1

Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

Šī ir tikai neliela daļa,

kas apkopota no šogad

iznākušajiem 30 žurnāla numuriem

Metodiskie materiāli

2

saturs

3

614

2230

19

63

16

Domraksti un jaunrades darbi sākumskolā

Pašvērtējuma grāmatiņas Mani sasniegumi, 2., 3. klaseSociālo zinību stunda sākumskolā Mani pienākumi un tiesībasSpēle 9. klašu skolēniem

Fizikālais brīnumu lauksFilmas, to žanri, sižets un aktieri. Kā organizēt interesantākas mācību stundas angļu valodā

Matemātika / Angļuvaloda sākumskolāRadošais darbs 6. klasei Ceļojums pa latvijas novadiem7. - 8. klases skolēnu personības izpēteGrupu un individuālās logopēdiskās nodarbības sākumklasē Valodas sistēmas fonētiski fonemātiskā komponenta attīstīšanaUzņēmējdarbības lomu spēles. Mācību stunda - spēle iekārtošanās darbāNoslēguma pārbaudes darbs vizuālajā mākslā 8. klaseiKā uzlabot skolēnu izpratni par drošību un veselībuModerno tehnoloģiju laikmetā infomācija par veselību vai drošību globālajā tī-meklī ir atrodama dažu sekunžu laikā. Inese Bautre, IZM Valsts izglītības satura centra vecākā referente

Prakse, kas attīsta un iedvesmo. Pamēģiniet to savās skolās!Radošas domāšanas mācības Radošuma pils paspārnē norit jau vairākus gadus.

Kā ikdienas matemātiku padarīt intresantāku?Jaunais mācību gads Imanta Ziedoņa zīmē. 12. klašu skolēnu epifānijās ielūkojoties.

32

35

42455255

57

337

D omraksti un jaunrades darbi sākumskolā

Domraksti un jaunrades dar-bi vispilnīgāk attīsta skolēnu iztēli un jaunrades spējas – skolēni pat-stāvīgi veido stāstījumu rakstos, radoši un loģiskā secībā izklāstot domas.

Domrakstus un jaunrades darbus ieteicams sākt rakstīt jau sākumskolā, tikai, ievērojot sko-lēna vecuma īpatnības, pareizi jānosaka domraksta apjoms, jā-izrauga tematika un izpildījuma forma.

Bieži vien skolotājs atstāj domrakstu un jaunrades darbu rakstīšanu skolēnu ziņā, ņemot vērā principu – ja skolēnam ir ta-lants, tad arī domraksts būs labs, bet, ja talanta nav, būs, kā būs. Taču skolotāja uzdevums ir mācīt skolēnam plānot un rakstīt dom-rakstus!

Pamatskolas klasēs māca plānot un rakstīt domrakstus, vei-dojot un izmantojot plānus. Kā mācīt sākumskolā?

Lūk, dažas zināmas un mazāk zināmas praksē pār-baudītas idejas!

Gatavas domu kartes Skolotājs iepriekš izveido

gatavu domu karti par noteiktu tematu, kurā skolēnam soli pa so-lim jāatbild uz jautājumiem. Sko-lēnam, pašam nemanot, veidojas plašs un raits stāstījums rakstos – domraksts. Šādas gatavas domu kartes par jebkuru tematu skolo-tājs var izveidot pats vai arī varēs iegādāties jau gatavas topošajā interneta veikalā E-veikals PEDA-GOGIEM, kurš jau pavisam drīz sāks gaidīt savus pirmos klientus.

Prāta vētraSkolēni pa vienam sauc sa-

vas idejas par plānoto domraksta

tematu, skolotājs tās pieraksta uz tāfeles (ideālā variantā – uz inte-raktīvās tāfeles, uz kuras grupēša-na u. c. ir daudz vienkāršāka), no-slēgumā visi kopīgi tās sagrupē un sarindo loģiskā secībā.

Domu karte – ideju zirnek-lis

Skolotājs uz tāfeles veido domu karti, rosinot skolēnus iz-teikt savas idejas par plānoto domraksta tematu, skolotājs tās pieraksta uz tāfeles (ideālā varian-tā – uz interaktīvās tāfeles, uz ku-ras grupēšana u. c. ir daudz vien-kāršāka), noslēgumā visi kopīgi tās sagrupē un sarindo loģiskā secībā.

Ko es zinu par ...? Skolotājs uz tāfeles vertikāli

uzraksta plānotā domraksta te-matu (sk. piemēru) un rosina bēr-nus padomāt un izteikt tematam raksturīgākās pazīmes, apgalvo-jumus utt.

Ingūna Helviga, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktores vietniece izglītības jomā, lat-viešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja, LPMC un RIIMC lektore.

Ko es zinu par rudeni? R raibs, ražens, ...U ...D dažāds, darbīgsE ...N ...S ...

Domu kāpnesSkolotājs uz tāfeles uzzīmē

kāpnes, norādot ievadu, plāna punktus un nobeigumu, pēc tam kopīgi ar skolēniem kāpnes tiek papildinātas. Ļoti ērti izmantot šo domu sakārtošanas metodi uzreiz pēc Prāta vētras.

438

Stāsta vilcieniņšSkolotājs uz tāfeles uzzīmē

vai pieliek lielu lapu ar iepriekš uzzīmētu Stāsta vilcieniņu un ro-sina skolēnus izteikt domas, ko varētu rakstīt ievada daļā, galve-najā jeb vidusdaļā un nobeiguma daļā. Šī metode ļoti labi noderēs 1.–2. klasē. Pēc tam skolēniem var sniegt iespēju sacerēt domrakstu grupā un ar tekstu aizpildīt uz la-pas uzzīmēta vilcieniņa daļas vai arī šādu vilcieniņu var uz lapas uzzīmēt katrs skolēns un rakstīt savu domrakstu.

Dubultā dienasgrāmataŠī metode izmantojama, ja izvēlaties rakstīt domrakstu par teātra izrādes, koncerta, izstādes u. c. ap-

meklējumu. Pirms plānotā pasākuma apmeklējuma skolotājs klasē rosina skolēnus burtnīcās vai uz at-sevišķas lapas izveidot tabulu (sk. paraugu) – Dubulto dienasgrāmatu. Pēc tam skolotājs bērniem nosauc kritērijus, kam būtu jāpievērš uzmanība koncerta, izstādes u. c. apmeklējuma laikā. Skolēni pēc pasākuma mājās vai klasē ar saviem novērojumiem aizpilda dienasgrāmatas otro aili. Noslēgumā klasē visi var rakstīt domrakstu ar kopīgu ievadu, bet savu viedokli par redzēto, dzirdēto.

Dubultā dienasgrāmata pēc skolas izstādes Rudentiņš – bagāts vīrs apmeklējuma

Kritēriji Komentāri

Visskaistākais izstādes darbs, tā autors un darba nosaukums

Vislielākais darbs

Vismazākais darbiņš

Man visvairāk patika ..., jo...

Man ne visai patika ... , jo ...

... ...

skolēna vērojumi

skolēna vērojumi

skolēna vērojumi

skolēna vērojumi

skolēna vērojumi

... ...

Rakstnieks un pedagogs Džanni Rodari par sava laika skolām un bērnudārziem teicis, ka „mūsu skolās bērni pārāk maz smejas. Viens no visgrūtāk apkarojamiem aizspriedumiem ir, ka mācību procesam jābūt ļoti nopietnam”.

Uzskatu, ka mūsdienās situācija ir mainījusies – bieži vien skolotāji piedāvā bērniem dažādas jautras nodarbes, rotaļas, uzdevumus, tāpēc mūsdienu skolās liela daļa bērnu smaida no sirds.

Lūk, vēl dažas idejas aizraujošiem radošajiem darbiem un bērnu, skolotāju un skolēnu vecāku priekam!

Kas notiktu, ja ... ? (Lai uzdotu jautājumu, uz labu laimi izvēlas teikuma priekšmetu un izteicēju. Kas notiktu, ja Rīga sāktu

lidot? Ja vectētiņš pārvērstos par kaķi?)

539

Spoku stāsts

Pasaku sagrozīšana (piem., Dzeltengalvīte, Rūķītis un 7 Sniegbaltītes u. tml.)

Jauns elements kādā pasakā (piem., Sarkangalvīte, vilks, groziņš, vecmāmiņa, mežs, policists)

Ačgārnās pasakas (piem., Sarkangalvīte ir ļauna, bet vilks labs)

Pasaku kokteilis (piem., drāma – princis, kas ar skūpstu atmodina Sniegbaltīti, ir tas pats, kurš iepriek-šējā dienā apprecēja Pelnrušķīti. Pēc tam seko šausmīga drāma, negants cīniņš starp rūķīšiem, pusmāsām, fejām, raganām un karalienēm)

Es pastāstīšu savu sapni (šoreiz ne nākotnes sapņus un plānus, bet gan reāli miegā nosapņotu sapni)

Mana teika par to, kā radies ... (pašiem izdomāt dažādas jautras teikas, kā radušās dažādas vietas, lietas, vielas, dabas parādības utt.)

Ēdienu detektīvstāsts (piem., biete apmelo banānu, izspiego makaronu, beigās nonāk cietumā, t. i., uz rīves)

Stāsts, kurā galvenais varonis ir bērna vides mīļākais priekšmets (gulta, dators, naktslampiņa, žurnāls utt.)

Mīļākā rotaļlieta kā stāsta personāžs

Bērns galvenā varoņa lomā

Komikss

Jaunrades darbi pēc zīmējumiem, attēliem (piem., skolotājs vai kāds no skolēniem uz tāfeles uz-zīmē kādu nesaprotamu zīmējumu, skolēni liek lietā savu fantāziju, iztēlojas, kas zīmējumā patiesībā re-dzams, un rada jaunrades darbu, pēc tam katrs nolasa savu darbiņu)

U. c.

Izmantotie avoti:Ideju banka 1. Mācību metodes un metodiskie paņēmieni. Rokasgrāmata skolotājiem. Zvaigzne ABC

Dž. Rodari. Fantāzijas gramatika. Rokasgrāmata pedagogiem un vecākiem. Zvaigzne ABC

I. Helvigas idejas un personīgā pieredze

640

Pašvērtējuma grāmatiņas Mani sasniegumi, 2., 3. klase

Darba mērķis ir veidot skolēnos prasmi objektīvi izvērtēt savas zināšanas un uzvedību, rosināt skolēnus salīdzināt izmaiņas savās zi-nāšanās visa mācību gada garumā, panākt, lai darbojoties izglītojamie labāk saskata mācību darba uzlabojamās jomas.

Materiāli izmantojami klases audzinātāja stundās 2., 3. klasē. Ja sadarbība ir veiksmīga, var iesaistīt citus mācību priekšmetu skolotā-jus, jo aptvertas visas mācību prasmes.

Pirmā un otrā semestra beigās skolēniem tiek iedotas grāmatiņas. Tiek izskaidroti noteikumi (krāsu pielietojums), lai varētu pareizi aizpil-dīt prasītos „logus”. Gada beigās katrs skolēns izvērtē un skaidro savus sasniegumus visa gada garumā.

Vecāku sapulcē vecāki saņem informāciju un skaidrojumu par pašvērtējuma grāmatiņām.

Ināra Dalke, Siguldas 3. pamat-skola

741

842

943

1044

1145

1246

1347

1444

Sociālo zinību stunda sākumskolā Mani pienākumi un tiesības

Aīda Vanaga, Alsungas vidusskolas sociālo zinību skolotāja

Sociālo zinību stundas tēmai Mani pienākumi un tiesības izstrādāju darba lapas. Lai skolēni labāk iepa-zītos ar savām tiesībām, viņiem jāizprot, ka katram jāpilda arī pienākumi. Ar prāta vētras metodi izzinājām, kādus pienākumus veic dažādu profesiju pārstāvji. Skolēni patstāvīgi aizpildīja darba lapās sagatavoto ta-bulu par pienākumiem. Grupu darbā savām tiesībām meklējām atbilstošus pienākumus, tos ierakstījām tabulā. Skolēni stundas gaitā bija ieinteresēti un motivēti darbam. Darba lapas aizpildīšana attīstīja skolēnu kritiskās domāšanas prasmes, veidoja patstāvību spriedumos un darbībā.

Darba lapa tēmai Mani pienākumi un tiesības

Tu iepazinies ar savām tiesībām. Līdztekus tām katram cilvēkam ir jāzina un jāpilda arī pienākumi.

1. Uzraksti, kādus pienākumus veic šie cilvēki! Papildini tabulu!

Dārznieks Pavārs Aktieris ..... .....

audzē dēstus,

ravē,

laista,

.....

2. Uzraksti, kādi ir tavi pienākumi, kad tu esi…

Iekrāso tos pienākumu apļus, kuri atkārtojas! Salīdzini savu veikumu ar klasesbiedru pa-veikto!

Bērns mājās

saklāt gultu

Draugs Dalībnieks(pulciņā, korī, komandā

u. c.)

Pircējs

1545

3. Uzraksti savām tiesībām atbilstošus pienākumus!

Man ir tiesības uz vārdu. Man ir pienākums citus uzrunāt vārdā. Neapsaukāties.

Man ir tiesības saņemt pilnvērtīgu uzturu.

Man ir tiesības uz mājām.

Man ir tiesības uz ārstēšanu.

4. Aizpildi tabulu!

Pienākumi, kurus tu veic labprāt

Pienākumi, par kuriem tu esi atbildīgs viens

(mājās, skolā u. c.)

Pienākumi, kurus tu veic nelabprāt

Paldies par darbu!

1646

Spēle 9. klašu skolēniem Fizikālais brīnumu lauks

Ērika Locika, Daugavpils Vienības pamatskolas �zikas skolotāja

Daugavpils Vienības pamatskolā spēle Fizikālais brīnumu lauks tiek spēlēta katru gadu janvārī jau vai-rākus gadus, tā ir kļuvusi tradicionāla skolas Dabaszinību nedēļas sastāvdaļa, papildinot mācību procesu skolā. Tā katru gadu tiek pilnveidota un pielāgota, apvienojot skolēnu vajadzību pēc atraktīva un uzskatā-ma darba procesa un pietuvinot spēli mācību saturam

Spēles anotācijaSpēle Fizikālais brīnumu lauks paredzēta intereses veicināšanai 9. klašu skolēniem skolas tradicionālajā

Dabaszinību nedēļā.Tā veidota televīzijas raidījuma idejas ierosmē. Skolēni atraktīvā veidā, pielietojot spēles elementus,

iepazīst interesantu �zikālu atklājumu vēsturi, viņiem rodas priekšstats par daudzveidīgo mehānismu iz-celsmi. Skolēni pēc apraksta min ierīces vai mehānisma nosaukumu.

Spēles noteikumus var dažādot, var mainīt atminamos vārdus, tādēļ spēles ideja var būt izmantojama arī citos mācību priekšmetos.

Interesanti ir ne tikai pašiem spēles dalībniekiem, bet arī skatītājiem, jo arī viņiem ir sagatavoti jautā-jumi un uzdevumi. Spēli var spēlēt vienā klasē, var veidot viktorīnu starp klašu komandām.

Spēlē: - var piedalīties jebkurš interesents bez iepriekšējas sagatavošanās;- iesaistās 9 dalībnieki;- notiek 3 atlases kārtas un �nāla spēle;- piedāvāti jautājumi skatītājiem;- dalībnieki un līdzjutēji nopelna balvas.

Spēles mērķisPopularizēt �zikas priekšmetu ārpusstundu darbā ar skolēniem

Uzdevumi1. Paplašināt skolēnu redzesloku �zikas atklājumu vēstures izpētē2. Ieinteresēt skolēnus �zikas priekšmeta apguvē3. Netradicionāli aktualizēt ārpusstundu darbu �zikā

MērķauditorijaSkolas 9. klašu skolēni (var piemērot arī jaunāka vecuma skolēniem)

Sagatavoti vārdi pa burtiem, magnēti, magnētiskā tāfeleGrozāms disks ar bultu, paliktnis ar uzzīmētiem sektoriem2 lādītes: vienā – naudiņas (daži santīmi), otra – tukša; spēlētājam ļauj izvēlēties, kad uzmin 3 burtus2 maisiņi: vienā – 6 sausiņi (miljona nulles), otrā – naudiņas; spēlētājam ļauj izvēlēties, kad spēlētājs

uzgriež Miljonsbalvas – visiem dalībniekiem (9) – šokolādes batoniņi (par piedalīšanos)balvām – 3 albumiņi – dalībniekiem, kuriem visvairāk punktu katrā trijniekāpildspalvas – �nāla dalībniekiemuzvarētājam – 1 maza vafeļu tortītedāvanām – vismaz 7 nelielas dāvanasskatītāju apbalvošanai – konfektesviena liela balva – var būt mīkstā rotaļlieta – superbalva

1747

Spēles Fizikālais brīnumu lauks gaita un noteikumi

Spēlei ir trīs atlases kārtas, kurās piedalās pa trim 9. klašu pārstāvjiem. Par atlases kārtas uzvarētāju kļūst dalībnieks, kas pareizi atmin aizsegto vārdu, tādējādi iegūstot tiesī-

bas piedalīties �nālā. Finālā uzvarētājs būs dalībnieks, kas pareizi atminēs aizsegto vārdu. Viņam būs tiesības piedalīties

superspēlē, kurā ir interesantas balvas.

Spēles gaita:Uz magnētiskās tāfeles ar magnētiem piestiprināti apslēptie (otrādi pagriezti) burti, kas ir izvēlētajā

vārdā. Ir vēlami divi vadītāji – viens vada spēli, otrs veic rezultātu uzskaiti un atver uzminētos burtus.Vadītājs (skolotājs) izstāsta spēles noteikumus.1) Katram spēlētājam ir tiesības griezt apli un 10 sekunžu laikā izdomāt un nosaukt burtu. Ja nosauc

nepareizi, tad gājiens pāriet nākamajam spēlētājam. Ja nosauc burtu pareizi, turpina otrreiz griezt apli; ja vēlreiz nosauc burtu pareizi, turpina trešo reizi griezt apli un nosaukt burtu. Balvā saņem tiesības minēt, kurā no divām lādītēm ir pārsteigums.

Ja diska bulta norāda uz atbilstošajiem sektoriem:2) Miljons – tad ir iespēja izvēlēties vienu no maisiņiem. Ja izvēlas to, kurā ir naudiņa, tad sauc burtu un

atkārtojas 1) punkts. Ja izvēlas to, kurā nav naudiņas, tad nosauc burtu un apli vairs negriež. Gājiens pāriet nākamajam spēlētājam.

3) + sektors – dalībnieks var lūgt atvērt jebkuru burtu un ir tiesības griezt riņķi vēlreiz.4) x 2 sektors – punktu skaitu sareizina ar 2, ja atmin burtu un spēlē tālāk. Ja neatmin – punktu skaits

paliek iepriekšējais un gājiens pāriet.5) Dāvana – ja atsakās no dāvanas, tad sauc burtu. Ja paņem dāvanu, izstājas no spēles.6) 0 – izlaiž gājienu (nevar saukt burtu).7) Bankrots – zaudē visus punktus un izlaiž gājienu.8) Burta vai visa vārda minēšanai tiek atvēlēta 1 minūte.9) Ja viss vārds tiek nosaukts nepareizi, dalībnieks izstājas no spēles.

Pirmie trīs dalībnieki ieņem vietas ap spēles laukumu.Vadītājs lasa pirmā apslēptā vārda aprakstu.1. dalībnieks griež disku ar bultu un sāk vārda minēšanu.Ievēro spēles noteikumus.Spēlē trīs reizes pa 3 dalībniekiem, katras kārtas uzvarētājs ir tiesīgs piedalīties �nālā.Fināla uzvarētājs var piekrist spēlēt super�nālu un laimēt lielāku balvu, ja nē – saņem savu saldo balvu.

