Kustību prieks dienai Metodiskais materiāls pirmsskolas izglītības pedagogiem

Metodiskais materiāls tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013

projekta Nr. LLII-093 „Sadarbības sistēmas veidošana starp pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijas un Lietuvas pierobežā” ietvaros.

Metodinė medžiaga parengta pagal Latvijos ir Lietuvos bendradarbiavimo per sienąprogramos 2007-2013 projektą Nr. LLII-093 „Latvijos - Lietuvos pasienio regiono

ikimokyklinio ugdymo įstaigų bendradarbiavimo sistemos sukūrimas”

Rundāle, 2011Rundalė, 2011

Judėjimo džiaugsmas visai dienai Metodinė medžiaga ikimokyklinio ugdymo pedagogams

2

Projekta radošā grupa:Autore: Indra KonstantinovaTulkotāja: Rūta MuktupāvelaRedaktores: Lina Kazlauskaitė, Ligita Mykolaitienė, Rūta Stankuvienė, Dace JudinaTeksta ievadītāji: Dace Judina, Krists ČaupalsNošu salicēji: Valdis Muktupāvels, Jānis SaldanaisFotogrāfi: Krists Čaupals, Varis Eversons, Dace JudinaDizains: Jānis SaldanaisMakets: Jānis Saldanais, Antra VēvereProjekta vadītāja: Dace Judina (radošā apvienība Pūces Māja)Izdevējs: Rundāles novada DomeProjekta koordinatore: Laura Ārente

Projekto kūrybinė grupė:Autoriai: Indra KonstantinovaVertėja: Rūta Muktupavela Redaktorės: Lina Kazlauskaitė, Ligita Mykolaitienė, Rūta Stankuvienė, Dacė JudinaTeksto rinkėjai: Dacė Judina, Kristas Čaupalas Natografai: Valdis Muktupavelas, Janis Saldanais Fotografai: Kristas Čaupalas, Varis Eversonas, Dacė JudinaDizainas: Janis SaldanaisMaketas: Janis Saldanais, Antra VėverėProjekto vadovė: Dacė Judina (kūrybinė grupė Pūces Māja)Leidėjas: Rundalės apskrities Taryba Projekto koordinatorė: Laura Arentė

3

”Vienmēr, jau kopš sko-

las gadiem, esmu vēlējusies

dziedāt un mācīt dziedāša-

nu citiem. Tādēļ man nesa-

gādāja grūtības profesijas iz-

vēle,” saka Rundāles novada

pirmsskolas izglītības iestā-

des Mārpuķīte vadītāja Indra

Konstantinova. No četrdes-

mit četriem bērnu izglītībai

veltītiem gadiem, Saulaines

bērnudārzam atdevusi trīs-

desmit sešus - dziesmām un rotaļām apvītus. Daļa vadī-

tājas pieredzes apkopota šajā kustību rotaļu metodisko

materiālu krājumā.

Par atbalstu un līdzdalību viņa lielu paldies saka savam radošajam

un mīļajam skolotāju kolektīvam - Ievai Jaunzemei, Aijai Jerkinai, Dacei

Ziemelei, Vivitai Beikulei, Ingai Šastakovičai un kolēģei Dainai Kadiševskai.

Indra Konstantinova (dz. Dadzīte) dzimusi 1947. gada 9. decembrī.

Ziemeļvidzemniece. Viņas bērnības zeme - Igaunijas pierobežas mazpilsēta Ape,

Vaidavas krastos, kurā joprojām nav nevienas baznīcas.

„Mēs bijām pēckara bērni, daudz pārdzīvojuši, sīksti un izturīgi. Mums dzīve

sākās un veidojās pavisam savādāk nekā citiem, jo, līdzās saulainajai bērnībai,

norisa Latvijas valsts vēstures tik skumjie notikumi, kas skāra arī manu ģimeni.

Tāpēc vēlākajos dzīves gados uz manu tēvu raudzījās šaubīgi... Bet kā viņš spēlēja

teātri, cik talantīgs bija un skaists – slaids, glīts, deguns ar kumpumiņu – būtu otrs

Pāvuls! Viņam viss padevās – dziedāšana, deklamēšana, pat ogu lasīšana... Lepojos,

ka esmu tēta meita.”

Indras bērnības atmiņas saistās ar pirmajām lellēm, ogošanu, vēžošanu,

tēva dzimšanas dienu Vecgada vakarā, ar mammas rokdarbiem un šūtajām

kleitiņām. „Vienmēr bijām sapostas kā lelles! Varbūt tāpēc manī ir krāsu un

stila izjūta, radošas idejas.”

Netrūka arī blēņu un nedarbu – kopā ar māsu rāpušās kokos un līdušas pāri

sētām, būvējušas milzīgus sniega tuneļus. Bet vakaros spēlējušās ar stikla smaržu

pudelītēm un kopā ar pārējiem mājiniekiem gājušas „riču-raču” vai likušas muciņas.

”Vienmēr esmu jutusies vidzemniece. Nekad sirdī neesmu pazaudējusi savas

„Visada, jau nuo aštuntos

klasės, man norėjosi dirbti su

vaikais – mokyti juos dainuo-

ti, šokti, žaisti. Niekada nesi-

kankinau dėl profesijos pa-

sirinkimo“, – sako Rundalės

apskrities ikimokyklinio

švietimo įstaigos „Mārpuķī-

te“ vedėja Indra Konstanti-

nova. Ji savo vaikų darželiui

atidavė beveik trisdešimt

metų, o bendras vaikų ugdy-

mui skirtas laikas – daugiau nei pusės šimto metų patir-

tis – apibendrintas šiame metodinės medžiagos rinkinyje,

skirtame judriesiems žaidimams ir rateliams.

Už paramą ji nuoširdžiai dėkoja savo mylimam kolektyvui – Ievai

Jaunzemei, Aijai Jerkinai, Dacei Ziemelei, Vivitai Beikulei, Ingai

Šastakovičiai ir kolegei Dainai Kadiševskai.

Indra Konstantinova gimė 1947 m. gruodžio 9-ąją. Jos gimtinė – Vaidavos

upės apylinkės – Estijos pasienyje esantis Šiaurės Vidžemės miestelis Apė, kuria-

me nėra nė vienos bažnyčios. „Mes, pokario vaikai, patyrėme daug išgyvenimų,

esame užsispyrę ir ištvermingi, atlaikę natūralią atranką. Mums gyvenimas

prasidėjo ir tekėjo sava vaga, visai kitaip nei kitiems. Pavyzdžiui, mano tėvas,

dar visai jaunas vaikis, buvo pašauktas tarnauti į legionierių gretas ir išsiųstas į

Vokietiją, kur pateko į koncentracijos stovyklą. Dėl to sovietmečiu į jį žiūrėta su

nepasitikėjimu... Tačiau kaip puikiai jis vaidindavo teatre, koks talentingas ir gra-

žus jis buvo – liekno stoto, dailus, kiek pakumpusia nosimi – būtų buvęs kaip

Pavulas, populiarusis latvių aktorius. Jam sekėsi viskas – dainuoti, deklamuoti,

net uogauti... Didžiuojuosi, kad esu tėvelio dukra“.

Indros vaikystės prisiminimai susiję su pirmosiomis lėlėmis, uogavimu,

vėžiavimu, tėvo gimtadieniu Naujųjų metų išvakarėse, su mamos rankdar-

biais ir jos siūdintomis suknutėmis. „Mes nuolat buvome išpuoštos kaip

lėlės! Netrūko ir išdaigų bei pokštų – kartu su seserimi karstėmės po

medžius ir landžiojome per tvoras, kasėme milžiniškus sniego tunelius,

o vakarais žaisdavome su stikliniais kvepalų buteliukais arba, kartu su ki-

tais namiškiais, – stalo žaidimus.

Indra Konstantinova:

Kurti džiaugsmą

Indra Konstantinova:

Darīt to, kas rada prieku

Foto

– In

dras

Kons

tant

inova

s arh

īva

4

dzimtas saknes, kas nāk no mātes igaunietes un tēva - latvieša. Vēl tagad, braucot

uz Vidzemi, pārņem īpaša māju sajūta un sakāpinātas emocijas, kuras vislabāk var

sajust tikšanās reizēs dzimtas atdusas vietās augusta Kapu svētkos.

Mana tēva māte, vecā Dadzītiene, bija tikpat nešpetna, kā es, ļoti daudz

esmu mantojusi no viņas – gan aso mēli, gan lielās darba spējas un izdarīgumu.

Vecmammai ļoti no svara bija apkārtējā vide - sakārtota un kārtīga, viņa ārkārtīgi

mīlēja puķes – ar tām piestādīja pilnus dārzus. Viņā kūsāja nepiepildīts saimnieces

gars un unikāla prasme – atcerēties un apsveikt visus mīļos svētku reizēs. Atceros,

uz izlaidumu man atsūtīja telegrammu – pašas sacerētu dzejoli.”

Varbūt tāpēc Indra jau astotajā klasē zināja, ka vēlas kļūt par dziedāšanas skolotāju?

Pabeigusi Apes vidusskolas 8. klasi, nolēma tālāk mācīties Rīgas Pedagoģiskajā skolā.

„Pašai bija skanīga balss, tas gēnos no tēva, ļoti patika dziedāt. Nolēmu – mācīšu arī

citiem gūt prieku no muzicēšanas! Aizbraucu uz Rīgu un iestājos. Palaimējās, jo tajā

gadā tika komplektēta pati pirmā grupa, kurā pēc astotās klases varēja mācīties par

dziedāšanas skolotājiem, - lielisks kurss un brīnišķīgas skolas biedrenes!”

Laika ritums ienesa jaunas vēsmas gan darba dzīvē, gan personīgajā pieredzē.

Un tieši tāpēc pirms nepilniem desmit gadiem, jau būdama pedagoģe ar milzīgu

praksi, Indra Konstantinova absolvēja arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un

psiholoģijas fakultāti, iegūstot izglītības zinātņu bakalaura grādu.

Viņas darba gaitas vedušas no Valmieras rajona Zilākalna astoņgadīgās skolas uz

Jaunburtnieku skolu, tad uz Bauskas rajona Bērzu skolu un Vecsaules skolu. 1971.

gadā Indra Konstantinova pārcelta uz Bauskas bērnudārzu Saulīte par vadītāju, bet

„biju ļoti laimīga, kad 1973. gadā, paplašinoties bērnudārzam, sāku strādāt par

muzikālo audzinātāju gan Saulītē, gan paralēli Saulaines bērnudārzā. 1984. gadā

tiku izvirzīta par Saulaines bērnudārza Mārpuķīte vadītāju, un te strādāju nu jau

gandrīz trīs gadu desmitus.”

„Reiz aizgāju pie astrologa, viņš man izveidoja zvaigžņu karti un teica –

jūs nekad dzīvē nebūtu izmukusi no vadītājas darba, tas jums zvaigznēs ierakstīts.

Reizēm aizdomājos – nu, kam man to vajag?! -, taču – no otras puses – kāpēc

likteni mainīt?! Man apkārt vienmēr bijuši atsaucīgi un labi cilvēki, un es par likteni

nesūdzos!”

Lūgta sevi noraksturot, Indra ir tieša un konkrēta: atbildīga, precīza, mērķtiecīga,

komunikabla, ar radošu pieeju darbam, labu stila un krāsu izjūtu. Mazlietiņ

arī darbaholiķe – paralēli bērnu audzināšanai un darbiem paguvusi vadīt arī

pirmsskolas vecuma bērnu kolektīvus Vecsaulē, Ozolainē un Bauskā; Codes klubā

Indra četrpadsmit gadus (1972-1986) vadījusi bērnu kolektīvu Cinītis.

Pieredzes apmaiņas braucienos izbraukāta Itālija, Austrija, Zviedrija, Norvēģija,

Slovēnija un Šveice.

Indras vaļasprieki un aizraušanās - tautas lietišķās mākslas un folkloras

bagātību izziņa, aušana, dārza kopšana un jaunu ēdienu recepšu gudrošana un

izmēģināšana.

Vaicāta, vai jūtas laimīga un gandarīta par paveikto, viņa ļoti ilgi klusē. „Ziniet,

nekad dzīvē neesmu par to domājusi. Kas vispār ir laime? Varbūt – padarīta darba

sajūta? Varbūt – apziņa, ka savā un bērnu ģimenēs viss ir labi? Varbūt cilvēkam

vienkārši jādzīvo, mēģinot atrast to darbu, kas rada prieku, un tad viņš būs laimīgs!”

Visada jaučiu, kad esu vidžemietė. Širdyje niekada nepraradau savo giminės

šaknų, kurios susijusios su motina este ir latviu tėvu. Dar ir dabar, nuvykus į Vidžemę,

apima ypatingas namų jausmas ir stiprios emocijos. Mano tėvo motina, senoji

Dadzytienė, buvo tokia pat pikčiurna kaip ir aš. Paveldėjau labai daug jos genų, –

ir aštrų liežuvį, ir darbštumą, ir veiklumą. Senelei itin svarbi buvo aplinka – tvar-

kinga ir švari, jai ypač patiko gėlės, jomis apsodindavo visą sodybą. Ji buvo didelė

nacionalistė, niekada nepripažino sovietų valdžios. Deja, jos būdingai šeimininkės

dvasiai taip ir neteko pasireikšti, bet senelė turėjo unikalią savybę – visada atsiminti

ir pasveikinti visus savo artimuosius švenčių progomis. Pamenu, mano išleistuvėms

ji atsiuntė telegramą – pačios sukurtą eilėraštį“.

Galbūt dėl to Indra jau aštuntoje klasėje žinojo, kad nori būti dainavimo moky-

toja? Pabaigusi Apės aštuonmetę mokyklą, ji nusprendė mokslus tęsti Rygos peda-

goginėje mokykloje, kad galėtų būti muzikos mokytoja aštuonmetėje mokykloje ir

kartu dirbti su mažais vaikais. „Turėjau gražų balsą – iš tėvo paveldėti genai, labai

patiko dainuoti. Nusprendžiau – išmokysiu ir kitus džiaugtis dainomis! Labai jau

nesinorėjo keliauti į Rygą, bet nuvykau ir įstojau. Tai buvo pati pirmoji grupė, kurioje

jau po aštuntos klasės galima buvo įgyti dainavimo mokytojo specialybę, – puikus

kursas ir nuostabios kursiokės!“.

Nauji laikai kėlė naujus reikalavimus, o beveik prieš dešimtmetį, jau turė-

dama milžinišką pedagoginio darbo patirtį, Indra Konstantinova pabaigė Lat-

vijos universiteto Pedagogikos ir psichologijos fakultetą ir įgijo švietimo mokslų

bakalauro laipsnį.

Jos darbo patirtis prasidėjo Valmieros rajono Zilakalno aštuonmetėje mokykloje,

vėliau ji dirbo Jaunburtnieku mokykloje, po to – Bauskės rajono Berzų ir Vecsaulės

mokyklose. Dar vėliau Indra keturiolika metų (1972–1986) vadovavo Cuodės klubo

vaikų kolektyvui „Cinītis“ ir dešimt metų (1973–1983) dirbo Bauskės vaikų darželio

„Saulīte“ vadove bei dainavimo mokytoja. 1984 m. ėmė dirbti Saulainėje, vaikų

darželyje „Mārpuķīte“, kuriam vadovauja jau beveik tris dešimtmečius.

„Kartą nuėjau pas astrologą, jis man sudarė žvaigždžių žemėlapį ir pasakė – jūs

niekada gyvenime nebūtumėte išvengusi vedėjos darbo – tai įrašyta jūsų žvaigždėse.

Kartais pamąstau – na kam gi man to reikia? Tačiau, kita vertus, – tai mano mėg-

stamiausias užsiėmimas!“.

Paprašyta save apibūdinti, Indra yra tiesi ir konkreti – atsakinga, tiksli, sie-

kianti užsibrėžto tikslo, komunikabili, kūrybinga darbe, turinti gerą stiliaus ir spalvų

pojūtį. Šiek tiek darboholikė – auklėdama vaikus, dirbdama darbus, ji suspėjo dar

ir vadovauti ikimokyklinio amžiaus vaikų kolektyvams Vecsaulėje, Uozuolainėje ir

Bauskėje, o patirties keitimosi tikslais suspėjo aplankyti Italiją, Austriją, Švediją,

Norvegiją, Slovėniją ir Šveicariją. Jos pomėgis ir aistra – liaudies meno ir tautosa-

kos lobių įsisavinimas, audimas, chorinio dainavimo menas, apželdinimo darbai,

augalų skiepijimas ir naujų patiekalų receptų kūrimas.

Paklausta, ar jaučiasi laiminga ir patenkinta savo pasiekimais, Indra labai ilgai

tyli. „Žinote, niekada gyvenime apie tai nesusimąsčiau. Kas apskritai yra laimė? Gal

tai – atlikto darbo pojūtis? Galbūt pakanka žinoti, kad mano ir mano vaikų šeimose

viskas gerai? O gal žmogus tiesiog turi gyventi, bandyti rasti tą darbą, kuris jam

suteikia džiaugsmo, tada jis ir bus laimingas?“.

5

Indra Konstantinova

Divdesmit pirmā gadsimta bērniem un pedagogiem visās dzīves jomās nākas saskarties ar pārmaiņām, kādas agrāk nebija iedomā-jamas. Pāreja uz brīvā tirgus ekonomiku, konkurence un starptau-tiskās sadarbības attīstība no vienas puses, demokrātiskas valsts un atvērtas sabiedrības pamatstruktūras veidošanās un nostiprinā-šanās no otras puses. Straujas pārmaiņas vērojamas ikvienā dzīves jomā, arī izglītībā, ieskaitot pirmsskolas izglītību. Notiek izglītības modeļu maiņa, sistēmas organizatoriskā un satura pārveide. Mūs-dienu sociālās izmaiņas, prakse, zinātniskās atziņas liek pirmssko-las izglītības darba turpmāko virzību aplūkot visos sistēmas pārvei-des kontekstos.

Apstiprināts Izglītības likums, kur pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītī-bas pirmā pakāpe. Tātad pirmsskolas iestādes un to izglītības programmas ir darba pamats, uz kuru balstāma pirmsskolēnu izglītība, - tieši pirmsskolas vecums ir ļoti svarīgs posms personības attīstībā, jo tad veidojas bērna per-sonības kodols.

Pirmsskolas izglītības programmas galvenie mērķi - virzīt bērnu individu-ālos iespaidus uz apkārtējās pasaules uztveri kopsakarībās, uz iespēju to da-žādi attēlot vārdos, krāsās, dejās, dziesmās, kustībās, kā arī palīdzēt bērnam ticēt sev, apzināties sevi, gūt panākumus, izteikt sevi radošajā darbībā, arī caur kustībām, būt iejūtīgam, līdzjūtīgam.

Dzīvot sakārtotā pasaulē, kur valda kārtība, zināms ritmiskums, pirmssko-las vecuma bērniem ir sevišķi būtiski. Tautas dainās teikts:

Pilna Dieva pasaulīte Sīku, mazu šūpulīšu; Kā to vienu kustināja, Visi līdzi kustējās.Ritms atklājas kā iespēja pieaugušajam un bērnam vienoties kopīgā ceļā uz

veselību, labsajūtu un harmoniju, savukārt dienas ritms rada optimālus ap-stākļus bērna attīstībai. Šeit būtu vērā ņemami daži pedagoģiskie nosacījumi.

Indra Konstantinova

Dvidešimt pirmojo amžiaus vaikams ir pedagogams visose gyvenimo srityse tenka susidurti su tokiais pokyčiais, kokius anksčiau buvo sunku net įsivaizduoti. Pokyčius lemia perėjimas prie laisvos rinkos ekonomikos, konkurencija ir tarptautinio bendradarbiavimo plėtra, demokratinės valstybės ir atviros visuomenės pagrindų formavimasis bei įsitvirtinimas. Staigūs pokyčiai vyksta visose gyvenimo srityse, taip pat ir švietimo sferoje – vyksta modelių kaita, sistemos organizacinė ir turinio pertvarka. Šiuolaikiniai socialiniai pokyčiai, moksliniai pasiekimai leidžia tolesnę ikimokyklinio švietimo darbo raidą apžvelgti visuose sistemos kontekstuose.

Švietimo įstatyme ikimokyklinis švietimas traktuojamas kaip pirmoji bendrojo švietimo pakopa. Taigi ikimokyklinės įstaigos ir jų švietimo programos yra tas darbo pagrindas, kuriuo remiasi ikimokyklinis ugdymas – būtent šis amžiaus tarpsnis yra itin svarbus tolesniam asmenybės augimui, nes šiuo metu formuojasi vaiko asmenybės branduolys.

Pagrindiniai ikimokyklinio švietimo programos tikslai – orientuoti individualius vaikų įspūdžius į aplinkinio pasaulio dėsningumų suvokimą, į galimybę jį pavaizduoti žodžiais, spalvomis, šokiais, dainomis, judesiais, padėti vaikui pasitikėti savo jėgomis, suvokti save, įgyti pasiekimų, reikštis kūrybinėje veikloje, taip pat ir per judesį, būti jautriam, mokėti užjausti.

Ikimokyklinio amžiaus vaikams ypač svarbu gyventi darniame, tvarkingame, ritmiškame pasaulyje. Latvių liaudies dainoje sakoma:

Pilnas Dievo pasaulėlis Smulkių, mažų lopšelių; Kai tik vieną pajudina, Visi kartu sujuda.Ritmas atsiskleidžia kaip galimybė ir suaugusiajam, ir vaikui eiti kartu sveikatingumo,

geros savijautos ir darnos keliu. Dienos ritmas sukuria optimalias vaiko ugdymo sąlygas. Dėl to būtų verta atkreipti dėmesį į keletą pedagoginių teiginių:

KUSTīBU PRIeKS DIeNAI JUDėJIMo DžIAUgSMAS VISAI DIeNAI

Foto

– Va

ris Ev

erso

ns

6

Bērna attīstību nosaka vecumposmu un individuālās attīstības īpatnības.•Katra bērna attīstībai piemīt īpašs ritms, temps.•

Laiku gaitā bērnudārzos tika stingri ievērots dienas režīms un katrs rīts sākās ar rīta vingrošanu. Tās bija rūpes par pirmsskolas vecuma bērnu nor-mālu, harmonisku attīstību un fizisko sagatavotību. Padomju audzināšanas sistēmā rīta vingrošana bērnu fiziskajā sagatavotībā ieņēma svarīgu lomu. Tā stimulēja:

bērnu fiziskās un intelektuālās darba spējas;•regulēja fizioloģiskos procesus;•labvēlīgi ietekmēja nervu sistēmu un visu orgānu darbību;•veidoja prasmi tēlainai imitācijas kustību izpildei.•

Rīta vingrošanas kompleksu pamatos bija metodiski sagrupēti vispārattīs-tošie vingrojumi atsevišķām muskuļu grupām (rokām, plecu daļai, viduklim, mugurai, kājām utt.), kam bija jāattīsta ķermeņa muskulatūra un jāpalīdz izveidot bērniem pareiza stāja.

Diemžēl tā laika rīta vingrošana neveidoja:audzēkņu motivāciju, apņēmību, patstāvību;•pašapziņu – „es gribu, jo es varu”;•pozitīvu emocionālu pacēlumu rīta cēlienā;•piederības sajūtu bērnudārzam – ticību, ka bērnu šeit gaida, ciena, •

ka šeit ir viņa otrās mājas.Pirmsskolas izglītības darba plānošanā pamazām ienākot mācību vielas

integrācijai un tematiskajai plānošanai, rīta vingrošana zaudējusi savu ak-tualitāti. Katra pirmsskolas iestāde meklē savu kompensācijas ceļu. Katrai pirmsskolas iestādei ir sava pedagoģiskā vide, atšķirīga struktūra un stratē-ģija, pedagoģiskās vērtību orientācijas un pielietoto metožu dažādība.

Šo apstākļu dēļ katrā pirmsskolas iestādē pedagoģiskās attīstības process noris savdabīgi – pēc individuāli izstrādātas pedagoģiskās domas un darbī-bas pilnveides programmas.

Tomēr katra mūsdienu pedagoga darbības noteicošais faktors ir humānais darba stils:

dziļākas savstarpējās attiecības;•skolotājs – bērnu partneris;•izvēles brīvība;•virzība uz personības pilnveidošanu.•

Šajā uz personību orientētajā pedagoģijā liela nozīme tiek piešķirta pozitī-vam psiholoģiskajam klimatam iestādē. Pozitīvas emocijas, dažādu līmeņu saskarsme rīta cēlienā bērnā rada prieku un vēlmi darboties visu dienu. To, protams, svarīgi paveikt jau rīta cēlienā. Tātad iestādei jāmeklē alternatīva rīta vingrošanas kompleksa aizstāšanai, lai ikvienam audzēknim rīts sāktos aizraujoši un aktīvā vidē.

Tādēļ grāmatas veidotāji šim metodisko materiālu krājumam par galveno tēmu izvēlējušies sižeta kustību rotaļas kā bērna galvenās aktivitātes. Tās no-drošina apstākļus bērna attīstībai kopumā, dodot plašas iespējas, kas aptver gan intelektuālo, gan emocionālo, gan kustību sfēru.

Realizējot pirmsskolas izglītības programmas uzdevumus, tiek izmantotas ro-taļas, kas rada bērnam emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu, prieka, brīvības un drošuma sajūtu. Rotaļas var būt apvienotas arī tematiski. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad mācību vielas tematiskā plānošana ieņēmusi stabilu vietu pirms-skolas izglītības sistēmā un arī mūsu iestādē. Rotaļa var piesaistīt bērnus tās inte-resantā sižeta dēļ, vienlaicīgi nodrošinot un attīstot pamatkustības.

Pirmsskolas pedagogi ar ilggadīgu darba pieredzi novērojuši, ka kustību rotaļa, it īpaši, ja tā balstīta uz saistošu, aizrautīgu, saprotamu sižetu, ir viens no priekšnosacījumiem pozitīva psiholoģiskā klimata radīšanai pirmsskolas vecuma bērniem. Novēlam, lai šis pētījums un izveidotā tematiskā rīta kus-tību rotaļu kopa “Kustību prieks” noderētu gan ikdienas darbā, gan sniegtu prieku svētku reizēs!

Rotaļas, to iedalījums un nozīme bērnu attīstībāRotaļa ir pirmsskolas vecuma bērnu galvenais darbības veids un dzīves sa-

turs. Rotaļa nav tikai dzīves situāciju modelēšana, tā ir priekpilna saskarsme, dvēseles atvērtība, azartiska gribas, domas un fizisko spēku piepūle, gaiša un rosinoša izklaide.

Rotaļu nozīmi cilvēki izprata jau tālā senatnē. Pirms mūsu ēras ķīniešu karotāju apmācībā bija ietverta kājbumbu spēle. Bumbu spēles ieteica arī Platons un Aristotelis. Senie grieķi rotaļas un spēles izmantoja bērnu audzi-

vaiko vystymąsi nusako amžiaus tarpsnių ir individualaus vystymosi • ypatybės;

kiekvieno vaiko vystymuisi būdingas savitas ritmas ir tempas.•Vaikų darželiuose visada griežtai buvo laikomasi dienos režimo, kiekvienas

rytas paprastai prasidėdavo rytine mankšta. Taip buvo rūpinamasi normaliu, harmoningu ikimokyklinio amžiaus vaikų ugdymu ir fiziniu pasirengimu. Sovietmečio auklėjimo sistemoje rytinei mankštai taip pat buvo skiriamas svarbus vaidmuo. Ji skatino:

vaikų fizinį ir protinį vystymąsi;•normalią fiziologinių procesų veiklą;•teigiamą nervų sistemos ir visų organų veiklą;•gebėjimą vaizdingai imituoti ir atlikti judesius.•

Rytinės mankštos kompleksų pagrindą sudarė metodiškai sugrupuoti visapusiško ugdymo pratimai, skirti atskiroms raumenų grupėms (rankų, pečių srities, liemens, nugaros, kojų ir pan.) lavinti, kūno muskulatūrai vystyti ir padėti vaikams formuoti taisyklingą laikyseną.

Deja, to laikotarpio rytinė mankšta nepadėjo formuoti:auklėtinių motyvacijos, ryžtingumo, savarankiškumo;•savikliovos – „aš noriu, nes aš galiu“;•teigiamų emocijų ryto laikotarpiu;•priklausomybės vaikų darželiui pojūčio – tikėjimo, kad vaikas čia yra •

laukiamas, gerbiamas, kad čia yra jo antrieji namai.Ikimokyklinio švietimo įstaigų darbo planuose laipsniškai didėjant

mokymo medžiagos integracijos ir teminio planavimo reikšmei, ryto mankšta prarado savo svarbą. Šiuo metu kiekviena ikimokyklinė įstaiga ieško savo kompensacijos kelio. Kiekviena ikimokyklinė įstaiga pasižymi savita pedagogine aplinka, skirtinga struktūra ir strategija, pedagoginių vertybių orientacija, taikomų metodų įvairove. Dėl šių aplinkybių visur pedagoginio ugdymo procesas vyksta skirtingai – pagal individualiai sukurtą pedagoginės minties ir veiklos tobulinimo programą. Nepaisant to, svarbiausias kiekvieno šiuolaikinio pedagogo veiklos veiksnys yra humaniškas darbo stilius:

geri tarpusavio santykiai;•mokytojas – vaikų partneris;•pasirinkimo laisvė;•slinktis asmenybės tobulėjimo kryptimi.•

Šioje į asmenybę orientuotoje pedagogikoje didelė reikšmė skiriama teigiamam psichologiniam klimatui kurti. Teigiamos emocijos, įvairių lygių sąlytis iš pat ryto vaikams suteiks džiaugsmo ir noro darbuotis ištisą dieną. Taigi įstaiga turi ieškoti rytinės mankštos komplekso alternatyvos, kad kiekvienam auklėtiniui rytas prasidėtų įdomiai, aktyvioje aplinkoje.

Dėl to šios knygos autorė savo tyrinėjimų objektu pasirinko siužetinius judriuosius žaidimus, kaip pagrindinę vaikų veiklą. Judrieji žaidimai sudaro sąlygas bendram vaiko ugdymui, nes jie suteikia galimybę funkcionuoti tiek intelektualiosios veiklos, tiek emocinėje ir judėjimo sferoje.

Įgyvendinant ikimokyklinio švietimo programos uždavinius, taikomi žaidimai, vaikams sukuriantys emocinį komfortą, pasitenkinimą, suteikiantys džiaugsmo, laisvės ir kūrybiškumo pojūtį. Žaidimus galima grupuoti ir pagal temas. Tai ypač svarbu, nes teminis mokymo medžiagos planavimas jau vyrauja ir ikimokyklinio švietimo sistemoje, ir mūsų įstaigoje. Žaidimas vaikus gali pritraukti įdomiu siužetu, drauge jis suteikia galimybę lavinti pagrindinius judesius. Ikimokyklinėje įstaigoje dirbu jau daugelį metų. Remdamasi savo patirtimi galiu teigti, kad judrieji žaidimai, ypač jei jie remiasi vaikams patraukliu, įkvepiančiu, suprantamu siužetu, yra viena iš sąlygų palankiam psichologiniam klimatui kurti tarp ikimokyklinio amžiaus vaikų. Dėl to ir nusprendžiau tyrinėti judriuosius žaidimus ir sukurti teminių rytinės mankštos pratimų rinkinį „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“.

žaidimai, jų skirstymas ir reikšmė ugdant vaiko asmenybęŽaidimas ikimokykliniame amžiuje yra pagrindinė veiklos forma ir

gyvenimo turinys. Jis ne tik padeda modeliuoti gyvenimo situacijas, bet kartu yra ir kupinas džiaugsmo bendravimas, skatinantis atvirumą ir nuoširdumą, valios, minties, fizinių jėgų įtampą, tai šviesi ir patraukli pramoga.

Žaidimų svarbą žmonės suvokė jau senovėje. Dar iki mūsų eros kinų karių kovinio rengimo procese buvo naudojamas kamuolys. Žaidimus kamuoliu rekomendavo ir Platonas, ir Aristotelis. Senovės graikai žaidimus

7

nāšanai, kā arī aktīvai atpūtai. Čehu pedagogs J. A. Komenskis jau 17. gs. izteica domu, ka ikvienam skolēnam vajadzētu pievērsties lietderīgām kus-tību rotaļām.

Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā teikts – „rotaļa ir interesanta, izklaidējoša rakstura nodarbība grupā laika īsināšanai, atpūtai, redzesloka paplašināšanai, pozitīvu attiecību veidošanai vai kādam noteiktam mācību mērķim; svarīga mācīšanās darbība bērniem pirmsskolas un jaunākajā sko-las vecumā, bērnības sastāvdaļa, bērna attīstības un audzināšanas pamat-veids. Ar rotaļām bērni vispusīgi izkopj un pilnveido savus fiziskos un garīgos dotumus un dotības. Tā ir viena no netiešo pedagoģisko prasību izpausmes formām, jūtu, domāšanas un jaunrades skola.” [33.; 247.]

Rotaļa saista visus bērnus. Pirmsskolas vecumā, tā aizņem vislielāko laiku. Rotaļā bērns dzīvo, pārdzīvo redzēto, domā, uzņemas noteiktu lomu, veido pozitīvas rakstura iezīmes, nostiprina savas zināšanas.

Manuprāt, I. Pučures lekcijas materiālos sniegtais rotaļas shematiskais at-tēlojums ļoti izteiksmīgi un uzskatāmi paskaidro pedagoģisko terminu „rota-ļa” tieši pirmsskolas vecuma bērniem.

Rotaļa aplūkojama no dažādiem aspektiem – gan kā bērna patstāvīga, gan kā pieaugušo organizētā darbība. Rotaļas var būt apvienotas tematiski, sižetiski, bet tām ir jāpakļaujas konkrēti izvirzītiem uzdevumiem. Pedagogi rotaļas izmanto kā metodi bērnu audzināšanai un vispusīgai attīstīšanai.

Františeks Čada (1855-1918) savos darbos pētījis rotaļas nozīmi bērnu at-tīstībā un secinājis, ka „rotaļa bērnam vajadzīga ne tikai tādēļ, ka uz to iero-sina viņa pārpilnā enerģija, bet arī tādēļ, ka rotaļā bērns pilnveido garīgās un intelektuālās dotības, attīsta savas dzīves emocionālo pusi un pakāpeniski nostiprina un virza savu brīvo iztēli”. [ 15., 8.]

Daniēls Legotskis (1759-1840) uzskatīja, ka bērni mīl rotaļu tāpat, kā pieaugušie darbu, un svarīgi izvēlēties tādas rotaļas, kas izkoptu bērnu kustības, lai bērni kļūtu veikli, izmanīgi, attīstītu domāšanas spējas, prātu un fantāziju. [15., 9]

Latviešu pedagogs Kārlis Deķēns teicis, ka rotaļā bērns parāda savu per-sonību, savas tieksmes, tikumus, jo rotaļa nāk no indivīda iekšējās dziņas, kuras nosaka saturu, veidu, ilgumu. Rotaļā bērns rada savu pasauli, realizē tajā savas idejas un ieceres, sagatavo sevi tālākajai darbībai. [ 7., 53.]

Analizējot dažādu autoru domas par rotaļas nozīmi, iepazīstot Pirmsskolas izglītības programmas nostādnes un apkopojot mana ilgstošā praktiskā dar-ba pieredzi, secinu - rotaļa ir bērnu vispusīgas attīstības veicinātāja.

vertino kaip vaikų auklėjimo ir aktyvaus poilsio priemonę. Čekų pedagogas J. A. Komenskis jau XVII a. išreiškė mintį apie tai, kad kiekvienas mokinys turėtų užsiimti naudingais judriaisiais žaidimais.

Aiškinamajame pedagogikos terminų žodyne rašoma: „Žaidimas – tai įdomi, pramoginio pobūdžio grupinė veikla laikui leisti, ilsėtis, plėsti akiratį, palankiems santykiams formuoti. Žaidimas gali būti skirtas konkrečiam mokymo tikslui siekti; tai svarbi mokymo veikla ikimokyklinio bei jaunesniojo mokyklinio amžiaus vaikams, vaikystės dalis, pagrindinis vaiko ugdymo ir auklėjimo būdas. Žaisdami vaikai visapusiškai lavina ir tobulina savo fizinius bei dvasinius duomenis bei gabumus. Tai viena iš netiesioginių pedagoginių reikalavimų išraiškos formų, jausmų, mąstymo ir kūrybingumo mokykla“ [33; 247].

Žaidimas domina visus vaikus. Ikimokykliniame amžiuje jis užima daugiausia laiko. Žaisdamas vaikas gyvena, išgyvena tai, ką mato, mąsto, prisiima tam tikrus vaidmenis, formuoja teigiamus charakterio bruožus, įtvirtina savo žinias.

Mano manymu, I. Pučurės paskaitų metu pateikiamas žaidimo vaizdas ypač raiškiai ir aiškiai paaiškina pedagogikos terminą dirbant su ikimokyklinio amžiaus vaikais.

Žaidimas apžvelgtinas įvairiais aspektais – ir kaip vaiko savarankiška, ir kaip suaugusiojo organizuojama veikla. Žaidimus galima grupuoti temomis, siužetais, bet jais turi būti sprendžiami konkretūs uždaviniai. Pedagogai žaidimus renkasi kaip metodą vaikams auklėti ir visapusiškai ugdyti. Františekas Čada (1855–1918), analizuodamas žaidimo reikšmę vaiko vystymuisi, priėjo prie išvados, kad „žaidimas vaikui reikalingas ne tik energijai išlieti, bet ir jo dvasiniams bei protiniams gebėjimams tobulinti, gyvenimo emocinei pusei ugdyti bei palaipsniui įtvirtinti ir nukreipti reikiama linkme jo lakią vaizduotę“ [15; 8].

Danielius Legotskis (1759–1840) manė, kad vaikai žaisti mėgsta taip pat, kaip suaugusieji dirbti, tad svarbu pasirinkti žaidimus, lavinančius vaikų judesius, vikrumą, miklumą, ugdančius gebėjimą mąstyti, skatinančius fantaziją [15; 9].

Latvių pedagogas Karlis Dekenas yra sakęs, kad žaisdamas vaikas parodo savo asmenybę, savo polinkius, dorą, nes žaidimas kyla iš vidinės individo paskatos, lemiančios žaidimo turinį, būdą ir trukmę. Žaisdamas vaikas kuria savo pasaulį, jame įgyvendina savo idėjas ir lūkesčius, pasirengia tolesnei veiklai [7; 53].

Analizuodama įvairių autorių mintis apie žaidimų reikšmę, Ikimokyklinio švietimo programos nuostatas ir apibendrindama savo ilgalaikę praktinio darbo patirtį, prieinu prie išvados, kad žaidimas skatina visapusišką vaiko vystymąsi.

Veido socializācijas

prasmes

Palīdz ieaugt tautas kulturalitātē

Palīdz izjust ķermeni, attīsta fizisko ES

Sekmē psihisko procesu attīstību

Sekmē emocionālo attīstību

[I.Pučures lekciju materiāls]

RotaļaRotaļa

Sekmē saskarsmi

Attīsta dotības

Attīsta fantāziju

Attīsta valodu

Palīdz gūt jaunas iemaņas un paradumus

Rotaļa kā bērnu vispusīga attīstītāja

Sekmē vērtību orientācijas veidošanos

Rotaļa veicina bērnu personības

vispusīgu attīstību

Formuoja socializacijos

įgūdžius

Padeda įsisavinti

savo kultūrą

Padeda jausti savo kūną, ugdo

fizinį AŠ

Skatina psichinių procesų vystymąsi

Skatina emocinį vystymąsi

[I. Pučiurės paskaitų medžiaga]

ŽaidimasŽaidimas

Žaidimas skatina visapusišką vaikų

asmenybės ugdymą

Skatina bendrauti

Ugdo talentą

Skatina fantaziją

Ugdo kalbą

Padeda įgyti naujų įgūdžių

ir gebėjimų

Skatina vertybinę orientaciją

8

Pirmsskolā izmantojamais rotaļu klāsts ir milzīgs, tāpēc zinošs skolotājs var iesaistīt bērnus jau iepriekš izraudzītās rotaļās. No šī viedokļa teorijā un praksē nosacīti tiek izdalītas divas galvenās rotaļu grupas: Radošās rotaļas – atvērtas, iztēles bagātas, daudzveidīgas rotaļas, kurās

nav pareizu vai nepareizu atbilžu un kuras, balstoties uz savu pieredzi, izdo-mā (rada) paši bērni. Tām ir objektīvs gala rezultāts. Rotaļas ar noteikumiem – ļoti interesantas, bērniem tuvas, attīsta bērnu

intelektuālās un fiziskās spējas un darbošanās prasmes. To darbība balstī-ta uz rotaļas noteikumiem, kurus bērni apgūst vai nu cits no cita, vai arī no pieaugušajiem. Liela daļa to pāriet no paaudzes uz paaudzi kā tautas rotaļa. Šī rotaļu grupa pēc satura un rotaļāšanās veida tiek iedalīta didaktiskajās rotaļās un kustību rotaļās.

Kustību rotaļas var iedalīt divās lielās grupās: Sporta spēles – badmintons, basketbols, teniss, futbols, hokejs. Kustību rotaļas ar noteikumiem - dažādas pēc satura, grūtības pakāpes,

noteikumiem, organizācijas. Tajās ietilpst kustību rotaļas ar sižetu, bez sižeta un arī rotaļas izpriecas.

Kustību rotaļas tiek dalītas pēc dažādiem principiem: Pēc grūtību pakāpes: vienkāršas, sarežģītas (ar sporta spēļu elementiem). Pēc fiziskās slodzes: mierīgas (ar rāpošanu, rāpšanos, līšanu u.c.), vidēji

straujas (ar dažādiem uzdevumiem bērnu apakšgrupām), straujas (ar skrie-šanu, lekšanu, ķeršanu u.c.). Pēc pamatkustību veida: ar lēcieniem, ar mešanu, ar lekšanu, ar skrieša-

nu ātrā tempā vai izklaidus u.c. Pēc fizisko īpašību attīstības (nosaka pēc dominējošās īpašības): veiklība,

orientēšanās. Pēc bērnu vecuma, fiziskās attīstības un sagatavotības. Pēc dalībnieku skaita: individuālās rotaļas (1-2 bērni), grupu rotaļas

(2-8 bērni), lielo grupu (masu) rotaļas (>8 bērni). Pēc satura (tautas rotaļas, rotaļas ar dziedāšanu, rotaļas – izpriecas, sižeta

rotaļas, bezsižeta rotaļas, vingrinājumi, rotaļspēles, spēles, sporta spēles)

Tautas rotaļas – rotaļas gaitai raksturīga brīvība, nepiespiestība, jautrība, arī apķērība, mēŗktiecība, gribas piepūle un prāta asums.

Rotaļas ar dziedāšanu – rada vislielāko kopības sajūtu rotaļas dalībnieku grupā, darbības noris pēc dziedātā teksta.

