PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums

KULTŪRAS UN MĀKSLAS VĒSTURE

Kompozīcija un krāsa,glezniecība un ……

Mēbeļu dizaina speciālists

Skolotāja Taiga Eida

Tēlotājmāksla apzīmē tādu mākslas veidu kā

glezniecība, tēlniecība, fotomāksla, kadra un

video māksla u.tml.

Vizuālā māksla piesaista uzmanību ar to ko

mēs redzam. Uzmanība tiek piesaistīta ar

vizuāliem elementiem:

•krāsa,

•forma,

•līnija,

•tekstūra vai faktūra,

•tumsa, gaisma vai apgaismojums,

•kustība (laika dimensija).

Visi šie elementi ir cieši saistīti, bet katrā ir

dominējošais.

... par mākslu,..glezniecību,…. Un arī par kompozīciju

Aija Jurjāne

▪Gleznotājs spēj saskatīt to, kas pastāv aiz virspusējās realitātes, spēj atklāt priekšmetiskās

pasaules iekšējo (garīgo) realitāti. Glezniecībā visu nosaka mākslinieka skatīšanās veids pasaulē,

mākslinieka subjektīvā dabas uztvere, lietu pasaules izpratne, iztēle, pieredze.

• Jēdziens kompozīcija gleznotājam saistās ar plaknes pārvaldīšanas mākslu, prasmi veidot

plaknē organisku, savstarpēji vienotu sistēmu.

▪ Kompozīcija gleznotājam sākas ar ideju, mērķtiecīgas iztēles radītu “dzīvo tēlu”, un

beidzas ar parakstu uz gleznas.

• Jēdzieni “kompozīcijas uzbūve” un “kompozīcijas izteiksmes līdzekļi” apzīmē

atsevišķus, savstarpēji saistītus radošā darba procesa posmus, kas priekšmetiskajā

glezniecībā praktiski izpaužas kā zīmējums (gleznas plāns, lineārā uzbūve, lineārais

ritms) un gleznojums ( krāsu laukumi, gaismēnu ritmi, virsma).

Kompozīcija (no latīņu valodas compositio - sastādīšana, sacerēšana, salikums).

Daiļdarba uzbūve, daļu izkārtojums un to savstarpējā saistība, kas balstās uz darba idejisko

ieceri, saturu un uzdevumu. Kompozīcija ir nozīmīgs māksliniecisko formu veidojošais

faktors, kas nodrošina mākslas darba veselumu, visu tā komponentu vienotību. Kompozīcija ir

mērķtiecīgi vienots vizuāli estētiskās mākslinieciskās formas elementu izkārtojums."

Kompozīcija izceļ dažus tēlus vai motīvus, pieklusina citus, nošķir dziļuma

plānus un priekšplānus (perspektīva), veido līdzsvaru (simetriju) vai asimetriju,

kas attiecīgi rada harmonijas vai – gluži pretēji – sprieguma un nestabilitātes

iespaidu.

Kompozīciju nosaka mākslinieka izvelētie paņēmieni,

taču reizēm tie ir atkarīgi no konkrētās telpas ( vides), kopējā ansambļa.

•Kompozīcijā izšķir vairākus

plānus - priekšplānu, vidējo

plānu un tālo plānu".

•Priekšplānu parasti nepārblīvē

ar figūrām, to zīmē vispārinātu.

Mākslas darba galvenos

objektus (uzmanības centru)

attēlo vidējā plānā.

• Tālo plānu atkal attēlo

vispārināti.

K.D.Frīdrihs "Ozols sniegā"

Kompozīcijas plāni

K.Koro «Ainava»

Kompozīcijas pamatprincipiDominante❖Dominantes principu sauc arī par uzmanības centra,

psiholoģiskā centra vai vienkārši kompozīcijas centra

principu. Dominantes princips kompozīcijā izpaužas kā

galvenā, svarīgākā, visbūtiskākā izpratne un atklāšana,

izceļot un izdalot to ar vizuālās mākslas valodas

līdzekļiem.❖ Dominante atklājas kā akcentēta kompozīcijas daļa

pret it kā fona funkciju izpildošām pārējām mākslas

darba daļām. Dominanti radīt nozīmē kādu

kompozīcijas daļu veidot mazāk aktīvu, klusinātu

līdz tādai pakāpei, ka tā kļūst par fonu

akcentētajam, vairāk izceltajam, galvenajam.

