Juridiskās palīdzības administrācijas

veiktā aptauja

„Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un

pakalpojuma saņemšanas efektivitāti”

Aptaujas „Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un pakalpojuma

saņemšanas efektivitāti” veikšanas mērķis – noskaidrot cietušo personu, kas saņēmušas valsts

kompensāciju 2009.gadā, vērtējumu par Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtā

pakalpojuma pieejamību un efektivitāti.

Pirms aptaujas veikšanas, veicot globālajā tīmeklī pieejamo materiālo izpēti,

konstatēts, ka līdz šim līdzīgas aptaujas nav veiktas. Ar aptaujas palīdzību Juridiskās

palīdzības administrācija vēlas:

noskaidrot, kā cietušie ir uzzinājuši par valsts kompensācijas saņemšanas

iespēju;

noskaidrot, vai valsts kompensācijas saņēmējiem ir saprotama valsts

kompensācijas pieprasījuma veidlapa;

noskaidrot, kādām vajadzībām cietušie ir izlietojuši saņemto valsts

kompensāciju;

noskaidrot, vai cietušie izmanto iespēju pieprasīt civilprocesuālajā un/vai

kriminālprocesuālajā kārtībā papildu kompensāciju par nodarīto kaitējumu;

uzzināt cietušo viedokli, priekšrocības, saņemot valsts kompensāciju pirms

krimināllietas iztiesāšanas;

uzzināt, vai cietušie ir saņēmuši cita veida palīdzību;

saņemt vērtējumu par Juridiskās palīdzības administrācijas darbību

apmeklētāju pieņemšanā un valsts kompensācijas pieprasījumu izskatīšanā;

uzzināt cietušo ierosinājumus un priekšlikumus Juridiskās palīdzības

administrācijas darbības pilnveidošanai valsts kompensācijas cietušajiem

jomā.

Apzinot aptaujas mērķi, tā sasniegšanai tika izveidota anketa. Anketa ir anonīma, jo

iegūtie rezultāti atspoguļoti vienīgi apkopotā un vispārinātā veidā. Anketā ietverti 18

jautājumi, tostarp 5 jautājumi informācijai par noziedzīgā nodarījumā cietušo.

Valsts kompensācijas cietušajiem 2009.gadā

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Kopā

Kopējais pieteikumu skaits 65 74 77 66 63 56 47 55 45 46 44 51 689

Pozitīvi lēmumi, kopā 35 36 73 60 48 53 53 40 42 33 36 87 596

t.sk., cietušā nāve 11 13 24 19 13 12 19 11 13 6 8 26 175

aizskarta dzimumneaizskaramība 6 9 18 13 11 17 12 10 12 5 7 18 138

smagi miesas bojājumi 9 8 15 10 6 4 5 6 5 8 12 15 103

vidēja smaguma miesas bojājumi 9 6 15 18 18 20 17 13 12 14 9 28 179

Par respondentiem tika izvēlētas noziedzīgos nodarījumos cietušās personas, kas

valsts kompensāciju ir saņēmušas 2009.gadā, kopskaitā tika nosūtītas 572 anketas, pievienojot

aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”.

2

Rezultāti

Provizoriski tika plānots, ka anketas aizpildīs 10-20% respondentu. Līdz aizpildīto

anketu iesniegšanas datumam administrācijā tika saņemtas 211 anketas, proti 36,9%.

Jāņem vērā arī to anketu skaits, kuras AS „Latvijas Pasts” atsūtījis atpakaļ, jo adresāts

(respondents) mainījis dzīvesvietu – kopējais skaits 9, proti 1,6%.

Ievērojot minēto, secināms, ka respondentu atsaucība anketu aizpildīšanā bijusi

pietiekami augsta. Saņemto anketu skaits ir pietiekams, lai veiktu rezultātu analīzi un izdarītu

secinājumus.

