LIELUPE, BUĻĻUCIEMSBUĻĻIBULLENJūrmalas vēsturiskie centriHistorical centres of Jurmala

Arh

itek

tūra

s p

iem

inek

lis

Arc

hite

ctur

al m

onum

ent

E.Bi

rzni

eka

– Up

īša

iela

7E.

Birz

niek

a –

Upīš

a ie

la 1

3 lit

. 1

Buld

uru

pros

pekt

s 53

lit.

1Bu

ldur

u pr

ospe

kts

55 li

t. 3

Buld

uru

pros

pekt

s 61

Buld

uru

pros

pekt

s 69

Bu

ldur

u pr

ospe

kts

79Bu

ldur

u pr

ospe

kts

84 li

t. 1,

4Bu

ldur

u pr

ospe

kts

86 li

t. 2

Buld

uru

pros

pekt

s 93

Bu

ldur

u pr

ospe

kts

98a

Buld

uru

pros

pekt

s 10

1Bu

ldur

u pr

ospe

kts

105

Buld

uru

pros

pekt

s 10

6 lit

. 6Bu

ldur

u pr

ospe

kts

124

Buld

uru

pros

pekt

s 12

8Bu

ldur

u pr

ospe

kts

130

Buld

uru

pros

pekt

s 13

5 lit

. 1

Buld

uru

pros

pekt

s 13

8 Bu

rtni

eku

iela

16

O.Ka

lpak

a pr

ospe

kts

2O.

Kalp

aka

pros

pekt

s 24

O.Ka

lpak

a pr

ospe

kts

30Ku

ģu ie

la 9

lit.

4Li

elup

es d

zelz

ceļa

sta

cija

M

eža

pros

pekt

s 58

M

eža

pros

pekt

s 59

lit.

2M

eža

pros

pekt

s 61

Mež

a pr

ospe

kts

75M

eža

pros

pekt

s 77

lit.

1,2

Mež

a pr

ospe

kts

103

lit. 4

M

eža

pros

pekt

s 13

1 Ro

tas

iela

3 li

t. 1,

2Ro

tas

iela

4

Rota

s ie

la 8

Rota

s ie

la 1

5Tē

rvet

es ie

la 1

0aTī

klu

iela

1a

(Jūr

mal

as

brīv

daba

s m

uzej

s)18

.līni

ja 1

19

.līni

ja 1

19

.līni

ja 2

Māk

slas

pie

min

ekli

sA

rt m

onum

ent

Buld

uru

pros

pekt

s 13

5 lit

. 1Bu

ldur

u pr

ospe

kts

138

Mež

a pr

ospe

kts

131

P.Str

adiņ

a ie

la 9

(Lie

lupe

s ka

psēt

a)19

.līni

ja 1

Kult

ūras

iest

āde,

Muz

ejs

Cul

ture

hou

se,

Mus

eum

Tīkl

u ie

la 1

a (J

ūrm

alas

brīv

daba

s m

uzej

s)

Jūrm

alas

tūris

ma

info

rmāc

ijas

cent

rsJū

rmal

a To

uris

m

info

rmat

ion

cent

reLi

enes

iela

5, M

ajor

i, Jū

rmal

a, LV

-201

5T.

+371

671

4790

0F.

+371

671

4790

1in

fo@

jurm

ala.

lvw

ww

.tour

ism

.jurm

ala.

lv

Mež

a pr

ospe

kts

St. L

ielu

pe

Buld

uru

pros

pekt

s

Vidu

s pro

spek

ts

Vidu

s pro

spek

ts

Sēļu

Līvu

Kurš

u

Vand

u ie

la

Tērv

etes

Tērv

etes

Rankas

Kokn

eses

Burtnieku

Buld

uru

pros

pekt

s

Jūrn

ieku

O.Kalpaka prospekts

Vikin

gu ie

la

P.Stradiņa iela

Mež

a pr

ospe

kts

8. līnija

9. līnija

11. līnija

12. līnija

13. līnija

14. līnija

15. līnija

16. līnija

17. līnija

18. līnija

19. līnija

20. līnija

Rota

s iel

a

21. līnija

22. līnija

25. lī

nija

31. līnija

iela

Vikingu iela

Kuģu iela

Loču

iela

Enkuru

iela

Jūrn

ieku

La

šu ie

la

Lašu

iela

Lašu iela

Tīklu iela

Tīklu iela

iela

Lielupe

Liel

upe

RĪG

AS JŪ

RAS

LĪCI

S

Kap

sēta

/ C

emet

ery

P.Str

adiņ

a ie

la 9

(Lie

lupe

s ka

psēt

a)

Vēst

ures

pie

min

ekli

sH

isto

ric

mon

umen

tE.

Birz

niek

a –

Upīš

a ie

la 1

5 M

eža

pros

pekt

s 50

Vienības prospekts

BU

ĻĻU

CIE

MS

Lielupes rajona robežas ietver pludmali ziemeļos, dzelzceļu un Vi-kingu ielu dienvidos, 9.līniju rietumos un 36.līniju austrumos. Tā ir