Atšķirība vai kontrasts starp fonu un akcentu var būt

spēcīgi izteikts vai tik tikko jaušams, smalks un

niansēts, bet tam ir jābūt. Ja tā nav, nav arī

dominantes.

K.D.Frīdrihs

❖ Kā radīt dominanti? Kad, domājot par

idejas realizēšanu kādā materiālā, ir

teorētiski atrisināta galvenā un

pakārtotā problēma un noskaidrota

atsevišķo daļu nozīmīguma pakāpe,

praktiski jāpanāk, lai kāda

kompozīcijas daļa izceltos arī vizuāli.

❖ Dominanti radīt ar formu vai

apveidu lielumiem.

❖ Lielākā forma tiek saskatīta pirmā.

❖ Ja formu lielumi ir vienādi vai līdzīgi,

acs priekšroku dod intensīvākas

krāsas laukumam, izteiktākai

tekstūrai, atšķirīgai konfigurācijai,

novietojumamK.D.Frīdrihs

Ritms❖Ritms (grieķu valodā rhytmos

- vienmērīgums, saskaņotība) ir

vienādu vai līdzīgu elementu

vairākkārtēja atkārtošanās

noteiktos laika vai telpas

intervālos.

❖Vienādos intervālos atkārtoti

vienādi elementi rada metrisku

ritmu.

❖ Mazākais atkārtojamo

elementu skaits ir trīs.

❖Vienkāršākais to kārtojums ir

metriskā rinda, jau sarežģītāks -

divdimensiju vai trīsdimensiju

elementu kārtojums laukumā,

vissarežģītākais - telpiskais

ritms.

Mozaīka

Sengrieķu tempļa kolonnas

Sengrieķu vāze. Ģeometriskais stils

Brīvais ritms

J.Valters Pīles

Kontrasts❖"Kontrasts (franču valodā

contraste) ir krasi izteikts

pretstats. Vizuālās

atšķirības, daudzveidība

mākslas darbā ienes

spriedzi, dzīvīgumu,

dramatismu, saista

uzmanību."3

❖Kontrastu veidi

✓Krāsu tumši gaišais

kontrasts.

✓ Krāsu silti vēsais

kontrasts.

✓ Papildkrāsu kontrasts (šīs

krāsas viena otru izceļ,

papildina).

Vienā darbā var būt

pielietoti divi, vairāki vai

pat visi krāsu kontrasti reizēKrāsu tumši gaišais kontrasts

T.Kouls

Krāsu tumši gaišais kontrasts

K.D.Frīdrihs

Krāsu tumši gaišais kontrasts

K.Monē

Krāsu silti vēsais kontrasts

V.Kandinskis Dzeltens, sarkans, zilsKrāsu silti vēsais kontrasts

A.Makē

Bez krāsu kontrastiem var

izmantot arī šādus kontrastus –

• liels - mazs,

•vertikāls - horizontāls,

• tievs - resns,

• statisks - dinamisks,

• īss - garš,

•viens - daudz,

• rets - blīvs,

• plakans – apjomīgs

• pietuvināts - aizejošs

Normans Rokvels. Trīskāršs pašportrets. 1960.

Audekls, eļļa, 113x8

Proporcija

❖Proporcija (latīņu valodā

proportio - samērs,

attiecība) - kaut kā viena

samērs ar otru,

❖ veselā atsevišķu daļu

savstarpējais samērs un to

samēri attiecībā pret veselo.

❖Proporcionalitāte ir

svarīgs mākslas darba

estētiskās pilnvērtības

kritērijs

K.Pisaro

P.Sezans V.van Gogs

Līdzsvars"Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās

mākslas darba daļas veidojošo vizuālo

elementu (krāsu, apveidu, tekstūru u.c.)

vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas

pakāpes vienādība, līdzība.

Izveidojušies vairāki līdzsvara tipi:

simetriskais līdzsvars, asimetriskais

līdzsvars, neskaidrais līdzsvars, neitrālais

līdzsvars

Simetriskajam

līdzsvaram

raksturīga

centrālā ass vai

radiālas asis,

kuru visās pusēs

vienādi

izvietotas

vienādas formas,

krāsas elementi J.Kazaks Cirkā

Asimetrisko

līdzsvaru raksturo

nosacīta centrālā ass

un atšķirīgu

elementu

sabalansētība.

