KonKursa «IlgtspējīgāKā ēKa un projeKts 2013 latvIjā» pIeteIKumu

2013

KonKursa IlgtspjgK Ka un projeKts 2013 latvIj pIeteIKumu

K o n K u r s a o r g a n I z a t o r I : profesionlie nozares izdevumi Latvijas Bvniecba un Latvijas Architektra

un Latvijas Ilgtspjgas bvniecbas padome

www.latvijasbuvnieciba.lv www.ibp.lv

katalogs

2

pasaules zas bvniecbas neda 2013. gad tika atzmta no 16. septembra ldz 20. septembrim, pievrot uzmanbu ilgtspjgu, veselbai un videi draudzgku ku un ciematu projektanai un bvniecbai. globl notikuma laik 2013. gada 19. septembr rg tika pazioti pirmo reizi latvij organizt konkursa Ilgtspjgk ka un projekts 2013 rezultti.

Konkursa norise tiek plnota ilgtermi, organizjot to katru gadu, lai apzintu realiztus ilgtspjgas bvniecbas projektus un ieceres, pievrot uzmanbu lokli pieejamiem resursiem ilgtspjgu ku radan, ieinterestu ilgtspjgas pilstvides un apbves attstb topoos specilistus, daltos informcij, pieredz, zinans un idejs par ilgtspjgu ku un pilstvides attstbu un nosacjumiem, izplatot loklo pieredzi starp pasaules zas bvniecbas padomes biedriem, k ar lai veicintu arhitektu, inenieru un bvnieku eksportspju.

Konkursa pieteikumi tika vrtti trijs nomincijs Ilgtspjgk ka 2013, Ilgtspjgkais projekts 2013 un Ilgtspjgk studentu ideja 2013 deviu kritriju kontekst: kas vietas izvle un novietojums, energoefektivitte, dens resursu efektva izmantoana, bvniecbas materili, atkritumu samazinana bvniecb un ekspluatcij, transports un mobilitte, iekjs vides kvalitte, socilie un ekonomiskie ieguvumi, inovatvi risinjumi. Konkurss Ilgtspjgk ka un projekts 2013 tika izsludints 2013. gada februr, organizatori latvijas Ilgtspjgas bvniecbas padome (lIBp) un profesionlie nozares izdevumi latvijas architektra un latvijas Bvniecba. pieteikumu iesnieganas termi nosldzs 2013. gada 20. jnij, un tika saemti 29 pieteikumi no atztiem latvijas arhitektiem, attsttjiem, k ar studentiem. uz otro krtu tika izvirzti pieci pieteikumi nomincij Ilgtspjgk ka 2013, pieci pieteikumi nomincij Ilgtspjgkais projekts 2013 un etri pieteikumi nomincij Ilgtspjgk studentu ideja 2013.

rija: LIBP valdes prieksdtja Zane Sauka, publiciste un izdevuma Latvijas Bvniecba galven redaktore agrita LSe, arhitekts un izdevuma Latvijas Architektra galvenais redaktors JniS LeJniekS, arhitekti uLdiS BaLodiS un raimondS SauLtiS, inenierzintu maistre rika LeinSka un inenierzintu doktors JniS kavi, Pasaules Zas bvniecbas padomes eksperts deividS kLarkS. Nolikumu skatt - www.ibp.lv.

NomiNcij ilgtspjgk ka 2013 pirm vieta tika pieirta biroju kai upmalas biroji (projekta autori michael schlesinger; treimanis un sabiedrotie, Constructus) k projektam, kas izceas ar telpu funkcionalitti, augsto fizisko un socilo komforta lmeni. otro vietu ieguva ventspils jaunrades centrs (projekta autori arhitektu birojs virtu, anda Kursia, Iveta Cibule, Baiba renpreisa, rente Blia, gita Baumane) k projekts ar izteikti prdomtu socilo funkciju. tre vieta tika pieirta projektam Dzvojamais nams FuturIs (projekta autori birojs arHIs).

NomiNcij ilgtspjgkais projekts 2013 pirm vieta tika pieirta imenes kas projektam vecmjas (autors arhitektu birojs Krauklis grende), otro vietu ieguva zema energopatria ka ar tirdzniecbas funkciju rgas Industrilaj park (projekta autors arhitekts roberts rieksti), treo vietu ieguva piecu imenes ku komplekss ventspil, kas samis ar passivhaus Institut sertifiktu. projekta autori arhitektras birojs Forma un Krists Karklins Design.

NomiNcij ilgtspjgk studeNtu ideja 2013 tika pieirtas divas vietas, atturoties pieirt treo vietu. pirmo vietu ieguva arhitektras studentu izstrdts un realizts pagalmu sakrtoanas projekts, kas tiek stenots jau vairkus gadus un aptver visu latviju. rijas atzinums: projekts ir nozmgs k piemrs socilajiem dienestiem un politiiem vides kultras attstbas un relam pilsou integrcijas risinjumam. otro vietu ieguva rgas Celtniecbas koledas arhitektras studentu prieklikums tukuma novada slampes pagasta zemgales vidusskolas aktu zles interjera risinjumam.

Ilgtspjgk ka, ilgtspjgkais projekts, ilgtspjgk studentu ideja Latvij 2013. gad

3

Izdevums latvijas Bvniecba, galven redaktore agrita lse, +371 28373794, [email protected], www.latvijasbuvnieciba.lv, www.lilita.lv, facebook.com/latvijasBuvniecibaIzdevums latvijas architektra, galvenais redaktors jnis lejnieks, +371 29213398, [email protected], www.lilita.lvprofesionlie arhitektrai, bvniecbai un dizainam velttie izdevumi latvijas architektra un latvijas Bvniecba veido aliansi, radot pilnvrtgu un neatkargu informatvo platformu nozares aktualittm. abi izdevumi gada laik nk klaj seas reizes, piedvjot lastjiem saturiski un ilustratvi augstvrtgas publikcijas. tmu lok objektu apskati, arhitektras projekti, ilgtspjbas koncepts, labas prakses bvniecbas un interjera dizaina piemri. alianse vienojusies par informcijas apmaiu ar nozmgkajm nevalstiskajm organizcijm latvijas arhitektu savienbu, latvijas Ilgtspjgas bvniecbas padomi, latvijas Bvnieku asociciju, latvijas Dizaineru savienbu un arhitektras platformu a4D.

latvijas Ilgtspjgas bvniecbas padome, valdes prieksdtja zane sauka, +371 29194600, [email protected], www.ipb.lv.latvijas Ilgtspjgas bvniecbas padomes mris ir veicint ilgtspjgas bvniecbas attstbu latvij. nozmga loma mra sasniegan ir informcijai un izgltbai. Konkursa ietvaros vlamies apzint un popularizt ilgtspjgks kas, projektus, k ar radoas un ilgtspjgas idejas msu valst. sadarbb ar pasaules zas bvniecbas padomi informcija par konkursu, t norisi un rezulttiem bs pieejama visiem WgBC biedriem, kas aptver vairk nek 90 pasaules valstis piecos kontinentos.

k o n k u r S a o r g a n i Z ato r i

k o n k u r S a at B a L S t t J i

k ata Lo g a ta p a n a S at B a L S t t J Svalsts Kultrkapitla fonds, www.kkf.lv

k o n k u r S a pat r o n ipasaules zas bvniecbas padome, WgBC, www.worldgbc.org,

un latvijas republikas Kultras ministrija, www.km.gov.lv

a g r i t a l s e , urnLA LAtvIjAs BvnIecBA gALven redAktore:Konkursam tika iesniegti kvalitatvu objektu un projektu pieteikumi, sagdjot savstarpji ciengu konkurenci visiem dalbniekiem. Daudzi no pieteiktajiem objektiem ir vrtgi k paraugi praktiskajai ilgtspjgas bvniecbas projektanai un realizcijai. K vienu no tdiem vltos mint inovatviem risinjumiem piepildto biroja ku alojas Biznesa centrs, lai gan rijas vairkuma viedoklis objektu neizvirzja godalgoto lauretu lok. biroja ka ir ilgtspjgas bvniecbas pionieris latvij, to apliecinot ar vairku gadu ekspluatcij.

Z a N e s a u k a , LAtvIjAs ILgtspjgAs BvnIecBAs pAdomes vALdes prIeksdtjA:Ilgtspjgai kai obligti nav jbt tehnoloiski saretai. prdomta vietas izvle, kas plnojums ar pareizu dienasgaismas izmantojumu un regulra, rpga apsaimniekoana ir liels solis pareizaj virzien. nozme ir absoltajam ne relatvajam kas resursu patriam. Citiem vrdiem, jautjums ir: nevis cik ka tr uz vienu kvadrtmetru, bet cik tai ir kvadrtmetru un kds ir ts kopjais patri. arhitekti, inenieri un bvnieki latvij ir pietiekami zinoi un prasmgi, lai bvtu labas, ilgtspjgas kas. tdas kas mums latvij ir. lai ikkatra ka tda btu, vajadzgi arvien prasgki pasttji un arvien labka prakse. vienas ilgtspjgu ku receptes nav un nevar bt ilgtspjba sastv no detam. latvijai k valstij ir lielas potences veiksmgi konkurt ilgtspjgu ku tirg eirop. lai t notiktu, mums vajag vairk lepoties, cient un sargt savu valsti un ts resursus.

j N i s l e j N i e k s , urnLA LAtvIjAs ArchItektrA gALvenAIs redAktors:Katrai celtnei jbt lietdergai, izturgai un skaistai. vitrvija tride joprojm nosaka katra arhitektras darinjuma vrtbu. Lietderba t ir funkcionl kvalitte, izturbu dod izvltajiem materiliem atbilstoa konstruktv izveide, k ar celtnes pareiza ekspluatcija, bet skaistuma idela mekljumi bs mgi. msdienu ilgtspjbas tride balsts uz trs dimensiju tautsaimniecbas, vides aizsardzbas un socil taisnguma saskaoanu. jaunums ir prasba pc tiski pamatota patria. Katras kas izvrtjums dod iespju izvlties arvien ilgtspjgkus risinjumus.

Foto:

4 n o m i n c i J a | ilgtspjgk ka latvij 2013

Biroju ka alojas Biznesa centrs

sabiedriska biroju ka, nordea bankas mtne, valdemra iela 62, rga. autori arhitekti visvaldis sarma un Inga zdia, sarma&norDe arhitekti. Bvnieks lnK Industries. pasttjs lnK properties.

nordea bankas k, izpildot a klases biroju kvalittes prasbas, ir paredzti unikli tehnoloiskie risinjumi, padarot ku vienlaikus par videi draudzgu un eneriju taupou objektu.

jaunbve. stvu skaits septii virs zemes, trs pazem. Kopj kas platba 16 000 m2, virszemes stvu platba 11 000 m, pazemes autostvvietas (170) 5000 m. kas lietotju skaits 350. ekspluatcij nodota 2009. gada maij.

vIzulaIs materIls: sarma&norDe arHvs

5

NovietNe. ka atrodas Rgas vsturisk centra aizsardzbas zon, vidi nosaka pieguloo ielu raksturs K. Valdemra iela ar pilstas ielas statusu un klus Alojas iela. Bvapjoma gala nosldzos sienas veidotas ugunsdroas, radot iespju turpint perimetrlu kvartla apbvi gar K. Valdemra ielu. Atkpjoties no sarkans lnijas, Alojas ielas pus izveidota publisks rtelpas zona pie kas galvens ieejas, iekpagalm noslgta bankas darbinieku atptas zona, no kuras iespjams nokt kafejnc.koNstrukcija. Izstrdta, lai maksimli samazintu CO2 izmeu daudzumu bvniecb un ekspluatcij. Piemroti inovatvi drobas risinjumi pazemes autostvvietas izbv 8,5 m zem gruntsdens lmea ierobeot apbves laukum blvas apbves teritorij. Prdomts stvu dziums un kolonnu solis, lai efektvi izmantotu platbu un dienas gaismu. Komunikciju tkli, ar mikroklimatu uzturoas iekrtas izvietotas zem pacelts grdas, sniedzot iespju maint telpas formu bez lieliem izdevumiem. Katr fasd izmantots stiklojums ar atirgiem parametriem, piemrojot tos klimata ietekmei atkarb no debespuses un rjs vides troku lmenim. Ievroti visi vides pieejambas faktori. Uzstdtas rjs alzijas.Bvmaterili uN aprkojums. Izmantoti ilgtspjgi lokli raoti bves elementi un aprkojums, samazinot transportanas radto piesrojumu: cements, betons, embas, stiegru trauda velmjumi, stikla starpsienas, fasdes sistmas, fasu lielizmra mkslg akmens apdares pltnes, kpnes, inovatva dizaina mbeles. Pakljflzes piegdtas no ilgtspjgu produktu raotja. Daudzi no materiliem paredzami atkrtotai izmantoanai.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Veicinta, izmantojot saliekamos, rpnieciski raotos bves elementus un sistmas, kas va taupt ar darbaspka izmaksas un enerijas patriu.ekspluatcija. Vdinanas sistma gaisu sagatavo atsevii 34 lietotju zonm atbilstoi vajadzbm. Konferenu centr lieto CO2 lmea noteikanu un pielgo nepiecieam svaig gaisa apjomu. Darbojas specila gaisa mitrinanas sistma labvlga mikroklimata nodroinanai caur vdinanas kanliem.Enerijas apjoms no atjaunojamiem resursiem: kas uzturanas radtais siltums tiek izmantots atkrtoti k enerijas avots. Pazemes stvviet pozitvu temperatru nodroina grunts siltums un vdinanas sistms prstrdtais gaiss.kas ventilcijas, apkures, dzesanas, apgaismojuma un citu sistmu darbbu regul, monitoringu un patria uzskaiti veic kas BMS sistma. Decentraliztas ineniersistmas auj uzturt nepiecieamo iekjo klimatu individuli katr telp, mainot to darbbu atkarb no iekjiem un rjiem vides faktoriem saule, lietus, sniegs, temperatra, vj. Notiek saraot silt gaisa un dens atkrtota izmantoana. dens resursu ekonomijai lietoti pazeminta patria dens maistji WC zons, WC podi aprkoti ar duls kontroles skaloanas tvertnes mehnismiem ekonomiju nodroina gaisa aerators, kas samazina caurplsto dens daudzumu trs reizes (ap 6 l/min), nesamazinot plsmas intensitti. 2012. gad k patrja 400 m3 dens mnes. Saimniekoana notiek saska ar EKO BIROJA principiem, iesaistot atkritumu iroan darbiniekus. Biroja ikdienas darb izmanto otrreiz prstrdtu papru. Resursus taupa kvalitatvu sazias tehnoloiju izmantoana. Konferences ar starptautiskajiem klientiem un partneriem tiek rkotas tiesaist. Ir ieviests korporatvais velosipds klientu apmeklanai.

novIetnes plns.