Atminamie vārdi un to apraksti:

„Šo transporta līdzekli 1817. g. vācu barons fon Drēzs sev par godu nosauca par drezīnu. Vēlāk tas tika nosaukts par dendija zirgu, tas nozīmē: pirmšķirīgs zirgs tā augstās cenas dēļ. 1840. gadā skots Makmilaks pilnveidoja šo transporta līdzekli tā, ka pat tika arestēts par traku braukšanu. Šodien to varētu nosaukt par ekodrošu transporta līdzekli. Kas tas ir?”

Velosipēds

„Šo ierīci jau 1514. gadā savā piezīmju grāmatiņā uzskicēja Leonardo da Vinči. Francūzis Blanšārs 1785. g. lika to izmēģināt savam sunim.

1913.–1914. g. norisinājās dedzīgas diskusijas: izmantot vai neizmantot šo ierīci, ja lidojošā lidmašīnā pēkšņi beigusies degviela? Kas tā par ierīci?”

Izpletnis

„To priekšmetu, kura nosaukums noslēpts, 1898. gadā izgudroja angļu �ziķis un ķīmiķis Djuārs. Priekš-mets zinātniskajā valodā nosaukts izgudrotāja vārdā – Djuāra trauks. Sadzīvē šo priekšmetu mēs nesaucam izgudrotāja vārdā, bet daudz vienkāršāk? Kā?” Termoss

1848

„Šī ierīce ir uzstādīta uz LU jumta, lai noteiktu saules spīdēšanas laiku visu gadu. Kā šo ierīci sauc?”Heliogrāfs

„Kauja starp indiešiem un bālģīmjiem risinājās uz dzīvību un nāvi. Mazā, bet kaujinieciski noskaņotā un viltīgā indiāņu cilts pēkšņi parādījās tur, kur to vismazāk gaidīja. Izkārtojušies rindā, indiāņi apbēra bul-tām bālģīmjus, kuri negaidīja uzbrukumu. Toties, kad bālģīmji bija noslēpušies aiz malkas grēdām un uz šķūņa jumta un atklāja uguni no saviem ieročiem, indiāņiem klājās grūti.

Vienreiz, kad likās, ka indiāņi ir uzvarēti, Ērgļa acs izdomāja, lūk, ko:Lai viņu nenošautu, viņš pabāza no šķūņa stūra nevis galvu, bet spogulīti, kurā labi bija redzams bāl-

ģīmju sargpostenis.Vienreiz indiāņi noslēpās aiz augsta žoga, kurā nebija nevienas spraudziņas. Ērgļa acs paņēma savu

spoguli un pacēla to augšā, bet žogs bija pārāk augsts. Tad viņš paņēma koka nūjiņu un iestiprināja galā spoguli, un pacēla to augšā. Tagad spogulī bija redzams bālģīmju sargpostenis. Vienīgi neērti bija visu laiku skatīties augšup. Ērgļa acij palīgā nāca Melnā pantera un pierīkoja nūjiņai savu spoguli.

Kā saucas ierīce, kuru izgudroja viltīgā indiāņu cilts?”Periskops

„Fizikāla ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir elastīgs elements – atspere, kas mērāmā spēka ietekmē deformējas – saliecas vai arī izstiepjas. Katrai tādai ierīcei ir savs mērapjoms, kuru pārsniedzot ierīce tiek sabojāta, jo atsperei sākas paliekošā deformācija – noņemot spēku, atspere vairs neatgūst iepriekšējo stā-vokli. Kā sauc šo ierīci?”

Dinamometrs

„Pasaulē senākais pulkstenis ir Saules pulkstenis, kurā ēna vienmērīgi pārvietojas pa ciparnīcu. Nā-kamais, ko izgudroja, bija smilšu pulkstenis. Šis laika mērīšanas paņēmiens ir saglabājies līdz mūsdienām, ja nav vajadzīgs pārāk precīzs laiks. Senajā Grieķijā sanāksmēs, tiesās, kur runāšanas laiks bija ierobežots, izmantoja ūdens pulksteņus, kur ierīces darbības vienmērību nodrošināja ūdens tecēšana caur šauru at-veri. Kopš tiem laikiem saglabājies teiciens, ko lieto, kad tiek runāts par lielu laika intervālu, – daudz ūdens aiztecējis. Kā sauc ūdens pulksteni?”

Klepsidra (paskaidrojums: grieķu val. Klepto – ‘zogu’, sydra – ‘ūdens’)

„Balsa koks izplatīts Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežos. Tam ir ļoti viegla, izturīga koks-ne. Sausai koksnei blīvums mazāks nekā korķim. To izmanto aviācijā lidmašīnu skaņas un siltuma izolācijai. No šī koka jau senatnē gatavoja plostus un laivas. Slavenā zinātnieka – ceļotāja Tūra Heijerdāla plosts Kon – tiki (1947) bija pagatavots no šī koka. Kāds šī koka otrs nosaukums?”

Ohroma

Jautājumi un skaidrojumi skatītājiem (atbildes iekrāsotas)

1565. g. – šveiciešu botāniķis un zoologs K. Gezners deva pirmo rakstāmierīces aprakstu. Šo rakstā-mierīci lietoja angļu grā�stē Kumberlandā. Par rakstāmelementu izmantoja svina gabaliņus, kurus atskal-dīja no Augšborodeilas ezera klintīm. XVIII gs. beigās konstatēja, ka šis svins ir oglekļa alotropiskais veids, kuru nosauca par ... ko? (grafītu – no grieķu grapho – ‘rakstīt’, ‘rakstošais’)

Kad? ... vācu uzņēmējs K. Fabers no Nirnbergas ieteica izmantot koka apvalku svina stienīšiem. Tādējā-di rakstāmrīks ieguva formu, kas tuva mūsdienu zīmuļa formai. (1761. g.)

Kad? ... angļu ķīmiķis un �lozofs Dž. Pristlijs (1733–1804) izgatavoja no kaučuka pirmo dzēšgumiju? (1770. g.)

Kā? ... izgatavošanai 1795. g. franču ķīmiķis N. Konte ieteica izmantot grafīta, māla un ūdens maisīju-mu, ko pēc tam apdedzināja un izmantoja koka zīmulī (1761). (grifeles)

Paskaidrojums – austriešu ķīmiķis J. Hardmuts vēlāk noskaidroja, ka grifeles mīkstums atkarīgs no gra-fīta un māla daudzuma attiecības.

1949

1876. g. vācu izgudrotājs un uzņēmējs N.Oto (1832–1891), pamatojoties uz franču inženiera A. Bo de Roša izvirzīto ideju (1862), konstruēja un uzbūvēja četrtaktu iekšdedzes dzinēju. Kas bija darba viela? (gāze)

Kur ASV atrodas augstākā kalnu virsotne? (Aļaskā, Makinlijs)

Cik augsts ir Niagāras ūdenskritums uz Kanādas un ASV robežas? (50 m)

Kura ir pasaules lielākā sala? (Grenlande)

Kad un kur pirmo reizi izmantoja ģipša apsēju ekstremitāšu lūzuma ārstēšanai? (1855. g. Krievijā, to veica N. Pirogovs – ķirurgs un anatoms)

Kas un kad izgudroja dinamītu? (zviedru ķīmiķis, izgudrotājs un rūpnieks A. Nobels 1866. g. (33 gadu vecumā))

Kad un kas sistematizēja tajā laikā atklātos vairāk nekā 60 ķīmiskos elementus, atklāja (1869) periodis-ko likumu un piešķīra šai kārtībai mūsdienu veidu? (1869.–1871. g. krievu ķīmiķis D. Mendeļejevs (1834.–1907. g.) piešķīra elementu periodiskajai sistēmai veidu)

Dziesmas no skolotājas krājuma

Lai papildinātu muzikālo re-pertuāru, tā izvēles un apguves iespējas, Krustpils pamatskolas mūzikas un sociālo zinību skolo-tāja Maija Kīne realizējusi neko-merciālu projektu, izdodot savu dziesmu krājumu Dzimis Latvijā un rodot iespēju 2011. gada sā-kumā krājumam nonākt visās 846

valsts vispārizglītojošajās skolās, kā arī elektroniskā formātā grā-matu nosūtot 68 latviešu skolām ārpus Latvijas: 7 Krievijā, 6 Kanā-dā, 23 Eiropā, 7 Austrālijā un 25 ASV.

2012. gadā tika īstenots ino-vatīvs projekts, kas parāda, ka iz-cila sadarbība bērnam, vecākiem

un skolotājiem var būt ne tikai mācību un audzināšanas jomā, bet arī radošajā sfērā, jaunradē: iznāca dziesmu krājums Vārdi ie-skanas, krāsas rotājas ar skolēna mammas  Īrisas Hartmanes dzeju, skolotājas M. Kīnes mūziku un Krustpils pamatskolas 7. klases skolēna Rolanda Hartmana ilus-trācijām.

M. Kīnes dziesmas jau atra-dušas izpildītājus visā valstī un ārpus tās. Komponistes dziesmas skan visā Latvijā dažādos koncer-tos, konkursos, skatēs, ir arī biju-šas iekļautas vokālistu konkursos kā obligātās dziesmas.

Komponiste M. Kīne 1987. gadā pabeigusi Jāņa Ivanova Rē-zeknes mūzikas vidusskolu, 1992. – Jāzepa Vītola Mūzikas akadē-miju. 2007. gadā iznāca M. Kīnes pirmais dziesmu krājums Dvēsele, dziedi, bet 2008. gadā – Esmu klāt.

Turpmāk katru mēnesi pie-dāvāsim dziesmas no M. Kīnes dziesmu krājuma – radošai ie-dvesmai kolēģiem Latvijas skolās.

30

Eva Zučika-Kuzņecova, Balvu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja

Mācību stundās Mākslas �lmas, to sižeti 8.b klases skolēni:veidoja un uzņēma paši savas īs�lmas par viņiem interesantu tēmu; iejutās savu mīļako aktieru tēlos un pastāstīja par savas karjeras izaugsmēm un sevi.Kā atzina skolēni, šīs bija vienas no interesantākajām mācību stundām, jo viņi piedalījās tēmas izvēlē un mācību stundu vadīšanā.

Mācību stundu Filmas, to žanri, sižets un aktieri izklāts

Ir pierasts, ka mācību �lmas ir dokumentālas, taču, tā kā skolēni ar lielāku aizrautību skatās mākslas �l-mas, tās var izmantot kā papildu materiālu angļu valodas apgūšanai.

Mācību stundu mērķi:ar radošo uzdevumu palīdzību attīstīt un veicināt skolēnos prasmi mācīties patstāvīgi; parādīt skolēniem, ka mācību vielu var apgūt ne tikai ar grāmatu palīdzību, bet arī darbojoties

praktiski. Mācību stundu uzdevumi:

1. pilnveidot rakstīšanas, klausīšanās un runāšanas prasmes angļu valodā;2. veicināt pozitīvu attieksmi pret angļu valodu;3. moderno tehnoloģiju izmantošana mācībās.

Lai angļu valodas stundas padarītu interesantākas, mācību tēmas Filmas piedāvāto tēmu un skolē-niem nezināmo �lmu vietā nolēmu izzināt viņus interesējošās �lmas un aktierus. Tādēļ mācību stundās Mākslas �lmas, to sižeti un aktieri kopā ar 8.b skolēniem tika izstrādāti 3 uzdevumi, kuri dos plašāku un interesantāku tēmas izklāstu:

1. jāuzraksta anotācija par populāru mākslas �lmu;2. lomu spēle „Es kā...”;3. grupu darbs un savas �lmas uzņemšana.

Pirmais uzdevums – anotācijas rakstīšana. Stundas sākumā skolēniem tika izstāstīts, kā pareizi jāraksta �lmas anotācija, kādi kritēriji ir jāievēro un kas ir jāvērtē. Skolēni �lmu varēja vērtēt pēc šādas tabulas.

Film reviewBasic information Title, date, kind of �lm, director, stars

Background to the story Where? When? What happens?

Opinions Acting, story, music, special e�ects

Recommendations

20

30

Eva Zučika-Kuzņecova, Balvu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja

Mācību stundās Mākslas �lmas, to sižeti 8.b klases skolēni:veidoja un uzņēma paši savas īs�lmas par viņiem interesantu tēmu; iejutās savu mīļako aktieru tēlos un pastāstīja par savas karjeras izaugsmēm un sevi.Kā atzina skolēni, šīs bija vienas no interesantākajām mācību stundām, jo viņi piedalījās tēmas izvēlē un mācību stundu vadīšanā.

Mācību stundu Filmas, to žanri, sižets un aktieri izklāts

Ir pierasts, ka mācību �lmas ir dokumentālas, taču, tā kā skolēni ar lielāku aizrautību skatās mākslas �l-mas, tās var izmantot kā papildu materiālu angļu valodas apgūšanai.

Mācību stundu mērķi:ar radošo uzdevumu palīdzību attīstīt un veicināt skolēnos prasmi mācīties patstāvīgi; parādīt skolēniem, ka mācību vielu var apgūt ne tikai ar grāmatu palīdzību, bet arī darbojoties

praktiski. Mācību stundu uzdevumi:

1. pilnveidot rakstīšanas, klausīšanās un runāšanas prasmes angļu valodā;2. veicināt pozitīvu attieksmi pret angļu valodu;3. moderno tehnoloģiju izmantošana mācībās.

Lai angļu valodas stundas padarītu interesantākas, mācību tēmas Filmas piedāvāto tēmu un skolē-niem nezināmo �lmu vietā nolēmu izzināt viņus interesējošās �lmas un aktierus. Tādēļ mācību stundās Mākslas �lmas, to sižeti un aktieri kopā ar 8.b skolēniem tika izstrādāti 3 uzdevumi, kuri dos plašāku un interesantāku tēmas izklāstu:

1. jāuzraksta anotācija par populāru mākslas �lmu;2. lomu spēle „Es kā...”;3. grupu darbs un savas �lmas uzņemšana.

Pirmais uzdevums – anotācijas rakstīšana. Stundas sākumā skolēniem tika izstāstīts, kā pareizi jāraksta �lmas anotācija, kādi kritēriji ir jāievēro un kas ir jāvērtē. Skolēni �lmu varēja vērtēt pēc šādas tabulas.

Film reviewBasic information Title, date, kind of �lm, director, stars

Background to the story Where? When? What happens?

Opinions Acting, story, music, special e�ects

Recommendations

31

Lai skolēniem būtu interesantāk un vieglāk rakstīt anotāciju, vienojāmies, ka anotācija tiks rakstīta par �lmu, kuru kopīgi skatīsimies klasē. Mēs skatījāmies šobrīd populāro romantisko sāgu Krēsla. Anotācijas un �lmu vērtējumi bija dažādi. Spilgti atšķīrās meiteņu un zēnu viedokļi par �lmu, aktieru tēlojumu, sižetu un specefektiem. Kā atzina paši skolēni – skatīties un vērtēt �lmu svešvalodā ir daudz grūtāk nekā tikai vien-kārši skatīties �lmu.

Otrais uzdevums bija lomu spēle – katrs skolēns iejutās sava iemīļotā aktiera tēlā un saviem skatī-tājiem pastāstīja par sevi un savām slavenākajām lomām. Informāciju par aktieriem un viņu darbu skolēni meklēja paši, turklāt paši arī izveidoja nelielu prezentāciju par sevi. Prezentācijas ilgums – 3–4 minūtes. Tajā skolēni izstāstīja, viņuprāt, pašu galveno. Uz šo angļu valodas stundu atnāca ne tikai slaveni aktieri, bet arī multiplikāciju �lmu varoņi. Šis uzdevums skolēniem ļoti patika, viņi paši vadīja stundu un noteica, kurš uzstāsies. Visi aktieri tika sagaidīti ar ovācijām. Skolēnu atzinums bija tāds, ka šādā veidā var uzzināt daudz vairāk par aktieriem un �lmām, kurās viņi ir tēlojuši. Vēlāk skolēniem vajadzēja atcerēties, kāda aktiera lomā bija iejutušies viņu klasesbiedri. Rezultāts mani pārsteidza: skolēni atcerējās visus aktierus!

Te mēs esam bildēs!

Trešais uzdevums bija savas mākslas īs�l-mas uzņemšana. Tas bija grupu darbs, katrā grupā strādāja 2–5 skolēni. Skolēni paši izvē-lējās �lmas žanru, rakstīja dialogus un scenā-riju, domāja par aktierspēli, specefektiem un mūziku. Katras �lmas garums ir 15–20 minū-tes. Skolēnu uzņemtās �lmas:

Bearslayer – Comedy and Fantasy;How to Be Beautiful – Reality Show;Happy Together – Comedy;X-�les – Fantasy.

Kā atzina skolēni, šis bija viens no inte-resantākajiem mājasdarbiem angļu valodā, kuru tapšanā palīdzēja arī vecāki. Pats grūtā-kais esot bijusi valoda, it īpaši dialogu rakstī-šana, nevis prasme apieties ar modernajām tehnoloģijām un iejušanās izdomātajos varo-ņos un situācijā. Skolēnuprāt, šis uzdevums palīdzēja pilnveidot sarunvalodas prasmes.

Ko skolēni ieguva no šiem darbiem:

viņu personīgās, oriģinālās idejas realizējās dzīvē;tēma tika mācīta viņiem saprotamā un interesantā veidā, turklāt viņiem tika ļauts piedalīties mācību

  stundu organizēšanā;skolēni varēja izpaust savu personību;skolēni ieguva jaunas zināšanas un pieredzi;mācību process tika modernizēts, izmantojot dažādas metodes un modernās tehnoloģijas;pilnveidotas skolēnu saskarsmes un sadarbības pras-mes svešvalodā.

Šīs mācību stundas ne tikai pilnveidoja skolēnu sarun-valodas prasmes, bet arī deva iespēju iepazīt savus klases-biedrus no cita – vēl nebijuša – skatupunkta.

Radošās spējas var attīstīt un pilnveidot katrā skolēnā. Bet skolēnu radošie darbi ir skolotāja radošā mācību darba atspulgs.

21

31

Lai skolēniem būtu interesantāk un vieglāk rakstīt anotāciju, vienojāmies, ka anotācija tiks rakstīta par �lmu, kuru kopīgi skatīsimies klasē. Mēs skatījāmies šobrīd populāro romantisko sāgu Krēsla. Anotācijas un �lmu vērtējumi bija dažādi. Spilgti atšķīrās meiteņu un zēnu viedokļi par �lmu, aktieru tēlojumu, sižetu un specefektiem. Kā atzina paši skolēni – skatīties un vērtēt �lmu svešvalodā ir daudz grūtāk nekā tikai vien-kārši skatīties �lmu.

Otrais uzdevums bija lomu spēle – katrs skolēns iejutās sava iemīļotā aktiera tēlā un saviem skatī-tājiem pastāstīja par sevi un savām slavenākajām lomām. Informāciju par aktieriem un viņu darbu skolēni meklēja paši, turklāt paši arī izveidoja nelielu prezentāciju par sevi. Prezentācijas ilgums – 3–4 minūtes. Tajā skolēni izstāstīja, viņuprāt, pašu galveno. Uz šo angļu valodas stundu atnāca ne tikai slaveni aktieri, bet arī multiplikāciju �lmu varoņi. Šis uzdevums skolēniem ļoti patika, viņi paši vadīja stundu un noteica, kurš uzstāsies. Visi aktieri tika sagaidīti ar ovācijām. Skolēnu atzinums bija tāds, ka šādā veidā var uzzināt daudz vairāk par aktieriem un �lmām, kurās viņi ir tēlojuši. Vēlāk skolēniem vajadzēja atcerēties, kāda aktiera lomā bija iejutušies viņu klasesbiedri. Rezultāts mani pārsteidza: skolēni atcerējās visus aktierus!

