Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai

Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai

A.Salmiņš- LPS padomnieks 1

Latvijas Pašvaldību savienība

Izvirzītās problēmas

- Elektroenerģijas tirgus liberalizācija;

- Sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai;

- Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF);

- Subsidētās enerģijas nodoklis ;


Esošā situācija 2012. gadā vietējiem elektroenerģijas ražotājiem tika samaksāti

132,87 miljoni Ls par atbalstu virs tirgus cenas:– 70% no kopējā apjoma (93,37 miljoni Ls) tika izmaksāti dabas

gāzes koģenerācijas stacijām; [ cik no tā saņēma Gazprom?]– 17% no kopējā atbalsta saņēma biogāzes stacijas,– 6% – mazās hidroelektrostacijas,– biomasas koģenerācijas un vēja elektrostacijas attiecīgi 4% un 3%.Paredzamās izmaiņas:- Atbalsta samazināšana koģenerācijas stacijām ar jaudu virs

4MW – atteikšanās no enerģijas komponentes, saglabājot atbalstu par jaudas komponenti, uzstādītā jauda jāizmanto vismaz 1200 (t.i. 14% no 8760 ) stundas gadā ( un par to TECiem maksātu XX milj. LVL ?)

- Elektrības lietotāju atbalsta fonda izveide


Vai ir atraduši īsto risinājumu?Un vai šīs tabulas EM piecgades prognoze ir ticama.

Obligātā iepirkuma komponentes prognoze 2014.-2020.gadam Prognoze (sant./kWh) 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

OIK (AER) 0,60 0,54 0,53 0,60 0,61 0,59 0,57

OIK (Fosilie - CHP) 1,54 1,70 1,71 1,76 1,64 1,52 1,43 OIK (AER - CHP) 0,15 0,16 0,23 0,25 0,27 0,30 0,29

OIK, kopā 2,20 2,41 2,46 2,61 2,52 2,40 2,29

Subsīdijas dabas gāzei palielināsAER vidējā rentabilitāte – 10 -12%, ja apliek ar nodokli, tad bankroti • 18. pašvaldībās būs siltuma tarifu pieaugumi• visiem pieaugs maksājumi par elektrību un PVN ( vai tāds ir mērķis?)


‘’Elektrības shēma’’Pastāvošie sociālā atbalsta instrumenti attiecībā uz izmaksām par

elektroenerģiju tiek uzturēti no „Latvenergo” līdzekļiem (izmaksas iekļaujas tarifa aprēķinā, to samaksā pārējie elektrības patērētāji ):

1) kompensācija starp Starta tarifu un Pamata tarifu, kas pēc pašu AS „Latvenergo” aplēsēm ir aptuveni 18 milj. LVL gadā. Starta tarifs tiek piemērots par pirmajām patērētajām 1200 kWh gada laikā (ziemā!), bet Pamata tarifs tiek piemērots lietotāja elektroenerģijas patēriņam, sākot ar 1200 kWh.

2) elektroenerģijas norēķinu karšu izsniegšana lietotājiem ar zemu ienākumu līmeni par aptuveni 0,75 milj. LVL gadā [kas to veic?]

3) papildus atbalsts daudzbērnu ģimenēm, apmaksājot 2400 kWh pēc Starta tarifa – 0,5 milj. LVL gadā.


Elektrības shēma


‘’Elektrības shēma’’ rosina:No Elektroenerģijas lietotāju fonda ar 01.04.2014. segt:

- AS „Latvenergo” atbalstu daudzbērnu ģimenēm (vidēji 0,5 milj. LVL gadā);

- AS „Latvenergo” atbalstu par maksājuma kartēm (vidēji 0,75 milj. LVL gadā);

- kompensēt trūcīgām mājsaimniecībām starpību starp esošo Starta tarifu un elektroenerģijas kopējo cenu;

- starpība, kura būtu jāsedz ar plānotā sociālā instrumenta palīdzību, būs 3,12 sant./kWh, sākot ar 2014.gada 1.aprīli

- atbalsts 19.2 miljoni latu tiek reducēts uz 2.7 miljoniem sākot ar nākamā gada 1.aprīli vai 3.6 miljoniem gadā

Ko darīt ar siltumapgādes tarifu kompensēšanu pieaugums 18. pašvaldībās, nav atbildes

A.Salmiņš- LPS padomnieks7

Dzīvokļu pabalsti- Dzīvokļu pabalstos šī gada 7 .mēnešos iztērēts – 11.78 miljoni- Prognoze gadam orientējoši 20 miljoni latu- Valsts atbalsts orientēts tikai uz iespējamo elektroenerģijas

pieaugumu nevis uz siltumenerģijas cenu pieaugumu, kas apkures sezonā sastāda 80% no visiem komunālajiem maksājumiem

