Kultūras tūrisms

2

Saturs

I. Galvenās koncepcijas .............................................................................................................. 6

Ievads ..................................................................................................................................... 6

1. Kultūras jēdziens un definīcija ........................................................................................... 7

1.1: Kultūras elementi ........................................................................................................ 8

1.2: Kultūras mantojums .................................................................................................... 8

1.3: Kultūras tūrisms .......................................................................................................... 9

Izmantotā literatūra un avoti .............................................................................................. 9

Jautājumi .......................................................................................................................... 10

2. Inventarizācija .................................................................................................................. 10

Ievads: kas ir inventarizācija? .......................................................................................... 10

Mērķi un metodes ............................................................................................................. 11

1. solis: Robežu noteikšana .............................................................................................. 12

2. solis: Kultūras resursu saraksta veidošana ................................................................... 13

3. solis: Informācijas organizēšana .................................................................................. 13

4. solis: Resursu aprakstīšana ........................................................................................... 16

5. solis: Resursu atzīmēšana kartē .................................................................................... 18

Pašnovērtējums ................................................................................................................. 19

1. pielikums: Inventāra saraksta paraugs .......................................................................... 20

3. Interpretācija un komunikācija ......................................................................................... 20

Ievads: Kas ir interpretācija? ............................................................................................ 20

Mērķi un metodes ............................................................................................................. 22

3.1: Kultūras interpretācijas potenciāla izvērtēšana ......................................................... 23

3.2: Informācijas vākšana (dokumentācija) ..................................................................... 24

3.3: Mērķauditorijas identificēšana .................................................................................. 26

3.4: Informācijas atlase. Tēmas izvēle ............................................................................. 27

3.5: Maršruta organizēšana .............................................................................................. 27

3.6: Stāsta stāstīšana ......................................................................................................... 28

3.7: Palīglīdzekļu izvēlēšanās .......................................................................................... 29

3.8: Ziņas nodošana. Saskarsmes prasmes ....................................................................... 30

3.9: Sava snieguma un apmeklētāju izvērtēšana .............................................................. 32

4. Kvalitāte un ilgtspējība ..................................................................................................... 33

3

Ievads ............................................................................................................................... 33

Mērķi un metodes ............................................................................................................. 34

4.1: Veselības un drošības jautājumi ................................................................................ 34

4.2: Atbildība mārketinga jomā ........................................................................................ 36

4.3: Starpnieki .................................................................................................................. 36

4.4: Komunikācija: rezervēšana un informācijas sniegšana ............................................. 37

4.5: Komunikācija: klausīšanās prasme ........................................................................... 38

4.6: Komunikācija: neverbālās prasmes ........................................................................... 38

4.7: Sūdzību risināšana ..................................................................................................... 39

4.8: Standarti un sertifikāti ............................................................................................... 40

4.9: Vides jautājumi ......................................................................................................... 41

Izmantotā literatūra un avoti ............................................................................................ 42

Pašnovērtējums ................................................................................................................. 42

II. Galvenie kultūras produkti .................................................................................................. 44

1. Arhitektūra un arheoloģija ............................................................................................... 44

1.1: Arheoloģijas tūrisms ................................................................................................. 44

1.2: Arhitektūras tūrisms .................................................................................................. 47

1.3: Modernie IKT risinājumi arheoloģijas un arhitektūras tūrismā ................................ 48

2. Vēsturiskas vietas ............................................................................................................. 50

Ievads ............................................................................................................................... 50

2.1: Aizsardzības līnijas kā vēsturiski tūrisma objekti ..................................................... 51

2.2: Tūrisma produkti ....................................................................................................... 55

2.3: Atpūtas tūrisma produkti ........................................................................................... 58

2.4: Izmitināšanas un ēdināšanas iestādes ........................................................................ 62

2.5: Mārketings ................................................................................................................. 62

Izmantotā literatūra un avoti ............................................................................................ 63

Jautājumi .......................................................................................................................... 64

Atbildes ............................................................................................................................ 65

3. Etnogrāfija ........................................................................................................................ 66

Ievads ............................................................................................................................... 66

3.1: Galvenās koncepcijas ................................................................................................ 66

3.2: No resursa līdz gala produktam ................................................................................. 69

3.3: Kas interesē klientu? ................................................................................................. 71

3.4: Kā īstenot mārketingu? ............................................................................................. 72

3.5: Piemēru analīze ......................................................................................................... 73

3.5.1. Terkas etnogrāfiskie muzeji Almērijas provincē ................................................... 73

3.5.2. Etnogrāfiskā izstāde lauku mājā "Cortijo Relente" ................................................ 78

Izmantotā literatūra un avoti ............................................................................................ 79

4

Jautājumi .......................................................................................................................... 79

Atbildes ............................................................................................................................ 80

4. Kulinārais kultūras mantojums ......................................................................................... 81

Ievads ............................................................................................................................... 81

4.1: Tradicionālās virtuves reklāma lauku tūrismā .......................................................... 82

4.2: Ēdināšanas uzņēmumi un pasākumi, kuros tiek izmantota nacionālā virtuve .......... 86

4.3: Tradicionālie ēdieni un to pasniegšana ..................................................................... 91

4.4: Lauku tūrisma aktivitātes, kas saistītas ar ēdināšanu un kulināro mantojumu ......... 96

Noslēgums ...................................................................................................................... 101

Avoti un atsauces ........................................................................................................... 102

Jautājumi ........................................................................................................................ 103

5. Daba ............................................................................................................................... 103

Ievads ............................................................................................................................. 103

Mērķi .............................................................................................................................. 104

5.1: Koncepcijas ............................................................................................................. 104

5.2: Izmantojamie resursi ............................................................................................... 106

5.3: Prezentācija un organizācija .................................................................................... 110

5.4: Mārketings / veicināšana ......................................................................................... 115

5.5: Likumi ..................................................................................................................... 118

Atsauces ......................................................................................................................... 118

Pašnovērtējums ............................................................................................................... 119

6. Māksla un amatniecība ................................................................................................... 119

Ievads ............................................................................................................................. 120

6.1: Sāmu māksla un amatniecība .................................................................................. 120

6. 2: Kalevalas māksla un tūristi .................................................................................... 133

6.3: Laiks ir nauda .......................................................................................................... 146

Jautājumi ............................................................................................................................ 157

7. Kultūras pasākumi .......................................................................................................... 158

Ievads ............................................................................................................................. 158

7.1: Kultūras tūrisma produkti, iespējamie veidi ........................................................... 159

7.2: Kultūras pasākumu radītie ieguvumi un priekšrocības .......................................... 163

7.3: Produkta plānošanas soļi - galvenās sastāvdaļas un elementi .............................. 165

7.4: Pasākuma organizācijai nepieciešamie resursi, izmaksas - ieņēmumi .................... 169

7.5: Pasākuma mērķauditorija – pasākuma apmeklētāji ................................................ 172

7.6: Papildus lietotāji un ieinteresētās puses .................................................................. 173

7.7: Produkta virzīšana tirgū .......................................................................................... 174

7.8: Iespējamie riski un draudi ....................................................................................... 178

7.9: Juridiskie aspekti, nosacījumi un prasības .............................................................. 180

5

7.10: Finanses ................................................................................................................. 181

7.11: Piemēri un pieredze .............................................................................................. 183

Avoti un literatūra .......................................................................................................... 184

6

I. Galvenās koncepcijas

Ievads Dārgo lasītāj!

Laipni lūdzam Aurora 2 projekta ietvaros izstrādātā profesionālās pašapmācības modulī, kas veltīts kultūras tūrisma produktu izveidei un piedāvājumam lauku tūrismā!

Pilnveidojot savas zināšanas un prasmes kultūras tūrismā, Jūs saskatīsies jaunas iespējas lauku tūrisma komercdarbībā. Apmācības modulis domāts plašai auditorijai – studentiem, kuri apgūst Lauku tūrisma studiju kursu, uzľēmējiem, kuri jau darbojas tūrismā, bet meklē jaunas produktu attīstības iespējas, kā arī uzľēmējiem, kuri tikai plāno izsākt savu biznesu šajā tik ļoti interesantajā jomā.

Kultūras tūrisma mācību modulis ir praktiski orientēts, tajā ir mazāk teorētisku atziľu un definīciju, bet vairāk iekļauti daţādi praktiski piemēri un situācijas, doti vienkārši padomi. Tekstu papildina attēli un tabulas, ir atsauces uz literatūras avotiem, kuros var iegūt papildus informāciju jūs interesējošā jomā. Mācību modulis ir bagātīgi ilustrēts ar tekstu ilustrējošiem un papildinošiem attēliem.

Kultūras tūrisma moduli veido trīs daļas: Ievads, Galvenās koncepcijas un Galvenie kultūras produkti. Sadaļā “Galvenās koncepcijas” Jūs iepazīsieties ar pamatjēdzieniem un definīcijām. Tajā ir sniegta arī tā informācija, kas nepieciešama jebkura kultūras produkta izveidē, attīstīšanā un virzībā tirgū, piemēram, kā inventarizēt teritorijas kultūras resursus, kā tos interpretēt, kā veidot kvalitatīvus tūrisma produktus.

Moduļa nozīmīgākā sadaļa ir Galvenie kultūras tūrisma produkti, kurā ir izveidotas septiľas apakšnodaļas, katra no tām veltīta kādam no kultūras tūrisma produktiem, piemēram, arhitektūras un arheoloģijas mantojuma izmantošanai, etnogrāfijai, kulinārajam mantojumam, mākslai, amatniecībai un kultūras pasākumiem. Tā kā visi kultūras resursi ir nesaraujami saistīti ar dabas vidi, un tūrisma uzľēmējiem, attīstot tūrismu, tas ir jāattīsta pēc iespējas videi draudzīgā, ilgtspējīgā veidā, tad ir izdalīta arī īpaša apakšnodaļa Daba, kurā uzsvērtās šajā jomā būtiskākās atziľas. Kultūras tūrisma produktu apakšmoduļi ir izstrādāti projekta partneru valstīs – Latvijā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Spānijā. Tādējādi lasītājam ir gan iespēja tuvāk iepazīt citu valstu kultūras tūrisma produktus, gan novērtēt to atšķirīgo pieeju kultūras mantojuma interpretēšanā, gan gūt jaunas ierosmes.

7

Nodaļu beigās ir izvietoti jautājumi paškontrolei, kā arī praktiski uzdevumi pašnovērtējumam, prasmju un iemaľu attīstībai.

1. Kultūras jēdziens un definīcija

Kopš senseniem laikiem atšķirīgas, svešas kultūras ir bijis viens no iemesliem, kas licis pamest dzimtās mājas un doties ceļojumos pa pasauli. Ne tikai atšķirīgā daba, bet arī kultūra veido mūsu planētas daudzveidību. Plašākā nozīmē kultūru var definēt šādi:

Kultūra ir garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Kultūra ir ne tikai māksla un literatūra, bet arī dzīves veids, kopā pastāvēšanas veids, vērtību sistēma, tradīcijas un uzskati.

Kultūras jēdziens tiek daţādi skaidrots. Šaurākā izpratnē ar kultūru saprot profesionālo nodarbošanos literatūrā, tēlotājmākslā, mūzikā, dejā, teātrī un ar tām saistītajās jomās. Plašākā nozīmē kultūra ir kādas cilvēku grupas vai tautas dzīves veids, ticējumu, tradīciju, praktisko iemaľu kopums. Kultūra atspoguļo cilvēku izturēšanās iezīmes, uzvedības, pasaules uzskata un vērtību sistēmas modeļus. Tūrismā kultūru pieľem tās visplašākajā nozīmē, saskatot, ka pasaulē ir daţāda mēroga atšķirīgu kultūru reģioni, piemēram, Rietumu, Austrumu vai Latīľamerikas kultūra, ka vienā kultūras reģionā var būt vairāki kultūras apakšreģioni un subkultūras, piemēram, karaīmu kultūra Lietuvā.

Daţādos kultūras skaidrojumos tiek ietvertas būtiskās kultūras iezīmes. Tās ir šādas:

1. kultūra netiek pārmantota bioloģiskā ceļā, tā neiedzimst, to apgūst; 2. nozīmīga kultūras sastāvdaļa ir valoda, simboli, vērtību sistēma, attieksmes,

dzīves veids; 3. kultūra ir saistīta ar vietu, kurā tā veidojusies un mainījusies, pielāgojoties

noteiktiem ģeogrāfiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem; 4. kultūra tiek pārnesta no paaudzes paaudzē gan ar oficiālās izglītības un

likumdošanas sistēmas palīdzību, gan arī netieši ģimenē, sadzīvē; 5. kultūru parasti saista ar grupām, kopienām, nevis ar atsevišķu indivīdu; 6. kultūru tiek pārnesta ne tikai „vertikāli” no paaudzes paaudzē, bet arī

„horizontāli”, citiem indivīdiem un grupām; 7. kultūra ir sareţģīta, kompleksa, ilgstoša un mainās daţādu iekšējo un ārējo

faktoru ietekmē.

Par indivīda piederību noteiktai kultūrai liecina viľa valoda, ēšanas paradumi, lietotie ţesti vai izturēšanās, bet par kādas kopienas kultūru apdzīvotās vietas un ēkas, svētki un to tradīcijas, piekoptie reliģiskie rituāli.

8

1.1: Kultūras elementi

Kultūru veido nemateriālie un materiālie elementi.

Garīgās kultūras elementi vai mentefakti ir:

valoda ticējumi sociālās normas reliģiskie priekšstati atziľas paraţas tehnoloģijas, paľēmieni simboli sociālie institūti (piemēram, ģimene, izglītības sistēma, politiskā sistēma) kontroles mehānismi (balvas, sodi)

Materiālās kultūras elementi vai artefakti ietver cilvēku pamatvajadzībām nepieciešamās tehnoloģijas un ar šo tehnoloģiju palīdzību radītos produktus. Tie ir:

ēdieni un dzērieni darba rīki lauksaimniecības kultūra mājoklis transporta līdzekļi apģērbs un apavi lietišķās mākslas izstrādājumi.

Ar kultūras elementiem vai kultūras produktiem saprot visu, ko radījuši vai rada cilvēki. Lai gan tie ir kā pretmets dabas elementiem, bet tie ļoti cieši ir saistīti ar dabas vidi. Pārtikai sāmi, beduīni, maori vai lībieši varēja izmantot tikai tajos platuma grādos izplatītos augus un dzīvniekus, mājokļu būvei uz vietas sastopamos materiālus, savukārt ēku tips un izkārtojums tika veidots atbilstoši ģeogrāfiskai videi un klimatam. Kultūras elementi katrā kultūrā ir mainījušies laika gaitā, gan attīstoties sakariem starp daţādām vietām un pārľemot citu kultūru elementus, gan ieviešot jaunas tehnoloģijas un izgudrojumus, gan pakļaujoties ienācēju vai iebrucēju kultūrai.

1.2: Kultūras mantojums

Kultūras mantojums (heritage) mūsdienās ir plaši lietots jēdziens. Ar to saprot cilvēka garīgās darbības liecības materiālā vai nemateriālā formā. Kultūras mantojums ietver mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku, kā arī anonīmu autoru darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu, kas dzīvei piešķir jēgu. Kultūras mantojumu veido kultūrvēsturiskas ainavas, pilsētu vēsturiskie centri, ēku grupas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Kultūras mantojums ir arhitektūras, arheoloģijas, monumentālās, sakrālās un lietišķās mākslas, industriālais un pat zemūdens mantojums. Kultūras mantojuma objekti ir vieni no populārākajiem tūrisma objektiem.

9

Pasaules ievērojamākie kultūras mantojuma objekti un vērtības ir iekļautas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

1.3: Kultūras tūrisms

Kultūras tūrisms ir tūrisma veids, kurā tūristu galvenais ceļojumu nolūks ir apmeklēt un iepazīt savas tautas vai citu tautu un valstu kultūru un kultūras mantojumu. Daţādu pasaules reģionu savdabīgā kultūra veicina ceļotāju interesi par tiem, tāpēc kultūras un izziľas tūrisms mūsdienās kļūst par nozīmīgu un atzītu tūrisma veidu. Kultūras tūrisms veicina arī kultūras mantojuma apzināšanu un saglabāšanu. Tūristi apmeklē mākslas un arhitektūras pieminekļus, vēsturiskas celtnes un pilsētas, muzejus, izstādes, koncertus, izrādes, festivālus, karnevālus, reliģiskos un folkloras pasākumus. Korejā, piemēram, kā kultūras pasākums etniskajā muzejā tiek rādīts korejiešu vingrotāju uzvedums un tradicionālo kāzu rituāls, Taizemē tūristiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties nacionālo ēdienu gatavošanā un degustēšanā.

Lai gan kultūras mantojums un tūrisms atrodas abpusējā mijiedarbībā, tomēr ir jāatzīst to atšķirīgās intereses. Kultūras mantojuma aizsardzības galvenais mērķis ir saglabāt kultūras artefaktus un nozīmi, bet tūrisma nozares mērķis ir gūt peļľu (I.Stūre, 2004: 105).

Kultūras tūrisma nozīme ir uzsvērta Pasaules Tūrisma ētikas kodeksā (2001), veltot tam atsevišķu pantu - “Tūrisms – joma, kurā izmanto cilvēces kultūras mantojumu un kura veicina tā bagātināšanu”, un nosakot uzľēmēju, tūristu, vietējo iedzīvotāju un valsts atbildību par šo resursu izmantošanu un saglabāšanu.

Kultūras tūrisms, tāpat kā jebkurš tūrisma, veids, ietver ne tikai ceļojumu, bet arī pieredzi, iespaidus, baudīšanu. Lai tūristiem būtu iespēja izbaudīt šo pieredzi, kultūras mantojuma objekti ir jāpārveido par kultūras tūrisma produktiem. Kultūras objekts vai kultūras mantojuma objekts ir produktā neapstrādāts objekts, kam piemīt noteikta vērtība. Par kultūras tūrisma produktu šis objekts kļūst tad, ja tas ir transformēts vai pārveidots produktā, kas ir speciāli pielāgots tūrisma patēriľam (Makkerčers, Du Krosa, 2007: 8).

Izmantotā literatūra un avoti

Makkerčers, R., Du Korsa, H. (2007). Kultūras tūrisms: tūrisma un kultūras mantojuma pārvaldības partnerība. Rīga: Neptūns.

Stūre, I. (2004). Kultūras un dabas mantojum aizsardzība un attīstības plānošana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds

Tūrisma un viesmīības skaidrojošā vārdnīca, (2008). Rīga: LR Ekonomikas ministrija

Pasaules Tūrisma ētikas kodekss.(2011). WTO: www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30137

Pasaules mantojuma saraksts, (2011): http://whc.unesco.org/en/list

10

Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam (2005).: www.km.gov.lv

Jautājumi

1. Ar ko atšķiras kultūras definējums šaurākā un plašākā izpratnē?

2. Kura no kultūras elementu grupām – artefakti vai mentefakti ir nozīmīgākie kultūras resursi Jūsu novadā?

3. Kādi ir iespējamie ieguvumi pašvaldībā (uzņēmējiem, vietējiem iedzīvotājiem) attīstot kultūras tūrismu?

4. Kāpēc kultūras tūrisma produkti ir interesanti ceļotājiem, kuri uzturas laukos?

2. Inventarizācija

Ievads: kas ir inventarizācija?

Viens no pirmajiem jautājumiem, par ko jārunā, veidojot kultūras tūrisma aktivitātes, ir tūrisma galamērķa resursu novērtējums. Sabiedriskas organizācijas, kas nodarbojas ar tūrisma vadību, parasti veic visaptverošu inventarizāciju, uzskaitot visus elementus, kurus tūrisma galamērķis var piedāvāt tūristiem. Uzľēmējiem, kas plāno uzsākt darbību kultūras tūrisma jomā, jāveido saraksts ar konkrētās teritorijas kultūras mantojuma elementiem – gan materiālajiem, gan nemateriālajiem. UNESCO kultūras mantojuma definīcija precizē materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma jēdzienu: “Cilvēces kultūras mantojums ir mākslinieku, arhitektu, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku darbi, tai skaitā anonīmu mākslinieku darbi, cilvēku garīguma izpausmes un vērtību kopums, kas piešķir dzīvei jēgu. Tas sevī ietver gan materiālos, gan nemateriālos darbus, caur kuriem izpauţas šo cilvēku radošums: valodas, rituālus, uzskatus, vēsturiskas vietas un pieminekļus, literatūru, mākslas darbus, arhīvus un bibliotēkas (UNESCO, 1982).

Šī ir plaša definīcija, kas sevī ietver gandrīz visas cilvēku dzīves kategorijas un aspektus, bet tā ir ļoti noderīga tūrisma resursu novērtēšanā, jo iedala kultūras mantojumu divās galvenajās kategorijās: materiālajā un nemateriālajā. Bez tam, tā pievērš uzmanību nemateriālajam aspektam, kas bieţi tiek piemirsts vai nepietiekami novērtēts, jo to novērtēt ir sareţģīti.

Inventarizācija ir noderīgs paľēmiens visu šo elementu apkopošanai un menedţmentam. Inventāra saraksti ir visu elementu uzskaitījums, kartes vai ziľojumi par iezīmēm, teritorijām un vērtībām, kas saistīti ar resursiem. Tos parasti veido ieinteresētās puses vai sabiedriskās tūrisma plānošanas un menedţmenta organizācijas, un tajos tiek ietverta plaša informācija par katru resursu – par tā saglabāšanas stāvokli, īpašnieku un izmantošanas veidu.

11

Ľemot vērā to, ka šis projekts attiecas uz maziem tūrisma uzľēmumiem, šajā inventāra sarakstā netiks iekļauta informācija par tūrisma infrastruktūras vai resursu menedţmentu. Šeit galvenā uzmanība tiks pievērsta kultūras resursiem un tas tiks izmantots kā instruments, lai apkopotu informāciju par tūrisma iezīmēm konkrētā teritorijā. Tas palīdzēs apkopot un izmantot informāciju par reģiona interesantākajām un izcilākajām iezīmēm un kalpos kā pamats jebkādu kultūras tūrisma aktivitāšu plānošanā.

Šajā kultūras tūrisma rokasgrāmatā kultūras tūrisma resursi tiek klasificēti septiľās daţādās kategorijās: arhitektūra un arheoloģija, vēsturiskas vietas, etnogrāfija, gastronomija, daba, māksla un amatniecība un kultūras pasākumi. Visas šīs kategorijas ir sīkāk aprakstītas rokasgrāmatas otrajā nodaļā.

Mērķi un metodes

Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt studentiem vispārēju ieskatu inventarizācijas veikšanā, veidojot kultūras tūrisma aktivitātes/pasākumus. Lai gan, kā jau ievadā tika skaidrots, inventarizācijas veikšana ir daļa no lielāka tūrisma plānošanas un vadības procesa un to parasti veic sabiedriskas organizācijas un iesaistīto pušu asociācijas, tas ir ļoti noderīgs instruments arī mazā tūrisma uzľēmumā. Šajā nodaļā minētie inventarizācijas piemēri neietver sīkas un visaptverošas detaļas par kultūras objekta saglabāšanu vai menedţmentu, ne arī sīku informāciju par tūrisma infrastruktūru vai objektiem.

1. attēls. Arhitektūra un arheoloģija: pils Loarre Hueskā, Spānijā

Beidzot šo kursu, studenti:

Pratīs veikt detalizētu inventarizāciju teritorijā, kur tiek plānotas kultūras tūrisma aktivitātes;

12

Spēs klasificēt dažādus konkrētās teritorijas kultūras resursus atbilstoši vienai no septiņām šajā rokasgrāmatā piedāvātajām kategorijām;

Pratīs uzskaitīt un apkopot pamatinformāciju un svarīgāko informāciju par konkrētās teritorijas kultūras tūrisma resursiem.

Šajā nodaļā tiek piedāvāta praktiska, īsa pamācība inventarizācijas veikšanā. Process ir sadalīts piecos vienkāršos soļos.

Tāpat kā citās šīs rokasgrāmatas nodaļās, arī šeit kā piemērs tiks minēta Haraba – neliels ciemats Spānijā Aragonas reģionā.

1. solis: Robežu noteikšana

Pirmais solis inventarizācijas veikšanā ir robeţu noteikšana teritorijai, kurā vēlaties strādāt. Vispir

ms nosakiet aktivitāšu centru (piemēram, tas varētu būt jūsu uzľēmums, kurā sniedzat tūrisma pakalpojumus) un iezīmējiet teritorijas tam visapkārt, ľemot vērā ekskursiju nodrošināšanai paredzētos laika ierobeţojumus. Atkarībā no tūristu izvietojuma, ir lietderīgi inventarizēt arī tuvējās pilsētas vai teritorijas kultūras resursus, kurus tūristi varētu apmeklēt vieni paši. Ieteicams šos inventāra sarakstus veidot atsevišķi, lai gan daţas iezīmes varētu parādīties abos sarakstos.

Sākotnēji, atkarībā no pilsētas/ciema lieluma, kurā atrodas jūsu uzľēmums, var veidot šādus ierobeţojumus:

1. Teritorija, kas ietver visus jūsu ciema kultūras tūrisma objektus, divu stundu vai pusdienu ilga pastaiga kājām;

2. Teritorija, kas ietver citus apkārtējos ciemus, kuru iespējams apskatīt pusdienas vai vienas dienas laikā, izmantojot automašīnu vai autobusu. Vēlāk jūs varat veidot inventāra sarakstus līdzīgām teritorijām jūsu apdzīvotās vietas tuvumā, ja ir vērts tās apmeklēt;

3. Tuvējā lielākā mazpilsēta vai lielpilsēta ar interesantiem objektiem, kuru iespējams apskatīt pusdienas vai vienas dienas laikā, izmantojot automašīnu.

2. attēls. Vēsturiska vieta: Sarionas tektoniskā lūzuma vietas Teruelā, Spānijā

13

Jūs varat nodrošināties ar sava reģiona sīka mēroga kartēm un tajās iezīmēt attiecīgās teritorijas. Vēlāk šīs kartes varēsiet lietot, lai atzīmētu esošos tūrisma resursus un sastādītu maršrutus.

2. solis: Kultūras resursu saraksta veidošana

Sāciet ar visu konkrētās teritorijas (kas noteikta 1.solī) kultūras resursu un objektu uzsk

aitīšanu. Informāciju par kultūras objektiem imformācijas centros, gan pie vietējiem ekspertiem, gan bibliotēkās un internetā. Pēc saraksta sastādīšanas, it īpaši ja tas ir jūsu pirmais piegājiens kultūras tūrismam, to vajadzētu salīdzināt ar esošajiem inventāra sarakstiem vai arī iedot to pārbaudīt sava reģiona tūrisma ekspertam.

3. solis: Informācijas organizēšana

Saklasificējiet sarakstā minētos resursus septiľās kategorijās, kas minētas šajā rokasgrāmatā: arhitektūra un arheoloģija, vēsturiskas vietas, etnogrāfija, gastronomija, daba, māksla un amatniecība un kultūras pasākumi. Zemāk dots saraksts ar visizplatītākajiem tūrisma resursiem, kas tiek iedalīti kādā no šīm kategorijām. Ļoti iespējams, ka daţus tūrisma resursus varēs pieskaitīt divām vai vairākām kategorijām (piemēram, kad sarakstā uzskaitāt ēku ar izciliem vietējās arhitektūras elementiem, kurai piemīt arī etnogrāfiska vērtība, ľemot vērā tās tradicionālo izmantošanu). Šādā gadījumā ir lietderīgi minēto resursu ierakstīt abās atbilstošajās kategorijās, jo tad jūs vienmēr varēsiet to atrast strādājot ar kādu no attiecīgajām kategorijām. Ľemiet vērā to, ka zemāk ir dots visizplatītāko resursu saraksts. Savā reģionā noteikti atradīsiet tādus resursus, kas šeit nav minēti, bet kurus ir vērts likt inventāra sarakstā.

3. attēls. Kultūras pasākums – Lieldienas Teruelā, Spānijā

14

I. ARHITEKTŪRA UN ARHEOLOĢIJA:

Arheoloģiskas vietas Alu gleznojumi Klētis, kūtis, staļļi Agrīnās apmetnes Tilti Kapsētas Baznīcas Pilis Pilsdrupas Koledţas, universitātes, skolas Pilsētu centri Lauku saimneicības Vēsturiskie rajoni Vēsturiskas celtnes un apmetnes Rūpnieciskas un/vai komerciālas ēkas Dzirnavas Stacijas un dzelzceļi Vietējās apkaimes Publiskas ēkas un vietas (pašvaldību ēkas, pasta nodaļas, bibliotēkas) Savrupmājas un muiţas Tradicionālās arhitektūras stilā celtas dzīvojamās ēkas un ēku grupas

II. VĒSTURISKAS INTEREŠU VIETAS

Kaujas lauki Ievērojamu personu vai notikumu dzimšanas vietas/mājas Koledţas, universitātes, skolas Pilsētu centri Vēsturiski rajoni Pilis Vēsturiskas celtnes un apmetnes Forti/aizsarglīnijas Tranšejas Rūpnieciskas un/vai komerciālas ēkas Vēsturiski pieminekļi Vietējās apkaimes Publiskas ēkas un vietas (pašvaldību ēkas, pasta nodaļas, bibliotēkas) Karjeri, akmeľlauztuves Derīgo izrakteľu ieguves vietas Vēsturisku notikumu vietas Pilsdrupas Pamestas pilsētas Cietumi Upju un jūras ostas

III. ETNOGRĀFIJA

Baznīcas/lūgšanu vietas Klētis, kūtis, staļļi

15

Kapsētas Tradicionālā amatniecība Vietējās leģendas un teikas Vietējie/reģionālie dialekti Nozīmīgākie svētki cilvēka dzīvē Lopkopība Pilsētu centri Vietējie ēdieni un dzērieni Lauku saimniecības Tradicionālie/rituālu tērpi Tradicionālās/rituālu dejas Nacionālie svētki Tirgus laukumi Svētvietas/lūgšanu vietas (ezeri, alas u.c.) Veci transportlīdzekļu veidi

IV. GASTRONOMIJA

Lauku saimniecības Nacionālie ēdieni/restorāni Tirgus laukumi

4. attēls. Gastronomija: “Migas” – tipisks aitu gana ēdiens Aragonā, Spānijā

V. DABA

Parki un sabiedrībai pieejami dārzi Ainavas un vietas ar ainavisku nozīmi Dīķi Upes

16

Dzīvā daba Ģeologiski interesantas vietas Apdraudētas sugas Unikāli augi vai dzīvnieki Dabas parki Nacionālie parki Vietējās augu un dzīvnieku izplatības vietas un ekosistēmas

VI. MĀKSLA UN AMATNIECĪBA

Mākslas un amatniecības studijas/darbnīcas Akmeľlauztuves Derīgo izrakteľu ieguves vietas

VII. KULTŪRAS PASĀKUMI

Pilsētu centri Izpildītājmāksla Festivāli Izsoles Mākslas izstādes Vietējie svētki Gadatirgi Vēsturiski uzvedumi Uzvedumi (deja, mūzika, teātris) Nacionālie svētki Valsts svētki

4. solis: Resursu aprakstīšana

Pēc tam, kad sastādīts inventāra saraksts un visi resursi sagrupēti, par tiem jāsavāc informācija. Pārdomājiet, kāda informācija jums būs visnoderīgākā un izveidojiet atbilstošu apraksta paraugu. Šajā paraugā būtu jāietver vismaz šāda informācija:

Resursa nosaukums Alternatīvie nosaukumi Atrašanās vieta Vēsturiskais periods/datums Attēls/foto Darba laiks (ja tāds ir) Pieejamība/transports Saglabāšanas stāvoklis Apraksts Minimālais/maksimālais vienlaicīgo apmeklētāju skaits Īpašnieks vai vadītājs un kontaktadrese.

Nākamajā lapā ir dots paraugs informācijas vākšanai par vietējiem kultūras tūrisma resursiem. Kā piemērs tiek minēta apskates vieta Ziemeļspānijas ciemā Harabā. Šīs nodaļas beigās dota tukša veidlapa, kuru varat izmantot savām vajadzībām, vai to pielāgot pēc vajadzības.

17

Vācot informāciju ir ļoti lietderīgi veidot krāsu kodus, lai resursus klasificētu saskaľā ar septiľām minētajām kategorijām. Tas palīdz resursus identificēt.

Pēc parauga izveides veidlapās jāieraksta nepieciešamā informācija. Kā sākotnējās informācijas avoti labi noder grāmatas un brošūras, tūrisma informācijas centri un internets. Tomēr nopietna inventāra saraksta izveidei un lai informācija būtu aktuāla, ir svarīgi šos resursus apskatīt pašam.

Inventāra sarakstu vajadzētu aktualizēt vismaz reizi gadā, īpaši tūrisma sezonas sākumā. Pārbaudiet, vai nav ieviestas izmaiľas objektu darba laikos, kā tiem var piekļūt un kādā stāvoklī tie ir. Minētā informācija parasti mainās gadu no gada. Tomēr arī pārējā laikā jāseko līdzi jaunumiem, kas varētu būt saistīti ar esošajiem vai jauniem resursiem jūsu teritorijā.

(Nosaukums un alternatīvie nosaukumi):

HARABAS DIEVMĀTES SVĒTNĪCA, Harabas Jaunavas svētnīca, Harabas Dievmātes kapella

5. attēls

Apraksts un saglabāšanās stāvoklis:

XVIII gadsimta svētnīca veltīta Harabas Dievmātei – ciema patronesei. Tā ir celta uz daudz vecākas svētnīcas un lūgšanu vietas, kas atrodas alā ēkas iekšpusē. Tajā atrodas ievērojams renesanses laika altāris. Vieta mūsdienās joprojām tiek izmantota reliģiskiem svētkiem, īpaši, lai organizētu svīnības par godu Harabas Dievmātei (15.augustā). Maijā šo vietu apmeklē svētceļnieki no apkārtējiem ciemiem, kas dodas vienas dienas svētceļojumā.

Svētnīca izvietota skaistas dabas ielokā, Mesa Ravine upes tuvumā, un tā ir aizsargājama dabas teritorija ar interesantu floru un faunu.

Svētnīca atrodas vietā, kur Harabas Dievmāte parādījās aitu ganiem arābu iekarojumu laikā.

Dabīgajā alā ēkas iekšpusē atrodas akmens, no kura iegūst minerāleļļu – eļļu,

Atrašanās vieta un pieejamība:

Ceļa Haraba – Kalmarza 3.kilometrs. No ciema viegli piekļūt ar auto vai kājām. Auto var novietot ceļa malā.

Vēsturiskais periods: XVIII gadsimts

Darba laiks un noteikumi apmeklētājiem: svētnīca tiek atvērta vienīgi reliģisku svētku laikā, bet ar pašvaldību iespējams vienoties par ekskursiju.

Apmeklētāju skaits: līdz 30

18

Īpašnieka kontaktadrese: Harabas pašvaldība, Elena Navales, elenanavales@jaraba.com, +34 976 XXX994

ko parasti izmantoja lampās, kuras tika dedzinātas Harabas Dievmātes attēla priekšā.

Harabas Dievmātes statuja ir 30 cm augsta tumši brūnā krāsā, līdzīgi kā daudzu citu svēto tēli, kas saglabājušies no gotikas perioda (Montseratas Dievmāte, Pilaras Dievmāte).

Svētnīca tiek remontēta, bet tas apmeklētājus neapdraud. Šobrīd pašvaldība veic restaurācijas darbus.

5. solis: Resursu atzīmēšana kartē

Resursu atzīmēšana kartē ir vislabākais veids, lai saprastu, kur tie atrodas un kāds starp tiem ir attālums. Izmantojiet tos pašus krāsu kodus, ko lietojāt iepriekš, un piešķiriet kategorijām simbolus. Resursu karte būs izejas punkts tūrisma aktivitāšu plānošanā.

6. attēls

19

Daţus inventāra sarakstā minētos resursus atzīmēt kartē būs grūti, īpaši ja tie pieder pie nemateriālā kultūras mantojuma kategorijas. Nav iespējams precīzi noteikt atrašanās vietu tādiem elementiem kā vietējais dialekts vai tradīcijas. Jums kā kultūras tūrisma uzľēmējam jāpalīdz cilvēkiem izprast šo nemateriālo resursu būtība. Mēģiniet norādīt tās vietas, kurās šīs kultūras izpausmes iespējams novērot vai arī kāds tās var paskaidrot. Piemēram, vietējā kafejnīca vai bārs varētu būt laba vieta vietējo tradīciju un valodas īpatnību novērošanai, savukārt sociālos ieradumus vislabāk iespējams redzēt ikdienas un reliģisko aktivitāšu laikā. Nemateriālās kultūras novērošana ir delikāta lieta, jo tā var ietekmēt šo elementu būtību vai arī tikt uztverta kā necieľas izrādīšana. Tādēļ, atzīmējot kartē nemateriālās kultūras vietas, vienmēr jāapsver visi iespējamie aspekti.

Šajā nodaļā redzams Harabas kartes paraugs, kurā atzīmēta lielākā daļa kultūras tūrisma resursu.

Pašnovērtējums

1. Sastādiet sava apvidus izcilāko tūrisma resursu sarakstu!

2. Iedodiet izskatīt šo sarakstu vietējā tūrisma biroja pārstāvjiem un profesionāļiem! Vai netrūkst svarīga informācija? Vai esat sarakstā ietvēruši gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma elementus?

3. Apskatiet objektus dabā un vēlreiz pārbaudiet savu sarakstu! Mēģiniet atrast elementus, kas vēl nav ierakstīti sarakstā vai pagaidām netiek izmantoti tūrisma nolūkos. Piemēram, vecus zirgu ratus varētu izmantot tūristu pārvadāšanai. Iespējams, vecā lauku mājā interesenti varētu aplūkot tradicionālā stilā veidotas podiņu krāsnis.

4. Sagrupējiet sarakstā minētos objektus septiņās kategorijās, kas minētas šajā nodaļā!

5. Izveidojiet savu paraugu resursu inventarizācijai, atbilstoši pielāgojot šajā rokasgrāmatā doto piemēru!

6. Aizpildiet informācijas lapas par svarīgākajiem jūsu apvidus resursiem! Papildus grāmatu un brošūru izmantošanai, neaizmirstiet ievākt informāciju “uz vietas”.

7. Iedodiet izskatīt informācijas lapas paraugu un aizpildītās informācijas lapas vietējā tūrisma informācijas centra pārstāvjiem un profesionāļiem! Ja trūkst svarīgas informācijas, informācijas lapas attiecīgi izlabojiet!

8. Iezīmējiet visus izraudzītās teritorijas resursus kartē!

20

1. pielikums: Inventāra saraksta paraugs

Nosaukums un alternatīvie nosaukumi:

Attēls:

Apraksts un saglabāšanās stāvoklis: Atrašanās vieta un pieejamība:

Vēsturiskais periods:

Darba laiks un noteikumi apmeklētājiem:

Apmeklētāju skaits:

Īpašnieka/menedţera kontaktadrese:

3. Interpretācija un komunikācija

Ievads: Kas ir interpretācija?

1957.gadā Frīmens Tildens uzrakstīja grāmatu “Interpretējot mūsu kultūras mantojumu” (Interpreting Our Heritage), kas ir pamats kultūras mantojuma interpretācijai mūsdienās. Šajā darbā Tildens pielīdzina interpretāciju apmeklētāja iesaistīšanai procesā, kas ir vairāk nekā vienkārša datu un informācijas pasniegšana. Piemēram, tūristam, kurš ieradies nobaudīt tradicionālo ēdienu un vīnu, netiek sniegti vienkārši fakti par vīna darīšanu, bet viľš tiek uzaicināts piedalīties tradicionālajā vīnogu mīdīšanas procesā un/vai var pats iepildīt vīnu pudelēs. Pētījumi rāda, ka apmeklētāji labāk pirks vietējos produktus un ieteiks tūrisma galamērķi citiem, ja viľu pašu vizīte ir bijusi neaizmirstama.

Tildens uzskata, ka interpretācija ir izglītojoša aktivitāte, kuras mērķis ir nevis vienkārši sniegt faktus un informāciju, bet gan atklāt jēgu un savstarpējās sakarības oriģinālu objektu izmantošanas procesā, kurā piedalās pats apmeklētājs.

Tūrisma zinātne ir pierādījusi, ka tūristi meklē pieredzi, nevis vienkārši faktus par vēsturisko/kultūras realitāti. Interpretācija var sniegt šo pieredzi. Tas nenozīmē, ka apmeklētājus vajadzētu atstāt vienus, lai viľi varētu pieredzēt “dīvainas” kultūras izpausmes. Interpretācija ir uzmanīga, rūpīga pieeja tūrisma informācijai un gida darbam, kurā tiek apvienota nepieciešamā izglītojošā informācija un paša tūrista dalība procesā. Iepriekšējā piemērā minētajiem tūristiem, kuri tiek uzaicināti piedalīties vīnogu mīdīšanas procesā, tiek sniegta informācija arī par visu vīna darīšanas procesu, par vietējo vīnogu šķirnēm, raţas novākšanas laiku un vietējiem produktiem, kas vislabāk piestāv vietējam vīnam.

21

Veiksmīga interpretācija radīs apmeklētājiem īpašu pieredzi un emocijas. Tādējādi pieredzējis interpretētājs vispirms konstatēs, kas ir viľa mērķauditorija, lai varētu piemeklēt atbilstošu informāciju un interpretācijas paľēmienus.

Vislabākais informācijas nodošanas veids ir stāstu stāstīšana. Interpretētājam ir jāatlasa pieejamā informācija un tā jāorganizē strukturētos stāstījumos atbilstoši mērķauditorijas līmenim, kā arī jādod mērķauditorijai iespēja iesaistīties procesā.

Piecpadsmit interpretācijas principi

1. Lai izraisītu interesi, interpretētājam ir jāprot saistīt izvēlēto tēmu ar apmeklētāju dzīvi un viľiem svarīgo.

2. Interpretācijas nolūks ir daudz plašāks nekā tikai informācijas sniegšana. Tās nolūks ir panākt dziļāku izpratni un atklāsmi.

3. Interpretācijai jābūt kā mākslas darbam, veidojot to kā aizraujošu stāstu, kas vienlaicīgi sniedz gan informāciju, gan izklaidē, gan apgaismo.

4. Šāda stāsta nolūks ir iedvesmot klausītājus, radīt viľos vēlmi paplašināt savu redzesloku.

5. Interpretācijas tēmai jābūt pilnīgai, tādai, kas ietver visu nepieciešamo informāciju un tajā pašā laikā saprotama katram indivīdam.

6. Interpretācijai bērnu, pusaudţu un senioru grupās jābalstās uz pilnīgi atšķirīgu pieeju.

7. Katrai vietai ir sava vēsture. Interpretētājs var atsaukties uz pagātnes notikumiem, tādējādi darottagadni daudz patīkamāku un nākotni – nozīmīgāku.

8. Augsti attīstītās tehnoloģijas atklāj pasauli jaunā un aizraujošā skatījumā. Taču jauno tehnoloģiju iekļaušanai interpretācijas programmās jāpieiet apdomīgi un rūpīgi.

9. Interpretētājam rūpīgi jāapsver sniegtās informācijas daudzums un kvalitāte. Konstruktīva un uz pētījumiem balstīta uzstāšanās būs efektīvāka nekā gara lekcija.

10. Pirms sākt nodarboties ar interpretēšanas mākslu, interpretētājam jāpārzina galvenie saskarsmes paľēmieni. Interpretācijas kvalitāte ir atkarīga no interpretētāja zināšanām un prasmēm, kas nepārtraukti jāpilnveido.

11. Rakstveida informācijai vajadzētu atspoguļot to, ko lasītāji vēlas uzzināt. Tai jāatspoguļo rakstītāja kompetence, pietāte un ieinteresētība.

12. Kopumā interpretācijas programmai, lai to attīstītu, jāgūst finansiāls, politisks, administratīvs un brīvprātīgs atbalsts sabiedrībā.

13. Interpretācijai vajadzētu ieaudzināt cilvēkos spēju un vēlmi saskatīt skaisto apkārtējā vidē, raisīt garīgu pacēlumu un mudināt saudzēt resursus.

14. Interpretētāji var sekmēt pozitīvu apmeklētāja pieredzes gūšanas procesu, apdomīgi un rūpīgi plānojot savas programmas un iespējas.

15. Aizrautība – ar vietu un cilvēkiem, kurus vieno kopīga ideja - ir būtiska iedarbīgas un efektīvas interpretācijas sastāvdaļa (Beck & Cable, 2002).

22

Mērķi un metodes

Šīs nodaļas mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar interpretācijas jēdzienu. Jāsaprot, ka interpretācija nav tas pats, kas vienkārša faktu un informācijas pasniegšana. Lai sekmīgi īstenotu interpretāciju, nepieciešama rūpīga un detalizēta plānošana. Pirms aktivitātes plānošanas, vispirms ir jāizvērtē īpašās vajadzības, mērķi un resursi. Šajā nodaļā tiek apskatīti galvenie jautājumi, kas attiecas uz interpretāciju, un dotas vadlīnijas interpretēšanas uzsākšanai.

1. attēls. Invalīdu grupa iet pa interpretēto taku.

„Ordesa y Monte Perdido” nacionālais parks Hueskā, Spānijā

Kursa beigās lasītāji spēs:

Plānot interpretēšanas aktivitātes un tās pielāgot klientu vajadzībām, izvērtējot, kādi cilvēku un materiālie resursi ir nepieciešami;

Nodrošināt interpretāciju, izmantojot atbilstošus palīglīdzekļus un saskarsmes prasmes;

Veikt aktivitātes izvērtējumu, lai uzlabotu savas prasmes.

Šis kurss piedāvā praktisku, koncentrētu pieeju interpretēšanas disciplīnai. Teorētiskā pieeja tiek izmantota minimāli. Ar teoriju iespējams iepazīties, izmantojot nodaļas beigās dotos avotus. Nodaļas saturs ir strukturēts deviľās sadaļās, kurās aprakstīti deviľi praktiski soļi interpretēšanas aktivitāšu organizēšanai.

Vairumā nodaļu kā ilustratīvs piemērs tiek minēta Haraba, neliels ciemats Spānijā Aragonas reģionā. Visos piemēros tiek uzsvērts teorijas pielietojums praksē.

23

3.1: Kultūras interpretācijas potenciāla izvērtēšana

Izvērtējot kultūras tūrisma potenciālu savā apkaimē, vispirms jāľem vērā termina “kultūra” plašākais skaidrojums. Paplašinātajā definīcijā kultūra ir ne tikai tas, ko cilvēki rada (materiālie priekšmeti), bet arī tas, ko cilvēki domā (idejas un uzskati) un kā cilvēki sazinās savā starpā (starppersonu attiecības un normas). Kultūras tūristam veca baznīca var likties tikpat interesanta, cik vietējā leģenda vai tradicionālais festivāls.

Identificējot potenciālos kultūras resursus savā apkaimē (skat. 2.nodaļu), ir jāľem vērā gan šo resursu nozīme, gan tas, kādēļ tie varētu interesēt apmeklētājus.

Tālāk minēts piemērs Harabas - neliela Aragonas reģiona ciema Spānijā resursu inventarizācijai. Harabas galvenais tūrisma objekts ir termālie ūdeľi, bet ciema kultūras resursi var dot papildu pievienoto vērtību vietējā tūrisma piedāvājumā. Šis inventāra saraksts nav visaptverošs un ilustrācijai ir pievienoti arī daţi tuvējo ciemu resursi.

Pašvaldības ēka

Harabas Dievmātes svētnīca

Velna tilts

Ksarala pils

Baznīca

Galvenais laukums

Piemineklis ūdenim

Kūrorts “Harabas Dievmāte” (XIX gs.)

Romiešu laiku atliekas Kalatajidā

Harabas izcelsme un nosaukums

Leģenda par Harabas Dievmāti

Svētā Antona krucifikss (Peirón de San Antón)

Svētā Vincenta krucifikss (Peirón de San Vicente)

Svētās Agatas krucifikss (Peirón de Santa Águeda)

Tradiconālās aitu ganu būdas

Svētās Agatas svētki

Svētceļojums uz Harabas Dievmātes svētnīcu

Vietējie svētki par godu Harabas Dievmātei

Svētā Antonija svētki

Vīna pagrabi

Tradicionālā veļas mazgāšanās vieta

Tradicionālās cūku bēres

24

Tradicionālās reliģiskās dejas Setinā (Contradanza)

Mesas upes aizas

Dabas/kājāmgājēju takas

Putnu vērošanas slēpnis

Zaļais tirdziľš

Ūdens festivāls

Termālie avoti

Katalajidas lauki vietējo produktu audzēšanai

Vietējais vīns

Vietējie konditorejas izstrādājumi (Crespillos)

Kosmētikas produkti (raţoti izmantojot vietējos termālos ūdeľus)

Tradicionālo ķieģeļu raţošanas darbnīca

Podnieku darbnīca (Alama)

3.2: Informācijas vākšana (dokumentācija)

Lai gan jūs labi pārzināt vairumu kultūras resursu savā apvidū, tomēr ir svarīgi veikt izpēti un sameklēt tos faktus, kas var sniegt pilnīgu izpratni par interpretējamo lietu. Vairumā gadījumu interpretēšanas nolūkos diezin vai izmantosiet vairāk kā 15% šo faktu, tomēr pamatīgas zināšanas sniegs jums plašākas izvēles iespējas faktu izmantošanā.

Atrast informāciju par savu apvidu var daudzos avotos. Papildus bibliotēku un interneta izmantošanai noteikti vajadzētu sazināties ar vietējo vai reģionālo tūrisma informācijas centru vai arī aptaujāt kaimiľus (īpaši vācot informāciju par vietējām leģendām un tradīcijām, arodiem utt.).

Meklējot informāciju, jums jāiejūtas potenciālo apmeklētāju ādā un jāatrod unikāli fakti, kas ir visinteresantākie vai vislabāk ilustrē konkrēto lietu.

Svarīgi, lai kopā ar faktiem tiktu atrasts arī kāds aspekts vai skaidrojums, kas apmeklētāju acīs padarītu šo lietu par īpašu un ievērības cienīgu. Pievērsiet uzmanību tiem aspektiem, kas saistīti ar emocijām vai eksperimentiem, jo tieši tos var izmantot interpretācijas veidošanā.

Tālāk dots piemērs viena iepriekš minētā resursa dokumentēšanai. Šis ir tikai pirmais uzmetums. Protams, šo lietu var aprakstīt tik plaši, ka sanāks doktora disertācija, bet tas nav nepieciešams. Kā kultūras interpretētājam jums jāsaprot, kuri aspekti un jautājumi apmeklētājiem šķiet vissvarīgākie un savas zināšanas nemitīgi jāpilnveido. Pierakstiet visu, ko saka klienti. Piemēram, kad interpretējat ceļmalas krucifiksus (peirones), pierakstiet tādus tūristu komentārus kā “Manā valstī šī tradīcija tiek

25

atspoguļota…” vai arī “mūsu kultūrā ir līdzīgas celtnes”. Tas jums noderēs turpmākajai saskarsmei ar tās pašas kultūras pārstāvjiem un, protams, būs noderīgs informācijas avots.

Svētās Agatas krucifikss (Peirón de Santa Águeda)

“Peirones” sākotnēji bija ceļa stabi (jūdţu rādītāji) ceļu krustojumos, kas celti no ķieģeļiem vai akmens. Pie ieejas ciemā tie norāda uz to, ka sākas ceļu krustojums.

Tradīcija veidot ceļu norādes kā akmens, ţagaru vai monolītu kaudzes sastopama visās kultūrās, un bieţi vien tā saistīta ar reliģisku pārliecību par to, ka ceļojot jāpielūdz svētais aizbildnis.

Nav šaubu, ka daudzi mūsdienās saglabājušies “peirones” šobrīd atrodas tur, kur gadsimtiem ilgi bija izvietotas ceļu krustojumu signālzīmes.

Ir skaidri zināms, ka romieši krustcelēs pielūdza dievības (Lares), kas sargāja māju un pavardu. Larescompitales bija krustceļu aizbildľi, laresviales nodrošināja ceļotājiem drošu atgiešanos mājās. Romas miera līguma laikā 1.gs. pirms Kristus imperators Augusts pavēlēja Ziemeļspānijas iekarotajās teritorijās ieviest laresviales, lai aizsargātu ceļotājus.

Tā kā Haraba cēlusies romiešu laikā, ir skaidrs, ka šie krucifiksi (peirones) te stāv jau divtūkstoš gadus.

Tomēr neskatoties uz to arhaisko izcelsmi, „peirones” ir dokumentētas tikai XVI gadsimtā. Gadsimtiem ilgi tās tikušas atjaunotas un celtas no jauna, nepievēršot nekādu uzmanību to arhitektoniskajai vērtībai, bet gan reliģiskajai simbolikai. To dizains ir vienkāršs, no ķieģeļiem vai akmeľiem tās cēluši anonīmi celtnieki. Daudziem krucifiksiem galotnē ir dzelzs krusts ar svētā vai mocekļa tēlu. Vēl salīdzinoši nesen šad un tad šo svētnīcu pakājē varēja redzēt ziedojumus – ziedus vai kukurūzas vainagus.

Ceļmalu krucifiksu funkcija mūsdienās nav skaidra. Papildus to informatīvajai funkcijai, iespējams ap šīm celtnēm ir notikuši daudzi maģiski un/vai reliģiski rituāli. Daţās vietās tās bija tikai kā tikšanās vieta jaunajiem zemniekiem, citās, kā piemēram Svētajam Antonam (kas ir svētais mājlopu aizbildnis) veltītā svētnīca, pulcējās zemnieki ar saviem mājlopiem, lai svētā piemiľas dienā saľemtu svētību.

Svētās Agatas krucifikss ir veltīts Svētajai Agatai, kas Spānijā pazīstama kā svētā sieviešu aizbildne. Svētā Agata bija III gs. mocekle. Viena no mocībām, ko viľa izcieta, bija krūšu nogriešana. Līdz pat šai dienai sievietes, īpaši lauku apvidos, svin šo dienu kā dienu, kurā “valda sievietes”. Viľas sapulcējas un kurina ugunskurus. Tradicionāli šīs svētās dienā vīriešiem bija jābūt paklausīgiem (pretēji likumam, kas valda visu pārējo gadu) un daţās vietās pat tika sasaukta vietējā sieviešu padome,

26

kas attiecīgajā dienā pārvaldīja ciemu.

Harabā 5.februāris ir tā diena, kad sievietes satiekas pie ugunskura netālu no Svētās Agatas krucifiksa. Diena tiek atzīmēta dzerot karstu šokolādi un ēdot īpašas kūciľas sauktas par Svētās Agatas krūtīm (teticas de Santa Águeda). Tās ir konusveidīgas krēma kūkas dekorētas ar ķirsi, kas simbolizē krūts galu.

