Izdevējs: Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 2020. gada februāris Nr. 1 (10)

Par to, kas aktuāls

Latviju mīlošiem cilvēkiem

Kā atgūt Rīgas atslēgas? 8.lpp.

Kā Krievija pārraksta vēsturi? 2.-3.lpp.

Ieva Siliņa: Latvija var būt bagāta 4.lpp.

Vai pamats bažām par mežu izciršanu? 18.lpp.

Ināra Mūrniece: "Mūsu uzdevums ir un būs sargāt

vēsturisko patiesību."

2

Mēs vēlamies, lai žurnāls “Nacionālā neatkarība” sa-sniegtu katra nacionāli domājoša un Latviju mīloša tautieša mājas. Šo mērķi sasniegt varam tikai ar Jūsu palīdzību. Ja Jūsu radu, draugu, kaimiņu, kolēģu vai citu paziņu lokā ir patriotiski domājoši cilvēki, kuri vēlētos šo žurnālu saņemt, mēs labprāt to regulāri bez maksas nosūtītu arī viņiem.

Kas jādara?1) Saņemiet no personas piekrišanu žurnālu reizi mēnesī

saņemt pastkastītē.2) Informējiet mūs par šīs personas vārdu un uzvārdu, pasta

adresi un, ja iespējams, arī kontakttālruni saziņai.

Ar mums var sazināties:

15. martā pulksten. 15.00 Nacionālā apvienība sadar-bībā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību rīko patei-cības vakaru latviešu leģionāriem. Paredzēta leģionāru sveikšana, īsfilmas par latviešu leģionu pirmizrāde, vīru kopas “Vilki” un Līgas Priedes koncerts. Dalība pasāku-mā tikai ar ielūgumiem.

Ja zināt cilvēku vai cilvēkus, kuriem svarīga ir leģionā-ru godināšana vai kuri darbos snieguši ieguldījumu latviešu leģionāru atbalstīšanā un viņu labā vārda sar-gāšanā, mēs labprāt nosūtītu viņiem ielūgumus uz šo pasākumu.

• Kremļa centieni pārrak-stīt Otrā pasaules kara vēs-turi uzņem apgriezienus, un mums jābūt gataviem tiem pretstāvēt.

• Skeptiķi mūsdienas iro-niski dēvē par “postpatie-sības laikmetu”, kad svarīgi ir nevis fakti, bet “kā tas izskatās” un ko cilvēki do-mās.

• Tas, ko cilvēki domā, palīdz radīt ietekmi uz sa-biedrisko domu arī citās valstīs un nostiprināt kādas valsts svaru starptautiskajā arēnā.

Krievijas vēlmi starptau-tiskajai sabiedrībai arvien plašāk “skaidrot pa jaunam”

Krievijas lomu Otrajā pa-saules karā pirmais skaļāk pieteica Krievijas Valsts do-mes priekšsēdētājs V. Vo-lodins savā uzrunā Eiropas Padomes dalībvalstu parla-mentu spīkeru sanāksmē, kurā piedalījos 2019. gada rudenī.

Sākotnēji tendenci rak-sturoja arī tas, ka arvien vairāk tika iezīmētas militāri memoriālās aktivitātes, pro-ti, rūpes par Krievijas kara veterānu piemiņu un pie-minekļiem. Arī Latvijā tagad laiku pa laikam tiek virzītas jaunas iniciatīvas uzstādīt piemiņas zīmes un piemi-nekļus PSRS bruņotajiem spēkiem vietās, kur notikusi kāda kauja… Piemiņas zī-mes ļauj ideoloģiski iezīmēt telpu un vērtības cilvēku apziņā.

Putina nesenie izteikumi, ka Otro pasaules karu it kā būtu uzsākusi Polija, Eiropā radīja viļņošanos. Neizprat-ni radīja vēlme mazināt Pa-domju Savienības atbildību par kara izraisīšanu Eiropā un tādējādi notušēt padom-

ju totalitārā režīma pastrā-dātos noziegumus. Dažas valstis tam skaļi iebilda, to skaitā Latvija. Saeima šā gada 16. janvārī pieņēma īpašu paziņojumu, uzsverot, ka patiesības sagrozīšana par Otro pasaules karu nav pieņemama.

Piemiņas pasākumā Izra-ēlā, 5. Pasaules holokausta forumā, godinot holokausta upuru piemiņu, Putins iera-dās ar teju stundas nokavē-šanos.

Forums jau bija atklāts, pirmās runas, to skaitā Iz-raēlas prezidenta Rivlina, uzruna jau bija izskanējusi, bet Putina vēl nebija. Viņa ierašanās zālē, kurā pacie-tīgi gaidīja Eiropas un ka-raļnamu pārstāvji, pasaules valstu prezidenti, premjeri, spīkeri, tika sveikta ar ap-lausiem… Putina uzrunā Sarkanā armija tika attēlotā kā galvenā cīnītāja pret fa-šismu un nacistisko okupā-ciju, bet tika noklusēts, ka daļā Eiropas tā pati kļuva par okupantu un apspiedē-ju.

Un kāda interesanta de-taļa: Putins vēstīja, ka pirms pasākuma Jeruzalemē esot rūpīgi lasījis kādus arhīva dokumentus – piezīmes, ko kara laikā Eiropas valstu teritorijā rakstījuši krievu karavīri. Var prognozēt, ka dažādi dokumenti no arhī-viem tiks izcelti un vienpu-sīgi traktēti arī turpmāk.

Rodas iespaids, ka pašlaik Krievija dara visu, lai vēstu-ri pārvērstu par hibrīdkara ieroci. Te vairs nav runa par centieniem veidot viedok-li “pašmāju patēriņam”, lai celtu politisko reitingu, bet gan par vēlmi starptautiski izplatīt viedokli, ka valstu robežu pārskatīšana nav nekas ārkārtējs. Nākamais solis, iespējams, būs spie-diens atcelt sankcijas Krie-vijai par Krimas okupāciju.

Mūsu uzdevums ir un būs sargāt vēsturisko patiesību un pasaulei atgādināt, kā Eiropas austrumos “atbrīvo-tāji” kļuva par okupantiem.

Ināra Mūrniece,Saeimas priekšsēdētāja

Kā saņemt "Nacionālo neatkarību"? Notiks leģionāru godināšanas vakars

Krievijas jaunā stratēģija: vēstures pārrakstīšanaDaži iespaidi no starptautiskās skatuves

Foto

: Mat

īss

Mar

kovs

kis

‣ uzrakstot ziņu vai darba laikā zvanot pa tālruni 25431047, ‣ vai rakstot uz epastu info@nacionalaapvieniba.lv, ‣ vai rakstot mums vēstuli uz adresi Torņa iela 4 – 1B, 2.stāvs, Rīga, LV-1050

Aicinājums lasītājiem

3

Krievijā, kur pēdējos 20 gadus valda Putina kleptok-rātija, tauta slīgst nabadzī-bā. Gan ekonomikas mode-lis, gan korupcijas rādītāji Krievijā ir līdzīgi kā Āfrikā. Atšķirība tā, ka krieviem ir atombumba un globāla mi-sija – glābt pasauli no fašis-ma. Lielā uzvara ir lepnuma avots daudziem Krievijā, un, lai arī fašisms sakauts jau pirms 75 gadiem, cīņa ar to Krievijā ne tuvu nav galā. Tieši otrādi, tā kļūst jo dienas, jo intensīvāka. Lielā mērā arī tāpēc, ka tuvojas 2024. gads, kad Putinam beidzas prezidentūras ter-miņš, bet mērķis ir valdīt

arī pēc tam. Tā kā Krievija praktiski neko neražo un ienākumus no derīgajiem iz-rakteņiem piesavinās oligar-hi, Kremlim nav taustāmu sasniegumu, ar ko lepoties. Izņemot Lielā uzvara. Ar tās pastāvīgu atgādināšanu Pu-tins acīmredzot cer valdīt mūžīgi. Pat pie sagrautas un izzagtas ekonomikas.

Redzam, ka Kremlis trie-cientempā dzen cauri kon-stitūcijas izmaiņas un tautas nobalsošanu līdz 9. mai-jam, lieku reizi apliecinot, ka Lielās uzvaras histērija (Победобесие) Putinam vajadzīga gluži praktisku ie-meslu dēļ - personīgās varas saglabāšanai.

Tas pats attiecas uz cīņu pret fašismu. Tā dod jēgu Putina režīmam un leģi-timizē jebkādus tā izdarītos noziegumus. Atcerēsimies, ka īsi pirms iebrukuma Kri-mā turienes sinagogas tika apzīmētas ar svastiku un bataljona “Azov” simboliku. Pāris stundu laikā Krievija bija klāt, lai glābtu Krimu no

fašisma. Interesanti, ka nesen no-

tikušās Krievijas-Ukrainas gūstekņu apmaiņas laikā Krievija pārsteidzošā kārtā lūdza Ukrainai atbrīvot vie-nu ukraiņu neonacistu, kurš sēdēja Ukrainas cietumā. Iz-rādās, tas bija iesūtīts Krie-vijas aģents, kas gadiem bija cītīgi pildījis Maskavas uz-devumu – skaļi un publiski Krievijas TV kameru priekšā demonstrējis, ka Ukrainā ir nacisti.

Ja fašistu nav, tos izdomā. Visu 2019. gadu “Sputnik”, “RT”, “Россия сегодня” zi-ņoja, ka fašisms paceļ galvu ne vien Ukrainā, bet arī Lat-vijā un ka abās valstīs tiek vērpts starptautisks fašistu

tīkls. Neviens šīm pasakām nepievērsa īpašu uzmanību, taču īsi pirms Ziemassvēt-kiem notika brīnums, un Kremļa vēsti apstiprināja arī viens Rietumu medijs – “Re:Baltica”. Raksta autors gan izrādījās no Krievijas, kāds Leonīds Ragozins, to-ties līdzautore latviete, no NATO valsts. Tas, protams, uzticamību vairo. Tāpēc tagad Kremļa dezinformā-cijas vietnes angļu valodā (piemēram, stalkerzone.org) pārliecinoši atsaucas uz “Re:Baltica” – mēs taču visu laiku jums teicām, ka fa-šisms atdzimst. Vai arī tagad vēl neticat?

“Re:Baltica” žurnālistēm Ragozina kunga piedāvātā iespēja iekost netīkamajai NA bija tik kārdinoša, ka uz brīdi aizmigloja spēju kri-tiski izvērtēt lietas būtību. Rezultātā “ReBaltica” iekost iekoda, taču sagraujot savu gadiem būvēto reputāciju.

Edvīns Šnore,Saeimas deputāts,vēsturnieks, kinorežisors

Žurnāls “Nacionālā neat-karība” atgriežas ar vairāk lappusēm un vairāk tēmām. Ar vairāk cilvēkiem un vai-rāk viedokļiem. Nacionāli domājošiem latviešiem ir vienojošs uzskatu kodols, bet ap šo kodolu ir daudzas ikdienišķas izvēles, kurās nav jābaidās no diskusijām

un apziņas, ka nedomājam vienādi. Svarīgi nošķirt pa-matlietas no otršķirīgajām, mērķus – no līdzekļiem.

“Nacionālā neatkarība” iet plašumā, lai kļūtu par informācijas, pārdomu un iedvesmas avotu ikvienam, kurš Latviju grib redzēt lat-visku. Žurnālu mūsu pārlie-cības domubiedriem esam gatavi piegādāt bez mak-sas. Lai sasniegtu cilvēkus, kuriem mūsu vēstījums varētu būt svarīgs, mums vajadzīga arī lasītāju palī-dzība. Ja šādi cilvēki ir Tavu radu, draugu vai paziņu lokā, palīdzi arī viņiem kļūt par šī žurnāla saņēmējiem! Informācija, kā to izdarīt, atrodama žurnāla 2.lap-

pusē. Lai Latvija būtu lat-viska, nepietiek ar pareizu vēstures mācīšanu, valodas un kultūras politiku. Valstij jābūt pietiekami bagātai, lai nodrošinātu kvalitatīvu iz-glītību un veselības aprūpi, atbalstītu ģimenes ar bēr-niem un nodrošinātu cieņ-pilnas vecumdienas senio-ru paaudzei. Numura lielā intervija ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadī-tāju Ievu Siliņu, kura sniedz atbildi, kā Latvija var kļūt bagāta. Zinātnieki pieraduši paļauties nevis uz intuīciju, bet uz pierādījumiem, tā-pēc šajos secinājumos der ieklausīties.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no jautā-

jumiem, kurā nacionāli do-mājoši latvieši nav vienotos uzskatos. Lai arī kuram būtu vairāk taisnības, ir diezgan droši paredzams, kādas būs jauno pašvaldību robežas, tāpēc jaunajai situācijai un tās izaicinājumiem jāgata-vojas mums visiem un jau tagad. Grūtāk ir prognozēs par nodokļu izmaiņām. Vai tādas būs? Cik lielas? Arī šie jautājumi “Nacionālās neatkarības” atgriešanās numurā.

Lai mums visiem izdevies gads ar pareizām izvēlēm un iepriekšējo izvēļu labvē-līgām sekām!

Raivis Dzintars

“Nacionālā neatkarība” atgriežas

Kā Krievija izdomā fašistus, lai ar tiem cīnītos

Foto

: pub

licit

ātes

Foto

: pub

licit

ātes

Kremlim nav taustāmu sasniegumu, ar ko lepoties. Izņemot Lielā uzvara. Ar tās pastāvīgu atgādināšanu Putins acīmredzot cer valdīt mūžīgi.

4

Mamma diviem dēliem un līdere jaunajiem zinātnie-kiem. Ieva SILIŅA jau ce-turto gadu vada Latvijas Jauno zinātnieku apvienī-bu (LJZA), kas vairāk nekā četrpadsmit gadu garumā pārstāv Latvijas jaunos zi-nātniekus un doktorantū-ras studentus. Gadu gaitā organizācijā ir iesaistījušies simtiem ar zinātni saistītu cilvēku. Ieva Siliņa ir biju-si EURODOC apvienības viceprezidente, pārstāvot 28 Eiropas valstu jaunos zinātniekus. Latvijas simt-gade viņai bija īpaša ar to, ka jaunievēlētais valsts prezidents Egils Levits uz-aicināja kļūt par padom-nieci zinātnes un izglītības politikas jautājumos.

Par jums saka: “Tas ir cil-vēks, kuram par zinātni deg acis.”

Pati zinātnieku sabiedrī-bā nonācu doktorantūras studiju laikā. Tas bija liels šoks - pēc bakalaura un maģistrantūras studijās ie-rastās struktūras nonākt doktorantūrā, kurā valda citi, nezināmi likumi. Es meklēju padomu pie citiem doktorantiem un tā nonā-cu LJZA. Pamazām sapra-

tu, cik ļoti zinātne ir svarīga mūsu valstij un katram no mums. Ja šī izpratne rodas, acis nemaz nevar nedegt.

Runājot par valsts atbal-stu zinātnei, galvenais, ko publiskajā telpā dzirdam, ka zinātne tiek nepiedo-dami zemi finansēta. Ja piešķirtu vairāk naudas, vai panākumi būtu lielāki?

Latvijas Bankas veikts pē-tījums pierāda - ieguldot zinātnē 3% no iekšzemes kopprodukta, nākamo valsts simtgadi mēs svinē-tu, esot tikpat pārtikuši kā vācieši. Ar noteikumu, ka šī nauda ir jāiegulda efek-tīvi, nevis “jāapgūst”. Tā-dēļ mēs, jaunie zinātnieki, esam izstrādājuši un pie-dāvājam ieviest jaunu sis-tēmu, kā sadalīt galveno valsts ieguldījumu zinātnei - institucionālo jeb bāzes finansējumu. Šobrīd spēkā ir formula, kas galvenokārt ņem vērā cilvēku skaitu zi-nātniskajā institūtā. Mēs vēlamies, lai nauda sekotu rezultātam, tajā pašā laikā nodrošinot veselīgas zināt-nes vides veidošanu.

