

darbiniekiem;

Trīs mēnešu angļu valodas kursi

„Valodu mācību centrā” projekta

komandai (pieciem cilvēkiem);

145,00*5=Ls 725

Bukletu tirāža 300

gabalu apjomā;

Bukleta izmērs A4, krāsains,

abpusēja druka, glancēts bukletu

papīrs ar diviem locījumiem;

Ls90,13+Ls11,25=

Ls 101,38

Materiāli

Viens iepakojums

biroja papīra;

Biroja (kopējamais) papīrs projekta

finanšu pieteikuma drukāšanai,

līgumiem ar projekta personālu,

projekta sanāksmju un atskaišu

grafikiem un citiem pierakstiem;

Ls 3,69

Neparedzētie

apstākļi

Neparedzēto

apstākļu summa

sastāda 5% no

visām projekta

izmaksām;

Projekta budžetā vienmēr

nepieciešams ierēķināt finanšu

līdzekļus neparedzētiem

gadījumiem;

Ls 143,97

Kopējie projekta īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi (ieskaitot

neparedzēto apstākļu 5% likmi)Ls 3023,34

42

Pēc 3.8. tabulas redzams, ka kopējie projekta finanšu izdevumi ir 3023,34 lati, kas

ir pietiekoši liela summa neliela muzeja projektam, taču salīdzinoši neliela summa ja

aplūkojam to no projektu vadības viedokļa. Projektu vadībā, projekti, kuri izmaksu ziņā

nepārsniedz 10 tūkstošus ir uzskatāmi par maziem projektiem. [8;198.-199. lpp.] Tā, kā

projekts ir neliels, autore uzskata, ka šāda projekta izveide muzejam spētu atmaksāties

viena gada laikā. Ņemot vērā autores projekta pamatojumā (3.1. apakšnodaļā) minēto

ārzemju tūristu apmeklējuma skaitu Latvijā viena mēneša ietvaros. Pēc autores aprēķiniem,

piesaistot muzejam ārzemju tūristus, muzeja ienākumi gada laikā spētu palielināties par

5040,00 latiem, ar kuriem būtu iespējams pilnvērtīgi segt projekta izmaksas.

Projekta resursi un to izmaksas ir zināmas (detalizētu projekta resursu aprakstu

skatīt 1. pielikumā), taču, lai brīvi pārvaldītu nepieciešamos resursus, projektam ir

nepieciešams finansējums. Projekta finansējuma avoti mēdz būt dažādi. Tie var būt paša

uzņēmuma līdzekļi (iekšēja finansēšana) un uzņēmuma piesaistītie līdzekļi - aizņēmuma

vai kredītu veidā (ārējā finansēšana). [30;56. lpp.] LKA E. Smiļģa Teātra muzeja pamata

ienākumu avots ir biļešu tirgošana dažādiem muzeja pasākumiem, ekspozīciju apskatei un

muzejpedagoģiskajām programmām, kā arī ienākumi no ziedojumiem un dāvinājumiem.

Pēc rēķinu apmaksas un algu izmaksām muzejam paliek salīdzinoši maz brīvo finanšu

līdzekļu, tādēļ, muzejs ir spiests projekta īstenošanai piesaistīt ārējos finanšu avotus –

sponsoru un kreditoru veidā.

Darba autore ir nolēmusi projekta īstenošanai piesaistīt Valsts Kultūrkapitāla fonda

(turpmāk – VKKF) līdzekļus. Projekta komanda plānojot projektu, izstrādās projekta

pieteikumu (projekta pieteikuma veidlapas paraugu skatīt 2. pielikumā) VKKF un sekojot

projektu konkursu norises laikiem, iesniegs to VKKF birojā Vīlandes ielā 1 (3. stāvā). Ja

pirmajā projekta iesniegšanas reizē projekta komandai neizdosies iegūt visu nepieciešamo

finansējumu, projekta komanda izveidos vēl vienu projekta pieteikumu un iesniegs to

nākamajā projektu konkursā, jo kā zināms VKKF viena kalendārā gada laikā veido 4

projektu konkursus (janvārī, martā, jūlijā un oktobrī). [37.]

Pēc veiksmīgas finansējuma saņemšanas projekta komanda īstenos projektu.

Savukārt projekta noslēgumā projekta vadītāja Agnese Miltiņa iesniegs VKKF rakstisku un

Latvijas Republikas likumdošanai un projektā paredzētajiem mērķiem atbilstošu izlietoto

finanšu līdzekļu atskaiti (VKKF finanšu atskaites paraugu skatīt 3. pielikumā).

43

3.7. Projekta SVID analīze

SVID analīze jeb SWOT (no angļu valodas: SWOT analysis: S-strenghts, W-

weaknesses, O-opportunities, T-threats) analīze ir populāra situācijas analīzes metode, tas

ir stratēģijas plānošanas instruments, kas ļauj noteikt uzņēmuma vai projekta stiprās puses,

vājās puses, iespējas un draudus. Veicot SVID analīzi, tiek izvērtētas iekšējo un ārējo

faktoru sniegtās priekšrocības un problēmas. [1;83.-85. lpp.] Darba autore ir veikusi SVID

analīzi (skat. 3.9. tab.), kultūras tūrisma projektam, lai apzinātu projekta vājās puses un

iespējamos projekta draudus.

