Embed Size (px)
Citation preview
3
SATURS SATURSKĀ STRĀDĀT AR GRĀMATU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4IevADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
DzejA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10jĀnIS BAlTvIlKS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
Zilās mīklas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11Cik maksā visdārgākais . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12
MĀRA zĀlīTe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13Visu dzīvo, kas apkārt kust ... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14Ģimenes sudrablietas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15
AnnA RAncĀne . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Vieleišonuos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18Es mācos par zaļu zāli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19
OjĀRS vĀcIeTIS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Ceļš . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22Gauja . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Gaiziņš . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24Zeme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25Barons . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26Piesaukšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27
IMAnTS zIeDOnIS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29Vēl nav nekā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31Es tieši uz ielas eju tev klāt . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32Un pret savas tautas dziesmu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33 Trīs dēli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34
PROzA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37ePIfĀnIjAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
Paglaudīt galvu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38Man ļoti patīk mans draugs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39Jūs esat tie gaiļi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40
STĀSTS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 ReGīnA ezeRA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41
Cilvēkam vajag suni . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42DAce RUKšĀne . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 69
Cizis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 70zInĀTnISKĀ fAnTASTIKA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73AIzeKS AzIMOvS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73
Spoguļspēle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74nOvele . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85AnšlAvS eGlīTIS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85
Izsalkuša zēna pavārgrāmata . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87
TeRMInU vĀRDnīcA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 95
6
Kas ir lasīšana?Apgūstot šo tĒmu, tu noskAidrosi,
● kas jādara, lai tu kļūtu par labu lasītāju; ● kā gatavoties lasītāju semināram.
1. Lasi fragmentus no pazīstamu autoru darbiem! Pastāsti, kā jūtas literāro darbu fragmentu varoņi, sastopoties ar grāmatu!
Rūķītis ieskatījās pa atslēgas caurumu un redzēja, ka students lasa saplēsto grāmatu, ko veikalā iegādājies. Bet kā staroja viņa istabiņa! no grāmatas pacēlās spožs stars, tas kļuva par stumbru, izveidojās par milzu koku, kas augsti izslējās un izpleta zarus pār studenta galvu. Ik lapa vizēja svaiga un zaļa, ik zieds bija skaista meitenes galviņa, cita ar tumšām, mirdzošām, cita ar zilām un brīnišķi zilām acīm. Ik auglis bija spulgojoša zvaigzne. Studenta istabiņu pildīja jaukas skaņas un dziesmas.
(Hanss Kristians Andersens. “Princese uz zirņa”)
šāda saruna, kurai mani vajadzēja atbaidīt no Bībeles, mani drīzāk pie tās pievilka. Man šķita, ka es stāvētu pie kāda tumša, noslēpumaina dārza vārtiem, kur gan auga brīnišķi koki un puķes, bet kur reizē slēpās nāvīgas čūskas un nezvēri. (..) es vēru vaļā smago, melno vāku kā noslēpumainos vārtus, un manā priekšā atklājās pirmā lapa.
Te nu man notēlojās visas septiņas radīšanas dienas, kā debesu ģeogrāfija, zīmēta ar gaismu un tumsu, un krāsu ugunslīnijām.
(Aspazija. “Zila debess zelta mākoņos”)
Boņs atver “Balto grāmatu” un palasa vēl kādu lapu. Tas puika grāmatā ir skumīgs šoreiz. Ar šo “Balto grāmatu” tā savādi, tā pavisam savādi. Dažureiz liekas, ka kāda roka satvertu Boņa sirdi saujā un sažņaugtu. citureiz tā pati roka Boņa sirdi glāsta, glāsta un glāsta. Kad tam puikam dzīvojas skumīgi, arī Boņam gribas raudāt. Kad “Baltās grāmatas” puikam viss iet uz labo pusi, arī Boņs var smieties (..).
Debesis ir tik lielas, ka mākoņi var skriet un iet, un skriet. Un Boņs skatās un redz, ka pa mākoņu kalniem debesīs skrien tas “Baltās grāmatas” puika un viņam ir basas kājas. viņš lec no mākoņa uz otru, un pie mākoņu zeltainajām malām pazib viņa basās kājas.
“ej – tu!” Boņs kliedz balsī. “Tev ir basas kājas. Tu esi tāds pats kā es!”
(Jānis Klīdzējs. “Cilvēka bērns”)
2. Kāpēc grāmatas lasīšana ir gan darbs, gan sniedz prieku un gandarījumu?
IevADS
7
IevADS kas ir lasīšana?
3. Aplūko zīmējumus un pastāsti, ko zēns piedzīvo, izvēloties grāmatas! Kā tu izvēlies sev tīkamu grāmatu? Kāpēc tev patīk vai nepatīk lasīt?
4. Iepazīsties ar rakstnieka Zigmunda Skujiņa teikto par lasīšanas procesu! Kādi ir tavi pārdzīvojumi lasīšanas brīdī?
Sākot lasīt grāmatu, es pārdzīvoju apmēram to pašu, ko iesēzdamies lidmašīnā. Pēc pacelšanās gaisā aiz logiem brīdi vēl zib zemes skati, bet es jau vairs tai nepiederu. Mana pasaule tagad ir lidmašīna. Tā kļuvusi par manu likteni līdz lidojuma beigām, kad riteņi atkal pieskarsies skrejceļam un es atgriezīšos uz zemes. Arī grāmata ir tāda atsevišķa, radīta pasaule, lasītājam reizē gan cietums, gan augstākā brīvība ārpus ikdienišķās gravitācijas un ierastības.
(Zigmunds Skujiņš. “Pasaule ar kājām gaisā”)
5. Apspriediet klasē, kā grāmatu lasīšana ietekmē katru no jums!
6. Lasi, ko par grāmatu lasīšanu raksta latviešu rakstniece Zenta Mauriņa, kura pēc bērnībā pārciestas slimības pārvietojusies tikai ratiņkrēslā!
Bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt. Tu vari sevī uzņemt visu, ko cilvēki gadu tūkstošos domājuši un jutuši. Tā ir tik liela laime, ka tādēļ vien dzīve jāmīl.
(Zenta Mauriņa. “Tālā gaita”)
7. Kāpēc rakstniece grāmatu nosauc par brīnumu? Kādas iespējas sniedz lasīšana?
8. Aplūko zīmējumus un pastāsti, par kādām pārmaiņām grāmatu izdošanā tie vēsta! Kā mūsdienu tehnoloģijas mainījušas iespēju iepazīt literatūru?
1 .
1 .
2 .
2 .
3 .
Zenta Mauriņa (1897–1978)
gravitācija – ķermeņa savstarpējās pievilkšanās spēks
VĀrdnĪCA
1. dArBA LApA
8
9. Lasi franču rakstnieka Daniela Penaka eseju grāmatā par literatūru “Kā romāns” (1999) minētās desmit lasītāja tiesības! Pamato, kuras tiesības tu esi izmantojis, kuras – ne! Pamato, kāpēc!