Ja maksājam par zinātniskā personāla skaitu, ieguvēji ir tie, kam ir vairāk perso-

nāla. Zinātniskā rezultāta nozīme pašreizējā formu-lā ir tik maza, ka zinātnis-kajai iestādei ir izdevīgāk noformēt darbā sētnieku par pētnieku nekā uzraks-tīt publikāciju. Tas ir ab-surds situācijā, kad mums kā ēst vajag šīs publikā-cijas, jaunās zināšanas un inovācijas. Bieži vien esam pieraduši būt “pret” lietām - pret nabadzību, pret no-ziedzību, pret klimata pār-maiņām. Zinātne ir “par” un pretēji vispārīgām frāzēm dod skaidrus, pierādāmus risinājumus. Šodien zināt-nē ieguldītie līdzekļi pēc gadiem dos vairākkārtēju atdevi.

Kas ir tas rezultāts, par ko būtu jāmaksā?

Pirmkārt, zinātniskā darba rezultāts ir publikācijas. Tas ir tas, kur mēs raks-tos pierādām, ko mēs tie-ši esam atklājuši un kas ir mūsu jaunradītās zināša-nas. Otrkārt, mums ir ļoti vajadzīgi jauni doktori, jo kaut vai dabiskajai zināt-nieku ataudzei mums būtu nepieciešams dubultot doktora disertāciju aiz-stāvējušo cilvēku skaitu. Ja gribam vairāk zināšanu un vērtības, tad vēl vairāk. Treškārt, protams, tā ir sa-darbība ar uzņēmējiem un finansējuma piesaiste no citām valstīm. Ir zinātnie-ki, kuri, saņēmuši valsts atbalstu, vēlāk to atgriež tautsaimniecībai ar uzviju. Ieguldot viņos, mūsu bu-džets kļūst lielāks, un līdz ar to paveras plašākas ie-spējas atbalstīt pārējās val-stij svarīgās nozares.

Kas liecina par to, ka Latvi-jas zinātnei ir potenciāls?

Uz šo atbildēt ir vieg-li! Mūsu zinātnē ir vese-la zvaigžņu plejāde, un daudzas no šīm zinātnes superzvaigznēm ir jaunie zinātnieki. Mūsu zinātnie-

ki ir pasaulē labāko vidū kvantu skaitļošanā, kogni-tīvās uztveres jomā, robo-tikā, rada nākotnes pārtiku no sliekām un materiālus nākotnes, no CO2 brīvās enerģijas ražošanai. Pie-mēram, pirms pāris mēne-šiem tieši mūsējie atrada veidu, kā saražot fluoru videi draudzīgi. Tas ir ļoti svarīgi, jo fluors ir pusē zāļu, un līdz šim tā ražo-šana bija ļoti piesārņojo-ša. Un nerunāsim nemaz par mašīntulkošanu, kurā ir pierādīts, ka mazo valo-du grupā esam paši labākie pasaulē.

Apstrīdēt to, ka pareizi ieguldījumi zinātnē dotu augļus un nestu Latvijai ienākumus, būtu grūti. Šķiet, problēma ir tā, ka šī atdeve parādās tikai ilg-termiņā. Cilvēki bieži vēlas kaut vai mazākus labumus, bet tūlīt un tagad. Un šīs tūlītējās vajadzības ir pa-matotas. Kā šo pretrunu risināt?

Tikai skaidrojot to un vai-rojot izpratni, iespējams panākt domāšanas maiņu sabiedrībā. Jāsaprot, ka mūsu tauta ir pieredzēju-si daudzus grūtus un pār-maiņu pilnus laikus, seviš-ķi gados vecākie cilvēki. Iepriekšējā gadsimta laikā mūsu tauta piedzīvoja tik daudz pārmaiņu! Nekas nebija pastāvīgs, pat pa-ņemtie aizņēmumi simts gadu laikā trīs reizes tika atlaisti! Kopumā šī piere-dze ir dramatiska un trau-matiska, kas nozīmē, ka cil-vēkiem nav paļaušanās, ka,

Ieva Siliņa: Mēs nesamierināmies ar to, kāda ir pasaule!

NUMURA

Mūsu zinātnē ir vesela zvaigžņu plejāde, un daudzas no šīm zinātnes superzvaigznēm ir jaunie zinātnieki.

Foto

: pub

licit

ātes

5

jā, es tagad dzīvoju labi, es dzīvošu labi vēl gadus 50. Absolūti ne. Viņu un viņu senču pieredze rāda tie-ši pretējo. Būs pārmaiņas, būs smagas pārmaiņas. Notiks lielas, grūtas, sma-gas lietas. Un šādā situācijā teikt: “Nē, neņem maciņā šodien, ieguldīsim kaut kur, tas palīdzēs tev labāk dzī-vot pēc 10 gadiem...” Cilvē-kiem vienkārši ir grūti tam noticēt, tāpēc viņi saka: ”Labāk zīle rokā. Es uz to medni nemaz neskatīšos.”

Un ja nu viņiem ir taisnība?

Protams, var notikt arī slik-tas lietas. Es pilnīgi tam piekrītu. Bet, ja mēs neska-tāmies ar optimismu nākot-nē un nemēģinām veidot labāku Latviju saviem bēr-niem, tad kāda jēga būtu dzīvot un šeit eksistēt? Ir jābūt lielākiem mērķiem, pat ja tas prasa zināmu at-teikšanos no kaut kādiem labumiem īstermiņā.

Iespēja būt valsts prezi-denta komandā – ko tas nozīmē jums personīgi?

Pirmkārt, prezidenta kun-ga iniciatīva iekļaut valsts pirmajā komandā zinātnes vides pārstāvi ir ļoti spē-cīgs signāls tam, ka vis-augstākajā līmenī zinātnes un izglītības nozīmi valsts izaugsmē apzinās. Tas no-zīmē, ka ir pienācis laiks pierādījumos balstītiem lē-mumiem un stratēģiskam ilgtermiņa redzējumam. Tas ir ļoti labs signāls. Otr-kārt, neliegšos, ka tā ir bauda strādāt izcilu cilvē-ku komandā, pilnveidoties pašai un tajā pašā laikā

spēt atbalstīt nozari, kura man ļoti rūp. Mēs, jaunie zinātnieki, nesamierinā-mies ar to, kāda ir pasaule. Mēs aktīvi strādājam, lai tā būtu tāda, kādu mēs to vē-lamies redzēt. Mans darbs prezidenta komandā paver plašākas iespējas šo misiju īstenot.

Darbs kopā ar prezidentu noteikti ir arī iespēja labāk saskatīt un izprast arī poli-tiskos procesus?

Politika? Man ilgus gadus bija licies, ka tas ir kas tik tāls un netverams, ka mani neskar. Ka es, mani līdz-cilvēki to vērojam kā izrā-di no malas. Un tad vienā brīdī sapratu, ka tie patie-sībā var būt pavisam nelieli notikumi, kuru dēļ lēmums ir tāds vai citādāks. Viena cilvēka pārliecība, degsme un argumenti var ļoti būtis-ki izmainīt notikumu gaitu. Tas ir mazliet satraucoši, ka tik daudz kas ir atkarīgs no atsevišķiem cilvēkiem, bet vienlaikus arī iedvesmojo-ši, jo parāda, ka ar mērķtie-cīgu darbību var daudz ko izmainīt.

Ārstiem varētu prasīt di-

agnozi, jums vaicāšu, kādu hipotēzi jūs izvirzītu par šodienas Latvijas politisko vidi?

Manuprāt, valsts vadītā-jiem trūkst vienota stratē-ģiska redzējuma un ilgter-miņa mērķu. Esošā valdība atgādina piecgalvu pūķi, kuram katra galva vēlas ko citu, tas kavē kustību uz priekšu. No otras puses, nekādā gadījumā nebūtu risinājums šo valdību no-rakstīt, jo šobrīd nepastāv variants vietā dabūt ko daudz labāku. Politiķi at-spoguļo to, kāda ir mūsu sabiedrība, un Latvijas ie-dzīvotāju ticību nākotnei.

Pazīstu sievieti, kura taupa uz pārtikas produktiem, lai atlicinātu 20 eiro mēne-sī mazdēla vidusskolnieka atbalstam. Zinu gadījumu, kad jāizvēlas - acu operā-cija vai tomēr saremontēt auto, kas nepieciešams ik-dienas darbam. Protams, par naudu nevar nopirkt laimi, un tāpat nevienā valstī nebūs situācijas, kad visi būs turīgi un neviens nedzīvos trūkumā. Taču mūsu sabiedrības dzīves

līmeni ir iespējams ļoti bū-tiski uzlabot, ja politiskās partijas spētu vienoties par stratēģiski svarīgiem iegul-dījumiem tur, kur līdzekļi tiek nevis vienkārši iztērē-ti, bet ilgtermiņā pieaug.

Ko mēs kā sabiedrība ko-pumā šodien varētu mācī-ties no zinātniekiem?

Lai izdzīvotu modernajā pasaulē, jāiemācās divas lietas – ieturēt informāci-jas diētu un neticēt. Ap-zināta informācijas diēta, pašam izvēloties, kādiem informācijas avotiem se-kot, lai pasargātu sevi no informācijas pārpilnības radītā stresa. Un neticēt visam, ko kāds saka. Tā vie-tā pajautāt - no kurienes šī informācija? Kādi ir avoti? Kur ir pierādījumi? Domāt pašiem un izvērtēt, kas ir patiesība un kas ne. Tā arī ir zinātnes būtība – atrast atbildes uz jautājumiem. Un šodien mēs vairs neva-ram atļauties dzīvot kā vi-duslaikos – domāt, ka visu zinām, un ticēt visam, ko mums saka. Jāsāk domāt pašiem.

INTERVIJA

Lai izdzīvotu modernajā pasaulē, jāiemācās divas lietas – ieturēt informācijas diētu un neticēt.

Foto

: no

pers

onīg

ā ar

hīva

Ieva Siliņa kopā ar kolēģiem no Eiropas jauno zinātnieku organizācijas EURODOC (European Council of Doctoral Students and Young Researchers).

6

Atainotā karte ilustrē prog-nozi, kā varētu izskatīties Lat-vijas pašvaldību robežas pēc administratīvi teritoriālās re-formas (ATR) ieviešanas. Da-žas robežas var mainīties, jo likums vēl tiek skatīts Saeimā

un nav pieņemts.Nacionālajai apvienībai par

šo jautājumu runāt nav vien-kārši, jo mūsu biedru, to skai-tā nodaļu vadītāju un domju priekšsēdētāju, viedokļi par

ATR ietver visu spektru no krasi noliedzošiem līdz kvēli atbalstošiem.

Lielāku pašvaldību veido-šanai kopumā, protams, ir pamats. Nodrošināt kvalita-

tīvus pakalpojumus, to skai-tā kvalitatīvu izglītību, var spēcīgākas pašvaldības. Bet būtiskas ir detaļas, un, pro-tams, izšķiroša nozīme būs konkrētiem cilvēkiem, kuri tiks ievēlēti.

Jauni reģionālas nozīmes attīstības centri

Roberta Ķīļa vadītā darba grupa pirms desmit gadiem definēja deviņus nacionālas nozīmes un 21 reģionālas nozīmes attīstības centrus, kur tika koncentrētas valsts un ES investīcijas. Tomēr šis uzskaitījums nav pilnīgs. Daudzas apdzīvotas vietas ir spējušas pierādīt, ka strā-dā labi un dažos gadījumos labāk nekā atsevišķi attīstī-bas centri. Jaunu reģionālās nozīmes centru definēšana dos jaunu impulsu attīstībai vairākās Latvijas vietās.

Novadu vietā apriņķiNacionālā apvienība ro-

sina mainīt terminoloģiju, novadus pārdēvējot par ap-riņķiem, reģionus - par apga-baliem, republikas nozīmes pilsētas - par lielpilsētām, savukārt novadu nosaukumu atgriezt kultūrvēsturiskajiem

novadiem. Saeimas depu-tāte, filoloģe Janīna Kursī-te-Pakule argumentē: “Ja reiz ir reforma, tad reformē-jam arī nosaukumus, atgrie-žoties pie tradicionālajiem, kas eksistēja pirmskara Lat-vijā. Pagasti – atstājami, jo ļoti sens nosaukums, novadi pārsaucami par apriņķiem, plānošanas reģioni par apga-baliem, bet novadu jēdziens atgriežams kultūrvēsturis-kajām vienībām – Kurzemei, Latgalei, Vidzemei, Zemgalei, Sēlijai.”

Vietējās kultūras saglabā-šana

Daudzi cilvēki ir nobažīju-šies, ka līdz ar viņu pašvaldī-bas pievienošanu citai, lielā-kai pašvaldībai tiks zaudēta unikālā, lokālā kultūra, kura ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi. Nacionālā apvienība līdz ar administratīvi teritoriālo reformu ir rosinājusi pare-

dzēt īpašu statusu kultūrvēs-turiskajiem novadiem un kul-tūrvēsturiskajām teritorijām. Piemēram, suitu, piebaldzē-nu, lībiešu vai malēniešu te-ritorijām būs jāparedz īpašs regulējums likumdošanā, lai nodrošinātu unikālās, lokālās kultūras saglabāšanu.

Pilsoņu vēlēti pārstāvji pa-gastos un pilsētās

Pēc 2009. gada reformas daudzi pārmeta, ka lemšana ir attālinājusies no cilvēkiem. Daudzi ciemati un mazpil-sētas, kuras iekļāvās lielā-kā novadā, tika aizmirstas. Saimnieciskā un sociālā dzī-ve apstājās, un daudzi cilvēki pameta savas dzimtās vie-tas…

Mēs uzstāsim, lai tiek izvei-dots tieši vēlēts pašvaldības pamatlīmenis. Lai pagastos un pilsētās tiktu ievēlētas padomes, kuru uzdevums būs pieņemt lēmumus par

mazajiem saimnieciskajiem jautājumiem. Piemēram, kur tieši teritorijā būtu nepie-ciešams padziļināt grāvjus, ieviest apgaismojumu vai iz-veidot ūdens pieslēgumus. Iedzīvotājs savas problēmas varēs tiešā veidā risināt ar vēlētu pārstāvju starpniecī-bu. Lēmumu pieņemšana tiks pietuvināta iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja būs iespējams vienoties ar pārē-jām partijām, tad vēlēšanas pagastos un pilsētās varētu kļūt par pirmajām interneta vēlēšanām Latvijā.

Administratīvās reformas ietvaros mēs arī piedāvāsim grozīt vairākas teritorijas apriņķu iedalījumā, lai no-vērstu 2009.gada reformas laikā pieļautās kļūdas un lai atsevišķās vietās dotu jaunu attīstības impulsu.