3.9. tabula

Projekta „Ārzemju tūrists LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā” SVID analīze

Stiprās puses (S) Vājās puses (V)

1. Veiksmīga projekta izpildes vieta;

2. Projekta komandas atbilstošā

kvalifikācija;

3. Projekta komandas spēja veiksmīgi

sastrādāties;

4. Unikalitāte, jo nekas līdzīgs līdz šim

šajā muzejā nav veidots;

5. Nelieli projekta kopējie izdevumi,

salīdzinājumā ar lieliem projektiem;

6. Projekts netiešā veidā sniedz pienesumu

arī vietējiem muzeja apmeklētājiem.

1. Projekta komanda nespēj sniegt 100%

atdevi projektam, jo ir jāpilda arī ikdienas

pienākumi;

2. Darbinieku nepietiekamās angļu

valodas gramatikas pārzināšanas dēļ projektā

jāizmanto tulkošanas biroju palīdzība;

3. Fiziski un morāli novecojusī

pamatekspozīcija;

4. Grūti panākama atgriezeniskā saite ar

ārzemju mērķauditoriju.

Iespējas (I) Draudi (D)

1. Āgenskalna atpazīstamības veidošana;

2. Iespēja uzlabot muzeja finansiālo

stāvokli apgūstot jaunu mērķauditoriju;

3. Papildus peļņas iespējas, realizējot

projektu veicināt arī suvenīru pārdošanu

muzejā;

4. Iespēja piesaistīt arī ES finansējumu.

1. Neiekļaušanās projekta termiņos;

2. Ārzemju tūristu neieinteresētība LKA

E. Smiļģa Teātra muzeja piedāvājumā;

3. Nepietiekoša muzeja popularizēšana

ārzemju tūristu vidū;

4. Nekvalitatīva projekta uzdevumu

izpilde;

5. Tehniskā aprīkojuma bojājumi.

Kā redzams projekta SVID analīzē, viena no projekta stiprajām pusēm ir veiksmīga

projekta izpildes vieta, kas ir LKA E. Smiļģa Teātra muzejs, ar tā izdevīgo ģeogrāfisko

44

novietojumu un ērto piekļuvi gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu. Projekta stiprā

puse ir arī tā komanda, kuras sastāvā ir muzeja darbinieki, kuri ir kvalificēti un prot

veiksmīgi sastrādāties, jo ir labi pazīstami savā starpā. Projekta pluss ir arī salīdzinoši

nelielie izdevumi tā realizēšanai. Projekts ir unikāls, jo LKA E. Smiļģa Teātra muzejā līdz

šim nav veikti nekādi pasākumi ārzemju tūristu mērķauditorijas piesaistei. Autore uzskata,

ka liels projekta pluss ir tas, ka projekts nodrošina pienesumu ne tikai ārzemju viesiem, bet

arī vietējiem muzeja apmeklētājiem. Tas tādēļ, ka projekta ietvaros plānots izstrādāt

digitālu spēli par muzeju, kura būtu vienlīdz saistoša visiem muzeja apmeklētājiem.

Projekta SVID analīzē redzamas arī projekta vājās puses, kas ir saistītas ar projekta

komandu. Tā, kā projekta komandu veido muzeja pastāvīgie darbinieki, tad projekta

izpildes laikā darbiniekiem varētu rasties grūtības projekta uzdevumu savlaicīgā izpildē, jo

paralēli projektam, muzeja darbiniekiem būtu jānodarbojas arī ar saviem ikdienas

pienākumiem. Vājā vieta ir arī darbinieku nepietiekamās angļu valodas zināšanas, kuru

rezultātā, projekta kvalitatīvai un savlaicīgai izpildei, nepieciešams pieaicināt tulkošanas

biroju palīdzību.

Neskatoties uz to, ka muzejā tiks ieviesta moderna aparatūra un mūsdienīgas

izklaides iespējas (digitālā spēle), muzeja pamatekspozīcija ir fiziski un morāli novecojusi,

un to ir nepieciešams pilnībā atjaunot! Vēl kāda vājā vieta projektā ir salīdzinoši grūti

panākamā atgriezeniskā saite ar ārzemju tūristu, jo ne visi muzeja apmeklētāji atstāj

ierakstus muzeja viesu grāmatā, vai muzeja mājas lapā!

Projekts sniedz Āgenskalnam iespēju kļūt atpazīstamākam gan ārzemju tūristu, gan

vietējo iedzīvotāju vidū. Savukārt pateicoties apmeklētāju pieplūdumam, rodas iespēja

uzlabot muzeja finansiālo stāvokli. Autore uzskata, ka projekts sniedz muzejam iespēju gūt

vēl papildus ienākumus no muzeja apmeklētājiem, piedāvājot tiem iegādāties dažādus ar

teātra mākslu un vēsturi saistītus suvenīrus.

Lielākais projekta drauds ir neiekļaušanās projekta termiņos, kā rezultātā projekts

var tikt pārtraukts. Otrais lielākais drauds varētu būt ārzemju tūristu neieinteresētība

muzeja piedāvājumā un nevēlēšanās to apmeklēt, tā vietā izvēloties kādu citu tuvumā

esošo muzeju. Tā cēlonis varētu būt nepietiekošā muzeja popularizēšana ārzemju viesiem.

Iespējamais drauds ir arī projekta uzdevumu nekvalitatīva izpilde, kas var rasties projekta

komandas dalībnieku pārslodzes dēļ. Savukārt kā pēdējo no iespējamajiem draudiem

autore min projekta izpildes procesam nepieciešamās tehnikas sabojāšanos, kā rezultātā ar

tehniku nebūtu iespējams darboties un tai būtu nepieciešams remonts.