Te mēs esam bildēs!

Trešais uzdevums bija savas mākslas īs�l-mas uzņemšana. Tas bija grupu darbs, katrā grupā strādāja 2–5 skolēni. Skolēni paši izvē-lējās �lmas žanru, rakstīja dialogus un scenā-riju, domāja par aktierspēli, specefektiem un mūziku. Katras �lmas garums ir 15–20 minū-tes. Skolēnu uzņemtās �lmas:

Bearslayer – Comedy and Fantasy;How to Be Beautiful – Reality Show;Happy Together – Comedy;X-�les – Fantasy.

Kā atzina skolēni, šis bija viens no inte-resantākajiem mājasdarbiem angļu valodā, kuru tapšanā palīdzēja arī vecāki. Pats grūtā-kais esot bijusi valoda, it īpaši dialogu rakstī-šana, nevis prasme apieties ar modernajām tehnoloģijām un iejušanās izdomātajos varo-ņos un situācijā. Skolēnuprāt, šis uzdevums palīdzēja pilnveidot sarunvalodas prasmes.

Ko skolēni ieguva no šiem darbiem:

viņu personīgās, oriģinālās idejas realizējās dzīvē;tēma tika mācīta viņiem saprotamā un interesantā veidā, turklāt viņiem tika ļauts piedalīties mācību

  stundu organizēšanā;skolēni varēja izpaust savu personību;skolēni ieguva jaunas zināšanas un pieredzi;mācību process tika modernizēts, izmantojot dažādas metodes un modernās tehnoloģijas;pilnveidotas skolēnu saskarsmes un sadarbības pras-mes svešvalodā.

Šīs mācību stundas ne tikai pilnveidoja skolēnu sarun-valodas prasmes, bet arī deva iespēju iepazīt savus klases-biedrus no cita – vēl nebijuša – skatupunkta.

Radošās spējas var attīstīt un pilnveidot katrā skolēnā. Bet skolēnu radošie darbi ir skolotāja radošā mācību darba atspulgs.

22

34

/

Līga Krūmiņa, Alūksnes novada vidusskolas sākum-skolas skolotāja

Aina Ezeriņa, angļu va-lodas skolotāja

Stundas tēma: Ģeometriskās �gūras

Klase: 2. un 3.

Kopējais laiks tēmas apgūšanai: 2 stundas

Mācību grāmatas:

Mācību grāmata Ar gudru ziņu... 2. klasei. Latviešu valoda. Matemātika. Dabaszinības. Soci- ālās zinības. Izdevniecība RaKa, 2004

I. Valtasa Matemātika 3. klasei, 1. daļa. Mācību grāmata. Pētergailis, 2009

Mācību grāmata Ar gudru ziņu... 3. klasei. Angļu valoda. Praktikums, 1. daļa. Izdevniecība RaKa, 2005

Mācību līdzekļa izstrādes mērķis un izmantošanas iespējasIzveidoto mācību līdzekli iespējams izmantot, organizējot mācību tēmas apguvi divās klasēs vienlaicī-

gi vai vadot mācību stundu par konkrēto tēmu, aptverot divus mācību priekšmetus vienlaicīgi. Izmantojot mācību stundās dažādas tehnoloģijas, kas ir ļoti pazīstamas skolēniem, kā mobilie telefoni, TV, dators, mā-cīties kļūst interesantāk, jo skolēni paši var darboties ar tiem, tādējādi uzlabojot mācību vielas apgūšanas procesu. Skolēni mācās sadarboties, palīdzēt, paskaidrot viens otram. Izmantojot mācību procesā mūsdie-nīgas tehnoloģijas, skolēni integrējas un ir vairāk konkurētspējīgi darba tirgū. Mācību līdzekļa piedāvātie IT risinājumi ir izmantojami arī citos mācību priekšmetos.

Mācību līdzeklī iekļautie IKT rīki1. stunda

Interaktīvā tāfele, projektors, portatīvie datori, instalēta programmatūra ActivInspire, AutoCollage, Kodu Game Lab, var izmantot ActivSlate, fotoaparāts (1 vai vairāki – atkarībā no skolēnu skaita klasē).

2335

2. stunda

Portatīvais dators, Smart TV, mobilais telefons.

Mācību stundas plāns.1. stunda

Matemātika2. un 3. klase (klasē ir 2 skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem).

Mērķis: motivēt skolēnus izzināt dažādu ģeometrisko �gūru pielietojumu ikdienā.

Uzdevumi:

2. klase 3. klase1. Zīmēt daudzstūrus, nosaukt to elementus, aprē-ķināt perimetru, izmantojot saskaitīšanas darbību.2. Atkārtot kvadrāta un taisnstūra raksturīgākās pazīmes.3. Veidot ģeometrisko �gūru vilcieniņu.

1. Zīmēt un apzīmēt ar burtiem daudzstūrus, no-saukt to elementus un aprēķināt perimetru, izman-tojot saskaitīšanas un reizināšanas darbību.2. Atkārtot kvadrāta un taisnstūra raksturīgākās pazīmes.3. Veidot grupas prezentāciju par ģeometriskām �gūrām skolas telpās.

Resursi: rūtiņu lapas, zīmulis, lineāls, aplikācijas papīrs, šķēres, līme, sagatavots darba komplekts – ratiņi, uz kuriem novietot ģeometriskās �gūras (2 apļi, 1 taisnstūris), darba lapa ar ģeometrisko �gūru nosauku-miem latviešu valodā.

Stundas plānsIevads. Skolēni sakārto stundai nepieciešamos mācību piederumus. Sasveicinās.Galvenā daļa.1. Skolēni sauc ģeometriskās �gūras, izmantojot Flashcards, un to raksturīgākās pazīmes. http://�ashcards.educationlabs.com/Default.aspx?page=Home#/Play/?deckid=13463

2. Materiāls uz interaktīvās tāfeles Figūras. Uzdevums. Skolēni skatās un cenšas iegaumēt katras �gūras atrašanās vietu. Skolēni aizver acis vai pagrie-žas, lai neredzētu, kura �gūra tiks aizklāta. Skolēni nosauc paslēpto �gūru.Materiāls izmantojams arī angļu valodā, tikai paslēpto �gūru skolēni nosauc angļu valodā.

2436

3. Skolēni raksturo kvadrāta un taisnstūra raksturīgākās pazīmes. Zīmē kvadrātu vai taisnstūri pēc dotajiem nosacījumiem. Aprēķi-na perimetru.

4. Skolēni aplūko klases telpu un sauc redzamos priekšmetus, no-sakot ģeometrisko �gūru. Skolēni pa grupām dodas skolas telpās un fotografē dažādus priekšme-tus. Atgriezušies klasē, veido ko-lāžu. Prezentē savu darbu.

5. Mācību materiāls uz interaktī-vās tāfeles Vilciens.

2537

Zem objekta ceļš paslēpti daži piemēri, kur apkārtējā vidē redzama konkrētā �gūra.

Darbs pāros vai individuāli (atkarībā no skolēnu darba tempa). Skolēni grupās vai individuāli veic dar-bu ar portatīvajiem datoriem ActivInspire programmā, aplūko attēlus zem ceļa, citas grupas veic uzdevumu praktiski – uz katra no ratiņiem uzlīmē citu ģeometrisko �gūru. To izgriež no aplikācijas papīra. Pievieno uzrakstu ar nosaukumu, veido savu aplikācijas tehnikā radītu ģeometrisko �gūru vilcieniņu.

trijstūris taisnstūris ovāls sirds zvaigzne piecstūrissešstūris kvadrāts rombs aplis astoņstūris

triangle circle oval heart star pentagonhexagon square octagon rectangle damondi

6. Stundā tiek vērtēta skolēnu prasme aprēķināt perimetru ar dažādiem paņēmieniem, praktiskā dar-ba kvalitāte.

Nobeigums. Ziemsvētku laiks, Zvaigznes diena – Kodu Game Lab spēle Salasi zvaigznes!. Uzvar grupa, kura kopumā ieguvusi visvairāk punktu.

Spēles Salasi zvaigznes! apraksts

Spēles mērķis: ieinteresēt skolēnus veidot pašiem savas spēles.Uzdevums – salasīt zvaigznes un iegūt visvairāk punktu.Skolēni darbu veic individuāli vai summē grupas dalībnieku punktu skaitu, tā nosakot uzvarētāju ko-

mandu vai individuāli labāko braucēju.Spēlētājs brauc ar motociklu pa noteiktu trasi. Ekrāna labajā stūrī redzams iegūto punktu skaits.

2638

Katra zvaigzne – plus 2 punkti.Katra sirds – mīnus 1 punkts.Katras 5 sekundes – spēlētājam tiek atņemts 1 punkts.Objekts mākonis visu laiku apdraud braucēju. Ja spēlētāju trāpa 10 reizes, spēle beigusies.

2. stundaAngļu valoda/matemātika 3. klase Mērķis: atpazīt ģeometriskās �gūras vidē un iegaumēt to nosaukumus latviešu un angļu valodā.Uzdevumi

Angļu valoda Matemātika1. Pilnveidot klausīšanās prasmes, klausoties dzies-mu.2. Mācīties pareizi atkārtot dzirdētos vārdus.3. Atkārtot krāsas un prievārdus, kas norāda vietu.4. Izlasīt un saprast jaunos vārdus.

1. Atpazīt ģeometriskās �gūras apkārtējā vidē, dabā.2. Risināt galvā teksta uzdevumus par perimetra aprēķināšanu vai malas garuma noteikšanu, veidot savus piemērus.

Resursi: krāsainie zīmuļi, darba lapa ar ģeometrisko �gūru nosaukumiem angļu valodā, darba lapa ar krustvārdu mīklu, darba lapa ģeometrisko �gūru vilcieniņš, līmlapiņas, interneta vietne youtube.com.

Stundas plāns.Ievads. Skolēni sakārto stundai nepieciešamos mācību piederumus. Sasveicinās. Stundas sākumā sko-

lēni noklausās dziesmiņu un uzmin, par ko mācīsies stundā. http://www.youtube.com/watch?v=pfRuLS-Vnjs

Galvenā daļa.1. Izmantojot matemātikas stundā izveidoto �gūru vilcieniņu, skolēni mācās nosaukt �gūras angļu

valodā. Zināšanu nostiprināšanā tiek izmantotas Flashcards

2739

(http://�ashcards.educationlabs.com/Default.aspx?page=Home#/Play/?deckid=13464), atkārtojot jau-nos vārdus dažādos veidos – gan redzot nosaukumus, gan bez tiem. Skolēns, kuram labāk veicas ar iegau-mēšanu, atprasa klasesbiedriem �gūru nosaukumus.

2. Skolēni saņem darba lapu ar �gūru nosaukumiem angļu valodā. Skolēni krāso nosaukto �gūru no-teiktajā krāsā, atkārtojot krāsu nosaukumus angļu valodā.

Name___________________

2840

3. Uz darba lapas veic norakstu no matemātikas grāmatas, ko sauc par ģeometriskām �gūrām, risina teksta uzdevumus par perimetra aprēķināšanu galvā, veido savus vienkāršos teksta uzdevumus, uzdod tos klasesbiedriem.

4. Skolēniem ir jāsaskata �gūras skolas lietās, uz lapiņas jāuzraksta savs vārds un jāpieliek atbilstošās �gūras nosaukums angļu valodā. Kad tas izdarīts, skolēni nofotografē ar mobilo telefonu atrasto �gū-ru. Izmantojot telefona funkciju all share, uz TV tiek parādīti skolēnu darbi. Visi kopīgi atkārto �gūru no-saukumus.

5. Skolotāja sauc angļu valo-dā �gūras, izmantojot prievārdus uz, iekšā, zem, pie, skolēni zīmē darba lapā sejiņu. Uz TV tiek pro-jicēts zīmējums. Skolēni izvērtē savu darbu.

6. Pēc praktisko uzdevumu izpildīšanas skolēni novērtē savu veikumu, uzlīmējot uz tāfeles līmlapi-ņas ar sejiņām (smaidiņš – uzdevums veikts pareizi, nopietna seja – uzdevums veikts daļēji pareizi, bēdī-ga seja – vēl jāmācās).

7. Mājas uzdevums: darba lapa ar krustvārdu mīklu, kur �gūras rakstītas angļu valodā, bet atminē-jumi ir latviešu valodā.

Nobeigums. Beidz stundu ar dziesmiņu (http://www.youtube.com/watch?v=Xcws7UWWDEs).

2941

1.

3025

Radošais darbs 6. klasei

Oskars Kaulēns, Rīgas Lietuvie-šu vidusskolas vēstures, politi-kas un kulturoloģijas skolotājs

FOTO

aut

ors:

F64

Radošā darba mērķis: 1) iepazīt Latvijas novadu – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales – vēsturi, kultūras un saim-niecības attīstību; 2) saskatīt, kādas ir atšķirības un līdzības Latvijas novadu vēsturē, kultūras un saimniecības attīstībā; 3) pilnveidot savas radošās un kritiskās domāšanas prasmes!

Radošā darba apraksts pa soļiem: 1. Iedomājieties, ka jūs strādājat tūrisma �rmā, kuras mērķis ir popularizēt Latviju un piesaistīt pēc iespējas vairāk tūristu Latvijas novadiem. 2. Tūrisma �rmas vadība jums ir devusi uzdevumu izveidot ceļojumu ceļvedi pa Latvijas novadiem, izmantojot faktus par šo novadu vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību. 3. Izlasiet piedāvātos materiālus par Latvijas novadiem un atzīmējiet svarīgākos faktus par šo nova-du vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot šo novadu kultūras un saimniecības attīstībai (domājiet par to, ar ko šis novads ir īpašs un nozīmīgs Latvijā). 4. Izmantojot atlasīto informāciju, izveidojiet ceļojuma ceļvedi pa Latvijas novadiem atbilstoši pra-sībām un vērtēšanas kritērijiem (skat. zemāk)!

Radošā darba vērtēšanas kritēriji: 1. Ceļvedī ir iezīmētas Latvijas novadu – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales – kontūras (1 punkts). 2. Ceļvedī ir izskaidroti pieci svarīgi fakti par Kurzemes vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību (0,5 punkti par katru faktu; maksimālais punktu skaits – 2,5 punkti). 3. Ceļvedī ir izskaidroti pieci svarīgi fakti par Zemgales vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību (0,5 punkti par katru faktu; maksimālais punktu skaits – 2,5 punkti). 4. Ceļvedī ir izskaidroti pieci svarīgi fakti par Vidzemes vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību (0,5 punkti par katru faktu; maksimālais punktu skaits – 2,5 punkti). 5. Ceļvedī ir izskaidroti pieci svarīgi fakti par Latgales vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību (0,5 punkti par katru faktu; maksimālais punktu skaits – 2,5 punkti). 6. Pie katra Latvijas novada ir vismaz viens attēls, kas attēlo šā novada vēsturi, kultūras un saimniecības attīstību (1 punkts par katru novadu; maksimālais punktu skaits – 4 punkti). 7. Ceļvedī ir trīs izvērsti secinājumi, kādas ir atšķirības visu Latvijas novadu vēsturē, kultū-ras un saimniecības attīstībā (2 punkti par katru secinājumu; maksimālais punktu skaits – 6 punkti). 8. Ceļvedī ir trīs izvērsti secinājumi, kādas ir līdzības visu Latvijas novadu vēsturē, kultūras un saimniecības attīstībā (2 punkti par katru secinājumu; maksimālais punktu skaits – 6 punkti). 9. Ceļvedim ir radošs un interesants nosaukums (1 punkts). 10. Ceļvedim ir radošs un interesants sauklis jeb moto (1 punkts). 11. Ceļvedī iekļautā informācija ir izkārtota pārskatāmi un ir viegli saprotama (2 punkti).

Kopā: 31 punkts

3126

Radošā darba mērķis: 1) izskaidrot Kurzemes un Zemgales hercogistes saimniecības attīstības cēloņus un norisi; 2) mācēt izveidot infogra�ku informācijas vizuālai attēlošanai; 3) pilnveidot savas radošās un kritiskās domāšanas prasmes.

Radošā darba apraksts: 1. Iedomājieties, ka jūs esat topošā laikraksta Latvijas Vēsture žurnālisti, kuriem ir dots uzdevums izpētīt Kurzemes un Zemgales hercogistes saimniecības attīstību laika periodā no 16. līdz 18. gadsimtam. 2. Laikraksta redaktors vēlas, lai jūs izveidojat infogra�ku par šo tēmu. 3. Laikraksta redaktors jums ir devis pilnīgu rīcības brīvību infogra�ka veidošanā, taču sagaida vēr-tēšanas kritērijiem atbilstošu gala rezultātu. 4. Izveidojiet infogra�ku par šo tēmu atbilstoši infogra�ka vērtēšanas kritērijiem un prasībām (skat. zemāk)!

Radošā darba vērtēšanas kritēriji: 1. Ir radošs un interesants nosaukums atbilstoši tēmai (1 punkts). 2. Ir norādīts sauklis jeb moto par saimniecības attīstību hercogistē (1 punkts). 3. Ir norādīti vismaz pieci precīzi vēstures fakti par saimniecības attīstību hercogistē (1 punkts par katru faktu; maksimālais punktu skaits – 5 punkti). 4. Ir vizuāli attēloti statistikas dati par kādas nozares attīstību atbilstoši tēmai (2 punkti). 5. Ir paskaidrots, kas ir attēlots izmantotajos statistikas datos (1 punkts). 6. Ir izmantota vismaz viena karte atbilstoši tēmai (1 punkts). 7. Ir paskaidrots, kas ir attēlots kartē (1 punkts). 8. Ir izskaidrots, kādi iekšpolitiskie apstākļi veicināja hercogistes saimniecības attīstību (2 punkti) [domājiet par to, kas pieņem svarīgākos lēmumus hercogistē; kā notiek lēmumu pieņemšana hercogis-tē; kādas ir attiecības iedzīvotāju grupu starpā hercogistē u. c.]. 9. Ir izskaidrots, kādi ģeogrā�skie apstākļi veicināja hercogistes saimniecības attīstību (2 punkti) [domājiet par to, kāds ir hercogistes ģeogrā�skais stāvoklis; kādi dabas resursi ir pieejami; kā šie dabas resursi tiek izmantoti saimniecības attīstībai u. c.]. 10. Ir izmantoti vismaz divi attēli atbilstoši tēmai (1 punkts par katru attēlu; maksimālais punktu skaits – 2 punkti). 11. Pie katra attēla ir paskaidrots, kas tajā ir attēlots (1 punkts par katru skaidrojumu; maksimālais punktu skaits – 2 punkti). 12. Ir vismaz trīs izvērsti secinājumi, kā saimniecības attīstība hercogistē ietekmēja latviešu zemnieku dzīves apstākļus (2 punkti par katru secinājumu; maksimālais punktu skaits – 6 punkti). 13. Izmantotā vēstures informācija ir precīza un atbilst mērķim (2 punkti). 14. Izmantotā informācija ir loģiski izkārtota un viegli uztverama (2 punkti).

Kopā: 30 punktu

Svarīgi!

Infogra�kas veidojiet interneta vietnē http://infogr.am/, pirms tam reģistrējoties! Infogra�kas dizainu varat izvēlēties paši pēc saviem ieskatiem!

Lai izdodas!