1. Tiesības nelasīt.
2. Tiesības pārlēkt pāri lappusēm.
3. Tiesības grāmatu nepabeigt.
4. Tiesības pārlasīt.
5. Tiesības lasīt jebko.
6. Tiesības uz bovarismu (aizbēgšana sapņos, ilūziju pasaulē).
7. Tiesības lasīt jebkur.
8. Tiesības palasīties te šo, te to.
9. Tiesības lasīt skaļā balsī.
10. Tiesības klusēt.
10. Esi aktīvs grāmatu lasītājs! Iekārto lasītāja dienasgrāmatu pēc parauga un regulāri gatavojies lasītāju semināram! Veic šādus ierakstus dienas-grāmatas tabulas horizontālajās ailēs:
• grāmatas satura apraksts (galvenie notikumi, to norises laiks, vieta – reāla vai fantāzijas pasaule –, personu rīcība); mans viedoklis par lasīto;*
• mēneša citāts (nozīmīga teksta daļa un tās izvēles pamatojums);*
2. dArBA LApA
9
IevADS kas ir lasīšana?
• grāmatas vāka noformējuma vērtējums (ko tas solīja pirms lasīšanas, kā atbilda saturam) un ilustrāciju (ja tādas ir) vērtējums: palīdzēja izprast saturu, iejusties notikumos utt., vajadzētu mainīt, nebija būtis-kas;**
• ieteikums, kam grāmatu būtu vēlams izlasīt: klasesbiedriem, vecākiem, jaunākiem skolēniem u. c.;**
• lasīšanas gaitas novērtējums: lasīt bija interesanti un saistoši; bija žēl, ka grāmata ir izlasīta; gribējās to nolikt malā, pabeidzu lasīt ar grūtī-bām; lasīju ar pārtraukumiem u. tml. (pamato savas lasītāja izjūtas)!**
Grāmatas autors, nosaukums, izdevniecība, izdošanas gads, kopējais lappušu skaits Ellena R. Landara. “Digitālo neaizmirstulīšu lauks”. R. : Zvaigzne ABC, 2011., 252 lpp.
Literatūras veids Proza Žanrs Romāns
Datums 2012. gada 7. septembris Izlasīto lappušu skaits 55 lpp.
Lasītāja vērtējums
Grāmatas satura ap raksts (galvenie notiku mi, to norises laiks, vieta – reāla vai fantāzijas pa saule –, personu rīcība); mans viedoklis par lasīto.
Grāmata stāsta par mīlestību un piedzīvojumiem tehnoloģiju laikmetā. ...
11. Veic katru nedēļu ierakstus lasītāja dienasgrāmatā un reizi mēnesī iesniedz dienasgrāmatu skolotājam vērtēšanai!
12. Piedalies reizi semestrī klases lasītāju seminārā! Ņem līdzi lasītāja die-nasgrāmatu un interesantāko no semestrī lasītajām grāmatām! Iepazīs-tini ar to klasesbiedrus!
pArAugs
* Papildini ierakstus lasīšanās gaitā. ** Veic ierakstus pēc grāmatas izlasīšanas.
10
DzejA
Jānis BaltvilKs (1944–2003)
Ievas Maurītes ilustrācijas
uZZiŅAi
1. Pārrunājiet klasē, kāda līdz šim bijusi jūsu pieredze, iepazīstot dzeju!
2. Aplūko J. Baltvilka grāmatu ilustrācijas! Ko no tām vari secināt par viņa darbu saturu?
j. Baltvilks dzimis kādreizējā Tukuma rajona Smārdes pagastā, mācījies Tukuma 1. vidusskolā, studējis agronomiju un bioloģiju. viņš rakstījis gan dzeju (bērniem pirmais krājums “Meža malas zaļais knauķis”, 1979), gan stāstus un literārās pasakas bērniem un pieaugušajiem.
j. Baltvilka vārdā ir nosaukta balva bērnu un jaunatnes literatūrā, kas katru gadu 24. jūlijā, rakstnieka dzimšanas dienā, tiek piešķirta rakstniekiem, māksliniekiem un tulkotājiem par labāko grāmatu bērniem un jauniešiem.
Apgūstot šo tĒmu, tu
● pārdomāsi savu iepriekšējo pieredzi par dzejas lasīšanu; ● noskaidrosi, par kurām vērtībām rosina domāt latviešu dzejnieki;● vērtēsi liriskā „es” izjūtas, veidosi tā vērtību sarakstu;● izpratīsi tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi dzejas uztverē;● rakstīsi „dzejas mīklu”, piecrindi, analizēsi dzejoli pēc plāna, rakstīsi tēlojumu,
attēlosi dzejoli krāsās, diskutēsi par dzeju.
Starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā
11
DzejA Jānis Baltvilks (1944–2003)
3. Lasi J. Baltvilka domas par dzeju un noskaidro, kur autors dzejoļus “atradis”!
Pasaule ir pilna ar dzeju. Tā ir visur – valodā, dabā, mūsu jūtās, mūsu attiecībās. Mums tikai ir jāprot to saklausīt, ieraudzīt, sataustīt, saost.
4. Lasi dzejoli “Zilās mīklas” un secini, kāpēc tam dots šāds nosaukums!
Zilās mīklas Ja Mēmeli un Mūsusalies kopā, kas tad būs?
Pēc ašā skrējiena pa gravām, Ko dara GaujaPie Carnikavas?
Kurā pilī Ventu gaidu? Kas Ventu pie Kuldīgas nenobaida?
Kas Rīgu divās daļās dala, bet netiek galā ar Zaķusalu?
Kā sauc to plašumu, teic, kurā visas šīs mīklas beidzas!
(“Kā zīlīte pie loga”, 1978)
5. Sameklē Latvijas kartē dzejolī minētās vietas un atmini uzdotās mīklas!
6. Strādājiet pārī un uzrakstiet “dzejisku mīklu” par kādu savas dzim-tās puses dabas objektu!
7. Apkopojiet savu veikumu un izveidojiet klases “dzejas mīklu” pār-gājiena maršrutu!
11
J. Baltvilka rokraksts
3. dArBA LApA
12
8. Lasi dzejoli “Cik maksā visdārgākais” un izskaidro, kāpēc dzejnieks uzskata, ka ir lietas, kas nemaksā neko!
Cik maksā visdārgākais Cik maksā laiva? Tik un tik! Cik maksā kuģis? Tik un tik! Cik maksā tilts šis? Tik un tik! Cik maksā Daugava?
... necik...
Cik maksā lidmašīna?Tik! Cik maksā debesis?
... necik...
Cik maksā rudzi?Tik un tik! Cik maksā Tēvzeme?
... necik...
Cik maksā rīta rasa pļavā? Cik maksā varavīksnes krāsas? Cik maksā smaids, ko dāvā māsa? Cik – tēva balss, cik – mātes glāsts?
Es domāju, tev skaidrs jau: visdārgākajam cenas nav.
(“Krūmu krāmu jēru jūra”, 1993)
9. Ko tu savā dzīvē uzskati par nenovērtējamu? Uzraksti piecrindi par to: • pirmajā rindā viens vārds (lietvārds), kas nosauc izvēlēto objektu;• otrajā rindā objekta apraksts divos vārdos (īpašības vārdi);• trešajā rindā ir trīs vārdi, kuri raksturo darbību par izvēlēto tematu;• ceturtajā rindā no četriem vārdiem veido frāzi, kas izsaka tavas izjūtas
par tēloto;• piektajā rindā – sinonīms pirmās rindas vārdam!
uZZiŅAi
13
DzejA māra Zālīte (1952)
Māra Zālīte (1952)
1. Aplūko fotokolāžu un pārdomā, ar kuriem Latvijai nozīmīgiem notikumiem M. Zālīte bijusi saistīta!
uZZiŅAiDzejniece un dramaturģe M. zālīte dzimusi Sibīrijā, Krasno
jarskā, represēto ģimenē. Tur dzīvojusi līdz 1956. gadam. Beigusi Murjāņu sporta internātskolu, studējusi filoloģiju.