Jautājumu un atbilžu analīze

Aptaujas mērķa sasniegšanai anketā tika iekļauti 13 jautājumi, kā arī 5 jautājumi, lai

noskaidrotu respondenta – cietušā raksturojošo informāciju. Datu analīzei tiks izmantoti

dažādi grafiki: apļa diagrammas un vertikālās stabiņu diagrammas.

1.jautājums

Kur Jūs uzzinājāt par tiesībām uz valsts kompensāciju?

Respondentam piedāvāti 7 atbilžu varianti:

1) policijā, prokuratūrā, tiesā;

2) pašvaldībā;

3) radio;

4) JPA interneta mājas lapā;

5) no televīzijas;

6) no preses izdevumiem;

7) citā veidā.

0

100

200

300

400

500

600

Izsūtītās anketas Saņemtās anketas Anketas, kas nav sasniegušas respondentu

Skaits 572 211 9

3

No iegūtajiem datiem secināms, ka noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

kriminālprocesa ietvaros ir izveidojusies pietiekami veiksmīga sadarbība ar kriminālprocesa

virzītājiem, proti, no visiem 211 respondentiem, 74% norāda, ka tieši policijā, prokuratūrā vai

tiesā viņi ir uzzinājuši par iespēju vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā valsts

kompensācijas saņemšanai.

Norādot citus veidus informācijas iegūšanai par valsts kompensācijas saņemšanas

iespēju, anketās norādīti šādi avoti: sabiedrība (radinieki, draugi, kolēģi), kas procentuāli

veido vislielāko skaitu – 50%, kā arī minētā informācija iegūta citās valsts iestādēs,

sabiedriskajās organizācijās, piemēram, bāriņtiesa, Tiesībsarga birojs, invalīdu biedrība, u.c.-

29%, kā arī pie juridiskās palīdzības sniedzējiem – 21%.

2.jautājums

Vai pieprasījuma veidlapas forma Jums bija saprotama un viegli aizpildāma?

Respondentam piedāvāti 2 atbilžu varianti:

1) jā;

2) nē (piedāvājot lauku, kur aprakstīt, kas sagādāja grūtības).

0

20

40

60

80

100

120

140

160

policijā, prokuratūrā,

tiesā

pašvaldībā radio JPA interneta mājas lapā

no televīzijas no preses izdevumiem

citā veidā

Skaits 159 1 2 5 7 12 28

50%

21%

29%

Sabiedrība

Juridiskās palīdzības sniedzēji

Citas valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas

91%

9%

jā

nē

4

No sniegtajām atbildēm redzams, ka lielākā daļa respondentu, proti 91%, uzskata, ka

valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapa un tās aizpildīšana ir saprotama. Tomēr

atsevišķos gadījumos (9%) respondentiem grūtības valsts kompensācijas pieprasījuma

veidlapas aizpildīšanā radīja valsts valodas nepietiekamas zināšanas vai neizpratne par valsts

kompensācijas pieprasījuma veidlapā iekļaujamo informāciju.

3.jautājums

Kādas iespējas izmantojāt, lai pieprasītu valsts kompensāciju?

Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:

1) JPA klientu pieņemšanas servisu;

2) bezmaksas informatīvo tālruni 80001801;

3) aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”;

4) minētās iespējas neizmantoju, jo;

5) cits.

No aptaujas rezultātiem redzams, ka vislielāko atbalstu valsts kompensācijas

pieprasīšanā cietušajiem ir sniedzis Juridiskās palīdzības administrācijas klientu pieņemšanas

serviss, kurā administrācijas darbinieki klātienē palīdz aizpildīt veidlapas valsts

kompensācijas pieprasīšanai, kā arī sniedz informāciju valsts kompensācijas cietušajiem jomā.

