10 #3(32)/12

Latvijasbūvniecība

a n a l ī t i k a

C enu pieauguma tendences ener-goresursu tirgū bija virzošais spēks, lai sāktu sakārtot enerģijas patēriņa apjomu ziņā lielāko

energoapgādes veidu Rīgā – siltumapgādi. Saskaņā ar Rīgas siltumapgādes attīstības 1. koncepciju (1996.–2006. gads) kardinālas izmaiņas plānveidā tika veiktas centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSA) visos posmos: siltuma avotos, siltumtīklos un pa-tērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot sil-tumenerģijas piegādi katrai ēkai atbilstoši pieprasījumam, garantējot, ka izmaksu ziņā efektīvas investīcijas (konstants tarifs) pa-augstina CSA sistēmas energoefektivitāti un novērš CSA sistēmas sabrukumu. Tomēr dabasgāzes cenu kāpums pēdējā desmit-gadē, sasniedzot 400 procentu pieaugumu, izraisījis arī siltumenerģijas tarifa kāpumu – Rīgā par 280 procentiem. Kurināmā iz-maksu daļa tarifā sasniedza 80%.

Kāpjot siltumenerģijas izmaksām, mai-nījās arī patērētāju attieksme pret enerģiju, un tas radīja pieprasījumu pēc kompetences centru izveidošanas, kas veicinātu enerģijas racionālu izmantošanu. Cita pēc citas tika izveidotas lokālās enerģētikas aģentūras: Rīgas enerģētikas aģentūra, Zemgales re-ģionālā enerģētikas aģentūra, Kurzemes re-ģiona attīstības un enerģētikas aģentūra. Vairākas Latvijas pilsētu pašvaldības pievie-nojušās Pilsētu mēru paktam, kas apvieno nu jau 3000 pilsētas, apliecinot gatavību praktiskai rīcībai enerģētikas un klimata aizsardzības mērķu īstenošanā. Pilsētas ir lielākie enerģijas patērētāji arī Latvijā, un enerģijas patēriņa īpatsvars mājokļos pie

mums tāpat ir lielākais tieši pilsētās. Tikko sākusi izvērsties daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumnoturības paaugstināšana sa-skaņā ar spēkā esošo būvnormatīvu pra-sībām, bet jau šogad ES dalībvalstīm jā-pieņem normatīvie akti ES Ēku energoefek-tivitātes direktīvas (pārstrādāta versija) pra-sību īstenošanai no 2018. un 2020. gada, kas paredz vēl radikālāku enerģijas patēriņa samazināšanu – tā sauktā nulles enerģijas patēriņa līmenī jaunbūvējamās un ener-goefektīvi renovējamās ēkās ar finansiāli pamatotiem paņēmieniem. Turklāt šo energoefektīvo ēku grupās atlikušais skait-liski nelielais enerģijas pieprasījums būs jā-nodrošina ar atjaunojamiem energoresur-siem (AER).

Latvijas AER ievērojamais potenciāls tomēr var izrādīties nepietiekams šā nosacī-juma īstenošanai gan saistībā ar augošo

elektroenerģijas pieprasījumu (kuru ie-tekmē arī siltumsūkņi mājsaimniecībās), gan ar atkarību no energoresursu (elektro-enerģija un dabasgāze) importa. Šī raksta tapšanas laikā sabiedriskajā apspriešanā iz-sludināta Latvijas enerģētikas stratēģija 2030 (stratēģija), kurai jānosaka valsts tautsaim-niecības «spēka pielikšanas virzieni». Kā izskatās enerģijas patēriņa struktūra nozaru griezumā saskaņā ar stratēģijas projektu, var redzēt 1. attēlā. Jāsecina, ka mājsaim-niecības, būvniecība un transports būs lie-lākie enerģijas patērētāji.