1977. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums “vakar zaļajā zālē”.
kolāža – tehnisks paņēmiens mākslā – dažādu materiālu uzlīmēšana uz krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā tehnikā veidots darbs
represētie – netaisnīgi, nepamatoti izvestie, sodītie
VĀrdnĪCA
Atmodas laikā
1988. gadā notiek M. Zālītes un Z. Liepiņa rokoperas pirmizrāde.
Runas un raksti Latvijas Atmodai
Noras Ikstenas grāmata par Māru Zālīti
Laikam esmu gribējusi palīdzēt ar saviem darbiem – cilvēkam, tautai.
159
14
2. Lasi M. Zālītes runas “Ikviens ir Latvija” (Inteliģences apvienības konference 1997. gada 17. jūnijā ) fragmentu un izskaidro, kā tu saproti vārdus “cilvēciska kvalitāte”!
Daudzi represētie uzsver, ka necilvēciskajā realitātē tos glābusi dzimtenes mīlestība (..). ne vara, bet pati tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirs latvijas valsts pastāvēšanu nākotnē. Ikviens ir latvija.
3. Kāpēc, tavuprāt, autore apgalvo, ka “ikviens ir Latvija”?
4. Lasi dzejoli “Visu dzīvo, kas apkārt kust” un izskaidro, kā iespējams dažādi saprast vārdus “baltas kājas aut”! Kāda ir šo vārdu nozīme M. Zālītes dzejolī?
Visu dzīvo, kas apkārt kust, nākam mīlēt un just, un just, vairāk just, nekā vārds spēj to teikt, vairāk gribēt, kā vispār var veikt, vairāk saprast, kā prātam ļauts, baltas kājas ik rītu aut, vairāk baltas, kā ceļš to pelna... Bija baltas, bet nu, draudziņ, melnas? Nu, draudziņ, melnas, bet atceries, kā ir šis dzejolis iesācies:
visu dzīvo, kas apkārt kust, nākam mīlēt un just, un just...
Lai pār dzīvi mums vienmēr plīvo dzejoļa iesākums: visu dzīvo...
(“Nav vārdam vietas”, 1985)
5. Izraksti vārdus, kuri atskaņojas, un pasvītro atskaņas! Novērtē, kā to lie-tojums ietekmē dzejoļa ritmu, noskaņu!
6. Kāpēc dzejniece izmanto antonīmu pāri “balts” – “melns”?
7. Kas liriskajam “es” nepieciešams, lai uztvertu un saprastu pasauli sev apkārt?
uZZiŅAi
1941. gada 14. jūnijā, gadu pēc tam, kad latviju okupēja Padomju Savienība, no latvijas uz Sibīriju tiek izvesti ap 16 000 cilvēku.
Ojāra Feldberga veidots piemineklis 1941. gada 14. jūnijā izvestajiem Rīgā, Torņakalnā
15
DzejA māra Zālīte (1952)
8. Kāpēc dzejniece lieto uzrunu “draudziņ”?
9. Kam dzejniece vēlas pievērst uzmanību, beidzot dzejoli ar vārdiem “visu dzīvo”?
10. Pievērs uzmanību dzejoļa rakstīšanas laikam! Izskaidro šī dzejoļa zem-tekstu!
11. Lasi tautasdziesmu un raksturo, ko latvieši uz skatīja par vērtību, kā viņi pauž savu attieksmi pret to!
caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu.Būt zariņu nolauzusi,Tad staigātu sidrabota.
12. Lasi dzejoli “Ģimenes sudrablietas” un secini, kuras vērtības M. Zālīte aicina sargāt! Kā dzejolis sasaucas ar tautasdziesmu?
Ģimenes sudrablietas Lūk, mūsu sudrablietas – Ezers, upe un birzs. Un sudrabs tas, Kas mātēm matos birst.
Tās ir Mūsu ģimenes sudrablietas. Mūsu zemes un tautas. Un tādēļ – ne zariņa. Neatļautas.
Un tagad – Ja kāds no mums mirs, Lai paliek šīs sudrablietas – Ezers, upe un birzs.
Un tālāk – Ja kāds no jums mirs, Lai nenozaudēti paliek Šī upe, šis ezers, šī birzs.
(“Nav vārdam vietas”, 1985)
13. Kad esi dzirdējis sakām vārdus “ģimenes sudrablietas”?
14. Kas dzejolī saprotams ar vārdu “ģimene”?
Liriskais “es” (arī liriskais varonis) – dzejas varonis, kas atklājas pārdzīvo.jumos, pārdomās un attiecībās pret dažādām parādībām. Liriskā “es” izjūtas bieži vien palīdz atklāt dabas tēli; ne vienmēr liriskais “es” ir tiešs dzejnieka rakstura atklājējs.
tēls – priekšstats, kas rodas lasītāja uztverē, lasot literāru darbu. Dzejā tēli kalpo par dzejnieka pārdzīvojumu, viņa attieksmes atklājēju.
Zemteksts – vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs uztver kā nojaušamu.
iegAumĒ!
16
15. Ar kādu nozīmi dzejolī lietoti vārdi “ģimenes sudrablietas”? Par kuru tēlainās izteiksmes līdzekli tie kļuvuši?
16. Kas tavā ģimenē tiek īpaši sargāts un saudzēts, nodots no paaudzes pa audzei? Veido domu tīklu!
metafora – tēlainās izteiksmes līdzeklis; kādas parādības pārnesums uz citu, līdzīgu parādību.
iegAumĒ!
17. Kāpēc pārmantojamās lietas var būt gan materiālas, gan nemateriālas?
18. Atsauc atmiņā M. Zālītes runas “Ikviens ir Latvija” fragmentu un secini, kā tajā paustās atziņas sasaucas ar dzejoļa liriskā “es” uzskatiem!
Manas ģimenes vērtības
uZZiŅAi
pArAugs
4. dArBA LApA
17
DzejA Anna rancāne (1959)
anna rancāne (1959)
1. Kuri nozīmīgi Latgales simboli redzami fotokolāžā? Ko svarīgu Latgalei tie raksturo?
Anna Rancāne dzimusi ludzas rajonā, beigusi nautrēnu vidusskolu, studējusi ekonomiku un filoloģiju. Dzejniece dzīvo un strādā Rēzeknē, ir vairāku dzejoļu krājumu autore. 1982. gadā iznāk pirmais krājums “lūgšana mājai”.
uZZiŅAi
Aglonas bazilika
Latgales Māra
KrucifikssLatgales keramika
Mūsdienu latgaliešu dzejas antaloģija
Daugavas loki
18
2. Lasi, ko dzejniece teikusi par sevi! Atrodi un izraksti svarīgākos faktus, kas raksturo viņas personību!
Pirmām kārtām izjūtu sevi kā latgalieti, kā cilvēku, kas nu jau vairāk kā pusmūžu, šķiet, nodzīvojusi, meklējusi divas lietas: mājas un Dievu, varētu teikt – harmoniju, pat varbūt ideālu, bet kas visu laiku ir tālu no tā. Tad ir nepārtraukti tāda tiekšanās radīt harmoniju ap sevi, bet tajā pašā laikā tas gandrīz ir neiespējami.” Dzejniece raksta gan latviski, gan latgaliski un latgaliešu autora izjūtas raksturo šādi: “nav viegli būt latviešu rakstniekam, kas raksta vienlaikus abās latviešu valodas formās, viena no kurām ir oficiāli pieņemta, bet otra bijusi ilgāku laiku aizliegta, zināmā mērā slepena, neoficiāla.”