45

3.8. Projekta uzraudzības sistēma

Dažkārt projekta vadība galveno vērību velta projekta izstrādei un īstenošanai, bet

mazāk projekta noslēguma fāzei. Taču, izstrādājot projektu, jāņem vērā, ka viens no

atbildīgākajiem projekta vadītāja pienākumiem ir projekta uzraudzība – resursi jāpārvalda

tā, lai būtu sasniegti projekta mērķi. [8;253. lpp.]

Projekta uzraudzība ir regulārs projekta novērošanas un reģistrēšanas pasākums,

apkopojot informāciju par visiem projekta aspektiem. Lai objektīvi noteiktu realizācijas

procesu efektivitāti, jāsalīdzina plānotā projekta realizācijas gaita ar reālo, par analīzes

pamatu izmantojot projekta struktūrplānu un norišu tabulu. [29;39. lpp.]

Kultūras tūrisma projekta „Ārzemju tūrists Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda

Smiļģa Teātra muzejā” iekšējo procesu kontroli un rezultātu kontroli veiks projekta

vadītāja Agnese Miltiņa. Katras nedēļas beigās projekta vadītāja veidos projekta komandas

kopsapulces, kurās apspriedīs nedēļas laikā paveikto, raksturos projekta izpildi

salīdzinājumā ar budžetu, risinās radušos sarežģījumus, apspriedīs būtiskus notikumus

(kontrolpunktu iziešanu, iekļaušanās laikā, finanšu resursu izmantošana u.c.) atbildēs uz

jautājumiem un uzklausīs projekta komandas dalībnieku mutiskās atskaites par padarīto.

Projekta dalībniekiem jeb izpildītājiem katru nedēļu būs mutiski jāziņo par veikumiem un

sarežģījumiem projektā. Ja projekta izpildītājiem, projekta laikā radīsies kādas steidzamas

un neparedzētas grūtības, viņi rakstiski vērsīsies pie projekta vadītājas Agneses Miltiņas.

Savukārt projekta ārējo kontroli, jeb kontroli par projektu kopumā, veiks projekta

revidents LKA rektors Jānis Siliņš, kuram katru otro nedēļu rakstiski atskaitīsies projekta

vadītāja Agnese Miltiņa, sniedzot detalizētu, bet pārskatāmu nozīmīgākās informācijas

analīzi par projektu.

Projekta noslēgumā, projekta vadītāja Agnese Miltiņa sniegs rakstisku ziņojumu

projekta revidentam Jānim Siliņam, aprakstā izvērtējot projektu no ētiskā, administratīvā

un lietderības viedokļa. Kurā ētiskā nozīme izprotama kā projekta komandas, īpašnieka un

patērētāju apmierinātība ar galarezultātu. Administratīvā lietderība liecina par projekta

nozīmīgumu organizācijas turpmākajā attīstībā. Savukārt lietderības novērtējums jeb

patērētāju apmierinātība ir nozīmīgs kritērijs ne tikai esošajam projektam, bet arī analogu

projektu īstenošanai nākotnē. [8;254.-255. lpp.]

Ja projekta izpildes laikā tiks konstatētas nopietnas un neatgriezeniskas laika

nobīdes, kuras ietekmēs projekta finansiālo stāvokli, projekta vadītāja atbilstoši problēmai

meklēs izeju no problēmsituācijas, pārskatot darba saturu un termiņus, mēģinot rast

alternatīvu. Ja alternatīvas rast neizdosies, projekta vadītāja būs tiesīga pārtraukt projektu.

46

SECINĀJUMI1. Tūrisms ir kā barība pasaules dvēselei un vēderam, jo tūrisms ne tikai rada

darbavietas un ietekmē valstu ekonomisko attīstību, bet arī izglīto un izklaidē valstu

iedzīvotājus.

2. Tūrisma nozarē strādājošās personas ir radošas, drosmīgas, aktīvas un kompetentas,

jo tūrisms būdams drīzāk pakalpojums nekā taustāma lieta ir neviendabīgs produkts, kurš

mēdz radīt zināmas grūtības tiem, kuru darbs ir pārdot tūrismu.

3. Mūsdienu filmu industrija sniedz pienesumu tūrismam, jo daudzas pasaules vietas

un objekti gūst lielu tūrisma pieplūdumu pateicoties kulta filmām, kuras uzņemtas šajās

vietās un objektos.

4. Masu kultūras tūrisms apdraud pasaulslavenus kultūrvēsturiskos objektus, jo

kultūras tūristu straujš pieaugums šajos objektos, to nepareiza izmantošana un objektu

nolietojums var apdraudēt šo projektu viengabalainību vai pat pastāvēšanu!

5. Nākotnē ekotūrismam būs svarīga nozīme Latvijas ekonomikā, jo ceļotāju vidū

aizvien lielāku nozīmi iegūst ekoloģiskais dzīvesveids, kas izpaužas, gan izvēloties pārtiku

un apģērbu, gan arī ceļojot.

6. Latvijai ir iespēja kļūt par Eiropas mērogā konkurētspējīgu tūrisma galamērķi, jo

Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, ainaviskā bagātība, kultūras resursi un

daudzveidīga un nepiesārņota vide, kas Eiropas industriālo valstu iedzīvotājiem kļūst

arvien aktuālāka un saistošāka.