Rotaļas-izpriecas – bezsižeta rotaļas, kustību noteikumi tiek izpildīti neie-rastā situācijā, bieži iekļauti sacensību elementi, izmanto svētkos vecākajās grupās, jo tā ir jautra izklaide (piem., „ātri aiznest olu karotē līdz mērķim un atpakaļ”).

Sižeta rotaļas – uz bērnu pieredzi balstīts sižets nosaka rotaļas darbības, kustību raksturu un maiņu, to izpilda visi bērni pedagoga vadībā.

Bezsižeta rotaļas – nav rotaļas tēlu, noteikumi prasa ātras un veiklas bērnu kustības, pedagogs ir aktīvs rotaļas dalībnieks (piem., „noķeriet mani”).

Rotaļvingrinājumi – izmanto individuālā darbībā ar fiziskās audzināšanas mērķi, pēc pedagoga norādījuma var būt bez sižeta un sižetiski (piem., „ejam pa tiltiņu”).

Rotaļspēles – bērnu rotaļas, kuru noteikumi vairāk virzīti uz bērnu pašiz-pausmi, radošo darbību.

Spēles – rotaļas ar noteikumiem, kuras izmanto, lai īstenotu kādu izglīto-jošu uzdevumu, kuru rezultāts ir cieši saistīts ar bērna atjautību, veiklību, spēlei jau iepriekš ir noteikts gala rezultāts.

Sporta spēles – vecākajā pirmsskolas vecumā sāk apgūt atsevišķu sporta spēļu elementus.

Kustību rotaļas raksturojumsPraktiskajā ikdienas darbā kustību rotaļas visbiežāk izvēlas pēc satura.

Balstoties uz pieredzi, varu teikt - kompetentam pirmsskolas pedagogam, organizējot kustību rotaļu, jāņem vērā un ikdienā jāpielieto visi kustību rota-ļas iedalījuma principi, kā arī jāzina kustību rotaļas raksturojums un nozīme bērnu attīstībā.

Jēdzienu „kustība” skaidrojums:Filozofijā „kustība” ir „matērijas pastāvēšanas veids, kas ietver sevī visus dabā un sa-

biedrībā noteiktos procesus. Nav matērijas bez kustības un kustības bez matērijas.” Kustība ir arī ķermeņa vai tā daļu stāvokļa maiņa. Strauja rokas kustība.

Ikimokyklinėje įstaigoje taikomų žaidimų įvairovė yra milžiniška, dėl to patyręs mokytojas gali įtraukti vaikus jau į iš anksto pasirinktus žaidimus. Teorijoje ir praktikoje paprastai išskiriamos dvi pagrindinės žaidimų grupės: Kūrybiniai žaidimai – atviri, kupini vaizduotės žaidimai, nereikalaujantys

teisingų arba neteisingų atsakymų ir kuriuos, remdamiesi savo patirtimi, sumano (sukuria) patys vaikai. Žaidimai su taisyklėmis – labai įdomūs, vaikams artimi, ugdantys vaikų

protinius ir fizinius gebėjimus. Jų veikla remiasi žaidimo taisyklėmis, kurias vaikai perima vienas iš kito arba sužino iš suaugusiųjų. Didelė šių žaidimų dalis perimama iš kartos į kartą kaip liaudies žaidimai. Ši žaidimų grupė pagal turinį ir žaidimo būdą dalijama į didaktinius žaidimus ir judriuosius žaidimus.

Judriuosius žaidimus galima suskirstyti į dvi dideles grupes: Sportiniai žaidimai – badmintonas, krepšinis, tenisas, futbolas, ledo ritulys. Judrieji žaidimai su taisyklėmis – įvairūs turinio, sudėtingumo, taisyklių,

organizavimo atžvilgiu. Tai ir siužetiniai judrieji žaidimai, nesiužetiniai žaidimai, pramoginiai žaidimai.

Judrieji žaidimai skirstomi pagal įvairius principus: Pagal sudėtingumo laipsnį: paprastieji, sudėtingieji (su sportinių žaidimų

elementais). Pagal fizinį krūvį: ramūs (ropojimas, lipimas, landžiojimas ir pan.),

vidutinio greitumo (su įvairiomis užduotimis vaikų pogrupiams), greiti (bėgimas, šokinėjimas, gaudymas ir pan.). Pagal pagrindinių judesių pobūdį: šuoliai, metimas, greitas bėgimas ir pan. Pagal fizinių savybių lavinimą (nusakoma pagal vyraujančias ypatybes):

vikrumas, orientavimasis aplinkoje. Pagal vaikų amžių, fizinio pasirengimo ir išsivystymo laipsnį. Pagal dalyvių skaičių: individualūs žaidimai (1–2 vaikai), grupiniai žaidimai

(2–8 vaikai), didelių grupių (masiniai) žaidimai (daugiau kaip 8 vaikai). Pagal turinį: liaudies žaidimai, rateliai, pramoginiai žaidimai, siužetiniai

žaidimai, nesiužetiniai žaidimai, pratimai, sportiniai žaidimai.

Liaudies žaidimai – žaidimo eiga pasižymi laisvumu, linksmumu, nuovokumu, tikslingumu, valios sukaupimu ir proto aštrumu.

Rateliai – ratelio dalyviams suteikia didžiausią vieningumo pojūtį, eiga vyksta pagal dainuojamą tekstą.

Pramoginiai žaidimai – nesiužetiniai žaidimai, judesiai atliekami neįprastoje situacijoje, dažnai įtraukiami varžybų elementai, žaidžiama per šventes vyresniųjų grupėse, nes tai yra linksma pramoga (pvz., greitai šaukšte nunešti kiaušinį iki tikslo ir parnešti atgal).

Siužetiniai žaidimai – vaikų patirtimi paremtas siužetas nusako žaidimo veiksmus, judesių pobūdį ir kaitą, jį žaidžia visi vaikai, vadovaujami pedagogo.

Nesiužetiniai žaidimai – nėra žaidimo personažų, taisyklės reikalauja greitų ir vikrių judesių, pedagogas yra aktyvus žaidimo dalyvis (pvz., „Pagaukit mane“).

Žaidimai su pratimais – naudojami individualioje veikloje, žaidimo tikslas – fizinis lavinimas, pagal pedagogo nuorodas gali būti ir siužetiniai, ir ne (pvz., „Ėjimas per tiltelį“).

Žaidimai – žaidimai su taisyklėmis, kurios naudojamos lavinimo uždaviniams įgyvendinti, rezultatas tiesiogiai susijęs su vaikų nuovokumu, vikrumu, siektinas žaidimo rezultatas jau iš anksto nustatytas.

Sportiniai žaidimai – vyresniojo ikimokyklinio amžiaus vaikai pradeda įsisavinti atskirus sportinių žaidimų elementus.

Judriojo žaidimo apibūdinimasPraktiniame kasdieniame darbe judrieji žaidimai paprastai pasirenkami pagal

turinį. Remdamasi savo patirtimi galiu pasakyti, kad sumanus ikimokyklinės įstaigos pedagogas, organizuodamas judrųjį žaidimą, turi atsižvelgti ir kasdieniame darbe taikyti visus judriojo žaidimo skirstymo principus, be to, jis turi žinoti žaidimo ypatybes ir jų reikšmę vaiko vystymuisi.

Sąvokos „judėjimas“ aiškinimas:Filosofijoje „judėjimas“ – tai materijos egzistavimo būdas, apimantis visus

gamtoje ir visuomenėje esamus procesus. Nėra materijos be judėjimo, ir nėra judėjimo be materijos.

9

Graciozas, gausas ķermeņa kustības. Brīvās kustības – vingrojumi noteiktā ritmā un kompozīcijā.

Kustību rotaļas – rotaļas, kuru pamatā ir aktīvas dabiskās kustības.Terminu „kustību rotaļas” pieņemts lietot attiecībā uz tām rotaļām, kam ir

noteikumi un kas ir stingri reglamentētas. Tātad - pie kustību rotaļām pie-skaitāma ikviena rotaļa, kuras laikā tiek izpildītas kustības un kam ir savi noteikumi.

Kustību rotaļu veidu nosaka: šo rotaļu noteikumi, organizēšanas paņēmieni, norise, savstarpējās attiecības, katra atsevišķa bērna vai bērnu grupas pienākumi. galvenais faktors ir un paliek rotaļas noteikumi.

Visas kustību rotaļas ērti spēlēt vairāku bērnu grupās, pieaugušā vadībā, bet to kopējā raksturīgā pazīme ir kustību analizatoru intensīva darbība.

„Katrs dzīva organisma kustību process ir saistīts ar refleksiem, ar galvas smadzeņu analītiski sintētisko darbību. Šajā procesā savstarpēji mainās uzbudinājums un kavēšana, kustību intensitāte nav vienmērīga: dažās darbībās pārsvarā kustas, piemēram, tikai kājas (iešana) vai rokas (bum-bas mešana), dažreiz nodarbināta neliela muskuļu grupa, dažreiz kustība aptver runas orgānu (runāšana).” [15., 154.]

Cilvēkā nekas nemainās no runāšanas, bet gan darbības caur kustību, kā dzīvībai nepieciešamu aktivitāti, kad pilnveidojas svarīgāko iekšējo orgā-nu – sirds, asinsvadu, plaušu, centrālās nervu sistēmas funkcijas, labvēlīgāk noris fizioloģiskie procesi organismā – elpošana, asinsrite, vielmaiņa, kaulu un saistaudu attīstība, palielinās locītavu, sevišķi mugurkaula, kustīgums, uzlabojas kustību koordinācija un nervu centru reakcija, nodrošinot bērnam iespēju dabiski aktīvi kustēties, mēs radām viņam labvēlīgu psiholoģisko kli-matu aizrautīgai kustību rotaļai. Vienlaikus tās ir līdzeklis bērnu izziņas, vis-pirms intelektuālo procesu un tikumisko gribas īpašību attīstībā. Svarīgākais audzināšanas uzdevums, ko pilda kustību rotaļa, ir bērnu kustību vispusīga attīstīšana. Ar kustību rotaļu palīdzību var veikt arī bērnu korekcijas darbu intelektuālajā attīstībā, ņemot vērā viņu individuālās rakstura iezīmes, viņu attīstības līmeni un vecuma īpatnības. [19., 3.] Kustību rotaļu galvenā iezīme ir realitāte, optimisms, dzīves prieks. To apstiprina arī S. Rubinšteina teorija, ka rotaļa ir bērna emocionālās dzīves fenomens.[ 40., 4.].

Bērnus ātri piesaista rotaļas ar dziedāšanu, kā arī ar dzejoļu skandēšanu, skaitāmpantu runāšanu, jo tās ir viegli saprotamas, melodiskas, kustības tiek saskaņotas ar mūzikas vai teksta ritmu, kas kopā veido ētisku vienību. Pie tam dziesmas un dzejoļi, kas ietilpst dažādās kustību rotaļās, bagātina bērnu vārdu krājumu un zināšanas par savas tautas rotaļu kultūru. Bērni pār-var kautrību, iemācās patstāvīgi skandēt dzejoļus, skatāmpantiņus un brīvi, atraisīti dziedāt.

Bērni rotaļājoties izpilda atsevišķas kustības, ievērojot zināmus noteiku-mus. Noteikumiem dažreiz ir ierobežojošs raksturs un tieši precīzai noteiku-mu ievērošanai ir audzinoša ietekme. Ievērojot noteikumus, bērni „iemācās, kas ir likumi, kā likumi tiek radīti un ko nozīmē taisnīgums un godīgums. Viņi mācās sadarboties un dalīties. Viņi attīsta pašapziņu, sekmīgi īsteno-jot paša izvēlētus izaicinājumus, sadarbojoties ar citiem bērniem un tiekot galā ar personīgiem, fiziskiem, intelektuāliem un sociāliem izaicinājumiem” [44.,47.]. Tādējādi kustību rotaļā attīstās pirmsskolēna sociālās prasmes – spēja iekļauties rotaļas dalībnieku bariņā, darboties tajā noteiktajā veidā, veidot noteikumu ietvaros kontaktus ar citām bērnu grupām vai pieauguša-jiem, pakļaut savas intereses grupas interesēm, atrast savu vietu bērnu kopā, netraucējot citus. Saturs un noteikumi kustību rotaļā ir vienots komplekss, jo precīza kustību izpilde ir atkarīga no noteikumu ievērošanas. Savukārt pre-cīza kustību izpilde, kas saistīta ar noteikumu ievērošanu, ietekmē ne tikai bērna vispusīgu attīstību, bet arī rada pozitīvu emocionālu iedarbību, palīdz mainīt noskaņojumu, rada prieku, ieinteresētību, sasprindzinājuma kāpinā-jumu un spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus rotaļas laikā.

Kustību rotaļas raksturu nosaka: bērnu vecums, konkrētie apstākļi, kuros viņi rotaļājas, bērnu dzimums (meitenes vai zēni), viņu rīcība, esošās rotaļlietas, rotaļu materiāli, ne mazāk arī bērnu garīgā un fiziskā attīstība. [15., 10] Tajās bērni reti rotaļājas pa vienam, visbiežāk rotaļā piedalās bērnu grupiņa, kurus vieno kopējas intereses, ko nosaka rotaļas norise. Tātad pa-matā kustību rotaļa ir bērnu dzīves organizēšanas forma.

Kā bērnu dzīves organizēšanas forma kustību rotaļa var pildīt noteiktus

Judėjimas yra ir kūno ar jo dalių būsenos kaita: staigus rankos judesys, gracingi, santūrūs kūno judesiai.

Judrieji žaidimai – tai tokie žaidimai, kurių pagrindas yra natūralūs aktyvūs judesiai.

Sąvoką „judrieji žaidimai“ priimta vartoti tų žaidimų atžvilgiu, kurie yra apibrėžti taisyklėmis ir griežtai reglamentuoti. Taigi prie judriųjų žaidimų priskiriami visi žaidimai, kurių metu atliekami judesiai ir kurie turi taisykles.

Judriųjų žaidimų pobūdį nusako:šių žaidimų taisyklės, organizavimo metodai, eiga, tarpusavio santykiai,

kiekvieno atskiro vaiko ar vaikų grupės pareigos. Pagrindinis veiksnys yra žaidimo taisyklės.

Visus judriuosius žaidimus patogu žaisti vaikų grupėse, kurioms vadovauja suaugusieji, tačiau jų bendras bruožas yra intensyvi judesių analizatorių veikla.

„Kiekvieno gyvo organizmo judėjimo procesas susijęs su refleksais, su galvos smegenų analitine ir sintetine veikla. Šiame procese tarpusavyje keičiasi aktyvumas ir lėtumas, judesių intensyvumas nėra vienodas: atliekant kai kuriuos veiksmus juda, pavyzdžiui, tik kojos (ėjimas) arba rankos (kamuolio metimas), kartais darbuojasi nedidelė raumenų grupė, kai kada judesys įtraukia ir kalbos padargus (kalbėjimas)“ [15; 154]. Veikla, susijusi su judesiu, kaip gyvybiškai svarbia veikla, turi įtakos pagrindinių vidaus organų – širdies, kraujagyslių, plaučių, centrinės nervų sistemos – funkcijoms, teigiamai veikia fiziologinius organizmo procesus: kvėpavimą, kraujotaką, medžiagų apykaitą, kaulų ir jungiamųjų audinių vystymąsi, padidėja sąnarių, ypač stuburo, lankstumas, pagerėja judesių koordinacija ir nervinių centrų reakcija, tai vaikui užtikrina galimybę aktyviai judėti. Sukuriamas palankus psichologinis klimatas padeda vaikui pažinti pasaulį, ugdyti protines ir dorovines savybes.

Pagrindinis auklėjimo uždavinys, kurį atlieka judrusis žaidimas, – tai visapusiškas vaikų judesių lavinimas. Judriaisiais žaidimais galima koreguoti ir protinį vaikų vystymąsi, atsižvelgiant į vaikų individualaus pobūdžio savitumus, jų išsivystymo lygį, amžiaus ypatybes [19; 3]. Svarbiausias judriųjų žaidimų bruožas yra realybė, optimizmas ir gyvenimo džiaugsmas. Tai patvirtina ir S. Rubinšteino teorija apie tai, kad žaidimas yra ir vaiko emocionalaus gyvenimo fenomenas [40; 4].

Vaikus ypač domina rateliai, eilėraščių skandavimas, skaičiuotės, nes jie lengvai suvokiami, melodingi, judesiai suderinti su muzikos ar teksto ritmu. Be to, dainos ir eilėraščiai, būdingi įvairiems judriesiems žaidimams, praturtina vaikų žodyną ir žinias apie savo tautos ratelių ir žaidimų kultūrą. Vaikai nugali drovumą, išmoksta patys deklamuoti eilėraščius, skaičiuotes ir laisvai, nesivaržydami dainuoti.

Žaisdami ir laikydamiesi tam tikrų taisyklių, vaikai atlieka įvairius judesius. Taisyklės kartais yra ribojamojo pobūdžio, tačiau būtent tikslus taisyklių laikymasis turi auklėjamąją reikšmę. Laikydamiesi taisyklių, vaikai „išmoksta suvokti, ką reiškia įstatymai, kaip įstatymai kuriami ir ką reiškia teisingumas bei sąžiningumas. Jie mokosi bedradarbiauti ir dalintis. Žaidžiant ugdoma savivoka, sėkmingai įgyvendinami pačių pasirinkti tikslai, bendradarbiaujama su kitais vaikais, nugalimi asmeniniai, fiziniai, protiniai ir socialiniai sunkumai [44; 47].

Taigi žaidžiant judriuosius žaidimus, vystosi ikimokyklinuko socialiniai įgūdžiai – gebėjimas įsitraukti į žaidžiančių vaikų draugiją, joje veikti tam tikru būdu, pagal taisykles užmegzti ryšius su kitomis vaikų grupėmis arba su suaugusiais žmonėmis, savo interesus suderinti su grupės interesais, rasti savo vietą vaikų būryje ir išmokti netrukdyti kitiems. Turinys ir taisyklės judriajame žaidime yra bendras kompleksas, tikslus judesių atlikimas priklauso nuo taisyklių laikymosi. Savo ruožtu tikslus judesių atlikimas, susijęs su taisyklių laikymusi, turi įtakos ne tik visapusiškam vaiko ugdymui, bet ir sukuria teigiamą emocinį poveikį, padeda keisti nuotaiką, suteikia džiaugsmo, skatina susidomėjimą ir stiprius emocinius išgyvenimus žaidimo metu.

Judriojo žaidimo pobūdį nusako: vaikų amžius, konkrečios aplinkybės, kuriomis jie žaidžia, vaikų lytis (mergaitės ar berniukai), vaikų žaislai, žaislų medžiaga, taip pat ir vaikų dvasinis bei fizinis išsivystymas [15; 10]. Judriuosius žaidimus vaikai retai žaidžia po vieną, dažniausiai žaidime dalyvauja vaikų grupelė, kurią sieja bendri interesai, o juos nusako žaidimo eiga. Taigi visų pirma judrusis žaidimas yra vaikų gyvenimo organizavimo forma.

10

mācību mērķus un arī vispusīgi izkopt un pilnveidot bērna dotumus un do-tības. Tieši pirmsskolas vecumā, kad bērns strauji aug un attīstās, ļoti svarīgi nodrošināt optimālu kustību aktivitāti, kad izkustas viss ķermenis. J. A. Ko-menskis par labākajām rotaļām uzskatīja nevis mierīgas rotaļas, bet kustību rotaļas, jo tajās vienmērīgi iesaista darbībā visus muskuļus, visu organismu, ne tikai atsevišķas tā daļas. [15.,6.] Tas nosaka kustību rotaļas neaizvieto-jamību pirmsskolas vecumposmā, kad tiek likti pamati bērna vispusīgai attīstībai, veselības nostiprināšanai, fizisko aktivitāšu stimulēšanai un saga-tavošanai skolas gaitām.

Kā bērns piedalās rotaļā, tā nākotnē tas strādās, apgalvoja A. Makarenko. Kūtrs, neaktīvs un gauss bērns, kas ir vienaldzīgs pret zaudējumu, nespēs arī vēlāk cīnīties par darba uzdevumu izpildi [15.,157.].

Kustību rotaļa vispirms rada fizisku iedarbību: tajā organismam jāveic vairākas fizioloģiski svarīgas kustības, kas lielā

mērā veicina pareizu augšanu un attīstīšanos. Lasot pirmsskolas izglītības programmu, var konstatēt, ka kustību rotaļās tiek risināti arī fiziskās audzi-nāšanas uzdevumi: pilnveidojas bērnu pamatkustības; attīstās fiziskās īpašības; veidojas prasme orientēties apkārtnē; tiek izkopts acumērs un precizitāte.Tātad kustību rotaļa veicina fizisko attīstību – apmierina bērnu vēlmi dar-

boties, nostiprina apgūtās pamatkustības, veido pareizu stāju, attīsta dažā-das fiziskās īpašības: Līdzsvara izjūtu. Lokanību. Pirmsskolā attīstām bērnu vispārējo lokanību, uzmanīgi iz-

vēloties vingrinājumus un ievērojot bērnu pašsajūtu, jo viņa balsta sistēma atrodas veidošanās un attīstības stadijā. Ātrumu un veiklību. Tā ir visgrūtāk attīstāmā fiziskā īpašība, atkarīga no

nervu darbības tipa un nervu procesu labilitātes vai stabilitātes. Ātrumu sāk izkopt vecākajā pirmsskolas vecumā, izmantojot rotaļas, kur nepieciešams ātri un savlaicīgi reaģēt uz redzes un dzirdes signāliem. Izturību. Tā atkarīga no centrālās nervu sistēmas darbības un saistīta ar

pareizu elpošanu un gribas īpašībām. Spēku. Kopā ar izturību tas veido pamatu visas ķermeņa muskulatūras

nostiprināšanai, stājas veidošanai un spējai pietiekami ilgi veikt darbību. Acumēru. Tā ir spēja noteikt attālumu ar redzes palīdzību vai svaru ar

muskuļu sajūtām.Pirmsskolas izglītības programmā nosaukta kustību rotaļu un ritmisko

kustību prasmju un iemaņu veidošanas pakāpenība bērna attīstīšanai [34., 29 -31.].

1. pakāpe

Veidot bērniem māku rotaļās darboties kopīgi.Veidot prasmi darboties spēlēs atbilstoši noteiktiem uzdevumiem.

Ar kustību palīdzību apzināties savu ķermeni, atklāt tēla raksturu.Attīstīt spējas ar kustību palīdzību izjust ritma, metra maiņu.Vingrināt dažādu deju elementu apgūšanu.Izmantot ritmiskās kustības ikdienas dzīvē.

2. pakāpe

Radināt tieši ievērot kustību rotaļas noteikumus, izpildot to lomu, ko noteikuši audzinātāji.Veicināt spēļu situāciju maiņu un rosināt bērnu mainīt savu darbību.

Nostiprināt spējas ar dažādu kustību palīdzību apzināties savu ķermeni, brīvi izmantojot telpu; izjust ritma, metra maiņu.Attīstīt spēju ar kustību palīdzību patstāvīgi attēlot tēlu raksturus.Turpināt apgūt dažādus deju soļus.Izmantot ritmiskās kustības ikdienas dzīves organizēšanā.

3. pakāpe

Pilnveidot prasmes:- patstāvīgi noteikt savas darbības pareizību, spēļu noteikumus un uzdevumu izpildi;- patstāvīgi organizēt kustību rotaļas, iesaistot tajās nelielu vienaudžu grupu.

Vingrināt apzināti izmantot savu ķermeni kustībās.Nostiprināt spējas parādīt ar kustībām ritma, metra maiņu.Rosināt ar kustību palīdzību radoši atklāt tēlu raksturu.Turpināt apgūt un radoši izmantot dažādus deju soļus.Izmantot ritmiskās kustības mākslinieciskajā darbībā.

Kaip vaikų gyvenimo organizavimo forma, judrusis žaidimas gali padėti įgyvendinti tam tikrus mokymo uždavinius ir visapusiškai ugdyti ir tobulinti vaiko gabumus. Būtent ikimokykliniame amžiuje, kai vaikas itin greitai auga ir vystosi, ypač svarbu užtikrinti optimalią judėjimo veiklą, kad judėtų visas kūnas. J. A. Komenskis geriausiais žaidimais laikė ne ramiuosius, o judriuosius žaidimus, nes jų metu į veiklą įtraukiamos visos raumenų grupės, visas organizmas, ne tik atskiros jo dalys [15; 6]. Dėl to judrieji žaidimai ikimokykliniame amžiuje yra nepakeičiami, juos žaidžiant, padedami pagrindai vaikui visapusiškai vystytis, stiprinti sveikatą, skatinti fizinį aktyvumą ir pasirengti mokyklai.

Kaip vaikas dalyvauja žaidime, taip ateityje jis ir dirbs, tvirtino A. Makarenka. Vangus, neaktyvus ir nerangus vaikas, abejingas pralaimėjimams, ir vėliau gyvenime nesugebės kovoti [15; 157].

Judrusis žaidimas veikia fizinę būklę:žaidimo metu atliekami įvairūs fiziologiškai svarbūs judesiai, tai, savo

ruožtu, skatina taisyklingą vaiko augimą ir vystymąsi. Skaitant ikimokyklinio švietimo programą galima konstatuoti, kad judriųjų žaidimų metu sprendžiami ir fizinio auklėjimo uždaviniai: tobulėja pagrindiniai vaikų judesiai; ugdomos fizinės savybės; formuojasi gebėjimas orientuotis aplinkoje; tobulėja gebėjimas nustatyti „iš akies“ ir tikslumas apskritai.Taigi judrieji žaidimai skatina fizinį vystymąsi – patenkina vaikų troškimą

veikti, įtvirtina išmoktus pagrindinius judesius, formuoja taisyklingą stovėseną, ugdo įvairias fizines savybes: Pusiausvyros pojūtį. Lankstumą. Ikimokykliniame amžiuje ugdome vaiko lankstumą atidžiai

pasirinkdami pratimus ir stebėdami jo savijautą, nes vaiko kaulų sistema vis dar formuojasi ir vystosi. Greitį ir vikrumą. Tai sunkiausiai ugdoma fizinė savybė, priklausanti nuo

nervų veiklos tipo ir nervinių procesų labilumo ar stabilumo. Greitis pradedamas lavinti vyresniame ikimokykliniame amžiuje, pasirenkant tuos žaidimus, kuriuos žaidžiant reikalinga greita reakcija į regimuosius ir girdimuosius signalus. Ištvermę. Ji priklauso nuo centrinės nervų sistemos veiklos ir susijusi su

taisyklingu kvėpavimu ir valios savybėmis. Jėgą. Kartu su ištverme jėga suteikia pagrindą visai kūno muskulatūrai

stiprinti, taisyklingai stovėsenai formuoti ir gebėjimui pakankamai ilgai atlikti veiksmą. Gebėjimą nustatyti „iš akies“. Tai gebėjimas nustatyti atstumą rega arba

svorį – raumenų pojūčiais.Ikimokyklinio švietimo programoje nurodytas judriųjų žaidimų ir ritminių

judesių gebėjimų bei įgūdžių formavimo laipsniškumas [34; 29–31].

1 laipsnis

Ugdyti gebėjimą žaidžiant veikti kartu.Ugdyti gebėjimą žaidimo metu veikti pagal tam tikras nustatytas taisykles.

Judesiais suvokti savo kūną, atskleisti personažo charakterį.Vystyti gebėjimus judesiais pajusti ritmo, metro kaitą.Mokyti įsisavinti įvairių šokių elementus.Naudoti ritminius judesius kasdieniame gyvenime.

2 laipsnis

Pratinti tiesiogiai laikytis judriojo žaidimo taisyklių, atlikti auklėtojų nusakytą vaidmenį.

Mokyti keisti žaidimo situaciją ir savo veiklą.

Įtvirtinti gebėjimus per įvairius judesius suvokti savo kūną, laisvai naudotis erdve, jausti ritmo ir metro kaitą.Ugdyti gebėjimą judesiais savarankiškai pavaizduoti personažų charakterius.Tęsti įvairių šokių žingsnelių įsisavinimą.Naudoti ritminius judesius organizuojant kasdienybę.

3 laipsnis

Tobulinti gebėjimąsavarankiškai nustatyti savo veiklos tikslumą, žaidimo taisykles ir uždavinių atlikimą;savarankišai organizuoti judriuosius žaidimus, į juos įtraukiant nedidelę bendraamžių grupę.

Lavinti gebėjimą sąmoningai naudoti savo kūną judant.Įtvirtinti gebėjimus judesiais parodyti ritmo, metro kaitą.Skatinti judesiais kūrybišai atskleisti personažo charakterį.Įsisavinti ir atlikti įvairius šokių žingsnelius.Naudoti ritminius judesius meninėje veikloje.

11

Kustību rotaļas nozīme no kustību attīstošā un audzinošā viedokļa:Kustību rotaļas veicina bērnu 1. fizisko attīstību, tai ir sportisks raksturs.Kustību rotaļa veido bērnu 2. psihiskos procesus – gribu, drosmi, izpalīdzību u.c.Kustību rotaļa ir bērnu 3. saskarsmes prasmju attīstības līdzeklis, bērns mā-

cās rotaļāties bērnu grupā, vingrinās labvēlīgi reaģēt uz vienaudžu aizrādīju-miem un pats izteikt tos laipnā formā, strīdīgās situācijās piekāpties.

Kustību rotaļa bieži vien ir 4. darbaudzinātāja, veidojot vienkāršas praktis-kā darba iemaņas, prasmes.

Kustību rotaļa ir kā 5. estētiskās audzināšanas līdzeklis – ar tekstu, ar es-tētisku noformējumu, atribūtiem, skaistiem pārdzīvojumiem un plastiskām kustībām.

Kustību rotaļas izmantojamas arī 6. tikumiskajā audzināšanā, veido bērnos godīgumu, attīsta gribu, drosmi, kolektīvismu, rīcības saskaņotību.

Kustību rotaļa ir bērnu pašizpausmes veids. Tā ceļ bērna 7. pašapziņu, paš-vērtējumu. Bērni pielieto arī savu radošo izdomu, izdomā jaunus noteiku-mus. Līdz ar to rotaļas ir kā prieka avots.

Kustību rotaļa attīsta bērnu 8. intelektu, dod zināšanas par krāsām, dzīv-niekiem, putniem, dabas parādībām.

Sižeta kustību rotaļasKustību rotaļas ir dažādas kā pēc satura, tā organizācijas formas.Vienai rotaļu grupai sižeta un lomu nav, bet piedāvāti tiek tikai kustību

uzdevumi. Noteikumi regulē kustību secību, ātrumu vai veiklību to izpildē. Tās ir bezsižeta kustību rotaļas.

otrām rotaļām ir sižets un rotaļnieku darbības nosacītas ar teksta saturu, kustību raksturu un secību. Šo kustību rotaļu sauc par rotaļvingrinājumiem.

Trešajām rotaļām ir sižets, loma un noteikumi, kas cieši saistīti ar sižetu. Rotaļu darbība tajās notiek atbilstoši sižeta prasībām, uzdotajai lomai un no-teikumiem. Šo kustību rotaļu grupu sauc – sižeta kustību rotaļas.

Sižeta kustību rotaļa ir tas teorētiskais pamatojums, kas vispilnīgāk at-bilst mūsu veidotajām rīta kustību kopām „Kustību prieks”. Šīs rotaļas tiek veidotas, izmantojot bērna zināšanas un pieredzi par apkārtējo pasauli (tirgus, saģērbsimies u.c.), profesijām (šuvējs, maiznieks u.c.), transporta līdzekļiem (auto, vilciens u.c.), dzīvniekiem (lācis, putniņi u.c.), dabas parā-dībām (pavasara smaržas, barga ziema u.c.). Izpildot rotaļu, bērniem jāprot attēlot dzīvnieku īpašības (lapsa - viltīga, vilks – dusmīgs), kustību ātrums (zirdziņš – skrien riksīšiem, lācis – lēni čāpo) un amplitūda (puķes augšana – bērns kustību veido, nepārvietojoties pa telpu, lido lidmašīnas – kustība ir plaša un tai tiek izmantota visa telpa u.tml.).

Sižeta kustību rotaļās bērniem paveras daudzkrāsaina tēlu pasaule, sarež-ģītas situācijas, kur bērns var pats izlemt, kā rīkoties, ko darīt, saglabājot si-žeta attīstības līniju. Līdz ar to rodas iespēja veidot un attīstīt bērna psihiskos procesus – atmiņu, domāšanu, iztēli.

Daudzveidīgais saturs palīdz bērniem nostiprināt zināšanas un priekšstatus par apkārtējās pasaules norisēm – kustībām, skaņām, savstarpējām attiecī-bām. Lai darbotos sižetā, bērni imitē atšķirīgas kustības: vienas – vilcienam, citas – zirgam utt. Rotaļas sižets un noteikumi nosaka kustību raksturu. Te bērni lec kā zaķīši, te planē kā lidmašīnas. Sižeta kustību rotaļās izpildīta-jām kustībām ir imitācijas raksturs. Bērni uzsāk, nobeidz vai izmaina darbību atbilstoši rotaļas noteikumiem, kuri parasti ir cieši saistīti ar rotaļas sižetu, piemēram – maizītes ceļš līdz galdam. Rotaļas jēgas izpratne, iedziļināšanās lomā aktivizē bērnu domāšanas procesus.

Judriojo žaidimo reikšmė auklėjimo ir judesių tobulinimo požiūriu:Judrieji žaidimai skatina 1. fizinį vaikų vystymąsi, nes jie yra sportinio pobūdžio. Judrusis žaidimas turi įtakos 2. psichiniam vaiko vystymuisi – ugdo valią,

drąsą, paslaugumą ir pan. Judrusis žaidimas – tai vaikų tarpusavio bendravimo ugdymo priemonė, 3.

vaikas mokosi žaisti vaikų grupėje, teigiamai reaguoti į bendraamžių pastabas ir pats jas reikšti malonia forma, nesivelti į konfliktines situacijas.

Judrusis žaidimas neretai gali atlikti 4. darbinio auklėjimo funkciją, formuojant paprastus praktinio darbo įgūdžius ir gebėjimus.

Judrusis žaidimas gali būti estetinio 5. auklėjimo priemonė – tekstu, estetišku įforminimu, atributika, maloniomis emocijomis ir plastiniais judesiais.

Judrieji žaidimai prisideda ir prie 6. dorinio auklėjimo – formuoja sąžiningumo jausmą, ugdo valią, skatina bendrumo pojūtį, elgesio darnumą.

Judrusis žaidimas – tai vaikų saviraiškos būdas. Jis skatina 7. savivoką, savęs įvertinimą. Žaisdami vaikai naudojasi kūrybine vaizduote, sumano naujas taisykles. Dėl to žaidimai gali būti ir džiaugsmo šaltinis.

Judrusis žaidimas ugdo vaikų intelektą, suteikia žinių apie spalvas, 8. gyvūnus, paukščius, gamtos reiškinius.

Siužetiniai judrieji žaidimaiJudrieji žaidimai yra įvairūs tiek turinio, tiek ir organizavimo formos atžvilgiu.Pirmajai žaidimų grupei priskiriami tie žaidimai, kuriems nebūdingas nei

siužetas, nei vaidmenys, tačiau nusakomos judesių užduotys. Taisyklės reguliuoja judesių seką, greitį arba vikrumą juos atliekant. Tai nesiužetiniai judrieji žaidimai.

Antrosios grupės žaidimai turi siužetą, žaidėjų veiklą riboja teksto turinys, judesių pobūdis ir seka. Šie judrieji žaidimai vadinami žaidžiamaisiais pratimais.

Trečiajai žaidimų grupei priskiriami tie žaidimai, kurie turi siužetą, vaidmenis ir taisykles, glaudžiai susijusias su siužetu. Žaidimo eiga vyksta pagal siužeto reikalavimus, vaidmenis ir taisykles. Tai siužetiniai judrieji žaidimai.

Mano išvada – siužetinis judrusis žaidimas yra teorinis pagrindas, geriausiai atitinkantis mūsų sukurtą rytinės mankštos pratimų rinkinį „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“. Šie žaidimai sukurti turint galvoje ir pritaikant vaiko žinias bei patirtį apie aplinkinį pasaulį (turgus, apranga ir kt.), profesijas (siuvėjas, kepėjas ir kt.), transporto priemones (automobilis, traukinys ir kt.), gyvūnus (lokys, paukšteliai ir kt.), gamtos reiškinius (pavasario kvapai, atšiauri žiema ir kt.). Atlikdami pratimus, vaikai turi mokėti pavaizduoti gyvūnų savybes (lapė – gudri, vilkas – piktas), judesių greitį (arkliukas – bėga ristele, lokys – lėtai šleivoja) ir amplitudę (auga gėlė – vaikas formuoja judesį, nevaikščiodamas patalpoje, skrenda lėktuvas – judesiai platūs, išnaudojama visa patalpa ir pan.).

Siužetiniai judrieji žaidimai vaikams atskleidžia įvairiaspalvį vaizdinių pasaulį, sudėtingas situacijas, kai vaikas pats gali nuspręsti, kaip elgtis ir ką daryti, tuo pačiu metu išsaugoma siužeto raidos linija. Kartu randasi galimybė paveikti ir ugdyti vaikų psichinius procesus – gerinti atmintį, mąstymą, vaizduotę. Įvairiapusis turinys padeda vaikams įtvirtinti jau turimas žinias ir vaizdinius apie aplinkinio pasaulio vyksmus – judėjimą, garsus, tarpusavio santykius. Pagal siužetą vaikai imituoja įvairius judesius – vieni vaidina traukinius, kiti – arkliukus ir pan. Žaidimo siužetas ir taisyklės apibrėžia judesių pobūdį. Vaikai šokinėja tarsi kiškiai, sklando, tarsi lėktuvai. Siužetiniuose judriuosiuose žaidimuose atliekami judesiai yra imitacinio pobūdžio. Vaikai pradeda, užbaigia arba pakeičia veiklą derindamiesi prie žaidimo taisyklių, kurios paprastai yra glaudžiai susijusios su siužetu, pvz., „Duonelės kelionė į stalą“. Žaidimo prasmės suvokimas, įsigilinimas į vaidmenį suaktyvina vaikų mąstymo procesus.

Veicina fizisko attīstību (pamatkustības, fiziskās īpašības,

pareiza stāja)

Attīsta bērnu intelektu

Veido pozitīvas emocijas, pašvērtējumu

Veido tikumiskās īpašības

Veido psihiskos procesus

Veido saskarsmes prasmes

Veido darba iemaņas un prasmes

Līdzeklis estētiskajā audzināšanā

Kustību rotaļu nozīme bērnu vispusīgā attīstībā

,

VVVVVVVVVVVVV

sssssssssss

Kustīburotaļa

Formuoja darbo įgūdžius ir gebėjimusssssįįįįįįįįįįįįįįįįį ggggg sssssss

Skatina fizinį vystymąsi (pagrindiniai judesiai,

fizinės savybės, taisyklinga stovėsena)

Ugdo vaikų intelektą

Formuoja teigiamas emocijas, savęs įvertinimą

Ugdo dorines savybes

Formuoja psichinius procesus

Ugdo bendravimo

įgūdžius

Estetinio auklėjimo priemonė

Judriųjų žaidimų reikšmė visapusiškai ugdant vaikus

Judrusis žaidimas

12

Šīm rotaļām raksturīgi, ka pedagogs uz bērnu iedarbojas ar tēlu palīdzību, ar lomu, kuru bērns vēlas izpildīt un, protams, noteikumiem, kurus svarīgi ievērot visiem.

Sižeta kustību rotaļas ir kolektīvās rotaļas. Bērnu darbība notiek mijiedar-bībā, bet raksturīgi, ka neizpaliek arī katra bērna individuālā aktivitāte, kas parādās bērna patstāvībā, iniciatīvā, veiklībā - savu fizisko spēju robežās. Visas darbības sižeta kustību rotaļās tiek piemērotas bērnu spēju attīstības līmenim un vecumposmu īpatnībām. Tajā pat laikā bērni mācās savas kustī-bas saskaņot ar grupas kopīgo darbību, mācās izmainīt paņēmienu un kustī-bu raksturu pēc signāla atbilstoši rotaļas sižeta attīstībai.

Bieži vien rotaļas laikā, kopīgi darbojoties un kopīgi priecājoties, var redzēt, ka bērni iemācās būt draudzīgi, piekāpties un palīdzēt viens otram. Vecā-kie bērni izrāda iniciatīvu, aicina kautrīgākos jaunākā pirmsskolas vecuma bērnus rotaļā, palīdz vai pat pamāca, kā veikt kustības. Sižets kustību rotaļā palīdz pārvarēt kautrību un neizlēmību. Ja bērniem liek veikt jebkādu kustī-bu citiem priekšā, viņi samulst un baidās izdarīt nepareizi. Bet rotaļā, kopīgi atdarinot kustības, bērni dabiski, brīvi un nepiespiesti izpilda jebkādas, pat ļoti sarežģītas, kustību kombinācijas.

Sižeta kustību rotaļas tiek plaši pielietotas visās pirmsskolas vecuma gru-pās. Īpaši iemīļotas tās ir jaunākajās grupās, jo attīsta arī bērnu izziņas proce-sus (orientēšanos apkārtnē, ritma izjūtu u.c.) un mākslinieciskās spējas (da-žādu lomu balss intonācijas, kustību atveidošana u.c.). Protams, tās atraisa un iedrošina bērnu darboties, būt aktīvam, drošam, pašapliecināties, jo viņš ir „iedzīvojies” kādā no viņam tuvajiem sižetiem, tēliem.

Bērnu aktivitāti rotaļā nosaka: rotaļas saturs; kustību raksturs un intensitāte rotaļas gaitā; rotaļas organizēšana un izmantotie metodiskie paņēmieni; bērnu fiziskā, psiholoģiskā un intelektuālā gatavība rotaļai.

Šajās rotaļās galvenās lomas var būt arī bērniem, bet biežāk tās izpilda pirmsskolas skolotājs, tā radot labvēlīgus apstākļus rotaļas pedagoģiskajai iedarbībai uz bērnu.

Jebkura sižeta kustību rotaļa ir sava veida dzīves pieredzes skola, kuru bērni apgūst ar lielu prieku un aizrautību, nejūtot nogurumu. Bērni lepojas, ka ir varoši un daudz ko spēj izdarīt paši – attīstās pašpaļāvība. Pirmsskolas pe-dagogu prasmīgi vadīta rotaļa ne tikai ieaudzina disciplinētību, godīgumu, taisnīgumu un attīsta bērna fiziskās spējas, bet, kas reizēm ir daudz svarīgāk, emocionāli iedarbojas uz bērnu, veicina pozitīvu attieksmi pret ikdienas pro-cesiem iestādē, nodrošinot pozitīvu psiholoģisko klimatu.

Pieaugušo loma kustību rotaļu organizēšanāAr kustību rotaļu var risināt daudzveidīgas audzināšanas un bērnu vispusī-

gās attīstības jomas. Tomēr jāatzīmē, ka tas notiek tikai tajā gadījumā, ja tās ir mērķtiecīgi izraudzītas, pareizi organizētas un pedagoģiski gudri vadītas. Turklāt rotaļas gaitā nereti rodas situācijas, kas prasmīgi jāpārvar. Un ne kat-ra rotaļa ir piemērota attiecīgā vecuma bērniem.