(Pēc interneta materiāliem)
3. Lasi dzejoli “Vieleišonuos” latgaliski un latviešu literārajā valodā! Pastāsti par savām izjūtām, kad lasīji dzejoli latgaliski, kad – literārajā valodā!
Vieleišonuos Salaseit kūpā gryudus, pa viejam kaiseitūs, tautu salaseit kūpā, vīnā teirumā īsēt, savuokt pi vīna golda, pabaruot, padzirdeit, parunuot meilim vuordim, volūdu salaseit, bolsi lai napagaist, pasorgoj, Dīveņ, bolsus Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē un vēļ tuoli, tur tuoli.Atsasaukt saucīņam garam – nu viņu da myusu gola. Apsegt vokorūs bārnus, lai nazatryukst mīgā, lai nazabeist. Nūslauceit osoras viejam. Atrast zvaigzni ustobys koktā.
(“Advente”, 1991)
VēlēšanāsSalasīt graudus, pa vējam kaisītos, tautu salasīt kopā,Vienā tīrumā iesēt, savākt pie viena galda, Pabarot, padzirdīt, parunāt mīļiem vārdiem,Valodu salasīt, balsi lai nepagaist, – pasargā, Dieviņ, balsusLatgalē, Vidzemē, Kurzemē, un vēl tālu, tur, tālu!Atsaukties saucienam garam – no viņu līdz mūsu pusei.Apsegt vakaros bērnus – lai neiztrūkstas no miega, lai nebaidās,Noslaucīt asaras vējam. Atrast zvaigzni istabas kaktā.
(Annas Rancānes pārcēlums latviešu valodā)
19
DzejA Anna rancāne(1959)
4. Izpēti “Latviešu valodas vārdnīcā” (1987) piedāvātos vārda “salasīt” šķirkļus un secini, kurā nozīmē šis vārds lietots dzejolī!
uzskaitījums jeb sablīvējums ir dažādu tēlu vai parādību virkne, vārdu vai teicienu izkārtojums pieaugošā intensitātē.
retoriskais jautājums – jautājums, kas ne prasa atbildi, jo tā jau ne tieši ietverta pašā jautājumā.
iegAumĒ!
SALASĪT1 -u, -i, -a, pag. -īju, pārej. Lasot saskatīt un saprast (sk. l a s ī t). Uzraksts labi salasāms. Sīko rokrakstu grūti s. Sk. arī n e s a l a s ā m s.
SALASĪT 2 -u, -i, -a, pag. -īju, pārej. Lasot ievākt, savākt (sk. l a s ī t). S. Ogas, sēnes. S. nokritušos ābolus. Pār.: S. sev piekritējus, atbalstītājus.
5. Atrodi dzejolī uzskaitījumu! Kāda nozīme ir tā lietojumam?
6. Kāpēc, būdama latgaliete, A. Rancāne min arī citus novadus?
7. Pasaki saviem vārdiem, ko vēlas liriskais “es”! Kāpēc šīs vēlēšanās ir tik svarīgas mūsu tautai arī 21. gadsimtā?
8. Lasi dzejoli “Es mācos par zaļu zāli”! Kāpēc liriskais “es” mācās būt par zaļu zāli un koku?
Es mācos par zaļu zāliEs mācos par zaļu zāli un mācos par koku būt. Redzi, cik skaistikoks rudeni jūt!
Vai tu proti tā nosirmot, kā bērzi nodzeltēt prot?
Vai tu tā salapot vari, tik apdomīgi un lēni, kā osis to dara, un uzziedēt spēji kā bumbiere pavasarī?
Kā pienene uzticīgi atvērties saulei – un tumsai aizvērties ciet?
Vai tu tā skaisti proti iet, kā bērzi uz vasaras svētkiem iet?
(“Advente”, 1991)
9. Lasi pusbalsī dzejoļa reto riskos jautājumus! Kādas atbildes tajos ir ietvertas?
Osis ir koks, kas pavasarī salapo visvēlāk.
uZZiŅAi
20
10. Secini, kas A. Rancānei ir vērtības dzīvē un dzejā!
11. Izveido J. Baltvilka, M. Zālītes un A. Rancānes dzejoļu liriskā “es” vērtību sarakstu! Atzīmē trīs vērtības, kuras arī tev ir vissvarīgākās! Pamato savu izvēli!
Liriskais “es” Vērtības Izvēles pamatojums
Annas Rancānes dzejas liriskais “es”
uZZiŅAi
pArAugs
21
DzejA ojārs Vācietis (1933–1983)
OJārs vācietis (1933–1983)
1. Atsauc atmiņā 6. klasē lasītos Ojāra Vācieša dzejoļus!
2. Aplūko fotokolāžu! Ko tā stāsta par O. Vācieti?
uZZiŅAiO. vācietis dzimis valkas apriņķa Trapenes pagastā. Mācījies
Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, studējis latviešu valodu un literatūru. Pirmais krājums “Tālu ceļu vējš” iznāk 1956. gadā. lielāko mūža daļu dzejnieks pavada Rīgā, lielajā Altonavas ielā 19 (tagad Ojāra vācieša iela). šai dzīvesvietai, kurā O. vācietis mīt līdz pēdējai mūža dienai, ir īpaša nozīme viņa dzīvē un radošajā biogrāfijā. Te tapusi viņa dzejas nozīmīgākā daļa. Mājā iekārtots muzejs. Dzejnieks apbedīts carnikavas kapos Gaujas krastā.
Piemineklis pie Gaujienas vidusskolas
Lietas O. Vācieša plauktā
Rokraksti un viena no burtnīcām, kurā O. Vācietis rakstīja
22
3. Iepazīsties ar O. Vācieša laikabiedra I. Ziedoņa atmi-ņām! Kā šī informācija papildina tavu priekšstatu par O. Vācieša personību un dzeju?
Ojārs mani atrada. Un es viņa pavējā izaugu. Tad, kad jau sākās mūsu literatūras pastāvēšanas sazvērestības un norunas, tad mums bija daudz kā kopēja, daudz ko pārrunāt par noturēšanos. (..) varbūt es plātos, bet viņam bija tā hierarhijas izjūta, un mēs bijām tādā kā vienā līmenī.
(Gundega Repše. “Brālis Ojārs Vācietis”)
4. Strādājiet pārī un noskaidrojiet vārdu “atnākt” un “pienākt”, “ierasties” un “uzrasties” nozīmes! Izmantojiet jums pieejamās skaidrojošās vārdnī-cas (arī elektroniskā formātā)! Iesaistiet šos vārdus teikumos!
5. Lasi dzejoli “Ceļš”! Kuras vārdu “atnākt”, “ierasties”, “pienākt” un “uzrasties” nozīmes izmanto dzejnieks? Kā dzejolī atklājas šo vārdu nozīmju nianses?
uZZini VAirĀk!
uZZini VAirĀk!