7. Latvijai ir veiksmīgi izstrādāts tūrisma tēls („Nesteidzīga atpūta Latvijā”), jo tas ir

ieguvis ne tikai vietējo, bet arī starptautisko atzinību, pēc pasaules tūrisma ceļvežu izdevēja

„Lonely Planet” veiktās aptaujas tiekot novērtēts kā viens no 2011. gada labākajiem

Eiropas valstu tūrisma saukļiem!

8. Rīga 2014. gadā kļūs par kultūras epicentru Eiropā, jo 2014. gadā Rīga nesīs

godpilno Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, piedāvājot vairākus simtus dažādu kultūras

pasākumu visa gada garumā!

9. LKA E. Smiļģa Teātra muzejam ir bagāta vēsture, kas saistīta ar muzeja rašanos un

Dailes teātra dibinātāju Eduardu Smiļģi, jo E. Smiļģis ir nozīmīga un spilgta personība

Latvijas teātra dzīvē. Smiļģa vārds un muzeja ēkas vēsture ir milzīga vērtība, kas veido

muzeja tēlu.

10. LKA E. Smiļģa Teātra muzejam ir veiksmīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo tuvumā

atrodas sabiedriskā transporta pieturas, un uz ielas ir iespējams novietot gan vieglās

automašīnas, gan autobusu. Sabiedriskā transporta pieturas nosaukums ir Eduarda Smiļģa

iela, kas atvieglo muzeja atrašanu, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu.

47

11. LKA E. Smiļģa Teātra muzejs paralēli savai pamatdarbībai, kas ir teātra vēstures

materiālu komplektēšana, nodarbojas arī ar sabiedrības izglītošanu, jo papildus muzeja

pamatekspozīcijai, tiek veidotas arī dažādas tematiskās izstādes, muzejpedagoģiskās

programmas, lekcijas un semināri, kuri izglīto skolēnus, studentus un citus interesentus par

teātra vēstures un teorijas jautājumiem.

12. LKA E. Smiļģa Teātra muzejā ir iespējams rīkot dažādus saviesīgus pasākumus

mazam un vidējam skaitam cilvēku, jo muzeja ēkai ir vairāki stāvi un tajā ir dažāda lieluma

un formas telpas.

13. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja cenas ir zemas, jo muzeja noteiktās cenas neparedz

apmeklējamā objekta izveides izmaksu atpelnīšanu, kā tas varētu būt gadījumā, ja muzejs

būtu orientēts uz peļņas gūšanu.

14. Projekts veicinās muzeja finansiālās situācijas uzlabošanos un apmeklētāju skaita

pieaugumu, jo piesaistīs muzejam līdz šim vēl neapgūto ārzemju tūristu mērķauditoriju,

tādejādi ne tikai nodrošinot muzejam papildus ienākumus, bet arī veicinot starpvalstu

kultūras izzināšanu, jo ārzemju viesiem beidzot būtu iespēja pilnvērtīgi iepazīties ar

Latvijas teātra mākslas rašanās vēsturi un attīstības gaitu.

15. Projekta mērķauditorija ir tie ārzemju viesi, kuri ceļo grupās, jo muzeja

darbiniekiem ir ērtāk un interesantāk darboties ar vienu veselu grupu muzeja apmeklētāju,

kuriem ekskursija jānovada vienu reizi, nekā ar 30 individuālajiem apmeklētājiem, kuri

ierodas katrs savā laikā un muzeja gidam ir jāvada ekskursija vairākkārt.

16. Projekta komandas finansiālās izmaksas būs zemas, jo komandu veidos kompetentu

un savā starpā pazīstamu muzeja darbinieku, nevis no citām organizācijām piesaistīto

speciālistu kolektīvs.

17. Projekta komandu būs viegli vadīt, jo tās sastāvā būs tikai pieci cilvēki, kuri

projekta norises laikā atradīsies vienā ēkā ar projekta vadītāju, kas atvieglos ne tikai

savstarpējo komunikāciju komandas dalībnieku starpā, bet arī projekta vadītājas kontroli

pār projekta norisēm.

18. Projekta dalībniekiem būs skaidra izpratne par veicamajiem uzdevumiem, jo

projektam ir izstrādāts pārskatāms un detalizēts struktūrplāns, norišu plāns un projekta

dalībnieku atbildības matrica, kurā skaidri definēti projekta komandas uzdevumi un katra

dalībnieka atbildības zona.

19. Projekts pilnībā atmaksājas sniedzot muzejam materiālo, finansiālo un sociālo

pienesumu, jo projekta ietvaros muzejam tiks iegādāts jauns un vēl nebijis tehniskais

aprīkojums (planšete), projekts piesaistīs jaunus muzeja apmeklētājus, projekta ietvaros

tiks izglītoti tā darbinieki, kā arī veidota plašāka muzeja atpazīstamība.

48

PRIEKŠLIKUMI1. LKA E. Smiļģa Teātra muzejs var veicināt savu atpazīstamību izmantojot Latvijas

tūrisma saukli „Nesteidzīga atpūta Latvijā”, jo muzejs atbilst šī saukļa aprakstam, tāpēc, ka

tūrists muzejā varēs mazināt savas dzīves tempu uzzinot par Latvijas teātra vēstures

pirmsākumiem, un izbaudīt nesteidzīgu, niansētu un emocijām bagātu atpūtu Dailes teātra

dibinātāja Eduarda Smiļģa darba kabinetā un zālē ar īpašo radošuma un produktivitātes

auru, kā arī rast harmoniju un atklāt savas īstas dzīves vērtības iepazīstoties ar populāru

latviešu lugu personāžu dienām un nedienām un tās caurstrāvojošajām vērtībām.