Bez tam pietiekami liels ir to cietušo skaits, kas izmantojuši iespēju aizpildīto valsts

kompensācijas pieprasījumu ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūtīt Juridiskās palīdzības

administrācijai, izmantojot aploksni ar norādi „Atbilde apmaksāta”. Attiecīgi mazāks skaits

respondentu izvēlas konsultēties pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

JPA klientu pieņemšanas

serviss

Bezmaksas informatīvais

tālrunis 80001801

Aploksne ar norādi "Atbilde

apmaksāta"

Cits Minētās iespējas netika izmantotas

Skaits 81 21 58 31 16

5

Minot iemeslus, kādēļ 3.jautājumā minētās iespējas netika izmantotas, respondenti

norāda, ka palīdzību saņēmuši no kriminālprocesa virzītāja (57%), juridiskās palīdzības

sniedzēja (25%) vai arī izmantojuši iespēju nosūtīt aizpildīto valsts kompensācijas

pieprasījuma veidlapu pa pastu (18%).

4.jautājums

Vai Jums izveidojās veiksmīga sadarbība ar kriminālprocesa virzītāju (policiju,

prokuratūru, tiesu) nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanā?

Respondentam piedāvāti 2 atbilžu varianti:

1) jā;

2) nē (piedāvājot lauku, kur norādīt kriminālprocesa virzītāja iestādi un iemeslus).

No apļa diagrammas konstatējams, ka cietušajiem kriminālprocesa ietvaros ar

kriminālprocesa virzītājiem ir izveidojusies pietiekami veiksmīga sadarbība, proti, 87% no

visiem respondentiem. Minētais jautājums sasaistāms ar anketas 1.jautājumu, kuru rezultāti

liecina, ka tieši pie kriminālprocesa virzītājiem noziedzīgos nodarījumos cietušie saņem

informāciju par iespējām saņemt valsts kompensāciju.

Minot iemeslus, kādēļ sadarbība ar kriminālprocesa virzītājiem nav izveidojusies

veiksmīga (13%), respondenti norāda, ka netika izsniegti attiecīgie dokumenti (izziņa, kas

pievienojama valsts kompensācijas pieprasījumam), kā arī netika sniegta informācija par

iespēju saņemt valsts kompensāciju vai tā bijusi maldīga.

5.jautājums

Valsts kompensāciju saņēmu sakarā ar:

Respondentam piedāvāti 4 atbilžu varianti:

1) vidēja smaguma miesas bojājumiem;

2) aizskartu dzimumneaizskaramību;

3) smagiem miesas bojājumiem;

4) personas nāvi.

25%

57%

18%Juridiskās palīdzības sniedzēji

Kriminālprocesa virzītāji

Valsts kompensācijas pieprasījums nosūtīts pa pastu

87%

13%

jā

nē

6

No iegūtajiem datiem redzams, ka visvairāk valsts kompensācijas ir izmaksātas sakarā

ar personas nāvi un vidēja smaguma miesas bojājumiem. Minēto apliecina arī Juridiskās

palīdzības administrācijas 2009.gada statistikas dati, no kuriem konstatējams, ka lielākais

pozitīvo lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu skaits ir bijis sakarā ar personas nāvi,

proti, 179 lēmumi, kā arī sakarā ar vidēja smaguma miesas bojājumiem - 175 lēmumi.

6.jautājums

Kad Jūs saņēmāt valsts kompensāciju?

Respondentam piedāvāti 3 atbilžu varianti:

1) pirmstiesas kriminālprocesā;

2) tiesvedības stadijā;

3) pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas.

No apļa diagrammas izriet, ka lielākā daļa respondentu valsts kompensāciju ir

saņēmuši pirmstiesas kriminālprocesā, proti 58% no 211 aptaujātajiem respondentiem un

attiecīgi mazāk tiesvedības stadijā – 24%, savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas un

vainīgā notiesāšanas – 18%.

Minētais izskaidrojams ar nepieciešamību saņemt finanšu līdzekļus uzreiz pēc

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, lai tos attiecīgi izmantotu, piemēram, ārstēšanās, bēru, u.c.

izdevumu segšanai.