Papildus tam, ka Svētā Agata ir sieviešu aizbildne, viľa tradicionāli ir bijusi arī zīdītāju aizbildne un mūsdienās ir krūts vēţa svētā aizbildne. Runā, ka gadījumos, kad rodas grūtības ar zīdīšanu vai piemeklējusi krūšu slimība, krucifiksa pakājē vajag nolikt ziedus kā ziedojumu vai noskaitīt lūgšanu.

Šajā apvidū Svētās Agatas svētkos sievietes dzied dziesmu, kuras vārdi mūsdienās šķiet nevainīgi, tomēr agrāk tika uzskatīti par izaicinošiem un sievietēm nepiedienīgiem. Šo dziesmu bija atļauts dziedāt tikai minētajos svētkos, kad sievietes drīkstēja uzvesties kā vīrieši un izlaist matus.

3.3: Mērķauditorijas identificēšana

Mērķauditorijas identificēšana – tas nozīmē, ka jums jāizprot, ko apmeklētāji vēlas. Tas noteiks, kāda rakstura informācija nepieciešama un kādas interpretācijas metodes jāpielieto. Šeit noder Baivotera ieteiktais dalījums kategorijās, tūristus iedalot sekojoši: kultūrā ieinteresētie, kultūras motivētie un kultūras iedvesmotie:

kultūras motivētie (tie, kuri izvēlas galamērķi, balstoties uz kultūras piedāvājumu tajā);

kultūras iedvesmotie (tie, kuri apmeklē populārus kultūras objektus); kultūrā ieinteresētie (tie, kuri savā ceļojumā iekļauj kultūras pasākumus un

izklaidi) (Bywater, 1993).

Papildus ceļotāju motivācijai, parastie demogrāfiskie rādītāji kā vecums, sociālais statuss, izglītības līmenis un tas, kādu kultūru šie ceļotāji pārstāv, palīdz tos segmentēt un atbilstoši pieskaľot interpretējamo ziľu.

Ja šī ir jūsu pirmā pieredze kultūras interpretācijas jomā, tad jums jāpaļaujas uz informāciju, ko sniedz tūrisma statistika un citi gidi vai profesionālās asociācijas. Ja jums nav skaidrs, kādā veidā apmeklētājus segmentēt, var sākt ar potenciālo apmeklētāju iedalīšanu binārās kategorijās (vietējie/ārvalstu, pieaugušie/bērni, kultūras motivētie/kultūrā ieinteresētie utt.). Tiklīdz būsiet iepazinis tūristu grupu dzīvē, sapratīsiet, kuras kategorijas nepieciešams kombinēt, lai sniegtu jēgpilnu, uz mērķauditoriju vērstu ziľu.

Tomēr neviens jums nesniegs tik daudz informācijas kā paši apmeklētāji. Vienīgi atgriezeniskā saite ar mērķauditoriju var dot precīzu informāciju par to, kā

27

mērķauditorija jūsu sniegto informāciju uztver, kādu jēgu viľi piešķir kultūras resursiem, kāda veida saskarsme viľiem patīk un, kā viľus ietekmē interpretācija.

Harabas ciemā vismaz 70% apmeklētāju ir vecāka gadagājuma Spānijas iedzīvotāji, kas apmeklē kādu no trīs ciema kūrortiem veselības nolūkos. Liela daļa pārējo apmeklētāju ir pieaugušie un pāri, kas arī dodas uz kūrortiem. Neliela daļa ceļotāju ir ģimenes un grupas, kas praktizē ekotūrismu un apmetas lauku mājās.

3.4: Informācijas atlase. Tēmas izvēle

Nav lietderīgi pārslogot klausītājus ar faktiem un datumiem. Apmeklētāji tikai īslaicīgi spēj atcerēties 5 – 6 faktus. Viens no veidiem, kā atlasīt informāciju, ir izvēlēties centrālo tēmu, par kuru tiks sniegta interpretējamā ziľa.

Izvēloties informāciju, pirmais, kas jāľem vērā, ir jūsu mērķauditorijas raksturs. Daţādas mērķauditorijas uz sniegto informāciju reaģē daţādos veidos. Jūs nevarat stāstīt vienu un to pašu gan vietējiem, gan ārzemniekiem, gan senioriem, gan bērniem.

Katrai mērķauditorijai ir cita motivācija un emocionālās gaidas. Saskaľā ar Dr.T.T Keibla teoriju, lai izraisītu klausītāju interesi, interpretētājam tēma jāsaista ar mērķauditorijas dzīvi. Ir pierādīts, ka cilvēki spēcīgāk reaģē uz informāciju, kas viľus saista emocionālā līmenī. Interpretētājam tas ir jāapzinās un informācija jāspēj atbilstoši pielāgot.

Atlasot informāciju, ir divu veidu elementi, kas jāľem vērā: taustāmie un netaustāmie. Taustāmie elementi ir fiziski – tās ir lietas, ko iespējams aptaustīt, ieraudzīt vai piedzīvot tiešā veidā. Priekšmeta netaustāmās īpašības pieder simbolu pasaulei un atspoguļo tās vērtības un uzskatus, no kuriem veidojas kultūra.

Visveiksmīgākā interpretācija veidojas, šos divus elementus sapludinot, virzoties no taustāmā uz netaustāmo.

Gatavojot interpretācijas pasākumu Harabas ciemam, mēs nolēmām to orientēt uz senioru grupu, kas apmeklē ciemu veselības uzlabošanas nolūkos. Tie ir vidusšķiras cilvēki un vairums no viľiem reaģē emocionāli, saľemot informāciju par viľiem tik labi pazīstamo lauku vidi. Konkrētās interpretācijas tēma ir “Lauku un tradicionālais dzīves veids”, lai gan būtu iespējams izmantot arī tādas tēmas kā “Romiešu pagātne” vai “Veselība un ūdens”. Tādējādi, interpretējot ceļmalas krucifiksus(peirones), mēs tikai pieminēsim to vēsturisko izcelsmi un vairāk vērsīsim uzmanību uz to tradicionālo un reliģisko nozīmi, iesaistot mērķauditoriju informācijas apmaiľā un noskaidrojot viľu pieredzi. Mēs pat varētu nodziedāt populāru dziesmu par svēto un arī apmeklētājiem lūgt dziedāt līdzi.

3.5: Maršruta organizēšana

28

Līdzko būsiet izlēmuši par interpretācijas tēmu, sapratīsiet, kādus elementus vēlaties izgaismot, kādus ignorēt un, kāda veida informāciju sniegt. Tagad ir laiks strukturēt vizīti un izlemt par aktivitātes ilgumu un vietu, kā arī iesaistīto elementu prezentēšanas kārtību.

Koncentrējiet uzmanību uz apmēram piecām iezīmēm, kas attiecas uz tēmu, un tās prezentējiet. Cilvēki mēdz atcerēties tikai daţas lietas. Pat ja jūsu ciemā ir daudz interesantu vietu, tās visas nav vērts rādīt – tā būtu tikai laika šķiešana un informācija tiktu ātri aizmirsta.

Veidojiet nozīmīgu un izklaidējošu stāstījumu par tām lietām, ko vēlaties pateikt. Stāstu veidošanas principi tiks apskatīti vēlāk (3.6. nodaļā), bet atcerieties, ka visi elementi jāprezentē loģiska stāstījuma secībā. Stāstījuma secību nedrīkst noteikt tas, cik tuvu viens otram atrodas rādāmie objekti. Ja šādā veidā stāsts sanāk pārāk garš, izvēlieties citus elementus vai arī mainiet stāsta saturu. Interpretējošai prezentācijai jābūt kā informatīvam, izklaidējošam un iedvesmojošam stāstam.

Aktivitātes saturs un īpašās iezīmes jāplāno saskaľā ar apmeklētāju profilu. Īpašās iezīmes iekļaušanai stāstā jāizvēlas pēc iespējas objektīvāk, bet objektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, cik rūpīgi pirms tam ir veikts izpētes darbs. Apmeklētājiem (neatkarīgi no tā, kādai grupai viľi pieder) ir vajadzīga nemitīga motivācija un uzmundrinājums un tas, protams, jāľem vērā plānojot maršrutu. Motivējošām/īpašām apskates vietām/komentāriem jābūt “izmētātiem” pa visu maršrutu un interpretējošā/izglītojošā maršrutā jāpadomā arī par emocionāliem aspektiem.

Veidojot maršrutu Harabā par tēmu “tradīcijas un paraţas laukos”, mēs nolēmām organizēt elementus pēc kārtas līdzīgi tam, kādā veidā parasti norisinās aitu gana vakara cēliens, kad viľš atgrieţas mājās no lauka. Mēs sāksim ar tradicionālo aitu ganu būdiľu apskati ārpus ciema, šķērsosim Velna tiltu, ienāksim ciemā pa vienu no ceļiem, kur ir iezīmēta ciema robeţa, un, pirms pastaigas noslēguma galvenajā laukumā, apmeklēsim tradicionālo veļas mazgāšanas vietu. Stāstā tiks stāstīts par to, kā aitu gans beidz darba dienu, šķērso tiltu (par to tiks pastāstītas daţas leģendas), pēc tam apstājas pie ceļmalas krucifiksa, veļas mazgāšanas vietā satiek savu sievu un visbeidzot sēţ uz soliľa galvenajā laukumā, kur parasti dienas beigās pulcējās ciema iedzīvotāji, lai parunātos ar kaimiľiem.

3.6: Stāsta stāstīšana

Cilvēki ir stāstījuši stāstus jau kopš seniem laikiem. Interpretācija galvenokārt ir stāstu stāstīšana: jūs savijat informāciju un ceļotājiem sniegto pieredzi burvīgā un jēgpilnā stāstījumā.

Senos laikos ar stāstu palīdzību tika tālāk nodota informācija un zināšanas par tradīcijām. Vislabākais veids infomācijas uztveršanai ir tās apgūšana jēgpilnā veidā – informācijai ir jābūt skaidri strukturētai un tai jāatstāj arī emocionāla ietekme.

Interpretētājam pirmkārt jābūt stāstniekam. Informāciju, kas tiek pasniegta stāsta formā, cilvēkiem ir vieglāk klausīties un atcerēties. Saskaľā ar T.Keibla teoriju, interpretētajam stāstam jābūt jēgpilnam, atmiľā paliekošam un aizkustinošam.

29

Tomēr stāstu veidošana ne vienmēr ir viegla. Raksta fragmentā interpretētājs Brets Dilingems sniedz kopsavilkumu par stāstu radīšanas un stāstīšanas procesu.

Pirmkārt, ir vajadzīgs stāsts, kas jūs iedvesmo. Daţkārt kāds kolēģis jums ir izstāstījis stāstu (un atļāvis to izmantot), ko noteikti gribas pastāstīt citiem. Šādi stāsti parasti nāk no sirds, līdz ar to tiek stāstīti ar iedvesmu.

Pēc tam, kad esi izvēlējies visnozīmīgākās tēmas, tu sāc veidot savējos stāstus. To parasti dara veidojot tā saucamo stāsta vizuālo portretu (SVP), ietverot tajā piecas galvenās sastāvdaļas: sākumu, problēmu, risinājumu, nobeigumu un attēlu (vai zīmējumu).

Pretēji tam, kā mums parasti māca, jūs sākat ar konkrētās tēmas problēmu un risinājumu (sākuma vietā). Pēc tam uzrakstiet pāris teikumus sākumam un pāris teikumus nobeigumam. Ja jums ir mākslinieka dotības, varat uzzīmēt stāstam ilustrācijas.

Tālāk sākas varenais stāstīšanas un pārstāstīšanas process. Pirms liekat savu stāstu uz papīra, izstāstiet to citam interpretētājam. Dariet to stāvot kājās, lai ar ķermeľa kustībām ilustrētu stāstījumu. Palūdziet, lai jūsu kolēģis to atstāsta jums, izmantojot ķermeľa kustības, skaľas un sejas mīmiku. Kolēģis nelietos tieši tos pašus vārdus un stāstīs stāstu citādā veidā, bet tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Jūs dzirdēsiet un redzēsiet savu stāstu citā gaismā un vēlāk varēsiet izmantot kādus vārdus vai tehnikas, ko lietoja jūsu kolēģis. Atcerieties, ka jums jāsacer izcils stāsts, vislabākais, ko saviem klausītājiem varat piedāvāt.

3.7: Palīglīdzekļu izvēlēšanās

Palīglīdzekļi ir lietas, kas palīdz nodot paredzēto ziľu un padara spilgtāku tūrista pieredzi. Palīglīdzekļi var būt gan reālas lietas, gan ilustrācijas. Parasti tie ir stāstā minēto priekšmetu piemēri, bet tie var kalpot arī kā saziľas līdzeklis, kā, piemēram, uz rokas uzmaucamas lelles, kas darbojas kā interpretētāja “sarunu biedrs”.

Palīglīdzekļi var būt aktīvi vai pasīvi, atkarībā no tā, kā interpretētājs tos izmanto.

Pasīvos palīglīdzekļus interpretētājs vienkārši parāda, un tie ir statiski, kā grafiki vai kartes pie sienas vai informatīvas plāksnītes pie interpretējamā elementa modeļa.

Ar aktīvajiem palīglīdzekļiem interpretētājs aktīvi manipulē, lai ilustrētu savu stāstu. Piemēram, sirpis, ko tradicionāli izmantoja raţas novākšanā, ir aktīvais palīglīdzeklis, kad interpretētājs to izmanto zāles kušķa nogriešanai un dod to izmēģināt arī viesiem.

Palīglīdzekļi ir svarīgi, jo tie stāstam nodrošina vizuālo un sajūtu fonu. Tie palīdz jūsu kalusītājiem koncentrēt uzmanību uz nododamo ziľu un ilustrē to daudz efektīvāk nekā vārdi. Interpretētājiem jāiemācās izmantot palīglīdzekļus. Sems H.Hems sniedz padomus palīglīdzekļu izmantošanai interpretācijas laikā:

30

Pārliecinieties, lai palīglīdzekli redzētu visi tūristi. Ja iespējams, iedodiet viľiem to apskatīt tuvāk.

Turiet palīglīdzekli augstu un, stāvot centrā, pagrieziet to gan uz labo, gan kreiso pusi.

Mēģiniet nerunāt ar palīglīdzekli, bet saglabājiet acu kontaktu ar auditoriju. Kad uz kaut ko norādāt, dariet to lēni un izteikti, lai ikviens var saprast, uz ko

jūs rādāt. Kad vien iespējams, izmantojiet palīglīdzekļus. Kad iespējams, rosiniet klausītājus izmantot savas maľas – pataustīt,

pasmarţot vai pat pagaršot. Izmēģiniet, kādā veidā savas prezentācijas laikā izmantosiet palīglīdzekli un

atrodiet piemērotu momentu stāsta laikā, kad to parādīt.

Harabā mēs nolēmām izmantot aitu gana nūju un saini, jo šos palīglīdzekļus var izmantot visa maršruta garumā. No saiľa tiks izvilkts un parādīts aitu gana nazis un “sebo” - cūku tauki ar garšvielām, ko aitu gani parasti lietoja maltītes papildināšanai. Parādīsim arī raupjas paštaisītas ziepes, ko izmantoja vecos laikos, un liksim tūristiem tās izmēģināt, veļas mazgāšanas vietā izmazgājot auduma gabalu.

3.8: Ziņas nodošana. Saskarsmes prasmes

Komunikācija visplašākajā nozīmē ir mijiedarbība, kuras laikā notiek ideju, sajūtu, informācijas apmaiľa daţādos līmeľos. Tas ir process, kura laikā caur daţādiem mēdijiem tiek nodotas idejas, emocijas vai zināšanas.

Komunikācijas procesā ir iesaistīti tādi elementi kā raidītājs, kodēšana, kanāls, atkodēšana, uztvērējs, atgriezeniskā saite un konteksts, ziľa un tās saľēmējs. Saskarsmes procesa pārzinātājs rūpīgi izvēlas raidāmās ziľas elementus un nodod tos saprotamā un pārliecinošā veidā.

Jau iepriekš tika uzsvērts, cik svarīgi ir veidot jēgpilnu ziľu un to atbilstoši strukturēt. Zemāk ir doti padomi jūsu verbālās komunikācijas prasmju uzlabošanai.

Pirms aktivitātes koncentrējieties uz mērķauditorijas vajadzībām.

Vizualizējiet, kā jums viss izdodas. Sāciet ar elpošanu.

2. attēls. Elementi komunikācijas procesā

31

Esiet profesionāls. Ienāciet uzstāšanās vietā ar pārliecību. Vērsieties pie klausītājiem ar smaidu un acu kontaktu. Pagaidiet, kamēr visi pievērš jums uzmanību. Stādieties priekšā un īsi pastāstiet par gaidāmo aktivitāti.

Pārliecinieties, vai visi klausītāji jūs redz un dzird. Stāviet viľiem pēc iespējas tuvāk.

Jūsu balss skaľa ir visnozīmīgākais instruments. Izmantojiet daţādus balss toľus.

Nododamo ziľu veidojiet skaidru un īsu. Ziľu nododiet aktīvi – lai tā ir “dzīva”. Jūsu ķermeľa valodai jābūt pārliecinošai un ekspresīvai. Nerunājiet pārāk ātri. Palēniniet runas tempu, lai cilvēki nedomā, ka esat

nervozs. Pauzes darbojas efektīvi. Stāstiet stāstu dabīgā veidā, it kā sarunātos ar labu draugu. Izmantojiet apzinātas kustības, lai aizpildītu telpu. Kustieties atbilstoši stāsta

saturam. Izvairieties no nervozām manierēm, kā rotaļāšanās ar matu šķipsnu vai

kustēšanās uz priekšu un atpakaļ, jo tas novērsīs klausītāju uzmanību no galvenā.

Izmantojiet rokas, lai uzsvērtu galveno. Nelieciet rokas kabatās. Nekrustojiet rokas; uz krūtīm sakrustotas rokas rāda, ka jūtaties nedroši.

3. attēls. Gide un apmeklētāji Tūrisma centrā. Gide izmanto aktīvu palīglīdzekli, lai ilustrētu apkaimes ģeoloģiju. Sobrarbe ģeoparks Hueskā, Spānijā

Izmantojiet vizuālos palīglīdzekļus.

32

Ja aizmirstas runājamais teksts, ieturiet pauzi un atcerieties stāsta mērķi. Pat ja neatminēsieties īstos vārdus, vismaz nenovirzīsieties no kursa. Iespējams, jums pat iešausies prātā klausītājiem noderīgas papildus domas un idejas.

Nemurminiet, bet skaidri izrunājiet katru vārdu. Cilvēki novērtēs jūsu spējas, klausoties jūsu runā.

Izmantojiet vārdus, kurus zināt. Nelietojiet tādus vārdus, par kuru jēgu neesat pārliecināts.

Aktīvi iesaistiet klausītājus. Uzdodiet jautājumus un saglabājiet acu kontaktu, kā arī atsaucieties uz viľu iepriekšējiem komentāriem.

Pabeidziet stāstu profesionāli. Apkopojiet nodotās ziľas galvenos aspektus un neaizmirstiet klausītājiem pateikties.

3.9: Sava snieguma un apmeklētāju izvērtēšana

Pirms interpretēšanas aktivitātes pabeigšanas, daţkārt ir labi uzzināt klientu viedokli. To iespējams izdarīt daţādos veidos. Pēc aktivitātes pabeigšanas varat neformāli parunāties vai iedzert kafiju, varat iesaistīt klientu kādā novērtēšanas spēlē vai dot aizpildīt anketu. Jebkurā gadījumā ir jānoskaidro apmeklētāja viedoklis par šādiem jautājumiem.

Sniegtā informācija: vai tā bija atbilstoša, pārāk daudz vai pārāk maz, vai tā bija piemērota šai mērķauditorijai.

Informācijas struktūra: vai informācija tika pasniegta skaidri un strukturēti. Īpašās lietas un vietas: vai tas bija interesanti un atbilstoši. Aktivitātes ilgums: atbilstošs, pārāk īsa, pārāk ilga. Jūsu verbālās prasmes: vai apmeklētāji jūs saprata vai arī viľiem ir sajūta, ka

kaut ko palaiduši garām, vai izvēlējāties atbilstošu terminoloģiju. Iesaistīšanās: vai apmeklētāji jutās iesaistīti aktivitātē, vai viľiem bija iespēja

izteikt savu viedokli. Cerības: vai aktivitāte izrādījās tāda, kādu viľi gaidīja. Ja nē, kas nebija labi? Komentāri un ierosinājumi: noteikti uzklausiet apmeklētāju ierosinājumus, lai

varētu aktivitāti uzlabot. Cena: vai aktivitātes cena atbilst saturam, vai arī apmeklētājiem cena šķiet

pārāk augsta.

Interpretācijas darbs ir nemitīgas mācīšanās process. Papildus semināru apmeklēšanai un savu prasmju un zināšanu uzlabošanai, jūs ļoti daudz varat iemācīties paši novērtējot savu sniegumu un pievēršot uzmanību klientu vērtējumam.

Pat ja dienas beigās esat noguris, ir jāatrod laiks sava snieguma un aktivitātes vispārējo aspektu izvērtēšanai. Šai nolūkā labi noder paraugs ar to aspektu uzskaitījumu, kurus vēlaties izvērtēt. Jums jāapkopo gan apmeklētāju, gan savi iespaidi. Papildus iepriekš minētajām lietām, vajag pierakstīt komentārus par klausītāju grupu un savus galvenos iespaidus par aktivitāti kopumā. Vai daţi apmeklētāji atpalika no grupas vai izskatījās garlaikoti? Kuri bija jūsu prezentācijas labākie un sliktākie brīţi? Vai viss noritēja pēc plāna vai arī jums nācās mainīt plānus uz vietas? Vai radās problemātiskas situācijas un kādā veidā jūs tās atrisinājāt? Vai jums kādā vietā pietrūka informācijas/nebijāt pietiekami labi sagatavojies?

33

Šādas informācijas apkopošana ir noderīga, lai izdarītu secinājumus un uzlabotu savu sniegumu nākotnē. Iespējams, konstatēsiet, ka bērniem kāda vieta neinteresē, vai arī vecāka gadagājuma cilvēkiem šāds maršruts ir pārāk nogurdinošs. Varat arī izdarīt piezīmes par to, ar kādu kultūru cilvēkiem tikāties un kādas ir viľu intereses, lai vēlāk šo informāciju izmantotu savā stāstā.

Ikdienas pieredzes rezultātā izdarītās piezīmes jums palīdzēs uzlabot savu sniegumu. Ir svarīgi veikt vispārēju novērtēšanu vismaz reizi sezonā. Apstrādājot ikdienā savākto informāciju, varēsiet konstatēt, kādas izmaiľas jāievieš nākamajā sezonā, un izstrādāt virkni jaunu aktivitāšu, kas paplašinās jūsu piedāvājumu.

4. Kvalitāte un ilgtspējība

Ievads

Eiropas Komisijas dokumenta “Ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma”mērķis ir veidot cilvēku uztverē Eiropas tēlu kā kvalitatīvu un ilgtspējīgu tūrisma galamērķi:

Eiropas tūrisma nākotne ir atkarīga no tūristu pieredzes kvalitātes, tūristi sapratīs, ka vietās, kurās rūpējas par vides saglabāšanu, darba devēji un vietējās kopienas arī vairāk rūpēsies par viņiem. Iekļaujot savā darbībā rūpes par noturību, tūrismā ieinteresētās personas tādējādi saglabās konkurences priekšrocības, kas nosaka to, ka Eiropa, ar tai raksturīgo daudzveidību, ainavu un kultūru dažādību, ir vispievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē. Turklāt, sociāli atbildīgi risinot ilgtspējības problēmas, tūrisma nozarei būs vieglāk izmantot novatoriskus produktus un pakalpojumus un uzlabot to kvalitāti un vērtību (Brussels, 2007).

Veiksmīga tūrisma biznesa pamatā ir kvalitāte, un tā noturīgums atkarīgs no tā ilgtspējības un no tās teritorijas ilgtspējības, kurā šis uzľēmums atrodas. Arvien vairāk tūristu un apmeklētāju domā par vides un ilgtspējības jautājumiem, tādēļ uzľēmums, kurš rūpējas par šīm lietām, varēs nodrošināt augstāku kvalitāti un līdz ar to arī klientu apmierinātību.

Kvalitāte ir jēdziens, kuru mūsdienās lieto, runājot par jebkāda veida produktiem un pakalpojumiem. Ja raţošanā kvalitāte ir galvenokārt saistīta ar raţotāja noteiktajiem kvalitātes standartiem, tad servisa nozarē kvalitāte pamatā ir saistīta ar klientu apmierinājumu. Tomēr abās jomās likumi un standarti konkrētajā sektorā vienmēr būs noteicošie produkta vai servisa kvalitātes novērtēšanā. Tūrisma nozarē klienta apmierinātība ir pilnībā atkarīga no tā, ko klients iepriekš sagaida un vai šīs cerības tiks piepildītas vai nē. Augsta kvalitāte nenozīmē augstu cenu vai visaugstākos standartus. Klients būs apmierināts ar lauku mājas kvalitāti tad, ja tā būs atbilstoša viľa priekšstatiem par kvalitātes un cenas atbilstību.

Kvalitāte pastāv vienīgi tik lielā mērā, cik produkts vai pakalpojums apmierina klienta prasības un cerības. Tādējādi atsevišķiem elementiem, kuri veido stratēģiju, pamatojoties uz kvalitātes standartiem, jābūt balstītiem uz pilnīgu klienta izpratni (Weiemair, 1997).

34

Nav tik grūti apmierināt indivīda cerības, ja tūrisma uzľēmējs ir elastīgs un vēlas nodrošināt labu pakalpojumu. Tomēr pastāv minimāls prasību un standartu kopums, kurš palīdzēs jūsu uzľēmumam būt veiksmīgam. Par to tiks runāts šajā nodaļā. Tāpat šajā nodaļā tiks apskatīti uzľēmuma ilgtspējības principi: kādā veidā jūsu uzľēmums un sabiedrība, kurā tas darbojas, var pastāvēt ilgstoši, pievēršot uzmanību vides un sociālajiem jautājumiem.

Mērķi un metodes

Šīs nodaļas mērķis ir palīdzēt izprast vissvarīgākos jautājumus, kas saistīti ar kultūras tūrisma aktivitāšu kvalitāti un ilgtspējību. Lasītāji tiks iepazīstināti ar kvalitātes standartiem un galvenajām koncepcijām saistībā ar šiem jēdzieniem.

Kursa beigās lasītāji spēs:

Veikt savas plānotās aktivitātes kvalitātes novērtējumu un ieviest atbilstošas izmaiņas;

Ņemt vērā svarīgākos kvalitātes un ilgtspējības vadības aspektus; Izvērtēt savu kultūras tūrisma aktivitāšu ietekmi uz vidi un sociālo jomu.

Kopumā vides un kvalitātes vadības process ir visaptveroša tēma, un šīs nodaļas mērķis nav to aprakstīt detaļās. Šeit ir dots kopsavilkums par svarīgākajiem aspektiem. Informācija sniegta viegli izpildāmu instrukciju veidā ar mērķi uzlabot uzľēmēju sniegto pakalpojumu kvalitāti un būt par ierosmi tālākai šo aspektu izpētei.

4.1: Veselības un drošības jautājumi

Kultūras tūrisma aktivitātes var iedalīt daţādās juridiskās kategorijās, kurām attiecīgi tiek piemērota atšķirīga likumdošana. Ir ļoti liela atšķirība, vai grupa tiek vesta ekskursijā pa pilsētu vai arī piedalās vietējo produktu degustācijā un gatavošanā jūsu pašu virtuvē. Šīs rokasgrāmatas otrajā daļā, kurā aprakstīti īpaši kultūras tūrisma aktivitāšu veidi, tiek sniegta informācija par īpašiem noteikumiem attiecībā uz daţādām kultūras tūrisma aktivitātēm. Tomēr ir virkne jautājumu, kuri attiecas uz visa veida aktivitātēm.

· Riska izvērtējums: identificējiet visus iespējamos riskus un draudus drošībai, kuri varētu rasties aktivitātes laikā. Izslēdziet tos vai veiciet darbības to novēršanai (piemēram, iegādājoties apmeklētājiem drošības ķiveres vai aizsargbrilles). Ja aktivitāte ir pārāk riskanta, tad aizvietojiet to ar citu.

Informācija: informējiet savus klientus par jebkādu risku vai sareţģījumiem, kas varētu rasties aktivitātes laikā un pārliecinieties, ka viľi informāciju ir izlasījuši un sapratuši.

Medicīniskie apsvērumi un alerģijas: pārbaudiet šīs lietas pirms cilvēku iesaistīšanas kultūras tūrisma aktivitātēs.

Pirmā palīdzība: daudzās valstīs tiem, kas veic sabiedriskas aktivitātes, ir obligāti jāiziet apmācība pirmās palīdzības sniegšanā un jāiegādājas aptieciľa. Pat ja jums tas netiek prasīts, apgūstiet vismaz pamatlietas pirmās palīdzības sniegšanā.

35

4. attēls. Gids un apmeklētājs dabas interpretācijas aktivitātes laikā Ebro upē.

Abiem mugurā glābšanas vestes. Saragosa, Spānija

Klienta paša atbildība: lai novērstu klientu sūdzības, ir lietderīgi parakstīt dokumentu par paša klienta atbildību. Lai sacerētu dokumentu atbilstošā juridiskā formā un ietvertu tajā visu būtiskāko informāciju, jums būs nepieciešama jurista palīdzība.

Apdrošināšana: pat ja to nenosaka jūsu likumdošana, jums vajadzētu iegādāties apdrošināšanas polisi, kas jūs pasargātu no civiltiesiskās atbildības. Pat ja ievērosiet visus piesardzības mērus, negadījumi mēdz notikt, tāpat kā eksistē tiesāties kāri klienti. Ja negadījums notiks aktivitātes laikā, visdrīzāk jums zināmā mērā nāksies uzľemties atbildību un izmaksāt klientam kompensāciju.

Plānošana: pirms aktivitātes uzsākšanas ir jāizveido rīcības plāns nelaimes gadījumiem un vienmēr jānēsā līdzi saraksts ar glābšanas dienestu telefoniem.

Lai gan daţi minētie piesardzības mēri var likties pārspīlēti, tomēr, atkarībā no īstenojamās aktivitātes riskiem, jums visi šie jautājumi jāľem vērā un tie atbilstoši jārisina. Apdrošināšanas kompānija pirms līguma slēgšanas visticamāk izvērtēs jūsu aktivitāti un palīdzēs novērst riskus. Aprošināšanas polises iegāde ir arī labs kvalitātes rādītājs un jūs varēsiet piesaistīt vairāk klientu, ja iekļausiet šo informāciju visos mārketinga materiālos.

36

4.2: Atbildība mārketinga jomā

Pārdodot produktu, pārdevēji vienmēr pievērš uzmanību tā labākajām īpašībām un cenšas izvairīties no trūkumu rādīšanas. Tā rezultātā viľi sasola pārāk daudz un pakalpojums netiek nenodrošināts tādā līmenī, kā to sagaida pircējs. Kā jau tika minēts ievadā, kvalitāte ir klientu cerību apmierināšana. Vai nu tas būsiet jūs vai kāds no malas, kas veidos reklāmas un mārketinga materiālus, pārliecinieties par sekojošo:

Panākumu noslēpums ir solīt mazliet mazāk nekā varat piedāvāt. Jūsu kienti vienmēr būs daudz apmierinātāki, ja rezultāts pārsniegs viľu cerības. Esiet pieticīgs savu produktu mārketingā, tomēr pārliecinieties, ka ir minēti arī visi labākie momenti, un nekautrējieties reklamēt tās lietas, ko patiešām spējat nodrošināt.

Esiet godīgs. Nemelojiet klientiem un nedodiet viľiem maldinošus attēlus vai materiālus. Neaizmirstiet minēt negatīvos aspektus un mēģiniet tos kompensēt ar citām lietām. Piemēram, ja ceļš uz kādu vietu ir garš un sliktā stāvoklī, pirms un pēc ceļojuma piedāvājiet tūristiem kādas uzkodas, lai viľus uzmundrinātu, un paskaidrojiet, ka nomaļās atrašanās vietas dēļ minētais objekts ir īpaši vērtīgs.

Vienmēr pildiet klientiem dotos solījumus, vai tie būtu iekļauti mārketinga materiālos, vai tos būtu sniedzis jūs vai jūsu personāls.

Apmāciet savu personālu un visus citus pakalpojumu sniedzējus, ar kuriem strādāsiet kopā. Pārliecinieties, ka viľi saprot, ko nozīmē klientu cerību apmierināšana.

Vienmēr mēģiniet sniegt vairāk nekā solīts. Nelieli cienasti par brīvu kā kafija vai tēja vai arī neliela dāvaniľa maksā ļoti maz, bet uz klientiem atstāj lielu iespaidu.

Vienmēr apkopojiet atsauksmes un ievāciet infomāciju par klientu vēlmēm, lai zinātu, ko viľi patiesībā vēlas.

4.3: Starpnieki

Jūsu biznesā tādi starpnieki kā tūrisma operatori vai tūrisma centri un asociācijas ir ļoti nozīmīgi, jo vairumā gadījumu tie ir pirmā saikne starp jums un potenciālajiem klientiem. Sadarbojoties ar starpniekiem, ir jāľem vērā divi aspekti: uzticamība un informācijas nodošana.

37

Starpniekiem jābūt uzticamiem. Ja tie jums sniedz nepareizu informāciju vai nesniedz to savlaicīgi, tas noeikti ietekmēs jūsu darbību un sniegtos pakalpojumus. Starpniekiem jāievēro arī jūsu noteiktie kvalitātes un ilgtspējības standarti, jo tie ir daļa no jūsu biznesa. Tāpat

par starpnieku uzticamību var spriest pēc tā, kā tie ievēro termiľus un izdara maksājumus, jo jebkādas kavēšanās var nopietni ietekmēt jūsu biznesu.

Vēl viena svarīga lieta sadarbībā ar starpniekiem ir informācijas nodošana. Kad sniedzat informāciju klientiem, jums jābūt pārliecinātiem, ka informācija, kas saľemta no starpniekiem, ir aktuāla un precīza. Kad vien tas iespējams, uzaiciniet cilvēkus, kuri ir tieši iesaistīti saskarsmē ar klientiem, apmeklēt jūsu uzľēmumu un pašiem izmēģināt produktu, ko tie pārdod. Sniedziet atbildes uz visiem viľu jautājumiem un radiet piemērotus apstākļus jautājumu uzdošanai.

4.4: Komunikācija: rezervēšana un informācijas sniegšana

Pat ja klients rezervē aktivitāti daţus mēnešus iepriekš, jums šis rezervējums jāuztver kā ļoti būtisks moments – šī ir pirmā saskarsme ar klientu un ir ļoti svarīgi sniegt atbilstošu informāciju. Mēdz būt daţas kļūdas, kuru rezultātā varat zaudēt klientu vai arī sabojāt ar viľu attiecības.

Neatbildēšana uz klientu jautājumiem: interneta protokols nosaka, ka uz biznesa e-pastiem jāatbild vēlakais nākamajā darbdienā. Tas attiecas arī uz jūsu saziľu ar klientiem - gan e-pastu, gan vēstuļu vai telefona zvanu veidā. Ja neatbildat uz telefona zvaniem, varat zaudēt lielu daļu pircēju, jo, vairumā gadījumu, nesaľemot atbildi, cilvēki zvanīs citiem piegādātājiem. Ja vēlaties izskatīties profesionāli, jums nepieciešama diennakts telefona līnija vai vismaz automātiskais atbildētājs, kurā ierakstīt potenciālo klientu jautājumus, lai uz tiem pēc tam atbildētu iespējami īsā laikā. Jāatceras, ka vairumam cilvēku nepatīk atstāt ziľas automātiskajā atbildētājā, tādēļ ierakstiet laipnu, skaidru ziľu, kas pircējus mudinātu uzdot savus jautājumus.

5. attēls. Alhaferija pils Saragosā, Spānijā

38

Neskaidra vai nepietiekama informācija: ja potenciālie klienti uzdod jautājumus par jūsu pakalpojumiem, viľiem nepieciešama skaidra informācija. Parasti cilvēki grib zināt ļoti konkrētas lietas, bet, saľemot neskaidru vai šaubīgu atbildi, viľi jutīsies apmulsuši.

Rezervēšanas neapstiprināšana: pēc tam, kad esat saľēmis rezervēšanas pieprasījumu, pārbaudiet visas detaļas, saskaľojot tās ar klientu. Ja iespējams, visu pierakstiet un nosūtiet klientam apstiprināšanai. Mutiskā komunikācija mēdz būt kļūdaina un no kļūdām iespējams izvairīties, vienkārši uzrakstot apstiprinājuma e-pastu un sagaidot atbildi no klienta.

Godīgas informācijas nesniegšana: godīga informācija – tā ir visa atbilstošā informācija bez pārspīlējumiem. Klienti novērtē godīgumu un jūtas piekrāpti, ja viľiem samelo. Nekad nemelojiet un neslēpiet patiesību.

4.5: Komunikācija: klausīšanās prasme

Ja vēlaties nodrošināt labas kvalitātes klientu servisu un iegūt klientu lojalitāti, jums jāattīsta klausīšanās prasme. Ir pierādīts, ka vairumā komunikācijas gadījumu mēs saklausām tikai 25% no tā, ko dzirdam. Aktīva ieklausīšanās klientu komentāros un jautājumos palīdzēs izprast viľu vajadzības un atbilstoši pielāgot jūsu piedāvājumu. Ir četri vienkārši noteikumi klausīšanās prasmju uzlabošanai.

Mēģiniet izvairīties no “šķēršļiem”. Efektīvas klausīšanās šķēršļi ir trokšľi, runātāja pārtraukšana, tehnoloģijas un pat mūsu attieksme. Vislabākais serviss, ko saviem klientiem varat piedāvāt, ir uzmanīga un aktīva ieklausīšanās viľu viedoklī. Tādēļ piemērota telpa/laiks/noskaľojums klienta uzklausīšanai ir labas kvalitātes rādītājs.

Esiet pacietīgs. Lai otrs cilvēks pats visu izskaidro. Nemēģiniet viľu pārtraukt, pabeidzot sakāmo viľa vietā. Mēģiniet nedomāt uz priekšu par attiecīgo tēmu, bet uzmanīgi klausieties un iegūstiet pēc iespējas vairāk informācijas.

Ja informācija ir gara un sareţģīta, sagrupējiet to lielākos blokos un atkārtojiet savam sarunu biedram. Piemēram, “Garsijas kungs, es vēlos pārliecināties, vai pareizi sapratu Jūsu teikto. Jūs teicāt, ka vēlaties mainīt ekskursijas datumu un ir mainījies dalībnieku skaits. Vai tā ir? Labi, parunāsim par iespējamajiem datumiem. Jūs minējāt, ka…”

Nebaidieties uzdot jautājumus. Uzdodiet jautājumus vienmēr, kad jūsuprāt tas ir nepieciešams.

Atkārtojiet visu svarīgāko informāciju kā datumus, skaitļus un vārdus un, kad vien iespējams, mēģiniet saľemt apstiprinājumu rakstveidā.

4.6: Komunikācija: neverbālās prasmes

Klientiem daudz informācijas tiek nodots nevis vārdiski, bet gan citā veidā. Uzrunājot klientus, jums jāapzinās, ka darbojas arī tādi saziľas līdzekļi kā jūsu manieres, balss tonis, mīmika, ţesti un stāja. Ļoti svarīgs ir arī izskats un sakoptība. Pirms tikšanās, kā arī tiekoties ar tūristiem, pārbaudiet šādas lietas:

39

Stāju: mēģiniet stāvēt taisni un atbrīvoti, jo šāda stāja vēsta par pārliecību un uzticamību;

Roku ţestus: rokas noder, lai piešķirtu ziľai papildus nozīmi, bet nevajadzētu izmantot tikai ţestus. Bez tam, daţādās kultūrās roku ţesti tiek lietoti atšķirīgā veidā, tādēļ lietojiet tos piesardzīgi un neviciniet rokas pārāk spēcīgi;

Sejas izteiksmi: smaidiet pēc iespējas

vairāk, jo tā ir zināma metode uzmanības pievēršanai un empātijas izrādīšanai. Izvairieties no ţāvāšanās, nopūtām vai garlaikotas sejas izteiksmes, jo tādējādi izskatīsieties neieinteresēts.

Sakoptību: matiem jābūt saķemmētiem, bārdai noskūtai un nagiem apgrieztiem un tīriem. Arī svaigai elpai ir nozīme strādājot ar publiku;

Ja jums nav formas tērpa, apģērbam jābūt neitrālam un respektablam, tādam, kas nenovērš klientu uzmanību. Apģērbam vienmēr jābūt kārtīgam, tīram un izgludinātam, kā arī piemērotam paredzamajai aktivitātei.

4.7: Sūdzību risināšana

Klientu sūdzības palīdz labāk saprast mūsu sniegto pakalpojumu vājās vietas. Lai gan saruna ar saniknotu klientu nekad nav patīkama, sūdzības laikā saľemtā informācija ir labs izejas punkts pakalpojuma izvērtēšanai. Neizvairieties no klientu sūdzībām un risiniet tās godīgi un efektīvi. Ja klienta sūdzībai nepievērsīsiet uzmanību, iegūsiet neapmierinātu viesi, kura sliktās rekomendācijas būs kā negatīva reklāma “no mutes mutē”. Ir pierādīts, ka neapmierinātie klienti internetā darbojas daudz aktīvāk nekā apmierinātie, tādējādi neapmierināts klients internetā var radīt jūsu uzľēmumam negatīvu publicitāti. Savukārt atrisinot klientu problēmas vai apmierinot sūdzības, varēsiet novērst šīs problēmas atkārtošanos turpmāk.

Ne visi klienti iesniedz sūdzības pieklājīgā veidā. Tomēr ir ļoti svarīgi saglabāt mieru un mēģināt nomierināt klientu, viľu uzmanīgi uzklausot. Ir zināma veida protokols, kas šādā gadījumā jāievēro.

Saglabājiet mieru. Klausieties uzmanīgi. Neuztveriet sūdzību personīgi.

6. attēls. Gide un apmeklētāji dabas takā publiskajā parkā

Saragosā, Spānijā

40

Mēģiniet saprast, ko klients vēlas pateikt un, ja nepieciešams, atkārtojiet viľa teikto skaļi.

Pierakstiet detaļas. Vienmēr pasakiet klientam paldies par sniegto informāciju. Mēģiniet saprast, kādu problēmas risinājumu klients vēlas sagaidīt. Informējiet klientu par to, kādā veidā problēmu risināsiet. Ja jums

nepieciešams vairāk laika pārdomām, pasakiet to klientam, bet informējiet viľu arī par to, kad varēsiet sniegt atbildi.

Ja nepieciešams, informējiet klientu par problēmas risinājumu.

Pēc problēmas atrisināšanas pierakstiet notikušo un laiku pa laikam pārskatiet savus pierakstus, lai saprastu, vai gadījumā jums kaut kas nav jāmaina.

4.8: Standarti un sertifikāti

Tūrisma aktivitātēm piešķirtie sertifikāti un kvalitātes apliecinājumi ir garantija tam, ka uzľēmums darbojas, lai apmierinātu klientu vajadzības un piedāvā produktus, kas klienta acīs šķiet vērtīgi.

Daţādās tūrisma nozares jomās tiek veidoti kvalitātes standarti ar mērķi uzlabot pakalpojumus un produktus. Pie kvalitātes standartu, kontroles un zīmolu izstrādes kopīgi strādā valstu, reģionālās un Eiropas tūrisma organizācijas.

Kvalitātes apliecinājums dod labumu gan klientiem, gan tūrisma uzľēmumiem:

Klientiem, jo viľi apzinās, ka no profesionāliem speciālistiem saľems to, ko vēlas; bez tam, viľiem tiek ļauts piedalīties nemitīgā pakalpojumu uzlabošanā;

Tūrisma uzľēmumiem, jo tiek uzlabota biznesa vadība, tiek apmācīti darbinieki, tiek panākts lielāks klientu apmierinājums, tiek ieviesti nemitīgu uzlabojumu procesi, un kvalitātes zīmi iespējams izmantot komercializācijai un reklāmai.

Ir daţādas organizācijas, kas darbojas Eiropas un starptautiskā līmenī kvalitātes zīmolu un sertifikātu izveidē, kurus iespējams piemērot tūrisma pakalpojumiem, atkarībā no darbības sektora. Tādas organizācijas ir Atbildīgā tūrisma institūts (RTI), Starptautisko standartu organizācija (ISO), kā arī sertifikātu izsniedzējs „TÜV Rheinland” vai Federācija „Europarc”.

Ir vairākas kvalitātes sistēmas, no kurām daţas ir īpaši nozīmīgas Eiropas līmenī:

ISO 9000 standarti, kas apliecina starptautiski atzītu labas prakses un kvalitātes vadības līmeni;

Integrēta ilgtspējīgā tūrisma zīme (STI), kurā, atkarībā no uzľēmuma nodrošinātās kvalitātes līmeľa, apvienoti tādi sertifikāti kā "Öko-Proof-Betrieb", "Biosphere Hotels", ISO 14001 un EMAS;

Eiropas ilgtspējīga tūrisma harta, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīga tūrisma attīstību Eiropas aizsargājamajās dabas teritorijās.

Ja esat nolēmis tūrisma aktivitāti īsenot saskaľā ar kvalitātes sertifikātu, ir svarīgi izvērtēt visus konkrētajā teritorijā un jūsu biznesā pieejamos kvalitātes sertifikātus, lai no tiem izvēlētos vispiemērotāko. Vairāk par kvalitātes sertifikātiem lauku tūrisma uzľēmumos Latvijā varat izlasīt Naktsmītľu modulī (rokasgrāmatā).

41

4.9: Vides jautājumi

Vides jautājumus saistībā ar tūrisma aktivitātēm var iedalīt trīs lielās grupās: transporta ietekmes samazināšana, resursu izmantošanas minimizēšana un atkritumu apsaimniekošana.

Tūrisma transportā, īpaši gaisa satiksmē, intensīvi tiek izmantoti enerģijas resursi, kas rada lielu daudzumu izmešu, bet nelieli lauku tūrisma uzľēmumi maz ko varam darīt šīs lietas labā. Visdrīzāk mēs varam ietekmēt satiksmi uz ceļa un transportlīdzekļu izmantošanu mūsu piedāvāto aktivitāšu laikā. Intensīva satiksme uz ceļa ietekmē vietējo gaisa kvalitāti un trokšľa līmeni un mēdz izraisīt smagas slimības. Oglekļa dioksīda emisijas ir ievērojams drauds videi un mūsu dzīves kvalitātei globālā līmenī. Vienkārši soļi, ko varam veikt šīs ietekmes samazināšanai uz tūrisma nozari, ir šādi:

Pēc iespējas bieţāk izmantojiet sabiedrisko transportu – gan savām, gan klientu vajadzībām. Plānojot aktivitātes, paredziet sabiedriskā transporta izmantošanu un piedāvājiet to tūristiem kā alternatīvu autobusa īrei, lai labāk iepazītu jūsu apkaimes kultūru;

Rosiniet klientus izmanto sabiedrisko transportu gan ceļojot jūsu reģionā, gan visā atvaļinājuma laikā. Nodrošiniet viľiem informāciju par transporta atiešanas laikiem un maršrutiem;

Ievietojiet informāciju par sabiedrisko transportu visās brošūrās vai tūrisma informācijas vietās;

Ja nepieciešams transportlīdzeklis klientu pārvadāšanai, vienmēr mēģiniet atrast mazāko un videi draudzīgāko transportlīdzekli;

Veidojot tūrisma maršrutu, ľemiet vērā transporta ietekmi uz vidi; Pēc iespējas vairāk izmantojiet vietējos produktus un ľemiet vērā importa

preču transportēšanas ietekmi uz vidi.

Brīvā laika pavadīšanas un tūrisma aktivitātes patērē lielus reģiona resursus (zemi, enerģiju, ūdeni, pārtiku) un var pat radīt konkurenci vietējo cilvēku vajadzībām. Kā kultūras tūrisma aktivitāšu sniedzējiem jums jābūt pārliecinātiem, ka aktivitātes tiek īstenotas izmantojot vietējos resursus saprātīgi, bet jo īpaši jāpārliecinās, ka piegādātāji un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem sadarbojamies, izmanto videi draudzīgu pieeju un nenotiek vietējo resursu pārtēriľš.

Vēl viena joma, ko negatīvā veidā spēcīgi ietekmē tūrisma aktivitātes, ir atkritumu radīšana. Atkritumu apsaimniekošanas jomā viens no risinājumiem ir to pārstrāde un otrreizējā izmantošana, bet, protams, videi visdraudzīgākais variants ir atkritumu daudzuma samazināšana. Tūrisma biznesā to var īstenot šādi:

Pērkot produktus sev un klientiem, vienmēr pievērsiet uzmanību iepakojumam un izvēlieties produktus, kur iepakojuma ir vismazāk;

Pērkot produktus klientiem, mēģiniet iepirkt lielāku daudzumu, kas arī izmaksās lētāk, un lietojiet vairākkārt izmantojamo iepakojumu (piemēram, piknikam paredzētos produktus iepakojiet nevis plastikāta, bet kokvilnas maisiľos);

Savāciet visus aktivitātes laikā radītos atkritumus un pēc iespējas tos nododiet pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai;

42

Piedāvājiet klientiem iespēju atkritumus šķirot, paredzot katrai atkritumu kategorijai atsevišķu tvertni;

Pārliecinieties, vai arī jūsu piegādātāji cenšas pēc iespējas samazināt atkritumus un tos apsaimniekot videi draudzīgā veidā.

Izmantotā literatūra un avoti

Tilden, F. (1957). Interpreting our Heritage, University of North Carolina Press.

U N E S C O, (1982). Mehiko kultūras politikas deklarācija, Mehiko, 1982.gada augustā

Beck, L. and Cable, T. (2002). Interpretation for the 21st Century. SagamorePublishing.

Bywater, M. (1993). The Market for Cultural Tourism in Europe. Travel and Tourism Analyst nº 6.

National Association for Interpretation, Journal of Interpretation Research, www.interpnet.com/JIR/

Alison, H. and Blockley M. eds. (2006). Heritage Interpretation, London: Routledge

Sharing our Stories: Guidelines for Heritage Interpretation,National Trust Australia (WA) and Museums Australia (WA), 2007

Ballantyne, R., Crabtree, A., Ham, S., Hughes, K., and Weiler, B. Tour Guiding: Developing Effective Communication and Interpretation Techniques, 2000, video available from Roy Ballantyne QUT

Ham, Sam H. Interpretation A Practical Guide for People with Big Ideas and Small Budgets ,Golden, Colorado, USA: Fulcrum/North American Press

Brussels, 19.10.2007 Agenda for a sustainable and competitive European tourism COM (2007) 621 final

Weiermair, K., (1997) On the concept and definition of quality in tourism In: Quality Management in Tourism, AIEST, St Gallen.

Pašnovērtējums

1. Novērtējiet savas apkaimes potenciālu interpretācijas aktivitātēm. Izveidojiet visnozīmīgāko resursu sarakstu bez to tālākas izvērtēšanas.

2. Iedodiet izskatīt šo sarakstu vietējā tūrisma informācijas centra pārstāvjiem un profesionāļiem. Vai

43

netrūkst svarīgas informācijas? Vai esat pierakstījis kaut ko interesantu, ko nav iespējams ietvert interpretācijas aktivitātē?

3. Izvēlieties tēmu un izlemiet, kuras sarakstā minētās lietas atbilst izvēlētajai tēmai.

4. Sastādiet interpretējamo maršrutu, kurā ietvertas piecas iepriekš izraudzītās lietas.

5. Veiciet izpēti. Atrodiet pēc iespējas vairāk informācijas par izraudzītajiem resursiem un aprakstiet tos pēc iespējas plašāk.

6. Izdomājiet stāstu, kas varētu sasaistīt izraudzītos resursus jūsu izveidotā maršruta laikā.

7. Atlasiet informāciju, kas tiks sniegta stāsta un maršruta laikā. Izvēlieties tikai dažus faktus.

8. 8Pārbaudiet maršrutu pats. Uzņemiet kopējo laiku un laiku, kāds paiet, lai nokļūtu līdz katram objektam. Ieviesiet stāstā vai maršrutā nepieciešamās izmaiņas, lai pieskaņotu laiku.

9. Izstrādājiet vērtējuma anketu ar jautājumiem par jūsu interpretācijas galvenajām lietām.

10. Lai jūsu kolēģis pārbauda maršrutu. Iedodiet viņam aizpildīt anketu un apspriediet rezultātus. Konstatējiet vājās un stiprās puses un atbilstoši izmainiet ziņu.

11. Iedomājieties kādu kultūras aktivitāti savā apkaimē:

a. Izvērtējiet riskus, kuri attiecas uz klientiem, nepieciešamo apdrošināšanu un, kāda informācija jums būtu jāsniedz klientiem;

b. Izdomājiet piecus veidus, lai jūsu produktu/aktivitāti padarītu pievilcīgāku par citiem līdzīga rakstura produktiem.

12. Uzskaitiet piecas lietas, kas jāievēro saskarsmē ar klientiem. Nosauciet noteikumus, kuri būtu jāievēro rezervācijas un informēšanas laikā, kā arī uzskaitiet klausīšanās un neverbālās komunikācijas prasmes.

13. Sastādiet to jūsu apkaimes tūrisma pakalpojumu sarakstu, kuri ir sertificēti. Vai tie ir Eiropas vai vietējā līmeņa sertifikāti?

14. Iedomājieties, ka esat alus darītavas gids Latvijā. Pirms diviem mēnešiem angļu tūristu grupa pieteica vizīti. Viņi neprot latviešu valodu, bet jūsu angļu gids pēkšņi ir saslimis. Grupa ir ļoti dusmīga, jo viņus par to iepriekš neviens neinformēja un viņi tiešām vēlas apmeklēt šo alus darītavu. Ko jūs darīsiet?

15. Uzskaitiet 5 vides faktorus, kuri jāņem vērā veidojot kultūras aktivitāti.

44

II. Galvenie kultūras produkti

1. Arhitektūra un arheoloģija

1.1: Arheoloģijas tūrisms

Arheoloģiskas un vēsturiskas vietas ir iecienīti tūrisma objekti visā pasaulē. Daţu pēdējo gadu laikā ārvalstu ceļotāji kā trešo populārāko aktivitāti, kas seko restorānu apmeklējumam un iepirkšanās tūrei, norāda vēsturisku vietu apmeklējumu. Katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri apmeklē arheoloģiskas vietas, tomēr šis pieaugums var atstāt gan pozitīvas, gan ievērojami negatīvas sekas. Daudzos gadījumos apmeklētāju skaita pieaugums ir radījis sliktas sekas un vēsturiskās vietas ir daļēji vai pat pilnībā slēgtas, lai novērstu tālākus bojājumus.