2. Ņemot vērā LKA E. Smiļģa Teātra muzeja ēkas bagāto vēsturi, autore iesaka

izveidot atsevišķu ekspozīciju par muzeja ēkas vēsturi saistībā ar Eduardu Smiļģi, kas ar

rakstveida un foto materiāliem uzskatāmi sniegtu ieskatu mājas ziedu un posta laikos.

Autore uzskata, ka šāda ekspozīcija ļautu labāk izprast Eduardu Smiļģi un novērtēt muzeja

ēku, kas nav jāuztver kā parasta ēka, bet gan kā muzejisks elements, kā Smiļģa daiļrades

turpinājums!

3. Biļešu cenas LKA E. Smiļģa Teātra muzejā nedrīkst paaugstināt, lai neatbaidītu

vietējos apmeklētājus, taču ārzemju tūristiem būtu nepieciešams noteikt ieeju muzejā par

ziedojumiem, jo prakse rāda, ka ārzemju tūristi ziedojumos parasti atstāj lielākas naudas

summas nekā vietējie iedzīvotāji.

4. LKA E. Smiļģa Teātra muzejam ir neatkārtojama iespēja izmantojot Rīgas Eiropas

kultūras galvaspilsētas titulu 2014. gadā piesaistīt vēl nebijušu ārvalstu tūrisma plūsmu,

tādējādi liekot pamatus patstāvīgai tūristu ieinteresētībai arī turpmākajos gados.

5. LKA E. Smiļģa Teātra muzejam nepieciešams pakāpeniski ieviest nelielus bet

modernus tehniskos uzlabojumus, kas atvieglotu un uzlabotu jau esošās muzeja

pamatekspozīcijas un tematisko ekspozīciju demonstrāciju, kā arī nodrošinātu tehniski

prasīgāku ārvalstu tūristu ieinteresētību un atzinību.

6. Izmantojot LKA E. Smiļģa Teātra muzeja dažādo telpu priekšrocības nepieciešams

veidot sadarbību ar dažādiem Rīgas amatierteātriem, uz abpusēji izdevīga līguma pamata,

piedāvājot tiem iestudēt savas izrādes muzeja telpās, tādējādi veicinot muzeja

atpazīstamību un prestižu jauniešu vidū.

7. Autore uzskata, ka muzejā ir obligāti nepieciešams izveidot jaunu

pamatekspozīciju, jo līdzšinējā ekspozīcija ir fiziski un morāli novecojusi, un rosina domāt,

par muzeju, kā par kaut ko senu un neinteresantu!

8. Muzejam ir nepieciešams piesaistīt angliski runājošo ārzemju mērķauditoriju,

īstenojot autores izstrādāto projektu.

49

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Abizāre V. Uzņēmējdarbības pamati - 10.3. nodaļa Uzņēmuma finanšu plānošana –

Ozolnieki: Jēkabpils Arodbiznesa koledža, 2003., - 13. lpp., 83.-85. lpp. 138.-140. lpp.

2. Alsiņa, R., Gertners G. Uzņēmējdarbības plānošanas principi un metodes - Rīga:

Rīgas Tehniskā universitāte, 2001., - 53.–54. lpp.

3. Ambrozs T., Peins K. Muzeju darbības pamati - 6. nodaļa Sava tirgus izpratne –

Rīga: Apgāds Mantojums, 2002., - 13.-19. lpp.

4. Balode A. Projektu vadīšanas pamati – Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības

universitāte 2009., - 8.-9. lpp., 29-31. lpp., 49-52. lpp.

5. Belbin Team Roles - The nine team roles [Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts

2013. gada 09. maijā. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.belbin.com/rte.asp?id=8 ENG

6. Centrālā statistikas pārvalde - Dati par Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu

darbības rezultātiem 2012. gada 3. ceturksnī [Elektroniskais resurss]. Resurss apskatīts

2013. gada 10. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:cZInHJSWpsUJ:www.csb.gov.lv/

notikumi/par-latvijas-viesnicu-un-citu-turisma-mitnu-darbibas-rezultatiem-2012gada-

3ceturksni-33543.html+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

7. Eiropas Komisijas oficiālā mājas lapa - Ilgtspējīga un kvalitatīva tūrisma attīstība

[Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 26. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: - http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/tajani/hot-

topics/tourism/index_lv.htm

8. Forands I. Projekta menedžments. – Rīga: tipogrāfija SIA Elpa 2, 2006., – 195.lpp.,

- 253. lpp., 254.-255. lpp.

9. Freijers V. Tūrisma mārketings - Uz tirgu orientēta tūrisma mikroekonomikas un

makroekonomikas pārvaldība – Rīga: SIA Biznesa augstskola Turība, 2011., - 169.-172.

lpp.

10. Harry Potter and the Philosopher's Stone film locations [Elektronisks resurss].

Resurss apskatīts 2013. gada 26. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.movie-locations.com/movies/h/harry_potter1.html#.UZtP1aI3DW4

11. Hobbiton Movie Set – guided tour from The Lord of the Rings movie [Elektronisks

resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 26. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.hobbitontours.com/

50

12. Holovejs K. Dž. Tūrisma bizness. - 11. nodaļa kultūras tūrisms. – Rīga: Jāņa Rozes

apgāds, 1999., - 202.-203. lpp.

