45
TULUN LABARIK SIRA APRENDE: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste Volume Ida Hala’o husi Ministériu Edukasaun Patrosina husi UNICEF, UNESCO no CARE Internasionál 17 – 19 Abríl 2008, Dili, Timor-Leste

Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Conferência sobre Educação Bilingue (Abril 2008) / Conference on Bilingual Education / Konferénsia kona ba Edukasaun Lian RuaHala'o husi Ministériu Edukasaun / Patrosina husi UNICEF, UNESCO no CARE Internasionál17-19 Abril 2008, Dili, Timor-Leste

Citation preview

Page 1: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

TULUNLABARIK SIRA APRENDE:

Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste Volume Ida

Hala’o husi Ministériu EdukasaunPatrosina husi UNICEF, UNESCO no CARE Internasionál

17 – 19 Abríl 2008, Dili, Timor-Leste

Page 2: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

UNICEF Timor-Leste/2006/Smithies

UNICEF Timor-Leste/2006/Berry

UNICEF Timor-Leste/2006/Berry

UNICEF Timor-Leste/2006/Rabemiafara

UNICEF Timor-Leste/2006/Asael

UNICEF Timor-Leste/2006/Rabemiafara

Page 3: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Glosáriu Termu Xave sira

Lia-Maklokek

Sumáriu Ezekutivu

1. Istória no Objetivu Konferénsia

2. Edukasaun no Lian iha Timor-Leste

3. Tulun Labarik sira Aprende: Edukasaun Lian Oioin3.1 Lian no ninia Relasaun ho Edukasaun3.2 Oinsá Labarik sira Aprende Di’akliu Hotu3.3 Benefísiu husi Edukasaun Lian Oioin

4. Hanorin iha laran Ambiente Lian Oioin: Implikasaun ba Mestre sira no mós Formasaun Mestre sira-nia4.1 Saida maka Mestre sira Presiza?4.2 Implikasaun ba Formasaun no Apoiu Mestre sira-nia4.3 Kria Materiál Didátiku sira4.4 Dezafiu no Oportunidade bainhira Hanorin ho Lia-Inan

5. Implikasaun ba Dezenvolvimentu Polítika Lian

6. Prátika Diak Liu Hotu no Lisaun sira-ne’ebé aprende: Estudu Kazu Kle’an6.1 Kamboja: Metodolojia Estudu Pilotu Ida6.2 Papua-Giné Foun: Metodolojia Nasionál Ida6.3 Mosambike: Foka ba Kestaun Polítika

7. Lisaun Xave ba Timor-Leste

8. Konkluzaun husi Konferénsia: Saida maka Presiza hodi Halo Edukasaun ho Lian Oioin atu La’o ho Di’ak iha Timor-LesteA. Peskiza no Polítika B. Buat ne’ebé Mestre sira PresizaC. Dezenvolvimentu Lian

Hakat ba Oin: Asaun Tuirmai ba Oin

1

2

5

8

12

18

23

26

35

36

Konteúdu

Page 4: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Glosáriu Termu Xave siraLian Rua Individuál: Bele ko’alia/komprende (no mós dalaruma bele lee/hakerek) ho lian rua; Sosiedade: Prezensa

pelumenus grupu lian rua

Edukasaun Lian Rua Hodi uza lian rua ba alfabetizmu no instrusaun

Fluénsia Kompeténsia ne’ebé aas atu bele ko’alia, lee no mós/ka hakerek

Lian nu’udar matéria ida Bainhira hanorin lian ida nu’udar lian estranjeiru. Ne’e hanesan matéria ida ne’ebé alunu sira estuda, iha-ne’ebé sira aprende kona-ba lian ida-ne’e.

Dezenvolvimentu Lian Promove uzu atu ko’alia no hakerek liu husi haburas ninia vokabuláriu, halo konkordánsia kona-ba forma ida hakerek nian, no mós kria livru ho materiál eskola nian.

Lian ba Alfabetizasaun Uluk

Ne’e maka lian ida ne’ebé labarik ka adultu ida aprende uluk atu sai alfabetizadu. Ema ida-idak aprende atu lee mesak dala ida de’it, no liutiha transfere abilidade ida-ne’e ba lian seluk tan sira. Prefere liu bainhira karik abilidade ida-ne’e maka aprende ho ema ida nia lia-inan.

Lian instrusaun nian Ne’e maka lian ida ne’ebé uza atu hanorin (fó matadalan no mós instrusaun) ba estudante sira iha sira-nia matéria, karik dekreta liu husi governu ka uza iha prátika klase laran nian

Lian ba uzu orál iha klase laran de’it

Bainhira Lian ida maka ko’alia de’it iha klase laran atu tulun estudante sira-nia komprensaun, maibé lian ne’e la uza hodi hakerek

Alfabtizmu Abilidade atu lee, hakerek, kalkula, no uza oinseluk fali lian ida iha fatin oioin ne’ebé ho relasaun ba abilidade atu halo hanoin ho lian ne’e.

Lia inan Labarik ida nia lian ulukliu. Ne’e maka lian ida ne’ebé sira ko’alia iha uma. Lian vernákulu, lian lokál no lian uluk sai hanesan mós termu sira ne’ebé uza atu refere ba lia-inan

Edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan

Eskolarizasaun hahú ho lia-inan (labarik ida nian lian uluk) atu lee, hakerek no aprende, enkuantu hanorin lian ida segundu (normalmente lian ofisiál/nasionál) nu’udar lian estranjeiru no matéria ida atu estuda, no mós hahú tranzisaun ba lian (sira) segundu nu’udar lian (sira) instrusaun nian to’o ona iha Terseira Klase (Haree mós modelu Tranzisaun)

Lian oioin Individuál: Abilidade atu ko’alia/komprende (no dalaruma lee/hakerek) liu lian rua; Sosiedade: Prezensa barak liu fali grupu lian rua

Edukasaun Lian oioin Uzu lian barak liu duké fali lian rua ba alfabetizmu no instrusaun

Lian Ofisiál/Nasionál Lian (sira) ne’ebé governu ka Konstituisaun ida deklara hanesan lian ofisiál/nasionál rai ne’e nian. Lian hirak-ne’e uza sai iha negósiu governu nian no dala barak sai hanesan lian instrusaun nian

Ortografia Sistema padronizadu atu hakerek lian ida, inklui eskrita ida no r regra sira ba soletrasaun no pontuasaun

Modelu submersaun Uza lian segundu/estranjeiru ba instrusaun hotu-hotu, ho tulun ne’ebé uitoan liu ka la iha ba sira ne’ebé atu aprende. Instrusaun hotu-hotu maka fó ho lian ofisiál ka nasionál hahú husi momentu labarik sira tama uluk hahú eskola

Modelu Tranzisaun Bainhira labarik sira hahú sira-nia edukasaun ho sira-nia lia-inan rasik, no tuirmai aprende lian ofisiál/nasionál no halo tranzisaun ba instrusaun iha lian ofisiál/nasionál iha maizumenus terseira klase. (Haree mós Edukasaun Lian Oioin bazeia iha Lia-inan)

Glosáriu ne’ebé adapta husi UNESCO nia Jogu Advokásia atu Promove Edukasaun Lian Oioin: Halo Inklui Eskluzu sira, no mós UNESCO nian Lian-Uluk Ulukliu: Programa Alfabetizmu bazeia iha Komunidade ba Kontestu Lian Minoria iha Ázia nia laran. Informasaun kona-ba oinsá atu hola relatóriu hirak-ne’e maka inklui tiha ona iha lista leitura liután iha Volume Rua husi relatóriu ida-ne’e.

Page 5: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

1

atu halo diskusaun abertu no troka malu ideia.. Publikasaun ida-ne’e ‘Tulun Labarik sira Aprende:

Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste,’ fó-sai sumáriu rezultadu husi konferénsia ida-ne’e. Volume Ida haree ba konferénsia nia objetivu, edukasaun no lian iha Timor-Leste, modelu edukasaun lian oioin, nesesidade mestre sira-nia no implikasaun ba dezenvolvimentu polítika lian nian. Nia mós hato’o prátika di’ak no lisaun ne’ebé aprende husi rai oioin, inklui Kamboja, Mosambiké no Papua-Giné Foun. Volume Rua fó materiál sira konferénsia nian, inklui aprezentasaun PowerPoint husi oradór konvidadu sira, programa konferénsia nian, diskursu atu loke no taka konferénsia no lista leitura liutan ida.

Ministériu Edukasaun, iha altura bainhira ami hakarak atu aumenta no hadi’a rekursu umanu no materiál, sei estuda ho interese rezultadu no ideia hirak-ne’ebé fó-sai durante konferénsia ne’e.

Ministériu Edukasaun hein katak, manorin sira, peskizadór sira, ema sira-ne’ebé halo polítika no parseiru dezenvolvimentu sira sei konsidera publikasaun ne’e hanesan utíl atu suporta futuru di’ak liután ba labarik hotu-hotu iha Timor-Leste.

Ikusliu hotu, ha’u hakarak agradese partisipante hotu-hotu ba sira-nia kontribuisaun iha konferénsia ne’e nia laran. Ha’u hakarak mós atu hato’o ha’u-nia apresiasaun sinseru ba UNICEF, UNESCO no CARE International tamba sira-nia apoiu hodi asegura katak konferénsia ida-ne’e rekompensa ema hotu-hotu.

João Câncio Freitas, PhDMinistru EdukasaunRDTL

Konstituisaun Timor-Leste nian identifika lian Tetun no Portugés nu’udar lian ofisiál sira. Lian Inglés no Bahasa Indonézia uza nu’udar lian serbisu nian, no Konstituisaun mós dehan katak lian nasionál sira seluk tan mós valoriza no sei dezenvolve liu husi Estadu.

Ho realidade katak iha lian oioin iha Timor-Leste nia laran, labarik estudante sira, inan-aman sira no mestre sira iha esperiénsia no espozisaun oioin ba lian hirak-ne’e. Sai importante atu haklaken katak maioria Timor-oan sira maka ko’alia lian rua, no mós katak iha aumentu ona ba númeru Timor-oan sira-ne’ebé ho lian oioin. Ho koñesimentu ba dezafiu sira-ne’ebé ita hasoru iha lian no edukasaun ba labarik sira, ita foin hahú atu harii polítika ne’ebé sei estabelese fundasaun metin sira ba edukasaun iha Timor-Leste.

Ministériu Edukasaun hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu sira, organiza tiha ona konferénsia internasionál ulukliu Timor-Leste nian kona-ba edukasaun lian rua, entre loron 17 – 19 Abríl 2008. Konferénsia ne’e halo objetivu atu fó informasaun ba edukadór sira no mós ba sira-ne’ebé halo polítika edukasaun kona-ba esperiénsia rai sira seluk nian, no aplika lisaun hirak-ne’e hodi halo no implementa polítika lian nian no metodolojia ensinu ne’ebé serve di’akliu hotu nesesidade labarik sira-nia iha Timor-Leste.

Partisipante sira iha konferénsia, inklui ofisiál sira Ministériu Edukasaun nian, reprezentante sira husi UNTL, mestre sira, peskizadór no parseiru dezenvolvimentu sira maka iha interesee boot ba oradór sira-nia aprezentasaun, no iha vontade atu diskute kestaun lian nian, atu bele hetan prátika di’akliu hotu ne’ebé atu serve di’ak liután nesesidade labarik sira-nia iha Timor-Leste.

Hanesan maioria ema hatene, kestaun lian sai hanesan kestaun sensivel ida iha Timor-Leste, iha oras ne’e daudauk. Diskusaun grupu serbisu nian iha konferénsia ida-ne’e hamoris debate makaa’as no apaixonadu no fó mós oportunidade ba partisipante sira

Lia-Maklokek

Page 6: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

2

Relatóriu ida-ne’e dokumenta konferénsia internasionál ba dala ulukliu kona-ba Edukasaun Lian Oioin iha Timor-Leste. Konferénsia ida-ne’e, “Tulun Labarik Sira Atu Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste”, maka hala’o tiha iha Dili, Timor-Leste husi loron 17 – 19 Abríl 2008. Konferénsia ida-ne’e hala’o liu husi Ministériu Edukasaun no patrosina liu husi UNICEF, UNESCO no CARE International, ho ema liu na’in-140 maka partisipa. Konferénsia ida-ne’e maka hanesan oportunidade ida ba edukadór sira, ema sira-ne’ebé halo polítika kona-ba edukasaun atu bele aprende husi peskiza no esperiénsia husi rai seluk, no aplika buat hirak-ne’ebé aprende hodi halo no implementa polítika lian nian no metodolojia hanorin ne’ebé serve di’akliu hotu ba nesesidade labarik sira-nia iha Timor-Leste.

Sumáriu Ezekutivu

Relatóriu ida-ne’e maka organiza tama ba volume rua. Volume Ida ko’alia kona-ba prosedimentu no haklaken rekomendasaun prinsipál sira. Volume Rua hatudu Power Point sira-ne’ebé uza iha sesaun ketak-ketak no detalle seluk programa konferénsia nian.

Konferénsia ida-ne’e halibur iha laran Tinan Internasionál Lian nian, no harii iha leten serbisu ne’ebé hala’o uluktiha ona iha Ázia Sudeste no Timor-Leste. Iha lian lokál (lia-inan) liu 16 iha rai Timor-Leste. Konstituisaun Timor-Leste nian deklara katak iha lian ofisiál rua – Tetun no Portugés – no mós katak lian seluk Timor-oan sira-nia tenke valoriza no dezenvolve. Labarik 40% de’it maka hatene lian Tetun ka Portugés (lian instrusaun sira) bainhira sira tama hahú eskola1, no lian sai hanesan barreira ida boot ba edukasaun, hodi rezulta katak númeru tau naran

1 Hun: Sistema Informasaun Jestaun Edukasaun (SIJE), nu’udar aprezenta husi Sr. Cidálio Leite, Vise-Diretór Jerál, Ministériu Edukasaun, iha laran ninia aprezentasaun iha konferénsia.

UNICEF Timor-Leste/2008

Page 7: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

3

hahú eskola (matríkula) ne’ebé tun, taxa husik eskola ka repetisaun aas, no rezultadu dezempeñu aprende iha eskola ne’ebé aatliu.

Peskiza dékada lima nian hatudu katak edukasaun lian oioin ho baze iha lia-inan bele hadi’a abilidade labarik sira-nia atu hetan fluénsia iha lian ofisiál sira rai ida nian, bainhira lian hirak-ne’e maka la’ós sidadaun barak nian lian rasik. Modelu edukasaun lian oioin ida-ne’e envolve eskolarizasaun ne’ebé hahú ho lia-inan (labarik ida nia lian ulukliu) atu lee, hakerek no aprende, enkuantu hanorin lian segundu (normalmente lian ofisiál/nasionál) nu’udar lian estranjeiru no mós matéria estuda nian ida, no hahú tranzisaun ba lian segundu (hirak ) ne’e nu’udar lian instrusaun nian iha maizumenus Terseira Klase. Uza métodu ida-ne’e ba edukasaun lian oioin bele asegura katak, labarik hetan rezultadu dezenvolvimentu di’ak, nune’e mós hetan fluénsia iha lian ofisiál rua hotu Timor-Leste nian. Modelu ida-ne’e implementa tiha ona iha mundu tomak, no lisaun xave balu ba Timor-Leste halo foka ba iha importánsia formasaun mestre sira-nia no dezenvolvimentu ortografia no rekursu iha lian lokál.

Konkluzaun prinsipál husi konferénsia ida-ne’e maka hanesan katak se karik Timor-Leste hakarak atu adopta modelu edukasaun lian oioin ho baze iha lia-inan rasik, sei presiza halo

A. Peskiza no Polítika

Tipu suporta polítika no mudansa oioin inklui:

• Nesesidade atu dezenvolve polítika abranjente ida ba edukasaun lian rua, ho suporta liu husi Ministériu Edukasaun nia Diresaun Nasionál ba Kurríkulu, Materiál no Avaliasaun atu bele dezenvolve liután edukasaun lian rua (ka lian oioin)

• Presiza halo alokasaun rekursu umanu no finanseiru atu dezenvolve edukasaun lian rua

• Nesesidade atu halo peskiza:

- ba fatin ne’ebé uza sai lian oioin iha Timor-Leste, atu bele halo planu didi’ak programa edukasaun lian oioin ho baze iha lia-inan rasik,

- kona-ba nivel profisiénsia iha lian oioin atu avalia nesesidade atu hamosu programa edukasaun lian oioin ho baze iha lia-inan rasik, no mós

- kona-ba impaktu lian nian ba edukasaun, liuliu atu buka-hatene kona-ba labarik sira-ne’ebé la eskola (ladauk tama ba eskola) atu hatene se karik lian halo influénsia ba sira-nia asesu tuir kontestu Timor-Leste nian.

• Dezenvolve fluénsia iha lian ofisiál sira ba rua hotu mestre no mós estudante sira.

• Nesesidade atu hametin kompromisu husi ofisiál governu sira sai importante atu bele promove importánsia edukasaun lian oioin nian.

B. Saida mak Mestre sira Presiza:

• Profisiénsia no fluénsia iha lian ofisiál no lia-inan sira • Abilidade no matenek kona-ba hanorin lian segundu,

no manuál atu halo ida-ne’e

• Formasaun mestre sira-nia no apoiu ba mestre sira. Knaar mestre sira-nia sai buat krusiál ida iha prosesu hanorin labarik sira atu aprende; nune’e, presiza fó suporta no formasaun sistemátiku kontínuu ba mestre sira, kona-ba oinsá atu haburas sira-nia profisiénsia iha lian ofisiál sira no mós uzu lia-inan ninia.

• Livru, materiál no matadalan hanorin tenke tradús husi lian ofisiál/nasionál sira ba lia-inan oioin Timor-oan sira-nia, no halo hirak-ne’e atu bele sai pertinente liu halo tuir kultura.

• Konsellu no diresaun polítika ne’ebé klaru liu hodi autoriza sira atu hanorin iha lian lokál sira. Kazu hanesan katak iha lia-inan oioin iha klase ida nia laran sai hanesan exesaun ida, la’ós norma ida – mestre sira presiza atu iha autoridade atu fihir (karik mesak ka hamutuk ho inan-aman sira no komunidade)

Page 8: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

4

lian ne’ebé atu uza ba instrusaun. Sujestaun ida ne’ebé halo maka katak governu bele fó autoridade liu husi sirkulár ida hodi autoriza mestre sira hodi hanorin iha lian lokál/lia-inan.