Ojāra vācieša memoriālais muzejs Rīgā, O. vācieša ielā 19.http://vaciesamuzejs.asp.lv
“latviešu literārās valodas vārdnīca”, 1.–7. sēj. R. : zinātne, 1972–1996“latviešu valodas vārdnīca”. R. : Avots, 1987, 1998www. tezaurs. lv
hierarhija – daļu (personu) izvietojums pakļautības kārtībā
VĀrdnĪCA CeļšPie visa, kā eju, es eju kājām.
Es gribu atnākt un nevis –ierasties.
Bez ceļa piekusuma.Bez ceļa vientulības.Bez sevis satikšanas.Bez ilgošanās pēc tevis.
Es gribu pienākt un nevis –uzrasties.
Bez attāluma.Bez soļiem.Bez soļu balss,kas runā neizrunājamo.
Jā, es noplēšu daudz zoļu,bet es nenoplēšu daudz cilvēku.
(“Antracīts”, 1978)
6. Kāda ir liriskā “es” attieksme pret cilvēku? Kas viņam ir svarīgi attiecībās ar cilvēkiem?
7. Pārlasi dzejoļa pēdējo pantu! Izskaidro, kāds ir tā zemteksts!
23
DzejA ojārs Vācietis (1933–1983)
8. Noskaidro Latvijas kartē Gaujas tecēšanas ceļu un Gaiziņa atrašanās vietu!
9. Lasi O. Vācieša dzejoļus “Gauja” un “Gaiziņš”! Secini, kāpēc dzejnieks velta tik sirsnīgus vārdus “raganai” Gaujai un “saules apstarotajam” Gaiziņam!
Jeņiseja – upe Krievijā
ganga – upe Indijā
elba – upe vācijā
sēre – sēklis, kas sākas tieši no krasta
VĀrdnĪCA
GaujaKurš ūdens tā būtu smējies,Ja to pasmeļ ar sauju?Dievs bija iemīlējies,Pasaulē laizdams Gauju.
Mana mūžīgā kaite.Mana spalva un ota.Vidzemes asinssaite.Latvijas kaklarota...
Vārdus, cik grib, var sacīt,Neīsts man liekas katrs.Es ar aizsietām acīmApņemos tevi atrast.
Starp visām Jeņisejām,Starp visām Gangām un Elbām,Pie visbaltākām dzejāmUn pie vismelnākā nelabā.
Un lai mūžīgi pastāvGaišums uz tavas sēres,Rudzi uz tava krasta,Asaras cilvēku bērēs.
Lai ļaužu kāzās ievasAizkūpas baltā tvaikā!Es to nelūdzu dievam.Es to izlūdzos laikam.
Kādi tie dievi ir vecīši,To jau tu zini pati.Dievi raganas necieš.Man tu, ragana, patīc.
Ne dievi, ne velni lai nezina,Kas mūsu jūtām vārdā.Bet, ja nu noķer un dedzina,Tad – abus uz viena sārta!
(“Elpa”, 1966)
10. Kura vārda pareiz rakstībā ir kļūda, raugoties no mūsdienu viedokļa? Kāpēc, tavuprāt, dzejoļa publicēšanas laikā to pieļāva?
11. Nolasi un iz skaidro liriskā “es” novē lējumus dzejolī “Gauja”! Kāpēc to piepil dīšanos liriskais “es” lūdz laikam? Gauja
24
GaiziņšKādu dziesmu tu visā dzīvē manAr šīm bērzu šalkām esi iedzinis,Acis pieverot, var dzirdēt – bērzi skan,Tie, zem kuriem es reiz biju piedzimis.
Bija mātes balss, bija bērzu balss,Bija zemes balss, ko vēju simti nes. –Tās no vienas otru kalējs neatkals,Tā kā sirdi neatkalt no dzimtenes.
Un, kad ceļā man tavas birzis trīcPilnas apšu lapu trauslo aplausu,Tad no apvāršņa, kas vieglos dūmos tīts,Savas mātes klusos vārdus saklausu.
Zari it kā glāsts viegli plecus skar,Pāri šalc kā nebeidzama saruna,Un man šķiet, ka no šīs vietas varAr vistālāko no visiem draugiem parunāt.
Varbūt tikai šķiet? Varbūt it nekas –Tikai akla pieķeršanās mani vilina?Patīk, ka tu esi tuvu un ka mazs?Negribas, lai lielās sāpes svilina?
Nē. Lai mani ceļš kalniem pretī nes –Lieliem, maziem, kas gan to var paredzēt, –Bet līdz sāpēm jūtu, ka no tevis esVarēju un varēšu vistālāk saredzēt.
Reizēm miglas zils, reizēm sniega balts, Reizēm aizskrējušā lietus pērlēs asarotsTu man pretī manu zemi šalc, Manas zemes siltās saules apstarots.
Visam mūžam man, visai dzīvei manBērzu dziesmu asinīs tu esi iedzinis,Acis pieverot, var dzirdēt – bērzi skan,Tie, zem kuriem es reiz biju piedzimis.
(“Ugunīs”, 1958)
12. Izskaidro, kāpēc dzejnieks raksta, ka no Gaiziņa “varēju un varēšu vistālāk saredzēt”!
uZZiŅAi
Attēlā redzamais Gaiziņkalna skatu tornis, kura celtniecību uzsāka padomju laikā, bet nepabeidza, 2012. gada decembrī tika uzspridzināts. Tā vietā plānots uzbūvēt jaunu skatu torni.
25
DzejA ojārs Vācietis (1933–1983)
13. Vienojieties ar klasesbiedru, kuru dzejoli – “Gauja” vai “Gaiziņš” – katrs analizēsiet pēc dotā plāna! Plāns• Novērtē, kā dzejolī veidotas atskaņas, un izraksti atskaņu piemērus! • Kurus tēlainās izteiksmes līdzekļus dzejnieks izmanto? Izraksti piemē-
rus! • Uzraksti secinājumu, kā atskaņas un tēlainās izteiksmes līdzekļi tev
palīdz uztvert dzejoli! • Formulē vienā teikumā dzejoļa galveno domu!
14. Strādājiet pārī! Iepazīsties ar klasesbiedra veikumu!
15. Uzraksti tēlojumu par tev tuvu upi, ezeru vai citu dabas objektu, izman-tojot dažādus tēlainās izteiksmes līdzekļus!
Zeme (Fragments)
Basām kājām dvēselīterasas rītā iznākskatīties, kā mazai zīleimilzīgs ozols iznāk.
Nav ne lielu, nav ne mazušajā dzīvē, iznāk –ja ir liela mīlestība, tad viss lielais iznāk.
Basām kājām mīlestībaacu zilgmē iznāk,lai ne pašam, bet lai savai dzimtai zemei iznāk.
Ja nav citam, tad nav pašammīlestības,iznāk –ja ir sirdī labā gaisma,tad viss mīļais iznāk.
Basām kājām dvēselīterasas rītā iznākskatīties, kā mazai zīleimilzīgs ozols iznāk.