Arheoloģiskais tūrisms (daţkārt saukts “arheotūrisms”) ir ceļojumu veids, kura laikā tūrists galvenokārt apmeklē senas un vēsturiskas vietas. Parastā motivācija ir interese par pagātni un vēlme uzzināt par senām vai vēsturiskām kultūrām, kuras dzīvojušas šajā teritorijā. “Arheotūristus” piesaista arī arheoloģisko vietu eksotiskā daba (un bieţi vien arī piekļūšana) un vēlme gūt unikālu pieredzi. Arheoloģijas tūrisms sevī ietver arī muzeju, vēsturiski nozīmīgu vietu, tematisko parku ar vēsturisku ievirzi, kā arī tradicionālo deju, festivālu un citu pasākumu apmeklējumu. Lai gan arheoloģiskais tūrisms nav jauna parādība, pēdējo gadu laikā tā apmēri ir radikāli pieauguši. Katru gadu tūkstošiem tūristu apmeklē arheoloģiskas vietas, un šis tūrisma veids ir kļuvis par ienesīgu biznesu. Arheoloģiskais tūrisms bieţi vien ir ekotūrisma, ģeotūrisma un kultūrvēsturiskā tūrisma sastāvdaļa. Daudzās valstīs apmeklētājiem tiek piedāvātas iespējas baudīt reģiona dabas un arī kultūras brīnumus.

Arheoloģisko vietu kā tūrisma piesaistes vietu popularitāte padara tās par vērtīgiem ienākumu avotiem, tomēr bieţi vien šo vietu saimnieciskā izmantošana nav līdzsvarā ar investīcijām minēto vietu atjaunošanai, apsaimniekošanai un aizsardzībai ilgtermiľā. Arheoloģiskās vietas ir trausli resursi, un neadekvāta vietas apsaimniekošana var novest pie vietas stāvokļa pasliktināšanās vai tās sociālā/vēsturiskā/izglītojošā/ekonomiskā potenciāla iznīcināšanas.

Arheoloģiskais tūrisms rada cilvēkos apziľu par kopīgu kultūras mantojumu un rosina cilvēkus apmeklēt arheoloģiskas un vēsturiskas vietas, tomēr tas vienlaicīgi pakļauj šos vērtīgos resursus palielinātam stresam. Šobrīd tūrisma pieaugums arheoloģiskās vietās nav sabalansēts ar atbilstošām apsaimniekošanas vadlīnijām un likumiem, kas

45

liktu ievērot “labo praksi” šo vietu apmeklējuma laikā. Šis lielā mērā neregulētais tūrisma veids ir novedis pie apstākļu pasliktināšanās un šo vietu iznīcināšanas. Daţās vietās pašvaldību pārstāvji ir bijuši spiesti apskates vietas slēgt un reklamēt savu teritoriju citā veidā, kā piemēram Altamirā Spānijā, kur ir izveidota arheoloģiskās vietas precīza kopija (balstoties uz AIA, Amerikas Arheoloģijas Institūta, Arheoloģijas žurnāla un ATTA, Piedzīvojumu ceļojumu asociācijas sniegtoinformāciju un roksagrāmatu).

1.1.1. Arheoloģiskā tūrisma plānošanas/īstenošanas „labās prakses‟ kopsavilkums

AIA/ATTA rokasgrāmatā ir minēta “labā prakse” arheoloģisku vietu apmeklēšanai.

Arheoloģiskas un vēsturiskas vietas ir trausli, neatjaunojami resursi, ar ierobeţotu eksistēšanas ilgumu. Tās ir unikālas un neaizvietojamas. Ja šāda vieta tiek iznīcināta, tad tas ir uz visiem laikiem un neatgriezeniski. Ir svarīgi zināt, ka šādas vietas var ciest laupīšanas un bezatbildīga/nekontrolēta tūrisma rezultātā. Iznīcināta tiek ne vien pati vieta ar tās fiziskajām atliekām, bet arī informācija, kuru varētu iegūt šo vietu izpētot. Informācijas zaudēšana ir tikpat negatīva parādība kā pašas vietas zaudēšana, jo tādējādi vairs nav iespējams iegūt izpratni par kultūru, kura šo vietu veidojusi.

Arheoloģiskas vietas eksistē plašākā vidē, kura sevī ietver gan apkārtējo vidi, gan vietējo sabiedrību. Labas prakses rezultātā ir jāľem vērā arheoloģiskā tūrisma ietekme uz šo vietu un dabas vidi, kurā tā atrodas. Ilgtspējīga tūrisma vadlīnijām jānosaka cieľas pilna attieksme pret šo vietu tuvumā dzīvojošo cilvēku vērtībām, ideāliem un tiesībām. Labās prakses vadlīnijas jāveido kopā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Kultūrslāľa paľemšana vai iznīcināšana ir neētiska un nelegāla rīcība. Arheoloģiskas vietas parasti aizsargā likumdošana, kura aizliedz jebkādu kultūras (un daţos gadījumos arī dabas) priekšmetu aiznešanu. Kultūras priekšmetu aiznešana vai tirdzniecība ar tiem ir nelegāla. Laupīšana vietu iznīcina un tiek zaudēts no šīs vietas iegūstamās informācijas patiesums.

Šie trīs minētie principi ir pamats jebkādu vadlīniju veidošanai arheoloģisku un vēsturisku vietu apmeklējumam. Vadlīnijās jāietver arī ekskursiju plānošanas, kā arī gidu un apmeklētāju uzvedības pamatprincipi (AIA/ATTA „Labās prakses ceļvedis arheoloģijas tūrismam”).

1.1.2. Vadlīnijas tūrisma operatoriem, kas tūristiem nodrošina arheoloģisku vietu apmeklējumu

Tūrisma operatora mērķis ir parādīt vietu interesantā un pieejamā veidā, tai pat laikā saglabājot tās vēsturisko, kultūras un sociālo vērtību un nozīmi. Visas ekskursijas uz šādu vietu jāsaskaľo ar attiecīgās vietas apsaimniekotājiem un pašvaldību.

46

Gidiem tūristi jāved ekskursijā uz tiem atbilstošu vietu un jāpārliecinās, lai unikālās pieredzes rezultātā arheoloģiskajai vietai netiktu nodarīti postījumi. Tūristi jāved tikai uz tādām vietām, kurās grupas vizītes ir pieļaujamas.

Gidiem jānodrošina, lai eskursantu grupas lielums atbilstu attiecīgās vietas kapacitātei.

Gidiem jāapzinās potenciālie draudi, kas šāda apmeklējuma laikā var rasties arheoloģiskajai vietai un tūristiem, un par to jāinformē tūristi, vienlaikus sniedzot arī ieteikumus, kā no šiem draudiem izvairīties.

Tūrisma operatoriem jāapzinās, ka arheoloģiska vieta var radīt zināmus ierobeţojumus tādām grupām kā invalīdi, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki u.c.

Tūrisma operatoriem jāzina, kāda veida infrastruktūra ir pieejama arheoloģiskajā vietā un par to jāinformē klienti.

Ja arheoloģiskās vietas infrastruktūra neatbilst normālajiem standartiem, tūrisma operatotiem jārosina vietas apsaimniekotājus infrastruktūru uzlabot, pirms šī vieta tiek iekļauta tūrisma maršrutā, lai klientiem sniegtu labāku pieredzi un nodrošinātu vietas saglabāšanu.

Gidiem jāapzinās, ka transportlīdzekļi ietekmē gan vidi, gan arheoloģisko vietu, un jāpārliecinās, vai minētajā vietā ir atbilstoša infrastruktūra transportlīdzekļu piebraukšanai un novietošanai. Ja infrastruktūra nav atbilstoša, tad vai nu sadarbībā ar pašvaldību tā ir jāizveido vai jāuzlabo vai arī ekskursijas organizēšanai jāizvēlas cita vieta.

Pirms ekskursijas vai tās sākumā visiem ekskursijas dalībniekiem jāizskaidro “labās prakses” pamatprincipi.

Tūrisma operatoriem jābūt labai izpratnei par vietas kultūrvēsturisko un sociālo nozīmi un par to interesantā veidā jāpastāsta klientiem.

Klienti pirms ekskursijas jānodrošina ar materiāliem par apkaimi un vietām, ko tie apskatīs.

Klienti jāinformē par vietas kultūrvēsturisko un sociālo nozīmi un tos jāmudina ievērot visus arheoloģiskās vietas apsaimniekotāju/pašvaldības noteikumus.

Tūrisma operatoriem apmeklētāji jānodrošina ar papildus izglītojošiem materiāliem un informāciju, lai viľi saprastu, ka apskates vieta ir daļa no plašāka konteksta un šīs vietas saglabāšana ir solis lielāka kultūras mantojuma saglabāšanā.

Tūrisma operatoriem apmeklētāji jāinformē, ka bieţi vien vietējie iedzīvotāji arheoloģiskas vietas uztver kā svētas vietas, tādēļ šādās vietās atbilstoši jāuzvedas.

Tūrisma operatoriem jāpārzina vietējo cilvēku attieksme, tradīcijas un uzskati par vēsturiskām vietām un atliekām.

Tūrisma operatoriem jāsadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem un tie jāiesaista tūrisma aktivitātēs, lai radītu interesantāku pieredzi klientiem un sekmētu labāku starpkultūru attiecību veidošanos. Tas var palīdzēt arī vietējās ekonomikas attīstībā.

Tūrisma operatoriem ieteicams izmantot vietējo gidu pakalpojumus. Tūrisma operatoriem jāveicina labu attiecību veidošana ar vietējiem

iedzīvotājiem un tūristi jāinformē par vietējo kultūru un noteikumiem, kas tajā jāievēro (valoda, fiziskais kontakts, fotografēšana utt.).

(fragmenti no rekomendācijām, kas minētas AIA/ATTA ceļvedī;

pilns teksts pieejams: http://www.archaeological.org/pdfs/AIATourismGuidelines.pdf)

47

1.2: Arhitektūras tūrisms

Vairums cilvēku dodas atvaļinājumā, lai atpūstos, apskatītu interesantas vietas, varbūt iepirktos un kopumā labi pavadītu laiku. Parasti ekskursiju maršrutos ir ietverts vēsturiski nozīmīgu vai vizuāli iespaidīgu pieminekļu un ēku apmeklējums. Tas dod iespēju tuvāk aplūkot ēkas un arhitektūras brīnumus, kas iepriekš redzēti tikai ţurnālos vai televīzijā. Vietas kultūru un vēsturi var iepazīt caur tās arhitektūras prizmu. Savukārt, ja atvaļinājums ir veltīts tikai vēsturisku pieminekļu un daţādu arhitektūras stilu apskatei, to sauc par arhitektūras tūrismu. Šīs rokasgrāmatas kontekstā termins arhitektūras tūrisms nozīmē došanos uz kādu vietu ar mērķi apskatīt galvenokārt vēsturiskus pieminekļus un arhitektūru. Šādā izpratnē mūsdienās arhitektūras tūrisms ir ļoti populārs, un daudzi vēsturisku vietu apsaimniekotāji reklamē šādas vietas kā apskates objektus ar pievienoto vērtību. Šajā nodaļā tiek apskatīti ar arhitektūras tūrismu saistīti jautājumi, kā arī sniegti ieteikumi jauniem risinājumiem arhitektūras tūrisma īstenošanai vietējā mērogā, lai saglabātu šo mantojumu arī nākamajām paaudzēm.

1.2.1. Arhitektūras tūrisma vietu izmantošana

Tūrisms ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm un pēdējo gadu laikā īpaši ir attīstījies arhitektūras tūrisms. Tūristi arvien vairāk vēlas sajust apmeklējamās vietas kultūru, vēsturi un unikalitāti. Viľi vēlas doties ekskursijās, lai apskatītu unikālu arhitektūru un pieminekļus un piedalītos daţādos pasākumos, kas sevī ietver vēsturisku vai arhitektūras pieminekļu apskati. Kā populāri tūrisma objekti jāmin pilis, pilsdrupas vai vēsturiski nozīmīgas vietas un ēkas, īpaši tad, ja attiecīgā vieta ir arhitektoniski īpaša.

1.2.2. Informācijas materiāli par arhitektūras pieminekļu vietām un maršrutiem

Par daudziem starptautiski pazīstamiem arhitektūras mākslas darbiem un vietām ir pieejama plaša informācija – gan par maksu, gan bez maksas. Šo informāciju var iegūt tūrisma informācijas centros, kultūras un valsts organizācijās, kā arī muzejos. Ja esat tūrisma pakalpojumu sniedzējs, tad bieţi vien šos materiālus varat pasūtīt vairumā tālākai izplatīšanai vai arī norādīt tūristiem interneta mājas lapas, no kurām šos materiālus iespējams lejuplādēt.

1.2.3. Uz arhitektūru orientēta tūrisma mājas lapu piemēri

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji var iegūt informāciju tālākai izplatīšanai arī no sabiedrisku organizāciju mājas lapām, kuras orientētas uz arhitektūras tūrismu un nacionālas/vietējas nozīmes tūrisma vietām/maršrutiem. Šeit minēti daţi tamlīdzīgu informatīvu mājas lapu piemēri Somijā:

http://www.visitfinland.com/web/guest/finland-guide/about-finland/very-finnish/architecture

48

http://www.finnisharchitecture.fi/ http://www.finnisharchitecture.fi/experience-architecture

1.2.4. Atbalsta materiālu veidošana uz arhitektūru orientētām tūrisma vietām/maršrutiem

Par vietējas nozīmes arhitektūras (un arheoloģiskām) vietām, iespējams, nav gatavu informācijas materiālu. Šādos gadījumos ir lietderīgi, iespējams ar vietējo arhitektūrā un arheoloģijā ieinteresēto iedzīvotāju palīdzību, izveidot piezīmes, stāstus, aprakstus un/vai fotogrāfijas, kartes un zīmējumus. Šos materiālus pēc tam var izmantot arī tūrisma operatora interneta mājas lapas papildināšanai.

1.3: Modernie IKT risinājumi arheoloģijas un arhitektūras tūrismā

Jau sen tiek lietoti tādi IKT un Interneta risinājumi kā mājas lapas, datu bāzes Internetā un informatīvie e-pasti. Tāpat tiek izmantotas Facebook lapas, Twitter un citi sociālie mēdiji, lai piesaistītu jaunus apmeklētājus un informētu bijušos par attīstību un jauniem produktiem. Šādu aktivitāšu mērķis ir vai nu mudināt viľus apmeklēt šo vietu atkārtoti vai arī izmantot kā neformālus mārketinga kanālus jūsu pakalpojumu reklamēšanai.

1.3.1. Mobilo gidu, mobilo telefonu, viedtālruņu un planšetdatoru izmantošana

Gadiem ilgi tūristiem apskates vietās bija pieejami praktiski un viegli pārnēsājami ceļveţi drukātā veidā. Tie bija īpaši noderīgi saistībā ar arhitektūras, arheoloģijas un citiem objektiem, par kuriem ir ļoti daudz informācijas, bet parastie gidi vai ekskursijas nav pats labākais risinājums.

Līdz ar Interneta pakalpojumu ieviešanu tamlīdzīgi ceļveţi kļuva pieejami vai nu kā mājas lapas vai lejuplādējāmi dokumenti, piemēram PDF formātā. Tomēr šiem Interneta risinājumiem bija zināmi ierobeţojumi to lietošanā konkrētajās apskates vietās. Mobilo ierīču arvien plašāka izmantošana paver jaunas iespējas pakalpojumu variēšanā. ‟Mobilie gidi‟ (skat., piemēram, www.comp.lancs.ac.uk/~kc/mguides04/pdfs/Duepmeier_Ruchter.pdf) ir pārnēsājami un mobili. Tie var būt gan ilustrējoši, gan pielāgoti daţādām lietotāju kategorijām (bērniem, retiem lietotājiem, ekspertiem, utt.) un ietvert arī balss un video elementus. Tie var būt balstīti arī uz informāciju, kas tiek nodrošināta GSM sistēmā, tāpat iespējams palielināt realitātes elementus, kā zemāk dotajā piemērā. To izmantošanu pievilcīgāku padara lietotājiem draudzīgu pakalpojumu izmantošana, piemēram „lappušu pāršķiršana‟ kā http://www.flipcreator.net.

1.3.2. Uz GSM sistēmu balstītas maršrutu kartes un ģeogrāfiskie informācijas punkti

49

Līdz ar mobilo telefonu, viedtālruľu un pārnēsājamo planšetdatoru arvien plašāku lietošanu, rodas iespējas jaunam un inovatīvam uz GSM sistēmu balstīto pakalpojumu pielietojumam, lai radītu/nodrošinātu tūrisma informācijas pakalpojumus. Piemēram, tiek veidotas maršrutu kartes ar mērķi parādīt vietējos arhitektūras pieminekļus un/vai nodrošināt „ekskursijas gida pavadībā‟ uz daţādām arheoloģiskām vietām. Šādas maršrutu kartes iespējams papildināt arī ar informāciju par attiecīgajiem apskates objektiem vai piedāvāt tūristiem uzspēlēt spēli, piemēram „dārgumu meklēšanu‟. Kā piemērus šeit var minēt www.waymarking.com, www.tourality.com, www.walkexplorer.com un www.seekbits.com/scavenger-hunts/make-a-free-scavenger-hunt/. Par praktisku šo tehnoloģiju pielietojumu var izlasīt rakstā, kas atrodams:

www.sciencedaily.com/releases/2011/01/110131092330.htm.

Slēpľošana ir jauna pieeja cilvēku piesaistīšanai tūrisma vietām. Kāds (piemēram, tūrisma operators) kaut ko noslēpj, lai citi (piemēram, tūristi) šo priekšmetu varētu atrast, izmantojot savus mobilos telefonus ar GSM sistēmas pieslēgumu. Vairāk informācijas par slēpľošanas (GeoCatching) sistēmas izveidi un ieviešanu iespējams atrast Interneta vietnē www.geocaching.com, savukārt par mobilo telefonu sagatavošanu slēpľošanas spēlei var izlasīt www.geocachenavigator.com.

1.3.3. Daži inovatīvi pakalpojumu risinājumi viedtālruņu Android un iPhone 3GS lietotājiem

Interneta pārlūkprogrammas, kuras viedtālruľiem piedāvā paplašināto realitāti, ir jauna veida pārlūkprogrammas. Ar šādas pārlūkprogrammas palīdzību mobilā tālruľa kameras parastais skats tiek pārklāts ar „meta informāciju‟. Pievienotie „metadati‟ tiek nosūtīti ar Interneta starpniecību. Tūrisma operatori var piedāvāt šādus paplašinātās realitātes pakalpojumus attiecībā uz konkrētiem tūrisma objektiem savā apkaimē, tos nodrošinot vai nu no saviem Interneta portāliem/serveriem vai arī kā pakalpojumus, kas tiek sniegti no īpašām datu glabātuvēm (šādas datu glabātuves piemērs ir dots

tālāk tekstā).

Turot tālruni savā priekšā kā parastu videokameru, tūrists var redzēt ne tikai informāciju, kas saistīta ar reālo objektu, bet arī, piemēram, tuvākos arhitektūras pieminekļus un īpašas interešu vietas. Atkarībā no pakalpojumiem, ko piedāvā tūrisma operators, ir iespējams pat parādīt notikumus un īpašas iezīmes saistībā ar objektu, uz kuru kamera tiek vērsta. To visu ir iespējams vērot viedtālruľa ekrānā.

Sareţģītāku funkciju veikšanai ierīcēm jābūt aprīkotām ne tikai ar videokameru, GPS sensoru un interneta pieslēgumu, bet arī ar kompasu un akselerometru. Vecāki viedtālruľi (tai skaitā iPhone 2G/3G) nav piemēroti šiem pakalpojumiem. Lai

50

viedtālruľos izmantotu paplašināto realitāti, tajos jāielādē atbilstoša interneta pārlūkprogramma.

Junaio, Layar un Wikitude irtamlīdzīgu interneta pārlūkprogrammu piemēri. Tiem, kas vēlas izmantot paplašinātās realitātes pakalpojumus, vispirms jāielādē kāda no pieejamajām aplikācijām, piemēram, Android Marketvai iTunes, jāizvēlas paplašinātā pakalpojuma serveris un pēc tam savā mobilajā tālrunī var priecāties par iespējām, ko sniedz programma Architecture Enriched Reality.

Pārlūkprogrammas Junaio un Layar ir pieejamas Android tipa tālruľiem un modelim iPhone 3GS. Pārlūkprogramma Wikitude interneta veikalā OVI store papildus piedāvā versiju daţiem tālruľiem, kas darbojas Symbian sistēmā/ programmā (Nokia N97 u.c.) Bez tam, pārlūkprogramma Wikitude ir savietojama ar vecāko tālruľa modeli iPhone 3G (kam ir mazāk paplašinātās realitātes funkciju).

PārlūkprogrammasJunaio paplašinātās realitātes aplikācija ir gan populāra, gan spēcīga programmatūra, kuru iespējams izmantot inovatīvu arhitektūras un arheoloģijas tūrisma pakalpojumu ieviešanai lauku teritorijās. Vairāk informācijas var iegūt www.junaio.com.

PārlūkprogrammaLayaris ir paplašinātās realitātes aplikācija ar daţām īpašām iezīmēm, kā, piemēram, perspektīvo karšu attēlošana. Bez tam, tā var attēlot apkārtējās ēkas 3D formātā un visbeidzot - parādīt kājāmgājēju maršrutu uz vietējiem arhitektūras informācijas punktiem. To iespējams lejuplādēt no Interneta vietnes www.Layar.com. Piemēru iepējams noskatīties video vietnē Archinform.

PārlūkprogrammaWikiTude piemērota daudzām iekārtām: jebkurai Android iekārtai ar OS versiju no 1.6 līdz 2.3 ar normālas vai augstas izšķirtspējas ekrānu, iPhone 3GS, iPhone4, iPad/iPad 2, iPod Touch 3G/4G, BlackBerry, Bold 9900 (kur šī programma bieţi vien jau ir instalēta). Vairāk informācijas var iegūtu un programmu lejuplādēt vietnē www.wikitude.com.

Archinformsniegtie pakalpojumi ir piemērs starptautiskai tūrisma informācijas datu glabātuvei, kas, cita starpā, satur arī informāciju par arhitektūras un arheoloģijas tūrisma pakalpojumiem. Šis ir piemērs jauna veida tūrisma pakalpojumiem Internetā – jauna pieejai paplašinātās realitātes nodrošināšanā. Papildus informācija, lietošanas ieteikumi un piemēri atrodami www.archinform.com.

2. Vēsturiskas vietas „Grebbelinie” – holandiešu militārā aizsardzības līnija - vēsturiskas vietas piemērs

Ievads

Šajā nodaļā aprakstīta holandiešu militārā ūdens aizsardzības līnija Nīderlandes vidienē, kura atrodas starp Reinas upi un bijušo Dienvidjūru, mūsdienās sauktu par Ēmera ezeru. Tā bija pirmā aizsardzības līnija, lai pasargātu Holandi pret iebrucējiem

51

no austrumiem. Mūsdienās šis ir labs piemērs, kādā veidā vēsturisku vietu iespējams atjaunot un attīstīt kā tūrisma objektu. Pēc šīs nodaļas izlasīšanas jums radīsies priekšstats, kā iespējams atjaunot vēsturisku aizsardzības līniju, lai attīstītu tūrismu un veicinātu nodarbinātību reģionā.

Pēc šīs nodaļas izlasīšanas:

Jūs spēsiet aprakstīt vēsturisko aizsardzības līniju nozīmi, raugoties no ES perspektīvas;

Jums būs priekšstats par to, kādā veidā iespējams atjaunot vēsturisko aizsardzības līniju;

Jūs varēsiet aprakstīt vismaz piecus tūrisma produktus, kas saistīti ar aizsardzības līniju;

Jūs zināsiet, kādus mārketinga instrumentus izmantot aizsardzības līnijas reklamēšanai;

Iegūtās zināšanas jūs spēsiet pielietot praksē.

2.1: Aizsardzības līnijas kā vēsturiski tūrisma objekti

2.1.1. Holandiešu “Grebbelinie”

Militārās aizsardzības līnijas „Grebbelinie” veidošanā ir izmantota gan zeme, gan ūdens un pa vidu tās pastiprināšanai ir izveidots cietoksnis. Šeit ir izmantots tas pats paľēmiens, kas kādreiz aizsardzības nolūkos tika lietots veidojot „Holandes ūdenslīniju”. Salīdzinot ar citām aizsardzības līnijām, kā Maţino aizsardzības līniju Francijā, Ostvolas aizsardzības sienu Polijā un Atlantijas Bunkuru sienu, šeit ļoti lielā mērā tiek izmantots „dabīgās” aizsardzības princips, kad ūdens kalpo kā Nīderlandes draugs un ienaidnieks.

Tā sauktā „Grebbelinie” tika izveidota 18.gs., kad Nīderlandei draudēja Francijas uzbrukums. 1794.gadā pirmo reizi līniju veiksmīgi apūdeľoja, bet nelaimīgā kārtā lielās upes bija aizsalušas un Francijas karaspēks, izvairoties no „Grebbelinie”, ieľēma Nīderlandi. Šajā laikā aizsardzības līnija tika izveidota līdz galam un papildināta ar vairākām aizsargbūvēm.

Vācu-franču kara sākumā 1872.gadā „Grebbelinie” atkal darbojās pilnībā un 1940.gadā pat tika izmantoti moderni lielgabali. Pirmā pasaules kara laikā šai aizsardzības līnijai Nīderlandes aizsardzības stratēģijā nozīmes nebija.

52

1940.gada februārī Holandes armija izlēma izmantot „Grebbelinie” aizsardzībai pret Vācijas karaspēku. 1940.gada 10.maijā - jaukā, saulainā dienā Vācijas karaspēks ienāca Nīderlandē. Trešās dienas vakarā pie Grebes kalna vācieši gandrīz pārrāva šo aizsardzības līniju un holandiešu karaspēks atkāpās līdz pat Holandes ūdensaizsardzības līnijai. Ceturtajā kara dienā, negaidītās holandiešu armijas pretestības dēļ pie „Grebbelinie”, tika sabombardēta Roterdama. Saľemot draudus, ka arī citas Nīderlandes pilsētas sagaida tāds pats liktenis, Nīderlandes valdība pastiprināja aizsardzību.

Ironiskā kārtā, 1944.gadā vācieši pastiprināja šo aizsardzības līniju, lai neļautu Kanādas karaspēkam atbrīvot Nīderlandi. Tā „Grebbelinie”, tagad saukta par „Pantherstellung”, noturējās līdz pat Vācijas karaspēka kapitulācijai Nīderlandē Vāgeningenā 1945.gada maijā. Pēc otrā pasaules kara līdz pat 1951.gadam līnija kalpoja militārajai aizsardzībai.

Piecdesmit piecus gadus pēc šī datuma neviens par veco aizsardzības līniju neinteresējās. Daba pārľēma aizsarggrāvjus un tranšejas, auga koki, kuru zaros putni vija ligzdas, un bijušos kazemātus pārklāja sūnas. Veidojot provinces ceļu, viens no cietokšľiem pat tika iznīcināts.

Tomēr 2006.gada maijā, ar mērķi reģionā veicināt tūrismu un rekreāciju, tika uzsākta „Grebbeberg linie” rekonstrukcija. Vecā aizsardzības līnija tika atmodināta jaunai misijai.

2.1.2. Militāro aizsardzības līniju nozīme ES mērogā

Militārās aizsardzības līnijas, kā pagājušo gadsimtu un gadu desmitu laika gara atspoguļotājas, ir interesanta tēma ES vēsturē. Ir ļoti aizraujoši

apskatīt ne tikai tehniku, bet arī iekārtas, ar kurām tā tikusi raţota. Tādā veidā rodas priekšstats, cik daudz līdzekļu valsts izlietoja aizsardzībai un cik nereāla bija cerība, ka neviens neuzbruks. Piemēram, 1940.gada maijā holandiešu karaspēks aizsardzībai izmantoja 1870.gadā raţotus lielgabalus!

Turpretī Maţino aizsardzības līnijā tika izmantoti moderni ieroči. Tomēr vācu kareivji, kuri jau kopš 1933.gada savās militārājās akadēmijās bija studējuši Šarla de Golla mobilās stratēģijas, mainīja stabilu aizsardzības līniju izmantošanas principus un izvairījās no Maţino aizsardzības līnijas, tādā veidā iekarojot Beļģiju un Holandi. Vācieši līdz 1941.gadam pie Atlantijas okeāna uzbūvēja paši savas aizsardzības līnijas. Jau 1925.gadā tika uzsākta Ostvolas aizsardzības sienas izveide bijušās Vācijas austrumos, kas mūsdienās ir Polijas teritorija. Tā kā Ostvolas komanda nebija pārāk labi apmācīta un pieredzējusi, šeit 1945.gada janvārī krievu armija tika

53

apturēta tikai uz daţām dienām. Pēc Otrā pasaules kara nekustīgo aizsardzības līniju nozīme mazinājās.

Attēls: Ostvolas aizsardzības siena Polijā

Kopīgajā Eiropas vēsturē aizsardzības līnijām, tāpat kā pilīm un cietokšľiem ir bijusi liela nozīme. Parasti tie tika būvēti, lai aizsargātos no ārvalstu iebrucējiem. Tāpat tanku var uzskatīt par uzbrūkošu mobilu cietoksni, kas tiek izmantots arī aizsardzībai.

Aizsardzības līnijas Eiropas iedzīvotājiem atgādina, cik vērtīgs ir miers. Nepastāvot agresijas draudiem no kaimiľvalstu puses, šādu aizsardzības konstrukciju izveide vairs nav nepieciešama. Eiropas Savienība ir labākā garantija mieram un labākā aizsardzība pret ES kaimiľvalstu militārajiem draudiem. To apzinās visi ES iedzīvotāji.

No ES viedokļa raugoties, ir svarīgi, lai arī „vecās aizsardzības” tūrisma objektu apsaimniekotāji sāktu savstarpējo sadarbību. Aizsardzības līniju saglabāšanas nolūkā būtu lietderīgi apmainīties ar pieredzi un organizēt kopīgus pasākumus. Protams, iespējams veidot arī ceļojumu paketes gan ES tūristiem, gan ārvalstniekiem. Viens no iespējamajiem piedāvājumiem japāľu un ASV tūristiem varētu būt četru dienu ceļojums uz trīs vecajām ES militārās aizsardzības līnijām.

2.1.3. Holandiešu rekonstrukcijas piemērs

2006.gada maijā tika uzsākts projekts „Grebbeberg līnijas atdzimšana”, lai reģionā veicinātu tūrismu un rekreāciju. Tika uzsāktas vairākas aktivitātes, kā kanoe izbraucieni pa vecās aizsardzības līnijas daļām, kājāmgājēju taku un veloceliľu izveide uz un blakus aizsardzības līnijai. Tika izveidoti

nelieli vēsturiski „muzeji” un tuvējie restorāni ēdienkartē iekļāva ēdienu „Grebbelinie”.

Tika izprojektētas un uzceltas tādas tūrisma mītnes kā „aizsardzības līnijas mājiľas”.

Nozīmīgakais projekta darbs bija un ir rekonstruēt aizsardzības līniju ar tās dambjiem, apūdeľošanas sistēmu, cietokšľiem, tranšejām, kazemātiem u.c. objektiem. Šādā veidā Nīderlandes vidienē plānots atjaunot vēsturisku tūrisma objektu „Grebbelinie”.

Ir izpētītas vecās kartes un apmeklēti militārie, pašvaldību un valsts arhīvi. Ir intervēti cilvēki, kas aktīvi piedalījās 1940.gada maija cīľās. Šādā veidā ir iegūta patiesa informācija dambju, slūţu, cietokšľu, bunkuru, kazemātu, kanālu un tranšeju rekonstrukcijai atbilstoši to vēsturiskajam izskatam, īpaši Otrā pasaules kara laikā.

54

Joprojām notiek rekonstrukcijas darbi. Tiks atjaunots arī cietoksnis „Fort aan de Buurtsteeg”, kuru pa vidu šķērso Utrehtas – Oberhauzenas dzelzceļa līnija. Rekonstrukciju finansē provinces, pašvaldības, NVO un, ja tas būs iespējams, arī daļēji ES.

Šobrīd, šķērsojot dzelzceļu, pāri bijušā cietokšľa daļai brauc automašīnas, tādējādi autoceļu vajadzēs pārplānot. Virs dzelceļa tiks izbūvēts apmeklētāju centrs, kurš būs kā skatu punkts uz visu atjaunoto cietoksni. Šis centrs izglītos/informēs pieaugušos un skolēnus par militāro aizsardzības līniju „Grebbelinie”. Gar līniju tiks uzcelti vēl četri nelieli informācijas centri, daţi no tiem esošo privāto „muzeju” vietā.

Ir ļoti svarīgi, lai aizsardzības līnija būtu pieejama visu veidu apmeklētājiem. Jāveido vai jāatjauno pievedceļi un tilti, kā arī auostāvvietas un velonovietnes. Jāorganizē sabiedriskais transports. Bez tam, pie atjaunotajiem aizsardzības kanāliem jāizbūvē krastmala kanoe, airu laivu un ūdensvelosipēdu pietauvošanai.

Invalīdiem jābūt pieejamām interesantākajām aizsardzības līnijas daļām un informācijas centriem. Šis faktors, cik tas katrā vietā iespējams, jāľem vērā pirms celtniecības darbu uzsākšanas.

2.1.4. Projekta vadība

SVGV - Gelderseielejas atjaunošanas fonds Šerpenzēlā vada „Grebbelinie” projektu kopš 2009.gada, koordinē visas aktivitātes un budţeta izlietojumu. Ir nozīmēts personāls, kas atbild tieši par šo projektu. Iepriekš „Grebbelinie” projekta darbinieki bija pakļauti Utrehtas provinces vadībai.

Lai atjaunotu „Grebbelinie” tās sākotnējā izskatā, projektā ir iesaistītas divas Nīderlandes provinces, 12 vietējās kopienas, vairākas NVO, kā, piemēram, par ūdens projektiem atbildīgā NVO. Uzľēmēji tiek rosināti pie „Grebbelinie” veidot tūrisma aktivitātes, mazus restorānus un tūristu mītnes. Daţas aktivitātes iespējams līdzfinansēt ar īpaša fonda palīdzību. Šobrīd tiek plānots, ka projekta aktivitātes varētu pabeigt 2014.gadā.

2.1.5. Mērķa grupas

Nīderlandes skolēni

Visi holandiešu bērni vēstures stundās mācās par Otro pasaules karu. „Grebbelinie” ir kā dzīva vēsture, kas atspoguļo vienu no lielajām 1940.gada kaujām Nīderlandē. Apkaimes pamatskolu skolēni jau brauc ekskursijās uz šo aizsardzības līniju un šo praksi varētu pārľemt arī citas skolas Nīderlandē. Arī vidusskolas ir viena no mērķa grupām.

Tūristi vecumā no 20 līdz 60 gadiem

Vietējie iedzīvotāji, ģimenes un tūristiuzskata šo aizsardzības līniju par labuvietu atpūtai: pastaigām, riteľbraukšanai, kanoe izbraucieniem, dabas baudzīšanai, tējas vai alus iedzeršanai pārgājiena laikā, daţāda veida aktivitātēm daţās Grebbelinie vietās. Vēsturiskās piemiľas dienas Otrā pasaules kara atcerei, kuru laikā notiek

55

daţādas aktivitātes, tiek uzskatītas par labu veidu nesenās pagātnes vēstures apgūšanai.

Tūristi vecumā no 60 gadiem

Senioriem par „Grebbelinie” ir patiesi vēsturiskas idejas. Otrā pasaules kara laikā un periodā līdz 1950.gadam viľi vēl bija bērni. Cilvēkiem līdz 75 gadu vecumam „Grebbelinie” ir reāla pieredze. Iespējams, ir vēl dzīvi kādi bijušie karavīri, kas piedalījās 1940.gada maija kaujās. Īpaši šai cilvēku kategorijai daţas „Grebbelinie” daļas jāpadara labi pieejamas arī ar invalīdu ratiľiem. Jebkurā gadījumā, cietoksnī “Fort aan de Buurtsteeg” plānotajā informācijas centrā šai apmeklētāju daļai būs jāpievērš īpaša uzmanība.

2.1.6. Izmaksas

Kopējās „Grebbelinie” projekta plānošanas un rekonstrukcijas izmaksas ir aptuveni 21 miljions eiro. Apmeklētāju centra izbūve no 2010. līdz 2014.gadam, ieskaitot cietoksni “Fort aan de Buurtsteeg”, izmaksās aptuveni 5 miljioni eiro.

Bastionu atjaunošana pie Grebes kalnaizmaksās aptuveni 845 000 eiro. Informācijas letes un signalizācijas ierīkošanai būs nepieciešami 150 000 eiro.

Pamatfinansējums nāks no Projektu biroja SVGV Šerpenzēlā, un 50% apmērā savu līdzfinansējumu dos arī vietējās pašvaldības, vides jautājumos ieinteresētās NVO, uzľēmēji u.c.

Īpaši kazemātu atjaunošanai paredzēts mini projektiem domātais līdzfinansējums.

2.2: Tūrisma produkti

Militārās aizsardzības līnija ir tūrisma objekts, kurš var radīt daudzus lauku tūrisma produktus. Parasti tā atrodas laukos un ir vairāk vai mazāk nomaskēta. No otras puses, tai ir dominējoša ietekme uz ainavu, īpaši frontes līnijas pusē, jo aizsardzības līnijas lielgabaliem jābūt vērstiem uz atklātas teritorijas pusi, piemēram pļavu vai tīrumu virzienā. Kā frontes līnijas dominante var būt arī kanāli, appludinājumi un tankiem paredzētie šķēršļi. Savukārt aizsardzības līnijas aizmugurē parasti tiek izvietoti transporta ceļi munīcijas un pārtikas piegādei. „Grebbelinie” militārās aizsardzības līnijai nav pārsegtu (pazemes) pievedceļu, kā tas ir, piemēram, pie Ostvolas Polijā.

„Grebbelinie” militārās aizsardzības līnijas atjaunošanai nepieciešama visu pievedceļu atjaunošana. Ceļu aiz pirmās aizsardzības līnijas iespējams pārveidot riteľbraucēju vajadzībām, savukārt aizsardzības līnijas centrā vai tās priekšpusē var ierīkot kājāmgājēju takas. Iespējams izveidot pat ceļu jāšanai ar zirgiem, kas ļautu cilvēkiem sevi iztēloties kavalērijas virsnieku lomās.

Ūdens aizsardzības elements – kanāls arī atrodas līnijas priekšpusē. Protams, apūdeľošanu ierīkot ir sareţģītāk, tā kā Nīderlandē dzīvojamās teritorijas ir maz. Tādējādi vispiemērotākais risinājums vecās aizsardzības līnijas atjaunošanai un

56

atraktivitātes palielināšanai ir kājāmgājēju taku, jātnieku un riteľbraucēju celiľu ierīkošana.

Aizsardzības kanālos iespējams nodarboties ar ūdenssportu nelielās laiviľās – kanoe, airu laivās un ūdensvelosipēdos. Ir iespējams pat organizēt ekskursijas - izbraucienus ar šaurām pasaţieru laivām.

Lai tūristus informētu par veco aizsardzības līniju, tiks pārbūvēti cietokšľi, tajos izveidojot nelielus apmeklētāju centrus. Tiks rekonstruētas daţas tranšejas un kazemāti.

„Grebbelinie” militārās aizsardzības līnijas teritorijā noteikti nepieciešami gidi.

Esošie restorāni un tūrisma mītnes var gūt labumu no tūristiem, kas ierodas apskatīt militāro aizsardzības līniju. Nepieciešams veicināt tādu jaunu lauku tūrisma mītľu, nelielu restorānu un tējas namiľu veidošanu, kuri atbilstu aizsardzības līnijas koncepcijai.

Tādējādi vecās aizsardzības līnijas atdzīvināšana radīs daudzas darbavietas celtniecības un rekonstrukcijas jomā, kā arī jaunus tūrisma produktus. Tādā veidā tiks stimulēta vietējā ekonomika un palielināta nodarbinātība lauku teritorijā, kuru šobrīd apdraud urbanizācija.

2.2.1. Dzīvais nemateriālais mantojums

Lai saglabātu militārās tradīcijas, tiek organizēti pasākumi ar uzdevumiem, tradicionālām karavīru maltītēm un citām aktivitātēm, kas bija raksturīgas holandiešu karaspēka mobilizācijas laikā 1939. – 1940.gadā. Šāda veida pasākums notika arī 2010.gada 14., 15.maijā vairākās vietās pie 68 kilometrus garās aizsardzības līnijas.

Šāda veida pasākumus iespējams rīkot par daţādu gadsimtu notikumiem, piemēram par 1792. un 1795.gada cīľām pret franču karaspēku, kurš okupēja Nīderlandi uz 18 gadiem, jo arī tai laikā šī līnija kalpoja militārajai aizsardzībai.

Šis „dzīvais nemateriālais mantojums” joprojām nav iekļauts UNESCO sarakstā. 2009.gada beigās Abū Dabī Apvienotās Nācijas izveidoja pirmo nemateriālā mantojuma saraksta projektu (Weekend journal, 2009.gada 11. – 13.septembris), tomēr šobrīd vairāk uzmanības tiek pievērsts folklorai, dziesmām, dejām, tautas tērpiem utt.

2.2.2. Kareivja dzīves pieredze aizsardzības līnijā

Kādam lauku tūrisma mītnes uzľēmējam, kurš jau darbojas netālu no rekonstruētās aizsardzības līnijas „Grebbelinie”, radās ideja izveidot lauku tūrisma mītni kā “Aizsardzības līnijas mājiľu”.

“Aizsardzības līnijas mājiľas” tiek rekonstruētas un papildinātas ar daţiem uzlabojumiem, ko parasti vēlas izlutinātais rietumu tūrists, un izmantotas kā tūristu mītnes. Tās izvietotas pretī bijušajam aizsarglīnijas aizsprostam.

57

Šeit 1940.gada maijā notika liela holandiešu un vāciešu karaspēka sadursme, tādējādi iznāk gulēt vairāk vai mazāk kaujas laukā. Netālu atrodas rekonstruēta tranšeja un tūrists var justies kā holandiešu kareivis, kurš gaida ienaidnieku. Ja tiek rezervēta ”Aizsardzības līnijas mājiľa”, īpašnieks noorganizē ekskursiju, pastāsta par holandiešu aizsardzības līniju, ūdens apsaimniekošanu un apkārtnē sastopamo floru un faunu.

2.2.3 Apmeklētāju centri

Cietokšľos vai lauku mājās aizsardzības līnijas tuvumā tiks izveidots viens liels un vairāki mazi apmeklētāju centri. Galvenais apmeklētāju centrs tiks veidots cietoksnī “Fort aan de Buurtsteeg”. Radot interjeru, pirmkārt jāatceras, ka šis būs darbojošs apmeklētāju centrs, kurā tiks rādītas kinofilmas un iespējams arī datoranimācijas. Apmeklētājiem jārada arī iespēja labi pārredzēt šo cietoksni. Vecajiem ieročiem un mēbelēm, tāpat kā ēdināšanas telpām jāatrodas cietokšľa centrā.

Jābūt labi saprotamiem skaidrojumiem uz informācijas plāksnēm vai datorā par vecās tehnikas lietošanu. Ieteicams cietokšľa centrā veidot viegli pārveidojamu telpu kinofilmu rādīšanai, mācībām vai sanāksmēm.

Apmeklētāju centros nepieciešami gidi, kas spētu pastāstīt interesantus stāstus un nodemonstrēt centrā aplūkojamās tehnikas pielietojumu dzīvē. Gidu darbam varētu apmācīt brīvprātīgos.

Ja nav pieejami gida pakalpojumi, tad pie visiem interesantiem objektiem varētu ieviest iPod “gidu”. IPod iespējams ierakstīt paskaidrojumus par visiem objektiem un dabas teritorijām pie militārās aizsardzības līnijas. Tajā varētu būt pat 1940.gada kareivju dziesmas un biedējošas kara laika skaľas, kā bumbvedēju lidmašīnu uzlidojuma rēkoľa vai holandiešu karavīru izsaucieni frontes līnijā.

Centrā jābūt pieejamiem mācību un informatīvajiem materiāliem, jo tam jāpilda loma kā vēstures mācībstundu vietai gan jaunatnei, gan pieaugušajiem, kas Nīderlandē jau 65 gadus dzīvo miera apstākļos. Materiāli būs galvenokārt par Otro pasaules karu, bet iespējams izveidot materiālus arī par 1792. un 1795.gada aizstāvēšanos pret franču karaspēku.

Būtu labi izveidot sadarbību ar Militārās aviācijas muzeju Zēsterbergā, Militārās loģistikas muzeju un citiem militārajiem muzejiem tuvākajā apkārtnē. Arī Seno amatu muzejs Barneveldē varētu sniegt padomus un, iespējams, pat uzdāvināt neizmantotus priekšmetus, piemēram, vecus telefonus.

Pie ieejas/uzľemšanas nodaļā redzamā vietā jābūt (elektroniskiem) paziľojumu dēļiem un apmeklētāju ţurnālam. Tā kā tiek gaidīti arī ārvalstu tūristi, informācijas plāksnēm un bukletiem jābūt ne tikai holandiešu, bat arī angļu un vācu valodā.

„Hoeve De Beek” Vudenbergā ir mikromuzeja piemērs. Tajā ir izstādīti vēsturiski priekšmeti, kuri tika lietoti militārās aizsardzības līnijā „Grebbelinie”. Šo ekspozīciju atbalsta un reklamē fonds “De Grebbelinie in het Vizier”. Intereresanti ir tas, ka kara laikā šī lauku māja tika iznīcināta, lai izveidotu labākas šaušanas pozīcijas (skat. www.Boerenstee.nl).

58

2.2.4. Ekskursijas ar laivu un kājām

Tūrisma gidu pakalpojumi ļauj tūristiem ne tikai apmeklēt interesantākās vietas, bet arī saľemt pamatinformāciju par konkrētu cietoksni vai tranšeju aizsardzības līnijā un to, kā tie tikuši izmantoti Otrā pasaules kara kauju laikā. Papildus tam, gids var pastāstīt par kultūras un dabas vērtībām, kas atrodamas gar frontes līniju.

Šādus pakalpojumus sniedz Grebbelinie tūrisma gids. Viľš/viľa ir spēcīga personība ar nepieciešamajām garīgajām un fiziskajām īpašībām un zināšanām, kas veic atbildīgu, bet interesantu darbu un ir gatavs nemitīgi pilnveidot savas prasmes un zināšanas. Gidam patīk darbs ar cilvēkiem un viľš palīdz reklamēt reģionu, tā ciemus un mazās pilsētas. Viľš (viľa) kājāmgājēju ekskursijas vai laivu izbrauciena laikā pa kanāliem sniedz pamatinformāciju par aizsardzības līniju, iepazīstina ar interesantiem objektiem un vietām, stāsta stāstus par notikumiem konkrētās vietās.

Ieteicams veidot ekskursijas ne tikai holandiešu, bet arī angļu vai vācu valodā. Viens no variantiem varētu būt ekskursija divās valodās.

2.2.5. Cilvēki kā ainavas daļa

Tūrisma sezonas laikā un īpašās piemiľas dienās kādā no Grebbelinie cietokšľiem varētu mitināties brīvprātīgie pseido-kareivji – entuziastiski bijušie kareivji un citi interesenti. Tādējādi apmeklētāji varētu vērot kareivju ikdienas dzīvi.

Iespējams atjaunot daţus vecus divriteľus un izmantot tos, lai parādītu tā saucamo snaiperu grupu deviľu kareivju sastāvā.

1870.gada lielgabalus var pielādēt ar pulveri un pusdienlaikā izšaut salūtu. Var pagatavot ēdienu kā 1940.gadā un bleķa trauciľos pasniegt īstu karavīru maltīti. Bērni pat varētu pusstundu pavingrināties soļošanā un salutēšanā līdzīgi kā jauniesauktie.

Brīvprātīgajiem ir daudz iespēju radošām aktivitātēm.

2.3: Atpūtas tūrisma produkti

„Grebbelinie” teritorijā kanāla otrā pusē jau bija izveidots riteľbraucēju celiľš. Gar dambja malu vai virs tā bija iestaigātas kājāmgājēju taciľas. Kanālos jau bija daļēji iespējams braukt ar kanoe laivām. Starp kanālu un dambi vai aiz dambja ieteicams izveidot arī jātnieku taku. Lai kājāmgājēji būtu drošībā, šīs takas noteikti ir jānorobeţo.

2.3.1. Pastaigas kājām

Pastaigās dodas visu vecumu cilvēki ar mērķi papriecāties par dabu vai arhitektūru, bet šajā gadījumā par militāro aizsardzības līniju ar tās cietoksni, mājiľām, tranšejām un apūdeľojumiem, ko ieskauj daba. Ir daţādu veidu takas – gan cilvēku iestaigātas, gan īpaši ierīkotas – bez pārseguma vai ar to. Kājāmgājēju maršruti parasti

59

invalīdiem nav piemēroti, jo takām nav pārseguma. Tādēļ tiek veidoti trīspadsmit īpaši aprīkoti kājāmgājēju maršruti un to apraksts pieejams “Walking Guide Grebbeliniepad”1. Šie trīspadsmit maršruti aptver visu bijušo Grebbelinie militārās aizsardzības līnijas teritoriju. Blakus kājāmgājēju takai ir informācijas plāksnītes, kurās aprakstīti interesantākie objekti: aizsardzības līnija un tās vēsture, cietokšľi un citas konstrukcijas, kultūra, daba, ūdens un slūţas. „Grebbelinie” taku kopējais garums ir 81 km un tās ved gar kanāla malu.

Gar „Grebbelinie” un aizsardzības kanālu ar laiku veidosies jauna daba. Vairums kājāmgājēju, protams, dabai ļaunumu nenodara un apzinās piesārľošanas ļaunumu.

Putnu pārošanās periodā pa taku aizliegts vest suľus bez pavadas, jo pīles un citi putni pametīs savas ligzdas ar olām, ja parādīsies suns bez pavadas.

Par infrastruktūru nav pārāk jāraizējas, jo tūristi var izmantot jau esošās iespējas, piemēram mazos restorānus utt. Kājāmgājēji piekļūst tādām vietām, kurās nekad nevarētu iekļūt ar automašīnu vai divriteni. Pastaiga gar „Grebbelinie” aizsardzības līniju var būt labs veids kā aktīvi pavadīt piedzīvojumiem bagātu brīvdienu.

Kopumā var teikt, ka pastaigas kļūst par dzīvesveidu un arvien vairāk cilvēku vēlas pavadīt brīvdienas staigājot pa kājāmgājēju maršrutiem un meklējot jaunus piedzīvojumus. Vecās aizsardzības līnijas šajā ziľā ir ļoti pievilcīgas.

Lai gan kājāmgājēji kopumā tērē mazāk naudas kā parasts tūrists, kājāmgājēju teritorijā ir jaunas biznesa iespējas. Viens no labuma gūšanas veidiem varātu būt kājāmgājējiem paredzētu pakešu veidošana un pārdošana.

2.3.2. Velotūrisms

Eiropas Savienības līdzenajās teritorijās lauku rajonos velotūrisms ir ļoti populārs. Katram holandietim ir viens vai divi velosipēdi. Kas var būt labāks kā „Grebbelinie” izpēte ceļojot ar velosipēdu?

Gar „Grebbelinie” aizsardzības līnijas kanālu jau ir izveidots velobraucēju celiľš, kas stiepjas no „Grebbelinie” sākuma pie Renenas līdz pat Amersfortai.

Veloceliľi ar atbilstošām norādēm bija jau pirms „Grebbelinie” projekta sākuma. Viens no tiem ir 68 km garš un sadalās divās daļās – dienvidu un ziemeļu daļā, tādējādi velomaršruta garumu iespējams samazināt līdz 37 km. Šis velomaršruts ir aprīkots ar zīmēm un aprakstīts velobraucējiem paredzētajā ceļvedī kopā ar citiem velomaršrutiem. Gar velobraucēju maršrutu ir ierīkotas piknika vietas. Arī atlikušo „Grebbelinie” aizsardzības līnijas daļu līdz bijušā Dienvidjūras līča teritorijai iespējams izveidot līdzīgā veidā, ierīkojot veloceliľu.

60

Pie informācijas centriem iespējams izveidot velotūrisma pakalpojumu uzľēmumus, kuru mērķauditorija būtu „Grebbelinie” apmeklētāji. Šie uzľēmumi varētu tūristiem iznomāt vēsturiskos militāros divriteľus, ar kuriem izbraukt gar aizsardzības līniju. Bez tam, šie uzľēmumi varētu organizēt velotūres gida

pavadībā, kā arī remontēt velobraucēju personīgos divriteľus.

2.3.3. Izjādes ar zirgiem

Mūsdienās izjādes ar zirgiem ir populārs atpūtas veids. Bērni, jaunieši un seniori – visi brīvdienās vēlas izklaidēties ar šo brīnišķīgo dzīvnieku.

Mēdz teikt, ka vislabāk ainavu iespējams novērot, sēţot zirga mugurā, un šķiet daudzi vēlas par to pārliecināties paši. Eiropas iedzīvotāju vidū izjādes ar zirgiem kļūst ļoti populāras.

Ľemot to vērā, gar „Grebbelinie” varētu izveidot zirgu izjādes taku, pa kuru jājot, cilvēki varētu iejusties kavalērijas virsnieku lomās.

Esošie vai nākamie zirgu izjādes uzľēmumi varētu būt ieinteresēti šādas takas izveidē. Šādā veidā tie varētu pagarināt jau esošās izjādes takas, iznomāt zirgus un arī vadīt aptuveni stundu ilgas ekskursijas ieinteresētajiem tūristiem.

Tomēr, lai izvairītos no negadījumiem, kājāmgājēju takām, velobraucēju celiľiem un zirgu izjādes takām jābūt vienam no otra atdalītiem.

Vēl viena iespēja ir rīkot pasākumus ar zirgiem. „Grebbelinie” tuvumā katru gadu notiek pasākumi ar karietēm un zirgiem, zirgu darba izmantošanu lauksaimniecībā un transportēšanā utt. Tomēr līdz šim nav bijis pasākumu ar militāriem zirgiem. Vienreiz gadā pie vecās piramīdas „Grebbelinie” tuvumā, kuru 1804.gadā uzcēla franču karaspēks, notiek pasākums ar zirgiem. Tādējādi militāro zirgu paraugdemonstrējumi nākotnē varētu būt interesants pasākums.