2012. gada sākumā tika publicēti 2011. gada Latvijas tautas skaitīšanas pro-vizoriskie rezultāti, kas ļauj aprēķināt ap-tuvenu enerģijas patēriņa rādītāju uz vienu iedzīvotāju gadā. Uz 2,068 miljoniem tautas skaitīšanā saskaitīto iedzīvotāju at-tiecinot mājsaimniecību enerģijas patēriņu

Energoefektivitāte un energoapgādes drošums

JuRIS GOLuNOVS

2. attēls. 2000. un 2011. gada īpatnējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās salīdzinājums kopējais Īpatnējais enerģijas patēriņš Īpatnējais enerģijas enerģijas patēriņš mājsaimniecībās patēriņš mājsaimniecībās mājsaimniecībās Iedzīvotāju Visa Tajā skaitā Dzīvojamais Visa Tajā skaitā skaits enerģija elektroenerģija fonds enerģija elektroenerģija Gads Iedzīvotāji GWh MWh/iedz. MWh/iedz. Milj. m² kWh/m² kWh/m²2010. 2 067 887 17 580,6 8,50 0,94 61,12 287,7 31,72000. 2 377 383 15 428,3 6,49 0,50 53,45 289,5 21,6+/– (%) –13,0 +14,0 +31,0 +87,5 +14,3 –0,3 +46,7

1. attēls. Enerģijas patēriņa struktūra 2010. gadā un prognoze 2030. gadam (prognozētais samazinājums mājsaimniecībām –15%).

2010.g. 2030.g.

200018001600140012001000

800600400200

0

GW

h

rūpn

iecī

ba u

n bū

vnie

cība

paka

lpoj

umi

(kom

erci

ālai

s un

sa

bied

riska

is se

ktor

s)

Māj

saim

niec

ības

Lauk

saim

niec

ība,

m

eža

un

zivs

aim

niec

ība

Tran

spor

ts

#3(32)/12 11

Latvijasbūvniecība

a n a l ī t i k a

17 580,6 gigavatstundas (GWh) 2010. gadā, iegūstam īpatnējo enerģijas patēriņu māj-saimniecību sektorā 8,5 MWh uz vienu ie-dzīvotāju gadā. Salīdzinājums ar īpatnējo enerģijas patēriņu mājsaimniecību sektorā iepriekšējās un šajā tautas skaitīšanā ir re-dzams 2. attēlā. Iedzīvotāju skaita samazi-nāšanās kopš 2000. gada notikusi visur, iz-ņemot Salas, Ozolnieku pagastu un visu Pierīgas reģionu, kur iepriekšējā desmit-gadē bijusi vērienīga jauno mazģimeņu dzī-vojamo ēku būvniecība. Tur ēku siltumap-gādē dominē lokālie siltuma avoti (apkures katli, siltumsūkņi). Tautas skaitīšanas rezul-tāti 2011. gadā uzrāda iedzīvotāju skaita sa-mazināšanos Rīgā no 764,3 tūkstošiem 2000. gadā līdz 657,4 tūkstošiem 2011. gadā. Vienpadsmit gados no jauna uzbūvēto dzī-vojamo māju kopējās platības pieaugums (skat. 4. att.), kas 11 gados bija vidēji 0,68% gadā, bet 2007. gadā pat sasniedz 1,7%, nav spējis apturēt daudzu rīdzinieku kustību uz tuvākām un ne tik tuvām vietām.

Autora veiktā elektrisko slodžu reģistrā-cija dažādās sērijveida daudzdzīvokļu dzī-vojamās mājās 2008. gadā parādīja, ka ve-cajā dzīvojamā fondā nav būtiska elektrisko slodžu pieauguma (http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/rea–publikacijas). Tas ļauj secināt, ka straujais elektroenerģijas patēriņa kāpums mājsaimniecību sektorā valstī lielā mērā skaidrojams ar slodžu kāpumu indivi-duālo māju sektorā, piemēram, siltumsūkņu uzstādīšanu individuālo māju siltumap-gādei. Netieši to apliecina arī AS «Latv- energo» informācija medijos par elektro-enerģijas 2011. gada starta tarifa limita (1200 kWh/uz mājsaimniecību) nesasnieg-šanu 66 procentos Latvijas mājsaimniecību pirmo deviņu mēnešu laikā, kā arī minēto limitu sasniegušo mājsaimniecību lielāko īpatsvaru Pierīgas reģionā, kur siltumsūkņu lietošanai ir labvēlīgi priekšnoteikumi.