Jānis Dombrava,Saeimas deputāts

Jauna pašvaldību karte jeb administratīvi teritoriālā reforma

7

Vēstures kā mācību priekš-meta jēga ir apslēpta tās no-saukumā – “vēsture” ir priekš-mets, kas satur vēstījumu. Vēsturei būtu jāatbild uz jautā-jumiem par pagātnes vēstījumu šodienas latviešiem. Diemžēl vidējās izglītības standartā vēs-tures priekšmets ir padarīts par tukšu parunāšanu bez kādas pievienotās vērtības jaunietim. Atrast kaut ko par latviešu nā-cijai būtiskajiem jautājumiem

ir liels izaicinājums, toties ir paredzēta cilvēku “tolerances” gatavošana dzīvei “kultūru daudzveidībā” un “multikultu-rālā sabiedrībā”. Lieli uzsvari vēstures un sociālo zināt-ņu kursu mērķos tiek likti uz “kritisko domāšanu”, “dažādu viedokļu un perspektīvu vēr-tēšanu”, kas, protams, ir nepie-ciešamas lietas, tomēr kritiskā domāšana un citu perspektīvu vērtēšana bez iepriekšēju zi-nāšanu un vērtību pamata ir ilūzija. Bet pie plānotajiem sa-sniedzamajiem rezultātiem so-ciālās jomas priekšmetos, ku-ros ietilpst arī vēsture, galvenie uzsvari tiek likti uz kolektīvo stāstu un vērtību “dekonstruk-ciju”, nepasakot, kas tad tiks likts vietā. Vai tas atbilst valsts un tautas interesēm informa-tīvā kara apstākļos? Patiesībā vēstures priekšmeta mērķis un

saturiskais kodols vidusskolām nav jāizdomā no jauna. Tas ir ierakstīts mūsu Satversmes ievadā: “Latvijas valsts ir izvei-dota (..), lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” Šo ņemot par pa-matu, vēsturi var pasniegt jau-niešiem arī ļoti saistošā veidā.

Biznesa augstskolas "Turī-ba" veiktā aptauja parāda, ka 88% jauniešu sevi uzskata par Latvijas patriotiem un 75% uz-sver, ka ir ļoti būtiski jauniešos veidot izpratni par Latvijai no-

zīmīgiem notikumiem vēsturē. Aptaujas dalībnieki uzskata, ka šāda izpratne jāveido gan ģimenē, gan skolā. Kāda cita aptauja parāda, ka lielākā daļa jauniešu uzskata, ka vēstu-res izzināšana sākas ģimenē, vecākiem stāstot par dzimtas vēsturi. 20% jauniešu pauž vie-dokli, ka jāorganizē interesanti pasākumi par Latvijas vēsturi, bet gandrīz 11% uzskata – par vēsturi interesantā un atraktīvā veidā jāstāsta vēstures stundās. Skolai būtu jāvairo un jānostip-rina jauniešu patriotisms, nevis tas “jāatšķaida” ar vērtību “de-konstrukciju”. Tāpēc Nacionālā apvienība pievērsīs uzmanību, lai sakārtotu vēstures priekš-meta mācīšanu atbilstoši valsts un tautas ilgtermiņa interesēm, īpaši pievēršot uzmanību mācī-bu materiālu atbilstībai.

Raivis ZeltītsNA ģenerālsekretārs, vēsturnieks

Pirms pāris gadiem veiktās nodokļu reformas mērķi bija Latvijas iedzīvotāju drošība un labklājība. Šobrīd vērtē-jam, kādas izmaiņas nodokļu sistēmā vajadzīgas, lai tā būtu saprotama, uzlabotu konku-rētspēju, kā arī mazinātu ne-vienlīdzību un ēnu ekonomi-ku.

Atbalstām diferencētā ne-apliekamā minimuma atcelša-nu, ieviešot lineāru neaplieka-mo minimumu, vienkāršojot nodokļu aprēķināšanu.

Ar ģimeņu atbalsta sistēmas papildināšanu aicināsim ma-zināt bērnu nabadzības risku. Trešdaļa no vecākiem šobrīd

nodokļa atvieglojumus nevar izmantot pilnā apmērā, jo sa-ņem mazus ienākumus. Tādēļ piedāvājam papildus neap-liekamajam minimumam par apgādājamiem palielināt tiešo atbalstu ģimenēm ar bērniem valsts pabalsta veidā: par 1 bērnu - 25 eiro, par 2 bērniem - 100 eiro (50 eiro par bērnu), par 3 bērniem 225 eiro (75 eiro par bērnu), par 4 bērniem 400 eiro (100 eiro par bērnu), par katru nākamo vēl papildus 100 eiro.

Plānojam vienlīdzīgāk iesais-tīt visus nodarbinātos sociālās apdrošināšanas sistēmā, ievie-šot minimālo sociālo iemaksu un “mazajos nodokļu režīmos” nodarbinātajiem (pašnodarbi-nātie, sezonas laukstrādnieki, patentmaksas maksātāji u.c.) mainīt pārdales proporciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par labu lielākām sociālajām iemaksām. Arī veselības ap-drošināšanas iemaksas (1%), kuras jau otro gadu maksā vis-pārējā nodokļu režīmā nodar-binātie, iestrādāsim “mazajos nodokļu režīmos”.

Vērtēšanas un viedokļu krustugunīs ir nonācis mik-rouzņēmuma nodokļa maksā-šanas režīms (MUN), kas liedz saņemt darbiniekiem pilnvēr-tīgas sociālās garantijas un ļauj legāli optimizēt darbaspē-ka nodokļus. Jāsaprot, ka šāda

sistēma ilgtermiņā rada sociāli neaizsargātu sabiedrības daļu, kā arī neveido tiem pensijas uzkrājumu. Nacionālā apvie-nība piedāvās pārveidot MUN sistēmu, pakāpeniski ceļot MUN likmi līdz 20%, novirzot šos līdzekļus sociālajās iemak-sās. Vienlaikus jāizslēdz no-zares, kur novērojama šī no-dokļu režīma būtības apiešana un fiktīvas darbības, kā tas ir bijis taksometru nozarē. Tajā pašā laikā jāizveido dzīvesstila vai mazā ģimenes uzņēmuma

statuss, ja uzņēmums atbilst tautsaimniecībai, tradīcijām un reģioniem svarīgiem kri-tērijiem, kam dotu iespēju iz-mantot vienkāršotu nodokļu maksāšanas režīmu.

Nodokļu politikas izmaiņās tiek vērtēti arī dažādi scenāriji nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā. Nacionālā apvienībā uzskata, ka par sa-biedrībā pieņemama lieluma mājokli, kurā deklarēts pats īpašnieks, nodoklis nebūtu jāmaksā, bet nodoklim kopu-mā jābūt mazāk atkarīgam no kadastrālās vērtības, tas ne-drīkst atšķirties tūkstoškārt par vienāda lieluma īpašumu. Tāpat jāparedz aizsargmehā-nismi mājokļu īpašniekiem, kuri ieguvuši savu īpašumu pirms tirgus vērtību straujās augšupejas.

Mūsu galvenie pamatprinci-pi nodokļu izmaiņām būs tais-nīgums, nabadzības un ēnu ekonomikas samazināšana.

Ilze Indriksone,Saeimas deputāte

Kā māca Latvijas vēsturi?

Kādi nodokļi gaidāmi?

Foto

: pub

licit

ātes

Foto

: pub

licit

ātes

Skolai būtu jāvairo un jānostiprina jauniešu patriotisms, nevis tas “jāatšķaida” ar vērtību “dekonstrukciju”.

Ar ģimeņu atbalsta sistēmas papildināšanu aicināsim mazināt bērnu nabadzības risku.

8

Kāpēc Rīgas dome jāat-laiž?

Rīgas domes darbs tās varas nestabilitātes dēļ ir paralizēts. Liela daļa sēžu, kam jānotiek, nevar notikt kvoruma trūkuma dēļ, un tādēļ atbildīgi lē-mumi netiek pieņemti. Domes darbība balansē uz likumības robežas, arī tās bijušais priekšsēdē-tājs tika atstādināts pār-kāpumu dēļ un tādēļ “aiz-bēga” uz Briseli.

Kāda ir Rīgas domes opozīcijas partiju taktika situācijā, kad partija “Sa-skaņa” un “Gods kalpot Rī-gai” ir nonākušas savstar-pēji karojošās pozīcijās?

Abas šīs partijas nav viendabīgi veidojumi, jo katrā ir savi atzari un mazāki vai lielāki līderi, kam ir savstarpējas pre-tenzijas un iebildumi. Tā-dēļ ir pārāk optimistiski

domāt, ka frontes līnija velkama pēc partejiskās piederības. Abu šo parti-ju pārstāvji kopīgi vadījuši Rīgu jau 10 gadus, tātad veikti kopīgi nedarbi, kas vieno atsevišķus cilvēkus. Tomēr plaisas jo dienas kļūst lielākas, un viss stu-tētais namiņš brūk.

Kāpēc bija nepieciešami grozījumi, ka ārkārtas vē-lēšanu gadījumā pašval-dību var ievēlēt pat vairāk nekā uz 5 gadiem?

Ja domi ievēlētu tikai uz atlikušo termiņu, jaunie-vēlētā sasaukuma ilgums būtu tikai viens gads. Tautas valodā runājot, viena gada laikā izstrēbt desmit gados ievārīto putru nebūtu iespējams. Iespējams, tieši tāpēc “Saskaņa” ne tik ļoti cīnās pret domes atlaišanu, cik par īsāku nākamās do-mes ciklu. Tās aprēķins: ja latviskajām partijām izdodas domes vadību nomainīt, lai tās nepagūst parādīt izaugsmi, bet tikai ļauj “Saskaņai” pārgrupē-ties drīzai Rīgas atslēgu atgūšanai.

Kāpēc Valsts prezidents šā likuma spēkā stāšanos apturēja un izsludināja parakstu vākšanu?

Prezidentam šajā si-

tuācijā nebija izvēles iz-sludināt vai neizsludināt likumu grozījumus, jo to pieprasīja vairāk nekā 34 Saeimas deputāti. Sat-versmē paredzēts, ka šajās situācijās likumus neizsludina, bet gan sāk parakstu vākšanu un ļauj tautai lemt tos tautas no-balsošanā, ja tiek savākti desmitā daļa vēlētāju pa-raksti to vākšanas laikā. Šo likumu izsludināšanu šādi “nobremzēja” pa-matā “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības deputāti, lai, visticamāk, varētu noturēt “Saskaņu” pie varas Rīgā un netik-tu atlaistas līdzīgi arī ZZS pašvaldības, kurās ir ie-spējamas nelikumības.

Kas rīdziniekiem vai Lat-vijai būs labāk, ja Rīgu val-dīs t.s. latviskās partijas?

No kāda indivīda ne-godprātīgas rīcības pilnī-bā pasargāta nav neviena iestāde vai orgnizācija, bet tāds korupcijas skan-dālu koncentrāts, kāds tas ir “Saskaņas” valdī-šanas laikā, Rīgā nekad nav piedzīvots. Latviskās partijas ir dažādas, un to, kāda būtu Rīga, izšķirtu arī tas, kuras partijas vē-lēšanās uzvarētu. Tomēr, nomainot “Saskaņas” varu, var droši progno-

zēt, ka Rīga nebūtu sve-šķermenis Latvijas valstī. Latviešu bērnudārzi būtu pieejamāki, ielas sakārto-tākas, un līdzekļi netiktu izšķiesti partijas biedru algošanā pašvaldību ies-tādēs un 9. maija svinī-bās.

Vai Rīgas domes vēlēša-nās latviskās partijas vei-dos kopīgo sarakstu? Ku-ras partijas varētu startēt kopā un kuras atsevišķi?

Kopīga saraksta iespē-jamībai ir gan plusi, gan mīnusi, un par šādas tak-tikas lietderību diskutē vairākās partijās. Gan Nacionālās apvienības, gan “Vienotības” valdes vairākums uzskata, ka būtu pamats runāt par plašāku, piemēram, trīs partiju kopīgu saraks-tu, kas balstīts nacionāli konservatīvā ideoloģijā. Par šāda saraksta lietde-rību diskusijas notiek arī Jaunajā konservatīvajā partijā. Nevar zināt, vai tas būs kopīgs saraksts, vai vienkārši sadarbība priekšvēlēšanu periodā, bet skaidrs ir tas, ka ko-pējās interesēs ir nešķel-ties un koncentrēties uz kopīgu mērķi.

Edvards Ratnieks,Rīgas nodaļas vadītājs

Kas notiek Rīgas domē?

Foto

: pub

licit

ātes

9

‣ Pagājušā gada nogalē Saeima apstiprināja šā gada valsts budžetu. Daudzās jo-mās tiek sperti soļi pareizā virzienā, bet šie soļi nav tik plaši, cik vajadzētu. Piemē-ram, mediķu algām papildus piešķirti 60 miljoni, izglītībai (pārsvarā pedagogu algām un zinātnei) papildus 31 mil-jons, iekšlietu sistēmas dar-binieku algām papildus 19 miljoni u.c.

Lielākais pieau-gums – plus 228 miljoni - paredzēti sociālajai aizsar-

dzībai: minimālās pensijas paaugstināšanai, pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, pensiju indeksā-cijai.

Turpināsies Na-cionālās apvienības aizsāktie pasākumi

atbalstam ģimenēm ar bēr-

niem, piemēram, nodrošinot 100 EUR ikmēneša atbalstu par trešo un katru nākamo nepilngadīgo bērnu ģime-nē. Atvieglojumi par katru apgādājamo sasniegs 250 EUR. Neapliekamais mini-mums – 300 EUR.

Tiks īstenoti jauni atbalsta pasākumi ģimenēm ar bēr-

niem, piemēram, rezervē-ti līdzekļi ne tikai mājokļa programmas turpināšanai (kas jau šobrīd tūkstošiem ģimenēm palīdzējis tik pie mājokļa), bet arī program-mas paplašināšanai, radot īpašu programmu daudz-bērnu ģimenēm.

Papildus 13 mil-jonus Nacionālā ap-vienība sarūpējusi

kultūras nozarei, pārsvarā darbinieku atalgojumam muzejos, teātros, koncer-torganizācijās, bibliotēkās, arhīvos u.c. Atalgojuma pie-augums skars 4353 kultūras nozarē nodarbinātos.

Mērķtiecīgam at-balstam lauksaim-niekiem Nacionālās

apvienības vadītā Zemko-pības ministrija atradusi 28 miljonus. Tas paredzēts gan Latvijas lauksaimnieku kon-kurētspējas palielināšanai, gan īpašam atbalstam ma-

zajām un vidējām saimniecī-bām, gan lauksaimnieciska-jai izglītībai un zinātnei.

Ņemot vērā, ka aug IKP (2018.gada IKP bija 29,5 mil-

jardi, nākamgad plānotais pieaugums 2,8%), NATO standartu ievērošanai palie-lināmi arī aizsardzības izde-vumi. Šajā budžetā plus 31 miljons.

Viena no budžeta vājajām vietām ir valsts atbalsta sa-

mazinājums brīvpusdienu nodrošinājumam no 1. līdz 4. klasei. Sākotnēji šo uz-devumu bija plānots pilnībā pārlikt uz pašvaldību ple-ciem. Pēc Nacionālās apvie-nības rosinājuma to nedarīt, tika panākts kompromiss no valsts puses finansēt 50% jeb 9 miljonus, otru pusi maksājot pašvaldībām. Jā-piebilst, ka valsts dotācijas pašvaldībām plānots palieli-nāt par 63 miljoniem.

Būtiskas nodokļu izmaiņas plānotajā budžetā nav pare-dzētas, ja neskaita

nodevas palielināšanu par azartspēļu automātiem.

Kopējie budžeta ieņēmumi nākama-jā gadā plānoti 9,9

miljardi eiro, bet izdevumi 10 miljardi. No tā apmēram 1/3 – sociālā aizsardzība: pensijas, pabalsti utt. Vese-lības aprūpes finansējums -1,2 miljardi. Finansējums izglītībai – 818 miljoni. Aiz-sardzībai – 664 miljoni. Sa-biedriskai kārtībai un drošī-bai – 636 miljoni.

