4 JAUnAtnE DRUVA l Otrdiena, 24. jūlijs, 2018.

SArmīte FeldmAne

Par jaunatnes politikas stratē-ģijas nepieciešamību, tās izstrādisaruna ar Amatas novada pašval-dības Apvienotās izglītības pār-valdes metodiķi un projekta koor-dinatori dIānu BrIedI un Cēsupašvaldības jaunatnes lietu spe-ciālisti Ivetu Jermo lāJevu.

- Kas Latvijā ir jaunietis?D. Briede: - Katrā valstī šis ve-

cums noteikts cits. Latvijā jaunie-ši ir no 13 līdz 25 gadiem.“Erasmus+” un Eiropas kontekstājaunieši ir līdz 30 gadu vecumam.Mēs parasti sakām, ka var pieda-līties arī vecie jaunieši, tie, ku-riem daži gadi vairāk.

- Kāpēc katrā pašvaldībā irvajadzīga jaunatnes politikasstratēģija?

I. Jermolājeva: - Lai kaut kurnokļūtu, jāzina mērķis. Stratēģijasistematizē darbu, palīdz sastruk-turēt un saprast, vai ir skartas vi-sas jomas. Tas ir dokuments, kaspalīdz piesaistīt finanses. Pro -jektu konkursos bieži vien viensno kritērijiem ir – vai pašvaldībāir jaunatnes politikas stratēģija. Janav, tad dažos konkursos nevarpiedalīties.

D. Briede: - Naudas devējamnav pārliecības, ka paši zin ām sa-vas prioritātes, mērķus un uzde-vumus. Latvijā esam labais pie-mērs, kā sadarbojoties var pa-veikt ko nozīmīgu.I. Jermolājeva: - Tā reizē ir ie-

spēja savā novadā redzēt un sa-prast, ko jauniešiem vajag, kā vi-ņus atbalstīt. Starptautisko pro-grammu aģentūra atbalstīja mūsuprojektu, jo stratēģijas tiek izstrā-dātas astoņiem novadiem. Esamdalījušies pieredzē ar citiem jau-

natnes darbiniekiem Latvijā.

- Kas sarunās ar pašvaldībuspeciālistiem pārsteidza?I. Jermolājeva: - Cēsu novadā

jau bija izstrādāta jaunatnes poli-tikas stratēģija no 2012. gada līdz2017. gadam. Daudzi prasīja, kotā devusi, kādas priekšrocības uniespējas. Varbūt kādam mūsu pie-redze deva atbildi, kāpēc tā vaja-dzīga.

D. Briede: - Darbā ar jaunatnipašvaldībā ir iesaistīti ļoti daudzispeciālisti. Reizēm izskanēja –bet kāds man ar to sakars?Skaidrojām, ka darbs ar jaunatnivar būt pilnvērtīgs tikai tad, ja sa-darbojamies, ja ir kopīgs mērķis.Veidojām izpratni, ka katrs, kautnetieši, ir saistīts ar jaunatni -skola, bibliotēka, kultūras nams,sociālais dienests, policija. Nācāsstāstīt, ka jaunieši ir resurss, ka tānav sabiedrības daļa, kas tikaiprasa, bet paši gatavi darīt un dot.

Novadi ir atšķirīgi. Ja ir lielākscentrs, tur ir vairāk jauniešu unviņi nāk kopā, ir aktīvāki - kāCēsīs, Raunā, Līgatnē, Vecpie -balgā. Bet Amatas novadā ir piecinelieli pagasti, kur katrs ir vairākpar sevi, jauniešiem daudz grūtāknokļūt uz kopīgo pasākumu.Jaunieši pēc 9. klases aiziet nonovada, mājās ir tikai brīvdienās.

Dažā novadā darbinieks ir uzpilnu slodzi, citā strādā vairāki,vēl citā darbs ar jaunatni ir kā pa-pildu pienākums. Pārliecinā -jāmies, ka pašvaldības ir ieintere-sētas un gatavas veicināt darbu arjaunatni.