Pieaugušo uzdevums – radīt rotaļas gaisotni, uzturēt rotaļas prieku visā kustību rotaļas laikā. Dot pietiekami daudz iespēju mēģinājumiem, būt pēc iespējas vairāk kopā ar bērniem. Bērns progresē un mācās tik, cik tiek rosinā-ta viņa motivācija. Un bērna motivācija būs spēcīgāka, ja tiks izvirzītas viņa attīstības līmenim atbilstošas prasības.

Motivācija kā psiholoģiska parādība ir saistīta ar bērna aktivitātes jeb paš-darbības principu - audzēkņiem nevis dot visu gatavu rokā, bet ieradināt un iemācīt tos pēc iespējas patstāvīgi meklēt un atrast vajadzīgās atziņas. Lai to darītu, bērnā jāattīsta motivācijas sfēra, kas rosina viņu iekļauties aktivitātēs un veidot attīstības sociālo situāciju. Savukārt motivāciju var uzskatīt par mehānismu, kas rosina bērnu aktīvi darboties. [23., 87.]

Tā kā mūsdienu pedagoģija balstīta uz humāno pieeju un humānās pieejas centrā ir cilvēka motivācija, pedagogam savā darbībā bērns jā-pieņem tāds, kāds viņš ir un jārespektē bērna unikālā dzīves pieredze. Tādēļ pirmsskolas skolotāja lomā ietilpst rotaļāšanās procesa organizē-šana tā, lai tas būtu bērnam nozīmīgs; lai rotaļmateriāls bērnu moti-vētu un veidotu pozitīvu attieksmi pret pirmsskolas iestādi; lai rotaļas veidotu bērna mijattiecību ar citiem un viņš nezaudētu savu aktivitāti un integritāti.

Pedagoga galvenā loma kustību rotaļas organizēšana ir konkrētā mērķa iz-

Šiems žaidimams būdinga tai, kad pedagogas veikia per vaizdinius, per vaidmenį, kurį vaikas pageidauja atlikti, ir, žinoma, per taisykles, kurių visiems svarbu laikytis. Siužetiniai judrieji žaidimai yra kolektyviniai žaidimai. Vaikų veikla vyksta tarpusavyje sąveikaujant, tačiau būdinga tai, kad išlieka kiekvieno vaiko individualumas, jis pagal vaiko fizines galimybes pasireiškia jo savarankiškumu, iniciatyvumu, vikrumu. Visi siužetiniai judrieji žaidimai priderinami prie vaikų galimybių lygio ir amžiaus tarpsnio ypatumų. Tuo pačiu metu vaikai mokosi savo judesius suderinti su bendra grupės veikla, jie po signalo, atsižvelgdami į siužeto eigą, mokosi keisti veiksmus ir judesių charakterį.

Neretai žaidimo metu, vaikams veikiant išvien ir kartu besidžiaugiant, galima stebėti, kaip jie mokosi būti draugiški, nusileisti ir padėti vienas kitam. Vyresnieji rodo iniciatyvą, kviečia drovesnius jaunesniojo amžiaus vaikus žaisti kartu, padeda ar net pamoko, kaip atlikti įvairius judesius. Siužetas judriajame žaidime padeda nugalėti drovumą, abejones.

Jei vaikams liepiama atlikti bet kokį judesį kitų vaikų akivaizdoje, jie sutrinka, nes bijo suklysti. Tačiau žaisdami, kartu atlikdami įvairias užduotis, vaikai natūraliai įsitraukia į bendrą veiklą, nesunkiai atlieka net ir pačias sudėtingiausias judesių kombinacijas.

Siužetiniai judrieji žaidimai plačiai taikomi visose ikimokyklinio amžiaus grupėse. Jie ypač mėgstami tarp jaunesniųjų, nes ugdo vaikų pažintinius (orientavimosi aplinkoje, ritmo pojūtį ir kt.) bei meninius gebėjimus (įvairių vaidmenų balso intonacijas, judesių imitavimą ir kt.). Žinoma, kai vaikas „įsijaučia“ į sau artimą siužetą, personažą, jis atsipalaiduoja, tampa aktyvus, drąsus, ima pasitikėti savo jėgomis.

Vaikų veiksmus žaidimo metu nusako: žaidimo turinys; judesių pobūdis ir intensyvumas žaidimo metu; žaidimo organizavimas ir taikomos metodinės priemonės; vaikų fizinis, psichologinis ir intelektinis pasirengimas žaidimui.

Šiuose žaidimuose pagrindiniai vaidmenys gali būti skiriami ir vaikams, tačiau dažniausiai juos atlieka ikimokyklinės įstaigos mokytojas – taip sukuriamos palankios sąlygos pedagoginiam žaidimo poveikiui. Bet kuris siužetinis judrusis žaidimas – tai tam tikra gyvenimo patirties mokykla, kurioje vaikai „mokosi“ su dideliu džiaugsmu ir įkarščiu, nejausdami nuovargio. Vaikai didžiuojasi, kad jie sugeba ir daug ką gali atlikti patys – taip randasi pasitikėjimas savo jėgomis. Ikimokyklinio pedagogo sumaniai organizuojamas žaidimas ne tik išmoko disciplinos, sąžiningumo, teisingumo, lavina fizinius vaiko įgūdžius, bet – kartais tai daug svarbiau – emociškai veikia vaiką, formuoja teigiamą požiūrį į kasdienius procesus, vykstančius ikimokyklinėje įstaigoje, užtikrina palankų psichologinį klimatą.

Suaugusiųjų vaidmuo organizuojant judriuosius žaidimusJudriaisiais žaidimais galima išspręsti daugelį auklėjimo ir įvairiapusio

ugdymo problemų. Vis dėlto reikia pripažinti, kad tai įmanoma tik tuo atveju, jei žaidimai pasirenkami tikslingai, yra tinkamai organizuojami ir jiems pedagogiškai išmintingai vadovaujama. Be to, žaidimo metu neretai pasitaiko situacijų, kurias tenka sumaniai įveikti. Ir ne kiekvienas žaidimas dera atitinkamo amžiaus vaikams.

Suaugusiojo užduotis – sukurti žaidimo aplinką, skatinti žaidimo džiaugsmą, suteikti pakankamai daug galimybių išbandyti savo jėgas, kuo daugiau būti kartu su vaikais. Vaikas tobulėja ir mokosi tiek, kiek skatinama jo motyvacija. Vaiko motyvacija bus stipresnė, jei bus keliami jo lygį atitinkantys reikalavimai.

Motyvacija, kaip psichologinis reiškinys, susijusi su vaiko veiklos arba saviveiklos principu –auklėtiniams reikėtų ne pateikti viską paruoštą, bet pratinti ir mokyti juos kuo savarankiškiau veikti, ieškoti ir rasti reikiamų sprendimų. Kad tai būtų įmanoma, turi būti ugdoma vaiko motyvacija, skatinanti jį dalyvauti veikloje ir kurti socialią situaciją. Motyvaciją galima laikyti mechanizmu, skatinančiu vaiką aktyviai veikti [23; 87].

Kadangi šiuolaikinė padegogika remiasi humanistiniu požiūriu, o humanistinio požiūrio centre yra žmogaus motyvacija, padagogas, dirbdamas su vaiku, jį turi priimti tokį, koks jis yra, privalo gerbti unikalią vaiko gyvenimo patirtį. Dėl to ikimokyklinės įstaigos mokytojas turi sugebėti žaidiminį procesą organizuoti taip, kad jis vaikui būtų reikšmingas, kad žaidimo medžiaga vaiką motyvuotų ir formuotų palankų jo požiūrį į ikimokyklinę įstaigą, kad žaidimai formuotų vaiko sąveiką su kitais ir jis neprarastų savo aktyvumo bei integralumo.

Pagrindinis pedagogo vaidmuo organizuojant judriuosius žaidimus yra

13

virzīšana, kas bērnam būtu jāsasniedz rotaļāšanās gaitā. Svarīgi, lai tas būtu centrēts uz bērna vajadzībām un vēlmēm: radītu aizrautības atmosfēru, prieku un apmierinājumu; nostiprinātu bērna kustību iemaņas; attīstītu fiziskās īpašības; veidotu saskarsmes spējas; sekmētu pozitīvu psiholoģisko klimatu.

Analizējot pedagoģisko literatūru par kustību rotaļām (G. Egima, S. Lai-zāne, D. Dzintere, V. Ripa, V. Romenkova, Timofejeva u.c.), redzam - kustību rotaļu organizēšanā svarīgi ievērot sekojošus principus: rotaļu izvēli atbilstoši pirmsskolas izglītības programmas prasībām; bērna vecuma īpatnību, fiziskās attīstības un sagatavotības pakāpes un

individuālo īpatnību ievērošanu; pakāpenību pārejā no vienkāršām rotaļām uz sarežģītākām; vairāku rotaļu variantu izstrādi dažādiem kustību veidiem, dažādam

skaitam, ar konkrētiem uzdevumiem; kustību rotaļas laikā jālīdzsvaro fiziskā, psihiskā un emocionālā slodze; rotaļas gaitā stingri jāievēro higiēnas prasības; rotaļas norises ilgums; jāattīsta un jāpaplašina bērna kustības; bērns jāiemāca darboties grupā atbilstoši rotaļas noteikumiem; precīzu rotaļas noteikumu prasību ievērošanu un vērtēšanu.

Lai kustību rotaļa bērniem patiktu, aizrautu tos un izdotos, ļoti svarīgi, kā pedagogs – rotaļas vadītājs izskaidros rotaļas noteikumus. To apstiprina gan pedagoģiskā literatūra par kustību rotaļu vadīšanu, gan arī mana ilggadīgā darba pieredze. Rotaļas noteikumus jaunākā pirmsskolas vecuma bērni at-bilstoši vecumposmu īpatnībām uztver abstrakti un reizēm maz izprot. Jo jaunāki bērni, jo īsākam, emocionālākam jābūt rotaļas izklāstam, un tam jābūt cieši saistītam ar rotaļas saturu. Tādēļ pedagogam jāstāsta rotaļas no-teikumi un reizē jādemonstrē kustības.

Vecākajā pirmsskolas vecumā, kur kustību rotaļa kļūst sarežģītāka, to var spēlēt un reizē dot paskaidrojumus.

Atkārtojamās rotaļās noteikumus nepaskaidro, bet atsauc atmiņā dar-bības ar jautājumiem (piem., kur dzīvo gailis?, ko viņš tur darīja?). Reizēm pedagogs atgādina kustību rotaļas mērķi, akcentējot dažus galvenos rotaļas noteikumus.

Skaidrojot sižeta kustību rotaļu noteikumus, pedagoga stāstījumam jāraisa bērnos spilgti, tēlaini priekšstati par personāžu darbību, ko bērni attēlos.

Rotaļas organizēšanas laikā pirmsskolas pedagogam viens no atbildīgāka-jiem uzdevumiem ir rotaļas izvēle. Šeit būtiski vispirms pārdomāt, lai izvēlē-tās rotaļas saturs atbilstu pirmsskolas audzināšanas mērķiem, uzdevumiem un tematiskajam plānam.

Izraugoties kustību rotaļu un uzņemoties galveno lomu, iesaku pedagogiem ņemt vērā:

rotaļas dalībnieku vecumu (jo vecāks bērns, jo rotaļai jābūt grūtākai, •noteikumiem sarežģītākiem);

bērnu attīstības līmeni, fizisko sagatavotību un individuālās īpatnības (no •tā būs atkarīgs, cik un kādas jaunas kustības pedagogs var iekļaut rotaļā);

rotaļas pedagoģisko uzdevumu, lai tā saskanētu ar tēmu, gadalaiku, •dienas daļu;

bērnu grupas sastāvu (tīrs jeb jaukts vecums), jo tas noteiks rotaļas sa-•režģītības pakāpi;

rotaļas dalībnieku skaitu;• rotaļas organizēšanas vietu – grupas telpa, zāle, laukums, brīvā daba u.c.;• rotaļas inventāra atbilstību higiēnas un estētiskajām prasībām;• bērnu zināšanas un intereses;• bērnu noskaņojumu un labsajūtu pirms rotaļāšanās;• vispārējo bērnu slodzi pirms rotaļas sākuma.•

Rotaļu organizēšanā svarīgi, lai pieaugušais nav tikai galvenās lomas iz-pildītājs, bet vienkāršs, aktīvs lomas dalībnieks, kurš vienlaicīgi vēro katra bērna individuālo attieksmi gan pret pašu rotaļu, gan citam pret citu. Vērā ņemama M. Montesori (1870-1952) atziņa: „Ja bērnam patīk iet, pieauguša-jam ir jāiet ar bērnu, nevis otrādi. Ļaujiet bērnam iet, un jūs redzēsiet, kā viņš iet: viņš pēta apkārtni.” [ 12.,46.]

konkretaus tikslo, kurį vaikas turėtų pasiekti žaidimo metu, iškėlimas. Svarbu, kad tikslas patenkintų vaiko poreikius ir troškimus: sukurtų patrauklią atmosferą, teiktų džiaugsmą ir pasitenkinimą; įtvirtintų vaiko judėjimo įgūdžius; ugdytų fizines savybes; formuotų gebėjimą bendrauti; kurtų palankų psichologinį klimatą.

Analizuodama pedagoginę literatūrą apie judriuosius žaidimus (G. Egima, S. Laizanė, D. Dzinterė, V. Ripa, V. Romenkova, Timofejeva ir kt.), priėjau prie išvados – organizuojant judriuosius žaidimus svarbu laikytis šių principų: pasirinkti žaidimus pagal ikimokyklinio švietimo programos reikalavimus; atsižvelgti į vaiko amžiaus ypatumus, fizinio išsivystymo ir pasirengimo

laipsnį bei individualias ypatybes; nuosekliai pereiti nuo paprastų žaidimų prie sudėtingesnių; parengti keletą žaidimų variantų, tinkamų įvairioms judesių rūšims,

įvairiam vaikų skaičiui, su konkrečiais uždaviniais; judriųjų žaidimų metu subalansuoti fizinį, psichinį ir emocinį krūvį; žaidžiant griežtai laikytis higienos reikalavimų; nustatyti žaidimo trukmę; ugdyti ir plėsti vaiko judesių įvairovę; vaiką mokyti dirbti grupėje ir laikytis žaidimo taisyklių; tiksliai laikytis taisyklių reikalavimų ir įvertinimų.

Norint, kad vaikams žaidimas patiktų, itin svarbu, kaip pedagogas – žaidimo vedėjas – paaiškina taisykles. Tai patvirtina ir pedagoginė literatūra apie vadovavimą judriesiems žaidimams, ir ilgametė mano darbo patirtis. Žaidimo taisykles ikimokyklinės įstaigos vaikai suvokia abstrakčiai. Kuo jaunesni vaikai, tuo trumpesnis, emocingesnis turi būti žaidimo paaiškinimas, jis turi būti artimai susijęs su žaidimo turiniu. Dėl to pedagogas turi aiškinti žaidimo tasykles ir tuo pačiu metu demonstruoti reikiamus judesius.

Vyresniame ikimokykliniame amžiuje, kai judrieji žaidimai tampa sudėtingesni, juos galima žaisti ir kartu aiškinti.

Kartojamo žaidimo taisyklės nebeaiškinamos, jos primenamos veiksmais su klausimais (pvz., kur gyvena gaidys? ką jis ten daro?). Kartais pedagogas primena judriojo žaidimo tikslą, akcentuodamas keletą svarbiausių žaidimo taisyklių.

Aiškinant siužetinių judriųjų žaidimų taisykles, pedagogo pasakojimas vaikams turi sukelti ryškius, vaizdingus suvokinius apie personažų veiklą, apie tai, ką vaikai turės pavaizduoti.

Organizuodamas žaidimą, pedagogas turi ypač atsakingai jį pasirinkti. Svarbu, kad pasirinkto žaidimo turinys atitiktų ikimokyklinio auklėjimo tikslus, žaidimo uždavinius ir teminį planą.

Pasirenkant judrųjį žaidimą ir prisiimant pagrindinį vaidmenį, patarčiau pedagogams atkreipti dėmesį į:

žaidimo dalyvių amžių (kuo vyresnis vaikas, tuo žaidimo taisyklės turi •būti sudėtingesnės);

vaikų išsivystymo lygį, fizinį pasirengimą ir individualias savybes (nuo •to priklausys, kiek ir kokius judesius pedagogas gali įtraukti į žaidimą);

pedagoginę žaidimo užduotį, kad ji sutaptų su tema, metų laiku, dienos •laikotarpiu;

vaikų grupės sudėtį (vienodas ar įvairus amžius), nes tai turės įtakos •žaidimo sudėtingumui;

žaidimo dalyvių skaičių;• žaidimo organizavimo vietą – grupė, salė, aikštė, gamtinė aplinka •

ir kt.; žaidimo inventoriaus ir higienos reikalavimų atitikimą;• vaikų žinias ir interesus;• vaikų nuotaiką ir savijautą prieš žaidžiant;• bendrą krūvį prieš pradedant žaisti.•

Organizuojant žaidimus svarbu, kad suaugusysis būtų ne tik pagrindinio vaidmens atlikėjas, bet ir aktyvus dalyvis, kuris tuo pačiu metu stebi individualias kiekvieno vaiko nuostatas tiek žaidimo, tiek ir kitų vaikų atžvilgiu. Pravartu prisiminti M. Montesori (1870–1952) mintį: „Jei vaikui patinka eiti, suaugęs žmogus turi eiti kartu su vaiku, o ne atvirkščiai. Leiskite vaikui eiti ir jūs pastebėsite, kaip jis eina: jis tyrinėja aplinką“ [12; 46].

14

No pieredzes mēs zinām, ka pirmsskolas vecuma bērniem ļoti patīk rotaļā-ties kopā ar pieaugušo, kurš izrāda interesi par viņu rotaļdarbību un iesaistās tajā. Šādu rotaļvadīšanas paņēmienu pielietošana palīdzēs veidot pozitīvu saskarsmi un atgriezenisko saiti, jo kustību daudzveidību, imitāciju nianses bērns smeļas no pedagoga piemēra. Pozitīva atgriezeniskā saikne bērnam „ziņo”, ka viņa darbības ir pozitīvas, vajadzīgas, ka tiek atzīta viņa kompe-tence. [9., 32.]

Ja rotaļas organizējam mācību gada sākumā, kad bērni tikko sākuši ap-meklēt iestādi, bieži redzam, ka jaunākie bērni stāv malā un vēro, kā rota-ļājas citi. Pedagogs nedrīkst spiest bērnu obligāti piedalīties rotaļā, bet gan atbalstīt rotaļas gaitā, iesaistīties kopīgi, paņemt aiz rokas, iedrošināt. Bikla-jiem bērniem jāpalīdz pārvarēt grūtības, bet palīdzība nedrīkst traucēt bērna pašapziņai, pašlepnumam, patstāvībai.

Audzināšanas ziņā kustību rotaļa ir iedarbīga tikai tad, ja pedagogs lieto pareizus rotaļas vadīšanas paņēmienus. Tas prasa vispusīgas zināšanas rota-ļas teorijā un vadīšanas metodikā.

Apkopojot visu iepriekš aprakstīto informāciju par kustību rotaļas organi-zēšanu, piedāvāju šādu plānu:

1. Rotaļas vietas izvēle un sagatavošana.Vietas un inventāra atbilstība sanitārajiem un drošības noteikumiem.•Rotaļas laukuma ierobežošana.•Rotaļas kustībām atbilstošs bērnu apģērbs, apavi.•

2. Bērnu organizēšana. Bērni rotaļai jāsapulcē ātri, lai lieki nenovērstu bērnu uzmanību.•

3. Intereses izraisīšana.Ieinteresēšanas process visos vecuma posmos ir īss.•Izmantot rotaļinventāru (grabuļus, lentes, maskas, koku lapas, kastaņus, •

čiekurus utt.).Izmantot ieinteresējušo rotaļlietu (mīkstās rotaļlietas, roku lelles u.c.).•Iepazīstināt ar rotaļas nosaukumu.•

4. Paskaidrojums un kustību paraugs.Rotaļas noteikumu paskaidrojums īss, jaunākajām grupām ar kustību •

demonstrējumu.Jāizskaidro galvenie uzdevumi.•

5. Vadītāju izvēle.Jaunākajās grupās vadošo lomu uzņemas pedagogs.•Vecākajās grupās vadošā izvēle atkarīga no visas rotaļas gaitas, kur•pedagogam jāņem vērā bērna temperaments, attīstība, sagatavotība un •

arī tāda īpašība, kā bērna atjautība.Zināmā rotaļā par vadošo vajag izvēlēties arī mazkustīgu bērnu.•Bailīgie bērni jāsaliek kopā ar drošākajiem un jādod iespēja būt •

vadošajiem.Rotaļas laikā vadošajiem jānodrošina atšķirības zīmes.•

6. Rotaļas gaita un pedagoga loma tajā.Jau rotaļas sākumā jādara rotaļas atmosfēra.•Rotaļa jāiekļaujas uzmanīgi, neapspiežot bērnu iniciatīvu.•Kļūdas un nepilnības kustību izpildē vai noteikumos jānovērš jau pašā •

sākumā.Vadošās lomas uzņemšanās ir viens no rotaļu vadīšanas paņēmieniem, •

kas palīdz izvērst kustību rotaļas saturu, novērst nejaušības, iziršanu, ievirzīt tēmu pareizā gultnē, dod iespēju viegli un nepiespiesti iesaistīt rotaļā jaunus dalībniekus.

7. Rotaļas nobeigums un vērtējums.Pēc rotaļāšanās jānovērtē - bērnu rīcība, kustību izpildījums, noteikumu •

ievērošana, rotaļas rezultāts.Lai celtu bērnu pašapziņu, īpaši uzmanīgi jāizvērtē rezultāts.•

„Rotaļas vadīšana ir grūts uzdevums” – pirms daudziem gadiem teicis P. Leshafts. [39., 8.] Es tam pilnībā piekrītu un kā galveno pedagogiem iesaku – labi sagatavoties, krāt pieredzi, censties izjust katra bērna no-skaņojumu rotaļā. Vienlaikus gribu piebilst – interese aktīvi iesaistīties

Iš patirties žinome, kad ikimokyklinio amžiaus vaikams labai patinka žaisti kartu su suaugusiuoju, kuris neslepia susidomėjimo jų žaidimais ir juose dalyvauja. Toks žaidimo vedimo metodo taikymas padės suformuoti teigiamą sąlytį ir grįžtamąjį ryšį, nes judesių įvairovės, imitavimo niuansų vaikas semiasi iš pedagogo. Teigiamas grįžtamasis ryšys vaikui „praneša“, kad jo veikla yra teisinga, reikalinga, kad pripažįstama vaiko kompetencija [9; 32].

Jei žaidimus organizuojame mokslo metų pradžioje, kai vaikai ką tik pradėję lankyti įstaigą, dažnai pastebime, kad naujokai stovi šalia ir žiūri, kaip kiti žaidžia. Pedagogas neturėtų versti vaiko būtinai dalyvauti žaidime, o tik padėti įsitraukti į žaidimo eigą, paimti už rankos, padrąsinti. Drovesniems vaikams reikia padėti nugalėti sunkumus, tačiau pagalba neturėtų trukdyti vaiko savimonei, savigarbai, savarankiškumui. Auklėjimo aspektu judrusis žaidimas bus paveikus tik tada, jei pedagogas pasirinks teisingus žaidimo organizavimo metodus. Tai reikalauja visapusiškų žaidimo teorijos ir vadovavimo metodikos žinių.

Apibendrindama aukščiau pateiktą informaciją apie judriojo žaidimo organizavimą, siūlau šį planą:

1. Žaidimo vietos pasirinkimas ir paruošimas:vietos ir inventoriaus sanitarinių ir saugos reikalavimų atitikimas;•žaidimo aikštelės ribų nustatymas;•žaidimo judesiams tinkamos aprangos ir avalynės parinkimas.•

2. Vaikų organizavimas:vaikai pradėti žaisti turi greitai, kad neišsisklaidytų dėmesys.•

3. Sudominimas:sudominimo procesas, nepaisant amžiaus tarpsnio, turi būti trumpas;•naudojamas žaidimo inventorius (barškučiai, kaspinai, kaukės, medžių •

lapai, kaštonai, kankorėžiai ir pan.);pasitelkiama į pagalbą žaislus (minkštieji žaisliukai, lėlės-pirštinės ir pan.);•supažindinimas su žaidimo pavadinimu.•

4. Paaiškinimai ir judesių pavyzdžiai:žaidimų taisyklių paaiškinimas turi būti trumpas, jaunesnėms grupėms – •

su judesių demonstravimu;paaiškinami pagrindiniai uždaviniai.•

5. Vedėjų pasirinkimas:jaunesnėse grupėse vedėjų vaidmenį atlieka pedagogas;•vyresnėse grupėse vedėjų pasirinkimas priklauso nuo viso žaidimo eigos, •

bet pedagogas turi atkreipti dėmsesį į vaikų temperamentą, išsivystymo lygį, pasirengimo laipsnį ir į nuovokumą;

jei žaidimas žinomas, vedėju reikia pasirinkti ir mažiau judrius vaikus;•nedrąsius vaikus patartina sugrupuoti kartu su drąsesniais ir suteikti jiems •

galimybę būti vedėjais;žaidimo metu vedėjus reikia išskirti iš kitų atitinkama atributika.•

6. Žaidimo eiga ir pedagogo vaidmuo:jau žaidimo pradžioje reikia sukurti tinkamą žaidimo atmosferą;•į žaidimą reikia įsitraukti atsargiai, nenustelbiant vaikų iniciatyvos;•klaidas ir trūkumus, atliekant judesius, reikia pastebėti ir aptarti žaidimo •

pradžioje;vedėjo vaidmens atlikimas yra vienas iš žaidimo organizavimo metodų, •

padedantis išplėsti judriojo žaidimo turinį, numatyti galimus netikėtumus, orientuoti reikiama linkme, suteikti galimybę lengvai ir natūraliai į žaidimą įsitraukti naujiems dalyviams.

7. Žaidimo pabaiga ir įvertinimas:pažaidus reikia įvertinti vaikų elgesį, judesių atlikimą, taisyklių laikymąsi, •

žaidimo rezultatus;siekiant kelti vaikų savimonę, ypač atsargiai vertintini rezultatai.•

„Vadovauti žaidimui – sudėtingas uždavinys“, – prieš daugelį metų yra pasakęs P. Leshaftas. [39; 8]. Aš su juo visiškai sutinku ir patariu pedagogams gerai pasiruošti, kaupti patirtį, stengtis įsijausti į kiekvieno vaiko nuotaiką žaidimo metu. Kartu norėčiau pridurti, kad noras aktyviai dalyvauti vaikui

15

bērnam radīsies tikai tad, ja būs ievērots pedagoģiskais nosacījums – bērns izprot rotaļu.

Bērns un vide „Bērni apgūst apkārtējo pasauli un iegūst pieredzi no apkārtējās vides – vienau-

džiem, pieaugušajiem un viņu savstarpējām attiecībām; par lietām un to sakārto-tību, sabiedrības un lietu mijiedarbību. Ja vide ir attīstoša, tad tajā bērns var būt pārveidotājs, pilnveidotājs, radītājs.” [34., 3.]

Ieviešot jaunās pirmsskolas izglītības programmas prasības, tika akcentēts, ka viens no nopietniem darba virzieniem ir kvalitatīvas attīstošās vides nodrošināšana un augsta bērnu dzīves kvalitāte. Kur tā realizējas? Kur to nodrošina? Viennozīmī-gi – tā jānodrošina vidē, kurā bērns dzīvo. Līdz ar to - jādomā, kāda ir pirmsskolas iestādes tuvākā vide, rotaļu laukums, zāle, grupa un visa iestādes vide kopumā.

Ir pieņēmums, ka bērns pasauli izzina pa daļām, tās savstarpēji salīdzinot un kop-skaitot. Kā cilvēkvidi, tā dabas vidi mēs varam iedalīt sīkāk, kur kopsaistībā rodas dzīves vide tās kopveselumā.

Vidi jeb sociālo situācija, kurā noris bērna psihiskā attīstība, raksturo trīs savstarpē-ji saistīti elementi: makrovide (sabiedrība ar tajā pastāvošajām sabiedriskajām un materiālajām attiecībām), mikrovide (tā sabiedrības un sabiedrisko attiecību daļa, ar kuru ik dienas mijiedarbojas indivīds, kurš ir trešais vides elements). [24., 4.]

Bērna mikrovidi veido viss, kas viņam ir apkārt. Tātad pirmsskolā tie ir grupas bēr-ni, pieaugušie, lietu vide un to savstarpējā mijiedarbība. Tā ir vide, kur bērns attīs-tās, mācās - mācību vide, mikrovides daļa. Vieta, kur bērns veido savas pieredzes, vērtības, prasmes, mācās veidot attieksmi pret sevi un pasauli, kur mācās iegūt iemaņas un zināšanas.

Mācību vide ir arī socializācijas vieta, kur bērns stājas mijattiecībās ar cilvēkvidi. Mācību vide ir telpas kategorija (pirmsskolas iestāde, mājas, apkārtējā kultūrvide) un laika kategorija. Mācību vide ir tad, ja bērnam tiek radīti apstākļi, kur viņš var aktīvi darboties un darbībās sevi attīstīt.

Pirmsskolēnu raksturo emocionālā attieksme pret darbību, aktivitāte mācību vidē, tādēļ nedrīkst ļaut zust emocionālā pārdzīvojuma klātesamībai viņa darbības vidē. Visas bērna darbības, tai skaitā arī kustību rotaļas, pavada zināms emocionāls noskaņojums, bet tikai pozitīvas emocijas veidos pozitīvu attieksmi pret darbības mērķi un procesu un ir nosacījums, ka bērnā notiks pozitīva „ārējā” pāreja „iekšējās” vērtībās.

Lietu vide – mācību vides struktūrelements. Lietu videi raksturīgi palīdzēt aktua-lizēt bērna iekšējo pozīciju pirmsskolas iestādē. Bērnam pasaules apguvei jānod-rošina apkārtējā materiālā vide, jeb, kā mēs sakām, materiālā bāze. Visas pirms-skolas telpu materiālais raksturojums (iekārtojums) ir nozīmīgs līdzeklis pozitīva psiholoģiskā klimata veicināšanā. Te ietilpst arī grupas telpu lietu vide - mēbeles, rotaļlietas, attēli, mākslas darbi, grāmatas, sadzīves priekšmeti, darba materiāli, uzskate, vizuālā informācija, bērnu darbi u.c. Arī sižeta kustību rotaļu organizēša-nai izmantojamie priekšmeti – maskas, lentes, lakati, dabas materiāli u.c., ir bērna aktīvu darbību rosinoša lietu vide.

Diemžēl šodienas lauku pirmsskolas iestādes Latvijā bieži ir vienīgā sakoptā un estētiski noformētā dzīves vieta bērnam, viņa pirmie pozitīvie iespaidi un pieredze sakārtotības un skaistuma izjūtas aspektā.

Lietu vide ir attīstošā vide, kas orientēta uz bērna personības izaugsmi tās ko-pumā. Tā ir vide, kur radīti apstākļi sensoro orgānu un fiziskās koordinācijas attīs-tībai – atbilstošs inventārs, telpu brīvums. Tā ir vieta, kur bērns mācās apjēgt, ka no viņa darbības ir atkarīgs darba rezultāts. Te ir dotas iespējas vingrināt un veidot izpratnes un paradumus, apmierināt vajadzību pēc drošības un piederības izjūtas savai grupai, pirmsskolas iestādei.

Bērna darbības vides, tai skaitā arī šīs rīta kustību kopas raksturojums aplūkojams no bērna darbības rakstura un no viņa vecuma, interesēm un vajadzībām. Un arī ro-taļmateriāliem attīstošajā vidē jābūt tādiem, kuri iespējami vispusīgāk nodarbina visus bērna maņu orgānus.

Trešais struktūrlements – garīgie apstākļi. Šo apstākļu radīšana ir skolotāja kom-petence un atbildība.

Manā skatījumā pirmsskolas mācību vidē garīgos apstākļus veido: draudzīgas attiecības grupā visās saskarsmes jomās: bērns-bērns, pieaugu-

šais-bērns, pieaugušais-pieaugušais; humāns skolotāja vadības stils; labi pārdomātas rotaļapmācības situācijas;

kils tik tada, jei bus laikomasi pagrindinio pedagogikos principo – vaikas turi suvokti žaidimą.

Vaikas ir aplinka„Vaikai įsisavina aplinkinį pasaulį ir įgyja patirties iš aplinkos – bendraamžių,

suaugusiųjų ir jų tarpusavio santykių – apie daiktus ir jų tvarką, apie visuomenės ir aplinkos tarpusavio santykius. Jei aplinka skatina vystymąsi, joje vaikas gali būti pertvarkytojas, tobulintojas, kūrėjas“ [34; 3].

Įdiegiant naujosios ikimokyklinio švietimo programos reikalavimus akcentuojama, kad viena rimčiausių darbo krypčių yra kokybiškos, skatinančios ugdymą aplinkos užtikrinimas ir aukšta vaikų gyvenimo kokybė. Kaip tai realizuojama? Kaip užtikrinama? Tai privalo užtikrinti aplinka, kurioje vaikas gyvena. Tad turime pagalvoti apie tai, kokia ji – artimiausia ikimokyklinės įstaigos aplinka, žaidimų aikštelė, salė, grupė.

Manoma, kad vaikas su pasauliu susipažįsta dalimis, jas tarpusavyje lygindamas ir dėliodamas. Tiek žmonių gyvenamąją, tie ir gamtinę aplinką galime skirstyti smulkiau, o ryšiai atsiranda gyvenamojoje aplinkoje.

Aplinką, socialią situaciją, kurioje vyksta vaiko psichinis vystymasis, apibrėžia trys tarpusavyje susiję elementai: makroaplinka (visuomenė ir joje egzistuojantys visuomeniniai ir materialiniai santykiai), mikroaplinka (ta visuomenės ir visuomeninių santykių dalis, su kuria kasdien susiduria individas) ir individas [24; 4].

Vaiko mikroaplinką sudaro viskas, kas jį supa. Taigi ikimokyklinėje įstaigoje tai yra grupės vaikai, suaugusieji, daiktai ir visų šių elementų tarpusavio sąveika. Tai aplinka, kurioje vaikas auga, mokosi – mokymo aplinka, mikroaplinkos dalis. Vieta, kurioje vaikas formuoja savo patirtį, vertybes, gebėjimus, mokosi suvokti save ir pasaulį, čia jis įgyja žinių ir įgūdžių.

Mokymo aplinka kartu yra ir socializacijos vieta, kurioje vaikas palaiko ryšius su kitais. Mokymo aplinka – tai erdvės (ikimokyklinė įstaiga, namai, aplinkinė kultūra) ir laiko kategorija. Mokymo aplinka randasi tuo atveju, jei sukuriamos aplinkybės, kuriomis vaikas gali aktyviai veikti ir šios veiklos metu tobulėti.

Ikimokyklinukas pasižymi emocingu požiūriu į darbą, veiklą mokymo aplinkoje, tad nevalia leisti išnykti emociniams išgyvenimams jo aplinkoje. Visi vaiko veiksmai, taip pat ir judrieji žaidimai, susiję su tam tikromis nuotaikomis, tačiau tik palankios emocijos sukurs teigiamą požiūrį į veiklos tikslą ir procesą, o tai yra sąlyga, kad vaiko vidiniame pasaulyje „išoriniai“ įspūdžiai pavirstų „vidinėmis“ vertybėmis.

Daiktų aplinka – struktūrinis mokymo aplinkos elementas. Daiktų aplinka turėtų padėti aktualizuoti vaiko vidinę poziciją ikimokyklinėje įstaigoje. Kad vaikas sėkmingai įsisavintų pasaulį, turi būti užtikrinta materiali aplinka arba, kaip mes sakome, materialinė bazė. Visų ikimokyklinės įstaigos patalpų materialinė įranga yra svarbi priemonė palankiam psichologiniam klimatui kurti. Tai susiję ir su grupės patalpų daiktine aplinka – baldais, žaislais, paveikslėliais, meno darbais, knygomis, namų apyvokos daiktais, darbo medžiaga, vaizdinėmis priemonėmis ir informacija, vaikų darbeliais ir pan. Tai taip pat ir siužetinių žaidimų metu naudojami daiktai – kaukės, kaspinai, skepetaitės, gamtinė medžiaga ir kt., visa tai skatina vaiką įsitraukti į aktyvią veiklą.

Deja, mūsų laikais ikimokyklinės įstaigos Latvijoje vaikui neretai yra vienintelė tvarkinga ir estetiška gyvenamoji vieta, kelianti pirmuosius teigiamus įspūdžius ir patirtį tvarkos ir grožio aspektu.

Daiktų aplinka turi ugdomąją reikšmę, ji orientuota į vaiko asmenybės ugdymą apskritai. Tai aplinka, kurioje sukuriamos aplinkybės sensoriniams organams ir fizinei koordinacijai lavinti – atitinkamas inventorius, patalpų erdvumas. Tai vieta, kurioje vaikas mokosi suvokti, kad nuo jo veiklos priklauso darbo rezultatas. Čia suteikiamos galimybės mankštintis ir formuoti savivoką bei įgūdžius, patenkinti saugos, priklausomybės savo grupei, ikimokyklinei įstaigai poreikį.

Vaiko veiklos aplinkos, taip pat ir rytinės mankštos pratimų apibūdinimas sukurtas atsižvelgiant į vaiko veiklos pobūdį ir jo amžių, interesus, poreikius. Žaidimams naudojamos priemonės ugdymo aplinkoje turi būti kiek galima visapusiškiau lavinančios visus jutiminius organus.

Trečiasis struktūrinis elementas – dvasinės sąlygos. Šioms sąlygoms kurti reikalinga mokytojo kompetencija ir atsakomybė.

Mano manymu, ikimokyklinėje mokymo aplinkoje dvasines sąlygas sudaro: draugiški santykiai grupėje visose komunikacijos grandyse: vaikas – vaikas,

suaugęs žmogus – vaikas, suaugęs žmogus – suaugęs žmogus; humaniškas mokytojo vadovavimo stilius; gerai apgalvotos žaidimo mokymo situacijos;

16

pozitīvi adaptējies bērns, ko nodrošina apstākļi, kur bērnam būs apmierinātas viņa vajadzības.

Pēc amerikāņu psihologa A. Maslova vajadzību hierarhijas piramīdas, bērnu va-jadzības sakārtotas šādi: fizioloģiskās vajadzības t.sk. dienas režīma ievērošana at-bilstoši bērna vecuma īpatnībām; drošība – fiziskā, garīgā, emocionālā; piederības izjūta – psiholoģiskā piederība savai grupiņai, draugiem, dzimumam; „Es” vērtī-ba – pozitīva savu spēju un īpašību apzināšanās pārvarot grūtības, pašiniciatīva, sevis apliecināšana dažādās pašizvēlētās aktivitātēs.

Bērns pasaules apguves procesā atbalstu savai darbībai gūst apkārtējā lietu vidē. Arī saskarsmē ar pieaugušajiem bērns izmanto lietu vidi. Tā apmierina bērna va-jadzības pēc fiziskās aktivitātes, radoša, intelektuālas un mākslinieciskas darbības. Tas viss realizēsies ar nosacījumu, ka vide iekārtota funkcionāli pamatoti.

Kopveseluma pozīcijā lietu videi ir šādas funkcijas: lietu vides ētiski estētiskās audzināšanas funkcija; lietu vides un bērna jaunrades iespējas; lietu vide un darba kultūras veidošana; lietu vide un bērna intelektuālā attīstība [23.,128.].

Ar šo pirmo funkciju bērnudārzā pedagogs var ienest ārējās sabiedrības kultūrvērtī-bas, kuras domātas bērna iekšējai uztverei un to var panākt ar mākslas palīdzību. Tāpēc pirmsskolas iestādes mācību procesā pedagogiem jāizmanto kultūrelementi – gleznas, grāmatas, tradīcijas. Lietderīgi izmantot arī dabas materiālus.

Jau pirmsskolā pedagogam ir jāattīsta bērna dvēseles redzi, garīgumu, perso-nīgo attieksmi pret apkārtni, pret lietu vidi, piemēram, pret koka lietderīgumu, pret kaltētiem vai svaigiem ziediem, lapām, lai skaistais no vides ienāktu bērna iekšējā pasaulē.

Bērna jaunrades iespējas pedagogam organizēt nebūt nav grūti, jo atliek tikai veidot vidi, kurā pieejamas radošas lietas, lai sāktu darboties bērna fantāzija. Te var būt milzīga radošo materiāli, darbīgās vides daudzveidība. Protams, tas prasa vietu, laiku, brīvības izjūtu un darba formu un metožu zināšanas.

Kā trešā funkcija lietu vidē ir darba kultūras veidošana. Pedagogam jāveido struktu-rēta vide, tas nozīmē, ka bērni zina, kur viņu grupas telpā atrodas darba, kur atpūtas vieta, jo lietas ir sagrupētas. Pedagogs bērna darbībai nodrošina pietiekamu materiālu daudzumu, iespēju tos izvēlēties, organizē vietu, laiku un vidi tā, ka pēc aktivitātes rota-ļu materiāli jānoliek. Tieši mazajiem bērniem raksturīga kārtības mīlestība.

Bērna intelektuālo attīstību lietu vidē pedagogs organizē, darbojoties ar dažā-diem priekšmetiem, materiāliem, izzinot to pielietošanas iespējas. Bērns darbojas ar pieaugušā palīdzību, kurš apmāca pareizos darbības paņēmienus, kam savukārt ir milzīga nozīme bērnu uztveres un domāšanas attīstībā.

Veidojot mācību vidi, pedagogam jāņem vērā, ka lielāko dienas daļu bērns pavada pirmsskolas iestādē, nepārtrauktā mijiedarbībā ar vienaudžiem un pieaugušajiem cilvēkiem. Pirmsskolas iestādē strādājošajiem savā darbībā jānodrošina: koleģiālas savstarpējās attiecības, pozitīva saskarsme, orientācija uz vienotu mērķi, lai ar bērniem strādātu tikai profesionāļi, pastāvīga vēlme pilnveidoties un mainīties, katra grupas bērna interešu, spēju un vajadzību noteikšana un attīstība, bērnu vēlme domāt, meklēt, atrast, pārbaudīt.Pirmsskolas darbiniekiem jārada humānas, radošas un tikumiskas sasvstarpējās

attiecības, bērna izpratne, cieņa pret viņa personību, uzticēšanās bērnam. Mēs, protams, zinām, ka bērni daudz iemācās arī no vienaudžiem sociālajā vidē. Bet profesionāls pedagogs ar zināšanām izglītības filozofijā, bērna fizioloģijā, psiho-loģijā, ļaujot realizēties bērna unikālajai individualitātei caur atklāsmes prieku, ir galvenais resurss pozitīva psiholoģiskā klimata radīšanā pirmsskolā.