Optiski jūtamās

simetrijas ass abās

pusēs vizuālie

elementi nav

identiski un nav arī

identiski sakārtoti,

taču ir vizuāli

nolīdzsvaroti.

I.Ž.E.Degā

J.Rozentāls Gvilējoešie bērni

Neskaidrais

līdzsvars

saistās ar

galveno

elementu

mazu

atšķirību

abpus

simetrijas

ass

Leonardo da Vinči

Telpa❖Divdimensiju plaknē

reāli var parādīt divas

dimensijas: platumu un

augstumu. Par trešo

dimensiju - dziļumu -

var radīt tikai ilūziju.

❖Virsmu bez dziļuma

ilūzijas vai ar minimālu

tās ilūziju sauc par

dekoratīvo telpu. Tā

atšķiras no plastiskās

telpas. Otrās pamatā -

reālajā pasaulē iegūtā

pieredze un speciāli

radīta trešās dimensijas

ilūzija.

Dekoratīvā telpa

G.Klimts

Plastiskā telpa

K.Koro

Lai radītu telpas ilūziju,

jāņem vērā dažas telpas

uztveres

likumsakarības:

❖ tuvāk esošie objekti

aizsedz tālākos;

tuvāk esošo objektu

pamatnes redzeslaukā

projicējas zemāk, tālāko

- augstāk;

❖tuvāko

objektu kontūras ir

asākas par tālāk esošo

kontūrām;

❖jo tālāk objekts

atrodas, jo vairāk tā

krāsa zaudē intensitāti,

pelēcinās.

K.D.Frīdrihs

Iluzori dziļas telpas

efekts rodas, ja, līniju,

formu, krāsu un tumši

gaišās attiecības

organizējot, lieto

perspektīvas sistēmu.

Perspektīvair zinātniski pamatota,

ģeometriska, racionāla

sistēma, kuru lieto, lai

attēlotu lielumus,

izmērus, attālumus

vienotā, noteiktā

kārtībā, kas

automātiski rada

telpiskuma iespaidu."

Skaistuma formula

Jēdziens ”zelta griezums” ir sastopams daudzās jomās,

bet visvairāk tas izteikts matemātikā, mākslā, dabā un

arhitektūrā. Bet kādēļ tieši to sauc par zelta griezumu?

Zelta griezums

✓ Kopš seniem laikiem cilvēks ir tiecies apveltīt sevi ar

skaistām lietām.

✓ Noteiktā cilvēka dzīves attīstības posmā cilvēks sāka sev

uzdot jautājumu, kāpēc viens vai otrs priekšmets tiek

uzskatīts par skaistu un kas vispār tiek uzskatīts par

skaistumu?

✓ Jau senajā Grieķijā skaistuma būtības izprašana lieliski

noformējās par zinātnes nozari - estētiku, kas antīkajiem

filozofiem bija neatdalāma no kosmoloģijas. Tad arī tapa

uzskats par to, ka pamats skaistumam ir harmonija.

Zelta griezums (pazīstams arī ar nosaukumiem zelta šķēlums un dievišķā proporcija) ir matemātiska konstante, kas vienāda ar

Zelta griezums

http://www.sakralageometrija.lv

Proporciju struktūras priekšroku dod veselu skaitļu

attiecībām. No daudzajām proporcijām, kuras izmantojusi

cilvēce veidojot harmoniskus veidojumus, pastāv viena

un neatkārtojama proporcija ar vienkāršam īpašībām. Šo

proporciju ir saukuši dažādi - ”zelta griezums”, ”dievišķā

proporcija”, ”zelta skaitlis”, ”zelta vidus”, ”zelta

šķēlums”.

Veselais vienmēr sastāv no atsevišķām daļām, kuras ir

dažāda izmēra, bet tajā pašā laikā - izmēri atrodas

noteiktā attiecībā viens pret otru un pret veselo ķermeni.

Zelta griezuma princips ir - augstākā veselā un tā daļu

strukturālā un funkcionālā pilnības izpausme mākslā,

zinātnē, tehnikā un dabā.