- Pašvaldībās ir daudz dažādustratēģiju. To izstrādi parastiuztic kādai firmai, kurai sa-maksā, un viss kārtībā. Plauktādokuments ir. Jaunatnes politi-kas stratēģijas izstrādājāt paši.D. Briede: - Rakstīj ām projektu,

lai iegūtu finansējumu un izstrā-dātu šo stratēģiju nevis pēc tiemparaugiem, ko minējāt, bet, izzi-not katra novada vajadzības, stip-rās un vājās puses, apzinoties, kasjāuzlabo, kādas ir iespējas. Zinotsituāciju, var saprast, ko vēlamiesun kā to sasniegt. Lai veiktu šādupētījumu, bija vajadzīgs ilgslaiks, jo jāaptver iespējami pla-šāks cilvēku loks.

I. Jermolājeva: - Vispirms bijatikšanās ar jaunatnes darbā iesais-tītajiem un pašvaldību darbinie-kiem, tad ar jauniešiem. Ar jau-niešiem katrā novadā strādājāmtrīs dienas. Analizējām, plānojāmun veidojām nākotnes redzējumu– kādu jaunietis redz savu nova-du, kā novērtē to, kas ir, ko gribē-tu citādāk, par ko sapņo. Šajās sa-runās katra novada pašvaldība ie-guva jauniešu šībrīža redzējumuun uzzināja, ko viņi gribētu nā-kotnē.

D. Briede: - Notika arī visu no-vadu jauniešu tikšanās, jo intere-ses ļoti līdzīgas. Jaunieši dalījāspieredzē, kopā meklēja jaunasidejas.

I. Jermolājeva: - Izvirzījām arīuzdevumu veidot kopīgu platfor-mu, lai astoņi novadi varētu jau-natnes jomā sadarboties. Jauniešuforumā tikās jaunatnes darbinieki

un jaunieši no visiem novadiem,radījām kopīgu himnu un sapņo-jām, plānojām, ko varētu darīt ko-pā. Tapa plāns, ka piecos gadoskatrs novads uzaicina pārējos uzkādu pasākumu.D. Briede: - Stratēģija izstrādāta

pieciem gadiem. Ieguvums arīsadarbības veicināšana. Kopā va-ram izdarīt daudz vairāk.

I. Jermolājeva: - Bieži vienmeklējam partnerus, draugus ci-tās valstīs, bet nezinām, ko darakaimiņu novadā. Kopā var īstenotkopīgas lietas un izmantot tos re-sursus, kas ir. Projekts arī savedkopā jauniešus un pašvaldībasdarbiniekus. Bija tikšanās, kurāsdiskutēja pašvaldības darbiniekiun jaunieši. Jauniešiem ir drosmerunāt ar deputātiem, paust vie-dokli, to aizstāvēt. Tas arī ir iegu-

vums projektā – jaunietis saprot,ka ar pašvaldības darbinieku varrunāt, bet politikas veidotāji pār-liecinās, ka ir vērts uzklausīt jau-niešus.Mūsu mērķis nebija radīt kaut ko

perfektu un unikālu, bet gan izzi-nāt reālo situāciju un saprast,kurp virzīties tālāk. Sabūvējotgaisa pilis, nespējot pildīt iecerē-to, stratēģiju var gribēties nolikttālākā plauktā. Ja tā reāla, plāniīstenojami.

- Jūs veicāt arī jauniešu aptau-ju. Kādi secinājumi?

I. Jermolājeva: - Lai iespējamivairāk uzzinātu jauniešu viedokli,aicinājām izteikt atziņas, kā viņivērtē iespējas novadā, kā pie-trūkst, par ko sapņo, kā vērtē pašisavu iesaistīšanos jaunatnes orga-nizācijās. Katrā novadā jautājumibija citi, ņemot vērā, ka katrā ircitas aktualitātes. Aptaujas apko-pojumu katrs novads iekļauj savāstratēģijā. Katrā novadā tikāmiesar 30 jauniešiem, bet aptaujāelektroniski piedalījās krietni vai-rāk.

D. Briede: - Aptauja noteiktiveicināja piederības apziņu sa-vam novadam. Daudzos novadosbija arī jautājums – vai tu saredzisevi un savu nākotni savā novadā.Atbildes pārsvarā bija pozitīvas.Viens Amatas novada jaunietis arizbrīnu bija uzrakstījis – kā citādi,es taču mīlu savu novadu.