3229

LLAATTVVIIJJAASS SSOOCCII LLOO PPEEDDAAGGOOGGUU FFEEDDEERR CCIIJJAAMob. 26144498 info@socialais.lv www.socialais.lv

7.–8. klases skolēnu personības izpēteIveta Freivalde, Cēsu pilsētas pamatskolas sociālais pedagogs

3330

3431

Avots: www.socialais.lv

Dziesmas no skolotājas krājuma

Maija Kīne, Krustpils pamat-skolas mūzikas un sociālo zinī-bu skolotāja

3524

Grupu un individuālās logopēdiskās nodarbības sākumklasē

Valodas sistēmas fonētiski fonemātiskā komponenta attīstīšana

Elza Mičule, Ezersalas speciālās internātpamatskolas skolotāja

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un veiktu uzdotos uzdevumus, vajadzīgs nepārtraukts, secīgs darbs. Nodarbībās pirmo uzmanību pievēršu rokas pirkstu vingrinājumiem. Pamatdaļā iekļauju lūpu un mēles vingrinājumus. Artikulācijas aparāta vingrinājumus izskaidroju īsi, vienkārši un saprotami. Lūpu un mē-les darbība jāparāda bērnam nesteidzoties vairākas reizes, kamēr viņš visu ir labi sapratis. Kad vingrinā-jumi ir apgūti, bērns tos pilda patstāvīgi. Pēc tam seko izolētas skaņas mācīšana un automatizēšana, kurai seko zilbju posms. Mācāmo skaņu automati-zējam vaļējās zilbēs, piemēram, RA, RA, RA; slēgtās zilbēs – AR, AR, AR (līdzskanis kopā ar visiem patska-ņiem). Kad mācāmā skaņa automatizēta zilbēs, seko darbs ar vārdiem – mācāmā skaņa vārda sākumā, vārda vidū, vārda beigās. Turpmākajā darbā mācā-mā skaņa tiek automatizēta teikumos, tautasdzies-mās, dzejoļos un sarunvalodā. Paralēli visiem pos-miem tiek sekmēta fonemātika, mācāmās skaņas atšķiršana pēc dzirdes no citām skaņām. Lai darbs būtu interesantāks, piedāvāju bērniem arī spēles mācāmās skaņas apgūšanai. Atmiņas spēles, kur at-tēlu nosaukumos noteikti jābūt mācāmajai skaņai; Cirku, kur attēli pārveidoti, lai attēlu nosaukumos būtu mācāmā skaņa. Nobeigumā mutvārdu pateicī-ba bērniem par darbu.

Nodarbības mērķis: Burts R; skaņas R korekcija, di-ferencēšana un automatizācija.

Uzdevumi:

skaņas R izrunas veidošanai.-

bu, atmiņu.

-tēze.

-veiktu darbu.

Uzskate, izdale:

Nodarbības gaita:

1. Ievaddaļa.

-tojot pirkstiņus:

Labrīt no rīta, ruk, ruk, ruk – visus piecus pirkstus [abu roku pirkstus, sākot no mazā pirkstiņa, saliek kopā, ritmizē].

2. Pamatdaļa.

1. Vingrinājumi mēlei un lūpām. 1. variants

-šu.

mutes iekšpusē.-

žot uz lūpām.2. variants

uz otru.-

diet.

3625

vaiga.Sēnīte – pasmaidīt, parādīt zobus, pavērt muti. Platu mēli piespiest pie cietajām auks-lējām [piesūcināt]. Mēles sāni cieši pieguļ cie-tajām aukslējām. Mēle līdzinās sēnes cepurei, bet mēles saitīte – kātiņam.Tītars – pavērt muti, nolikt mēli uz augšlūpas un platu mēles galu kustināt gar augšlūpu uz āru un iekšu. Mēle augšlūpu glāsta. Kustības sāk lēnā tempā, vēlāk temps paātrinās un pie-vienojas skaņu kopa bl – bl. Vingrinājums vei-cina mēles priekšējās daļas kustīgumu.

-veolām, izrunā skaņu Z ar atvērtu muti. Tad izrunā Ž.

2. Skolotāja pie rukša novieto burtu R. Ruksītis grib, lai bērni iemācās viņa burtiņu un burtiņa skaņu. Ar bērniem pārrunājam burta izskatu. Lieku burtiņu R sameklēt burtu stendā.

3. Skolotāja bērniem dod aukliņas un liek izveidot burtu R. Burtus var veidot uz paklāja vai galda, kā kuram ērtāk.

4. Tad burtu trenējamies rakstīt uz tāfeles un papīra.

Dzirdes uztveres attīstīšana.

-šana, papīra saburzīšana, atslēgu žvadzinā-šana, grabulis, šķēres. Bērns klausās un atbil-stošam zīmējumam apvelk apkārt, atkārto vārdus.

brauc, sirēna kauc, iedarbina mašīnu, mašī-na aizbrauc. Bērnam jāsameklē visi trīs attēli. Jāpasaka vārdu savienojums [motocikls rūc, mašīna brauc, sirēna kauc].

Zilbju izrunas salīdzināšana pēc artikulācijas pa-zīmēm. Es saucu, bērns parāda zilbju tabulā:

Ra – re – ri – ru – roLa – le – li – lu – lo

La – la – ra re – re – leLa – ra – la re – le – reRa – la – la le – re – reRa – ra – la le – le – reRa – la – ra le – re – le

5. R un L diferencēšana pēc dzirdes.Es saucu vārdus, bērns paceļ attiecīgu burtu L vai R:lapsa [L], recepte [R], lakats [L], ragavas [R], sliedes [L], pērkons [R], lietus [L].

3. Dinamiskā pauze.

Rūķu tēvam bij' četri dēli,Četri raženi rūķēni.Ēst viņi nē,Dzert viņi nē,Tikai apkārt klenderē.Dari visu tā kā es:Ies ar pirkstiņiem tip, tip, tip,Ies ar galviņām nik, nik, nik,Ies ar kājiņām trap, trap, trap,Ies ar plaukstiņām klap, klap klap.

6. Iedodu darba lapu.

skaņa R.

tā atrodas vārdā!

tā atrodas vārdā!

7. Ruksis lūdz salikt vārdus: Rasa, ir, arī. Ola, pil, lācis. Ruksis uzslavē par uzcītību un uzdāvina uzlīmītes.

4. Nobeiguma daļa.

Nodarbības rezumējums, pārrunājam, ko šodien darījām. Pateicos par darbu!

5. Pašanalīze.

Iespējams, nodarbībā vajadzēja būt kādam pārsteiguma momentam, lai bērni būtu aktīvāki un darbotos ar lielāku interesi, bet man šķiet, ka šajā nodarbībā bērni drīzāk nebija atbrīvojušies, tādēļ ka bija satraukušies. Nodarbības gaitu paredzēt nav iespējams, jo nav paredzams, ko bērni zinās, ko ne, cik ilgi domās.

Lai arī tika pieļautas dažas kļūdas, uzskatu, ka nodarbība bija izdevusies.

3726

DARBA LAPA NR. 1Apvelc vārdus, kuros ir skaņa R!

Roka Laipa Traktors Strazds

Zīle Rieksts Sviests

Kurpes Kleita Krekls Cepure

Rūsa Krusa Zibens

Pērkons Grāmata Zāle Vāle

Konfekte Karamele Vārna

Ber Bēg Tver

Zars šalle burtnīca zīmēju

DARBA LAPA NR. 2Tautasdziesmas

(Lasiet un apvelciet vārdiņus, kuros ir skaņa R, ar zaļu krāsu, bet vārdiņus ar skaņu L – ar dzeltenu krāsu!)

Raibi zēni, raibulīši,Kas jūs raibus izraiboja?Zaļas acis, zils deguns,Vaigu gali izdzeltējuši;Kaimiņ' puikas izraiboja,Savā pulkā ganīdami.

Gani, gani kārtotāji,Nava rīkstes rociņā;Kad būt' rīkste rociņā,Ļaudis skrietu bizodami.

Pūšat, brāļi, vaŗa taures,Zaļa vaŗa trimateles,Pūšat tautu laukmalē,Lai nāk tautas klausīties.

Vardes kurca dīķītī,Vardulēni maliņā;Meitas dzied kalniņā,Meitenītes lejiņā.

3827

DARBA LAPA NR. 3Nosauc redzamos attēlus!

3928

DARBA LAPA NR. 4Nosauc redzamos attēlus!

4029

DARBA LAPA NR. 5Nosauc redzamo attēlā!

4130

DARBA LAPA NR. 6Nosauc redzamo attēlā!

4226

Uzņēmējdarbības lomu spēles. Mācību stunda – spēle

Iekārtošanās darbāJekaterina Kumancova, Rīgas Ostvalda vidusskolas skolotāja

Mērķis: Iemācīties izmantot prasmes un īpašības, kas ir nepieciešamas, lai veiksmīgi iekārtotos darbā izvēlētajā profesijā. Skolotājs var padziļināt skolēnu zināšanas un prasmes pēc izveidotas tabulas, attīs-tīt profesionālās orientācijas elementus, iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju (mārketinga speciālists, merčendaizers, grāmatvedis u. c.) darba tirgus prasībām.

Aktivitātes laiks: 80 min. Skolēni (20) ir pamata grupas – žūrija, darba vadītāji, kandidāti (speciālisti)

Spēles apraksts

Atbildīgās personas, dalībnieki: 10.–12. klašu skolēni, skolotāji.

Uzdevumi:

– Attīstīt komunikācijas spējas, kas ir saistītas ar publiskās runas kursu.– Attīstīt iniciatīvu un grupas darbu.– Padziļināt skolēnu zināšanas un prasmes un profesionālās orientācijas elementus. – Iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju darba tirgus prasībām.

Spēles noteikumi: Vadītājs izsludina atlases konkursu noteiktiem speciālistiem, kas nepieciešami darbam �rmā. No spēlētājiem izvēlas žūriju. Tiek izvirzīti noteikta amata kandidāti. Sludinājumu tekstus izdala sko-lēniem. Katram kandidātam tiek dotas 5–10 minūtes laika, lai sagatavotu uzstāšanās runu un īsu amata raksturojumu (CV).Savā uzstāšanās runā viņam:

jāpastāsta, ko jaunu un interesantu viņš var ieviest uzņēmuma darbībā.

Tas , kurš saņems lielāko punktu skaitu, kļūs par uzvarētāju. Tas nozīmē, ka viņš būs pieņemts darbā.Žūrijai ir sagatavotas kartītes ar noteiktas profesijas reālo prasību aprakstu, pēc kura tiek vērtēts amata kandidāts. Papildus ir darba vadītāja loma (darba devēja), kurš vada darba pārrunas. Viņam izdala lapu ar prasību sarakstu, kuras izmantojot, viņam jāizveido jautājumi, kas palīdzēs uzzināt kandidāta biogrā�ju, viņa iemaņas un spējas šajā sfērā. Pēc katras spēles žūrija mainās ar iepriekšējā apļa uzvarētājiem.Lai spēle būtu pietuvināta reālajai situācijai, var izmantot noformējuma elementus: CV formas, vizītkartes un kartītes žūrijai. Pēc spēles beigām skolēni var aprakstīt savas spējas un iemaņas.Spēli var izmantot kā darbu ar lietišķās etiķetes prezentāciju un sava uzņēmuma organizāciju un prezen-tāciju.Stundā izmantotā informācija ir vajadzīga un palīdz pārdomāt nākotnes profesijas izvēli arī reālajā dzīvē.

4327

CV(Curriculum Vitae)

Instrukcija.

Dotā CV forma ir izdomāta. Tā jāuzraksta tā, lai kandidātu obligāti pieņemtu darbā.Jūs varat izdomāt viņam jebkādu biogrā�ju, jebkādu izglītību, jebkādu darbavietu sarakstu.Ieteikums : Nepārpūlieties! Oksfordas universitātes absolvents, kurš tikko bija strādājis par liela uzņēmuma priekšnieku, diez vai ies strādāt par personālo datoru operatoru piena ražošanas uzņēmumā.

CV forma:

Vārds, uzvārds

Dzimums

Vecums

Izglītība (ko un kad ir beidzis: universitāte, kursi, serti�kāti)

Darba pieredze (cik un kādos uzņēmumos)

Vēlamā darba alga: ___Ls/mēn.

Citi dati (profesionālās iemaņas, kas varētu būt vajadzīgas šajā amatā)

Datums: Paraksts:

Prasījumu saraksts

Reāls prasījumu saraksts katram sludinājumam (tikai žūrijai un darba devējam). Visām vakancēm būtu ļoti vēlams priekšstats par turpmākā darba raksturu, pieredze šajā sfērā (agrāk strādāja līdzīgos amatos), izglī-tība (vēlams – augstākā ).

1. Grāmatvedis – uzņēmuma darbinieks, kurš nodarbojas ar tirdzniecības un uzskaites operācijām. Datorprogrammu zināšanas, 1C grāmatvedība, kār-tīgums, uzmanība, darba pieredze, vēlams, vienā uzņēmumā, augstākā vai speciālā izglītība.

2. Sistēmu administrators – uzstāda un at-balsta datortīklu darbu uzņēmumā.

Augstākā izglītība pēc specialitātes, darba pieredze informācijas tehnoloģiju sfērā, atbildība, zināšanas un iemaņas darbā ar datorsistēmām.

3. Personālo datoru operators – parasti vien-kārši kaut ko ievada datorā.

Vecums no 19 līdz 25 gadiem, iemaņas darbā ar da-torprogrammām (O�ce, datubāzes), uzmanība.

4. Izejvielu iepirkumu menedžeris – slēdz lī-gumus ar lauku saimniecībām par piena piegā-dēm, braucot pa laukiem, un tiekas ar ražotājiem.

Komunikācijas spējas, kārtīgums, uzmanība, izne-sība, personīgā automašīna, darba pieredze piena ražošanā.

4428

5. Pārdošanas menedžeris – vai nu strādā bi-rojā un apzvana klientus (mēbeļu veikalus, nolik-tavas), vai apmeklē tos patstāvīgi.

Komunikācijas spējas, uzvedības kultūra, runas pār-liecinātība, prasme vadīt pārrunas, iemaņas darbā ar personālo datoru, pieredze darbā pārdošanas sfērā vai mēbeļu ražošanā.

6. Konkrētā gadījumā mārketinga speciālists nodarbojas ar reklāmas kampaņām uzņēmumā.

Augstākā izglītība reklāmas sfērā, pieredze reklā-mas produkcijas radīšanā un reklāmas kompāniju vadīšana, rūpnīcas sortimenta īpatnību pārzināša-na, valodu prasme, spēja radīt jaunas idejas.

7. Mārketings – vadīšana ražošanas un reali-zācijas nodaļā pēc rūpīgas tirgus izpētes.

Augstākā izglītība, pieredze darbā mārketinga sfē-rā, priekšstats par mēbeļu reklāmas īpatnībām, ie-maņas darbā ar personālo datoru, valodu prasme.

8. Personālo datoru operators – nodarbojas ar ienākošās produkcijas uzskaiti.

Iemaņas darbā ar personālo datoru (O�ce, datu-bāze), uzmanība. Vēlama darba pieredze līdzīgās sfērās.

9. Kurjers – piegādā preces pasūtītājiem. Darbs ir saistīts ar braucieniem pa pilsētu.

Kārtīgums, pieklājība, vecums no 19 līdz 25 gadiem, uzmanība, pilsētas pārzināšana (vēlams pilsētas ie-dzīvotājs), vēlams, lai būtu automašīna.

10. Merčendaizeris – nodarbojas ar vitrīnu noformēšanu un preču izkārtošanu. Darba pieredze, mākslinieciska iztēle, speciālā izglī-tība.

Sludinājums

1. Mēbeļu ražošanas uzņēmumam ātri nepiecie-šams grāmatvedis ar darba pieredzi, kas nav mazā-ka par trim gadiem. Nepieciešamas iemaņas darbā ar personālo datoru.

2. Rūpnīca Valmieras piensaimnieks meklē sistēmu administratoru pastāvīgam darbam. Alga – no 600 latiem pēc intervijas rezultātiem.

3. Mēbeļu ražošanas uzņēmumam ir nepieciešams personālo datoru operators īslaicīgam darbam.

4. Rūpnīca Valmieras piensaimnieks meklē izejvielu iepirkšanas menedžeri. Darbs ir saistīts ar izbraukumiem.

5. Mēbeļu ražošanas uzņēmumam ir nepieciešams pārdošanas menedžeris. Vēlamas komunikācijas spējas, darba pieredze līdzīgās sfērās.

6. Rīgas piensaimnieks meklē mārketinga speciālistu. Darbs ir saistīts ar reklāmas kampaņu vadīšanu.

7. Mēbeļu ražošanas uzņēmums meklē mārketinga speciālistu ar darba pieredzi līdzīgās sfērās.

8. Piena rūpnīca Daugava meklē personālo datoru operatoru.

9. Veikalam Maxima ātri nepieciešams kurjers. Vēlama personīgā automašīna.

10. Rimi meklē merčendaizeru. Darbs ir saistīts ar veikala noformēšanu.

4529

Noslēguma pārbaudes darbs vizuālajā mākslā 8. klaseiMargarita Selicka, Varakļānu vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja

Noslēguma pārbaudes darba vizuālajā mākslā 8. klasei mērķis, izmantojums un izvērtējums

Tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas par mākslas veidiem, prasme raksturot mākslas darbus ar vi-zuālās izteiksmes līdzekļu terminiem, spēja izjust mākslinieka emocionālo līdzpārdzīvojumu, spēja radīt savu mākslas darbu, kurā atspoguļojas izjūtas, kā arī skolēnu zināšanas par krāsu mācību, telpisku-ma radīšanas noteikumiem. Sarežģītāks uzdevums ir iedziļināties visai sarežģītā mākslinieka apkārtē-jās pasaules tēlojumā, pēc dotā parauga atlasīt ele-mentus un izmantot pēc noteiktiem nosacījumiem savā radošajā darbā. Tiek vērtēta prasme sevi vērtēt un izvērtēt.

Skolēnu rezultāti pārbaudes darba analīzē di-vās klasēs 2011. gada aprīlī liecina par labiem sa-sniegumiem, jo neviens skolēns nav ar nepietieka-mu vērtējumu, pietiekamu līmeni iegūst 23,1% un 13,3%, optimālu – 46,2 % un 53,3 %, augstu – 30,8% un 33,3 %. Pirmā uzdevuma apguves koe�cients ir 85,9 un 85,6 %, otrā – 73,6 un 70,5%, trešā – 75,6 un 74,4%, ceturtā – 68,3 un 70% un piektā – 76,9 un 80%. Visi rādītāji liecina par veiksmīgu mācību satu-ra apguvi vizuālajā mākslā 8. klasē.

Diferencētā noslēguma pārbaudes darba vizuālajā mākslā 8. klasei mērķis, izmantojums un izvērtējums

Skolēnu zināšanas un prasmes tiek pārbaudī-tas atbilstoši standarta prasībām tāpat kā parasta-jā noslēguma darbā. Taču diferencētajā pārbaudes darbā ir likts uzsvars uz praktisko darbību un tās izvērtēšanu, darba daudzums ir samazināts, lai sko-lēni ar mācīšanās grūtībām varētu veikt visus uzde-vumus.

Diferencēto noslēguma pārbaudes darbu 8. klasei (2010. gada aprīlī) vizuālajā mākslā veica vie-na skolniece ar mācīšanās grūtībām un speciālajām vajadzībām. Viņa ieguva optimālu līmeni un vērtē-jumu 7 balles, kas liecina, ka diferencēto uzdevumu uzsvars uz praktisko darbību un darba daudzuma samazinājums var sekmēt skolēna sasniegumus, veicinot pašapziņu, motivējot skolēnu un neradot nevajadzīgu stresu.

1.uzdevums. (12 punktu)Uzraksti, pie kāda mākslas veida pieder attēlā redzamais darbs vai objekts, kā dēvē mākslinieku, kurš to ir radījis, un kādus materiālus un instrumentus viņš izmanto darba radīšanai.