2.3.4. Izbraucieni ar kanoe laivām

2006.gadā tika aprakstītas pirmās idejas par kanoe izbraucienu maršrutu gar „Grebbelinie”. Faktiski šeit bija jau trīs maršruti, tomēr kopumā infrastruktūra bija ļoti slikta.

Kanoe laivu nomas uzľēmums bija ieinteresēts izveidot kanoe laivu piestātnes, jo tādas visos trīs maršrutos vēl nebija izveidotas. Kā pirmais projekta posms 2007.gadā tika izveidotas piestātnes starp Venendāli un Šerpenzēlu.

Kanoe projekta grupa “Valleikanaal” gribēja izveidot arī kanoe maršrutu no Venendāles uz Rēnenu. 2009.gadā līdz ar „Grebbelinie” projekta uzsākšanu, ūdensprojektu NVO “Vallei&Eem” un pašvaldību finansiālo atbalstu tika uzsākta ceturtā kanoe maršruta izveide. Uzľemēju, vietējo un reģionālo varas iestāţu un

61

ūdensprojektu NVO sadarbības un iesaistīšanās rezultātā šis projekts ir ļoti veiksmīgs. Kanoe maršruti ir vērtīga papildus atpūtas iespēja šajā reģionā.

Bukletā “Ar kanoe gar „Grebbelinie”” ir aprakstīti četri kanoe maršruti. Katrs maršruts ir atšķirīga garuma un ir piemērots gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ūdensizturīgajā bukletā aprakstīti kanoe maršruti un daţādi fakti un skaitļi par attiecīgā maršruta dabu, ūdenskonstrukcijām, zivju trepēm un „Grebbelinie” darbību. Bukletā ir doti padomi kanoe vadīšanai un laivu satiksmes noteikumi. Bukletu iespējams iegādāties vietējos Tūrisma informācijas punktos (VVV) un pasūtīt kanoe laivu nomas uzľēmumos. Tos holandiešu valodā var arī lejuplādēt uzľēmuma “Recreatieschap Midden-Nederland “ un ūdensprojektu NVO ” Waterschap Vallei & Eem” Interneta mājas lapās.

2.3.5. Izbraucieni ar ūdensvelosipēdiem un airu laivām

Tā kā ne visi spēj vadīt kanoe laivu, ieteicams ieviest arī airu laivas un ūdensvelosipēdus vienā no diviem kanoe maršruta posmiem. Īpaši vecākā gadagājuma cilvēki neuzdrošinās kāpt kanoe laivā, tomēr labprāt dodas izbraucienā ar airu laivu vai ūdensvelosipēdu.

2.3.6. Makšķerēšana

Kanālā gar „Grebbelinie” ir daudz zivju. Nesen kanāla krasti tika padarīti ļoti dabīgi. Ūdens ir ļoti tīrs, un šeit mitinās daudzas zivju sugas. Kanālā iespējams noķert daţādas saldūdens zivis, tai skaitā karpas. Lai palielinātu zivju daudzumu kanālā, pie aizsprostiem ir ierīkotas zivju trepes.

Vietās, kur ir atļauta makšķerēšana, var sastapt daudz vietējo makšķernieku. Tūristi var saľemt makšķerēšanas atļauju Sporta makšķerēšanas fondā.

„Grebbelinie” apmeklētāju drošībai ieteicams izveidot īpašas makšķerēšanas vietas. Ūdenī iemests makšķeres āķis var viegli savainot ūdens sporta tūristus. Arī kājāmgājēji tiek apdraudēti, ja taka ved pārāk tuvu makšķerēšanas vietai.

Nīderlandē, starp citu, karpas tiek uzskatītas par mājdzīvniekiem. Ja makšķerējot pieķeras karpa, tad tā rūpīgi tiek uzlikta uz mitra paliktľa, ar īpašu instrumentu tiek noľemta no āķa, ievainojums dezinficēts ar jodu un karpa tiek palaista atpakaļ ūdenī.

Makšķerniekiem ir skaidrs, ka makšķerēšanas vieta jāierīko tur, kur sagaidāms vislabākais loms. Tas jāľem vērā, veidojot īpašās makšķerēšanas vietas.

Tārpu, āķu un citu makšķerēšanas piederumu tirdzniecība šeit varētu būt labs bizness. Vēl viena iespēja ir makšķerēšanas aprīkojuma iznomāšana tūristiem un makšķerēšanas atļauju pārdošana vienai vai vairākām dienām. Šeit ir biznesa iespējas lauku mājām, nelieliem veikaliem un vietējam Sporta makšķerēšanas

62

fondam. Ļoti labi būtu ierīkot tirdzniecības vietas netālu no izveidotajām makšķerēšanas vietām.

Iespējams varētu izveidot arī zivju dīķi kādā no cietokšľiem vai tā tuvumā foreļu makšķerēšanai. Pēc tam tās būtu iespējams uzgrilēt īpaši izveidotā ugunsdrošā vietā.

2.4: Izmitināšanas un ēdināšanas iestādes

Lauku māja “Hoeve De Beek” Vudenbergā, kurā izstādīti arī „Grebbelinie” atrastie vēsturiskie priekšmeti, netālu no aizsardzības līnijas piedāvā ēdienus un dzērienus. Varētu izveidot šādu nelielu restorānu ķēdi, kuras ēdienkartē būtu ietverta īpaša „kareivju maltīte”.

Izmitināšanas iestādes „Grebbelinie” tuvumā dod iespēju tūristiem izstaigāt visu militārās aizsardzības līniju 2 vai vairākās dienās, tai pat laikā uzturoties tuvumā esošajā naktsmītnē.

Sadarbojoties apmeklētāju centriem, izmitināšanas iestādēm, restorāniem, kanoe un velonomas uzľēmumiem, iespējams izveidot tā saucamo „Grebbelinie organizāciju”.

Kā jau tika minēts iepriekš, viens no uzľēmējiem ir izveidojis īpašu lauku tūrisma mītni, tā saucamo „Aizsardzības līnijas mājiľu”.

Vairāk informācijas par to, kā izveidot lauku tūrisma mītni, atrodams projekta Aurora 2 Modulī „Lauku un reģionālā tūrisma mītnes”.

2.5: Mārketings

„Grebbelinie” aizsardzības līnijai ir daļēji izstrādāta mārketinga stratēģija. Atpazīstamības veicināšanai ir ļoti svarīgi izveidot zīmolu.

Projekti, kuri tiek realizēti militārās aizsardzības līnijas atjaunošanas ietvaros, tiek aprakstīti preses relīzēs un nosūtīti uz vietējām un reģionālajām avīzēm. Tas ir kā bezmaksas sabiedrisko attiecību instruments.

2010.gada martā tika publicēta Jana Blokera grāmata par „Grebbelinie” vēsturi, kurā aprakstīta reālā to cilvēku pieredze, kuri Otrā pasaules kara laikā dzīvoja „Grebbelinie” tuvumā un aizstāvēja savu zemi.

Ir izdots buklets ar kājāmgājēju un kanoe izbraucienu maršrutiem, un iespējams tiks izdots arī ceļvedis ar velomaršrutiem.

63

Katru gadu par noteiktu tēmu tiek organizēti „Grebbelinie” festivāli. 2010.gada maija tēma bija mūzika un brīvība un festivāls notika Burtštēgas cietoksnī. 2010.gada maijā Flehite muzejā Amersfortā tika atklāta īpaša „Grebbelinie” istaba.

Interneta mājas lapa par „Grebbelinie” holandiešu valodā tiek bieţi papildināta ar jaunāko informāciju. Arī sadarbībā iesaistīto organizāciju mājas lapās ir atvēlēta vieta informācijai par „Grebbelinie” projektu.

Informācija par projektu atrodama www.grebbelinie.nl.

Ir izdoti vairāki bukleti holandiešu valodā, piemēram „Grebbelinie – no aizstāvības līdz aizsardzībai”. Šajā bukletā sniegta informācija par visu aizsardzības līnijas vēsturi un ietverti arī kājāmgājēju, velo un kanoe izbraucienu maršruti gar „Grebbelinie”.

Tiks organizēta uzľēmēju sadarbība, un uzľēmēju miniprojektiem ir paredzēts līdzfinansējums.

Ļoti laba mārketinga ideja ir neliela stacija, kuru varētu izveidot pie cietokšľa “Fort aan de Buurtsteeg” zem plānotā apmeklētāju centra. Šī mazā stacija varētu funkcionēt nedēļas nogalēs, kad vilcienu satiksme nav tik bieţa. Vēl viena alternatīva ir atdzīvināt veco dzelzceļu uz Loisdenu un Vudenbergu, atjaunojot veco tvaika lokomotīvi. Šajā darbā varētu iesaistīt brīvprātīgos, kas lokomotīvi atjaunotu un vadītu.

Tā kā Nīderlandē sabiedriskais transports tiek plaši reklamēts, būtu labi izveidot „Tūrisma staciju” vai atjaunot daļu vecā dzelzceļa, pa kuru brauktu vēsturiskais vilciens.

Ceļiem uz apmeklētāju centriem jābūt labi aprīkotiem ar norādēm un jābūt iespējai automašīnas, autobusus un velosipēdus novietot apsargātās stāvvietās. Tas jāuzsver, reklamējot šo vietu. Nekas nevar būt sliktāks kā pēc jauka ceļojuma nozagts divritenis vai sabojāta automašīna.

Ja ir vēlme uzrunāt tūristus no kaimiľvalstīm, Eiropas, ASV un Japānas, ieteicams veidot informācijas plāksnes, lapiľas un bukletus arī angļu un vācu valodā.

Latvijā, izmantojot holandiešu piemēru, tūrismā var un jau tiek izmantoti 1.un 2.pasaules kara atstātie ierakumi un kauju vietas.

Izmantotā literatūra un avoti

(Minētie izdevumi ir pieejami tikai holandiešu valodā)

Ceļvedis kājāmgājējiem “Grebbeliniepad”, izdevniecība Waanders, Zwolle 2010, ISBN 978 90 400 7664 0 NUR 502

Ar kanoe gar Grebbelinie, ūdensprojektu NVO “WaterschapVallei&Eem”

64

www.grebbelinie.nl

www.wantbuitengebeurthet.nl

www.Boerenstee.nl

De Grebbelinieboven water, Gebiedsvisievoor de Grebbeliniedeel 1, Hoofdrapport Provincie Utrecht, 2006

De Grebbelinieboven water, Gebiedsvisievoor de Grebbelinie, bijlage 2, Voorbeelden

Provincie Utrecht, 2006

De Grebbelinie in vogelvlucht, Anne Visser, UtrechtseFortenStichting, 2007

Landschappelijk Raamwerkvoor Fort aan de Buursteeg, SVGV, November 2009

Defining heritage, Bridged Grauman, Weekend journal, September 11, 2009

Festungsfront Oder-WartheBogen, www.bunkry.pl, ISBN 978-83-922687-6-5

Jautājumi

1. Kāda ir aizsardzības līniju vēsturiskā nozīme ES perspektīvā?

2. Kādēļ nepieciešams atjaunot vēsturisku militārās aizsardzības līniju?

3. Aprakstiet piecus tūrisma produktus, kuri būtu sistīti ar militārās aizsardzības līniju

4. Kādā veidā iespējams reklamēt aizsardzības līniju? 5. Uz trīs lapām aprakstiet, kādā veidā jūs varētu atjaunot

aizsardzības līniju, cietoksni vai nelielu pili savā reģionā!

6. Uzrakstiet plānu aktivitāšu īstenošanai potenciālā vai esošā vēsturiskā tūrisma objektā jūsu apkaimē vai pie tā. Varat izmantot tālāk aprakstītos soļus.

Tūrisma aktivitāšu identificēšana un īstenošana vēsturiskos tūrisma objektos vai pie tiem

Veiciet jūsu apkaimē esošo potenciālo vai esošo tūrisma objektu inventarizāciju. Tā varētu būt pils, tornis, vecas ciema mājas, pilsdrupas, vecs koks utt. Iespējams jūsu apkaimē dzīvojuši slaveni cilvēki. Pārliecinieties, vai mājas, kurās tie dzimuši vai dzīvojuši, joprojām pastāv. Interesanti objekti varētu būt arī vecas kapavietas vai apļveidā izkārtoti akmeņi. Aizejiet uz bibliotēku, vietējiem vēstures fondiem, muzejiem, meklējiet informāciju Internetā, apciemojiet

65

vietējos vecos cilvēkus, izstaigājiet tuvējo apkārtni. Izveidojiet apkaimes interesantāko potenciālo un esošo tūrisma objektu sarakstu. Iedodiet sarakstu izskatīt pašvaldības pārstāvjiem un tūrisma ekspertiem. Konstatējiet, kādi šķēršļi varētu kavēt aktivitāšu organizēšanu pie jūsu izvēlētajiem objektiem. Piemēram, objekts var atrasties aizsargājamā dabas teritorijā, fermas vai ražotnes tuvumā var būt smaka utt. Izvēlieties tūrisma objektu ar augstu potenciālu, kurš jums patīk un, kuru tieši vai netieši varētu izmantot tūrisma aktivitātēs. Tieša izmantošana ir tad, ja šis objekts tiek nopirkts vai iznomāts, savukārt netieša – ja objekta tuvumā notiek aktivitātes vai arī tas tiek pieminēts kā zīmols. Veiciet izpēti. Definējiet mērķa grupu. Atrodiet pēc iespējas vairāk informācijas par attiecīgo objektu un tā īpašniekiem. Uzrakstiet divas A4 lapas par objekta potenciālu. Ja izlemsiet šo tūrisma objektu restaurēt un/vai izmantot, meklējiet iespējamo valsts vai reģionālo līdzfinansējumu. Dažkārt iespējams saņemt līdzfinansējumu arī netiešām aktivitātēm. Pārdomājiet iespēju izveidot lauku tūrisma mītni, iznomāt velosipēdus, veidot dabas takas utt. Ja esat pārliecināts par objekta izvēli, konstatējiet tā vājās un stiprās puses. Uzrakstiet biznesa plānu un apspriediet to ar pašvaldības un bankas pārstāvjiem. Rīkojieties, lai biznesa plānu īstenotu. Uzrakstiet shēmas veidā, kā to darīsiet.

Atbildes

1. Aizsardzības līnijas Eiropas iedzīvotājiem atgādina, cik vērtīgs ir miers. Nepastāvot agresijas draudiem no kaimiņvalstu puses, šādu aizsardzības konstrukciju izveide vairs nav nepieciešama. Eiropas Savienība ir labākā garantija mieram. Tā ir labākā aizsardzība pret ES kaimiņvalstu militāro agresiju.

2. Aizsardzības līnijas rekonstrukcija reģionā stimulē tūrismu un atpūtas pasākumus. Bez tam, tai ir arī vēsturiska un izglītojoša nozīme.

3. Apmeklētāju centri, dzīvais nemateriālais kultūras mantojums, „Aizsardzības līnijas mājiņas”, ekskursijas apkārtnē ar laivu un kājām, pastaigas, velotūres, izbraucieni ar kanoe un airu laivām, ar ūdensvelosipēdiem, izjādes ar zirgiem.

4. Interneta mājas lapa, bukleti, reklāmas lapiņas, pasākumi utt. Viegli sasniedzamas, ar norādēm aprīkotas, apsargātas autostāvvietas u.c.

5. Apspriediet ar kursu kolēģiem savu izveidoto shēmu. 6. Apspriediet ar kursu kolēģiem plānu, uzlabojiet to.

66

3. Etnogrāfija

Ievads

Etnogrāfisko mantojumu ļoti labi iespējams izmantot lauku tūrismā. Bez tam, tas ir ļoti nozīmīgs resurss. Šajā nodaļā tiek īsumā izskaidrota etnogrāfiskā mantojuma koncepcija un etnogrāfisko resursu klasifikācija, dotas vadlīnijas šādu resursu organizēšanai un izmantošanai, kā arī aprakstīti divi piemēri.

Pēc šīs nodaļas apgūšanas:

Jūs spēsiet sistematizēt etnogrāfiskos resursus savā vidē/ teritorijā; Jūs zināsiet, kādas praktiskas alternatīvas pastāv, lai etnogrāfisku vietu

padarītu par patiesu vērtību; Jūs spēsiet definēt savu produktu; Jums būs izpratne par to, kā klienti varētu novērtēt tamlīdzīgas

iniciatīvas.

3.1: Galvenās koncepcijas

Pēdējā laikā organizācijas, speciālisti, profesionāļi un sabiedrība kultūras mantojumam pievērš arvien vairāk uzmanības. Mākslas mantojums un ar to saistītie dokumenti, arheoloģijas un vēstures pieminekļi, etnogrāfija ir kļuvuši pieejami ne tikai intelektuālajai elitei, bet arī plašākai sabiedrībai un tiek popularizēti mēdijos. Šie elementi tiek izmantoti tūrisma produktu veidošanā ne vien kā galvenie tūrisma piesaistes elementi, bet arī lai papildinātu citus pakalpojumus.

Šeit doti daţu pamatkoncepciju īsi skaidrojumi un kā tie attiecas uz praktisko lauku tūrisma vidi.

Etnogrāfija un etnogrāfiskais mantojums.

Vārds “etnogrāfija” nozīmē: “raksti par civilizācijām”. Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta etnosa (etniskas grupas, tautas un citu etnisko kopību) izcelšanos, izvietojumu, to materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām. Līdzās etnogrāfijai pastāv etnoloģija, kas nodarbojas ar etnogrāfisko datu salīdzinošiem pētījumiem. Tiek pētītas uzvedības likumsakarības, lai izprastu, kādā veidā vide vai vēsture ietekmē vispārējos likumus. Etnoloģija atšķiras no etnogrāfijas ar to, ka tās mērķis ir sniegt izskaidrojumu, nevis tikai aprakstīt.

Kultūras mantojums: Etnogrāfiskais un etnoloģiskais mantojums ir daļa no kultūras mantojuma.

Sociālā antropoloģijair etnogrāfijas un etnoloģijas disciplīnu kombinācija, tā cenšas izskaidrot kopsakarības starp daţādām cilvēku sociālajām izpausmēm. Tā pēta

67

cilvēku savstarpējās attiecības, cilvēku grupas, sociālās institūcijas kā ģimeni, radniecību, politiskās organizācijas, likumus un saimnieciskās aktivitātes.

Etnogrāfiskais mantojums tiek aizsargāts ar likumdošanas palīdzību.

Ir tiešā aizsardzība, lai nepieļautu etnogrāfiskā mantojuma zudumu, bojājumus vai zādzību.

Ir īpašā aizsardzība, lai paaugstinātu īpašas nozīmes kultūras vērtību aizsardzības līmeni. Likums īpaši aizsargā apdraudēto kultūras mantojumu vai tādu, kuram ir liela etnoloģiskā vērtība.

UNESCO ir izrādījusi inciatīvu daţādu tautu kultūras mantojuma identificēšanā un saglabāšanā. Tā rezultātā kopš 1985.gada Spānijā darbojas Likums par vēsturiskā kultūras mantojuma aizsardzību. Latvijā ir izstrādāta Koncepcija par Latvijas mnemateriālā kultūras manorjuma saglabāšanu (2008), izstrādāta valsts programma “Mantojums – 2018 (LR Kulturas ministrija, 2011).

Kādi ir galvenie kritēriji izraugoties etnogrāfiskos resursus izmantošanai tūrisma nolūkos?

Tiem jāreprezentē konkrētais apvidus, vide, sabiedrība vai ievērojama tās daļa.

Tiem jābūt dzīviem un mainīgiem. Tiem jāatspoguļo ikdienas dzīve. Tiem jābūt materiāliem un nemateriāliem. Tiem jābūt daudzveidīgiem.

Ja kultūru nav iespējams saglabāt kā dzīvu un dinamisku dzīves sastāvdaļu, to vismaz var iekonservēt un kaut vai daļēji paturēt atmiľā caur dokumentētām zināšanām. Tas ir mūsu pienākums savā un nākotnes paaudţu priekšā, neskatoties uz grūtībām, ar kurām mēs varētu saskarties. Tieši šādu darbu pēdējo gadsimtu laikā ir veikusi antropoloģija.

Runājot par Andalūzijas kultūras mantojumu, īpaši interesantas ir šādas tēmas:

1. Reliģiskie festivāli un svētceļojumi;

2. Populāri reliģiskie svētki: Ziemassvētki un

68

Lieldienas;

3. Mauru un kristiešu festivāls;

4. Cilvēka dzīves lielākie svētki un ar tiem saistītie rituāli;

5. Tradicionālā un populārā mutvārdu daiļrade;

6. Folklora;

7. Vietējā arhitektūra;

8. Industriālais mantojums;

9. Amatniecība;

10. Ūdens kultūra;

11. Lauksaimniecības, irigācijas, biodaudzveidības un ainavas mijiedarbība.

Mērķis ir piešķirt etnogrāfiskajam mantojumam vērtību ar paskaidrojumu (interpretācijas) palīdzību, lai apmeklētājs labāk izprastu to, kas vairs nav mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Tas ir izglītojošs resurss un instruments, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un parādītu tā nozīmi nākamajām paaudzēm.

Lauku teritorijās ir ne tikai jāsaglabā kultūras mantojums, bat arī jāveicina tūristu izpratne par dzīvi laukos, jo pilsētas iedzīvotāji faktiski ir zaudējuši jebkādas saiknes ar laukiem. ;

Kopsavilkums

Etnogrāfija: apraksta kultūras pasākumus un parādības. Etnoloģija: analizē un salīdzina etnogrāfiskos datus ar citām kultūrām. Etnogrāfisko aktivitāšu veicinātāji var būt sabiedrība, politiķi un īpašas

sociālās grupas (piemēram, reliģiskās, amatnieki u.c.). Pateicoties tūrismam, daudzas lauku teritorijas ir saglabājušas savu

tradicionālo sociālo un saimniecisko mantojumu, tai pat laikā sekojot sociāli-ekonomiskā progresa tendencēm.

Arvien vairāk tūristu interesējas par autentiskumu un vēsturisko mantojumu. Ja tas ir balstīts uz dzīvām vietējām tradīcijām un ir visiem pieejams, tad tūrisma vieta kļūst īpaša un tūristu plūsma nav atkarīga no sezonalitātes.

Mums jārūpējas par etnogrāfiskā mantojuma saglabāšanu sabiedrības labā – izglītošanas, tūrisma un ilgtspējības nolūkā.

Pētot etnogrāfisko mantojumu, jāľem vērā daţādi elementi. Interpretācija ir būtisks elements, kas etnogrāfiskajam mantojumam piešķir

vērtību. Etnogrāfiskais mantojums tiek aizsargāts ar likumu.

69

3.2: No resursa līdz gala produktam

Tūrisma tirgos nemitīgi notiek nozīmīgas pārmaiľas – gan demogrāfiskās, gan tehnoloģiskās. Parādās daţādi tehnoloģiskie jauninājumi, tūristi kļūst arvien pieredzējušāki, parādās jauni tūrisma tirgi. Tas viss rada izmaiľas tūrisma nozarē. Palielinās daudzveidība un viss mainās ļoti strauji.

Tūrisma produktam, lai tas būtu pievilcīgs, jārada labums patērētājam, piemēram, jārada atpūtas iespējas, pārmaiľas ikdienas rutīnā vai

jauna pieredze. Lauku apvidus tūrisma objekta pievilcība atkarīga arī no tā, kādas aktivitātes tūristiem tiek piedāvātas un cik oriģinālas tās ir salīdzinājumā ar konkurējošu tūrisma galamērķu piedāvājumu (produktu diferencēšana). Paturiet to prātā, kad plānosiet un reklamēsiet etnogrāfiskās aktivitātes.

Dabas parki, daţāda veida aprīkojums brīvā laika pavadīšanai, pārgājieni, ekskursijas, bāri un restorāni var palielināt tūrisma mītnes vērtību tūrista acīs. Bez tam, nevajadzētu aizmirst, ka arī kustamais un nekustamais īpašums (lauksaimniecības ainavas, darbarīki, ūdensdzirnavas, vīna darītavas u.c.) un nemateriālie elementi (paraţas, tradīcijas, svētki u.c.) atspoguļo mūsu sabiedrības dzīvesveidu un piesaista apmeklētājus.

Pircējus interesē apmierinājums, ko tie gūst no produkta. Kā redzams talāk minētajā piemērā, autentiskumam šeit ir liela nozīme, it īpaši lauku tūrismā. Mēs varam izmantot savu bagāto kultūras mantojumu. Etnogrāfiskais mantojums sniedz pamatzināšanas, kas izskaidro mūsdienu realitāti. Tomēr tas nav sinonīms pagātnei. Drīzāk tas ir kā pagātnes turpinājums, kas iekļauj pagātni dzīvajā realitātē.

Kultūras mantojums ir dinamisks un elastīgs, bet tai pat laikā trausls un neatjaunojams. Tieši tādēļ saistībā ar etnogrāfisko mantojumu pēc iespējas jāapvieno divas darbības: tūrisma attīstība un kultūras mantojuma saglabāšana. Tieši tādēļ tūrisma attīstībai jābūt ilgtspējīgai, to integrējot vietējā ekonomikā, sabiedrībā, respektējot vietējo identitāti un apkārtējo vidi. Tas attiecas arī uz pilsētas sabiedrību, īpaši valstīs, kur pilsētas attīstījušās salīdzinoši nesen un cilvēkiem vēl saglabājušās spēcīgas saiknes ar laukiem. Šādā gadījumā jāveic nepieciešamās darbības, lai veicinātu lauku kultūras mantojuma izpēti, dokumentēšanu vai atjaunošanu, to popularizējot arī pilsētas iedzīvotāju vidū.

Vēl būtu jāľem vērā tāds aspekts kā materiālā un nemateriālā (mutvārdu un rakstveida) etnogrāfiskā mantojuma zaudēšanas risks, kas var rasties gadījumā, ja etnogrāfiskais mantojums netiek pienācīgi definēts un izpētīts. Ja šāda veida mantojums tiek uzskatīts par citu kultūras jomu (kā arheoloģija, arhitektūra, amatniecība u.c.) sastāvdaļu, ir grūti definēt tā nozīmi sabiedrības un tās attīstības kontekstā.

Visbeidzot, jāpiemin arī tāda nemateriālā etnogrāfiskā mantojuma kā mutvārdu daiļrade, mūzika, deja saglabāšanas nozīme. Bieţi vien šāda veida etnogrāfiskais

70

mantojums ir apdraudēts, jo vecie cilvēki, kas ir vienīgie šo zināšanu glabātāji, aizejot viľsaulē līdzi paľem arī savas zināšanas.

Kā redzams, aktīva rīcība saistībā ar etnogrāfijas mantojuma saglabāšanu ne vien pozitīvi ietekmē tūrismu, bet arī palīdz saglabāt visas vietējās kopienas kultūras mantojumu un vietējās “saknes”.

Veidojot uz etnogrāfijas mantojumu balstītu tūrisma produktu, jāizvirza šādi mērķi:

1. Jābūt ilgtspējīgai pieejai, lai kultūras mantojums tiktu klasificēts un atjaunots saistībā ar konkrēto vietu un tās iemītniekiem;

2. Tūrisma produktam jāsniedz zināšanas par konkrētās teritorijas iedzīvotāju pagātnes un tagadnes dzīves apstākļiem;

3. Tūrisma produktam jābūt tik aizraujošam, lai tūrists spētu paturēt atmiľā vietējo varoľu vārdus un faktus par viľu dzīvi;

4. Nepieciešams dokumentēt un parādīt to cilvēku dzīvi, kuri ir bijuši galvenie ciema dzīves veidotāji;

5. Jāatspoguļo vietējās dzīves sociālie, ekonomiskie un ideoloģiskie aspekti; 6. Jānodrošina, lai gan visi iedzīvotāji, gan ieinteresētās puses, gan pētnieki

varētu brīvi piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un rezultātiem; 7. Šādam produktam jākalpo kā katalizatoram ciema kultūras aktivitāšu

veicināšanā; 8. Šādam produktam jāpapildina vietējā tūrisma piedāvājuma klāsts; 9. Vietējie iedzīvotāji jārosina piedalīties procesā un apzināties sava vēsturiskā

mantojuma saglabāšanas un uzlabošanas nepieciešamību; 10. Jāpēta un jāinterpretē ciema vēsturiskais, arhitektūras un etnogrāfiskais

mantojums; 11. Projektā jāintegrē viss ciems un tā apkārtne (ne tikai konkrētā vieta),

piemēram, piedāvājot tematiskus maršrutus saistībā ar kādu etnogrāfisko resursu (arhitektūru, ainavu, irigāciju, dzirnavām, akām un avotiem u.c.), organizējot “foto safari”, sacensības utt.

Daţkārt ir grūti savākt materiālus dokumentiem un izstādēm, īpaši tajos ciemos vai vietās, kur laikā no 1970. līdz 2000.gadam notika strauja ekonomiskā attīstība un modernizācija, jo tai laikā cilvēki neapzinājās šāda veida resursu saglabāšanas nepieciešamību. Tomēr ir vērts meklēt informāciju šādās vietās:

1. Pašvaldību arhīvos, kur glabājas svarīga un plaša dokumentācija par pagājušajiem gadsimtiem;

2. Pašvaldību foto arhīvos, kuri daudzās valstīs jau ir sakārtoti katalogu veidā un digitalizēti;

3. Vietējo baznīcu vai skolu arhīvos, kur bieţi vien saglabājušās vēstules, pastkartes, avīzes, skolas grāmatas u.c. Noderīgi var izrādīties arī kontakti ar skolotājiem un citiem vietējās sabiedrības pārstāvjiem;

4. Dokumenti un avīzes reģionālajos arhīvos, kas attiecas uz ciemu un tā iedzīvotājiem. Spānijā daţkārt iespējams atrast pārsteidzoši daudz informācijas bijušās Kultūras ministrijas arhīvos (tagad šī informācija nodota reģionālajām pārvaldēm) un provinču arhīvos;

71

5. Iztaujājiet vietējos vecos ļaudis par viľu jaunības dienām. Viľu mājās daţkārt iespējams atrast vecus mājsaimniecības piederumus un darbarīkus, ko mūsdienās vairs nelieto;

6. Iztaujājiet savus ģimenes locekļus par viľu jaunības dienām! Veidojot izstādi, aiciniet vietējos iedzīvotājus tajā piedalīties ar saviem eksponātiem;

7. Apskatiet pamestas ēkas, īpaši ārpus ciemiem. Bieţi vien pēdējie iedzīvotāji tās pametuši, atstājot arī daţādus darbarīkus un iekārtas. Protams, šo māju īpašniekiem vispirms jāpalūdz atļauja!

3.3: Kas interesē klientu?

Lauku tūrismā viesu motivācija un gaidas ir ļoti atšķirīgas un vienīgais vienojošais elements ir vide un ainava. Tomēr arī tas jāsaprot plašākā kontekstā ne tikai kā fiziskā vide, bet arī cilvēku veidotā un kultūras vide pakalpojumu sniegšanas vietā, īpaši gadījumos, kad tūrists cer izbaudīt „autentisku lauku dzīvi” – tādu, kāda tā bija pagātnē un ir tagad.

Tas attiecas uz tādu etnogrāfijas pamatelementu kā paraţu, tradīciju, amatu vai vietējās kultūras izrādīšanu vai interpretāciju. Tūrists parasti sagaida, ka šie elementi noteikti būs ietverti viľa iegādātajā tūrisma produktā. Protams, tūrists nepirks ceļojuma paketi tikai dēļ šiem elementiem, bet tomēr viľš būs neapmierināts, ja apmetoties lauku mājā viľš šos elementus neizjutīs. Raugoties no motivācijas teorijas viedokļa, etnogrāfija lauku tūrismā ir kā „higiēnas faktors”. Tas iespējams tik ļoti neattiecas uz vietējiem apmeklētājiem, bet ārvalstu tūristiem liekas ļoti svarīgi. Protams, izľēmums ir kultūras vai vēstures pieminekļi, kas apmeklētājus piesaista kā valstiskas vai starptautiskas nozīmes objekti.

Etnogrāfija lauku tūrisma kontekstā var izpausties kā dabīga lauku apkārtnes sastāvdaļa, piemēram kā tradicionālā ciema vai lauku mājas arhitektūra, sociālā un kultūras vide, kurā joprojām ir dzīvas senās tradīcijas (lai gan bieţi vien uz izzušanas robeţas) vai kā īpaša saimnieku uzmanība pret viesiem. Tomēr šo „spontāno”

etnogrāfijas produktu ir grūti kontrolēt un, kas ir vēl būtiskāk, tas var tikt pakļauts pēkšľai ārējai ietekmei.

Vairumam tūristu svarīgāka par brīvā laika pavadīšanas iespējām liekas apkārtējā vide un mītne, kurā tie apmetas. Tādējādi saistībā ar etnogrāfiju būtu jāpiedāvā strukturētāki pakalpojumi (kā muzeji, pasākumi, prezentācijas, izstādes u.c.), lai tūrists tos varētu izbaudīt ikdienas gaitā. Tomēr, neskatoties uz to satura vienkāršību, apmeklētāja acīs tie kļūst par īpašiem produktiem. Tamlīdzīga piedāvājuma gadījumā jānodrošina atbilstošas iespējas šos produktus aplūkot: vietējam naivisma stila gleznu muzejam jābūt atvērtam pietiekami ilgi un tūristam jārada iespējas vērot vietējās tradīcijas vai apskatīt tradicionālo arhitektūru. Šādos gadījumos bieţi vien pat nav jāalgo personāls uz

72

pilnu slodzi. Tā piemēram, pie neliela ciema muzeja durvīm var piestiprināt zīmīti ar norādi, ka muzeja atslēgas iespējams saľemt ciema padomes ēkā tās darba laikā turpat 30 metrus tālāk.

Izstāţu dizainam, paskaidrojumiem vai interpretācijai jābūt pēc iespējas vizuāli izteiksmīgiem un skaidriem (ar konteksta vai grafisko elementu palīdzību). Aprakstošiem tekstiem jābūt gan vietējā, gan angļu valodā (tas attiecas arī uz audio-vizuālo saturu, kad bieţi vien pietiek ar subtitriem). Tomēr dīvainā kārtā šie vienkāršie un pašsaprotamie noteikumi pārsvarā netiek ievēroti pat daudzās vietās, kur ieguldītas lielas tehnoloģiskās investīcijas.

Etnogrāfija stāsta par cilvēku uzvedību un rīcību un cilvēkiem patīk stāsti, kas balstīti uz faktiem (un būtībā daudzas ar etnogrāfiju saistītās parādības ir balstītas uz pasākumiem vai cita veida taustāmo materiālo realitāti). Tomēr, lai cik labi nebūtu sagatavota etnogrāfijas produktu tehniskā puse, tie „aizskars” apmeklētāju vienīgi caur cilvēcisku un/vai emocionālu interpretāciju. Protams, valoda mēdz būt problēma, bet tā ne vienmēr ir šķērslis, it īpaši tad, ja interpretējošais gids (kas var būt pats saimnieks vai viľa vecvecāki) spēj praktiski nodemonstrēt, kādā veidā izstādītās lietas agrāk ir darbojušās.

3.4: Kā īstenot mārketingu?

Kā jau iepriekš tika minēts, ļoti retos gadījumos īpaši etnogrāfiskie produkti vai pakalpojumi ir galvenie tūrisma pakalpojuma vai vietas piesaistes elementi. No otras puses, šāda veida pakalpojumiem un piedāvājumiem ir nozīmīga loma apmeklētāju apzināto un neapzināto cerību apmierināšanā, jo lauku tūrismā tie darbojas kā “higiēnas faktori”.

Tādējādi etnogrāfiskā pakalpojuma vai produkta mārketinga gadījumā jāľem vērā šādi faktori:

Individuālajiem piedāvājumiem, kas saistīti ar tūrisma mītnes vai restorāna pakalpojumiem, reklāmas materiālos jābūt skaidri redzamiem un pieminētiem, tomēr tā, lai tie nebūtu attēloti kā svarīgākie (ja vien tas nav kas patiesi īpašs);

Publiski pieejamām tūrisma vietām jāreklamē sevi ar informatīvas Interneta mājas lapas un drukāto materiālu palīdzību vismaz vietējā valodā un angļu valodā. Noteikti jāietver tāda informācija kā adrese, atrašanās vieta, karte (ja šo vietu grūti atrast), GPS koordinātas un darba laiks. Ja izstādes un gidi ir pieejami arī angļu valodā vai citās svešvalodās, tad jānorāda arī tas;

Šādas mājas lapas, protams, jāpapildina ar informāciju sociālajos mēdijos un, izmantojot klientu datu bāzes, jānodrošina kontakti ar apmeklētājiem vai “draugiem” arī pēc vizītes;

Ļoti svarīga ir saikne starp etnogrāfiskajiem pakalpojumiem un produktiem un citiem vietējiem tūrisma produktiem: uzrunājot klientus, vienmēr jāpastāsta par papildu iespējām konkrētajā apkaimē. Piemēram, visu vietējo lauku tūrisma piedāvājumu reklāmas materiālos jābūt minētam vietējam muzejam vai izstādei un tūrisma mītnes saimniekiem klientus proaktīvi jārosina to apmeklēt (to iesakot vai noorganizējot ekskursiju utt.);

Ja ievērojama tirgus daļa (pat ja tā nav lielākā) ir ļoti ieinteresēta uzzināt par šo vietu vairāk un gūt dziļāku pieredzi, tad vietējiem vai reģionālajiem

73

Interneta portāliem vajadzētu sadarboties, lai nodrošinātu informāciju par etnogrāfiskajiem produktiem un vietām.

3.5: Piemēru analīze

3.5.1. Terkas etnogrāfiskie muzeji Almērijas provincē

http://www.museodeterque.com/

Šis ir labs piemērs, kādā veidā privātā iniciatīva ar sabiedrības atbalstu var kļūt ilgtspējīga un reģionāli nozīmīga. 2002.gadā Terkas muzeju privāto draugu asociācija un Terkas pilsētas dome apľēmās atjaunot un saglabāt etnogrāfisko mantojumu ar muzeju palīdzību. Tika izraudzīti tādi muzeji kā Vēstures un etnogrāfijas muzejs un muzejs par tēmu „vīnogu eksportēšana”, kas bija viena no vietējās ekonomikas pamataktivitātēm 20.gadsimta pirmajā pusē.

Galvenā ideja bija reklamēt Terkas pašvaldību kā „muzeju ciemu”. Tagad šo ciemu apmeklē ne tikai Almērijas provinces iedzīvotāji, bet arī ievērojams skaits tūristu no apkārtējām provincēm – Granadas un Mursijas. Šīs veiksmīgās attīstības rezultātā nesen tika izveidots neliels uzľēmums, kas nodarbina tūrisma gidus, kuri ved interesentus ekskursijās uz muzejiem un ievērojamākajām vietām.

74

Pašvaldībā, kurā dzīvo 456 iedzīvotāji, gada laikā ierodas gandrīz 6000 apmeklētāji. Tās ir galvenokārt provinces koledţu un skolu grupas, kā arī vecāki cilvēki un ģimenes. Tādējādi katru dienu ierodas ievērojams skaits apmeklētāju. Nesen tika izveidots autonoms viena cilvēka uzľēmums: šis cilvēks darbojas kā gids muzejos un ciemā. Tūristiem, kas ierodas šai apvidū atpūsties, muzeju apmeklējums ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem. Muzeju darbība tiek reklamēta provinces, reģionālajos un nacionālajos mēdijos un tiek publicēts ikmēneša biļetens.

Šobrīd (2011.gada sākumā) pāris cilvēku iniciatīva ir pārtapusi nelielā “muzeju ciemā”, kur apskatāmas trīs daţādas tematiskās izstādes.

Vēstures un etnogrāfijas muzejs

Tas atrodas vienā no daudzajām muiţnieku mājām, kas celtas deviľpadsmitā gadsimta beigās, un ir pilsētas domes īpašums. Šis muzejs ir veltīts Terkas un Almērijas provinces etnogrāfiskā mantojuma saglabāšanai, izpētei un popularizēšanai.

Muzejs ir izvietots divos stāvos. Ekspozīcijas vēsta par Terkas un tās reģiona amatniecības veidiem, mājsaimniecībām, reliģiskajiem pasākumiem, sociālo un politisko vēsturi. Pašlaik tiek pētīts kultūras mantojums, kas fiksēts fotogrāfijās un tiek restaurēti privātpersonu dokumenti.

Vēstures un etnogrāfijas muzejs ir ieguvis pagaidu biedra statusu Andalūzijas muzeju tīklā.

Provinces Eksporta vīnogu muzejs

Šīs vīnogas, ko vietējie sauc par “eksporta vīnogām”, ir stingras ar cietu mizu un tās var ilgstoši uzglabāt bez aukstuma iekārtām. Laikā, kad vēl neeksistēja kuģi ar saldēšanas iekārtām, šīs vīnogas bija ideāli piemērotas eksportēšanai uz Ziemeļeiropu.

Muzejs ir veltīts vīnogulāju kultūras identitātes saglabāšanai, kura radās līdz ar šī produkta ienākšanu Almērijas provincē. Vienlaicīgi tas palīdz atjaunot Almērijas provinces sociālo un ekonomisko vēsturi, kas gandrīz divus gadsimtus ir balstījusies

uz derīgo izrakteľu ieguvi un eksportu, kā arī šo vīnogu audzēšanu un pārdošanu. Muzeja kolekcijai devuši informāciju un dāvinājuši materiālus tie provinces ciemu iedzīvotāji, kas bijuši saistīti ar vīnogu kultūru. Muzejs tika atklāts 2006.gadā un pašlaik atrodas Terkas Manuela Galiana teātra izstāţu telpā.

Etnogrāfijas muzejs

Etnogrāfijas muzejs tika dibināts 2002.gadā pēc vairāku vietējo

75

iedzīvotāju iniciatīvas. Viľi izveidoja asociāciju “Muzeju draugi” un drīz vien saľēma arī citu iedzīvotāju un pilsētas domes atbalstu.

Muzeja aizsākumi meklējami pagaidu izstādē, kuru 2001.gadā rīkoja asociācija un vietējie iedzīvotāji par daţiem Terkas ciema vēstures aspektiem. Izstādes tēmas bija emigrācija, militārais dienests, izglītības vēsture un bērni Terkā. Kad izstāde tika atklāta, radās doma to saglabāt ilgāku laiku, izveidojot Etnogrāfijas muzeju, kurš sākotnēji izmantoja uz izstādes laiku savāktos materiālus, bet tagad jau ir ievērojami papildinājis savus krājumus.

Muzeju vadība

Terkas muzeji tiek vadīti sadarbojoties pilsētas domei un brīvprātīgo asociācijai: Terkas Muzeju draugu asociācijai, kuras prezidents ir arī muzeju direktors. Sākotnēji finansējuma nebija. Pilsētas dome nodrošināja vienīgi ēku ar izstāţu telpām, kuras tika paplašinātas līdz ar fonda naudas pieaugumu.

Pēc muzeju izveidošanas ir saľemts finansiāls atbalsts no tādām organizācijām kā „RDG Alpujarra”, Almērijas Zināšanu Institūta, Almērijas provinces padomes kultūras nodaļas, Andalūzijas provinces Kultūras ministrijas. Finanses tiek izlietotas telpu uzlabošanai, publikācijām un aktivitāšu organizēšanai. Ir saľemts arī privātas organizācijas – Vidusjūras vides grupas atbalsts.

Par izstāţu organizēšanu un konferenču rīkošanu Almērijas provincē (līdz šim tas ir īstenots vairāk kā 50 pašvaldībās) asociācija saľem finansiālu kompenāciju no Almērijas provinces padomes. Šī nauda pilnībā tiek izlietota tādām publikācijām kā ikmēneša biļetens vai monogrāfijas par daţādām etnogrāfijas tēmām un daţām citām ar etnogrāfiju saistītām tēmām.

76

Pilsētas dome ir atbildīga par telpu uzturēšanu un uzkopšanu, kā arī to izmaksām. Asociācijas biedri ir brīvprātīgie. Asociācijai pieder visas kolekcijas un tā rīko daţādus pasākumus, piemēram, izstāţu atklāšanas pasākumus. Svukārt pētniecības departaments nodarbojas ar materiālu uzskaiti un glabāšanu, ekspozīciju izveidi, jaunu eksponātu saľemšanu, veido publikācijas un preses relīzes.

Aktivitātes

Terkas muzeji organizē daudz aktivitāšu gan pašvaldībā, gan ārpus tās robeţām. Daudzi pasākumi tiek rīkoti visiem provinces iedzīvotājiem. Tie tiek reklamēti ar ikmēneša biļetena un preses relīţu palīdzību. Vismaz reizi mēnesī muzeja reklāma parādās presē, izskan radio vai televīzijā.

Terkas muzeju īstenotās kultūras veicināšanas aktivitātes aptver visu provinci un arī daţas Granadas un Mursijas provinču teritorijas. Nozīmīgākās aktivitātes ir:

Pētnieciskās aktivitātes.Ar ceļojošo izstāţu palīdzību citos provinces ciemos tiek prezentēti pētījumu rezultāti. Papildus izstādēm tiek izplatīta informācija un notiek lekcijas, semināri, ekskursijas u.c.

Seno amatu diena: Kopš 2003.gada katru gadu oktobra pirmajā sestdienā tiek organizēta Seno amatu diena ar mērķi atdzīvināt amatus, kuri kādreiz bija Almērijas provinces ikdienas sastāvdaļa. Tagad daţādu iemeslu dēļ senie amati ir gandrīz izzuduši. Labākajā gadījumā tie tiek pielietoti retos gadījumos.

77

Seno amatu dienā piedalās amatnieki no visas provinces. Pagājušajā gadā pasākumu apmeklēja vairāk kā 1500 cilvēki.

„Eksporta vīnogu” programma: Tās mērķis ir atjaunot un popularizēt tradicionālo kultūru un vīnogu audzētāju dzīvesveidu. Visa gada garumā sadarbībā ar Almērijas provinces padomi notiek tādas popularizēšanas aktivitātes kā izstādes, lekcijas un mucu darināšanas demonstrācijas.

Periodiskas publikācijas – Terkas muzeju biļetens.Tas veidots ar mērķi izplatīt informāciju par muzeju aktivitātēm. To izdod asociācija “Terkas muzeju draugi”. Jau sesto gadu katru mēnesi par Almērijas provinces padomes līdzekļiem tiek nodrukāti un visā provincē izplatīti 1000 eksemplāri. Līdz šim brīdim ir iznākuši jau 63 numuri.

Terkas muzeju Dokumentācijas centrs.Terkas muzeja mērķi ir saglabāt, izpētīt un izplatīt informāciju par provinces iedzīvotāju radītajiem rakstveida, fotografētajiem vai mutvārdu dokumentiem, kuros atspoguļota viľu dzīve un sajūtas. Šobrīd ir savākti vairāk kā 300 sējumi ar tūkstošiem dokumentu par laika posmu no 1700. līdz 1990.gadam par daţādām tēmām: Almērijas provinces vīnogu vēsture, avīzes, ikdienas dzīve, fotogrāfijas, mācību grāmatas, ţurnāli un personīgie vai darījumu dokumenti (grāmatas, vēstules, pastkartes, fotogrāfijas u.c.). Šobrīd Dokumentācijas centrs ir vissvarīgākais dokumentu arhīvs, kurā iespējams pētīt Almērijas provinces “eksporta vīnogu” vēsturi.

Almērijas programma vēsturisko vīnogu škirņu atjaunošanai

Provinces Eksporta vīnogu muzejs Terkā, Terkas pilsētas dome un Almērijas provinces padome kopīgi strādā pie projekta, kura mērķis ir saglabāt vēsturiskās Almērijas provinces vīnogu šķirnes. Šai nolūkā ir iestādīts vīna dārzs, kura uzdevumi ir:

Saglabāt šo unikālo augu;

Radīt izglītojošu un atpūtas vidi, kurā apmeklētāji var aplūkot vīna dārzu daţādos gadalaikos;

Vīna dārzs kalpo arī kā stādu audzētava. Katru gadu tajā tiek izaudzēti vairāk kā 500 daţādu šķirľu stādi, kas tiek izplatīti visā provincē.

Attēls: Katru septembri par godu vīnogu audzētājiem, kuri ir saglabājuši senākās vīnogu šķirnes, Almērijas

provinces padomes iekšpagalmā tiek prezentētas daţādas vīnogu šķirnes

78

3.5.2. Etnogrāfiskā izstāde lauku mājā "Cortijo Relente"

http://www.costavillaricos.com/relente/in/

Šī lauku māja ir labs piemērs, kas rāda, kādā veidā izmitināšanu kā pamatpakalpojumu iespējams papildināt ar etnogrāfijas elementiem. Šajā lauku mājā ir izstādīti darbarīki un priekšmeti, kas iepriekšējos gadsimtos tika izmantoti lauksaimniecībā. Viesi tiek iepazīstināti arī arī ar paraţām un tradīcijām. Izstādītos priekšmetus interesentiem izrāda pats mājas saimnieks, dodot tiem iespēju “atgriezties pagātnē”.

Šī tēma ir neizsmeļama, bet lauku mājas saimnieces atbildes uz jautājumiem palīdz izprast šīs privātās izstādes nozīmi.

1.- Kas Jūs motivēja īstenot šo projektu savā lauku mājā?

Sākumā bija vienīgi drupas, bet tagad šeit atrodas brīvdienu māja. Mēs atjaunojām savu dzimtas īpašumu, tai pat laikā daļēji atjaunojot savu personīgo vēsturi un kultūras mantojumu.

2.- Kas Jūs iedvesmoja veidot etnogrāfijas muzeju?

Tā bija mana vīra ideja, jo viņa aizraušanās ir antīkas lietas. Viņš vienmēr tādas ir dievinājis.

3.- Ciemā tūristiem tiek piedāvātas daţādas izklaides iespējas, jo tas atrodas izdevīgā vietā un arī infrastruktūra ir ekskluzīva. Vai Jūs uzskatāt, ka etnogrāfijas muzejs ir laba tūristu piesaistes vieta?

Sākotnēji muzejs nebija paredzēts tūristiem, bet tika veidots vienkārši hobija pēc. Kad tika savākts daudz antīku lietu, kas atspoguļo ciema vēsturi un to, kā šīs lietas tika izmantotas agrāk, kolekcija ieguva īpašu vērtību. Tagad muzejs ir kā papildus vērtība dažiem tūristiem, kuri interesējas par šīs vietas vēsturi un cilvēku dzīvi šeit pirms 50 – 100 gadiem.

4.- Vai etnogrāfijas muzejs piesaista tūristus? Vai tas ir veiksmīgs?

Ne pārāk, jo daudzi viesi to nenovērtē. Šeit ir dažas lietas ar arheoloģisku vērtību, piemēram ēģiptiešu trauki. Mēs par ieeju muzejā naudu neprasām, un tādēļ apmeklētāji to novērtē vēl mazāk. Bet tiem, kas muzeju apmeklē, šeit ļoti patīk.

5.- Vai cilvēkus interesē etnogrāfiskais mantojums?

Vairums tūristu vairāk interesējas par atpūtas un izklaides iespējām, nevis kultūru. Bet citi šo izstādi novērtē. Protams, tā ir tūristu mazākā daļa, bet vismaz viņiem šī vieta paliks atmiņā kā viena no labākajām, ko tie redzējuši.

6.- Vai radi, draugi un kaimiľi piedalījās muzeja izveidē? Vai viľi ir iesaistīti projektā?

79

Dažas antīkās lietas ir nopirktas vai arī tās ziedojuši draugi un kaimiņi, bet lielākā daļa kolekcijas piederēja manam tēvam, kurš krāja antīkas lietas.

Foto galerija: http://picasaweb.google.com/costavillaricos/MUSEO#slideshow/5263756856486238994

Latvijā šādus produktus var veidot, balstoties uz latviešu dzīves veidu un tradīcijām, kā arī uz reģionālajām atšķirībām dzīves veidā, tradīcijās, paraţās, valodā, piemēram Kurzemes suitiem, ventiľiem vai latgaliešiem.

Izmantotā literatūra un avoti

Angļu valodā atsauču nav. Teksta oriģināls tika sagatavots spāľu valodā, izmantojot Spānijas materiālus.

Interneta adreses, kurās var aplūkot labās prakses piemērus, ir dotas katra piemēra aprakstā.

LR Kultūras ministrija. (2011). http://www.km.gov.lv/lv/dokumenti/dokumenti.html

Jautājumi

1. Kādēļ etnogrāfija un etnoloģija ir svarīga? Kāda ir atšķirība starp šiem diviem terminiem?

2. Kāda ir etnogrāfisko produktu nozīme lauku tūrismā? 3. Kā jūs strukturētu etnogrāfisko produktu? Kam

pievērstu galveno uzmanību? Pamatojiet savu atbildi. 4. Definējiet četrus tūrisma produktus, kas saistīti ar

etnogrāfiju un varētu tikt izveidoti jūsu apvidū. 5. Kā jūs katru no tiem reklamētu/veicinātu to noietu

tirgū? 6. Iztēlojieties, ka plānojat izveidot nelielu muzeju vai

interpretācijas centru par tēmu pēc jūsu ieskatiem. Kādi būtu praktiskie soļi šāda muzeja vai interpretācijas centra veidošanā?

7. Vai jūsu apvidū ir kāda saimnieciska aktivitāte (lauksaimniecība, rūpniecība, amatniecība utt.), kas pagātnē bija ļoti nozīmīga, bet tagad ir gandrīz aizmirsta? Ja jā, tad kādi būtu tālākie soļi, lai jūs to varētu parādīt tematiskā etnogrāfiskā izstādē?

Uzdevums: sastādiet jūsu apvidus etnogrāfisko resursu sarakstu!