I. Jermolājeva: - Visiem jau-niešiem ir sapņi, vēlmes, viņi gribbūt aktīvi, grib, lai novadā daudzkas notiek. Nebija neviena, kuršatzītu, ka neko negrib. Protams,iesaistījās tie, kuriem bija motivā-cija to darīt. Priecē, ka jauniešiemir savs vērtējums, domas.

- Ko tad jaunieši vēlas? Dau -dziem ir priekšstats, ka jaunuscilvēkus interesē vien izklaides.

I. Jermolājeva: - Ne reizi vienman jautājuši – kas ir jaunatnesdarbs, ko tas nozīmē – izklaidētbērnus? Izklaidēt gan neatliek lai-ka. Jaunieši daudz diskutēja parveselīgu dzīvesveidu, sociālo aiz-sardzību. Viņiem svarīgi, lai būtuspeciālists, ar kuru varētu runātpar savām problēmām, kuram va-rētu uzticēties. Daudzi pas ākumi,kurus plānoja iedzīvināt kā tradī-ciju, saistīti tieši ar mērķi popula-rizēt veselīgu dzīvesveidu, spor-tiskās aktivitātes, rīkot starpskolusporta spēles, pasākumus, kas iz-glīto par problēmām, kas ir sa-biedrībā, piemēram, atkarībām.Tikai izklaide? Noteikti nē. Pa -sākumi sevis izzināšanai, attīstī-šanai, jaunu prasmju apgūšanai.D. Briede: - Cilvēkiem patīk tas,

kas notiek it kā viegli. Arī caur itkā izklaidi var darīt nopietnas lie-tas. Jaunieši negrib tikai izklaidi,viņi prasa saturu, lai būtu kāds ie-guvums. Jābūt saturam un mēr-ķim. Jauniešiem nav teritoriālurobežu. Viņiem svarīgākā ir ko-pābūšana. Jo vairāk esam kopā, jovairāk varam izdarīt, esam stiprā-ki. Katrā ziņā novados darbs arjaunatni tika aktualizēts un akti-vizēts. q

Jaunieši ne tikai prasa,viņi gatavi dot

Viena no pašvaldībasfunkcijām ir darba ar jaunat-

ni plānošana un īstenošana.Saskaņā ar Jaunatnes likumupašvaldības plāno vietējo darbu ar jaunatni, izstrādājotpašvaldības jaunatnes politikas plānošanas dokumentus. EiropasSavienības programmā “ERASMUS+:Jaunatne darbībā”astoņu novadu – Amatas,Cēsu, Jaunpiebalgas Līgatnes,Pārgaujas, Priekuļu, Raunasun Vecpiebalgas - pašvaldībasīsteno projektu “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde”.Amatas novada pašvaldība uzņēmusies vadīt projektu.Vairākos novados jaunatnespolitikas stratēģija jau apstiprināta.

Iveta Jermolājeva:- Ne reizi vien man jautājuši – kas ir jaunatnes darbs? Ko tas nozīmē? Izklaidētbērnus? Izklaidēt gan neatliek laika.

Ar jaunatni strādā:

namatas novadā darbu ar jaunatnikatrā pagastā kā papildus pienākumuveic kultūras darbinieki;nJaunpIebalgas novadā –divijaunatnes darbinieki;nCēsu novadā – jaunatnes lietuspeciāliste un jaunatnes darbiniece;nraunas novadā – trīs jaunatnesdarbinieki;

nveCpIebalgas novadā – trīsjaunatnes darbinieki un dežurants;nprIeKuļu novadā - trīs jaunat-nes darbinieki;npārgauJas novadā - viens jau-natnes darbinieks;nlīgatnes novadā - viens jaunat-nes darbinieks.

darbs ar jaunatni ir uz jaunie-šiem vērsts plānotu praktisku pasā-kumu kopums, kas nodrošina jaunie-šu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

darba ar jaunatni pamatuzdevumi ir: 1. atbalstīt un veicināt jauniešu ini-

ciatīvas, radot labvēlīgus apstākļusviņu intelektuālajai un radošajai attīs-tībai;

2. nodrošināt jauniešiem iespējuiegūt dzīvei nepieciešamās prasmes,zināšanas un kompetences neformā-lās izglītības ceļā;

3. nodrošināt jauniešiem iespējulietderīgi izmantot brīvo laiku;

4. nodrošināt jauniešiem viņu at-

tīstības vajadzībām atbilstošas infor-mācijas pieejamību.

darbu ar jaunatni īsteno valstspārvaldes un pašvaldības iestādes,

biedrības un nodibinājumi, tajā skaitājaunatnes organizācijas, jauniešu ini-ciatīvu grupas u.c. atbilstoši dažā-dām jaunatnes politikas jomām.