daļa senāko Bulduru muižas zemju, kas pirmoreiz vēstures avotos minēta 1495.gadā, bet no 19.gs atradās Vidzemes guberņas sastāvā. Zemesgabalus kāpu mežā Bulduru (bij. Lielā) prospektā apbūvei iedalī-ja sākot ar 1851.gadu, Lielupes rajonā – no 1863.gada. Lielā attāluma dēļ no vēsturiskā centra teritoriju aiz O.Kalpaka (bij. Nikolaja) prospekta iesauca par “Ameriku”, bet vēl tālāko ap 33.līniju – par “Austrāliju”. Šo ra-jonu, kā arī dzelzceļa staciju sauca par Buļļiem vēl līdz 1932.gadam, jo līdzās atradās senās Buļļu muižas zemes. 1867.gadā tika iemērīta Lie-lupes (bij. Bulduru) kapsēta. Vecie kapi atradās Lielupes malā starp abiem tiltiem. Buļļu muižas zemes ietver Lielupes grīvas teritoriju. Buļļuciema vēstu-re Jūrmalā, upes labajā krastā saistās ar pārceltuvi un Plosta krogu kopš 17.gs beigām. Ap 1910.gadu sadalīja zemi apbūvei pie tagadējās Vikingu ielas, un līdz Pirmajam pasaules karam tika uzceltas vismaz 20 vasarnīcas.Lielupes rajona teritorija daļēji apbūvēta jau 19.gs beigās un 20.gs sā-kumā. Senākā apbūve saglabājusies Vidus prospekta galā aiz padomju laika lielbūves – viesnīcas “Lielupe” izveidotā pārrāvuma. Nākošais ap-būves periods saistās ar ievērojamā pilsētbūvniecības speciālista Arnol-da Lamzes (18891945) izstrādāto “Jūrmalas kolonijas ģenerālo apbū-ves projektu” 1926.gadā. To gan realizēja tikai daļēji, un zemesgabali un vasarnīcas šeit tika piešķirtas ievērojamiem Latvijas valsts, kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Īpašumus ieguva valsts prezidenti J. Čakste un G. Zemgals, komponists J. Zālītis, literāti A. un P. Birkerti un A. Kuršinskis (Kurcijs), grāmatizdevējs J. Roze, ārsts Pauls Stradiņš, ar-hitekti E.Laube un I. Blankenburgs. Vairāk saglabājušās Latvijas pirmās brīvvalsts laika funkcionālisma un nacionālā romantisma ēkas ar atse-višķiem savdabīgiem neoretrospekticisma objektiem, stilizējot klasicis-ma arhitektūrai raksturīgos ordera motīvus, nelielā skaitā arī sastopama 19./20.gs mijas historisma un jūgendstila arhitektūra. Padomju laika ielaušanās vēsturiskajā plānojumā un apbūvē saistās ar sanatorijas būvi Bulduru prospektā 27. – 29.līnijas rajonā, daudzstāvu dzīvokļu namu uzcelšanu Meža prospekta neapbūvētajā pusē, tenisa centra izveidoša-na O. Kalpaka prospektā, kā arī zvejnieku kolhoza „Uzvara” izbūve pie Lielupes grīvas. 1990.gadi un 21.gs nākuši ar ieguvumiem un zaudējumiem: nojauktas padomju laikā celtās sanatorijas ēkas, kā arī pareizticīgo arhibīskapa vasarnīca 33.līnijā. Lielākā daļa vēsturisko ēku ir atjaunotas un priecē ar savu vizuālo tēlu un sakopto teritoriju. Starp tām redzamas arī laikme-tīgas jaunbūves, kuras turpina reprezentatīvās arhitektūras tendences. Likvidēta zvejniecības nozare, un pārveidota „Jūraslīča” teritorija. Par seno nodarbi vien liecina ekspozīcija Brīvdabas muzejā.

The borders of Lielupe district include the beach in the North, the railway and Vikingu Street in the South, the 9th Line in the West and

the 36th Line in the East. It is a part of former land of Bulduri manor that in the historical sources was first mentioned in 1495. The plots of land in the dunes in Bulduru Avenue (former Lielais prospekts) were allocated for the construction purposes from 1851, in Lielupe district – from 1863. Because of the great distance from the historical centre of Jūrmala, the territory behind O. Kalpaka Avenue (former Nikolaja prospekts) was cal-led “America”, but the territory around the 33rd Line – “Australia”. This region, as well as the railway station was called Buļļi up to the 1932, as the land of former Buļļi manor was located next to it. Land of Buļļu manor include territory of Lielupe estuary. The history of Buļļuciems in Jūrmala, on the right bank of the river is connected with waftage and “Plosta” pub since the end of the 17th century. Around 1910, the land was divided in plots for construction in the territories of current Vikingu Street, and until the World War 1st, at least 20 summer houses were built here.The territory of Lielupe district was partly covered by buildings already in the end of the 19th and the beginning of the 20th century. The oldest buildings are preserved at the end of Vidus Avenue behind the gap made by construction of Soviet period – the hotel “Lielupe”. The next period of construction is connected with the outstanding constructor’s Arnold Lamze (1889 – 1945) “Jūrmala settlement unique construction project” in 1926. It was carried out only partially, the plots and summer cottages there were allocated to outstanding Latvian state, culture and public officials. The property was acquired by such persons as the presidents of Latvia J. Čakste and G. Zemgals, composer J. Zālītis, archi-tects E. Laube and I. Blankenburgs etc. Mostly there have been preserved the functionalism and national romanticism buildings from the period of the first free Republic of Latvia with objects of neoretrospecticism, arc-hitecture of classicism; also architecture of historism and Art Nouveau can be observed here. The intrusion of the Soviet period in the his-torical planning and construction is associated with the building of the sanatorium on Bulduri Avenue, formation of tennis centre on O. Kalpaka Avenue, as well as building of fishermen collective farm “Uzvara”. The 1990-ies and the 21st century came with new acquisitions and losses: sanatoria built in the Soviet period have been pulled down. Most of the buildings have been restored or rebuilt, possessing a beautiful vi-sual image. Among these houses, also modern ones, represent tenden-cies of architecture. The fishery branch has been eliminated and territory of “Jūraslīcis” changed, and the only remainder of this time is exposition in Jūrmala Open Air Museum.

Rotas iela 15

Meža prospekts 131

Bulduru prospekts 53, lit. 1

Tīklu iela 1 P.Stradiņa iela 9