Par budžetu šajā laikā dzirdam un dzirdēsim daudz pārspīlējumu. No opozīcijas puses izceļ visnegatīvāko, Finanšu ministrija ierasti akcentē lielākos ieguvumus. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Budžetu var pieņem tikai tad, ja valdību veidojošās partijas (kuras šajā valdībā ir 5 (!) ) visas panāk vienprā-tību gan par ienākumu, gan izdevumu sadaļu. Tas nozī-mē, ka vienīgā iespēja, kā tikt pie budžeta un nodro-šināt pakāpenisku atbalsta pieaugumu būtiskās jomās, ir panākt starp visām pusēm kompromisu. Mans vērtē-jums šim kompromisam ir 6 balles.

Raivis Dzintars

Budžets nav ne tuvu ide-āls, bet ir labs, ja ņem vērā tās iespējas, kādas pastā-vēja, un to, ka par rezultātu bija jāvienojas piecām pilnīgi atšķirīgām partijām, minis-trijām, sociālajām grupām. Daudzas lietas šajā budže-tā Nacionālajai apvienībai nepatīk. Piemēram, tas, ka neapliekamā minimuma cel-šana netiek sabalansēta ar atvieglojumiem par apgādā-jamiem, kas būtu izdevīgāka ģimenēm ar bērniem. Vai tas,

ka neskaidra ir brīvpusdienu nākotne, jo šī uzdevuma da-ļēja uzticēšana pašvaldībām būs jauna pieredze. Vai tas, ka zinātnei izcīnītā nauda (par kuru aktīvi cīnījās arī Nacionālā apvienība) neno-

nāks tieši zinātnes finansē-juma bāzē, kur tas būtu sis-tēmiski vispareizāk. Vai tas, ka bezkoalīcijas haosa laikos Saeima pieņēma likumu par mediķu algām, kas praktiski nav izpildāma, ja vien pieau-gumu neatņem visām citām nozarēm. No otras puses, iespējams, ja nebūtu šis me-diķu algu likums, šodien me-diķu algām nebūtu atrasti papildu 60 miljoni. Kultūras darbinieki piedzīvos lielāko algu pieaugumu viena gada

laikā, tam atvēlēti 8,3 miljo-ni. Tiks paplašināta mājokļu programma un citi atbalsta pasākumi ģimenēm. Peda-gogu atalgojumam plus 23 miljoni. Iekšlietu sistēmas darbiniekiem plus 10,7 mil-joni. Lauksaimniekiem, tai skaitā maziem un vidējiem ražotājiem, plus 30 miljo-ni. Pensiju paaugstināšanai plus 228 miljoni. Plus 63 miljoni pašvaldībām. Plus 7,3 miljoni zinātnei, un tā varētu turpināt.

Budžets 2020. Varēja būt gan labāk, gan sliktāk

Vai Nacionālo apvienību apmierina šis budžets?

Kultūras darbinieki piedzīvos lielāko algu pieaugumu viena gada laikā, tam atvēlēti 8,3 miljoni.

Foto

: Jān

is D

eina

ts

10

Aktualitāte numur viens nenoliedzami ir ES daudz-gadu budžeta izstrāde. Ir iz-veidota kontaktgrupa, kuru vada EP prezidents Dāvids Sasoli, tās sastāvā ir ziņo-tāji par daudzgadu budžetu un pa vienam pārstāvim no katras politiskās grupas. Es tajā pārstāvu savu – Eiropas Konservatīvo un Reformistu - grupu. Mēs tiekamies reizi mēnesī vai biežāk un rēķi-nāmies, ka šī gada nogalē Vācijas ES prezidentūras lai-kā budžets, visticamāk, tiks pieņemts. Protams, ar milzī-giem kompromisiem. No tā atkarīgs, kādu finansējumu saņems Latvija lauksaimnie-cībai, kā būs ar struktūrfon-diem un kā naudas izmanto-šanu ietekmēs jaunā “zaļā” politika un tamlīdzīgi.

No tā, kāds budžets tiks pieņemts, lielā mērā atka-rīga arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES. Ja būs slikts rezultāts, būs vilšanās Eiropā.

Situācija ar budžetu ir sa-režģīta. Eiropas Parlamentam ir tikai tiesības piekrist vai nepiekrist budžeta skaitļiem. Taču iekšējo budžeta pozīciju sadalē, piemēram, kā nāka-mos 7 gadus varēs izmantot lauksaimniecībai paredzēto naudu, Eiropas Parlamentam ir līdzvērtīga teikšana ar val-stu valdībām. Tāpēc mēs EP izstrādājam taktiku, kā pa-nākt labāko iespējamo kom-promisu sarunās. Neslēpsim,

ka pašlaik tā saucamās “mak-sātāju valstis” vēlas vienkārši samazināt savas iemaksas un radīt noteikumus, kas ļau-tu lielāko daļu iemaksātās naudas saņemt atpakaļ caur dažādām programmām. Ņe-mot vērā, ka valstu valdībām ir liela ietekme, mums tas ir jāizmanto, jāpastāv par sa-vām interesēm. Premjeram Kariņam būs jāpieņem sma-gi lēmumi par prioritātēm, jo vienkārši piebalsot “za-ļai” prioritātei var izrādīties nepietiekami. Taču skaidrs, ka Eiropas Parlaments šo-reiz “rādīs zobus” ne pa jok-am. Paredzams, ka cīņa būs diezgan asa. Mums jācenšas sasniegt to, ko reāli varam sasniegt. Proti, finansējuma palielinājumu gan Kohēzijas fondos, gan lauku attīstības programmā, lai kompensētu to, ka mums tiešmaksājumi lauksaimniekiem ir mazāki nekā vidēji Eiropā.

Otrs aktuālais jautājums ir Eiropas zaļais kurss. Jā-teic gan, ka pašlaik pārejai uz zaļāku ekonomiku daudz jaunas naudas nav pare-dzēts. Ir prezentēts Taisnī-gas pārkārtošanās fonds, no kura tiks piešķirti līdzekļi, lai dalībvalstis varētu pāriet uz videi draudzīgu enerģētiku un ekonomiku. Ir plānots to kombinēt gan ar “nacionālās aploksnes” jau piešķirto nau-du, gan ar aizņēmumiem no Eiropas Investīciju bankas. Plānotie nosacījumi, ko esmu redzējis, dara mani bažīgu. Uz katru eiro, ko saņemsim no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, būs jāpieliek 1.5 vai pat 3 eiro no citiem ES fon-diem, ko citādi mēs varētu

izmantot citiem mērķiem. Runa ir par Eiropas Reģionā-lās attīstības fondu (ERAF), no kā pašvaldības, uzņēmēji gūst atbalstu un pie kā cilvē-ki jau ir pieraduši, un Eiropas Sociālo fondu. Tas raisa ba-žas, vai vispār varēsim izman-tot Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma naudu, ja tā būs sasaistīta ar jau tā samazinā-to Kohēzijas “aploksni”. Gan enerģētikā, gan transportā un lauksaimniecībā, protams, būs spiediens, lai mēs šo nau-du varētu apgūt tikai kontek-stā ar zaļo politiku. Rezultātā tas var neizdoties. Vēl viens risks, pie kā var novest pār-spīlēta zaļā politika, attiecas uz Eiropas Investīciju banku. Tā ir Eiropas valstu veidota banka, kas vienmēr ir izsnie-gusi kredītus vai galvojumus ar labiem nosacījumiem gan “Altum”, gan, piemēram, Lat-vijas Universitātes Akadē-miskā centra attīstībai.

Ja šai bankai uzspiež iz-sniegt ar zaļo politiku sais-tītus kredītus ap 50 % no kredītportfeļa, tad pastāv drauds, ka var tikt zaudēts AAA reitings. Tas nozīmē, ka šī nozīmīgā banka pārspīlētas zaļās politikas dēļ var zaudēt savu statusu starptautiska-jā finanšu tirgū. Es neaicinu ignorēt klimata jautājumus, bet, lai ko mēs izdarītu Eiro-pā, tie ir tikai 9% no pasaules CO2 izmešiem.

Trešā aktualitāte ir debate par Eiropas nākotni. Šis Ei-ropas Parlamenta sastāvs ir izteikti populistiskāks nekā iepriekšējais. Lielbritānija kā ES dalībvalsts lielā mērā ba-lansēja procesus Eiropā, taču Brexit atļāva populistiem at-kal uzlikt dienaskārtībā fede-rālas Eiropas virzienu.

Tagad šī Francijas preziden-ta rosinātā iniciatīva - konfe-rence par ES nākotni - tiek aktivizēta, un Eiropas Parla-menta federālisti janvārī to iesāka ar rezolūciju un deba-

ti. Aizrunājās pat tik tālu, ka jācīnās par Eiropas federatī-vās republikas ideju (tā teica viens no zaļo līderiem). Fede-rālisti ir atkal pacēluši galvu, un tas nozīmē, ka mums, NA pārstāvjiem un citiem, kas cī-nīsies pretī, nebūs viegli laiki. Bieži vien tādi jauni jēdzieni kā “Eiropas suverenitātes palielināšana” patiesībā no-zīmē to, ka, piemēram, Ma-krons varētu starptautiskās sarunās pārstāvēt Eiropu, nevis tikai Franciju. Mēs jau to redzējām viņa vizītē Ķīnā, kad sarunu fonā bija nevis Francijas, bet ES karogs, un līdzi bija “paķerts” ES komi-sārs, kas parakstīja līgumus ar Ķīnu ES vārdā. Makrona ieskatā, pārējām dalībvalstīm būtu jānodod politiskā vara Eiropas centram, un Parīze ir tā, kas to īstenos. Pēc britu aiziešanas balanss jūk ārā, un ES suverenitātes palielināša-na ir bīstams process.

Pavisam svaigs piemērs ir Francijas centieni uzlikt digi-tālo nodokli google, amazon, facebook un citām amerikā-ņu vietnēm. Likās, ka tūlīt visa Eiropa tiks nostatīta aiz Francijas. Taču amerikāņi pateica, kādus tarifus uzliks šampanietim un Rokforas sieram, un Davosā Francijas un ASV līderi atlika jautā-juma virzību līdz gada bei-gām, jo mēģināšot vienoties OECD ietvaros. Francija sa-gaida, ka mums jābūt, tā sa-kot, “ierakumos”, un, ja kas, tad jāiet Francijai palīgā. Bet esmu bijis un būšu uzskatos, ka mums - Latvijai - ir savas intereses, to skaitā ģeopoli-tiskās, kuras īstenojot, mums būtiskākais NATO partneris ir svarīgāks par dažu ES val-stu līderu politiskajām inte-resēm. Neapšaubāmi mēs kā NA EP deputāti aicinām gan citus deputātus, gan Latvijas valdību tomēr jau no paša sākuma stingri nostāties pret šo federālisma virzienu.

Roberts Zīle

Kas šobrīd aktuāls Eiropas Parlamentā?

Šis Eiropas Parlamenta sastāvs ir izteikti populistiskāks nekā iepriekšējais.

Foto

: pub

licit

ātes

EIROPĀ

11

Jaunā gada Eiropas Parla-menta pirmajā sesijā notika nozīmīga diskusija par Eiro-pas vēstures sagrozīšanu un Otrā pasaules kara atceri. Vairāki parlamenta deputāti no Baltijas valstīm un Polijas nosodīja Kremļa aktivitātes Otrā pasaules kara faktu fal-sificēšanā un vēstures pār-rakstīšanā.

EP deputāte Dace Melbār-de: “Savā uzrunā vērsu uz-manību uz Kremļa mēģinā-jumiem glorificēt 13.oktobri, kas tiek pasniegts kā varo-nīgs Rīgas atbrīvošanas akts, ignorējot vēsturnieku teik-to, ka reālas kaujas par Rīgu nenotika, bet faktiski notika atkārtota Latvijas okupācija. Vienlaikus Lielā Tēvijas kara

varoņstāstā tiek noklusēts Staļina-Hitlera pakts, PSRS un nacistiskās Vācijas sadar-bība pirmos 22 kara mēne-šus un Polijas, Baltijas valstu neatkarības iznīcināšana, kam sekoja masveida cilvēku deportācijas uz Sibīriju.

Diemžēl PSRS mantiniece Krievija ir izvēlējusies neat-zīt PSRS līdzatbildību kara izraisīšanā, bet tieši pretēji - Krievijai nepatīkamu vēstu-res faktu izgaismošana tiek dēvēta par atbalstu fašisma atdzimšanai. Te varam at-cerēties Krievijas negatīvo attieksmi pret NATO saga-tavoto videomateriālu par nacionālajiem partizāniem 2017.gadā.”

Svarīgāko 2019. gada lē-mumu Eiropā pieņēma 28 ES valstu iedzīvotāji - viņi ievēlēja jauno Eiropas Par-lamenta (EP) sasaukumu. Latviju EP pārstāv 8 deputā-ti, no Nacionālās apvienības ievēlēti divi - Dace Melbār-de un Roberts Zīle.

DROŠĪBA

Civilā aizsardzība

Jauni noteikumi, kas val-stīm ļauj ātrāk reaģēt uz da-bas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm.

Eiropas robežu un krasta apsardze

Jaunais korpuss līdz 2027. gadam sasniegs 10 000 spe-ciālistu apjomu. Tas atbalstīs ES dalībvalstis robežsardzes veikšanā, pārrobežu nozie-dzības apkarošanā un neli-kumīgi ieceļojušu personu atgriešanā.

ES noteikumi arī gāzes cau-ruļvadiem no trešām valstīm

ES būs ekskluzīvas tiesī-bas vienoties par cauruļva-du savienojumiem ar trešām valstīm. ES importē vairāk nekā 70% patērētās dabas-gāzes, tāpēc piegāžu drošī-bai ir ļoti būtiska nozīme.

Drošāka satiksme uz ce-ļiem

No 2022. gada maija jau-nās automašīnas būs obligā-ti jāaprīko ar tādām drošības tehnoloģijām kā avārijas bremzēšanas sistēma un “gudrā” ātruma pielāgošana.

VIDE

Vienreizlietojamās plast-masas aizliegums

Līdz 2021. gada jāpār-trauc vienreizlietojamo gal-da piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pār-strādei jāsavāc 90% plast-masas pudeļu. Plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma.

Videi draudzīgākas auto-mašīnas

Līdz 2030. gadam par 37,5% jāsamazina jaunu vieglo automašīnu un mik-roautobusu CO2 izmešu apjoms.

Ārkārtas stāvoklis klimata jomā

Mazāk emisiju, oglekļa ne-itralitāte, investīcijas zaļās tehnoloģijās. Ir skaidrs, ka klimata jautājumi nākama-jos gados būs EP uzmanības centrā.

TIESĪBAS

Jauni autortiesību noteiku-mi

Radošo profesiju pār-stāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņē-mumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, jo interneta platformas būs atbildīgas par lietotāju augš-uplādēto saturu.

Labāks darba un ģimenes dzīves līdzsvars

Strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem būs iespējams lūgt pielāgot viņu darba or-ganizāciju, tostarp iespēju robežās izvēloties attālinātu darbu vai elastīgu darba lai-ku.

ES PĀRVALDĪBA

Jaunā Eiropas Komisija

Par vienu no jaunievēlē-tā parlamenta pirmajiem darbiem kļuva Eiropas Ko-misijas jeb ES izpildvaras apstiprināšana - tā sākās ar balsojumu jūlijā par Komisi-jas vadības uzticēšanu Urzu-lai fon der Leienai, turpinājās ar komisāru uzklausīšanu no septembra līdz novembrim, un noslēdzās ar jaunā Komi-sijas sastāva apstiprināšanu novembra beigās.