Tātad pedagoga kompetence ir tā, kas veido mācību vides garīgos apstākļus. Pamats tam ir bērnu pozitīvas, draudzīgas savstarpējās attiecības. Pēc maniem vē-rojumiem, šodienas pirmsskolas iestādē tas ir sevišķi aktuāli, jo, sabiedrībai noslā-ņojoties „turīgajos” un „mazturīgajos”, arī bērnu starpā veidojas šādas sociālās vides noteiktas attiecības un bieži dzirdam - „es ar viņu nedraudzēšos, jo....”.

Būtisks ir pirmsskolas skolotāja vadības stils un prasme ikdienā izmantot bērnus ieinteresējošas darba organizācijas formas, metodes – rotaļnodarbības ar visu gru-pu, apvienotās rotaļnodarbības, bērnu mācīšana patstāvīgajā darbībā, mācīšana apakšgrupās, pašnodarbošanās u.c. Bet galvenais nosacījums, pedagogam ir jābūt

gerai prisitaikęs vaikas – tai užtikrina aplinkybės, kurioms esant vaikas gali patenkinti savo poreikius.

Remiantis amerikiečių psichologo A. Maslovo poreikių hierarchijos piramide, vaikų poreikiai sutvarkyti šia tvarka: fiziologiniai poreikiai, tarp jų dienos režimo laikymasis, atsižvelgiant į vaiko amžiaus ypatumus; sauga – fizinė, dvasinė, emocinė; priklausomybės pojūtis – psichologinė priklausomybė savo grupei, draugams, lyčiai; „Aš“ vertybė – teigiamas savo galimybių ir savybių suvokimas įveikiant sunkumus, iniciatyvumas, teigiama saviraiška įvairioje paties pasirinktoje veikloje.

Vaikas pasaulio suvokimo procese paramą savo veiklai įgyja ir iš aplinkinių daiktų. Kontaktuodamas su suaugusiais žmonėmis vaikas taip pat naudoja daiktinę aplinką. Ji patenkina jo fizinio aktyvumo, kūrybinės, intelektinės ir meninės veiklos poreikius. Tokias funkcijas aplinka galės atlikti, jei bus funkcionaliai sutvarkyta.

Daiktinė aplinka atlieka šias funkcijas: daiktinės aplinkos etinio ir estetinio ugdymo funkcija; daiktinė aplinka ir vaiko kūrybingumo ugdymas; daiktinė aplinka ir darbo kultūros ugdymas; daiktinė aplinka ir vaiko intelektinių gebėjimų ugdymas [23; 128].

Pirmoji funkcija pedagogui leidžia įdiegti išorinės visuomenės kultūrines vertybes, skirtas savivokai ugdyti – tai galima pasiekti meno dėka. Dėl to ikimokyklinėse įstaigose mokymo procese pedagogai naudoja kultūrinius elementus – paveikslus, knygas, tradicijas ir kt. Autorė mano, kad pravartu naudoti ir gamtinę medžiagą.

Jau ikimokyklinėje įstaigoje pedagogas turi ugdyti dvasingumą, asmeninį požiūrį į aplinką, į daiktų pasaulį, kad aplinkos grožis pasiektų vidinį vaiko pasaulį.

Vaiko kūrybingumą ugdyti pedagogui nėra sunku – reikia tik sukurti tam tikslui tinkamą aplinką, ir ima veikti vaiko fantazija. Gali būti didžiulė kūrybinės medžiagos, darbingos aplinkos įvairovė. Žinoma, tai reikalauja vietos, laiko, laisvės pojūčio ir žinių apie darbo formas bei metodologiją.

Trečioji funkcija daiktinėje aplinkoje yra darbo kultūros ugdymas. Pedagogas turi sukurti struktūruotą aplinką, tai reiškia, kad vaikai žino, kurioje jų grupės vietoje yra darbo, o kurioje poilsio erdvė. Pedagogas vaiko veiklai užtikrinti turi pateikti pakankamai medžiagos, galimybę ją pasirinkti, jis organizuoja vietą, laiką ir aplinką taip, kad po darbo žaidimų medžiaga būtų padėta į vietą. Būtent mažiems vaikams būdingas polinkis tvarkytis.

Intelektinį vaiko ugdymą daiktinėje aplinkoje pedagogas organizuoja pasitelkdamas į pagalbą įvairius daiktus, susipažindamas su jų panaudojimo galimybėmis. Vaikas dirba padedamas suaugusiojo, kuris pamoko taisyklingų darbo metodų, – tai ypač svarbu ugdant vaikų suvokimo ir mąstymo įgūdžius.

Kurdamas mokymo aplinką, pedagogas turi atkreipti dėmesį į tai, kad didžiąją dienos dalį vaikas praleidžia ikimokyklinėje įstaigoje, nuolat bendraudamas su bendraamžiais ir suagusiais žmonėmis. Ikimokyklinėje įstaigoje dirbantieji savo veikloje turi užtikrinti: kolegiškus tarpusavio santykius; teigiamą bendravimą; orientavimąsi ir bendrus tikslus; personalo profesionalumą; nuolatinį siekį tobulėti ir keistis; kiekvieno grupės vaiko interesų, gebėjimų, poreikių nustatymą ir ugdymą; vaikų siekį mąstyti, ieškoti, rasti, patikrinti.Ikimokyklinės įstaigos dabuotojai turi formuoti humaniškus, kūrybiškus ir

dorinius tarpusavio santykius, užtikrinti pagarbą vaiko asmenybei, pasitikėjimą juo. Mes, aišku, žinome, kad vaikai daug ko išmoksta iš savo bendraamžių socialinėje aplinkoje. Tačiau profesionalus pedagogas, remdamasis savo švietimo filosofijos, vaiko fiziologijos, psichologijos srities žiniomis, skatina vaiko unikalumo ir individualumo raišką per atradimo džiaugsmą, jis yra pagrindinis įstaigos palankaus psichologinio klimato kūrimo šaltinis.

Taigi, pedagogo kompetencija yra tai, kas formuoja mokymo aplinkos dvasines sąlygas. Pagrindas tam – geri, draugiški vaikų tarpusavio santykiai. Esu pastebėjusi, kad šiais laikais ikimokyklinėje įstaigoje tai ypač aktualu, nes, visuomenei skirstantis į turtingus ir mažaturčius, tarp vaikų taip pat formuojasi panašūs socialinės aplinkos determinuoti santykiai, tad neretai tenka išgirsti – „Aš su juo nedraugausiu, nes...“

Itin svarbus ikimokyklinės įstaigos mokytojo vadovavimo stilius ir gebėjimas kasdienybėje panaudoti vaikus dominančias darbo organizacijos formas,

17

pārliecinātam, ka ir nodrošinātas bērna pamatvajadzības – bērns ir paēdis, izgulē-jies, jūtas kā fiziski, tā garīgi drošs.

Ja ir visi šie priekšnoteikumi, tad bērni būs atvērti un atsaucīgi. Pedagogam atliks tikai ar pozitīvu pieeju pakāpeniski celt bērna pašcieņu un rosināt bērnā vajadzību apliecināt sevi pašizvēlētās sfērās, piemēram, attēlot vadošās lomas sižeta kustību rotaļās, jau rīta cēlienā izteikt sevi tematiskā kustību rotaļu kopā „Kustību prieks”.

Tā kā bērniem darbošanās prasmes ir tikai attīstības procesā, pirmsskolas sko-lotājam ir svarīgi nodrošināt laiku, kas vajadzīgs, lai pētītu, apjēgtu, pilnveidotu atmiņu. Jāņem vērā, ka katrs bērns strādā savā tempā. Pedagogam jāiepazīst katra domas, spriedumi un jāzina, kā tie veidojušies.

Radot visu šo apstākļu kopumu, mēs ļaujam bērnam izjust prieku par savu va-rēšanu un iespēju pozitīvā veidā atbrīvoties no enerģijas. Bet veiksmīga šī virzība nav iespējama bez bērnu vecumposmu īpatnību ievērošanas pirmsskolas iestādes pedagoģiskajā procesā.

Vecumposmu īpatnībasPozitīvs psiholoģiskais klimats bērnu vidē pirmsskolas iestādē veidosies tikai tad,

ja pedagoģiskajā procesā tiks ievērotas bērnu vecumposmu īpatnības un ņemtas vērā arī katra bērna individuālās attīstības īpatnības, kuras vērīgs pedagogs saskatīs bērna ikdienas darbībā un attieksmē pret ārējo pasauli.

Saskaņā ar cilvēka attīstības īpatnībām pedagoģijā vecumposmu no trim līdz septiņiem gadiem sauc par pirmsskolas vecumu. Daži psihologi to sauc arī par „rotaļperiodu”. Nedrīkst aizmirst, ka pirmsskolēna attīstība notiek viņa aktī-vās mijiedarbības procesā ar apkārtējo vidi un līdz ar to bērnu vecumposma robe-žas nav stingri noteiktas. Bērns savā attīstībā var gan apsteigt, gan atpalikt no sava vecuma grupas. Neapšaubāmi, pedagogam ir jāzina bērnu vecumposma īpatnības un vadošās darbības veidi, lai izvēlētos atbilstošākās mācību un audzināšanas me-todes, kas sekmētu pozitīvu bērna fizisko un garīgo attīstību.

Praktiskajā pedagoģijā pirmsskolas vecumposmu iedala – jaunākajā (3-4-gadī-gie ), vidējā (4-5-gadīgie) un vecākajā (5-7-gadīgie ), balstoties uz bērnu fiziskās un psihiskās attīstības līmeņiem. Šīs īpatnības jāņem vērā kustību rotaļu vadīšanā. Izpētot dažādus pedagoģijas avotus un balstoties uz V. Ripas darbu „Veiklības un atjautības rotaļas pirmsskolā un ģimenē”, esmu izveidojusi šādu iedalījumu:

Vecumposmu īpatnību līmeņi kustību rotaļāVecum-posms Kustību rotaļu saturs Lomas, darbība Rezultāts

Jaunākais pirmsskolas

vecums 3-4 g.

Rotaļas ar vienkāršu konkrētu sižetu – dzīvnie-ki, putni, transports u.c.

Lomu skaits niecīgs, pārsvarā visi tēlo vienu lomu. Dominējošā – viena kustība (lec, lido, skrien utt.)

Rezultāts nav svarīgs. Galvenais ir prieks, ko izraisa kustība.

Vidējais pirmsskolas

vecums 4-5 g.

Rotaļas kļūst sarežģītākas - ar ķeršanu, bēgšanu. Tajās nepieciešama izpratne, savaldība, organizētība. Bērnu savstarpējās attiecī-bas kļūst sarežģītākas.

Lomu skaits pieaug. Bēr-ni spēj uzņemties vadošo lomu. Kustības koordinē-tākas, precīzākas. Attīstās individuālie sacensību rotaļu elementi.

Rezultāts, kas atkarīgs no saskaņotas bērnu rīcības, no prasmes ātri un organizēti darboties, rēķinoties ar otru, spēja palīdzēt otram – sniedz rotaļas prieku, ganda-rījumu.

Vecākais pirmsskolas

vecums 5-7 g.

Rotaļas ar daudzveidīgu sižetu, kuru bērni izprot un realizē. Izmanto rotaļas ar dialogiem, ar priekš-metiem.

Uzņemas vadošo lomu un var patstāvīgi organi-zēt rotaļu. Stabila kustību koordinācija, nostiprinās kustību plastiskums, spēja aprēķināt spēku. Liela fiziskā aktivitāte, kustīgums un vienlaicīgi prasmes bremzēt impul-sīvas darbības.

Bērnu intereses virzītas uz darbības rezultātu – kopīgs prieks un apmierinājums par īstenoto rotaļas mērķi. Izveidojusies vēlme organizēt rotaļas un nepieciešamība pēc aktīvām, saturīgām kustībām.

Izstrādājot tematisko rīta kustību rotaļu kopu „Kustību prieks”, ņemta vērā nepieciešamība tieši rīta cēlienā raisīt bērnos pozitīvas emocijas, lai ik die-nas vairotu bērnos dzīvesprieku, radošo aktivitāti un uzlabotu psiholoģisko klimatu iestādē.

Būtiskākās emocionālās attīstības īpatnības, kas raksturo pirmssko-las vecuma bērnu un kas jāzina pedagogam:

Pirmsskolas vecuma bērniem ir emocionāli neapvaldītāks raksturs nekā •iepriekšējā un nākamajā periodā, ja tiek nodrošināta „barība” jutekļiem.

metodus – žaidimus su visa grupe, vienijančius žaidimus, skirtus mokyti dirbti savarankiškai, grupelėmis, individualiai ir pan. Tačiau svarbiausia sąlyga yra tai, kad pedagogas privalo būti įsitikinęs, jog yra patenkinti pirminiai vaiko poreikiai – vaikas yra pavalgęs, išsimiegojęs, jaučiasi fizišai ir dvasiškai saugus.

Jei šios sąlygos įvykdytos, vaikai bus nuoširdūs ir atviri. Pedagogui beliks tik laipsniškai įtvirtinti vaiko savigarbą ir paskatinti jį savo poreikius tenkinti paties pasirinktoje sferoje, pavyzdžiui, atlikti pagrindinius vaidmenis siužetiniuose judriuosiuose žaidimuose, išreikšti save per teminius žaidimus.

Kadangi vaikų veiklos įgūdžiai vystosi nuolatos, pedagogas turi skirti laiko, reikalingo atminčiai tyrinėti, suvokti ir tobulinti. Reikia atsižvelgti į tai, kad kiekvienas vaikas dirba savo tempu. Pedagogas turi susipažinti su kiekvieno vaiko norais, siekiais, turi žinoti, kaip jie susiformavo.

Sukurdami visas minėtas aplinkybes, mes leidžiame vaikui džiaugtis savo galimybėmis, išlieti energiją. Tačiau sėkmingai dirbti neįmanoma nežinant ir neatsižvelgiant į amžiaus tarpsnių ypatumus.

Amžiaus tarpsnių ypatumaiPalankus psichologinis klimatas įmanomas tik tuo atveju, jei pedagogikos

procese bus atsižvelgiama į vaikų amžiaus tarpsnių ypatumus ir individualias kiekvieno vaiko vystymosi aplinkybes, kurias atidus pedagogas įžvelgs vaiko kasdienėje veikloje ir per jo santykius su aplinkiniu pasauliu.

Pagal žmogaus vystymosi ypatybes pedagogikoje amžiaus tarpsnis nuo trejų iki spetynerių metų vadinamas ikimokykliniu amžiumi. Kai kurie psichologai jį vadina „žaidimų periodu“. Nevalia užmiršti, kad ikimokyklinuko vystymasis vyksta jam aktyviai sąveikaujant su aplinka, tad vaikų amžiaus tarpsnių ribos nėra griežtos. Vaikas gali tiek aplenkti, tiek atsilikti nuo savo bendraamžių. Be abejo, pedagogas privalo išmanyti amžiaus tarpsnių ypatumus ir pagrindinės veiklos būdus, kad galėtų pasirinkti tinkamiausius mokymo ir auklėjimo metodus, skatinančius fizinį ir dvasinį vaiko augimą.

Praktinėje pedagogikoje, remiantis vaikų fiziniu ir dvasiniu išsivystymo lygiu, ikimokyklinis amžiaus tarpsnis dalijamas į jaunesnįjį (3–4 metai), vidutinį (4–5 metai) ir vyresnįjį (5–7 metai). Į šiuos ypatumus reikia atsižvelgti žaidimų metu. Analizuodama įvairius pedagoginius šaltinius ir remdamasi V. Ripos darbu „Vikrumo ir nuovokumo žaidimai ikimokyklinėse įstaigose ir šeimoje“, sukūriau žemiau pateiktą sistemą:

Amžiaus tarpsnių ypatumų lygiai ir judrieji žaidimaiAmžiaus tarpsnis

Judriųjų žaidimų turinys Vaidmenys, veikla Razultatas

Jaunesnysis

ikimokyklinis amžius

3–4 m.

Paprasto, konkretaus siužeto žaidimai – gyvūnai, paukščiai, transporto priemonės ir pan.

Vaidmenų skaičius nedidelis, paprastai visi vaizduoja tą patį (šokinėja, skrenda, bėga ir pan.).

Rezultatas nesvarbus. Svarbu džiaugsmas, kurį teikia judėjimas.

Vidutinis ikimoky

klinis amžius 4–5 m.

Žaidimai tampa sudėtingesni – gaudymas, bėgimas. Svarbu suvokimas, susivaldymas, organizuotumas. Vaikų tarpusavio santykiai tampa sudėtingesni.

Išauga vaidmenų skaičius. Vaikai geba prisiimti vadovaujantį vaidmenį. Judesiai labiau koordinuoti, tikslesni. Vystosi individualūs rungtyninių žaidimų elementai.

Rezultatas priklauso nuo suderintos vaikų veiklos, nuo gebėjimo greitai ir organizuotai veikti kartu; galimybė padėti kitam teikia džiaugsmą ir pasitenkinimą.

Vyresnysis ikimoky

klinis amžius 5–7 m.

Žaidimų siužetas įvairus, vaikai jį suvokia ir analizuoja. Naudojami žaidimai su dialogais, daiktais.

Prisiimamas vadovaujamas vaidmuo, vaikai gali savarankiškai organizuoti žaidimą. Stabili judesių koordinacija, įtvirtinama judesių plastika, gebėjimas apskaičiuoti savo jėgas.

Didelis fizinis aktyvumas, judrumas ir kartu gebėjimas suvaldyti impulsyvius veiksmus.

Vaikai orientuojami į veiklos rezultatus – bendras džiaugsmas ir pasitenkinimas, įgyvendinant žaidimo tikslą. Susiformuoja siekis organizuoti žaidimus ir aktyvių, turiningų judesių poreikis.

Kurdama teminių rytinės mankštos žaidimų rinkinį „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“, atsižvelgiau būtent į tai, kad ryte ypač svarbu vaikams suteikti teigiamų emocijų, kad su kiekviena diena vaikai būtų vis linksmesni, augtų jų kūrybingumas ir pagerėtų bendras psichologinis klimatas.

Esminiai emocinio vystymosi ypatumai, būdingi ikimokyklinio amžiaus vaikams:

ikimokyklinio amžiaus vaikai emocijas valdo sunkiau palyginti su •anksčiau buvusiu ir su būsimuoju periodu;

18

Pirmsskolas vecuma bērniem raksturīgas ambivalentas jūtu izpausmes – •vienlaicīgi bērni var dusmoties un būt līdzjūtīgi, zaudēt paškontroli un palī-dzēt kādam, izjust vainas apziņu un meklēt sev attaisnojumu. [ 43., 94.]

Par augstāko tīksmes pakāpi pirmsskolas vecuma bērniem var uzskatīt •„prieka afektu”, kas bērnā rodas tad, kad labam organisma stāvoklim pievie-nojas patīkami ārējie iespaidi, kas modina interesi.

Emocijām ir svarīga loma cilvēku rīcības un uzvedības noteikšanā, jo tas sais-•tīts ar pārdzīvojumiem. Bērns savās emocionālajās izpausmēs ir tiešs, atklāts.

Pārdzīvojuma iespaidā bērnā veidojas fundamentālās emocijas – intere-•se, prieks, pārsteigums, bēdas, dusmas, riebums, nicinājums, bailes, kauns, vaina u.c. Pirmās visagrīnākās emocijas, tātad - attieksmes izpausmes, kas vērojamas jau zīdaiņiem, ir būtiskas arī pirmsskolas vecuma posmā – prieks, dusmas, bailes. Emocijas iespaido bērna uztveres procesus, uzmanību, atmi-ņu un domāšanu. Pozitīvās emocijas aktivizē pirmsskolēna psihisko darbību, bet negatīvās - kavē. Ieinteresētā, priecīgā emocionālā stāvoklī daudz vieg-lāk un ātrāk veikt visus darbus, īpaši radošos.

Interese kā visbiežāk izjūtamā pozitīvā emocija ir nozīmīga dažādu zinā-•šanu, iemaņu apguvē. Tā var izpausties kā ziņkārība, zinātkāre un aizrautība. Tā ir nozīmīgs motivācijas avots. Ieinteresētam bērnam ir vēlēšanās izpētīt, izzināt, aktīvi iesaistīties utt.

Pārsteigumu kā pozitīvu emociju izraisa negaidīti ārējie notikumi. Šis •brīdis ir neilgs. Var teikt, ka šīs reakcijas bērnam palīdz piemēroties izmai-ņām apkārtējā vidē.

Prieks. Šai emocijai ir ļoti liela nozīme bērnu dzīvē, jo tā satuvina cilvēkus •un padziļina viņu savstarpējās attiecības. Prieks palīdz pārvarēt negatīvos pārdzīvojumus. Prieks, kas izjusts visiem kopā, sekmē pieķeršanos vienau-džiem, pieaugušajiem, dzīves videi: prieks palielina bērna spēju izzināt pasauli; prieks palīdz bērnam izjust, ka eksistē daudzveidīgas saites starp viņu

un apkārtējo vidi; prieka brīži bērnam sniedz spēka un enerģijas pieplūdumu; prieks palielina pašpārliecinātības izjūtu, sekmē brīvības un pienākuma izjūtu; prieks sekmē fiziskās un garīgās darbības efektivitāti, veicina jaunradi,

māksliniecisko radīšanu. [ 35., 82.- 84.]Bērnu vecumposmu īpatnību ievērošana mērķtiecīgā pedagoģiskajā dar-

bībā, atbilstošas vides veidošana un organizēšana, ko realizē kompetents, radošs, empātisks, humāns pirmsskolas pedagogs, ir pamats pozitīva psiho-loģiskā klimata veicināšanai, ko stimulē arī mūsu piedāvātā tematiskā rīta kustību rotaļu kopa „Kustību prieks”.

Rīta tematiskās kustību rotaļu kopas „Kustību prieks” uzdevumi:Fizisko īpašību attīstībai:

Rosināt ar kustību palīdzību apzināti izmantot savu ķermeni, radoši at-•klāt tēlu raksturus.

Attīstīt spējas ar kustību palīdzību brīvi izmantot visu telpu, izpildīt rit-•ma, metra maiņu.

Radīt nepieciešamību pēc kustībām un aktīvas saturīgas darbības.•Racionālo īpašību attīstībai:

Veido zināšanas, prasmes, iemaņas tēmas ietvaros.•Attīstīt prasmi uzklausīt, ieklausīties, uzstāties, pildīt norādījumus, risi-•

nāt problēmas, pieņemt lēmumus.Iedibināt ikdienas ritmu.•

emocionālo īpašību attīstībai:Rosināt meklēt konstruktīvu izeju no emocionālā sasprindzinājuma apzi-•

nātā veidā kopīgā sižeta kustību rotaļā.Veicināt bērnu prieku un apmierinājumu par kopīgo rotaļāšanos.•Radīt pozitīvu atmosfēru un draudzīgu noskaņojumu konkrētajai dienai.•

Sociālo īpašību attīstībai:Mācīt prasmes, kas nepieciešamas, lai kļūtu par darbīgu un atsaucīgu •

grupas locekli.Nodrošināt iesaistīšanos grupas darbā, rūpējoties par sevi un citiem.•Ļaut saprast, ka darbojoties kopā bērni gūst individuāli, gan dod iegul-•

dījumu grupas darbībai.

Programmas „Kustību prieks” apguves paredzamais rezultāts: bērns psiholoģiski un praktiski ievirzīts ikdienas pedagoģiskajam proce-

sam pirmsskolas iestādē, grupā; bērns aktīvs, atvērts un motivēts pašattīstībai.

ikimokyklinio amžiaus vaikams būdinga ambivalentiška jausmų raiška – •tuo pačiu metu vaikai gali ir pykti, ir užjausti, prarasti savitvardą ir padėti, jausti graužatį ir ieškoti pasiteisinimo [43; 94];

aukščiausiu ikimokyklinio amžiaus vaikų malonumu galima laikyti •„džiaugsmo afektą“, kuris randasi gerai organizmo būklei sąveikaujant su maloniais išoriniais įspūdžiais, skatinančiais susidomėjimą;

emocijos atlieka svarbų vaidmenį elgesio išraiškai, nes jos susijusios su •išgyvenimais. Vaikas per savo emocijų raišką yra atviras ir nuoširdus;

veikiamos patirties, formuojasi pagrindinės emocijos – susidomėjimas, •džiaugsmas, nuostaba, liūdesys, pyktis, bjaurėjimasis, baimė, gėda, graužatis ir kt. Pirmosios ankstyviausios emocijos, būdingos jau kūdikiams, svarbios ir ikimokykliniame amžiuje, yra džiaugsmas, pyktis, baimė. Emocijos veikia vaiko ugdymo procesą, gebėjimą sukaupti dėmesį, atmintį ir mąstymą. Teigiamos emocijos suaktyvina ikimokyklinuko psichinę veiklą, o neigiamos ją stabdo;

susidomėjimas, kaip dažniausiai jaučiama teigiama emocija, yra svarbi •įvairioms žinioms, įgūdžiams ir gebėjimams įsisavinti. Jis gali pasireikšti kaip smalsumas, žinių troškimas ir susižavėjimas. Tai svarbus motyvacijos šaltinis. Susidomėjęs vaikas norės tyrinėti, sužinoti, aktyviai dalyvauti ir pan.;

nuostabą, kaip teigiamą emociją, sukelia netikėti išoriniai įvykiai. Šis •momentas tęsiasi trumpai. Galima sakyti, kad šios reakcijos vaikui padeda prisitaikyti prie aplinkos pokyčių;

džiaugsmas. Ši emocija turi didelę reikšmę vaikų gyvenime, nes ji •suartina žmones ir pagilina jų tarpusavio santykius. Džiaugsmas padeda nugalėti neigiamus išgyvenimus. Kartu jaučiamas džiaugsmas skatina prisirišimą prie bendraamžių, suaugusiųjų, gyvenamosios aplinkos: džiaugsmas skatina vaiko gebėjimą pažinti pasaulį; džiaugsmas padeda vaikui pajausti, kad egzistuoja įvairūs ryšiai tarp jo

ir aplinkinio pasaulio; džiaugsmo akimirkos vaikui suteikia jėgų ir energijos antplūdį; džiaugsmas skatina psitikėjimo savo jėgomis jausmą, laisvės ir pareigos

pojūtį; džiaugsmas skatina fizinės ir dvasinės veiklos efektyvumą, kūrybingumą,

meniškumą [35; 82–84].Vaikų amžiaus tarpsnių ypatumų laikymasis tikslingoje pedagoginėje veikloje,

atitinkamos aplinkos kūrimas ir organizavimas, kurį realizuoja kompetentingas, kūrybingas, empatiškas, humaniškas ikimokyklinės įstaigos pedagogas, yra pagrindas palankiam psichologiniam klimatui kurti. Tam padeda ir mūsų pateikiamas rytinės mankštos teminių judriųjų žaidimų rinkinys „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“.

Rytinės mankštos teminių judriųjų žaidimų rinkinys „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“ padeda spręsti šiuos uždavinius:

Fizinėms savybėms lavinti:skatinti per judesį sąmoningai atskleisti savo kūną, kūrybingai atskleisti •

personažų savybes;ugdyti gebėjimus judant laisvai naudoti visą erdvę, atlikti ritmo, metro kaitą;•formuoti judėjimo ir aktyvios turiningos veiklos poreikį.•

Racionalioms savybėms ugdyti: pagal temas suteikti žinių, formuoti gebėjimus, įgūdžius;•ugdyti gebėjimą klausytis, įsiklausyti, vykdyti nurodymus, spręsti •

problemas, priimti sprendimus;įsisavinti dienos ritmą.•

Emocinėms savybėms ugdyti:skatinti sąmoningai ieškoti konstruktyvių išeičių iš emocinių konfliktinių •

situacijų bendrame siužetinio pobūdžio judriajame žaidime;skatinti vaikų džiaugsmą ir pasitenkinimą bendru žaidimu;•sukurti teigiamą dienos aplinką ir draugišką nuotaiką.•

Socialiniams įgūdžiams lavinti:mokyti įgūdžių, reikalingų norint būti veikliu ir paslaugiu grupės nariu;•užtikrinti galimybę įsitraukti į grupės veiklą, pasirūpinti savimi ir kitais;•leisti suvokti, kad veikdami drauge vaikai įgyja individualių gebėjimų, o •

drauge įneša indėlį į bendrą grupės veiklą.

Numatomas programos „Judėjimo džiaugsmas visai dienai“ įsisavinimo rezultatas:vaikas psichologiškai ir praktiškai orientuojamas į kasdienį pedagoginį

procesą ikimokyklinėje įstaigoje, grupėje;vaikas aktyviai, nuoširdžiai ir motyvuotai stengiasi ugdyti save.

19

Kāda

s kus

tības

, psi

hisk

ie p

roce

si v

ai īp

ašīb

as ti

ek a

ttīstī

ti ar

tem

atisk

ās k

ustīb

u ko

pas “

Kustī

bu p

rieks

die

nai”

pal

īdzī

bu /

/

Koki

e ju

desi

ai, p

sich

ikos

pro

cesa

i ir s

avyb

ės u

gdom

i, je

i lai

kom

asi t

emin

ių ju

drių

jų ža

idim

ų rin

kini

o

„Jud

ėjim

o dž

iaug

smas

vis

ai d

iena

i“ re

kom

enda

cijų

N. p. k.

// Eil.

nr.

Tēm

as /

/ Te

mos

Kustī

bas /

/ Ju

desi

aiPs

ihis

kie

proc

esi /

/

Psic

hini

ai p

roce

sai

Īpaš

ības

//

Savy

bės

Soļošana // Žingsniavimas

Skriešana // Bėgimas

Palēcieni // Šuoliukai

Pietupieni // Pritūpimai

Līdzsvars // Pusiausvyra

Bēgšana / ķeršana // Bėgimas / gaudymas

Rāpošana / rāpšanās // Ropojimas / lipimas

Kustību koordinācija // Judesių koordinacija

Slēpšanās / meklēšana // Slėpimasis / ieškojimas

Stiepšanās / liekšanās // Tempimasis / lenkimasis

Darbības pārī /pa 3,4/ // Veikla poromis /po 3,4/

Darbības ar priekšmetiem // Veikla su priemonėmis

Dejas soļi // Šokio žingsneliai

Uzmanība // Dėmesys

Atmiņa // Atmintis

Redzes uztvere / atmiņa // Regimasis suvokimas/ atmintis

Reakcija uz signālu / reakcijas ātrums // Reagavimas į signalą/ reagavimo greitis

Dzirde // Klausa

Ritma izjūta // Ritmo pojūtis

Acumērs // Gebėjimas nustatyti „iš akies”

Koncentrēšanās // Susitelkimas

Orientēšanās telpā // Orientavimasis erdvėje

Biedriskums // Draugiškumas

Godīgums // Sąžiningumas

Savaldība // Savitvarda

Izdoma // Vaizduotė

Izpalīdzība // Paslaugumas

Atjautība / attapība // Nuovokumas / sumanumas

Atdarināšana // Imitavimas

Drosme // Drąsa

Izturība // Ištvermė

Spēks // Jėga

Veiklība // Vikrumas

Līdzjūtība // Gailestis

20

Literatūras saraksts / Literatūros sąrašas

1. Albrehta D. Pētīšanas metodes pedagoģijā. – Rīga: Mācību grāmata, 1998. – 104 lpp.2. Avaņesova V. Audzināšana un mācīšana dažāda vecuma bērnu grupās. – Rīga: Zvaigzne, 1986. – 167 lpp.3. Bakisa A., Romēns K. Rotaļas ar bērnu vecumā no 1 dienas līdz 6 gadiem. – Rīga: Alberts XII, 1997. – 191 lpp.4. Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personība izpētē. – Rīga: Pētergailis, 2001. – 74 lpp.5. Bērns kā individualitāte pirmsskolas izglītības iestādē / D. Dzinteres red. – Rīga, Izglītības soļi, 2002. – 173 lpp.6. Bērns kā vērtība ģimenē un pirmsskolā / Sast. D. Dzintere. – Rīga: Izglītības soļi, 2000. – 87 lpp.7. Deķēns K. Agrā bērnība. – Rīga: Kultūras balss, 1921.8. Dzintere D. Radošās rotaļas bērnudārzā. – Rīga: LPSR IM SKCI, 1969.9. Dzintere D., Boša R. Rotaļspēles. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1997. – 82 lpp.10. Eigima G., Laizāne S. Fizkultūra mazajiem. – Rīga: Zvaigzne, 1970. – 200 lpp.11. Elnebija I. Pakāpieni bērna attīstībā. Rīga: Pētergailis, [1980]. – 47 lpp.12. Es gribu iet skolā / Sast. autoru kol.; atbildīgā par izdevumu Kaņepēja R. – Rīga: Prese Plus, 2003. – 191 lpp.13. Greske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. – Rīga: Raka, 2001. – 108 lpp.14. Hansena K.A., Kaufmane R.K., Saifers S. Bērncentrētu grupu veidošana. – Rīga: Sorosa fonds-Latvija, 1998. – 342 lpp.15. Holeciova O., Klindova L., Berdihova J. Rotaļas bērnudārzā. – Rīga: Zvaigzne,1967. – 200 lpp.16. Jaunās rotaļas ar dziedāšanu skolai un jaunatnei / Sakopojis skolotājs A. Dzintars. – Rīga: apgādniecība „Saule”, 1922. – 40 lpp.17. Jonīte V. Spēles kā bērnu sensoro spēju attīstītājas. – Rīga: Mācību apgāds, 1997. – 63 lpp.18. Kovaļčuka J. Individuālā pieeja bērna audzināšanā. – Rīga: Zvaigzne, 1984. – 122 lpp.19. Laizāne S. Kustību rotaļas. – Rīga: Zvaigzne,1981. – 116 lpp.20. Laizāne S., Eigima G. Rīta vingrošana pirmsskolas vecuma bērniem. – Rīga: Zvaigzne, 1983. – 150 lpp.21. Latviešu valodas vārdnīca. – Rīga: Avots, 1987.22. Lieģeniece D. Bērns pasaulē, pasaule bērnā. – Rīga: Zvaigzne, 1992. – 134 lpp.23. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā. – Rīga: Raka, 1999. – 262 lpp.24. Lieģeniece D. Mācību vide pirmsskolā un bērnu attīstība: 5. burtnīca. – Liepāja, LPA, 1995. – 29 lpp.25. Liepa M., Liepa A. Rotaļas. – Rīga: Zvaigzne,1992. – lpp.26. Ļubļina A. Pārrunas ar audzinātājiem par bērna attīstību. – Rīga: Zvaigzne,1967. – 269 lpp.27. Matvejeva M. Dziesmeles bērniem. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1998. – 40 lpp28. Mazais draudziņ, pulkā nāc: Mācīsimies valodu rotaļājoties / Sast. Barancēviča A. – Rīga: Avots, 1998. – 112 lpp.29. Metodiski norādījumi par nodarbību, rotaļu un darba kontroli. – Rīga: LPSR IM, 1977. – 49 lpp.30. Muzikālā audzināšana bērnudārzā: I daļa / Sast. Apare V., Kviese S., Rozīte L. – Rīga: Zvaigzne, 1974. – 176 lpp.31. Muzikālā audzināšana bērnudārzā: II daļa / Sast. Apare V., Kviese S., Rozīte L. – Rīga: Zvaigzne, 1975. – 272 lpp.32. Norādījumi pirmsskolas iestāžu vecākajām audzinātājā, pedagoģisko prasmju pilnveidei. – Rīga: LPSR IM, 1985. – 4 lpp.33. Pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīca / Sast. autoru kolektīvs V.Skujiņas vadībā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. – 248 lpp.34. Pirmsskolas izglītības programma / redaktore I. Ceļdoma. – Rīga: Mācību apgāds NT, [199-] – 40 lpp.35. Psiholoģija vidusskolai / Sast. autoru kol. – Rīga: Zvaigzne ABC,1999. – 250 lpp.36. Psiholoģijas vārdnīca / G. Breslava red. – Rīga: Mācību grāmata, 1999. – 157 lpp.37. Puškarevs I. Attīstības psiholoģija. – Rīga: Raka, 2001. – 80 lpp.38. Puškarevs I., Golubeva A. Bērna attīstība. – Rīga: Lielvārds, 1999. – lpp.39. Ripa V. Veiklības un atjautības rotaļas pirmsskolā un ģimenē. – Rīga: Vārti, 1999. – 64 lpp.40. Romenkova V. Rotaļu attīstība. – Rīga: Vārti,1997. – 31 lpp.41. Rotaļas ar noteikumiem bērnudārzā: Didaktisko rotaļu un kustību rotaļu krājums/ Sast. Sorokina A., Baturina J. – Rīga: Zvaigzne, 1970. – 137 lpp.42. Suhomļinskis V. Pilsoņa veidošanās. – Rīga: Zvaigzne, 1975. – 242 lpp.43. Svence G. Personība attīstības psiholoģija: Mācību līdzeklis tālmācībā. – Rīga: RPIVA, 1998. – 179 lpp.44. Trost an Jacob. Bērnu kustības attīstība un mācīšanas nepieciešamība un filosofija. – Rīga: Sorosa fonds, Soli pa solim, 1995.45. Vigule D. K. Deķēns par pirmsskolas bērnu audzināšanu un attīstību. – Rīga: Vārti,1998. – 28 lpp.46. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. – Rīga: Mācību apgāds, 1996. – 323 lpp.47. Zelmenis V. Pedagoģija ģimenē. – Rīga: Zvaigzne, 1981. – 219 lpp.48. Žukovs L. Ievads pedagoģijā. – Rīga: Raka, [ b.g.]. – 233 lpp.49. Тимофеева Е.А. Подвижные игры с детми младшего дошкольного возраста. – Москва: Просвещение, 1986. – 77 c.50. Ābele A., Tauriņa A., Šidlovska S. Sporta svētki – pirmsskolas vecuma bērnu pašapziņas veicinātāji // Pirmsskolas izglītība. – 2003. – Nr. 3. – 24.-25.lpp.51. Boša R. Pirmsskolas izglītības programma un problēmas // Pirmsskolas izglītība. – 1998. – Nr. 2. – 2.-3.lpp.52. Brieze D. Mazbērnu sociāli psiholoģiskā adaptācija pirmsskolā // Pirmsskolas izglītība. – 2003. – Nr. 3. – 14.-15.lpp.53. Brikmane I. Veselības izglītība kopš bērnības // Pirmsskolas izglītība. – 2003. – Nr. 3. – 16.-19.lpp.54. Broks A. Vide, telpa, laiks // Skolotājs. – 1998. – Nr.2. – 4.-10.lpp.55. Černova E. Pirmsskolnieku rotaļspēles darbības saturs un organizācija // Skolotājs. – 2000.– Nr.5.56. Dzintere D. Bērnības pavadone un dzīvesveids // Pirmsskolas izglītība. – 2001. – Nr.3. – 16.-17.lpp.57. Ģēģere L. Saskarsme – emocionālās labklājības pamats // Pirmsskolas izglītība. – 1999. – Nr.1. – 15.-17.lpp.58. Iliško D. Efektīva mācību vide // Skolotājs. – 1999. - Nr.5. – 65.lpp.59. Indriksone E. Bērna emocionālā attīstība: kad, kā, kāpēc? // Pirmsskolas izglītība. – 2000. – Nr.2. – 4.-5.lpp.60. Kaņepēja R. Par bērnu gatavību skolai domājot // Pirmsskolas izglītība. – 2000. – Nr.3,4. – 2.-3.lpp.61. Kaņepēja R. Programmu princips pirmsskolā // Pirmsskolas izglītība. – 2001. – Nr.3. – 2. - 4.lpp.62. Krinkele V. Bērna attīstības vērtēšana pirmsskolas izglītības iestādē // Pirmsskolas izglītība. – 2002. – Nr.5. – 10.-11, 24.-25.lpp.63. Lika I. Pirmsskolas vecuma bērnu socializācija // Pirmsskolas izglītība. – 1998. – Nr.2. – 12.-18.lpp.64. Nagle I. Vide, kas aicina, vide, kas audzina // Pirmsskolas izglītība. – 2002. – Nr.2. – 32.-33.lpp.65. Priede L. Ieraudzīt skaistumu dabā // Pirmsskolas izglītība. – 2002. – Nr.1. – 28.-29.lpp.66. Pučure I. Rotaļas dažādos vecumos // Pirmsskolas izglītība. – 2001. – Nr.3. – 18.-21.lpp.67. Purmale R. Bērnu savstarpējās attiecības jaukta vecuma grupā // Skolotājs. – 2002. – Nr.4. – 57.-61.lpp.68. Purmale R. Bērnudārza sociālā vide kā bērnu aktivitātes, darbīguma un labestības veidotāja // Pirmsskolas izglītība. – 1998. – Nr.2. – 23-26.lpp.69. Smirnova L. M.Montesori „Kas viņa bija?”// Izglītība. – 1993. – jūnijs – 27.lpp.70. Streiķe L. Fizisko aktivitāšu nozīme pirmsskolas vecumā // Pirmsskolas izglītība. – 2003. – Nr.3. – 30.-31.lpp.71. Šūmane I. Mācību vides veidošanās // Skolotājs. – 2001. – Nr.6. – 46.-48.lpp.72. Vilciņš R. Bērnu pozitīvā cilvēkveidošana // Pirmsskolas izglītība. – 1998. – Nr.2. – 6.-9.lpp.73. Vorošilova J. Bērna iztēle ir īpatnēja // Pirmsskolas izglītība. – 2000. – Nr.3,4. – 20.-21.lpp.

21

Rude

ns

Es jau eju bērnudārzā!1. Lai bagāta, kas bagāta – meža māte tā bagāta.2. Rudens manā sakņu dārzā.3. Rudens manā augļu dārzā.4. Uz tirgu!5. Rudu, rudu rudenīti, tavi svārki noplīsuši...6. Pelēkais Lietus vīriņš.7. Maizītes ceļš līdz galdam.8. Mārtiņa gailīši dancīti veda.9. Vai tu zini, kas ir Latvija?10. Maza mana tēvu zeme divu roku platumā.11. Kumeliņi, kumeliņi.12. Tēvu, tēvu laipas mestas, mēs bērniņi – laipotāji.13. Rudens vakara pasakas.14.

Ziem

a

Čir, čir, čir, barga ziema ir...15. Sniega maisam vīle ira, sniega pārslas bira, bira...16. Saģērbsimies!17. Ar vilciņu mežā braucu.18. Ciku, caku, caku, šuju lellei jaku.19. Kāds audums, tāda drēbe.20. Vilks pelēcis.21. Kūtī man lieli prieki.22. Vieni kūtī, citi mežā (Cūciņa diet gāja, rindiņa pakaļ).23. Vieni kūtī, citi mežā (Ciemos pie meža zvēriem).24. Runcis Ūšuks gāja ciemos pie kaķītes Mīcītes.25. Vilks un kaza.26. Eglīte – princese.27. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa.28. Lielas bļodas, mazas bļodas, stikla bļodas, māla bļodas.29.