13. Kultūras kartes oficiālā mājas lapa - Specializētie muzeji (arī personībām veltītie

memoriālie un piemiņas muzeji) [Elektroniskais resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 15.

aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: - http://kulturaskarte.lv/lv/muzejs/specializetais-

muzejs-ari-personibam-veltitie-memorialie-un-pieminas-muzeji

14. Kultūras kartes oficiālā mājas lapa [Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013.

gada 30. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: - http://www.kulturaskarte.lv/

15. Latvijas Bankas valūtas kurss [Elektroniskais resurss]. Resurss apskatīts. 2013.

gada 15. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: - http://www.bank.lv/monetara-

politika/valutas-kursa-politika/valutas-kursi

16. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbības un attīstības stratēģija – Rīga: 2011., -

2.lpp., 3.lpp., - 7.-8. lpp.

17. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja krājuma politika – Rīga: 2009. 1.-2. lpp.

18. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja nolikums – Rīga: 2009. ar grozījumiem 2010. un

2012. gadā., - 1.-4. lpp.

19. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja oficiālā mājas lapa - Arhīva raksts - LKA jauno

režisoru izrāžu festivāls - Patriarha rudens [Elektroniskais resurss]. Resurss apskatīts 2013.

gada 19. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.teatramuzejs.lv/arhivs/2010/09/

20. LKA E. Smiļģa Teātra muzeja oficiālā mājas lapa - Smiļģa māja [Elektroniskais

resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 17. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.teatramuzejs.lv/maja/3.html

21. LKA un Rakstniecības un mūzikas muzeja sadarbības līgums –Rīga: 2010., 1-8.

lpp.

22. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas oficiālā mājas lapa – Tūrisma

veicināšana [Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 29. aprīlī. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30259

23. Latvijas Republikas Kultūras ministrija – Rīga: Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014

[Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 17. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: - http://www.km.gov.lv/lv/es/kulturpolitika/galvaspilseta.html

24. Latvijas tūrisma apkārtraksts – Tūrisma nozares ziņas - Izveidota mobilā

lietojumprogramma ar kultūras objektiem visā Latvijā [Elektronisks resurss]. Resurss

apskatīts 2013. gada 30. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

51

http://www.greetingsfromlatvia.lv/?lang=lv&cat=307&id=653&search=kult%C5%ABras

%20karte

25. Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.–2015. gadam [Elektronisks

resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 08. maijā. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -.

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:RameHThUbpEJ:www.pilis.lv/a_

pnm/files/157_Pamatnostaadnes.doc+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

26. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam [Elektronisks resurss].

Resurss apskatīts 2013. gada 23. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/dokumenti/strategiskie-dokumenti/Latvijas-

turisma-marketinga-strategija-2010_2015_update_082011.pdf

27. Lekciju konspekts, Tūrisma pamati un kultūras tūrisms I daļa. – Rīga: Alberta

koledža 2010., - 6.-23. lpp., 53.-63. lpp., 113.-115. lpp.

28. Lekciju konspekts, Tūrisma pamati un kultūras tūrisms II daļa. – Rīga: Alberta

koledža 2010., - 6. lpp., 22.-23. lpp., 73.-76. lpp.

29. Lentjušenkova O. Projektu vadība - Lekciju konspekts - Rīga: Alberta koledža

2008., - 27. lpp., 39. lpp.

30. Litke D. H, Kunova I. Projektu vadība (rokasgrāmata) - Rīga. SIA Balta eco, 2003.,

- 35.lpp., 37. lpp., 43. lpp., 53. lpp., 56.lpp., 63.-64. lpp., 69.-70. lpp.

31. Lonely Planet travel guide - What’s the best European travel slogan? -

[Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 29. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: - http://www.lonelyplanet.com/europe/travel-tips-and-

articles/76751?affil=twit#sg_wrapper

32. Muzeju likums - 2.pants. Likuma mērķis un darbība [Elektroniskais resurss].

Resurss apskatīts 2013. gada 22. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.likumi.lv/doc.php?id=124955

33. Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) noteikumi - Darbs ar muzeja

priekšmetiem krājuma uzskaites sistēmā MUPUS (izskatīti Krājuma komisijā 09.05.2006.,

prot. Nr. 5) – Rīga 2006., – 1. lpp.

34. Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas oficiālā mājas lapa [Elektronisks

resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 29. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://riga2014.org/

35. Tūrisma attīstības valsts aģentūras oficiālā mājas lapa - Nesteidzīga atpūta Latvijā -

Lonely Planet labāko tūrisma saukļu līderis [Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013.

gada 29. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: - http://tava.gov.lv/lv/nesteidziga-atputa-

latvija-lonely-planet-labako-turisma-sauklu-lideris

52

36. Tūrisma likums: LR likums. - Spēkā no 1999. gada 01. janvāra, bet tā 16.pants no

2000. gada 01. janvāra. - Kultūras tūrisma definīcija (I nodaļa - Vispārīgie noteikumi -

1.pants. - Likumā lietotie termini) [Elektroniskais resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada

19. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

https://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=50026

37. Valsts Kultūrkapitāla fonda oficiālā mājas lapa – Projektu iesniegšanas termiņi

[Elektronisks resurss]. Resurss apskatīts 2013. gada 16. maijā. Pieejas veids: tīmeklis

www.url: - http://www.kkf.lv/#101

38. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam [Elektronisks resurss].

Resurss apskatīts 2013. gada 23. aprīlī. Pieejas veids: tīmeklis www.url: -

http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/vadlinijas.html

39. Vēsturisko interjeru saglabāšana un restaurācija. – Rīga: SIA Tipogrāfija Citrons,

2006., - 96.lpp.

