Jelgava

Jelgavas novads

Ozolnieku novads

Kultrvsture

Jelgava

Jelgavas Svts Trsvienbas bazncas tornis 1574. gad pc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavles Jelgav ska celt Sv. Trsvienbas bazncu, kas uzskatma par pirmo no jauna uzcelto luteru mra dievnamu Eirop. Ldz pat Otr pasaules kara beigm t bija lielk un ietekmgk baznca Zemgal ar izteiktu Jelgavas panormas dominanti 80 m augstu renesanses stila torni. Dieml pc bazncas nopostanas 1944. gad t vairs netika atjaunota, tomr zvanu tornis savu vietu saglabja. Pc vriengas rekonstrukcijas 2010. gada 16. novembr Jelgavas Sv. Trsvienbas bazncas tornis ieguva jaunu veidolu. Atkljumi ik uz soa gaida ikvienu, kas dodas cauri tora deviiem stviem. Trs vstures ekspozcijas ar interaktviem elementiem ir lielisks paraugs senatnes un msdienu mijiedarbbai. Tora skatu laukum var vrot Jelgavas panormu uz vism debespusm, restorn baudt izsmalcintu maltti, bet 1. stv saemt nodergu trisma informciju. Svingi paciljou noskau rada tora pulkstea melodijas, bet pagalm gada siltaj period ikvienu priec skulptra strklaka Trsvienba.

Jelgava, Akadmijas iela 1, +371 63005445, www.tornis.jelgava.lv

Muzeji un ekspozcijas

Interesanti Bazncas tornis ir senk

saglabjusies celtne Jelgav. Tora kopjais augstums ir

50 metri. Stikla platforma, no kuras var

vrot Jelgavas panormu, atrodas 37 metru augstum.

Saturs

Iedzvotju skaits 62 800 Ceturt lielk pilsta Latvij

pc iedzvotju skaita Teritorija 60,3 km2 Jelgava dibinta 1265. gad,

bet pilstas tiesbas un erboni t ieguva 1573. gad

Vsturiskais nosaukums Mtava (Mitau)

Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsta no 1578. ldz 1795. gadam

www.jelgava.lv

Fakti

Jelgavas pilsta 1 Kultrvsture 1

Daba 7

Kultra, izklaide, sports 8

Raoana 11

Jelgavas novads 12 Kultrvsture 12

Daba 16

Kultra, izklaide, sports 17

Raoana 18

Ozolnieku novads 20 Kultrvsture 20

Daba 22

Kultra, izklaide, sports 22

Trisma pakalpojumi 24 Jelgavas pilst, Jelgavas novad un Ozolnieku novad

Naktsmtnes 24

Kafejncas un restorni 26

Seminru un konferenu telpas 27

Telpas svinbm un pirtis 27

Suvenri 28

Trisma pakalpojumi 28

Noderga informcija 29

Jelgavas pilstas karte 30

Jelgavas novada un Ozolnieku novada karte 32

Lielkie festivli un svtki VI Jelgavas pilst, Jelgavas novad un Ozolnieku novad

1

Rundles pils ekspozcija Kurzemes hercogu kapenesHercogu kapeu vsture aizsks 1582. gad vl iepriekj Ketleru dinastijas pil. Savas pastvanas laik ts vairkkrt izposttas un izlauptas. 20. gs. 70. gados tika uzskta kapeu inventarizcija, apbedjumu sakrtoana un izpte, k ar bojto tekstiliju konservcija un restaurcija. Palaik kapens atrodas 21 metla sarkofgs un 9 koka zrki, kuros no 1569. ldz 1791. gadam apbedti 24 Ketleru dinastijas un sei Bronu dinastijas prstvji. Izstu telps ldzs kapenm izstdti restaurtie trpi un pieejama informcija par kapens guldtajm personm. Kapenes apskatmas no maija ldz oktobrim.