0

10

20

30

40

50

60

70

vidēja smaguma miesas bojājumi

aizskarta dzimumneaizskara

mība

smagi miesas bojājumi

personas nāve

Skaits 66 38 45 67

58%24%

18%

pirmstiesas kriminālprocesā

tiesvedības stadijā

pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas

7

Mazāks skaits respondentu valsts kompensāciju pieprasījuši tiesvedības stadijā vai pēc

kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas, kas iespējams izskaidrojams ar to, ka

respondenti nav bijuši pietiekami informēti par valsts kompensācijas saņemšanas iespēju

pirmstiesas kriminālprocesā.

7.jautājums

Kā vērtējat iespēju saņemt valsts kompensāciju pirms kriminālprocesa pabeigšanas un

vainīgā notiesāšanas?

Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:

1) atbalstu, jo vainīgais nav noskaidrots;

2) atbalstu, jo nepieciešams segt ārstēšanās, u.c. izdevumus;

3) neatbalstu, jo tikai tiesa noskaidros patiesību krimināllietā;

4) neatbalstu, jo kompensācija jāmaksā vainīgajam, nevis valstij;

5) cita atbilde.

No iegūtajiem datiem redzams, ka lielākā daļa respondentu, proti, 63% atbalsta valsts

kompensācijas saņemšanu pirms krimināllietas iztiesāšanas, jo nepieciešami finanšu līdzekļi

ārstēšanās un citu izdevumu segšanai.

Sniedzot savu vērtējumu par iespēju saņemt valsts kompensāciju pirms

kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas, respondenti pauž uzskatu, ka

krimināllietas izmeklēšanas un tiesvedības process ir laikietilpīgs, tādējādi nevar prognozēt,

kad kriminālprocess tiks pabeigts, līdz ar to būtiski ir saņemt valsts kompensāciju pirms

kriminālprocesa pabeigšanas, turklāt vainīgā persona kriminālprocesa ietvaros var netikt

noskaidrota.

14% respondentu, lai arī ir vērsušies Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts

kompensācijas pieprasījumu, uzskata, ka tomēr atlīdzinājums par noziedzīgā nodarījuma

rezultātā radīto kaitējumu būtu jāsedz vainīgajam, nevis valstij.

13% norāda, ka šādu valsts kompensācijas mehānismu neatbalsta, jo valsts

kompensācija būtu saņemama tikai pēc vainīgā noskaidrošanas.

8.jautājums

Ja atbalstiet, lūdzu, norādiet priekšrocības, saņemot valsts kompensāciju pirms

krimināllietas iztiesāšanas

13%

63%

5% 14%

5%atbalstu, jo vainīgais nav noskaidrots

atbalstu, jo nepieciešams segt ārstēšanās, u.c. izdevumus

neatbalstu, jo tikai tiesa noskaidros patiesību krimināllietā

neatbalstu, jo kompensācija jāmaksā vainīgajam, nevis valstij

cita atbilde

8

Respondentam piedāvāts brīvs lauks atbildes sniegšanai.

Lielākā daļa respondentu min priekšrocību saņemt valsts kompensāciju pirms

krimināllietas iztiesāšanas, proti, sakarā ar nepieciešamību savlaicīgi saņemt medicīniskos,

juridiskos, u.c. pakalpojumus, kā arī segt citus ar to saistītos izdevumus.

Tāpat cietušie uzskata, ka sakarā ar neprognozējamo tiesvedības procesa norisi,

finanšu līdzekļi būtu nepieciešami uzreiz pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kā arī

cietušie nav pārliecināti par to, ka vainīgais labprātīgi vai pēc tiesas nolēmuma, kurā

cietušajam noteikts atlīdzinājums, spēkā stāšanās, vai piespiedu izpildes kārtībā spēs atlīdzināt

par nodarīto kaitējumu. Atsevišķi respondenti norāda, ka saistībā ar izdarīto noziedzīgo

nodarījumu tiem ir zudusi darbspēja, līdz ar to valsts kompensācija nepieciešama ģimenes

pamatvajadzību nodrošināšanai. Daži cietušie norāda priekšrocību saņemt valsts

kompensāciju, paužot gandarījumu par valsts atbalstu šādos gadījumos.