- Nav izstrādāts sociālā atbalsta instrumenta mehānisms mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju

- Vienota formula dzīvokļu pabalsta ieviešanā ievērojami palielinās sociālā budžeta apjomu

- Nevajadzīgi lieli administratīvie izdevumi, lai piesaistītu elektrības kompensāciju

- Budžeta paketē jāgroza likums ‘’Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā’’

A.Salmiņš- LPS padomnieks8

Finansējums


ELAF un sociālā atbalsta instrumentam nepieciešamais finansējums un iespējamie finanšu avoti

2014 2015 2016 KOPĀ ELAF -20,5 -33,5 -39,4 -93,4 Sociālais atbalsts -2,7 -3,6 -3,6 -9,9 Subsidētas enerģijas nodoklis 24,0 25,9 27,9 77,7 PVN ieņēmumu pieaugums 5 6,7 6,7 18,4 Efekts no Latvenergo dividenžu pieauguma

4,9 8,4 13,3

BILANCE 5,8 0,4 0,0 6,1

Tehnisko problēmu komitejas priekšlikumi

- sakarā ar energoresursu cenu pieaugumu, jānosaka valsts līdzfinansējums dzīvokļu pabalstiem ne mazāk kā 30% apmērā;

- GMI noteikšana un izmaksa ir valsts kompetences jautājums;

- mājsaimniecību izdevumi tikai siltumapgādē pārsniedz 16% no mājsaimniecību izdevumiem. ES valstī 10% izdevumi tiek definēti kā enerģijas nabadzība un šādā gadījumā gandrīz visas dalībvalstis, izņemot Latviju, sniedz valsts atbalstu;

- Atbilstoši 2013.gada 13. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmumam - Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un nozares nevalstiskajām organizācijām izvērtēt sociālā atbalsta jautājumus iedzīvotājiem saistībā ar siltumenerģijas tarifu pieaugumu un sagatavot attiecīgus priekšlikumus risinājumiem.


Subsidētās enerģijas nodoklis SENSEN objekts – ar nodokli apliekami ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju OI ietvaros, izņemot ieņēmumus no enerģijas komponentes stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW, kā arī ieņēmumi no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Kāpēc ?

SEN likme - tiek noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā energoresursa veidu:

- ja elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 15% apmērā [ откат 15%]

- ja elektroenerģijas ražošanai izmanto AER, tiek aplikts ar SEN 10% apmērā. [ откат 10%]

- augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 5% apmērā. (Siltuma tarifu ietekme 18.pašvaldībās no 1% līdz 9%, maksājumi budžetā 1.9 miljoni lati))


Iespējamie risinājumi1. LPS piedāvājums valdības sēdē – uz augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām

ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, nodokli nepiemērot. Nepieciešamo starpību ir iespējams segt , ja Enerģijas lietotāju atbalsta fondā tiek iekļauta daļa no iekasētā akcīzes nodokļa dabas gāzei un ieņēmumiem no CO2 emisiju tirdzniecības (noraidīts).

2. Paredzēt Enerģijas lietotāju atbalsta fondā maksājumus no:

2.1. akcīzes nodokļa dabas gāzei – 15.3 miljoni

2.2. Pēc Starta tarifu un Pamata tarifu izlīdzināšanas, PVN maksājumi gadā pieaug -6.7 miljoni latu

3. LAEF priekšlikums - SEN ir iespēja aizstāt ar TEC-2 atbalsta samazināšanu, jo pie jaudas komponentes 40. 000 LVL/MW, TEC-2 atbalsts virs tirgus cenas

samazināsies no paredzētiem 60 līdz 33.5 milj. LVL gadā, kas

nodrošinās rentabilitāti TEC -2 ’ 13.9 % līmenī


SecinājumiPiedāvātā subsidētās enerģijas nodokļa pielietošanas modelis nekādā veidā neveicinās atjaunojamās enerģijas resursu pielietošanu koģenerācijas procesā. Ņemot vērā, ka OIK traktējams kā slēptais nodoklis, jo tā galvenais saņēmējs ir Latvenergo, kurš ienākumu lielāko daļu samaksā par dabas gāzi un peļņu +PVN ieskaita valsts budžetā, piedāvātais risinājums aizstāv valsts, “Gazprom” un „Latvenergo”, nevis patērētāju intereses. Subsidētā enerģijas nodokļa ieviešana ir shēma, kas imitē cīņu ar sekām, taču pēc būtības netiek veikti pasākumi augstās elektroenerģijas iepirkuma cenas samazināšanai


Documents

Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai