Jauno tehnoloģiju ēnas puses

Guntis Bārzdiņš

Ilze Murāne

Latvijas Universitātes 65.konference, plenārsēde 2007.gada 2.februārī

Saturs

Informācijas tehnoloģiju straujais progress Tā ēnas puses sabiedrībā Problēmu cēloņi Savlaicīga problēmu risināšana – labākais

drošības garants Universitātes loma šajā procesā

Informācijas tehnoloģiju progress

Straujāks kā jebkad agrāk cilvēces vēsturē Personālais dators, Internets (>25 gadi) E-pasts (~20 gadi) Mobilais telefons, SMS (~15 gadi) WWW (~13 gadi) E-komercija, e-bankas (~9 gadi) Google (~8 gadi) Sociālie tīkli: Draugiem.lv, MySpace.com (~2 gadi) Elektroniskā dokumentu aprite ( vēl top )

Ēnas puse: nespēja savlaicīgi pielāgoties

Foto: Kirils Panteļējevs, Multimediāls objekts, 2005

Tehnoloģija Ekonomika Kultūra

Tehnoloģijas un sabiedrība

Jaunas tehnoloģijas nav nedz labas, nedz sliktas – tās ir rezultāts dabiskai cilvēku spējai arvien dziļāk izprast un izmantot pasaulē pastāvošās likumsakarības

Jauno tehnoloģiju pozitīvās un negatīvās izpausmes nosaka to lietojums sabiedrībāSabiedrībai ir vajadzīgs laiks, lai piemērotos

jauno tehnoloģiju realitāteiPārejas posms (e.g. industriālā revolūcija)

Vienīgais risinājums

Iespējami ātrāk apgūt visjaunākās tehnoloģijas (zinātne)

Savlaicīgi sagatavot atbilstošus speciālistus (izglītība)

Izvairīties no jaunu tehnoloģiju neprasmīgas ieviešanas izraisītām kataklizmām (pārvalde) Lattelekom monopols

sekas jūtam joprojām – dārgākie starptautiskie sakari Eiropā Konsolidētie valsts tiesību akti

NAIS un Latvijas Vēstnesis līdz nesenam laikam bija tikai maksas pakalpojums (!)

Kļūdas lēnām tiek labotas

Ar 2006. gada 16. oktobri VSIA "Latvijas Vēstnesis" nodrošina bezmaksas piekļuvi likumu konsolidētajām versijām portālos www.likumi.lv un www.lv.lv. Šāds VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes lēmums pieņemts, lai nodrošinātu LR Satversmes 90. panta: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības” realizāciju, kā arī sekojot Eiropas Savienības kopējām nostādnēm par publiskās informācijas pieejamību.

Lēmums saskaņots un atbilst Tieslietu ministrijas sagatavotajai koncepcijai "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu"...

Elektronisko dokumentu apritei nepieciešama informācijas drošība

Centralizēto datu aizsardzība Lietotāju izspiegošana, identitātes zādzība Nevēlams e-pasts >80% (!) Informācijas sistēmu un tīklu noturība pret

avārijām vai uzbrukumiem Spēja efektīvi atklāt kibernoziegumus E-paraksts, digitālie sertifikāti

Krāpšana – ugunsmūri ir bezspēcīgi

Identitātes zādzība Sociālā inženierija

banka atgādina, ka tā saviem klientiem nekad neizsūta e-pastus ar prasībām ievadīt e-pastā norādītā mājas lapā maksājumu kartes numuru, kartes derīguma termiņu, PIN kodu, internetbankas lietotāju kodu, paroli, un tml. privātos datus.

E-paraksts E-paraksta viedkarte ir "piestiprināta" konkrētam cilvēkam, šo

e-parakstu var uzlikt tikai konkrēts cilvēks. Kartes atdošana un PIN koda paziņošana citai personai ir nopietns pārkāpums.

X.509 digitālie sertifikati Pieejami ikvienam Interneta

lietotājam vai servera uzturētajam Neizmanto viedkartes

E-pasts ar e-parakstu

Modernie uzbrucēji ir neredzami

Rīga, 17.janv., LETA. Pēdējo trīs mēnešu laikā organizācija "Shadowserver Foundation" Latvijā konstatējusi desmit vadības centrus, kas tikuši izmantoti, lai koordinētu ar ļaundabīgām programmām inficētu datoru darbību dažādu kibernoziegumu veikšanai.

Botu tīkli, kuros ar centralizētu vadību tiek apvienoti tūkstošiem ar ļaundabīgām programmām inficētu datoru, ir viens no galvenajiem informācijas tehnoloģiju drošības draudiem. Šādi botu tīkli dod unikālas iespējas uzbrukumiem vai surogātpasta izsūtīšanai, vienlaicīgi izmantojot ļoti lielu skaitu svešu datoru.

Kibernoziegumu novēršana Cerībā uz anonimitāti

katram datoram ir IP adrese, pēc kuras var atrast datora atrašanās vietu

IPS saglabā informāciju par visām tranzakcijām starp dažādām IP adresēm

IDS ļauj savākt papildinformāciju uzbrukuma brīdī

“Draugiem.lv”, “Inbox.lv” un tml. indivīdu personīgo informāciju var izmantot dažādiem mērķiem dzīves vietas adrese, telefons – labāk nerakstīt vecākiem vajadzētu kontrolēt ko Internetā publicē viņu bērni

LU piedalās šo problēmu risināšanā

Proaktīva nākotnes perspektīvo tehnoloģiju izpēte un mācīšana LU Lietot atvērtus standartus

Unix/Linux apmācība līdzās Microsoft risinājumiem

Modernas datu aizsardzības metodes LU MII izsniedz X.509 digitālos sertifikātus

“Semantiskās Latvijas” iniciatīva Valsts pārvaldes nākotnes datorizācijas koncepcija

Ceļā uz “Semantisko Latviju”

Avots: LU MII, tēzes “Baltic DB&IS-2006”, Viļņā

Secinājumi

Informācijas tehnoloģijas īpaši strauji attīstās pēdējos 20 gados

Jauno tehnoloģiju ēnas puses pamatā saistītas ar sabiedrības nespēju savlaicīgi reaģēt uz straujām izmaiņām, tādējādi izraisot dažādus drošības apdraudējumus

Attīstīta zinātne, izglītība un pārvalde – labākais drošības garants šo straujo pārmaiņu laikā Pilsoņu identifikācijas kartes ar e-parakstiem Augšējā līmeņa ontoloģiju standartizācija

Datu integrācijas ontoloģijasStructuralOntology

BaseOntology

Set/ClassTheory

Numeric Temporal Mereotopology

Graph Measure Processes Objects

Qualities

Augšējāontoloģija

Vidējā ontoloģija

Military

Geography

Elements

Communications

People

TransnationalIssues Financial

Ontology

Economy

NAICS

…

LatviaFrance

UnitedStates

DistributedComputing

BiologicalViruses

ECommerceServices

Government

Transportation

WorldAirports

Domēnu ontoloģijasAvots: SUMO ontoloģijas projekts, ASV

Priekšnosacījums: ontoloģiju standartizācija valsts (un starptautiskā) līmenī

Semantiskais tīmeklis dab.valodai The Semantic Web will enable machines to

comprehend semantic documents and data, not human speech and writings... (Tim Berners-Lee, 2001)

There is no reason why web annotations have to be humanly unreadable in order to be easy to process by a computer. If I had to process web annotations in any artificial language,

I would prefer to use controlled English rather than special notations such as RDF (John F. Sowa, 2003)

Avots: LU MII SemTi Kamols projekts