Jelgava, Liel iela 2, +371 63962197, 26499151, www.rundale.net

ederta Eliasa Jelgavas Vstures un mkslas muzejsSkaist klasicisma stila ka, kur atrodas Jelgavas galvenais muzejs, pazstama ar vsturisko nosaukumu Academia Petrina. T celta 1775. gad pc pdj Kurzemes un Zemgales hercoga Ptera Brona ierosmes agrks hercogu pilstas pils viet. eit atradusies pirm augstks izgltbas mcbu iestde Latvijas teritorij. Muzejs k atrodas kop 1952. gada. Muzeja ekspozcijas vsta par nozmgm vstures norism Jelgav un novad no vissenkajiem laikiem ldz msdienm. Vislielk muzeja krjuma vrtba ir latvieu gleznotja ederta Eliasa (18871975) darbu kolekcija. 1987. gada 23. septembr par godu mkslinieka 100 gadu jubilejai pie muzeja uzstdts tlnieka J. Zaria un arhitekta D. Dribas veidots . Eliasa piemineklis. Muzejs piedv izstdes, izgltojoas programmas un ekskursijas dadm vecuma grupm.

Jelgava, Akadmijas iela 10, +371 63023383, www.jvmm.lv

Interesanti

Pil ir 674 logi, 615 durvis un 669 telpas, uz pils jumta atrodas 25 skurstei.

dolfa Alunna memorilais muzejsJelgav dzimuajam dramaturgam dolfam Alunnam velttais muzejs iekrtots mj, kur vi pavadja pdjos divus dzves gadus (1910.1912. g.). Reisors un lugu autors taut dvts par latvieu tetra tvu. Dekoratvaj nami izveidot ekspozcija sniedz ieskatu . Alunna atsttaj radoaj mantojum un glab liecbas par latvieu tetra pirmskumiem. Muzeja iekrtojums un imenes sadzves priekmeti rada pau romantiku, saglabjot izcils personbas auru. eit var iejusties aktiera lom un prbaudt savu asprtbu, minot mklas. Tetra tvs apglabts bijuajos Ja kapos, ko msdiens sauc par Alunna parku. 1913. gad eit atklts tlnieka Burkharda Dzea radtais piemineklis ar Alunna bareljefu.

Jelgava, Filozofu iela 3, +371 63021180, www.jvmm.lv

Jelgavas pils Jelgav uz salas starp Driksu un Lielupi atrodas lielk baroka stila pils Baltijas valsts, kas ir tre pils ka aj viet. Skotnji 1265. gad te uzcla koka pili Livonijas ordea vajadzbm. To nosauca par Mtoves pili, no kuras ar clies senais Jelgavas nosaukums Mtava. 1345. gad koka pili nodedzinja un ts viet uzbvja mra pili, kur vlk mjoja Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas prstvji. Ldz ar hercoga Ernsta Johana Brona nkanu pie varas vec viduslaiku pils tika uzspridzinta un ts viet 1738. gad uzcelta jauna pc itu arhitekta F. B. Rastrelli projekta. Pils vairkkrt cietusi ugunsgrkos, bet 1919. gad to atkpjoties nodedzinja Bermonta-Avalova karaspks. Pc atjaunoanas 1937. gad k izvietoja Latvijas lauksaimniecbas kameru un aizbvja Rietumu puses atvrumu ar jaunveidojams Jelgavas Lauksaimniecbas akadmijas laboratorijas korpusu. Vislielkie postjumi kai nodarti Otr pasaules kara laik, kad 1944. gada jlija beigs pili sagrva. T rezultt palaik redzams pils apveids pc 1961. gada rekonstrukcijas. Msdiens pils galvenie iemtnieki ir Latvijas Lauksaimniecbas universittes studenti. Pil iekrtots muzejs, kas atspoguo pils bvniecbas vsturi, un Rundls pils muzeja ekspozcija Kurzemes hercogu kapenes, kur atdusas divu hercogu dinastiju prstvji.

Jelgava, Liel iela 2, +371 63005617, www.llu.lv

2 3

Sakrls celtnes

Latvijas Dzelzcea vstures muzeja Jelgavas ekspozcijaTiei Jelgav 1868. gad uzbvja vienu no pirmajiem dzelzcea mezgliem Latvij, td eit atrodas Latvijas Dzelzcea muzeja vieng filile rpus Rgas. Muzej izvietota ekspozcija par Jelgavas dzelzcea mezgla vsturi, apskatmi dadi ar dzelzceu saistti eksponti.