(“Antracīts”, 1978)
17. Ar kuriem tēliem autors dzejolī “Zeme” izsaka sajūtas, ar kuriem – izjū-tas? Kāpēc dvēselīte iznāk “basām kājām”?
18. Kā tu saproti vārdus “viss lielais” un “viss mīļais”? Kas, pēc dzejnieka do mām, nepieciešams, lai viss iznāktu?
19. Pievērs uzmanību pietur-zīmju un lielo sākumburtu lietojumam! Nolasi dzejoli skaļi, ievērojot pauzes pie-turzīmju vietās! Ko tās dod dzejoļa uztverei?
Sajūtas Izjūtas
Auksts Prieks
pArAugs
16. Skaidro, kā tu saproti vār-dus “sajūtas” un “izjūtas”! Turpini asociāciju ķēdi pēc parauga!
pArAugs
Dzejoļa analīze
1. Dzejolī izmantotas ... ... .
2. Dzejnieks izmanto ... ... .
3. Secinājums: ... .
4. Dzejoļa galvenā doma: ... .
26
20. Atsauc atmiņā, ko tu zini par Krišjāni Baronu!
21. Lasi dzejoli un skaidro, kā tu saproti vārdus “uzvārds kā pēriens”!
BaronsTe marmorpieminekļi stāvUn mēness krizantēmas staro,Bet stūrītī bez visa kāGuļ Lielos kapos jocīgs Barons.
Ar čugunķēdēm jozies viss,Turpat netālu bagāts ulāns .Bet Barons muižas nodzērisIr savas zemes bērzu sulās.
Kur eņģelis ar roku met,Tur dieva mierā licies bīskaps.Pie kapa marmorkāpnes ved,Lai pastardienā vieglāk izkāpt.
Bet Baronam nav it nekā,Jo šeit guļ tikai viņa miesas –Un tām vairs nebūs jāstaigāPat ne pie pastardienas tiesas.
Viņš mūsu priekšā vienmēr vissKā tautas dziesmu ritmi sēri – Vislatviskākais latvietisAr tādu uzvārdu kā pēriens.
Var Baronu vai Kņazu saukt,Bet, ja tev sirdī tavas dainas,Tad dzīvei tevi nesabrauktUn it nekas tur neizmainās.
Kam gribas – to lai nospiež krusts,Kas grib – lai granīts vēsi bālē.Bet Baronam pie kapa kluss – Vien tumša nakte, zaļa zāle.
(“Aiz simtās slāpes”, 1969)
ulāns – vēst. vieglās kavalērijas karavīrs, kas līdz 19. gs. vidum bija bruņots ar pīķiem un zobeniem, pēc tam – ar pistolēm un karabīnēm
VĀrdnĪCA
uZZiŅAi
uZZiŅAi
Lielie kapi (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis) ir 22 ha liels kapu parks, bijusī kapsēta, kas atrodas Rīgā starp Brīvības, Mēness, Miera un Klijānu ielu. lielajos kapos apbedīti jaunlatvieši fricis Brīvzemnieks, Krišjānis valdemārs, Krišjānis Barons, dzejnieks Andrejs Pumpurs, valodnieks Kārlis Mīlenbahs, citi ievērojami kultūras un sabiedriskie darbinieki, kā arī vairāki desmiti tūkstoši rīdzinieku. Kapos saglabājušies kultūrvēsturiski kapu pieminekļi.
22. Lasi K. Barona dzejoļa “Upe un cilvēka dzīve” fragmentu! Kā sasaucas O.Vācieša dzejoļa “Barons” un šā fragmenta galvenā doma?
Man klintsakmeni neveļat,Man pieminekli neceļat:no latvju dainām tas jau celts,Un nerūsēs šis tautas zelts.
(1862)
Krišjānis Barons (1835–1923)
“Latvju dainu” pirmizdevuma 1. sējums (1894)
27
DzejA ojārs Vācietis (1933–1983)
23. Kuras tautasdziesmas rinda izmantota dzejolī? Nolasi to! Norunā no galvas vai sameklē šo tautas-dziesmu un pastāsti, kāpēc, tavuprāt, dzejnieks to izmantojis!
24. Kāpēc dzejnieks Barontēvu nosauc par “vislatvis-kāko latvieti”?
uZZiŅAiO. vācieša dzejoli “Barons” ir kom
ponējis Uldis Stabulnieks (1947–2012). šī dziesma ir kļuvusi par jauniešu kora “Kamēr”, Pasaules koru olimpiādes (2006) laureāta, neoficiālo himnu, tā skanējusi arī vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.
25. Ko tu zini par rokrakstu kā cilvēka raksturotāju?
26. Izpēti O. Vācieša dzejoli “Piesaukšana” rokrakstā! Kā rokraksts apliecina dzejnieka individualitāti?
27. Lasi O. Vācieša dzejoli “Piesaukšana” un pievērs uzmanību vārdu atkār-tojumam un vārdu spēlei! Ko dzejnieks panāk, to izmantodams? Kādas asociācijas tev izraisa vārds “buries”?
PiesaukšanaKuries slīpā lietū, mana uguns,kuries.
Buriespāri senču kauliem,mana sirdsapziņa,buries.
Kur iesmana tauta,mana dūša tur ies.
Turiesdebesīs un zemē,mana nolemtība,turies.
(“Nolemtība”, 1985)
vīduša, I. Valodas labirinti. Latviešu valoda 8. klasei. R. : zvaigzne ABc, 2008, 6.–7. lpp.
uZZini VAirĀk!
28
28. Izveido tabulu pēc parauga un izraksti vārdu savienojumus, kuros ir pie-derības vietniekvārds “mana” un lietvārds! Blakus ieraksti komentāru par O. Vācieša dzīves vērtībām!
Vārdu savienojums Komentārs
Mana uguns Par spīti apstākļiem saglabāt degsmi, gribasspēku, ideālus.
29. Secini, ko dzejnieks uzskatīja par savas dzīves galveno uzdevumu!
uZZiŅAi“Ojāra vācieša piemiņas grāmatā” (1984) dzejnieks jānis Peters atceras O. vācieša
uzstāšanos jubilejas pasākumos televīzijā, literatūras muzejā, Dailes teātrī, kur “slīpā lietū kūrās viņa (O. vācieša) uguns. Kūrās vārdi no dzejoļa, kurus viņš sauca par programmu”. Dzejolis rokrakstā publicēts pirmajā pēc dzejnieka nāves sakārtotajā krājumā “nolemtība” (1985).
Ojāra Vācieša zīmējums
uZZiŅAi
pArAugs
5. dArBA LApA
29
DzejA imants Ziedonis (1933–2013)
iMants ZiedOnis (1933–2013)
1. Aplūko fotoattēlu kolāžu un lasi uzziņu! Ko tu vari secināt par Imanta Ziedoņa dzīvi un personību?
I. ziedonis ir viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem, publicists, īsās prozas autors, tulkotājs, scenārists. Dzejnieks dzimis zvejnieku ģimenē Ragaciemā. Pēc Tukuma 1. vidusskolas beigšanas studējis vēsturi un filozofiju. I. ziedoņa pirmais dzejoļu krājums “zemes un sapņu smilts” iznāk 1961. gadā.
Rakstnieks allaž aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē: gan izveidojis Dižkoku atbrīvošanas grupu, kurā apvienojis inteliģenci cīņā par dižkoku glābšanu (20. gs. 70.–80. gados), gan dibinājis Latvijas kultūras fondu, gan vadījis Latvijas institūtu.
Latvijas kultūras fonds – organizācija, kas dibināta 1989. gadā. Tās mērķis – veicināt latviešu kultūras, mākslas attīstību. Kopš 2000. gada latvijas kultūras projektu atbalstīšanu un sponsorēšanu veic valsts Kultūrkapitāla fonds.
Latvijas institūts – valsts aģentūra, kuras darbības mērķis ir latvijas tēla popularizēšana, pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana.
VĀrdnĪCA
I. Ziedoņa dzimtās mājas “Birutas” Ragaciemā
2010. gadā ķiršu stādīšanas talkā Tukumā
I. Ziedonis dižkoku atbrīvošanas darbā
A. Kantāne un I. Ziedonis dēla Rimanta grāmatas
“Latvija – jūras zeme” atvēršanas svētkos
uZZiŅAi
30
2. Izpēti uzziņu un secini, kā turpinās I. Ziedoņa iesāktais dabas aizsardzības un saglabāšanas darbs!
uZZiŅAi21. gadsimta sākumā domubiedru grupa “Mazā kavalērija”,
kurā apvienojušies mūziķi, līdzīgi I. ziedoņa Dižkoku atbrīvotāju grupai, apbraukā latviju, lai kopīgā darbā vienotu un iedvesmotu cilvēkus radīt kaut ko mazu un skaistu viņu tuvākajā apkārtnē.
2010. gada pavasarī “Mazā kavalērija” izveido I. ziedoņa fondu “viegli”, lai turpinātu dzejnieka uzsākto, apliecinot, ka “latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”.
uZZini VAirĀk!
3. Noskaidro, ko “Mazā kavalērija” veikusi tavā apkārtnē vai citur Latvijā!
http://www.fondsviegli.lv
4. Lasi fragmentus no I. Ziedoņa un N. Ikstenas grāmatas “Nenoteiktā bija”!
vismīļākā bērnības atmiņa Imantam ziedonim ir tā, kā viņi ar mammu brauc uz tirgu pārdot žāvētas zivis. lai no rīta nokļūtu Āgenskalnā, no Ragaciema jāizbrauc vakarā. zirdziņš pajūgu velk lēni. ceļā visa nakts. lai puika aizmidzis neizkristu no ratiem, mamma viņu sev piesien pie mēteļa pogas. zvaigžņota debess virs galvas, un pilnīga drošība. (..)
Kopš bērnības I. ziedonim “citas sētas šķita daudz skaistākas”. Dzejnieks stāsta: “Man nekad nav tā īsti bijis laika dzejoļus rakstīt. Kā pavasaris, kā sestdienas vai svētdienas, tikko sniegs nokusis, tikko brīvs laiks, tā jau laidos prom pa dubļiem ar mocīti un visādi braucu skatīties, kā citur cilvēki dzīvo.”
5. Izskaidro vārdus “pilnīga drošība”! Kad tu esi juties pilnīgā drošībā?
6. Iztēlojies braucienu pajūgā (ar velosipēdu, motociklu, mašīnā) vasaras naktī! Raksturo savas izjūtas!
I. Ziedoņa fonda “Viegli” pārstāvji koncertā
I. Ziedoņa fonda “Viegli” pārstāvji ķiršu stādīšanas talkā Tukumā
I. Ziedoņa fonda “Viegli” pārstāvji pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas
31
DzejA imants Ziedonis (1933–2013)
7. Lasi dzejoli “Vēl nav nekā” un secini, kā tajā`paustā doma sasaucas ar dzejnieka atmiņām!
Vēl nav nekāVēl nav nekā.Tikai rītiem ir ceriņu garšaUn balta miglaGuļ ābeļu baltajos ziedos.Es atstāšu visu, kas man te ir,Jo tas nav galvenais.Un tie, kas zina, kas ir ceļš, Tie man piedos.
Vēl nav nekā.Tikai naktīm nav māju miera.Ceļa stabiņi staigā ap mājuUn pēc manis meklē un jautā.Zvaigznes pār pilsētu jumtiem,Zvaigznes pār upju tiltiemAtspīd motocikla acīsDīvainā priekšnojautā.
Vēl nav nekā.Motoatslēga guļ uz galda,Benzīns kannā guļ,Un braucējs guļ miegā grūtā, Bet uz ceļa seguma melnāAr pirmo rīta rasu,Ar vēl neskarto rīta rasuNolaižas priekšsajūta.
Šonakt vēl māju spilvensUn ziedošas ābeles dārzā,Bet sarkanas debesis aust,Un sarkani vēji krājas.Es ticu, ka cilvēkamIr tikai viens mūžs.Es nevaru ticēt, ka cilvēkamIr tikai vienas mājas.
(“Motocikls”, 1965)
8. Atsauc atmiņā O. Vācieša dzejoli “Ceļš” (22. lpp.)! Kas vieno I. Ziedoņa dzejoli “Vēl nav nekā” un O. Vācieša dzejoli “Ceļš”? Kādas atšķirības dzejoļu liriskā “es” pasaules uztverē tu saskati?
9. Lasi vēlreiz pirmo dzejoļa “Vēl nav nekā” pantu! Kas, pēc dzejnieka domām, ir “galvenais”?
10. Par kādu priekšnojautu un priekšsajūtu runā I. Ziedonis dzejoļa turpinājumā?
11. Kāpēc dzejnieks netic, ka “cilvē-kam ir tikai vienas mājas”?
12. Izraksti no dzejoļa spilgtākos tēlainās izteiksmes līdzekļus: epitetus, metaforas un personifikācijas! Secini, kā tie atraisa lasītāja iztēli!
13. Attēlo dzejoļa pantus krāsās, atklājot, kā tu izjūti dzejoļa tēlainību! Pamato krāsu izvēli! Izveidojiet krāsu zīmējumu izstādi!
6. dArBA LApA
32
Es tieši uz ielas eju tev klāt,Es gribu ar tevi parunāt,Es gribu tev paskatīties acīs.Es zinu, ka sacīs,Ka tā nav pieņemts.Lai teic, lai saka!Ak, šī pieklājības spīdošā laka,Kas cilvēkus ilgi vēl norobežos,Kas cilvēkus pārvērš galantos ežos!Vai drīkst tā uz ielas pieiet un teikt:– Tu esi skaists, bet tu esi blēdis! –Vai cilvēks var cilvēkam pieiet klātUn atzīties: – Šodien es neesmu ēdis. –Un ko sacīs ļaudis un paša sirds,Ja viņš pie svešiem cilvēkiem aiziesUn pieklauvēs: – Vai tu vari manIedot gabalu maizes? –Ko sacīs ļaudis? Vai projām trieksUn teiks, ka nav nekāda došana?Un ko sacīs paša sirds par sevi?Ka tā ir ubagošana?Kāpēc tu domā,Ka vārdi, teikti uz ielas,Nav patiesi un nav īsteni?Un kāpēc tu gaidi, lai atnāk kāds trešaisUn mūs drauga dzīvoklī iepazīstina?
Es iešu uz ielas katram klāt,Kurā cilvēka dvēseles gaismu redz,Un teikšu: – Es arī ilgi bijuĻaužu norobežotības aizturēts.
Es arī ļoti ilgi bijuStarp tuviniekiem ieslēgts,Pie desmit tuviem draugiem un paziņāmKā pie desmit stabiņiem pieslēgts. –
Bet tagad tieši uz ielas iešu tev klāt:– Kā tu dzīvo, un kā tu cīnies?Es gribu ar tevi parunāt. –----------------Par ko tu brīnies?