Kas grIezums.

FasDe.

tIpveIDa stvu plns.

Foto:


Biroju ka upmalas biroji

sabiedriska biroju ka upmalas biroji, mkusalas iela 101, lv1004. projekta autori arhitekti michael schlesinger, edgars treimanis, treimanis un sabiedrotie, inenieri konsultanti Bauplan nord, Constructus. Bvnieks mBn Baltics. pasttjs Kontor, konsultants Bauplan nord.

Btiski ir kas socilekonomiskie pienesumi: iekrtots brnudrzs, ko izmanto biroja darbinieki un vietjie iedzvotji, k ir sabiedrisk dinana, tur pieejams WiFi interneta pieslgums, tpc ka ir lieliska darjumu tikans vieta, k ar darbiniekiem ieviesta daji subsidta dinanas karu sistma. no rtiem tiek piedvtas jogas nodarbbas, k darbojas pasta servisa centrs.

jaunbve. Kopj un apkurinm platba 15 568,2 m2 . lietotju skaits vidji 350 cilvki. nodoana ekspluatcij 2008. gada 31. oktobris.

vIzulIe materIlI: Bauplan norD arHvs

7

NovietNe. Vietas izvle notikusi saistb ar perspektvo Rgas attstbas plnu. Teritorija labiekrtota, veikta zemes reljefa lmeoana, sakrtots kaimiu gabals, izveidojot publiski pieejamu brnu spu laukumu, labiekrtota gjju tacia ldz sabiedrisk transporta pieturai. kas izvietojums plnots, lai telps maksimli ienestu dabgo apgaismojumu. Biroju kai var rti piekt no satiksmes maistrlm ar transportu, neiekstot sastrgumos, k ar ar sabiedrisko transportu.koNstrukcija. Pamatu izbv rievsienas, dzelzsbetons. Ventiljam fasdes sistma: piekaram fasdes plksne uz metla karkasa, ventilcijas sprauga, akmensvate 150 mm, monolta dzelzsbetona siena 250 vai 300 mm; iekj apdare. Apmesto fasu sistma: minerlapmetums uz stikla iedras stiegrojuma sieta, akmensvate 200 mm, dzelzsbetona siena 250 mm, iekj apdare. Lietota apvrst jumta tehnoloija: dzelzsbetona prsegums segts ar karsto kauuka bitumenu, virs t siltuma izolcija, eotekstils un baltas krsas oi, novrot uzkaranu. Iektelps ierkotas pacelts grdas, aujot brvi prplnot telpas. Logi aprkoti ar automatiztm rjm alzijm, aizturot aptuveni 45% siltumenerijas.Bvmaterili. Pamatu sagatavoanai tika izmantota grunts no bvbedres. Lokli raotie materili: betons, apdares materili un ipkartons; citi materili: trauds, alumnijs, grants, uguna un kapara caurules.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas uN ekspluatcijas laik. Bvniecbas laik atkritumi bija iepakojumi, ko iroja un nodeva utilizcijai. stenota filosofija izmantot materilus, ko iespjams prstrdt, metls, alumnija parapeti, rjs palodzes un profili logiem un rdurvm, iektelpu durvm trauda rmji, granta iekjs palodzes, uguna kanalizcijas stvvadi un dens caurules, kapara dzesanas tkls un apkures caurules.ekspluatcija. Divjda gaisa apmaia piespiedu ventilcija un verami logi. Pieci ventilcijas agregti aprkoti ar diviem siltummaiiem (apkure un dzesana) un rotortipa rekuperciju. Griestos ir loklas apkures/dzesanas iekrtas ar iespju individuli uzstdt temperatru. Vasars tiek veikta kas nakts dzesana. Veramie logi nodroina papildus gaisa piepldi un auj taupt energoresursus periodos starp apkures un dzesanas sezonu. Gaisa apmaia ir atbilstoa darbinieku skaitam, garantjot 3045 m3 vienam cilvkam stund.Vidjais enerijas patri ir 109,59 kWh/m2 (elektrba 54,82 kWh/m2; apkure 54,77 kWh/m2), patri katru gadu tiek samazints. Apkures sistma ir automatizta. Elektroenerijas patri dzesanas iekrtm ir 76 406,5 kWh/gad, siltummezglam 9226,0, ra apgaismojumam 20 821,5, koplietoanas telpu apgaismojumam 44 877,5, apakzemes autostvvietas apgaismojumam 19 185,0 kWh/gad. Sanitrie mezgli aprkoti ar 5L8L elektriskajiem boileriem, dozjot uzsildm dens daudzumu. Apgaismojuma sistma koplietoanas telps aprkota ar kustbas sensoriem, izmantotas energoefektvs un LED spuldzes.Uzstdta BMS sistma, ko apkalpo apmcts personls, lai veiktu dens patria, siltumapgdes un dzesanas uzskaiti. Pc datu apkopojuma padziintas analzes optimiz patriu. Nomnieku telps ir elektrbas, dens, siltuma un dzesanas apakskaittji, aujot katram kontrolt patriu. kas rampas apsilde notiek ar ekonomisku vadbas sistmu, kas analiz meteoroloiskos datus. dens izmantoana ekonomiska skaloanas rema WC iekrtas, logu mazganai izmanto joniztu deni, autostvvietas mazganu veic ar ekonomiska dens patria iekrtm. dens patri ir 248 m3/mnes. iro sadzves atkritumus, polietilna plvi, metla iepakojumu, biroja papru, krsaino un bezkrsaino stikla taru, PET, kartonu. Atkritumu iroanas punkt ierkota videonovroana. Privt transporta novietoana ir maksas pakalpojums, motivjot izvlties sabiedrisko transportu. Pagalma zlien nomnieki organiz vingroanas pauzes.

Kas grIezums.

Foto:


dzvojamais nams Futuris

Daudzdzvoku ka, antonijas iela 16a, rga. autori arhitekti a. Kronbergs, j. Biis, I. Kalvelis, arhitekts tehniis K. ults, projektanas birojs arHIs. Konstruktori v. Celmi, a. samarins, s. Haidersbach, inenieri t. papinigis, s. tilingaite, p. Hansson, a. iovs, v. Kalmikovs, a. mihailovs, o. ulmanis. Bvnieks boltia bvuzmums ag (no 2010. g.), pBlC (2008. 2010. g.). pasttjs larix property.

ar msdiengo un energoefektvo septiu stvu dzvojamo namu FuturIs nosldzies Dzirnavu, antonijas un zas ielas jgendstila kvartla renovcijas posms.

jaunbve. kas kopj platba 7318,3 m2, apkurinm 6102,9 m2. stvu skaits septii virs zemes, divi pazem autostvvietai. Dzvoku skaits 60. kas lietotju skaits ap 135 cilvkiem. ekspluatcij nodota 2012. gada 30. maij.

Foto un vIzulIe materIlI: larIx property arHvs

9

NovietNe. Nams bija jiekauj samr cieaj esoaj apbv, tau no ierobeojumiem izdevies radt efektu, veidojot to ar auru Antonijas ielas fasdes dau un paslpjot pagalma da plau fasdi un ieeju k.koNstrukcija. ka balsts uz 30 m dzium iedztiem dzelzsbetona piem, ts kontra ir lauzta, izvirzot kas fasdes dados lmeos un t dzvokos nodroinot maksimlo dienas gaismas daudzumu no rta ldz vakaram. Pirm stva dzvokiem pieejama neliela za zona, vidjo stvu dzvokiem balkoni, augstko stvu dzvokiem plaas terases. Balkoni stiprinti pie sienas ar stiprinjumiem, kas novr aukstuma tiltu veidoanos. ka aprkota par energoefektviem liftiem.Bvmaterili. Konstrukcijm izmantoti keramztbetona bloki un dzelzsbetons. Priekroka dota Latvij raotiem bvmateriliem, sasinot piegdes ceu un piesrojumu. Siltinanai izmantota akmensvate, stiprinanai inovatvi energoefektvi dbei, plves, kas sarg siltinjumu no mitruma. Izvloties fasdes toni, uzmanba pievrsta saules atstaroans koeficientam, lai samazintu fasdes uzkaranu. Jumts segts ar cinkotu skrdu. Logi izgatavoti ar koka profiliem, kuros iestrdtas svaig gaisa piepldes restes, tiem ir trs stiklu paketes, starp stikliem energoefektvi stikla plaku atdaltji. Siltaj jumta da iebvti jumta logi, kuru rjo alziju vadbu nodroina saules baterijas. densapgdes maistrles izbvtas no nersjoa trauda caurulm.mikroklimats. Logu rmjos iestrdtie ventilcijas vrsti auj nodroint optimlu svaiga gaisa daudzumu telps. Dzvokos uzstdti mehniskie ventilatori vannas istabs, noscji virtuvs, sienu prg izmantota skau izoljoa minerlvate, kas veido ar optimlu mikroklimatu telps.kas energoefektivittes stvoklis 2012./2013. gada apkures sezon 55,52 kWh/m2. Koritais siltumenerijas patri apkurei 42,58 kWh/m2, karstajam denim 12,93 kWh/m2. Centralizti piegdt siltumapgde pielgota rgaisa temperatras svrstbm, ir individulie termoregulatori un siltuma patria skaittji. Katrs sildermenis pieslgts tiei no kolektora.ekspluatcija. Uzstdta santehnika ar termoregulatoriem un efektviem dens ekonomijas remiem, individulo dens patria skaittju mrjumi nolasmi attlinti. Vidjais dens patri mnes kalendr gada laik 230 m3/h. Tiek iroti atkritumi stikls un paprs.

1. stva plns.

BalKona un loga mezgls.jumta Kores mezgls.

jumta Kores mezgls.

slu lums terItorIj.

BalKona un loga mezgls.

Foto:


latvijas Nacionlais mkslas muzejs rgas Bira

sabiedriska ka, Doma laukums 6, rga. rekonstrukcijas un restaurcijas projekta autore arhitekte liesma markova, arhitektonisks izptes grupa. Bvnieks pilnsabiedrba piegdtju sabiedrba rBssKals & rBssKals Bvvadba. pasttjs valsts nekustamie paumi.

k izvietots latvijas nacionlais mkslas muzejs rgas Bira, un t ir valsts nozmes arhitektras piemineklis. ka celta 1852.1855. gad, arhitekts Haralds jliuss Bose. ldz ar rekonstrukciju un restaurciju ka teicami apvieno vairkas funkcijas muzeja un publiski pieejama objekta funkciju. pirmo reizi kas pastvanas vstur ir iespja ielkoties agrk slgtajs zls ar vsturisko interjeru. Ceojos kolekcijas sniedz pienesumu sabiedrbas izgltoan, izveidota kvalitatva vide brniem ar atbilstom aktivittm un saturu. te ir vieta ar diskusijm, grmatu atvranas svtkiem, koncertiem u.c., ko var uzskatt par nozmgiem ilgtspjas aspektiem sabiedrbas integrcijai.

rekonstrukcija un restaurcija. Kopj un apkurinm platba 5404,2 m. stvu skaits 6. lietotju skaits 50 darbinieki, gada laik vairk nek 147 000 apmekltju. nodota ekspluatcij 2011. gada 2. august.