Mākslas veids___________________

Mākslinieku dēvē par ____________________

Materiāli un instrumenti, ar ko strādā__________________________

4630

Mākslas veids___________________

Mākslinieku dēvē par ____________________

Materiāli un instrumenti, ar ko strādā__________________________________

Mākslas veids___________________

Mākslinieku dēvē par ____________________

Materiāli un instrumenti, ar ko strādā_____________________________

Mākslas veids___________________

Mākslinieku dēvē par ____________________

Materiāli un instrumenti, ar ko strādā__________________________________

4731

2. uzdevums. (7 punkti)Aplūko attēlā redzamo darbu E. Munka darbu Kliedziens! 2.1. Kādas izjūtas tu vari saskatīt šajā darbā?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 2.2. Ar kādiem vizuālās izteiksmes līdzekļiem ir panākts kliedziena efekts?__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________2.3. Izvēlies kādu no dotajām izjūtām vai skaņām, pasvītro izvēlēto un attēlo to. Atceries, ka nedrīkst at-tēlot reālus priekšmetus vai tēlus! Līksme Dusmas Zvans

Gaiss Maizes smarža Bites dūkoņa

3. uzdevums. (6 punkti) Izmantojot krāsainos zīmuļus vai krītiņus, radi siltu – A – un vēsu – B – telpu!

3.1. A B

4832

3.2. Ar kādu likumu, zīmējot interjerus, ainavas, arī portretus un kluso dabu, var panākt telpiskuma, tāluma iepaidu?

4. uzdevums. (8 punkti)Aplūko gleznu reprodukcijas Renē Magrits Caururbtais laiks un Salvadors Dalī Atmiņas neatlaidība.4.1. Izvēlies vienu no tām un uzraksti, ko tā stāsta par laiku. _________________________________________ /izvēlētā reprodukcija/_______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________4.2. Izvēlies kādu no šīs gleznas elementiem, kas, tavuprāt, vistrāpīgāk atklāj laika būtību. Stilizē to un izveido apļa kompozīciju. Izkrāso to, izmantojot trīs pamatkrāsas.

5. uzdevums. (2 punkti)Izvērtē savu radošo veikumu 4.2. uzdevumā (veiksmes, neveiksmes, grūtības).

Vērtēšanas skala

4933

Balles/punkti

1–0% 11–20%

21–32%

33–45%

46–57%

58–69%

70–77%

78–86%

87–94% 95–100%

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

35 0,5–3,5

4–7 7,5–11,5

12–16

16,5–19,5

20–24

24,5–27

27,5–30

30,5–33

33,5–35

Renē Magrits. Caururbtais laiks. 1939

Salvadors Dalī. Atmiņas neatlaidība. 1931

50

34

Edvards Munks. Kliedziens. 1895

5135

Noslēguma pārbaudes darbs vizuālajā mākslā 8. klaseiIzpildes laiks: 40 min.

Vērtētāja lapa

Uzd. Vērtēšanas kritēriji Punkti Kopējie punkti

1. Nosaka mākslas veidu.Nosauc mākslinieka amatu.Nosauc materiālus un darbarīkus.

111

3x4=12 punktu

2. Saskata mākslas darba emocijas un izjūtas.Nosaka vizuālās izteiksmes līdzekļus, ar ko panākts efekts.Spēj attēlot izjūtas, neizmantojot reālu zīmējumu.

223

7 punkti

3. Zina siltās un vēsās krāsas.Zina perspektīves likumu.

2+22

6 punkti

4. Izvēlas reprodukciju.Atklāj gleznas domas būtību un jēgu.Izvēlas trāpīgāko elementu.Prot to stilizēt.Izveido apļa kompozīciju.Darbu izkrāso, izmantojot trīs pamatkrāsas.Radošums.

1211111

8 punkti

5. Novērtē savu radošo veikumu. 2 2 punkti

Kopā: 35 punkti

Vērtēšanas skala

Balles/punkti 1–10% 11– 20%

21– 32%

33–45% 46–57%

58–69%

70–77% 78–86%

87–94%

95–100%

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

35 0,5–3,5 4–7 7,5–11,5 12–16 16,5–19,5 20–24 24,5–27 27,5–30 30,5–33 33,5–35

5223

Kā uzlabot skolēnu izpratni par drošību un veselību

Inese Bautre, IZM Valsts izglītī-bas satura centra vecākā

referente

Moderno tehnoloģiju laikmetā informācija par veselību vai drošību globālajā tīmeklī ir atrodama dažu sekunžu laikā. Tomēr cilvēki turpina rīkoties nedroši un pieņem neveselīgus lēmumus. Šādu rīcību ietekmē gan zināšanu trūkums,

gan dažādi indivīda personiskie faktori un ikdienas izvēles situācijas. Kino, reklāmās, dažādās datorspēlēs uzskatāmi tiek demonstrēta aplama izpratne par drošu uzvedī-bu un nedrošas rīcības sekām. Piemēram, gan animācijas, gan mākslas �lmās bieži redzamas situācijas, kad pēc kritiena no daudzu metru augstuma neviens nav cietis vai pēc autoavārijas, kurā iesaistās vairākas automašīnas, cietušajiem cilvēkiem ir ti-kai nelieli nobrāzumi. Dzīvē šādas situācijas ir retas.

Lai uzlabotu skolēnu izpratni par drošību un veselību, Valsts izglītības satura centrs (VISC) aktu-alizē šīs tēmas dažādās konferencēs un sanāksmēs, izstrādā atbalsta materiālus pedagogiem, kā arī or-ganizē divreiz gadā – pavasarī un rudenī – drošības nedēļas. Drošības nedēļu mērķis ir sekmēt skolēnu zināšanas par dažādām ar drošību saistītām tēmām savas un citu veselības un dzīvības saglabāšanā.

Bērnu �ziskā un emocionālā attīstība notiek pakāpeniski. Bērni mācās no pieredzes un atdarina pieaugušos, taču bērnu prasmes nav pietiekamas, lai rīkotos droši. Bērnu uzvedība un praktiskā rīcība bieži nesakrīt ar viņu teorētiskajām zināšanām par drošu uzvedību un rīcību. Tādēļ, mācoties par dro-šību, vienlaicīgi gan jāapgūst teorētiskās zināšanas, gan jāizprot to praktiskais pielietojums reālās dzīves situācijās, tādējādi dodot iespēju izprast iegūto zi-nāšanu nozīmi ikdienas dzīvē.

Svarīgi ir apzināties, ka pats esi atbildīgs par savu drošību, iemācītos drošības noteikumus ievē-

rot, pieņemt pareizos lēmumus un atbilstoši rīko-ties.

Vienmēr rīkoties atbildīgiBūtisks ir drošas rīcības piemērs no pieaugu-

šajiem un konsekvence – vienmēr rīkoties atbildī-gi. Bērns ir aizrāvies rotaļā, viņu ietekmē citu bērnu darbības (grupa), viņš vēl nespēj prognozēt savas rī-cības sekas. Negadījuma brīdī rodas papildu satrau-kums, tāpēc ir jāpalīdz bērnam būt drošākam un zi-nāt, kur un kā meklēt pieaugušā palīdzību. Bērnam ir jāzina vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs 112, jāzina, kur atrodas telefona aparāts, pa kuru var piezvanīt, un kā visefektīvāk sniegt informāciju.

Veselības un drošības pamatā ir izvēles, kuras cilvēki izdara dzīves laikā. Katrs no mums izvēlas rī-koties droši vai nedroši, veselīgi vai neveselīgi. Riska grupa ir skolēni un jaunieši, kuriem vēl notiek gan �ziskā, gan emocionālā attīstība, jo viņiem bieži ro-das vēlme pārbaudīt savu neatkarību, veidot perso-nīgo identitāti un paplašināt sociālo dzīvi. Tāpēc viņi bieži eksperimentē ar dažādiem uzvedības veidiem. Liela daļa no tiem ir neveselīgi un nedroši – sākot ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu līdz interesei par dažādiem ekstrēmiem sporta veidiem.

Liela daļa nelaimes gadījumu sākas ar vārdiem „Skaties, kā es varu!” un beidzas ar vārdiem „Es nepadomāju...”.

Visas nedrošās rīcības iespējams iedalīt divās grupās:

Auto

rs: e

pado

mi.l

v

METODISKIE MATERIĀLI

5324

 rīcības, par kurām skolēni neiedomājas, ka tās ir kaitīgas vai bīstamas un var nodarīt kaitējumu veselībai vai pat dzīvībai (piemēram, ja atstātas vaļā krāsu bundžiņas, telpas gaisā izdalās kaitīgas ķīmis-kas vielas, kuras visi apkārtējie ieelpo); lai mazinātu nelaimes gadījumus, kurus rada šādas rīcības, ir jā-būt pieejamai pietiekamai informācijai par drošību un veselību;

rīcības, kuras skolēni apzinās kā nedrošas, bet to ignorē, jo varbūtība, ka viņi paši vai kāds cits cietīs ir neliela (piemēram, nelietot ķiveri, ceļu un el-koņu aizsargus skrituļojot; lēkt no šūpolēm).

Rīcības, kuras cilvēki apzinās kā nedrošas, bet to ignorē, nosaka trīs veida psihoemocionālo fak-toru grupas, kas tieši ietekmē uzvedību un sekun-dāri – arī drošības līmeni: attieksme, motivācija un uztvere.

Attieksme šajā gadījumā ir tendence, ka kādā noteiktā situācijā cilvēks rīkosies paredzami. To galvenokārt nosaka uzvedības kultūra sabiedrībā, ģimenē, apkārtējo (piemēram, draugu vai klases-biedru) attieksme pret drošību un uzvedība, kā arī cilvēka iepriekšējā pieredze. Motivācija ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kas liek cilvēkam pieņemt lēmumu darboties kādā konkrētā veidā. Paša cilvē-ka ieinteresētība ir būtiskākais faktors lēmumu pie-ņemšanā.

Uztvere ir veids, kā cilvēks redz un izprot vidi un situāciju. Drošības gadījumā uztvere ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Liela daļa nelaimes gadī-jumu notiek tāpēc, ka cilvēki konkrēto situāciju ne-uztver kā risku.

Lai uzlabotu bērnu izpratni par drošību un ve-selību, VISC ir izstrādājis atbalsta materiālu vecā-kiem un skolotājiem Vesels un drošs – interaktīvi par veselības un cilvēkdrošības jautājumiem pirmskolā un sākumskolā – informācijas apkopojums par drošu un veselīgu uzvedību dažādās ikdienas situācijās, mācību spēle (elektroniskā, galda un vides versijā) par cilvēkdrošības un veselības tēmām un darba la-pas.

Mācību spēles elektroniskā versija: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/vesels_un_dross/index.html.

Atbalsta materiāls: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat.shtml.

Drīzumā tiks publicētas arī interaktīvas darba lapas, papildinājums metodiskajam materiālam Ve-sels un drošs par veselības un cilvēkdrošības tēmām pirmskolā un sākumskolā.

Izstrādāts arī materiāls Civilā aizsardzība vispā-

rējās vidējās un profesionālās izglītības izglītojama-jiem un pedagogiem, lai veidotu zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par ikdienā iespējamām bīs-tamām situācijām, drošas uzvedības principiem, kā arī katastrofām, kas var notikt, īpašu uzmanību pie-vēršot rīcībai ārkārtas gadījumos. Materiāls: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat.shtml.

Atbalsta materiālos atbilstoši bērnu vecumam ir iekļauti Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija no-teikumos Nr. 533 Noteikumi par valsts pirmsskolas iz-glītības vadlīnijām un Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1027 Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem, kā arī Ministru ka-bineta 2008. gada 2. septembra noteikumos Nr. 715 Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības stan-dartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekš-metu standartiem minētie veselības un cilvēkdrošī-bas jautājumi.

VISC izstrādāja un no 2013. gada 4. marta līdz 8. martam piedāvāja izglītības iestādēm diagnosticē-jošo pārbaudes darbu cilvēkdrošībā vispārējā vidējā (10. klase) un profesionālajā izglītībā (1. kurss). Tā mērķis bija noskaidrot un novērtēt skolēnu zināša-nas, prasmes un attieksmes par drošu un veselīgu uzvedību dažādās ikdienas situācijās.

2012./2013. mācību gadā visā Latvijā norisinā-jās jautājumu akcija Ko darīt, ja..., kuras laikā skolē-ni un skolotāji tika aicināti iesūtīt jautājumus par neskaidrām situācijām dažādās skolas vidēs. Akcijā piedalījās 87 skolas no visas Latvijas, iesūtot 2925 anketas, kurās bija vairāk nekā 14 000 jautājumu. Saņemtie jautājumi tika apkopoti, tika analizētas ie-sniegtās atbildes uz tiem.

Esam gandarīti par skolēnu un pedagogu lielo atsaucību kampaņā. Akcija mums ļāva paskatīties uz drošības tēmām no bērnu skatupunkta un izzi-nāt, kas viņus satrauc visvairāk.

Šobrīd biezāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem ir apkopoti vienotā informatīvā materiālā.

Aktualitātes skolēniem katrā klašu grupā atšķiras

Kampaņas laikā iesūtītie jautājumi parādīja, ka aktualitātes skolēniem katrā klašu grupā atšķiras. Sākumskolā, kad drošības un veselības tēmu skaid-rošanai jāpievērš īpaši liela uzmanība, visbiežāk mi-nētās situācijas, kas satrauc gandrīz katru 1.–4. kla-ses skolēnu (ņemot vērā anketu rezultātus), ir ceļš uz skolu, pirmās palīdzības sniegšana sev un citiem, kā arī personisko mantu drošība.

Ceļš uz skolu un no skolu nedrošs šķiet ikvie-nam mazajam skolēnam, jo ir jāievēro gan ceļu sa-tiksmes noteikumi, turklāt tas saistīts arī ar drošību

5425

Autors: ww

w.e-klase.lv

sabiedriskajā transportā un citiem šķēršļiem un ne-paredzētām situācijām.

Skolēni nezina, kā pareizi rīkoties, lai izvairītos no suņa uzbrukuma

Kā viens no jautājumiem, kas anketās tika uz-dots bieži un kas, iespējams, līdz šim nav skaidrots pietiekami, ir suņu uzbrukumi. Skolēni nezina, kā pareizi rīkoties, lai izvairītos no suņa uzbrukuma.

2012. gadā Bērnu klīniskās universitātes slimnī-cas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā pēc palīdzības griezušies 857 pacienti, kas guvuši savainojumus no siltasiņu dzīvnieku kodumiem. No tiem stacionēti 236 bērni.

2012. gadā Neatliekamās medicīniskās palī-dzības dienestā saņemti 650 izsaukumi par suņu sakostiem cilvēkiem. Lielākoties uzbrukuši pašu vai kaimiņu dzīvnieki, bet mazāk ir gadījumu, ka cilvē-kus sakož sveši un klaiņojoši suņi.

Tāpēc VISC no šā gada 22. līdz 26. aprīlim orga-nizēja drošības nedēļu pirmsskolas un pamatskolas bērniem Dzīvnieki un tava drošība. Nedēļas laikā tika aktualizētas tēmas par sastapšanos ar svešu suni, rūpēm par dzīvniekiem, drošību, tos barojot un kop-jot, kukaiņu un rāpuļu kodumiem. Mājaslapā ir ie-vietoti metodiskie komentāri Dzīvnieki un tava drošī-ba, ko pedagogi var izmantot gan drošības nedēļas laikā, gan mācībās vispār, kad tiek apgūtas drošības tēmas; ir arī izkrāsojamas darba lapas pirmsskolā par tematu Dzīvnieki un tava drošība. Ierosmei saru-nām un radošai tēlotājdarbībai VISC ir sagatavojis 5 darba lapas pirmsskolas un sākumskolas bērniem.

Skatīt:http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/doku-menti/2013_drosibas_nedela_darba_lapas.pdf.

Nedēļas laikā Rīgas 41. vidusskolā notika šīs skolas skolēnu un pedagogu tikšanās ar Latvijas Kinoloģiskās apvienības prezidentu Jāni Pavlovski, kurš demonstrēja, ko darīt, ja uzbrūk suns.

Pārrunāt tematu Dzīvnieki un tava drošība ie-spējams, spēlējot arī digitālo spēli Vesels un drošs, skatīt: http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/do-kumenti/metmat/vesels_un_dross/index.html.

Var izmantot atbalsta materiāla Vesels un drošs 18., 19., 20., 23. un 37. darba lapu,

skatīt: ttp://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/doku-menti/metmat/vesels_un_dross.pdf.

Tāpat daudzi jautājumi bija par to, kā rīkoties si-tuācijā, kad nepieciešama pirmā palīdzība. Drošības nedēļā Vai varam būt droši? tika organizēts video-konkurss Palīdzi un esi drošs Latvijas vispārizglītojo-šo iestāžu 10.–12. klašu skolēniem un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuru uzdevums bija izveidot videosižetu par pirmās palīdzības sniegša-nu.

Personisko mantu drošībaKā trešā aktuālā situācija sākumskolas vecum-

posmā jāizceļ personisko mantu drošība. Izrādās – situācijas, kad kāds paņem, aiztiek vai pat nozog sākumskolas skolēnu personiskās mantas, ir aktuā-las gan skolas vidē, gan arī ceļā uz skolu. Ja skolēni uzdod šādus jautājumus, ir jāatrod veidi, metodes, lai iemācītu bērniem, kā šīs situācijas risināt.

Vecāko klašu skolēnu anketās aktuālas tēmas ir savstarpējie kon�ikti un vienaudžu ietekme dažā-dās situācijās, kas saistītas ar drošību un veselību.

Ņemot vērā kampaņas laikā iesūtītos un apko-potos jautājumus, ir izstrādāts informatīvs materiāls skolēniem par drošību un veselību. Atbildes uz 10 jautājumiem Ko darīt, ja... atrodamas VISC mājasla-pā: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/2013_kodarit_ja.pdf.

Tuvojas vasara, un bērni vairāk laika pavadīs ārā, atpūšoties un rotaļājoties kopā ar saviem vien-audžiem. Bērni mēģinās atrast jaunus izklaides un atpūtas veidus un vietas, izdomās jaunas spēles, tā-pēc aicinām skolotājus un vecākus vēlreiz kopīgi ar bērniem runāt par drošu un veselību veicinošu uz-vedību.

5526

Prakse, kas attīsta un iedvesmo. Pamēģiniet to savās skolās! Ieva Kimonte,

Radošuma pils direktore

Radošas domāšanas mācības Radošuma pils paspārnē norit jau vairākus gadus. Ir bijusi dažāda pieredze un iespējas arī attīstībai. Katrā no gadiem vairāki sim-ti skolotāju piedalās dažāda apjoma mācībās. Gadās, ka pēc mācību apgūšanas

metodes tiek atstātas novārtā. Tādēļ šogad tika veidota programma, kurā bija pare-dzēti mājasdarbi. Proti, skolotāji paši sagatavoja metodes ar aprakstiem, ko viņi iz-manto savās stundās un kas veicina skolēnu radošo domāšanu. Šādi praktiski darbi ir ļoti svarīgi, lai skolotājs ne tikai izzinātu teorētisko materiālu, bet arī tiešām izprastu praktiskās nianses darbā ar šīm metodēm.