• Kampaña konxiensializasaun ida atu konvense mestre jardim infantíl nian no Primeiru no Segundu Klase kona-ba importánsia atu uza lia-inan

• Suporta inan aman no komunidade sira: presiza konvense komunidade no inan-aman sira kona-ba importánsia ba sira-nia oan sira atu aprende ho sira nia lia-inan rasik, nu’udar faze ida iha dalan atu aprende lian ofisiál sira

• Rekursu materiál di’ak hodi hanorin iha sistema edukasaun lian rua ka lian oioin ne’ebé kria iha Timor-Leste nia lia-inan oioin. Bazeia ba esperiénsia rai seluk nian, iha duni posibilidade atu bele dezenvolve materiál ba lian no rejiaun hotu-hotu:

- Governu bele fó formasaun ba mestre sira atu kria sira-nia materiál ensinu aprendizajen rasik

- Komunidade sira bele fó suporta ba mestre sira atu dezenvolve sira-nia materiál ensinu aprendizajen rasik

- Bele envolve komunidade sira atu dezenvolve rekursu – liu husi hato’o istória, inan-aman sira no membru komunidade sira bele hamoris konteúdu barak ho lian ida ne’ebé sei uza atu hanorin labarik sira

• Rekrutamentu no kolokasaun apropriadu; ho preferénsia katak rekruta inan-aman-mestre ka mestre husi área lokál atu hametin sira nia profisiénsia iha lia-inan fatin ida-ne’e nian, ka, fó formasaun ba mestre sira husi fatin seluk kona-ba lia-inan ida-ne’e.

C. Dezenvolvimentu Lian:

• Dezenvolve ortografia padronizadu ba lian lokál

Timor oan sira-nia. Ortografia hirak-ne’e presiza diseminasaun no sosializasaun.

• Ortografia Tetun presiza dezenvolvimentu liutan no diseminasaun. Buat ne’e tenke halo liu husi Institutu Nasionál Linguístika ho suporta husi governu.

• Dezenvolve lian lokál liu husi:

- Konvida ema hodi hakerek istória ho sira-nia dialetu rasik no uza ho figura

- Investiga kriasaun repozitóriu/sentru ida-ne’ebé ema hotu-hotu husi Timor-Leste laran tomak bele ba no hakerek no halo rekorde istória ka kantiga/hananuk, sst. ho sira-nia lia-inan no lian seluk-seluk (oradór ida ko’alia kona-ba esperiénsia Buro Literatura Bornéu nian, ne’ebé uza dalan ida-ne’e. Ninia knaar maka atu buka hetan no publika materiál sira hakerek ho lian lokál)

• Uza média atu promove lian ofisiál no lian lokál sira seluk.

• Hametin katak, Institutu Nasionál Linguístika (INL) iha tiha ona rekursu no kapasidade sufisiente.

Pasu tuirmai ne’ebé tenke halo:

• Grupu Serbisu ne’ebé estabelese tiha ona ba konferénsia ida-ne’e atu kontinua hasoru malu atu halo foka kona-ba konkluzaun konferénsia nian (aprezenta iha leten) no lori sira ba oin.

• Delegasaun Ministériu Edukasaun nian ida tenke tuir konferénsia Organizasaun Edukasaun Ministru Ázia Sudeste sira-nia iha fulan Jullu 2008.

• Konsidera haruka delegasaun ida husi Timor-Leste ba Kamboja, tamba Sub-Sekretáriu Estadu Sr. Chey Chap dehan iha konferénsia ne’e katak, nia kontente atu simu grupu ida husi Timor-Leste atu troka no aprende husi esperiénsia sira-nia.

Page 9: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

5

Relatóriu ida-ne’e dokumenta konferénsia internasionál ulukliu kona-ba Edukasaun Lian Oioin iha Timor-Leste, “Tulun Labarik sira atu Aprende: Konferénsia Internasionál ida kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste”, ne’ebé hala’o iha fulan Abríl 2008. Iha lian ofisiál rua ne’ebé mandata iha Konstituisaun Timor-Leste nian: Tetun no Portugés (Artigu 13.1). Peskiza hatudu katak, edukasaun lian oioin bazeia ba lia-inan bele hadi’a labarik nian abilidade atu hetan fluénsia iha lian ofisiál/nasionál rai ida nian, bainhira lian sira-ne’e maka la’ós lia-inan rasik ba maioria sidadaun sira. Modelu edukasaun lian oioin ne’e envolve eskolarizasaun hahú ho lia-inan rasik (labarik ida nia lian ulukliu) hodi lee, hakerek no aprende, enkuantu hanorin lian segundu (normalmente lian ofisiál/

Husi karuk ba kwana: Sr. Teodosio Ximenes (Manejadór Operasaun, CARE), Sr. Jun Kukita (Representante, UNICEF Timor-Leste), Dr. João Câncio Freitas (Ministru, Ministériu Edukasaun), no Dr. Sheldon Shaeffer (Diretór, UNESCO Bangkok)

Kontextu no Objetivu Konferénsia nian

1

nasionál) nu’udar lian estranjeiru no matéria ida atu estuda, no mós hahú tranzisaun ba lian segundu nu’udar lian instrusaun iha maizumenus Terseira Klase.

Objetivu konferénsia nian maka atu fó informasaun atu nune’e mestre no ema sira-ne’ebé halo polítika edukasaun nian bele aprende husi esperiénsia rai seluk nian, no aplika buat hirak-ne’ebé sira aprende hodi halo no implementa polítika lian no hanorin metodolojia sira-ne’ebé serve di’akliu hotu nesesidade labarik sira-nia iha Timor-Leste, hodi hametin katak, sira sei hetan rezultadu dezenvolvimentu di’ak, nune’e mós hetan fluénsia iha lian ofisiál rua Timor-Leste nian. Konferénsia ne’e sai tiha hanesan oportunidade ida atu dezenvolve liu tan korpu matenek ida iha Timor-Leste, atu bele aprende

UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

Page 10: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

6

husi esperiénsia edukasaun lian oioin no uzu lia-inan iha edukasaun iha rai no rejiaun sira seluk iha mundu ne’e.

Iha fulan Outobru 2007, enkontru inisiál sira maka hala’o liu husi Ministériu Edukasaun atu diskute tema xave sira ba konferénsia ida-ne’e. Grupu Serbisu ida maka forma liu husi Ministériu Edukasaun hamutuk ho UNESCO, UNICEF, Universidade Timor-Leste no CARE Internasionál. Grupu serbisu ida-ne’e ninia foka inisiál maka atu haree ba kestaun edukasaun lian oioin, no nia mós foti knaar atu prepara konferénsia ida iha Timor-Leste. Tamba 2008 sai hanesan Tinan Internasionál ba Lian sira (UNESCO), ho foka partikulár ida ba lia-inan, sai ona hanesan momentu di’ak ba Timor-Leste atu envolve an liu tan tama ba debate globál kona-ba lian iha polítika edukasaun.

Rai Ázia Sudeste hahú tiha ona diskusaun kona-ba edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan rasik, ho konferénsia Organizasaun Ministru Edukasaun Ázia Sudeste (SEAMEO) ne’ebé hala’o iha Bangkok iha fulan Fevereiru 2008, hodi foka ba iha kestaun ida-ne’e. Delegasaun ida husi Timor-Leste maka partisipa iha konferénsia ida-ne’e. Rekomendasaun ne’ebé mosu husi delegasaun ne’e ba governu Timor nian/Ministériu Edukasaun maka hanesan:

• Peskiza viabilidade atu uza lia-inan Timor oan sira-nia, hanesan Mambai, Baikenu no Fataluku, hodi verifika se karik iha posibilidade atu uza nu’udar lian instrusaun nian

• Dezenvolve no promove lian Tetun no Portugés

• Uza Tetun nu’udar lian instrusaun iha pre-primária no Klase Primeiru – Terseira iha eskola primáriu

• Uza Tetun iha klase avansadu sira bainhira hanorin direitus umanus, edukasaun síviku, relijiaun no edukasaun fizika, saúde/ijiene

• Kontinua uza Tetun nu’udar lian auziliár ida iha instrusaun (oral) ba klase sira seluk no mós ba matéria sira iha ne’ebé Portugés sai hanesan lian instrusaun nian

• Dezenvolve kurríkulu ida no material ensinu iha Tetun ba klase sira no matéria sira ne’ebé maka atu hanorin ho lian ne’e.

Partisipasaun delegasaun Timor oan nian iha konferénsia SEAMEO maka aumenta urjénsia no koñesimentu kona-ba nesesidade hodi hala’o konferénsia ida atu esplora edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan rasik iha Timor-Leste. Hafoin tuir konferénsia SEAMEO, grupu serbisu ne’ebé temi tiha ulukliu hahú atu halo foka hodi prepara konferénsia Timor oan sira-nia.

Konferénsia “Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste” ne’ebé hala’o iha Dili, Timor-Leste husi loron 17 – 19 Abríl 2008. Konferénsia ne’e maka organiza liu husi Ministériu Edukasaun, no patrosina husi UNICEF, UNESCO no CARE. Hamutuk ema na’in 140 maka partisipa iha Loron Primeiru konferénsia nian, iha Loron Segundu ema na’in 114, no iha Loron Terseira ema na’in 93. Maioria partisipante sira maka mesak Timor oan no funsionáriu internasionál balu mós tuir. Partisipante barak liu mai husi laran Ministériu Edukasaun. Partisipante sira seluk mai husi organizasaun internasionál no Timor nian. Administradór edukasaun sira, mestre sira no formadór mestre sira-nia mós mai partisipa iha konferénsia ida-ne’e.

Aprezentasaun sia maka halo; iha hirak-ne’e nia laran, oradór na’in 13 aprezenta sira-nia peskiza no serbisu kona-ba lian no edukasaun. Balu halo foka kona-ba esperiénsia Timor-Leste nian, no seluk lori sira-nia esperiénsia serbisu iha rejiaun no parte seluk mundu nian. Oradór sira maka hanesan:

• Sua Exelénsia. Chey Chap, Sub-Sekretáriu Estadu

husi Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu, Kamboja.

• Dr. Benjamim de Araújo e Corte-Real, Diretór Institutu Nasionál Linguístika (INL) no Reitór Universidade Nasionál Timor-Leste (UNTL).2

2 Nota katak slide PowerPoint husi aprezentasaun ida-idak hato’o iha Volume 2 relatóriu ne’e nian.

Page 11: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

7

implementa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan rasik. Esperiénsia maka fahe tiha husi Kamboja, Papua-Giné Foun, Mosambike, Namíbia, Bolívia, Guatemala, Kénia, Filipina, Xina, Libéria ia no Ejitu. Aprezentasaun sira maka hala’o iha dadeersan, no hafoin liutiha aprezentasaun ida-idak, hala’o sesaun ida Pergunta no Resposta. Iha Loron Primeiru no Loron Segundu, diskusaun grupu serbisu sira-nia hala’o iha lorokraik, fó-fatin ba partisipante sira atu bele diskute ho detalle kle’an liutan kona-ba aprezentasaun hirak-ne’e.

“Ne’e imi-nia responsabilidade atu deside saida maka atu halo iha Timor-Leste. Ha’u bele de’it fahe ho imi ami nian esperiénsia iha Mosambike, no imi bele foti husi ne’e saida maka imi hakarak.” (Sozinho Matsinhe)

Ministru Edukasaun hateten iha ninia diskursu abertura katak, edukasaun iha Timor-Leste sai iha kruzamentu ida, no katak Timor-Leste harii daudauk fundasaun metin ida atu bele dezenvolve edukasaun ba futuru Timor-Leste nian. Ministru ne’e hato’o pergunta tolu, katak partisipante sira tenke konsidera durante tempu konferénsia la’o ba oin.

Materiál hotu-hotu aprezenta iha relatóriu ida-ne’e mai husi diskusaun konferénsia nian no husi ema rekursu/oradór sira rasik. Iha Volume 2, bele hetan informasaun fundu detalladu kona-ba konferénsia, inklui ninia programa, no mós diskursu loke no taka konferénsia, slide PowerPoint sira husi aprezentasaun ida-idak, biografia oradór sira-nia, lista partisipante sira-nia no lista leitura liutan ida.

• Sra. Paula Gubbins, Ofisiál Superiór Programa, Sentru Edukasaun Globál, Akademia ba Dezenvolvimentu Edukasionál, iha Washington.

• Dr. Andrew Ikupu, Asesór Rejionál Harii Kapasidade ba Departamentu Edukasaun, Papua-Giné Foun.

• Dr. Donna Kay LeCzel, Asesóra Superiór kona-ba Polítika Reforma Edukasaun no Edukasaun Mestre nian, Sentru Edukasaun Globál, Akademia ba Dezenvolvimentu Edukasionál, iha Washington.

• Sr. Cidálio Leite, Vise-Diretór Jerál, Ministériu Edukasaun, Timor-Leste.

• Professor Sozinho Francisco Matsinhe, Departamentu Lian Afrikanu, Eskola Arte, Edukasaun, Lian no Komunikasaun, Koléjiu Siénsias Umanas, Universidade Áfrika Súl.

• Sr. Cliff Meyers, Asesór Edukasaun Rejionál, UNICEF Bangkok

• Sr. Jan Noorlander, Koordenadór Provinsiál Programa Edukasaun ba Komunidade Foho, CARE Kamboja.

• Sr. Khath Samal, Manejadór Programa Edukasaun ba Komunidade Foho, CARE Kamboja.

• Sr. Pa Satha, Vise-Diretór ba Gabinete Provinsiál Edukasaun, Juventude no Desportu, Ratanakiri, Kamboja.

• Dr. Sheldon Shaeffer, Diretór Buro Rejionál ba Edukasaun UNESCO nian ba Ázia no Pasífiku iha Bangkok.

• Dr. Kerry Taylor-Leech, Belu Peskiza iha Linguístika Aplikada, Universidade Macquarie.

Rona husi oradór sira-ne’e maka fó oportunidade ba ema sira ne’ebé halo polítika, administradór edukasaun sira no mestre sira iha Timor-Leste atu bele reflete kona-ba paizajen linguístiku no perspetiva no envolve an ho peskiza kona-ba importánsia edukasaun ho lia-inan rasik iha klase inisiál sira. Partisipante sira mós aprende kona-ba oinsá rai sira seluk la’o dalan hodi

Kaixa 1.1 Pergunta Ministru nian ba konsiderasaun• Saida maka ita tenke hanoin hanesan lia-inan iha distritu

ida, bazeia ba diversidade linguístika ne’ebé iha tiha ona?

• Bele mestre sira deside lian instrusaun ida-ne’ebé maka atu uza iha kuartu-klase ida-idak?

• Keta ita tau presaun ba ita-niaita-nia labarik sira, no halo komplikadu liu sira-nia vida tamba ezije barak liu husi sira?

Page 12: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

8

Timor-Leste sai hanesan ho mozaiku ida lian sira-nia, ho lian liu 16 ne’ebé ko’alia iha rai-laran 3. Maioria Timor oan sira maka sai pelumenus ko’alia lian rua no balu bele ko’alia lian oioin liutan. Iha sai lian ofisiál rua ne’ebé mandata iha Konstituisaun Timor-Leste nian: Tetun no Portugés (Artigu 13.1). Konstituisaun ne’e mós nota katak, lian Tetun no lian nasionál sira seluk tan tenke valoriza no sira nia dezenvolvimentu tenke promove (Artigu 13.2). Halo tuir sensus 2004 nian, populasaun maizumenus 36.8% maka ko’alia, lee ka hakerek lian Portugés, no 85.6% maka ko’alia, hakerek ka lee lian Tetun.4 Sai importante atu haree katak, maioria ema ne’ebé maka ko’alia Tetun sira ko’alia Tetun nu’udar sira-nia lian segundu.5

INL maka harii tiha iha Timor-Leste iha fulan Jullu 2001. Iha loron 14 Abríl 2004, governu sira fó-sai dekretu ida hodi halo ortografia Tetun INL nian sai hanesan ortografia ofisiál ida, no dekretu ne’e mós halo INL sai hanesan guarda sientifiku ba dezenvolvimentu lian Tetun no lian sira seluk nian. Ortografia ida ne’ebé dezenvolve iha INL maka deklara nu’udar padraun ida. INL fó-sai publikasaun barak liu ona, no envolve an mós iha enkontru no diskusaun barak-barak.

Dr. Benjamim de Araújo e Corte-Real hateten iha ninia aprezentasaun katak, liafuan barak ho lian Portugés maka Timor oan sira uza bainhira sira ko’alia Tetun, no mós katak ema sira-ne’e barak maka la hatene katak sira hatene no uza liafuan Portugés balu. Dr. Corte-Real nia

preokupasaun maka katak, se karik lian Tetun no lia-inan sira maka hatama ba iha nivel aas liu iha sistema edukasaun nian, entaun introdusaun lian Portugés sei la’o neineik liu, no mós iha posibilidade atu hadook labarik sira husi lian Portugés.

Situasaun lian iha Timor-Leste sai komplikadu tebes, no ligadu ho kestaun kultura, istória, polítika no identidade. Maibé, rai sira ne’ebé ezamina iha relatóriu ida-ne’e nia laran no mós, ne’ebé diskute iha konferénsia iha mós situasaun komplikadu kona-ba lian no fihir lian. Sira barak maka adopta ho susesu programa edukasaun lian oioin hodi uza lia-inan rasik nu’udar lian inisiál instrusaun no alfabetizmu nian, ne’ebé hamosu rezultadu edukasionál makaa’as. Sai importante atu hanoin-hetan katak, Timor-Leste sai hanesan parte komunidade globál ida-ne’ebé luta nafatin ho kestaun lian no identidade. Rai barak sira maka esplora sai ideia edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan rasik, no iha-ne’ebá iha esperiénsia riku ba Timor-Leste atu fihir.

Lian no Identidade iha Timor-Leste

Dr. Kerry Taylor-Leech, Belu Peskiza iha Universidade Macquarie, entrevista ema na’in 78 husi idade 18 to’o 65 kona-ba sira-nia atitude ba lian no mós ba polítika lian. Nia hetan katak iha ligasaun ne’ebé forte entre lian no identidade ba partisipante hotu-hotu iha nia peskiza. Dr.

Edukasaun no Lian iha Timor-Leste

2

3 Nota katak, iha estimasaun oioin kona-ba númeru lian, depende husi ninia hun.4 Haree sensus Tabela Prioridade Nasionál 5.3A no 5.3B. Sensus ne’e bele hetan iha http://dne.mopf.gov.tl/census/tables/national/index.htm, asesu tiha ona 13

Maiu 2008. Nota katak, la klaru oinsá ema nia abilidade ko’alia lian rua ne’e – profisiénsia bele varia husi lia fuan balu de’it to’o iha fluénsia tomaka, tamba kompeténsia lian maka relata rasik an, no la husu ema kona-ba sira-nia nivel profisiénsia.