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

nStrādā kopā. diāna Briede (no labās), Iveta Jermolājeva, Anete darģe un Signe Ceriņa pārspriežjauniešiem aktuālo.

Foto: Indars KrIevIņš

uzziņai

JAUnATne 5 DRUVA l Otrdiena, 24. jūlijs, 2018.

Iesaistījās 20 bērni. Par to,lai viņiem būtu piepildītas dienas,rūpējās nodaļas darbinieki, kā arīiesaistījās brīvprātīgais no Por -tugāles Tomas Lickfolds.

Nometnei bija dots nosaukums“Piedzīvosim Piebalgā”. LindaĶaukule uzsver, ka tās mērķis bi-ja saliedēt novada bērnus, dot ie-spēju satikties, sadraudzēties unkopā iepazīt dzimto novadu.

Bērni devās pārgājienos, ekspedī-cijā meklēja zviedru zeltu, daudzko uzzināja par Grišku kalnu,baznīcu, apmeklēja Porcelānafabriku, muzeju “Vēveros””. Bijaarī daudz sportisku darbošanos,sarunu par dabu, tās saudzēšanu,veselīgu dzīvesveidu. Nometnesbeigās bērniem pašiem bija jāsa-rīko noslēguma ballīte, jāplāno,kā tajā pavadīt laiku, noformēttelpas. “Prieks acīs un skumjasšķiroties – varam būt gandarīti,ka tie, kuri piedalījās, mājās de-vās apmierināti,” saka Jaunatneslietu nodaļas vadītāja.

Lai arī vasara, novada jaunie-šiem iecerēti daudzi pasākumi.Tikko “Erasmus+” projektā noAustrijas atgriezušies divi novadajaunieši. Vakar jaunatnes centrā“Balgas strops” viņi tikās ar ci-tiem novada jauniešiem, stāstīja,ko jaunu uzzinājuši, kādu piere-dzi varētu izmantot mājās. Lindaarī informēja par citiem šīs pro-grammas projektiem un iespējuiesaistīties. Viņa pati nesen pa -bija mācībās Slovēnijā, kur tikaspriests par jauniešu iesaistīša-

nu apmaiņas programmās un pro-jektu kvalitātes uzlabošanu.

“Katrā pagastā ir kāds aktīvsjaunietis, un viņš iesaista, aizrauj

citus,” saka Linda un uzsver, kajaunatnes jomā darāmā un arī ie-spēju ir ļoti daudz. Šonedēļ, visti-camāk, dome apstiprinās novadajaunatnes politikas stratēģiju.“Daudz domājam, kā organizētjaunatnes darbu novadā. Jauniešucentru nav Kaivē un Taurenē. Tasnav godīgi pret tiem, kuri tur dzī-vo. Domājam, kā šos jauniešusiesaistīt. Skaidrs, ka viņiembraukt uz citiem pagastiem navērti. Vienkāršāk būtu ar pasāku-miem, nodarbībām braukt pie vi-ņiem. Daudz diskutējam, meklē-jot labākos variantus,” pārdomāsdalās Linda Ķaukule un atgādina,ka bērnu un jauniešu intereses irļoti dažādas, taču reizē tā ir arī ie-spēja jaunatnes darbiniekiem aiz-vien meklēt jaunas idejas.

Jaunatnes lietu nodaļas vadītā-ja atzīst, ka darbā labi palīgi irbrīvprātīgie no citām valstīm, ku-ri prot ieinteresēt darboties, iemā-ca ko jaunu. Tā arī novada jaunie-šiem ir iespēja papildināt angļuvalodas zināšanas.

“Lai arī novadā bērnu un jau-niešu vairāk nepaliek, katrs gribpilnveidoties, būt kopā ar drau-giem, saturīgi pavadīt laiku.Novadā tādas iespējas ir,” sakaLinda Ķaukule. q

Jāprot iesaistīt, lai darbotos

“Vasarā daudziem bērniem īsti nav ko darīt, tāpēc sarīkojām nometni. Tiesa, gaidījām, ka interese būs lielāka,” stāsta Vecpiebalgaspašvaldības Jaunatnes lietunodaļas vadītāja Linda Ķaukule.

Katram savas interesesPriekuļu novadā aktīvijauniešu centri darbojasPriekuļos, Liepā un Mārsnēnos.

Priekuļu pašvaldība sa-darbībā ar Jaunatnes starptau-tisko programmu īsteno sociāloprojektu “Proti un dari!”.“Projektā iesaistīti 17 jaunieši no15 līdz 29 gadiem, kuri nemācāsun nestrādā. Kad meklējām da-lībniekus, daudzi teica, ka nova-dā šādu jauniešu nav. Taču visuspat nevarējām uzņemt,” stāstaPriekuļu Jauniešu iniciatīvu cen-tra “REST[e]” jaunatnes lietuspeciāliste Anna Rakule.Projektā iesaistījušies jaunieši novisiem novada pagastiem, jau-niešu centros notiek dažādas no-darbības.

Projekta dalībniekiem ir iespē-ja paplašināt redzesloku, pilnvei-dot prasmes, atrast domubiedrus.“Ar katru jaunieti tiek strādātsindividuāli, izzinātas viņu pras-mes un vēlmes, meklēta motivā-cija mācīties, apgūt arodu.Katram jaunietim tiek izstrādātaindividuāla programma, ar vi-ņiem strādā psihologs, karjeraskonsultants. Viņi iesaistās dažā-dos pasākumos, arī paši tos rīko,iepazīstas cits ar citu,” pastāstaA.Rakule. Viens jaunietis projek-tā izmanto iespēju iegūt šoferatiesības. Jaunieši apmeklējuši

vairākus uzņēmumus, iepazinu-šies ar darbavietām.Projekts ilgs deviņus mēnešus.

Jauniešiem, kuri līdz šim nav at-raduši savu vietu dzīvē, nodarbo-šanos, tā ir iespēja vispirms jauiepazīt sevi, tad citus, kā arī ie-raudzīt ceļu, kas ejams, lai sa-sniegtu mērķus.

Skolēnu vasaras brīvlaika sā-kumā Priekuļu iniciatīvu centrs“REST[e]” piedāvāja saturīgi pa-vadīt brīvo laiku “Vasaras skoli-ņā” un “Radošuma nedēļā”.Bērni no 6 līdz 15 gadu vecu-mam piedalījās daudz dažādās radošajās darbnīcās, sporta die-nās, pārgājienos, izbraucienosun pašu organizētās spēļu dienās.Aktivitātes rīkoja un vadīja AnnaRakule kopā ar vidusskolnie-cēm Sendiju Beatu Lazdiņu unMontu Līgu Berozu. “Vasarasskoliņā ” piedalījās 20 dalībnie-ki, bet “Radošuma nedēļā” 35.

“Devāmies pārgājienā un sa-kopām Priekuļu avotiņa apkārtni, viesojās arī Daibes at-kritumu poligonā, kur runājām,kādēļ jāšķiro atkritumi.Daudziem patika brauciens uzdabas izglītības centru”Vecupītes”, kur arī gājām pār-

gājienā, iepazīstot dažādus augusun Latvijas dzīvniekus,” pastāstaA. Rakule. “Vasaras skoliņa”noslēdzās ar šovu, ko rādīja ķī-miķis Ingus Pērkons. Viņš kopāar bērniem un jauniešiem vei-ca dažādus eksperimentus, ga-tavoja gardus saldējumus uniepazīstināja ar ķīmiķa profesi-ju.

“Radošuma nedēļā” bērni unjaunieši kopā ar ciemiņiem nobiedrības “Latvijas SarkanaisKrusts” apguva pirmās palīdzī-bas prasmes, kā arī zīmēja afišas,kas mudinās citus domāt par dro-šību vasarā. Tapa gleznas, kasrotās Priekuļu jauniešu centratelpas, gatavoja dekorus no da-bas materiāliem. Daudziem atmi-ņā paliks rabarberu un piparmēt-ru ievārījuma vārīšana un ievārī-juma burciņu dekupēšana kopāar Priekuļu senioriem. Lielākajaidaļai bērnu šī bija pirmā pie-redze ievārījuma vārīšanā. Piebērniem un jauniešiem viesojāsjaunsargi, kopā tika veikti dažādiuzdevumi.