Avots: EP birojs Latvijā

24. janvārī ar diskusijām di-vās Kuldīgas skolās aizsā-kās Eiropas Parlamenta (EP) vēstnieku skolu programmas šī mācību gada atklātās stun-das. Kuldīgā ar jauniešiem par ES budžetu un vērtībām diskutēja EP deputāts Ro-berts Zīle. Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidus-skolā norisinājās saruna par Eiropas vērtībām un cilvēk-

tiesībām, bet Kuldīgas Cen-tra vidusskolā skolēni un citi interesenti noskaidroja, ko Kuldīgā vajadzētu zināt par ES budžetu un kā to gribētu tērēt jaunieši. Eiropas Parla-menta vēstnieku skolas ir ES mēroga programma, kuru sa-darbībā ar pedagogiem īste-no Eiropas Parlamenta birojs Latvijā vairāk kā 70 Latvijas skolās.

10 SVARĪGI EIROPAS PARLAMENTA 2019. GADA LĒMUMI, KAS IETEKMĒS TAVU DZĪVI

EP deputāti nosoda Krievijas centienus pārrakstīt vēsturi

Roberts Zīle ar Kuldīgas jauniešiem diskutē par ES vērtībām un budžetu

Foto

: Eiro

pas

Parl

amen

tsFo

to: K

uldī

gas

Cen

tra

vidu

ssko

la

EIROPĀ

12

TUVIE AUSTRUMI: PIEAUGOŠA DESTABILIZĀCIJA, REĢIONS “UZKARST”Irānas ietekmīgākā ģenerāļa – faktiskās otrās personas valstī – slepkavība gada sākumā ra-dīja spriedzi ne vien starp Irānu un AS, bet arī nopietni satrauca Eiropas un citus reģionālos lī-derus, bažām par militāru kon-fliktu pēkšņi kļūstot atkal visai aktuālām. Īsumā par to, kur esam šo-dien un kā te nonācām:‣ ASV un Irānas konflikts savas aprises un mērogus sāka iegūt 1979. gadā, kad tika gāzts ASV atbalstītais Irānas šahs un valsts kļuva par islāma republiku. To-gad revolūcijā radītajos haosa apstākļos ASV vēstniecībā Tehe-rānā par ķīlniekiem tika saņemti vairāki desmiti amerikāņu dip-lomāti. Kopš tā brīža ASV un Irānas attiecības raksturojamas kā, labākajā gadījumā, saltas un atturīgas. ‣ 2015. gadā daudzi cerēja, ka sācies “atkusnis” – Irāna un sešas pasaules lielvaras – Liel-britānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV – panāca vie-nošanos par Irānas kodolprog-rammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju at-celšanu.‣ Līdz ar ASV prezidenta Do-nalda Trampa stāšanos amatā 2017.gadā ASV attiecībās ar Irānu atkal iezīmējās pagriezie-na punkts – prezidents skaidri pauda savu vēlmi atcelt Irānas kodolvienošanos. Tas arī tika iz-darīts 2018.gadā, un Irānai atkal tika noteiktas sankcijas. 2019.

gada pavasarī ASV noteica vēl papildus sankcijas Irānai. Šo no-tikumu rezultātā Irānas ekono-mika jau kādu laiku atrodas dziļā recesijā. ‣ Un nonākam pie pēdējā mē-neša notikumiem, par kuriem ziņoja visi pasaules mediji – pēc ASV prezidenta Donalda Tram-pa rīkojuma dronu uzbrukumā pie Bagdādes (Irāka) lidostas tika nogalināts Irānas Revo-lucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” (var tikt pielīdzi-nāti ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un speciālo uzdevu-mu vienības kombinācijai) ko-mandieris ģenerālmajors Ka-sems Soleimani – plaši uzskatīts par otru ietekmīgāko Irānas līde-ri aiz ajatollas (šiītu garīdznieka un politiķa) Ali Hāmenejī. So-leimani gadiem koordinēja de-stabilizācijas aktivitātes reģionā ar mērķi īstenot Irānas militārās intereses citās Tuvo Austrumu valstīs. Kopš 1990.gada Solei-mani vadīja “Kudsas spēkus”, kā

“filiāles” darbojās Irākā, Sīrijā, Libānā, Jemenā un Bahreinā. Sa-skaņā ar Pentagona paziņojumu “pēc prezidenta norādījuma ASV armija īstenoja apņēmīgu aizsar-dzības akciju, lai aizstāvētu ASV personālu ārvalstīs”. Vairākas ASV amatpersonas šādu rīcību pamatoja ar tiešu draudu Ame-rikai.Kas tālāk?‣ Nav pamata celt paniku, ka esam Trešā Pasaules kara priekšvakarā. Drīzāk tuvākajā nākotnē Tuvos Austrumus va-

rētu gaidīt jaunas ēras sākums. Nav pārliecības, ka Irāna spēs atrast un laikus “iedarbināt” Soleimani līdzvērtīgu ģenerāli ar tādām diplomātijas, stratē-ģijas un vadības prasmēm. Tā-pat, sekojot Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanai, Irānas sabiedrība ir kļuvusi pesimistiski noskaņota pret pašreizējo poli-tisko eliti.‣ ASV klātbūtnes samazināša-na teorētiski ietilpst prezidenta Donalda Trampa politikas stra-tēģijā “Amerika vispirms”, bet šobrīd Vašingtona vēl tikai mē-ģina izstrādāt stratēģiju tālāka-jām darbībām reģionā. Nedrīkst arī aizmirst, ka šogad gaidāmas ASV prezidenta vēlēšanas. Visti-camāk, nekādi nopietni, stratē-ģiski ilgtermiņa lēmumi attiecībā uz ASV-Irānas attiecībām pirms vēlēšanu rezultātu noskaidro-šanas netiks pieņemti, un par konkrētāku ASV kursu Tuvajos Austrumos varēsim runāt ru-denī.

‣ Kamēr Vašingtona un NATO domā un reģions “vārās”, Krem-lis redz un izmanto jebkādas ASV kļūdas, lai palielinātu Krie-vijas ietekmi un lomu reģionā.‣ Latvijas kontekstā būtiskas izmaiņas un sekas netiek gaidī-tas. 8. janvārī drošības apsvēru-mu dēļ Latvija savus sešus Irākā dienējošos karavīrus pārvietoja uz Kuveitu. Tomēr nestabilitāte Tuvajos Austrumos, īpaši tādās valstīs kā Irāna, kas ir viena no lielākajām naftas eksportētāj-valstīm, var ietekmēt globālo naftas tirgu, kā rezultātā arī

Latvijas degvielas cenas var pie-redzēt kāpumu.

NATO APSTIPRINA BALTIJAS VALSTU UN POLIJAS UZLABOTO AIZSARDZĪBAS PLĀNU. ‣ NATO valstu līderu sanāk-smē Londonā tika apstiprināti alianses uzlabotie Baltijas val-stu un Polijas aizsardzības plā-ni. Neraugoties uz retoriku no atsevišķām sabiedroto valstīm

un satraukuma pirms līderu sa-nāksmes par to, vai sabiedrotie spēs vienoties un apstiprināt aizsardzības plānus, viss noti-ka tā, kā tam vajadzēja notikt. Sabiedrotie apliecināja izpratni par reālajiem apdraudējumiem eiroatlantiskajai drošībai tieši Baltijas un Polijas reģionā. No Krievijas puses kā reakciju sa-gaidījām jau ierastos apvainoju-mus par “rusofobiju” un agresīvu ekspansiju, “ieroču žvadzināša-nu” un mērķtiecīgas, agresīvas aktivitātes komunikācijā starp-tautiskajā vidē, Kremlim mērķ-tiecīgi un bezkaunīgi tiecoties pārrakstīt Eiropas 20.gs. vēsturi. ‣ Svarīgi atcerēties - lielākajai daļai no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas misi-jā esošajām valstīm šogad būs jālemj par misijas pagarināša-nu Latvijā, kā arī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc Latvijai ļoti būtiski 2020. gadā būs arvien stiprināt eiroatlan-tiskās attiecības un pārliecino-ši skaidrot sabiedrotajiem gan nepieciešamību pēc sabiedroto klātbūtnes šeit, gan Latvijas kā uzticama sabiedrotā pozīciju NATO ietvaros.Rihards Kols,Saeimas deputāts

Konflikts Tuvajos Austrumos - nav pamata panikai

Sabiedrotie demonstrēja spēju vienoties, apstiprinot Baltijas valstu un Polijas atjaunoto aizsardzības plānu.

PASAULĒFo

to: p

ublic

itāt

es

Foto

: Has

an A

lmas

i, U

nspl

ash

13

PR

ET

PR

ET

PR

ET

PR

ET

PA

RP

AR

PA

RP

AR

— Nav pierādījumu, ka, veidojot kopīgu sarakstu, balsotāju skaits summētos vai pieaugtu. Vēsturē ir gan pozitīvi, gan negatīvi pie-mēri.— Vairākām partijām grūtāk vie-noties par kopīgu programmu un kampaņu, līdz ar to atsevišķu partiju svarīgi uzdevumi priekš-vēlēšanu laikā var neparādīties.— Partijas X vēlētājam var ne-patikt partija Y, un kopīga starta gadījumā vēlētājs var šī iemesla dēļ nenobalsot par sarakstu vis-pār.— Lielāka iespējamība, ka sa-raksta ietvaros tiek organizētas svītrošanas kampaņas, kas var neprognozējami ietekmēt rezul-tātu.

+ Kopējs saraksts būtu signāls vēlētājiem, ka partijas spēj nolikt malā nesaskaņas un vienoties kopīgam mērķim.+ Katrai atsevišķai partijai būtu jāiztērē mazāk līdzekļu priekš-vēlēšanu kampaņā, tā ietaupot līdzekļus nākamajām vēlēšanām.+ Kopējs saraksts mazinātu kon-kurējošo partiju skaitu vēlēšanās un būtu nozīmīgāks pretendents uz valdošo spēku pēc vēlēša-nām.+ Startējot vienotā sarakstā, partijas savstarpējas konkuren-ces vietā būtu motivētas vairāk koncentrēties cīņai pret galveno politisko pretinieku – prokrievis-kajiem spēkiem.

— Depozīta sistēma būs ļoti dār-ga, un izmaksas būs jāsedz no valsts budžeta. — Gaidāms atkritumu apsaim-niekošanas maksas pieaugums.— Sistēmā nebūs iespēja nodot 3 litru stikla taru.— Sistēma nedarbosies, ja tajā netiks iekļauti atkritumu bizne-sa pārstāvji.— Depozīta sistēma radīs papil-du izmaksas un neērtības tirgo-tājiem. — Depozīta sistēma nesamazi-nās atkritumu daudzumu mežā.— Nodot taru varēs tikai lielvei-kalos.— Nebūs iespējams saņemt skaidru naudu.— Sistēma būs lietotājam ļoti neērta, uz veikalu jāiet ar pilnu maisu tukšām pudelēm.— Iepērkoties par preci būs jā-maksā vairāk. Ģimenes budžetā tas atstās pamatīgu robu.— Sistēma būs sarežģīta un ne-pieejama vecāka gadagājuma cilvēkiem.

+ Depozīta sistēma motivē cil-vēku: veikalā samaksāto depozī-ta maksu par iepakojumu pircējs saņem atpakaļ tad, kad iepako-jumu nodod pieņemšanas auto-mātā vai punktā. + Ieviešot depozīta sistēmu, ir iespējams par 75 % samazināt mežu, ceļu nomaļu un ceļmalas stāvvietu piedrazojumu.+ Iespējams pārstrādāt gandrīz 100 % no savāktā materiāla.+ Samazinās iepakojuma ap-joms, kas nonāk atkritumu po-ligonos.+ Depozīta sistēma Eiropā ir ie-viesta 13 valstīs: Austrijā, Beļģi-jā, Dānijā, Igaunijā, Nīderlandē, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. To raksturo kā veiksmīgu.+ Depozīta sistēmā galvenā atbildība un izmaksas par iepa-kojuma vākšanas organizēšanu gulstas uz operatora pleciem. Valstij nebūs jāsedz izmaksas. + Saeima lēmusi, ka operatoram jānodrošina taras automāti, ku-rus var pielāgot arvien jauniem iepakojumiem.

— Apstākļos, kad nepietiekami tiek finansētas valstij svarīgas jomas (izglītība, zinātne, vese-lība utt.), partiju finansējuma palielināšanu daudzi pilsoņi var uztvert kā neētisku rīcību.— Finansējums tiek papildus piešķirts visām partijām, kas saņēmušas vairāk par 2%, tātad tas pieaugs arī prokrieviskajiem spēkiem.— Ņemot vērā, ka finansējuma apmēru aprēķina pēc vēlētāju skaita, tas var daļu pilsoņu mo-tivēt boikotēt vēlēšanas.

+ Lai partija kvalitatīvi veiktu darbu, finansējums ir nepiecie-šams. Labāk, ka to nodrošina valsts, nekā lieli sponsori, ku-riem var būt savas savtīgas inte-reses. Tas valstij izmaksā dārgāk nekā partiju finansējums.+ Ja nav valsts finansējuma, par-tijas, kuras vēlas saglabāt neat-karību no sponsoru ietekmes, nonāk neizdevīgākā situācijā pret tām, kuras nekādu sponso-ru naudu nesmādē.+ Prokrieviskie spēki un izteikti liberāli kosmopolītiskas organi-zācijas jau šobrīd darbojas ar lie-lu budžetu. Valsts finansējums vairāk palielina konkurences iespējas tieši nacionāli konser-vatīvajiem spēkiem.

— Galvenās cirtes caurmēra sa-mazināšana nozīmē vecuma un tievuma, kādā mežu būs jācērt, pazemināšanu, jo attiecīgo iz-mēru koki sasniegs pirms šobrīd noteiktā ciršanas vecuma.— Mežzinātnieku aprēķini ir balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.— Nav veikts ietekmes uz vidi vērtējums.— Ļaujot cirst jaunākus mežus, Latvijas ainava būtiski mainītos – mežus daudz biežāk nomainī-tu izcirtumi.— Šobrīd vēl notiek dabas skai-tīšana, un, kamēr nav zināmi re-zultāti par biotopiem, grozījumu stāšanās spēkā nav iespējama — Grozījumi nerisina situāciju ar pāraugušiem un bojātiem me-žiem.— Vietas, kur šobrīd var sēņot un atpūsties, nomainīs izcirtumi. Tiks iznīcinātas sēņu vietas.

+ Priekšlikums, kas samazina cirtes caurmēru par dažiem cen-timetriem, neuzliek pienākumu meža īpašniekam nocirst me-žaudzi, kad tā sasniegusi cirtes caurmēru. + Ja koki tiek cirsti pēc caur-mēra, tiek palielinātas prasības saistībā ar meža atjaunošanu. Tas jāatjauno ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. + Zinātniskos pētījumos seci-nāts, ka mežaudzēs ar selekcio-nētu stādāmo materiālu koku krāja ir vidēji par 26 % lielāka.+ Grozījumi neattiecas uz Latvi-jas valsts mežiem, jo maksimālo apjomu, ko atļauts nocirst galve-najā cirtē piecos gados, apstipri-na Ministru kabinets. + Ar noteikumu grozījumiem da-bas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā tiek nevis sa-mazinātas, bet gan palielinātas. + Grozījumi paredz, ka platībās, kurās veic cirti, izmantojot caur-mēra kritēriju, tiek atstāti vairāk ekoloģiskie un sausie koki, nekā tas ir pašlaik.

VAIRĀKU LATVISKO PARTIJU KOPĒJS SARAKSTS RĪGAS DOMES VĒLĒŠANĀS

DEPOZĪTA SISTĒMAS IEVIEŠANA

VALSTS FINANSĒJUMA PALIELINĀŠANA POLITISKO PARTIJU DARBĪBAI

CIRSMAS DIAMETRU IZMAIŅAS

PAR/PRET

14

‣ PAŠRAKSTUROJUMS

Es lepojos, ka esmu vīrs un trīs bērnu tēvs kuplā ģimenē, kurai ir iespēja dzīvot latviskā, sakoptā novadā un būt daļai no mūsu tēvzemes Latvijas.