5 Halo tuir Sensus 2004, Tetun, Tetun Prasa no Tetun Terik maka uza hanesan lia-inan ba ema na’in 58,270 (6%), 169,060(18%) , no 57,449 (6%) respetivamente.

Page 13: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

9

Taylor-Leech aprezenta nia rezultadu xave sira husi grupu foka estudante sira-nia. Análize husi estudante sira-nia ko’alia hatudu katak maioria partisipante konsidera Tetun hanesan espresaun identidade no unidade nasionál. Haree komún ida maka katak Portugés bele tulun moderniza no dezenvolve Tetun. Estudante sira dehan katak Portugés sai importante tamba nia sei bele tulun rai ida-ne’e atu dezenvolve relasaun ho rai sira seluk, liuliu ho Europa no komunidade rai sira ne’ebé ko’alia Portugés (Comunidade dos Países de Língua Portuguesa). Estudante sira mós hatudu sira-nia lealdade makaa’as ba sira-nia lian lokál. Sira sente katak, ema tenke laran-kmanek ba sira-nia eransa kulturál no sira-nia identidade lokál. Estudante sira konkorda katak, sira hakarak haree Tetun ne’e dezenvolvidu liu tan, no mós katak sira hakarak atu haree Tetun hetan estatutu iguál ho Portugés. Seluk tan sira dehan katak, sira labele aprende

sira-nialia-inan iha eskola. Hanesan estudante ida dehan, “La iha eskola ida iha Timor-Leste ne’ebé ha’u bele aprende Makaasai.” Dr. Taylor-Leech sujere katak haree estudante sira-nia iha ninia estudu bele tulun atu informa dezenvolvimentu ba polítika edukasaun ida inkluziva liu tan, ida-ne’ebé rekoñese identidade etnolinguístika ba ema hotu-hotu ho sira-nia lian rasik.

Lian no Edukasaun: Istória Polítika nian no Polítika Agora Daudaun nian

Polítika Edukasaun 2004-2008 maka inklui enkuadramentu estrutura programa estudu ne’ebé deklara katak, lian sira-ne’ebé atu hanorin nu’udar matéria sira sei hetan oras haat kada semana Tetun no

Figura 1.1Lian Lokál/Lia inan ne’ebé ko’alia iha Timor-Leste

Hun: Revista Lafaek,CARE Internasionál Timor-Leste

Page 14: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

10

oras haat ba Portugés iha Klase Primeiru, tranzita ba oras neen lian Portugés no oras rua Tetun iha Sextu Klase.6 Iha 2004, ezbosu orijinál ba deklarasaun kurríkulu eskola primáriu nian uza modelu ida-ne’e, ne’ebé halo estudante sira atu mai husi Tetun ba Portugés. Maibé, bainhira finaliza daudauk polítika ida-ne’e, Ministru rasik deside katak instrusaun hotu-hotu tenke hala’o ho Portugés. Iha 2006, Tetun maka define nu’udar lian auziliár ida-ne’ebé bele uza atu tulun prosesu hanorin. Nune’e mós, Tetun maka simu nu’udar lian instrusaun nian iha tinan rua ulukliu eskolarizasaun nian.

Iha Abríl 2008, modelu auziliár ida-ne’e maka troka ho polítika ida-ne’ebé halo rua hotu Tetun ho Portugés atu sai lian instrusaun. Polítika edukasaun foun ida-ne’e maka aprova liu husi Konsellu Ministru, no halo foka ba iha edukasaun lian oioin. Kona-ba tempu ne’ebé labarik sira sei uza atu aprende uza no aprende kona-ba lian ofisiál rua, polítika ne’e estipula katak:

Klase Primeira Tetun 70% Portugés 30%

Segunda Klase Tetun 50% Portugés 50%

Terseira Klase Tetun 30% Portugés 70%

Klase Kuarta Tetun 0% Portugés 100% 7

Maske dokumentu polítika nian espesifika persentajen, intensaun polítika ne’e nian maka katak persentajen hirak-ne’e hafó ideia jerál ida kona-ba lian ida ne’ebé maka tenke domina iha kuartu-klase, iha klase ida-idak Husi Kuartu Klase, Portugés sei sai hanesan lian prinsipál instrusaun nian no lian hakerek mesak ida de’it; Tetun sei uza nu’udar lian oral ba instrusaun de’it, exetua ba lee Tetun nu’udar lian. Rekomendasaun husi delegasaun Timor Oan nian ba konferénsia SEAMEO katak matéria partikulár sira tenke hanorin ho Tetun tuir iha ensinu pre-sekundáriu tomaka

sai reflete tiha ona iha ezbosu deklarasaun kurríkulu ensinu pre-sekundáriu, maibé ida-ne’e sei sai iha prosesu aprova no seidauk hetan aprovasaun ofisiál. Polítika foun ne’e (Abríl 2008) sai hanesan buat ne’ebé hadi’a polítika ida ulukliu nian. Maibé, nia sei nafatin ladauk suporta aprendizajen ho lia-inan labarik ida nian iha tinan-tinan ulukliu nian. Nota katak, lia-inan maka hanesan lian ulukliu ne’ebé maka labarik sira ko’alia. Tetun sai hanesan lia-inan rasik ba proporsaun ki’ik ida husi Timor oan sira hotu hotu.

Dezempeñu Edukasionál, Formasaun Mestre no Materiál sira-nia: Situasaun iha Timor-Leste

Karik iha relasaun ruma entre buat hirak-ne’ebé tuirmai ne’e?

• labarik 40% de’it maka hatene Tetun ka Portugés (lian instrusaun sira) bainhira sira foin uluk tama ba eskola 8

• labarik 46% de’it maka tuir eskola to’o remata ensinu primáriu

• Labarik 22% maka repete Primeiru Klase

• Labarik 13-19% maka repete Segundu Klase

• 80% husi labarik iha Terseira Klase ne’ebé avalia iha 2006 maka la atinji nivel minimu aprendizajen iha Matemátika, Tetun no Portugés.9

Lian hamutuk ho pobreza, dalan dook ba eskola, númeru sala aula la to’o, auzénsia materiál, no auzénsia mestre kualifikadu sira sai hanesan barreira ba labarik siraatu simu edukasaun ida ho kualidade iha Timor-Leste. Bainhira estuda peskiza internasionál, lian maka sai identifika globalmente hanesan razaun prinsipál ida ba

6 Ministru Edukasaun, Kultura, Juventude no Desportu (2004) Polítika Edukasaun 2004-2008, Dili, Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian. 7 Hato’o ba konferénsia liu husi Sr. Cidálio Leite, Vise-Direktor Jerál, Ministériu Edukasaun iha ninia aprezentasaun. 8 Nota katak persentajen ida-ne’e maka ba labarik sira bainhira sira hahú eskola (hanesan, maizumenus ho idade tinan haat ba hitu), no kompara ho númeru

profisiénsia aas barak liu iha Tetun (85.6%) no Portugés (36.8%) ne’ebé temi uluktiha ona. Diferensa iha figura hirak-ne’e maka konfirma liu tan katak Timor oan sira ko’alia Tetun ka Portugés nu’udar lian segundu ka lian terseiru.

9 Hun: Sistema Informasaun Jestaun Edukasaun (EMIS), Estudu Sukat Realizasaun Aprendizajen Nasionál (2006), nu’udar hato’o husi Sr. Cidálio Leite, Vise-Diretór Jerál, Ministériu Edukasaun, iha ninia aprezentasaun iha konferénsia ne’e.

Page 15: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

11

númeru repetisaun aas no retensaun kiak no taxa dezempeñu hanesan hirak ne’ebé hetan iha Timor-Leste.

Bainhira kolonizadu uluk, iha sistema Portugés nian okos, labarik Timor oan balu de’it maka bele hetan asesu ba edukasaun. Ensinu maka halo ho lian Portugés, no mestre sira mós mai husi Portugal ka haruka ba Portugal hodi hetan formasaun atu sai mestre. Hanesan ne’e la’ós opsaun ida ona ba ohin loron tamba ho númeru eskola ne’ebé barak tebes no kurríkulu independente ida ona. Iha tempu Indonézia nian, edukasaun maka habelar tebes, atu nune’e labarik barak liu maka bele hetan asesu ba edukasaun. Ensinu ne’ebe maka uza lian Indonézia; mestre barak liu sira-ne’e maka ema Indonézia no sira-nia nivel formasaun ba mestre sira jeralmente fraku tebes. Bainhira Indonézia sira sai iha 1999, sira husik sistema edukasaun naksobu sai. Mestre besik 80% maka sai husi rai ne’e hodi fila ba Indonézia, no eskola no edifísiu administrasaun barak maka halo rahun.10 Timor-Leste ohin loron hasoru dezafiu atu hafó edukasaun ida ho kualidade ba labarik númeru boot ida, ne’ebé sei aumenta ba beibeik.

Tamba maioria mestre kualifikadu sira ne’ebé ativu nafatin iha Timor-Leste, hetan sira-nia edukasaun durante tempu okupasaun Indonézia no ho lian Indonézia, ensinu ho lian Tetun no Portugés sai nafatin hanesan dezafiu

10 Susan Nicolai (2004) Aprende Independénsia: Edukasaun iha laran emerjénsia no tranzisaun iha Timor-Leste liutiha 1999, Institutu Internasionál ba Planeamentu Edukasionál, UNESCO, Paris; haree kapítulu rua.

ida, maske iha duni programa formasaun (liuliu iha lian Portugés). Liutiha tinan ualu hetan Independénsia ona, Timor-Leste la iha nafatin mestre ne’ebé ho fluénsia iha Portugés no mós ho kapasidade atu hanorin ho ka kona-ba lian Portugés. Rekursu lian Tetun sei dezenvolve sai nafatin, no profisiénsia iha lian Indonézia menus ba daudauk. Mestre sira iha Timor-Leste seidauk simu formasaun espésifiku ida kona-ba oinsá atu hanorin ba labarik ida lian ida ne’ebé la ko’alia iha ninia uma. Maske maioria instrusaun tenke halo remata ho lian Portugés ho balu iha Tetun, iha prátika, mestre sira uza lian oioin iha klase laran atu tulun labarik sira aprende.

Materiál sira eziste tiha ona ho lian ofisiál sira. Ministériu Edukasaun hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu sira hanesan UNICEF no CARE halo sai tiha ona materiál ensinu no aprendizajen iha rua hotu lian Tetun no Portugés, hanesan mós guia lian rua no manuál formasaun mestre sira-nia. INL serbisu makaa’as atu haburas Tetun, inklui halo ortografia padronizadu. Madre Mary McKillop sira no Timor Aid mós halo sai tiha materiál iha Tetun. Materiál uitoan de’it maka disponivel ka la iha ona ho lian seluk Timor-Leste nian, maibé INL no ONG sira hahú ona atu dezenvolve disionáriu iha lian sira seluk.

UNIC

EF Ti

mor-L

este/

2008

/Vas

Page 16: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

12

3.1 Lian no ninia Relasaun ho Edukasaun

“Kualkér instrumentu ida iha uzu oioin. Lian … bele mós sai hanesan ponte ida ka barreira ida.” (Shane Tourtellotte 2006).11

Maizumenus 30 porsentu husi lian iha mundu maka iha Ázia (besik 2200 husi 6000). Porsentu sianulu resin neen husi lian sira iha mundu maka ko’alia liu husi mesak de’it populasaun 4%. Lian sira sai hanesan repozitóriu ba kultura, no sai importante tebes ba suskokobilidade kultura nian. Lian barak maka lakon-mate daudauk ona, no iha posibilidade katak to’o iha sékulu ne’e nia ikus katak lian hamutuk 600 (10%) maka sei morin sai ka sobrevive sei moris sai. Bainhira lian sira maka lakon tiha ona, ita mós lakon diversidade no matenek umanu nian. Parte ida husi identidade nasionál ninia maka lian, no identidade kulturál no diversidade kulturál sai importante. Se karik lian no kultura hetan protesaun ita bele hametin ita-nia diversidade no suskokobilidade linguístiku no kulturál. Edukasaun tenke reprezenta diversidade kulturál rai ida nian, ne’ebé inklui diversidade linguístiku.12

Dala barak lian sira maka lakon-mate tamba atitude iha laran sistema edukasaun, liuliu bainhira lian ne’e la fihir nu’udar lian instrusaun. Indonézia mesak de’it iha lian 748. Lian Java nian maka riku tebes ho kultura. Maibé, se karik lian Java nafatin la uza nu’udar

Tulun Labarik sira Aprende: Edukasaun Lian Oioin

3

lian instrusaun iha eskola sira, maka nia bele lakon. Lian sira la lakon-mate iha kalan ida de’it nia laran. Iha sinál adverténsia sedu, inklui katak lian ida la hatama iha sistema edukasaun, atu labarik sira labele aprende iha ka kona-ba sira-nia lian rasik iha eskola.

Lian iha importánsia ba edukasaun, tamba nia maka instrumentu ne’ebé mestre sira uza atu bele halo komunikasaun ho sira nia estudante. Iha maneira tolu prinsipál oinsá lian maka uza sai iha edukasaun nia laran. Hirak-ne’e maka nu’udar:

1. Lian instrusaun nian (LI)

2. Lian nu’udar matéria estuda nian (hanesan, bele aprende nu’udar lian estranjeiru ida ka estuda lian ida kle’an liu tan), no

3. Lian alfabetizmu nian (hanesan, lian ne’ebé mak ema ida uza hodi aprende atu bele lee no hakerek).

Maneira tolu hotu ne’e sai importante, maibé oinsá no bainhira maka lian partikulár sira-ne’e bele uza iha kada maneira tolu ne’e, iha implikasaun ba oinsá labarik sira sei aprende. Iha evidénsia husi esperiénsia globál ne’ebé hatudu katak atu ema sira bele hanoin uza lian segundu ida, iha média, sei presiza maizumenus tinan lima ka neen. Fatu ida ne’e kona-ba hotu estudante no mestre rua hotu sira, no iha implikasaun ba introdusaun no hanorin lian segundu (ka terseira ).

11 Shane Tourtellotte iha “Tali husi Pérola”, istória fiksaun siénsia ida husi Analogu, 7/8, 2006. Liafun hirak-ne’e no komentáriu relasionadu maka fahe husi oradór balu iha konferénsia ne’e nia laran. .

12 Dr. Sheldon Shaeffer, Reprezentante Rejionál Rezidente husi UNESCO, baze iha Bangkok, hato’o iha laran ninia diskursu iha konferénsia ne’e.

Page 17: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

13

3.2 Oinsà labarik sira aprende di’akliu hotu

“Ita tenke hanoin kona-ba labarik sira. Sira maka prioridade, no atu fó-tulun ba sira atu bele aprende di’akliu hotu maka buat ne’ebé ita tenke halo sai.” (Partisipante konferénsia nia komentáriu durante sesaun pergunta no resposta plenária)

Iha ambiente lian oioin, iha métodu komún rua atu bele hanorin lian ofisiál/nasionál (sira):

• Modelu submersaun, modelu ida ne’ebé instrusaun hotu-hotu maka hala’o uza lian ofisiál/nasionál (sira), hahú husi momentu ne’ebé labarik sira foin tama ba eskola.

• Modelu tranzisional, modelu ida a ne’ebé labarik sira hahú sira-nia edukasaun ho sira-nia lia-inan rasik, depois aprende lian ofisiál/nasionál no halo tranzisaun atu simu sira-nia instrusaun hotu ho lian ofisiál/nasionál to’o iha maizumenus Terseira Klase.

Modelu segundu ida-ne’e maka hatene nu’udar edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan. Dékada lima hala’o peskiza ba edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan (modelu tranzisional) prova empíriku dala barak no mós iha rai barak katak, tenke hahú edukasaun no alfabetizmu iha labarik nia lian ulukliu – iha sira-nia lia-inan rasik – se karik hakarak atu sira bele hetan rezultadu edukasionál

Kaixa 3.1 Saida maka Edukasaun Lian Oioin Bazeia iha Lia-inan Rasik?

• edukasaun ne’ebé promove instrusaun no alfabetizmu inisiál iha lia-inan rasik no hadi’a kualidade edukasionál liu husi prosesu harii husi leten matenek no esperiénsia estudante sira-ne’esira-ne’eno mestre sira-nia

• edukasaun ne’ebé maka fó-fatin ba dala barak eskluzu grupu linguístiku eskluídu atu bele tama iha moris populasaun nian lahó obrigasaun atu husik tiha sira-nia identidade étniku no linguístiku

• edukasaun ne’ebé permite oinsá estudante eskluídu iha parte linguístiku sira atu bele hetan fluénsia no konfiansa iha ko’alia, lee no hakerek lian nasionál (no tuir mai lian internasionál sira) no mós atu bele partisipa tomaka iha laran, no kontribui ba, dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasionál

ne’ebé di’akliu hotu no profisiénsia di’akliu iha lian ofisiál/nasionál sira.

Labarik sira aprende atu lee mesak dala ida de’it, no atu halo ida-ne’e iha sira-nia lia-inan rasik sei tulun sira hodi aprende abilidade ne’e didi’ak no loloos. Peskiza hatudu katak labarik sira aprende di’akliu tan iha sira-nia lian uluk, pelumenus tuir tinan tolu uluk edukasaun formal nian. Bainhira hetan tiha ona, abilidade sira-ne’ebé aprende tiha ona iha lian primeiru, hafoin bele transfere ba lian seluk sira. Alfabetizmu no edukasaun báziku forte iha lia-inan rasik bele tulun labarik sira atu harii fundasaun metin ida no ida-ne’e sei fó-tulun ba sira atu halo ponte ida husi moris uma nian ba moris eskola nian (haree Figura 3.1). Atu hetan rezultadu aprendizajen ida ho susesu, hahú hanorin husi buat ne’ebé hatene no tuir to’o iha buat ne’ebé ladauk hatene sai importante tebes.

Iha aspektu tolu ba aprendizajen iha lian segundu ka terseira : aprendizajen konteúdu, aprendizajen lian foun no aprendizajen alfabetizmu. Sei sai fásil liu ba labarik sira atu aprende bainhira dezenvolve aspektu tolu ne’e ketak-ketak. Labarik sira sei iha rezultadu di’ak liu tan bainhira sira lalika koko atu aprende liafuan no lian foun iha tempu hanesan ho koko aprende konteúdu kurríkulu foun. Iha programa lian ulukliu, Lubuagan Kalinga iha rai-Filipina, konteúdu foun hotu-hotu iha tinan ulukliu eskolarizasaun sei hanorin sai ho lia-inan rasik. Partisipante ida iha diskusaun grupu serbisu ida sujere katak, tuir tiha peskiza ida-ne’e, presiza halo revizaun ba maneira oinsá atu hatama lian ofisiál sira iha Timor-Leste.