Pava

saris

Pavasara lietutiņš.30. Gājputni atgriežas.31. Mostas kukainīši.32. Pavasara smaržas un skaņas, Māras dienu gaidot.33. Nāc, nākdama, Liela diena!34. Lieldienu šūpoles.35. Visi ātri, ātri uz teātri!36. Lācītis ķepainītis.37. Lelles.38. Katram sava māmiņa.39. Es un mana drošība.40. Mācīsimies peldēt!41. Mans laiks un pasaules laiki.42. Es draudzējos ar dabu.43.

Rudu

o

Aš einu jau į darželį!1. Turtingoji miško motė.2. Ruduo mano darže.3. Ruduo mano sode.4. Į turgų!5. Rudas rudas rudenėli, plyšta tavo drabužėliai...6. Pilkasis lietaus žmogelis.7. Duonelės kelias į stalą. 8. Martyno gaideliai šokį pradėjo.9. Ar žinai, kas yra Latvija?10. Maža mano tėvynėlė, dviejų glėbių platumo. 11. Žirgužėli, žirgužėli.12. Tėvų tėvai lieptus statė, mes vaikučiai – per juos einam.13. Rudens vakaro pasakos / Smalsiosios pelytės.14.

žiem

a

Čik čirik, rūsti žiema...15. Sniego maišo siūlė iro, visos snaigės birte biro...16. Apsirengsime!17. Su vilkeliu į miškelį.18. Siū, siū, siū, lėlei striukę siuvu.19. Koks audinys, toks drabužis / Linksmieji siuvėjai.20. Vilkas pilkas.21. Tvartelio džiaugsmai. 22. Vieni tvarte, kiti miške / Kiaulė ėjo šokti, visa eilė iš paskos.23. Vieni tvarte, kiti miške / Svečiuose pas miško žvėris.24. Katinas Ūsorius keliauja į svečius pas katytę Rainytę.25. Vilkas ir ožka.26. Eglutė – princesė.27. Žvakelė turi savo liepsnelę – tai žvakelės širdelė 28. Dideli dubenys, maži dubenys, stikliniai dubenys, moliniai dubenys.29.

Pava

saris

Pavasario lietutis.30. Grįžta paukščiai keliauninkai.31. Bunda vabalėliai.32. Pavasario kvapai ir garsai. Maros dienos belaukiant.33. Atkeliauja Velykėlės!34. Velykų sūpynės.35. Į teatrą, į teatrą!36. Meškiukas lepeškiukas.37. Lėlės.38. Mano mamytė.39. Aš esu saugus.40. Mokysimės plaukti!41. Mano laikas ir pasaulio laikas.42. Aš draugauju su gamta.43.

Kustību rotaļas gadalaikiemSadarbojoties ar skolotājām, Indra Konstantinova pirmsskolas

izglītības iestādē Mārpuķīte atbilstoši gadalaikiem izstrādājusi un ikdienas darbā pirmsskolā aprobējusi rīta kustību rotaļu kopas „Kustību prieks”, kurās apkopotas tematiskas kustību rotaļas rīta rosmēm, katrai nedēļai izvēloties savu, noteiktu tēmu un papildinot to ar atbilstošām rotaļām.

Judrieji žaidimai metų laikamsRytinės mankštos pratimų rinkinio „Kustību prieks dienai”

(„Judėjimo džiaugsmas visai dienai”) Indra Konstantinova ikimokyklinio švietimo įstaigoje – vaikų darželyje “Mārpuķīte” parengė ir kasdieniame darbe aprobavo metų laikams pritaikytą 43 tematinių judriųjų žaidimų rinkinį.

22

Ir jau visi Jau visi

Soļot uz pirkstgaliem (bērni nāk uz bērnudārzu).Soļot uz papēžiem, atmuguriski (dažiem ļoti negribas nākt).Palēcieni pa apli vienam aiz otra (bērni priecīgi steidzas uz Mārpuķīti).Stāvus augstu celt labo kāju, pieskarties ar rokām pie potītes; tas pats ar kreiso kāju (pārauj apavus).Soļot pietupienā pa apli (bērni kā pīlītes stājas uz rīta apli).

Žingsniuoti ant pirštų galiukų (vaikai eina į vaikų darželį).Žingsniuoti ant kulnų, atbulomis (kažkas labai nenori eiti į darželį).Šuoliukai ratu vienas paskui kitą (vaikai su džiaugsmu skuba į darželį „Mārpuķīte”)Stovint pakelti dešinę koją, rankomis paliesti kulkšnį; tą patį atlikti kaire koja (per-siauti avalynę). Žingsniuoti ratu pritūpus (vaikai tarsi ančiukai sustoja į ryto ratą).

1.-4. takts. Bērni, rokās sadevušies, virzās pa apli. Uz „te” piesit kāju. Pirmo daļu dzied vēlreiz, virzoties uz pretējo pusi. 5.-8. takts. Apstājas ar skatu uz apļa centru. Dziedot „plaukš, plaukš”, divreiz sasit plaukstas. Dziedot vārdus „taukš, taukš”, divreiz piesit kājas.9.-12. takts. Pagriežas pret savu draugu un, dziedot vārdus „tev, tev”, divreiz sasit plaukstas ar pretim stāvošo bērnu, tad pagriežas pret otrā pusē stāvošo bērnu un uz „tev, tev” atkal divreiz sasit plaukstas.

1-4 taktai. Vaikai susikabinę rankomis eina ratu. Dainuodami „čia”, trepteli koja. Pirmoji dalis dainuojama dar kartą, bet einama priešinga kryptimi. 5-8 taktai. Vaikai sustoja ir visi pasisuka į rato vidų. Dainuodami „ pliaukšt pliaukšt”, du kartus suploja rankomis. Dainuodami „taukšt, taukšt”, du kartus sutrepsi kojomis.9-12 taktai. Vaikai pasisuka į savo porininką ir, dainuojant „mums, mums”, du kartus suploja delnais su savo poros draugu, po to pasisuka į priešingą pusę ir, dainuojant „jums, jums”, suploja delnais su kitu vaiku.

Rudens1. Es jau eju bērnudārzā!

Ruduo1. Aš einu jau į darželį!

4

7

10

tev, te v, „va - ka - ri - ņu” te v, te v.

Ir jau vi - si mū - su bēr - ni sa - nā - ku - ši

te. Plauk - sti - ņā - mi plaukš, plaukš,

Kā - ji - ņā - mi taukš, taukš. „Lab - rī - ti - ņu”

Lietuviešu tautas rotaļa [3., 9]

Ir jau visi mūsu bērni sanākuši te.Plaukstiņāmi plaukš, plaukš,Kājiņāmi taukš, taukš. „Labrītiņu” tev, tev, „vakariņu” tev, tev.

Lietuvių liaudies ratelis [3, 9]

Jau visi mūsų vaikučiai susirinko čia.Su rankelėm pliaukšt pliaukšt,

Su kojelėm taukšt, taukšt.Labas rytas mums, mums,

Vakarėlis jums, jums.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

23

Rotaļas dalībnieki stāv aplī sadevušies rokās. Vidū stāv viens bērns.Dziedot „Kā Tevi sauc? Kā Tevi sauc?”, rokas ritmiski kustina uz apļa centru un atpakaļ.Dziesmas pēdējās divas rindiņas dzied vidū stāvētājs. Ja bērns to nevar izdarīt, viņš vienkārši pasaka: ”Mani sauc Edgars!”, pienāk klāt kādam no bērniem, paklanās un mainās ar to vietām.

Vaikai stovi ratu, susikabinę rankomis. Viduryje stovi vienas vaikas.Dainuojant „Kuo tu vardu, kuo tu vardu?” rankos ritmiškai judinamos į rato vidų ir atgal.Paskutines dvi eilutes dainuoja viduryje stovintis vaikas. Jei jis nenori dainuoti, gali tiesiog pasakyti: „Mano vardas Edgaras”. Tada jis prieina prie vieno iš vaikų, nusilenkia jam ir apsikeičia su juo vietomis.

Kā Tevi sauc? Kuo tu vardu?

Angļu bērnu rotaļa

Kā Tevi sauc? Kā Tevi sauc?Kāds ir Tavs vārds saki man, draugs.Mans vārds ir Maija.Mans vārds ir Maija.Mans vārds ir Maija.Tā mani sauc.

Anglų vaikų žaidimas

Kuo tu vardu?Kuo tu vardu?Koks tavo vardas, pasakyk man, drauge.Mano vardas – Maija, Mano vardas – Maija.Toks mano vardas.

3

5

8

11

Mai - ja. Tā ma - ni sauc.

Kā te - vi sauc? Kā te - vi sauc ?

Kāds ir Tavs vār ds sa - ki man, draug s.

Mans vā rds ir Mai - ja. Mans

vārds ir Mai - ja. Mans vārds ir

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

24

Kājas plecu platumā, rokas taisni izstieptas augšā; „šūpoties” (mežā šalc koki).Tupus griezties apkārt (mežā aug arī mazi krūmiņi).No tupus stāvokļa lēni celties augšā (lēnām aug sēnes).No sākumstāvokļa – rokas augšā; lēni pietupties, kustinot roku pirkstiņus (lai sēnes labāk augtu, līņā smalks lietutiņš). Guļus uz muguras, velties no labajiem uz kreisajiem sāniem (tārpiņi priecājas, jo viņiem garšo sēnes).Skrējiens, „metot kājas atpakaļ” (sēņotāji grib pirmie paspēt salasīt sēnes, kamēr tārpiņi neapēd).

Kojos per pečių plotį, rankos pakeltos aukštyn; siūbuojama (miške ošia medžiai).Pritūpus sukamasi aplinkui (miške auga daug mažų krūmų).Pritupiama ir lėtai kylama (iš lėto auga grybai).Pradinė pozicija – rankos pakeltos į viršų; lėtai pritupiama, judinant rankų pirštus (kad grybai geriau augtų, lyja smulkus lietutis)Atsigulus ant nugaros, verčiamasi nuo dešiniojo ant kairiojo šono (kirminėliai džiūgauja, nes jie mėgsta grybus).Bėgimas lenkiant kojas atgal (grybautojai nori susirinkti visus grybus, kol jų nesuėdė kirminėliai).Eilėraštukas „Lepšiai, lepšiai baravykai...”; ratelis „Kas tu esi?” [3.,18.]

2. Lai bagāta, kas bagāta, Meža māte – tā bagāta...

2. Turtingoji Miško motė

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

25

Rudenī

Kas Tu esi?

Rudenį

Kas Tu esi?Rotaļa [3.,18.]Rotaļas dalībnieki stāv aplī. Vidū stāv bērns ar aizsietām acīm. Rotaļas vadītājs ar skatienu aicina kādu no bērniem sasist plaukstas. Plaukšķināšanu atkārto tik ilgi, līdz bērns ar aizsietajām acīm atrod plaukšķinātaju. Viņš pieskaras tam un jautā: ”Kas Tu esi?” Uzrunātais atbild: ”Esmu zēns” vai „Esmu meitene”. Bērns araizsietajām acīm mēģina uzminēt, piemēram: ”Tu esi Zane!”

Ratelis [3.,18.]Ratelio dalyviai stovi ratu. Viduryje stovi vaikas užrištomis akimis. Ratelio vedantysis žvilgsniu kviečia vieną iš vaikų suploti delnais. Plojama tol, kol vaikas užrištomis aki-mis suranda tą, kuris ploja. Jis paliečia plojantįjį ir klausia: „Kas tu esi?” Vaikas atsako: „Aš esu berniukas” arba ”Aš esu mergaitė”. Vaikas užrištomis akimis bando atspėti jo vardą, pavyzdžui: „Tu esi Zanė?”

Skaitāmpants Trīs vai čiks

Skaičiuotė: Trys arba nieko

Baiba Brice [9., 93]

1. Čibu čabu čab, lapas čab. | Bērni sēž, viegli plaukšķinot pa ceļgaliem.2. Piku paku pak, lietiņš līst. | Ātri kustinot pirkstus, atdarina lietutiņu.3. Klusi, klusi, klusi sēnes dīgst! | Plaukstas saliktas kopā, rokas lēnām ceļ augšup, izveido virs galvas „sēnes cepuri”.

Jānis Baltvilks

Bekas, bekas, baravikasmežā , lietū, slapjas, plikas.Es tur biju, man tur tikaviena līka baravika.Aizej rītu, tev tur tiksviena, divas, trīs vai čiks.

Baiba Bricė [9., 93]

1. Lapai čeža. | Vaikai sėdi, delnais muša per kelius.

2. Lietutis lyja. | Greitai judina pirštus, imituoja lietų.

3. Tyliai dygsta grybai! | Delnai suglausti, rankos lėtai keliamos

aukštyn, virš galvos padaroma ”grybo kepurė”.

(J. Baltvilkas)

Lepšiai, lepšiai, baravykai, miške lietuje slepiasi pliki.

Aš ten buvau, radau vieną kreivą baravyką.

Eik iš ryto, tu irgi rasi, – vieną, du, tris, arba nieko nepeši.

4

lie - tiņš līst. 3. Klu - si, klu - si, klu - si sē - nes dīgst!

1. Či - bu ča - bu čab, la - pas čab. 2. Pi - ku pa - ku pak,

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

26

Kas dārzā? Kas darže?

Skrējiens, augsti ceļot ceļgalus (skrienam uz dārzu).Rokas sānos, griezt ķermeņa augšdaļu pa labi, pa kreisi (vagās gozējas oranži burkāni).Rokas sānos, apļot augumu (izaugušas varenas bietes).Kājas plati, rokas sānis, vaigi piepūsti (lūk, kādas brangas kāpostgalvas!). Sēdus, rokas atbalstītas aizmugurē pret grīdu, noliekties uz priekšu, vienlaikus plati vēzējot rokas (raženi kartupeļi). Stāvus, kājas plecu platumā, sasist plaukstas sev priekšā, aiz muguras (pākstīs paukšķ zirņi un pupas).Pamatstāja, noliekt galvu pa kreisi (kā lai šo milzu ražu saved pagrabā?).

Rotaļa [3., 18.]Bērni aplī virzās pa dejas ceļu. Viens stāv apļa vidū. Bērni dzied „Kas dārzā?” – Kas dārzā, kas dārzā, Kas ir mūsu dārziņā?Dziesmai beidzoties, vidū stāvētājs saka: ”Mani sauc...”, paklanās kādam, kurš stāv aplī, un aicina uz deju. Pārējie bērni aplaudē. Nu aplī paliek bērns, kurš tika uzaicināts uz deju.

Ratelis [3, 18.] Vaikai ratu eina šokio kryptimi. Vienas stovi viduryje. Vaikai dainuoja „Kas darže?” Kas darže, kas darže, Kas yra mūsų darže?Dainai baigiantis, stovintysis viduryje sako: „Mano vardas...”, nusilenkia vienam iš rate stovinčių vaikų ir kviečia jį šokiui. Kiti vaikai ploja. Dabar rato viduryje lieka tas vaikas, kuris buvo pakviestas šokti.

Bėgimas aukštai keliant kelius (bėgame į daržą).Rankos šonuose, kūnas sukinėjamas ratu (išaugo didžiuliai burokėliai).Kojos plačios, rankos ant klubų, žandukai išpūsti (štai kokios vešlios kopūstų galvos).Atsisėdus, rankomis už nugaros atsiremti į grindis, lenktis į priekį, kartu plačiai moti rankomis (tai bent bulvės!)Atsistoti, kojos per pečių plotį, suploti delnais priekyje, už nugaros (ankštyse pokši žirniai ir pupos).Pagrindinė pozicija, palenkti galvą į kairę (kaip šį didžiulį derlių nugabenti į rusį?).

3. Rudens manā sakņu dārzā 3. Ruduo mano daržeFo

to –

Krist

s Čau

pals

27

Soļot, augstu ceļot ceļgalus (grozs uz rokas, ejam uz dārzu).Kājas plecu platumā, stiepties ar augstu paceltām rokām pa labi, pa kreisi (raujam ābolus no ābeles).Kājas plecu platumā, rokas aiz galvas, griezt ķermeņa augšdaļu pa labi, pa kreisi (ko vēl varētu ielikt grozā?).Noliekties, skarot ar pirkstiem labo kāju, grīdu, kreiso kāju, taisni (lasa zemē sakritušos bumbierus).Sēdus noliekties, ar pirkstiem aizskarot pēdas (stiepjamies pēc plūmēm).Soļot, nedaudz saliecot kājas ceļgalos (nes smago grozu mājās).

Žingsniuoti aukštai keliant kelius (krepšys ant rankos, einame į sodą).Kojos per pečių plotį, stiebtis aukštai pakeltomis rankomis į dešinę, į kairę (skiname obuolius nuo obels).Kojos per pečių plotį, rankos už galvos, sukti viršutinę kūno dalį į dešinę, į kairę (ką dar įdėjus į krepšį?).Pasilenkti, paliesti rankomis dešinę koją, grindis, kairę koją, išsitiesti (renkame ant žemės nukritusias kriaušes).Sėdint pasilenkti, pirštais paliesti pėdas (stengiamės pasiekti slyvas).Žingsniuoti per kelius kiek sulenktomis kojomis (nešame sunkų krepšį namo).

4. Rudens manā augļu dārzā 4. Ruduo mano sode Fo

to –

Krist

s Čau

pals

28

Āboliņš Obuoliukas

3

6

Ed - ga - riņš, Ed - ga - riņš kā ā - bo - liņš.

1. Dār - zā stai - gā Ed - ga - riņš,

Ed - ga - riņš kā ā - bo - liņš, ti - pu ta - pu

Igauņu bērnu rotaļa [3., 19.]

1. Dārzā staigā Edgariņš,Edgariņš kā āboliņš,tipu tapu Edgariņš,Edgariņš kā āboliņš.2. Ripo, ripo, ābolīt,Cauri zaru zariņiem,Ripo, ripo, ābolīt,Paslēpies aiz krūmiņiem.

Estų liaudies ratelis [3, 19]

Po sodą vaikšto Edgarėlis kaip obuolėlis. Riskis, riskis obuolėli,

pasislėpki už krūmelių.

Bērni, rokās sadevušies, virzās pa dejas ceļu. Vidū stāvētājs – Ābolītis – iet pretējā virzienā. Sākoties 2. pantam, bērni paceļ sadotās rokas. Ābolītis virzās līklocī caur vārtiņiem, dziesmas beigās notupstas kādam aiz muguras. Šis bērns nāk vidū, nosauc citu augli vai dārzeni, rotaļa turpinās.

Soļot pa apli. Soļot pa pāriem.Skrējiens pa pāriem uz vienu pusi, uz otru pusi (visi steidzamies uz tirgu).Stiepties pirkstgalos (tirgus laukumā daudz cilvēku).Kājas plecu platumā; liekties pa kreisi, labā roka augšā, pa kreisi... (mājam draugam).Palēcieni uz vietas (priecājamies).Noliekties, ar rokām piesitot pie grīdas (no maciņa izbirusi nauda).Sēdus uz grīdas, liecamies uz priekšu pie kāju pirkstiem (esam pārdevēji, piedāvā-jam savu preci, saucam pircējus).Sēdus uz grīdas, balsts uz rokām, vēzēt labo kāju pār kreiso kāju (nosalušas kājas).Pietupieni (sildāmies). Pajautā – ko katrs nopirka? Soļot (pilnas somas, ejam mājās).

Žingsniuoti ratu. Žingsniuoti poromis.Bėgimas poromis į vieną pusę, į kitą pusę (visi skubame į turgų).Stiebtis ant pirštų galų (turgaus aikštėje daug žmonių). Kojos per pečių plotį; pasilenkti į kairę, dešinė ranka aukštyn; į kairę... (mojame draugui).Šuoliukai vietoje (džiūgaujame).Pasilenkti ir rankomis pabelsti į grindis (iš piniginės iškrito monetos).Sėdint ant grindų, lenktis į priekį prie kojų pirštų (mes pardavėjai, siūlome savo prekę, kviečiame pirkėjus).Sėdint ant grindų pasiremti rankomis, moti dešine koja per kairę koją (nušalo kojos). Pritūpimai (šildomės). Paklausk, kas ko nusipirko? Žingsniuoti (pilni krepšiai, einame namo).

Vaikai stovi ratu, susikabinę rankomis, eina šokio kryptimi. Viduryje stovintis „Obuo-liukas” eina priešinga kryptimi. Dainuojant antrą posmelį, vaikai pakelia sukabintas rankas. „Obuoliukas” eina vingiuodamas pro vartelius, dainos pabaigoje jis atsitūpia kam nors už nugaros. Tas, už kurio nugaros atsitūpė „Obuoliukas”, eina į rato vidų, pasako kito vaisiaus arba daržovės pavadinimą ir ratelis tęsiamas.

5. Uz tirgu! 5. Į turgų!

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

29

Latviešu tautas rotaļdziesma [3., 106.]

1. Es esmu mucenieks dam, dam, dam, dam, dam, dam, dam, dam,Es esmu mucenieks dam, damEs māku mucas stīpot,Lielas mucas, mazas mucas,Platas mucas, šauras mucas.2. Es esmu kurpnieks klipu-klap, klipu-klap,...Es esmu kurpnieks klipu-klap,Es māku kurpes šūti,Lielas kurpes, mazas kurpes,Platas kurpes, šauras kurpes.3. Es esmu skroders švīku-švāk...Es esmu skroders švīku-švāk,Es māku kleitas šūti,Lielas kleitas, mazas kleitas,Platas kleitas, šauras kleitas.4. Es esmu melders urr-urr-urr...Es esmu melders urr-urr-urr,Es māku miltus malti.Lieli maisi, mazi maisi,Plati maisi, šauri maisi.5. Es esmu maiznieks piču-pač, piču-pač...Es esmu maiznieks piču-pač,Es māku maizi cepti.Lieli klaipi, mazi klaipi,Plati klaipi, šauri klaipi.

Latvių liaudies ratelis [3., 106.]

Aš esu kubilius,moku kubilus gaminti –

didelius, mažus, plačius, siaurus.

Aš esu kurpius, moku siūti batus –

didelius, mažus, plačius, siaurus.

Aš esu siuvėjas,moku siūti suknias –

dideles, mažas, plačias, siauras.

Aš esu malūnininkas, moku miltus malti –

dideli maišai, maži maišai, platūs maišai, siauri maišai.

Aš esu kepėjas, moku kepti duoną –

didelius kepalus, mažus kepalus, plačius kepalus, siaurus kepalus.

Rotaļas dalībnieki stāv aplī ar seju uz centru. Dzied dziesmu, atdarinot katra amatnieka darbošanos.Uz „liels” – rokas paceļ virs galvas, pastiepjas pirkstgalos.Uz „mazs” – pietupstas un ar rokām rāda, kā lielais sarūk par mazu.Uz „plats” – rokas plaši atvērtas.Uz „šaurs” – rāda, kā platais kļūst par šauru.Arī latviešu tautas rotaļa „Pērkot ratus” [1., 37.].

Ratelio dalyviai stovi ratu, veidu į centrą. Dainuoja dainą ir imituoja kiekvieno amatininko veiklą.Dainuojant „didelius” – rankos pakeliamos aukštyn ir stiebiamasi ant pirštų galų.Dainuojant „mažus” – atsitūpiama ir rankomis rodoma, kaip iš didelio gaunasi mažas.Dainuojant „plačius” – rankos plačiai išskėstos.Dainuojant „siaurus” – rodoma, kaip platus tampa siauras.

Mucenieks Kubilius

4

7

10

12

pla - tas mu - cas, šau - ras mu - cas.

1. Es es - mu mu - ce - nieks dam, dam,

dam, dam, dam, dam, dam, dam, es es - mu mu - ce -

nieks dam, dam es mā - ku mu - cas stī - pot,

Lie - las mu - cas, ma - zas mu - cas,

30

6. Rudu, rudu, rudenīti, tavi svārki noplīsuši...

6. Rudas rudas rudenėli, plyšta tavo drabužėliai...

Vingrojumi ar rudens lapām.Soļot pa apli, lapas abās rokās. Soļot uz pirkstu galiem, rokas augšā. Soļot uz papēžiem, rokas aiz muguras.Teciņus skrējiens izklaidus, brīvi kustinot rokas (lapas dejo).Ietupjoties ceļos, vēzēt augša pārmaiņus vienu un otru roku (lapas šūpojas zaros).Izklupiens ar labo kāju uz priekšu, rokas sānos; tas pats ar kreiso kāju.Sēdus uz pēdām; nostāties uz ceļgaliem, lapas plivināt augšā.Kājas plecu platumā, rokas sānos, noliektas uz priekš (koki lokās vējā, lapas vēl turas pie zariem).Izklaidus skrējiens, brīvi kustinot rokas (lapas lido lejā).

Pratimai su rudens lapaisŽingsniuoti ratu, rankose laikant po medžio lapą. Žingsniuoti ant pirštų galų, rankos aukštyn. Žingsniuoti ant kulnų, rankos už nugaros.Laisvas bėgiojimas judinant rankas (lapai šoka).Pritūpus pakaitomis moti rankomis (lapai supasi ant medžio šakų).Įtūpstas dešine koja pirmyn, rankos ant klubų; įtūpstas kaire koja...Atsisėsti, atsiklaupti, virš galvos pamojuoti lapais.Kojos pečių plotyje, rankos ant klubų, palenktos į priekį (medžiai lankstosi vėjyje, lapai dar laikosi ant šakų).Laisvas bėgiojimas judinant rankas (lapai krenta žemyn).

Stāvot sauc vējus: rokas paceltas ar plaukstām pie mutes, ūjina pa labi, tad pa kreisi. 3. rinda – rokas virs galvas, šūpo pa labi, pa kreisi. 4. rinda – no augšas uz leju ātri nolaižot rokas, ātri kustina pirkstus.

[3., 91]Rotaļas dalībnieki pēc kārtas atkārto teikuma sākuma daļu: „Es piedzimu par dārznieku. Es mīlu visas puķes, bet vairāk...” Katrs nosauc savu puķi. Dalībnieks, kurš nevar nosaukt puķi, izstājas no spēles. Uzvar tas, kurš spēlē paliek pēdējais. Dārznieks var mīlēt ne tikai puķes, tie var būt dārzeņi, krūmi, koki utt.

Vaikai stovėdami kviečia vėjus: rankos pakeltos, delnai prie burnos, ūkčiojama į dešinę, po to į kairę. 3 eilutė – rankos virš galvos, siūbuojama į dešinę, į kairę.4 eilutė – iš viršaus žemyn greitai nuleidžiamos rankos, judinami pirštai.

[3., 91]Ratelio dalyviai iš eilės kartoja sakinio pradžią: „Aš gimiau sodininku. Man patinka visos gėlės, bet labiausiai...” Kiekvienas pasako savo gėlės pavadinimą. Dalyvis, kuris negali pasakyti gėlės pavadinimo, iškrinta iš žaidimo. Laimi tas, kuris žaidime lieka paskutinis. Sodininkui gali patikti ne tik gėlės, bet ir daržovės, krūmai, medžiai ir kt.

Rudenī

Es piedzimu par dārznieku

Rudenį

Aš gimiau sodininku

I. Cērpa [9., 92]

Pūti, pūti rieteni, ūū, ūū,Lai skan visi mežu gali, ūū, ūū.Birs lapiņas skanēdamas ēē, ēē.

I. Cėrpa [9., 92]

Pūski, pūski Vakari, tegul skamba miškų viršūnės,

byrės lapeliai skambėdami.

7

gliss. gliss.

ū - ū, ū - ū. Birs la - pi - ņas ska - nē - da - mas ē - ē, ē - ē.

Pū - ti, pū - ti rie - te - ni, ū - ū, ū - ū, lai skan vi - si me - žu ga - li,

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

31

Guļus uz muguras, rokas gar sāniem; celt uz augšu galvu (uz plaukta guļ lietussargs un skatās, vai viņu kāds paņems).Sēdus uz grīdas; bungot ar pirkstu galiem pa grīdu, atdarinot lietus līšanu.Sēdus uz grīdas, kājas saliektas ceļos; piesist kājas pie grīdas (lietus pieņemas spēkā).Stāvot aplī ar pirkstiem bungot pa priekšā stāvošā bērna muguru (kādu dienu saim-nieks samirka lietū).Stāvus, rokas gar sāniem, ar labo roku vilkt pa kreiso sānu; tas pats ar kreiso roku (saimnieks, paņēmis lietussargu, noslauka no tā putekļus).Stāvot uz vienas kājas, celt rokas sānis (mēģinām atvērt lietussargu).Kājas plecu platumā; apļot ķermeni uz vienu un otru pusi (aplūkojam lietussargu).Palēcieni no tupus stāvokļa (saimniecei piederēja izšaujamais lietussargs).Soļošana pa pāriem ar virziena maiņu (ar draugu ejam zem viena lietussarga).Izklaidus skrējiens pa zāli, pēc signāla sastāties pa divi, trīs, četri, saliekot kopā labos sānus (saspiežamies vairāki zem viena lietussarga).

Rotaļa kustību koordinācijas un ritma izjūtas attīstīšanai, bērnu kustību priekam.Rotaļas norise: Bērni „vardītes” izvietojušies telpā izklaidus. Daži no bērniem – „stārķi” – nostājas telpas malā.Dziedot 1. pantu, „vardītes” tup, ar pirkstu galiem klaudzina pa grīdu, imitējot lietus skaņas.Dziedot 2. pantu, „vardītes” pieceļas, paceļ elkoņos saliektas rokas – pirksti izplesti. Veic vieglus palēcienus, nedaudz paliecoties pa labi, pēc tam pa kreisi. „Stārķi” klabi-na – sit izstieptu roku plaukstas.3. pantā „vardītes” tup, „stārķi” soļo augstu ceļot ceļgalos saliektās kājas, imitējot stārķa gaitu. Rokas taisnas izstieptas uz priekšu kā stārķa knābis.4. pantā „stārķi” cenšas noķert „vardītes”, kuras lec uz „dīķi” – iepriekš telpā atzīmētu vietu.

Atsigulus ant nugaros, rankos šonuose; galvą keliama aukštyn (ant lentynos padėtas skėtis žiūri, ar jį kas nors paims).Atsisėdus ant grindų barbenama pirštų galais, imituojant lietų.Sėdima ant grindų, kojos sulenktos per kelius; beldžiama kojomis į grindis (lietus stiprėja).Stovima ratu ir pirštais barbenama į priešais stovinčio vaiko nugarą (kartą šeimininkas sulijo).Stovint rankas laikyti prie šonų, dešine ranka perbraukti per kairį šoną, tą patį atlikti dešine ranka (šeimininkas, paėmęs skėtį, nušluosto nuo jo dulkes).Stovint ant vienos kojos, pakelti rankas į šalis (bandoma skėtį išskleisti).Kojos per pečių plotį, kūnas sukamas į vieną ir į kitą pusę (apžiūrimas skėtis).Šuoliukai iš tupimosios pozicijos (šeimininkė turėjo automatiškai išskleidžiamą skėtį).Žingsniuojama poromis keičiant kryptį (su draugu einame po vienu skėčiu).Bėgiojimas po salę, po signalo sustojama po du, tris, keturis, prisispaudžiant prie dešinio šono (po vienu skėčiu palenda keletas žmonių).

Žaidimas judesių koordinacijai lavinti ir ritmo pojūčiui ugdyti, vaikai džiaugiasi judėdami.Ratelio eiga: Vaikai „varlytės” patalpoje bėgioja kas kur. Keletas vaikų – „gandrai” – sustoja vienoje patalpos pusėje.Dainuojant pirmą posmelį „varlytės” tupi, pirštų galiukais barbendamos į grindis, imituodamos lietaus garsus.Dainuojant antrą posmelį „varlytės” atsistoja, pakelia per alkūnes sulenktas rankas – pirštai išskėsti. Lengvais šuoliuais šokinėja dešiniau, po to kairiau. „Gandrai” kalena snapais – ploja ištiestomis rankomis. 3 posmelio metu „varlytės” tupi, „gandrai” žingsniuoja aukštai keldami kojas, imi-tuodami gandro eiseną. Rankos ištiestos į priekį, tarsi gandro snapas. 4 posmelio metu „gandrai” stengiasi pagauti „varlytes”, kurios sušoka į tvenkinį – į iš anksto patalpoje pažymėtą vietą.

Lietū Skėčiai / LietujeBaiba Brice [12., 70]

Lietus lāses logā sit plik-plik-plik, plik-plik-plik.Lietus lāses logā sit plik-plik-plik, plikplikplik. Plik!Vardulēni peļķē lec – Hop-hop-hop, hop-hop-hop!Iznāk stārķis pastaigā – Tā-tā-tā, tā-tā-tā.Vardulēni mūk ko māk –Hop-hop-hop, hop-hop-hop!

Baiba Bricė [12., 70]

Lietaus lašai barbena į stiklą, balose šokinėja varlytės.

Pasirodo gandras ir visos varlytės sprunka slėptis.

7. Pelēkais lietus vīriņš / Lietussargi

7. Pilkasis lietaus žmogelis / Skėčiai

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

32

8. Maizītes ceļš līdz galdam 8. Duonelės kelias į staląSoļošana pa apli uz pirkstu galiem, uz papēžiem, uz pēdu ārējām malām, mainot virzienu.Vingrojumi ar smilšu maisiņiem: kājas plecu platumā, noliekties, nolikt maisiņu, iztaisnoties un sasist plaukstas. Nākamajā reizē, liecoties maisiņu paņem (ņem graudu maisus un nes uz dzirnavām).Pietupieni ar smilšu maisiņiem uz galvas.Sēdus uz grīdas, kājas iztaisnotas, maisiņš uz kāju pirkstiem, kājas pacelt augšā, lejā (dzirnavnieks liek maisus pie dzirnavu cauruma).Sēdus uz grīdas, maisiņš uz kāju pirkstgaliem, kājas saliecot pievelk klāt, iztaisno (milti birst maisos un uz grīdas).Cepu, cepu kukulīti (maisiņš no vienas rokas otrā),Citu lielu, citu mazu (rāda ar rokām lielu, mazu).Sanāk mani bāleliņi (pastiepjas pirkstgalos, pietupjas),Lielos došu lielajiem (rāda ar rokām),Mazos došu mazajiem (rāda ar rokām),Izcepu gardu, apēdu pati – ņam, ņam, ņam (brauka ar rociņu pa vēderu).Maisiņš uz grīdas, palēcieni tam pāri (milži lēkā pār mazajiem miltu maisiem).Palēcieni ar maisiņu starp ceļiem.

Žingsniavimas ratu ant pirštų galų, ant kulnų, išoriniu pėdos kraštu, keičiant kryptį.Pratimai su smėlio maišeliais: kojos per pečių plotį, pasilenkti, padėti maišelį, išsitiesti ir suploti delnais. Pasilenkti, paimti maišelį (ima grūdų maišus ir neša juos į malūną).Pritūpimai su smėlio maišeliais ant galvos.Atsisėsti ant grindų, kojos ištiestos, maišelis ant kojų pirštų, kelti kojas aukštyn, nuleisti žemyn (malūnininkas kelia maišus prie girnų skylės).Atsisėsti ant grindų, maišelis ant pirštų galų, lenkiant pritraukti kojas, ištiesti jas (miltai byra iš maišų ant grindų).Kepu kepu bandelę (maišelis imamas iš vienos rankos į kitą).Vieną didelę, kitą mažą (rodoma rankomis didelė ir maža).Štai ateina brolužėliai (pasistiebti ant pirštų galų, pritūpti).Didžias duosiu didiesiems (rodo rankomis).Mažas duosiu mažiesiems (rodo rankomis).Iškepiau skanų, suvalgiau pati – niam, niam, niam (pasiglosto pilvą).Maišelis ant grindų, šokinėjama per jį (milžinai šokinėja per mažus miltų maišelius).Šuoliukai su maišeliais tarp kelių.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

33

Latviešu rotaļdziesma [3., 62.]

Cep, cep, kukuļus, brauksim brāļos,ja tie brāļi neēdīs, ēdīsim paši,ņam, ņam, ņam, ņam, ņam.

Latvių liaudies ratelis. [3., 62.]

Kepu, kepu bandeles, vyksime pas brolius. Jei broliai nevalgys,

suvalgysime patys.

Dziedot vārdus „Cep, cep, kukuļus”, plaukstas viena uz otras horizontāli cep kukuļus.Dziedot vārdus „Brauksim brāļos”, ar rokām rausta iedomātos grožus, kustas aplī pa dejas ceļu.Dziedot „ēdīsim paši”, plaukstas pie mutes, ēd iedomāto kukuli.„Ņam, ņam” – ar plaukstu berzē vēderiņu.

Dainuojant žodžius „Kepu, kepu bandeles” delnai laikomi horizontaliai vienas ant kito – kepamos bandelės. Dainuojant „Vyksime pas brolius”, rankomis tampomos įsivaizduojamos vadelės, ei-nama ratu šokio kryptimi.Dainuojant „suvalgysime patys” – delnai priglaudžiami prie burnos, valgomos įsi-vaizduojamos bandelės.Dainuojant „Niam, niam” – ranka paglostomas pilvelis.

Cep, cep, kukuļus Kepu, kepu bandeles

4

8

Cep, cep ku - ku - ļus, brauk - sim

brā - ļos, ja tie brā - ļi ne - ē - dīs, ē - dī - sim

pa - ši, ņam, ņam, ņam, ņam, ņam.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

34

9. Mārtiņa gailīši dancīti veda! 9. Martyno gaideliai šokį pradėjoSoļot pa apli, augstu ceļot ceļus, rokas aiz muguras (iet lepnie Mārtiņgaiļi).Teciņus skrējiens, rokas sānos (skrien vistiņas).Soļot uz vietas, noliecot galvu pa labi, pa kreisi, uz priekšu (gailīši skatās, ko apēst).Vēzējot labo roku pāri galvai, pieskaras pie kreisā pleca; tas pats ar kreiso roku (gailis vingrina spārnus).Rokas sānos, soļot uz vietas, krustojot vienu kāju pāri otrai (grozās vistiņas).Augstu ceļot ceļgalus, griezties uz vietas (gaiļi dižojas).Četrrāpus uz kreisā sāna; pieskarties labās kājas celim. Tas pats, guļot uz labā sāna.

Žingsniuoti ratu aukštai keliant kelius, rankos už nugaros (vaikštinėja išdidūs Martyno gaideliai).Bėgimas ristele, rankos šonuose (bėga vištelės).Žingsniuoti vietoje, palenkus galvą į dešinę, į kairę, į priekį (gaideliai ieško lesalo).Mojant dešine ranka per galvą, paliečiamas kairysis petys; tas pats kartojama kairiąja ranka (gaidys mankština sparnus).Rankos ant klubų, žingsniuoti vietoje, kryžiuojant kojas vieną už kitos (taip puikuo-jasi vištelės).Aukštai keliant kelius, suktis vietoje (gaideliai didžiuojasi)Atsigulti ant kairiojo šono; paliesti dešinės kojos kelį. Pakartoti tą patį, gulint ant dešiniojo šono.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

35

Kur tu teci Kur tu bėgi

Latviešu tautas rotaļdziesma [3., 55.]

Kur tu teci, kur tu teci, gailīti mans?Kur tu teci, kur tu teci, gailīti mans,No rītiņa agrumā,No rītiņa agrumā?

Latvių liaudies ratelis [3., 55.]

Kur tu bėgi, kur tu bėgi, gaideli,Kur tu bėgi, kur tu bėgi, gaideli,

Tokį ankstų rytelį,Tokį ankstų rytelį.

1. variants: Visi stāv aplī un dzied. Gailis iet, augstu ceļot kājas, ar kopā saliktām un izstieptām plaukstām kā knābīti. Kuram pieskaras ar knābīti, tas stājas astē. Un tā ieknābj katram, līdz visi bērni astē.2. variants: Visi sēž, bet viens uzsāk rotaļu, vienu roku pielikdams par seksti, otru – par asti, viņš iet pie jebkura rotaļnieka un paklanoties lūdz viņam sekot. Kad uzlūgtais pie-cēlies, viņš pagriežas pretējā virzienā un iet lūgt vēl vienu. Kad tas izdarīts, visi trīs atkal maina kustības virzienu. Kad tas izdarīts, tad uzlūdz tas bērns, kas tika uzlūgts pirmais. Kad tas veikts, tad atkal visi maina virzienu un lūdz tas, kurš atrodas virknes otrā galā. Un tā mainās. Visa virkne pagriežas vienlaikus pēc tam, kad uzlūgtais piecēlies. Tā tas turpinās, kamēr visi klātesošie uzlūgti. Nu var iet nākamo rotaļu.

1 variantas. Visi stovi ratu ir dainuoja. Gaidys vaikšto aukštai keldamas kojas, ranko-mis rodydamas snapą. Ką paliečia snapu, tas turi stotis už gaidžio. Taip pakviečiami visi vaikai ir sustoja vienas už kito. 2 variantas. Visi sėdi, vienas pradeda ratelį viena ranka imituodamas gaidžio skiau-terę, o kita – uodegą. Jis prieina prie bet kurio šokėjo ir nusilenkdamas kviečia sekti paskui jį. Kai pakviestasis vaikas atsistoja, jis pasisuka priešinga kryptimi ir pakviečia dar vieną vaiką. Tada visi trys keičia judėjimo kryptį ir dabar šokti kviečia tas vaikas, kuris yra kitame eilės gale. Ir taip keičiasi. Visa vora apsisuka vienu metu, kai atsis-toja pakviestasis vaikas. Taip tęsiama, kol visi dalyviai pakviečiami rateliui. Dabar galima žaisti kitą žaidimą.

3

6

9

13

Kur tu te - ci, kur tu te - ci,

gai - lī - ti mans? Kur tu te - ci,

kur tu te - ci, ga i - lī - ti mans,

No rī - ti - ņa ag - ru - mā ,

no rī - ti - ņa ag - ru - mā ?

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

36

10. Vai tu zini, kas ir Latvija? 10. Ar žinai, kas yra Latvija?Vingrojumi ar karodziņiem.Soļot, karodziņi aiz muguras sakrustoti. Skrējiens, vicinot karodziņus augšā.Soļot, ritmiski sitot vienu karodziņa kātu pret otru.Skrējiens; pēc signāla – karodziņi! – pietupties.Pacelt karodziņus sānis, pavicināt; augšā – pavicināt.Pietupties, piesist ar karodziņa kātiem pie grīdas, iztaisnoties.Sēdus uz grīdas, piesist ar karodziņa kātiem pie grīdas priekšā, aizmugurē – cik tālu var aizsniegt.Četrrāpus, karodziņi priekšā uz grīdas. Pacelt augšā karodziņu labajā rokā, pavicināt; kreisajā rokā, pavicināt.Palēcieni uz vietas, ritmiski sitot vienu karodziņa kātu pret otru.Soļošana, vicinot karodziņus.