Foto: rBssKals, teHnIsKIe zmjumI: arHIteKtonIsKs Izptes grupa

11

vsture. ka atrodas Rgas vsturiskaj centr, UNESCO aizsargzon, Doma laukum, t ilgi darbojusies k Rgas bira un atbilstoi funkcionlajai nozmei bija slgta apmekltjiem. Pc Otr pasaules kara k izveidoja Zintnisks tehnikas propagandas namu, kinolektoriju un bibliotku, ku ekspluatja, bet neremontja, tikai stenoja nelielus prplnojuma darbus. Pc 1976.1979. gad veikts restaurcijas un ugunsgrka 1980. gad tika izstrdts jauns restaurcijas plns, kura realizciju apstdinja. kas rekonstrukciju ska 2007. gad.koNstrukcija uN plNojums. kai ir sei stvi un par triju prveidots un ar daji stiklotu jumtu prsegts iekjais pagalms vis kas augstum, kas vrtjams k inovcija, piemrojot ku muzeja vajadzbm, bet neiejaucoties oriinlaj struktr. ir viena no retajm Rgas vsturiskajm km, kur pc rekonstrukcijas nodrointa vides pieejambas principu ievroana, padarot ku draudzgu imenm un cilvkiem ar funkcionliem traucjumiem. Ierkots plas, stiklots lifts, pandusi, sanitrais mezgls pie garderobes aprkots ar mazuu prtanas galdiu, ekspozcijas ceturtaj stv izveidota atptas zona ar skaistu skatu uz pilstu. kas pagrabstv ir plaa garderobe, kur iespjams izmantot ar sldzamus skapus ldzpaemto mantu novietoanai.Bvmaterili uN atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Jebkur esoais materils lietots vsturiskaj viet vai prnests uz citu kas dau, nodroinot kas satura maksimlu saglabanu. Demontts jumta konstrukcijas 150 gadu vecs koka sijas pielgotas grdas segumam, vecais jumta kapara segums izmantots iektelpu apdarei, restaurtie vecie betona pakpieni veido skuma posmu jaunajm kpnm utt. Jaunu materilu izvli noteica vstures konteksts un praktisk nozme. Ozolkoks grdm izvlts k izturgkais materils, dolomta un granta grdas izstu zl un vestibil ir atbilstoas telpu noslogojumam u.c. Projekt realiztas daas atkpes no vsturisk, tau pamatojoties uz principu par ilgmbu kas ekspluatcij. Bvniecbas proces tika realizta bvniecbas atkritumu dalana metls, koks, paprs u.c., kas nodroinja sekmgu utilizciju.

ekspluatcija. Iebvts ineniersistmas ar automtisku darbbas kontroli nodroina muzeja standartiem atbilstou mikroklimatu. Ventilcijas iekrtas aprkotas ar siltuma un mitruma atganas siltummaiiem. Centrls dzesanas iekrtas darbojas trs remos: pavasar un ruden ar ra gaisu (bezmaksas dabas resurss); vasar ar videi draudzgo adiabtisko dzesanu; vasar pai karst laik ar reguljamu vairkpakpju kompresijas aukstumagregtu. Cirkulcijas ski aprkoti ar frekvenu prveidotjiem, lai dzesanas jaudu pieskaotu maingajam patriam un ekonomtu elektroeneriju. Dzesanas sistma veidota, balstoties uz atraanos UNESCO aizsargzon, t integrta kas bvapjom, piepldes atveres telps slptas aiz dekoratva metla rea. Ekspozciju zls tiek uzturta nemainga +2021 C temperatra un 3055% relatvais mitrums, piepldes gaisa filtri tiek regulri mainti. Citu telpu loklais mikroklimats tiek uzturts ar mehnisko ventilciju un dabisko vdinanu, atverot logus.Siltumenerijas patri 2012. gad patnjais siltumenerijas patri ir 130 kWh/m, no t 3 kWh/m karst dens sagatavoanai. Nozmgu dau siltumenerijas patri veido pilstas publisk telpa trijs. Elektroenerijas patri 2012. gad ir 938 590 kWh, t.sk. apgaismojumam un iekrtm 833 291 kWh, gaisa sagatavoanas sistmm 105 300 kWh. Elektroenerijas patri saistts ar k biei notiekoo filmanu un tai nepiecieamo jaudgo iekrtu darbbas nodroinanu.k ierkots BMS, kas nodroina enerijas patria uzskaiti, kontroli un sistmu darbbas optimizciju, k ar sniedz informciju par nepiecieams apkopes veikanu sistmm. Vidjais dens patri mnes ir 174 m. Dzesanas sistmas darbbai nepiecieamais aukstais dens tiek uzskaitts un automtiski kontrolt rem daji izmantots atkrtoti. Apstdjumu laistanai un troturu vai ielu mazganai densapgdes sistmas dens netiek izmantots. Ekspluatcijas laik atkritumu iroana netiek veikta. Nozmga ir velosipdu novietne, jo apkaim dienas laik ir grti atrast vietu automanas novietoanai.

Kas plnI.

Foto:


aurslieu dzelzcea ekspozcijas attstba ventspils bntis

aurslieu dzelzcea ekspozcijas (bna) attstba, ventspils muzejs un piejras brvdabas muzeja teritorija, ria iela 2; vasarncu iela 47, 58; aizsaules iela 5; saules iela 130, ventspils. projekta autori arhitekti anda Kursia, Iveta Cibule, gita Baumane, lauris Kalni, Baiba renpreisa, virtu. Bvnieks ostas celtnieks. pasttjs ventspils muzejs, p/I Komunl prvalde.

projekts paplaina ventspils Brvdabas muzeja funkcijas, ir praktiski lietojams un pieejams plaam apmekltju un skattju lokam. apmekltjiem tiek rosinta interese par industrilo un bvniecbas mantojumu; savukrt arhitektras un bvniecbas profesioniem ir btiski iepazties ar vienkrajiem un videi draudzgajiem bvniecbas pamieniem, kas var kalpot vairk nek 100 gadu, koka bves, bna lokomotve u. c.

jaunbve, rekonstrukcija, replika. Kompleksa ku grupu kopj platba 551,6 m: stacijas ka Kalns 110 m; starpstacija priede 7,3 m; vagonu nojume 185,6 m; stacijas ka muzejs 92 m; depo ka aizputes depo 130 m; kase 6,7 m; starpstacija pludmale 20 m. ekspluatcij nodota 2010. gada jlij.

vIzulaIs materIls: vIrtu

13

NovietNe. Projekts realizts muzeju teritorij, ietverot vairkas daas: dzelzcea trases posmu jaunbve un rekonstrukcija, velocelia izbve, vsturisko ku replika, teritorijas labiekrtojums. Maksimli tika saglabts teritorijas reljefs un koki. Veloceli dod iespju videi draudzg veid apskatt bnti. Visai teritorijai atbilstoi tradicionlajiem pamieniem veidota dabg lietusdens notece uz kritumu rina.koNstrukcija. Bna depo, stacija Muzejs, kases ka, vilciena nojume, ogu krautuve, pieturas un gala stacijas ka pilda praktisko funkciju apmekltju apkalpoanai un ir ar kdreiz funkcionjo aurslieu dzelzcea muzeja eksponti. kas: muzeja stacijas ka zudus Mazirbes stacijas replika, projektta pc fotogrfijm un ldzgu ku (vcu armijas tipveida projekts) apsekoanas dab; Aizputes depo kas replika projektta pc fotogrfijm, ldzgu ku izptes Vcij un fotomaterilos; nojumes ka projektta pc analoga Vcij; kases un pieturu ka projektta pc fotoattliem un skicm padomju varas period. Gala stacijas ka ir kopija Pavas stacijas kai, kas ir tuvu izzuanai. Depo ka bvta koka karkasa konstrukcij, sienu aizpildjumam ieei; Muzejs un gala stacijas ka koka karkasa konstrukcija ar minerlvates siltinjumu, koka du apuvumu fasd un dlu sienu un griestu apuvumu iektelps. Stacijas km jumtu segumam izmantotas plsts skaidas, lietusdens novadanai ierkotas koka teknes, kurs ilgkam mam iekltas skrda loksntes. Ar visas prjs kas un labiekrtojuma elementi tika izveidoti vienkrs koka konstrukcijs. kas bvtas, maksimli izmantojot tradicionlos bvpamienus. Ja tie bija zudui, tika meklti risinjumi racionliem un ekoloiskiem detau savienojumiem. km izveidota dabg lietusdens novadanas sistma, deni ar metla renm virzot uz ieraktm tvertnm ar embm, kas deni nodren grunt.Bvmaterili. Maksimli izmantoti vietjie bvmaterili, vietjs darbncs izgatavoti bvelementi, vienai kai sienu aizpildjumam lietoti ieei no nojauktas kas. Bvuzmjiem nebija auts atkpties no vsturisks amatniecbas, tika dots stingrs uzdevums ar ierakstu viss projekta laps: Visi darbi izpildmi tradicionl namdaru tehnik, nav pieaujama msdienu materilu eksponana nevien redzam mezgl ne kas fasds, ne interjer. Autori skaidroja vienkr valod: Aizliegts nest materilus no veikala. Koka fasdes tonja ar vienkru un ekoloisku materilu ar melnzemes iekrsotu deni. Di ieguva pelku toni un vairs nav nepiekljgi jauni. Logi, durvis krsoti ar lineas krsu, koka elementi iektelps ar miltu krsu, logiem izmantots pakulu blvjums.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Pirms bvniecbas tika nojaukta vec nojume, daji ar slieu ce. Materili tika iroti un utilizti, radot minimlu kaitjumu videi.ekspluatcija. Sezonla izmantoana no 1.05. ldz 31.10. un svtku reizs. Ziemas sezon kas tiek apsaimniekotas un apsargtas, nodroinot nepiecieamo siltumu kas un ekspozcijas ilgmbai. Elektrbas patri: Kalna stacija mnes vidji 75 kW, gad 11 700 kW. Muzeja kas: depo, stacija mnes vidji 3750 kW, gad 45 000 kW. Siltumenerija: atjaunojamie energoresursi siltumenerijai depo kai 100% (malkas apkure), Muzejs un gala stacijas kai 80% malkas apkure, piesildana ar elektriskajiem sildtjiem. dens patri: gala stacija mnes vidji 2 m3; muzeja kas (depo, stacija) mnes vidji 30 m3, jo tiek uzpildta tvaika lokomotve.

Kalna staCIjas Kas grIezums.

aIzputes Depo grIezums.

muzeja staCIjas Kas grIezums.

Foto:


radoais centrs ventspils jaunrades nams

sabiedriska ka izgltbas iestde, maiznieku iela 11, ventspils, latvija. projekta autori arhitekti anda Kursia, Iveta Cibule, gita Baumane, Baiba renpreisa, rente Blia, virtu. Bvnieks pilsbve. Kaa apmetums fasdei mris ldaka, zles interjeru krsojuma restaurcija Baiba pilsuma. pasttjs ventspils Izgltbas prvalde, p/I Komunl prvalde.

kas komplekss sastv no rekonstruta vsturiska apjoma un jaunbves, btiski uzlabojot kvartla kopskatu un apkaimes vizulo identitti. galven ir socil funkcija, piedvjot radoas vizuls un skatuves mkslas, mzikas , k ar izgltojoas nodarbbas skolniem visas nedas garum no pulksten 7.00 ldz 23.00. atrisinta darbinieku labka komunikcija. plnojot ku, veica darbinieku aptauju un optiml risinjuma saskaoanu telpu grupm, kas bija pamats darbinieku savstarpjai integrcijai un atvrtbai, prejot no kabinetu sistmas uz atvrta biroja telpu. Iektelpu vides faktoru veiksmga realizcija vusi iepriek neplnoti paplaint kas funkcijas t izmantojama reprezentcijas paskumiem, seminriem un citiem publiskiem paskumiem.

rekonstrukcija un jaunbve. Kopj platba abs ks 3168,2 m, apkurinm 2613,1 m. lietotju skaits: 69 darbinieki, 1761 audzknis un 2500 planetrija un observatorijas apmekltji mnes. ekspluatcij nodota 2010. gada august.


15

NovietNe. Jaunrades nams izvietots k ar ievrojamu vsturi bijuaj Ventspils Latvieu biedrbas nam, ldzs uzbvts jauns apjoms. Pagalms labiekrtots izmantoanai skolnu nodarbbm, saglabjot kokus un veidojot jaunus stdjumus. Sakrtoti ogi, mri un citas konstrukcijas pieguloajiem zemes paumiem. Projekta laik salabotas ietves, izveidotas ratiu uzbrauktuves. Brniem ierkots satiksmes noteikumu mcbu laukums drobas pamatu apganai.koNstrukcija. Rekonstrukcijas un jaunbves apjoma funkciju sadaljums tika veidots pc principa pc iespjas mazk iejaukties esos kas struktr, paredzot tur izvietot skatuves mkslas un mzikas pulcius, kam vieglk piemrot telpas: mazk nojaucamu sienu mazk bvgruu; plnojums atbilstoi esoajm sienm mazk no jauna ieplnotu bvmaterilu. Jaunaj k plnoja tehnoloiskos pulcius ar specilu iekrtu izvietojumu. Rekonstrukcijas darbi vsturiskaj apjom, lai paaugstintu kas energoefektivitti: jaunas grdas izbve pirmaj stv ar siltinjuma slni, pagalma un gala fasu siltinana ar 100 mm siltumizolciju, ziemeu rsienas siltinana no iekpuses ar fibroltaputupolistirola pltnm, jaunu koka logu iebve pagalma fasd ar Uvid

Foto:


kuldgas rtsnama un kompleksa rekonstrukcija

sabiedrisku ku komplekss ar prvaldes funkciju, Bazncas iela 1, Kuldga, latvija. projekta autori arhitekti a. Kursia, I. Cibule, B. renpreisa, virtu, ainavu arhitekts e. neilands. Bvnieki Kurzemes ligzda, Bvuzmums restaurators. pasttjs Kuldgas novada pavaldba.

Kuldgas novada domes ka tika rekonstruta, jo bija nepiecieama pavaldbas funkciju paplainana. tas ir vietjs nozmes kultras un mkslas piemineklis, td valsts instances prasja ievrot striktus noteikumus un respektu attiecb uz kas cienjamo vecumu.

rekonstrukcija. Kompleksa ku grupu kopj platba 1496,4 m2: administratv a ka 1220,4 m2; administratv B ka 186,8 m2; C palgka 74,2 m2; D palgka 15,0 m2. lietotju skaits 54. nodota ekspluatcij 2011. gada novembris.


17

NovietNe. ku komplekss atrodas Kuldgas vsturiskaj centr, viegli sasniedzams autobraucjiem, kjmgjjiem, ar sabiedrisko transportu un velobraucjiem. Skotnj ideja jauna piebve pagalm tika korita uz ilgtspjgu koncepciju: restaurt veco ugunsdzsbas depo ku (B ka) un piemrot to biroju izvietoanai. ku funkciju sadaljums notika pc principa: pc iespjas mazk iejaukties esos kas struktrs. kas un piegulo teritorija veido nelielu kvartlu, kompleksi tika rekonstruta visa teritorija. Iepriek nesakrtotais parks tika prplnots publiskai izmantoanai.koNstrukcija. A k tika veikta bniu un jumta siltinana ar mksts minerlvates pltnm, biezums 200 mm; vsturisko koka logu stiklu nomaia, remonts un blvana; kvalitatva apmetuma un mezglu izveide kas hermtiskuma nodroinanai; rekupercijas ventilcijas sistmas izbve; pagraba remonts un hidroizolcija. B k: remonttas un siltintas mra rsienas ar granulu aizpildjumu mra gaisa irkrt 5080 mm biezum un no telpas iekpuses ar daudzslu fibroltu 100 mm biezum; maints un siltints jumts ar mksts minerlvates pltnm 250 mm biezum; mainti logi. Depo kai tika izveidotas telpas jumta izbv. Papildus telps tiek nodrointa otr gaisma ar stiklojumu uz gaiteni un starpstvu prsegum. Palgka nis, kas paviras attieksmes gadjum tiktu nojaukts, Kuldg tika rpgi restaurts, un tam tika atjaunots plsto skaidu jumts; kaitgais azbestcementa segums nodots specil savkanas viet. ka tiek izmantota darbinieku auto un teritorijas inventra izvietoanai. Park soli izgatavoti no masva koka k alternatva drgiem vsturiska tipa soliiem. Solu izkrtojums piesaista parkam dada vecuma auditoriju un radou izmantoanu sarunas, vroanu, kustbu.Bvmaterili. Projekta stenoan visas vsturisks detaas tika inventariztas un saglabtas, konstrukcijas atjaunotas. Logi un durvis restaurti, jauni izgatavoti vietj galdniecb. Fasdes apdar un iektelpm: A kai kaa apmetums un krsojums; B kai un D kai attrts ieelis un otrreiz izmantots no esos kas un no vietj reion nojauktm km, A kas publiskajs telps apmetums uz skaliiem. Grda A un B kai vietjo raotju izgatavoti ozolkoka di un vairoga parkets. Labiekrtojum izmantoti vietjie materili: segums laukakmeu bruis, eltais grants, betona plksnes, grants.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Darbs notika pc principa: mazk nojaucamu sienu mazk bvgruu. Demonttie materili neatbilstoas durvju vrtnes, sienu panei u.tml. tika izmantoti koku norobeoanai, darbinieku laipm pagalm un ieejm k. Demontto sienu ieei tika izmantoti aizmranai cits viets.mikroklimats. A k mehnisk vdinana un gaisa dzesana ierkota jumta stva, cokolstva telps, virtuvs un tualets; dabg vdinana 1. un 2. stv, respektjot vsturisko interjeru. B ka pilnb aprkota ar mehnisko vdinanu. Ventilcijas iekrta ar rekuperciju.ekspluatcija. Administratvs A kas ar platbu 1220,4 m2 siltuma enerijas patri 2012. gad bija 109 kWh/m, B kas ar platbu 186,8 m2 79 kWh/m2. Saldzinot ar 2008. gadu, patri A kai samazinjies vairk nek divas reizes, B kai gandrz piecas reizes. Visi apkures ermei ir reguljami. Bilanc iekauti iekjie siltuma ieguvumi no cilvkiem, apgaismojuma un datoriem, telpu temperatra regulri tiek kontrolta, lai nepieautu nevajadzgu logu atvranu ziem. Elektroenerijas patri: 2012. gad 60 kWh/m2 apgaismojumam, biroja un virtuves tehnikai, ventilcijas un dzesanas iekrtm. Abs ks ir jauna densapgdes sistma, santehnika aprkota ar ekspluatcij ekonomiskiem densmaistjiem, WC ar divu remu skaloanas iekrtm. Atkritumu iroana nenotiek, jo t nav ieviesta pilst.

Foto:


Biroju ka europa Biznesa centrs

Biroju ka, ropau iela 10, rga. projekta autori arhitekti Dalius striukas, simonas vinciunas, archidata. ka ir jaunattstt kvartla jaun teika sastvdaa. Bvnieks un pasttjs Hanner real estate.

jaunbve. kas kopj platba 34 451,8 m2, apkurinm 19 346,6 m2. stvu skaits 16, viens apakzemes stvs tehnisks telpas. kas lietotju skaits no 1000 ldz 1200. ekspluatcij nodota 2009. gada 13. jlij.

NovietNe. Kvartla Jaun Teika attstbas projekts ietver daudzfunkcionli izmantojamu teritoriju 7 ha platb. Teritorij un biroju centr iespjams izvietot vairk nek 550 automanu, ir izbvta apsargjama daudzstvu autostvvieta. kas novietojums kvartl plnots t, lai btu rti piekt ar persongo automanu un no tuvum esos sabiedrisk transporta pieturas. Kvartla teritorija ir apzaumota, gjju drobai izvietoti vairki guoie policisti, teritorija ir izgaismota.koNstrukcija. kas konstrukcijas izbvtas no 150 mm dzelzsbetona, kas apts ar 150 mm cieto minerlvati. Fasdes apdar izmantots stikls, alzijas, pltnes, dekoratvais apmetums. Ir novrsta aukstuma tiltu veidoans. Neso rsienu konstrukcija atrodas siltaj zon, kas veicina mikroklimata uzlaboanos, rsienu pretvja un nokriu hermtiskumu, rsienu konstrukcijas pakpenisku izanu, kas funkcionl ma pagarinanos. Telpu iekjais konstruktvais risinjums auj veikt telpu prbvi pc individula projekta.ekspluatcija. Par kas komunikciju apsaimniekoanu rpjas specilisti, kas regulri veic komunikciju apsekoanu un apkopi, lai nodrointu optimlu visu komunikciju darbbas neprtrauktbu un ilgmbu. Vidjais dens patri mnes ir 617 m3. Atkritumu iroana sadzves atkritumi, stikls, paprs, kartons un plastmasa. Drobas risinjums fiziska apsardze 24 h un teritorijas videonovroana. Telpu klimata regulana ir automatizta, un vis k ir izbvta centralizta telpu klimata vadbas kontroles sistma (BMS), kas auj individuli regult mikroklimata remu katr telp. Katr stv izbvta individula gaisa apstrdes iekrta, kas gaisu atdzes vai uzsilda atkarb no ra temperatras. Gaisa apstrdes iekrtas ir aprkotas ar rekuperatoriem. Daai gaisa apstrdes iekrtu ir izbvtas gaisa mitrinanas sistmas, kas darbojas automtisk rem, uzturot iestattos relatv gaisa mitruma parametrus. Kaseu tipa griestu fankoili auj telpas sadalt dads zons ar dadm temperatrm.Enerijas patri 2012. gad apkurei 73,65 kWh/m2, dzesanai 18,41 kWh/m2, karst dens sagatavoanai 7,94 kWh/m2, apgaismojumam 19,31 kWh/m2, ventilcijai 21 kWh/m2. Automatizt sistma auj nodroint siltumeneriju atbilstoi individulajm prasbm un katrai nedas dienai, k ar iespjams iestatt izmaias pa stundm. Tas auj ietaupt siltumeneriju, kad telpas netiek lietotas.kas elektroapgdes sistma ir daji automatizta, apgaismojums iesldzas vai izsldzas automtiski, sasniedzot noteiktu gaismas intensitti atkarb no apstkiem r.

Foto: Hanner real estate

n o m i n c i J a | ilgtspjgk ka latvij 2013 19

daudzdzvoku kasropau iel

Daudzdzvoku kas, ropau iela 12 un ropau iela 12k1, rga. projekta autori arhitekti Dalius striukas, simonas vinciunas, archidata. ka ir jaunattstt kvartla jaun teika sastvdaa. Bvnieks un pasttjs Hanner real estate.

jaunbve. kas kopj platba ropau iel 12 13 543 m2. kas kopj platba ropau iel 12k1 22 926 m2. stvu skaits 10 un 12. ku lietotju skaits 500. ekspluatcij nodotas 2009. gada 1. aprl.

NovietNe. Kvartla Jaun Teika attstbas projekts ietver daudzfunkcionli izmantojamu teritoriju 7 ha platb. Teritorij un biroju centr ir iespjams izvietot vairk nek 550 automanu, ir izbvta apsargjama daudzstvu autostvvieta. kas novietojums kvartla centr un orientcija pret D plnota ar nodomu, lai dzvojams kas pasargtu no pilstas trokiem, k ar nodrointu maksimlu dienas gaismas piepldumu un insolciju. Kvartla teritorija ir apzaumota, gjju drobai izvietoti vairki guoie policisti, teritorija ir izgaismota.koNstrukcija. kas izbvtas no 200 mm keramztblokiem, kas apti ar 150 mm cieto minerlvati. rsienu gala apdare veidota no dekoratv apmetuma vai dekoratvajm fasdes plksnm. Lielkajai daai dzvoku izbvts pilnb aizverams balkonu stiklojums, kas ir papildu barjera, aizturot tieu vja plsmu un novrot siltuma zudumus. Konstruktvais risinjums auj veikt telpu prbvi pc individulm prasbm bez prplnoanas un saskaoanas, jo nesos sienas dzvoklim ir pa perimetru.mikroklimats. ks izbvt ventilcijas sistma nodroina nemaingu gaisa apmaiu katram dzvoklim.Enerijas patri 2012. gad apkurei 74,25 kWh/m2, karst dens sagatavoanai 20,48 kWh/m2, apgaismojumam 5,31 kWh/m2. Automatizt sistma auj nodroint siltumeneriju atbilstoi individulajm prasbm un katrai nedas dienai, k ar iespjams iestatt izmaias pa stundm. Tas auj ietaupt siltumeneriju, kad telpas netiek lietotas. Uz radiatoriem uzstdtas termogalvas. kas elektroapgdes sistma ir daji automatizta, apgaismojums koplietoanas telps iesldzas vai izsldzas automtiski pc vajadzbas.ekspluatcija. Par kas komunikciju apsaimniekoanu rpjas specilisti, kas regulri veic komunikciju apsekoanu un apkopi, lai nodrointu optimlu visu komunikciju darbbas neprtrauktbu un ilgmbu. Ar individulajiem siltumenerijas skaittjiem iedzvotjiem ir iespja kontrolt, kd apjom tiek patrta siltumenerija. Katram dzvoka paniekam, iegdjoties dzvokli, kop ar apdares darbu veikanu tiek piedvts izbvt ar gudrs mjas sistmu, kas auj attlinti regult apkures grafiku. Vidjais dens patri mnes ks ir 768,29 m3, uzstdta deni taupoa santehnika. Atkritumu iroana sadzves atkritumi, stikls, paprs, kartons un plastmasa. Pie pastkasttm izvietotas Lgatnes paprfabrikas makulatras savkanas urnas nevajadzgo pasta stjumu un reklmas materilu savkanai un nodoanai otrreizjai prstrdei. Drobas risinjums fiziska apsardze 24 h un teritorijas videonovroana.

Foto: Hanner real estate

Foto:

20 n o m i n c i J a | ilgtspjgkais projekts latvij 2013

Biroju ka ar tirdzniecbas funkciju

Biroju ka ar tirdzniecbas funkciju, Dzelzavas iela 120z, rga. autors arhitekts roberts rieksti, sIa roberta riekstia birojs. Bvkonstrukcijas inenieris sandis egltis; apkure, ventilcija inenieris uldis jansons. Inenierrisinjumi sIa Balta istaba. Bvnieks un pasttjs rgas Industrilais parks.

ka tika projektta pc pasvs mjas standarta, aprintais siltumenerijas patri 15 kWh/m2, un t ir viena no pirmajm pasvajm km ar sabiedrisku funkciju latvij.

jaunbve. Kopj platba 1555,9 m2, apkurinm platba 1088 m2, neapkurinm platba pazemes stvvietai 468 m2, aizemot visu gruntsgabala platbu. plnotais kas lietotju skaits 50. tehniskais projekts saskaots (akceptts) 2011. gada 6. septembr. ekspluatcij nodota 2012. gad.

vIzulaIs materIls: roBerta rIeKstIa BIrojs arHvs

21

NovietNe. ka projektta uz zemesgabala, kur atrads sarga postenis un elektrbas transformators, kas tika integrti projekt. Apkrtj vide tiek labiekrtota un apzaumota ar stdjumiem kasts, kas netraucs blvajam inenierkomunikciju tklam.koNstrukcija. Veidots kompakts bvapjoms viendsnu trijstra form, to nosaka zemesgabala konfigurcija. Monolt dzelzsbetona kolonnu karkasa ka ar dzelzsbetona prsegumiem un iekjm stabilittes sienm. rsienas panesoas, rpnieciski sagatavotas koka paneu konstrukcijas ar 400 mm akmensvates izolciju. Pagraba un jumta prseguma siltumizolcijai lietota SPU siltumizolcija. Logiem ir 46 mm biezas trskrs stikla paketes ar U=0,5 W/m2K un daudzkameru alumnija sistmu. Koplietoanas telpu patsvars ir zems 5% kopjs platbas , un tas auj samazint enerijas patriu. Inovcija kompakta forma samazina rjs virsmas laukumu un siltuma zudumus. Stiklots daas projektan optimiztas, lai sabalanstu siltuma zudumus un nepiecieamo dienasgaismas daudzumu, stiklojumu laukums D pus mazks, Z lielks. Aukstuma tilti cokol, prseguma savienojumos un dzegas mezglos novrsti ar neprtrauktu siltumizolcijas slni.Bvmaterili. Tikai kvalitatvi, kas nodroina zemu enerijas patriu ekspluatcijas laik, bet vienlaikus sabalans bvniecbas izmaksas un potencilos enerijas ietaupjumus. SPU siltumizolcija auj samazint izolcijas biezumu un ir pai piemrota ekspluatjamu jumtu gadjumos.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Tika risinta, nododot tos prstrdei.ekspluatcija. Uzstdtas deni taupoas santehnikas iekrtas. Iespjams irot papra un plastmasas atkritumus.ka projektta, lai nodrointu veselgu iektelpu mikroklimatu, kas ir atbilstos msdiengm darba telpu prasbm. Ventilcija atbilst pasvs mjas standartam ar rekuperciju, lietderbas koeficientu 90% un integrtu dzesanas bloku. Sistmai ir trs intensittes remi, elektroenerijas patri neprsniedz 0,4 Wh/m2K. Inovcija pasv dzesana ar zemes siltumskni, izmantojot grunts temperatru. DR un DA fasds rjs alzijas. Nav nepiecieambas vdint telpas, atverot logus, telps tiek saglabta skaas izolcija, un nav dzirdamas rjs skaas, radot papildu komfortu. Gaisa kvalitte un termlais komforts tiek novrtts k izcils.Siltumenerijas patri 15 kWh/m2. Apkurei un karst dens sagatavoanai tiek izmantoti tikai atjaunojamie energoresursi eotermlais siltumsknis, trs dziurbumi aptuveni 120 m dzium, saules kolektori uz kas jumta, kas nodroina ldz 45% enerijas karst dens sagatavoanai vai gandrz 5000 kWh siltuma. Aprintais enerijas patri ir 1,88 kWh/m2 gad, apgaismojumam izmantotas LED spuldzes, kas automtiski tiek regultas atkarb no rj apgaismojuma intensittes. Uz kas jumta paredzts izvietot divus vja eneratorus.

novIetnes plns.

FasDes grIezums.

Foto:


pasvi eneriju taupoa dzvojam apbve

pasvi eneriju taupoa dzvojam apbve, piecas individuls kas, robeu iela 192, ventspils. autori arhitekte Inra Krklia, sIa arhitektras birojs Forma, arhitekts Krists Krkli, llC Krists Karklins Design, piedaloties agnesei smilkalnei, jnim zaharnam. Inenieru projekti: bvkonstrukcijas jkabs januevskis, apkures risinjums jnis matisons, densapgde, kanalizcija ligita Koroova, elektroapgde juris Kalni. Bvnieks un pasttjs samrode.

2009. gad projekts samis passivhaus Institut, Darmtate (vcija), sertifiktu, aprini veikti ar pHpp 2007 programmu, konsultants birojs Ing+arCH (vcija). ar noteiktu principu ievroanu tiek ekonomta enerija, bvniecbas izmaksas btiski neatiras no tradicionls bvniecbas izmaksm.

piecas jaunbves. Kopj platba vienai kai 233 m2, apkurinm 173,3 m2, kas noteikta atbilstoi vcijas pasvo mju institta metodikai. stvu skaits 2. kas lietotju skaits 45 cilvki. tehniskais projekts saskaots 2010. gada janvr. Bvniecba vairks krts 2011.2014. gads. Izmaksas 36 000 lati.

vIzulIe materIlI: arHIteKtras BIrojs Forma, KrIsts KarKlIns DesIgn

pIeCu pasvo Ku KopsKats.

23

NovietNe. Pieci apjomi izvietoti uz bvlaides, veidojot priekplna apbves fronti pret cea iebrauktuvi. Dzvojams kas blotas ar saimniecbas ku un autostvvietu divm manm zem jumta prkares mjas un saimniecbas kas savienojum. km ir kompakta masa un precza orientcija pret debespusm, saimniecbas ka novietota uz Z no dzvojams kas, novietnes dzium. Koku rinda ieplnota gruntsgabala D pus ziem telps tiks iek saules siltums, bet vasar lapotne nonos fasdi, jo apstdjumi piedals klimatiskaj cikl.koNstrukcija. Laba siltumizolcija; izmantoti logi ar siltumizolciju rmja konstrukcij un trskro stikla paketi; fasdes dizains veidots atbilstoi Passivehouse sildanas/dzesanas prasbm. D puses telpas vasaras laik sarg slp jumta prkare un balkona apjoms otraj stv, kuru konstrukciju aprinos emts vr saules staru krianas leis vasaras un ziemas laik. A, Z un R fasds stiklojums izmantots minimli, tik, cik nepiecieams dienasgaismas pienesumam telps. Izmantoti specili stikli ar paaugstintu g koeficientu, kas attiecinms uz saules enerijas resursu izmantoanu telpu sildanai. Logu nonoana ar rjm alzijm samazina dzesanas energopatriu vasar. kas bv no koka konstrukcijm ar zemu siltuma caurlaidbas koeficientu (rsienm u=0,087, jumtam u=0,066, pamatu pltnei u=0,077, logiem u=0,69, rdurvm u=0,63) un izsldzot termiskos tiltus, sienu biezums kop ar siltinjumu 50 cm, jumta konstrukcijas biezums kop ar siltinjumu 65 cm. Katr telp verams vismaz viens logs.Bvmaterili. No apkrtjiem uzmumiem, taupot prvadanas resursus. Videi draudzgi materili koks, ekovate, termokoksne, kas nemaina izmrus un ir ilgmga, cementa pltnes, metla pltnes. Logu PVH rmji, tiem izmantotais trauds, termomodui un stikls ir pilnb savstarpji atdalmi un izmantojami otrreizjai prstrdei.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Galvenais bvmaterils ir koks, kam nav atkritumu.ekspluatcija. Pirm stva atvrt dzvojam daa vis kas augstum un brvais plnojums veicina brvu gaisa apmaiu mj. Dzvojam da ir kamns, kas ar veicina gaisa apmaiu. Uz vienu cilvku tiek paredzta 30 m3/h svaig gaisa. Mehnisk ventilcijas sistma ar aprina rekupercijas efektivitti 86,4%. Pasvs mjas standartiem atbilstos norobeojos konstrukcijas nodroina stabilu mikroklimatu pasarg no nekontroltas prkaranas un atdzianas.ks ir silt gaisa apkure, apvienojot siltumska un saules bateriju siltumu. Enerijas apjoms 15,4 kWh/m2 gad apkures un karst dens vajadzbm pilnb tiek iegts no atjaunojamiem resursiem. Siltumska ierce novietota kas centr, jo ar t izdala siltumu un rada pienesumu kopj bilanc. Gaisszeme siltummaia cauruu sistma ar antibakterilu prkljumu tiek izmantota ventiljam gaisa piesildanai ziem un dzesanai vasar. Apgaismojums eneriju taupoi gaismas ermei.dens patri mnes kalendr gada laik Qvid.=0,9 m

3/dnn x 30 = 27 m3. Dzvojamm mjm izstrdts pas atkritumu savkanas mezgls pie iebraukanas pagalm. Paredzta iespja irot atkritumus. Iebrauktuves pie vrtiem veidotas t, lai atkritumu savkanas transports vartu rti piebraukt.

Koka apuves di Apdares plksnes

Jumta/sienu metla loku segums

sKats no roBeu Ielas.

Kas IzvIetojuma pamatojums un plnoanas seCgums.

Kas grIezums.

Foto:


latvijas universittes (lu) dabaszintu akadmiskais centrs

akadmisk kompleksa 1. krtas bve, izgltbas un zintnes ka, jelgavas iela 1, rga, latvija. projekta autori projekta vadtja arhitekte v. polkovikova, arhitektras daas vadtja I. Kuikovska, teritorijas sadaas izstrdtja I. stankvia; arhitekti D. zaria, m. plcia, arhitekta palgi K. Bautra, r. liepi, sestais stils. pasttjs latvijas universitte.

Koncepcijas izstrdes pamatprincipi skatti kontekst ar lu attstbas stratiju balstans uz apbves teritorijas paajm iezmm un priekrocbm. Kompleksa attstbas vzij sabalansti vides faktori, energoefektivittes aspekti, atsevias kas veidotas atbilstoi bioklimatisks arhitektras nostdnm, paredzta energoresursu patria optimizcija un sadarbba dadu ieinteresto grupu starp k btiskkais ldzeklis ilgtspjas nodroinanai.

jaunbves projekts. kas kopj platba 21 046 m2. plnotais lietotju skaits 2000 studentu. skiu projekts saskaots 2011. gada oktobr.

vIzulaIs materIls: sestaIs stIls

25

NovietNe. Ldz 2023. gadam Rg, Torakalna apkaim, LU plno izveidot modernu akadmisko centru ar apmram 10 bvm un kopjo platbu 120 000 m2. ku komplekss plnots ap centrlo laukumu, kas atvrts pret D, t nodroinot rtelp labvlgu klimatu. Dabaszintu centrs bs pirm ka, bvniecbas skums plnots 2014. gad. kas apjoms optimli orientts gruntsgabal. Labiekrtojuma risinjumi stvlaukumi, brauktuves, gjju celii un daudzgadgs zliens k dabga pava, ko pauj reizi gad, vietm aizstjot ar graudaugu sjumiem un dekoratvo graudzu kolekcijm. ka rti sasniedzama kjmgjjiem, autobraucjiem, velobraucjiem, sabiedrisk transporta izmantotjiem.koNstrukcija. Izmantoti bioklimatisks arhitektras principi, ka projektta ar iespjami mazku rjo perimetru, bvapjoms veidots neregulra taisnstrskalda form dabgs gaismas iepludinanai telps. Nesos konstrukcijas alumnija fasdes ar energoefektvu stiklojumu. kas terml masa darbosies k barjera, reguljot temperatru telps. Iektelps lietos akustiskos materilus un akustisks barjeras. Jumta konstrukcijas plnotas vairkos lmeos zao jumtu papildina stiklots prsegums virs trija un siltumncas apjoms. Virs za jumta uzstds saules kolektoru. Zaais jumts ar sukulentiem nodroins skaas slpanu, vasar neaus jumtam sasilt un ziem atdzist, attrs gaisu un raos skbekli, uzsks lietusdeni, piedvs ekoloisku vietu putniem un insektiem.Bvmaterili. Plnots izmantot lokli raotus materilus dzelzsbetonu sienm un prsegumiem, betona rsienu paneus, betona ekobrui , k ar lietot pie atjaunojamiem resursiem pieskaitmu bvmaterilu koku kas iekj apdar. Bvmateriliem veiks ekobilances izvrtjumu.ekspluatcija. Aprintais enerijas patri ir 177 kWh/m gad. Pamata apkure centraliztie pilstas tkli, karst dens sagatavoanai saules kolektori. Gaisa apstrdes iekrtas ar siltuma atganu 5075% un mitruma atganu ldz 40%. Elektroenerijas apgde centraliztie tkli, papildus fotovoltas elementi, kuru jauda pietiks teritorijas apgaismoanai. Apgaismojuma sistm izmantos gaismekus ar augstfrekvences palaianas iercm, ar luminiscences un LED spuldzm. Ar multifunkcionlu vadbas sistmu apgaismojumu nodroins autonomi katrai telpai, reajot uz situciju. Zemes siltuma ieguvei izmantos siltumskni un energopus, kas instalti 35 m dzium, tiks uzstdta kanalizcijas notekdeu siltuma atganas sistma. Silto grdu un betona prsegumu apkures/dzesanas sistmm izmantos zemas temperatras siltuma nesju, aprkojot ar automtisks regulanas un vadbas sistmm rema uzturanai telps. Auditorijs apkurei/dzesanai paredzts izmantot aktvos griestu paneus. Tiks uzstdts BMS iekrtu darbbas, apkopes un enerijas patria kontrolei. Modulis automtiski saldzins faktisko un matemtiski optimlo patriu, dodot iespju reat uz iespjamo patria pieaugumu vai ar saredzt taupbas paskumu ietekmi. Paredzts dens taupanas metodes ietver jaunas taupanas tehnoloijas ekonomiskas WC iekrtas, lietusdens daudzveidgu uzkranu un izmantoanu laistan. Atkritumi tiks dalti kompostjamos, otrreiz prstrdjamos, degoos un tdos, kas nonk izgztuvs.

terItorIjas plns.

Kas grIezums.


ambulators veselbas aprpes centra jaunbve ventspil

sabiedriska ka, poliklnika, ventspils, raia iela 6/8. projekta autore arhitekte andra Bula, sIa ozola & Bula, arhitektu birojs. Bvfizikas aprini bvfizikas eksperts Mg. sc. ing. andris vulns. Bvnieks pilnsabiedrba piegdtju apvienba rBssKals, rBssKals Bvvadba, rBssKals Bvsabiedrba un ostas Celtnieks. pasttjs ventspils pilstas pavaldbas iestde Komunl prvalde.

projektjams kas energoefektivittes aprini veikti, izmantojot pasvo ku projektanas programmu pHpp2007. risinjumi paredzja kas bvniecbu atbilstoi zema energopatria principiem, radot iespju izveidot msdiengu veselbas aprpes infrastruktru.

jaunbve un rekonstrukcija. kas kopj platba 1989 m2, apkurinm 1954,9 m2. kas darbinieku skaits 75, apmekltju uzskaitjums trs mneu laik 35 200. tehnisk projekta saskaoana 2010. gada oktobris. nodota ekspluatcij 2012. gada novembris. Bvniecbas izmaksas 1 963 017,23 lati (bez pvn).

vIzulaIs materIls: ozola&Bula

27

Skroderu iel

a

Jras ielaJras iela

Jras iela

Jras ielaJras iela

Jras iela

Rgas iela

Plat iela

Liep

u ie

la

Saul

es ie

la

Liel

D

zirn

avu

iela

Plat iela

Plat iela

Saul

es ie

la

Ua

vas i

ela

Sinagogas iela

Peldu iela

Audju iela Audju iela

Audju iela

Ja iela

Liel

ie

la

Kra iela

Mar

ijas i

ela

Mar

ijas i

ela

Marija

s iela

Rou iela

Kra iela

Anna

s iel

a

Kuldgas iela

Kuldgas iela

Kuldgas ie

la

Kuld

gas i

ela

Kuld

gas

iela

Kuld

gas

iela

Gan

bu

iela

Lauku iela

er

trd

es ie

la

ertr

des

iela

And

reja

iela

Raia ielaRaia iela

Raia iela

Sarkanmuias dambis

Brvbas iela

Brvbas iela

Ale

ksan

dra

iela

NovietNe. ka atrodas divu centrlo pilstas ielu str, vsturiskaj teritorij. Lai nodrointu rtu piebraukanu un autotransporta novietoanu, teritorija tika paplainta, pievienojot ldzs esoo gruntsgabalu. ka izvietota, ievrojot perimetrls apbves principus.koNstrukcija. ka bvta no portlandcementa blokiem, starpsienas izbvtas no metla statukarkasa konstrukcijas, kas apta ar ripa plksnm. Telps, kur jnodroina radicijas aizsardzba, ir monolt betona starpsienas. Starpstvu prsegumi no monolt dzelzsbetona. Siltinjums sienm 300 mm minerlvates slnis, jumtam 450550 mm. rjai apdarei izmantota iekrto fasu sistma. Jumta seguma materils slpajiem jumtiem titncinka stvfalces. Logi stikla paketes koka rmjos. Gaiteos piekrto griestu veids tika izvlts, pievrot uzmanbu akustiskajm prasbm. ka atbilst U2 ugunsdrobas kategorijai, k atsevii ugunsdrobas nodaljumi projekttas divas kpu telpas, tehnisks telpas, arhva telpa, k ar telpu grupas ar atirgu funkcionlo nozmi. Ir ugunsdrobas signalizcija un balss apzioanas sistma. Ievroti vides pieejambas prasbu nosacjumi izbvti pandusi, ir lifts, uz kpu margm pie pirm un pdj pakpiena iestrdts stva numurs Braila rakst. Kpu laida pirmais un pdjais pakpiens viss kpu telps iestrdts kontrastjo ton. Ar kontrastjou toni grdas segum un kontrastjom durvju apmalm izceltas ieejas izmekljumu un procedru kabinetos. Gar gaiteu sienm uzstdtas margas. Katr stv ir invaldu tualetes. k izveidots trijs, kas nodroina dienas virsgaismu. T kop ar augiem un densteci ne vien sniedz dabas kltbtnes sajtu, bet ar veido nepiecieams telpu mikroklimata pabas.Bvmaterili. Portlandcementa bloki, inovatvas konstrukcijas pasvie logi ar Ug=0,54 W/m2K, g=50%, minerlvate siltinjumam, betons, ipkartons, apdares materili, krsas.ekspluatcija. Pc nodoanas ekspluatcij kai sagatavots energoefektivittes pagaidu sertifikts, kur noteikts, ka kas kopjais siltumenerijas patri bs 104,18 MWh, patnjais siltumenerijas patri 53,29 kWh/m2 gad, t.sk. siltumenerijas patri apkurei 20 kWh/m2, karst dens sagatavoanai 33,29 kWh/m2 gad. kas siltumenerijas patri no 2012. gada 16. novembra ldz 2013. gada 30. aprlim ir 72,03 MWh, patnjais siltumenerijas patri ir 36,85 kWh/m2, kopjais elektroenerijas patri ir 46 329 kWh, patnjais elektroenerijas patri ir 23,7 kWh/m2, gaisa apmaias sistmas darbinanai elektroenerijas kopjais patri bija 265,2 kWh, elektroenerijas patri Ventspils poliklnikas kas fasdes apgaismojumam bija 3128,2 kWh. Sildelementiem uzstdti termoregulatori ar iestattiem apkures remiem. Termostats tiek iestatts pazemintas temperatras rem, kamr telpas lietotjs atrodas prombtn, un prsldzas uz vlamo temperatru noteikt laik pirms lietotja atgrieans. Termostatiem ir atvrt loga funkcija apkure izsldzas, konstatjot ievrojamu temperatras kritumu vdinanas laik. No 2013. gada 3. janvra ldz 31. martam aukst dens patri ir 111 m3. Ventspils poliklnikas projekt plnotais aukst dens patri ir 408 m3 gad. Apgaismojumam izmantotas energoefektvas LED spuldzes. kas pirmaj stv paredztas telpas misko vielu un produktu uzglabanai, k ar telpa izlietoto medicnas iru, prsienam materila u.c. izlietoto medicnas materilu savkanai.

Kas novIetne.

Foto:


pasv biroju ka liepjBiroju ka, Krmjas prospekts 8/10, liepja. projekts energoauditors jnis Brzi un arhitekts aivars robi, sIa arCHe, bvfizikas aprini energoauditors andris vulns, bvprojekta avK daas vadtja rika leinska. Bvnieks BIg grupa. pasttjs lenkas energo.

projekttjiem ncs pieemt izaicinjumu un strdt pie risinjumiem, lai enerijas patri biroja k neprsniegtu pasvs kas standartu, vienlaikus pasttju prliecinot par ieguvumiem kas ekspluatcij.

jaunbve. stvu skaits 2. platba 116,9 m2. kas lietotju skaits 5. ekspluatcij nodota 2012. gada decembr.

vIzulaIs materIls: arCHe

29

NovietNe. Projektjot apjomu atbilstoi pasvo mju bvniecbas principiem, btiska uzmanba pievrsta novietnei, lai maksimli izmantotu pasvo saules siltumu. Logi izvietoti tikai vien fasd, vrst pret dienvidrietumiem.koNstrukcija. Lai sasniegtu uzstdtos enerijas ekonomijas rdtjus un apvienotu kas veidolu ar vsturiskajam centram raksturgo arhitektru, projekta risinjum tika izvltas kas norobeojos konstrukcijas ar augstu siltuma izolcijas koeficientu. rsienu konstrukcija mrta no silikta blokiem 240 mm biezum un siltinta ar vakuumtipa siltumizolciju 40 mm biezum un putupolistirola pltnm 150 mm biezum, siltumcaurlaidba U=0,086 W/(mxK). Grda veidota, uz betona pamatsla izbvjot 300 mm biezu putupolistirola pltu siltumizolcijas slni, virs t betona izldzinoo slni. Grdas uz grunts U=0,105 W/(mxK). Bniu prsegums monolts dzelzsbetona pltnes, siltintas ar 600 mm biezu ekovates slni, konstrukcijas U=0,063 W/(mxK). Izmantoti astou kameru logu rmji un trskr stiklojuma paketes ar Uw=0,8 W/(mxK). Logi iebvti siltumizolcijas sln, maksimli izslgta termisko tiltu iespjamba. Tika pankts, ka termisk tilta vrtba neprsniegs 0,01 W/m K. kas gaisa caurlaidba ir n50=0,40 1/h.Bvmaterili. Siltinanas materili raoti Latvij vai Baltij, ldz ar to CO2 emisijas apjoms transportjot ir minimls. Inovcija vakuumizolcija, kuras siltumvadtspjas nominlais koeficients ir 0,007 W/(m*K) un 2 cm biezs slnis atbilst aptuveni 12 cm biezam minerlvates slnim. T deva iespju pieirt kai klasisku formu, k to pieprasja atraans pilstas vsturiskaj centr.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Notika bvmaterilu papra iepakojumu, koka iepakojumu (paliktu) iroana. Vakuumizolcijai tika izstrdti izkljumi, rpnc pastts preczs daudzums paneu monta tika veikta bez atkritumiem.ekspluatcija. Izvlta mikroklimata iekrta ar reeneratvu siltuma atganu virs 90%, mitruma atganu un rabu 400 m3/h. Ventilcijas sistma ir ar tieo vadbu energoefektivittes paaugstinanas proces tiek izmantoti vairk nek 10 devji. Tiek nodroints 54 m/h svaiga gaisa uz cilvku. Vasar gaisa apstrdes iekrta konstrukciju akumulto siltumu izvada ar nakts dzesanas funkciju, nosakot dzesanas intervlu atkarb no ra un telpas gaisa temperatras. Gaisa temperatras apmaia nodroins CO2 koncentrciju, kas mazka par 400 ppm, virs koncentrcijas ra gais. Uzmanba pievrsta atjaunojams enerijas izmantoanai ziem biroja kas siltuma ieguvumi no biroja tehnikas, cilvkiem, apgaismojuma iekauti kopj bilanc. Tie var kompenst apkures un ventilcijas siltuma zudumus. Tas iespjams, pateicoties mikroklimata iekrtas efektivittei virs 90% un pasvo ku standartam atbilstom norobeojom konstrukcijm. Energopatri: apkure 13,80 kWh/m gad, karst dens sagatavoana 25,41 kWh/m gad, apgaismojums, elektrisks biroja iekrtas 19,16 kWh/m gad, ventilcija 16,51 kWh/m gad. Kopjais enerijas patri kai 74,88 kWh/m gad.Paredzta atsevia uzskaite ventilcijas iekrtai un atsevia uzskaite elektrbas un apgaismojuma patriam. Monitoringu un iekrtu vadbu ir iespja realizt attlinti caur modemu. Lietusdens no jumta tiek izmantots zao augu laistanai.

loga IeBves mezgls.

1. stva plns.

2. stva plns.

Kas grIezumI.

Foto:


vienimenes dzvojam mja vecmjas

vienimenes dzvojam mja vecmjas, Dundagas pagasts, latvija. arhitekti ervns Krauklis un mikus grende, sIa Krauklis grende, ventilcijas sistmas aprins rtu apkures, ventilcijas un gaisa kondicionanas specialittes students Kristaps safranovs. Bvdarbu vadtjs namdaris Intars ulcs. Bvniecba saimniecisk krt, pasttjs privtpersona.

projekta aprini veikti ar pHpp 7.1 programmatru. ku atpazst k ekomju, un to aplkojui daudzi interesenti. gaisa kvalitti un termlo komfortu lietotji vrt k izcilu.

jaunbve. stvu skaits 2. platba 140,4 m2, apkurinm platba 116 m2. kas lietotju skaits 2. ekspluatcij nodota 2012. gada septembr.

Foto: ansIs starKs, KrauKlIs grenDe arHvs, vIzulaIs materIls: KrauKlIs grenDe

Kas novIetne terItorIj.

31

NovietNe. Ar garkajm fasdm pret ziemeiem un dienvidiem.koNstrukcija. Pamati monolt dzelzsbetona pltne uz putustikla embu pabruma, U=0,144 W/m2K. Sienas koka karkasa dubult T elementi, lmta koka kolonnas, U=0,088 W/m2K. Jumts koka karkasa dubult T elementi, U=0,080 W/m2K. Logi fasdes stiklojuma sistma, 92 mm koka profili, stiklojums trs slu pakete ar argona pildjumu un selektvo prkljumu, U=0,796 W/m2K, iebv izmantoti raotja nordtie blvjumi. Gaisa caurplde, ja ir 50 Pa spiediens, 0,44 1/h. Konstrukciju mezglos nav termisko tiltu.Bvmaterili. Vietjie koks, fibrolts, kaa cementa apmetums, OSB, logu profili, stikla paketes, lineas krsas. Materili ar atkrtoti izmantotm izejvielm to sastv putustikla embas, celuloze.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Koka karkasa konstrukcijas izgatavotas darbncs, nepiesrojot vidi. Bvlaukum iroja taru, materilu piegdtjiem t bija jpieem atpaka, jprstrd un otrreiz jizmanto k bvmaterilu iepakojums. Prvadan orientjs uz transporta ldzekiem, kas atbilst EURO 3 standartam, vai tiem, kas izmanto alternatvs degvielas (piemram, biodegvielu). Vairkus bvniecbas posmus veica zem pagaidu siltumncas konstrukcijas, saudzjot materilus un konstrukcijas bvniecbas laik un radot labus apstkus darbu veicjiem. Pc tam siltumncu demontja, kokmaterilus izmantoja malkas novietnes bvniecbai.mikroklimats. Ventilcijas iekrta, rekupercijas sistma ar 91% efektivitti, elektroenerijas patri 0,31 Wh/m3. Iekrta iebvta pirm stva sanitraj mezgl, gaisa vadi griestu ni gar ziemeu rsienu, izveidojot sas gaisa piepldes un nosces maistrles abu stvu telpm. Ventilcijas sistma darbinma trs remos: nominlaj, piegdjot katram kas lietotjam vismaz 30 m3/h svaiga gaisa, minimlaj un maksimlaj.ekspluatcija. Siltumenerijas patri +20 C ir 26,2 kWh/m2 gad un tiek nodroints ar atjaunojamo energoresursu malku. Apkures ierce malkas kamnkrsns ar ra gaisa padevi. Silt dens sagatavoanas sistma vakuuma cauruu kolektori (2,6 m2) un boilers ar papildu elektrisko sildelementu. 45% procenti enerijas silt dens raoanai tiek iegti no saules, 55% ar elektrbu, patrjot 13,2 kWh/m2 gad. Apgaismojums ekonomisks spuldzes. Sadzves tehnika A klase. Aprintais elektroenerijas patri ventilcijai 2,04 kWh/m2 gad, apgaismojumam 2,96 kWh/m2, citm elektroiekrtm 16,4 kWh/m2. Kopjais elektroenerijas patri no 2012. gada oktobra ldz 2013. gada aprlim bija 3780 kWh.k tiek veikta enerijas patria uzskaite, temperatras, gaisa mitruma un CO2 koncentrcijas monitorings. Atkritumu iroana paprs, stikls, plastmasa, sadzves atkritumi, kompostjamie atkritumi. dens tiek lokli iegts zemesgabala teritorij, tas jtaupa, rinoties ar gruntsdens lmea svrstbm. dens patri 3000 l/mnes. Tiek izmantoti videi draudzgi mazganas ldzeki, bioloiskajs attranas iekrts attrto deni izmanto drza laistanai.

1. stva plns.

2. stva plns.

Kas grIezums.

Foto:


rgu arodvidusskolas dienesta viesnca

rgu arodvidusskolas dienesta viesnca, lauksaimniecbas iela 14, rgi, latvija. projekta autori un bvprojekta vadba arhitekti ervns Krauklis un Ilze prusaka, sIa Krauklis grende, termisko tiltu aprini pHpp programmatr ineniere mare reinberga, bvinenieri andris zvirbulis un gunta Kampmane, apkures un ventilcijas aprini inenieris jevgenijs lurje. projekt aprini veikti ar pHpp 7.1 programmatru. Bvnieks Kvadrum. pasttjs rgu arodvidusskola.

gaisa kvalitti un termlo komfortu kas lietotji vrt k izcilu. ka iecerta k eiropas mroga pilotprojekts jaun pasvo ku institta rekonstrukcijas standarta enerpHit aprobcijai ziemeeiropas klimat un ir daa no arodvidusskolas attstbas plna kt par ziemeeiropas zema energopatria un Co2 neitrlas bvniecbas mcbu un kompetences centru.

renovcija. kas patnjais siltumenerijas patri apkurei pirms rekonstrukcijas bija 166,4 kWh/m2 gad. Dienesta viesnca bvta 1972. gad pc tipveida projekta, paredzta 384 audzkiem, t orientta zD virzien, garks fasdes pret a un r, ir pagrabstvs vis kas platb. stvu skaits 5. platba 4870 m2, apkurinm platba 3841 m2. kas lietotju skaits 100. ekspluatcij nodota 2012. gada novembr. projekta izmaksas 593 686,16 lati.

Foto un teHnIsKIe zmjumI: KrauKlIs grenDe

33

reNovcijas darBi. Pagraba prsegums siltints ar 200 mm ciets stiklavates, U=0,169 W/m2K. Samazinti termiskie tilti pagraba starpsienu un prseguma sadurviets, siltinot ar 100 mm ciets vates joslm. Sienas siltintas ar 400 mm stiklavates koka karkas, U=0,081 W/m2K. Augstva prsegums siltints ar 750 mm berams stiklavates, U=0,061 W/m2K. Logi 92 mm koka profili, stiklojums trsslu pakete ar argona pildjumu un selektvo prkljumu, U=0,916 W/m2K. Gaisa caurplde, ja spiediens ir 50 Pa, atbilst 0,90 1/h. Dabai draudzgs risinjums fasdes karkasa balstanai trauda konsolelementi aizstti ar lmta koka sijm.Bvmaterili. Vietjie masvkoks, fibrolts, apmetums, OSB, logu profili, stikla paketes, lmtais koks. Materili ar atkrtoti izmantotm izejvielm to sastv stiklavate, beram stiklavate.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Koka karkasa konstrukcijas izgatavotas darbncs, nepiesrojot vidi. Bvlaukum iroja taru, materilu piegdtjiem t bija jpieem atpaka, jprstrd un otrreiz jizmanto k bvmaterilu iepakojums.mikroklimats. Ventilcijas iekrta, rekupercijas sistma ar 81% efektivitti, elektroenerijas patri 0,47 Wh/m3. Inovatvs risinjums gaisa piepldes un nosces gaisa vadi izvietoti fasdes un jumta siltinjuma karkas. Ventilcijas sistmu var darbint divos remos: nominlaj ar 0,3 1/h gaisa apmaiu un maksimlaj. Ziem gaisu telps mitrina ar mitrumu atdodoiem telpaugiem. Ventilcijas iekrtas rotjoais siltummainis nodroina daju mitruma atganu no izpldes gaisa. Bdmi koka sli nodroina 30% logu nonojumu, sargjot telpas no prkaranas.ekspluatcija. Veic siltumenerijas un elektroenerijas uzskaiti. Atkritumu iroana paprs, stikls, plastmasa, sadzves atkritumi. Lietotji tiek izgltoti par dens taupanas paskumiem, paredzts uzstdt deni taupoas santehnikas ierces.Siltumenerijas patri T=+20 C ir 16,1 kWh/m2 gad un tiek nodrointa ar atjaunojamo energoresursu eldu. ka pievienota vietjam centrls apkures tklam. Telpu apsildei viesncas istabis izvietoti 400 W konvektori. Silto deni apkures sezon sagatavo, izmantojot apkures sistmas siltummaini, enerijas patri 30,8 kWh/m2 gad. Vasar silto deni sagatavo boileros ar elektriskajiem sildelementiem. Paredzts uzstdt saules kolektorus silt dens sagatavoanai vasaras period. Apgaismojums ekonomisks spuldzes, koptelps infrasarkanie kustbu sensori. Elektroenerijas patri 3,06 kWh/m2 gad ventilcijai un 1,32 kWh/m2 apgaismojumam.

CoKola Detaa.

FasDes notInums un grIezums.

Foto:


energoefektvas pasvas vienimenes dzvojams kas jaunbve

energoefektvas pasvas vienimenes dzvojams kas jaunbve rg. arhitekti ervns Krauklis, ruta vanaga, alice rosini, sIa Krauklis grende, pHpp un termisko tiltu aprini ineniere mare reinberga, bvkonstrukciju inenieris anrijs rudzis, apkures un ventilcijas aprini inenieris jevgenijs lurje. Koka konstrukciju tehnoloiskie zmjumi namdaris gints Biezais. Bvnieks Dziedrs. pasttjs privtpersona.

projekt ar intelientu plnoanu un kvalitatviem bvniecbas darbiem apliecinta iespja uzbvt plau, tomr ekonomisku un racionlu pasvo ku.

jaunbve. Kopj platba 468,72 m2, apkurinm 382,4 m2. plnotais kas lietotju skaits 5 cilvki. projekts saskaots 2011. gada jnij. nodot ekspluatcij paredzts 2013. gada septembr.

Foto: ansIs starKs, KrauKlIs grenDe arHvs, vIzualIzCIjas un teHnIsKIe zmjumI: KrauKlIs grenDe

enerlplns un apstDjumI.

Fasu Krsu rIsInjumI.

35

NovietNe. ka orientta ar stikloto fasdi pret D, lai ziem izmantotu saules eneriju. Teritorij saglabs kokus un atjaunos raksturgo zemsedzi, ierkos koptu zlienu, ko atsevis zons pastiprins ar nu paklju, domjot par auto novietoanu.koNstrukcija. Pamati monolt dzelzsbetona pltne uz putustikla embu pabruma, U=0,095 W/m2K. Sienas nesoais koka elementu karkass ar I elementu siltumizolcijas karkasu, lmta koka kolonnas, U=0,068 W/m2K. Otr stva prsegums lmts koka panelis ar celulozes siltinjumu koka karkas, U=0,058 W/m2K. Logi fasdes stiklojuma sistma un inovatvi koka logu profili, stiklojums trsslu pakete ar argona pildjumu un selektvo prkljumu, U=0,654 W/m2K. Logus mont siltumizolcijas sln, blvjums kaepju iedru izolcija un kokiedras plksnes. Ar D puses virsgaismas logiem optimizta gaismas iekana centrlaj koridor, logi papildus ir ar nakts ventilcijas atvrumi vasar. kas gaisa caurplde bvniecbas stadij, ja spiediens ir 50 Pa, 0,34 1/h.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Koka karkasa konstrukcijas izgatavotas darbncs, nepiesrojot vidi. Bvlaukum iro taru, materilu piegdtjiem t jpieem atpaka, jprstrd un otrreiz jizmanto k bvmaterilu iepakojums. Prvadan orientjas uz transporta ldzekiem, kas atbilst EURO 3 standartam, vai tiem, kas izmanto alternatvs degvielas, piemram, biodegvielu.Bvmaterili. Vietjie masvkoks, fibrolts, kaa cementa apmetums, OSB, saplksnis, logu profili, stikla paketes, lineas krsas, lmtais koks, inovatvi pasvo ku logi. Videi draudzgi lineas krsas, kaepju iedru siltumizolcija, kaa cementa apmetums, kokmaterili nav apstrdti ar miskajm vielm. Materili ar atkrtoti izmantotm izejvielm to sastv putustikla embas, celuloze. Kokmaterili iegti kas panieka me, dabiski vti krautn trs gadus.ekspluatcija. Ventilcijas iekrta, rekupercijas sistma ar 89% efektivitti, elektroenerijas patri 0,29 Wh/m3. Ventilcijas iekrtas pretsala aizsardzbai izmantots gaisazemes siltummainis, kas nodroins ar piepldes gaisa priekdzesanu un papildus pasvo telpu dzesanu vasar. Caurules diametrs 250 mm, kopgarums 60 m. Ventilcijas sistmu darbins trs remos: nominlaj, piegdjot katram kas lietotjam vismaz 30 m3/h svaiga gaisa, minimlaj un maksimlaj. Ziem gaisu paredzts papildus mitrint ar mitrumu atdodoiem telpaugiem un izmantojot inovatvu risinjumu iektelpu gaisa mitrinanu no baseina, kur tiks mainti temperatras un prklanas remi, reguljot izgaroanas intensitti. Baseina dezinfekcija paredzta bez hlora.Aprintais patnjais siltumenerijas patri T=+20C ir 15,45 kWh/m2 gad, un to nodroins ar atjaunojamiem energoresursiem malku un zemes siltumu. ku iespjams daji apsildt ar ventilcijas sistmas piegdto gaisu (aprint apkures slodze 17,6 W/m2, var nodroint ldz 9,1 W/m2). Silt dens sagatavoanas sistma pltu kolektori (14,1 m2) un boilers ar siltuma pievadu no kamna un siltumska. 43% procentus enerijas silt dens raoanai iegs no saules. Apgaismojums ekonomisks un LED spuldzes. Sadzves tehnika A klase. Aprintais elektroenerijas patri: ventilcijai 1,90 kWh/m2 gad, apgaismojumam 0,88 kWh/m2, prjm elektroiekrtm 9,32 kWh/m2.k paredzts piecus gadus ilgs enerijas patria monitorings. Sadzves tehnika ar optimiztu dens patriu. Karst dens patri 6000 litri mnes, aukst 9000. Gruntsdens spice teritorijas laistanai. Atkritumu iroana paprs, stikls, plastmasa, sadzves atkritumi, kompostjamie atkritumi.

1. stva plns.

2. stva plns.

loga montas Detaa.


latvijas valsts mei jelgavas, valmieras, dundagas biroju kas mets

projekts izstrdts metu konkursam par viendm biroju km as latvijas valsts mei jelgav, valmier, Dundag. arhitekti ervns Krauklis, jnis skanis, nataja skane, roberts sekste, rtu apF arhitektras studente lva nordmane. aprini veikti, izmantojot pHpp 2007 programmatru.

ka iecerta k ilgtspjgas bvniecbas demonstrcijas projekts sabiedriskas funkcijas jaunbvei latvij ar iespju izmantot labo praksi citos objektos. maksimli ievrttas prasbas izmantot kvalitatvus kokmaterilus un ekoloiskus apdares materilus. ka atbilst visaugstkajm energoefektivittes un zas bvniecbas vrtanas prasbm, nelietojot drgas tehnisks sistmas.

jaunbve. plnot platba 2192,2 m2, apkurinm platba 1489,6 m2. plnotais kas lietotju skaits 70, konferenu un paskumu laik ldz 160 cilvku.

vIzulaIs materIls: KrauKlIs grenDe.

Kas grIezums.

37

NovietNe. kas forma labi iekaujas trs atirgajos gruntsgabalos, piemrota lietoanai k tipveida projekts un orientta, lai izmantotu pasvo saules eneriju. Teritorij paredzti jauni koku stdjumi.koNstrukcija. Kompaktais apjoms ar ieplnoto zao jumtu ir efektvs no enerijas patria, telpu izgaismojuma un funkciju aspekta. Konstrukciju U vrtba: rsiena 0,10 W/m2K, savietotais jumts 0,08 W/m2K, cokola siena 0,12 W/m2K, grda uz grunts 0,12 W/m2K, logi un stiklots fasdes sistmas 0,68 W/m2K. Pamati un cokolstvs monolta dzelzsbetona konstrukcija. Pamatu pltnes siltinjumam izmantojamas putustikla embas, cokola sienm putustikla loksnes. Neso konstrukcija veidota koka stvbves tehnoloij, izmantojot kalibrtu masvkoku un lmtus koka elementus. Prsegumi no lmta masvkoka paneiem 230x1500x24 000 mm, montjot k vienotu klju. kas blvumu nodrointu 18 mm saplka slnis starp nesoo un siltumizolcijas karkasu, uves blvjot ar specilm lentm. Blvumu veidojoais slnis btu neprtraukts. Konstrukciju mezgli bez termiskajiem tiltiem. Logi montti siltumizolcijas karkas.Bvmaterili. Materili ar atkrtoti izmantotm izejvielm sastv putustikla embas un plksnes. Videi draudzgi materili masvkoks, lmtais koks, kokiedras plksnes, pam kokiedras celulozes izolcija, putustikla embas un plksnes, lineas krsas.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Izmantojot rpnieciski raotas saliekams koka karkasa konstrukcijas un paneus, nerodas bvgrui. Tipveida projekts paldz racionalizt projektanas, bvkonstrukciju izgatavoanas un montas procesus. Bvdarbu izpildtju pienkums btu taras un bvgruu iroana. Materilu piegdtjiem jpieem atpaka, jprstrd un otrreiz jizmanto bvmaterilu iepakojums.ekspluatcija. dens patri mnes 30 800 litri, notekdeu attranu veiktu ar mkslgo mitrju, attrto deni izmantojot saimniecbas vajadzbm, tualets un teritorijas laistanai. Paredzta lietusdens uzkrana un izmantoana. Mkslgais mitrjs un uzkranas baseins btu labiekrtojuma elementi. Paredzta atkritumu iroana paprs, stikls, plastmasa, sadzves atkritumi.k paredzta ventilcijas sistma ar rekupercijas efektivitti 81% (iekrta ar rotjoo siltummaini, kas nodroina daju mitruma atganu no izpldes gaisa), elektroenerijas patri 0,47 Wh/m3. Gaisa apmaia 30 m3/h uz cilvku. Ventilcijas sistmu iespjams darbint trs remos minimlaj (nakts), nominlaj, nodroinot k 0,3 1/h gaisa apmaiu, un maksimlaj. kas prkarana novrsta ar nakts vdinanu (papildu gaisa apmaia 0,3/h), 40% nonojums ar rullo alzijm D pus un ar koka lamelm R un A pus, vasar gaisa apmaias krta ventilcijas sistmai palielinta ldz 0,6/h. Konferences telp plnota papildu gaisa apstrdes iekrta.kas aprintais patnjais siltumenerijas patri T=+22 C ir 1115 kWh/m2 gad, ko nodrointu ar atjaunojamiem energoresursiem granulm. Apgaismojums ekonomisks un LED spuldzes, gaiteos infrasarkanie kustbas sensori. Siltais dens apkures sezon tiek sagatavots ar centrls apkures sistmas katlu un vakuuma cauruu saules kolektoru, enerijas patri 12,9 kWh/m2 gad. No t 69% iegst ar 40 m2 saules kolektoru lauku, pilnb nodroinot ku ar karsto deni no apra skuma ldz augusta beigm.