Page 18: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

14

Figura 3.1. Edukasaun Lian Oioin Bazeia iha Lia-inan Rasik: Ponte ida husi Uma ba Eskola

Ponte Leten: Sira ne’ebé ninia Lia-inan rasik maka llian instrusaun nian no mós alfabetizmu iiha edukasaun: sira bele hakat mota fasilmente, husi ponte entre uma no eskola.

Ponte Kraik: Sira ne’ebé la ko’alia lian padronizadu ida-ne’ebé uza bainhira foin tama eskola, luta atu halo tranzisaun husi uma ba eskola.

Fundasaun metin ida iha labarik nian lian ulukliu bele fasilita atu harii ponte ida metin husi uma ba eskola.

Page 19: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

15

Kaixa 3.2 “Modelu Ideal ida ba Edukasaun Lian Oioin”

Modelu sira edukasaun lian oioin ne’ebé maka harii ponte ida husi labarik ida nian lia-inan rasik ba iha lian ofisiál/nasionál sira bele mosu iha forma oin barak. Modelu ‘ideál” maka hatudu sai iha kraik, iha Figura 3.2, harii bazeia ba peskiza globál durante dékada balu. Nia mai husi publikasaun UNESCO ninia 2007, “Promove Alfabetizmu iha Ambiente Lian Oioin”, no mós aprezenta uluktiha ona iha konferénsia liu husi Sr. Cliff Meyers, Asesór Edukasaun Rejionál UNICEF nian. Ne’e sira bolu ideál tamba nia maka harii ona bazeia ba peskiza no modelu prátika di’akliu hotu implementasaun nian hodi fó modelu óptimu ida ba oinsá labarik sira bele aprende lian ofisiál/nasionál ida. Maibé, ida-ne’e sei presiza adapta tuir kontestu Timor-Leste nian atu bele implementa iha-ne’e, liuliu tamba iha lian ofisiál/nasionál rua ne’ebé estudante sira presiza atu aprende, duké fali mesak ida de’it.

Uzu lian ida-idak iha relasaun ho matéria hotu-hotu. Porezemplu, iha tinan rua hotu Jardin Infantíl nian (JI1 no JI2) no Klase Primeiru (G1), lia-inan rasik maka uza sai nu’udar lian instrusaun ba matéria hotu-hotu – porezemplu, matemátika, siénsias, nsst. – no lian ofisiál/nasionál sei hanorin sai nu’udar lian segundu. Iha edukasaun nian inisiál tinan rua ka tinan tolu mesak de’it lia-inan maka hakerek, maske lian ofisiál/nasionál maka hanorin nu’udar lian estranjeiru, maibé instrusaun ho nia sai de’it oral. Alfabetizmu sei hanorin sai iha lia-inan rasik, no neneik lian ofisiál/nasionál sei hatama sai, ulukliu hanesan lian segundu, no iha Kuartu Klase nia sei mós uza sai nu’udar lian instrusaun. To’o iha Kintu Klase, metade matéria maka sei hanorin iha lian ofisiál/nasionál no metade hanorin ho lia-inan rasik (porezemplu, siénsias ho lian ofisiál/nasionál no matemátika ho lia-inan rasik), no estudante sira sei estuda lian rua hotu ne’e nu’udar mós matéria ida ketak. Liutiha eskola primáriu, instrusaun bele nafatin hala’o ho lian rua ne’e hotu, ka bele halo tranzisaun kompletu ida atu halo instrusaun hotu-hotu ho lian ofisiál/nasionál. Iha modelu “ideál” edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan rasik, labarik sira hetan tiha ona fluénsia iha lian ofisiál/nasionál (sira) bainhira halo remata eskola primáriu.

• KG1 maka tinan ulukliu jardim infantíl nian, G1 maka Klase Primeiru no tuir ba seluk-seluk tan.

• L1 maka lia-inan rasik• L2 maka lian segundu, baibain lian ofisiál/nasionál ida • L2SL maka lian segundu (lian ofisiál/nasionál) ne’ebé

hanorin nu’udar lian segundu (hanesan, nu’udar lian estranjeiru ida, ida-ne’ebé diferente uitoan husi karik ida-ne’e maka matéria estudu ida)

• LoI maka lian instrusaun, hanesan, lian ida ida-ne’ebé mestre ko’alia bainhira nia hanorin matéria ruma

• Matéria refere ba lian ida-ne’ebé hanorin nu’udar matéria estudu nian

• Alfabetizmu maka refere ba lian ne’ebé uza hodi hanorin atu bele lee no hakerek, no iha figura ne’e hatudu katak, tenke hanorin lee no hakerek iha lia-inan rasik

• Bloku lian ida-idak nian refere ba total tempu ne’ebé maka han iha prosesu aprendizajen no hanorin iha lian ida-idak

Figura 3.2. Modelu “Ideal” Edukasaun Lian Oioin ho Baze iha Lia inan Rasik

G6

Prim

ary

Leve

lPr

e-pr

imar

y Le

vel

L1 (LoI + subject) L2 (LoI + subject)

G4 L1 (LoI + subject) L2 (LoI + L2SL)

G2 L1 (LoI) L2SL(oral + written)

KG2 L1 (LoI, literacy) L2SL (oral)

G5 L1 (LoI + subject) L2 (LoI + subject)

G3 L1 (LoI) L2SL

G1 L1 (LoI, literacy) L2SL (oral)

KG1 L1 (LoI)

Page 20: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

16

3.3 Benefísiu husi Edukasaun uza Lian Oioin

Edukasaun uza lian oioin bazeia iha lia-inan maka iha benefísiu asosiadu barak:

• Taxa matríkula (tama ba eskola) aas liu tan• Taxa labarik sira husik eskolarizasaun menus (razaun

komún ida tambasá husik eskola iha tinan sira uluk nian maka lian; iha taxa husik eskola aas liu ba labarik sira-ne’ebé ko’alia lia-inan la hanesan lian instrusaun)

• Taxa repetisaun menus, ba labarik sira-ne’ebé presiza repete klase eskolarizasaun ida partikulár

• Taxa ba feto nia susesu atu kontinua eskolarizasaun aas liu tan

• Taxa partisipasaun inan-aman no komunidade sira iha labarik sira nia eskolarizasaun aas liu tan

• Bele hadi’a relasaun entre lider polítiku sira no populasaun lian oioin ida

• Bele hamosu profisiénsia no fluénsia di’akliu iha lian ofisiál/nasionál (no mós tuirmai iha lian internasionál sira, se karik hirak ne’ebé maka hakaran) bainhira instrusaun inisiál hala’o sai iha lia-inan rasik

• Envolvimentu komunidade nian iha edukasaun sai buat ida importante tebes – envolvimentu inan-aman, komunidade no mestre sira iha edukasaun maka fó-tulun ba labarik sira atu bele aprende. Envolvimentu boot liu tan maka hetan bainhira instrusaun inisiál hala’o sai iha lia-inan rasik.

Razaun seluk tambasá atu promove edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan, maka atu fó ba labarik hotu-hotu oportunidade hanesan atu hahú, la haree ba lian ida-ne’ebé sira aprende iha uma.

“Labarik sira aprende di’akliu bainhira aprende ulukliu iha sira nia lia-inan rasik.” (Dr. Donna Kay LeCzel)

Durante diskusaun grupu serbisu ida, partisipante ida ne’ebé reprezenta Madre Mary McKillop sira iha Timor-Leste, fahe ninia esperiénsia serbisu iha komunidade Ema Rai-na’in (Aboríjene) Austrália nian durante tinan 21. Nia rasik hamutuk ho madre sira seluk hatama programa lian-rua atu hanorin labarik aboríjene sira iha sira-nia tinan eskolarizasaun ulukliu ho rua-hotu sira-nia lia-inan rasik no lian Inglés. Labarik sira iha Terseira Klase iha programa lian rua, hetan rezultadu edukasaun maizumenus hanesan ho sira ne’ebé estuda ho mesak de’it lian Inglés. Maibé, to’o iha Klase 4, 5 no 6, labarik balu ne’ebé eduka iha programa lian rua, hetan rezultadu tinan rua di’akliu duké fali sira-nia kolega sira-nia.

Programa edukasaun ho lian rua iha parte Xina nian ida, labarik sira ne’ebé simu sira-nia edukasaun inisiál ho lian Dong no halo tranzisaun ba lian Xina, hetan rezultadu di’akliu iha área hotu-hotu duké fali sira-nia kolega sira-ne’ebé aprende ho lian Xina husi sira nia hahuuk eskolarizasaun:

“Eskola primária Miaolan halo tiha ona peskiza kona-ba labarik no inan-aman sira-ne’ebé envolve

CARE International

Page 21: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

17

Kaixa 3.3 Lian Portugés no Lia-inan sira

Iha preokupasaun balu iha ne’ebé maka hato’o iha konferénsia nia laran, katak atu hatama lia-inan sai hanesan dalan ida atu hasai lian Portugés husi Timor-Leste ka hakleur introdusaun lian Portugés iha Timor-Leste laran tomaka. Debate tomak maka makaa’as, manas no apaixonadu.

Konferénsia nia objetivu maka la’ós atu hasai lian Portugés husi Timor-Leste, ka atu hakleur ninia introdusaun. Portugés maka hanesan lian ida husi lian ofisiál rua (ho Tetun) iha Konstituisaun Timor-Leste nia. Konstituisaun ne’e hetan respeitu makaa’as husi Ministériu Edukasaun, no husi patrosinadór sira konferénsia nia.

Bainhira labarik sira aprende ulukliu iha sira-nia lia-inan rasik, no sai alfabetizadu ulukliu iha sira-nia lia-inan, iha jerál, sira-nia rezultadu edukasionál sei di’akliu makaa’as duké fali labarik hirak ne’ebé eduka tiha ho lian ida ne’ebé sira ladauk toman. Sei sai importante tebes atu apresia katak, bainhira tuir métodu ida-ne’e sira sei sai profisiente makaa’as liu tan iha lian Portugés. Tamba ne’e maka tambasira sei lalika buka atu aprende konseitu foun iha tempu hanesan sira buka atu aprende lian foun ida. Lian Portugés sei hanorin ba sira nu’udar lian segundu, ne’ebé sei hafó ba sira abilidade hirak-ne’ebé sira presiza atu aprende Portugés di’akliu tan. Labarik sira-ne’esira-ne’ebé eduka uluktiha iha sira-nia lia-inan rasik, sai mós iha eskola kleur liu, hodi nune’e bele dezenvolve abilidade lian avansadu liu duké fali labarik sira seluk.

Objetivu maka atu kria ponte ida, la’ós atu substitui lian ofisiál/nasionál sira.

“Ita bele iha konstituisaun kapás ida no polítika kapás mós, maibé bainhira ida-ne’e maka la’ós ba labarik sira nia di’ak, ha’u la hatene … Lia-inan atu serbi ba labarik sira nia di’ak, la’ós tamba sira mak atu oho-halakon fali lian seluk tan sira.” (Partisipante konferénsia, komentáriu ne’ebé halo iha sesaun pergunta no resposta iha Loron Tolu)

iha projetu ne’e. Ami hetan katak, labarik sira ne’ebé estuda uluk DONG hafoin estuda fali Xina Mandarin, sai ona superiór liu iha aspektu eskola hotu-hotu kompara ho sira-ne’ebé nunka estuda Dong. Ne’e aplika la’ós de’it ba leitura no eskritaho lia-Xina pinyin, ba matemátika simples no espresaun verbal, maibé mós ba múzika, edukasaun fizika no arte. Halo tuir aspektu hotu-hotu, labarik sira-ne’ebé la estuda Dong, nian rezultadu maka ladun di’ak kompara ho sira ne’ebé estuda Dong. Sira ne’ebé estuda Dong sai independente liu, no iha inisiativa di’akliu ba estudu no mós ba moris em jerál” (Saima Township, Rongiang County, 20 Marsu 2005, tradús husi lian China husi Sr. D. N. Geary; Liafuan

sira husi aprezentasaun iha konferénsia husi Dr. Sheldon Shaeffer Diretór UNESCO Buro Rejionál ba Edukasaun Ázia no Pasífiku iha Bangkok)

Kestaun empíriku ida-ne’e maka rezolve tiha ona – iha mundu ne’e, prova tiha ona iha kultura no kontestu oioin katak, sai alfabetizadu iha lia-inan maka di’akliu ba rezultadu edukasionál duké fali hahú eskola iha lian segundu ida. Buat ne’ebé ema sira halo polítika deside atu halo ho matenek ida-ne’e, ne’e maka intereseante. Iha seksaun tuirmai, hatudu dalan oioin oinsá atu bele uza lia-inan ne’ebé iha tiha ona iha rejiaun no mós fatin seluk iha mundu.

Page 22: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

18

Dala barak polítika kona-ba lian iha edukasaun reflete situasaun ideál ida, no dala barak polítika hirak-ne’e la reflete realidade iha sala aula. Mestre sira iha mundu tomaka halo kria solusaun prátika atu hasoru realidade situasaun lian instrusaun nian iha sala aula nia laran tuir termu lian instrusaun, no mós se karik presiza, sira maka halo sira-nia materiál rasik.

“Se karik ita hakarak atu dezenvolve ita nia lia-inan iha Timor-Leste, ita presiza dezenvolve rekursu umanu, ita-nia mestre sira. Ita-nia mestre sira define oinsá ita bele dezenvolve ita-nia lia-inan.” (Partisipante iha Grupu Serbisu Tolu, iha Loron Rua).

Hanorin iha Ambiente Lian Oioin: Implikasaun ba Mestre sira no mós ba Formasaun Mestre sira-nia

4

4.1 Saida maka mestre sira presiza?

Relasaun entre mestre no estudante sira sai hanesan buat krítiku ba edukasaun. Mestre sira presiza hatene teoria aprendizajen lian atu bele komprende oinsá labarik sira foti no aprende lian sira. Labarik sira aprende lian sira iha uma, maibé aprendizajen maka bazeia ba komprensaun metin ida. Mestre sira presiza hatene oinsá labarik sira aprende, porezemplu, labarik sira presiza períodu silénsiu atu bele absorve informasaun foun. Mestre sira presiza:

• Matenek

- Kona-ba teoria aprendizajen lian (obtensaun no aprendizajen)

- Kona-ba labarik sira nia nesesidade sira (“períodu silénsiu”, taxa repetisaun nian, bainhira no mós oinsá atu bele korrije sira nia sala)

- Kona-ba labarik sira nia lia-inan ka sira-nia lian ida ulukliu

- Fluénsia iha lian ofisiál/nasionál (sira) no iha lian instrusaun

- Métodu instrusaun direta

• Abilidade

- Abilidade atu bele avalia estudante sira nia nivel abilidade lian

- Abilidade atu bele uza tékniku aprendizajen ativu oioin

UNICEF Timor-Leste/2008/Arakawa

Page 23: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

19

- Abilidade atu bele haketak estratéjia instrusaun nian bazeia ba nivel abilidade lian oioin iha estudante sira nia leet

- Abilidade atu bele halo dezeñu no uza materiál hanorin lokál ne’ebé maka iha

• Atitude

- Komprensaun no respeitu ba lian lokál sira

- Sensibilidade ba estudante no inan-aman sira-nia regra kulturál

- Respeitu ba nesesidade polítika lian agora daudaun ninia

• Materiál no Formasaun

- Mestre sira presiza materiál ne’ebé di’ak, ne’ebé maka fornese ba sira ka sira presiza iha abilidade atu bele halo rasik materiál apropriadu

- Mestre sira presiza formasaun atu bele dezenvolve matenek, abilidade no atitude hirak ne’ebé temi iha-ne’e

- Mestre sira presiza hetan formasaun uza lia-inan nu’udar meiu ba instrusaun; mesak de’it atu hatene lia-inan maka la’ós hanesan ho kapasidade atu uza lian ne’e nu’udar instrumentu atu bele hanorin

4.2 Implikasaun ba Formasaun no Suporta ba Mestre sira

Atu bele hanorin ho susesu programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan, abilidade mestre sira-nia presiza hadi’a iha área xave tolu:

• Hanorin lian estranjeiru sira

• Profisiénsia lian iha lia-inan rasik no mós iha lian ofisiál/nasionál

• Formasaun kona-ba oinsá maka atu halo sira nia rekursu hanorin rasik an.13

Iha fatin seluk, atu rekruta mestre sira ho abilidade apropriadu no mós kaer metin sira iha eskola ida, sai hanesan dezafiu, liuliu bainhira eskola sira-ne’e maka iha área izoladu sira. Iha Timor-Leste, maioria mestre sira maka rekruta kedas husi iha fatin eskola, ne’e duni iha área izoladu sira, sei sai kestaun boot ida katak mestre sira ne’ebé maka rekruta husi fatin sira-ne’e nia kualifikasaun la sufisiente. Ba programa ida edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan, enkuantu bele fornese formasaun ba mestre sira-ne’ebé apropriadu, sei di’akliu (prefere liu) atu rekruta mestre lokál sira duké koloka mestre sira husi fatin seluk. Ne’e tamba, sei lori tempu kleur ba ema ida atu bele hetan profisiénsia didi’ak iha lian ida (lia-inan área lokál ida nian), kompara ho tempu badak ida ne’ebé lori ba ema ida atu bele dezenvolve abilidade hodi hanorin. Iha Kamboja no iha Papua-Giné Foun, formasaun no apoiu intensivu maka hafó hamutuk ho monitorizasaun no supervizaun kontínuu ba mestre sira, inklui ba sira ne’ebé serbisu iha área izoladu, hanesan sira ne’ebé iha nivel edukasaun rasik ladun aas. Iha modelu Kamboja nian, supervizaun sai halo hanesan knaar importante ida; iha vizita regular ba eskola sira, no mós apoiu hodi hala’o dadauk iha serbisufatin kedas, hafó liu husi supervizor kualifikadu sira. (Refere ba kazu estudu iha seksaun neen relatóriu ida-ne’e nian atu hetan informasaun liu tan kona-ba métodu hodi fó formasaun ba mestre sira iha rai rua ne’e).

Mestre sira presiza formasaun oinsá atu hanorin lian sira nu’udar lian estranjeiru. Abilidade no metodolojia partikulár maka presiza, no hirak-ne’e tenke presiza dezenvolve liu husi formasaun mestre sira-nia. Mestre sira mós presiza hadi’a sira-nia abilidade kona-ba lian, atu sira mós bele hetan fluénsia iha sira nia estudant sira nia lia-inan sira, no mós iha lian sira ne’ebé sira halo tranzisaun ba iha eskola. Mestre sira presiza mós formasaun pre-serbisu no mós iha fatin serbisu.