Pratimai su vėliavėlėmisŽingsniuojama, vėliavėlės sukryžiuotos už nugaros.Bėgimas aukštai mojant vėliavėlėmis.Žingsniuoti ritmiškai mušant vienu vėliavėlės kotu per kitą. Bėgimas; po signalo – „vėliavėlės!” – atsitūpti. Pakelti vėliavėles į šonus, pamojuoti; pakelti aukštyn, pamojuoti.Atsitūpti, taukštelėti vėliavėlės kotu į grindis, išsitiesti.Sėdint ant grindų, pabelsti vėliavėlės kotu į grindis priekyje, už nugaros – pasiekti kiek įmanoma toliau.Ėjimas keturiomis, vėliavėlės padėtos priekyje ant grindų. Dešine ranka vėliavėlę pakelti aukštyn, pamojuoti, kaire ranka vėliavėlę pakelti, pamojuoti.Šuoliukai vietoje, ritmiškai mušant vienu vėliavėlės kotu per kitą.Žingsniavimas mojuojant vėliavėlėmis.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

37

Vingrojumi ar lentām Katram bērnam uz rokām lentes ar gumijas cilpiņām.Bērni, sadevušies rokās, iet līklocītī, pēc tam izveido apli (krāšņais svētku salūta gājiens).Soļošana pa apli, roku vēzēšana uz priekšu un atpakaļ (svētku salūta parāde). Stāvus, sīks skrējiens uz pirkstu galiem ar roku vēzēšanu gar sāniem (steidzīgās svētku raķetes). Tupus, rokas gar sāniem, lēnām ceļoties, ar rokām veikt viļņveida kustības uz augšu, lēnām notupties (jautrās raķetes). Stāvus, lēnām iet uz vidu, ceļot rokas gaisā, vidū veikt roku vēzienus (raķetes satiekas). Atkāpties, rokas nolaist uz leju. Tupus uz ceļiem, vēzēt rokas uz augšu un leju (zemais salūtiņš). Stāvus, rokas izplestas uz sāniem, skrējieni ar virziena mainīšanu (ātrās raķetes). Iet uz vidu, nonākot vidū, krāsainās lentas tiek pasviestas gaisā (svētku salūts).

Skaitāmpants ar kustībām: Mūsu lentas vējā plīvo ( vēzē rokas virs galvas),Mūsu sirdīs svētki dzīvo (pieliek plaukstas pie sirds). Visiem kājas braši dip (uz vietas soļo),Raķetes jau gaisā zib (met lentas gaisā)!

Eilėraštis su judesiais:Mūsų kaspinai plevėsuoja (mojama rankomis virš galvos), Šventė mūsų širdyse (delnai pridedami prie širdies),Visi šauniai žygiuoja (einama vietoje),Raketos ore žybsi (metami aukštyn kaspinai).

Kiekvienam vaikui prie rankų guminėmis kilpelėmis pritvirtinami kaspinai.Vaikai, susikabinę rankomis, eina vingiais, po to sustoja į ratą (puošni šventinio saliuto eisena).Žingsniuojama ratu, rankomis mojama pirmyn ir atgal (šventinio saliuto paradas).Atsistojus mažais žingsneliais ant pirštų galų bėgama ir šonuose mojama rankomis (greitos šventinės raketos).Atsitūpus rankos lieka šonuose, lėtai kylant, rankomis atliekami bangų pavidalo judesiai aukštyn, lėtai pritupiama (linksmosios raketos). Stovima, po to lėtai einama į vidų, keliant rankas aukštyn, viduje mojama rankomis (raketos susitinka). Atsitraukiama, rankos nuleidžiamos žemyn. Atsiklaupus mojama rankomis aukštyn ir žemyn (žemas saliutas).Atsistojus rankos ištiesiamos į šonus, bėgama keičiant kryptį (žvitriosios raketos).Einama į vidų, atėjus į vidų, spalvoti kaspinai metami aukštyn (šventinis saliutas).

Rīga dimd

Svētku salūts

Ryga gaudžia

Šventinis saliutas (pratimai su kaspinais)

Latviešu tautas rotaļa [1., 32.]

1. Rīga dimd, Rīga dimd,Kas to Rīgu dimdināj’?Aijaijā, tralalā, kas to Rīgu dimdināj’?2. Tai meitai pūru kala,Kam trejādi bāleliņ’.3. Tēva brālis pūru kala,Mātes brālis atslēdziņ’.4. Viņas pašas īstais brālisZelta vāku liedināj’.

Latvių liaudies ratelis [1, 32]

Ryga gaudžia, Ryga gaudžia. Kas kelia tą triukšmą?

Gaminama kraičio skrynia tai mergelei, kuri turi tris brolius.

Tėvo brolis skrynią apkalė, motės brolis nukalė užraktėlį,

o tikrasis jos brolelis išliejo aukso dangtį.

Visi nostājas dārziņā. Dziedot pantus, iet pa dejas ceļu uz priekšu. Piedziedājuma laikā visi, rokās saķērušies, ar četriem enerģiskiem soļiem skrien uz vidu, apstājas, 4x sasit plaukstas un tāpat skrien atpakaļ.

Visi sustoja ratu. Dainuojant posmelius, einama šokio kryptimi į priekį. Priedainio metu visi susikabinę rankomis, keturiais energingais žingsniais bėga į ratelio vidų, sustoja, keturis kartus suploja rankomis ir taip pat grįžta atgal.

5

Ai - jai - jā, tral - lal - lā, kas to Rī - gu dim - di - nāj'?

1. Rī - ga dimd, Rī - ga dimd, kas to Rī - gu dim - di - nāj'?

11. Maza mana tēvu zeme – divu roku platumā

11. Maža mano tėvynėlė, dviejų glėbių platumo

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

38

12. Kumeliņi, kumeliņi...

Kumeliņi, kumeliņi

12. Žirgužėli, žirgužėli...

Žirgužėli, žirgužėli

Bērni sastājas pa pāriem, rokas krustiskajā satvērienā.Skrējiens, augstu ceļot ceļgalus (esam mazi kumeliņi).Skrējiens palēciena solī (kumeliņi paaugušies lielāki).Soļošana uz pirkstgaliem, rokas paceltas augšā, plaukstas dūrēs (kumeliņi iet uz pakaļkājām, kā cirkā).Pietupieni, piesitot dūrītes pie grīdas (stipri pakavi).Stāvus; ar labo roku pieskarties pie kreisās kājas; ar kreiso roku pie labās kājas (zir-gam kaļ pakavus).Pārmaiņus piesit pie zemes labo un kreiso kāju (kumeliņi kārpa zemi).Liekšanās pa labi un pa kreisi (krauj vezumu).Guļus uz muguras velties no viena sāna uz otru (zirgi vārtās pa zāli).Līkloču skrējiens, rokas uz pleciem (kumeliņi ved vezumu un pēc signāla pēkšņi apgāžas).

Vaikai sustoja poromis, kryžmai susikabina rankomis.Bėgimas aukštai keliant kelius (mes maži žirgeliai).Bėgimas šuoliais (žirgeliai jau paaugę).Žingsniavimas ant pirštų galų, rankos pakeltos aukštyn, delnai suspausti į kumščius (žirgeliai eina ant užpakalinių kojų, kaip cirke).Pritūpimai, padaužant kumščiais į grindis (tvirtos pasagėlės).Stovint dešine ranka paliesti kairę koją; kaire ranka – dešinę koją (žirgeliui kalamos pasagos).Pakaitomis patrepsėti dešine ir kaire koja (žirgeliai spardo žemę).Šuoliukai į kairę ir į dešinę (kraunamas vežimas).Gulint ant nugaros, apsiversti ant vieno ir ant kito šono (žirgeliai vartosi žolėje).Bėgimas vingiais, rankos ant pečių (žirgeliai veža vežimą ir po signalo staiga griūva).

Latviešu tautas rotaļa [1., 24.]

1. Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarīj’.Trādi, rīdi, rallalā, tu man kaunu padarīj’.2. Tu man kaunu padarījiLielā ļaužu pulciņā.3. Lielā ļaužu pulciņā(i),Jaunu meitu vidiņā.4. Tev kājiņa paslīdēja,Man nokrita cepurīt’.5. Kas godīga mātes meita,Padod manu cepurīt’.6. Kas bij tāda vīzdegune,Ne ar kāju nepaspēr’.

Latvių liaudies ratelis [1, 24]

Žirgužėli, žirgužėli, tu man gėdą padarei

prie visų žmonių, prie jaunų mergelių. Tavo kojelė paslydo,

mano kepurėlė nukrito. Jei garbinga motės dukra –

pakels mano kepurėlę, jei kokia didžiuoklė – net ir koja nepaspirs.

Rotaļnieki nostājas dārziņā, viens – vidū.1.-4. takts. Rotaļnieki virzās pa apli, vidējais – pretējā virzienā.5.-8. takts. Vidū stāvošais uzlūdz kādu no dārziņa. Saķeras elkoņos, griežas palēciena solī. Pārējie sit plaukstas. Panta nobeigumā uzlūdzējs stājas dārziņā, uzlūgtais paliek apļa vidū.

Ratelio dalyviai sustoja ratu, vienas eina į vidurį.1-4 taktai. Visi eina ratu, esantis viduryje, eina priešinga kryptimi.5-8 taktai. Stovintysis viduryje, pakviečia vieną iš vaikų. Abu susikabina už parankių, sukasi dvigubu žingsniu. Kiti ploja rankomis. Stulpelio pabaigoje tas, kuris prieš tai stovėjo ratelio viduryje, atsistoja į pakviestojo vietą, o pastarasis lieka ratelio viduryje.

5

Trā - di, rī - di, ral - lal - lā, tu man kau - nu pa - da - rīj'.

1. Ku - me - li - ņi, ku - me - li - ņi, tu man kau - nu pa - da - rīj'.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

39

13. Tēvu, tēvu laipas mestas, mēs, bērniņi, laipotāji... (veļu laiks)

13. Tėvų tėvai lieptus stato, mes vaikučiai – per juos einam... (vėlinės)

Pirkstiņu dziesma Pirštukų daina

Iet uz pirkstu galiem, rokas gurnos.Uz papēžiem, rokas aiz muguras (iesim klusu, jo veļu laiks ir mirušo piemiņas laiks; veļus mieloja klētī). Kājas plecu platumā; pieliekties, rokas pie grīdas; iztaisnoties, rokas sānis (cik liela ir klēts?).Kājas plecu platumā, rokas sānos, stiepties uz vienu un uz otru pusi (rāda, cik gari galdi klētī).Izklaidus soļot, skriet, rāpot pa visu telpu, cilājot rokas un kājas, plātot muti (iedomājieties, ka jūs esat veļi).Sēdus uz grīdas, kājas taisnas, liekties pie pirkstgaliem (veļi sniedzas pēc ēdiena).Kājas plecu platumā, rokas gurnos, apļot ķermeni uz vienu un otru pusi (veļi paēduši, iet ārā no klēts un pazūd miglā).

Einama ant pirštų galų, rankos ant klubų.Einama ant kulnų, rankos už nugaros (eisime tyliai, nes vėlinės yra mirusiųjų paminėjimo metas; anksčiau vėles maitindavo klėtyje). Kojos per pečių plotį; pasilenkus rankos prie grindų; išsitiesti, rankos šonuose (kokio dydžio klėtis?).Kojos per pečių plotį, rankos šonuose, stiebiamasi į vieną ir į kitą pusę (rodoma, kokie ilgi klėtyje esantys stalai).Laisvai vaikštoma, bėgiojama, ropojama po visą patalpą, kilnojamos rankos ir kojos, žiopčiojama (įsivaizduokite, kad esate vėlės).Sėdima ant grindų, kojos tiesios, pasilenkiama prie pirštų galų (vėlės siekia maisto).Kojos per pečių plotį, rankos ant klubų, kūnas sukamas į vieną ir į kitą pusę (vėlės pavalgė, išeina iš klėties ir dingsta rūke).

J. Ķepīša mūzika, latviešu tautas teicamais pants [3., 35.]

Šis pirkstiņš vectētiņš,Tas pirkstiņš vecmāmiņa,Šis lielais tētis,Tā māmiņa.Bet tas maziņais,tas jau tas labiņais.

J. Kepyčio muzika, latvių liaudies skaičiuotė [3., 35.]

Šis pirštukas – senelis, kitas – senelė,

šis – didelis tėtis, o šis – mamytė, o tas mažasis – pats geriausias.

Rotaļas dalībnieki sēž aplī. Kreisās rokas plaukstiņa atvērta. Ar labās rokas rādītājpirkstu pēc kārtas pieskaras kreisās rokas pirkstiem. Uz „tas maziņais” norāda ar labo roku uz sevi; uz „tas labiņais” noglauda sev galvu ar abām rokām.

Ratelio dalyviai sėdi ratu. Kairės rankos delnas atviras. Dešinės rankos rodomuoju pirštu iš eilės liečiami kairės rankos pirštukai. Tariant „tas mažasis“ dešine ranka rodoma į save; tariant „pats geriausias“ – abiem rankomis pasiglostoma galva.

4

7

10

ma - zi - ņais, tas jau tas la - bi - ņais.

Šis pirks - tiņš vec - tē - tiņš, tas pirks - tiņš

vec - mā - mi - ņa, šis lie - lais tē - tis,

Tā mā - mi - ņa. Bet tas

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

40

14. Rudens vakara pasakas 14. Rudens vakaro pasakosSkrējiens sīkiem solīšiem (pelītes dodas uz pagrabu).Četrrāpus, galvas liekšana pie zemes (pelītes sajūt siera smaržu).Stāvus, soļot, pievelkot kāju (runcis uzglūn pelītēm).Četrrāpus, kāja aizmugurē izstiepta. 3x piesist ar kāju pie grīdas (peles kaitina runci).Četrrāpus, uzmest kūkumu ar muguru (runcis dusmīgs).Guļus uz vēdera, galva uz rokām, kustina kājas augšā lejā (pelītes sieru pieēdušās, runci pakaitinājušas, atpūšas).

Bėgiojimas mažais žingsneliais (pelytės keliauja į rūsį).Ėjimas keturpėsčia, galvą lenkiant prie grindų (pelytės pajuto sūrio kvapą). Atsistojus žingsniuoti, pritraukti koją (katinas užpuola pelytes).Ėjimas keturpėsčia, koja ištiesta atgal. Tris kartus pabeldžiama į grindis (pelės erzina katiną). Ėjimas keturpėsčia, nugara išriesta (katinas pyksta).Atsigulus ant pilvo, rankomis paremti galvą, kojas judinti aukštyn, žemyn (pelytės privalgę sūrio, paerzinusios katiną, ilsisi).

Ik mājās kaķis der Namuose praverčia katinas

Vācu bērnu rotaļa [6., 106.]

1. Ik mājās kaķis derŅau, ņau, ņau, ņau.Viņš staigā, peles ķer.Ņau, ņau, ņau, ņau.Bet pelītes sēž klusiņāmun slēpjas savās aliņās.Ņau, ņau, ņau, ņau, ņau, ņau!2. Kad kaķis mazuliet.Ņau, ņau, ņau, ņau.Uz citu māju iet,Ņau, ņau, ņau, ņau.Tad pelēm ļoti labi iet,Tās visas steidzas pulkā diet.Ņau, ņau, ņau, ņau, ņau, ņau!3. Dzird kaķis troksni šo.Ņau, ņau, ņau, ņau.un mājās atcilpo,Ņau, ņau, ņau, ņau!Viņs noķer peli resnākoUn vakariņās apēd to.Ņau, ņau, ņau, ņau, ņau, ņau!

Vokiečių vaikų ratelis [6., 106.]

Visuose namuose praverčia katinas. Kol katinas namie –

visos palytės tyliai tūno savo urveliuose, tačiau kai tik jis išeina,

pelytės ima šokti. Išgirdęs triukšmą,

katinas skuba namo, pagauna riebiausią pelę

ir ją suėda vakarienei.

Rotaļas apraksts: Dalībnieki izveido apli – māju. Daži bērni – peles – atrodas apļa ārpusē, bet apļa vidū kaķis, kurš „ņau” dzied viens pats.2. pants. Kaķis atstāj apli, bet peles iezogas iekšā.3. pants. Kaķis ielavās aplī un noķer vienu peli, pārējās aizbēg.Vari izmantot arī rotaļu „No vecām stikla burkām”.

Dalyviai sustoja ratu – tai namai.Keletas vaikų – „pelytės” – yra rato išorėje, o viduje – „katinas”, kuris „miau” dainuoja vienas. 2 posmelis. „Katinas” palieka ratą, o „pelės” sueina į rato vidų.3 posmelis. „Katinas” vėl įlenda į ratelį ir pagauna vieną „pelę”. Kitos „pelytės” pasprunka.

6

10

13

a - li - ņās. Ņau, ņau, ņau, ņau, ņau, ņau!

1. Ik mā - jās ka - ķis der. Ņau, ņau, ņau, ņau. Viņš

stai - gā, pe - les ķer. Ņau, ņau, ņau, ņau. Bet

pe - lī - tes sēž klu - si - ņām un slē - pjas sa - vās

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

41

Skrējiens uz pirkstgaliem, elkoņi piespiesti pie sāniem, plaukstas brīvi kustas (lido mazie putniņi).Iešana ar nostieptiem pirkstgaliem, rokas brīvi vēzējot (lido lielie putni).Liekties uz priekšu, rokas izstieptas aiz muguras.Divi soļi pa kreisi, palocīt galvu, rokas pacelt, nolaist; tas pats pa labi (kovārnis ar vārnu draudzējas).Palēcieni pārmaiņus uz vienas un otras kājas (zvirbuļi saka „čir, čir, auksti ir”).Sitot plaukstas, lēkāt palēciena soli (putni sildās).

Bėgimas ant pirštų galų, alkūnės prispaustos prie šonų, delnai laisvai juda (skrenda maži paukšteliai).Einama ištempus kojų pirštus, laisvai mojant rankomis (skrenda didieji paukščiai).Pasilenkti pirmyn, rankos ištiestos už nugaros.Du žingsniai į kairę, linktelėti galva, rankas pakelti, nuleisti, tas pats pakartojama žengiant į dešinę (kuosa susidraugavo su varna).Pakaitomios šokinėti tai ant vienos, tai ant kitos kojos (žvirbliai sako „čik, čirik, šalta...”)Plojant delnais, pašokinėti (paukščiai šildosi).

Čī, čī zīlīte! Čy, čy, zylutė!

1.-4. takts. Ar pirkstiņiem atveido knābīšus, verot tos vaļā un ciet.5.- . takts. Brīdina ar pirkstiņu.

1-4 taktai. Pirštais imituojamas snapelio žiopčiojimas.5 taktai. Pagrasinama pirštuku.

Ziema15. Čir, čir, čir – barga ziema ir...

Žiema15. Čik čirik, rūsti žiema...

5

7

Čī - čī, zī - lī - te, kur ta - vi bēr - ni?

Ne - tei - kšu, ne - teik - šu, kas bēr - nam vār - dā,

ne - teik - šu, ne - teik - šu, kas bēr - nam vār - dā.

Latviešu tautas dziesma [3., 74.]

Čī-čī, zīlīte, kur tavi bērni?Neteikšu, neteikšu, kas bērnam vārdā,neteikšu, neteikšu, kas bērnam vārdā.

Latvių liaudies daina [3, 74]

Čy-čy, zilute, kur tavo vaikeliai? Nesakysiu, nesakysiu, koks vaiko vardas.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

42

16. Sniega maisam vīle ira, sniega pārslas bira, bira...

16. Sniego maišo siūlė iro, visos snaigės birte biro...

Teciņus skrējiens, rokas plaukšķinot virs galvas.Galops pa apli (sniega pārslas dejo, priecājas).Kājas plecu platumā, rokas virs galvas, liekties pa labi, pa kreisi (pūš aukstais ziemeļu vējš, palīdz pārsliņām dejot).Skrējiens izklaidus – griežoties, pietupjoties (pārsliņas virpuļo dejā).Pietupieni, šūpojot rokas (vējš ceļ pārsliņas augšā, lejā).Galvas apļošana pa labi, pa kreisi.Ķermeņa apļošana pa labi, pa kreisi (pārsliņas raugās, kur nolaisties).Pietupieni, rokas izstieptas uz sāniem (pārsliņas nolaižas uz māju jumtiem, uz cepurēm, uz degungaliem).

Bėgimas ristele virš galvos plojant rankomis.Šuoliai ratu (snaigės šoka, džiūgauja).Kojos per pečių plotį, rankos virš galvos, pasilenkti į dešinę, į kairę (pučia šiaurys, padeda snaigėms šokti).Laisvas bėgiojimas – sukamasi, pritupiama (snaigės šoka, sūkuriuoja).Pritūpimai siūbuojant rankomis (vėjas kelia snaiges aukštyn ir žemyn).Galvos sukimas į dešinę, į kairę.Kūno sukimas į dešinę, į kairę (snaigės žiūri, kur nusileisti).Pritūpimai, rankos ištiestos į šonus (snaigės leidžiasi ant namų stogų, ant kepurių, ant nosies galiuko).

Ziemiņa Žiemužėlė

Ē. Siliņa mūzika, Z. Purva vārdi [3., 84.]

1. Tā kā mīļu ciemiņuBērni gaida ziemiņu.Ziemiņu, ziemiņu,Bērni gaida ziemiņu.2. Ņemsim slēpes, ragavas,Prom uz kalnu priecāties!Priecāties, priecāties,Prom uz kalnu priecāties!

E. Silinio muzika, L. Purvo žodžiai [3, 84]

Tarsi mielo svetelio vaikai laukia žiemužės. Imsim slides, rogutes,

eisime ant kalno pasidžiaugti.

Rotaļas dalībnieki sadevušies rokās, stāv aplī ar seju uz centru.1.-8. takts. Ritmā kustas uz apļa vidu un atpakaļ.9.-16. takts. Stāv ar seju uz apļa centru un sit plaukstas.2. pants. Kustības atkārto.

Ratelio dalyviai susikabinę rankomis stovi ratu, veidu į centrą.1-8 taktai. Pagal ritmą einama į ratelio vidų ir atgal.9-16 taktai. Stovima veidu į ratelio centrą ir plojama delnais.2 posmelis. Judesiai kartojami.

4

7

10t

13

Zie - mi - ņu, zie - mi - ņu, bēr - ni gai - da zie - mi - ņu.

1. Tā kā mī - ļu cie - mi - ņu bēr - ni gai - da

zie - mi - ņu. Tā kā mī - ļu cie - mi - ņu

bēr - ni gai - da zie - mi - ņu. Zie - mi - ņu

zie - mi - ņu, bēr - ni gai - da zie - mi - ņu.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

43

17. Saģērbsimies! 17. Apsirengsime!Soļot pa apli. Pēc signāla „karsts” – soļot uz pirkstu galiem, rokas uz gurniem.Pēc signāla „auksts” – palēkties uz abām kājām.Kājas nedaudz plati, vēzēt augšā pārmaiņus labo un kreiso roku (uzvelkam siltu jaku).Noliekties, pieskarties pie ceļiem, pie kāju pirkstiem (cik siltas bikses!). Sēdus uz grīdas, saliekt labo kāju, sasist plaukstas zem ceļgala, iztaisnot kāju; to pašu ar kreiso kāju (uzvelkam zābakus).Guļus uz muguras, rokas taisnas augšā. Velties uz labo pusi un atpakaļ; uz kreiso pusi (pavārtīsimies pa sniegu).Skrējiens sīkiem solīšiem, augstu ceļot ceļgalus (lai sasildītu kājas).

Žingsniuoti ratu. Po signalo „karšta” – žingsniuojama ant pirštų galų, rankos ant klubų.Po signalo „šalta” – pašokama abiem kojomis.Kojos kiek plačiau, mojama pakaitomis dešine ir kaire ranka (velkamės šiltą striukę).Pasilenkus paliečiami keliai, kojų pirštai (kokios šiltos kelnės!). Sėdint ant grindų, sulenkiama dešinė koja, suplojama delnais po keliu, ištiesiama koja; tas pats atliekama kaire koja (apsiauname batus).Gulint ant nugaros ištiestos rankos pakeliamos aukštyn. Verčiamasi į dešinę pusę ir atgal; į kairę pusę ir atgal (pasivartysime ant sniego).Bėgimas mažais žingsniukais, aukštai keliant kelius (kad sušiltų kojos).

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

44

Kur ir rokas? Kur yra rankos?

T. Lomovas mūzika, I. Plakidas vārdi, atdzejojis Z. Purvs [3., 29.]

1. Kur ir, kur ir mūsu rokas?Nav nevienas rokas.Nav nevienas, nav nevienas,Nav nevienas rokas.Lūk, lūk mūsu rokas.Dejo mūsu rokas. Rokas.2. Kur ir, kur ir mūsu kājas?Nav nevienas kājas.Nav nevienas, nav nevienas,Nav nevienas kājas.Lūk, lūk mūsu kājas.Dejo mūsu kājas. Kājas.3. Kur ir, kur ir mūsu bērni?Nav neviena bērna.Nav un nav, un nav neviena,Nav neviena bērna.Lūk, lūk, mūsu bērni.Dejo mūsu bērni.Dejo, dejo mūsu bērni,Dejo mūsu bērni.

T. Lomovos muzika, I. Plakido žodžiai, vertė Z. Purvas [3, 29]

Kur mūsų rankos? Nė vienos nėra.

Štai mūsų rankos, jos šoka.

Kur mūsų kojos? Nė vienos nėra.

Štai mūsų kojos, jos šoka.

Kur mūsų vaikai? Nė vieno nėra.

Štai mūsų vaikai, jie šoka.

Rotaļas dalībnieki stāv aplī.1. pants. Dziedot „Kur ir, kur ir mūsu rokas? Nav nevienas rokas”, paceļ un nolaiž plecus, rokas noslēptas aiz muguras. Dziedot vārdus „Nav nevienas rokas”, ar vārdiem „lūk, lūk” paceļ rokas priekšā, tās apļo.2. pants. Bērni pietupstas, atkārto tādas pašas kustības kā pirmajā pantā. Ar vārdiem „lūk, lūk” pieceļas un pēc kārtas izliek priekšā uz pirkstgala labo un kreiso kāju.3. pants. Bērni aizsedz seju ar rokām, ar vārdiem „lūk, lūk” sadodas pa pāriem elkoņos un dejo.

Vaikai stovi ratu.1 posmelis. Dainuodami „Kur mūsų rankos? Nė vienos nėra”, pakeliami ir nuleidžiami pečiai, rankos paslėptos už nugaros. Dainuojant žodžius „Nė vienos nėra“, išgirdus žodį „štai“ – rankos ištiesiamos į priekį ir pasukinėjamos.2 posmelis. Vaikai atsitūpę kartoja tuos pačius judesius kaip dainuodami pirmą posmelį. Ištarus žodžius „štai, štai“ – į priekį ant pirštų galų pakaitomis iškišamos viena ir kita kojos.3 posmelis. Vaikai rankomis užsidengia veidą, o dainuodami žodžius „štai, štai” – susikabina už parankių poromis ir šoka.

4

7

10

1. 2.

mū - su ro - kas. De - jo mū - su ro - kas. Ro - kas.

1. Kur ir, kur ir mū - su ro - kas? Nav ne - vie - nas

ro - kas. Nav ne - vie - nas, nav ne - vie - nas,

nav ne - vie - nas ro - kas. Lūk, lūk

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

45

18. Ar vilciņu mežā braucu 18. Su vilkeliu į miškelįVingrojumi pa apļiem.Līkloču skrējiens starp apļiem. Palēcieni starp un pāri apļiem (starp celmiem).Ap katru apli sastājas 4-5 bērni. Šūpošanas uz apļa malām (vai var redzēt arī kādu koku?).Iet pa apli, liekot pēdiņas uz malām (pamērīsim, cik pēdu liels celms?).Pacelt apli, turēt to kreisajā rokā. Teciņus skrējiens pa mazo aplīti, vēzējot brīvo roku; tas pats uz otru pusi (zāģē koku).Visi turas pie apļa; pacelt apli uz augšu, pietupties – aplis pie grīdas.Palēcieni uz abām kājām ap apli. Pārmaiņus solī (dejas solī) ap apli. Galops ap apli. Līkloču skrējiens starp apļiem. Soļošana starp apļiem.

Pratimai su lankaisBėgimas vingiais tarp lankų. Šuoliai tarp ir per lankus (tarp kelmų).Aplink kiekvieną lanką sustoja 4-5 vaikai. Siūbavimas ant lanko kraštų (ar galima pamatyti kokį medį?).Einama aplink lanką, užminant ant kraštų (pamatuosime, kelių pėdų dydžio yra kelmas?).Pakeliamas lankas laikant jį kairėje rankoje. Bėgama ristele aplink lanką, mojama laisva ranka; pakartojama tas pats į kitą pusę (pjauname medį).Visi laikosi už lanko; pakelti lanką aukštyn, atsitūpti – lankas ant grindų.Šuoliai abiem kojomis aplink lanką. Pakaitiniu žingsniu (šokio žingsniu) aplik lanką. Šuoliai aplink lanką. Bėgimas vingiais tarp lankų. Žingsniavimas tarp lankų.

Zirdziņš Arkliukas

Latviešu tautas folklora. Baibas Brices mūzika [9., 74]

1. Tibu tibu tips, | sit plaukstasTibu tibu tips,Jancim zirdziņš klibs | Veic brīdinājuma kustību ar pirkstu.Jancim zirdziņš klibs2. Ņem sudraba āmuriņu, | Sasit dūrītes.Piesit zirga pakaviņu. | Sit dūres vienu virs otras.3. Rikšiem, rikšiem, | Viegli ritmā cilā kājas.Rikšiem, rikšiem,Rikšiem, rikšiem,Plaukš! | Sasit plaukstas.4. Nokrīt jājējs – plaukš! | Sasit plaukstas, pietupjas.Nokrīt jājējs – plaukš!

Latvių liaudies daina. Baibos Bricės aranžuotė [9., 74]

1. Tibu tibu tips, | Ploja delnaisTibu tibu tips,

Jono arkliukas šlubuoja.| Pagrasina pirštuku

2. Imk sidabro plaktukėlį,| Susimuša kumšteliaisprikalk arklio pasagėlę

| Muša kumšteliais vieną į kitą3. Šuoliais, šuoliais.

| Lengvai pagal ritmą kilnoja kojas.Šuoliais, šuoliais. Šuoliais, šuoliais.

Pliaukšt! | Suploja delnais.

4. Nukrito raitelis – pliaukšt.| Suploja delnais, atsitūpia.Nukrito raitelis – pliaukšt.

4

7

9

No - krīt jā - jējs - plaukš! No - krīt jā - jējs - plaukš !

Ti - bu ti - bu tips, ti - bu ti - bu tips, Jan - cim zir - dziņš klibs

Jan - cim zir - dziņš klibs. Ņem sud - ra - ba ā - mu - ri - ņu, pie - sit zir - ga pa - ka - vi - ņu.

Rik - šiem, rik - šiem, rik - šiem, rik - šiem, rik - šiem, rik - šiem, plaukš!

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

46

19. Ciku, caku, caku, šuju lellei jaku! 19. Siū, siū, siū, lėlei striukę siuvu!

3

6

kru - zu - ļo - tu, ci - ku ca - kām iz - ca - ko - tu.

Ci - ku, ca - ku, ca - ku,

Šu - ju lel - lei ja - ku vi - zu - ļo - tu,

1. pants. Bērni ritmiskām kustībām atdarina šūšanu; rokās – iedomāta adata un diegs.2. pants. Gailis (virs galvas atvērta plauksta – gaiļa sekste) kustina rokas, atdarinot spārnu vēzienus. Uz „gā, gā...” un līdz panta beigām bērni stāv, noliecot galvu pa labi un pa kreisi.3. pants. Bērni kustas pa apli, pārnesdami svaru no vienas kājas uz otru, atdarinot pīles gāzelīgo gaitu. Uz „pretī” pagriežas ar seju uz apļa centru, rokas saliek priekšā kā ķepiņas glāsta ar labo roku – kreiso, ar kreiso – labo.4. pants. Bērni stāv ar seju uz apļa centru, galva augsti, pacelta, piecērt kāju.

1 posmelis. Vaikai ritmiškai imituoja siuvimą – rankose įsivaizduojama adata ir siūlas.2 posmelis. Gaidys (virš galvos ranka išskėstais pirštais – gaidžio skiauterė) moja rankomis tarsi sparnais.3 posmelis. Vaikai juda ratu, perkeldami svorį nuo vienos kojos ant kitos, imituoja anties ir žąsies eiseną. Po to pasisuka veidu į rato vidų, rankas laiko priekyje tarsi katino letenėles, pasiglosto dešine ir kaire ranka.4 posmelis. Vaikai stovi veidu į rato vidų, galva aukštai pakelta, trepteli koja.

Arvīda Žilinska mūzika, E. Līdumas vārdi [3., 39.]

Ciku, caku, caku, Šuju lellei jaku – Vizuļotu, kruzuļotu, Ciku cakām izcakotu.Gailis vistai saka: „Re, kur skaista jaka!” „Gā, gā, gā,” teic skumji zoss, „Kas man tādu jaku dos?”Pliku, plaku, plaku, Pēkšķe iet pa taku. Pretim kaķīt’s: „Ņau, ņau, ņau, Man ar’ tādas jakas nav!”Lelle visai pikti Uzsauc visiem dikti: „Vizuļotu, kruzuļotu Jaku valkāt es tik protu!”

Arvydo Žilinsko muzika, E. Lydumos žodžiai [3, 39]

Siuvu lėlei puošnią striukę. Gaidys sako vištai,

– „Štai kokia graži striukė”. Žąsis, antis ir katinėlis taip pat tokios nori.

Lėlė piktai atsako, kad tokią puošnią vilkėti moka tik ji.

Lelles jaka Lėlės striukė

Bērni stāv pie divām paklāja malām; pēc signāla pārskrien viena rinda, tad otra rinda (aužam rūtainu audumu).Izklaidus sīksoļu skrējiens (plāns lakatiņš).Vēzēt rokas, sasitot plaukstas (griež lielās šķēres). Kustināt pirkstus (mazās šķērītes).Soļot pa apli – solis uz priekšu, solis atpakaļ, trīs soļi uz priekšu (ar šujmašīnu šujam audumu).Liekties pa labi, pa kreisi (piešujam podziņu ar kājiņu).Sēdus uz grīdas ar dibenu piesist pie grīdas (spiedpogas).Griešanās, sadodoties elkoņos (āķīši).Izklaidus skrējiens; pēc signāla „āķīši”– bērni sastājas pa divi elkoņos; „pogas”– stāv pa vienam; „rāvējslēdzējs” – bērni sastājas rindā, sadevušies elkoņos.

Vaikai stovi prie dviejų kilimo kraštų; po signalo prabėga viena eilė, po to – antra (audžiame languotą audinį).Bėgiojama mažais žingsneliais (plona skepetaitė).Mojama rankomis ir plojama delnais (kerpama didelėmis žirklėmis). Judinami pirštai (mažos žirklutės).Žingsniuojama ratu – žingsnis pirmyn, žingsnis atgal, trys žingsniai pirmyn (siuvame audinį siuvimo mašina).Pasilenkiama į dešinę, į kairę (prisiuvame sagą su kojele).Sėdint ant grindų užpakaliu suduodama per grindis (segame spaudes).Sukimasis susikabinus už parankių (kabliukai).Išsklaidytas bėgiojimas, po signalo „kabliukai” – sustoja po du ir susikabina už parankių; „sagos” – stovi po vieną; „užtrauktukas” – vaikai sustoja į eilę, susikabinę už parankių.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

47

20. Kāds audums, tāda drēbe

Dziesma par šūšanu Dainelė apie siuvimą

20. Koks audinys, toks drabužis

Baiba Brice [9., 88]

1. Šņiku, šņaku, šņiku, šņaku asās šķēres griež.Ar labās rokas rādītājpirkstu un vidējo pirkstu atdarina griešanu ar šķērēm.2. Švīku švāku, švīku švāku, adatiņa skrien.Atdarina šūšanu ar adatu.3. Ciku caku, ciku caku, šujmašīnas šuj.Saliek kopā saliektus abu roku 2., 3., 4., pirkstus, ritmā kustina pamīšus.4. Lellei Mīcei jauna kleita gatava drīz būs.Dziedot vārdus „gatava drīz būs”, sit plaukstas.

Baiba Bricė [9., 88]

1. Aštrios žirklės kerpa (dešinės rankos rodomuoju ir viduriniuoju pirštais imituojamas

kirpimas žirklėmis).2. Adatėlė bėga (imituojamas siuvimas adata)

3. Siuvimo mašina siuva (sudedami sulenkti abiejų rankų 2, 3, 4 pirštai, pakaitomis

judinami pagal ritmą).4. Lėlė Micė tuoj turės naują suknelę

Dainuojant „tuoj turės sunknelę”, plojama rankomis.

Bērni stāv pie divām paklāja malām; pēc signāla pārskrien pāri viena rinda, tad otra (aužam rūtainu audumu).Pirkstu kustināšana, atdarinot šķēres (piegriežam to, ko esam iecerējuši šūt).Roku vēzieni priekšā sasitot plaukstas, pārmaiņus virspusē gan labā, gan kreisā roka (griež lielās šķēres).Soļošana pa apli – solis uz priekšu, solis atpakaļ, trīs soļi uz priekšu (šuvēji šuj ar šujmašīnu).Stāvus, kājas plecu platumā; liekties pa labi, pa kreisi (piešujam podziņu ar kājiņu).Sēdus uz grīdas, kājas saliektas, balstāmies uz rokām; ar dibenu piesitam pie grīdas (iestrādājam spiedpogas).Griešanās pa divi, sadodoties labajos elkoņos (dažas drēbes satur āķīši).Sastāties vienā līnijā, sadodoties elkoņos; katrs uz savu pusi (dažas drēbes aiztaisa ar rāvējslēdzēju);Izklaidus skrējiens; pēc signāla: „āķīši” – sastājas pa divi, sadodas labajos elkoņos, griežas; ”spiedpogas” – sēž, piesitot dibenu pie grīdas; „rāvējslēdzējs” – sastājas vienā līnijā, sadodas elkoņos.

Vaikai stovi prie dviejų kilimo kraštų; po signalo nubėga viena eilė, po to antra (audžiame languotą audinį).Judinami pirštai, imituojant žirkles (sukerpame tai, ką ketiname siūti).Rankų mostai priekyje suplojant delnais, pakaitomis viršuje tai dešine, tai kaire ranka (kerpa didelės žirklės).Žingsniuojama ratu – žingsnis pirmyn, žingsnis atgal, trys žingsniai pirmyn (siuvame audeklą siuvimo mašina).Atsistojama, kojos per pečių plotį, pasilenkiama į dešinę, į kairę (prisiuvame sagą su kojele). Sėdint ant grindų atsiremti rankomis ir sulenkti kojas, užpakaliu pabelsti į grindis (įspraudžiame spaudes).Sukamasi po du, susikabinus už parankių (kai kuriems drabužiams reikia kabliukų).Sustojama į vieną liniją, susikabinama už parankių, sukasi kiekvienas į savo pusę (kai kuriuos drabužius užsegame užtrauktuku).Bėgiojama, po signalo „Kabliukai“ visi sustoja po du, susikabina už dešiniųjų parankių, apsisuka; „spaudės“ sėdi užpakaliu pabelsdamos į grindis; „užtrauktukai“ sustoja į vieną liniją, susikabina už parankių.

1. Šņi - ku, šņa - ku, šņi - ku, šņa - ku, a - sās šķē - res griež.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

48

21. Vilks pelēcis 21. Vilkas pilkasSkriet pa apli, „metot kājas atpakaļ” (kaziņas skrien uz kūti, rādot radziņus).Iet, augstu ceļot ceļgalus, rokas sānos (vilks staigā pa mežu).Palēcieni uz labās, kreisās kājas; rokas sānos (kūts durvis palikušas vaļā; visas kaziņas un kazlēni spriņģo ārā).Sēdus vēzēt kājas (kaziņas jautri pavada laiku).Gulēt uz sāniem, pārmaiņus atbalstoties uz grīdas ar elkoni un plaukstas (vilks izgulējies, sāk izvingrināt kaulus).Guļus uz sāniem, vēzēt nostieptas kājas (vilks izvingrina kājas).Balsts stāvus uz labās un kreisās kājas (vilks ausās, kur ir kazlēni).Iet uz pirkstgaliem. Skrējiens izklaidus (kaziņas mūk pie čībām).

Bėgimas ratu, lenkiant kojas atgal (ožkelės bėga į tvartą, rodydamos ragučius).Ėjimas aukštai keliant kelius, rankos šonuose (vilkas vaikštinėja po mišką).Šuoliukai ant dešinės ir kaire koja; rankos šonuose (tvarto durys liko atviros; visos ožkelės ir ožiukai šokinėja lauke).Sėdint siūbuojama kojomis (ožkelės smagiai leidžia laiką).Atsigulus ant šono pakaitomis atsiremiama į grindis alkūne ir plaštaka (vilkas išsimiegojo, pradeda mankštintis).Gulint ant šono siūbuojama ištiestomis kojomis (vilkas mankština kojas). Remtis stovint ant dešinės ir ant kairės kojos (vilkas klausosi, kur yra ožiukai).Ėjimas ant pirštų galų. Laisvas bėgiojimas (ožkelės bėga prie batelių).

Rotaļas dalībnieki nostājas aplī ar skatu uz centru. Izvēlas vienu rotaļas dalībnieku, kurš būs „vilks”. „Vilks” iet vidū un dusmīgs staigā pa apļa vidu. Pārējie rotaļas dalīb-nieki dzied dziesmu. Kad dziesma nodziedāta, „vilks” pieiet pie kāda no rotaļas da-lībniekiem, kuram jāpasaka, ko viņš dara „vilka” mežā un jāparāda ar kustību, kā veic darbību mežā. Visi pārējie atdarina kustību. Kamēr rotaļas dalībnieki izpilda kustību, rotaļas vadītājs spēlē rotaļas melodiju vai sit plaukstas, vai atskaņo mūziku no diska. Rotaļa atsākas, kad „vilks” savā vieta ieliek citu rotaļnieku. Darbības, kas iespējamas mežā: staigāt, skriet, lēkāt, ogot, sēņot, elpot svaigu gaisu, lasīt puķes, meklēt vilku, zaķi vai kādu citu meža zvēru, bradāt pa peļķēm utt.

Ratelio dalyviai sustoja ratu, veidu į centrą. Išrenkamas vienas dalyvis, kuris bus „vil-kas”. „Vilkas” eina į ratelio vidų ir supykęs vaikštinėja. Kiti ratelio dalyviai dainuoja dainelę. Kai dainelė sudainuota, „vilkas” prieina prie vieno iš vaikų ir paklausia, ką jis veikia „vilko” miške, parodo judesį, kurį reikia daryti. Visi kiti kartoja judesį. Kol rate-lio dalyviai atlieka judesį, ratelio vedantysis groja ratelio melodiją arba dainuoja ir ploja delnais. Ratelis žaidžiamas iš naujo, kai „vilkas” į savo vietą išrenka kitą dalyvį. Miške galima: vaikščioti, bėgioti, šokinėti, uogauti, grybauti, kvėpuoti grynu oru, skinti gėles, ieškoti vilko, kiškio ar kito žvėries, braidyti po balas ir pan.

Daces Gulbes mūzika [10., 46]

Vilks ar lieliem soļiem gāja, nostājās man ceļā.Dusmīgs prasa:” Ko te dari, manā lielā mežā?