Apmierināt elektroenerģijas pieprasī-juma pieaugumu ir izaicinājums arī Latvijas enerģētikas stratēģijas 2030 kontekstā.

Grafikā, kas aplūkojams 5. attēlā, būtu jāvērš uzmanība uz mājokļu siltumnotu-rības paaugstināšanas pasākumu jaunbūvē-jamās un renovējamās dzīvojamās ēkās projekciju 2030. gadā centralizētās siltum-apgādes (–1486 GWh jeb –31%) un dabas-gāzes (–1133 GWh jeb –78%) piegādes sek-torā, kā arī elektroenerģijas (+842 GWh jeb +43%) pieprasījuma pieaugumu kurināmā diversifikācijas nolūkos. Pieņemot, ka Lat-vijas iedzīvotāju skaits 2030. gadā nebūs

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

Nerenovēta Renovēta

MW

h/ga

dā *

cilv

.

Dabasgāze virtuvēElektroenerģijaSiltumenerģija

0

50100

150

200

250300

350

400450

500

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

3. attēls. īpatnējā enerģijas patēriņa rādītāji Rīgas sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ar centralizēto siltumapgādi pirms un pēc energoefektīvas renovācijas saskaņā ar mūsdienu un pasīvas ēkas prasībām (iekļauts karstais ūdens).

4. attēls. No jauna uzbūvēto dzīvojamo māju kopējā platība gadā Rīgā (avots: www.csb.gov.lv).

0100020003000400050006000700080009000

E

lekt

roen

erģi

ja

Cen

tralizētā

siltu

men

erģi

ja

Dab

asgā

ze

Atk

ritum

i

Ogl

es u

nko

kss

Bio

mas

a un

biogāz

e

Kūd

ra

Naf

tas

prod

ukti

GWh

2010.g. 2030.g.

5. attēls. Kurināmā patēriņa struktūra mājsaimniecībās Latvijas enerģētikas stratēģijas 2030 kontekstā.

tūks

t. m

2 /gad

ā

12 #3(32)/12

Latvijasbūvniecība

a n a l ī t i k a

mazāks par diviem miljoniem («pašpietie-kami» tas neizskatās), elektroenerģijas patē-riņš mājsaimniecībās uz vienu iedzīvotāju sasniegs 1,5 MWh/gadā, un tas būs trīs(!) reizes vairāk nekā 2000. gadā. Samērā ti-piska situācija Latvijas elektriskās jaudas plūsmu bilancei ir redzama 6. attēlā. Ti-piska tādā ziņā, ka elektriskās jaudas plūsmu bilancē ir negatīvs saldo apmērā, kas pār-sniedz 300 megavatus (MW). Tāpat re-dzams, ka vasaras apstākļos koģenerācijas stacijas darbojas atbilstoši nelielajām sil-tuma slodzēm. Latvijas energosistēmas si-tuācijas piemērs: www.ast.latvenergo.lv.

Pašu ražotas enerģijas par konkurētspē-jīgu cenu Latvijā pietrūkst, lai arī ražošanas jaudu nodrošinājums vismaz pašreiz ir pie-tiekams. Jaunais gāzes terminālis gan atrisi-nātu gāzes kurināmā cenu pašreizējā patē-riņa apjomā, bet nesamazinātu atkarību no elektroenerģijas importa, vismaz tikmēr, kamēr koģenerācijas stacijām netiks pievie-noti jauni patērētāji (Dānijā un Zviedrijā ir pievienotas privātmājas). Lieki teikt, ka kondensācijas režīmā elektrostacijas drīkst darboties tikai avārijas situācijās.