13 Ne’e aprezenta no refórsa liu husi oradór oioin no mós diskute iha laran grupu-serbisu sira.

Page 24: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

20

Iha Namíbia, iha ne’ebé tinan tolu primeiru eskolarizasaun nian maka hanorin sai ho lian lokál, lian Inglés maka hanorin nu’udar lian estranjeiru. Kuartu Klase maka tinan tranzisaun nian, ida ne’ebé Inglés sai hanesan lian instrusaun nian, no husi pontu ida-ne’e ba oin, lia-inan sai nu’udar matéria ida ne’ebé estudante sira bele estuda, duké fali sai hanesan lian instrusaun. Formasaun mestre sira-nia hotu maka hala’o sai iha lian Inglés, maibé hanorin lia-inan nu’udar matéria ida ba sira ne’ebé tuir formasaun atu sai nu’udar mestre. Koléjiu mestre sira-nia tau sai iha área sira ne’ebé ema ko’alia lia-inan prinsipál rejiaun ne’e nian.

Iha Bolivia, ne’ebé iha polítika edukasaun lian rua, iha apoiu abranjente ba mestre sira. Iha ne’ebá iha rede suporte serbisu ativu hanesan asesór mestre na’in 500 husi rai-laran tomak; sira simu formasaun espesiál atu fó apoiu iha serbisu fatin ba mestre sira. Asesór sira-ne’e simu formasaun iha lian lokál husi sira-nia kolega sira. Bainhira asesór sira aprende tiha ona lian sira-ne’e, sira tenke mós aprende oinsá atu hanorin lian sira-ne’e. Sira iha rekizitu atu halo dezeñu módulu aprendizajen iha lian lokál sira-ne’e.

4.3 Halo Dezeñu Materiál sira

Importante katak materiál sira sai disponivel iha lian lokál atu programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan bele la’o efetivu. Mestre no komunidade sira iha mundu tomak kria sira-nia materiál rasik iha sira-nia lia-inan.

Iha Namíbia, livru istória maka publika tiha ona iha lian ofisiál/nasionál (Inglés) no lia-inan haat, ho balu halo ho lian rua. Livru hirak-ne’e estudante-mestre no mestre sira maka hakerek durante semináriu semana ida, ilustra husi estudante sira husi eskola nasionál arte nian, tradús husi Institutu Nasionál Lian nian, no publika iha rai-laran. Ne’e rezulta ho materiál ho kualidade di’ak ne’ebé halo iha lian lokál.

Materiál sira ne’ebé maka mestre sira halo fó-kbi’it ba mestre sira atu dirije programa kuartu-klase nian.

Iha Guatemala, mestre sira buka tuir konteúdu Mayan nian, ne’ebé maka haforsa mestre no estudante sira. Iha Guatemala buat ne’ebé fó-kbi’it liu duké materiál ne’ebé mestre sira halo maka materiál sira ne’ebé estudante sira halo. Iha programa ida, estudante sira kria livru istória sira no kalendáriu ida. Livru hirak-ne’e maka publika no fa’an liu husi kompañia Guatemala sira.

Iha Ejitu, materiál halo iha lia-inan – livru boot ba mestre sira atu lee ba estudante sira, no livru ki’ik ba estudante sira – maka halo iha Ejitu liu husi kompañia sira-ne’ebé publiku livru no USAID maka sosa atu ba programa ne’ebé sira patrosina sai tiha. Ninia objetivu maka la’ós atu kria de’it materiál aprendizajen iha lia-inan ho kualidade, maibé atu mós estimula publikasaun livru labarik sira-nia liu husi kompañia Ejitu sira-ne’ebé publika livru.

Iha Papua-Giné Foun iha materiál padronizadu – livru-mestre ka livru báziku –ne’ebé mestre sira tradús ba iha estudante sira-nia lia-inan atu bele uza iha klase laran. Hirak-ne’e maka livru ida ne’ebé hakerek kona-ba estrutura istória prinsipál ne’ebé fo liu husi Ministériu Edukasaun sentrál, atu livru sira-ne’e bele hetan sira-nia objetivu aprendizajen. Livru-trasa sai hanesan formuláriu ida-ne’ebé mestre sira bele tradús ba lian lokál sira no istória nia detalle bele adapta atu inklui referénsia ba kultura lokál. Hamutuk ho materiál sira-ne’ebé halo iha sentru, ne’ebé bele adapta ba iha kultura lokál no kontestu estudante sira-nia, iha mós materiál seluk ne’ebé maka mestre sira halo iha lian lokál hodi uza iha sira-nia klase laran rasik. (informasaun barak liu tan sei aprezenta iha kazu-estudu iha seksaun neen relatóriu ne’e nian).

Iha fatin balu, liuliu iha área rurál izoladu sira, iha eskola ki’ik – filiál – ho klase kahur nivel oioin. Atu rekruta mestre sira no mós atu dezenvolve materiál ba klase sira hanesan ne’e bele sai dezafiu. Iha Guatemala, idade ofisiál ba labarik sira iha ensinu primáriu maka tinan hitu to’o 13; maibé, labarik balu idade boot liu no idade ki’ik liu mós tama tuir, ne’e duni iha prátika, nível idade varia husi 4 ba 15. Presiza metodolojia diferente ba idade no klase diferente, atu hodi halo kria posibilidade

Page 25: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

21

Kaixa 4.1 Ensinu no Lia inan iha Timor-Leste

Oinsá maka mestre sira iha Timor-Leste uza lia-inan iha klase laran? • Nu’udar lian instrusaun ida, tradús konteúdu sira ba lia-inan• Uzu rekursu lokál • Fasilita aprendizajen labarik nian liu husi uzu lia-inan • Konserva lian lokál liu husi atividade klase laran nian hodi uza lia-inan sira

Saida maka mestre sira iha Timor-Leste hateten katak sira presiza • Labarik sira husi primeiru ba to’o terseiru klase presiza lia-inan ba sira-nia prosesu aprendizajen • Presiza atu dezenvolve materiál sira iha labarik sira-nia lia-inan • Presiza hafó formasaun adekuadu no dezenvolve manuál ba mestre sira • ONG, parseiru no governu sira presiza fó apoiu atu dezenvolve manuál sira iha lia-inan sira • INL presiza dezenvolve ortografia ba lian hotu-hotu Timor oan sira-nia, no mós atu padroniza ortografia

sira hotu-hotu ne’e • Dezenvolve rekursu lokál tuir: istória badak, poema, hananu/kantiga no sst. ne’ebé bele sai nu’udar materiál

ensinu • Formasaun ba mestre sira kona-ba dezenvolve materiál ensinu iha lia-inan sira• Presiza atu dezenvolve sistema komunikasaun ida atu fasilita komunikasaun entre mestre no estudante

sira iha klase laran

Oinsá maka mestre sira iha Timor-Leste bele hanorin uza lia-inan? • Uza materiál oioin/barak • Uza rekursu lokál – la iha nesesidade atu importa rekursu barak, no mós• Dezenvolve istória lokál nu’udar materiál hanorin

Hun: Diskusaun Grupu Serbisu iha Loron Rua konferénsia nian.

4.4 Dezafiu no Oportunidade bainhira Hanorin ho Lia-inan

Iha dezafiu atu hanorin ho lia-inan, implikasaun makaa’as ba formasaun mestre sira-nia, no rezultadu pozitivu

atu bele hanorin ámbitu idade ida-ne’e. Iha Guatemala, materiál aprendizajen-rasik an (guia aprendizajen-rasik an) hodi uza ho estudante sira atu hasoru kestaun idade no klase oioin iha kuartu ida nian laran.

Iha Timor-Leste, revista Lafaek sai hanesan materiál

importante ne’ebé bele hetan liu husi métodu lian oioin bazeia iha lia-inan ba edukasaun no alfabetizmu.

lian rua exelente iha Tetun no Portugés, ho konteúdu Timor oan sira-nia. Madre Mary McKillop sira no Timor Aid mós halo materiál ho kualidade di’ak iha lian Tetun. Maibé, presiza tan atu halo materiál hanesan iha Timor nia lia-inan sira seluk.

Page 26: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

22

Lian sai hanesan kestaun kontroversu iha mundu tomak. Iha fiar makaa’as ida katak, lian lokál ladauk dezenvolvidu atu sai apropriadu ba eskola ka labele uza hodi espresa konseitu sientifiku ka abstratu, maibé bainhira la uza lian lokál iha domíniu foun, sira labele sai modernizadu. Lian hotu-hotu riku no iha kapasidade atu bele hato’o ideia sira ne’ebé komplikadu.

Iha preokupasaun kona-ba hanorin lian barak liu iha eskola sira iha rai laran tomak, liuliu bainhira mestre no estudante sira luta sai ona atu uza lian ofisiál sira. Ne’e problema ida-ne’ebé akontese iha Timor-Leste no mós iha fatin sira seluk tan. Maibé, se karik estudante sira aprende uluk iha sira-nia lia-inan rasik antes halo tranzisaun ba lian ofisiál/nasionál sira, sira

Dezafiu Solusaun/OportunidadeFalta ortografia Ba lian oral sira, alfabetu foun bele dezenvolve relativamente fásil, uza metodolojia ezistente no

serbisu hamutuk ho ema ne’ebé ko’alia nu’udar lia-inan hodi dezenvolve alfabetu, prefere liu uza letra sira hanesan ho lian ofisiál/nasionál. Peskiza internasionál hatudu katak liafuan uitoan liu de’it maka presiza atu labarik sira bele hahú atu lee no hakerek, hodi nune’e mesak de’it otografia báziku ida-ne’ebé bele hadi’a lailais sei fó-fatin atu edukasaun bele hahú lailais ho lia-inan

Falta vokabuláriu dezenvolvidu makaa’as iha lian oin barak

Bele dezenvolve lian liu husi halo vokabuláriu foun liu husi konstrusaun liafuan kompostu, no mós liu husi lori-empresta liafuan husi lian sira seluk. Ideia kompleksu bele esplika iha lian sira ne’ebé la iha vokabuláriu sientífiku.. Ne’e hanesan mitu/fiar koloniál ida katak, lian lokál sira ne’ebé maka la hakerek la iha kapasidade atu espresa konseitu sira ne’ebé komplikadu. Oradór ida iha konferénsia esplika oinsá Presidente Senegal tradús tiha ona Teoria Relatividade Einstein nian ba lian lokál naran Wolof iha dékada 1960 nian.

Folin atu halo materiál ho lia-inan/nesesidade atu iha rekursu didátiku halo ho lia-inan

Komunidade no mestre bele serbisu hamutuk atu halo materiál apropriadu

Inan ho aman bele preokupadu katak aprendizajen ho lia-inan, signifika katak sira-nia oan sira sei sai nafatin marjinalizadu

Ministériu Edukasaun no mós/ka grupu sira seluk bele esplika ba inan-aman sira oinsá profisiénsia iha labarik ida nia lia-inan rasik bele lori sira ba fluénsia di’akliu iha lian ofisiál/nasionál no lian komérsiu sira

Fihir lian ida ne’ebé maka atu sai nu’udar lian instrusaun

Iha Papua-Giné Foun, governu fó oportunidade atu hili lian ne’e ba komunidade sira, liuliu tamba iha komunidade ida nia laran bele iha ko’alia lian oioin; ka iha lian oioin iha klase oin ida-idak sira

Ta’uk katak unidade bele susar se karik sidadaun sira hahú sira-nia edukasaun ho lian oin-seluk

Uzu ba lian oioin bele hametin liu tan unidade (“Unidade iha ita-nia Diversidade” sai hanesan lema ne’ebé rezume ba polítika lian Papua-Giné Foun nian). Ema sira ne’ebé dala barak marjinalizadu tamba sira-nia lian no tamba sira falta kompeténsia iha lian ofisiál/nasionál, bele komesa inklui iha atividade sira nasaun nian no sira-nia kompeténsia iha lian ofisiál/nasionál bele aumenta

sei ko’alia di’akliu ona lian ofisiál/nasionál sira no sei hetan edukasaun no rezultadu aprendizajen di’akliu. Atu hahú programa edukasaun ho lian oioin bazeia iha lia-inan sira, presiza mesak liafuan uitoan tan de’it. Ortografia ne’ebé presiza bele dezenvolve iha sorin dezenvolvimentu prosesu hanorin ho lian sira-ne’e. Ema hato’o mós sira nia preokupasaun iha konferénsia ne’e kona-ba folin hanorin ho lian 16 liu ne’ebé iha Timor-Leste laran, liuliu fólin atu halo materiál sira. Esperiénsia husi rai sira seluk hatudu katak, buat hirak-ne’e bele fásil no baratu atu halo, liuliu bainhira mestre lokál sira bele kria sira-nia materiál rasik, ka adapta no tradús sira-nia materiál husi livru-mestre no livru-trasa sira ne’ebé mai husi produsaun iha sentru ida.

Kaixa 4.2 Dezafiu Komún ne’ebé Hasoru bainhira Hanorin ho Lia-inan no Solusaun/Oportunidade Viavel

Page 27: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

23

Polítika sai hanesan dalan liu husi ne’ebé governu sira tradús sira-nia vizaun polítika atu sai programa sira hodi hamosu fó rezultadu. Polítika rasik ida maka la’ós lei ida. Polítika lian edukasaun nian bele fó suporta ba ka taka matan ba lian oioin ka alfabetizmu oioin. Lian reflete ambiente sosiál, kulturál, polítiku no dala barak ekonómiku. Iha polítika nivel lima (lista husi ida aas liu ba ida karik liu):

1. Deklarasaun polítika prinsipál husi Konstituisaun 2. Rekomendasaun husi estratéjia abranjente sira 3. Programa sira ka lejislasaun hasoru problema

Implikasaun ba Dezenvolvimentu Polítika Lian

5

espesífiku4. Revizaun ba programa sira ka lejislasaun hasoru

problema espesífiku5. Diretiva, sirkulár administrativu, surat ba eskola nia

diretór sira hotu-hotu, no sst.14

Iha buat barak ne’ebé rai sira bele halo hodi suporta edukasaun lian oioin, no barak husi mudansa hirak-ne’e presiza de’it mudansa polítika nivel kraik, liuliu bainhira hanoin haree ba Konstituisaun Timor-Leste nian ne’ebé deklara katak lian hotu-hotu sei hetan valorizasaun no dezenvolvimentu.

Kaixa 5.1 Polítika bele halo Diferensa: Estudu Kazu kona-ba Edukasaun Lian Oioin

Bolivia – Rai ida ne’ebé Polítika Lian hetan Susesu. Iha nasaun ne’e iha ema ko’alia lian Amerindiu hamutuk 35, no lian ofisiál haat, hotu-hotu maka hakerek (tolu maka lian lokál no lian ida ikusliu maka Español). Iha prosesu reforma edukasaun Bolivia nian, lian haat ne’e maka uza hotu hanesan lian instrusaun no mós hanorin sai nu’udar lian estranjeiru. Módulu aprendizajen maka halo kria tiha ona, ho kada lian husi lian haat ne’ebé uza rua hotu hanesan lian instrusaun no mós hanesan lian estranjeiru. Labarik sira-nia rezultadu aprendizajen sa’e makaa’as ho métodu foun ida-ne’e.

Kénia – Rai ida-ne’ebé Polítika Lian sai hanesan Problema ida. Maski iha-ne’eba iha liu lian 40, maioria lian sira-ne’e la rekoñesidu ofisialmente; Inglés sai hanesan lian ofisiál no Kiswahili maka lian nasionál. Inglés maka lian instrusaun iha eskola sira, maibé labarik sira-ne’ebé iha eskola kiak ka iha fatin ne’ebé sira la uza lian Inglés iha uma, laiha modelu Inglés padronizadu. Labarik barak maka la pasa ezame sira ne’ebé hala’o tuir ho Inglés padronizadu. Labarik maioria maka la kontinua sira-nia edukasaun liu Oitavu Klase.

Libéria – Iha-ne’ebé Auzénsia Polítika Lian sai hanesan Libéria Liberia nian maka sai hanesan fó faktu ba instrusaun. Mestre barak maka iha kapasidade Inglés fraku, no buat hanesan ne’e impaktu negativu ba sira nia kapasidade atu bele hanorin estudante sira ho efetividade, Rezultadu aprendizajen nian sai fraku tebessai.

14 Ne’e maka foti husi sumáriu ida kona-ba prátika globál di’akliu hotu, nu’udar aprezenta iha konferénsia husi Sr. Cliff Meyers, Asesór Edukasaun Rejionál UNICEF nian

Page 28: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

24

Tamba problema limitasaun polítiku nian no presaun oioin ba governu, dala barak maka presiza ajusta ideál tékniku sira atu han-malu ho realidade polítiku. Modelu ideál tékniku maka fasilita oinsá labarik sira bele halo tranzisaun husi sira-nia edukasaun ensinu primáriu hotu ho sira-nia lia-inan ba lian ofisiál/nasionál. Ne’e sai hanesan ponte naruk ida husi uma ba eskola, hanesan ponte metafóriku ida ne’ebé hatudu ona sedu liu iha relatóriu ida-ne’e. Papua-Giné Foun implementa tiha ona “ideál” tékniku ida-ne’e. Maibé, governu no ajénsia barak ne’ebé implementa programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan maka uza ponte badak liu tamba presaun polítiku. Porezemplu, iha Kamboja, governu nasionál sira maka fó-fatin ba departamentu edukasaun provinsiál no CARE Internasionál sira atu implementa programa tranzisaun tinan tolu nian, atu lori estudante sira husi sira-nia lia-inan ba lian ofisiál/nasionál.

Iha esperiénsia barak husi rai oioin iha mundu tomak, ho modelu polítika diferente ne’ebé disponivel ba Timor-Leste atu aprende. Iha Guatemala, Españól maka lian ofisiál, maibé iha Konstituisaun estipula katak governu sei fó respeitu ba lian Mayan sira, dialetu sira no mós ba kultura. Iha kompromisu ida katak, ema sira-ne’ebé ko’alia lian i indíjena, sei hetan edukasaun ho lian rua, bainhira maioria ema ko’alia lian indíjena sira. Iha

ne’eba iha lian 20, ho lian haat ne’ebé domina. Grupu Mayan sira reprezenta besik metade ida husi populasaun tomak, maibé mesak minoria ki’ik de’it maka hetan asesu ba edukasaun ho lian rua.

Programa lian oioin bazeia iha lia-inan maka implementa tiha ona ba povu Dong sira. Iha primeiru semestre haat eskola nian, uza Dong nu’udar lian instrusaun atu ba lee no hakerek, ba matemátika, moris komunidade, no kultura. Iha tinan segundu jardim infantíl nian, sira introdús lian Xina oralmente, no tuirmai iha Primeiru Klase sira introdús mós hakerek ho lian Xina. Husi Segundu ba Sextu Klase, uza hotu lianXina no Dong hodi hanorin, ho uzu lian Xina aumenta. Iha Kinta Klase sira introdús lian Inglés. To’o iha ensinu primáriu nia ikus estudante sira maka iha profisiénsia iha lian Dong no Xina, no mós hahú aprende lian Inglés.