‣ VAĻASPRIEKI

Kalnu slēpošana, izbraukumi ar motociklu, grāmatu lasīšana.

‣ DZĪVESVIETA UN VIETA, KURAI PIEDER SIRDS

Pavisam noteikti vieta, kurai pieder mana sirds, ir mūsu ģi-menes dzimtas mājas “Zilūži”, kas atrodas Kocēnu novada Bērzaines pagastā, pavisam ne-tālu no Valmieras.

‣ DARBA PIEREDZE

Šobrīd: Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parla-mentārais sekretārs.

Gandrīz desmit gadus - no 2009.–2019. gada janvārim - vadījis ģimenes zemnieku saim-niecību “Zilūži”, kur attīstījis arī piena produktu zīmolu ‘’Gras-bergs’’ .

‣ IZGLĪTĪBA

2020. gads - studijas maģis-trantūrā Latvijas Lauksaim-niecības Universitātē (LLU) lauksaimniecības zinātņu prog-rammā.

2017. gadā The World Wide Sires mācību kursi par efektīvu piensaimniecības pārvaldību (ADVANCED DAIRY MANA-GEMENT) The World Wide Si-res Global Training Center ASV.

2010. gadā absolvēta Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU) Lauksaimniecības fakul-tāte, kur iegūts bakalaura grāds lauksaimniecības zinātnēs.

2006. gadā iegūta lauksaim-niecības tehnikas mehāniķa kvalifikācija Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā.

Raksturo savu ikdienu!

Katra diena ir dinamiska un notikumiem bagāta. Mani tiešie pienākumi ir nodrošināt minis-trijas saikni ar Saeimu un tās ko-misijām, pārstāvēt Zemkopības ministriju likumdošanas procesā Saeimā, piedalīties likumprojek-tu sagatavošanā un izskatīšanā.

Tas ir atbildīgs un ļoti vērtīgs darbs, kuru varu darīt, ieguldot savas zināšanas un iepriekšējo pieredzi lauksaimniecības noza-rē, turklāt nemitīgi mācoties ko jaunu.

Diena iesākas agri no rīta, jo aptuveni stunda un 30 minū-tes tiek pavadītas ceļā uz dar-bu. Tas ļauj sakopot domas un dod iespēju sakoncentrēties veicamajiem darbiem. Nonākot Zemkopības ministrijas ēkā, sā-kas diena pēc iepriekš plānotā grafika. Tiek gatavoti likumu grozījumi, priekšlikumi un uzla-bojumi, kas vēlāk tiek pārstāvēti Saeimas komisijās. Dienas gaitā notiek tikšanās ar nozaru pār-stāvjiem, departamentu direk-toriem, ministra biroja kolēģiem un Saeimas deputātiem.

Kā kļuvi par Nacionālās apvie-nības (NA) biedru?

Pirms vairākiem gadiem mani uzrunāja NA Kocēnu nodaļas vadītāji Jānis Olmanis un Evija Nagle ar aicinājumu pievieno-ties novada komandai. Šo piedā-vājumu arī pieņēmu, un, laikam ritot, kļuvu par Kocēnu novada domes deputātu. Domās un sir-dī esmu bijis NA biedrs kopš šī brīža, taču oficiāli vēl tāds nebi-ju.

Vēlāk, iesaistoties un sapro-tot novada darbību, nācās seci-nāt, ka daudzas lietas tomēr ir jārisina citā – valstiskā - līmenī. Tamdēļ, nolemjot piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās, sapratu, ka jākļūst par oficiālu NA biedru, ko arī izdarīju.

Kāds spilgts mirklis, kas piedzī-vots NA.

Man personīgi atmiņā paliek tieši pirmie iepazīšanās mirkļi. Tādēļ šeit varētu minēt 2018. gada NA kongresu, kuru apmek-lēju kā pilntiesīgs NA biedrs.

Taču viens no spilgtiem mir-kļiem pavisam noteikti ir NA biedru izrādītā uzticēšanās man un virzīšana uz Zemkopības mi-nistrijas parlamentārā sekretāra

amatu, kuru ar pilnu godu un cieņu šodien pildu.

Kāds būtisks jautājums būtu valstij risināms?

Pašlaik ļoti nozīmīgs jautā-jums ir uzņēmējdarbības vei-cināšana, radīšana un attīstība īpaši ārpus lielajām pilsētām. Spēcīgi attīstīta uzņēmējdarbī-ba sekmēs augstāku atalgojumu darbiniekiem, lielāku nodokļu ieņēmumu reģionam, kā rezultā-tā augstāku dzīves līmeni valstī kopumā.

Šobrīd valstī notiek iekšējā migrācija, kad cilvēki labprātāk izvēlas dzīvot pilsētu centros, īpaši Rīgā. Tā tiek radīta brīva telpa reģionos, savukārt pilsētās tiek pārslogota infrastruktūra.

Īpaši svarīga ir arī nacionālā nodokļu politika, kas vietējos uzņēmējus var bremzēt vai pa-līdzēt augt. Piemēram, samazi-nātais PVN nodoklis augļiem un dārzeņiem ir palielinājis ražotāju skaitu un veicinājis Latvijā ražo-to augļu un dārzeņu patēriņu. Tieši tas pats jādara arī citās no-zarēs - piena, gaļas, zivju un olu. Attīstītajās valstīs pārtikas pro-duktiem PVN likme ir ļoti zema, vai tādas nav vispār.

Trīs lietas, ar ko Latvija var le-poties.

Pirmkārt, četri gadalaiki jeb daba. Otrkārt, spējīgi cilvēki, kuri pierādījuši sevi gan Latvijā, gan plašajā pasaulē. Treškārt, mūsu kultūra un tradīcijas, kuras iznākums esam mēs – šodienas latvieši.

Kultūras pasākums, kas īpaši iedvesmojis.

Filma “Dvēseļu putenis”, kas skaudrā veidā parāda daļu mūsu vēstures. Filma mums atgādina, kādā žēlastības laikā dzīvojam. “Dvēseļu putenis” parādīja to, ka kāds pašaizliedzīgi atdeva savu dzīvību par Tevi, par mani, lai mēs šodien baudītu brīvību šajā brīnišķīgajā vietā - Latvijā.

Personīgi man ir neērti sūdzē-ties par problēmām, ar kurām saskaramies šodien, jo salīdzinā-jumā ar to laiku šodienas prob-lēmas ir tikai mazas neērtības. Turklāt, zinot to, kā mūsu priekš-gājēji ir cīnījušies par mūsu zemi, šodienas paaudzes uzdevums ir skaidrs – mūsu kursam ir jābūt vērstam uz rietumiem un ne soli atpakaļ.

Jānis Grasbergs

NA CILVĒKIFo

to: n

o pe

rson

īgā

arhī

va

15

‣ PAŠRAKSTUROJUMS

Dūd, Dīveņ, kolnā kōpt,Na nu kolna ļejeņā;Dūd, Dīveņ, ūtram dūt,Na nu ūtra meili lyugt.T..dz. Viļānu novads, H. Vi-

sendorfa krājums

‣ VAĻASPRIEKI

Sabiedriskā darba ietva-ros organizēju aktivitātes Latgales tradicionālas kul-tūras centrā „Latgaļu sāta” un palīdzu Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs. Man

patīk brīvajos brīžos apsēs-ties pie stellēm un aust, kā arī gleznot, dejot un mak-šķerēt. Galvenais tam visam atlicināt laiku.

‣ DZĪVESVIETA UN VIETA, KURAI PIEDER SIRDS

Sirds pieder Latgalei, bet ik-dienas darbs norit Rīgā.

‣ DARBA PIEREDZE

Šobrīd: Kultūras ministra biroja vadītāja.

Bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, Vi-des aizsardzības un reģionā-lās attīstības ministra biroja vadītāja, Madonas mākslas skolas direktore, interjera dizainere, pedagoģe.

‣ IZGLĪTĪBA

Maģistra grāds iestāžu un uzņēmuma vadībā. Augstā-kā izglītība mākslas vēstures un vizuālās mākslas peda-goģijā. Profesionālā vidējā izglītība - māksliniece - mo-delētāja.

Raksturo savu ikdienu!Rīts sākas ar smaržīgu kafiju,

tad kopīgs rīta solis ar meitiņu uz bērnudārzu. Kultūras ministrijā katra diena nes jaunus interesan-tus risināmus jautājumus paralēli ikdienas organizatoriskajiem dar-biem. Katram cilvēkam pieeju individuāli, un tikai tādā veidā var sasniegt vēlamo mērķi. Piere-dzi, kā strādāt ar cilvēkiem, guvu kā dizainere un, vadot Madonas mākslas skolu. Ministrijā ir svarī-gi sasniegt uzstādītos mērķus un strādāt komandā.

Mans vakars paiet ģimenes lokā, kur nereti vadošā tēma ir sabiedriskais darbs, kas saistās ar Latgali un mākslas projektiem. Savukārt nedēļas nogalēs mēroju vairāk nekā 400 kilometru garu ceļu uz lauku mājām pie Varakļā-niem. Tur es saplūstu ar lauku vidi, dabu un etnogrāfiju. Ceru sagaidīt ātrvilciena izveidi arī uz Latgali!

Kā kļuvi par Nacionālās apvienī-bas (NA) biedru?

Izšķirošais brīdis bija, kad parti-ja “Visu Latvijai!” savā dibināša-nas kongresā aicināja atgūt Abre-nes apriņķi. Man likās - kā tas ir iespējams, ka mūsu pašu ievēlētā valdība 2007. gadā ar vieglu roku atdod mūsu sentēvu zemi?

Kāds spilgts mirklis, kas piedzī-vots NA.

Spilgtākie mirkļi ir no tām rei-zēm, kad varu tikties ar iedzīvo-tājiem reģionos. Priekšvēlēšanu laikā bija interesantas un partijas darbam rosinošas diskusijas Dau-gavpilī, Aglonā, Balvos, Varakļā-nos. Biju ļoti gandarīta, ka ar NA atbalstu varējām uzstādīt piemi-nekli izcilajam latgaliešu sabied-riskajam darbiniekam Vladisla-vam Lōcim Rēzeknē. Laikā, kad Padomju Latvijā latgaliski rakstīt bija aizliegts, viņš izdeva grāma-tas trimdā Vācijā. Viņa draugs un domubiedrs, starp citu, bija izcilais diplomāts un valstsvīrs Miķelis Valters, pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš jau 1903. gadā publiski izteicās par suverēnas Latvijas valsts izveido-šanu.

Kāds būtisks jautājums būtu valstij risināms?

Mūsu valstij jākļūst sociāli at-bildīgākai. Par prioritāti jākļūst atbalstam jaunajām ģimenēm, pašvaldībām jādod iespēju pašām būvēt īres namus, un lauku attīs-tības vārdā jāveicina krājaizdevu-mu sabiedrību izveidi un darbību. Bet pāri visam jāstāv jauno ģime-ņu atbalstam un darbam, lai valstī atgrieztos vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc.

Trīs lietas, ar ko Latvija var lepo-ties.

Mēs noteikti varam lepoties ar mūsu mūzikas un mākslas skolu izglītības modeli, kāda nav ļoti daudzās valstīs. Zīmīgi, ka pēdē-jo desmit gadu laikā par gandrīz 20% audzis mūzikas un mākslas skolu audzēkņu skaits.

Mēs varam lepoties arī ar to, ka Latvija ir viena zaļākajām valstīm pasaulē. Mums tas šķiet pašsa-protami, bet cilvēkam, piemēram, no Tokijas tas ir kaut kas neiedo-mājams.

Mēs patiesi varam lepoties ar senajām tradīcijām, zīmēm, raks-tiem, tautasdziesmām, ticēju-miem un tautastērpiem. Latviešu tradīcijas ir vienas no bagātāka-jām pasaulē. Mums būtu jālepojas ar mūsu lokālajām identitātēm. Jā, nav daudz palicis pāri no malē-niešu un sēļu savdabīgajām izlok-snēm, bet tās ir jāatbalsta tāpat kā ventiņi un suiti. Latgalē izau-gusi jauna intelektuāļu paaudze, kura ļoti aktīvi un dedzīgi iestājas par latgaļu valodu un kultūru. Ir jāsaprot, ka tā ir daļa no mūsu ko-pīgās valodas, un tam nav nekāda sakara ar separātismu. NA šajā jautājumā ir atbalstoša, jo mēs taču nevēlamies, lai sanāktu kā ar līvu unikālo valodu un kultūru, kad mēs “ pamodāmies” par vēlu.

Kultūras pasākums, kas īpaši ie-dvesmojis.

Īpaši iedvesmojuši bija ASV lat-viešu Dziesmu svētki Milvokos, jo tie lika pārdomāt mūsu tautas likteni. Dzirdot, kā vairāki tūkstoši latviešu tik tālu no Latvijas dzied valsts himnu, tā vien gribējās, lai tie visi dzīvotu Latvijā. Mums di-asporā ir tik liels potenciāls, tik radoši un Latviju mīloši cilvēki! Kā viņus atgriezt? Pat tautas tērpu skate, kur man bija iespēja pie-dalīties ar pašdarināto Varakļānu novada tērpu, man likās sirsnī-gāka un radošāka nekā Dziesmu svētkos Latvijā.

Marika Zeimule

NA CILVĒKIFo

to: n

o pe

rson

īgā

arhī

vaFo

to: L

ETA

16

27.novembrī Smiltenes novada domē notika ārkār-tas sēde, kuras laikā par jau-

no domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Edgars Avotiņš. Sēdē E. Avotiņš uzsvēra, ka noteikti jāturpina iesāktais darbs pie novada attīstības, akcentējot mājokļu jautāju-ma problēmas un mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanu.

Līdzšinējais Smiltenes no-vada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir pieņēmis jaunu dzīves izaicināju-mu atstāt novada domes priekšsēdētāja amatu un ar

2020.gada 1.janvāri uzsākt darbu Ziemeļvidzemes paš-valdībām piederošajā kapi-tālsabiedrībā – atkritumu apsaimniekošanas uzņēmu-mā SIA “ZAAO”, ieņemot valdes priekšsēdētāja ama-tu.

E. Avotiņš: “Paldies do-mes deputātiem par uzti-cības izteikšanu un ticību maniem spēkiem tikt ar šo pienākumu galā. Es, pro-tams, apzinos, ka Gints Ku-kainis kā Smiltenes novada

domes priekšsēdētājs man ir uzlicis augstu latiņu. Ne-gaidu, ka veicamais darbs būs viegls, bet to veikšu ar visaugstāko atbildību!” Šā gada novembrī, līdzšinējā Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukai-ņa uzrunāts, Edgars Avotiņš savu politisko darbību nolē-mis turpināt kā Nacionālās apvienības biedrs.

Avots: smiltene.lv

Par Tukuma mēru ievēlēts Normunds Rečs no Nacio-nālās apvienības. Š.g. 8. janvārī tika sasaukta Tuku-ma domes ārkārtas Domes sēde, kurā skatīja jautājumu par jauna Domes priekšsē-dētāja ievēlēšanu. Deputāte Guna Roze priekšsēdētāja amata kandidātam izvirzīja NA biedru Normundu Reču. Atklātā balsojumā ar 10 bal-

sīm “Par” un 6 balsīm “Pret” par jauno Tukuma novada Domes priekšsēdētāju ie-vēlēts Normunds Rečs. “Es apzinos, ka uzņemos smagu nastu, bet es šo nastu esmu gatavs vilkt ar visiem spē-kiem, lai izdarītu tās lietas, kas nav atrisinātas. Man nav vienaldzīga Tukuma novada nākotne. Es ceru, ka arī šeit klātesošajiem tā nav vien-

aldzīga. Ir daudz neizdarītu un iekavētu darbu, daudzi lēmumi jāpieņem steidza-mi, bet esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim un pie-ņemsim vislabākos iespēja-mos lēmumus Tukuma no-vada iedzīvotāju interesēs”, sacīja jaunais Tukuma no-vada Domes priekšsēdētājs Normunds Rečs.