Kas novIetne DunDag.

Kas novIetne valmIer.

Kas novIetne jelgav.

Foto:


daudzfunkcionls sporta centrs

Daudzfunkcionls sporta centrs, Bauska. arhitekte Ineta Buka, sIa rem pro.

Baseina ka projektta k zema energopatria ka. socilais aspekts ts universlums un atvrtba. Funkcionl plnoana paredz iespju ku rti lietot skolnu grupm vienlaikus ar atseviajiem apmekltjiem.

jaunbve. apkurinm platba 4001,05 m2, bvtilpums 15 987,0 m3. plnotais kas lietotju skaits 200 cilvki.

vIzulaIs materIls: rem pro

39

NovietNe. Zemesgabals atrodas tuvu vecpilstai, izvirzot nosacjumu iekaut ku pilstas struktr. Paredzta gjju zona, tai piegulo brzu aleja ir pilstas za rota. Apjoma arhitektonisko risinjumu noteicis izteiktais reljefs, optimli izmantojot lmeu starpbu ieejas k tiek projekttas divos lmeos, nav nepiecieambas celt atbalsta sienas.plNojums. k un teritorij nav paredzti ri, kas ierobeotu patstvgu kustbu cilvkiem ar funkcionliem traucjumiem. Pie galvens ieejas paredztas martas vietas automanu novietoanai cilvkiem ar pam vajadzbm.atkritumu samaZiNaNa BvNiecBas laik. Bvuzmjam jrpjas, lai samazintu un prstrdtu bvniecbas laik radtos atkritumus, un jattsta trs tehnoloijas, novrot atkritumu raans clous. Priekroka jdod preu prvadanai ar transporta ldzekiem, kas atbilst vismaz EURO 3 standartam, vai transporta ldzekiem, kas izmanto alternatvs degvielas (piemram, biodegvielu).Bvmaterili. Plnots lietot videi draudzgus, sertifictus materilus, tdus, kas uzrda augstu savienojambu ar vidi un veselbu saistb ar o materilu ieguvi, prstrdi, transportanu, izmantoanu un atkritumu apsaimniekoanu. Bvniecb izmantotajai koksnei jbt likumgi iegtai no ilgtspjgiem avotiem, ievrojot vides aizsardzbas intereses. GOS (gaistoi organiskie savienojumi) emisijas no izmantotajiem bvniecbas materiliem neprsniegs attiecgs vrtbas, kas mintas Eiropas standartos.mikroklimats. Iektelpu vidj temperatra plnota +21 C. Telpu apkurei paredztas dens sistmas un papildu gaisa apkures sistma baseina telpm. Bve plnota k zema energopatria ka ar apkures patriu mazku nek 25 kWh/m2 gad. Energoefektivittes novrtjums 2680,4 MWh jeb 669,9 kWh/m2 gad, taj skait: patri apkurei 98,24 MWh jeb 24,55 kWh/m2 gad; karst dens sagatavoanai 2224,74 MWh jeb 556,04 kWh/m2 gad; dzesanai 154,52 MWh jeb 38,62 kWh/m2 gad; apgaismojumam 110,71 MWh jeb 27,67 kWh/m2 gad; ventilcijai 92,21 MWh jeb 23,05 kWh/m2 gad. Jumta virsmas plakne veidota t, lai no D puses btu pietiekams laukums saules kolektoru uzstdanai. Kopjais enerijas apjoms no atjaunojamiem resursiem karst dens sagatavoanai ir 116,0 MWh jeb 28,99 kWh/m2 gad, kas ir 4,33% kopj enerijas patria.Ekspluatcija: lai monitortu enerijas patriu pc projekta stenoanas, tiks uzstdti skaittji apkurei, ventilcijai, apgaismojumam un karst dens patriam atsevii. kas lietoanas fz patria optimizcijai tiks izmantota automtika ventilcijas un apkures sistmas, karst dens patriam, un tas aus racionli izmantot resursus. Cilvciskais faktors ietekm enerijas izmantoanu, tpc tiks organizts seminrs Enerijas patria un resursu kontrole. k tiks nodrointa dens lietoanas kontrole, densapgdes pakalpojumu droba un neprtrauktba, veiktas visas ar dens resursu lietoanu saistts darbbas t, lai nepasliktintu pazemes un virszemes deu stvokli.

Foto:

40 n o m i n c i J a | ilgtspjgk studeNtu ideja latvij 2013

kombincija privtmja un ts teritorija k publisk telpa

rIseBa otr kursa arhitektras studentes Klintas pickaines koncepcij Kombincija apsplta ideja par privtmju ar piegulou privti publisku teritoriju.

Ideja radta konkrtai vietai psal, Daugavas krastmal, ipa iel 13, rg, iedomjoties k pastjumu privtmjas projektam 54 gadus vecam prim, kas prceas uz dzvi latvij no austrlijas. pasttja nosacjumi: klusa, ekskluzva vieta tuvu centram, jbt zaajai zonai ar privti publisku funkciju, ir vlme atjaunot degradtu vai neizmantotu vietu. k jnodroina dzves vieta saimniekiem, izrjami dzvoki un rotau un atptas telpas brniem un jaunieiem daudzfunkcionl izmantojamba ir inovcija latvijas mrog. teritorijai nav oga, t ir labiekrtota ar rotau un atptas zonm. austrlijas sajta tiek ienesta ar ziemas drzu un baseinu. teritorijas tuvum izvietotas velosipdiem paredztas novietnes. ekskluzva inovcija paredzts izveidot jaunu marrutu upes kutim ar pieturu teritorijas tuvum.

jaunbve. teritorijas platba 100x45 m. kas platba 300 m2. plnotais kas lietotju skaits 8.

NovietNe. psala ir bagta ar daudzveidgu apbvi, mijoties modernm un vsturiskm km. psala ir lieliska vieta, kas vilina ar skaisto skatu uz Vecrgas panormu un ir pieprasta miergas atptas mekltjiem. kas vieta izvlta ipa ielas gal pie Zunda kanla, lai uzlabotu un veicintu apkrtnes bioloisko daudzveidbu. obrd te paveras nesakopta ainava. kas orientcija pret debespusm maksimli ieness dabgo apgaismojumu. Zemesgabala augstums virs dens lmea ir aptuveni 4 m, applana nedraud.koNstrukcija. Paredzts bvt trs stvu apjomu, sagrieztu vairkos virzienos un radot paniekiem iespju prskatt teritoriju. Pirm un otr stva jumti bs zas terases ar tacim, atptas vietm un stdjumiem. panieku dzvoklis projektts treaj stv, brnu rotau telpas otraj, divi izrjamie dzvoki pirmaj. Ziemas drzs ar baseinu bs kopgs paniekiem un rniekiem. kai ir laba siltumizolcija, vja un tvaika barjeras, paredzta konstrukciju vdinana, neso konstrukcija mrta no keramiskajiem blokiem, otr un tre stva prsegumos iebvti metla stiprinjumi. Fasdes apdar izmantotie di ku iekauj vid, tie izvietoti vertikli un horizontli, ar ritmu pieskaojoties dabai. Krsa izvlta pelki melna, lai veicintu straujku dabgs novecoanas efektu. Logu izmri ir tik lieli, lai neradtu jtamus siltuma zudumus.Bvmaterili. Tiek izmantoti ekoloiskie keramikas bvmaterili un kokmaterili, apdarei mla apmetums, salmu tapetes, du un akmens flu grdas.ekspluatcija. Labu mikroklimatu nodroina ekoloiskie bvmaterili. Ventilcijas un gaisa mitruma regulanas sistmas tiks izbvtas atsevii, lai vartu ts maint pc vajadzbas. Individulo mikroklimatu nodroins ar neatkarga apkures sistma. Logi ir verami, lai vartu vdint telpas.Elektroenerijas izmaksas ekonoms teritorij izvietoti vja eneratori ar pieslgtm saules baterijm, kas saraos nepiecieamo enerijas daudzumu kompleksa uzturanai. Nepiecieami divi vja eneratori ar jaudu 20 kW. Ziem saulains diens nelielu siltumu ka uzems no ziemas drza, kas darbosies k siltumnca. Pamata apkures sistma bs pagrab iebvts malkas apkures katls. Pirmajam apkures gadam kurinmais bs teritorijas attranas laik savktie un prstrdtie kokmaterili.Paredzts nodroint algota personla paldzbu, kas apsaimnieko teritoriju, uztur krb ierces, rpjas par drobu. Pagrabstv plnots izvietot tehnoloijas izmantot dens attranai, lai to padartu dergu teritorijas laistanai, k ar ir lietusdens savkanas un attranas sistma, kas baseinu nodroins ar nepiecieamajiem dens resursiem. Paredzta atkritumu iroana. Diennakts tumaj laik teritorija tiek izgaismota, k ar izgaismots piekuves ce ldz teritorijai.

Foto: K. pICKaIne

gubve msdienu izpildjumIdejas autors arvis andersons. Interesanta ideja, kur dobu lmtas koka konstrukcijas aulu var lietot k gubves elementu, tau to nepiecieams izvrtt sadarbb ar specilistiem ku bves statik un bvfizik. tas tlk attsttu interesants idejas, rodot izmantojuma jomu.

41

koNstrukcija. Gubves k metodes lietojums atbilstoi ilgtspjgas bves standartam un prasbm. Metodes btba ar lmanas pamienu, izmantojot termoreaktvs lmes, tiek salmta brusa (elements) ar dobu vidu, kas pc samontanas veido it k veidni, ko pc tam ar spiedienu piepilda ar ekovati. Td veid iegst monoltu un blvu siltumizolcijas slni, ieslgtu koka konstrukcij. Ekovates slnis starp brusas snu diem aj variant ir 400 mm. Sienas kopjas biezums 480 mm. Tds pats siltumizolcijas biezums vartu bt ar grdai un jumtam.ilgtspjBa. Metodes ilgtspjbas princips: malkas kubikmetra cena ir gandrz vienda ar vates kubikmetra cenu, ttad izdevgk ir ieguldt vat, jo t nav jprk katru gadu. Netiek lietotas plves, un siena ar savu masu nodroina telpas gaisa mitruma regulciju. Komunikcijas tiek izvietotas sienas dobaj da, ts pc tam tiek ieslgtas siltumizolcijas sln. Lai maksimli izslgtu aukstuma tiltus, paksis netiek lietots k stra savienojuma veids. Ar brusas savienotjelementi veidoti t, lai nebtu aukstuma tiltu. Metodes ilgtspja vartu izpausties ar tdjdi, ka konstrukcija vartu izturt gan plnotu, gan neplnotu prvietoanu. Ir iespja metodi izpildt rel rem.

n o m i n c i J a | ilgtspjgk studeNtu ideja latvij 2013

Foto:

tukuma novada slampes pagasta zemgales vidusskolas aktu zles interjera prieklikums. autori rgas Celtniecbas koledas (rCK) arhitektras nodaas studenti mikus Hercs, madara eikare, marija tkaenko, zanda priedeslaipa. pasniedzji Inese reitle, gunta bele.

2010. gada decembr zemgales vidusskolas aktu zles jumts neizturja sniega slodzi un iebruka. tika izbvta jauna jumta konstrukcija un nostiprintas sienas. pc zemgales vidusskolas administrcijas lguma rCK studentu grupas izstrdja interjera prieklikumu k veltjumu skolas ilgtspjgas dzves attstbai, domjot par zles izmantoanu ne tikai skolas, bet ar reiona mrog.

zles rekonstrukcija. Kopj platba 512 m2.

42 n o m i n c i J a | ilgtspjgk studeNtu ideja latvij 2013

tukuma novada slampes pagasta Zemgales vidusskolas aktu zles interjera prieklikums

vIzualIzCIjas un teHnIsKIe zmjumI: rCK stuDentu grupa

43

koNstrukcija. Aktu zli norobeo ieksienas, telpai ir mazi siltuma zudumi. Pagaidu jumts, ekonomjot izmaksas, siltints ar papildu siltumizolciju. Btiskas izmaias esoaj konstrukcij netiek plnotas. Ar ipkartona konstrukciju sienas plakni izldzins vien lmen, paslpjot neizteiksmgs kas konstrukcijas.apgaismojums. Ierobeotas dienasgaismas d daudz tiek lietots mkslgais apgaismojums, tpc lietdergi izmantot LED spuldzes.mikroklimats. Gaisa apmaiai plnots izmantot divas sistmas nosci jumta konstrukcijas da un piepldi caur 2 m dzium ieraktu gaisa vadu kanla sistmu. Kanla rjais gals atrastos iekpagalm. Pieplde vasar paldztu dzest telpas, ziem piepldes gaiss ldz nonkanai telp sasiltu. Logi, kas atrodas 5 m augstum, vdinanai btu verami ar automtisko sistmu.apkure. Apsildes ermei btu aprkoti ar temperatras rema regulatoriem, tie iedziinti sienas plakn

Documents

KonKursa «IlgtspējīgāKā ēKa un projeKts 2013 latvIjā» pIeteIKumu