Leonardo da Vinči

Mona Liza Vitrūvija cilvēks

...618,011

...618,1

...618,1

a

c

c

a

AB

AC

Krāsu aplis …… pirmais solis, lai izprastu krāsu mijiedarbību. Tradicionāli,

Krāsu aplis un teorija ir plaši pielietots vizuālajās mākslās, tādās kā zīmēšana,

gleznošana, dizains un fotogrāfija. Mūsdienās krāsu teorija ir svarīga gan

grafiskajā dizainā, modes dizainā, interjera dizainā arī industriālājā dizainā un

dekoratīvajā mākslā.

Krāsu pamatus 18. gadsimtā atklāja Īzaks Ņūtons, kad viņš arī iepazīstināja ar

pirmo krāsu apli.

Gētes “Krāsu teorija” (1840) izskaidro galvenās krāsu īpašības, ieskaitot

fizioloģiskos efektus un krāsu izskatu dažādos apstākļos. Pēdējā sava darba

daļā viņš aprakstīja par krāsu morālajām asociācijām.

Krāsa

Krāsu pamati

Kas ir krāsa?

Krāsa ir elements

mākslā, kas rodas

gaismas stariem

apspīdot objektu,

kas pēcāk atstarojas

cilvēka acī. Katru

krāsu var raksturot

izmantojot 3

īpašības:

Krāsas piesātinājums

❖Tā ir krāsas piesātinājuma intensitāte. Tas apraksta cik daudz ir pelēkā saturs krāsā

un cik krāsa ir tīra. Krāsas ar mazāk pelēko ir vairāk piesātinātas un spilgtākas, kamēr

krāsas ar vairāk pelēko ir mazāk košas un blāvas. Pelēkās krāsas un melnā tiek sauktas

par ahromātiskām krāsām, kamēr parējās par hromatiskām

Krāsas tonis

❖Tas ir tas ko sauc par vienkārši krāsu: sarkans, dzeltens, zils utt.

Krāsas gaišums

❖Krāsas gaišuma mērījums. Tas ietver spektru no ļoti tumša, līdz ļoti gaišam, kur ir minimāla

melnās krāsas ietekme un maksimāla baltās krāsas ietekme

Krāsu aplis

Tipisks krāsu

aplis sevī ietver

12 krāsu paleti.

Papildus lielākā

daļa krāsu apļu

sevī iekļauj

dažādus

papildtoņus.

Tradicionālais krāsu aplis ir balstīts uz, trīs pamata krāsu modeli, kuras jaucot savā starpā iegūst papildus toņus. Šinī

aplī pamata krāsas ir sarkans, dzeltens un zils. Kopumā šis krāsu aplis sevī ietver trīs pamata krāsas, trīs papildkrāsas

un sešas trešās pakāpes krāsas. Tāpat tas attēlo katras tīrās krāsas trīs nokrāsas. Attiecībā pret Melnu, Baltu un

Pelēku – tās tiek uzskatītas par neitrālajām krāsām

Pamata krāsas

Pamata krāsas ir: sarkans, dzeltens un

zils. Tās nav iespējams iegūt no citu

krāsu sajaukumiem. Šīs trīs krāsas, pa

pāriem jaucot, veido atvasinātās

krāsas.

Atvasinātās krāsas

Atvasinātās

/Sekundārās/Papildkrāsas ir:

oranžs, violets un zaļš. Tās iegūst

savstarpēji sajaucot pamatkrāsas

Trešās pakāpes krāsas

Katra trešās pakāpes atvasinātā krāsa ir pamata

un sekundārās krāsas sajaukums. Tās ir krāsas,

kurām ir piemaisījumus no blakusesošajiem

krāsu toņiem. Tie ir dzelteni-oranžs, sarkani-

oranžs, purpura krāsa, zili-violets, zili-zaļš un

dzelteni-zaļš

Krāsu jaukšana Vispārēji runājot, pilnīgs krāsu aplis var tikt uzjaukts izmantojot tikai trīs pamata krāsas, vēl

pievienojot baltu un pelēku krāsu.

,

Pasteļkrāsa Gaiša tīrās krāsas variācija, kas iegūta

pievienojot balto krāsu

Neitrālā nokrāsa Mazāk koša krāsa, kas iegūta piejaucot tai

pelēko krāsu

Tumšā nokrāsa krāsas tumšā variācija, kas iegūta piejaucot

melno krāsu

Siltas krāsas

Siltās krāsas veidojas no oranža, sarkana, dzeltena un no visām

to kombinācijām. Kā jau pats nosaukums vēsta tad siltās krāsas

mudina asociācijas ar saules gaismu un siltumu

Vēsas krāsas

Vēsajām krāsām – zilam, zaļam un un gaiši lillā, piemīt

nomierinošas īpašības. Kamēr siltās krāsas asociējas ar sauli,

vēsās krāsas asociējas ar ūdeni, debesīm, mežiem.