Jelgava, Stacijas iela 3, +371 63096494, www.railwaymuseum.lv

Ugunsdzsbas ekspozcijaEkspozcija iekrtota vien no Valsts Ugunsdzsbas un glbanas dienesta garm. eit apskatmi dadi eksponti no Jelgavas ugunsdzsju darba un ikdienas, skot no seniem diplomiem ldz pat ugunsdzsju automanai. Ekskursijas jpiesaka iepriek.

Jelgava, Dobeles iela 16, +371 63037550

Slimncas intermuia ekspozcijaPsihiatrisks slimncas skums Jelgav mekljams 19. gs. beigs, kad eit atrads intermuias ku varenais komplekss. Msdiens kultrvsturisk vieta pazstama k slimnca intermuia, kas visu 20. gadsimtu darbojs gargo slimbu un atkarbu rstan, turpinot o misiju ar msdiens. Slimnca veic sabiedrbas izgltoanas darbu, lai lauztu stereotipus par cilvkiem ar gargajm saslimanm. Vien no vsturiskajm km izveidots muzejs, kur var iepazties ar pacientiem sniegtajiem paldzbas veidiem. Ekskursijas jpiesaka iepriek.

Jelgava, Filozofu iela 69, +371 29678838, www.gintermuiza.lv

Sv. Annas luteru katedrle Dievnams uzskatms par vienu no senkajm Jelgavas km, kas saglabjusies pc kara. Ts celanu saista ar 1573. gadu, kad pc hercoga Gotharda Ketlera pavles tika uzskta bazncu bvniecba vis Kurzemes un Zemgales hercogist. Skotnji baznca bija no koka, 1621. gad tai blakus uzcla mra torni, bet jauns mra bazncas celana ilga no 1638. ldz 1641. gadam. Dievnams ir viens no retajiem manierisma stila pieminekiem Latvij un pirm luteru baznca Latvij, kas atjaunota pc Otr pasaules kara. Nozmga bazncas vrtba ir Jaa Rozentla glezna Kristus un samariete (1910). Bazncas lepnums ir lielks un labks darbojos reles Zemgal, kas bvtas 1938. gad.

Jelgava, Liel iela 22a, +371 63025515

Jelgavas Romas katou Bezvaings Jaunavas Marijas katedrle Baznca bvta neogotikas stil no 1904. ldz 1906. gadam pc arhitekta Kra E. Strandmaa projekta, izmantojot plau dekoratvo elementu spektru. Virs ieejas baznc atrodas bareljefs Svtais vakardiens. Ievrojam sakrl celtne smagi cieta 1944. gad, tomr tika atjaunota. Tora smaile savu pareizjo izskatu ieguva tikai 1992. gad. 1996. gad toreizjais Romas pvests Jnis Pvils II bazncai piera katedrles statusu.

Jelgava, Katou iela 11, +371 63029702

Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticgo katedrleLdzgi k Jelgavas pili, ar o bazncu saista ar arhitekta F. B. Rastrelli vrdu. 1774. gad pc Rastrelli projekta celt neliel vienkupola baznca nopietni cieta 1883. gada ugunsgrk. Vienlaikus, pieaugot Kurzemes guberas iedzvotju skaitam, draudzes vajadzbm t bija kuvusi par auru. 1892. gad tika pabeigti jauns pieckupolu bazncas bvdarbi (arhitekts N. agins), kuros daji saglabti vecs bazncas pamati un altra siena. Otr pasaules kara gados baznca tika nopostta, 1992. gad sks ts atjaunoanas darbi, kas ilga ldz 2003. gadam.

Jelgava, Raia iela 5, +371 63020207

Sv. Ja luteru bazncaBaznca celta no 1845. ldz 1847. gadam par Jelgavas birermeistara H. Kloka atstto mantojumu. Ts gotisk stil veidotais tornis pabeigts 1882. gad. Baznc apskatma Juliusa Dringa altrglezna. Ldz 20. gs. vidum pie bazncas atrads Ja, Katou, Litertu un Vecticbnieku kapi, kas vlk prvrsti par Alunna parku un Stacijas skvru.

Jelgava, Ja iela 1, +371 63023790

Jelgavas Vissvtks Dievmtes aizmiganas pareizticgo bazncaBazncas vsture ciei saistta ar Sv. Simeona un Sv. Annas katedrli, kuras remonta laik 1889. gad tuvjs kapstas teritorij uzcla nelielu bazncu. ku projektja arhitek