Veiciet sava apvidus potenciālo vai esošo etnogrāfisko objektu un mantojuma inventarizāciju, iekļaujot sarakstā

80

tādus objektus, ko varētu apmeklēt tūristi. Šai nolūkā izmantojiet 3.1 punktā doto sarakstu un, ja nepieciešams, pievienojiet jaunas pozīcijas. Sagrupējiet uzskaitītos objektus ap “stāstiem”. Piemēram, ja jūsu apvidū kādreiz bijuši slaveni notikumi, atrodiet precīzo vietu, kur tie notika. Varbūt ir saglabājušās kādas fiziskas atliekas, kā kapakmeņi, izcili dabas objekti, kā veci koki u.c. Varbūt tas kaut kādā veidā ir atspoguļots vietējos nostāstos vai teikās. Aprunājieties ar vietējiem iedzīvotājiem, īpaši vecākā gadagājuma, jo daudzos lauku apvidos vēl salīdzinoši nesenā pagātnē (pirms 30 – 40 gadiem) nekas netika dokumentēts ne rakstveidā, ne fotogrāfijās. Viss kultūras mantojums ir cilvēku prātā. Pēc tam saklasificējiet šos objektus un mantojumu pēc to veida un rakstura un iezīmējiet tos vietējā kartē. Izveidojiet datu bāzi ar atbilstošu informāciju: ko iespējams apskatīt, kas ir kontaktpersona, labākais laiks apmeklējumam/kontaktiem, vai jāievēro īpaša piesardzība ilgtspējības labā utt. Definējiet, kāda veida tūristi varētu būt ieinteresēti apskatīt šo objektu, kā to prezentēt un vai pastāv kādas iespējas no šī objekta gūt peļņu vai ar to saistībā veidot biznesu. Ja jā, pārdomājiet, kādi citi papildus pakalpojumi ir nepieciešami vai būtu izdevīgi (piekļūšana, ēdināšana, restorāns, izmitināšana, gidu pakalpojumi u.c.).

Atbildes

1. Vēlreiz pārlasiet šīs lekcijas 3.1. nodaļu.

2. Vēlreiz pārlasiet šīs lekcijas 3.3. nodaļu. Jebkurā gadījumā jums jāņem vērā, ka šis ir klienta apmierinātības “higiēnas faktors”.

3. Atbilde uz šo jautājumu ir abu iepriekšējo atbilžu kombinācija. Jebkurā gadījumā jums jāveido produkts - tūrisma objekts, kas būtu neatkarīgs, uzticams, strukturēts, ko varētu apmeklēt saskaņā ar skaidriem noteikumiem un shēmām.

4/5. Jūsu variants.

6. Jāņem vērā šādi aspekti: izstāžu telpas platība, kādā veidā savākt nepieciešamos priekšmetus, kā tos strukturēt izstādes vajadzībām, kādā veidā sadarboties ar citiem iedzīvotājiem (un kuriem), kādu atbalstu varētu saņemt no sabiedriskajām organizācijām, cik daudz laika un naudas nepieciešams, kādi varētu būt finansējuma avoti, komunikācija.

7. Jūsu variants.

81

4. Kulinārais kultūras mantojums

Ievads

Šīs vadlīnijas sniedz virkni praktisku piemēru par kulinārā kultūras mantojuma un gastronomijas izmantošanu lauku tūrismā, lai veicinātu konkurētspēju. Ēdināšanas serviss ir viens no pieprasītākajiem lauku tūrisma pakalpojumiem un kulinārijas produkti attiecas uz visām tūrisma tirgus mērķa grupām. Nacionālie ēdieni ir kultūras pieredze, ko svešā valstī vēlas pamēģināt ikviens tās apmeklētājs. Lai gan tūristi vēlas autentisku ēdienu, vietējie produkti jāpagatavo tādā veidā, lai ārvalstu viesi tos varētu baudīt bez raizēm.

Šajās vadlīnijās sniegti piemēri, kādā veidā izmantot nacionālos ēdienus pievilcīga lauku tūrisma piedāvājuma veidošanai, un ir ietvertas šādas apakšnodaļas:

1. Tradicionālās virtuves reklāma lauku tūrismā. Nodaļā aprakstīti piemēri, kādā veidā lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji var gūt labumu no zīmolu un preču zīmju ieviešanas, kā arī no dalības nacionālo un profesionālo organizāciju īstenotajās produktu noieta veicināšanas un mārketinga aktivitātēs.

2. Ēdināšanas uzľēmumi un pasākumi, kuros tiek izmantota nacionālā virtuve. Šajā nodaļā aprakstīti piemēri, kādā veidā kulināro kultūras mantojumu var izmantot daţādu veidu un standartu lauku tūrisma un ēdināšanas uzľēmumos.

3. Tradicionālie ēdieni un to pasniegšana. Šajā nodaļā aprakstīti piemēri, kādā veidā modernajā virtuvē iespējams adaptēt tradicionālo ēdienu receptes.

4. Lauku tūrisma aktivitātes, kas saistītas ar ēdināšanu un kulināro mantojumu.

Šajā nodaļā kā piemēri aprakstīti brīvdabas pasākumi, kuru laikā viesi tiek iesaistīti ēdienu gatavošanā.

Šīs vadlīnijas ir lielā mērā balstītas uz Latvijas piemēriem. Tomēr pamatprincipi lauku tūrisma produktu veidošanai, par pamatu izmantojot īpašus nacionālos ēdienus vai ar ēdienu gatavošanu saistītas aktivitātes, ir pielietojami jebkurā valstī. Jāievēro vismaz trīs priekšnosacijumi:

1. Pamatresurss (ēdiens vai kāds produkts) ir labi pazīstams nacionālā vai reģionālā mērogā.

2. Saimnieki/pakalpojuma sniedzēji ir entuziasti attiecībā uz kulinārijas produktiem, ko tie piedāvā.

3. Labs serviss un “iesaiľojums” – īpaša prezentācija klientiem.

82

4.1: Tradicionālās virtuves reklāma lauku tūrismā

Lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas izveidojuši labas kvalitātes kulinārā kultūras mantojuma produktus, var gūt labumu no produktu noieta veicināšanas aktivitātēm, kuras īsteno nacionālās un reģionālās tūrisma pārvaldes, asociācijas u.c. Tradicionālie ēdieni tiek reklamēti kā viens no lauku brīvdienu labumiem un parasti tos asociē ar vietējās izcelsmes produktiem, kas ir svaigi un garšīgi, bez ķīmiskām piedevām. Lai kāda būtu lauku tūrisma uzľēmuma koncepcija un specializācija, ēdiens vienmēr ir no svara, jo tas nepieciešams visām tūrisma tirgus mērķa grupām. Tradicionālā virtuve tiek atbalstīta kā nacionālais kultūras mantojums un tās reklamēšanas mērķis ir saglabāt nacionālo identitāti un kultūras mantojumu – tradicionālās receptes un vietējo pārtikas produktu lietošanas paradumus. Lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji var gūt labumu gan no publicitātes, gan no mācību kursiem, kuri tiek organizēti, lai atdzīvinātu un saglabātu kulinārās tradīcijas. Zīmols ir vēl viena priekšrocība, ko ir vērts izmantot. Piederība atpazīstamam zīmolam pozicionē vietējo tūrisma uzľēmumu tirgū un piesaista vairāk klientu. Tālāk doti daţi piemēri, kādā veidā lauku tūrisma organizācijas sekmīgi nodarbojas ar kulinārā mantojuma produktu noieta veicināšanu lauku tūrisma jomā.

4.1.1. Somija

“Uniquely Finnish” marka ir nacionālā kvalitātes zīme mazajiem uzľēmējiem. Lauku konsultāciju centru asociācija ProAgria šo zīmi piešķir kvalitatīvai pārtikai, rokdarbiem un lauku tūrisma uzľēmumiem, ja tie iesniedz pieteikumu kvalitātes zīmes saľemšanai. “Uniquely Finnish” ir vietējās izcelsmes visgrūtāk iegūstamā kvalitātes zīme. Lai to iegūtu, uzľēmuma produktiem ir jāatbilst apstiprinātajai kvalitātes sistēmai, un attiecīgos vietējās izcelsmes produktus un pakalpojumus vērtē īpašas komisijas. http://www.maakuntienparhaat.fi/en/

Vispārējie kritēriji “Uniquely Finnish” uzľēmumiem:

1. Apstiprināta kvalitātes vadības sistēma, kas tiek vērtēta vismaz reizi trīs gados.

2. Lielākā daļa produktu ir vietējās izcelsmes - vismaz 80 % no produkta (ieskaitot darbu un materiālus) izmaksām. Svarīgākajām uzľēmuma piedāvāto pārtikas produktu un ēdienu sastāvdaļām jābūt 100% vietējās izcelsmes.

83

3. Produktu vai pakalpojumu jāapstiprina ekspertu komisijai. 4. Produktam vai lielākajai daļai produktu jābūt raţotiem pašā uzľēmumā vai

izmantojot tā noteiktās metodes.

“Uniquely Finnish” uzľēmumi, kuri piedāvā nacionālo virtuvi, tiek reklamēti bukletā “Ceļojums unikāli somisku ēdienu baudīšanai 7 provincēs autentiskā vidē”. Buklets pieejams gan drukātā veidā, gan kā lejuplādējams fails:

http://www.maakuntienparhaat.fi/doc/foodroutes.pdf

4.1.2. Norvēģija

Norvēģijas organizācija lauku tūrisma un lauksaimniecības pārtikas nozares veicināšanai atbild par zīmi HANEN. Ar HANEN palīdzību tiek reklamētas brīvdienas laukos, pārtikas raţošana, ēdināšanas vietas un aktivitātes visā Norvēģijā. Ar gaiļa simbolu tiek apzīmētas vietas laukos, kur tūristi var nobaudīt vai nopirkt īstus norvēģu lauku produktus.

Mājas lapā http://www.hanen.no/index_en.htmlir uzskaitītas lauku mājas pēc tajās raţoto produktu veidiem:

Gaļa un gaļas produkti Piens, sviests un siers Dārzeľi, augļi, ogas un sēnes Zivis un zivju produkti Maize un miltu izstrādājumi Olas un olu izstrādājumi Atspirdzinoši dzērieni, svaigas sulas un

ievārījumi Ārstniecības augi, medus un uzkodas.

Brošūra “Lauku tūrisms un tradicionālie ēdieni” ir pieejama kā e-grāmata un to var pasutīt arī drukātā veidā.

84

4.1.3. Slovēnija

Lai reklamētu uz vietējo gastronomiju balstītos tūrisma produktus, Slovēnijas Lauksaimniecības un Meţniecības Palāta, Lauksaimniecības un Meţkopības Institūts Celje ir īstenojuši projektus “Grenzenlosgeniessen / Baudīšana bez robeţām“ (finansējusi ES un Slovēnijas Republika programmas INTERREG IIIA Slovēnija-Austrija, 2003-2007 ietvaros), un “Gastronomijas mantojuma saglabāšana“ (finansēts no EEZ grantiem un Norvēgijas grantiem, 2008-2009). Projektu rezultātā tika radīti vairāk kā 200 padomi gastronomijas ceļojumiem, gastronomijas piedzīvojumiem daţādos reģionos, 220 augstākās kvalitātes fotogrāfijas par ēdieniem, kas gatavoti lauku mājās. Fotogrāfijas tika uzľemtas lauku mājās un tika pierakstītas 50 vietējo ēdienu receptes. Publicitātes

nodrošināšanai un ţurnālistu informēšanai tika izdots kompaktdisks ar vietējo ēdienu fotogrāfijām. Tā rezultātā tika publicēti vairāk kā 200 raksti daţādos mēdijos.

Interneta mājas lapa www.slovenia.info reklamē Slovēnijas ēdienus un vīnus kā gastronomijas ceļojuma sastāvdaļu, piemēram, “Teran vīna zemē”, “Sv. Mārtina diena lauku mājās. Ceļojums pa karsta vīna ceļu”.

85

Slovēnijas Tūrisma Pārvalde 2006.gadā izstrādāja „Stratēģiju Slovēnijas gastronomijas attīstībai” un produktu katalogus ar reģionālo ēdienu attēliem un aprakstiem. Slovēniju var iedalīt 24 gastronomiskajos reģionos, jo katrā no tiem ir īpaši reģionālie ēdieni un kulinārās tradīcijas. Bukletā “Slovēnijas garša” publicētas izcilas fotogrāfijas un katra reģiona populārāko ēdienu apraksti – to sastāvdaļas un, kādos gadījumos tie tiek pasniegti.

Kā redzams minētajos piemēros, lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgi iesaistīties projektos un sadarboties ar nacionālajām un reģionālajām tūrisma mārketinga organizācijām, pievienoties kvalitātes zīmju sistēmai un zīmoliem. Bieţi vien kopā ar šādu efektīvu bezmaksas reklāmu uzľēmējs saľem atbilstošu apmācību vai informāciju labas kvalitātes konkurētspējīgu kulinārā mantojuma produktu veidošanai.

„Prekmurskagibanica”

86

4.2: Ēdināšanas uzņēmumi un pasākumi, kuros tiek izmantota

nacionālā virtuve

Ir vismaz divi iemesli, kādēļ kulinārā mantojuma produktiem ir labas perspektīvas tirgū:

1) Sabiedrības interese par veselīgu dzīvesveidu un pārtiku bez ķīmiskām piedevām; šādus produktus cilvēki bieţi vien asociē ar maza mēroga raţošanu laukos;

2) Tūristu interese par apmeklēto vietu autentiskumu un unikalitāti.

Pilsētas un lauku mijiedarbības rezultātā tradicionālās receptes, kurās tiek izmantota svaiga, augstas kvalitātes pārtika, tiek modernizētas un ēdiens pasniegts smalkākā veidā. Lai gan lauku apvidos ēdienu prezentācijai un pasniegšanai ir otršķirīga loma salīdzinājumā ar produktu garšu un uzturvērtību, restorānos vienmēr liela uzmanība tiek pievērsta apkalpošanas kvalitātei. Šobrīd lauku-pilsētas sinerģija rada jaunu tradicionālās virtuves “paaudzi” – vecās labās receptes tiek “modernizētas” un atgrieţas lauku restorānu un viesu māju ēdienkartēs, lai apmierinātu mūsdienu patērētāju vajadzības.

Kopumā ir trīs lietas, kurām būtu jāpievērš uzmanība, nodrošinot ēdināšanu lauku tūrisma uzľēmumā:

1) kvalitatīva pārtika:

izmantojiet produktus no sava dārza, izmantojiet produktus no kaimiľu dārza, pērciet meţa ogas un sēnes no vietējiem iedzīvotājiem – šādā veidā varēsiet

papildināt ēdienkarti un atbalstīt vietējo ekonomiku, pērciet kvalitatīvus produktus – ja tuvumā ir lauku mājas, kurās raţo

restorānam nepieciešamo produktus, izmantojiet šo izdevību;

2) stāsts:

esiet zinoši un gatavi apmeklētājiem paskaidrot visu par produktiem un ēdieniem (kā? kāpēc? kopš kura laika?...),

izdomājiet atraktīvus stāstus par vietējiem produktiem un ēšanas tradīcijām; interesanti stāsti ir kulinārā mantojuma nemateriālā daļa;

3) prezentācija un pakalpojumi:

piedāvājiet tūristiem nogaršot tradicionālos produktus, veidojiet interesantas izklaides vietas, aktivitātes un blakusproduktus,

izmantojot kulināro mantojumu un ēdināšanas pakalpojumus.

87

Tālāk doti daţi piemēri, kādā veidā tradicionālā virtuve tiek izmantota ēdināšanas biznesā.

4.2.1. Restorāni un kafejnīcas

Restorāns “Salve” Rīgā, Latvijā. Restorāns sevi pozicionē kā “vietu, kur apvienojas daţādu seno un mūsdienīgo tautu virtuves, lai apmierinātu galvaspilsētas un tās viesu vēlmes. Šī ir vieta visiem, kas ciena kvalitāti un tradīcijas un vēlas ieturēt maltīti elegantā pilsētas stilā un izsmalcinātā atmosfērā.”

Restorāna ēdienkartē ir iekļauta sadaļa “Latvijas galvaspilsētas latviskā virtuve”. Tajā iekļauti tādi ēdieni kā:

Dārzeľu salāti ar Latvijas biezpienu

Kapāta mazsālīta siļķe ar biešu salātiem Cepta mājas cūkgaļa ar marinētiem dārzeľiem un

mārrutkiem Pelēkie zirľi ar kūpinātu speķi Cūku ausis ar skābiem kāpostiem un mārrutku mērci Sautēti kviešu graudi ar mednieku sieru krējuma-

sēľu mērcē

Klasiskā latviešu skābo kāpostu zupa ar liellopu gaļu, pasniedz ar saceptiem kartupeļiem

Ķirbja krēmzupa ar piena putām un riekstu sviestu

Mājas asinsdesa.

Restorāns piedāvā arī latviskās virtuves degustācijas karti:

Kapāta mazsālīta siļķe ar biešu salātiem Sautēti kviešu graudi ar mednieku sieru krējuma-

sēľu mērcē Ķirbja krēmzupa ar piena putām un riekstu

sviestu Mājas desa no teļa un cūkas gaļas ar skābiem

kāpostiem vai - Mājas zivju kotletes ar diļļu-krējuma mērci

Rupjmaizes kārtojums ar brūkleľu mērci un putukrējumu

Tradicionālais augļu dzēriens.

Avots: www.salve.lv

Attēls: Kapāta mazsālīta siļķe ar biešu salātiem

Attēls: Rupjmaizes kārtojums ar brūkleľu mērci

un putukrējumu

88

4.2.2. Lauku restorāni pilīs, muižās, viesu namos

Restorāni laukos bieţi vien nacionālo virtuvi izmanto kā unikālu priekšrocību klientu piesaistīšanai. Piemēri:

Igates pils, Latvija

Lauku restorāns vecajās dzirnavās pie Igates pils piedāvā tradicionālos ēdienus no graudaugiem, kā piemēram:

Mieţu putru ar speķi Ceptus mieţu plāceľus ar sīpoliem un skābo

krējumu Putraimdesu ar brūkleľu mērci un ceptām

ābolu šķēlītēm Mieţu putru ar ievārījumu.

Apmeklētājiem vajadzētu pastāstīt, ka ēdiena sastāvdaļas tiek piegādātas no vietējo zemnieku

saimniecībām.

Tradicionālie latviešu ēdieni ir pamatīgi, bagātīgi, taču latvieši pārsvarā nav resni. Tā kā klimats bija salīdzinoši auksts (īsas vasaras, garas un aukstas ziemas) un jādara smags fizisks darbs (tradicionāli latvieši ir bijuši zemnieki), cilvēki mēdza ēst „nopietnus” ēdienus.

Cilvēkiem, kas pieraduši pie starptautiskās virtuves, latviešu ēdieni liksies diezgan smagi, tomēr garšīgi. Mūsdienu latviešu virtuves tradīcija ir svaiga pārtika bez ķīmiskajām piedevām. Populāri ir mājās audzēti produkti un pašu gatavoti ēdieni.

Padastes muiža Muhu salā, Igaunijā

Muiţas restorāns “Alexander” ir labs piemērs, kā mūsdienu kulinārijas tendences funkcionē lauku vidē.

Interneta mājas lapā minēts: “Restorāna Alexander komanda ar lepnumu piedāvā inovatīvu Ziemeļvalstu salu virtuvi atbilstoši gadalaikam, pēc iespējas vairāk izmantojot svaigus produktus, ko piegādā salas raţotāji un zemnieki. Liela daļa zaļumu un dārzeľu auguši Padastes dārzos un siltumnīcās. Padastes muiţa

piedāvā interesantus ēdienus, kuros apvienota pilsētas izsmalcinātība un veselīgās lauku virtuves tradīcijas.”

Padastes muiţā tiek organizēti gastronomijas pasākumi ar labāko profesionāļu piedalīšanos.

Avots: www.igatespils.lv

Avots: www.padaste.ee

89

Chez Dominique, Somija

Chez Dominique http://www.chezdominique.fi/ ir viens no labākajiem restorāniem Helsinkos, Somijā. Jau kopš darbības uzsākšanas 1996.gadā restorāns ir bijis vadošais kulinārās atmodas jomā. Tam ir piešķirti šādi apbalvojumi:

Labākais restorāns 2000.gadā, Somijas Gastronomijas Biedrība;

Viena Mišelin zvaigne 2001. – 2002.gadā;

Divas Mišelin zvaignes kopš 2003.gada;

Labākais restorāns Somijā 2004. – 2010.gadā, ţurnāls „Viisitähteä”;

50 pasaules labāko restorānu sarakstā 39.vieta (2006.gadā), 35.vieta (2007.gadā), 39.vieta (2008.gadā), 21.vieta (2009.gadā) un 23.vieta

(2010.gadā), Lielbritānijas ţurnāls “Restaurant magazine”.

4.2.3. Lauku mājas un zemnieku saimniecības

Lielu labumu dod sadarbība starp lauku viesnīcām, viesu namiem un zemnieku saimniecībām, kuras specializējušās lauksaimniecības produktu raţošanā un degustāciju organizēšanā. Lai izveidotu labus uz kulināro mantojumu balstītus tūrisma produktus, ļoti svarīga ir laba prezentācija un šovs.

Latvijā kulinārais kultūras mantojums tiek reklamēts ar mājas lapas „Lauku veltes” palīdzību (http://www.celotajs.lv/cont/wrth/worth/bounty_en.html ), iepazīstinot lasītājus ar zemnieku saimniecībām, kurās iespējams vērot procesu, produktus

nogaršot un nopirkt.

Bioloģiskā saimniecība “Vaidelotes" Bauskas rajonā, Latvijā, ir sertificēts

Latvijas eko-produktu raţotājs.

Saimniece zina stāstīt par latviešu tradicionālajiem ēdieniem, rituāliem un

90

godiem, veselīgu pārtikas lietošanu ikdienā. Grupām tiek piedāvāta atraktīva prezentācija un no pašu miltiem ceptas Zemgales reģiona tradicionālās maizes un pīrāgu degustācija. Pēc šādas iedvesmojošas un informatīvas prezentācijas apmeklētāji parasti vēlas produktus iegādāties.

4.2.4. Citi

Tradicionālie burkānu pīrāgi “sklandrauši”, kurus var iegādāties “Narvesen” veikalā “Neste” degvielas uzpildes stacijā Latvijā Saldus tuvumā, ir neparasts piemērs. Šie pīrāgi ir Kurzemes reģiona kulinārais mantojums. Veikalā, kurš minētajā vietā darbojās pirms “Narvesen” atvēršanas, parasti varēja nopirkt sklandraušus un veikalam jau bija savi lojālie pircēji – šī produkta cienītāji. Jaunatvērtā “Narvesen” veikala darbinieki pārliecināja vadību, ka produktu klāstā jāiekļauj sklandrauši. Šķiet, ka tieši lojālo pircēju dēļ šis uzľēmums tagad ir konkurētspējīgāks nekā ”Statoil” degvielas uzpildes stacija 300 metrus tālāk.

91

4.3: Tradicionālie ēdieni un to pasniegšana

4.3.1. Radoša pieeja un tradicionālās receptes

Ēdieni, kas jau ir pazuduši no modernajām ēdienkartēm, var atgriezties jaunā kvalitātē. Tādus tradicionālus, labi pazīstamus produktus kā mieţi iespējams izmantot inovatīvā veidā. Viens no latviešu virtuves piemēriem ir mieţu putra. Daţādu veidu putras un graudaugu ēdieni ir kļuvuši populāri un tagad ir pieejami gan universitātes ēdnīcā, gan smalkā restorānā. Tālāk salīdzinājumam dotas divas ēdienu receptes: tradicionālā mieţu putraimu biezputra un grūbu risoto ar tīģergarnelēm.

Mieţu putraimu biezputra tradicionālā stilā:

Sastāvdaļas:

1. Mieţu putraimi – 2 tases 2. Kartupeļi – 6 vidēja lieluma 3. Piens – 0,5l 4. Sāls 5. Cukurs 6. Ţāvēta gaļa – 200g 7. Sīpols – 1 vidēja izmēra

Pagatavošana:

92

Paľem 5l lielu katlu, kurā ielej 1/3 daļu ūdens, pieber sāli un liek vārīties. Tikmēr nomizo kartupeļus un sagrieţ nelielos gabaliľos. Kad ūdens uzvārās, ber iekšā putraimus un kartupeļus. Nogrieţ mazu liesmu un uz lēnas uguns ļauj putrai vārīties. Kad putraimi piebrieduši un ir pusmīksti, pievieno pienu un vāra līdz kartupeļi mīksti. Pats svarīgākais tagad ir sagatavot putrai "ligzdiľu". Uz segām izklāj dvieli, uz tā avīzes, kur liek karsto putras katlu virsū. Visu kārtīgi satin un ļauj vismaz divas stundas putrai "atvērties". Pie putras liek uz pannas saceptu ţāvēto gaļu ar sīpoliem.

Recepte un foto no: http://zitinja.blogspot.com/2010/10/miezu-putraimu-biezputra-jeb.html

Grūbu risoto ar tīģergarnelēm – Aleksandra Ločmeļa Manevski, „Demokrātiskā vīna bāra „GARAGE”” šefpavāra recepte:

Sastāvdaļas:

1. Vārīti grūbu putraimi – 1 tase 2. Šalotes (saldie sīpoli) – ½ 3. Tīģergarneles – 4 gab. 4. Ingvers (svaigs) – 2 šķēlītes 5. Kokosriekstu piens – 100 ml 6. Saldais krējums (treknais) – 150 ml 7. Parmas siers – 50 g 8. Sviests – 25 g 9. Sāls, pipari, nedaudz sojas un Vorčesteršīras mērces

Pagatavošana:

Uzkarsētā pannā izkausē sviestu, pannā liek sakapātus šalotes sīpolus un mazliet tos pasautē. Pievieno notīrītas, uz pusēm pārgrieztas tīģergarneles, un maisot tās cep aptuveni 30 – 40 sekundes. Pēc tam pievieno kokosriekstu pienu, saldo krējumu un vārītās grūbas. Visu uzvāra, pēc tam nogrieţ karstumu mazāku un, visu laiku maisot, vāra uz lēnas uguns. Beigās pievieno sakapātu ingveru un pierīvē

93

pusi siera. Pieber sāli, piparus, pievieno sojas un Vorčesteršīras mērces. Konsistencei jābūt biezai un krēmīgai. Pasniedz karstu, izrotājot ar atlikušo sieru. Lai labi garšo!

4.3.2. Radoša pieeja ēdienu pasniegšanā

Ja tas saskan ar lauku tūrisma mītnes stilu, tradicionālos ēdienus var pasniegt inovatīvā veidā, izmantojot netradicionālus materiālus. Lauku tūrisma uzľēmēji var iedvesmoties semināros, kur pieredzējuši restorānu šefpavāri dalās pieredzē. Tomēr ne jau vienmēr restorāna pieredze iederēsies lauku tūrisma uzľēmumā. Uzľēmējam jāizvērtē visas jaunās koncepcijas un jāizvēlas viľa uzľēmumam vispiemērotākā.

Attēls: “Latviešu ēdieni mūsdienu virtuvē”, „Annas hotel” un „Kartupeļu ēdāji” šefpavāra Ē. Dreibanda prezentācija seminārā “Kulinārijas

tūrisma produktu veidošana”, 01.12.2010., Latvija

Nelielas vietējo un reģionālo ēdienu porcijas var piedāvāt degustācijai. Daţi piemēri:

Uz melnas kartona loksnes izvietotas videi draudzīgas vienreizējās lietošanas karotes izskatās ļoti pievilcīgi:

kazas siers ar dzērvenēm vai kaltētiem tomātiem ābolu ievārījums ar maizes drupatām un kazas sieru.

Tie paši produkti izvietoti uz akmens, kas atrasts viesu nama apkaimē. Lai izklaidētu viesus, namatēvs var pastāstīt stāstus, kādēļ šajā vietā atrodas tādi akmeľi, kāda ir to nozīme vietējā mērogā, kā tos izmanto celtniecībā utt., tādā veidā šiem elementiem piešķirot īpašu nozīmi.

94

Ēdiens tiek pasniegts uz melnas flīzes. Siļķes fileja ar maizes drupatām, kazas sieru, kaltētiem tomātiem un kaltētu pētersīļa sakni.

Attēls: Grieķija. Brokastis tiek pasniegtas uz

balkona

Jaukā laikā galdu var klāt terasē vai uz balkona. Vietējās ainavas paspilgtinās vietējo ēdienu garšu.

Attēls: Latvija. Tradicionālie pīrāgi tiek pasniegti uz koka galda,

kas pārklāts ar lina galdautu

Raupjš koka galds un sols, balts lina galdauts un trauki – elegants veids tradicionālo ēdienu pasniegšanai.

Attēls: Slovēnija. Tūristiem lauku mājā tiek

pasniegti reģionālie ēdieni

T. Jeseničnik foto

Ēdienu pasniegšanai var izmantot vietējo amatnieku darinātos traukus.

95

4.3.3. Kopsavilkums par ēdienu gatavošanu: padomi un piemēri

Attēls: Grieķija. Sertificēta viesu nama

virtuve

Attēls: Slovēnija. POHORJE BUNKA -

augstas kvalitātes sālītas cūkgaļas gabals un maigi

kūpinātas un kaltētas liellopa iekšas

Attēls: Slovēnija. Mazs privātais veikals ar Lipič-

Passero zemnieku saimniecībā raţotiem

produktiem R. Kosi foto

Attēls: Latvija. Zemenes

1. Izmantojiet logotipus, sertifikātus un citas kvalitāti apliecinošanas zīmes, lai parādītu, ka jūsu uzľēmumā ir pieejami tradicionālie vai reģionālie ēdieni.

2. Atzīmējiet ēdienkartē, kuri ir nacionālie ēdieni. Izveidojiet īpašu logotipu vai arī, ja esat pievienojušies kādai zīmola vai preču zīmes lietošanas shēmai, izmantojiet attiecīgo zīmi.

3. Ēdienkartē atšifrējiet ēdienu sastāvdaļas, paskaidrojiet, kādā veidā ēdiens ir gatavots utt. Lai piedāvātu viesiem izvēles iespējas, ēdienkartē vienmēr iekļaujiet starptautiski pazīstamus ēdienus.

4. Ja izmantojat ekoloģiskus produktus, neaizmirstiet to pieminēt – viesi to novērtēs.

5. Sagatavojiet stāstus par ēdienkartē piedāvātajiem ēdieniem – kā šie ēdieni kļuva par reģiona tradicionālajiem ēdieniem, izskaidrojiet ēdienu nosaukumus un kādēļ tie ir iekļauti jūsu uzľēmuma ēdienkartē, pastāstiet, kādos gadījumos parasti attiecīgos ēdienus pasniedz. Stāstiet jokus un leģendas.

6. Izgudrojiet savu īpašo ēdienu. 7. Degustācijai piedāvājiet mazas porcijas vai

izveidojiet degustācijas ēdienkarti. 8. Nepiedāvājiet sareţģītus vai pārāk izdekorētus

ēdienus. Viesi novērtēs vienkāršu, veselīgu ēdienu, kas asociējas ar dzīvi laukos.

9. Ēdienkarti rakstiet nacionālajā valodā un vismaz vienā svešvalodā, ko zina viesi.

10. Izlieciet labi redzamās vietās zemnieku saimniecību un citu vietējo raţotāju un piegādātāju vizītkartes un reklāmas lapiľas, īpaši tad, ja šīs vietas ir atvērtas apmeklētājiem un pārdod savus produktus.

11. Izveidojiet lauku mājas veikaliľu savu un kaimiľu raţojumu pārdošanai. Izvietojiet preces pārredzami, pievienojiet tām aprakstus vismaz vienā svešvalodā un cenas, lai stimulētu pirkšanu.

12. Kā mazas ekstras piedāvājiet kaut ko no sava dārza vai mājas raţojumiem – ogas, augļus, dārzeľus utt. Tas nemaksā daudz, bet sniedz pievienoto vērtību. Vienmēr pasniedziet to skaistā veidā un paskaidrojiet, kas tajā ir īpašs.

13. Ja raţojat pārtiku mājās, piedāvājiet nelielu ekskursiju pa raţotni, parādot raţošanas procesu. Varat pat iesaistīt viesus kādā raţošanas procesa daļā.

96

no saimnieka dārza

Attēls: Slovēnija. Gaļas produktu kaltēšana

tradicionālā stilā

T. Jeseničnik foto

4.4: Lauku tūrisma aktivitātes, kas saistītas ar ēdināšanu un kulināro

mantojumu

Izmantojot kulinārā mantojuma tradīcijas un kombinējot tās ar aktivitātēm brīvā dabā, iespējams radīt daudzveidīgus tūrisma aktivitāšu produktus gan grupām, gan individuālajiem ceļotājiem.

4.4.1. Nēģu zvejošana un gatavošana

Nēģis ir zivs bez ţokļiem. Pieaugušam nēģim ir piltuvveida piesūceknis, kura dibenā atrodas apaļa mute. Tulkojumā no latīľu valodas, nēģis nozīmē akmeľu laizītājs (lambere: laizīt un petra: akmens). (Vikipēdija)

Attēls: Ţurnālistu grupa pie tača –

97

Latvijā nēģi uzskata par delikatesi un pārdod dārgos veikalos. Tāpēc tūristi, vismaz vietējie, parasti ir ieinteresēti piedalīties nēģu zvejošanā, un tiem garšo ēdieni, kas pagatavoti no šīs zivs. Zivs dzīvo upēs un to atļauts zvejot ar īpašām licencēm. Nēģu zveja ir viena no tradicionālajām prasmēm un daţās vietās to joprojām piekopj, izmantojot vecās tehnoloģijas. Nēģu zvejai tiek izmantotas īpašs zvejas rīks, iekārta – tacis. Kopā ar interesantiem stāstiem, šāds pasākums tūristiem škiet ļoti aizraujošs.

Nēģi atpeld naktī, tādēļ makšķernieki sēţ un gaida un vēro procesu. Tūristiem sēdēšana pie upes un naktsdzīves vērošana ir lielisks piedzīvojums.

Saimnieki viesiem parāda un paskaidro, kas notiek – piemēram, daţās upēs nārsta laikā pret straumi peld laši. Var dzirdēt putnu un zvēru - pūču, brieţu, bebru u.c. dzīvnieku izdotās skaľas. Saimniekiem jāzina dzīvnieku paradumi, lai tos savlaicīgi pamanītu un parādītu viesiem.

Attēls: Saimnieks paskaidro, kā lietot zvejošanas ierīci

Vispirms saimnieks paskaidro, kā iekārta jālieto. Diezin vai tā jāpārvērš par mācībstundu, jo vairums viesu droši vien nekad vairs mūţā to nedarīs. Tomēr cilvēkiem patīk apgūt un izprast jaunas lietas. Tā būs viena no viľu brīvdienu atmiľām un stāstiem. Jo atraktīvāk saimnieks spēj izskaidrot pašsaprotamas lietas, jo labāku pieredzi gūst apmeklētāji. Papildus profesionālām lietām, vienmēr tiek novērtēts labs humors.

Attēls: Nēģu grilēšana

Nēģus var grilēt, cept, vārīt zupā vai mērcē. Tradicionālākais un populārākais veids ir nēģi ţelejā. Nēģis ir ļoti garšīgs, bet barojošs. Ja to pārēdas, pēc daţām stundām var parādīties gremošanas problēmas. Pirms maltītes par to brīdiniet savus viesus!

Lai gan viesi novērtē autentisku pieredzi, kas tik tiešām ir lauku tūrisma filozofijas pamatā, diemţēl gatavošana uz atklātas uguns vairumā valstu neatbilst pārtikas un higiēnas noteikumiem. Šādā gadījumā saimnieks ēst negatavos, bet to var darīt paši viesi.

Attēls: Tiek pasniegtas pusdienas

konstrukcijas nēģu zvejošanai

98

Attēls: Uz atklātas uguns tiek vārīta zupa

Kādā veidā nodrošināt labu servisu:

1. Piedāvājot viesiem kādu aktivitāti, esiet eksperts visos aspektos: pastāstiet par zivīm, par vietējo dabu, par makšķerēšanas lietām, par tača lietošanu, izstāstiet ēdienu receptes un to gatavošanas knifus;

2. Veidojiet labu šovu – esiet atvērts un atraktīvs, stāstiet stāstus un jokus, uzdodiet jautājumus utt. Vērojiet viesu reakciju un nepārspīlējiet;

3. Aprakstot savu piedāvājumu, neaizmirstiet viesiem pastāstīt, kādā veidā vajadzētu sagatavoties – ko vilkt mugurā, ko ľemt līdzi, cik ilgi pasākums norisināsies utt.;

4. Pastāstiet par attiecīgo produktu – piemēram, pabrīdiniet viesus, lai nēģus nepārēdas, jo tas ir ļoti barojošs un smags ēdiens;

5. Labi sagatavojiet ēšanas vietu, lai lietus gadījumā aktivitātes neizjuktu – izveidojiet nojumi vai uzslieniet telti. Pārliecinieties, vai visiem viesiem tajā pietiek vietas un ir kur apsēsties;

6. Vienmēr gatavojiet un pasniedziet ēdienus vienkāršos, bet labas kvalitātes traukos. Nekad nelietojiet plastmasas krūzītes un šķīvjus.

4.4.2. Sēņošana

Sēľošana Latvijā ir “nacionālais sports”. Septembrī meţi ir pilni ar cilvēkiem, kas, tērpti gumijas zābakos, apbruľojušies ar groziem un naţiem, medī savvaļā augošās sēnes. Pat cilvēki, kam sēnes negaršo, nevar pretoties vilinājumam zaļajās sūnās meklēt krāsainas sēľu cepurītes. Daudzās mājās rudenī dominē sēľu ēdieni. Daudzi cilvēki, praktiski būdami, iemarinē sēnes ziemai. Šis nacionālais fenomens ir ļoti

99

labvēlīgs un atbilstošs pievilcīga tāda tūrisma produkta veidošanai, kurš sastāvētu no vismaz četriem elementiem:

1. Aktivitātes brīvā dabā – pastaiga meţā, sēľu vietu meklēšana, orientēšanās, meţa vides baudīšana;

2. Izglītojošais elements – sēľu pazīšana – vismaz tik daudz, lai atšķirtu ēdamās un indīgās sēnes;

3. Kulinārijas elements – svaigu sēľu ēdienu baudīšana; 4. Praktiskais elements – sēľu marinēšana, daţādu recepšu izmēģināšana,

pašgatavoto marinēto sēľu vešana mājās.

Visiem minētajiem elementiem ir labi jāsagatavojas, lai viesiem būtu prieks iesaistīties šādās aktivitātēs.

Attēls: Sēľotāji meţā

Aktivitātes brīvā dabā

Jums jāzina sēľu vietas. Ľemiet vērā kājām ejamo attālumu un laiku, kāds nepieciešams nokļūšanai līdz sēľu vietām. Aprakstot savu piedāvājumu, iesakiet, ko vilkt mugurā – gumijas zābakus vai ērtus pastaigu zābakus, lietusmēteļus, cepures utt. Jūs varat iegādāties meţa apģērbus iznomāšanai, jo viesiem, kas ierodas no pilsētas, varbūt vienkārši nav piemērota ietērpa. Iemāciet viesiem orientēšanās pamatprincipus, ja nu

100

gadījumā jūsu grupa izklīst un kādam pašam jāmeklē mājupceļš. Katram gadījumam apmainieties telefona numuriem. Pastāstiet par sēľu daudzveidību.

Attēls: Sēnes ir daţādas!

Izglītojošais elements

Pirms došanās meţā, pastāstiet viesiem par sēľu daudzveidību. Parādiet attēlus un aprakstus, pastāstiet, kuras indīgās sēnes var viegli sajaukt ar ēdamajām. Pastāstiet par indīgo sēľu tipiskākajām pazīmēm un to radītajām briesmām. Indīgās sēnes izskatās ļoti pievilcīgas. Ir daudz sēľu, kuras nav indīgas, bet pārtikā izmantotas netiek. Tomēr tās ir interesantas – tās nav ne augi, ne dzīvnieki: „Sēnes nav augi, tās barojas ar organiskām vielām, tās nepiedalās fotosintēzē, kā to dara augi.” (Vikipēdija)

Attēls: Baravikas

Kulinārija

Vispopulārākais ēdiens ir sēľu mērce. Daţreiz tiek gatavota sēľu zupa vai ar sēnēm pildīta gaļa. Latvijā par visvērtīgākajām sēnēm tiek uzskatītas baravikas un gailenes. Tās prasa mazāk laika - ir viegli notīrāmas un pirms likšanas pannā nav jāvāra. Tās arī ļoti pievilcīgi izskatās.

101

Attēls: Sēľu šķirošana

Sēņu mērce

Speķis – 100 g

Sēnes – 200 g

Kviešu milti - 10-20 g

Šķidrums – pēc vajadzības

Sāls, sīpols – pēc garšas

Mērcei iespējams izmantot daţādas sēnes – gailenes, bekas, baravikas u.c. Mazos kubiľos sagrieţ sēnes, speķi un sīpolu un tos apcep miltos. Turpinot cepšanu, pievieno šķidrumu un sautē līdz viss gatavs. Beigās pievieno skābo krējumu. Sēľu mērci var pasniegt gan ar gaļas, gan veģetārajiem ēdieniem.

(Avots: http://humanform.info/mushrooms/mushroom.htm Recepte no Latvijā izdotās grāmatas:

Latviskā un modernā virtuve: padomi namamātēm kā pareizi sagatavot uzturu / H. Stabulnieks-Birzina, A Švagers – Rīga, Grinbergs, 1939)

Attēls: Sēnes sagatavotas ēdienu gatavošanai

Praktiski padomi

Viesiem var piedāvāt tādas aktivitātes kā sēľu sagatavošana ziemai. Šajā nolūkā ir jābūt labi aprīkotai virtuvei, jāsagatavo viss nepieciešamais (virtuves piederumi, trauki sēnēm, visas sastāvdaļas utt.). Jābūt labi izstrādātai receptei un gatavošanas tehnoloģiskajam procesam. Sagatavojiet uzlīmes marinēto sēľu burciľām, kuras viesi ľems līdzi. Uz uzlīmes vajadzētu būt jūsu saimniecības logotipam (ja jums tāds ir), mājas nosaukumam un kontaktadresei.

Noslēgums

Šajās vadlīnijās dots ieskats daţos mārketinga aspektos, kā arī aprakstīti vispārīgi jautājumi attiecībā uz kulinārā mantojuma un gastronomijas produktiem, parādot iespēju un pieeju daudzveidību. Lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pašiem

102

vajadzētu vairāk papētīt tehniskos aspektus, kas saistīti ar kulinārā mantojuma produktu veidošanu, piemēram:

kādas ir pieejamās virtuves un ēdināšanas servisa iekārtas daţādiem uzľēmumu veidiem: restorāniem, viesu namiem, viesu pašapkalpošanās iespējām, ēdināšanai brīvā dabā;

sanitārijas un higiēnas noteikumus savā valstī; tematisku reģionālo produktu, kā vīna, siera, maizes, kartupeļu festivālu

organizēšana un iesaistīšanās tajos.

Lai veidotu veiksmīgus, konkurētspējīgus kulinārā mantojuma produktus lauku tūrisma jomā, nepieciešams kombinēt tradicionālās vērtības un inovācijas.

Avoti un atsauces

Somijas Lauku konsultāciju centru asociācija, http://www.maakuntienparhaat.fi/en/

“Uniquely Finnish Food Travel in 7 provinces. Local food experiences in genuine atmospheres”, http://www.maakuntienparhaat.fi/doc/foodroutes.pdf

Norvēģijas organizācija lauku tūrisma un lauksaimniecības pārtikas nozares veicināšanai, http://www.hanen.no/index_en.html

Slovēnijas Lauksaimniecības un Meţsaimniecības Kameras Lauksaimniecības un Meţsaimniecības Institūta pārstāves Vesna Čuček prezentācija Starptautiskajā lauku tūrisma konferencē Rīgā, Latvijā, 2010.gada 9.jūnijā, http://www.celotajs.lv/cont/conf/conference/100609-WS/program.html

Restorāns “Salve”, www.salve.lv

Viesnīca “Igates pils” un „Dzirnavu krodziľš”, www.igatespils.lv

Padastes muiţas viesnīca Muhu salā, Igaunijā, www.padaste.ee

Restorāns “Chez Dominique” Helsinkos, Somijā, www.chezdominique.fi/

Lauku labumi, http://www.celotajs.lv/cont/wrth/worth/bounty_en.html

Mieţu biezputra: http://zitinja.blogspot.com/2010/10/miezu-putraimu-biezputra-jeb.html

Grūbu risoto ar tīģergarnelēm: http://vinabars.lv

“Latviešu ēdieni mūsdienu virtuvē”, „Annas hotel” un „Kartupeļu ēdāji” šefpavāra Ē. Dreibanda prezentācija seminārā “Kulinārijas tūrisma produktu veidošana”, 01.12.2010., Latvija.

„Qualitool”, uz Internetu balstīts Eurogites (Eiropas Lauku Tūrisma Federācijas) mācību instruments – minimālie starptautiskie lauku tūrisma mītľu standarti: http://quality.eurogites.org

103

http://humanform.info/mushrooms/mushroom.htmRecepte no Latvijā izdotās grāmatas: Latviskā un modernā virtuve: padomi namamātēm kā pareizi sagatavot uzturu / H. Stabulnieks-Birzina, A Švagers – Rīga, Grinbergs, 1939)

Jautājumi

1. Vai atceraties pamatprincipus, kas jāņem vērā, veidojot gastronomiskā tūrisma produktu?

2. Kāpēc kulinārā kultūras mantojuma produktiem ir labas perspektīvas mūsdienu tirgū?

3. Kādos traukos ieteicams pasniegt vietējos (nacionālos) ēdienus?

4. Izdomājat vismaz trīs vietējā novada ēdienus, vai produktus, no kuriem varētu gatavot vietējos ēdienus!

5. Kādas aktivitātes jūs varētu sasaistīt ar šo ēdienu pagatavošanu vai baudīšanu?

5. Daba

Ievads

Pēdējo gadu desmitu laikā dabai un tās aizsardzībai tiek pievērsta liela uzmanība, tādējādi uz dabas resursiem balstītais kultūras tūrisms kļūst arvien populārāks. Saskaľā ar Pasaules Tūrisma Organizācijas (PTO) definīciju, tūrisms tiek definēts kā personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.

Uz dabas resursiem balstīts kultūras tūrisms- tas ir kultūras mantojums, ainava, iedzīvotāji, resursu kvalitāte un to saglabāšana, kā arī citas daudzveidīgas aktivitātes; tas ir uz kvalitāti balstīts tūrisms, pielāgots individuālām vajadzībām un specializēts ar mērķi radīt īpašu pieredzi.

Tā galvenais mērķis ir atpūta un izklaide, sportošana un dabas vides izzināšana.

Ainava, ģeoloģija, fauna, veģetācija, ūdens resursi un no zinātnes viedokļa interesanti objekti ir elementi, kas veido dabas vidi. Dabas tūrismā lielu interesi izraisa aizsargājamās teritorijas (biosfēras rezervāti, aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Natura 2000, dabas parki u.c.), savukārt aktīvais tūrisms un piedzīvojumu sports ir labs veids dabas vides baudīšanai.

Ainavas un vides interpretācijai iespējams atrast daudzas piemērotas vietas gan iekštelpās (piemēram, muzejos), gan brīvā dabā (tematiskajos parkos, interpretācijas

104

takās, novērošanas punktos u.c.). Šos resursus var izmantot ekskursijas plānošanā, pielietojot daţādas tehnikas dabas vides interpretācijai.

Mērķi

Šīs nodaļas galvenais mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar instrumentiem, kas tiek pielietoti dabas vides un tās elementu interpretācijai, tos pārveidojot par kultūras tūrisma resursiem. Šajā nolūkā ir jāizpēta apkārtējās vides piedāvātās iespējas – gan daba, gan interpretācijas un izklaides iespējas, kā arī galvenās vides interpretācijas tehnikas. Dabas tūrismā būtiska lieta ir arī ekskursijas organizēšana un plānošana.

Izlasot šo nodaļu, jūs:

Zināsiet, kāda veida dabas, interpretācijas un izklaides resursus iespējams atrast dabas vidē;

Izpratīsiet, kādas spējas un resursi nepieciešami, lai pētītu, analizētu un integrētu vietējos vides resursus kultūras tūrisma aktivitātēs;

Zināsiet vides interpretācijas tehniskos principus; Spēsiet organizēt un plānot ekskursiju dabā.

5.1: Koncepcijas

Ir svarīgi atšķirt daţādas koncepcijas, kas attiecas uz tūrisma saistību ar dabas vidi.

Dabas tūrisms. Tā galvenie mērķi ir praktiskas atpūtas un izklaides aktivitātes, zināšanas par dabu un tās interpretēšana, kā arī sporta aktivitātes, kurās tiek izmantoti dabas resursi, tos nenoplicinot vai nemazinot to vērtību.

Atpūtas tūrisms dabā. Tā galvenie mērķi ir atpūtas un izklaides aktivitātes dabā, kuru laikā netiek pasliktināta dabas vide vai pastiprināti izmantoti dabas resursi.

Aktīvais un sporta tūrisms dabā. Tā galvenais mērķis ir sporta aktivitātes, kuru laikā tiek izmantoti dabas resursi, nepasliktinot to stāvokli.

Ekotūrisms. Tā galvenais mērķis ir novērošana, dabas vides izbaudīšana un/vai izzināšana, ar iespēju nodarboties ar zemas intensitātes fiziskajām aktivitātēm, nepasliktinot dabas resursu stāvokli.

105

1. attēls. Dabas tūrisms un tā veidi. Avots: Dabas tūrisms Spānijā un tā veicināšanas plāns.

Tūrisma ģenerālsekretariāts. Iztrādājis UTE Antar – Ecotono

Dabas tūrismam raksturīga ilgtspējība: tūristu aktivitātes ir videi draudzīgas un tiek respektētas vietējo iedzīvotāju vērtības; starp vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem notiek pozitīva pieredzes apmaiľa.

„Ilgtspējīga tūrisma attīstība apmierina pašreizējās tūristu un tūristu galamērķu reģionu vajadzības, tajā pašā laikā tos aizsargājot un vairojot to nākotnes iespējas. Ir paredzēts, ka tas īsteno visu resursu pārvaldību tādā veidā, ka ekonomiskās, sociālās un estētiskās vajadzības var tikt apmierinātas, saglabājot kultūras integritāti, pamata ekoloģiskos procesus, bioloģisko daudzveidību un dzīves atbalsta sistēmas”(Pasaules Tūrisma Organizācija).

Lai dabas tūrisms būtu ilgtspējīgs, ir jāmēģina:

Saglabāt teritorijas vērtību, izmantojot dabas resursus, bet neapdraudot to pastāvēšanu;

Saglabāt kultūras identitāti, pievēršot uzmanību materiālajam un nemateriālajam kultūras mantojumam un sociālajai stabilitātei, respektējot vietējās īpatnības;

Veicināt globālo ekonomisko attīstību, radīt pievienoto vērtību, kas ietekmē citas nozares ar tūrisma multiplikatora efekta palīdzību.

106

2. attēls. Aneto ledājs Hueskā, Spānijā

5.2: Izmantojamie resursi

5.2.1. Dabas vides elementi

Dabas vide sevī ietver elementus, kuri piesaista dabas tūrisma cienītājus:

Ainava: pastāvīgs resurss, kurš mainās atkarībā no gadalaika, un tā izskats lielā mērā atkarīgs no veģetācijas, hidroloģijas un cilvēku aktivitātēm. Tas ir pamatresurss ekskursiju plānošanā.

Ģeoloģija: pastāvīgs resurss, kuru var vērtēt pēc tā, kādā veidā ainavu ietekmē ūdens, vēja, ledāja, minerālu, skaistu dabas veidojumu u.c. dabas vides elementu klātbūtne.

Fauna: atkarībā no pārstāvētajām sugām, daļēji sezonāls un daļēji pastāvīgs resurss; tādējādi ir ļoti svarīgi pazīt sugas un skaidri zināt, kādā veidā šos resursus iespējams saglabāt un neapdraudēt.

Veģetācija: resurss, kurš, atkarībā no gadalaika, spēcīgi ietekmē ainavas izskatu. Īpaši nozīmīgas ir endēmiskās sugas, kuras atrodamas konkrētā vietā. To ģeogrāfiskā teritorija ir ierobeţota – tās nepastāv ārpus šīs specifiskās zonas. Ģeogrāfiskās teritorijas lielums var būt atšķirīgs, sākot no īpašas populācijas līdz pat provinces, valsts vai pat lielākas teritorijas izmēriem.

Ūdens resursi: upes, ezeri, citas ūdenstilpnes. Hidrogrāfiskā tīkla elementi, kuri dabas videi pievieno vērtību, pārveido dzīvi (floru un faunu) konkrētā teritorijā.

Vietas ar zinātnisku nozīmi. Teritorijas ar īpašām iezīmēm, kuras izraisa zinātnieku interesi.

107

5.2.2. Aizsargājamās teritorijas

Aizsargājamās teritorijas nodrošina dabas resursu saglabāšanu, radot iespējas dabas tūrismam.

Biosfēras rezervāti. Tās ir zemes vai piekrastes/jūras ekosistēmu zonas vai to apvienojums, kuras oficiāli ir atzītas starptautiskās UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” (Man and the Biosphere - MAB) ietvaros. Pasaules Biosfēras rezervātu tīkls funkcionē kā modelis, kurš parāda, kādā veidā cilvēki var dzīvot saskaľā ar dabu.

RAMSAR līgumā iekļautie mitrāji. Tie ir starptautiskas nozīmes mitrāji, kas tiek aizsargāti kā ūdensputnu mītnes vietas.

Natura 2000 teritoriju tīkls. Šis tīkls ir viens no Eiropas Savienības instrumentiem kopīgās politikas īstenošanai vides jomā, kura pamatā ir “Biotopu direktīva”. Natura 2000 tīkla mērķis ir nodrošināt Eiropas bioloģisko daudzveidību, aizsargājot ne tikai dabas teritorijas, bet arī daļēji dabīgas teritorijas, kuras veidojušās cilvēka aktivitāšu rezultātā. Tīkla izveide ir balstīta uz ES dokumentiem - Biotopu un Putnu direktīvām, bez tam notiek sadarbība ar zemes īpašniekiem un iedzīvotājiem.

Aizsargājamās putnu teritorijas.Tās ir starptautiskas nozīmes teritorijas putnu aizsardzībai, kuras ir uzskaitītas biodaudzveidības saglabāšanas plānā un iekļautas Putnu aizsadzības stratēģijā, kura paredz arī augu un dzīvnieku sugu un to teritoriju aizsardzību.

Ģeoparki. Teritorijas, kas sevī ietver specifisku ģeoloģisko mantojumu un atbilst ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģijai, kas tiek atbalstīta Eiropas veicināšanas programmā, kā arī ģeoloģiski nozīmīgas vietas to kvalitātes, retuma, estētiskās vērtības vai izglītojošās nozīmes dēļ. Lai šāda teritorija varētu ekonomiski attīstīties, tai ir jābūt skaidri definētām robeţām un pietiekamai platībai.