Neitrālās krāsas

Neitrālās krāsas ir tās, kuras neizceļas un nepiesaista daudz

uzmanības. Pie neitrālajām krāsām var pieskaitīt melnu, pelēku,

bēšu, brūni-pelēku, haki-zaļu u.c.

Krāsu aplī atrodas arī

pretkrāsas

(papildkrāsas) vai

komplementārās krāsas.

Tās ir krāsas ar

vislielāko savstarpējo

kontrastu. Krāsu aplī šīs

krāsas atrodas pretējās

pusēs

violetā krāsa dzeltenā krāsa

oranžā krāsa zilā krāsa

zaļā krāsa sarkanā krāsa

Pretkrāsas viena otru

papildina, blakus

novietotas tās it kā

aktivizē viena otru

Pretkrāsu kontrasti vērojami gan dabā, gan arī mākslā.

Oranža - zila krāsa Sarkana - zaļa krāsa

Zila - oranža krāsa Zila - oranža krāsa

Zaļa - sarkana krāsa

Zila - oranža krāsa

Klods Monē Magones

(pretkrāsu sarkanā- zaļā)

Krāsu vēsture Ja pieņemam, ka senākās pasaules cilvēki neuztvēra krāsas tik

niansēti (vismaz vārdos) kā mūsdienu cilvēks, kurš spējis dot

atsevišķus nosaukumus visādiem krāsu toņiem un tonīšiem, tad

atbildi varētu ieraudzīt, teiksim, senajos gleznojumos uz alu

sienām. Nu paskatieties – efektīgie dzīvnieku attēli, kuru

ķermeni veido okera un ogles krāsas.

Viduslaiku zelta un spožuma estētika

Gvido Da Sjēna

Dievmāte ar bērnu

1265-1275, koks, tempera,

zelta lapiņas, 125x73,

Florence, Akadēmijas galerija

Viduslaiku priekšstats par simbolismu

Jans Van Eiks, poliptiha

Dieva jēra pielūgšana,

centrālās augšējais

reģistrs, 1432, Marija,

Dievs, Jānis Kristītājs

Sarkans – slava, upuris

Zils – debesis, Dievmāte

Zaļš – cerība, uzticība

Agrīnās renesanses atturība

Andrea Mantenja

Mirušais Kristus

Ap 1475-1490, audekls,

tempera, 68x81, Milāna,

Breras pinakotēka

Krāsu atdzimšana

Pontormo (Jakopo Karuči)

Noņemšana no krusta,

1526-1527, koks, eļļa,

313x192, Florence, Sv

Feličitas baznīca

Tumšais un gaišais glezniecībā

Mikelandželo, freska, 1508-

1512, Siksta kapelas velvju

gleznojumi,

Karavadžo

(Mikelandželo Merizi)

Lautiste

,

Rembrants

Pazudušā dēla atgriešanās

Baroka mirdzums

Rubens,

Venus,

Mars and Cupid

Baroka mirdzums

Rubens, Maria

de' Medici's

arrival in

Marseille

Dekoratīvā un ekspresīvā krāsa

Anrī Matiss, Matisa kundzes portrets,

1905, audekls, 40,6x32,4, Kopenhāgena,

Valsts mākslas muzejs

Anrī Matiss,

Odaliska, blu

gamma,

Pablo Picasso,

1919, Sleeping

Peasants,

gouache,

watercolor and

pencil on paper,

31.1 x 48.9 cm,

Museum of

Modern Art, New

York

Monohromā krāsa

Kazimirs

Maļevičs, Baltais

kvadrāts uz baltā

fona, ap 1918,

audekls, eļļa,

79,4’x79,4 ,

Museum of

Modern Art, New

York

«Es esmu pārvarējis krāsas robežu un pavēris ceļu uz balto»K.Maļevičs

Barbara Gaile. Burma.

2009. Audekls, akrils,

pigments. Autores

īpašums

Aldis Kļaviņš,

Svaigā brāzma / Fresh Breeze