Dacės Gulbės muzika [10., 46]

Vilkas eina plačiais žingsniais ir užstoja man kelią. Supykęs klausia: „Ką veiki čia, mano

dideliam miške?”

Dusmīgs vilks Piktas vilkas

5

Dus - mīgs pra - sa: ” Ko te da - ri, ma - nā lie - lā me - žā?”

Vilks ar lie - liem so - ļiem gā - ja, no - stā - jās man ce - ļā.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

49

22. Kūtī man lieli prieki (trīs sivēntiņi) 22. Tvartelio džiaugsmai (trys paršeliai) Skriet, „metot kājas atpakaļ” (sivēntiņi draiskojas).Skrējiens uz pirkstgaliem (sivēntiņi prot būt arī piesardzīgi).Kājas plecu platumā; rokas augšā, sānis, priekšā, lejā (dabas parādības – vējš, sniegs, lietus).Palēcieni pārmaiņus uz vienas un abām kājām (rukšiem auksti, jo tuvojas ziema).Guļus uz muguras, rokas aiz galvas, kājas saliektas; vienlaikus celt augšā rokas un kājas (sivēni draiskojas).Skrējiens pa pāriem (mūk no vilka).Pietupties, ar rokām pieskaroties grīdai (vilks caur skursteni iekrīt katlā).

Bėgimas kojas lenkiant atgal (paršeliai išdykauja).Bėgimas ant pirštų galų (paršeliai moka būti atsargūs).Kojos per pečių plotį; rankos aukštyn, į šonus, į priekį, žemyn (gamtos reiškiniai – vėjas, sniegas, lietus). Šuoliai pakaitomis viena ir abiem kojomis (paršeliams šalta, nes artinasi žiema). Atsigulus ant nugaros, rankas sudėti už galvos, kojas sulenkti; kartu kelti kojas ir rankas (paršeliai išdykauja).Bėgimas poromis (sprunka nuo vilko).Atsitūpti, rankomis paliesti grindis (vilkas pro kaminą įkrenta į katilą).

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

50

4

7

10

mp sempre legato

mp

mp

1. Ai - jai - jā, ai - jā, cū - ci - ņai bi - ja

De - vi - ņi a - pa - ļi si - vē - ni - ņi. Ai - jai - jā, ai - jā,

Kvī - li - du kvīks! De - vi - ņi a - pa - ļi si - vē - ni - ņi.

Sivēnu miega dziesma Paršelių miego dainelė

1. Aijaijā, aijā,Cūciņai bijaDeviņi apaļiSivēniņi.Aijaijā, aijā,Kvīlidu kvīks!Deviņi apaļiSivēniņi.2. Aijaijā, aijā,Bļodiņu miegaIzēda deviņiSivēniņi.

Aijaijā, aijā,Kvīlidu kvīks!Deviņi apaļiSivēniņi.4. Aijaijā, aijā,Saldā sapnīIebāza šņukurusSivēniņi.Aijaijā, aijā,Kvīlidu kvīks!Deviņi apaļiSivēniņi.

Kiaulelė turėjo devynis apvalius paršelius. Jie išėdė dubenėlį miego, sukišo savo knysleles į saldų sapnelį.

V. Ļūdēna vārdi, Ē. Siliņa mūzika [5., 54.] E. Silinio muz., V. Liūdeno žodžiai [5, 54]

51

23. Vieni kūtī, citi mežā / Cūciņa diet gāja, rindiņa pakaļ

23. Vieni tvarte, kiti miške / Kiaulė ėjo šokti, visa eilė iš paskos

Skolotāja uzaicina bērnus sanākt kopā un nostāties aplītī, izveidojot sētiņu. Kopīgi ar bērniem apskata un nosauc, kādi mājdzīvnieki sanākuši sētiņā? Ir iestājusies nakts, visi guļ.Guļu, guļu miedziņš nāk (pietupušies, rāda, kā guļ),Visi darbi padarīti (noslauka pieri, izstaipās):Cūka raka rācentiņus (noliec galvu uz priekšu),Kaza šķina kāpostiņus (sit plaukstas),Vista dobes izravēja (ātri kustina pirkstiņus),Gailis cirta žagariņus (palēcieni uz abām kājām uz vietas),Suns sakūra uguntiņu (noliekšanās uz priekšu),Kaķis sviestu samaisīja (roku vēzieni sānis).Cūciņa priecīga par padarīto darbiņu un daudzajiem draugiem.Cūciņ, mana rukainīte (šūpošanās gurnos),Tek pa sētu dziedādama (soļo pa apli),Visapkārt zelta josta (roku vēzieni sānis),Ādas kurpes kājiņās (kāju vēzieni uz priekšu).Pie mājdzīvniekiem ciemos ierodas mežacūka. Tā vēlas pamieloties ar gardajiem kāpostiem. Skolotāja uzaicina bērnus rotaļā, lai padzītu mežacūku no kāpostu lauka. Rotaļa pēc latviešu tautas rotaļdziesmas „Cūka driķos” melodijas.Cūka driķos, cūka driķos (sadotām rokām stāv aplī),Sivēntiņi kāpostos (augstu ceļot ceļgalus, soļo uz vietas).Skriesim, bērni, dzīsim ārā (skrien pa apli),Lai tie visu neapēd (plaukšķina plaukstas).

Mokytoja pakviečia vaikus sustoti ratu, sudaryti aptvertą kiemą. Kartu su vaikais ima vardinti, kokie naminiai gyvuliai atėjo į kiemą.Atėjo naktis, visi miega. Guliu, guliu, noriu miego (atsitūpę rodo, kaip miega),Visi darbai atlikti (nusišluosto kaktą, pasirąžo):Kiaulė kniso ropeles (palenkia galvą į priekį),Ožka skynė kopūstėlius (ploja rankomis),Višta lysves išravėjo (greitai judina pirštukus),Gaidys kirto žagarėlius (abiem kojomis pašokinėja vietoje),Šuo sukūrė ugnelę (pasilenkiama į priekį),Katė sumaišė sviestą (mostai rankomis į šonus).Kiaulelė džiaugiasi padarytais darbai ir draugais.Kiaulelė, mano knyslelė (siūbuojama klubais),Bėga per kiemą dainuodama (žingsniuojama ratu),Aplinkui auksinė juosta (rankų mostai į šonus),Odinės kurpaitės ant kojelių (kojų mostai į priekį).Į svečius pas naminius gyvulius ateina šernas. Jis nori paskanauti gardžių kopūstėlių. Mokytoja kviečia vaikus į ratelį, kad išvytų šerną iš kopūstų lauko. Ratelis pagal latvių liaudies ratelio „Kiaulė grikiuose” melodiją. Kiaulė grikiuos, kiaulė grikiuos (visi stovi ratu susikabinę rankomis),O paršeliai kopūstuos (aukštai keldami kelius, žingsniuoja vietoje),Bėgsim, vaikai, vysim lauk (bėga ratu),Kad jie visko nesuėstų (ploja rankomis).

Latviešu tautas rotaļdziesma [6., 94.]

1. daļa. Cūkas driķos, cūkas driķos, ar visiem(i) sivēniem.2. daļa. Ejiet bērni, dzeniet ārā, lai nemīda labībiņ.Rotaļas dalībnieki stāv pa četri, skatiens vērsts uz centru, rokas sānos.1. daļa. Dziedot visi ritmiski lec, pārmaiņus izliekot priekšā labo un kreiso kāju (žīgāšana): atskanot „cūka driķos, cūka driķos”, izdara pa vienam lēcienam ar katru kāju, atskanot „ar visiem(i) sivēniem” – trīs lēcienus divreiz ātrāk, un pēdējā lēcienā abas kājas kopā.2. Atskanot „ejiet”, sasit plaukstas un sadod labās rokas „dzirnaviņās” – un ar palēcienu tās griež. Atkārtojot sadod kreisās rokas.

Latvių liaudies ratelis [6., 94.]

1. dalis. Kiaulė grikiuos, kiaulė grikiuos, su visais paršeliais.2. dalis. Eikit, vaikai, vykit lauk, kad tų grikių nesumintų.Ratelio eiga: ratelio dalyviai stovi po keturis, veidu į vidų, rankos šonuose.1 dalis. Dainuodami, visi ritmiškai šokinėja, pakaitomis į priekį statydami dešinę ir kairę kojas: skambant „kiaulė grikiuos, kiaulė grikiuos”, atlieka po vieną šuoliuką kiekviena koja, skambant „su visais paršeliais” – tris šuoliukus atlieka dvigubai greičiau, o paskutinis šuoliukas atliekamas abiem kojomis. 2 dalis. Skambant „eikit”, suploja delnais ir susikabina dešinėmis rankomis „malūnėliu” – šokinėdami apsisuka. Kartodami, susikabina kairiosiomis rankomis.

Cūka driķos Kiaulė grikiuos

5

2. E - jiet bēr - ni, dze - niet ā - rā, lai ne - mī - da la - bī - biņ.

1. Cū - kas dri - ķos, cū - kas dri - ķos, ar vi - sie - m(i) si - vē - niem.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

52

Kopā saliktas plaukstas uzliek uz pleca (uzliek uz pleca lāpstu). Iet, augstu ceļot ceļgalus (iet uz mežu).Ar sakļautām rokām veic vēziena kustību, imitējot darbību ar lāpstu (attīra taciņu no sniega).Palēcieni uz abām kājām (atlec zaķīši).Saliecot rokas, pielikt plaukstas pie galvas, pārmaiņus veic plaukstu kustināšanu (zaķēni uzmanīgi klausās).Saliekt rokas pie krūtīm, kājas nedaudz plati, iet gāzelēdamies (atnāk lācis).Rokas pamīšus ceļ uz augšu, virs galvas sasit plaukstas (lācis kāpj pēc medus). Teciņus skrējiens (atskrien arī lapsa). Sakrustojot rokas, aptver plecus (pūš vējš). Iet, augstu ceļot ceļgalus (zvēriem salst kājas).Izklaidus skrējiens pa visu telpu (zvēri sildās). Izklaidus iešana pa visu telpu (zvēri piekusuši un sāk iet lēnām).

Kartu sudėti delnai uždedami ant pečių (ant peties užkeltas kastuvas). Einama aukštai keliant kelius (einame į mišką).Suglaustomis rankomis mojama, imituojant kasimą (nuo takelio nuvalomas sniegas). Šokinėjama abiem kojomis (atbėga kiškučiai).Sulenkus rankas, pridedami delnai prie galvos, pakaitomis judinant delnus (kiškučiai atidžiai klausosi).Sulenktos rankos prie krūtinės, kojos kiek plačiau, einama svyruojant (ateina lokys). Rankos pakaitomis keliamos aukštyn, virš galvos suplojama (lokys lipa į medį kopinėti medaus). Bėgimas ristele (atbėga ir lapė).Sukryžiuojant rankas, apkabinti pečius (pučia vėjas). Einama aukštai keliant kelius (žvėreliams šąla kojos).Bėgiojimas po visą patalpą (žvėrys šildosi).Vaikštinėjimas po visą patalpą (žvėrys pavargę ir eina lėčiau).

24. Vieni kūtī, citi mežā / Ciemos pie meža zvēriem

24. Vieni tvarte, kiti miške / Svečiuose pas miško žvėris

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

53

3

6

9

pur - vus me - žus bra - dā - jot.

1. Lap - sai as - te no - di - lu - si,

pur - vus me - žus bra - dā - jo - t(i), lap - sai as - te

no - di - lu - si, pur - vus me - žus bra - dā - jo - t(i),

Bērni stāv aplī, dziedot virzās pa dejas ceļu. Uz „bradājoti” piesit kāju; turpina dziesmu, kustoties pretējā virzienā. Lapsa virzās pa apļa ārējo malu, nomet asti kādam aiz muguras. Abi skrien katrs uz savu pusi. Veiklākais iestājas brīvajā vietā aplī, otrs turpina rotaļu ar asti rokās.

Rotaļas dalībnieki stāv aplī. Kustības atbilstoši tekstam:1. pants. Bērni pietupstas. Rokas ir zaķīša ausis, kustina tā.2. pants. Berzē ķepiņas – rokas.3. pants. Lēkā.

Vaikai stovi ratu, dainuodami eina šokio kryptimi. Dainuodami „bebraidžiojant“, tęsia dainą, judėdami priešinga kryptimi. „Lapė” eina aplink ratelį ir kam nors už nugaros numeta „uodegą”. Abu vaikai bėga kiekvienas į savo pusę. Greitesnysis atsistoja į laisvą ratelio vietą, kitas vaikas tęsia žaidimą, rankose laikydamas „uodegą”.

Ratelio dalyviai stovi ratu. Judesiai imituoja tekstą.1 posmelis. Vaikai tupi, rankas laiko kaip kiškio ausis ir jas judina.2 posmelis. Trina letenėles – rankas.3 posmelis. Šokinėja.

Lapsai aste nodilusi

Zaķītis

Lapės uodega nušiuro

Kiškelis

Latviešu tautas dziesma Ķepīša apdarē [4., 156]

1. Lapsai aste nodilusi,purvus mežus bradājot.2. Brālīšiemi raibi suņi,Tie lai lapsai pēdas dzen.3. Skatietiesi, raugietiesi,Kam tā lapsas aste krīt.4. Kam tā lapsas aste krīt,Tas lai lapsai pēdas dzen.

L. Garūtas mūzika, L. Garūtas vārdi [3., 76]

1. Zaķīt’s sēž uz kalniņa,Priecīgs ausis kustina.Lūk tā, lūk tā,Priecīgs ausis kustina.2. Sniegā salst tam ķepiņas,Mazais zaķēns silda tās.Lūk tā, lūk tā,Mazais zaķēns silda tās.3. Mundri zaķīt’s lēkāt sāk,Aukstums to vairs nepanāk.Lec šurp, lec turp,Aukstums to vairs nepanāk.

Latvių liaudies daina, J. Kepyčio aranžuotė [4., 156]

Lapės uodega nušiuro, bebraidžiojant po pelkes ir miškus.

Broleliai turi margus šunis, kurie seka lapės pėdomis.

Žiūrėkit, kuriam atiteks lapės uodega. Kuriam atiteks lapės uodega

– tas turės ją susekti.

L. Garūtos muzika ir žodziai [3., 76]

Ant kalnelio sėdi kiškelis, judina auseles.

Sniege šąla jo letenėlės, – kiškelis jas šildo,

šokinėja ir šaltis nebebaisus.

3

6

lūk tā, prie - cīgs au - sis kus - ti - na.

prie - cīgs au - sis kus - ti - na. Lūk tā,

1. Za - ķīt’s sēž uz kal - ni - ņa,

54

(Pagalmā parādījies kaķis – kā viņš iet?) Iet uz pirkstu galiem (rokas turot kā kaķa ķepiņas), uz papēžiem, uz pēdu ārējām malām. (Kaķim jāiet ciemos, neder uzvalks, jāpavingro.) Rokas aiz galvas, elkoņi izvērsti – pietupieni. Rokas aiz galvas, elkoņi izvērsti, pagriezieni pa labi, pa kreisi.Atsperīgi pietupieni, piesitot ar rokām pie grīdas. Kājas plecu platumā, noliekties (ceļi taisni), sasist plaukstas aiz labās kājas, iztaisnoties; tas pats, sasitot plaukstas aiz kreisās kājas.Stāvēt uz ceļiem, rokas sānos, apsēsties uz labo pusi, pēc tam uz kreiso pusi.Guļus uz grīdas, rokas zem zoda, celt augšā taisnu labo kāju, kreiso kāju...Četrrāpus, izliekt muguru (kaķis uzmet kūkumu). (Kaķītim uzvalks der, var iet ciemos), tas pats, kas sākumā.

(Kieme pasirodo katinas – kaip jis vaikšto?) Einama ant pirštų galų (rankos laikomos tarsi katino letenėlės), ant kulnų, ant pėdos išorinių pusių. (Katinas ketina eiti į svečius, kostiumas netinka, reikia pasimankštinti).Rankos už galvos, alkūnės į šonus – pritūpimai. Rankos už galvos, alkūnės į šonus, pasisukti į dešinę, į kairę.Spyruokliuojamieji pritūpimai, pabeldžiant rankomis į grindis. Kojos per pečių plotį, lenkiamasi (keliai tiesūs), suplojama už dešinės kojos, išsitiesiama; tas pats daroma rankomis suplojant už kairės kojos.Atsiklaupiama, rankos šonuose, atsisėdama į dešinę pusę, po to į kairę pusę.Atsigulama ant grindų, rankos po smakru, keliama auštyn ištiesta dešinė koja, kairė koja.Stovima keturiomis, nugara išlenkta (katinas išriečia kuprą). (Katinėliui kostiumas jau tinka, galima eiti į svečius.) Kartojamas pratimas iš pradžių.

25. Runcis Ūšuks gāja ciemos pie kaķītes Mīcītes

25. Katinas Ūsorius eina į svečius pas katytę Rainytę

Runcis Ūšuks Katinas Ūsorius

Rotaļas dalībnieki stāv aplī.1. pants. Bērniem rokas pie krūtīm saliktas kā ķepiņas. Uz „melns, ar baltām ķepiņām” noglāsta ar labo roku kreiso. Dziedot tālāk, galvu noliec pa labi un pa kreisi.2. pants. Bērni rāda ar rokām zaķīša garās austiņas. Uz „burkāniņš, kāpostiņš – garausīša gardumiņš” palecas pa labi un pa kreisi.3. pants. Bērniem rokas plecu augstumā saliektas un vērstas uz augšu, pārliek svaru no labās kājas uz kreiso. Uz „dejo dipu, dejo dapu” – dejo.

1 posmelis. Vaikai sulenktomis rankomis imituoja letenėles. Dainuojant „juodas, su baltomis letenėlėmis” – dešine ranka paglosto kairiąją. Dainuodami toliau – palenkia galvą į dešinę ir kairę pusę. 2 posmelis. Vaikai rankomis imituoja kiškio ausis. Dainuojant „morkos ir kopūstėliai ilgaausio gardumėlis” šokinėja dešinėn ir kairėn.3 posmelis. Vaikų rankos pakeltos pečių aukštyje, sulenktos ir nukreiptos aukštyn. Kūno svoris perkeliamas nuo vienos kojos ant kitos. Dainuodami „šoka dipu - dapu” – vaikai šoka.

Kaķīt’s mans Mano katinėlis

A. Žilinska mūzika, E. Līdumas vārdi [3., 52.]

Kaķīt’s mans, kaķīt’s mans,Melns, ar baltām ķepiņām.Saka „Ņau!”, saka „Ņau!Šodien man vēl peļu nav.”2. Zaķīt’s mans, zaķīt’s mans,Mazs ar garām austiņām.Burkāniņš, kāpostiņš –Garausīša gardumiņš.3. Lācīt’s mans, lācīt’s mans,Pekaināmi kājiņāmi.Dejo dipu, dejo dapu,Dipu, dapu, dapu, dā.

A. Žilinsko muzika, E. Lydumos žodžiai [3, 52]

Mano katinėlis juodas, baltomis letenėlėmis.

Jis sako, kad šiandien dar nepagavo pelių. Mano kiškelis ilgomis auselėmis,

morkos ir kopūstėliai ilgaausio gardumėlis. Mano lokiukas pūkuotomis kojelėmis šoka

„dipu - dapu”.

3

6

sa - ka: „Ņau! Šo - dien man vēl pe - ļu nav.”

1. Ka - ķīt’s mans, ka - ķīt’s mans,

Melns, ar bal - tām ķe - pi - ņām. Sa - ka „Ņau!”,

1. Runcis Ūšuks nopirka torti.Gāja ciemos pie kaķītes Mīcītes.Gāja, ņau, ņau, gāja, ņau, ņau, |2xCiemos pie kaķītes Mīcītes.2. Viņam ejot piekusa aste,Tāpēc Ūšuks pusceļā apstājās.Tāpēc – ņau, ņau, tāpēc – ņau, ņau, |2xŪšuks pusceļā apstājās.

3. Runcis Ūšuks pacēla ķepu,Viņam torti nogaršot gribējās.Viņam – ņau, ņau, viņam – ņau, ņau, |2xTorti nogaršot gribējās.4. Apēda torti, apēda visuMūsu milzīgais izēdājs Ūšuks.Mūsu – ņau, ņau, mūsu – ņau, ņau, |2xMilzīgais izēdājs Ūšuks.

Katinas Ūsorius nupirko tortą ir ėjo pas katytę Micytę į svečius.

Eidamas pavargo, sumanė tik paragauti torto,

tačiau mūsų goduolis suvalgė jį visą.

V. Ļūdēna vārdi, Ē. Siliņa mūzika [5., 59.] V. Liūdeno žodžiai, E Silinio muzika [5., 59.]

55

Runcis Ūšuks Katinas Ūsorius

6

12

17

mp

6

1. Run - cis Ū - šuks no - pir - ka

tor - ti. Gā - ja cie - mos pie ka - ķī - tes Mī - cī - tes

Gā - ja, ņau, ņau, gā - ja ņau, ņau, cie - mos pie

{

{

{

{

{

{

ka - ķī - tes Mī - cī - tes. Gā - ja ņau, ņau,

gā - ja, ņau, ņau, cie - mos pie ka - ķī - tes Mī - cīt - es

56

26. Vilks un kaza 26. Vilkas ir ožkaSoļot pa apli, augstu ceļot ceļgalus (vilks zogas pie kazām).Kājas plecu platumā; noliekties pie labās kājas, starp kājām, pie kreisās kājas, piecelties (vilks lūr pa durvju apakšu, ko mājā dara kazas).Rokas sānos, palēcieni no vienas kājas uz otru (kaza ar kazlēniem mājā spriņģo).Piesitieni pie grīdas pārmaiņus ar vienas un otras kājas pirkstgaliem un papēžiem (vilks taisa vaļā durvis).Rokas pie galvas (kazas ragi), palēcieni uz vietas (kazas bada vilku).Skrējiens pa apli, augstu ceļot ceļgalus (vilks bēg no kazām).Skrējiens „metot kājas atpakaļ” (kazas dzenas pakaļ vilkam).Soļot uz pirkstgaliem, lēni, ieelpojot, izelpojot (Miers. Kazas un vilks atpūšas).

Rotaļnieki izveido dārziņu – Kaza vidū, Vilks ārpusē. Visi iet pa apli, ik pantā mainot virzienu un dzied.Pirms dziedāšanas, protams, jānoskaidro, kas ir „mundieriņš”, kas „kamzolīši” un kas „junkuriņš”.Dārziņš apstājas; Vilks iet pie katra gana un prasa: „Kam tie vārti?” Viņam atbild, ka tie esot Kazas, Zirga, Govs, Cūkas u.c. dzīvnieku vārti. Beidzot kāds saka: „Tie ir Vilka vārti!” Vilks šo atbildi jau sen gaidījis, viņš traucas pa vārtiem iekšā un pūlas noķert Kazu, bet šī mūk pa citiem vārtiem ārā. Kaza drīkst skriet cauri visiem vārtiem (tikai ne caur vieniem un tiem pašiem ārā un tūlīt iekšā), Vilks – tikai caur saviem.Kad beidzot Vilks noķer Kazu, abi nāk vidū un griežas elkoņos, bet pārējie palēciena solī danco dārziņā apkārt. Tad ievēl nākamo pāri un rotaļu var sākt no gala. Agrāk, Vilkam un noķertajai Kazai griežoties elkoņos, dziedājām : Vilciņš Kazu saplosīja Smalkā kārklu krūmiņā.Diemžēl pēdējos gados nācies tekstu cenzēt, tagad dziedam „dancināja”, nevis „saplosīja”. Tas tāpēc, ka daži zēni tik ļoti iejūtas vilku ādā, ka kļūst agresīvi un pārāk strauji – meitenēm bail. Jāņem vērā arī tas, ka senāk šīs rotaļas nekad nav ietas zālēs ar parketa grīdām! Tagad tā notiek, tāpēc temps attīstās daudzkārt ātrāks. Jāseko līdzi bērnu drošībai!

(Rotaļa no Ilgas Reiznieces vadītā semināra materiāliem.)

Žingsniuojama ratu aukštai keliant kelius (vilkas sėlina prie ožkų).Kojos per pečių plotį; pasilenkiama prie dešinės kojos, tarp kojų, prie kairės kojos, išsitiesiama (vilkas žiūri pro durų apačią, ką veikia ožkos namie). Rankos šonuose, šuoliukai nuo vienos kojos ant kitos (ožka su ožiukais namuose išdykauja).Pastuksenama į grindis pakaitomis vienos ir kitos kojos pirštais ir kulnais (vilkas atidaro duris).Rankos prie galvos (ožkos ragai), šuoliai vietoje (ožkos bado vilką). Bėgimas ratu, aukštai keliant kelius (vilkas bėga nuo ožkų).Bėgimas lenkiant kojas atgal (ožkos vejasi vilką).Žingsniuoti ant pirštų galų, lėtai, įkvepiant, iškvepiant. (Ramybė. Ožkos ir vilkas ilsisi).

Šokėjai sustoja ratu ir susikabina rankomis – „Ožka” viduryje, „Vilkas” išorėje. Visi eina ratu, dainuodami ir keisdami kryptį sulig kiekvienu stulpeliu.Prieš dainuojant, žinoma, vertėtų paaiškinti, ką reiškia „mundurėlis”, „junkerėlis” ir „čebatėliai”.Ratelis sustoja. „Vilkas” eina prie kiekvieno „piemens” ir klausia: „Kieno šie vartai?” Jam atsakoma, kad tai yra ožkos, arklio, karvės, kiaulės ir kt. gyvūnų vartai. Pagaliau kažkas pasa-ko „Tai Vilko vartai!”. „Vilkas” jau seniai laukė šio atsakymo, jis veržiasi pro vartus ir bando pa-gauti „ožką”, bet šioji pro kitus vartus sprunka lauk. „Ožkai” leidžiama bėgti pro visus vartus (tik ne pro vienus ir tuos pačius lauk ir iš karto atgal), „Vilkas” gali bėgti tik pro savuosius. Kai pagaliau „Vilkas” „Ožką” pagauna, abu ein į ratelio vidurį ir pasisuka susikabinę už paran-kių, o kiti aukštu dvigubu žingsneliu šoka ratu. Tada išrenkama kita pora ir žaidimą galima pradėti iš naujo. Anksčiau „Vilkui” ir pagautai „Ožkai” sukantis už parankių, dainuodavome: Vilkas Ožkelę sudraskė Mažam karklų krūmely.Deja, pastaraisias metais teko šį tekstą „cenzūruoti” ir dabar dainuojame „šokdino”, o ne „sudraskė”, dėl to, kad kai kurie berniukai taip įsijaučia į vilko vaidmenį, kad tampa agresyvūs ir pernelyg judrūs – mergaitės jų bijo. Reikia atsižvelgti ir į tai, kad praeityje šie rateliai nebuvo žaidžiami salėse su parketo grindimis. Dabar tai įprasta, dėl to žaidžiama vis greičiau. Būtina stebėti, kad vaikai neužsigautų.

(Šis žaidimas paimtas iš Ilgos Reizniecės seminaro medžiagos.)

Latviešu tautas rotaļa [1., 30.]

1. Gani, gani, sargiet kazu,Kazai jāja precinieki.2. Vilciņš savu zobentiņuGar akmeni trīdināj’.3. Skic, kaziņa, mežiņāiLiepu lapu lupināt.4. Bet tik pati piesargiesiNo tā meža junkuriņ’.5. Tu, kaziņa, pati zini,Kāds vilkami mundieriņš.6. Īsi, strupi kamzolīši,Pazolēti zābaciņ’.

Latvių liaudies ratelis [1, 30]

1. Piemen’ piemen’, saugok ožkąJau pas ožką piršliai joja.

2. Vilkas savąjį kardelįĮ akmenį pagalanda.

3. Marš, ožkele, į miškelį,Liepų lapų lupinėt.

4. Tiktai pati pasisaugokNuo to miško junkerėlio.5. Tu, ožkyte, pati žinai,

Koks vilkelio mundurėlis.6. Trumpa, striuka jo liemenė

Ir pakalti čebatėliai.

Kaza un vilks Ožka ir Vilkas

1. Ga - ni, ga - ni, sar - giet ka - zu, ka - zai jā - ja pre - ci - niek’.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

57

K. Ozolniece [11., 126]

1. Eglīte ciemos atnākusi mums.Jā, jā, jā, jā, jā, jā!2. Eglītei asas, asas adatiņas.Ai, ai, ai... (brīdina ar pirkstu)3. Eglītē spožas svecītes laistāsO, o, o... (groza paceltas rokas)Arī rotaļa „Salst maza eglīte”.

K. Uozuolniecė [11., 126]

Eglutė pas mus atėjo į svečius. Aštrios eglutės adatėlės.

Ant eglutės spindi žvakelės.Ratelis „Šąla maža eglutė”.

27. Eglīte – princese 27. Eglutė – princesėSkrējiens vienam aiz otra, rokas priekšā stāvošajam uz pleciem (vilcienā braucam uz mežu).Plaukstas kopā, vēzēt rokas no augšas uz leju (cērtam eglīti).(Vilciens aizgājis, nesam eglīti mājās) – soļot, augstu ceļot ceļgalus.Liekšanās uz leju, stiepšanās augšup (karam mantiņas eglītē).Pietupties, apķerot ceļgalus (eglītē ir mazas bumbiņas).Kājas plecu platumā, šūpoties no vienas kājas uz otru (eglītē iekārts arī zvaniņš).Palēcieni uz abām kājām (no eglītes izspurdz zvirbulis un mūk uz mežu).

Bėgama vienas paskui kitą, rankos uždėtos ant pečių stovinčiajam priekyje (traukiniu važiuojame į mišką). Delnai sudėti kartu, mojama rankomis aukštyn ir žemyn (kertame eglutę). Žingsniuojama aukštai keliant kelius (traukinys nuvažiavo, nešame eglutę namo).Lenkiamasi žemyn, stiebiamasi aukštyn (žaisliukai kabinami ant eglutės). Atsitūpus apkabinami keliai (ant eglutės kabo maži bumbulai).Kojos per pečių plotį, sūpuojamasi nuo vienos kojos ant kitos (ant eglutės pakabintas varpelis).Šuoliukai abiem kojomis (iš eglutės išskrenda žvirblis ir sprunka į mišką).

Eglīte Eglutė

8

mums. Jā, jā, jā, jā, jā, jā. Jā, jā, jā, jā, jā, jā!

1. Eg - lī - te cie - mos at - nā - ku - si mums . Eg - lī - te cie - mos at - nā - ku - si

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

58

Vingrojumi ar lakatiņiem.Teciņus skrējiens pa dejas ceļu, lakatiņš kreisajā rokā, roka pacelta sānis plecu augstumā (mežā izziņots, ka notiks sveču balle, visas svecītes sarosījušās un steidzas uz mežu). Stāvus aplī, ar skatu uz centru, lakatiņš satverts abās rokās. Ceļot rokas uz augšu, iet uz centru un atpakaļ (svecītes sanāca kopā, lai paziņotu, kura ir visskaistākā). Rokas virza pa labi un kreisi, pirkstgalos griežas uz vietas (nu var sākties balle un svecītes sāk dejot). Balstā sēdus, kājas nedaudz plati, lakatiņu uzliek uz labās kājas pirkstgala. Pacelt kāju uz augšu un nolaist uz leju. Tas pats ar kreiso kāju (mazās svecītes arī bija atnākušas uz balli un gribēja parādīt savas spožās liesmiņas).Stāvus, lakats labajā rokā (gar sānu). Pietupjoties lakatiņu vēzē uz priekšu un atpakaļ, tas pats ar kreiso roku (te pēkšņi atskrien vējš un saka: „Balle beigusies!”, svecītes cīnās par savu liesmiņu, bet vējš tās nopūš). Stāvus aplī, lakatiņš satverts labajā rokā, roka pacelta virs galvas, veic vēzēšanas kustības, tas pats ar kreiso roku.

Bėgama ristele šokio kryptimi, skepetaitė kairėje rankoje, ranka pakelta į šoną pečių aukštyje (miške paskelbta, kad įvyks žvakių puota, visos žvakelės subruzdo ir skuba į mišką).Sustojama ratu, veidu į vidų, skepetaitė laikoma abiem rankomis. Keliant rankas aukštyn, einama centro kryptimi ir atgal (žvakelės susirinko nuspręsti, kuri yra pati gražiausia).Rankos judinamos į dešinę ir į kairę, ant pirštų galiukų sukamasi vietoje (dabar gali prasidėti puota ir žvakelės ima šokti).Atsisėdus, atsiremti rankomis, kojos šiek tiek į šalis, skepetaitės uždedamos ant dešinės kojos piršto galo. Koja pakeliama aukštyn ir nuleidžiama žemyn. Tas pats pakartojama kaire koja (mažosios žvakelės taip pat buvo atvykusios į puotą ir norėjo parodyti savo švieseles).Atsistojama, skepetaitė laikoma dešinėje rankoje (šone). Pritupiant skepetaite mojama pirmyn ir atgal, tas pats daroma kaire ranka (staiga atbėga vėjas ir sako: „Puota baigėsi!“, žvakelės stengiasi išsaugoti savo liepsneles, bet vėjas jas nupučia). Stovima ratu, skepetaitė dešinėje rankoje, ranka pakelta virš galvos, pamojuojama, tas pats pakartojama kaire ranka.

28. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa

28. Žvakelė turi savo liepsnelę, tai žvakelės širdelė / Žvakių puota

Rotaļas apraksts: Bērni stāv dārziņā. Dziedot 1. panta 3.-4. takti sašaurina apli un apļa vidū ieliek vienu „svecīti”. (Vai nu iepriekš sarunātu, vai pēc audzinātājas izvēlēs rotaļas gaitā izvēlētu)Dziedot panta atkārtojumu 5.-8. taktī paplašina apli.Dziedot piedziedājuma 1-4. takti vidū esošais bērns dzied un rāda kustības atbilstoši tekstam.Dziedot panta atkārtojumu, aplī stāvošie bērni atkārto dziesmu un kustības.1. pants – stāv stalti rokas gar sāniem.2. pants – vijīgi kustina abas rokas, paceltas augstu virs galvas.3. pants – pieliek rokas pie vaigiem.4. pants – kustina roku augšdelmus, rokas saliektas elkonī, griežas ap sevi.5. pants – tupstas uz ceļiem, tad pieliec galvu pie ceļiem.

Vaikai stovi ratu. Dainuodami 1 posmelio 3-4 taktus, sumažina ratelį ir viduryje pastato vieną „žvakelę” (išrinktą iš anksto arba auklėtojos ratelio eigoje paskirtą vaika).Dainuodami pakartotinai 5-8 taktus, ratelį išplečia.Dainuodami 1-4 priedainio taktus, viduje esantis vaikas dainuoja ir rodo judesius, kurie iliustruoja tekstą.Dainuodami posmelį dar kartą, ratelyje stovintys vaikai kartoja judesius.1 posmelis – stovima, rankos prie šonų.2 posmelis – rankos judinamos virš galvos, imituojamas plazdėjimas.3 posmelis – rankos priglaudžiamos prie skruostų.4 posmelis – judinamos per alkūnę sulenktos rankos ir sukamasi aplink.5 posmelis – atsiklaupiama, galva nulenkiama prie kelių.

I. Circene [8.]

1. Svecīt, rādi, kā tu stāvēt māki! Taisni, stalti, tā es stāvēt māku, māku.2. Svecīt, rādi, kā tu plīvot māki! Vijīgi, vijīgi tā es plīvot māku, māku.3. Svecīt, rādi, kā tu sildīt māki! Mīlīgi, mīlīgi tā es sildīt māku, māku.4. Svecīt, rādi, kā tu mirgot māki! Spoži, spoži tā es mirgot māku, māku.5. Svecīt, rādi, kā tu sadilt māki! Lēni, lēni tā es sadilt māku, māku.

I. Circenė [8.]

Parodyk, žvakele, kaip tu moki stovėti, plazdėti, šildyti, mirgėti, sudilti.

Tiesiai, lanksčiai, meiliai, ryškiai, lėtai.

Svecīte Žvakelė

1 26

stal - ti tā es stā - vēt mā - ku, mā - ku .

1. Sve - cīt rā - di, kā tu stā - vēt mā - ki! Tais - ni,

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

59

Vingrojumi ar kociņiem. Soļošana augstu ceļot ceļgalus, ritmiski klaudzinot koka nūjiņas (pavāri dodas uz virtuvi).Pamatstāja, „viens” – nūjiņas sānis, „divi” – sasist nūjiņas augšā, pastiepties pirkst-galos, „trīs” – nūjiņas sānis, „četri” – lejā (pavārs izvingrina rokas pirms darba).Pamatstāja, roku apļošana priekšā, ar vienu un otru roku (maisa zupu).Sēdus uz grīdas, noliecoties uz priekšu, piesitot ar nūjiņām pie grīdas blakus kāju pēdām (lai zupa būtu garšīgāka, jāpieliek garšvielas).Palēcieni ar abām kājām, liekot kājas kopā, nūjiņas augšā sasitot (pavāri priecājas, ka bērniem garšo viņu vārītā zupa).

Rotaļas apraksts: Rotaļas dalībnieki nostājas aplī ar skatu uz apļa centru. Izlozē vienu, kurš iet vidū.1.-2. takts - visi sit plaukstas.3. takts - vidū esošais pasaka, kādas pankūkas ceps.4.-5. takts - vidū esošais uzaicina vienu vidū, arī pārējie rotaļas dalībnieki atrod sev pāri un viens otram pretī sit plaukstas.Rotaļa sākas no sākuma. Vidū paliek rotaļas dalībnieks, kuru uzaicināja.

1.-4. takts – Ar plaukstiņām cep kukulīti.4.-8. takts – Norāda pa labi ar labo roku, pa kreisi ar kreiso roku, ar abām - taisni uz priekšu.9. takts – Attēlo iestumšanu krāsnī.

Pratimas su pagaliukais Žingsniuojama aukštai keliant kelius, ritmiškai beldžiant mediniais pagaliukais (virėjai keliauja į virtuvę).Pradinė pozicija, „vienas” – pagaliukai į šalis, „du” – sudaužti pagaliukus viršuje, pasistiebti ant pirštų galų, „trys” – pagaliukai šonuose, „keturi” – žemai (virėjas mankština rankas prieš darbą). Pradinė pozicija, rankų sukimas priekyje, viena ranka ir kita ranka (virėjas maišo sriubą).Atsisėdama ant grindų, pasilenkiama į priekį, pabarbenama pagaliukais į grindis šalia kojų pėdų (kad sriuba būtų skanesnė, reikia pridėti prieskonių).Šuoliukai abiem kojomis, kojos suglaustos, viršuje pagaliukais padaužoma (virėjai džiaugiasi, kad vaikams patinka jų sriuba).

Ratelio dalyviai sustoja ratu, veidu į centrą. Išrenkamas vaikas, kuris eis į ratelio vidurį. 1-2 taktai – visi ploja rankomis.3 taktas – esantis viduryje pasako, kokius blynus ketina kepti.4-5 taktai – esantis viduryje, pakviečia į vidų kitą vaiką, kiti ratelio dalyviai taip pat susiranda poras ir vienas su kitu ploja rankomis.

1-4 taktas – Delnais kepama bandelė.4-8 taktas – Parodoma į dešinę dešine ranka, į kairę kaire ranka, abiem – į priekį. 9 taktas – Imituojama, kaip bandelė pašaunama į krosnį.

29. Mazais pavāriņšLielas bļodas, mazas bļodas, stikla bļodas, māla bļodas

29. Mažasis virėjasDideli dubenys, maži dubenys, stikliniai dubenys, moliniai dubenys

[10., 24]

Cepa, cepa, cepa Dace pankūkas.Es cepšu aveņu pankūkas. Jā, jā, cepa aveņu pankūkas.

Latviešu tautas dziema [3., 61.]

Cepu, cepu kukuli, kas viņu ēdīs? Tētis un māmiņa un tie mazie bērniņi. Paukš krāsnī!

[10., 24]

Dacė kepė blynus. Aš kepsiu blynus su avietėmis.

Latvių liaudies daina [3., 61.]

Kepu, kepu bandelę, o kas ją valgys? Tėtis, mama ir maži vaikeliai.

Šast į krosnį!

Cepu pankūkas Kepu blynus

Cep, cep kukuļus Kepu, kepu bandeles

3

Es cepšu aveņu pankūkas. Jā, jā, ce - pa a - ve - ņu pan - kū - kas.

Ce - pa, ce - pa, ce - pa, ce - pa Da - c e pan - kū - kas.

4

8

Cep, cep ku - ku - ļus, brauk - sim

brā - ļos, ja tie brā - ļi ne - ē - dīs, ē - dī - sim

pa - ši, ņam, ņam, ņam, ņam, ņam.

60

Soļot platiem soļiem (pāri peļķēm). Skriet teciņus (līst lietutiņš).Aplī ar sadotām rokām saiet uz vidu; izplest apli (izplešam lietussargus).Sēdus uz grīdas, kājas taisnas, ar roku pirkstiem bungot pa kāju pirkstiem (krīt lietus lāses).Sēdus uz grīdas, kājas saliektas; pārmaiņus ar kāju pirkstiem un papēžiem bungot pa grīdu (tuvojas negaiss).Palēcieni uz vietas (lēkā vardītes).Plaukstu sasišana zem paceltas kājas ceļgala (pamanījis vardes, izsoļo stārķis).(Pļavā izlien slieka) – bērni, turot rokas uz priekšā stāvošā bērna pleciem, veido slieku.Stāvot aplī, bungo pa priekšā stāvošā bērna muguru ar pirkstu galiem (smalks lietu-tiņš), ar dūrītēm (stiprs lietus), tad (uzspīd saulīte) izstiepj abas rokas augšā, nolaiž; griežas apkārt ar augšup izstieptām rokām.

Žingsniuoti plačiais žingsniais (per balas). Bėgti ristele (lyja lietutis).Stovint ratu, susikabinama rankomis ir einama į rato vidų; išplėsti ratą (išskleidžiame skėčius).Atsisėdama ant grindų, kojos tiesios, rankų pirštais barbenama per kojų pirštus (krenta lietaus lašai).Sėdima ant grindų, kojos sulenktos; pakaitomis kojų pirštais ir kulnais barbenama per grindis (artėja audra).Šuoliai vietoje (šokčioja varlytės).Plojama delnais po pakeltos kojos keliu (pastebėjęs varles, atžingsniuoja gandras).(Iš žemės išlenda sliekas) – vaikai, laikydami rankas ant priekyje stovinčio vaiko pečių, suformuoja „slieką”. Stovima ratu, pirštų galais barbenama per priekyje stovinčio vaiko nugarą (smulkus lietutis), kumšteliais (stiprus lietus), po to abi rankos ištiesiamos aukštyn (spindi saulė), nuleidžiamos, apsisukama laikant aukštyn ištiestas rankas.

Pavasaris30. Pavasara lietutiņš

Pavasaris30. Pavasario lietutis

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

61

Krāsainais lietutiņš Spalvotasis lietutis

3

6

9

13

16

za - ļu, dzel - te - nu un sār - tu.