Aizsargājamas augu vai dzīvnieku sugas. Viens no aizsardzības instrumentiem ir “Sarkanā grāmata”, kuru veido Starptautiskā Dabas aizsardzības apvienība IUCN (International Union for Conservation of Nature). Sākotnēji tās darbība tika veikta pasaules mērogā, tomēr tagad tiek veicināta aizsardzība valsts vai reģiona līmenī. Katra apdraudētā suga tiek iekļauta noteiktā kategorijā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tās ir teritorijas, kurās atrodami īpaši interesanti vai nozīmīgi dabas elementi un sistēmas. To aizsardzību parasti garantē likumdošana. Aizsargājamo dabas teritoriju vidū ir nacionālie parki, dabas parki, dabas rezervāti, aizsargājamās ainavas utt.

Citi.Katrā valstī vai reģionā pastāv sava veida aizsargājamo teritoriju klasifikācija.

Sev tuvāko, nozīmīgāko aizsargājamo teritoriju Latvijā varat sameklēt Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā:

http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/

108

3. attēls. Bārdainā maitu lija (Gypaetus barbatus).

Apdraudēta suga, kas ierakstīta Spānijas mugurkaulnieku „Sarkanajā grāmatā”

5.2.3. Aktivitātes

Aktivitātes dabas vidē parasti ir saistītas ar aktīvo tūrismu un piedzīvojumu sportu. Daţi piemēri:

Aktivitātes uz zemes: pārgājieni, kāpšana kalnos, velotūrisms, alu apskate, izjādes ar zirgiem, slēpošana un citi ziemas sporta veidi, tematiskie pārgājieni (ornitoloģiskie, koku vai sēľu apskates, paleontoloģiskie u.c.);

Aktivitātes ūdenī: kanoe airēšana, niršana, sērfošana, upju tūrisms u.c.; Aktivitātes gaisā: lidojumi ar deltaplānu, paraplānu, izpletľlēkšana u.c.; Aktivitātes brīvā dabā: pikniki, ekskursijas, dabas vērošana, izbraucieni ar

auto u.c.

5.2.4. Infrastruktūra

Infrastruktūra ainavas un vides interpretācijai mēdz būt daudzveidīga. Šeit minēti izplatītākie infrastruktūras objektu veidi, tomēr jāľem vērā, ka šajā jomā notiek nemitīga attīstība.

109

4. attēls. Novērošanas punkts Aragonas kalna Montsec teritorijā Hueskā, Spānijā

5.2.5. Iekštelpas

Muzeji. Pastāvīgās ekspozīcijas, kurās glabājas kolekcijas ar māksliniecisku, kultūras un zinātnisku nozīmi; tai pat laikā tiek veikti pētījumi par cilvēka un tā sociālā konteksta materiālajām un intelektuālajām liecībām.

Interpretācijas centri. Tajos dabas objektu apmeklētāji tiek informēti un izglītoti, lai gūtu lielāku prieku, izprotot dabas un kultūras vērtības. Parasti šeit atrodamas didaktiskas izstādes, audiovizuālās projekcijas, informācija par konkrēto vietu un atbilstoši drukātie informatīvie materiāli.

Dokumentācijas un pētījumu centri. Vietas, kurās tiek veikta izpēte par konkrētu tēmu.

Apmeklētāju centri. Tie tūristiem sniedz informāciju par konkrēto teritoriju un piedāvā daţādus pakalpojumus (ekskursijas gida pavadībā utt.).

Astronomiskās observatorijas. Vietas debesu spīdekļu un debesu juma izpētei.

Ekomuzeji. Šie muzeji atspoguļo teritorijas identitāti, parādot vietējo iedzīvotāju iesaisti un viľu tradicionālo kultūras mantojumu.

Dabas darbnīcas. Tās ir telpas, kurās var iepazīties ar informāciju par dabas vidi. Dabas darbnīcu mērķauditorija ir bērni un jauni cilvēki. Tās mēdz ierīkot arī brīvā dabā.

5.2.6. Aprīkotas vietas brīvā dabā

Tematiskie parki. Tās ir vietas ar īpašu ainavu vai apkārtni, kā piemēram ģeoloģisko vidi.

110

Interpretācijas maršruti. Maršruti ar informāciju, norādes zīmēm un citiem elementiem dabas vides interpretācijai. Īpaši svarīgi ir izveidot ērtai piekļūšanai atbilstoši aprīkotas takas, lai tās varētu apmeklēt arī invalīdi.

Putnu vērošanas centri. Centri izvietoti īpašā vidē, kura piemērota putnu novērošanai.

Novērošanas punkti. Iecienītas skatu vietas, no kurām paveras labs skats. Ja mērķis ir dabas vērošana, tad parasti iespējams vērot skaistas ainavas.

Interpretācijas plāksnes. Zīmes ar informāciju apkārtējās vides interpretācijai, lai apmeklētājam rastos pilnīgāks priekšstats par interpretēto maršrutu, interesantām vietām, novērošanas punktiem utt.

5. attēls. Dabas darbnīcas apmeklējums Saragosā, Spānijā

Visi minētie resursi nodrošina interpretācijas iespējas, lai tūrists par konkrēto vidi saľemtu vairāk informācijas. Šādā veidā vide tiek padarīta pievilcīgāka un kļūst par kultūras tūrisma resursu.

5.3: Prezentācija un organizācija

Ekskursija dabā gida pavadībā ir sīki jāizplāno. Jāplāno ne tikai telpiskie un laika aspekti, bet arī komunikācijas un interpretācijas metode, kura tiks izmantota un, kāda informācija tiks nodota.

111

5.3.1. Vispārējā plānošana

Jebkurā gadījumā vispirms jābūt skaidram mērķim. Ko gribat iemācīt? Ko parādīt? Kādā līmenī? Jāizvirza vispārējie, specifiskie un operatīvie mērķi. Jāapmierina klientu vajadzības, izmantojot pieejamos resursus. Bez tam, jāľem vērā, ka aktivitātes vieta un ilgums arī būs atkarīgi no tā, kas ir mērķauditorija.

6. attēls. Interpretācija sabiedriska parka apmeklējuma laikā Saragosā, Spānijā

Tālāk uzskaitīti faktori, no kuriem atkarīgs gidu skaits un tas, kādi materiāli būs nepieciešami.

Pēc aktivitātes vai ekskursijas beigām tā ir jānovērtē – vai tika sasniegti izvirzītie mērķi, lai atkarībā no rezultātiem lemtu par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Apmeklējuma vieta jāizraugās, ľemot vērā vairākus kritērijus:

apmeklējuma mērķi; mērķauditoriju; grupas lielumu; grupas dalībnieku zināšanas par šo vietu; nepieciešamos un pieejamos resursus.

Plānojot maršrutu, jāľem vērā aktivitātes ietekme uz vidi, tādēļ svarīgi ir šādi aspekti:

kapacitāte (celtspēja vai nestspēja): kāds ir grupā pieļaujamais cilvēku skaits, lai apskates vietai netiktu radīti bojājumi;

piekļūšana: lai samazinātu ietekmi uz vidi, jāizvairās no jaunu taku veidošanas;

jāizvēlas piemērota aktivitāte un jāizvērtē, kādu ietekmi uz vidi tā radīs;

112

ja iespējama negatīva ietekme uz sociālo vidi, tas iepriekš jāsakaľo ar vietējām organizācijām.

5.3.2. Maršruta plānošana

Lai izplānotu maršrutu un tā saturu, ir jāpazīst apkārtne un jāpielāgojas apmeklētāju grupai.

Identificējiet vietu: vietas nosaukumu un tā izcelsmi. Atrodiet šo vietu: nosakiet precīzu tās atrašanās vietu apkārtējā teritorijā. Noskaidrojiet tās izmērus un attālumus: vietas augstumu un platību,

piekļūšanas iespējas. Veiciet šīs vietas dabas resursu inventarizāciju: unikālākā flora un fauna,

endēmiskās sugas, ģeoloģiskas interešu vietas, krasta atsegumi, botāniskie liegumi utt.

Izvērtējiet piedāvātās iespējas: kādas aktivitātes plānotas, piedāvājumi brīvā laika pavadīšanai.

Noskaidrojiet leģendas, kas saistītas ar vietu. Atzīmējiet interesantākos anklāvus, kurus vajadzētu apmeklēt.

Bez tam, atkarībā no mērķauditorijas, nepieciešams:

Vadoties no apmeklētāju mērķiem, sagatavot atbilstošu ekskursijas saturu; Noteikt apstāšanās vietu skaitu, lai ekskursija būtu dinamiska un iekļautos

paredzētajā laikā; Sagatavot papildu materiālus (kartes ar iezīmētu ekskursijas maršrutu,

piezīmju grāmatiľu, uzskates līdzekļus, palielināmos stiklus, binokļus utt.); Paredzēt apmeklētāju vēlmes un pielāgoties apmeklētāju mērķiem un

cerībām; Izvērtēt ietekmi uz vidi. Izveidot pamatnoteikumus, kuri apmeklētājiem

jāievēro, noteikt apmeklētāju maksimālo skaitu.

113

7. attēls. Praktiski vinginājumi gidiem apmācību kursa laikā Hueskā, Spānijā

5.3.3. Interpretācija

Interpretācija ir aktivitāte, kura atraktīvā, tiešā un iesistošā veidā atklāj apvidus raksturīgākās iezīmes, tā biofiziskās un kultūras attiecības ar mērķi radīt apmeklētājiem prieku, sniegt viľiem zināšanas un likt apzināties interpretētā objekta vērtību.

Šī disciplīna radās ASV 20.gadsimta beigās. Viens no tās pamatlicējiem Jorge Morales definē to kā mākslu, kura atklāj dabas, kultūras vai vēstures mantojuma jēgu cilvēkiem, kas brīvajā laikā apmeklē šīs vietas.

Saskaľā ar “lielo interpretācijas sarakstu”, kuru izveidojis minētais autors, interpretācija:

Ir jāuzskata par efektīvu vadības instrumentu, tai jābūt vērstai uz dabas mantojuma apmeklētāju (vienkāršajiem apmeklētājiem, tai skaitā invalīdiem);

Tai jābūt brīvai un brīvprātīgai aktivitātei, jāľem vērā atpūtas pasākuma mērķis un konteksts (vai tas ir apmeklētāja atvaļinājums vai brīvdienas utt.);

Tai jābūt iedvesmojošai, “jāuzrunā” apmeklētājs; Tai jāstimulē maľu izmantošana; Tai jābūt motivējošai un provokatīvai; Tai jābūt rosinošai un pārliecinošai;

114

Tai jāveicina aktīva dalība, jāorientē apmeklētājs un tas jāinformē par īpašiem faktiem;

Tai jāstimulē kritiskā domāšana; Tai jāsniedz skaidrs vēstījums; Tai jāsniedz īsa ziľa; Tai jāatklāj jēga un savstarpējās sakarības; Tai jādod ieguldījums cilvēku apziľas celšanā; Tai jārada sajūta, ka priekšmets ir reāls; Gidam pēc iespējas vairāk jāizmanto personalizēta pieeja; Tās mērķim ir jābūt interpretētā dabas mantojuma saglabāšanai.

Atkarībā no vides interpretācijas ekskursijas laikā, tūristiem radīsies atšķirīgi iespaidi par vietu, ko tie apmeklē. Dons Oldridţs (1973) uzskata, ka “Interpretācija ir māksla izskaidrot cilvēka vietu vidē, ar mērķi palielināt apmeklētāja sapratni par šīs mijiedarbības nozīmi, lai pamodinātu viľā vēlmi sniegt ieguldījumu vides saglabāšanā”.

Vietas apmeklējums kopā ar piemērotu vides interpretāciju paugstina apmeklētāja gūtās pieredzes kvalitāti un ļauj viľam labāk izprast resursa nozīmi, tai pat laikā saglabājot izklaidējošu raksturu.

8. attēls. Aktivitātes ar skolēniem sabiedriskajā parkā Saragosā, Spānijā

115

5.3.4. Komunikācija

Lai sasniegtu minētos mērķus, komunikācijai jābūt atraktīvai un saprotamai, tai jābūt atbilstošai apmeklētāju interesēm un tie jāmotivē. Jāľem vērā mērķa grupas vecums, lielums, zināšanu līmenis, motivācija utt.

Izmantojot atbilstošas stratēģijas interpretētāja un apmeklētāju komunikācijas veicināšanai, mērķaudiorija informāciju izpratīs labāk. Lai veidotu labākas savstarpējās attiecības, izraisītu klausītājos emocijas un interesi, nepieciešams rosināt apmeklētāju iesaistīšanos aktivitātē, izmantojot humoru, metaforas, piemērus, ilustrācijas no personīgā pieredzes, diskusijas. Radīt lielāku interesi palīdz arī daţādu maľu iesaistīšana procesā, tādēļ pievērsiet uzmanību formām, smarţām, krāsām, garšām vai skaľām.

Komunikācijai jābūt radošai un jāatklāj lietas būtība ar ilustrējošu priekšmetu un elementu palīdzību, nevis vienkāršu faktu uzskaitījumu. Tai jābūt atraktīvai un kodolīgai, patīkamai, oriģinālai, radošai un iesaistošai. Visā ekskursijas laikā ar metaforu, leģendu, anekdošu, jautājumu palīdzību jācenšas noturēt apmeklētāju uzmanību, lai tie pēc iespējas ilgāk saglabātu atmiľā interesantus faktus par redzētajām vietām.

5.3.5. Informācija

Lai komunikācijas process būtu efektīvs, sniegtajai informācijai jāattiecas vienīgi uz tēmu – uz ekskursijas laikā redzamajām vietām. Saturs jāprezentē īsi, pozitīvā tonī, jālieto vienkārši izteicieni, kas ilustrēti piemēriem, jārunā patīkamā un spontānā valodā, kas auditorijai ir saprotama. Jautājumu uzdošana rosina pārdomas, savukārt piemēri no ikdienas dzīves ļauj labāk izprast daţādas koncepcijas. Lai radītu plašāku izpratni par redzamo vietu, klausītājiem jāpastāsta par daţādiem aspektiem: kādi dzīvnieki šeit dzīvo, kādi augi šeit aug utt.

5.4: Mārketings / veicināšana

5.4.1. Reklāmas mēdiji

Lai dabas vide kļūtu par kultūras tūrisma resursu, svarīgi izmantot daţādus reklāmas instrumentus.

Telemātiskie instrumenti

Interneta mājas lapas. Mūsdienās, kad daudzi cilvēki informācijas iegūšanai lieto Internetu, mājas lapas ir viens no galvenajiem informācijas avotiem. Lai panāktu lielāku dabas teritorijas apmeklējumu, mājas lapai vajadzētu būt vairākās valodās.

Sociālie tīkli, piemēram Twitter un Facebook. Sociālie tīkli pēdējo gadu laikā ir kļuvuši ļoti populāri, un daudzas organizācijas un uzľēmumi tos izmanto savu produktu popularizēšanai. Ar sociālo tīklu palīdzību iespējams piekļūt cilvēkiem visā pasaulē.

116

Interaktīvie skatu punkti/ kartes. Interaktīvas vietas, kur lietotājs var redzēt teritoriju daţādos veidolos. Apmeklētājiem papildus tiek sniegta informācija par apmeklētāju centriem, interesantiem objektiem u.c.

9. attēls. Invalīdiem pielāgotas takas prezentācija El Kornato

Pinetas ieleja, „Ordesa y Monte Perdido” Nacionālais parks Hueskā, Spānijā

Fiziskie resursi

Reklāmas lapiņas. Šis ir tradicionāls informācijas izplatīšanas veids, un, lai gan tādējādi tiek sasniegts tikai neliels personu skaits, ekskursijas laikā reklāmas lapiľas sniedz noderīgu informāciju. Informācija var būt vispārīga, par vidi vai arī par kādu konkrētu vietu, norādot takas grūtības pakāpi un piekļūšanas iespējas, ekskursijas ilgumu, utt.

Tūrisma ceļveži. Grāmatas ar daudzveidīgu informāciju par konkrēto reģionu. Parasti tajos tiek ietverta informācija par dabas vidi, par iespējamajām aktivitātēm, muzejiem, informācijas centriem, ekskursijām, daţādiem pakalpojumiem utt.

Bērnu grāmatas. Tie ir īpaši izdevumi jaunākajiem apmeklētājiem. Uzskates līdzekļi. Materiāli, kas sagatavoti, lai atvieglotu apkārtnes

interpretāciju, lai sniegtu apmeklētājiem zināšanas, radītu viľos motivāciju un interesi par dabas vidi.

Rakstipresē vai specializētajos žurnālos. Tajos sniegta vispārīga informācija par teritoriju kopumā vai arī par konkrēto taku vai objektu. Atkarībā no izdevuma rakstura, tajā var tikt publicēti arī zinātniski dati.

Reklāmas kampaņas. Tās tiek organizētas specifiskā laikā un uz noteiktu laika posmu, piemēram, pirms vasaras sezonas sākšanās, ar mērķi piesaistīt tūristus, kuri teritoriju varētu apmeklēt atvaļinājuma laikā. Atkarībā no mērķauditorijas, reklāmai tiek izmantoti daţādi mēdiji – gan fiziskie, gan citu veidu.

117

Organizētās aktivitātes

Ekskursijas gida pavadībā. Tās ir vizītes, kuru laikā īpaša persona vada ekskursiju, par konkrēto vietu sniedzot informāciju un to interpretējot.

5.4.2. Reklāma ar ilgtspējīgas attieksmes palīdzību

Lai gan šajā gadījumā netiek veiktas mārketinga aktivitātes kā tādas, publicitāte tiek iegūta tādēļ, ka šāda vieta atbilst noteiktiem ilgtspējīgas attīstības kritērijiem. Piemēram, kāda aizsargājamās dabas teritorija atbilst Eiropas Ilgtspējīga tūrisma hartai. Tā ir EUROPARC Federācijas iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrisma attīstību Eiropas aizsargājamās dabas teritorijās. Šai iniciatīvai brīvprātīgi var pievienoties gan aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, gan uzľēmēji, kas vēlas iesaistīties šādas stratēģijas īstenošanā.

Cita veida sertifikāti, kas apliecina kvalitāti, ir ISO kvalitātes standarti. Sertifikāts par atbilstību ISO 9001 apliecina uzľēmuma (organizācijas) kvalitātes vadības sistēmas atbilstību standarta prasībām. Savukārt sertifikāts par atbilstību ISO 14001 apliecina uzľēmuma (organizācijas) vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām. Pastāv arī Vides vadības un audita sistēma (EMAS – Eco Management and Audit Scheme) - brīvprātīga sistēma uzľēmumiem, kas vēlas izvērtēt un mazināt savu ietekmi uz vidi. Mēdz būt arī citi sertifikāti, ko izsniedz valsts organizācijas.

5.4.3. Mērķauditorija

Mērķauditorija ir ļoti daţāda, tāpat kā piedāvātās aktivitātes un resursi. Dabas objektus mēdz apmeklēt šādi interesenti:

Skolēnu grupas: ekskursijas uz mācību centriem; Universitāšu studenti: mācību ekskursijas ar zinātnisku ievirzi; Ģimenes: ģimeľu ekskursijas, galvenokārt atpūtas nolūkos; Pensionāri: vecāku cilvēku grupas; Kalnākāpēju vai sporta klubu grupas: kalnākāpēji vai sportisti, kas vēlas

iesaistīties īpašās aktivitātēs; Personas, kuras rūpējas par vides aizsardzību, floru vai faunu un/vai vēlas

atpūsties: personas, kuras nevar pieskaitīt nevienai no iepriekšminētajām grupām.

Gatavojoties aktivitātēm, ir jāzin, kāda būs mērķa grupa, lai varētu šiem cilvēkiem pastāstīt par viľus interesējošām lietām, kā arī pieskaľot vārdu krājumu un stāstījuma toni.

118

5.5: Likumi

Vides aizsardzības likumi daţādās Eiropas valstīs atsķiras, lai gan ir arī visām valstīm kopīgi likumi. Īpaši nozīmīga ir Biotopu direktīva (92/43/EEC, izdota 1992.gada 21.maijā, kura attiecas uz dabas biotopu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzību), kuras rezultātā tika izveidots aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Natura 2000. Šajā tīklā ir ietvertas dalībvalstu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), kā arī savvaļas putnu aizsardzības teritorijas, kuras izveidotas saskaľā ar Putnu direktīvu 2009/147/EEC.

Eiropas mēroga likumi ir pieľemti arī atkritumu apsaimniekošanas, ūdens attīrīšanas, biodaudzveidības, vides trokšľa un citās jomās.

Atsauces

Vides izglītība. Biosfēras atklāšana. Izstrādājis PRAMES projekta Aurora ietvaros, Leonardo da Vinci programma.

Studies of tourist products. Mountain tourism. Published by the Tourism Institute of Spain (Turespaña).

Environmental and heritage interpretation in the school environment: an alternative for environmental education. Ms. C. María de Jesús Balmaseda Meneses.

Informētāju un tūrisma gidu apmācību kursi La Ribagorzas reģionā. 3.3.modulis: Aktīvais un ilgtspējīgais tūrisms. Elena Parga.

Spānijas EUROPARC Interneta mājas lapa, www.redeuroparc.org

Manual of good practices of the nature monitor: Protected Natural Areas of Andalusia. Department of the Environment. Department of Employment and Technological Development. Coordination of the Manual: Javier Benayas del Álamo.

10. attēls. Soaso ūdenskritums, Arazas upe „Ordesa y Monte Perdido” Nacionālais Parks

Hueskā, Spānijā

119

Ministry of Industry, Tourism and Commerce. (2004). Nature tourism in Spain and its Promotion plan. Studies of Tourist Products.

Maza, P., Martín, D. (2006). Environment module: environmental education. Certificate of 1st level Mountain Sports Technicians.

Projekts Aurora 2003 - 2005, Leonardo da Vinci Programma. Environmental education. Discovery of the Biosphere.

Landscape didactics: the interdisciplinary study of the environment. Guides for the interpretation of rural and natural landscapes. “The day of the rock: the day of the environment”. University of Oviedo, Centre of Territorial Cooperation and Development (CeCodet). Direction: Fermín Rodríguez Gutiérrez, collaborating professor: Julio Concepción Suárez. 2003 – 2004.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā: http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/

Pašnovērtējums

Lai pārbaudītu, vai esat sapratuši, kādi ir dabas tūrisma resursi un interpretācijas tehnikas, atbildiet uz dotajiem jautājumiem;

1. Izskaidrojiet, kas ir tīkls Natura 2000! 2. Nosauciet vismaz 2 veidu resursus katrā minētajā

kategorijā dabas vides interpretācijai: dabas resursi, aktīvā tūrisma un piedzīvojumu sporta resursi, ainavas un vides interpretācijas resursi, aizsargājamās teritorijas!

3. Nosauciet 5 svarīgus punktus, kuri minēti “lielajā interpretācijas sarakstā”!

4. Iztēlojieties, ka jums jāizplāno aktivitāte Nacionālajā parkā. Sameklējiet informāciju par esošiem informācijas centriem (interpretācijas vai apmeklētāju centriem), raksturīgo floru un faunu, aizsargājamām teritorijām un visiem tiem jautājumiem, kuri attiecas uz konkrēto teritoriju!

5. Īsi pastāstiet, ko nozīmē dabas teritorijām piemērota uzvedība!

6. Māksla un amatniecība Somu un sāmu tradīcijas un dizains

120

Ievads

Šajā nodaļā sniegta informācija par somu un sāmu tradīcijām un kādā veidā Somijā mākslas un amatniecības izstrādājumi tiek pārdoti tūristiem. Globālā ekonomika ietekmē arī tradīcijas un kultūras vērtības. Klienti vēlas kvalitatīvus un autentiskus produktus, viľi novērtē stilu un skaistumu, tai pat laikā arī cenai ir nozīme. Parasti priekšroka tiek dota vietējo amatnieku izstrādājumiem, tomēr pircēja izvēli ietekmē arī cena.

Pēc šīs nodaļas mācību materiāla apgūšanas:

Jūs spēsiet aprakstīt vides un kultūras ilgtspējības nozīmi; Jums radīsies idejas jaunu mākslas un amatniecības izstrādājumu

radīšanai, izmantojot vietējās tradīcijas; Jūs sapratīsiet, ka amatniecības produktu reklamēšanai un mārketinga

koncepciju īstenošanai nepieciešama sadarbība gan vietējā, gan starptautiskā mērogā!

6.1: Sāmu māksla un amatniecība

6.1.1. Sāmu kultūra

Lapzemes iedzīvotājus sauc par sāmiem un tie ieradās Somijas dienvidos pirms desmit tūktošiem gadu – īsi pēc pēdējā ledus laikmeta. Kad somugru ciltis iekaroja šīs teritorijas meklējot jaunas medību un zvejas teritorijas, sāmi devās tālāk uz ziemeļiem. Šajā laikā pastāvēja ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra. Sāmi savām medību un zvejas teritorijām deva nosaukumus, un vēl šobrīd Somijas dienvidu daļā ir sastopami sāmu izcelsmes vietvārdi.

Sāmus var sastapt arī Norvēģijas, Zviedrijas un Krievijas ziemeļu reģionos. Sāmi ir Somijas pamatiedzīvotāji. Pēc definīcijas pamatiedzīvotāji ir tie, kas konkrētā teritorijā dzīvojuši pirms citu tautu ienākšanas. Pamatiedzīvotājiem ir atšķirīgas kultūras, valodas un saimniekošanas tradīcijas. Parasti pamatiedzīvotāji visā pasaulē konfliktē ar tautām, kas teritorijā ienākušas vēlāk, jo notiek atšķirīgu kultūru sadursmes.

Somijā joprojām nav atrisināti šāda veida konflikti, kā piemēram strīdi par Lazpemes ziemeļu meţu teritorijām attiecībā uz tiesībam tās izmantot meţkopībā, ziemeļbrieţu audzēšanā, tūrismā.

121

1. attēls: Sāmu karogs

“Dabā pastāv liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Un pasaule ir pilna ar daţādām valodām un kultūrām. Mēs esam sāmi – šīs dabas daļa."

Áillohaš, Nils-Aslaks Valkeape (1943. – 2001.)

Sāmu kultūra saglabāja tai raksturīgās iezīmes līdz 1500-ajiem gadiem, kad ienāca rietumu reliģijas. Sāmi dzīvoja saskaľā ar dabu, savām senajām tradīcijām un uzskatiem. Sāmi tic, ka viľu dievi un gari dzīvo svētās vietās, tā saucamajās Seita mītnēs. Seita ir dabas veidots objekts, piemēram, neparastas formas akmens vai koku krāvums, kuram uzlikts neliels koka jumtiľs. Seitā dzīvojošajiem dieviem parasti tika nesti ziedojumi, lai piesauktu veiksmi medībās vai zvejā. Inari ezera salā, kas tiek saukts “UkkoIsland”, atrodama viena no sāmu svētajām dievu pielūgšanas vietām “Äijjäh-sualui”. Klintis šeit slienas 40 metru augstumā. Uz salas sāmi pielūdza dievu Ukko un pērkonu, tiem ziedojot pārtiku un citas lietas. Muzejs “Siida” Inari salā darbojas kā sāmu muzejs un Ziemeļlapzemes dabas centrs.

Lapzemē, pateicoties ziemeļbrieţu audzēšanai, vēl ir saglabājusies tradicionālā sāmu kultūra. Sāmi ir saglabājuši arī tradicionālās amatniecības prasmes, saikni ar dabu, kā arī savas kultūras iezīmes, tai skaitā senos rakstus. Pateicoties ziemeļsāmu politiskajām aktivitātēm, sāmu valodai ir piešķirts oficiālās valodas statuss.

“Siida” centrā Inari salā autentiskos apstākļos var apskatīt sāmu mākslas un amatniecības izstrādājumus.

2. attēls: Sāmu mākslas un amatniecības izstrādājumi :http://www.siida.fi/sisalto/siida-shop

122

6.1.2. Šamanisms

Šamanisms nebija reliģija, bet gan ziemeļu kultūru dzīvesveids. Šamanis bija palīgs un dziedinātājs, viľam bija vērtīga informācija, lai cilvēkus ārstētu un tiem palīdzētu.

Šamaľu pasaule dalās trīs daļās – pazeme, virszeme un debesis. Parsti šamanis dodas pēc palīdzības pazemē, kur tam atbalstu sniedz gari dzīvnieku veidolā. Šamanismā nozīmīga loma ir lācim. Uz šamaľu bungām lācis attēlots gan kā Zemes dzīvnieks, gan kā Lielā Lāča zvaigznājs debesīs.

Iekļūšanai garu pasaulē šamaľi izmantoja daţādas transa tehnikas – bungu rīboľu, narkotikas vai sēnes. Valdīja uzskats, ka arī cilvēks, tāpat kā viss šajā pasaulē, sastāv no trīs daļām.

Somijas Lapzemē visas redzamās šamanisma iezīmes izzuda 17.gadsimtā, jo šo kultu gandrīz pilnībā iznīcināja valdošā reliģija un luterāľu baznīca, saistot šamaľu kultūru ar Sātana pielūgšanu un bungas ar Sātana bībeli.

3. attēls: Mūsdienās šamaľu bungas izgatavo populāru etnomūzikas grupu vajadzībām, “neo šamaľu rituāliem” un kā suvenīrus

Avots: www.santaclausvillage.fi

Interese par šamanismu atdzima 1800-ajos gados, kad Sibīrijā tika pētītas ziemeļos dzīvojošās ciltis. Pētījumus veica tādi slaveni Somijas pētnieki kā M.A.Kastrens un Kajs Donners.

Mūsdienās šamanisms, tāpat kā citas senās reliģijas, atkal ir modē. Šamanismā minētie dzīves principi un relaksācijas tehnikas ir atrodami daudzās modernās dzīves mācībās. Tūrisms no šamanisma ir pārľēmis vairākas noderīgas “uz klientiem vērstas” iezīmes, kuras sekmīgi tiek pielietotas mārketingā un jaunu produktu veidošanā.

123

6.1.3. Vai šodien Lapzeme ir atvērta?

4. attēls: Santa Klausa ciemats Rovaniemi pie Arktiskā loka.

Avots: www.santaclausvillage.fi

Somijas Lapzeme tiek popularizēta kā “oriģinālā eksotika”. Lapzeme ir viens no Somijas oriģinālākajiem tūrisma galamērķiem. Ezerus, dabas takas, slēpošanas kūrortus un Helsinku lieluma pilsētas var atrast visā pasaulē, bet Lapzeme „dzīvo” cilvēku prātos, un tā ir Lapzeme Somijā, kur mīt Santa Klauss.

Tiem mākslas un amatniecības izstrādājumiem, kurus Santa Klauss labiem bērniem atnes Ziemassvētkos, ir ļoti maza saistība ar oriģinālo sāmu kultūru.

124

5. attēls: Somijas Amatniecības muzejs Ivaskilā (Marjuta un Pekka Aikio, 1999.). Kari Rouhiainena foto, 2010.

Daţiem sāmiem nepatīk masveida tūrisms un cita veida ekonomiskā konkurence Lapzemē. "... Autsaideri piesavinās mūsu identitātes centrālo simbolu – sāmu apģērbu – un padara mūsu tautas tērpu par visredzamāko tūrisma nozares simbolu".

6. attēls Suvenīri

Avots: www.santaclausvillage.fi

Lapzeme kļūst par tematisko parku, kurā ar mēģinājumu un kļūdu metodi, pavairojot un kopējot oriģinālās lietas, tiek izmantota Lapzemes profesionālā tūrisma biznesa estētika un tradīcijas. Tomēr daudzi tūrisma uzľēmēji mēģina veidot ilgtspējīgu biznesu, cienot gan dabas vērtības, gan sociālo autentiskumu.

"Vai šodien Lapzeme ir atvērta?” Helsinku pilsētas tūrisma birojā jautāja kāda amerikāniete. Vairums tūristu, kuri interesējas par iespējām apciemot Santa Klausu, nezina, ka Lapzeme atrodas Somijā. Atklāti runājot, tūristam ir vienalga, vai Lapzeme atrodas Somijā vai kur citur. Savukārt somiem un pašiem sāmiem tas šķiet aizskaroši. Daudzas Somijas tūrisma firmas un reklāmas aģentūras, kā arī ārvalstu reklāmas aģentūras un tūrisma orperatori ir piedalījušies Lapzemes zīmola

125

veidošanā. Šajā zīmolā sāmi tiek izmantoti dekorācijai, līdzīgi kā senie faraoni Ēģiptes ceļojumu bukletos. Tūrisms ir viena no Lapzemes lielākajām nozarēm, kurā komerciālos nolūkos tiek izmantoti visi sāmu simboli.

6.1.4. Santa Klauss un dāvanas

"Māmiľ, paskaties! Tas ir sniegs! Mammu, re, tiešām sniegs!” satraukti iesaucās kāds britu zēns ieradies Rovaniemi un tūlīt sāka ar rokām grābt sniegu. Ikviens vēlas satikt Santa Klausu un visi grib dāvanas, tādēļ Lapzemes uzľēmējdarbība galvenokārt saistīta ar tūrismu un amatniecību.

7. attēls: Ārvalstu tūristi vēlas piedzīvot Ziemassvētkus

Avots: www.santaclausvillage.fi

Lapzemes amatniekiem tūrisms dod lielākos ieľēmumus. Tūrisms ir lielākā Lapzemes nozare un ieľēmumi no amatniecības šeit ir ievērojami augstāki salīdzinot ar Somijas vidējo līmeni. Tūrisma vēsture Lapzemē ir sena - suvenīri apmeklētājiem šeit tika izgatavoti jau 19.gadsimtā. Lapzemes lelles, kuru izgatavošana tika aizsākta vairāk kā pirms simts gadiem, kā suvenīri kļuva ļoti populāras 1920-ajos gados. 1960-ajos gados līdz ar tūrisma attīstību Lapzemes suvenīri bija populārākie visā Somijā un tirdzniecības vietās tos sauca par “Lapzemes precēm”. Tās tika tirgotas visā Somijā – gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Galvenokārt šīs preces tika raţotas Rovaniemi, tomēr arī citu Somijas reģionu amatnieki piedalījās to veidošanā. 1940-ajos gados tika izveidota suvenīru komiteja, kura nolēma, ka Lapzemes oriģinālie suvenīri jāraţo Rovaniemi.” (Heikkilä, Kyläniemi, 2004).

126

8. attēls Sāmu suvenīri

Lapzemē īstie sāmu produkti konkurē ar amatniecības izstrādājumiem un rūpnieciski raţotu masu produkciju, kura nāk no valstīm ar zemām darbaspēka izmaksām. Atuveni 70% ieľēmumu nāk no importa suvenīru, dāvanu un dizaina priekšmetu pārdošanas. Lai konkurētu ar lētajām importa precēm, ir svarīgi sagalabāt pašmāju produktu kvalitāti gan to plānošanas, gan dizaina procesā. „Bet neaizmirstiet visnozīmīgāko sākumpunktu: amatniecības izstrādājumi laika gaitā ir tikuši raţoti mūsu pašu vajadzībām, nevis tūristiem. Pat ja šo priekšmetu lieto sāmu zemnieks vai ziemeļbrieţu gans no tāla ziemeļu nostūra, izstrādājuma skaistums ir vissvarīgākais. Pie tam, ziemeļu klimatiskajos apstākļos ikdienā lietojamus priekšmetus nav iespējams raţot visu gadu. Daudzu gadu gaitā amatnieki ir spējuši pielāgoties dabas apstākļiem." (Jaana Moona, Lapzemes Apvienība).

Lapzemes produktu raţošanā galvenokārt tiek izmantots koks, kauls, vilna un citi tekstilmateriāli, āda, cēlmetāli, keramika, kā arī ogas un augi. Uzľēmēji, kas nodarbojas ar sāmu mākslu un amatniecību, uzskata, ka nākotnē šis bizness varētu kļūt vēl ienesīgāks, katru gadu palielinoties par trīs procentiem. Produktu kvalitātes saglabāšanai jāievieš jaunas dizaina un raţošanas tehnoloģijas un tradīciju izmantošanā jāievēro ilgtspējības princips. 2004.gadā Lapzemē bija 294 mazie uzľēmumi, kuri 331 cilvēku nodarbināja unikālu sāmu mākslas un amatniecības izstrādājumu raţošanā. Gada apgrozījums šajā nozarē bija 38,75 miljoni eiro.

127

9. attēls Santa Klausa vēstule

Populārus Lapzemes produktus iespējams nopirkt arī Internetā. Vispopulārākais produkts ir vēstule no Santa Klausa. Viľš var nosūtīt vēstuli uz jebkuru vietu pasaulē. Ja vēlaties saľemt šādu vēstuli, apmeklējiet Interneta vietni:

http://www.posti.fi/postimerkkikeskus/pukinkirje/pukinkirje.htm

vai:

Oy Santa Claus Greeting Center Ltd.

Santa's Technology Park

Teknotie 14-16 Rovaniemi

96930 Arctic Circle

128

10. attēls Santa Klausa pastkarte

Ilgus gadus ir pētīta un apspriesta tāda tēma kā īstie Ziemassvētki. Gan somu, gan ārvalstu eksperti to “satura raţošanu” uzskata par pretrunīgu tēmu. 1990-to gadu beigās Sivesenvāra kalnā uz Polārā loka netālu no Rovaniemi lidostas tika izveidots Santa Parks – izklaides centrs kurš atrodas alā, dziļi pazemē. Dizains tika veidots galvenkārt orientējoties uz tādiem apmeklētājiem kā britu ģimenes, tomēr pirmajā darbības gadā šīs vietas popularitāte strauji samazinājās. Zaudējot tādus galvenos investorus kā Finnair, Santa Parks nonāca lielos parādos. Lai Somijas izklaides centra darbība būtu veiksmīga, ir jāpiesaista arī vietējie apmeklētāji un nevar paļauties tikai uz ārvalstu tūristu pieprasījumu. Tagad Santa Parks tiek atjaunots ar jauno dizaineru palīdzību un viens no tā galvenajiem uzdevumiem būs Lapzemes mākslas un amatniecības izstrādājumu reklāma un pardošana apmeklētājiem.

129

11. attēls Santa Klauss

Santa Klauss tiek saistīts ar Korvatunturi un Lapzemi kopš 1920-ajiem gadiem, kad ļoti populāra radio persona Tēvocis Marks Somijas bērniem sāka stāstīt stāstus par Santa Klausu. Kopš tā laika ideja par Ziemassvētku brīnumzemi spēcīgi sāka ietekmēt sāmu Ziemassvētku produktu attīstību. Viens no galvenajiem projekta dalībniekiem bija slavens radiocilvēks Nīlo Tarvajervi, kas 1950-to gadu beigās bija apmeklējis Disnejlendu Kalifornijā. Atgrieţoties Somijā, viľš centās iedrošināt Somijas uzľēmumus un politiķus īstenot Ziemassvētku brīnumzemes ideju. Tarvajervi bija aprēķinājis, ka, ja katrs valsts iedzīvotājs ziedotu vienu Somijas marku, viľš varētu izveidot Santa Klausa brīnumzemi – atrakciju parku Lapzemē, kas būtu tikpat veiksmīgs kā Disnejlenda. Valdība iedeva projektam naudu un Ziemassvētku brīnumzeme tika izveidota, bet uzľēmums bankrotēja un Tarvajervi tika apsūdzēts krāpniecībā. "Vai Jūs joprojām ticējāt pasakām, kad visa šī Ziemassvētku brīnumzemes jucekļa laikā stāvējāt tiesas priekšā?“ vaicāja avīzes “Helsingin Sanomat” redaktors. "Es it nemaz nešaubījos, jo visās labajās pasakās mēdz būt arī grūtības," Tarvajervi atbildēja. (HS Viikkoliite, 19.12.1996.). Kad uz Polārā loka tika atklāts jaunais Santa Klausa birojs, Tarvajervi jau bija 82 gadus vecs, tomēr priecājās kā mazs zēns. Iepriekšējā Santa Klausa ciemata atklāšana pirms piecdesmit gadiem bija noritējusi lielā steigā, kad ASV prezidenta sieva Eleonora Rūzvelta apmeklēja Polāro loku.

Santa Klauss ietekmē Lapzemes produktu veidošanu un mārketingu, kā arī sāmu tradīcijas Lapzemē. Santa Klauss ir sens produkts, tomēr tā saknes nav meklējamas sāmu tradīcijās.

6.1.5. Ilgtspējīgs kultūras tūrisms

Tūrisms sāmu kultūras tradīcijas un biznesu ietekmē arī negatīvā veidā. Vislielākais trūkums ir tas, ka sāmiem nav iespēju pelnīt ar savas kultūras palīdzību un viľi jūtas izmantoti. Viľiem nepieder autortiesības pašiem uz savu kultūru, kamēr citi var gūt peļľu, pārveidojot un kombinējot sāmu kultūru atbilstoši tūristu vajadzībām un prasībām. Sāmi sūdzās arī par to, ka autentiskajiem sāmu amatniecības

130

izstrādājumiem nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar atdarinājumiem. Tirgus ir pilns ar īstiem un viltotiem sāmu amatniecības izstrādājumiem, un atdarinājumi ar nosaukumu “Lapzemes preces” tiek importēti lielos daudzumos. Tūristi nespēj atšķirt autentiskos produktus un viltojumus.

12. attēls Sāms

Avots: EskoOja Central / LK

13. attēls Sāmu pašdarbība

Avots: www.arctictravel.fi

“Cik ļoti tradicionālie amatniecības izstrādājumi atšķiras no mūsdienu masu produkcijas. To uzreiz var redzēt ieejot veikalā. Ir daţi skaisti autentiski darinājumi, bet vairums preču ir lētā masu produkcija – bezgaumīgi priekšmeti, ar kuriem tiek pārpludināti veikali. Šādā gadījumā ir daudz labāk, ja to forma, materiāls vai ornaments nelīdzinās tradicionālajiem." (Erno Pāsilinna, 1988.).

131

Tūrists vēlas gūt autentisku un unikālu pieredzi un grib iegādāties īstu Lapzemes produktu. Lapzemes tūrisma ideja ir iepakota un tai ir piestiprināta cenu zīme. Tai pat laikā šajā paciľā atrodas arī sāmi, kuri nevēlas būt kā eksotisks objekts un mērķis tūristu fotokamerām.

14. attēls: Helsinku ostā Santa Klauss sagaida ārvalstu viesus arī vasarā

Ullas-Maijas Rouhiainenas foto, 2009.

15. attēls Sāmu jaunā paaudze

Avots: HS 03/12/2004

Sāmi ir noraizējušies par savu jauno paaudzi, kas tūrisma un mēdiju ietekmēti tiecas mainīties un zaudē savu identitātes izjūtu. Pastāv baţas, ka sāmu jaunākā paaudze sāks kaunēties par savu izcelsmi un kultūru. Sāmi cenšas saprast, kādā veidā vislabāk saglabāt savu kultūras viengabalainību, kā arī aizsargāt ziemeļbrieţu

132

audzēšanas tradīcijas un iespējas nopelnīt. Sāmu tiesību aizstāvju pūliľi jau ir devuši rezultātus un arī paši sāmi daudz ko var darīt lietas labā. Jaunie mākslinieki, sāmu repa mūzika un jaunās kinofilmas oriģinālās tradīcijas un valodu interpretē mūsdienīgā veidā.

Ilgtspējīgas tūrisma attīstības projektos ir definēta un pētīta dabas izturības robeţa un kultūras izturības robeţa. No vienas puses tūrisms tiek uzskatīts par nozari, kas maina tradicionālo kultūru, bet, no otras puses, tūrisms rada darbavietas un uzľēmumus. “Ilgtspējīga attīstība ir inovācija un iztēle attīstībā, nevis tikai restaurācija,” uzskata J. Svorbruks (Swarbrook, 1999).

Tūrisma nozare izmanto dabas resursus, bet tā ir arī nemateriālo kultūras resursu lietotāja. Tā kultūru pārveido un sašķeļ labi pārdodamos tēlos, pēc iespējas visu komercializējot. Idejas nav iespējams patentēt un pasakām nav autortiesību. Lai attīstība būtu ilgtspējīga, jākonkurē ar oriģināliem paľēmieniem, radot autentisku pieredzi, bet tai pat laikā ievērojot konkrētās sabiedrības likumus un noteikumus.

Tūrisma profesionāļu izglītības svarīga sastāvdaļa ir savas kultūras vērtību iepazīšana un novērtēšana, kā arī citu kultūru apgūšana. Tūrisma attīstības projektos ieguldāmie resursi efektīvāk jāizmanto inovatīvu kultūras produktu veidošanai mākslas, amatniecības un pakalpojumu jomā. Šāda veida attīstība, kad klientu vajadzībām tiek izmantots oriģināls produkts, varētu dot labumu arī masu tūrisma jomā.

Tūrists Lapzemē uzturas tikai īsu brīdi, bet gūst iespaidus uz mūţu. Šis ir brīdis, kad tūrisma uzľēmējs no tūrista var “izspiest” lielu naudu, bet tā vairs nav ilgtspējīga pieeja. Iepakojot un pārdodot tradīcijas komerciālā veidā iespējams gūt labumu tikai uz īsu brīdi.

16. attēls: Lapzemes produkti

Tradīcijas un nemateriālais kultūras mantojums ir veidojies gadsimtu gaitā un tiek nodots no paaudzes paaudzē. Arī tūrisma nozarē būtu jāstrādā vadoties pēc šāda principa. Ilgtspējīgs tūrisms ir kā mākslas veids, kā jauka izklaide, kuras laikā vietējo kultūras pārstāvju prasmes un vērtības izpauţas neskaitāmos veidos atbilstoši gadalaikam.

133

17. attēls: Šamaľu bungas

Avots: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/ed/Sami_shamanic_drum.JPG

Tūrisma produktam jāatspoguļo pagātne, senā gudrība un skaistums. Tam jābūt labo atmiľu un vērtību nesējam, kaut kam tādam, ar ko cilvēks var lepoties. Tūrisma produktam jāpiemīt vērtībai tajā brīdī, kad klients to piedzīvo un piedalās produkta veidošanā. Produkta vērtībai jāatbilst tā cenai. . Tam jābūt arī vērstam uz nākotni: lai tas būtu kā solījums, cerība un labas reputācijas paudējs. Veidojot tūrisma produktu, ir jāsaglabā pagātnes garīgās vērtības, lai produkta pārdošanas brīdī tās nodotu klientam.

Tādējādi produkta vērtību nav iespējams izteikt vienīgi cenā, kura pielīmēta uz paciľas. Tūrisma produkts ir kā Ziemassvētku dāvana, un tā vērtība ir lielāka par tā cenu. Izcilu tūrisma produktu raksturo klientu apmierinājums un pateicība.

Ilgtspējīgi tūrisma produkti reklamē paši sevi. Mārketingam un komunikācijai jānotiek dabiskā veidā. Mārketinga triki un viltības ir bezjēdzīgi. Ja tūrisma produkts ir labi izplānots un klienta acīs vērtīgs, tad klients gribēs šeit atgriezties vēlreiz un tā rezultātā uzľēmējs varēs gūt peļľu. Apmierinātie klienti par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs arī citiem, tādējādi reklamējot šo produktu. Nekas nevar būt muļķīgāks kā uz mārketingu orientēts Santa Klauss. Vai tad bērni ticēs tādam Santa Klausam, kas nevis dod viľiem dāvanas, bet gan tās pārdod par dārgu cenu, lai gūtu peļľu? Protams, arī Santa Klausam ir nepieciešami ienākumi, bet viľa mūţs būs ilgāks un veselīgāks, ja viľam netiks likts gūt pēc iespējas lielāku peļľu.

6. 2: Kalevalas māksla un tūristi

Somijas kultūra un tradīcijas, tāpat kā citi nacionālie dabas resursi – meţi un rūda - ir izejmateriāli tūrisma produktu veidošanai. Tradīcijas ir sastāvdaļa, ko iegūst par velti, un pēc tam to tālāk apstrādā, iepako un eksportē tūrisma organizāciju

134

apmeklētājiem. Ikvienam tiek dota iespēja baudīt kultūru, kad tā tiek praktizēta, interpretēta un izmantota tūrisma produktos. Ir neierobeţotas iespējas interpretēt tādas kultūras tūrisma sastāvdaļas kā tradīcijas un stāstus. Vai Somijas tūrisma produkts būs moderna rūpnieciski raţota pakete, mākslas un dizaina priekšmeti, vai arī mājās raţoti tradicionālie amatniecības izstrādājumi - viss atkarīgs no tūrisma uzľēmuma lieluma un stratēģijas. Uzľēmēji pieľem lēmumus par peļľu nesošām stratēģijām, savukārt nacionālās un reģionālās struktūras nodrošina ģenerālplānu īstenošanu, lai atbalstītu uzľēmēju aktivitātes.

18. attēls Sāmu gobelēns

Somijā šobrīd tiek daudz runāts par kultūras un intelektuālajām robeţām. Par Somijas tēlu runā gan Eirovīzijas dziesmu festivālā, gan sievu nešanas sacensībās. Par to diskutē Ārlietu ministrijas izveidotā zīmolvedības komanda.

Tēls tūristu uztverē vienmēr ir subjektīvs un viľi pērk produktus, lai ceļojums nebūtu jādokumentē. Cilvēka mūţs ir neatjaunojams resurss un tūrists vēlas to dokumentēt taustāmā formā, paľemot priekšmetu rokās. Tūristam vajag suvenīru, kas atgādinātu par brīvdienās gūtajiem iespaidiem. Tūrists vēlas notvert laiku un šai nolūkā nepieciešams kāds priekšmets.

“Mūsu senči pirmos instrumentus radīja gaļas, kaulu un malkas ciršanai. Tieši arvien lielākā atkarība no priekšmetiem, ko mēs radām, padara mūs, cilvēkus, atšķirīgus no visiem citiem dzīvniekiem. Spēja radīt priekšmetus ļāva cilvēkiem pielāgoties daudzveidīgām vidēm un vairoties…” (Neil MacGregor: A History of the World in 100 Objects, The British Museum and BBC4, 2010).

135

Mākslas un amatniecības priekšmeti, kuri tiek pārdoti tūristiem, ir mūsdienu pieredzes ekonomikas daļa. Nevajadzētu ielaisties kompromisos attiecībā uz produktu autentiskumu un kvalitāti.

6.2.1. Dzelzs laikmets

Somijā ir atrodamas daudzas Dzelzs laikmeta atliekas. Lielāko daļu somu eposa Kalevala stāstu līdz 1800-o gadu vidum apkopoja Karēlijas dziesminieki. Eposs lielā mērā atspoguļo somu nacionālo identitāti. Kalevalā tiek stāstīts par veciem laikiem, kuri beidzās jau pirms aptuveni tūkstoš gadiem. Stāsti ir saglabājušies dziesmu veidā.

19. attēls Sāmu zīmējumi

Kalevalas stāsti ir dārgums, kuru daudz vairāk varētu izmantot mākslas un amatniecības programmu veidošanā Somijas tūrisma nozarē. Mārketinga un zīmolvedības kampaľās “Somijas produkti” varētu izcelties, ja tiktu izmantoti Kalevalas elementi.

Kalevala nav tikai teksts, kuru 1800-ajos gados apkopoja Eliass Lenrūts. Tajā ietverti aī daudzi stāsti un izteicieni, kuri izpauţas mutvārdu daiļradē, būvniecībā un amatniecībā. Kalevalas gars un kultūra ir izmantoti, lai stiprinātu Somijas nacionālo identitāti, kura to padara atšķirīgu no citām kultūrām.

Kalevala tiek salīdzināta ar senās Ēgiptes leģendām. Reti kurš tūrists Ēģiptē spēj pretoties senās mitoloģijas vilinājumam. Ēģiptes vēsturiskais un kultūras mantojums ir milzīgs, un to novērtē visi apmeklētāji. Ēģiptes tūrisma nozare šo mantojumu izmanto daţādos veidos, lai reklamētu tūrisma galamērķus. Tradicionālo stāstu tēli

136

tiek kopēti miljonos daţādu amatniecības izstrādājumu, suvenīru un nieciľu veidā. Senās leģendas dod ienākumus miljoniem cilvēku.

Arī somu Kalevalas fragmentus būtu iespējams interpretēt daţādos nolūkos. Kalevalas izmantošanas gadījumā kultūras mantojums netiktu ekspluatēts tādā veidā kā šobrīd tūrisma nozarē tiek ekspluatēta sāmu kultūra. Katram somam ir autortiesības uz Kalevalu. Lenrūta Kalevalas versija ir tikai viena no daudzām. Kalevala nāk no austrumiem, bet ir iztulkota arī rietumu Somijas Savonijas dialektā.

20. attēls: Kalevalas rotaslietas (www.kalevalakoru.fi)

21. attēls: Kalevalas rota: Teljes apmetnes sieviešu piespraude

“Mezgls kā rotājums tiek lietots jau kopš Akmens laikmeta. Jaunas meitas sēja jostas mezglā, jo, saskaľā ar ticējumu, tas padarīja viľas auglīgas. Cilvēki ticēja, ka mezglam ir dziedinošs spēks un tas spēj ātri sadziedēt ievainojumus. Mezgli simbolizē kopā būšanu, kā arī mīlestības un mūţības burvību. Sens ticējums vēsta, ka mezgls sasaista mīlētājus uz mūţu, pat ja viľi atrodas tālu viens no otra. Mezglam ir burvju spēks.” Avots: www.kalevalakoru.fi

Kalevalas stāsti ir somiski, bet tai pat laikā universāli, tāpat kā citu pasaules tautu eposi. Tie balstās uz cilvēku mēginājumu izprast savu eksistenci un visu apkārtējo.

137

22. attēls: Gaisa dieviete Ilmatāra. Roberta Vilhelma Ekmana glezna, 1860.

Somu Nacionālā galerija

Viena no teikām stāsta par to, kā gaisa dievietei Ilmatārai piedzimis Veinemeinens: “Jaunava bij, gaisa meita…garlaicībā laiks tai vilkās, Apnika jau viľai dzīve, vienīgi būt vienmēr vienai, Dzīvot vienmēr tikai meitā, Gaisa pagalmos lielplašos... Un tad nokāpa tā lejā, viļľos viľa slaidi laidās, Jūras virsū dzidri skaidrā… Nāca liela vētras brāzma, nikns vējš no rīta puses… Vēji sašūpoja meitu, viļľi jaunavu un dzina Apkārt prom pa zilu jūru, putās kultos viļľu galos; Vēji meitu pūta grūtu, jūra pilnumu tai lika. Grūti grūtumu tā nesa, vēderu ar lielām mokām;

Nesa septiľsimti gadus deviľas tā varoľdzīves…” (Kalevala: somu tautas eposs / no somu valodas tulkojis L. Laicens).

Kamēr Ilmatāra dzemdību mokās peld pa jūru, atlido pīle un meklē, kur taisīt ligzdu. Pīle izveido ligzdu uz Ilmatāras ceļgaļa, kurš izcelts no jūras, un iedēj ligzdā sešas zelta un vienu dzelzs olu. Perēšanas laikā Ilmatāras ceļgals kļūst parāk karsts, un viľa to pakustina. Olas izbirst, un no to daļām rodas visums.