Viziñu rejionál Timor-Leste nian balu mós implementa ona polítika edukasaun ho lian oioin bazeia iha lia-inan. Kamboja, Tailándia no Vietname implementa tiha ona (universalmente ka iha rejiaun espésifiku de’it) lia-inan nu’udar lian instrusaun iha pre-primária no primeiru to’o terseira klase, no hanorin lian ofisiál/nasionál nu’udar lian estranjeiru durante tinan inisiál eskolarizasaun. Ba terseira klase ba leten, lian instrusaun maka lian ofisiál. Uza mós lia-inan iha Edukasaun La’ós Formal iha rai hirak-ne’e.

UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

Page 29: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

25

Kaixa 5.2 Pergunta Balu atu Konsidera iha Timor-Leste

• Saida maka implikasaun kulturál, sosiál, no ekonómiku husi iha polítika agora daudaun nian?

• Oinsá maka implikasaun/limitasaun/elementu suportivu sira-ne’e bele hamosu atu s sustenta implementasaun polítika ne’e?

• Iha lisaun ruma atu aprende/aplika husi polítika lian husi sistema edukasaun atu hanesan ne’ebé dezenvolve sai?

• Literatura saida maka oras ne’e disponivel ona iha lian sira ne’ebé proposta?

• Literatura ne’e bele lori hatama ba iha programa instrusaun ka lae?

• Saida maka kapasidade hanorin atuál mestre sira-nia atu bele lori polítika foun ne’e ba oin?

• Planu saida maka iha ona atu halo kapasidade lian mestre sira-nia no nesesidade implementasaun polítika nian atu han-malu loloos (rua hotu iha pre-serbisu no mós iha dezenvolvimentu profisional kontínuu)?

• Oinsá maka atu dezenvolve kurríkulu no materiál ensinu atu suporta polítika foun?

• Oinsà ho publikasaun, distribuisaun, no dezenvolvimentu profisional atu uza materiál foun sira-ne’e? • Iha planu saida kona-ba avaliasaun polítika no estratéjia implementasaun?

• Rekursu saida husi governu lokál no doador internasionál sira maka sei presiza atu fó suporte ba implementasaun polítika ne’e?

Lian iha laran polítika edukasaun nia laran bele muda, no bele halo esperimentasaun ho modelu foun, hanesan tuir mai sei haree iha kazu estudu kle’an, iha seksaun relatóriu tuir mai oin.

Page 30: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

26

6.1 Kamboja: Dalan Estudu Pilotu Ida

Programa Edukasaun ba Komunidade iha Foho

Istóriku

Sub-Sekretáriu Estadu Edukasaun Sr. Chey Chap, nota katak iha sai similaridade balu entre situasaun Timor-Leste no Kamboja sira-nia liutiha 1979. Liutiha períodu Khmer Rouge nian, mestre uitoan de’it maka sai iha rai ne’e, edifísiu eskola barak maka uza ba objetivu seluk ka rahun/estraga. Mestre besik 90% maka oho tiha, nune’e, hafoin funu remata, Kamboja hahú ho liman mamuk – la iha edifísiu no mestre kualifikadu uitoan liu.

Iha 1999, governu Kamboja asina akordu Edukasaun ba hotu-hotu (Education for All - EFA) iha Dakar Senegal, konkorda atu hetan alvu edukasaun balu to’o ona iha 2015. Buat ida-ne’e fó ímpetu no enkuadramentu ida ba envolvimentu Kamboja nian iha edukasaun ho lian rua, tamba edukasan ho lian rua maka hanesan estratéjia ida atu hetan alvu sira EFA nian.

Kamboja iha lian 24. Governu maka anunsia katak, lian Khmer maka sai hanesan lian ofisiál/nasionál, no to’o foin dauduak ne’e, ida-ne’e sai lian úniku ne’ebé uza iha edukasaun.

Maioria ema étniku balu iha foho ko’alia lian ofisiál/nasionál uitoan de’it, maibé balu mós ladauk hatene lian ida-ne’e. Governu Kamboja hakarak atu ema sira iha foho ko’alia lian ofisiál/nasionál, husi parte ida atu l loke dalan ba governu atu bele iha relasaun ho ema sira-

Prátika Di’ak Liu Hotu no Lisaun sira ne’ebé Aprende: Kazu Estudu Kle’an sira

6

ne’ebé moris iha área sira-ne’e, no mós atu bele hadi’a sira-nia edukasaun no kualidade moris liu husi asesu ba informasaun no serbisu sira governu nian. Dezafiu ba komunidade sira iha foho maka falta infrastrutura no nivel edukasaun ki’ik iha área sira-ne’e. Susar atu haruka mestre sira ba iha área izoladu, tamba kondisaun moris kiak mestre sira-ne’e nian. Sira ne’ebé maka hahú Programa Edukasaun Komunidade iha Foho sente katak labarik barak maka husik eskola iha Primeiru Klase tamba problema lian, tamba sira ladauk komesa aprende iha sira-nia lia-inan rasik.

Saida maka sira halo

Liutiha 1998, maka Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu (MEJD) dezenvolve programa sira Edukasaun Non-Formal nian hodi uza modelu edukasaun ho lian rua. Husi 2002 maka CARE Internasionál serbisu hamutuk ho governu atu dezenvolve programa lian rua ba edukasaun formal. Nune’e, hamoris Programa Edukasaun Komunidade iha Foho. Programa ida-ne’e hahú nu’udar projetu pilotu ida, hahú uluk ho lian rua husi lian indíjena prinsipál sira. Governu Kamboja planu katak, hanorin sei ho lian hotu-hotu, maibé programa hahú ho lian rua, atu bele estabelese sistema di’ak ida iha eskola sira ne’ebé partisipa iha projetu pilotu, inklui eskola hirak-ne’ebé maka kria hanesan parte projetu pilotu ne’e nian. Bainhira programa ne’e funsiona di’ak ho lian rua ne’e, maka sei inklui tan lian seluk iha programa. Rezultadu inisiál pozitivu tebes: “ami aprende katak se karik ami

Page 31: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

27

uza mesak de’it lian Khmer (lian ofisiál/nasionál) ho labarik indíjena sira, sira-nia progresu aprendizajen sei la’o neineik liu” (Sr. Chey Chap).

Modelu lian rua maka hatudu iha Figura 6.1. Persentajen sira relasiona ho tempu iha kurríkulu ne’ebé hanorin ho lian ida-idak.

Figura 6.1. Modelu Lian Rua Uza iha Camboja

Lian:Tinan:

Lia-inan Lian Ofisiál/Nasionál

Tinan 1 80% 20%

Tinan 2 60% 40%

Tinan 3 30% 70%

Tinan 4 0% 100%

Tamba uluk lian foho la’ós uza hanesan lian atu hakerek, maka uza eskrita Khmer nian atu dezenvolve ortografia ida ba lian Kamboja sira seluk. Eskola maka loke inisialmente iha komunidade izoladu neen, no eskola tan sira maka loke tiha ona liutiha tempu ne’ebá. Eskola hotu-hotu iha komisaun eskola ida, hodi dirije atividade hotu-hotu iha sira-nia eskola. Diretoria hirak-ne’e iha knaar atu fihir mestre sira husi komunidade. Governu fihir sai ona ema husi área sira iha foho atu sai mestre iha-ne’ebá, , tamba mestre husi fatin sira seluk lakohi sai iha ne’eba. Espetativa katak ema ho edukasaun ki’ik atu sai mestre, iha ninia dezafiu rasik. Ema sira-ne’ebé hatene lee no hatene hakerek sai selesionadu, no sira hotu-hotu hetan formasaun husi governu no parseiru NGO sira. Formasaun ida-ne’e hala’o iha sira-nia área lokál. Sira simu formasaun pre-serbisu no mós iha laran serbisu, inklui formasaun atu kria sira-nia materiál hanorin rasik. Barak husi kurríkulu nasionál sai la pertinente iha área foho sira, entaun komunidade maka sujere tópiku sira-ne’ebé sira hakarak sira-nia oan sira atu estuda no adapta kurríkulu nasionál ba realidade lor-loron labarik sira-nia. Dezenvolve ona mós materiál relasionadu ho moris ema foho sira-nia, tamba se karik

lae maka labarik sira sei aprende buat ne’ebé diferente husi ambiente ne’ebé sira hatene. Materiál pedagójiku hotu-hotu hetan aprova liu husi konsellu ida forma husi Akademia Real Kamboja nian no MEJD antes atu uza iha klase laran sira. Materiál sira-ne’e hatudu respeitu ba lei, polítika no lei internu sira Kamboja nian. Muda mós oráriu eskola sira-nia atu adopta ba realidade lokál, liuliu serbisu tuir tempu agrikultura nian no serbisu uma laran nian.

Governu serbisu tiha hamutuk ho organizasaun nasionál no internasionál sira. Sira koopera tiha ho CARE Internasionál, UNESCO no UNICEF. Governu dezenvolve sai polítika ida no matadalan, no ONG sira maka implementa atividade no programa sira aliñadu ho governu nia polítika no matadalan sira. Programa ida-ne’e hala’o tinan neen ona, no sai nafatin serbisu ida iha progresu sai. Ministériu serbisu neineik tuir dalan atu halo polítika ida.

Rezultadu xave sira

Liutiha tinan tolu programa edukasaun ho lian rua, labarik sira aprende lalais liu iha Kuartu Klase, liutiha sira halo tranzisaun ba Khmer nu’udar lian instrusaun nian, ne’ebé maka parte ida hetan fasilita tamba rua hotu uza eskrita hakerek hanesan de’it. Rezultadu maka taxa promosaun aas, taxa husik eskola menus, labarik 90% maka oras ne’e matríkula tama tuir eskola, komunidade sira mós iha kompromisu makaa’as ba edukasaun no sente hanesan parte eskola no atividade sira-nian, no komunidade sira mós sai na’in ba eskola sira-ne’e nian. Benefísiu sira husi programa ne’e nian maka agora, ema sira iha komunidade iha foho hetan asesu atu aprende lian ofisiál/nasionál, no liu husi hadi’a edukasaun hetan oportunidade atu hasa’e nivel rendimentu família nian. Agora ne’e, MEJD repete modolu modelu ida-ne’ee iha Provínsia tolu iha nordeste Kamboja ni La’ós-Formal no formal. Programa La’ós-Formal maka haree ba lian liu tan.

Lisaun sira ne’ebé aprende ona

1. Presiza suporta espesiál atu kaer metin mestre

Page 32: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

28

sira nia serbisu iha área rurál no izoladu. Governu Kamboja agora iha polítika espesiál ida no fó suporta mestre sira iha área izoladu, hodi fó suporta adisional.

2. Rekruta mestre sira husi komunidade lokál atu asegura katak, mestre sira hatene lia-inan, no mós sei iha kompromisu atu bele moris kleur liu iha área ne’e.

3. Implementasaun rasik bele aprezenta dezafiu. Sr. Chey Chap, Sub-Sekretáriu Estadu, MEJD dehan katak “Ko’alia maka la hanesan ho serbisu. Serbisu maka susar liu duké fali ko’alia”.

4. Hahú ho estudu pilotu ida bele sai métodu di’ak atu dezenvolve modelu ida ne’ebé funsiona di’ak iha prátika.

6.2 Papua-Giné Foun: Metodolojia Nasionál Ida

Istória

Papua-Giné Foun maka hanesan nasaun ne’ebé iha lian oioin liu hotu, ho hamutuk lia-inan 860. Agora daudauk lian 350 husi lian 860 iha Papua-Giné Foun maka iha ortografia hakerek tiha ona. Iha lian tolu ne’ebé sidadaun barak sira uza atu komunika entre sira husi lian diferente: Tok Pisin, Hiri Motu no Inglés. Iha tinan 1975, bainhira Papua-Giné Foun sai independente, nia erda polítika lian Inglés mesak de’it iha eskola sira. Tinan sanulu liutiha independénsia, governu haree katak 85% husi populasaun maka ema-rurál no la presiza Inglés ba sira-nia moris lor-loron. Iha 1986, kestaun ne’e sai “edukasaun ba saida?” Labarik barak maka sai husik eskola liutiha tinan tolu ka haat no sira ladún alfabetizadu, deziludidu no deslokadu husi polítika antigu ida ne’ebé maka uza de’it Inglés iha edukasaun. Komunidade sira iha Papua-Giné Foun nia laran tomaka esperiénsia sai dezafiu boot hodi hasoru problema sosiál atu simu sira ne’ebé husik eskola ladauk hetan fatin

metin ida iha sosiedade nia leet. Tendénsia ne’e aumenta sai tinan-tinan nafatin, bainhira feto ho mane klosan barak liu nafatin husik sai sistema edukasaun.

Saida maka sira halo

Polítika foun ida maka hakerek iha dékada 1990 sira liutiha halo revizaun boot ba sistema edukasaun ne’ebé kolonialista sira maka harii. Husi altura ne’e ba oin, maka Papua-Giné Foun implementa programa edukasaun uza lia-inan iha rai laran tomaka. Polítika lian maka hanesan mai husi alfabetizmu, numerasia no ajenda identidade ida, nune’e mós halo tuir ba alvu globál internasionál ne’ebé maka iha, hanesan alvu EFA nian. Iha Papua-Giné Foun, lian hotu-hotu hetan suporta no dezenvolvimentu. Polítika lian iha edukasaun maka define foun fali atu haree ba kompeténsia iha área lima: ko’alia, hakerek, lee, rona no sente. Inglés, lian koloniál, maka adopta nu’udar ida husi lian ofisiál/nasionál tolu, ho ninia knaar nu’udar lian instrusaun no aprendizajen iha nivel primáriu, sekundáriu no tersiáriu. Modelu foun ba maioria de’it programa pre-primáriu tinan tolu maka hanesan programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan. Edukasaun hala’o 100% iha lia-inan tuir tinan tolu primeiru, no iha kazu maioria, lian ida ne’ebé labarik sira ko’alia iha uma fasilita prosesu aprendizajen di’akliu duké fali kompleksidade lian estranjeiru sira-nia. Hanorin Inglés maka aumenta tinan ba tinan, nu’udar labarik sira la’o ba tuir ho sira-nia edukasaun. Inglés maka uza rua hotu nu’udar matéria estuda no lian instrusaun. Iha Terseira Klase, porsentu lima husi tinan eskolár maka Inglés, no 95% maka hanorin iha lia-inan. Tranzisaun ba lian Inglés han tinan neen. Iha Sétimu Klase 50% maka Inglés no iha Oitavu Klase estudante sira simu instrusaun 100% iha lian Inglés no tuir ezame nasionál ho lian Inglés. Ensinu primáriu remata iha Oitavu klase nia ikus. Liutiha Oitavu Klase, estudante sira tama ba iha programa edukasaun jerál ka tama ba iha edukasaun vokasionál. Dalan rua hotu ne’e hetan enkorajamentu husi polítika lian, atu uza métodu lian rua tuir to’o Désimu Segundu Klase.

Page 33: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

29

Governu la fihir lian instrusaun nian; ema sira-ne’e rasik iha eskola partikulár ida maka sei fihir lian instrusaun ba sira-nia labarik, no lian ida-ne’e sei lian ida-ne’ebé domina sai iha komunidade ne’e nia laran. Iha área urbanu no fatin sira seluk, ne’ebé ko’alia lia-inan barak liu ida, lian instrusaun troka malu entre lia-inan lokál no lian sira seluk ne’ebé labarik sira ko’alia (dala barak lian komún ida-ne’ebé uza iha Papua-Giné Foun nia laran tomaka atu hala’o komunikasaun malu entre grupu lian sira seluk). Iha semestre númeru haat ka ikusliu Terseira Anu nian ba edukasaun lia-inan, estudante sira hahú rona Inglés oral durante semana sanulu ikusliu tinan eskola nian. Komunidade maka fihir sira-nia mestre; tamba komunidade sira maka hili mestre sira, sira labele transfere ba eskola ka área seluk. Inan-aman sira maka hanaran feto no mane sira ne’ebé hatene kultura iha área lokál. Atu hetan selesaun, ema tenke graduadu husi desimu anu ensinu sekundáriu no iha domíniu Inglés, tamba formasaun no materiál formasaun hotu maka halo ho lian Inglés. Ulukliu governu sira fihir formadór nasionál hamutuk na’in 217 atu fó formasaun ba mestre sira. Formasaun ne’e hahú ho kursu oin-ba-oin durante semana neen, ne’ebé prepara mestre estajiáriu sira atu dirije unidade estudu instrusaun an-rasik no mós komprende dezafiu kona-ba formasaun ba estajiáriu iha baze iha fatin/lokál ne’e. Formasaun ba mestre sira maka inklui haree ba oinsá labarik sira aprende, oinsá atu halo integrasaun kultura no aprendizajen tomaka lian nian iha formatu integradu ida. Mestre sira hetan formasaun atu tradús enkuadramentu kurríkulu nasionál nian ida no mós atu dezenvolve lisaun hamutuk ho mestre kulturál sira, depois maka simu unidade instrusaun an-rasik hamutuk 28 atu kompleta iha sira-nia fatin formasaun lokál tuir tinan ida nia laran. Unidade instrusaun an-rasik 28 ne’e maka fahe ba tinan tolu, ne’ebé han atu mestre estajiáriu sira hetan sertifikadu iha ensinu elementár (SEE). Baibain, mestre estajiáriu sira simu livru ualu atu kompleta iha tinan ida-idak. Instrusaun ba estudante sira iha eskola lia-inan (ne’ebé bolu eskola elementár)

maka hala’o de’it iha dadeer-saan, no iha loro-kraik, hein katak mestre sira bele hanorin sira-nia an-rasik ho unidade instrusaun an-rasik sira. Iha mós formasaun balu ba grupu, iha laran ne’ebé mestre sira (rua hotu iha estajiáriu ka graduadu tiha ona) serbisu hamutuk iha semináriu kurríkulu lubun ida. Metodolojia dalan oioin ida-ne’e maka hametin katak mestre sira hetan formasaun abranjente. Mestre sira la husik mesak atu halo kurríkulu la mós kria materiál nesesariu hotu-hotu ; ne’ebé presiza; Ministériu Edukasaun iha nivel sentrál maka fó suporte signifikativu. Livru sira hakerek ho lian Inglés ba mestre sira atu tradús. Iha estrutura nasionál ida ba mestre sira atu bele tradús iha nivel lokál. Mestre sira simu livru-mestre ka livru--báziku; ho livru hirak-ne’e, estrutura istória sira-nia maka metin iha ninia fatin duni, no bele tradús no adapta ba situasaun lokál sira nune’e mós troka ba iha lian lokál. Matéria balu maka sai nafatin ho karaktér nasionál duké fali lokál: matemátika, lisaun siénsias sosiál balu, no siénsia uza kurríkulu nasionál ida no materiál sira-ne’ebé tradús ba iha lian lokál, maibé la adapta atu haree-konta ba referénsia kulturál. Avaliasaun ba mestre estajiáriu sira maka haree ba formasaun ne’ebé formadór maka dirije, hanorin supervizionadu, módulu instrusaun an-rasik no kontribuisaun inan-aman sira-nia kona-ba kompromisu ba serbisu mestre sira-nia. Mestre sira bele pasa ka la pasa avaliasaun ida-ne’e. Iha matadalan no livru rekursu ba mestre sira. Mestre sira hetan formasaun kona-ba oinsá atu halo planu lisaun sira no mós oinsá atu hakerek planu unidade sira-nia, no sira tenke kesi hamutuk buat hirak-ne’e hamutuk ho ajenda temátika – tempu no akontesimentu importante sira iha área ne’e. Papua-Giné Foun uza kalendáriu kulturál ida ba tinan eskolár. Se karik iha akontesimentu/atividade importante iha komunidade nia laran, porezemplu, konflítu kona-ba rai ka festival ruma, eskola sei taka. Porezemplu, iha fulan Maiu, Setembru no iha Páskua, iha festivál Katóliku boot, liuliu iha eskola ajénsia Katólika sira-nia, nune’e estudante iha eskola elementár sira-ne’e aprende kona-

Page 34: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

30

ba festival hirak-ne’e. Métodu uza kalendáriu kulturál ida-ne’e mós informa modelu kurríkulu nian. Porezemplu, iha tempu rua, rai-udan no bailoro; buat ne’ebé akontese iha tempu rai-udan maka sei define kurríkulu, nune’e, buat ne’ebé estudante sira aprende iha eskola reflete buat ne’ebé mosu iha sira nia ambiente moris. Kurríkulu mós reflete atividade kulturál oioin no akontesimentu sira seluk, porezemplu, tempu futeból iha-ne’ebé labarik sira aprende matemátika no siénsias futeból nian. Kultura sira iha laran ne’ebé labarik sira moris ba maka ordena atividade aprendizajen no ensinu iha eskola elementár sira.