(“Motocikls”, 1965)
14. Lasi dzejoli “Es tieši uz ielas eju tev klāt” un pastāsti, kāpēc dzejnieka uzrunātais garāmgā-jējs brīnās!
15. Izskaidro, kurus cil-vēkus liriskais “es” ir gatavs uzrunāt! Kāpēc to ir tik grūti izdarīt?
16. Izpēti, kad dzejolis uzrakstīts! Kā tajā izsacītā doma sasau-cas ar mūsdienām? Kādas izjūtas tevi pārņem pēc dzejoļa izlasīšanas?
7. dArBA LApA
33
DzejA imants Ziedonis (1933–2013)
17. Lasi dzejoli un secini, kāpēc dzejniekam ir svarīgi sargāt “savas tautas dziesmu”! Kāda simboliska no zī me ir šim vārdu sa vienojumam?
Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie.Un pret savas tautas dziesmu cits nevar it neviens.Jo cits nezin, kā bārenis pie ābeles stāvējaUn kāds no tā laika mūs kopā sien pavediens.
Un tu pacel roku, un tu brūķē mēli lieki,Un tu saki: tas viss ir māņi un pagātnē placis.Un seši mazi, maziņi bundziniekiJāj pa ceļu bungodami, pazaudējuši mātes acis.
Jo pret savas mātes dziesmu var tikai savējie.Tie paši, kam jauna dzīve un jauni nami.Tikai tie var pa īstam samīdīt savas mātes dziesmu –Pašu auklētie, pašu auklētie pekaināmi kājiņāmi.
(“Caurvējš”, 1975)
18. Kuri tev zināmu latviešu tautasdziesmu tēli izmantoti dzejolī? Mini kon-krētus piemērus!
Tautasdziesmu tēli
19. Izskaidro, kā šie tēli ir raksturoti un atklāj dzejoļa domu!
20. Kāpēc dzejnieks uz sver, ka tieši savējie var visvairāk nodarīt pāri tuvā-kajam?
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudē izrādi “Ziedonis un Visums”. Galvenajā – Imanta Ziedoņa – lomā ir Kaspars Znotiņš
bārenispArAugs
uZZini VAirĀk!
34
21. Noklausies I. Ziedoņa dzejoli “Trīs dēli”!
Trīs dēliI
– Aukstums velk no durvju puses.Vecais dēls, vai durvis vaļā?– Durvis cieti aiztaisītas.Viss, kā jābūt. Esi mierīgs.
IIVienam tēvam trīs dēli.Un tādu tēvu pasaulē bez skaita.Skaidrs, ka trešais ir Antiņš.Skaidrs, ka pirmais – īsts maita.
Bet, kad Antiņš iziet pasaulēSirdi krūtīs un garozu somā,Ko dara otrais dēls?Par ko otrais dēls domā?
Tas pirmais, zinām jau – pirmais.Tas trešais – ar sirdi cēlu.Bet mūžam sena ir pasaules sāpePar tēva otro dēlu.
Jo tas otrais gan skaisti prot runāt(Mēs dzimtenei sevi dodam!),Bet vienmēr nodod to trešo,Kad tik ar pirmo pa godam.
Man ļoti žēl,Ka es piedzimu mazliet par vēlu.Es nebūtu ļāvis Dievam radītTēva otro dēlu.
IIIBet vienāds attālums mani No pirmā un trešā šķir,Un otrais tēva dēlsManī pašā ir.
Kā otrais tēva dēlsEs uz vēdera lienuStarp viņiem abiem,Kad viņi viens pret vienu.
22. Atsauc atmiņā latviešu tautas pasaku par trim tēva dēliem! Raksturo katru brāli!
23. Atsauc atmiņā 7. klasē lasīto Raiņa lugu “Zelta zirgs”! Kuri lugas tēli izmantoti I. Ziedoņa dzejolī?
1. teksts
Viestura Granta ilustrācija
35
DzejA imants Ziedonis (1933–2013)
Vēl Antiņam nav zelta drēbju.Bez zirga viņš un bez piešu.Un tāpēc es zinu:Es pie pirmā brāļa iešu.
Bet Antiņš jau sudraba zirgā,Sudraba zobens rokā!Tagad jāizšķiras, kur iet, –Ak Dievs, kas par mokām!
Drīz ar zelta zobenuAntiņš kraukļus sitīs.Bet ko tad – ja kritīs?...
(“Kā svece deg”, 1971)
24. Izveido tabulu pēc parauga un salīdzini, kas brāļu raksturā līdzīgs, kas atšķirīgs tautas pasakā, lugā “Zelta zirgs” un dzejolī “Trīs dēli”! Kuram dzejoļa tēlam pievērsta vislielākā uzmanība? Kāpēc?
Salīdzini pēc pazīmēm Tautas pasaka Luga “Zelta zirgs” Dzejolis “Trīs dēli”
Kopīgais 3 dēli; ...
Atšķirīgais
25. Ar kuru brāli tu gribētu doties pārgājienā vai kopā darīt kādu darbu? Pamato savu izvēli!
26. Vai piekrīti dzejnieka apgalvojumam, ka katrā cilvēkā ir kaut kas no otrā tēva dēla? Pamato savu viedokli!
pArAugs
I. Ziedoņa rokraksts
36
27. Secini, kāpēc gan I. Ziedonis, gan O. Vācietis dzejā runā par tautas gara mantu saglabāšanu, godā turēšanu!
28. Izvēlies un klasē norunā no galvas I. Ziedoņa vai O. Vācieša dzejoli!
29. Dzejnieks Guntars Godiņš par dzeju sacījis: “Esmu uzskatījis un arī tagad uzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar sevi, ar otru cilvēku, ar liesmu un vēju.” Attēlo kolāžā/zīmējumos/fotogrāfijās vai citā formā, par ko ir tava un dzejnieku saruna!
30. Sarīkojiet klasē diskusiju par dzeju! Formulējiet tematu vai izvēlieties kādu no piedāvātajiem tematiem!
• Dzeju vislabāk varu uztvert, kad tā kļūst par dziesmu tekstiem.
• Dzeja ir dažāda, un katrs tajā var atrast saprotamo un sev vajadzīgo.
• Dzeja ir visemocionālākais literatūras veids, tāpēc tā ir vajadzīga.
Una Leitāne. “Sniegs Vecrīgā”
sk. 4. Lpp.
3
SATURS terminu vārdnīca SATURSKĀ STRĀDĀT AR GRĀMATU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
PROzA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
ROMĀnS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
GUnDeGA RePše . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6Alvas kliedziens . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
MARKS HeDOnS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Savādais atgadījums ar suni naktī . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17
fOlKlORA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39
MūžA GODI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39Krustabas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40Vedības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43Bedības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51
TēvzeMeS MīleSTīBA KARAvīRU DzIeSMĀS . . . . . . . . . . . . . . . . . 55
lIROePIKA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59
RūDOlfS BlAUMAnIS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59Tālavas taurētājs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61
vIlIS PlūDOnIS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 64Atraitnes dēls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65
DRAMATURģIjA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 81
MĀRA zĀlīTe . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 81Meža gulbji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 82
TeRMInU vĀRDnīcA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 106
lITeRĀRO DARBU SARAKSTS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 108