Tomēr vēl svarīgāka ir spēja tālāk integrēt un pašam radīt jaunas metodes. Šāda vēlēšanās ro-das skolotājos, kas ļoti cenšas un iedziļinās radošo metožu būtībā. Uzdevumos atklājas dažādā cilvēku pieeja un atdeve pedagoģiskajam procesam – daži tikai pārraksta citās grāmatās izlasīto. Citi pielāgo apgūtos uzdevumus sava priekšmeta speci�kai. Drosmīgākie atļaujas eksperimentēt un rada uzde-vumus, kas vislabāk iekļaujas klašu un mācību vielas uzstādījumiem un īpatnībām. Nāk prātā salīdzinā-jums par mūziķiem, muzikantiem un komponistiem. Vieni spēlē tikai pēc notīm, citi atvasina dzirdēto un pielāgo savām ausīm, bet vēl citi rada to, ko tiem pā-rējiem spēlēt un pārveidot. Interesanti, ka kompo-nisti gandrīz vienmēr iedvesmojas no dzīves, apkārt dzirdētām, izjustām lietām. Tādā veidā izpaužas arī starpdisciplinaritāte, kas kalpo kā iedvesmas un ra-dīšanas avots, izejmateriāls. Piemēram, komponists pastaigā pa mežu vai pilsētu izjūt spēcīgu emo-cionālu pārdzīvojumu, un tas viņu iedvesmo radīt skaņdarbu, kurā viņš mēģina attēlot piedzīvoto. Vai skolotājs, kurš iedvesmojas no uzņēmējdarbības vai personālvadības, nav līdzīgs šim komponistam?

Redzot mācību pieejas, kas darbojas vadītāju personības attīstībā vai palīdz komandai vienoties par attīstības virzienu, var iedvesmoties. Tas noder, lai palīdzētu skolēnos attīstīt talantus, komandas darbu un līderību līdztekus zināšanu apguvei, patie-sībā to ļoti veicinot. Visas metodes, ko šobrīd piedā-vā apgūt skolotājiem Radošuma pils programmās, ir atzītas un labi darbojas uzņēmumos. Privātie uz-ņēmumi, it sevišķi vidējie un lielie, ir laba vide, lai

pārbaudītu dažādu metožu efektivitāti. Skarbā kon-kurence neļauj izdzīvot metodēm, kas nedarbojas vai nav pietiekami efektīvas. Tādēļ skolas un skolo-tāji jau saņem labāko no praktiski pielietojamām metodēm. Ne velti uzņēmumi ir ieinteresēti attīstīt radošo domāšanu un vispār domāšanu savos darbi-niekos. Radoši domājot, ir iespējams rast konkurēt-spējīgākus risinājumus un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Tādējādi šīs metodes der darbam ne ti-kai ar skolēniem, bet arī skolas pārvaldē un adminis-tratīvajā darbā.

Ar pieredzi dalās liepājniekiLiepāja pilsētā ar lielu Izglītības pārvaldes at-

balstu (liels paldies par to!) ir sākusi darboties, lai kļūtu par radoši domājošu pilsētu kopumā. Šogad 79 skolotāji apguva radošumu veicinošās metodes un izstrādāja arī savus uzdevumus, ko pielieto stun-dās un skolas darbā. Pāreja no teorijas uz praksi ir īpaši svarīga, ja vēlamies, lai mācībām būtu arī reāls, taustāms rezultāts. Nepietiek tikai ar semināriem, lai skolas darbā veiksmīgi integrētu kādu jaunu pieeju. Ir nepieciešama arī praktiska darbošanās un vadības stratēģija, kas ved no esošās situācijas uz samērā konkrētu vīziju.

Radošo metožu treneri Liepājā Juta Birzniece un Kārlis Strautiņš ļauj ielūkoties skolotāju mājasdarbu Lādē un publiskot dažas no skolotāju apkopotajām un izstrādātajām metodēm, lai citi varētu gūt ie-dvesmu un darīt ko līdzīgu savā skolā.

METODISKIE MATERIĀLI

5627

Daži uzdevumi no Liepājas skolotāju mājasdarbu Lādes

Matemātikas uzdevums 12. klasei

Par ko jūs maksājat, pērkot apelsīnu? Varbūt par mizu? Kā to var noteikt?

Olga Maļkova, Liepājas Puškina 2. vidusskola

1. Skolēnu grupai, kurā vismaz 6 cilvēki, ie-dod kopā sasietu lenti. Uzdevums: nesarunājoties, visiem turoties ar abām rokām pie lentes, izveidot:

Uzdevuma gaitā ļoti labi parādās, kuri ir grupu līderi un cik veiksmīgi tiek galā ar uzdevumu.2. Skolēni tiek sadalīti grupās pa 4 un klausās skolotāja lasīto J. Baltvilka dzejoļa Tāds ar tādu frag-mentu:„Viena lapaAndas zīmējumu mapēvisu pēcpusdienu trako.Nestāv mierā ne brīdi, šņāc, rūc un dīdās.Līdz – plāc!

Uz grīdas.”

Pēc fragmenta nolasīšanas tiek dotas 2 minūtes lai-ka grupām izdomāt atbildi uz jautājumiem.

Pēc grupu prezentācijas tiek nolasīts dzejoļa turpinājums:„Nu ja!Uz vienas lapasviens otram blakus –aci pret aci! –uzzīmēts suns un kaķis.”

Lida Sīpola, Liepājas Ezerkrasta sākumskola

Telegramma1. Katrs spēles dalībnieks nosauc vienu vai vairākus vārdus (atkarībā no dalībnieku skaita).2. No šī vārdu krājuma, izmantojot vēl dažus palīgvārdus (prievārdus, saikļus), jāuzraksta tele-gramma. Dzeguzes ola1. Katrs spēlētājs uzraksta piecus jēdzienus, kuri sader kopā, bet vienam no tiem ir kāda atšķirība

no pārējiem. Piemēram: blūze, cepure, šalle, zeķes, cimdi. Biezpiens, piens, paniņas, kefīrs, jogurts.Citiem spēlētājiem jāatrod dzeguzes ola. (Zeķes – valkā zemāk par jostasvietu; piens – pārējie ir skābpiena produkti.)

Liene Dzene, Liepājas pilsētas 12. vidusskola

Latviešu mult�lma Suns Funs un Vējš pēc Imanta Ziedoņa pasakasSkolēni noskatās mult�lmu Suns Funs un Vējš un, vēl-

reiz fonā skanot mult�lmai, mēģina izvērtēt redzēto, sajusto, aizpildot tabulu.Tiek izmantoti radošās domāšanas rīki: Jā, Nē, Po*.

Pasakas teksta fragmenti Jā Nē Po*Stērbeles sūdzējās...Vējam vienalga, kas modē...Vējš esot neizglītots nejēga...Sunim lūdza noķert vēju...Suns Funs bija gatavs pašu orkānu noķert...Vēja darbošanās * uz veļas auklas,* uz skursteņa

Pēc tabulas aizpildīšanas grupās vienojas par atbildes iespējamo variantu. Noskaidrojam pasakas galveno domu.

*Po nozīmē bez vērtējuma sniegt papildinoši interesantu ideju, atrodot jaunus skatupunktus un iespējas – bez vērtējuma. Po ietil-pst Edvarda de Bono laterālās un radošās domāšanas metožu sistēmā.„Vējš iekšā!” pārbijās suns Funs! „Vējš iekšā!”

pārbijās suns Funs!

5728

Edīte Bahura, Liepājas Raiņa 6. vidusskola

Radošo domāšanu var veicināt ar dažādām me-todēm, nav tik svarīgi, kas tās ir sistematizējis un ap-kopojis. Būtiskākais ir tas, ko skolotājs savā darbā un ikdienā var no tā visa paņemt. Varbūt tādēļ veltiet dažas minūtes pārdomu jautājumiem, lai arī šī raks-ta izlasīšana nebūtu tikai kārtējais izlasīju – aizmirsu gadījums.

Kurš no iepriekš minētajiem uzdevumiem manī raisīja interesi, pirmo reizi to izlasot?

Kuru no šiem uzdevumiem es varētu izmantot savā klases darbā?

Kurā uzdevumā es ieraudzīju ko interesantu, la-sot atkārtoti?

Vai būtu iespējams tagad izdomāt kādu uzde-vumu, iedvesmojoties no lasītā? Uzrakstiet to! (Var-būt atsūtiet savu uzdevumu uz redakciju.)

Kāda ir galvenā ideja, ko šie uzdevumi pauž?Ja es būtu skolēns, kuru no šiem uzdevumiem

es pildītu ar vislielāko interesi?Ko es sevī attīstītu ar katru no šiem uzdevu-

miem? (Pārdomām – gan kā skolotājs, gan kā sko-lēns.)

Attīstība sākas ar interesi, vēlēšanos. Nevar kādu piespiest interesēties, aizrauties ar kādu darbību vai ideju. Svarīgi ir mācēt raisīt interesi. Protams, ka ne vienmēr viss ir ideāli un pilnībā iespējams, bet tas nedrīkst būt kā attaisnojums. Bērnam un skolēnam šis ir svarīgs un neaizvietojams laiks, kas ietekmēs visu atlikušo mūžu. Tieši šobrīd ir laiks un iespēja to darīt apzināti un censties atstāt pēc iespējas vairāk pozitīvu pēdu jaunās personības izaugsmes ceļā. Ra-doši uzdevumi, interesanti un jēgpilni, skaidrojoši pasniegta mācību viela, spēles un – kas ir visspēcī-gākais – personīgais piemērs ir instrumenti, kuri to var paveikt. Atliek tikai izvēlēties to darīt!

Vējš pūš zirgam astē...Zirgs esot ēdis vēju, caurvēju ar sienu...Garšo pēc suņa...Vējš rudzu laukā…Suns gaudo, kad vējš pūš...„Tā ir māksla,” teica vējš, „kad kāds spēlējas, vienalga, skurstenī vai lapās, tad nevajag viņu traucēt.”Vējš spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt...Tā vēl šobaltdien suņi kauc līdz, kad vējš pūš taurēs vai ērģelēs bazūnē...

METODISKIE MATERIĀLI

Diskusijas piemēri dzimumu līdztiesības akcentēšanaiDaina Birkenbauma, Mg. paed., Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas bioloģijas skolotāja

Mācību stundu mērķis – radīt skolēniem izpratni par dzimumu līdztiesību, dzi-mumatšķirību evolucionārajiem cēloņiem, izmantojot diskusiju. Skolēna ie-guvums: pilnveidota izpratne par dzimumu līdztiesību, tā balstīta uz zināt-

niskiem faktiem; pilnveidota diskusiju un argumentēšanas prasme. Diskusijas var izmantot bioloģijas stundās tematā Dzīvības izcelšanās un evolūcija, kā arī klases stundās vai ārpusklases pasākumos (piemēram, diskusiju kluba pasākums). Skolotā-jam jāspēj vadīt diskusiju, lai tā sasniegtu vēlamo pedagoģisko mērķi un iekļautos laikā.`

23

METODISKIE MATERIĀLI

Kā ikdienas matemātiku padarīt interesantāku?

Ingrīda Brizga, Cēsu 2. pamatskolas �zikas un matemātikas skolotāja

Lai ikdienas matemātiku padarītu interesantāku, lai matemātikas pulciņu dalībnieki mācītos dažādu netradicionālu uzdevumu risināša-nas paņēmienus, risinātu olimpiādes uzdevumus, kopš 2005./2006. m. g. Cēsu novada skolu 5.–6. klašu apvienotajām komandām tika piedāvāta iespēja spēkus pārbaudīt konkursā Matemātikas virpulis, kuru organizē-jam kopā ar kolēģi Gitu Vītoliņu, Cēsu novada 5.–9. klašu MMA vadītāju.

Konkurss notiek 2. semestrī pēc 5.–8. klašu matemātikas olimpiādes un tiek organizēts pēc staciju principa, kur dalībniekiem noteiktā laikā jāatrisina dažādu veidu uzdevumi.

Mērķis: popularizēt matemātikas priekšmetu, attīstīt aktīvu domāšanu, sekmēt pozitīvas emocijas, veidot prasmi sadarboties, būt atbildīgam par sasniegto.

Dalībnieki: Cēsu novada 5.–6. klašu skolēnu komandas (divi 5. klašu skolēni + divi 6. klašu skolēni). Pieda-lās līdz 3 komandām no skolas. Atļauts veidot arī skolu apvienoto komandu.

Norise

Mājas darbs: pēc brīvprātības principa komandā apvienojas divi sesto un divi piekto klašu skolēni, četri-nieks vienojas par komandas nosaukumu, devīzi un aizpilda dalībnieku pieteikuma anketu, kuru matemā-tikas skolotājs nosūta pasākuma organizatoriem; skolas komanda gatavo priekšnesumu, piemēram, slavi-nājumu matemātikai (šogad priekšnesumā jāapspēlē skaitlis 13).

Komandas izlozes secībā piedalās konkursos: ātrrisināšanas turnīrs (galvas rēķini, skaitliskas ķēdītes); gal-vas lauzīšana (atjautības uzdevumu, paaugstinātas grūtības pakāpes standartuzdevumu risināšana); eru-dīcija matemātikā (teorija, nenopietni uzdevumi); prāta veiklības pārbaude u. tml.Kamēr noris darbu labošana, komandu dalībnieki piedalās visdažādākajās draudzības stafetēs, veicot gan sportiskus uzdevumus, gan uzdevumus no dullā desmitnieka.Katrā stacijā uzdevumi komandai sagatavoti kabatiņās. Tur ir arī lapas melnrakstam. Uz kabatiņas uzlīmēta pašlīmējošā lapa, uz tās uzraksta komandas nosaukumu. Stacijā uzdevumus risina 5 min. Par katru pareizi atrisinātu piemēru komanda saņem 1 punktu. Stacijas vadītājs paziņo darba sākšanas laiku un brīdina, ka līdz darbu nodošanai atlikušas 2 minūtes. Pēc 5 minūtēm uzdevumu lapas un melnraksta lapas tiek saliktas kabatiņās un nodotas. Komandas dodas uz nākamo staciju. Par blakus esošo traucēšanu, darbu nenodo-šanu laikā staciju vadītāji drīkst aizrādīt un atzīmēt komandas pārkāpumu kopsavilkuma lapā (par katru pārkāpumu komandai atņemt 5 punktus no kopsummas nav nācies).Stacijas vada un darbus palīdz labot skolas vecāko klašu audzēkņi.

Ieskatam dažas darba lapas no konkursa

GALVAS LAUZĪŠANA

Nr. p. k Uzdevums Atbilde

1. Kas smagāks: 1 kg auzu pārslu vai 1 kg sāls?

2. Stāvot uz divām kājām, zoss sver 8 kg 400 g. Cik sver zoss, ja tā stāv uz vienas kājas?

3. Pusducis kabatas lakatiņu maksā 4 latus un 50 santīmus. Cik maksā 10 lakatiņi?

58

23

METODISKIE MATERIĀLI

Kā ikdienas matemātiku padarīt interesantāku?

Ingrīda Brizga, Cēsu 2. pamatskolas �zikas un matemātikas skolotāja

Lai ikdienas matemātiku padarītu interesantāku, lai matemātikas pulciņu dalībnieki mācītos dažādu netradicionālu uzdevumu risināša-nas paņēmienus, risinātu olimpiādes uzdevumus, kopš 2005./2006. m. g. Cēsu novada skolu 5.–6. klašu apvienotajām komandām tika piedāvāta iespēja spēkus pārbaudīt konkursā Matemātikas virpulis, kuru organizē-jam kopā ar kolēģi Gitu Vītoliņu, Cēsu novada 5.–9. klašu MMA vadītāju.

Konkurss notiek 2. semestrī pēc 5.–8. klašu matemātikas olimpiādes un tiek organizēts pēc staciju principa, kur dalībniekiem noteiktā laikā jāatrisina dažādu veidu uzdevumi.

Mērķis: popularizēt matemātikas priekšmetu, attīstīt aktīvu domāšanu, sekmēt pozitīvas emocijas, veidot prasmi sadarboties, būt atbildīgam par sasniegto.

Dalībnieki: Cēsu novada 5.–6. klašu skolēnu komandas (divi 5. klašu skolēni + divi 6. klašu skolēni). Pieda-lās līdz 3 komandām no skolas. Atļauts veidot arī skolu apvienoto komandu.

Norise

Mājas darbs: pēc brīvprātības principa komandā apvienojas divi sesto un divi piekto klašu skolēni, četri-nieks vienojas par komandas nosaukumu, devīzi un aizpilda dalībnieku pieteikuma anketu, kuru matemā-tikas skolotājs nosūta pasākuma organizatoriem; skolas komanda gatavo priekšnesumu, piemēram, slavi-nājumu matemātikai (šogad priekšnesumā jāapspēlē skaitlis 13).

Komandas izlozes secībā piedalās konkursos: ātrrisināšanas turnīrs (galvas rēķini, skaitliskas ķēdītes); gal-vas lauzīšana (atjautības uzdevumu, paaugstinātas grūtības pakāpes standartuzdevumu risināšana); eru-dīcija matemātikā (teorija, nenopietni uzdevumi); prāta veiklības pārbaude u. tml.Kamēr noris darbu labošana, komandu dalībnieki piedalās visdažādākajās draudzības stafetēs, veicot gan sportiskus uzdevumus, gan uzdevumus no dullā desmitnieka.Katrā stacijā uzdevumi komandai sagatavoti kabatiņās. Tur ir arī lapas melnrakstam. Uz kabatiņas uzlīmēta pašlīmējošā lapa, uz tās uzraksta komandas nosaukumu. Stacijā uzdevumus risina 5 min. Par katru pareizi atrisinātu piemēru komanda saņem 1 punktu. Stacijas vadītājs paziņo darba sākšanas laiku un brīdina, ka līdz darbu nodošanai atlikušas 2 minūtes. Pēc 5 minūtēm uzdevumu lapas un melnraksta lapas tiek saliktas kabatiņās un nodotas. Komandas dodas uz nākamo staciju. Par blakus esošo traucēšanu, darbu nenodo-šanu laikā staciju vadītāji drīkst aizrādīt un atzīmēt komandas pārkāpumu kopsavilkuma lapā (par katru pārkāpumu komandai atņemt 5 punktus no kopsummas nav nācies).Stacijas vada un darbus palīdz labot skolas vecāko klašu audzēkņi.

Ieskatam dažas darba lapas no konkursa

GALVAS LAUZĪŠANA

Nr. p. k Uzdevums Atbilde

1. Kas smagāks: 1 kg auzu pārslu vai 1 kg sāls?

2. Stāvot uz divām kājām, zoss sver 8 kg 400 g. Cik sver zoss, ja tā stāv uz vienas kājas?

3. Pusducis kabatas lakatiņu maksā 4 latus un 50 santīmus. Cik maksā 10 lakatiņi?

24

4. Apmaini divus ciparus vietām vienādībā 84 + 71 = 128, lai šī vienādība būtu patiesa.

5. Nosaki, kurš skaitlis neiederas virknē: 71; 62; 53; 42; 35; 17; 26!

6. Aprēķini, kurā datumā no īsā gada sākuma ir pagājušas 64 dienas!

7. Krītot bezgaisa telpā, akmens pirmajā sekun-dē veic 4 m un 90 cm, bet katrā nākamajā sekundē – par 9 m 80 cm vairāk nekā iepriekšējā. Aprēķini, no kāda augstuma krita akmens, ja tā kritiena ilgums bija 4 sekundes?

8. Kaza vezumu siena apēd 60 dienās, bet aita to apēd 90 dienās. Aprēķini, cik dienās kopīgi tiks apēsts viss vezums siena?

9.Neskaitļo, bet pasaki, kāda ir x vērtība, ja

2,51x

x !

10. Kad cisternā, kura piepildīta par no tās tilpu

ma, pielēja 4 litrus šķidruma, tad cisterna bija pilna līdz pusei. Aprēķini tvertnes tilpumu!