23. attēls: Aizvēsturisks putna un olas grebums klintī, atklāts pie Ēninena ezera Karēlijas reģionā

Teikā Veinemeinens tiek attēlots kā ļoti gudrs jau kopš dzimšanas, jo ir atradies mātes miesās septiľsimts trīsdesmit gadus, kamēr viľa peldēja jūrā un veidojās

138

zeme. Tikai pēc lūgšanu noskaitīšanas Saulei, Mēnesim un Lielā Lāča zvaigznājam, viľš spēj izkļūt no mātes dzemdes un ienirt jūrā. Viľam dzimšanas brīdī ir jau trīsdesmit gadu.

Kalevala stāsta par varoľiem un to kļūdām: Kullervo ir pilns naida un kauna, bet Lemminkeinens ir nemierīgs un neţēlīgs brunču mednieks. Visas Kalevalas tēmas joprojām ir aktuālas mūsdienās. Somijas sieviešu arhetipi ir smagi strādājošas sievietes, jaunas meitenes, norūpējušās un sērojošas mātes un dzīvesgudras sievietes. Mīlestība, bildinājumi, laulības, iekāre, nodevība, ilgošanās un atraidījums – tas viss ir atainots Kalevalā, un arī mūsdienās cilvēki jūtas līdzīgi.

Tādas dievības kā meţa gari, lopu un medību gari, ūdens un zvejniecības gari izskaidro dabas kārtību un parāda cilvēkus kā dabas daļu. Somijas cilvēkiem ir īpašas attiecības ar meţiem un ūdeľiem. Kad somu mednieks lūdz dievībai veiksmi medībās, viľš negrasās nogalināt, bet gan medīt. “Tapio graudus kuļ”, saka soms par Meţa karali, ja pavasarīga vēja pūsma izpūš koku sēklas pa sniega segas virsmu. Vārds “kohtalo”= "liktenis" somu valodā nozīmē daļu, kāda pienākas katram medniekam no medījuma.

Darva, dzelzs, Ziemeļi, Sampo zīmols, zināšanas un amatniecības prasmes ir nacionālie dārgumi, kuri tiek eksportēti un veido konkurētspējīgu ekonomiku.

24. attēls: Lemminkeinena māte. Mākslinieks Al´kseli Gallen-Kallela, 1897.

Somijas Nacionālā galerija

Ceļojumi, ziema, zvaigţľotās debesis ataino dzīvības un nāves mistēriju. Šīs tēmas ir bijušas aktuālas visos laikmetos. Pie Tuonelas upes sērojošā un gaidošā Lemminkeinena māte uzrunā visu kultūru mātes. Kalevalā tiek stāstīts par dzīrēm un svinībām, par ciešanām un pieredzi.

139

Senās Kalevalas tradīcijas ir ietekmējušas arī mūsdienu kultūru.

Bērnu grāmatu autors Mauri Kunnas ir sastādījis “Suľu Kalevalu”, kura ir izdota vairākās valodās. “Suľu Kalevala” ir populārs suvenīrs vai dāvana ārvalstu tūristiem. Iespējams iegādāties arī Kalevalas dizaina rotas, ko darinājuši mūsdienu mākslinieki kā motīvus izmantojot Dzelzs laikmeta zīmējumus. Piemēram, Lahti Dizaina Institūtā jaunie dizaineri iedvesmojas no aizvēsturiskajiem atklājumiem.

25. attēls: Akmens laikmeta ēkas kopija Kierikki ciemā Somijā

140

26. attēls: Akmens laikmeta mākslas un amatniecības izstrādājumi tiek radīti kopā ar

tūristiem Kierikki ciemā Somijā

27. attēls Sauna

6.2.2. Sauna un suvenīri

Kalevalā daudzkārt tiek pieminēta sauna. Eposā tiek atainota pirts kurināšana, pēršanās pirtī un brīnumainais saunas spēks. Kalējs Ilmarinens ir apveltīts ar varenu

141

spēku un spēj savaldīt Sampo – bagātības dzirnām. Kad Ilmarinens gatavojas doties ceļojumā uz Ziemeļiem bildināt Ziemeļmeitu, viľš lūdz māsu Anniki iekurināt saunu.

Veino pierunā Ilmarinenu ceļot uz Ziemeļiem kopā ar viľu kā atlīdzību solot Ziemeļmeitu. Tomēr Veinemeinena patiesais mērķis ir pievākt sev gan bagātības dzirnas Sampo, gan Ziemeļmeitu. Ziemeļu valdniece paziľo, ka viľa meitu mainīs vienīgi pret Sampo. Beigu beigās Kalevalas vīri nozog Sampo un, bēgot no Ziemeļu valdnieces, Sampo nogrimst jūras dibenā. Atriebjoties Ziemeļu valdniece sūta uz Kalevalu šausmīgas slimības, bet Veinemeinens iekurina saunu, lūdz palīgā Dievu un ar pirts garu izdziedina cilvēkus.

28. attēls Saunas produkti

Tūristiem Somijā tiek piedāvāti arvien jauni saunas produkti. Saunas kosmētika, dvieļi un tekstilizstrādājumi ir plašā izvēlē. Ir radīta jauna “wellness” produktu līnija no augiem, kā arī no tādiem Somijas dabas produktiem kā kūdra un bērzi (bērzu slotas). Tomēr joprojām tirgū ir brīva vieta jauniem inovatīviem produktiem un pakalpojumiem. Sauna ir īsts kultūras mantojums un ilgtspējīgas raţošanas rezultātā iespējams radīt daudzus jaunus un noderīgus suvenīrus un amatniecības izstrādājumus tūristu veselībai.

Sāmu stāstos parādās daudzi mitoloģiski radījumi, līdzīgi kā daudzie vecie gari somu mitoloģijā. Saunas elfs senajā folklorā tiek dēvēts par Saunas garu. Somu valodā elfu sauc “Tonttu” un šis vārds cēlies no zviedru valodas. Elfa vārds Tonttu ir līdzīgs vārdam Tontti, kādā tiek saukts zemes gabals. Šo abu vārdu līdzība parāda, ko senie cilvēki uzskatīja par patieso savas zemes valdnieku. Zemes īpašnieks, pareizāk

142

sakot īstais zemes īpašnieks ir elfs, kurš šeit dzīvojis gadsimtiem ilgi. Cilvēkiem tiek ļauts uz zemes dzīvot un strādāt, bet, ja zeme tiek nepareizi izmantota, elfs var kļūt dusmīgs un pāridarītājam atnest nelaimi. Filozofs Ēro Ojanens par elfu saka tā:

"Zemes gabals ir vieta, kur satiekas cilvēks un daba. Zeme ir fiziska vieta, kur sajust dabu, bet daba – vieta, kur cilvēkam ieviest savu kultūru. Daba un kultūra vienlaicīgi satiekas vienuviet, tādējādi kļūstot par kādu trešo. Bet kā gan lai tādu trešo pusi apraksta konkrētāk? Tas ir Elfs. Elfs rada zemes gabalu. Bez Elfa piedzimšanas zemei pašai par sevi nav satura. Elfs ir telpas un izskata veidotājs. Bez Elfa zeme ir tukša kā izplūdusi koncepcija bez konkrēta satura. Zemei vajag Elfu, jo Elfs padara zemi cilvēkam piemērotu.” (Ojanen, 2004).

Saunas elfs ir saunas un gara sargs, gan labā, gan sliktā nozīmē. Stāsti par Saunas elfu ir ļoti seni un saunas apmeklētājiem tiek stāstīti mierīgi un klusi, lai izrādītu cieľu Saunas elfam.

Diezin vai tūrists, kas interesējas par kādas vietas gariem un dzird stāstus par elfiem, gribētu iegādāties kādu elfu sev.

29. attēls Saunas produkti

143

30. attēls Saunas produkti

6.2.3. Māksla, amatniecība un nacionālais tēls

Viss, kas veidots vairāk kā pirms 150 gadiem, tika veidots ar rokām. Cilvēki attīstīja savas prasmes no paaudzes paaudzē.

Šodien visā pasaulē cilvēkiem ir iespēja iegādāties rūpnieciski veidotus un raţotus produktus. Visām lietām ir gan ekonomiskā, gan subjektīvā vērtība. Vairumam tūristu liekas pieľemami ilgtspējīgā veidā rūpnieciski raţoti laba dizaina produkti. Tomēr ar rokām darinātas antīkas lietas un klasika ir daudz vērtīgāki. Visi produkti nonāk tirgū ar atbilstošu cenu un tā ir augstākā cena, kādu klients par produktu ir gatavs maksāt.

Kādreiz lietas tika izgatavotas vienīgi cilvēku nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai. Senie cilvēki zināja, ka bargā ziemā vai ceļojumos ir nepieciešama enerģija un nekādas liekas lietas līdzi ľemtas netika. Aukstā ziemas laikā cilvēki enerģiju velti netērēja. Ziemas periodā cilvēki dzīvoja mājās, vecie darināja amatniecības izstrādājumus un mācīja jaunajiem svarīgas tradicionālās prasmes. Tomēr arī toreiz cilvēki vēlējās radīt ne tikai praktiskas, bet arī skaistas lietas. Karēlijas apgabalā Istmus Antrea pilsētā ir atrasti Somijas senākie amatniecības izstrādājumi. Tie ir senie zvejnieku tīkli, kuru vecums ir 8300 gadi. Gadsimtu gaitā zvejnieku aprīkojums ir mainījies un tagad ir saraţoti moderni zvejas tīkli, ar kuriem tiek nozvejots pārmērīgi daudz zivju.

144

Kirkonummi rajonā Jans Sibēliuss atklāja alu gleznojumu ar zvejnieku tīklu. Tagad šis attēls rotā T-kreklus, ko var iegādāties Somijas Nacionālajā muzejā.

31. attēls: Lāča galva - Akmens laikmeta ierocis no Paltamo. Somijas Nacionālais muzejs

Cilvēki ziemeļos dzīvoja bargā klimatā kopā ar zvēriem un zvēru gariem. Arktikā cilvēkus vienmēr pavadīja Lielā Lāča (Ursa major) zvaigznājs. Senajā grieķu valodā vārds “Arktika” nozīmē ziemeļu zemi, tumšus un aukstus reģionus. Vārds “Arctos” parādās arī lāča latīľu nosaukumā Ursus arctos. Lācis jau kopš seniem laikiem ir bijis Somijas cilvēku galvenā dievība.

Kad lācis tika manīts apdzīvotās vietās, cilvēki teica, ka meţs ir sakustējies. Saskaľā ar ticējumu, lai medībās būtu veiksme, cilvēkiem meţs jāciena. Pēc veiksmīgām medībām mednieki daļu medījuma ziedoja meţa gariem. Mūsdienās Somijā nodokļu inspektoru sauc par nodokļu lāci, kas paľem daļu tava ienākuma, un, ja neesi samaksājis nodokļus, tad lācis tos noteikti pieprasīs.

Meţa spēcīgākā radījuma medīšana bija kā rituāls, kura laikā tika pārbaudīts vīra spēks un prasmes. Somijā līdz pat 1900-ajiem gadiem ticēja, ka lāča locekļa kaulam, ķepām un zobiem piemīt maģisks spēks. Un, lai gan kristīgā baznīca bija pret šo māľticību, cilvēki minētās lāča daļas izmantoja kā amuletus, tos piekarinot pie kamanām vai zirgu iemauktiem.

Senie atradumi kalpo iedvesmai, veidojot tūrisma programas un apskates vietas mūsdienās. Uz daudziem produktiem tiek attēlotas Somijas teritorijā aklāto klinšu gleznojumu reprodukcijas. Ristīnas reģiona Dienvidsavo provincē arheologi ir atklājuši Skandināvijas lielākos klinšu gleznojumus, kas ir piecpadsmit metrus plati

145

un veidoti aptuveni 3800.gadā pirms Kristus. Klinšu gleznojumā attēlotā sieviete-medniece tagad ir Dienvidsavo Reģionālās padomes un tūrisma simbols. Figūra tiek attēlota arī uz daţādiem produktiem, kā T-krekliem, auskariem, piespraudēm un paklājiľiem.

Muzeju veikali visā pasaulē mūsdienu pricējiem pārdod suvenīrus, kas atdarina senās dizaina formas. Kādu brīdi šāds priekšmets kalpo kā relikvija, tomēr liela daļa tamlīdzīgu suvenīru ir bezvērtīgi un beigu beigās nonāk atkritumu izgāztuvē. Piemēram, Pestīšanas armija regulāri saľem lielu daudzumu nevajadzīgu suvenīru, un atkritumu izvešana tai gadā izmaksā 60 000 eiro.

32. attēls: Bērza lūki ir izmantoti tūkstošiem gadu un joprojām tiek lietoti daţādos amatniecības izstrādājumos.

Evas Hirvonenas foto, Lemi, 2010.

Suvenīri, kuri nonāk pārdošanā, ir daļa Somijas tēla. Somija ir slavena ar savu dizainu un ir mājvieta daudziem populāriem dizaineriem un arhitektiem. Somijas tēla jautājumu paši somi uztver ļoti jūtīgi. 1851.gadā Somija piedalījās Pasaules izstādē Londonā, darbojoties Krievijas stendā, jo tolaik tā bija Krievijas Impērijas sastāvā. Somijas departamenta eksponāti bija sveces, sēklas un audumi, bet stends izskatījās slikti un apmeklētāju nebija. Ţurnālists un Somijas aktīvists Zaharias Topēliuss, runājot par nākamo Londonā gaidāmo izstādi teica: “Vai Somija tur piedalīsies, ieľemot savu vietu starp citām nācijām, vai paliks mājās, jo tai ir kauns, ka neko

146

neprot darīt?” Nākamā gada izstādē starp 700 krievu uzľēmumiem tikai seši bija no Somijas. Arī Topēliuss piedalījās.

Liberālajiem zviedriski runājošajiem rūpniekiem un Somijas vienprātības partijai par Somijas oficiālo tēlu bija pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Zviedriski runājošie somi gribēja uzsvērt saiknes ar Skandināviju, savukārt somiski runājošie somi saprata, ka tas sagraus patieso tautas kultūru un morāli. Zviedru liberāļi necieta uzsvaru uz somu kultūru: “Mums jāuzmanās, lai Somija netiktu parādīta kā etnogrāfiskais muzejs ar bērza lūku groziem, slidām un slēpēm, jo galu galā bērza lūku grozu laiki jau sen ir pagājuši…”.

Stokholmas izstādē 1866.gadā Somijas stends izskatījās kā “nabagais brālis” un Somijas delegācija ţēlojās, ka tam trūkst jebkādas elegances: “Uz galda daţas pudeles terpentīna un cigāru kaste, četru veidu salmu cepures, cimdi, ādas, sedli, rati, daţi seni akmens instrumenti, sērkociľi, dzelzs stieľi un kokmateriāli.” (Smeds, 1992). Somijas lauki un pilsēta bija nonākuši konfliktā: “Senlaicīgie krāsotie somugru pirts dvieļi nevar kļūt par izcila skaistuma paraugu”, rakstīja “Finsk Tidskrift” ţurnāls. Sākās diskusijas par to, kādā veidā ar seno Somijas mītu un mūsdienīgas pieejas palīdzību valsti iespējams padarīt atšķirīgu no citām. 1889.gadā Somijas Tūrisma Asociācija Parīzē saľēma pirmo vietu par izstādes stenda dizainu, kurā attēlota Somijas eksotiskā daba un lauki.

1900.gada izstādē Parīzē Somija drosmīgi izrādīja savu dizainu. Krievijai neizdevās apturēt Somijas dalību izstādē atsevišķā stendā, pateicoties komisāra un mākslinieka Alberta Edelfelta diplomātijai. “Somi ir vienīgā nācija, kuras paviljons mākslinieciskā veidā atspoguļo visu tās dzīvi. Tas ir ļoti enerģisks un apľēmīgs kultūras darbs, un Somijas paviljons pierāda tā organizatoru labo gaumi. Tas liek novērtēt un izjust simpātijas pret nāciju, kuras brīvība un unikalitāte, kurus tā tik drosmīgi izrāda, ir apdraudēti.” Tā avīze “Berliner Tageblatt” rakstīja Parīzes Expo laikā 1900.gadā.

Izstādes paviljona dizaineri bija arhitekti Sārinens, Lindgrēns un Gesellius. Interjera dizainers bija Akseli Gallen-Kallela. Somijas tēlu veidoja vadošie tā laika eksperti.

“Uz ledus uzgleznojiet vairāk zivju, lai loms neizskatītos tik niecīgs”, Edelfelts deva padomu māksliniekam Juho Rissanenam, kurš savos darbos atainoja Somijas lauku dzīvi. Vienīgā sieviete-māksliniece, kura piedalījās Parīzes izstādē, bija Vennija Soldāna-Brofeldta. Izstādes laikā Somija saľēma lielu atbalstu saviem centieniem pēc neatkarības. Viesu grāmatā redzami Emila Zolā, Onorē de Balzaka un Anatola Fransa ieraksti, kuri atbalstīja Somijas tiesības tikt atbrīvotai no Krievijas jūga.

6.3: Laiks ir nauda

Ja mēs zinātu, ko vēlas tūrists, mēs zinātu, kādus pakalpojumus un produktus viľam piedāvāt un kādu mārketinga stratēģiju īstenot. Bet tūrists pats nezina, ko vēlas nopirkt vai uz kurieni aizceļot. Tomēr daţas lietas iespējams prognozēt. Tūrists vēlas aizbēgt no ikdienas steigas un nokļūt laimes zemē. Tūristam pietrūkst lietas, kuras ikdienā nav iespējams saľemt. Viľu māc garlaicība. Viľš ir gatavs maksāt par izklaidi, jaunu pieredzi, atmiľām, kuras vēlāk varēs atcerēties. Viľš steidzas, bet nekad nenokļūst līdz galamērķim. Viľš drudţaini vēlas gūt jaunu pieredzi, jo ir

147

samaksājis dārgu naudu par savu brīvo laiku. Viľš vēlas piedzīvot un nopirkt kaut ko unikālu.

33. attēls: Filca dzīvnieki Ivaskilā, 2011.

Kari Rouhiainena foto

Vairāk kā septiľi procenti pasaules iedzīvotāju jau ir tūristi un dzīvo pasaules bagātākajās valstīs. Tūristi kļūst par pasaules lielāko nāciju. Darba laiks ir dzīve, kas tiek pārdota, lai saľemtu algu. Darba laiku diktē stingrais algas likums. Verdzība ir izzudusi, bet lielāko daļu dzīves cilvēki kalpo darba devējam, lai nopelnītu sev iztiku. Šķiru sabiedrībā augstākā šķira nestrādāja, to darīja vienīgi vergi un zemākie sabiedrības slāľi. Šodien rietumu pasaulē viss notiek pilnīgi otrādi. Strādā visi un pat miljonāriem ir savi pienākumi. Visi ir aizľemti, un, jo aizľemtāks cilvēks, jo svarīgāks. Darbs ir kļuvis par dzīves svarīgāko elementu. Lai pienācīgi kompensētu darbā ziedoto laiku, rietumu pasaules darba tirgū katru gadu notiek pārrunas, kas daţkārt noved pie konfliktiem, streikiem un protestiem. Par spīti demokrātiskai likumdošanai, notiek sīva cīľa starp laiku un naudu, cilvēki cieš no izdegšanas sindroma un daudzas lietas iespējams novērtēt vienīgi naudiskā izteiksmē. Tūristi - mūsdienu ekonomikas anonīmie spēlētāji - spēlē globālo laika un naudas spēli. Nauda un darbavietas bieţi bien tiek pārcelti uz vietām, kur cilvēka laiks un darba stundas ir lētāki vai arī cilvēka laiku iespējams aizvietot ar mašīnu darbu, kas tiek veikts bez brīvdienām.

148

34. attēls: Gobelēns Amūras muzejā Tamperē, 2007.

Ullas-Maijas Rouhiainenas foto

35. attēls: T-krekli ar Mumina un Somijas attēliem Ivaskilā, 2011.

Kari Rouhiainena foto

Katram cilvēkam iekšā sēţ mazs tūrists. Tūristam vajag atpūsties no ikdienas stresa. Filozofijas doktors Toms Seleniemi saka tā: “Galvenais faktors tūrismā ir laiks. Mūsdienu sabiedrībā laika izlietojums tiek stingri regulēts – mums vairs nepieder mūsu pašu laiks, jo esam to pārdevuši savai darba vietai, brīvprātīgo aktivitātēm, utt. Bieţi vien brīvais laiks ārpus darba laika tiek aizpildīts skatoties televīziju, komerciālo izklaidi. Mēs esam nonākuši tādā stāvoklī, kad jāpērk laiks priekš sevis. Visacīmredzamākā laika pirkšanas forma ir ceļojums.” (Tom Seleniemi, 2003).

Darbinieks no darba devēja nopērk dārgo atvaļinājuma laiku un vienīgi atvaļinājumā dzīvo īsto dzīvi. Laiks ir nauda arī atvaļinājumā. Mākslas darbiem un priekšmetiem,

149

ko tūrists vēlas, jābūt unikāliem, ar stāstu. Tās ir vecās leģendas, kas atkal un atkal tiek pārstāstītas daţādās mūsdienu interpretācijās.

Tūrisma profesionāļiem ir nozīmīga loma tūrista brīvdienu satura plānošanā. Produkti jāveido ar profesionālu attieksmi, tajos apvienojot tradicionālos stāstus un tūrista slēptākās vēlmes. Kad tūristi ir atvaļinājumā, mēs strādājam. Labs dizains dod labu peļľu.

6.3.1. Tūrisma tirgus

Tūristi saľem visu, kas ikdienas dzīvei nepieciešams, tomēr jūtas garlaikoti. Tūrists nemeklē jaunas lietas, bet jaunu jēgu savas dzīves piepildīšanai.

36. attēls: Tradicionālie Karēlijas amatniecības izstrādājumi - linu auduma maciľi Ivaskilā, 2011.

Kari Rouhiainena foto

Tūrists nedodas uz pārtikas veikalu, lai nopirktu pārtiku izdzīvošanai, bet gan lai nedēļas nogalei iegādātos kaut ko jauku un atšķirīgu no citām reizēm. Kad tūrists pērk auto, viľš pērk statusu, stilu, estētiskās vērtības, komfortu un drošību. Tūrists pērk veselības sajūtu – vitamīnus, dabīgas pārtikas piedevas, krēmus un pilienus daţādiem nolūkiem, lai justos pārliecināts, ka dzīvo veselīgu dzīvi. Smarţas nav pudelīte ar jauki smarţojošu šķidrumu, bet gan sajūta, ka esi pievilcīga un iekārojama. Visnetaustāmākais produkts, ko cilvēks pērk, ir svara zaudēšana, kas šobrīd labklājības valstīs ir viens no lielākajiem biznesa veidiem.

Tāpat palielinās pieprasījums un tieksme pēc reliģijām, dzīves mācībām, kas ir gluţi kā modernie svētceļojumi, koučinga kursiem, ezoterikas grāmatām un tamlīdzīgām lietām. Pasaulē darbojas milzīga industrija, lai apmierinātu garalaikoto un stresa mākto tūristu vajadzības. Tūrisms ir viena no tamlīdzīgām industrijām, kas rada nemateriālas vērtības.

150

37. attēls: Ultramodernas kurpes. Dizainere Minna Parikka, 2010.

Ullas-Maijas Rouhiainenas foto

Tūrists ilgojas pēc neskartas un vēl neatklātas ainavas. Ceļojumā tiek tērēts viľa dārgais personīgais laiks, tādēļ viľs jau tūrisma bukletā grib ieraudzīt kaut ko īpašu priekš sevis.

Somijā tūrismam ir liela nākotne, jo vairums pasaules tūristu Somiju vēl nav apmeklējuši. Somija ir viena no Eiropas mazpazīstamākajām valstīm. Pēc kā tūrists ilgojas un ko viľš vēlas?

Lidojot pār Somiju, pa lidmašīnas logu var redzēt, kā modernā saimniecība, transports, kultūra, dzīvojamās un darījumu teritorijas mijas ar meţiem, ezeriem un jūru. Cilvēks sev ir iekārtojis dzīvojamo telpu, blakus pilsētām atstājot gandrīz neskartas lielas teritorijas.

Somijas 338 000 kvadrātkilometri lielajā teritorijā ir izvietojušies nedaudz vairāk kā pieci miljoni iedzīvotāju. Lapzemē Enotekio reģionā uz vienu cilvēku ir četri kvadrātkilometri teritorijas. Somijā ir daudz vietas tūristiem ar viľu vēlmēm un ilgām. Mums tūristi ir nepieciešami, jo izmaiľas ekonomiskajā struktūrā spieţ cilvēkus, kuri līdz šim nodarbojušies ar lauksaimniecību un meţkopību, meklēt jaunus ienākumu avotus. Cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu minētajās nozarēs, jāmācās pelnīt iztiku pakalpojumu sektorā. Ir vajadzīgi jauni uzľēmumi un darba vietas.

Somijas dizaina produkti jārada mērķtiecīgi, ar izdomu un ievērojot ilgtspējības principus, lai tie atbilstu tūristu sapľiem.

38. attēls: Piespraude no otrreiz pārstrādāta materiāla. Seko, Helsinki,

Somija, 2006.

Ullas-Maijas Rouhiainenas foto

151

Tūrisma pakalpojumu veidošana ir roku darba un prāta sadarbība. Veidojot jaunus produktus, tradīcijām iespējams rast jaunas formas. Inovācijām un zināšanām tūrisma nozarē jākļūst par eksporta preci, līdzīgi kā augsto tehnoloģiju produktiem. Nav jēgas raţot viduvējas kvalitātes produktus, jo tādus neviens nepirks.

Senais somu teiciens “cilvēki nāk un iet, bet māja nemainās” atbilst patiesībai ikdienas dzīvē, bet to nevajadzētu attiecināt uz profesionālu tūrisma produktu veidošanu, jo tūrists vēlas maksāt vienīgi par unikālu pieredzi, kas radīta tieši viľam. Kultūras resursu pārzināšana un profesionālās iemaľas palīdz izprast tūrista vēlmes un nodrošināt patiešām pieprasītus pakalpojumus. Apmierināts tūrists par dāvanām, ko saľēmis no Santa Klausa, pastāstīs arī draugiem.

6.3.2. Tūrists vēlas pieredzēt mākslu

Tūrists ceļo, jo vēlas apmierināt savas slēptākās vēlmes, kaislības un fantāzijas, piepildīt tukšumu, aizbēgt no ikdienas garlaicības vai pienākumiem vai arī ieraudzīt sapľu ainavu. Uzsākot ceļojumu, tūrists ceļo, vadoties pēc savas personīgās kartes, kurā ir arī pazīstamas vietas. Ceļojuma laikā tūristam nākas sastapties ar cilvēces izplatītākajiem mītiem, kā, piemēram, ”Kad tas viss sākās, kādēļ aug zāle, kādēļ cilvēku ādas krāsa ir atšķirīga, kādēļ apses lapas dreb?” (Antola, 2004).

Ceļošana paplašina cilvēka redzesloku, jo ceļā iespējams iepazīt gan labo, gan slikto.

152

39. attēls: Mākslinieks-autsaiders Elis Sinisto

Jana Kaila foto

Tūrists pērk simbolus, talismanus, atmiľas, rituāla priekšmetus, jaunu pieredzi un sapratni. Tūrists sevi, savu mīļoto vai ceļabiedru iemūţina fotogrāfijās, sūta pastkartes, kolekcionē akmeľus un starp grāmatu lapām kaltē augus. Tūrists vēlas satikt citus cilvēkus, lai labāk iepazītu sevi. Tūristam vajadzīgi ceļabiedri un gidi. Tūrists mēģina apgūt vissareţģitāko no prasmēm - mijiedarbības prasmi.

153

Ilgas pēc mākslas ir tūrista vēlme ienest harmoniju iekdienas dzīvē, lai līdzsvarotu loģiski-tehnisko dzīves realitāti. Bez tam, māksla sakārto haosu, kas tūristam rādās sapľos. Māksa Somijā ir tikpat patiesa kā zinātne. Mākslas darbi neglīto transformē skaistajā. Somijā ir liels radošais potenciāls – katrā ciemā notiek kultūras pasākumi, tirdziľi un citas aktivitātes. Mazā nācija ir radījusi milzīgu māksliniecisko kapitālu – daţādus mākslas veidus jebkurai tūristu gaumei.

Mūsdienu mākslas valoda prasmīgā dizainā ietver modernās Somijas un arī tās tradīciju patiesās vērtības un atspoguļo nācijas uzskatus, kas veidojušies pagājušajā gadsimtā nacionālā romantisma ietekmē. Tieši tad valsts vadošie mākslinieki uzľēmās atbildību par Somijas tēla veidošanu.

Ar mākslinieku-autsaideru valodas palīdzību tiek komunicēts lauku tūrisma spēks un autentiskums. Piemēram, Jana Kailas eľģeļu mākslas foto ar mākslinieku-autsaideru Eli Sinisto uz spīdīga ledus ir kā skaista ikona ziemas tūrismam Somijā. Elis Sinisto teiciens par dzīves gudrību atbilst tūrisma nozares misijai: "Dzīvē jābūt Laimei, Pateicībai, Priekam un Izklaidei!"

Somijas slēpošanas pacēlāji varētu kļūt par jauno praktiskās inţenierzinātnes un vides mākslas, kā arī modernā dizaina simbolu, kurš palielinātu eksporta tirgus vērtību. Slēpošanas pacēlāju kopijas varētu pārdot tūkstošiem kolekcionāru. Reiz taču pat Eifeļa tornis visiem likās kā dīvaina ideja.

6.3.3. Svētceļojumi

Cilvēki vienmēr ir alkuši dzīvot mūţīgi un tādēļ tiek organizēti svētceļojumi un citi reliģiski pasākumi. Arī karnevāli un bakhanālijas tika rīkoti ilgās pēc mūţīgas dzīves un lai aizdzītu nāvi. Kapenes ir populārs tūristu interešu objekts. Kāds Vācijas tūrists pirms daţiem gadiem gribēja atrast Veinemeinena kapavietu. Ja austrieši spētu atrast Mocarta kaulus, viľu tūrisma ieľēmumi dubultotos vienā dienā. Šīs pašas

40. attēlsMākslinieks-autsaiders Elis Sinisto

Jana Kaila foto

154

tūrisma koncepcijas tiek izmantotas arī citās valstīs. No tā gūst peļľu Fidels Kastro Kubā un kiosku īpašnieki Londonā. Čegevaras mirstīgās atliekas ir apbedītas netālu no Kubas galvenajām tūrisma vietām, un krūzītes un t-krekli ar Lēdijas Diānas attēlu tiek tirgoti visā Londonā. Kādēļ jāceļo, lai nopirktu krūzīti ar Lēdijas Diānas attēlu? Kādēļ tūrists vēlas pirkt biļeti, lai redzētu Lēdijas Diānas kapavietu? Tūrists vēlas būt nemirstīgs, un tūrisma profesionāļi šo vēlmi apmierina, izgatavojot suvenīrus – mūsdienīgas relikvijas.

41. attēls: Leļļu izstāde Amatniecības muzejā Ivaskilā

Kari Rouhiainena foto, 2010.

Somi enerģiju smeļas dabā un lietojot Somijas maģisko rituālo dzērienu Koskenkorva degvīnu. Koskenkorva simbolizē brīvību un saistās ar piederību somu nācijai.

155

42. attēls: Somijas nacionālās dzelceļa kompānijas reklāma aicina tūristu izpētīt, kurā Savo reģiona pilsētā tiek gatavoti garšīgākie zivju pīrāgi. Zivju pīrāgi, pīrāgi un rudzu

maize ir labākie suvenīri no austrumu Somijas

Avots: VR grupas reklāma jauna dzelceļa posma atklāšanā 2005.gadā

Tūristam, kas ilgojas pēc nemirstības, meţa zaļās durvis ir atvērtas vienmēr. Klusums, ieklausīšanās vecos kokos un Lielā Lāča mirgošana ziemeļu puses debesīs parāda lietu īsto nozīmi. Dabas cikla izprašana palīdz gūt patiesu pieredzi ilgtspējīgā veidā.

Somi runā somu valodā, kas ir īpaši piemērota svarīgu lietu apspriešanai, nevis pļāpāšanai. Somi daţkārt var likties klusi, drūmi vai pat dusmīgi, tomēr, iepazīstot somus labāk, atklājas viľu patiesā daba. Somi prot runāt citās valodās un ar prieku stāsta stāstus un jokus. Somi ir draudzīgi cilvēki, ne tādi kā drūmie un dusmīgie Kalevalas varoľi ar smago raksturu. Melanholiskā mentalitāte ir kā apmākusies diena, kas piemērota mierīgai brīvdienai. Somu vārdi piestāv dabas maģijai un dzērieniem, kuri taisīti no dabīgām sastāvdaļām. Somijas dabas produkti ir teicami suvenīri, un, iespējams, kāds tūrists pat vēlēsies iemācīties daţus vārdus somu valodā.

Ceļojums neeksistē. Pirms izbraukšanas ceļojums vienkārši pastāv cilvēka iztēlē, kas balstīta uz zināšanām. Iztēlē cilvēks redz plānoto maršrutu un galamērķi un lolo cerības par nākotnē gūstamo pieredzi. Ceļojuma laikā pasaţieris izdzīvo tā brīţa mirkli, viľš nespēj atgriezties sākumpunktā. Amsterdamā Šipholas lidostas Šengenas zonas izlidošanas zālē lasāms uzraksts: “Šķērsojot šo punktu, atpakaļceļa nav”.

Ceļotājs sper soli, bet vai viľa kājas kustās? Varbūt viľš stāv uz vietas? Vai ceļojuma laikā viľa pasaule ir pilna ar vietām, laikiem, kustību, vai arī tā ir tikai ilūzija?

156

43. attēls: Alus paliktľi mugursomas kabatā

Ceļojuma beigās mērķis ir sasniegts, ceļš beidzas un cilvēks apstājas. Par piemiľu no ceļojuma ir palikušas atmiľas un citas lietas – fotogrāfijas, pirkumi, starp grāmatu lapām sakaltētas puķes, kabatlakatiľš vai alus paliktľi mugursomas kabatā. Atmiľas pamazām aizmirstas un ceļojums arvien vairāk sāk atgādināt citus iepriekšējos.

"Mīļumiľ! Vai šo svečturi mēs atvedām no Romas vai no Venēcijas?"

"Mēs to nopirkām Milānā."

"Tas nevarēja būt Milānā, jo tai laikā, kad bijām Milānā, Markam bija septiľi gadi."

"Bet mēs braucām uz Milānu arī slēpot, vai atceries? Svečturis ir no tā ceļojuma!”

"Tu taču vispār neko neatceries! Tev vispār vienalga, kur mēs esam bijuši!"

Mēs bieţi vien domājam, ka radošums ir kaut kā jauna radīšana no nekā, un mums jāiedvesmojas no nekurienes. Vai arī radošums jābalsta uz pagātnes pieredzi. Un tā ir taisnība.

Slavenais holandiešu mākslinieks un arhitekts Piets Mondriāns ir teicis: “Mums nevis jāpielāgojas, bet jārada.”

Viens no radošuma veidiem ir identificēt un parādīt faktus tādus, kādi tie ir, un, lauţot tradīcijas, paraudzīties uz realitāti no citas perspektīvas. Arī realitāte taču ir balstīta uz stāstiem.

157

43. attēls: Londonas Dabas vēstures muzejā pārdošanā ir nelielas kastītes ar presētiem ziemeļbrieţa mēsliem un Ziemassvētku eglītes sēklām. Mēsli tiek

savākti Anglijas zoodārzos un eksportēti uz Ķīnu safasēšanai.

Fotogrāfijā uz kastītes redzama Lapzeme.

Ullas-Maijas Rouhiainenas foto

Jautājumi

1. Kādi varētu būt jaunie ilgtspējīgie suvenīri Somijas tūristiem? Kāda veida suvenīrus jūs pirktu paši?

2. Nosauciet dažus suvenīru piemērus:

a) nevajadzīgas lietas

b) skaistas lietas

c) pārtika un dzērieni

d) dāvanas

e) neparastas lietas

158

f) mākslas priekšmeti.

3. Nosauciet dažus piemērus – labus/teicamus Somijas suvenīrus

4. Izstrādājiet produktu savam uzņēmumam

Ķīnietis Tu Lungs 1500-o gadu beigās grāmatā “Ming-Liao-Tsu ceļojumi” rakstīja par dzīvi un ceļošanu:

Viņš bija noguris no augstprātības un nespējas brīvi izteikties: “Mums ir tik daudz ko teikt vienam otram, bet mēs jūtamies kā iesprostoti pērtiķi; pat tad, kad iekož blusa un niez āda, mēs nedrīkstam to pakasīt. Mēs esam noguruši no vēlmes visu sev iegūt un bailēm pēc tam to pazaudēt”. Un tā, cerot “atbrīvot savu sirdi un prātu”, Ming-Liao-Tsu “devās ceļojumā uz Bezrūpības zemi”. Viss, ko viņš ņēma līdzi, bija simts monētas. Ik reizi, kad viņš saņēma dāvanu, kuras vērtība bija lielāka par šo summu, viņš to atdeva nabagajiem. Viņš ceļoja, jo vēlējās aizbēgt no normālās dzīves, no “šīs pasaules bagātības un slavas, kurā cilvēki bieži noslīkst”, no raizēm par rītdienu. Ja gadītos nelaime, viņš varētu mirt, bet, ja nenomirtu, tad turpinātu ceļojumu. Viņa mērķis bija uztrenēt prātu, lai tas kļūtu imūns pret dzīves traģēdijām, iemācīties sazināties ar dabu, lai katrā augā un kukainī viņš spētu saskatīt visu, ko vēlas, un kļūt apmierinātam pavadot visu dienu skaitot puķu ziedlapiņas. Tās, nevis cilvēki, bija viņa radniecīgās dvēseles. To sabiedrībā viņš nejutās vientuļš. Sasniedzis patieso prāta skaidrību, viņš bija gatavs doties mājās, uzsliet sev būdiņu un nekur vairs nedoties. (Zeldin, 1994, 184).

7. Kultūras pasākumi

Ievads

Šī moduļa mērķis ir saistīts ar iespēju lauku reģionu tūrisma industrijā veidot jaunus tūrisma produktus, kurus saucam par kultūras tūrisma produktiem. Viesmīlības nozare, tāpat kā citas ekonomikas jomas, ir pakļauta mūsdienu mainīgās pasaules ietekmei – tāpēc nepieciešams nepārtraukti strādāt pie tūrisma produktu piedāvājuma klāsta attīstīšanas un klientu pieprasījuma pētīšanas.

Daţādu produktu veidošana un ieviešana, radošuma izmantošana to izveidē, kā arī jaunu mārketinga instrumentu pielietošana, rada iespēju diversificēt riskus.

159

Tādējādi tiek palielināta uzľēmuma un nozares konkurētspēja. Savukārt, sabiedrības kultūras mantojums, daţādās nacionālās tradīcijas, kā arī mūsdienu jaunrade paver plašas iespējas jaunu produktu veidošanā.

Šī moduļa misija:

„Nacionālās kultūras bagātību izmantošana rada lauku tūrisma produktu attīstību, tiek piesaistīti jauni ceļotāji, tiek veicināta starpnacionālā saskare un sadraudzība.”

Moduļa mērķis – iepazīstināt lauku tūrisma uzľēmējus un studentus ar kultūras tūrisma produktu raksturojumu, piegādātājiem un produkta veidošanā iesaistītajām pusēm, produktu plānošanu un organizēšanu. Iedrošināt kultūras produktu piegādātājus un lauku reģionu viesmīlības industrijas uzľēmējus sadarbībai jaunu kultūras tūrisma produktu veidošanā, apmeklētāju apkalpošanas kvalitātes uzlabošanā un kultūras pasākumu mārketingā.

Pēc šī moduļa izstudēšanas, jūs:

Iegūsiet zināšanas par kultūras tūrisma produktu īpatnībām Spēsiet patstāvīgi izstrādāt produkta koncepciju Varēsiet noteikt kultūras produkta veidošanas mērķus, izvērtēt riskus Spēsiet identificēt iespējamos sponsorus un sadarbības partnerus,

atbalstītājus Iegūsiet zināšanas par nepieciešamajām izmaksām un tāmes

sastādīšanu Varēsiet izvērtēt resursus un sagatavot kultūras tūrisma produktu!

7.1: Kultūras tūrisma produkti, iespējamie veidi

Kultūra ir cilvēka, nācijas, valsts, pilsētas, novada, organizāciju raksturojošs lielums – tā vēsta par mums, liecina apkārtējiem par mūsu vērtību sistēmu, vēsturi, tradīcijām, šodienas izpausmēm un nākotnes perspektīvām. Kultūra runā par kopīgo un atšķirīgo.

Cilvēku vēlēšanās iepazīties ar atšķirīgo, uzzināt, izpētīt, piedalīties un izbaudīt ko jaunu un nebijušu, ir kultūras tūrisma pamatā. Cilvēks, kurš iepazinies ar Gaudi arhitektūru, gribēs iepazīties klātienē ar Barselonas kolorītu. Kāds, kurš dievina Mocartu, vēlēsies apmeklēt Zalcburgu un labprāt dosies uz operas mūzikas festivālu. Daudzi vēlēsies piedzīvot krievu ziemu un masļeľicas trakās izdarības, vai arī noskatīties grandiozajā ziedu šovā Holandē. Tūristi arvien vairāk cenšas iepazīt vietējās sabiedrības tradīcijas, izprast dzīvesveidu, baudīt vietējās mākslas un kultūras priekšnesumus, sagaida personalizētu attieksmi, vēlas paši aktīvi piedalīties. Cik patīkami ir aizrakstīt draugam:

„Vakar biju zvejnieku svētkos Salacgrīvā – piedalījos zābaku mešanas sacensībās un – uzvarēju, vinnēju veselu mucu ar siļķēm! Kopā ar vietējiem ēdām un dzērām, tik un tā apēst nevarējām. Atdevu vietējam bērnu dārzam.”

160

Kultūras tūrisms ir savdabīgs tūrisma veids, kurš saistīts ar kāda reģiona vai teritorijas kultūru, tās iedzīvotāju dzīvesziľu, vēsturi, reliģiju, tautas tradīcijām, radītajām mākslas un arhitektūras vērtībām.

Kultūras tūrisma produkts ir savdabīga kultūras un tūrisma industrijas sintēze, kultūrai kopumā piemīt internacionāls raksturs – mūziku un deju saprot visi, bet pārsteidzošais un interesantais slēpjas nacionālajā savdabībā.

“Lielākoties kultūras produktus var nosaukt par sareţģītiem, īpaši tad, ja radītie darbi patērētājam prasa īpašas zināšanas vai balstās uz abstraktiem jēdzieniem, kuri prasa patērētāja spēju šādus jēdzienus novērtēt. Sareţģītība pieaug, ja īpašais produkta veids patērētājam ir pilnīgi svešs”, tā kultūras produktu raksturo grāmatas “Kultūras un mākslas mārketings” autori (Kultūras un mākslas mārketings, 2007, 43. lpp.) Tieši tādēļ nacionālo kultūras tūrisma produktu veidošana ir tik ļoti svarīga un nepieciešama, lai panāktu tūrisma produktu atpazīstamību un daudzveidību starptautiskajā tūrisma tirgū. Ikviena nacionalitāte ar savu kultūras mantojumu, valodu, šodienas izpratni ir interesanta pārējām. Tūrisms, iepretim elektroniskajiem saziľas un informācijas iegūšanas veidiem, dod cilvēkam iespēju iegūt neaizmirstamus iespaidus ko sniedz klātbūtnes efekts un cilvēku kopības sajūta. Tieši kultūras pasākumos cilvēki izjūt pastiprinātu vienotības sajūtu, kopējs mērķis un intereses vieno cilvēkus. Lai pievienotos kādam pasākumam cilvēks analizē savas vajadzības un izvēlas kādu no tūkstošiem piedāvājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nemirstīga ir cilvēces zinātkāre un pasaule ir pietiekami liela, lai vienas dzīves laikā to būtu neiespējami 100% iepazīt.

1. attēls Zvejnieku svētki Engurē, Foto: R.Saulīte

2. attēls Amatnieki Brīvdabas muzejā, Foto:

R.Saulīte

Kultūras tūrisms saistās ar vairāku veidu kultūras produktiem - pasākumiem, kurus varam sagrupēt sekojoši:

1. Profesionāli uzvedumi teātros, koncerti, mākslas izstādes: dramatiskais teātris, mūzikli, operas, klasiskās un laikmetīgās mūzikas koncerti, visa veida mākslas darbu - gleznu, skulptūru, modes un dizaina u.c. izstādes,

Piemērs: Valmieras teātra izrādes regulāri pulcina daudz rīdzinieku, Ivara Freiberga skulptūru dārzs ir populārs ceļojuma maršruts Sabilē.

161

2. Arhitektūras pieminekļu un muzeju apskate: ēkas un pieminekļi, daţāda veida muzeju, piļu un parku piedāvājums,

Piemērs: Turaidas pils ir centrālais apskates objekts Siguldā, Aglonas bazilika – Aglonā, piemineklis Kr.Valdemāram Ventspilī ir populārākais pilsētā, Muzeju nakts pasākumi.

3. Profesionālās mākslas vai mūzikas festivāli, kas veltīti daţādiem ţanriem un stiliem,

Piemērs: opermūzikas svētki Siguldā, mūzikas festivāls „Positivus” Salacgrīvā, senās mūzikas festivāls Rundāles pilī, R.Blaumaľa lugu festivāls Valmierā, smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, Cēsu mākslas festivāls, Mūzikas festivāls „Saldus saule”, Starptautisks mākslas festivāls „ Baltā nakts”, Rīga.

4. Amatieru mākslas festivāli,

Piemērs: Latgales dziesmu svētki Daugavpilī, Latvijas kokļu diena Jūrmalā, folkloras festivāls ”Annas Dagdā”, amatieru teātru festivāls Liepājā „Zeme. Debess. Jūra”, smagās mūzikas festivāls „Fonofest”, Uplande.

5. Pilsētu un novadu svētki, ikgadēji, jubileju svētki, tematiskie svētki,

Piemērs: Jomas ielas svētki Jūrmalā, Rīgai 800, Ventspilij -700+20, Cēsu pilsētas svētki „Pikniks pilsētā”, Zvejnieku svētki Engurē, Rojā, Mērsragā, Salacgrīvā.

6. Reliģiskie svētki, tautas tradīciju pasākumi,

Piemērs: svētceļnieku gājiens uz Aglonu Marijas debess braukšanas dienā, Lieldienu un Ziemassvētku pasākumi Latvijas baznīcās, Vasaras saulgrieţu - Līgo svētki, Lieldienu, Ziemassvētku pasākumi visā Latvijā.

7. Vēsturiskie pasākumi,

Piemērs: Viduslaiku svētki ” Livonija.1378.Wenden” Cēsīs, Bruľinieku turnīrs Maija svētki Livonijas ordeľa pilī, Ventspilī.

8. Sabiedrības interešu/hobija grupu pasākumi,

Piemēram: Kite party 2010 Ventspilī – satiekas cilvēki, kuri aizraujas ar kaitošanu; antīko automobiļu salidojums Jūrmalā un Rīgā; Baltijas jūras reģiona valstu salidojums „Kurland Bike Meet 2010” Ventspilī , kur sabrauc motociklisti.

162

3. attēls. Dziesmu un deju svētki. Foto N.Kārkliņš

4. attēls Viduslaiku svētki. Foto.J.Vītiņš

Kā redzam, profesionālā mākslas un arhitektūras piedāvājums, kā arī pilsētas pasākumu organizēšana un apmeklēšana vairāk saistās ar pilsētām, tāpēc to sauc par urbāno kultūras tūrismu. Savukārt mēs pētīsim, kurus pasākumus un elementus varētu veiksmīgi izmantot kultūras tūrisma produktu veidošanā lauku reģionos, kur darbojas lokālie tūrisma uzľēmēji. Šie produkti vairāk saistīti ar tautas tradīciju veidošanos un kopšanu, vēstures, reliģijas tradīcijām, nemateriālo kultūru. Latvijā varam minēt daţas jau starptautiski atzītas kultūras vērtības, kuras uzľēmēji var izmantot. Piemēram, UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā iekļauti Dziesmu un deju svētki un Suitu kultūras telpa. Savukārt UNESCO pasaules atmiľas reģistrā – Dainu skapis un Baltijas ceļš. Tas nozīmē – mēs varam radīt kultūras tūrisma produktus, kuri veidoti, izmantojot tautas dziesmu, deju, senāku un jaunāku tradīciju izpausmes, iesaistīt pasākumos tūristus – likt piedzīvot ko interesantu.

Ikvienas tautas lokālais kultūras potenciāls ir spēcīgs, radoši izmantojot tautas tradīciju un sabiedrības interešu materiālu, var veidot pievilcīgu un aizraujošu piedāvājumu ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu tirgos.

Šajā modulī analizēsim piemēru – Latvijas lauku atpūtas kompleksa “Rakši” veidoto kultūras tūrisma produktu - “Līgo svētki Rakšos” (Līgo svētki, jeb Jāľi ir latviešu tautas tradicionāli svinētie vasaras Saulgrieţi) , kas tika realizēts 2010. gada jūnijā.

5. attēls Meitenes ar Līgo vainagiem. Līgotāji dejo ap ugunskuru. Foto N.Kārkliņš

163

Jautājumi

1. Kādas jūsu tautas kultūras izpausmes lauku reģionos pēc jūsu domām varētu piesaistīt tūristu uzmanību?

2. Kādas citu tautu tradīcijas jūs vēlētos iepazīt ceļojot?

7.2: Kultūras pasākumu radītie ieguvumi un priekšrocības

Lauku atpūtas komplekss „ Rakši” (nosaukums radies no ģeogrāfiskā vietas nosaukuma, tam nav burtiskas nozīmes), atrodas Latvijā, Amatas novadā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā dabas parka teritorijā, netālu no Cēsīm. Atpūtas komplekss izvietots Gaujas krastā un sastāv no 3 atsevišķām viesu mājām un labiekārtotas teritorijas ar apstādījumiem un dīķiem. Netālu no kompleksa atrodas populārās slēpošanas trases – Ţagarkalns un Ozolkalns. Apkārtnē atrodas arī tādi ģeogrāfiski apskates objekti kā Sarkanās Rakstu klintis, Kvēpenes pilskalns, Zvārtas iezis, Cīrulīšu dabas takas, aktīvās atpūtas parks Ozolkalns.

Uzľēmums, kurš apsaimnieko viesu namu SIA „PHAT” dibināts 2005.gadā, pieder 3 vienas ģimenes - Blauu ģimenes locekļiem, kuri visi strādā uzľēmumā. Uzľēmumu vada Kristaps Blaus. Ģimene dzīvo viesu nama teritorijā, kopumā uzľēmumā strādā 6 cilvēki. 2006.gadā uzľēmums ľēmis kredītu bankā lai nodrošinātu viesu nama attīstību – šobrīd viesu nams piedāvā naktsmītni 84 personām 3 atsevišķos viesu namos ar pirtīm un virtuvēm. Viesu nama teritorijā iekārtots savdabīgs zvērudārzs – viesi var apskatīt kamieļus, lamas, gvanako un alpakas. Uzľēmums iegādājies ekipējumu daţādām atrakcijām un izklaidēm – laivas un plostus, kvadraciklus, peintbola inventāru. Viesu namā nav patstāvīgi darbojošās kafejnīcas vai kroga – ēdinātāji tiek piesaistīti no ārpuses pasākumu apkalpošanai. Ikdienā viesu nama apmeklētāji gatavo paši tam paredzētajās vietās. 2009.gadā uzľēmuma apgrozījums bija 100000 latu.

Ko iegūst tūrisma uzņēmumi, kuri rada un pārdod kultūras tūrisma produktus?

Vissvarīgākais ieguvums ir tūrisma uzņēmuma atpazīstamības nostiprināšana, kas veidojas uzľēmuma nosaukuma saistīšanā ar konkrētu pasākumu reklāmas vēstījumā par produktu. Arī Rakšu gadījumā īpašnieki šo uzsvēra par galveno ieguvumu – iespēju atgādināt sabiedrībai par savu eksistenci un pakalpojumiem. Daudzi no svētku apmeklētājiem, kuri uz Rakšiem atbrauca tikai Līgo svētku pasākuma dēļ, paralēli iepazinās ar pārējiem kompleksa pakalpojumiem, un tas mudinās viľus šeit atgriezties tos izbaudīt nākotnē. Bez tam tie, kuri redzēja pasākuma reklāmu mēdijos, bet neizvēlējās pasākumu apmeklēt, ir potenciāli apmeklētāji, jo ir ieguvuši informāciju par uzľēmuma atrašanos un vispārējo piedāvājumu. Atpazīstamība palielinās ne tikai uzľēmumam, bet arī visam novadam.

164

Piedāvāto produktu klāsta palielināšanās.Pēc veiksmīga Līgo svētku pasākuma Rakšu īpašnieki nolēmuši organizēt šo pasākumu ik gadus – ieviešot tradīciju, tā iegūstot iespēju reklamēt pasākumu ļoti savlaicīgi un iegūstot jaunus klientus. Tas nozīmē, ka ir radies regulāra rakstura kultūras produkts.

Apmeklētāju skaita palielināšanās.Rakšu vadītājs uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka kompleksā ir daudz daţādu regulāru iespēju atpūsties, tieši kultūras pasākumi, kuri pagaidām notiek neregulāri, piesaista vislielāko publikas interesi. Līgo svētkus Rakšos apmeklēja 2200 cilvēku.

Regulāro apmeklētāju grupas veidošanās.Regulāri - ik gadus jūnijā veidojot Līgo svētku pasākumu, Rakšiem ir iespēja izveidot šī pasākuma regulāro klientu sarakstu, kuriem potenciāli var piedāvāt atbraukt ātrāk vai palikt ilgāk pēc pasākuma – līdz ar to paildzinot viesošanās laiku.

Organizējot kultūras produktu, veidojas sadarbība starp uzņēmumu un kultūras piegādātājiem, atbalstītājiem, sponsoriem, informācijas kanāliem, kuru var attīstīt, pielietot nākotnē. Bez tam jebkurš lietišķais kontakts palielina iespēju iegūt potenciālu klientu nākotnē arī no piegādātāju un sadarbības partneru vidus.