Rezultadu xave sira

Métodu edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan hetan implementasaun ho susesu iha Papua-Giné Foun nia laran tomaka, ho lian lokál oioin barak liu.

Lisaun sira-ne’ebé aprende

1. Se karik mestre sira hetan formasaun ho di’ak no mós simu treinamentu kona-ba oinsá kria materiál didátiku iha lia-inan sira-nia estudante sira-nia, iha posibilidade atu hanorin labarik sira iha sira-nia lia-inan iha rai laran tomaka, maske rai ida-ne’e iha lian lokál barak liu.

2. Oinsá mestre sira hetan formasaun sai nu’udar buat importante liu. Kombinasaun ida entre aprende an-rasik, aprende iha grupu, no aprendizajen ne’ebé estajiáriu sira dirije, sei hametin rezultadu aprendizajen di’akliu hotu no sai hanesan modelu ida ne’ebé bele uza atu hametin katak mestre sira simu rua hotu formasaun pre-serbisu no mós iha serbisu fatin.

3. Livru-mestre sira iha-ne’ebé liña no estrutura istória jerál no rezultadu edukasaun maka metin ona iha fatin, sai hanesan dalan di’ak atu fornese rekursu ba mestre sira iha ambiente hanorin ida ho lian oioin. Mestre sira bele adapta istória sira-ne’e ba iha kontestu lokál no tradús ba iha lian lokál.

4. Supervizaun regulár ba mestre sira sai hanesan krusiál, atu asegura sistema edukasaun ida sustentável.

5. Fraze “unidade iha diversidade” ezemplifika Papua-Giné Foun nia esperiénsia, iha ne’ebé direitu atu aprende iha lia-inan sai buat ne’ebé sentrál hodi dezenvolve identidade nasionál. Rai ida tenke selebra ninia kultura no diversidade linguístiku tomaka.

6. Sai ona alfabetizadu iha lia-inan forma baze hodi aprende lian estranjeiru ida.

6.3 Mosambike: Foka kona-ba Kestaun Polítika

“Bainhira ita ko’alia kona-ba edukasaun, ita ko’alia tuir termu dezenvolvimentu nian. Lian ida ne’ebé maka ita atu uza? Se karik ita uza lian ida ne’ebé labarik sira la hatene, ita sei konsege hetan objetivu sira edukasaun nian ka lae?” (Professór Sozinho Matsinhe)

Istóriku

Eransa koloniál rai sira Áfrika nian, ohin loron halo nafatin impaktu ba sira-nia polítika lian iha edukasaun. Iha Áfrika, kolonizadór Portugés, Fransés no Español sira buka atu asimila kultura lokál tama ba iha kultura Latinu. Lian lokál sira la hetan dezenvolvimentu liu tan, no nunka konsidera hanesan lian ba edukasaun. Iha Mosambike, Portugés sai nu’udar lian úniku ho estatutu ofisiál, maske maioridade populasaun la ko’alia lian ida-ne’e. Durante períodu koloniál se karik estudante sira iha eskola ko’alia lian seluk ne’ebé la’ós Portugés, sira sei hetan kastigu husi mestre sira.

Britániku no Alemaun sira maka uza métodu oinseluk fali no la obriga povu kolonizadu atu uza lalais no kompletamente lian kolonizadór sira-nia. Ne’e signifika

Page 35: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

31

katak, lian lokál maka dezenvolve nafatin, inklui gramátika no vokabuláriu no mós disionáriu no literatura sira maka dezenvolve sai iha períodu kolonizasaun. Iha Tanzánia, Alemaun sira serbisu ho Swahili, lian ida-ne’ebé predominante, nune’e hetan dezenvolvimentu makaa’as. Dezenvolvimentu lian sedu ba lian lokál sira maka hala’o liu husi igreja sira, ne’ebé domina edukasaun iha tinan uluk durante kolonizasaun nian.

Bainhira rai sira iha Áfrika sai independente, lider foun sira buka haree rekursu saida maka disponivel iha sa lian. Se karik la iha rekursu ho lian lokál, sira iha tendénsia atu hili lian kolonizadór sira-nia nu’udar lian ofisiál, no fó korajen ba dezenvolvimentu lian lokál sira. Iha rai sira ho kolonizadór Latinu sira, jeralmente sira adopta lian Latinu sira-ne’e nu’udar lian ofisiál no lian lokál sira la hetan dezenvolvimentu, ho nune’e katak liutiha hetan independénsia, dala barak lian kolonizadór sai adopta hanesan lian ofisiál/nasionál. Iha rai sira ho poder koloniál Anglo- Saksóniku ka Alemaun, lian lokál maka dezenvolvidu no uza iha laran edukasaun liutiha independénsia: porezemplu, Zámbia iha lian hitu ne’ebé adopta ba edukasaun iha tinan sira primeiru edukasaun ninia, no Tanzánia maka adopta lian Swahili. Buat hanesan ne’e sai posivel, tamba iha altura independénsia, rekursu sira ho lian lokál iha nanis kedas ona.

Iha 1975, Mosambike hetan independénsia. Portugés maka adopta nu’udar lian ofisiál tamba razaun istóriku: ne’e hanesan parte husi eransa koloniál nune’e mós hanesan lian ida-ne’ebé maka rezisténsia sira uza hodi luta ba independénsia. Konstituisaun dehan katak, tenke valoriza lian sira seluk hotu-hotu.. Kestaun dúvida sai maka ida-ne’e, lian saida maka atu uza iha edukasaun, no Portugés maka hili . Edukasaun sai prioridade boot iha independénsia, no eskola hahú iha tuku 7 dadeersan to’o tuku 11 kalan; bainhira labarik sira sai/remata eskola, sira-nia inan-aman sira maka atende tuir alfabetizmu no klase edukasaun adultu nian iha kalan, iha edifísiu eskola no área rezidensial sira iha laran ne’ebé kria sentru sira ba. Edukasaun ida-ne’e hala’o hotu ho lian Portugés, no liu husi kampaña boot alfabetizmu nian, taxa iletradu

nian tun husi 93% iha altura independénsia ba 72+% iha tinan balu de’it nia laran. Maibé, luta armada ne’ebé maka Rezistensia Nasionál Mosambike (RENAMO) hala’o ho apoiu husi rejime Apartheid, (agora RENAMO maka hanesan partidu opozisaun prinsipál iha parlamentu Mosambike nian), harahun eskola no klínika barak, bainhira Apartheid Áfrika Súl nian halo bombardamentu ba rai ne’e, dala ida tan harahun eskola barak. Ema hasoru hetan “lakon alfabetizmu fila-fali”, iha tempu ida ne’ebé sira lakon tiha sira-nia abilidade atu lee no hakerek iha Portugés. Ne’e akontese liu iha área rurál sira, ne’ebé hetan impaktu liu tan husi konflitu armadu ne’e, no mós iha fatin ne’ebé Portugés la sai hanesan parte ida iha ema nia moris lor-loron, tamba ema sira-ne’e uza barak liu maka lian Afrikanu sira eskluzivamente atu hala’o sira-nia moris/negósiu lor-loron. Sai importante atu nota katak, buat ne’e mós akontese hanesan de’it iha área urbanu sira, iha ne’ebé ema sira hetan espozisaun liu ba Portugés duké fali ema sira iha área rurál sira.

Saida maka sira halo

Agora daudauk Mosambike iha besik ema na’in miliaun 20, no husi ema hirak-ne’e:

• Ema Mosambike 6.5% maka ko’alia Portugés nu’udar sira nia lia-inan rasik.

• 25.2% ko’alia Portugés nu’udar lian segundu, maibé ho kompeténsia ne’ebé ladun hatene.

• Populasaun 68.3% maka la iha fluénsia iha Portugés (Sensus 1997).

Portugés sei sai limitadu nafatin ba área urbanu sira, no labarik sira iha área urbanu dala barak maka la komprende lian lokál Mosambike sira ne’ebé sira-nia inan-aman sira ko’alia. Besik atu laiha ema ida bele ko’alia Portugés iha área rurál sira. Buat hanesan ne’e maka iha implikasaun ba edukasaun. Se karik governu Mosambike deside katak edukasaun tenke hala’o de’it

Page 36: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

32

ho lian Portugés, (ne’ebé maka akontese ona foin lalais ne’e), estatístiku hirak-ne’e tenke konsidera tamba sei sai problemátiku se karik labarik 68% ba eskola lahó koñesimentu kona-ba lian instrusaun (Portugés).

Ema maioria sira-ne’ebé ko’alia Portugés nu’udar lia-inan husik Mosambike iha la’ós -padronizadu. Ne’e signifika katak, aleinde Portugés padronizadu ne’ebé maka uza iha livru-eskola, dokumentu ofisiál no komunikadu sira, hamosu sai variedade foun ne’ebé uza liu husi ema sira-ne’ebé ko’alia Portugés nu’udar lian segundu ida. Variedade hirak-ne’e haree hanesan kompete ba fatin iha mozaiku linguístiku Mosambike nian. Ne’e la mesak de’it kria problema ba iha ensinu Portugés nian, maibé mós hamoris debate boot kona-ba variedade Portugés ida-ne’ebé maka tenke uza, saida maka tenke konsidera hanesan “sala”, no saida maka tenke fó-hanoin hanesan variedade emerjente iha Portugés Mosambike nian. Serbisu atu kria kurríkulu, preparasaun no produsaun livru-eskola foun sira-nia, no formasaun mestre lian Portugés sira-nia sai komplikadu tebes. Nota katak ema maioria ne’ebé hanorin Portugés ka hala’o formasaun atu sai mestre lian ne’e nian, , ladún ko’alia sufisiente tuir Portugés Europa nian padronizadu ne’ebé maka adopta nu’udar lian ofisiál rai ne’e nian no úniku meiu instrusaun nian iha tempu independénsia. Nune’e, uza Portugés hanesan meiu úniku ida ba instrusaun nian konstitui problema sériu ida – aumenta taxa sai husi eskola no repetisaun klase sira. Hodi nune’e hasoru nesesidade atu halo lakon buat ne’ebé maka akontese iha sistema edukasaun Mosambike nian, liu buat ne’ebé maka akontese ho meiu instrusaun nian. Nune’e, peskiza maka halo ho ninia foka kona-ba variedade Portugés ne’ebé maka foin hamosu. Rezultadu preliminar hatudu katak, uzu Portugés hanesan meiu úniku instrusaun nian sai hanesan parte problema ne’e nian. Institutu Nasionál ba Dezenvolvimentu Edukasaun (INDE) – instituisaun semi-autónomu ne’ebé opera iha Ministériu Edukasaun nia laran – kontratu estudu oioin ne’ebé halo foka kona-ba hanorin Portugés nu’udar lian segundu iha Mosambike. Ne’e akontese sedu iha dékada 1990 sira. Relatóriu estudu sira-ne’e

nian konfirma katak, Portugés sai hanesan barreira ka instrumentu eskluzaun ida ba edukasaun ba maioria labarik sira ne’ebé Portugés sai hanesan lian segundu ka lian estranjeiru ida. Rekomendasaun makaa’as ida-ne’ebé halo iha relatóriu hotu-hotu maka, katak uzu lia-inan nu’udar meiu instrusaun pelumenus iha faze fundasaun edukasaun nian. INDE hetan tarefa serbisu atu hala’o estudu pilotu kona-ba uzu lian lokál nu’udar meiu instrusaun iha Mosambike. Hirak-ne’e maka hamosu debate kontínuu, ne’ebé marka hahuuk prosesu mudansa polítika. Introdusaun lian lokál sira tama ba iha edukasaun la signifika katak atu husik ona lian Portugés, maibé buka atu iha ko-ezisténsia hakmatek entre lian ida-ne’e ho lian lokál sira ne’ebé maka ema maioria boot liu Mosambike ninia ko’alia.

Projetu ida edukasaun lian rua ne’ebé hatene ho naran PEBIMO hahú iha 1993. Ida-ne’e envolve Cinyanja no Xitsonga, lian lokál rua ne’ebé ko’alia iha provínsia Tete no Gaza respetetivu. Bainhira foin hahú, projetu ne’e envolve estudante total na’in 357 iha primeiru klase, no remata ho estudante na’in 156: 98 husi Gaza no 58 husi Tete. Desizaun atu hili lian sira-ne’e mosu mai no hetan inspirasaun husi faktu katak, Xitsonga no Cunyanja iha tradisaun naruk ida hanesan uzu nu’udar meiu instrusaun iha Áfrika Súl no Malawi respetetivu. Ho hanoin ba buat ne’ebé temi tiha ona iha leten, PEBIMO sai hanesan kulminasaun husi tinan reflesaun sira-nia kona-ba uzu lian lokál sira hanesan meiu instrusaun iha Mosambike, ne’ebé inklui:

(1) 1988: kolókiu ida primeiru kona-ba padronizasaun ortografia lian lokál sira Mosambike nian, organiza husi Núkleu ba Estudu Lian sira Mosambike nian (NELIMO) ho baze iha Fakuldade Arte Universidade Eduardo Mondlane ho kolaborasaun Ministériu Kultura nian. Aleinde inkluzaun ortografia no regra soletrasaun lian sira-ne’e nian, relatóriu husi kolókiu ne’e mós rekomenda estudu pilotu kona-ba edukasaun ho lia-inan.

(2) Iha tinan 1989 no 1990, respetivamente INDE

Page 37: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

33

organiza primeiru no segundu kolókiu kona-ba edukasaun lian rua. Kolókiu ne’e halibur ema husi interese oioin, hanesan Rádio Mosambike, Ministériu Edukasaun, Institutu Linguístiku Veraun nian (ILV) no Institutu Formasaun Mestre Iha Serbisu-Fatin (IFMIS).

(3) Estudu pilotu inisiál nian kona-ba edukasaun adultu ho lian rua ne’ebé maka hala’o husi INDE ho kolaborasaun hamutuk ho linguista NELIMO nian.

Estudu pilotu PEBIMO nian, dala ida tan, prova katak bainhira labarik sira aprende iha sira-nia lia-inan, sira-nia partisipasaun iha prosesu aprendizajen aselera, no inan-aman sira mós envolve an liu tan iha sira-nia oan sira nia edukasaun. Ho liafuan seluk, fatin-leet ida entre uma no eskola maka hamenus. Tuir tiha projetu pilotu ida-ne’e, INDE organiza kolókiu ida iha 1997 atu debate kona-ba introdusaun no habelar edukasaun lian rua iha Mosambike. Finalmente, iha 2003 edukasaun lian rua konsege hatama iha Mosambike. Ho konsiderasaun ba esperiénsia INDE nian atu kria no implementa, kurríkulu foun (sistema edukasaun nasionál foun), prepara materiál ensinu no aprendizajen no hala’o formasaun ba mestre sira-ne’e (rua hotu formasaun inisiál no mós iha serbisu-fatin) liutiha independénsia, linguista no interese seluk tan sira sujere atu halo métodu graduál (ho faze) ida ba introdusaun modelu edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan. Métodu ho faze ne’e fó tempu ba mestre sira atu tuir formasaun no mós atu dezenvolve rekursu sira ba lian ida-idak. Maibé, interese sira seluk, inklui ema sira-ne’ebé halo polítika no lejislador sira maka adopta lian lokál neen-nulu resin neen dala ida de’it atu sai hanesan lian instrusaun iha rejiaun oioin rai ne’e nian. Bainhira foti tiha ona desizaun kona-ba lia-inan ne’e, nune’e tenke implementa tiha ona. Iha ona kadi’ak signifikativu balu ba matríkula ensinu iha tinan sira foin daudauk ne’e. Entre 1992 no 2005, matríkula iha ensinu primáriu aumenta husi 1.3 miliaun ba 3.5 miliaun.15 Karik bele iha

relasaun ruma ho aumenta matríkula sira-nia ho aumenta konxiénsia, aumenta materiál iha lia-inan no nune’e mudansa formál ba iha polítika lian nian ne’ebé hala’o durante períodu ida atu hanesan.