53

ALBERTA KOLEDŽAKultūras tūrisma organizēšana

GRAFISKĀ DAĻA

Studente: Uva Klāsupa

(paraksts, datums)

Rīga - 2013

54

Jauna kultūras tūrisma projekta«ĀRZEMJU TŪRISTS LATVIJAS

KULTŪRAS AKADĒMIJAS EDUARDASMIĻĢA TEĀTRA MUZEJĀ» izveide

Alberta koledžasKultūras tūrisma organizēšanas

2. kursa studentesUvas Klāsupas

kvalifikācijas darbs

KVALIFIKĀCIJAS DARBAAKTUALITĀTES PAMATOJUMS

ëKvalifikācijas darba projekts irrisinājums LKA E. Smiļģa Teātra muzejaproblēmai - nepietiekamajam finansējumammuzeja uzturēšanai.ëKvalifikācijas darba temats ir aktuāls, jo

tas palīdzēs piesaistīt Muzejam jaunumērķauditorijas daļu – ārzemju tūristus.

27.06.2013. 2

55

KVALIFIKĀCIJAS DARBĀIZMANTOTĀS PĒTĪŠANAS METODES

ëKvalifikācijas darba izstrādē autore izmantotādas vispār zinātniskās pētījumu metodes,kā monogrāfisko pētīšanas metodi, unloģiski konstruktīvās metodes induktīvometodi.ëNo kvalitatīvajām pētīšanas metodēm autore

izmanto sekundāro datu savākšanasmetodi.

27.06.2013. 3

KVALIFIKĀCIJAS DARBA MĒRĶISUN UZDEVUMI

ëKvalifikācijas darba mērķis: veicināt ārzemjutūristu skaita pieaugumu LKA E. Smiļģa Teātramuzejā.

ëKvalifikācijas darba uzdevumi:1. Izpētīt tūrisma industrijas un kultūras tūrisma

teorētiskos aspektus Latvijā un Pasaulē;2. Raksturot LKA E. Smiļģa Teātra muzeja darbību;3. Savākt un izanalizēt pieejamo informāciju par

kvalifikācijas darba tēmu un izstrādāt jaunukultūras tūrisma projektu;

4. Apkopot secinājumus un priekšlikumus.

27.06.2013. 4

56

TŪRISMA INDUSTRIJASRAKSTUROJUMS

27.06.2013. 5

ëTūrisms ietekmē daudzu valstu ekonomiku.ëTūristus piesaista viss inovatīvais,

kreatīvais, tehnoloģiskais un ekoloģiskais.ëLatvijas jaunais tūrisma tēls ir veiksmīgs!ë2013. gada sākumā izveidota mobilā

lietojumprogramma „Kultūras karte”, kurāpieejama informācija par kultūras objektiemvisā Latvijā.

TŪRISMA UZŅĒMUMARAKSTUROJUMS

27.06.2013. 6

ëTeātra muzejs ir dibināts 1976. gada 23.novembrī;ëTeātra muzejs atrodas Agenskalnā,

Eduarda Smiļģa ielā 37/39;ëTeātra muzeja pamatmērķis ir vākt,

saglabāt un popularizēt sabiedrībā skatuvesmākslas vērtības;ëTeātra muzejs piedāvā muzeja

pamatekspozīcijas apskati, tematiskāsizstādes kā arī dažādas kultūras norises.

57

JAUNS KULTŪRAS TŪRISMAPROJEKTS (1)

ëProjekts ir darbu un pasākumu kopums,kuram ir noteikts sākums un beigas, kā arīvirkne tehnisku un ekonomisku kritēriju.ëProjekta mērķis ir veicināt ārzemju tūristu

skaita pieaugumu E. Smiļģa Teātra muzejā.ëProjekta komanda ir muzeja mākslas

speciālisti ar pieredzi teātra nozarē.ëProjekta mērķauditorija ir ārzemju viesi,

kurus interesē Latvijas skatuves mākslasizzināšana.

27.06.2013. 7

JAUNS KULTŪRAS TŪRISMAPROJEKTS (2)

ëProjekta uzdevumi ir:1. izveidot audio gidu angļu valodā;2. pārtulkot izstāžu drukātos materiālus;3. izveidot angļu valodas subtitrus lugām;4. izveidot digitālu spēli par muzeja vēsturi;5. angļu valodas kursi darbiniekiem;6. angļu valodas sadaļa muzeja mājaslapā;7. popularizēt muzeju un Āgenskalnu;

ëProjekta budžets ir 3023,34 LVLëProjekta ilgums ir 164 darba dienas.

27.06.2013. 8

58

27.06.2013. 9

JAUNA KULTŪRAS TŪRISMAPROJEKTA SVID ANALĪZE

Stiprās puses Vājās pusesë projekts ir unikāls;ë projekta komanda;ë projekta nelielie izdevumi;ë projekts sniedz pienesumu

arī vietējiem muzejaapmeklētājiem.

ë projekta komanda nespēj sniegt100% atdevi uzdevumu izpildei;

ë uzdevumu izpildē jāizmantotulkošanas biroju palīdzība;

ë muzeja pamatekspozīcija irfiziski un morāli novecojusi.

Iespējas Draudië Āgenskalna atpazīstamības

veidošana;ë iespēja uzlabot muzeja

finansiālo stāvokli;ë iespēja piesaistīt ES

finansējumu.

ëneiekļaušanās projekta termiņos;ënekvalitatīva projekta uzdevumu

izpilde;ëĀrzemju tūristu neieinteresētība

muzeja piedāvājumā;ë tehniskā aprīkojuma bojājumi.