11. Suns ierauga zaķi 150 m attālumā un sāk dzīties tam pakaļ. Zaķis divās minūtēs no-skrien 500 m, bet suns piecās minūtēs no-skrien 1300 m. Aprēķini, pēc cik ilga laika suns panāks zaķi!

12. Noskaidro īpašību, kā veidota skaitļu virkne, un atrodi nākamo skaitli, kas pieder pie šīs virknes:66; 34; 18; 10; 6; 4; ...

13. Uzmini skaitli! Mani pareizināja ar 3, pieskaitī-ja 3. Ieguva 30. Kas es esmu?

14. Viens vagons stundā nobrauc 40 km 800 m. Cik kilometru stundā nobrauc šī vilciena četri vagoni?

15. Tirgotājam 24 m garš audekla gabals. Katru dienu viņš nogriež 3 m audekla. Kurā dienā viņš nogriezīs beidzamo audekla gabalu?

(Atbildes: 1. Vienādi smagi; 2. 8 kg 400 g; 3. Ls 7,50; 4. 87 + 41=128; 5. 42, jo ciparu summa nav 8; 6. 5. martā; 7. 78 m 40 cm; 8. 36 dienās; 9. x = 5; 10. 24 litri ( ); 11. 15 min; 12. 3(66:2 +1; 34:2+1;...); 13. 9; 14. 40 km 800 m; 15. 7. dienā.)

31

59

24

4. Apmaini divus ciparus vietām vienādībā 84 + 71 = 128, lai šī vienādība būtu patiesa.

5. Nosaki, kurš skaitlis neiederas virknē: 71; 62; 53; 42; 35; 17; 26!

6. Aprēķini, kurā datumā no īsā gada sākuma ir pagājušas 64 dienas!

7. Krītot bezgaisa telpā, akmens pirmajā sekun-dē veic 4 m un 90 cm, bet katrā nākamajā sekundē – par 9 m 80 cm vairāk nekā iepriekšējā. Aprēķini, no kāda augstuma krita akmens, ja tā kritiena ilgums bija 4 sekundes?

8. Kaza vezumu siena apēd 60 dienās, bet aita to apēd 90 dienās. Aprēķini, cik dienās kopīgi tiks apēsts viss vezums siena?

9.Neskaitļo, bet pasaki, kāda ir x vērtība, ja

2,51x

x !

10. Kad cisternā, kura piepildīta par no tās tilpu

ma, pielēja 4 litrus šķidruma, tad cisterna bija pilna līdz pusei. Aprēķini tvertnes tilpumu!

11. Suns ierauga zaķi 150 m attālumā un sāk dzīties tam pakaļ. Zaķis divās minūtēs no-skrien 500 m, bet suns piecās minūtēs no-skrien 1300 m. Aprēķini, pēc cik ilga laika suns panāks zaķi!

12. Noskaidro īpašību, kā veidota skaitļu virkne, un atrodi nākamo skaitli, kas pieder pie šīs virknes:66; 34; 18; 10; 6; 4; ...

13. Uzmini skaitli! Mani pareizināja ar 3, pieskaitī-ja 3. Ieguva 30. Kas es esmu?

14. Viens vagons stundā nobrauc 40 km 800 m. Cik kilometru stundā nobrauc šī vilciena četri vagoni?

15. Tirgotājam 24 m garš audekla gabals. Katru dienu viņš nogriež 3 m audekla. Kurā dienā viņš nogriezīs beidzamo audekla gabalu?

(Atbildes: 1. Vienādi smagi; 2. 8 kg 400 g; 3. Ls 7,50; 4. 87 + 41=128; 5. 42, jo ciparu summa nav 8; 6. 5. martā; 7. 78 m 40 cm; 8. 36 dienās; 9. x = 5; 10. 24 litri ( ); 11. 15 min; 12. 3(66:2 +1; 34:2+1;...); 13. 9; 14. 40 km 800 m; 15. 7. dienā.)

31

25

DOMĀŠANAS ĀTRUMS UN LOĢIKAS UZDEVUMI

1. Katrs apgalvojums ir vai nu PATIESS, vai KĻŪDAINS. Izvērtējiet apgalvojuma patiesumu un ievelciet krus-tiņu – x!

PATIESS KĻŪDAINS1. Vārdu skaidras var uzrakstīt, izmantojot vār-

da draiskais visus, izņemot vienu, burtu.2. Ja vārdu tam uzraksta zem vārda kad un

vārdu man – zem vārda tam, tad virzienā pa diagonāli veidojas vārds kam.

3. Ja piektdiena ir mēneša trešā diena, tad nā-kamā otrdiena ir mēneša septītā diena.

4. Saskaitot divus no šiem skaitļiem, iegūst 19:3, 4, 8. 10, 13, 17.

5. Šis teikums satur sešus S burtus.6. Skaitlis 717328162, otrādi uzrakstīts, ir skait-

lis 261823717.7. Ja mana māja ir desmitā no rindas viena

gala un sestā no rindas otra gala, tad rindā ir 17 mājas.

8. Astoņiem strausiem un sešiem tīģeriem kopā ir 40 kājas.

9. Skaitlis 4 ir par 20 mazāks nekā tā reizinā-jums ar 6.

10. Ja jums ir četras piektdaļas no Ls 100 un jūs iztērējat Ls 22, jums paliek Ls 58.

2. Katros divos apgalvojumos, tā sauktajās premisās, aprakstītas attiecības starp trim elementiem. No jautājumiem jums ir loģiski jāizsecina ietvertā trešā attiecība.

ATBILDE1. A ir vieglāks nekā C

A ir smagāks nekā BKurš ir vissmagākais?

2. C nav tik viegls kā AB nav tik smags kā AKurš ir visvieglākais?

60

25

DOMĀŠANAS ĀTRUMS UN LOĢIKAS UZDEVUMI

1. Katrs apgalvojums ir vai nu PATIESS, vai KĻŪDAINS. Izvērtējiet apgalvojuma patiesumu un ievelciet krus-tiņu – x!

PATIESS KĻŪDAINS1. Vārdu skaidras var uzrakstīt, izmantojot vār-

da draiskais visus, izņemot vienu, burtu.2. Ja vārdu tam uzraksta zem vārda kad un

vārdu man – zem vārda tam, tad virzienā pa diagonāli veidojas vārds kam.

3. Ja piektdiena ir mēneša trešā diena, tad nā-kamā otrdiena ir mēneša septītā diena.

4. Saskaitot divus no šiem skaitļiem, iegūst 19:3, 4, 8. 10, 13, 17.

5. Šis teikums satur sešus S burtus.6. Skaitlis 717328162, otrādi uzrakstīts, ir skait-

lis 261823717.7. Ja mana māja ir desmitā no rindas viena

gala un sestā no rindas otra gala, tad rindā ir 17 mājas.

8. Astoņiem strausiem un sešiem tīģeriem kopā ir 40 kājas.

9. Skaitlis 4 ir par 20 mazāks nekā tā reizinā-jums ar 6.

10. Ja jums ir četras piektdaļas no Ls 100 un jūs iztērējat Ls 22, jums paliek Ls 58.

2. Katros divos apgalvojumos, tā sauktajās premisās, aprakstītas attiecības starp trim elementiem. No jautājumiem jums ir loģiski jāizsecina ietvertā trešā attiecība.

ATBILDE1. A ir vieglāks nekā C

A ir smagāks nekā BKurš ir vissmagākais?

2. C nav tik viegls kā AB nav tik smags kā AKurš ir visvieglākais?

26

3. C ir skaistāks nekā BA ir neglītāks nekā BKurš ir visskaistākais?

4. A nav tik ātrs kā CB nav tik ātrs kā AKurš ir vislēnākais?

5. C nav tik augsts kā BC nav tik augsts kā AKurš ir viszemākais?

(Atbildes: C; B; C; B; C.)

PRĀTA VEIKLĪBAS PĀRBAUDE

1. Sakārtojiet nepāra skaitļus augošā secībā un aiz tiem – pāra skaitļus dilstošā secībā!2 5 6 9 3 4 –8 7 9 4 6 1 –5 2 9 6 4 8 –7 4 1 9 8 2 5 –3 4 9 7 2 1 6 –

2. Sakārtojiet burtus alfabētiskā secībā, sākot ar alfabēta beigām!T K U Z B R –S V J G U C Z R –K Z M C V H E T –

(Atbildes: 1. 359642; 179864; 598642; 1579842; 1379642. 2. ZUTRKB; ZVUSRJGC; ZVTMKHEC.)

ERUDĪCIJAS PĀRBAUDE

Katrā rūtiņā ierakstiet atbildes vienu burtu.

1. Skaitlis, kas parastajā daļā novietots virs daļsvītras.

2. Kāda lieluma viena simtdaļa.

3. Nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas divus punktus un iet caur tās centru.

4. Daļa, kuras skaitītājs ir viens, bet saucējs – kāds cits naturāls skaitlis.

5. Mazākā no skaitļa šķirām. 6. Saskaitīšanas rezultāts.

61

26

3. C ir skaistāks nekā BA ir neglītāks nekā BKurš ir visskaistākais?

4. A nav tik ātrs kā CB nav tik ātrs kā AKurš ir vislēnākais?

5. C nav tik augsts kā BC nav tik augsts kā AKurš ir viszemākais?

(Atbildes: C; B; C; B; C.)

PRĀTA VEIKLĪBAS PĀRBAUDE

1. Sakārtojiet nepāra skaitļus augošā secībā un aiz tiem – pāra skaitļus dilstošā secībā!2 5 6 9 3 4 –8 7 9 4 6 1 –5 2 9 6 4 8 –7 4 1 9 8 2 5 –3 4 9 7 2 1 6 –

2. Sakārtojiet burtus alfabētiskā secībā, sākot ar alfabēta beigām!T K U Z B R –S V J G U C Z R –K Z M C V H E T –

(Atbildes: 1. 359642; 179864; 598642; 1579842; 1379642. 2. ZUTRKB; ZVUSRJGC; ZVTMKHEC.)

ERUDĪCIJAS PĀRBAUDE

Katrā rūtiņā ierakstiet atbildes vienu burtu.

1. Skaitlis, kas parastajā daļā novietots virs daļsvītras.

2. Kāda lieluma viena simtdaļa.

3. Nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas divus punktus un iet caur tās centru.

4. Daļa, kuras skaitītājs ir viens, bet saucējs – kāds cits naturāls skaitlis.

5. Mazākā no skaitļa šķirām. 6. Saskaitīšanas rezultāts.

27

7. Mazākais divciparu skaitlis. 8. Simts centimetru. 9. Skaitļu savienojums ar darbību zīmēm.

10. Matemātisks jēdziens, kuru pieraksta ar ciparu palīdzību.

11. Jūs piedalāties sacensībās un apdzenat skrējēju, kurš ieņem otro vietu. Kurā vietā jūs tagad esat?

12. Paņemiet 1000. Pielieciet 40. Pielieciet vēl tūkstoti. Pielieciet 30. Vēl 1000. Plus 20. Plus 1000, un plus 10. Cik sanāca?

13. Skaitļi, kuri dalās tikai ar viens un paši ar sevi.

14. 12 brāļi cits citu dzenā.

15. Mazākais naturālais skaitlis. 16. Ciparu skaits, ko izmanto naturālo skaitļu pierakstā. 17. Zemnieks sakrāva kopā trīs siena kaudzes un divas siena kaudzes. Cik siena kaudzes kopā?

18. Kādos traukos vairs neko nevar ieliet? 19. Kam nav, tas grib, kam ir, tas dod projām.

20. a – b

(Atbildes: 1. Skaitītājs; 2. Procents; 3. Diametrs; 4. Pamatdaļa; 5. Vieni; 6. Summa; 7. Desmit; 8. Metrs; 9. Izteiksme; 10. Skaitlis; 11. Otrā; 12. 4100; 13. Pirmskaitļi; 14. Gads; 15. Viens; 16. Desmit; 17. Viena; 18. Pilnos; 19. Nauda; 20. Starpība.)

Lai dažkārt visai neparastie jautājumi un uzdevumi palīdz arī jūsu audzēkņiem vingrināties, attīstīt uzmanī-bu, koncentrēšanās spēju, atjautību un domāšanu. Lai nokļūšana līdz pareizai atbildei sagādā gan prieku, gan gandarījumu!

Auto

rs: e

-kla

se.lv

62

27

7. Mazākais divciparu skaitlis. 8. Simts centimetru. 9. Skaitļu savienojums ar darbību zīmēm.

10. Matemātisks jēdziens, kuru pieraksta ar ciparu palīdzību.

11. Jūs piedalāties sacensībās un apdzenat skrējēju, kurš ieņem otro vietu. Kurā vietā jūs tagad esat?

12. Paņemiet 1000. Pielieciet 40. Pielieciet vēl tūkstoti. Pielieciet 30. Vēl 1000. Plus 20. Plus 1000, un plus 10. Cik sanāca?

13. Skaitļi, kuri dalās tikai ar viens un paši ar sevi.

14. 12 brāļi cits citu dzenā.

15. Mazākais naturālais skaitlis. 16. Ciparu skaits, ko izmanto naturālo skaitļu pierakstā. 17. Zemnieks sakrāva kopā trīs siena kaudzes un divas siena kaudzes. Cik siena kaudzes kopā?

18. Kādos traukos vairs neko nevar ieliet? 19. Kam nav, tas grib, kam ir, tas dod projām.

20. a – b

(Atbildes: 1. Skaitītājs; 2. Procents; 3. Diametrs; 4. Pamatdaļa; 5. Vieni; 6. Summa; 7. Desmit; 8. Metrs; 9. Izteiksme; 10. Skaitlis; 11. Otrā; 12. 4100; 13. Pirmskaitļi; 14. Gads; 15. Viens; 16. Desmit; 17. Viena; 18. Pilnos; 19. Nauda; 20. Starpība.)

Lai dažkārt visai neparastie jautājumi un uzdevumi palīdz arī jūsu audzēkņiem vingrināties, attīstīt uzmanī-bu, koncentrēšanās spēju, atjautību un domāšanu. Lai nokļūšana līdz pareizai atbildei sagādā gan prieku, gan gandarījumu!

Auto

rs: e

-kla

se.lv

6324

Jaunais mācību gads Imanta Ziedoņa zīmē. 12. klašu skolēnu epifānijās ielūkojoties Sandra Krauze, latviešu

valodas un literatūras skolotāja

Prezentācija

Domāšanu veicinošais garainis, kas nezudīsSkolniece X (sākoties pasākumam, stāv cen-

trā ar kailām kājām, tērpusies baltā lina kleitā, ar blociņu un pildspalvu rokās): Imanta Ziedoņa darbiem nekad nebiju pievērsusi lielu uzmanību… līdz izdzirdēju albuma Viegli dziesmas, kas ir balstī-tas Ziedoņa dzejoļos. Sāku apjaust un saprast jēgu. Visur un nekur. Jā, tā bija savāda sajūta, kad pēkšņi kļūst skaidrs kaut kas, kas ir dzīve. Iespējams, es neko nesapratu, iespējams, sapratu visu. Brīžiem dzejnie-ka taureņos var apmaldīties vai aizlidot par tālu, bet tā jau ir tā atklāsme – saprast, cik tālu vispār var aizli-dot! Ziedoņa darbi mani iedvesmo. Es viņu apbrīno-ju par to, kā viņš savā dzejā spēlējas ar latviešu valo-du, padarot to par visskanīgāko visā Saules sistēmā. Viņš mani iedvesmo. Brīžos, kad man vajag ko skais-tu, es lasu un rakstu epifānijas. (Skan fragments no kādas albuma „Viegli” dziesmas. Apsēžas uz ska-tuves augstākā pakāpiena un raksta.)

Skolēns X (viens pats iznāk skatuves centrā ar kvēlojošu svecīti rokās): Šķiet, garām paskrēja deja-vu – vai tad pagājušo nedēļu saskrējos ar to pašu Klāvu, ko tikko sveicināju, laikam sapņoju, var-būt sev iekniebt, tas sāpēs, bet, ja nu ne. Negribas ar zilu vaigu iet pie Annas. Varbūt biju vakar, aizva-kar. Sajuka man joni ar bezdelīgām. Varētu saskaitīt zvaigznes, tās man noteikti sajuktu, un pārdegtu diodes, pat visas. Tomēr nesāp. Varbūt vāji kniebu, nē – pirkstus jūtu. Laikam tas nepāriet, man sāp gal-va, bet to nejūtu. Kas notiek, atkal Klāvs aizjoņo, tas

gan skrien kā pigmejs ar pudeli kolas. Ir lietas, kas nepāriet. Pirksti sāp, vaigu nejūtu, galvas man nav, vai atstāju to pie Annas? Bet nebēdā, jo zini – bez-galība ir. (Nokāpj zālē un iedod sveci kādam no skatītājiem. Svece ceļo zālē...)

Skolēns X1 (prožektori izgaismo viņu ar spo-žu zvaigzni rokās): „Haosā dzimst spožas zvaig-znes!” tā teicis kāds gudrais. Jā, varbūt... varbūt viņam ir taisnība. Bet vai nekārtībā var ko atrast? Vai juceklī rodama kārtība? Noteikti! Tik citāda, ne-ordināra... Cik apbrīnojami „spožās zvaigznes” spēj orientēties it kā milzīgajā nekārtībā! Daudz labāk nekā sakārtotā vidē, kurā pat mazākais nieciņš no-likts konkrētā vietā ar unikālām koordinātēm, kuras nav ieteicams pamest, citādi ieradīšoties grēcīgais un nevīžīgais haoss, un tad kārtīgs cilvēks jutīsies gluži nepatīkami, kā apmaldījies tumšā mežā naktī, nu taisni vai jābļauj, iedomājoties ko tādu... Bet kā, ja viss saputrots, var rasties lielas zvaigznes? Tas ir kā ganāmpulkā jaunam telēnam, kurš pavasarī palaists brīvībā pēc garās ziemas, kas jāpavada ierobežotā telpā, kur katram lopiņam ir ierādīts savs kaktiņš, tādēļ iespēja parādīt sevi ir gaužām niecīga, varbūt vienīgi ar skaļu uzvedību... Ai, brīvība! Nu gan pa-saule uzzinās, ka es esmu uz ko spējīgs! Esmu bara vadonis, varens un brašs. Vai tagad redzat, ar ko jums ir darīšana? Un spoža zvaigzne atkal dzimusi!? Varbūt... (Skolēns apsēžas uz skatuves iekārtotā zaļā zālē.)

Skolniece X (ienāk no skatuves kreisās puses un apsēžas skolēnam X1 blakus, abi rausta viens otru aiz kāju īkšķiem): Tālu no automobiļu dūko-ņas un fotoreālisma starp lakstiem un kāpostiem burkānu dobē pēc negulētās nakts knaibījām viens otram pēdas. Aiz īkšķa es tevi raustīju; tu smējies, bet klusēji. No kurmja alas skursteņslauķis sauca brokastīs. Blakus Matīsa tirgum pamodos. Kopā klu-sējām un klusējām par visu to, kas sakrājies. (Ska-tuves labajā pusē tumsā paslēptais videoprojek-tors tiek atklāts, un tajā parādās Imanta Ziedoņa jaunības dienu tēls. Abi runātāji sastingst sēdus ar skatienu uz projektoru).