Ozolnieku novada do-mes NA apvienības depu-tāti Guntars Akmentiņš, Artūrs Semjonovs un Loli-ta Meinharde līdz šim pa-veikuši daudz. Neatlaidīgi strādājām, lai pārliecinātu VAS “Latvijas valsts ceļi” par nepieciešamību ieguldīt līdzekļus satiksmes drošī-bas uzlabošanā Ozolnieku novadā. Tā rezultātā pērn uzņēmums novada terito-rijā ieguldījis vairāk nekā 5,2 miljonus eiro. Sakārtots autoceļš P93, un izbūvēts

rotācijas aplis Ozolnieku ciema centrā. Ar valsts ceļu uzturētāju esam arī panā-kuši vienošanos, ka tuvā-ko gadu laikā tiks izbūvēts rotācijas aplis arī melnajā punktā šosejas A8 un Bran-ku ceļa (V1068) krustojumā. Ozolnieku novada Ozolnie-ku ciema centra vaibstus pērn daudz skaidrāk iezīmē-ja veikala “Top” būvniecība un apkārtnes sakārtošana. Ievērojami paplašināts arī bezmaksas auto stāvlau-kums. Ozolnieku iedzīvotāji

to izmanto, vedot bērnus uz apkārt esošajiem bērnu-dārziem, sporta skolu, ledus halli un apmeklējot Ozolnie-ku novada domi. Domājot par skaitliski pieaugošajām ģimenēm novadā, nupat ap-stiprināts šī gada budžets, kas paredz jauna bērnudār-za būvniecību 250 bērniem. Tas samazinās rindas uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs.

Turpina pieaugt arī ārval-stu investoru interese par Ozolnieku novadu. Pērn

par 20% pieauguši ārvalstu kapitālieguldījumi uzņēmu-mos Ozolnieku novadā, sa-sniedzot 25 632 626 eiro. Latvijas pilsētu un novadu konkurencē Ozolnieku no-vads ierindojas augstajā 16. vietā, apsteidzot divas pilsētas – Rēzekni un Jē-kabpili, un 20. vietā no 21 reģionālā attīstības centra, tostarp plašo kaimiņu - Jel-gavas - novadu atstājot vien 46. vietā.

Pērn Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļā reģis-trēti 212 jaundzimušie – 105 meitenes un 107 zēni., kas ir par 24 vairāk nekā 2018.gadā. Meitenēm iecienītā-kais vārds bijis Marta, tāds dots piecām mazulītēm, bet četras reizes doti vārdi Mai-ja, Gabriela un Alise. Zēniem

trīs reizes dots vārds Artis, Everts, Edvards, Daniels, Ralfs, Ričards, Rinalds un Roberts. Pērn reģistrētas 209 laulības - par 19 vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu. Po-pulārākie kāzu mēneši bijuši jūnijs, jūlijs augusts un sep-tembris.

Par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Avotiņš (NA)

Normunds Rečs (NA) ievēlēts par Tukuma novada Domes priekšsēdētāju

Tagadējās pārvaldes rokās Ozolnieku novadā audzis gan investīciju, gan iedzīvotāju skaits

Bauskas novadā pieaudzis laulību un jaundzimušo skaits

Foto

: Rai

tis

Ābe

lnie

ks

17

Balvu novadā 2019.gads bija finansiāli saspringts, dar-biem un notikumiem bagāts. Pašvaldības vadība, deputāti un speciālisti gada nogalē tikās ar iedzīvotājiem pagas-tos un pilsētā. Arī NA Balvu nodaļas vadītāja un deputāte Aija Mežale aktīvi iesaistījās šajā aktivitātē. Tāpat triju dienu garumā apvienotajās komitejās tika skatīts 2020.gada budžets, tika uzklausī-

tas un analizētas pagastu un iestāžu vadītāju uzskaitītās vajadzības. Budžets tika ap-stiprināts 2020.gada pirmajā Domes sēdē.

Bijām aktīvi sabiedriskajos pasākumos – piedalījāmies lielākā Latvijas karoga izklā-šanā (800 m2 platībā), kurš jau pabijis citos novados un ir atceļojis uz Latgali - Viļakas novadu. 2020.gada janvārī saistībā ar Latgales atbrīvo-

šanas simtgadi visā Latgalē notika pasākumi, to skaitā arī Viļakas novadā. 9.janvārī kultūras namā “Rekava” no-tika Ziemeļlatgales pašval-dību vadītāju un deputātu, kā arī iedzīvotāju un visu in-teresentu tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Ti-kāmies arī ar LVRTC pārstāv-jiem sakarā ar 30.decembra testa režīmā palaisto signālu un darbu kopumu, kas ir va-

jadzīgs, lai kvalitatīvi darbo-tos divi jauni apraides masti, kas nodrošinās stiprākas jau-das TV programmu un sa-biedriskā radio pārraidīšanas signālu, kurš sāka darboties no 2020.gada 1.janvāra. Ir vēl nepieciešami līdzekļi un iespējas, lai tiktu kvalitatīvi iedzīvotājiem pieejams Radi 2 kanāls un interneta vien-mērīgs pārklājums pierobe-žas novados.

“Tas bija pirmais iesau-kums, kad vairs nevajadzēja iet dienēt Padomju armijā. Mēs brīvprātīgi pieteicāmies uz barikādēm. Izkārtojāmies pirmajā rindā, kad omonieši tuvojās Latvijas Televīzijai Zaķusalā. Tajā laikā traģis-kajos notikumos Viļņā jau bija pirmie kritušie, un man šķita, ka dzīve jau pagājusi, tā īsti vēl nesākusies,” atce-rējās Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helma-

nis. “Barikādes un sapnis par savu valsti mūs visus vieno-ja. Tā bija dziesmotā revolū-cija. Mēs ar sirds mīlestību uzvarējām daudz spēcīgāku pretinieku. Tas bija laiks, kad tauta modās, cēlās un gāja. Paņemsim no tā laika to, kas mūs vieno, nevis šķeļ.”

Klātesošos uzrunāja Ze-messardzes 54.Inženierteh-niskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rau-

za, atceres pasākumā pieda-lījās arī mūziķis, komponists barikāžu dalībnieks Gunārs Meijers, kurš dziedāja savas dziesmas pie ugunskura un dalījās atmiņās. Turpinājumā Ogres novada Kultūras cen-tra Lielajā zālē bija iespēja noskatīties režisora Romual-da Pipara filmu “Vēsture. Aiz kadra”, kā arī tikties ar tās autoru.

Avots: ogrenet.lv

2019.gada nogalē Prieku-les novada Kalētu pirmsskolas bērni, vecāki, vecvecāki, sko-lotājas un auklītes iesaistījās sirsnīgajā labdarības akcijā

“Eņģeļi pār Latviju”. Skolotāja un labdarības akcijas organi-zatore no Kalētu pirmsskolas Rūta Feldmane sazinājās ar projekta organizatoriem, lai sa-

ņemtu ziedojumu kastīti. Bērni darināja Ziemassvētku rotā-jumus, kurus iegādājās vecāki un vecvecāki, un citi novada iedzīvotāji. Tika saziedoti 580 eiro. Šī gada 3.janvārī pirms-skolas darbinieki, vecāki un bērni kastīti nogādāja uz TV3 studiju Rīgā, kuras paspārnē darbojas kampaņa “Eņģeļi pār Latviju”. Kampaņas ietvaros tiek sniegta nepieciešamā pa-līdzība smagi slimiem bērniem.

Kristīne Dundure

Priekules novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Liepājas pilsētas pašval-dība 2020. gadu iesāka ar attīstības programmas izs-trādi 2021.–2027. gadam. Lai apzinātu esošos Liepājas izaicinājumus, radītu priekš-likumus nozaru attīstībai un izveidotu konkrētu pilsē-tas attīstības darbības plā-nu, pašvaldība ieveidoja 12 tematiskās darba grupas. Pašvaldība uzaicināja darba

grupās piedalīties attiecīgās nozares speciālistus. Kopumā tiks organizētas vairākas dar-ba grupu tikšanās klātienē, un grupu darba efektivitātes uzlabošanai tiek piemērots “ideju vētras” metode.

Lai gan pašvaldību vēlē-šanās neviens NA deputāta kandidāts netika ievēlēts, ie-spēju robežās sekojam līdzi

pašvaldības darbam. Tādēļ domei lūdzām, lai darba gru-pās iekļauj pa vienam pārstā-vim no NA Liepājas nodaļas biedriem un atbalstītajiem. Turpmāk attīstības program-mas 2021.–2027. gadam izstrādes veselības aprūpes darba grupā piedalīsies Sigi-ta Leimante, sociālās aizsar-dzības – Līga Zvaigzne, mo-bilitātes darba grupā – Juris

Leimants, drošības – Mārtiņš Ceriņš, ekonomikas – Ina Sila. Izvērtējumu un priekš-likumus vides jautājumos sniegs Daumants Vidiņš, pārvaldības un digitalizācijas darba grupā – Viktors Sūriņš, teritoriālās sadarbības dar-ba grupā piedalīsies Liepājas nodaļas vadītāja Diāna Švān-berga.

Miķelis Valters bija pirmais, kurš publiski izvirzīja suverē-nas Latvijas valsts izveido-šanas nepieciešamību. M. Valters dzimis Liepājā un bi-jis Latvijas iekšlietu ministrs, jaunstrāvnieks, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātā-jiem. Lai godinātu viņa dzīvi un valstisko pienesumu, Na-cionālā apvienība maijā rīkos pasākumu Liepājas muze-jā, kā arī vērsusies Liepājas domē ar priekšlikumu par ielas pārdēvēšanu M. Valtera vārdā.

Padarītie un plānotie darbi 2019./2020.gadā Balvu novadā

Ogrēnieši pulcējas, lai kopīgi atminētos Barikāžu notikumus

Liepājā top attīstības programma 2021.-2017. gadam

Miķeļa Valtera man-tojums – valstisku-mam un pašapziņai

18Fo

to: P

ixba

y

Par meža apsaimniekoša-nas noteikumiem būs jālemj Ministru kabinetam, izsverot visu pušu argumentus. Ņe-mot vērā, ka publiskajā telpā pārsvarā izskan biedēšana ar apokaliptiskiem mežu izcir-šanas draudiem, uzskatu par svarīgu pievērst uzmanību “medaļas otrai pusei”. Kāpēc šāda biedēšana uzskatāma par populismu un maldināša-nu un kāpēc jaunie noteikumi nāktu par labu Latvijas mežu kvalitātei, videi un, protams, tautsaimniecībai?

‣ Salīdzinot ar citām Eiro-pas mežu lielvalstīm, Latvija ir vienīgā, kas nav moder-nizējusi mežu apsaimnie-košanas normatīvos doku-mentus, tādējādi zaudējot konkurētspēju. Mežu struk-tūras ziņā Latvijai līdzīgās valstīs prasības ir krietni sa-mērīgākas un gudrākas. Pie-mēram, Somijā un Zviedrijā diametra ierobežojumi nav noteikti, savukārt Igaunijā tie ir krietni zemāki. Tas šajās valstīs nav pasliktinājis nedz vides kvalitāti, nedz meža nozares ilgtspējību.

‣ Latvijas meža platības pieaug gan, salīdzinot ar pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, gan kopš neatkarības atjaunošanas. Salīdzinot ar

1923. gadu, kad mežu platī-ba Latvijā bija 23% kopējās teritorijas, līdz 2018. gadam tā ir vairāk nekā dubultoju-sies. Arī pēdējo desmit gadu skatījumā var redzēt pakāpe-nisku meža platību pieaugu-mu. 2018. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektā-ru (ha) lielu platību jeb 52% sauszemes teritorijas.

‣ Cirsmas diametra (caur-mēra) samazināšana attiek-sies tikai uz 5% Latvijas mežu. Normatīvo aktu gro-zījumi attiecināmi tikai uz privātajiem mežiem. Valsts mežu teritorijas tas neskars, jo uz tiem attiecas pilnīgi cits normatīvais regulējums. Jāatgādina arī, ka teju 30% visu Latvijas mežu aizņem aizsargājamās teritorijas, ku-rās mežistrāde nenotiek un nenotiks. Meža zinātnieku aprēķini liecina, ka mežistrā-des platības ik gadu varētu pieaugt tikai par apmēram 1600 ha.

‣ Jaunie noteikumi pa-redz stingrākus nosacījumus meža atjaunošanā, uzlabojot meža kvalitāti un tā vērtī-bu ilgtermiņa. Cērtot kokus pēc caurmēra, meža īpašnie-ku pienākums būs atjaunot mežu ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Šobrīd iespējams

gaidīt, kad koki iesējas paši. Lai gan īpašniekam tas iz-maksās daudz dārgāk, koku stādīšana nodrošinās opti-mālu augšanas telpu katram kokam, tam pietiks saules gaismas un barības vielu, lai varētu pilnībā realizēt savu (ģenētiski noteikto) augša-nas potenciālu gan garumā, gan resnumā.

‣ Atsevišķām audžu kate-gorijām ciršanas caurmērs tiks palielināts. Iepriekš bērzam bija bonitātes, kurās galveno cirti varēja veikt, ja caurmērs bija no 22 līdz 31 cm, jaunajos noteikumos pa-redzēti 25 cm. Priedi varēja cirst no 27 līdz 39 cm. Tagad paredzēti 30 cm. Tātad no-teiktos meža tipos kokiem būs jāļauj augt ilgāk.

‣ Palielināsies veco koku skaits, kas uztur un nodroši-na bioloģisko daudzveidību. Vismaz trešdaļā priežu mežu resnu koku būs vairāk, jo at-ļautais caurmērs tajos nevis samazināsies, bet tiks palieli-nāts! Turklāt minimālais eko-loģisko un sauso koku skaits, kas jāatstāj vienā hektārā, tiks palielināts no 5 līdz 8 ekoloģiskajiem kokiem un no 4 uz 10 sausiem kokiem.

‣ Netiks cirsti jauni koci-ņi. Visas koku sugas jauno, samazināto atļautās ciršanas caurmēru sasniegs ne āt-rāk kā pēc 60 gadu vecuma. Savukārt jaunaudžu platība korelē ar ciršanas apjomu, jo izcirtumi jāatjauno 3 līdz 5 gadu laikā. Vienkāršojot caurmēru kokiem par dažiem centimetriem, palielinās cirsmu apjoms, starp kurām izvēlēties un nocirst to, kas tajā brīdī ir saimnieciski izde-vīgāk un arī videi saudzīgāk.

‣ Grozījumi palīdzēs sas-niegt klimata politikas mēr-ķus. Mežos būs jāstāda tikai kvalitatīvi stādi. Šādi atjau-nots mežs piesaistīs līdz pat 20% vairāk CO2 nekā dabīgi

atjaunojies. Skaidrs, ka jaunie meži nākotnē CO2 piesaistīs vēl vairāk.