Lai arī stratēģijā tiek uzrādīts ievērojams vēja enerģijas pienesums 2030. gadā (2555 GWh pret 50 GWh tagad), tomēr nav pietiekami pamatota šī nevienmērīgi noslogotā enerģijas avota izmantošanas tehnoloģija.

Līdz 2030. gadam iespējams izstrādāt vēja enerģijas izmantošanas variantus, pār-

veidojot to citā enerģijas veidā un akumu-lējot. Pašreiz ir zināmi divi varianti:K vējš>elektroenerģija>ūdens elektrolīze> ūdeņradis; no ūdeņraža un oglekļa dioksīda iegūst sintētisko gāzi, kuras kvalitāte atbilst dabasgāzes standartiem un kura var tikt ie-vadīta dabasgāzes tīklos un pazemes glabā-tavās. Paredzamais lietderības koeficients jau 2014. gadā varētu būt 60% («Solar Fuel GmbH»). Papildu priekšrocība – tiek iz-mantota pašreizējā dabasgāzes apgādes infrastruktūra;K vējš>elektroenerģija>gaisa kompresijas iekārtas>saspiests gaiss pazemes glabā- tavās>saspiesta gaisa piedziņas elektroģene-ratori. Jāveic aprēķini par paredzamo lietde-rības koeficientu. Papildu priekšrocība – ne-notiek kurināmā sadedzināšana.

Latvijas ģeoloģisko anomāliju zonā (Dienvidkurzeme–Zemgale–Rīga) ir milzīgs petrotermālās enerģijas potenciāls, ko var izmantot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai (Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas rī-cības plāns 2010.–2020. gadam). Šī tipa sil-tumelektrostaciju (SES) priekšrocības:K augsts pilnas noslodzes koeficients – ar nominālo elektrisko jaudu var darboties gandrīz visu gadu,K ir iespēja pazemē akumulēt neizmantoto siltumenerģiju,K nenotiek kurināmā sadedzināšana.

Ievērojams potenciāls ir arī biogāzei – sevišķi pēc 2016. gadā gaidāmā gāzes tirgus atvēršanas, kad gāzes sadales tīkli būs pie-

ejami dažādiem piegādātājiem. Biometāna kvalitātes atbilstības nodrošināšana dabas-gāzes kvalitātes prasībām, iekārtu lietde-rības koeficients un izmaksas būs izšķirīgi nosacījumi arī koksnes gazifikācijas izman-tošanai («Bio to gas» – BTG), turklāt izej-vielas ir tepat Latvijā.

Energoefektivitātes paaugstināšana mā-jokļu sektorā ir cieši saistīta ar energoap-gādes drošuma, tautsaimniecības ilgtspē-jīgas attīstības un klimata pārmaiņu novēr-šanas jautājumiem. Vai mēs spēsim tos laikus sabalansēt?

JuriS GoLunoVSIzglītība iegūta RTU spe-

cialitātē Elektroenerģijas

ražošanas un sadales au-

tomatizācija. RPA «Rīgas

enerģētikas aģentūra»,

Energoefektivitātes infor-

mācijas centra vadītājs kopš 2007. gada un Latvijas Na-

cionālās ģeotermālās asociācijas valdes loceklis.

12 gadus vadījis uzņēmumu, kas nodarbojās ar konsul-

tēšanas pakalpojumiem, ēku un inženierbūvju siltum-

tehnisko novērtēšanu un to sagatavošanu renovācijai.

Strādājis LAA Latvijas Energoefektivitātes fondā par teh-

niskās žūrijas vecāko speciālistu, zināšanas papildinātas

Dānijas Tehnoloģiskajā universitātē dzīvojamo un rūp-

niecības ēku energoauditu metodoloģijā. Ir Latvijas būv-

prakses sertifikāts.

6. attēls. Samērā tipiska situācija Latvijas elektriskās jaudas plūsmu bilancei.

7. attēls. AER integrēšanas tehnoloģisko risinājumu iespējas līdz 2030. gadam mājokļu energoapgādē.