Vasaras skolas Priekuļos noti-ka jau piekto gadu. Tās finansēpašvaldība. q

Darbā labi palīgi ir brīvprātīgie no citāmvalstīm, kuri prot ieinteresēt darboties,iemāca ko jaunu.

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

niepazīSt vēSturi. gide ieva Keiša muzejā “vēveros” prata nometnes“piedzīvosim piebalgā” dalībniekus aizraut ar stāstiem, kā kādreiz dzīveritēja lauku sētā.

Foto: No ALBUMA

Jauniešiem kopīgas intereses

anete darģe ir aktīva jaunie-te. Viņa strādā Cēsu Jauniešu mā-jā, saprotams, ka iesaistījās projek-tā. “Guvu ļoti labu pieredzi, uzzinā-ju, kā jaunatnes darbinieki strādācitos novados. Vērtīgi bija uzzinātdažādu novadu jauniešu problēmasun idejas. Tās novados maz atšķi-ras. Ir jauki satikties un domāt, kovaram darīt kopā,” stāsta Anete.Viņa atzīst, ka līdz šim kolēģus ci-tos novados maz pazinusi.“Bija patīkami satikt tos jauniešus,

kuri vairs ikdienā nedzīvo novados,bet mācās, studē citur. Tie, kuri pie-dalījās diskusijās, pauda pārliecību,ka vēlas atgriezties, ka grib iesaistī-ties novada dzīvē. Ja ne citādi, tadar padomu. Viņi nevēlas zaudētsaik ni ar dzimto novadu, “ pārdo-mas izsaka cēsniece. Aneti visvai-rāk priecē jaunieši, kuriem ir kon-krēti priekšlikumi, ko vajadzētu, unviņi paši gatavi darīt. Un citi labprātiesaistās, lai ieceri īstenotu.

Cēsu Jauniešu māju regulāri ap-meklē ap 40 jauniešu. “Ir aktīvie, irtie, kuri te nāk pavadīt laiku, spēlēspēles, muzicē. Iesaistās arī vecākijaunieši, kuri darbojas projektos.Katrs pats izvēlas, vai grib būt ļotiaktīvs un rīkot pasākumus, vai tikaite satikt draugus un pavadīt laiku,”stāsta Anete un uzsver, ka pierasts-tas, kurš uz Jauniešu māju atnākpirmoreiz, ir atnācis līdzi draugam.

Būt kopā ar vienaudžiem

Signe Ceriņa darbojas Cēsujauniešu domē, viņai ir 17 gadi, mā-cās Cēsu Valsts ģimnāzijā. Jaunieteatzīst, ka iesaistījusies projektā, joir interesanti. “Man patīk, ka mumsjautā, ko gribam, aprunājas , nevispasaka, kas jādara, lai būtu intere-santi. Patika iepazīties ar jauniemcilvēkiem, arī vecākiem jauniešiem,kuri stāstīja, ko dara. Runājām parto, ko vēlos ne tikai es, bet mēs vi-si. Šķiet, ka katrs mācās savā sko-lā, tur sava dzīve, iespējas un var-būt nav vajadzības satikt vēl citus.Taču pēc tikšanās, iepazīšanās iz-rādās - mums ir tik daudz kopīgu in-terešu un kopā ir interesanti,” vērtējauniete. Viņa atzīst, ka jauniešiemir ļoti svarīgi just atbalstu un darītkaut ko kopā.

Signe ilgi domā, kā viņai pie-trūkst Cēsīs, tad saka: ”Nekā! Vissir forši! Te ir tik jauki cilvēki. Ja sajū-tos bēdīgi vai man ir garlaicīgi,Jauniešu mājā vienmēr kāds ir, arko varu parunāties, paspēlēt kāduspēli.” Uz Jauniešu māju Signe at-nākusi kopā ar draudzeni, jo viņaviena neuzdrošinājusies. Tagadabas aktīvi darbojas un atvedušascitas draudzenes. q

viedokļi

Lappusi sagatavojusi Sarmīte Feldmane