Papildus ieņēmumus– pasākums nodrošina papildus ieľēmumus. Ja pasākums tiek rīkots vienreiz gadā, tad var rēķināties arī ar papildus ieľēmumiem, bet ja izveido produktu ar pastāvīgu raksturu – tas ieľēmumus rada visu laiku. Līgo svētkiem ir liels potenciāls un tos var pārvērst par pastāvīgu produktu. Rakši varētu veidot latviešu tautas dziesmu vakarus iknedēļas kādā darba dienās vasaras periodā, tādējādi ar reklāmas palīdzību piesaistot ārzemju tūristus. Programmā var iekļaut tautas mūziku, dejas, ugunskuru, nacionālo ēdienus un dzērienus. Papildus ieľēmumi rodas ne tikai tūrisma uzľēmumam, bet arī kultūras un pārējo produktu piegādātājiem.

Kultūras pasākums rada papildus darba vietas. Uz svētku norises laiku tā apkalpošanai tika piesaistīti 50 cilvēki daţādās jomās.

Uzľēmuma darbinieki iegūst iespēju strādāt sadarbībā ar partneriem, paaugstinās servisa līmenis, veidojas pieredze.

Tiek popularizēta nacionālā kultūra un tradīcijas.Tas svarīgi gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Rakšu gadījumā tiek popularizētas Līgo vakara tradīcijas. Latgalē Podnieku dienās popularizē podniecības tradīcijas, piekrastes ciemos Zvejnieku svētkos popularizē zvejnieku sadzīvi, dziesmas un tradīcijas.

Apkārtējās infrastruktūras attīstība. Pašvaldība, kuras teritorijā notiek nozīmīgi kultūras pasākumi un attīstās tūrisms, iegulda līdzekļu infrastruktūras uzlabošanā – izvieto norādes, labo ceļus. Arī uz Rakšiem bijušais zemes ceļš noasfaltēts ar Amatas novada un Eiropas atbalsta finansējumu.

165

6. attēls. Infostends Rakšos. Foto R.Saulīte

7. attēls. Rakšu teritorija. Foto R.Saulīte

Jautājumi

1. Nosauciet vismaz piecus tūrisma uzņēmumu ieguvumus, organizējot kultūras tūrisma produktus!

2. Kādus kultūras pasākumus atbalsta jūsu novada vai reģiona pašvaldība?

3. Kādas tautas tradīcijas vai prasmes ir raksturīgas jūsu ģeogrāfiskajam reģionam?

7.3: Produkta plānošanas soļi - galvenās sastāvdaļas un elementi

IDEJA – KONCEPCIJA - MĒRĶI – SCENĀRIJS - ORGANIZĀCIJA - NORISE

No idejas un koncepcijas līdz kultūras produkta, pasākuma norisei. Tāds ir loģiskais rīcības plāns. Idejas parasti rodas tā saukto “ideju vētru” laikā, kad sapulcējas ieinteresētas personas ar vienu mērķi izdomāt ko izmantot, lai varētu izveidot jaunu produktu. Šajā posmā radošums un uzdrīkstēšanās fantazēt ir visnepieciešamākās īpašības. Tāpēc uzľēmēji var piesaistīt šajā posmā gan kultūras jomas pārstāvjus, gan profesionālus mārketinga speciālistus.

Ideja, tēma var būt saistīta ne tikai ar pasākuma organizēšanu laukos, var tik veidoti daţādi produkti, kas saistīti ar kādu materiālu savākšanu. Tā var būt ekspozīcija: darba rīki, tērpi, ēkas, trauki. Tā var būt lauku dzīve padomju laikos, ko mēs demonstrējam. Tā var būt dzīvnieku ferma, kur apmeklētāji var iejusties kopēju un siena vācēju lomās. Var koncentrēties uz buršanu, zīlēšanu, augu valsts izpēti utt. Ideju ir daudz, tās jārod, analizējot savas iespējas, apkārtni, tradīcijas.

1.solis IDEJA

166

Mūsu piemērā kompleksa Rakši īpašnieki izvēlējās Līgo svētkus ar tradīcijām. Ideja cieši saistās ar produkta misiju – popularizēt Līgo tradīciju kopšanu laukos. Izmantojot ideju, tika izstrādāta produkta koncepcija: meklētas atbildes uz konceptuāliem jautājumiem, kuri ir produkta veidošanas pamatā.

Uz jautājumiem atbildes sniedz Rakšu kompleksa saimnieki.

2. solis KONCEPCIJA

Sniedz atbildes uz pamatjautājumiem:

1. Kāpēc produkts, pasākums tiek organizēts?

Lai izveidotu jaunu produktu un piesaistītu jaunus apmeklētājus.

2. Kāda ir produkta ideja un saturs?

Līgo svētki ar gadatirgu, koncertiem, dejām, ugunskuriem, uguľošanu.

3. Kad produkts/pasākums notiks?

Vasaras saulgrieţos - 23.jūnija vakarā un naktī.

4. Kur produkts/ pasākums notiks?

Rakšu atpūtas kompleksā.

5. Kas būs pasākuma apmeklētāji?

Plašs cilvēku loks no visas Latvijas, ģimenes ar bērniem.

3.solis MĒRĶI

Nozīmīga plānošanas procesa sastāvdaļa ir precīzu mērķu izvirzīšana un to sasniegšana procesa laikā. Grāmatas “Pasākumu menedţments” autori uzskata, ka “pareizi izvirzīti mērķi ir plānošanas procesa pamatelements, un tie tiek noteikti ar atslēgas faktoriem, kas summējas akronīmā SMART (angļu valodā – specific, measurable, achievable, relevant, time specific) ” (Events Management, 2003, 70. lpp.). Mērķi var būt specifiski, tas ir saistīti ar produkta tēmu un misiju; izmērāmi – saistīti ar izmērāmām vienībām; sasniedzami – saistīti ar kādām sasniedzamām kategorijām; būtiski – saistīti ar konkrēto produkta vidi un laika perioda mērķi.

Līgo svētku pasākuma mērķi:

1. Specifiskie –

noorganizēt Līgo svētku pasākumu, kura kvalitāte liktu apmeklētājiem atgriezties ne tikai nākošajā gadā, bet arī starplaikā un ieteikt Rakšus draugiem un paziľām kā lielisku lauku atpūtas vietu. 7 ha lielajā teritorijā veidot privātu atmosfēru, ko radīs daudzās iespējamās aktivitātes;

167

piesaistīt vietējos tautas mākslas kolektīvus un amatniekus nacionālo tradīciju prezentācijai

2. Izmērāmie –

atpelnīt organizēšanas izdevumus piesaistīt un apkalpot 3000 apmeklētājus pasākums sastāvēs no 15 aktivitātēm – lai apmeklētājiem būtu izvēle un

iespēja saturīgi pavadīt laiku

3. Sasniedzamie –

iesaistīt pasākuma finansēšanā vietējo pašvaldību - Amatas novada domi iesaistīt reklāmas kampaľas organizēšanā mārketinga speciālisti E.Krauzi piesaistīt sponsorus un atbalstītājus - lai neciestu zaudējums piesaistīt kādu no vadošiem pasākumu vadītājiem un mūziķiem, lai sasniegtu

nepieciešamo atraktivitātes līmeni

4. Būtiskie –

iznomāt papildus zemi lai varētu izvietot teltis nakšľošanai piesaistīt vairākas ēdināšanas kompānijas, lai nodrošinātu pietiekami ātru un

kvalitatīvu apkalpošanu piesaistīt apsardzes pakalpojumu firmu lai novērstu satiksmes sastrēgumus,

kontrolētu auto novietošanu un sabiedrisko kārtību

5. Laika termiņa mērķi –

sākt reklāmas kampaľu 2 nedēļas pirms pasākuma norises izstrādāt scenāriju – līdz 5.maijam piesaistīt dalībniekus un atbalstītājus – līdz 10.jūnijam piesaistīt sponsorus – līdz 10.jūnijam pasākuma uzbūve – 22.jūnijs pasākuma norise – 23.- 24.jūnijs

SCENĀRIJS ir pasākuma norises apraksts, kur fiksēti aktivitāšu sākšanās laiki, plānotais ilgums, dalībnieki, kā arī runāto tekstu uzmetums (bieži pasākumu vadītāji improvizē par doto tēmu)

1. tabulā sniegts saīsināts (bez tekstiem) Rakšu pasākuma scenārijs.

1. tabula. Pasākuma scenārijs

Laiks Aktivitātes

12:00 –16:00 Darbojas Lielais Rakšu Gadatirgus - Pasākuma apmeklētāju ierašanās uz gadatirgu

Paralēli - Gadatirgū uzstājas tautas deju un dziesmu

168

ansambļi, darbojas zīlnieces un zintnieki

Paralēli -Darbojas pārtikas un dzērienu tirgotāji

15:00 – 16:30 Kinofilma “Emīla nedarbi”

18:00 – 19:30 Kinofilma “Limuzīns Jāľu nakts krāsā”

Paralēli - atpūta pie Gaujas, laivošana, vainagu pīšana, telšu pilsētiľas iekārtošana

20:00 – 5:00 Nakts Balle

20:30 Uzstājas ansamblis “Eolika”, dejas

22:00 Ugunīgais Tautu meitu šovs – “Coyote Fly”

23:00 Ugunskura gatavošana, līgošana

0:00 Uguľošana, ansamblis “Musiqq”

Pasākuma organizāciju vadīja Rakšu saimnieks un mārketinga speciāliste. Par norises saturisko vadību atbildību uzľēmās profesionāls pasākumu vadītājs – radio Skonto ētera balss Valdis Melderis, kurš organizēja publiku piedalīties atrakcijās, vadīja intervijas, pieteica mūziķus. Pasākumam ar tik daudz dalībniekiem un apmeklētājiem pasākuma vadītājs ir nepieciešams. Bez nopietnas vadības pasākuma norise pārvērstos par haosu. Protams, komunikācija starp publiku un pasākuma vadītāju iespējama, lietojot skaľas aparatūru – mikrofonus. Vadītāja pienākums ir rūpēties, lai publika tiktu aktīvi iesaistīta notiekošajā, lai visi saprastu notikumu secību, lai uzturētu jautru un nepiespiestu gaisotni.

169

9. attēls. Līgo ugunskura vieta Foto E.Krauze

10. attēls. Bārmeľu šovs Līgo naktī. Foto E.Krauze

Jautājumi

1. Uz kādiem pieciem jautājumiem jāatbild, sākot plānot produktu?

2. Kāda veida mērķus varam izvirzīt organizējot kultūras produktu – pasākumu?

3. Kas ir pasākuma scenārijs? 4. Kāpēc pasākumam vajadzīgs vadītājs?

7.4: Pasākuma organizācijai nepieciešamie resursi, izmaksas -

ieņēmumi

Plānojot jaunu produktu nepieciešams apzināt visus izdevumus, saskaņot ar piegādātājiem un izveidot pasākuma izmaksu tāmi,lai attiecīgi varētu aprēķināt nepieciešamo ieľēmumu summu, kā arī piesaistītu pasākuma atbalstītājus un sponsorus.

170

Izmaksas sastāv no mainīgajām un fiksētajām. Par mainīgajām sauc tādas izmaksas, kuruveidošanās atkarīga no pārdoto produktu skaita. Fiksētajās izmaksās ietilpst arī uzľēmuma administratīvās izmaksas pasākuma laikā – darbinieku algas un visi pārējie ikdienas izdevumi, ieskaitot apdrošināšanas izmaksas, kurām jāaprēķina 1 dienas izmaksa. Rakšu gadījumā tika aprēķināti 200 lati – 2 dienu izmaksas. Fiksētās izmaksas savukārt nav atkarīgas no apmeklētāju skaita.

2. tabula. Pasākuma izmaksas

A. Fiksētās izmaksas

1. Uzľēmuma administratīvās izmaksas 2 dienas Ls 200

2. Pasākuma apdrošināšana Ls 100

3. Zemes noma – telšu un automašīnu novietošanai – nomāta no kaimiľa Ls 200

4. Skatuves un teltis mūziķiem Ls 1 000

5. Galdi, krēsli un nojumes gadatirgum - piegādā Cēsu novada dome Ls 0

6. Gaismas un skaľas aparatūra Ls 600

7. Pārvietojamās tualetes Ls 300

8. Teritorijas apsardze Ls 650

9. Teritorijas iekārtošana, novākšana Ls 200

10. Teritorijas tīrīšana pēc pasākuma Ls 150

11. Teritorijas dekorēšana un norādes Ls 400

12. Ugunskura vietas iekārtošana Ls 150

13. Uguľošanas vietas iekārtošana un materiāli Ls 500

14. Ēdināšanas vietu iekārtošana – mēbeles, aprīkojums -ēdinātāju firmu piegāde

Ls 0

15. Mūziķu honorāri Ls 2 200

16. Vakara vadītāja honorārs Ls 350

17. Maksājumi Autortiesību aģentūrai par mūzikas publisku atskaľošanu Ls 80

18. Izbraukuma tirdzniecības atļaujas no PVD pārtikai, alkoholam Ls 80

19. Reklāmas izmaksas, tai skaitā tipogrāfija Ls 2 300

20. Bartera darījums reklāmas piesaistei ar izdevniecību Diena* Ls 500

21. Bartera darījums ar tipogrāfiju Veiters* Ls 200

22. Transporta izmaksas materiālu piegādei Ls 300

Kopā fiksētās izmaksas Ls 10 460

B. Mainīgās izmaksas – 7% no biļetes cenas par biļešu

iepriekšpārdošanu internetā 0.20 LVL no 3.00 LVL, 1500 biļetes Ls 300

KOPĒJĀS PASĀKUMA IZMAKSAS SASTĀDA Ls 10 760

Izmaksās ietilpst PVN 21% nodoklis.

* Par bartera darījumu sauc tādu darījumu kur kā norēķinu līdzeklis nefigurē nauda, bet gan savstarpēji sniegtais pakalpojums, tomēr to summārais apmērs izdevumos jāiekļauj.

171

Uzľēmējam jānofiksē tā sauktais bezzaudējumu punkts, kurš atkarīgs no pārdoto vienību skaita,pārdošanas cenas uz vienu vienību, kā arī no fiksēto un mainīgo izmaksu līmeľa un sadalījuma.

Bezzaudējumu punktā ieņēmumi ir vienādi ar izmaksām. Tātad nosakot biļešu cenu, šisapstāklis jāľem vērā.

Lai aprēķinātu bezzaudējuma punktu un uzzinātu pie kāda apmeklētāju skaita nebūs finansiālu zaudējumu, lieto formulu:

“Bezzaudējuma punkts” =

Fiksētās izmaksas 10460

_______________ = ___________ = 3735 apmeklētāji

bruto peļņas izmaksas 3.00 - 0.20

Bruto peļľas izmaksas ir cena par biļeti mīnus mainīgās izmaksas uz biļeti.

Saprotot, ka 3.00 lati ir optimāla biļetes cena, to paaugstināt uzľēmējs nevēlējās, bet 3735 apmeklētājus piesaistīt ir nereāli, uzľēmējs piesaistīja atbalstītāju – Amatas novada domi, kuras finansiālais atbalsts fiksēto izdevumu segšanai 5000 LVL apmērā, ļāva bez zaudējumu punktam iestāties pie 1700 apmeklētājiem, kuri iegādājušies biļetes internetā.

10460 - 5000 = 5460 : 2.80 = 1950 apmeklētāji

Uzľēmējs plānoja, ka biļetes tiks pārdotas arī uz vietas, līdz ar to būs iespējams izvairīties no starpniecības naudas, un biļešu tirdzniecība nebija plānots kā vienīgais ieľēmumu avots.

3.tabula. Plānotie ieņēmumi

1. Amatas novada domes finansiālais atbalsts

Ls 5 000

2. Ieľēmumi no biļetēm (1500x3.00) + (1500x2.80)

Ls 8 700

3. Ieľemumi no naktsmītľu pārdošanas

Ls 1 260

4. Ieľēumi no telšu vietu nomas 300 x 5.00

Ls 1 500

5. Ienēmumi par tirdzniecības vietu nomu 3 x 150.00

Ls 450

KOPĀ PLĀNOTIE Ls 16

172

IEŅEMUMI 910

UZŅĒMĒJS PLĀNOJIS NOPELNĪT 16.910-10.760 =

Ls 6 150

Jautājumi

1. Kādas ir pasākuma izmaksu grupas? 2. Ko sauc par bartera darījumu? 3. Kā jūs skaidrotu bezzaudējuma punkta nozīmi

aprēķinos? 4. Izrēķiniet, cik liela būtu pasākuma biļetes cena, ja

netiktu piesaistīti atbalstītāji (sponsori)!

7.5: Pasākuma mērķauditorija – pasākuma apmeklētāji

Kas produkta mērķauditorija?

Cilvēku grupa, kurai:

Pasākuma saturs liekas pievilcīgs Produkta Cena ir pieejama Piekļuve produktam ir izdevīga un ērta.

Produkta „Līgo Rakšos” mēŗkauditorijas apraksts.sts.Līgo tradīcijas ir pazīstamas visā Latvijā – šos svētkus parasti svin pie dabas krūts. Tie ir ģimeľu svētki – piedalās visi – lieli un mazi. Tie, kuriem pieder vasaras mājas, lauku īpašumi, parasti dodas svinēt turp, tādēļ šī pasākuma mērķauditorija – cilvēki, kuriem nav savu lauku īpašumu, pilsētnieki, kuri arī grib doties uz laukiem svinēt Līgo svētkus. Tuvākā pilsēta ir Cēsis, bet pasākuma organizētāji koncentrējās ne tikai uz Cēsu iedzīvotājiem, bet arī rīdziniekiem. Rīga atrodas 1 stundas brauciena attālumā, kas ir neliels attālums ģimenēm kam pieder automašīnas. Bez tam Rīgā koncentrējas to cilvēku daudzums, kuri Jāľu brīvdienās vēlas izbraukt no pilsētas. Rakšos ir piemērotas izklaides bērniem – rakšu Zoo un citas aktivitātes. Bez tam pasākuma programmā iekļauti ansambļu Eolika un Musiqq uzstāšanās, ieejas maksa noteikta 3 LVL no personas, kas ir ļoti “demokrātiska” cena – tādēļ varam secināt, ka mērķauditorija ir:

Latviešu nacionalitātes ģimenes - pilsētnieki Ģimenes ar bērniem Cilvēki, kam pieder auto Ģimenes ar ienākumiem ne mazāk kā 300 LVL uz personu ģimenē mēnesī Grupu Eolika un Musiqq fani Cilvēki no Cēsu un Amatas novada, Rīgas.

173

Līgo svētkos visi rēķinās ar noteiktiem izdevumiem, jo jābauda tradicionālais ēdiens un dzērieni. Pasākuma organizatori bija noteikuši ieejas maksu – 3 LVL no personas, kas ietvēra sevī pasākuma kultūras programmas baudīšanu. Šī ir ļoti demokrātiska cena, kas pievelk apmeklētājus, tomēr jārēķinās ar papildus izdevumiem ēdināšanai, nakšľošanai nepieciešama telts un attiecīgais aprīkojums, degvielas izdevumiem.

11. attēls. Līgotāji Gaujmalā. Foto E.Krauze

Jautājumi

1. .Kā jūs raksturotu produkta mērķauditoriju? 2. Kādam parametram jāsasaucas ar produkta cenu? 3. Aprakstiet kāda cita produkta – pēc savas izvēles,

mērķauditoriju!

7.6: Papildus lietotāji un ieinteresētās puses

Par papildus lietotājiem varam uzskatīt visu ieinteresēto pušu (stakeholders) pārstāvjus, kā arī iesaistīto ģimenes locekļus. Par ieinteresētajām pusēm sauc visas puses jeb grupas, kas kaut kādā veidā šajā pasākumā, jeb produkta veidošanā un tā mārketingā iesaistās. Tie ir:

1. Mēdiji un informatīvie atbalstītāji (apskatīsim turpmākajās sadaļās), 2. Finansiālie atbalstītāji, sadarbības partneri un sponsori (turpmākajās

sadaļās) 3. Vietējā pašvaldība – Amatas novada dome, 4. Pasākuma dalībnieki – kultūras produkta piegādātāji, tehniķi, u.c. 5. Pieaicinātais papildus personāls uzņēmumā 6. Uznēmēja ģimenes locekļi un draugi 7. Pasākuma apmeklētāji – klienti, produkta pircēji.

174

Ļoti būtiska nozīme pasākuma organizēšanā ir SADARBĪBA starp visām ieinteresētajām pusēm un tāsKOORDINĀCIJA. Tās ir būtiskākās veiksmīgas pasākuma norises pamatprincipi, kuru īstenošana ir galvenais uzľēmēja pienākums. Tas iespējams pie noteiktas gribas, enerģijas un aktivitātes esamības. Veiksmīgi uzľēmēji vienmēr atrod labas sadarbības iespējas ar vietējo pašvaldību, kura ir ieinteresēta aktīvas uzľēmējdarbības atbalstā. Tā Rakšu gadījumā Amatas novada dome sedz būtisku pasākumu izmaksu daļu, iepriekš tā ir ieguldījusi līdzekļus ceļa būvē uz atpūtas kompleksu. Rakšu vadītāja K.Blaua personība, enerģija un jaunības entuziasms piesaista atbalstītājus, kā arī izpildītājus – labi zināmu mūzikas grupu vadību. UZTICĪBA veidojas, ja katra no iesaistītajām pusēm ir profesionāla un atbildīgi attiecas pret saviem pienākumiem un tur doto vārdu.

Galvenās ieinteresētās puses – Cēsu un Amatas novada dome, Nacionālais Kino centrs, gadatirgus dalībnieki, nakts balles dalībnieki, ēdinātāju kompānija Coyote Fly, pārējie ēdināšanas uzľēmumi (kopā 3), apsardzes firma, tehniskā komanda, biļešu izplatītāj portāls – bezrindas.lv , izdevniecība Diena, radio Skonto, televīzijas kanāls LNT, portāls draugiem.lv.

Nākotnē iesakām uzľēmējam paplašināt produkta mērķauditoriju un pievērsties arī krievu auditorijai, kā arī ārvalstu tūristiem. Arī šīs grupas varētu būt ieinteresētas produkta norisē, kas sniedz daudz izziľas un demonstrē nacionālo kolorītu.

Iesakām ieviest ģimenes biļetes, tas “uzrunās” daudzbērnu ģimenes.

Jautājumi

1. Ko varam saukt par ieinteresēto pusi? 2. Vai apmeklētājus un produkta pircējus pieskaita pie

ieinteresētajām pusēm? 3. Nosauciet būtiskākos principus veiksmīgai ieinteresēto

pušu attiecībās.

7.7: Produkta virzīšana tirgū

Lai produktu virzītu tirgū, kā arī lai veiksmīgi piesaistītu sponsorus un atbalstītājus, jānovērtē tā konkurētspēja. “Konkurences spiediens vārda plašākajā nozīmē, ieskaitot arī globālo konkurenci, liek katram kultūras uzľēmumam noteikt un izmantot savas konkurētspējīgākās priekšrocības, lai pircēju acīs iemantotu unikalitāti …par priekšrocību var kalpot kāda produkta īpašība, atšķirīgs izplatīšanas tīkls vai interesanta cenu politika. Tikai pati organizācija spēj atrast savu unikālo nišu, kas dotu iespēju uzvarēt konkurencē”(KMM, 78.lpp.) Rakši sava pasākuma konkurētspējas palielināšanai lika uzsvaru uz Rakšu Zoo un pārsteigumiem pilnu pasākuma programmu, nevis dabas pievilcību - skaistu, gleznainu vietu Latvijā ir daudz.

Lai veiksmīgi virzītu pasākumu pārpildītajā pasākumu tirgū, nepieciešams:

175

Produkta nosaukums un Reklāmas sauklis, Jāveido reklāmas materiāli par produktu/pasākumu Jāizvēlas reklāmas virzīšanas kanāli – jāizvēlas kur reklamēt pasākumu. Jāzina produkta pārdošanas cena un biļešu tirgošanas veidi Jāzina produkta/pasākuma norises vieta.

Virzīšanas kanālus izvēlēties var pēc pasākuma/produkta mērķauditorijas apzināšanas. Tā dod norādes uz attiecīgajiem reklāmas kanāliem un iespējamajiem sponsoriem. Par Sponsoru sauc kompāniju, kura atbalsta pasākumu/produktu ar naudas līdzekļiem vai sniedz savu pakalpojumu bez maksas sagaidot pretī savas produkcijas pārdošanas pieaugumu.

Kas nepieciešams pasākumam no sponsora?

finanses; informācija mēdijos, reklāmas izvietošana; bartera darījumi – produktu vai pakalpojumu apmaiľa.

Ko pasākums var piedāvāt sponsoram?

sponsora kompānijas tēla uzlabošanu, zīmola atpazīstamību; nostiprināt līdzīgā mērķauditorijā attieksmi pret sponsora produktu vai

pakalpojumu; palielināt sponsora produkta pārdošanas rezultātus; demonstrēt sponsora produkta iespējas; radīt iespējas sponsora kompānijas klientu izklaidei; radīt sponsora preču un pakalpojumu tirdzniecības iespējas pasākumā

Šī pasākuma sponsori no privātā sektora tika piesaistīti, lai izveidotu pasākuma reklāmu – izdevniecība, portāls un tipogrāfija.

Savukārt publiskā sektora – Amatas novada finansiālo ieguldījumu nevar saukt par sponsorēšanu. Tas ir atbalsts, kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda ar mērķi popularizēt novadu, palielināt tūristu apmeklējumu, piesaistīt uzmanību novadam un tā daudzajām rekreācijas un kultūras tūrisma iespējām.

Pasākuma „Līgo Rakšos” reklāmas sauklis bija „Līgo lustīgi tautiskā garā kopā ar kamieļiem un lamām”.Sauklī ietvertais sniedz klientam informāciju par to, ka Rakšos būs ne tikai jautrs līgo pasākums, bet tur atrodas arī zvēru dārzs – tas piesaista ģimenes ar bērniem.

176

Izveidotajā afišā informācija liecina par:

1. Pasākumā uzaicinātām mūzikas grupām.Ievietota grupu Eolika un Musiqq fotogrāfija. Tas savukārt piesaista šo dziedātāju fanu grupu, bez tam afišā minēti abu grupu hītu nosaukumi, ja nu kāds neatpazīst izpildītājus vaigā, tad noteikti zinās dziesmas.

2. Lielais Rakšugadatirgus. Tā ir informācija par gadatirgu, kas arī piesaista papildus apmeklētājus: jāľuzāles, veselīgi un gardi lauku labumi, mājdzīvnieki, amatnieku izstrādājumi; Labo lietu andele/skapju izpārdošana, dejotāju un dziedātāju priekšnesumi, daţādas atrakcijas lieliem un maziem, labākās līgo tradīcijas, mielošanās, alus dzeršana, dziednieki un zīlēšana.

3. Sadarbībā ar Nacionālo kino centru– brīvā dabā tiek izrādītas populārās filmas ”Emīla nedarbi” un ”Limuzīns Jānu nakts krāsā”.

Apskatot afišu, potenciālais apmeklētājs redz, ka piedāvājums ir plašs un interesants. Visu dienu notiek aktivitātes, pārsteigumi. Kompleksa lielā teritorija paredz iespēju katrai kompānijai veidot savu privātu vidi. Pasākuma organizatori savā vērtējumā atzīst, ka veidojušās interešu grupu kompānijas visā teritorijā. Kā atzīst autore S.Fīzere “situācijā, kad preces ir iespējams salīdzināt un pastāv liels piedāvājums, nepieciešams uzturēt interesi ar neformālu un emocionālu vērtību palīdzību. Vairāk uzmanības piesaista tāda reklāma, kuras centrā atrodas ne tikai kvalitāte vai funkcionalitāte, bet gan kura potenciālajam interesentiem piedāvā izklaidi, pārsteigumu un šovu.” (Cilvēku, zīmolu, mēdiju kultūras menedţments, 2006, 146. lpp.).Uzľēmējam izdevies radīt patērētājam pievilcīgu reklāmu, kā arī uzrunāt apmeklētājus caur kanāliem, kas nodrošina mērķauditorijas uzmanību.

Izvēlētie reklāmas kanāli:

1. Radio Skonto. Tajā pasākuma vadītājs, arī Radio Skonto moderators Valdis Melderis stāsta par pasākumu, ēterā 5 reizes izspēlē jautājumu konkursu, kura balva ir 2 ieejas biļetes uz pasākumu.

12. attēls. Pasākuma afiša. SIA PHAT

177

2. Portāls draugiem.lv. Portālā publicēta pasākuma afiša un Portāls ir pasākuma Sponsors, jo ievieto reklāmu bez maksas, saľem portāla lietotāju aktivitāti.

3. Telekanāls LNT. Demonstrē afišu ar tekstu, tas ir maksas pakalpojums. 4. Izdevniecība Dienas žurnāli. Publicē reklāmas afišu ţurnālos Una

unSestdiena, kas ir bartera darījums. 5. Afišas. Tās tiek iespiestas tipogrāfijā Veiters, kas ir bartera darījums. Afišas

tiek izlīmētas Cēsu un Amatas novadā. 6. Informācijas raksti vietējos laikrakstos.

Produkta pārdošana – ieejas biļešu iegāde bija iespējama 2 veidos. Portālā bezrindas.lv (portāls par pārdošanu saľēma 7% no pārdoto biļešu cenas) vai pirms pasākuma uzľēmuma kasē. Pasākuma biļetes iepriekšpārdošanā iegādājās 20 % no apmeklētājiem (440 cilvēki), pārējie biļetes iegādājās Rakšos.

Šī pasākuma reklāmas kampaľu var saukt par ļoti veiksmīgu, jo ieguldītie 2300 LVL ir ekonomiska summa tik lielam reklāmas pārklājumam. Bez tam kā pasākuma atbalstītāji bija arī Amatas un Cēsu novada domes. Tās tika veiksmīgi piesaistītas, tādējādi samazinot uzľēmuma finansiālos riskus un radot iespēju ieguldīt daļu šo līdzekļu reklāmas kampaľā.

Par spēcīgākajiem kanāliem varam uzskatīt portāla draugiem.lv reklāmas akciju. Tas ir Latvijā populārākais sociālais tīkls, kuram pēdējā gadā aktīvo lietotāju skaits palielinājies par 100.000 sasniedzot 2.605.224 reģistrēto lietotāju (2010.g.12.augusts, portāls draugiem.lv). Sociālo tīklu izmantošana ir nepieciešams mūsdienu reklāmas stratēģijas elements, kurš sasniedz ievērojamus lielus rezultātus. Šo var uzskatīt reklāmas tiešo uzrunu (Face-to-Face). Arī TV un radio reklāmas varam uzskatīt par veiksmīgām, tomēr popularitātes ziľā šie mēdiji zaudē savas pozīcijas sociālajiem tīkliem, īpaši to var teikt par jaunu, izglītotu cilvēku auditoriju.

Organizējot reklāmas kampaľu nevajag kautrēties prasīt padomu vai iesaistīt profesionāļus. Mārketinga un reklāmas speciālisti zina, kurus mēdijus un kā piesaistīt. Arī pašiem uzľēmējiem jāizglītojas reklāmas organizēšanas jomā. Ir jābūt radošai pieejai un izcilai komunikācijas spējai.

Jautājumi

1. Kādai informācijai jābūt atspoguļotai reklāmas materiālos?

2. Ko sponsors sagaida no produkta sponsorēšanas? 3. Kādā veidā var organizēt biļešu pārdošanu? 4. Kāda informācija par produktu jāiekļauj reklāmas

materiālos?

178

7.8: Iespējamie riski un draudi

Veicot iekšējās un ārējās vides iedarbības analīzi iespējams noteikt riskus ar ko jāsatopas produkta veidošanā un realizācijā.

Ārējās vides novērtējums, jeb PEST analīze runā par Politiskiem, Ekonomiskiem, Sociāliem un Tehnoloģiskiem vides aspektiem, kas var radīt riskus.

1. Politiskais aspekts. Valsts regulē uzľēmējdarbību visās jomās, valsts pieľemtie lēmumi ietekmē arī kultūras produktu izveidi. Mmūsu gadījumā, piemēram, biļešu tirdzniecības kārtību, alkohola un izbraukuma tirdzniecības kārtību. Ja pasākuma organizācijas laikā kāds no nosacījumiem mainās, var rasties neparedzēti izdevumi jeb darbības.

2. Ekonomiskais aspekts. Ekonomiskais stāvoklis jebkurā teritorijā ietekmē vietējo iedzīvotāju maksātspēju; ekonomiskajam stāvoklim pasliktinoties, var izveidoties situācija, ka plānotajam produktam cena noteikta par augstu un tas nav mērķauditorijai pieejams un pievilcīgs.

3. Sociālais aspekts. Daţādu institūciju un uzskatu, priekšstatu iespaids var mainīt mērķauditorijas attieksmi pret produktu – ja produkts ir pretrunā ar vietējām tradīcijām, vērtību sistēmu to ir grūti īstenot. Mūsu gadījumā šādu risku nav, jo Līgo svētki ir latviešu nacionālā vērtība. Šāda veida risks parādās gadījumā, ja šo produktu vēlētos pārdot starptautiskajā tirgū. Tad varbūt ir jāpārvar citas tautas kultūras aizspriedumi un tradīcijas.

4. Tehnoloģiskās vides aspekts. Mēs varam lietot tās tehnoloģijas kuras sabiedrībā darbojas. Pārsvarā tehnoloģijas rada priekšrocības, tomēr tās mēdz arī pievilt tehnisku apsvērumu dēļ. Piemēram, ja pasākuma norises laikā tiek traucēta bankas karšu apkalpošanas sistēma, vai kases aparāti sabojājas, nedarbojas mobilie telefoni vai rācijas, tad pasākums ir apdraudēts. Rakšu gadījumā tieši šis risks ir aktuāls, jo teritorijā ir vāja mobilo sakaru uztveres zona. Uzľēmuma saimnieki ir nolēmuši investēt savus līdzekļus jaunas antenas būvei, lai izvairītos no šī riska nākotnē.

5. Pasākumu var ietekmēt arī meteoroloģiskie apstākļi. Lietus gadījumā pasākuma norise būtu mazāk aktīva un atraktīva. Viss notiktu, lietojot lietussargus un plēves. Tad būtu samazināta redzamība un piedalīšanās iespējas. Iespējams arī negaiss, kura laikā var tikt traucēta elektrības piegāde, tādēļ tehniskajā aprīkojumā jāietilpst elektrības ģeneratoram.

6. Produkta organizāciju ietekmē un riskus rada arī konkurences apstākļi. Arī pārējie uzľēmēji un sabiedriskais sektors rada līdzīgus produktus, kas ietekmē mērķauditorijas izvēli.

Otrs paľēmiens, kā analizēt riskus ir SWOT (Strengths, weaknesses, opportunities, threats) analīze, nosakot uzľēmuma un produkta spēku, vājās puses, iespējas un draudus. Bez ārējās vides iespaidiem tiek analizētas arī uzņēmuma spēcīgās un vājās puses finansiālā, personāla, tehnoloģiju, fizisko resursu jomā. Draudus var radīt jebkura resursa trūkums vai personāla nekompetence.

Šajā gadījumā spēks slēpjas uzľēmuma iepriekšējo gadu pieredzē mazāku pasākumu organizēšanā, uzľēmuma darbinieku profesionalitātē, sadarbības

179

partneru izvēlē, veiksmīgā sponsoru piesaistē, teritoriālajā izvietojumā, produkta daudzpusībā.

Vājums ir pieredzes trūkums tik apjomīgu reklāmas kampaľu veidošanā, teritorijas nepietiekamība auto stāvvietām un telšu pilsētiľai, biļešu iepriekšpārdošanas nespēja pašu spēkiem (to var nākotnē novērst ieliekot uzľēmuma mājas lapā pirkšanas opciju).

Iespējas ir piesaistot populāras grupas, pasākuma vadītāju un izmantojot informāciju par zvēru dārzu, kā arī izmantojot pareizos reklāmas kanālus, piesaistīt apmeklētāju interesi; piesaistīt sponsorus un atbalstītājus.

Draudi – sponsoru piesaistes neveiksme, apmeklētāju trūkums, laika apstākļi.

Īpaši izdalāmi nepārvarāmi apstākļi „Force major” (augstākais spēks – franču val.). Apstākļi, kuri tiek minēti kā klauzula katrā līgumā un kuru iestāšanas rezultātā abas puses tiek atbrīvotas no atbildības. Tie ir ārkārtēji gadījumi, kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst, apstākļi, kas saistās ar nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos.

Par tādiem tiek uzskatīti dabas un meteoroloģiskās katastrofas: plūdi, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, vides ugunsgrēki, viesuļvētras. Arī karš, revolūcija, sacelšanās, teroristu aktivitātes, militārs iebrukums, blokāde, embargo, streiks.

Vides apdraudējums

Šādi lielpasākumi rada arī papildus riskus apkārtējai videi. Tie ir saistīti ar ļoti lielu cilvēku un transporta līdzekļu koncentrāciju nelielā teritorijā. Galvenie draudi, kas tiek radīti apkārtējai videi ir:

Augsnes erozija, augāja un zemsedzes nomīdīšana, izbradāšana un pat izpostīšana. Tā ir mazāka, ja ir labiekārtota autostāvvieta ar cieto (asfalta vai grants) segumu. Ja stāvvieta ir iekārtota pļavā, tad papildus tās bojāšanu var izraisīt mitri laika apstākļi, lietus, kad mašīnas iestieg un izārda velēnu kārtu. Īpaša uzmanība jāpievērš ekoloģiski jūtīgām (trauslām) vidēm – upju un ezeru krastiem, kāpu zonām, aizsargājamā reţīma teritorijām, lai rīkotāji, ierīkojot stāvvietas, nepārkāptu normatīvos aktus.

Apkārtējās vides piesārņojums (izmantotās tualetes, to veids (stacionārās un pārvietojamās, sausās, daudzums)); ēdienu un dzērienu atkritumi utt.; plastmasas iesaiľojums. Jāpārliecinās, vai ir pietiekami daudz atkrituma tvertľu, speciālas vietas to savākšanai; gaisa piesārľojums, ja izmanto pirotehniku, ķimikālijas utt.).

Resursu izmantošana (dzeramā ūdens resursi, vai pietiek to daudzums akās, tvertnēs; malkas ugunskuriem, ja to dara apmaklētāji tuvākajā apkārtnē utt.)

Paaugstināta ugunsgrēku iespējamība (it sevišķi, ja tiek izmantota atklātā uguns, ugunskuri karstā, vējainā laikā)

Trokšņu piesārņojums (trokšľu līmenis pasākumu laikā, attālums līdz dzīvojamiem rajoniem, mājām; jāľem vērā normatīvie dokumenti, kas ierobeţo trokšľu līmeni un atļauto laiku utt.).

180

Jautājumi

1. Kādi apkārtējās vides aspekti var radīt riskus? 2. Kādi iekšējās vides faktori tiek apskatīti SWOT analīzē? 3. Aprakstiet force major apstākļus! 4. Nosauciet sava uzņēmuma vājās puses kultūras

produkta Līgo organizēšanā!

7.9: Juridiskie aspekti, nosacījumi un prasības

Galvenais nosacījums ir tas, ka uzľēmums uzstājas tirgū kā kultūras produkta īpašnieks, kurš ne tikai izstrādā produktu, bet arī koordinē tā organizāciju un norisi, nes juridisku atbildību par visu notiekošo. Tāpēc visām uzľēmuma darbībām un saistībām jābūt juridiski korekti noformētām ar savstarpējo līgumu palīdzību.

Līgumos jābūt norādītam:

Līgumslēdzēju pusēm ar visām detaļām un rekvizītiem, piemēram SIA PHAT un otras puse;

Detalizētam savstarpējā darījuma (produkta vai pakalpojuma pirkšanas) aprakstam, kvalitātes un kvantitātes rādītājiem, piemēram, tehnikas noma, zemes noma, kultūras pakalpojuma sniegšana, apsardzes pakalpojumi, reklāmas pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, dizaina pakalpojumi, transporta pakalpojumi.

Savstarpējā darījuma nosacījumiem – cena, piecenojumi, maksāšanas nosacījumi, piegādes termiľi, piegādes vieta, pušu atbildīgie, soda sankcijas.

Abu pušu parakstiem, kas apliecina, ka abas puses saprot un apstiprina līguma saturu.

Svarīgi atcerēties, ka līgumi jāslēdz pilnīgi ar visiem iesaistītajiem – piegādātājiem, mēdijiem, sponsoriem, atbalstītājiem! Gadījumā, ja jūs organizējat kultūras produktu ne sava uzņēmuma teritorijā vai telpās – arī ar vietas piegādātāju.

Līguma slēgšanas procesu, kas ir būtiska produkta organizācijas daļa, nosacīti var sadalīt sekojošos posmos: interese, pārrunas, savstarpējais akcepts, nosacījumu apspriešana un vienošanās, Līguma parakstīšana un spēkā stāšanās.

Jāievēro visi pašvaldības un valsts regulējumi un prasības uzľēmējdarbībā (tirdzniecības nosacījumi, drošības prasības, sanitārās prasības, vides aizsardzības prasības). Šāda pasākuma gadījumā tās ir:

1. biļešu reģistrācija VID; 2. izbraukuma tirdzniecības atļauju izľemšana PVD;

181

3. akcīzes preču – cigarešu un alkohola tirdzniecības atļaujas VID; 4. municipālās reklāmas izvietošanas nodevas; 5. obligātie maksājumi autortiesību aģentūrai par mūzikas publisku atskaľošanu; 6. obligāts vides dienesta noteikts pārvietojamo tualešu skaits.

Neskatoties uz to, ka tirdzniecības atļaujas un akcīzes preču tirdzniecības atļauju pieprasa un saľem preces tirgotājs, kurš ir pasākuma organizatora piegādātājs, par kontroles funkciju atbildīgs ir pasākuma/produkta īpašnieks. Tāpēc atļauju saľemšana ir jākontrolē. Pretējā gadījumā uzľēmējs riskē ar to, ka pasākumu var pārtraukt vai aizliegt attiecīgo instanču pārstāvji.

Ja tiek iesiastīta reklāmas aģentūra, tadtā atbild par reklāmas izvietošanas nodevām. Ja tās nav samaksātas, reklāmu pašvaldība var noľemt.

Svarīgi atcerēties, ka savlaicīgi un juridiski pareizi noslēgti līgumi samazina risku, tas ir - savstarpējo vienošanos pārkāpumus vai neizpildi, vai finansiālos zaudējumus.

Jautājumi

1. Kāpēc jāslēdz līgumi? 2. Kādiem aspektiem jābūt norādītiem līgumos? 3. Kāpēc uzņēmējam jākontrolē atļauju saņemšana?

7.10: Finanses

Sastādot pasākuma budţetu, jāatceras, ka “budţets var tikt raksturots kā plānu kvantitatīvs apkopojums, jeb, citiem vārdiem – plāni tiek izteikti skaitļos. Budţeta veidošanas process ietver sevī izmaksu un ieľēmumu noteikšanu un finanšu resursu piesaistes plānošanu” (Events management, 177. Lpp).

Jau iepriekš minējām par pasākuma/produkta izmaksām un izdevumiem, kas nosaka nepieciešamo ieľēmumu daļu un palīdz aprēķināt pasākuma cenu, jeb ieejas biļetes vērtību.

Lai segtu izdevumus uzņēmējs lieto:

1. Savus uzkrājumus 2. Piesaistīto sponsoru finansējumu 3. Publiskā sektora atbalstu, piemēram pašvaldības un valsts programmas 4. NVO atbalstu – daţādu organizāciju, fondu programmas.

Finanšu piesaistīšanai pirmkārt nepieciešams izstrādāt pasākuma plānoto budţetu. Tā ir pasākuma izmaksu tāme un plānoto ieľēmumu tāme, skat. 4.sadaļu. Budţetā jābūt iekļautām visām pasākuma aktivitātēm, tai skaitā arī mārketinga pasākumiem. Veidojot budţetu, uzľēmējs skaidri redz finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai

182

sasniegtu savus izvirzītos mērķus, kā arī var aprēķināt nepieciešamo ieľēmumu apjomu. Lai saglabātu mērķauditorijai pieejamu un pievilcīgu pasākuma cenu, tiek piesaistīti atbalstītāji un sponsori. Tiek meklētas organizācijas ar līdzīgām mērķauditorijām un interesēm.

Kad plānotais budţets izveidots, jāveido piedāvājums sponsoriem un sadarbības partneriem. Piedāvājuma mērķis ir piesaistīt sponsora vai sadarbības partnera uzmanību, ieinteresēt par pasākuma atbalstu. Sponsorēšanas piedāvājumā jāparedz sponsoram nepieciešamais, piemēram, sponsora produkta izmantošana, iesaistīšana, tā radot izdevīguma efektu.

Sadarbība ar jebkuru citu organizāciju jāorganizē ļoti savlaicīgi, jo gan kompānijas, gan publiskais sektors savus budţetus plāno vismaz gadu iepriekš. Tādēļ uzľēmējiem arī savi piedāvājumi un priekšlikumi jāiesniedz savlaicīgi. Tieši nesavlaicīgas darbības dēļ daudzi interesanti priekšlikumi paliek bez atbalsta.

Uzľēmējs veic plānoto izmaksu un ieľēmumu aprēķinus, bet dzīve ienes savas korekcijas. Nereti faktiskie lielumi ir atšķirīgi no plānotajiem. Faktiskie lielumi var būt gan mazāki, gan lielāki visos posteľos gan izdevumos, gan ieľēmumos. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, parasti tiek plānotas tā sauktās neparedzētās izmaksas, papildinot nepieciešamo izmaksu budţetu, ko nebija veicis “Līgo Rakšos” organizētājs. Viľam, par laimi, neparedzētu izdevumu nebija, toties neizpildījās plānoto ieľēmumu lielums. Ieľēmumi var svārstīties vairāk, jo ir pakļauti lielākiem riskiem. Piemēram, ja apmeklētāju būs daudz vairāk nekā plānots, pastāv risks, ka pasākums var izgāzties tā pārblīvētības dēļ un cietīs apmeklētāji. Tādēļ apmeklētāju optimālais skaits pasākuma rīkotājam skaidri jāzina. Tas ir atkarīgs no pasākuma norises vietas ietilpības un servisa pakalpojumu sniegšanas kapacitātes. Optimālo apmeklētāju skaitu nav vēlams pārsniegt arī finansiālu ieguvumu dēļ. Otrs variants veidojas, ja apmeklētāju skaits ir mazāks nekā plānots. Tas, protams iespaido ieľēmumus. Lai nodrošinātos pret finansiāliem zaudējumiem, jāpiesaista sponsori un atbalstītāji, kā arī precīzi jāveic pasākuma mārketinga aktivitātes.

Tā arī Rakšu pasākuma gadījumā faktiskie ieľēmumi bija mazāki par plānotajiem, jo nepiepildījās divi plānotie parametri: apmeklētāju skaits bija mazāks (2200), līdz ar to neveidojās plānotie biļešu ieľēmumi. Bija plānots ieľemt 16910 LVL, faktiski ieľēmumi sastādīja 14715, tātad par 2197 LVL mazāk. Tomēr uzľēmums ieguva ne tikai peļľu – 4160 LVL, bet arī potenciālos klientus nākotnē, pieredzi, sadarbības partnerus un 2200 ļoti apmierinātus apmeklētājus. K.Blaus apgalvoja, ka vērtē šo pasākumu kā ļoti izdevušos, noteikti pasākums tiks organizēts arī nākamajā vasarā. Arī sadarbības partneri un sponsori bijuši ar šo pasākumu ļoti apmierināti.

4.tabula. Plānotie un Faktiskie izdevumi/ieņēmumi.

PLĀNS FAKTS

Izdevumi Izdevumi

Fiksētie Ls 10 460 Fiksētie Ls 10 460

Mainīgie Ls 300 Mainīgie Ls 95

KOPĀ Ls 10 760 Ls 10 555

Ieņēmumi Ieņēmumi

183

Biļetes Ls 8 700 Biļetes Ls 6 505

Pārējie Ls 8 210 Pārējie Ls 8 210

KOPĀ Ls 16 910 KOPĀ Ls 14 715

Peļņa Ls 6 150 Peļņa Ls 4 160

Pēc pasākuma uzľēmējam jāveido pasākuma norises un finanšu pārskats. Tas jāizsūta kopā ar pateicību par atbalstu visiem sadarbības partneriem un sponsoriem. Caurspīdība un atklātums ir labākie sabiedrotie nākamā pasākuma kopīgai rīkošanai, jebkura pasākuma veiksmes garants. Arī neveiksmes gadījumā tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo no kļūdām mācās, tās analizējot un novēršot.

Jautājumi

1. Kādi ir iespējamie pasākuma finansēšanas avoti? 2. Kādu risku ietekmē var nepiepildīties finanšu

prognozes? 3. Kā jāsagatavo piedāvājums sadarbības partneriem?

7.11: Piemēri un pieredze

Labie piemēri no Latvijas. Apskatīsim visas iespējamās organizatoru grupas.

1. Valsts un pašvaldība

Valsts un pašvaldību organizētie pasākumi privātā sektora uzľēmējiem ir neatsverams sadarbības partneris, jo sadarbojoties var izveidot apmeklētus un interesantus pasākumus. Pilsētu un novadu svētki ir izplatīta parādība Latvijā. Ar katru gadu piedāvājums kļūst arvien interesantāks un daudzpusīgāks. Tūrisma uzľēmēji var sadarboties ar pašvaldībām, nākt ar saviem priekšlikumiem. Piemēram, Salacgrīvas novada pasākumu kalendārs ir ļoti piesātināts, vietējie tūrisma un viesmīlības uzľēmumi var izmantot šo piedāvājumu. Salacgrīvas mājas lapā www.salacgriva.lv atrodama informācija par gaidāmajiem pasākumiem, diemţēl mājas lapa ir pieejama tikai latviešu valodā. Pilsētas svētki augustā, Jūras svētki, Baltijas Alfa-Romeo īpašnieku salidojums „AROMS”, Enduro čempionāts, mākslinieku plenērs, Starptautiskais Ziemeļlivonijas festivāls Ainaţos – šie ir tikai daţi novadā notiekošie pasākumi.

Nacionālais vēstures muzejs ikgadus rīko „Āraišu svētkus” – senlatviešu kultūras svētkus Āraišu ezerpilī, uzľēmēji var sadarboties nodrošinot naktsmītnes, tematisku ēdināšanu un atrakcijas.

www.travelnews.lv

2. Individuālie komersanti

184

Keramiķa Valda Pauliľa darbnīca „Pauliľi” savu produktu podniecības procesa demonstrāciju ar apmeklētāju iesaistīšanos pārdod kopā ar ceļojumu aģentūru IMPRO, kur tas ietverts ceļojumā „Daugavas loki kopā ar Annu Rancāni”.

www.impro.lv

3. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību

SIA „Jaunpils pils” piedāvā Viduslaiku svētku apmeklējumu ar plašu kultūras programmu. Skat, www.jaunpilspils.lv. Mājas lapa ir latviešu, krievu, angļu valodās, tā ir pārskatāmi un interesanti izveidota, apmeklētājus aicinoša. Pasākums notiek ik gadus.

SIA Līgatnes rehabilitācijas centrs piedāvā pasākumu spēli „Objekts - x” padomju slepenajā bunkurā. Tā laikā dalībnieki darbojas no padomju laikiem palikušajā bunkurā zem rehabilitācijas centra, 9 km dziļumā. Notiek iepazīšanās ar padomju laiku atribūtiku, stāstiem, ēdieniem. www.bunkurs.lv – mājas lapa arī latviešu, angļu, krievu valodās.

SIA „Fono”organizē mūzikas un aktīvās atpūtas festivālu „Fonofest” Cēsu novada ekstrēmo sporta veidu kompleksā „Uplandi”. Mājas lapa pieejama latviešu un angļu valodās, festivāls tiek organizēts ļoti profesionāli brāļu Sildniku vadībā www.fonofest.com.

SIA „Bordertown” jau 12 gadu organizē Bauskas kantri mūzikas festivālu Mārtiľa Ruţas vadībā. Šis ir viens no četriem Eiropā regulāri notiekošiem amerikāľu mūzikas festivāliem, kurš piesaista aptuveni 200 daţādu valstu kantrīmūzikas grupas. www.countrymusic.lv.

SIA “Hobbywool” otro gadu organizē Latvijas ātradīšanas sacensības, kuras norisinās visu vasaru visos Latvijas reģionos. Informācija mājas lapā pieejama 3 valodās, www.uzadi.lv.

4. Nevalstiskas organizācijas

„Smiltene Alternative” ir jauniešu iniciatīvu komūna, kas organizē kultūras pasākumus, tai skaitā brīvdabas mūzikas festivālu „Tepat ir labi”, kas notiek Smiltenē, atpūtas kompleksā „Kalbakas” www.myspace.com/smiltenealternative.

Vēsturiskās rekonstrukcijas klubs biedrība ”Rodenpoys” organizē Viduslaiku dienu Ropaţu Livonijas ordeľa pilsdrupās ar kultūras programmu plašai publikai. Piedalās arī citi klubi – Livonieši, Excertitus Rigen. www.ropaţi.lv

Fotogrāfu apvienība „Foto Būda” organizē fotogrāfu vasaras plenēru Strobist Ainaţos, www.fotobuda.lv/strobist

Avoti un literatūra

Informāciju par Latvijā notiekošajiem pasākumiem varat meklēt portālos:

185

www.kasnotiek.lv–pasākumu kalendārs

www.notikumi.lv - pasākumu kalendārs

www.meklēt.lv – sadaļās tūrisms, sports, izklaide un izglītība, zinātne, kultūra

www.easyget.lv – pasākumi, jaunumi, foto, apskati

www.kultura.lv – Latvijas Kultūras ministrijas informācija

www.hc.lv – jauniešu kultūras portāls

www.travelnews.lv – tūrisma informācijas portāls

www.tvnet.lv – ziľu un jaunumu portāls

www.laukutikls.lv - sadaļa nelauksaimnieciskā uzľēmējdarbība

www.draugiem.lv – sociālais tīkls

Biļetes uz pasākumiem var iegādāties 3 populārākajās vietnēs:

www.bilesuserviss.lv; www.bilesuparadize.lv; www.bezrindas.lv

Izmantotā literatūra:

Bodwin, G.A.J, McDonell, I., Allen, J.,O, Toole, W. (2003). Events management. Butterworth Heinemann , Oxford, UK.

Kolbērs, F., Nantels, Ţ., Bilodū, S., Ričs, D. (2007). Kultūras un mākslas mārketings. Rīga, RKN.

Bērziľš, I., Nēbels, K.P. (2006). Cilvēku, zīmolu, mēdiju un kultūras menedžments. Rakstu krājums Rīga, J.Rozes apgāds