SECINĀJUMI1. Ekotūrismam būs svarīga nozīme Latvijas

ekonomikā, jo ceļotāju vidū aizvien lielākunozīmi iegūst ekoloģiskais dzīvesveids.

2. Projekts pilnībā atmaksājas, jo tas sniedzmuzejam materiālo, finansiālo un sociālopienesumu.

3. Muzeja cenas ir zemas, jo tās neparedzapmeklējamā objekta izveides izmaksuatpelnīšanu.

4. Muzeja pamatekspozīcija ir fiziski unmorāli novecojusi, jo tā nav tikusi mainītakopš tās atklāšanas 1976. gadā.

27.06.2013. 10

59

PRIEKŠLIKUMI

1. Muzejam ir nepieciešams veicināt savuatpazīstamību izmantojot Latvijas tūrismasaukli «Nesteidzīga atpūta Latvijā».

2. Muzejam nepieciešams īstenot autoresprojektu līdz 2014. gada 14. februārim.

3. Muzejam nepieciešams noteikt ārzemjutūristiem ieejas maksu muzejā parziedojumiem.

4. Muzejā nepieciešams izveidot jaunu muzejapamatekspozīciju, pilnībā pārveidojot to unpadarot to saistošu mūsdienu apmeklētājam.

27.06.2013. 11

PALDIES PAR UZMANĪBU!

27.06.2013. 12

Vēlies uzzināt ko jaunu par Latvijas teātra vēsturi?Tad apmeklē:

https://www.facebook.com/SmilgaMajahttps://twitter.com/Smilga_maja

PIELIKUMI

61

1. pielikums

Projekta tehnisko, tehnoloģisko un materiālo resursu apraksts

Resursanosaukums

Resursa attēls Resursa ieguves vieta Resursadaudzums

Resursacena

1. Reklāmasbukleti

http://grafika.lv/lv/poligrafija/bukleti/ 300 gabali

Ls101,38

2. MP3atskaņotājs

http://www.rdveikals.lv/categories/lv/201/na

me/MP3-atska%C5%86ot%C4

%81ji.html

10 gabali Ls109,90

3. Biroja papīrs

http://www.cenuklubs.lv/lat/iveikals/biroja_papirs/Biroja_papirs_A

4_Sky_Copy.html

1 gabals Ls 3,69

4. Skārienjūtīgsekrāns (planšete)

http://www.1a.lv/datortehnika/plansetdatori/archos_arnova_familyp

ad_8gb

1 gabals Ls191,00

5. Tulkošanaspakalpojumi

http://www.izdevigitulkojumi.lv/lv/tulkojumu

-cenradis

20lapaspuses

Ls118,40

6. Angļu valodaskursi

http://www.vmc.lv/valodu-kursu-cenas.html 5 darbinieki

Ls725,00

62

2. pielikums

Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursa pieteikuma anketa

63

3. pielikums

Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētā projekta atskaites veidlapaSastādīta 2 eksemplāros,no kuriem viens eksemplārs glabājas pie Finansējuma saņēmēja, otrs Valsts kultūrkapitāla fondā.

Saskaņā arFINANSĒŠANAS LĪGUMU Nr. starp Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF)unfinansējuma saņēmēja nosaukums - organizācija

Datums Mēnesis Gads Datums Mēnesis Gadsno līdz

ir īstenots projekts

1. VKKF padomes piešķirtie finanšu līdzekļi Ls apmērā, kas saņemtibankas kontā nr. ir izlietoti sekojoši:

Nr.p.k.

Tāmes pozīcijasnosaukums

Pozīcijassumma tāmē(Ls)

Izmaksu apliecinošo dokumentu nosaukums(maksājuma uzdevuma nr. vai kases izdevumu ordera nr.) un izmaksas saņēmējs

Izmaksasdatums

Izmaksas summa(Ls)

Pavisam kopā: Ls ((summa vārdiem)

(aizpilda gadījumā, ja kāda no izmaksām veikta avansā fiziskai personai izdevumu veikšanai)

Avansa norēķina

datums mēnesis gads

Nr. ___________________ atšifrējums

Nr.p.k. Darījuma datums Darījuma summa(Ls)

Kam, par ko un pēc kāda dokumenta (nosaukums un nr.) samaksāts

2. Kopējais projektam līdz šim piešķirtais VKKF finansējums Ls

3. Izdevējdarbības gadījumā norādīt iespieddarba faktisko tirāžu

64

3. pielikuma turpinājums4. Projekta rakstiskā atskaite

Projekta vadītājs(vārds, uzvārds) (paraksts)

Apstiprinu, ka Valsts kultūrkapitāla fonda pārskaitītie līdzekļi projekta realizācijas gaitā izlietoti atbilstošiLR likumdošanai un projektā paredzētajiem mērķiem. Ar projektu saistītā finanšu dokumentācija tikssaglabāta -

(finansējuma saņēmēja nosaukums - organizācija)

(adrese, tālrunis )

5 gadus no šīs atskaites iesniegšanas Valsts kultūrkapitāla fondā.

(finansējuma saņēmēja galvenā grāmatveža paraksts) (vārds, uzvārds)

(finansējuma saņēmēja direktora paraksts) (vārds, uzvārds)

z.v.

Datums Mēnesis Gads Vieta

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pārskatu pieņēma VKKF pārstāvis:

Datums Mēnesis Gads

(vārds, uzvārds) (paraksts)z.v.