Skolēns X2 (Iznāk no skatītāju zāles un uz-kāpj uz skatuves, kāda no meitenēm sniedz vi-ņam medaļu): Es pats! Pats varu līdz zelta medaļai aizkārpīties, pats pa ceļam apēst pudu sāls, ja vaja-

Auto

rs: w

ww

.del

�.lv

6425

dzēs. Es pats esmu plecs, uz kura izraudāties; man tavu plecu nevajag. Kamēr meklēšu tavu plecu, pa-saule ap mani būs apskrējusi riņķī pa tukšo, jo es meklēšu tavu plecu, kamēr man divi ir pašam. Es pats! Pats pie sevis nākšu ciemos, pats sevi gaidīšu; tā taupīšu laiku un cepumus pie tējas, un sevi. Pats varu ar sevi sarunāties, jā, dažreiz samelot sev, bet man nav jānotriec laiks pļāpām, ko nemaz negribas dzirdēt. Pats sev dziedāšu miega dziesmu, un būs vienalga, kurš aizmieg pirmais. Pats sev! Varu pats ar sevi hokeju spēlēt – iesist vai neiesist ripu vārtos, kuros stāvu pats. Kamēr atradīšu labu komandu, pa-saule ap mani būs apskrējusi riņķī pa tukšo. Vienīgi retos bezmiega rītos dziļi iekšā sakustas kāda telpa, ko pats nevaru aizpildīt. Tad sev saku: «Tas esi tu pats! (Apstājas blakus Imanta Ziedoņa jaunības dienu tēlam.)»

Skolniece X1 (No skatuves aizmugurējām durvīm iznāk ar lazanjas bļodu rokās un lielu karoti. Maisa un runā): Pusdienās taisot dārze-ņu lazanju, atcerējos kādu vīrieti, kurš sūdzējās, ka nedrīkst ēst gaļu. Viņš ēda dārzeņus, tomēr šašlika smarža sitās viņa nāsīs, un vīrietis vēlējās dabūt ga-balu šīs sulīgās gaļas. Nesaprotu šādus tipiņus. Kāda velna pēc jāatsakās no tā, bez kā nevari iedomāties savu dzīvi?! Veģetārisms nav sevis spīdzināšana, johaidī! Ir jau forši, ka «vairojamies», bet cilvēkiem vajadzētu saprast patieso jēgu, nevis sekot masai. Gan jau pienāks tā diena, kad kāda sniega leopar-da kažokādās tērpta dāmīte notiesās pēdējo pasau-lē palikušo austeri. Starp citu, sniega leopardi ir uz izmiršanas robežas. (Dodas prom no skatuves pa tām pašām durvīm.)

Skolniece X2 (iznāk no zāles un kāp uz ska-tuves kopā ar skolēniem X3 un X4): „Patiesība dzimstot melos,” vismaz tā viņš man teica. Mēs uz-cepām ābolu pīrāgu, tad apēdām un izdzērām, pa-šizmantojot svešu telpu, kura nebūt nav sveša. Kaķis maisā. Zeķbikšu veikala stikls sašķīda, un tā pārdevē-ja teica –iemācies mocīties tā, ka citi to apskauž. Es lasīju grāmatu „Simt un viens veids, kā salauzt ribas”, un zaļumi, kas rotāja pērnā gada žurnālu, lēni ieplū-da manās plaušās. Varbūt sakarība? Varbūt, jo naktīs mani mocīja murgi par smaržīgiem šampūniem, kas līst pār trotuāriem... Es atvēru acis un manīju zilus kārklus. Es izdzēru glāzi limonādes un noteicu – es gribu zināt visu par to, kas notiek man blakus. Rīts bija uzausis (visi trīs nokāpj un apsēžas blakus uz zemākā pakāpiena centrā).

Skolēns X3 (runā sēžot lēnām kā robots): Mēs esam nenoslaucīti putekļi un nekad nebūsim ārsti. Bomži vāc mežsargu pamestās pudeles, salej kopā dziras un izdzer – mēs esam alus un lietus ūdens izdzertajās pudelēs. Tikmēr Ūsiņš jāj pa mežu gar

proletāriešu jūkošajām mājām un uzmet segu cirka balerīnai pumpainā kleitā. Viņai ir auksti, bet viņam mājās ir šaha galdiņš un trīs istabas augi ar krokotām lapām. Bez sliekām. Ūsiņš glābj mazās meitenes, un tad tās atdzīvina viņa sienas Pārlielupes divistabu dzīvoklī, jo, kā viņš pats saka, mīlestība pēc formulas nepastāv. Un dodas izjādē, lai glābtu nākamo – šo-reiz garmataino Korejas latvieti. Jo istaba, kur vare-nais Krišna pie sienas, vēl nav atdzīvināta.

Skolēns X4 (pieceļas, pagriežas un pastiepj roku pret Imanta Ziedoņa tēlu): Man jau šķiet, ka Dieviņš, garlaicības un pašpietiekamības mākts, nolēma izgudrot šahu. Septiņās dienās to paveica, palīgā ņemdams savus uzticamos eņģeļus. Tapa šaha galds, spēles stratēģiskā koncepcija. Turklāt katrā šaha �gūriņā Dieviņš iepūta dvašu, kas bija papildināta ar kanonizētas hierarhijas gēniem. «Tas drošībai!» nomurmināja Visuvarenais, klātesošajiem paskaidrojot… „Ja Dāma izrādītos slavaskāra intri-gante vai prātā sajukusi transseksuāliste, viņai tik un tā nebūtu ne vismazāko iespēju tikt tronī, kā arī mainīt dzimumu un radīt aristokrātiskus pēcnācē-jus. Tāpat ir ar zemāko kastu tēliem. Viņiem nebūs būt nodevējiem un pārliecības mainītājiem.” Pārējos spēles tēlus Dieviņš taisīja ar «apgraizītiem pašiz-pausmes līdzekļiem», tas nozīmēja mazāku rīcības brīvību, salīdzinot ar Dāmu. Zirgs tikai lec: trīs – uz priekšu, viens – sānis. Laidņi, Troņi šļūkājas Visuvare-nā noteiktajos virzienos. Bet vislabāk sanāca bandi-niekiem. To bija visvairāk, tie bija visdumjākie melnā darba darītāji. Tie iet tikai uz priekšu, sit, ja liek, un tad tikai arī tā, ieslīpi, nevis pa purnu. Bandinieks bija labs arī tādēļ, ka nevarēja kļūt par Dāmu kā dambretē un būt savā būtībā pārāks par citiem kau-liņiem. Tā arī es, kura eksistences lietderība ir otršķi-rīga dzīves ceļa noiešana, kamēr man pāri lec balti un melni zirgi vai nobrauc pretinieka laidnis. Šahs ir pasaulīga iekārta, kas sadalīta baltajos un melnajos, cīņa starp vienādiem spēkiem, un kur mana loma, it

Auto

rs: s

ievi

esuk

lubs

.lv

6526

kā, pēc būtības, ir nozīmīga. It kā tāpēc, ka upurēja-ma augstāku mērķu labad vai vienkāršai uzmanības novēršanai. Es jau varu protestēt – iet mītiņā vai kļūt par ateistu, bet lietas būtību vai šīs sistēmas uzbūvi tas ne nieka neietekmē. Es kā bandinieks esmu atnā-cis, un kā bandiniekam būs jāaiziet, lai arī cik daudz pretinieku es būtu nokāvis vai savācis pasaulīgu mantu. Pie tā paliksim – cilvēks domā, Dievs dara! (Uzkāpj uz skatuves un apstājas blakus Imanta Ziedoņa tēlam.)

Skolniece X3 (Nāk no zāles aizmugures starp skatītāju rindām uz skatuvi ar džemperi rokās, murca to un ļoti emocionāli runā): Kurš ieda-la raksturus? Patiesībā raksturu veido pats. Man ir tāds jocīgs raksturs, es pat teiktu: smags. Nav jau tik traki, varbūt tas ir kāds jaunības trakums, varbūt vēl pieņemšos prātā. Cerēsim. Džemperim arī ir nejauks raksturs. Pamēģini ve-ļasmašīnā rozīgo džemperi salikt kopā ar balto veļu. Kas būs par tra-ci! Baltā veļa būs ar rozā planku-miem, tā būs atriebība par to, ka neizvēlējies piemērotus kaimiņus džemperim. Ja vēl neuzliksi pa-reizo temperatūru veļasmašīnā, džemperis sarausies. Džemperi ir tāda cimperlīga tautiņa. Sanāk, ka mans raksturs nav tik traks. Ap mani nav tādas ņemšanās. (Ap-stājas tieši pie skatuves, noliek džemperi uz grīdas un apsēžas uz tā.)

Skolniece X4 (visi nākamie runātāji sadalās uz pusēm un kāpj uz skatuves no pretējām pu-sēm kopā ar skolnieci X4, apstājas skatuves cen-trā, ielokā (nonāk spilgtās prožektoru gaismās, stāv sastājušies rokās): Svīres lido tik zemu, ar spār-niem gandrīz aizskarot zemi, un es ceru, ka šovakar nelīs. Ja cerību liktu uz svariem, tā svērtu tikpat, cik cilvēks. Tā pieķeras cilvēkam, un cilvēks pieķeras ce-rībai, un cerība ar savu tikpat lielo svaru rausta cil-vēku tikpat ļoti, kā cilvēks savu cerību. Beidzot svina smaguma cerība novelk līdz gruntij un sapin kājas, un pati visu laiku ir blakus. Bet cerība ir arī kā tā mig-la uz ezera, ko kādā vasarā esi vērojis ar skumjām, ka nevar tai pieiet klāt un pieskarties. Jo svīres tik zemu lido, bet pēc lietus miglas vairs nebūs. Cerība reizēm ir doma bez darbības, citreiz – darbība bez domas, putnu barotava ziemā pie loga, neredzami domu un atmiņu pavedieni. Vai tā gādīgā roka zina, ka baro sarkankrūtīšus ar cerībām? Ja tā var pārciest ziemu – kāpēc ne? (Skan Kaupera dziesma „Tie ir vārdi no manas tautas...”, dzied visi Žetonu vakara dalībnieki.)

Skolēns X5 (turpmāk līdz vakara beigām fonā ļoti klusi skan Klaidermana mūzika): Atmi-ņā nāk Holandietis – tumšs un liels. Nogrima tas pie kāpas mazas, jo nāru stūrmanis saskatīja zem enku-ra. Bet joprojām tas peld pa upēm un ezeru jūrām, meklējot nāru ašu ar sudraba spuru. Stūrmanis ar jungu abi pie airiem likti, jo buras paņēma Neptūns: redz, iesnas esot saķēris. Mazie jūras vēži pavisam iz-laidušies. Skat, rifs – nu, stūrmani, atkal būs jāatvelk no tevis, ko šoreiz dosi Neptūnam? Rumu esi izlacis, junga joprojām smird stūrī pie bietēm. Tev tā nāra dārgi maksā. Labi, ka ķīlis neskarts un mums nav vajadzīgs, iespraudīsim tavu zeķi, bocman! Kuģītis atkal peld. Meklē nāru ašu ar sudraba spuru.

Skolniece X5: Kaut kur uz planētas dzīvo dzīv-nieki-sliņķi. Viņi nav slinki, viņiem vienkārši nekas īpašs nav jāda-ra. Brīžos, kad man nav, ko darīt, slinkums mani aprij un negrib laist vaļā. Pret slinkumu grūti cī-nīties, viņš ir spēcīgs un gudrs pretinieks. Ir divi veidi, kā pie-veikt slinkumu. Darbs un auksts ūdens. Kad sāc ko darīt, slinku-mam kļūst garlaicīgi, un viņš iet meklēt citu upuri. Auksts ūdens jeb auksta duša palīdz uzreiz. Ķer-menis atžirgst, izspļauj slinkumu, un cilvēks ir gatavs turpināt savas gaitas. Es pārāk bieži ļaujos kūtru-mam. Diemžēl.

Skolniece X6: Vai mūža laikā dzīvesprieks izplēn kā pelni vējā?

Jā, sarūk līdz ar veselības problēmām, nenomaksā-tiem kredītiem un neapmierinātību ar politisko si-tuāciju valstī, bet gribas teikt, ka katrā atgriezīsies dzīvesprieks. Kaut brītiņu. Kaut mazliet. Cilvēki no-velk biezās drēbes, kas līdz šim uz pleciem nēsāti kā smagi ūdens nēši. Spīdot saulei, cilvēku sejās parā-dās smaids. Ikdienas rūpes aizmirstas. Līdzās putnu čivināšanai skolu sētās un māju pagalmos dzirdami bērnu smiekli. Dzīvība visapkārt. Zaļo zāle. Kokos pumpuri sprāgst kā ziepju burbuļi gaisā, un dobēs asni sliecas pretim saulei, kļūstot par skaistiem un smaržīgiem ziediem. Gribas dziļi ieelpot un apzi-nāties, ka esi dzīvs... Gaiss reibina, un šķiet, man ir domubiedri. Garām slīd pārīši, cieši sadevušies ro-kās. Pārējie nesteidzas uz māju, gribēdami uzkavē-ties saules siltajās rokās. Gribas uzsmaidīt ikvienam, pateikt jauku vārdu... Saule... Bezrūpība... Atgriezies dzīvesprieks!

Skolēns X6: Bet kurš uzņemsies atbildību? Fut-bola bumba izsita logu, kaķis nolauza vecmammas orhideju, niķojas auto – darbā atkal par vēlu, Āfrikā

Auto

rs: h

ttp:

//w

ww

.zva

igzn

e.lv

6627

cilvēki mirst badā, ozona slānī jauni caurumi. Kurš uzņemsies atbildību? Vainīgs atkal nejaušs gadī-jums, varbūt saules stāvoklis, varbūt paisums, bē-gums, negaidītais sals, sliktais horoskops rīta avīzē. Cilvēks nav vainīgs, cilvēkam vienmēr ir attaisno-jums. Cilvēks nav vainīgs! Viņš par sekām domā tik ļoti, ka nekam taču nav iespējams noiet greizi. Bet sekas domā: cilvēks, tik ļoti izlokoties, pats ir kļuvis greizs.

Skolēns X7: Bezmiegs – kaut kas ēdams, taus-tāms, ieraugāms? Nē, bet tomēr ik vakaru, kad do-mas zibsnī, tas glūn aiz stūra kā liels, melns mākonis. Gaiņāties vai aitas skaitīt, viņu tas vilina, pat priecē. Vari bļaut vai saukt Bubuli, tie uz vienu roku, kā sa-runājuši! Liekas, apnicīgi, ļoti. Bet saproti, varenāks par kaimiņu Jāņa dziru tas nav, pasmaidi! Atceries vakardienas ugunskuru aiz sētas, sprakšķēdams tas dega, nepiemetot sprunguļus, ar lielām, gaiši zaļām mēlēm tas laizīja ķiršus.

Pagaidi! Bezmieg, kāpēc vairs nesmīkņā? Nees-mu tev labs gana, tev labāk patīk duraku sist ar Bu-buli? Kurš gan uzvar, noteikti spēle ir negodīguma etalons. Bezmiegs kā atdzisis varāns ieraujas sevī un sarūk, redzama spītības dzirkstele atspīdam gries-tos – pazuda! Tiešām partija viņu sauc, bet tā nebūs bezgalīga. Atkal pieskriet pie Jāņa.

Skolniece X7: Dieviņš ar mani rotaļājas kā ar futbolbumbu. Komandu sastāvam un rezerves spē-lētājiem šoreiz nav tādas nozīmes. Mums ar Dieviņu jāspēlē abās pusēs. Un to darām, cik labi spējam un varam. Vispār jau nekas nav jādara, par visu rūpējas Viņš. Man tikai jābūt formā apaļai un pilnai ar gai-su, citādi šī vairs nebūs mana spēle, tā Dieviņam būs jāspēlē ar citām bumbām. Man nav nekādas teikšanas, pār šo stadionu valda Viņš. Es varu tik klu-sībā prātot, kurai komandai dodu priekšroku, kura būs mans favorīts, no kuras spēriena labprāt lidotu tajos liktenīgajos vārtos. Bet spēle nesen sākusies. Komandu spēku samēri ir diezgan līdzīgi. Man pa-laimējas, ja kāds iesit mani vārtos, kur ikreiz varu atvilkt elpu. Tajās reizēs vienmēr runāju ar Dieviņu un jautāju, kas tad ir priekšgalā un vai spēle jau ir galā. Bet vienmēr kāds no savējiem vai pretiniekiem (jā, jā, ir jau ir man savs favorīts) pamanās mani atkal izvilkt un triekt pa laukumu, sākot visu no sākuma. Pašā sākumā Dieviņš man nepateica, cik ilgi būs jā-spēlē. Atliek tik cerēt, ka rezultāts būs labvēlīgs, un ar katru iegūto punktu tur, vārtos, pateikties, ka Viņš ņēma mani par futbolbumbu. Vieni no komandu

vārtiem būs liktenīgi.Skolēns X8: Vienaldzība. Rit diena pēc dienas,

visapkārt skan soļi – klip, klap... Klip klap, kurpju pa-pēži sit sekundes gan strauji, gan liegi. Gan smagi, gan viegli. Tā vienaldzība laika plūsmā soļo, neparko nedomādama. Un atkal paejam garām uz ielas sē-došam... Un atkal mūs pārklājis ledaini stindzinošais vienaldzības plīvurs. Kādēļ? Iemesli tie paši, kas ro-sina būt cietsirdīgam un nežēlīgam, lai izdzīvotu... Ir iespējams katram palīdzēt, katram sniegt roku grūtā dzīves brīdī? Noteikti – nē! Tik lieli mūsu spēki nav. Tas jāizvērtē pašam, pret kuru pavērst savu labvē-lību, pret kuru – ne. Un ausīs dun vārdi: katrs pats savas laimes kalējs. Kurš gan cits par sevi domās, ja ne pats? Un tā nu pārvēršamies par kalējiem un nedomādami tik zvetējam un zvetējam savā dzīves smēdē, kļūstot par vientuļām salām plašajā okeānā. Un jo dienas, jo okeānā vairāk šādu salu, īpaši krīzes brīžos. Vienaldzība... tā ir visspēcīgākā inde, kas var nogalināt, jo bez tavas uzmanības manis it kā nav, ja tu neredzi mani no sava mini kontinenta. Tevī zu-dušas dusmas, prieks, seja kā pārkaļķojusies, bez emocijām... Bet man par to ne silts, ne auksts. (Beidz skanēt Klaidermana mūzika, un sākumā ļoti klu-si, arvien pieaugot, skan Bēthovena 9.simfonija.)

Skolniece X8: Bet man ir sajūta, ka es tūliņ pār-vērtīšos vulkānā. Palieku zaļa no dusmām – nelaime slēpjas sīkumos. To dēļ tu apstājies un paliec pus-ceļā. Tas man ir liels pārdzīvojums, ka manas man-tas nedarbojas, kā nākas, un es kļūstu atkarīga no kāda cita, kāda – tas var būt cilvēks vai arī vienkārši laiks. Un man atliek aizvērtām acīm sapņot, kā bal-tie pedālīši, matēti, eleganta dizaina, ir kļuvuši par vienu veselu ar manu tumšsarkano divriteni. Es jau redzu, kā karstā vasaras dienā es ar to iekaroju pa-saules ceļus – baltie pedāļi salaižas ar melno kājiņu no abām pusēm un tad sarkanais rāmis, bet maitas, nonēsājusies un savu laiku nokalpojušie vecie pe-dāļi, kā pielipuši. Skrūvē, uz kuru pusi gribi, – vīt-nes nepadodas. Mājas vīrieši, pat stiprākie, ir šokā un droši vien nedaudz vīlušies savā spēkā. Tā velo-sipēds, mana mīļākā manta, stāv piekalts ar divām ķēdēm pie mājas durvīm un gaida, kad man parādī-sies brīvāks brīdis, lai aizvestu to sadakterēt, un tālu ceļu mērojušie pedāļi arī stāv maliņā uz galda. Bet mēs abi zinām, ka rīt būs atkal jauna diena. (Izskan 9. simfonijas beigu akordi, seko klusuma brīdis, pēc kura visi Žetonu vakara dalībnieki paklanās saviem skatītājiem.)