9.jautājums

Kādām vajadzībām Jūs izlietojāt valsts izmaksāto kompensāciju?

Respondentam piedāvāts brīvs lauks atbildes sniegšanai.

No iegūtajiem datiem redzams, ka lielākā daļa, proti 41%, respondentu, saņemto valsts

kompensāciju izlietojuši ar medicīnas pakalpojumiem saistīto izdevumu segšanai

(medikamentu iegādei, operācijas u.c. medicīnisko manipulāciju apmaksai).

No 211 aptaujātajiem 18% valsts kompensāciju izlietojuši dažādām sadzīves

vajadzībām, piemēram, apģērba, sadzīves tehnikas iegādei un ģimenes pamatvajadzību

nodrošināšanai.

13% respondentu, kas valsts kompensāciju saņēmuši sakarā ar personas nāvi, norāda,

ka naudas līdzekļi izmantoti bēru izdevumu segšanai.

12% respondentu norāda, ka valsts kompensācijas izlietojuši bērnu vajadzību

nodrošināšanai - psihologa konsultāciju apmaksai, ar izglītības iegūšanu saistīto izdevumu

segšanai, u.c.

Respondenti, kas valsts kompensāciju saņēmuši sakarā ar aizskartu

dzimumneaizskaramību, norāda, ka naudas līdzekļi izmantoti dzīvesvietas maiņai, kā arī

psihologu konsultāciju apmaksai.

10.jautājums

Vai Jūs saņēmāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu arī no vainīgā?

Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:

1) jā, saņēmu, piedāvājot 3 atbilžu variantus:

41%

13%7%

12%

18%

4% 3% 2% Ārstēšanās izdevumi

Bēru izdevumi

Parādu segšanai

Bērnu vajadzībām

Sadzīves vajadzībām

Nevēlas norādīt

Juridisko pakalpojumu apmaksai

Nav izlietota

9

1.1.) pirmstiesas stadijā;

1.2.) tiesvedības stadijā;

1.3) pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas;

2) nē, nesaņēmu.

No apļa diagrammas redzams, ka lielākā daļa respondentu (93%) kriminālprocesa

ietvaros par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu no vainīgās personas nav

saņēmuši atlīdzinājumu.

Respondentiem, kas arī no vainīgā saņēmuši kompensāciju, anketā tika piedāvāti

papildu 3 atbilžu varianti, ar iespēju norādīt, kad atlīdzinājums saņemts, proti - pirmstiesas

stadijā, tiesvedības stadijā vai pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas.

No iegūtajiem datiem redzams, ka procentuāli lielākā daļa (57%) respondentu

kompensāciju no vainīgā saņēmuši pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas,

kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka cietušie izmantojuši iespēju Kriminālprocesa likumā

noteiktajā kārtībā pieteikt kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā.

11.jautājums

Vai saņēmāt cita veida palīdzību (psiholoģisko, juridisko, medicīnisko u.c.) kā noziedzīgā

nodarījumā cietušais?

Respondentam piedāvāti 5 atbilžu varianti:

1) jā (piedāvājot lauku, kur norādīt palīdzības veidu un tās sniedzēju;)

2) nē.

7%

93%

jā, saņēmu

nē, nesaņēmu

14%

29%57%

pirmstiesas stadijā

tiesvedības stadijā

pēc kriminālprocesa pabeigšanas un vainīgā notiesāšanas

10

56% respondenti norāda, ka cita veida palīdzību kā noziedzīgā nodarījumā cietušais nav

saņēmuši. Savukārt 44% respondenti norāda, ka papildus valsts kompensācijai ir saņēmuši

medicīnisko, psiholoģisko un juridisko palīdzību, kā arī tuvinieku atbalstu.