Iha kestaun polítiku barak ne’ebé halo impaktu ba desizaun kona-ba edukasaun ho lia-inan. Ida boot iha sira nia leet maka hanesan faktu katak Mosambike ladauk iha polítika lian klaru ida, inklui polítika lian iha edukasaun, nafatin mós hanesan durante tempu kolonizasaun. Sei sai susar nafatin atu bele introdús lian hotu-hotu iha tempu hanesan ida de’it tamba rekursu sira sai nafatin mós limitadu no mestre hotu-hotu labele hetan formasaun. Presiza iha formasaun inisiál no kontínuu hodi hanorin mestre sira kona-ba oinsá atu hanorin iha sira-nia lia-inan rasik. Matenek-na’in ka mestre sira hamutuk ho inan-aman sira bele kria materiál hanorin. Tamba falta polítika lian ida-ne’ebé klaru, edukasaun ho lian rua maka la’ós obrigatóriu, hodi nune’e, inan-aman sira maka bele deside atu haruka sira-nia oan ba eskola Portugés ka ba eskola ho edukasaun iha lian rua.

Rezultadu xave

Labarik sira aprende lalais liu iha pilotu inisiál no peskiza ho edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan. Sira mós partisipa ativu iha klase laran, no inan-aman sira mós sai ativu liu tan iha edukasaun sira-nia oan sira-nia, no taxa pasa ezame nian mós aumenta makaa’as.

Lisaun sira ne’ebé maka aprende

1. Laiha ema ida maka bele fó resposta ka fó modelu no polítika lian perfeitu ba Timor-Leste. Maibé, haree ba esperiénsia iha fatin sira seluk iha mundu, no saida maka ema seluk aprende no haree saida maka sira halo tiha ona bele sai util.

2. Mudansa ba polítiku no polítika ba lian iha

dezenvolvimentu tenke reflete meta dezenvolvimentu

15 DFID Mosambike, Surat Faktu Edukasaun. Bele hetan iha http://www.dfid.gov.uk/pubs/files/mozambique-education-factsheet.pdf, hatun husi internet iha loron 13 Maiu 2008

Page 38: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

34

Kaixa 6.1 Dezafiu no Preokupasaun ba Implementasaun Programa Edukasaun Lian Oioin Bazeia iha Lia-inan

Dr Benjamim de Araújo e Corte-Real hato’o nia preokupasaun ida hafoin tuir aprezentasaun husi ProfessorSozinho Matsinhe. Hafoin liutiha halo nota dezafiu sira ne’ebé maka Mosambike hasoru bainhira implementa sira-nia polítika atu introdús lia-inan ba iha sistema edukasaun, Dr Corte-Real sente preokupadu katak Timor-Leste bele hetan esperiénsia ladun di’ak bainhira implementa polítika atu hanesan ida-ne’e.

UNESCO nia livru “Promosaun Alfabetizmu iha Ambiente Lian Oioin” rekoñese dezafiu sira-ne’ebé bele hasoru bainhira implementa polítika hanesan ida-ne’e:

“Iha kazu hirak-ne’ebé programa [edukasaun ho lian oioin bazeia iha lia-inan] ne’e maka koko hala’o, dala barak liu 1) planu no implementasaun ladún di’ak, 2) mestre sira ho formasaun ladún to’o, 3) ho materiál klase laran kualidade fraku,, no 4) tempu menus liu maka fó ba estajiáriu sira atu harii fundasaun edukasionál metin ida iha sira-nia lian primeiru, no ponte di’ak ida ba sira-nia lian (eskola) segundu”. (UNESCO 2006, pájina 13)

Loos duni katak iha dezafiu sira, maibé Timor-Leste iha oportunidade atu aprende husi esperiénsia rai sira seluk nian, atu bele hasoru rezolve kestaun hirak-ne’e, no nune’e atu evita ka, pelumenus minimiza dezafiu hirak-ne’e.

sira rai ne’e nian. Promosaun edukasaun ho lian rua iha tinan inisiál eskolarizasaun nian, prova tiha ona hetan susesu iha Mosambike, no fó-tulun atu mantén ekuidade iha laran sistema edukasaun.

3. Lian ofisiál/nasionál ida de’it maka la’ós fator úniku ida atu bele hametin unidade nasionál. Bele uza mós buat seluk atu hametin unidade nasionál, duké fali tau fiar de’it iha lian ofisiál/nasionál ida. Porezemplu, iha Brazíl, futeból no samba mós bele halibur ema husi rai-laran tomaka.

4. Polítika maka buat ne’ebé matenek-na’in sira mesak de’it labele halo dezeñu lahó konsultasaun. Polítika tenke prepara hanesan ezbosu uluk no diskute ho instituisaun linguístiku sira, no polítika ezbosu tenke diskute ho populasaun jerál sira. Polítika tenke hetan kontribuisaun husi parte interese sira hotu-hotu ne’ebé iha interese se lae, sira sei labele implementa. La’os de’it matenek-na’in sira no asesór esternu sira ne’ebé maka hili polítika. Polítika tenke adapta atu han-malu ho situasaun lokál. Matenek-na’in sira bele define

polítika, maibé implementasaun ba polítika hirak-ne’e maka la’ós buat matenek-na’in sira-nia atu lori, tamba responsabilidade tenke tun ba sira ne’ebé uza lian ne’e, no sira ne’ebé serbisu iha sistema edukasaun atu lori. Konsultasaun tenke halo daudauk bainhira dezeñu no dezenvolve daudauk polítika ne’e.

5. Tenke buka parseria sira, no presiza lori parte sira hotu-hotu ne’ebé iha interesse atu tama mai iha prosesu ida-ne’e nia laran, liuliu ho dezenvolvimentu, maibé mós ho implementasaun ba polítika lian iha edukasaun.

6. Se karik maka deside katak klase tolu ulukliu tenke hanorin iha lia-inan, entaun, tenke tau-matan ba no halo avaliasaun ba prosesu ida-ne’e, no saida maka tenke halo hela avaliasaun kontínuu.

7. Uzu lia-inan ida hanesan meiu instrusaun, la signifika katak atu abandona/husik sai aprendizajen no ensinu ho lian Portugés. Halo tuir kontráriu, hanesan ne’e bele tulun aprendizajen no hanorin lian ida-ne’e di’akliu tan.

Page 39: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

35

“Ami la’ós mai iha-ne’e atu dehan ba imi saida maka imi atu halo, maibé atu fahe hamutuk ho imi atu tulun imi deside saida maka di’akliu hotu ba imi-nia labarik sira.” (Dr. Kerry Taylor-Leech).

“Ba Timor oan sira, esperiénsia ne’ebé aprezenta husi ema seluk nu’udar buat importante ida ba ita, tamba ne’e esperiénsia ida ne’ebé sei tulun ami hodi hatene oinsá atu uza lian, liuliu atu uza lian oioin (lian barak), atu nune’e ita bele tulun labarik sira atu aprende oinsá atu uza lian ofisiál sira no mós sira-nia lia-inan rasik.” (Partisipante Konferénsia nian).

Iha lisaun barak ne’ebé Timor-Leste bele aprende husi esperiénsia rai sira seluk nian kona-ba edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan. Rai hirak ne’ebé implementa tiha ona modelu edukasaun ida-ne’e, iha área ida ka iha área barak, haree beibeik katak labarik sira-ne’ebé aprende uluk iha sira-nia lia-inan rasik aprende di’akliu iha eskola, sai iha eskola kleur liu, no sai profisiente liu iha lian ofisiál/nasionál sira, duké fali labarik sira ne’ebé maka aprende alfabetizmu no hahú sira-nia eskola ho lian segundu ida, hanesan lian ofisiál/nasionál.

Ezemplu balu kona-ba edukasaun ho lian oioin bazeia iha lia-inan maka aprezenta rua hotu iha konferénsia no iha relatóriu ida-ne’e nia laran ho detalle kle’an liu tan ka menus. Lisaun xave sira ne’ebé mosu, maka tuirmai ne’e:

• Aprendizajen konteúdu, aprendizajen lian foun no alfabetizmu tenke dezenvolve ketak-ketak

• Suporta ba mestre sira sai hanesan buat vital ida

• Ponte ida naruk liu tan, maka hamosu rezultadu di’akliu tan (hanesan, períodu naruk liu hodi aprende iha lia-

Lisaun Xave ba Timor-Leste

7

inan rasik antes tranzisaun ba lian segundu, sei halo fundasaun di’akliu tan. Iha modelu “ideál”, tranzisaun maka han tinan ualu, no ida-ne’e maka modelu adopta iha Papua-Giné Foun. Iha rai sira seluk, ponte ida badak liu maka adopta tiha).

• Serbisu hamutuk ho komunidade sira sai importante no lori benefísiu barak (liuliu ba rezultadu edukasionál labarik sira-nia). Ida-ne’e iha posibilidade liu atu mosu bainhira instrusaun inisiál maka hahú ho lia-inan rasik

• Kolaborasaun ho parseiru oioin bele lori hamutuk matenek tékniku, rekursu no abilidade atu implementa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan

• Formasaun kontínuu ba mestre sira sei tuir to’o iha rezultadu di’akliutan

• Ortografia maka presiza ba lian lokál sira atu fó-fatin ba labarik sira hodi aprende alfabetizmu iha sira-nia lia-inan rasik. Maibé, tenke nota katak iha Bolívia, ema sira halo polítika deside katak, edukasaun ho lia-inan oioin bele hahú antes ortografia padronizadu maka dezenvolviduno fahe.

Formasaun di’ak ba dezenvolvimentu mestre sira-nia iha ambiente lian oioin sei nesesita:

• Uzu referénsia lian oioin no referénsia ba kultura, tradisaun/lisan no alfabetizmu lokál

• Asegura katak mestre sira hatene di’ak lia-inan labarik sira-nia ne’ebé sira hanorin

• Katak mestre sira hetan formasaun atu dezenvolve livru no rekursu sira seluk

• Labele abandona mestre sira ne’ebé maka kompleta tiha ona sira-nia formasaun uluk nian, maibé kontinua fó nafatin suporta no formasaun kontínuu ba sira

Page 40: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

36

Polítika edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan maka haree kona-ba tulun labarik sira aprende di’akliu tan, hametin katak sira hetan rezultadu dezenvolvimentu edukasionál di’ak, no mós katak sira hetan fluénsia iha lian ofisiál/nasionál sira. Se karik Timor-Leste maka atu manán benefísiu sira-ne’ebé asosiadu ho edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan, entaun presiza halo mudansa iha área tolu:

Konkluzaun husi Konferénsia: Saida maka Presiza atu Halo Edukasaun ho Lian Rua La’o ho Di’ak iha Timor-Leste

8

A. Peskiza no Polítika

Iha tipu polítika suporta no mudansa oin-on ne’ebé bele ka tenke uza iha Timor-Leste atu bele suporta no dezenvolve intervensaun oioin ne’ebé sei hamosu rezultadu hanesan polítika lian oioin bazeia iha lia-inan ida-ne’ebé di’ak. Hirak-ne’e inklui:

UNICEF Timor-Leste/2007/SeeUNICEF Timor-Leste/2008/Vas

Page 41: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

37

• Nesesidade atu dezenvolve polítika abranjente ida ba edukasaun ho lian rua, ho Ministériu Edukasaun nia Diresaun Kurríkulu, Materiál no Avaliasaun nian apoiu atu dezenvolve liu tan edukasaun lian rua (ka lian oioin) evelopment of bilingual (or multilingual) education

• Presiza fó Rekursu finanseiru no umanu presiza aloka atu bele dezenvolve edukasaun lian oioin

• Nesesidade atu halo peskiza:

- tama ba iha lian diferente ne’ebé maka uza iha Timor-Leste atu bele halo planu adekuadu ba programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan,

- kona-ba nivel profisiénsia iha lian oioin hodi halo avaliasaun kona-ba nesesidade programa edukasaun lian oioin bazeia iha lia-inan, no

- kona-ba impaktu lian iha edukasaun, liuliu buka-hatene kona-ba labarik sira ne’ebé la tuir eskola (la matríkula iha eskola) atu haree se karik lian halo influénsia ba sira-nia asesu iha kontestu Timor-Leste nian.

• Dezenvolve fluénsia iha lian ofisiál ba rua hotu mestre no estudante sira.

• Nesesidade atu hametin kompromisu husi ofisiál governu sira-nian kona-ba kona-ba importánsia atu promove edukasaun lian oin-oin.

B. Saida maka Mestre sira Presiza • Profisiénsia no fluénsia iha lian ofisiál sira no mós iha

lia-inan sira

• Abilidade no matenek kona-ba oinsá hanorin lian segundu no manuál sira kona-ba halo ida-ne’e

• Formasaun mestre sira-nia no suporta ba mestre sira. Knaar mestre sira-nia sai krusiál atu bele hanorin labarik sira oinsá atu bele aprende, ho nune’e mestre sira presiza suporta no formasaun sistemátiku no kontínuu kona-ba oinsá atu aumenta sira nia profisiénsia iha lian ofisiál sira no mós uzu ba lia-inan

• Livru-eskola, materiál ensinu no matadalan ensinu atu tradús husi lian ofisiál sira ba iha lia-inan oioin Timor oan sira-nia

• Konsellu no diresaun polítika klaru hodi autoriza sira atu hanorin ho lian lokál sira. Lian oioin iha klase ida nian laran sai hanesan ezseksaun la’ós norma– mestre sira presiza atu iha autoridade hodi fihir (mesak de’it ka hamutuk ho inan-aman no komunidade sira) lian instrusaun nian. Iha sujestaun katak, governu tenke fó autoridade tuir husi sirkulár ida atu autoriza mestre sira hodi hanorin ho lian lokál

• Hala’o kampaña konxiénsia ida atu konvense mestre sira husi jardin infantíl no Primeiru no Segundu Klase kona-ba importánsia uzu lian lokál

• Inan-aman no komunidade ne’ebé fó suporta makaa’as: komunidade no inan-aman sira presiza sai konvensidu tiha ona kona-ba importánsia sira-nia labarik sira atu aprende iha sira-nia lia-inan, nu’udar hakat ida ba atu aprende lian ofisiál sira.

• Rekursu materiál di’ak atu hanorin iha sistema edukasaun ho lian rua ka lian oioin kria iha Timor-Leste lia-inan oioin barak. Bazeia ba esperiénsia husi rai seluk, iha posibilidade atu dezenvolve materiál ba lian no rejiaun hotu-hotu:

- Governu bele fó formasaun ba mestre sira atu kria sira-nia materiál ensinu no aprendizajen rasik

- Komunidade sira bele fó-apoiu ba mestre sira atu dezenvolve sira-nia materiál ensinu no aprendizajen rasik

- Komunidade sira bele envolve an atu dezenvolve rekursu – liu husi fornese istória, inan-aman no membru komunidade bele kria konteúdu oin barak iha lian ida-ne’ebé labarik sira-ne’e atu simu edukasaun

• Rekrutamentu apropriadu; prefere rekruta mestre inan-aman sira ka mestre sira husi área lokál atu hametin katak sira iha profisiénsia iha lia-inan área ne’e nian, ka oinseluk fali, fó formasaun ba mestre sira husi área nia liur iha lia-inan.

Page 42: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Tulun Labarik Sira Aprende: Konferénsia Internasionál kona-ba Edukasaun Lian Rua iha Timor-Leste

38

C. Dezenvolvimentu Lian

• Dezenvolve ortografia padronizadu ba lian lokál Timor oan sira-nia. Ortografia hirak-ne’e presiza diseminasaun no sosializasaun.

• Dezenvolve liu tan no disemina ortografia Tetun nian. Ne’e tenke halo liu husi INL ho apoiu husi governu.

• Dezenvolve lian lokál sira tuir husi:

- Konvida ema atu hakerek istória ho sira-nia dialetu rasik no uza figura

- Investigasaun ba kriasaun repozitóriu/sentru ida iha ne’ebé ema husi fatin ne’ebé de’it iha Timor-Leste laran, bele mai no hakerek no rejista istória no kantiga (hananu) no sst. iha sira-nia lian rasik/lia-inan no iha lian seluk (oradór ida ko’alia kona-ba

esperiénsia Buro Literatura Borneo nian, ida-ne’ebé uza métodu ida-ne’e. Ninia knaar maka atu buka hetan no publika materiál sira ho lian lokál)

• Uza média atu promove lian ofisiál no lian lokál sira seluk.

• Hametin katak INL iha rekursu no kapasidade sufisiente.

Hakat ba Oin: Asaun Tuirmai ba Oin

Objetivu ikus konferénsia nian maka atu reflete kona-ba opsaun no identifika área asaun hirak ba Timor-Leste atu hadi’a labarik sira-nia aprendizajen. Kontestu kultura ida-idak maka oinseluk fali no úniku, no presiza konsiderasaun loloos, maibé dezenvolvimentu kakutak labarik sira-nia no dalan oinsá labarik

• Grupu Serbisu ne’ebé harii ba konferénsia ida-ne’e tenke hasoru malu nafatin, atu foka kona-ba konkluzaun sira konferénsia nian (temi iha leten) no lori hirak-ne’e ba oin, porezemplu:

- Hala’o peskiza tama ba iha uzu lian no profisiénsia no mós barreira ba edukasaun iha Timor-Leste laran tomak

- Fó -hanoin atu halo estudu pilotu ida ba programa lian oioin bazeia iha lia-inan iha Timor-Leste, iha distritu ida ka balu

- Dezenvolve ortografia padronizadu ba lian lokál Timor oan sira-nia.

• Delegasaun ida husi Ministériu Edukasaun tenke atende tuir konferénsia SEAMEO iha fulan Jullu 2008.

• Atu hakle’an liu tan koñesimentu, tenke fó-hanoin atu haruka delegasaun ida husi Timor-Leste ba Kamboja, tamba Sub-Sekretáriu Estadu Sr. Chey Chap hateten iha konferénsia katak, nia kontente atu simu grupu ida husi Timor-Leste.

UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

Page 43: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

UNICEF Timor-Leste/2008

UNICEF Timor-Leste/2008

CARE International

CARE International

CARE International

UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

Page 44: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

UNICEF Timor-Leste/2008UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

CARE International

UNICEF Timor-Leste/2008/Vas

UNICEF Timor-Leste/2008

Page 45: Konferénsia kona ba Edukasaun Lian Rua

Atu fornese ba labarik sira edukasaun báziku ho kualidade ne’ebé di’ak no relevante sai nu’udar investimentu di’akliu hotu ne’ebé mundu ne’e bele halo ba ninia futuru. Meta Dezenvolvimentu Miléniu nu. 2 no Meta Edukasaun ba Hotu-Hotu nu. 6

Kréditu:Konsultante/eskritór: Beth RushtonDezeñu: Yulian Setyanto, Konsultante UNICEF

Rekoñesimentu ba:Interpretér sira konferénsia nian: Unidade Tradusaun/Interpretasaun, UNMITVoluntáriu sira konferénsia nian: Estudante UNTL sira