‣ Tas nozīmē atbalstu lat-viskai un tradīcijām bagātai tautsaimniecības nozarei un papildus nodokļu ieņēmu-mus valstij, ko ieguldīt, pie-mēram, zinātnē un izglītībā. Latvijas mežu audzēs, kuras sasniegušas galvenās (ražas novākšanas) cirtes ciršanas vecumu vai ciršanas caurmē-ru, kopumā ir uzkrāti vairāk nekā 200 milj. m3 koksnes, kas naudas izteiksmē ir 4,79 miljardi eiro. Pēc mirušās koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā Eiropas Savienī-bā. Lielāki mirušās koksnes apjomi nekā Latvijā ir Fran-cijā un Slovākijā. Pēdējai Lat-viju izdevās šajā parametrā “pārspēt”, tikai, pateicoties tam, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem slovāki piekrita dabas draugu aicinā-jumam aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo kok-sni atstāt sapūšanai; šāda rī-cība Slovākijai vēlāk izvērtās nopietnā cīņā ar mizgraužu savairošanos. Šādi mirušās koksnes uzkrājumi nozīmē, ka mežus varam apsaimnie-kot daudz efektīvāk un ir laiks to darīt!

Latviešiem mežs vienmēr bijis īpašs, tā ir būtiska mūsu identitātes daļa. Zemkopības ministrija apzinās, ka jeb-kādas izmaiņas koku cirša-nas noteikumos var izsaukt sabiedrības emocionālu pretreakciju. Taču - aicinām nesteigties un iedziļināties jautājuma būtībā! Mūsu ska-tījumā, publiskajā telpā iz-skanējusī populistiskā “vides aizstāvju” pozīcija neatbilst realitātei un nav ne Latvijas izaugsmes, ne vides, ne Lat-vijas iedzīvotāju interesēs.

Jānis Eglīts,Zemkopības ministrijasbiroja vadītājs

Latvijas meži populisma gūstā

19

Turpinoties programmai „Latvijas skolas soma”, šo-gad valsts finansējums tiks nodrošināts vairāk nekā 231 tūkstotim skolas vecuma bēr-nu un jauniešu. Programmas mērķis ir nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespē-ju vismaz vienu reizi mācī-bu semestra laikā apmeklēt pasākumus, kas saistītas ar mācību un audzināšanas dar-ba saturu un dod iespēju klā-tienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs. „Lai gan programma darbojas tikai gadu, jau tagad ir skaidrs, ka tai jākļūst par pastāvīgu mūsu skolēnu ikdienas sastāvda-ļu arī pēc valsts simtgades noslēguma,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Darba algas paaugstinā-jumu vidēji par 16% piedzī-vos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan mu-zeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju - darbinieki. Valsts kultūras iestādēs strādājošie speciālisti par pilnas slodzes darbu turpmāk saņems vis-maz 930 eiro mēnesī. Līdz ar to vidējā atalgojuma rādītājs valsts finansētajās kultūras institūcijās pieaugs no 780 eiro līdz 910 eiro mēnesī.

Latvija ar ekspozīciju “It’s not for you! It’s for the buil-ding.” (“Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai.”) piedalī-sies Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē. Ekspozīciju veidos arhitektu birojs NRJA .

Trīs Kultūras ministrijas pārziņā esošās augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmi-ja un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – uzsāks kopīgo profesionālo doktora studiju programmu mākslās.

XII Latvijas Skolu jaunat-nes dziesmu un deju svētkos šovasar piedalīsies vairāk nekā 35 000 dalībnieku. Bi-ļešu tirdzniecība tiks uzsākta maijā. Latvijas Skolu jaunat-nes dziesmu un deju svēt-ki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.

Eiropas Parlamenta Kultū-ras un izglītības komitejas ko-ordinatoru sanāksmē politis-ko grupu pārstāvji vienbalsīgi atbalstījuši Latvijas deputā-tes Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) projektu, kurā attie-cīgajam Parlamenta politikas departamentam uzdots veikt pētījumu par radošo personu statusu Eiropā. Dace Mel-bārde: “Esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments atbalstīja manu ierosināto pētniecības projektu par radošo personu statusu Eiropā. Kad aizvadī-tajos gados Latvijā strādā-jām pie sava Radošo personu likuma, mūsu rīcībā nebija nekādas analīzes un salīdzi-nošie dati, kas ļauj spriest par kopējo situāciju Eiropā un ci-tās valstīs. Ceru, ka pētījuma rezultāti dos iespēju rosināt jaunus Eiropas līmeņa atbal-sta instrumentus radošajām profesijām.”

Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nomi-nējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Kurzemes piekras-te ir bijusi aktīvs un darbīgs reģions gadsimtiem ilgi, te kūsājusi tirdzniecība un mig-rācija. Vikingu klātbūtne Gro-biņā no septītā līdz devītajam gadsimtam ir vēl viena Latvi-jas rindkopa pasaules vēstu-res grāmatā un atmiņā. Gro-biņā cits citam līdzās dzīvoja skandināvi, kurši un, iespē-jams, arī citas tautības. Tas

bija viens no svarīgākajiem tirdzniecības centriem Balti-jas reģionā un Eiropas tālās tirdzniecības, sakaru, amat-niecības un kultūras centrs.

Kopš janvāra sākuma

vietnē youtube pieejam komponista, pētnieka un et-nomuzikologa prof. Valda Muktupāvela folkoratorija “Mūsu esmes upes” (Rivers of Our Being). Iestudējumā piedalījies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauktais ko-ris “Sōla” un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Folkoratorijas atska-ņojums bija LKA starptautis-kās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” atklāšanas notikums. Orato-rija tapusi starptautiski no-zīmīga kultūras mantojuma izpētes projekta “CoHERE. Kritiskais mantojums: identi-tātes izpausmes un reprezen-tācija Eiropā” ietvaros, kur LKA bija viena no 12 partne-riem.

13.janvārī Krāslavā pirm-izrādi piedzīvoja režisora Viestura Kairiša filma “Pilsē-ta pie upes” (Piļsāta pi upis). Scenārijs tapis pēc Gunara Janovska tāda paša nosauku-ma romāna motīviem. Kairišs filmu veido kopā ar saviem ilggadējiem radošajiem part-neriem – mākslinieci Ievu Jurjāni un operatoru Gintu Bērziņu. Režisors, Krāslavā pirms pirmizrādes uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka ar

filmu bez lieka patosa vēlas atgādināt, ka mums jānovēr-tē sava brīvā Latvijas valsts. Neskatoties uz dramatisko vēsturisko situāciju, filmai ir dzīvi apliecinoša intonācija.

Romantiskās attiecību figū-ras pamatā ir mīlas trīsstūris starp daiļkrāsotāju Ansi un viņa sievietēm.

Latvijas adītās zeķes un cepures iziet pasaulē. Sēlijas rokdarbnieču adījumi – raks-tainas vilnas zeķes un cepu-res - 11. janvārī piedzīvoju-šas uznācienu pasaulslavenā angļu modes dizainera Nīla Bareta modes skatē Milānā, kurā atrādītas nākamās ru-dens/ziemas sezonas modes aktualitātes. Zeķes un cim-dus noadīja rokdarbnieces no Ilūkstes novada Bebrenes rokdarbnieču kopas “Māras”. Ināras Diņģeles rokdarbus internetā bija pamanījuši Mi-lānas modes dizaineri. Sekoja pasūtījums - mēneša laikā uz-adīt 20 zeķu pārus un 5 ce-pures. Prasības bija ļoti skru-pulozas, tika atsūtīti raksti, krāsu paraugi, izmēri precīzi centimetros. Ināra Diņģele uzadīja 13 zeķu pārus un 5 cepures, 10 zeķu pārus uza-dīja Marija Tīta, Elita Boguša un Olga Dogžina.Avoti: Kultūras Ministrija, lsm.lv, manabebrene.lv, unesco.lv

KULTŪRA

“Programmai “Latvijas skoLas soma” jākļūst par pastāvīgu mūsu skolēnu ikdienas sastāvdaļu arī pēc valsts simtgades noslēguma,” akcentē kultūras ministrs nauris puntulis.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis nominēts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Foto

: Kul

tūra

s m

inis

trija

20

Samazinātais PVN svaigai produkcijai ir mūsu prioritāte. Ministra Ger-harda ieskatā, PVN 5% apmērā svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir jāturpina, kā arī jānosaka arī svaigai gaļai, pienam, olām un svaigām zivīm. Ir svarīgi ņemt vērā, ka tās ir produktu grupas, kas ātri bojājas, līdz ar to nepieciešams nodrošināt pēc iespējas ātrāku to realizācijas procesa kārtību no ražotāja līdz patērētājam. Šobrīd veicam tirgus iz-

pētes darbus, un aprēķini rāda, ka mājsaimniecību ietaupījums gadā būtu 16,3 miljoni eiro, ko ģimenes varētu atļauties novirzīt citām va-jadzībām. Samazinoties cenai un pieaugot pieprasījumam pēc vietējas izcelsmes produktiem, samazināsies ievestās produkcijas apjomi un nezināmas izcelsmes produktu aprite.

Uzskatām, ka par sabiedrībā pieņemama lieluma mājokli, kurā dekla-rēts pats īpašnieks, nodoklis nebūtu jāmaksā. Primārā mājokļa neap-likšana ar nodokļiem būtiski atvieglotu iespēju saglabāt mājokli savā īpašumā un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Latvijai un savam novadam. Tāpat jāparedz aizsargmehānismi mājokļu īpašniekiem, kuri ieguvuši savu īpašumu pirms tirgus vērtību straujās augšupejas. Esam izstrādā-

juši 3 komponenšu modeli mājokļu NĪN, kas nodrošinātu pašvaldībām resursus nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanai un mazinātu no-dokļa atkarību no īpašuma kadastrālās vērtības, nosakot maksājumu, kas ietvertu infrastruktūras un vērtīguma nodokli. Kopumā atbalstām nodokļa palielināšanu īpašumiem, kurus izmanto un var izmantot peļ-ņas gūšanai, un luksus īpašumu aplikšanu ar lielāku nodokli.

Valsts valodas likums nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturis-ka latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tā kā latgaliskais ir latviskais, NA uzskata, ka tas ir jāatspoguļo arī valsts attieksmē un lēmumos. Latgalē latvieši kā tauta ir visvairāk etniski apdraudēti: latviešu īpatsvars ir tikai 44%, sabiedriskā saziņā latviešu valodu lieto retāk nekā krievu valodu. Lai celtu un nostiprinātu Latga-

les latviešu nacionālo pašapziņu, latgalisko vērtību izkopšana Latgalē ir viena no mūsu partijas prioritātēm. Šo uzstādījumu pilnvērtīgi var īste-not, ieviešot Latgales latviešu valodas mācību Latgales skolās. Tāpat ir jānosaka skaidrs latgaliešu valodas lietojums valsts un pašvaldības ies-tādēs un saziņā ar tām. Šie jautājumi ir iekļauti NA programmā, kuras īstenošanai tiek veidota Latgales latviskošanas darba grupa.

Jā. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā draudi ir pieauguši un reģiona valstis ir ieviesušas obligāto militāro dienestu. Neskatoties uz ārvalstu ek-spertu ieteikumiem, Latvija to nav izdarījusi. Lai palielinātu Latvijas armijas kaujas spējas un pilsoņu prasmes aizstāvēt valsti, uzskatām, ka noteikts skaits pilngadību sasniegušo pilsoņu ik gadu būtu jāiesauc

militārajā dienestā. Jauniesauktie primāri komplektētos no brīvprā-tīgajiem un, tikai pietrūkstot to skaitam, no pārējiem, līdzīgi kā citās reģiona valstīs. Aizsardzības mācība skolās un dalība Zemessardzē ir atbalstāmas lietas, taču ar to ir par maz. Visaptveroša valsts aizsardzība nav iespējama bez OMD.

Kā NA vērtē iespēju samazināt PVN noteiktām produktu grupām?

Kāds ir NA viedoklis par NĪN iespējamu reformu?

Vai Latgales skolās būtu jāmāca latgaliešu valoda?

Redkolēģija: Raivis Dzintars, Marta Dzintare, Ieva Preimane, Raivis Zeltīts. Makets: Arnis Neretnieks.Izdevumu apmaksā “VL-TB/LNNK”

Ja Tu vari un gribi palīdzēt NA, vēl vairāk un aktīvāk piedalīties partijas norisēs, tad sazinies ar NA sekretariātu:Tālr. 2 77 55 997Torņa iela 4-1b, 2. stāvs, Rīga.Mūsu birojs ir atvērts ikvienam mūsu biedram un atbalstītājam.Lūgums pirms tam sazināties un saskaņot tikšanās laikus.E-pasts: info@nacionalaapvieniba.lvvai zeltits.raivis@gmail.comwww.nacionalaapvieniba.lvhttps://www.facebook.com/NacionalaApvieniba/

Ja vari atbalstīt mūsu darbību un mērķus ar ziedojumu:Nacionālā apvienība Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNKReģ.nr. 40008220045Konta Nr.: LV07HABA0551038109736Mērķis A: ziedojums un personas kods [Lai ziedotu konkrētai nodaļai, norādiet to maksājuma mērķī!]Mērķis B: biedru nauda par /attiecīgais periods

Taisnība ir abiem. Kopš 2012. gada, kad Nacionālā apvienība demo-grāfijai mērķtiecīgi sāka izcīnīt lielāku budžeta atbalstu, bērnu skaits sievietēm reproduktīvajā vecumā būtiski pieauga. Šis pieaugums pēc Eurostat datiem atzīsts par lielāko dzimstības pieaugumu Eiropas Sa-vienībā. Diemžēl pašu sieviešu reproduktīvajā vecumā skaits tieši šo-brīd ir ļoti zems, kas ir sekas smagajai deviņdesmito gadu demogrāfis-

kajai bedrei. Ja Nacionālā apvienība nebūtu panākusi īpašos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, visticamāk, vidējais bērnu skaits uz katru sievieti būtu mazāks, un tādā gadījumā mēs šobrīd runātu jau par dramatisku jaundzimušo skaita kritumu. Jāpiemin, ka dzimstības pieau-guma tendences vairāk raksturīgas tieši latviešu ģimenēm.

Cīnīties var divos veidos. Pirmkārt, lasītājiem kritiski jāizvērtē jebkura informācija un jāsaprot, ka reizēm informācijas mērķis nav sniegt patie-sas ziņas, bet tikai nopelnīt vai manipulēt ar cilvēkiem. Otrkārt, ja kon-statēta būtiska un apzināta sabiedrības maldināšana, vainīgie ir bargi

jāsoda. Kopā ar citu frakciju deputātiem esam iesnieguši likuma gro-zījumus, kas par šādu viltus ziņu izplatīšanu paredz reālu cietumsodu.

Šobrīd Saeimā veiksmīgi virzās vairāki Nacionālās apvienības ierosināti likuma grozījumi, kas visām pašvaldībām noteiks par pienākumu bēr-nudārzos nodrošināt apmācības programmu valsts valodā. Ja šobrīd ir latviešu bērnudārzi, tā sauktie mazākumtautību bērnudārzi un jauktie,

tad pēc grozījumu stāšanās spēkā būtu tikai latviešu un jauktie. Rezul-tāts atkarīgs no Saeimas deputātu vairākuma balsojumiem, par ko mēs informēsim tālākajos “Nacionālās neatkarības” numuros.

Daži apgalvo, ka dzimstības rādītāji Latvijā uzlabojas, bet daži - ka pasliktinās. Kam taisnība?

Kā cīnīties ar to, ka internetā tiek izplatītas viltus ziņas, kas maldina sabiedrību un nāk par labu Latvijai nedraudzīgiem spēkiem?

Vai NA atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā?

Kā risināt situāciju, ka latviešu ģimenēm piedāvā bērnus sūtīt krievu bērnudārzos, jo latviešu bērnudārzi ir tālu vai tajos nav vietas?