12.jautājums

Vai izmantojāt iespēju pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar:

Respondentam piedāvāti 3 atbilžu varianti:

1) Kriminālprocesa likumu, piesakot kriminālprocesa virzītājam;

2) Civilprocesa likumu, ceļot prasību tiesā;

3) minētās iespējas neizmantoju.

44%

56% jā

nē

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Psiholoģiskā Juridiskā Medicīniskā Tuvinieku atbalsts

Skaits 30 16 40 3

23%

10%67%

Pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar KPL (piesakot kriminālprocesa virzītājam)

Pieprasīt papildu kompensāciju saskaņā ar CPL (ceļot prasību tiesā)

Minētās iespējas neizmantoju

11

Kā no apļa diagrammas redzams, lielākā daļa respondentu neizmantoja iespēju

pieprasīt papildu kompensāciju kriminālprocesuālajā un/vai civilprocesuālajā kārtībā par

noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Analizējot anketās sniegto informāciju,

secināms, ka pārsvarā tieši normatīvo aktu nezināšanas dēļ respondenti nav pieprasījuši

papildu kompensāciju.

Savukārt daļa respondentu norāda, ka tie nevēlas ne kriminālprocesuālajā, ne

civilprocesuālajā kārtībā pieteikt kaitējuma kompensāciju, izvērtējot vainīgā finansiālo

stāvokli. Arī faktors, ka vainīgā persona nav noskaidrota ierobežo respondentu tiesības

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildu kaitējuma kompensāciju.

13.jautājums

Kā Jūs vērtējat JPA darbību apmeklētāju pieņemšanā un pieprasījumu izskatīšanā?

Respondentam piedāvāti 4 atbilžu varianti:

1) ļoti labi

2) labi

3) vidēji

4) slikti

Jautājums par Juridiskās palīdzības administrācijas darbības novērtējumu skatāms

kontekstā ar anketā iekļauto brīvo lauku, kurā respondentiem tika dota iespēja sniegt

ierosinājumus un komentārus. Lielākā daļa respondentu anketās pauž pateicību Juridiskās

palīdzības administrācijai par sniegto pakalpojumu, kas sasaistāms ar apļa diagrammā

redzamo rezultātu, proti, respondenti uzskata, ka Juridiskās palīdzības administrācija savu

darbu veic labi un ļoti labi, attiecīgi 51% un 38%.

Viens no respondentu visbiežāk norādītājiem ierosinājumiem ir palielināt

izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru.

Daļa respondentu uzskata, ka par Juridiskās palīdzības administrācijas sniegtajiem

pakalpojumiem valsts kompensāciju cietušajiem jomā netiek sniegta pietiekami plaša

informācija masu medijos.

Saistībā ar anketā iekļauto 12.jautājumu, kurā respondentiem tika lūgts sniegt atbildi,

vai tika izmantota iespēja pieprasīt papildu kompensāciju kriminālprocesuālajā un/vai

civilprocesuālajā kārtībā, daļa respondentu lūdz sniegt plašāku informāciju par minētajām

iespējām.

Atsevišķi respondenti piedāvā izvērtēt iespēju vienkāršot valsts kompensācijas

pieprasījuma iesniegšanas un papildu informācijas pieprasīšanas kārtību, veicot to

elektroniskā veidā, pēc iespējas mazāk iesaistot cietušo.

38%

51%

9%

2%

ļoti labi

labi

vidēji

slikti

12

Informācija par respondentu

jeb noziedzīgā nodarījumā cietušo

Dzimums

Vecums

38%

62%Sieviete

Vīrietis

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Līdz 18.g. 19-25.g 26-35 g. 36-45 g. 46-55g. 56-65g. virs 65g.

Skaits 44 26 31 31 38 21 18

13

Dzīvesvieta

Izglītība

0

10

20

30

40

50

60

Rīga Rīgas reģions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Skaits 56 15 39 41 27 29

0

10

20

30

40

50

60

pamata vidējā vidējā profesionālā

augstākā cits

Skaits 59 39 57 29 22

14

Nodarbošanās

0

10

20

30

40

50

60

Skaits