1. Ļo - ti, ļo - ti gri - bu

lie - tu - ti - ņu zi - lu, lie - tu - ti - ņu

za - ļu, dzel - te - nu un sār - tu.

Gai - du, gai - du, ne - sa - gai - du

lie - tu - ti - ņu zi - lu, lie - tu - ti - ņu

Bērniem rokās krāsu kartītes vai pašu zīmējumi ar lietutiņu dažādās krāsas un mākonīšiem. Dziedot dziesmu, jārāda attiecīgās krāsas kartītes.

Vaikai rankose laiko spalvotas korteles arba pačių piešinius su įvairių spalvų lietumi ir debesėliais. Dainuojant, rodomos atitinkamos spalvos kortelės.

V. Kaminska mūzika, G. Vieru vārdi, atdzejojis V. Ļūdēns [3., 95.]

1. Ļoti, ļoti gribu lietutiņu zilu, lietutiņu zaļu, dzeltenu un sārtu.Gaidu, gaidu, nesagaidu lietutiņu zilu, lietutiņu zaļu, dzeltenu un sārtu.2. Ņemšu mākonīšus,Nokrāsošu zilus,Nokrāsošu zaļus,Dzeltenus un sārtus3. Tad gan, tad gan ieraudzīšuLietutiņu zilu,Lietutiņu zaļu,Dzeltenu un sārtu.

V. Kaminsko muzika, G. Vieru žodžiai, vertė V. Liūdenas [3., 95.]

Labai norisi lietučio, mėlyno, žalio,

geltono ir raudono. Laukiu, laukiu, nesulaukiu.

Imsiu ir nudažysiu debesėlius mėlynai, žaliai, geltonai ir raudonai, tada pamatysiu

mėlyną, žalią, geltoną ir raudoną lietutį.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

62

31. Gājputni atgriežas! 31. Grįžta paukščiai keliauninkaiTeciņus skrējiens pa apli (putni atgriežas no siltajām zemēm).Izdzirdot signālvārdu „lazdas”, - pietupties. Izpurināt rokas, kājas (putni samirkuši lietū).Kājas plecu platumā, divreiz noliekties uz priekšu, pa labi, pa kreisi (pusdieno, knābā sēkliņas).Tupus uz pirkstu galiem vēzēt uz augšu pārmaiņus labo un kreiso roku (putni izvin-grina spārnus, tupot ligzdās).Tupus uz pirkstu galiem, rokas uz grīdas. Atbalstoties uz rokām, izlikt sāņus labo kāju, atpakaļ, atkārtot to pašu ar kreiso kāju (putni ligzdās notupējuši kājas).Kustību vingrinājums: „strazdi” skraida izklaidus, vēzējot rokas; „cīruļi” stāv uz vietas, rokas izstieptas uz sāniem, kustina plaukstas; „stārķi” soļo izklaidus, augstu ceļot kājas, rokas izstieptas.

Risnojama ratu (paukščiai grįžta iš šiltų kraštų).Pasigirdus signaliniam žodžiui „lazdynai”, – atsitūpti. Papurtyti rankas, kojas (paukščiai sušlapo lietuje).Kojos pečių plotyje, du kartus pasilenkti į priekį, į dešinę, į kairę (pietaujama, lesamos sėklelės...)Tupima ant pirštų galų, mojama aukštyn pakaitomis dešine ir kaire rankomis (paukščiai mankština sparnus, tupėdami lizduose). Tupima ant pirštų galų, rankos ant grindų. Pasiremti ant rankų, iškišti į šoną dešinę koją, atgal, pakartoti tą patį kaire koja (paukščiai lizduose nutupėjo kojas).Judesio pratimas: „strazdai” išsisklaidę bėgioja, mojuodami rankomis; „vieversiai” stovi vietoje, rankos ištiestos į šonus, judina delnus; „gandrai” žingsniuoja, aukštai keldami kojas, rankos ištiestos.

1.-2. rinda. Roku delmus sakrusto virs galvas, pirksti izplesti, kustina tos kā spārnus ritmā. Dziedot vārdu „Pakš!”, ātri pietupjas.3.-4. rinda. Bērni kustas izklaidus pa telpu teciņus solī, rokas plivina kā spārnus. Dziedot vārdus „ripu, ripu”, ātri „tin kamoliņu”, sākot no augšas (rokas paceļ virs galvas) uz leju. dziedot vārdu „puks!”, pietupjas.

1-2 eilutės. Rankos sukryžiuojamos virš galvos, pirštai išskėsti, judinami tarsi sparnai. Dainuojant žodį „pakš”, greitai atsitūpiama.3-4 eilutės. Vaikai laisvai juda po patalpą ristele, rankomis plazdena tarsi sparnais. Dainuodami „ripu, ripu”, greitai veja kamuolėlį, pradedant nuo viršaus (rankas pakelia virš galvos) ir leisdami žemyn. Dainuojant žodį „pakš” – atsitupia.

Ungāru bērnu rotaļa [3., 79.]

1. Lido, mazais putniņ,Lido, mazais putniņ!Lido tā, lido tā,Lido mazais putniņ!2. Putniņš spārnus cilā,Putniņš spārnus cilā.Cilā tā, cilā tā,Putniņš spārnus cilā.3. Putniņš graudus meklē,Putniņš graudus meklē.Knābā tā, knābā tā,Putniņš graudus meklē.

Baiba Brice; latviešu tautas dziesma

Kritīs, kritīs, drīz kritīs, kritīs, kritīs, drīz kritīs.Paklāj kažociņ, paklāj kažociņ, pakš! Pakš!Arājiņi, arājiņi, paklāj savu kažociņu.Drīz kritīs, drīz kritīs, ripu, ripu, puks!

Vengrų vaikų ratelis [3, 79]

Skriski, mažas paukšteli,

kilnoki sparnelius, ieškoki grūdelių.

Baiba Bricė. Latvių liaudies dainos žodžiai

Kris, greitai kris. Patiesk kailinaičius.

Artojėli, patiesk savo kailinaičius.

Lido, mazais putniņ!

Cīrulis

Skriski, mažas paukšteli!

Vyturys

4

7

10

li - do tā, li - do ma - zais put - niņ!

1. Li - do, ma - zais put - niņ, li - do, ma - zais

put - niņ! Li - do tā, li - do tā,

li - do ma - zais put - niņ! Li - do tā,

5

Pa - klāj ka - žo - ciņ, pa - klāj ka - žo - ciņ, pakš! Pakš!

Kri - tīs, kri - tīs, drīz kri - tīs, kri - tīs, kri - tīs, drīz kri - tīs.

63

32. Mostas kukainīši

Pavasarī

32. Bunda vabalėliai

Pavasarį

Vingrojumi ar lentām.Līkloču skrējiens pa grupu (jau rīts, mušiņas pamodušās un dodas ceļā).Stāvus, aplī ar seju uz centru. Puspietupienā vēzēt pārmaiņus uz priekšu vienu lenti, tad otru (mušiņas sapulcējušās bariņā, spriež, ko šodien darīt).Vēzēt rokas atpakaļ, izliekot uz priekšu labo kāju, tas pats, izliekot kreiso kāju (kukainīši izkustina spārnus un kājas).Sēdus, saliecot celī, pievilkt pie krūtīm labo kāju; tad kreiso kāju; pēc tam, iztaisnot labo kāju, tad kreiso kāju (pasmaržosim puķes!).Tupus uz ceļiem, vēzēt lentas uz augšu, apsēsties uz papēžiem, nolaist rokas (kukainīši apsēžas atpūsties).Skrējiens divos apļos, katrs aplis uz savu pusi (kukainīši meklē mājas).

Pratimai su kaspinais.Bėgimas vingiais (jau rytas, muselės pabudo ir leidžiasi į kelionę).Stovima ratu, veidu pasisukus į rato vidų. Pritūpus pakaitomis moti pirmyn vienu kaspinu, po to kitu (susirinko muselės ir sprendžia, ką šiandien veikti).Mojama rankomis atgal, į priekį išlenkiant dešinę koją, tas pats daroma kaire koja (vabalėliai mankština sparnus ir kojas). Atsisėdus sulenkiama ir prie krūtinės pritraukiama dešinė koja, po to – kairė koja; ištiesiama dešinė koja, po to kairė koja (uostomos gėlės!).

Rotaļas dalībnieki stāv aplī ar seju pret centru.1.-2. takts. Roka pielikta pie pieres, pastiepjas uz pirkstgaliem.2.-3. takts. Vicina rokas kā spārnus.4. takts. Ar kustībām atdarina kāju aušanu.5. takts. Sadodas rokas un teciņus solīšiem kustas pa dejas ceļu.

Vaikai stovi ratu, veidu į vidų.1-2 taktas – ranka prie kaktos, pasistiebiama ant pirštų galų.2-3 taktas – mojama rankomis tarsi sparnais.4 taktas – imituojamas batelių avimasis.5 taktas – susikabinama rankomis ir bėgama ristele šokio ryptimi.

L. Garūtas mūzika, L. Garūtas vārdi [3., 81.]

Saulīte, saulīte lūkojas logā.Strazdiņš jau atskrējis, uzsācis dziesmiņu,Ausim nu kājiņas, skriesim nu laukā.

L. Garūtos muzika ir žodžiai [3, 81]

Saulytė žiūri pro langą. Jau atskrido strazdas ir ėmė dainuoti.

Apsiausime bateliais ir bėgsime į lauką.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

64

Gliemezītis

Zumm, zumm bitīte

Sraigelė

Bizz, bizz, bitelė

Uz kreisās rokas plaukstas uzliek dūrē savilktu labo roku. Dziesmas 2. daļā paceļ labās rokas 2. un 3. pirkstus, kustina – tie ir „gliemezīša radziņi”. Dziesmas beigās pirkstus savelk dūrē. Dziesmu atkārto vēlreiz, rokas maina lomām.

Rotaļas dalībnieki brīvi pārvietojas pa telpu. 1.-2. takts. Imitē bites lidojumu – abas rokas saliec elkoņos un kustina plaukstu locītavas.1. pants 3. takts. Ar labo roku noglāsta kreiso roku.4. takts. Ar kreiso roku noglāsta labo roku.2. pants 3.-4. takts. Pietupjas.3. pants 3. takts. Ar labo roku noglāsta degunu.4. takts. Ar kreiso roku noglāsta degunu.4. pants 3.-4. takts. Groza gurnus.5. pants 3.-4. takts. Pastiepjas pirkstgalos un skrien uz priekšu, abas rokas saliec elkoņos un kustina plaukstu locītavas.

Vaikai laisvai bėgioja patalpoje.1-2 taktai. Imituojamas bitės skrydis – abi rankos sulenktos per alkūnes, judinamos plaštakos.1 posmelis, 3 taktas. Dašine ranka paglostoma kairė ranka.4 taktas, Kaire ranka paglostoma dešinė ranka.2 posmelis, 3-4 taktai. Atsitupiama.3 posmelis, 3 taktas. Dešine ranka paglostoma nosis.4 taktas. Kaire ranka paglostoma nosis.4 posmelis, 3-4 taktai. Judinami klubai.5 posmelis, 3-4 taktai. Pasistiebiama ant pirštų galų ir bėgama į priekį, abi rankos sulenktos per alkūnes, judinamos plaštakos.

Ant kairės rankos delno uždedamas dešinės rankos kumštis. Dainuojant antrą dainos dalį, pakeliami dešinės rankos antras ir trečias pirštai, jie judinami tarsi sraigės ragučiai. Dainos pabaigoje pirštai vėl suspaudžiami į kumštį. Daina kartojama, keičiant rankų „vaidmenis”.

Vācu bērnu dziesma

Gliemezīt, laukā nāc, savus ragus rādīt sāc!Ja tos skatīt ļausi, dosim medus rausi.

Mūzikas un teksta autore – Dace Gulbe [10., 8] 1. Zumm, zumm bitīte, zumm, zumm bitīte.Spārniņus tā notīra, spārniņus tā notīra.2. Zumm, zumm bitīte, zumm, zumm bitīte.Puķītē tā iesēžas, puķītē tā iesēžas.3. Zumm, zumm bitīte, zumm, zumm bitīte.Deguntiņu noslauka, deguntiņu noslauka.4. Zumm, zumm bitīte, zumm, zumm bitīte.Dzelonīti kustina, dzelonīti kustina.5. Zumm, zumm bitīte, zumm, zumm bitīte.Lido augstu debesīs, lido augstu debesīs.

Vokiečių vaikų daina

Sraigele, išlįsk, parodyk savo ragučius. Jei leisi į juos pažiūrėti, pavaišinsime tave

meduoliu.

D. Gulbės muzika ir žodžiai [10., 8]

Bizz bitelė, valo savo sparnelius. Ji atsitūpia ant gėlės,

nusišluosto noselę, pajudina geluonį,

skrenda aukštai į dangų.

5

Ja tos ska - tīt ļau - si, do - sim me - dus rau - si.

Glie - me - zīt, lau - kā nāc, sa - vus ra - gus rā - dīt sāc!

3

Spār - ni - ņus tā no - tī - ra, spār - ni - ņus tā no - tī - ra.

1. Zumm, zumm bi - tī - te, zumm, zumm bi - tī - te .

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

65

Labrīt! Labas rytas!

1. pants. Bērni notupušies aplī, guļ, lēnām mostas un sāk skriet.2. pants. Bērni atdarina ūdens smelšanu un mazgāšanos. Pastiepj rokas uz priekšu un, šūpojot plaukstas, atdarina ūdens viļņošanos. Sakot vārdu „labrīt”, pamāj ar galvu.

1 posmelis. Vaikai tupi rate, miega, lėtai bunda ir ima bėgioti.2 posmelis. Vaikai imituoja prausimąsi. Rankos ištiestos į priekį, imituojamas vandens bangavimas. Tariant „Labas rytas” – linguojama galva.

V. Sama mūzika, E. Kauces vārdi [3., 11.]

1. Saulīte jau logā skatās,Laiks atmosties!Skriesim visi žiglām kājāmStrautā mazgāties.2. Līdz ar vēsām ūdens lāsēmMiedziņš strautā krīt.Bul-bul-bul to aiznes vilnīt’s, –Nu var teikt: „Labrīt!”

V. Samo muzika, E. Kaucės žodžiai [3, 11]

Saulelė jau žvelgia pro langą, kelsimės ir bėgsime nusiprausti šaltinyje. Kartu su vėsiais

lašais į šaltinį krenta miegelis, tad dabar galima pasakyti „labas rytas!”

33. Pavasara smaržas un skaņas, Māras dienu gaidot.

33. Pavasario kvapai ir garsai. Maros dienos belaukiant.

Soļošana pa apli, atdarinot lāča gaitu.Izklaidus skrējiens pa telpu, rokas uz muguras (kukainīši pamodušies).Vēzēt rokas sānis, izliekot uz priekšu pārmaiņus labo un kreiso kāju (lācis pamodies).Stāvus, kājas plecu platumā; griezties pa labi un kreisi, sasitot plaukstas uz muguras.Pietupties un liekties pie kāju pirkstgaliem.Vēzēt pārmaiņus vienu un otru kāju; sasitot plaukstas zem tās.Palēkāt uz labās un kreisās kājas.Guļus uz muguras kustināt rokas un kājas (kukainītis apgriežas).Skrējiens pa apli.

Žingsniavimas ratu, mėgdžiojant lokio eiseną. Laisvas bėgiojimas po patalpą, rankos už nugaros (vabalėliai pabudo).Mojama rankomis į šonus, išlenkiant į priekį pakaitomis dešinę ir kairę koją (lokys pabudo). Atsistojama, kojos per pečių plotį; sukamasi į dešinę ir į kairę, suplojant rankomis už nugaros. Pritūpus lenktis prie kojų pirštų galų.Mojama pakaitomis viena ir kita kojomis; po pakelta koja suplojama delnais. Pašokinėjama dešine ir kaire kojomis.Gulint ant nugaros, judinamos rankos ir kojos (vabalėlis apsiverčia). Bėgimas ratu.

3

6

1. Sau - lī - te jau lo - gā ska - tās,

Laiks ir at - mos - ties! Skrie sim vi - si

žig - lām kā - jām strau - tā maz - gā - ties.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

66

34. Nāc, nākdama, Liela diena! 34. Atkeliauja Velykėlės!Soļot pa apli pāros (ejam pretī saulītei!).Roku šūpošana pa pāriem (saulīte šūpojas).Soļot pa apli pāros (uz otru pusi).Skrējiens pa pāriem. Roku šūpošana.Palēcieni uz abām kājām: izklaidus pa telpu (pa parku lēkā Lieldienu zaķi).Roku vēzieni (zaķi trenējas krāsošanai).Vingrojumi ar aukluAukla abās rokās, kājas plecu platumā, celt auklu augšā, pastiepties pirkstgalos.Pārmaiņus ar vienas un otras kājas celi pieskarties auklai.Noliekties, nolikt auklu uz pirkstgaliem; nākamajā reizē liecoties auklu paņemt.Aukla rokās; ejam uz vidu un atpakaļ (liela ola, maza ola).Soļošana pa apli ar pieliekošo soli.

Žingsniuojama ratu poromis (einame pasitikti saulytės!)Siūbuojama rankomis poromis (saulytė supasi).Žingsniuojama ratu poromis į kitą pusę.Bėgimas poromis. Siūbavimas rankomis.Šuoliai abiem kojomis: išsisklaidoma po visą patalpą (po parką šokinėja Velykų kiškučiai). Mojama rankomis (kiškiai mokosi dažyti).Pratimai su virvuteVirvutė laikoma abiem rankomis, kojos per pečių plotį, keliant virvutę aukštyn, stiebiamasi ant pirštų galų.Pakaitomis vienos ir kitos kojos keliu paliečiama virvutė.Pasilenkus padėti virvutę ant pirštų galų, išsitiesti; lenkiantis dar kartą, virvutę paimti. Virvutė laikoma rankomis; einama į rato vidų ir atgal (didelis kiaušinis, mažas kiaušinis).Žingsniavimas ratu pristatomuoju žingsniu.

Neguli! Nemiegok!

Viens bērns vidū guļ. Visi iet apkārt un dzied: „Juri , Juri neguli, kas es esmu, uzmini!” Vadītājs norāda uz kādu bērnu, un tas sauc gulētājam: „Juri, a-ū!”Gulētājam jāuzmin saucēja vārds.

Vienas vaikas ratelio viduryje „miega”. Kiti eina aplink ir dainuoja. Vedantysis parodo į vieną vaiką ir jis ima šaukti miegančiajam „Juri, a-ū!” „Miegantysis” turi atspėti šaukusiojo vardą.

Bērnu rotaļa [3., 15.]

Juri, Juri neguli, kas es esmu, uzmini! Juri, a-ū!

Vaikų ratelis [3, 15]

Juri, Juri nemiegok, atspėk, kas aš toks!

4

Ju - ri, Ju - ri ne - gu - li, kas es es - mu,

uz - mi - ni! Ju - ri, a - ū!

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

67

35. Lieldienu šūpoles 35. Velykų sūpynėsTeciņus skrējiens, ar rokām izpildot dažādus vēzienusKājas plecu platumā, vēzēt rokas uz priekšu un uz aizmuguri, ieliecot ceļos (iešūposim šūpoles!).Pacelt aizmugurē saliektu labo kāju un pieskarties tai ar kreiso roku. Tas pats – kreisā kāja, labā roka (iekāpsim šūpolēs).Noliekties pie pirkstu galiem, iztaisnoties, atliekties, rokas virs galvas (es šūpojos visaugstāk!).Kājas plecu platumā, liekties pa labi, slidinot labo roku gar sāniem uz leju. Tas pats pa kreisi (ir tādas brīnumainas šūpoles, kas Llieldienās šūpojas uz sāniem).Saliekt labo kāju, zem ceļa sasist plaukstas, saliekt kreiso kāju (pēc izšūpošanās jāatpūtina kājas).Palēcieni uz abām kājām, uz labās, kreisās (tas aiz lieliem priekiem).Mierīga soļošana.

Bėgimas ristele, įvairiai mojant rankomis.Kojos per pečių plotį, mojama rankomis pirmyn ir atgal, sulenkiant per kelius kojas (įsūpuosim sūpynes!).Pakeliama atgal sulenkta dešinė koja ir paliečiama kaire ranka. Tas pats daroma kaire koja, dešine ranka (įlipsim į sūpynes). Pasilenkiama prie pirštų galų, išsitiesiama, atsilenkiama, rankos virš galvos (aš supuosi iš visų aukščiausiai!).Kojos per pečių plotį, pasilenkiama į dešinę, dešinė ranka šonu slysta žemyn. Tas pats daroma į kairę pusę (yra tokios stebuklingos sūpynės, kurios per Velykas supasi į šonus). Sulenkiama dešinė koja, po keliu suplojama, sulenkiama kairė koja (pasisupus reikia pailsinti kojas). Šuoliukai abiem kojomis (iš didelio džiaugsmo!).

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

68

36. Visi ātri, ātri uz teātri! 36. Į teatrą, į teatrą!Soļošana pa apli (uz teātri).Skrējiens uz pirkstu galiem (lai nenokavētu izrādi).Palēcieni uz abām kājām (pāri peļķēm).Pietupieni; palēcieni, rokas augšā (rāda, cik liela ir teātra ēka).Sēdus. Liekties pa labi, pa kreisi (priekšā liels onkulis).Vēzēt kājas augšā, lejā (kājas notirpušas).Vēzēt rokas uz sāniem, pagriežot ķermeni (Izrādes beigas; no sēdēšanas stīva mugura).Plecu apļošana uz priekšu un atpakaļ.Stājamies vilcienā, braucam uz teātra kafejnīcu.“Pārvēršanās dziesmiņa”. Amerikāņu bērnu rotaļa „Ritenītis”.

Žingsniavimas ratu (į teatrą).Bėgimas ant pirštų galų (kad nepavėluoti į spektaklį).Šuoliukai abiem kojomis (per balas). Pritūpimai; šuoliukai, rankos aukštyn (rodoma, koks didelis teatro pastatas). Atsisėdama. Pasilenkiama į dešinę, į kairę (vaizdą užstoja didelis dėdė). Sūpuojama kojomis aukštyn, žemyn (kojos nutirpo). Mojama rankomis į šonus, sukant kūną (spektaklio pabaiga, nuo sėdėjimo sustingo nugara). Pasukinėjami pečiai į priekį ir atgal. Sustojama traukinuku, važiuojama į teatro kavinę.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

69

Pārvēršanās dziesmiņa

Ritenītis

Pasivertimo dainelė

Ratukas

Bērni pa pāriem nostājas aplī un pagriežas viens pret otru.1.-2. takts. 3x piesit kājas.3.-4. takts. 3x sasit plaukstas.5.-6. takts. Katrs bērns griežas uz riņķi.7.-8. takts. Ārējā aplī stāvošie bērni sper soli pa labi un maina dejas partneri. Bērni, kuri stāv iekšējā aplī, nekustas.Rotaļu atkārto, iepriekš norunājot dialogu ar savu partneri:– Labdien! (Sveiks!)– Labdien! (Sveiks!)– Kā tevi sauc?– Mani sauc ...– Kā tevi sauc?– Mani sauc ...

Vaikai sustoja poromis ratu ir pasisuka vienas į kitą.1-2 taktai. Tris kartus patrepsi kojomis.3-4 taktai. Tris kartus suploja rankomis.5-6 taktai. Kiekvienas apsisuka ratu.7-8 taktai. Išoriniame rate stovintys vaikai žengia žingsnį į dešinę ir pakeičia šokio partnerį. Stovintieji vidiniame ratelyje lieka vietoje. Ratelis kartojamas po dialogo su savo partneriu:- Laba diena! (Sveikas!)- Laba diena! (Sveikas!)- Kuo tu vardu?- Mano vardas ...- Kuo tu vardu?- Mano vardas ...

I. Reiznieces dziesma

Piedz. Kur? Te! Teātrī! Te, ātri, ātri, ātri, teātrī, teātrī.1.Te par trolli, te par rūķi,Te par putnu, te par pūķi.2. Te par princesi vai kazu, Te par raganiņu mazu.3. Te par suni, te par kaķi,Pārvēršos par gudro zaķi.

Amerikāņu bērnu rotaļa [3., 12.]

Dipu dap! Pliku plak!Ritenītis rit un skrien tālāk vien.

I. Reiznieces daina

Greitai visi į teatrą! Čia galima pavirsti troliu,

nykštuku, paukščiu, drakonu, princese,

ožka, raganėle, šuniu, katinu, kiškiu.

Amerikos vaikų žaidimas [3, 12]

Ritasi ritasi ratukas, vis toliau ir toliau.

6

Piedz. Kur? Te! Te - ā - trī! Te, ā - tri, ā - tri, ā - tri, te - ā - trī, te - ā - trī.

1.Te par trol - li, te par rū - ķi, te par put - nu, te par pū - ķi .

5

Ri - te - nī - tis rit un skri en tā - lāk vien.

Di - pu dap! Pli - ku plak!

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

70

37. Lācītis Ķepainītis 37. Meškiukas lepeškiukasVingrojumi ar bumbu.Soļošana uz pirkstu galiem, bumba augšā izstieptās rokās.Soļošana uz papēžiem, bumba uz muguras.Bumba uz grīdas; noliekties, paņemt bumbu, pacelt virs galvas, stiepjoties pirkstgalos; noliekties, nolikt bumbu (lācis cilā medus podu).Pielikt bumbu pie labā pleca, pietupties; tas pats pie kreisā (ai, cik smags medus pods!).Bumbas apļošana ap vidukli (lācis draiskojas ar medus podu).Sēdus uz grīdas. Pacelt labo kāju, izripināt zem tas bumbu; tas pats ar kreiso (lācis piekusis).Bumba uz grīdas, palēcieni ap bumbu (sargā savu medus podu).Bumbas ripināšana starp priekšmetiem (aizripina medus podu mājās).

Pratimai su kamuoliuŽingsniavimas ant pirštų galų, kamuolys aukštai pakeltose rankose. Žingsniavimas ant kulnų, kamuolys už nugaros.Kamuolys ant grindų, pasilenkiama, paimamas kamuolys, stiebiamasi ant pirštų galų ir pakeliamas kamuolys virš galvos, pasilenkiama, padedamas kamuolys (meškiukas kilnoja medaus puodynę). Padedamas kamuolys prie dešinio peties, atsitupiama, tas pats daroma su kitu pečiu (ak, kokia sunki medaus puodynė). Kamuolio sukimas aplink liemenį (meškiukas išdykauja su medaus puodyne). Atsisėdama ant grindų. Pakeliama dešinė koja, paritinamas po ja kamuolys; tas pats daroma su kaire koja (meškiukas pavargo).Kamuolys ant grindų, šuoliukai aplink kamuolį (saugo savo medaus puodynę).Kamuolys ridenamas tarp daiktų (puodynę ridena į namus).

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

71

Kustības atbilstoši tekstam:1. takts. Ar rokām un kājām atdarina kāpšanu kokā.2. takts. Kustina rokas kā spārnus.3.- 4. takts. Kustības atkārto.5.-8. takts. Paceļ un nolaiž plecus, it kā brīnītos.

Rotaļas apraksts: Bērni sadalās divās grupās. Vieni ir „bites”, otri – „lāči”. Sākumā „lāči” ir visi zēni, „bites” – visas meitenes. „Lāči” nostājas vienā telpas galā. „Bites” nostājas pretējā telpas galā. Visi dzied dziesmu, un „lāči”, uzlikuši rokas uz ceļiem, lēnām nāk uz „bišu” pusi. Kad dziesma nodziedāta, „bites” lido, dzenot „lāčus” prom. „Lāči” mūk atpakaļ, turot rokas uz ceļiem. Ja kāda „bite” „lāci” noķer, tad viņš ir sakosts un atkārtotajā rotaļā nepiedalās, jo „jāsadziedē kodums”. Pēc tam „sakostais lācis” atkal nāk rotaļā. Kad „bitītes” aizdzinušas visus „lāčus”, rotaļa atsākas.Var mainīt lomas. Meitenes – „lāči” un zēni – „bites”. Noķertais bērns neizstājas no spēles, bet turpina rotaļāties.

Judesiai atitinka tekstą:1 taktas. Rankomis ir kojomis imituojamas lipimas į medį.2 taktas. Judinamos rankos tarsi sparnai.3- 4 taktai. Judesiai kartojami.5-8 taktai. Pakeliami ir nuleidžiami pečiai, tarsi stebintis.

Vaikai pasidalija į dvi grupes. Vieni „bitės”, kiti – „lokiai”. Iš pradžių „lokiai” yra visi berniukai, „bitės” – visos mergaitės. „Lokiai” sustoja vienoje patalpos pusėje, „bitės“ – priešingoje. Visi dainuoja dainelę, o „lokiai”, uždėję rankas ant kelių, lėtai eina į „bičių” pusę. Kai daina sudainuota, „bitės” skrenda ir veja „lokius” šalin. „Lokiai” bėga atgal, laikydami rankas ant kelių. Jei kokia „bitė” pagauna „lokį”, jis yra sugeltas ir, kartojant žaidimą, nebedalyvauja, nes turi „sugydyti gėlimo vietą”. Po to „sugeltasis lokys” vėl grįžta į ratelį. Kai „bitės” nuveja visus „lokius”, žaidimas žaidžiamas iš naujo. Galima keistis vaidmenimis. Mergaitės – „lokiai”, berniukai – „bitės”. Pagautasis vaikas neiškrinta iš žaidimo, o žaidžia toliau.

Lācīt’s kāpa ozolā

Papildus rotaļa Izsalkušais lācēns

Meškiukas lipo į ąžuolą

Papildmoas žaidimas Išalkęs lokiukas

Latviešu tautas rotaļdziesma [3., 77.]

1. Lācīt’s kāpa ozolā, bite koda kājiņā,Lācīt’s kāpa ozolā, bite koda kājiņā.2. Vai bitīte nepazini sava veca draviniek’?Vai bitīte nepazini sava veca draviniek’?

[10., 30]

Mazais lācis ķepainis mežā pastaigājas.Līdz ko vēders paliek tukšs, meklē bišu mājas.

Latvių liaudies daina [3, 77]

Meškiukas kopė į ąžuolą, bitė įgėlė į koją.

Ar bitelė nepažino senojo bičiulio?

[10., 30]

Mažas lokiukas vaikštinėja miške, kai išalksta, ieško bičių namelių.

3

5

7

1. Lā - cīts kā - pa o - zo - lā, bi - te ko - da kā - ji - ņā,

lā - cīts kā - pa o - zo - lā, bi - te ko - da kā - ji - ņā.

2. Vai bi - tī - te ne - pa - zi - ni sa - va ve - ca dra - vi - niek'?

Vai bi - tī - te ne - pa - zi - ni sa - va ve - ca dra - vi - niek'?

3

Līdz ko vē - ders pa - liek tukšs, me - klē bi - šu mā - jas.

Ma - zais lā - cis ķe - pai - nis me - žā pa - stai - gā - jas.

72

38. Lelles 38. LėlėsVingrojumi ar grabulīšiem.Soļošana pa apli ar taisnām kājām (lelles iet).Grabulītis labajā rokā. Pielikt pie pleca, pacelt augša, pagrabināt, nolaist roku. Tas pats ar kreiso roku.Sēdus uz grīdas, kājas sakrustotas. Pacelt grabulīti sānis, pagrabināt; aiz muguras paņemt otrā rokā, pagrabināt.Kājas plecu platumā, grabulītis labajā rokā; noliekties, nolikt grabulīti uz grīdas, iztaisnoties; noliekties, ar otru roku paņemt grabulīti, iztaisnoties.Tas pats vingrojums pietupjoties. Grabulīši izklaidus uz grīdas. Bērni skrien, pēc sig-nāla ātri paceļ grabulīti, pagrabina un noliek. Soļošana, ritmiski piesitot grabulīti pie plaukstas.

Žingsniuojama ratu tiesiomis kojomis (lėlės eina).Pratimai su barškučiais. Paimti barškutį į dešinę ranką. Pridėti prie peties, pakelti aukštyn, pabarškinti, nuleisti ranką. Tą patį pakartoti kaire ranka.Atsisėsti ant grindų, kojas sukryžiuoti. Pakelti barškutį į šoną, pabarškinti; pro nugarą paimti jį į kitą ranką, pabarškinti. Kojos per pečių plotį, barškutis dešinėje rankoje; pasilenkus padėti barškutį ant grindų, išsitiesti; pasilenkti, kita ranka paimti barškutį, išsitiesti.Vaikai bėga, po signalo greitai pakelia barškutį, pabarškina ir padeda atgal.Žingsniavimas, ritmiškai mušant barškučiu į delną.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

73

1. pants. Rotaļas dalībnieki stāv aplī, dziedot „Mēs, mazas lellītes, dejojam kā meitenes”, griežas aplī. Labo un kreiso kāju pēc kārtas uz „koši” izliek priekšā uz pirkstgala.2. pants. Labo un kreiso kāju pēc kārtas pastiepj uz priekšu.3. pants. Pieliek rokas pie galvas, to noliec uz vienu un otru pusi.

1 posmelis. Vaikai stovi ratu, dainuojant „mes mažos lėlytės, šokam kaip mergaitės” – sukasi ratu. Tariant žodį „ryškiais bateliais” – pakaitomis dešinė ir kairė koja ant pirštų galų atkišama į priekį.2 posmelis. Dešinė ir kairė ranka paeiliui ištiesiama į priekį.3 posmelis. Rankos pakeliamos prie galvos, galva palenkiama į vieną ir į kitą pusę.

Lellītes Lėlytės

Meiteņu dejaKrievu bērnu rotaļa [3., 41.]

1. Mēs, mazas lellītes,Dejojam kā meitenes,Koši mums, jauki mumsZābaciņi kājiņās.2. Mēs, mazas lellītes,Dejojam kā meitenes, Koši mums, jauki mumsDūrainīši rociņās.3. Mēs, mazas lellītes,Dejojam kā meitenes,Košas mums, jaukas mumsCepurītes galviņās.

Mergaičių šokisRusų vaikų ratelis [3, 41]

Mes mažos lėlytės, šokame kaip mergaitės

su ryškiais bateliais, pirštinaitėmis ir kepuraitėmis.

3

6

1. Mēs, ma - zas lel līt - es,

De - jo - jam kā mei - te - nes, ko - ši mums,

jau - ki mums zā - ba - ci - ņi kā - ji - ņās.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

74

39. Katram sava māmiņa 39. Mano mamytėBērni stāv divos apļos, viens aplis otrā.Soļošana pa pāriem. Skrējiens pa pāriem.Ārējais aplis soļo uz vienu pusi, iekšējais uz otru; tas pats, mainot virzienu.Ar seju viens pret otru; sasist plaukstas virs galvas, pastiepties pirkstgalos, nolaist rokas (sveicam savu māmiņu).Sēdus uz pēdām; piesist rokas pie grīdas, pie ceļgaliem; sasist plaukstas, pēc tam ar draugu (priecājamies satiekoties).Sēdus, kājas plati, liekties pie pirkstgaliem.Guļus uz muguras, pacelt saliektu labo kāju, kreiso kāju.Skrējiens pa pāriem. Soļošana pa pāriem. Soļošana uz pirkstu galiem.

Vaikai stovi dviem ratais, vienas ratas kito viduje. Žingsniuojama poromis. Bėgama poromis. Išorinis ratas žingsniuoja į vieną pusę, vidinis – į kitą, atliekami tie patys veiksmai, tik kita kryptimi. Stovima veidu vienas priešais kitą; suplojama delnais virš galvos, pasistiebiama ant pirštų galiukų, nuleidžiamos rankos (sveikiname savo mamytę). Atsitupiama, pabeldžiama rankomis į grindis, prie kelių, suplojama delnais, po to susidaužiama rankomis su draugu (džiaugiamės susitikę). Sėdima, kojos plačiai, lenkiamasi prie pirštų galiukų. Atsigulus ant nugaros keliamos sulenktos dešinė, kairė kojos. Bėgimas poromis. Žingsniavimas poromis. Žingsniavimas ant pirštų galų.

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

75

Rotaļas dalībnieki stāv aplī. Vidū maiss ar dažādiem priekšmetiem: koka karote, avīze, adīklis vai dzijas kamols, lelle, mašīna utt. Bērni, rokās sadevušies, kustas aplī pa dejas ceļu un dzied. Uz „dar’„ ikreiz apstājas un pagriežas ar seju uz apļa centru.Rotaļas vadītājs jautā: „Ilze! Ko māmiņa dara?” Ilze iet apļa vidū, paņem priekšmetu, ar kuru kaut ko varētu darīt māmiņa, atdarina darbību un to nosauc. Piemēram: māmiņa vāra putru. Pārējie rotaļas dalībnieki dara līdzi Ilzei un dzied: „Putru vāra, putru vāra, to tā mūsu māmiņ’ dar’.”

Ratelio dalyviai stovi ratu. Viduryje stovi maišas su įvairiais daiktais – mediniu šaukštu, laikraščiu, siūlų kamuoliu, lėle, mašina ir pan. Vaikai susikabinę rankomis eina ratu šokio kryptimi ir dainuoja. Su žodžiu „veikia” – visi sustoja ir pasisuka veidu į rato vidų. Ratelio vedantysis klausia: „Ilze, ką veikia mama?” Ilzė eina į rato vidų, paima daiktą, su kuriuo kažką galėtų daryti mama, imituoja jos veiklą ir ją pavadina, pavyzdžiui: „Mama verda košę“. Kiti ratelio dalyviai daro tą patį, ką ir Ilzė, ir dainuoja „verda košę, verda košę, tą mamytė veikia.”

Vai jūs zināt? Ar jūs žinot?

Latviešu tautas rotaļdziesma [3., 36.]

1. Vai jūs zināt, vai jūs zināt,Ko tā mūsu māmiņ’ dar’?Putru vāra, putru vāra,To tā mūsu māmiņ’ dar’.2. Vai jūs zināt, vai jūs zināt,Ko tas mūsu tētis dar’?Avīzi lasa, avīzi lasa,To tas mūsu tētis dar’.3. Vai jūs zināt, vai jūs zināt,Ko tā mūsu māsiņ’ dar’?Lelli šūpo, lelli šūpo,To tā mūsu māsiņ’ dar’.4. Vai jūs zināt, vai jūs zināt,Ko tas vectētiņš nu dar’? ...5. Vai jūs zināt, vai jūs zināt,Ko tā vecmāmiņa dar’? ...

Latvių liaudies ratelis [3, 36]

Ar jūs žinote, ką veikia mūsų mamytė? Verda košę.

Ar jūs žinote, ką veikia mūsų tėvelis? Skaito laikraščius.

Ar jūs žinote, ką veikia mūsų sesutė? Sūpuoja lėlę.

Ar jūs žinote, ką veikia mūsų senelis?

Ar jūs žinote, ką veikia mūsų senelė?

3

5

7

to tā mū - su mā - miņ' dar'.

1. Vai jūs zi - nāt, vai jūs zi - nāt,

ko tā mū - su mā - miņ' dar'?

Put - ru vā - ra, put - ru vā - ra,

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

76

40. Es un mana drošība 40. Aš esu saugusVingrojumi ar krēsliem.Soļošana izklaidus starp krēsliem.Teciņus skrējiens starp krēsliem; pēc signāla apsēsties.Sēdus aiz krēsla; vēzēt rokas sānis, augšā, sānis, lejā.Stāvus aiz krēsla; pietupieni atbalstoties pret atzveltni.Stāvus aiz krēsla; vēzēt atpakaļ labo kāju, kreiso kāju.Sēdus uz krēsla; kājas iztaisnotas; noliekties pie pirkstgaliem, iztaisnoties; ielikt rokas sānos, griezties pa labi, pa kreisi.Sēdus uz krēsla, uzlikt uz krēsla pārmaiņus labās un kreisās kājas papēdi.Rāpošana ap krēslu, pēc signāla apsēsties.Sēdus uz krēsla, acis ciet, rokas gar sāniem, ieklausīties trokšņos.

Pratimai su kėdutėmisIšsklaidytas žingsniavimas tarp kėdžių.Bėgimas ristele tarp kėdžių, po signalo atsisėsti. Sėdima ant kėdės; moti rankomis į šonus, aukštyn, į šonus, žemyn. Stovima už kėdės; pritūpimai, remiantis į atramą. Stovima už kėdės; moti atgal dešine koja, kaire koja.Sėdima ant kėdės; kojos tiesios; lenkiamasi prie pirštų galiukų, išsitiesiama; rankos uždedamos ant klubų, sukinėjamasi į kairę, į dešinę.Sėdint ant kėdės, pakaitomis užkelti ant kėdės dešinės ir kairės kojos kulną. Ropojama aplink kėdę, po signalo atsisėdama. Sėdint ant kėdės užsimerkiama, rankos šonuose, įsiklausoma į garsus.

Ielu krustojumā Sankryžoje

Rotaļa [3., 39.]

1. Ja ir gaisma zaļa, zaļa, zaļa,Tad ir iela vaļāUn drīkstam pāri iet.2. Ja ir gaisma sārta, sārta, sārta,Gaidām savu kārtu,Jo nedrīkstam pāri iet.

Žaidimas [3, 39]

Jei žalia šviesa, galima eiti, o jei raudona, reikia palaukti.

3

6

va - ļā un drīk - stam pā - ri iet.

1. Ja ir gais - ma za - ļa,

za - ļa, za - ļa, tad ir ie - la

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

77

41. Mācīsimies peldēt! 42. Mokysimės plaukti!Kustību vingrinājums – „kurš aplis ātrāk?” Bērni skrien izklaidus, pēc signāla „aplī” – nostājas apļos: meitenes vienā aplī, zēni otrā.(Peldēsim kraulā!) Stāvot aplī ar seju uz centru, tipina uz vietas, roku kustības kā peldot kraulā.(Lēksim baseinā!) Palēkties, pietupties ar rokām aptverot ceļgalus.(Peldēsim uz muguras!) Atliekties atpakaļ, vēzējot rokas gar sāniem.(Var peldēt arī savādāk!) Rokas izstieptas priekšā, uz sāniem.(Peldēsim „suniski”!) Atdarina peldēšanu, tipinot uz vietas.(Visvieglāk tomēr ir peldēt ar bumbu.) Skrējiens pa apli, pēc signāla “bumba”– skrējiens uz vietas, augstu ceļot ceļgalus.

Judesio pratimas – „Kuris ratas greitesnis?” Vaikai bėga išsisklaidę, po signalo „į ratą” – sustoja į ratus: mergaitės į vieną ratą, berniukai – į kitą. (Plauksime laisvu stiliumi!) Stovima ratu, veidu į vidų, žingsniuojama vietoje mažais žingsneliais, rankomis judama tarsi plaukiant laisvu stiliumi. (Šoksime į baseiną!) Pašokti, atsitūpti rankomis apkabinant kelius.(Plauksime nugara!) Atsilenkti atgal, mojant rankomis pro šonus. (Galima plaukti ir kitaip!) Rankos ištiesiamos į priekį, į šonus. (Plauksim šuniuku!) Mėgdžiojamas plaukimas, mažais žingsneliais bėgant vietoje. Lengviausia plaukti su kamuoliu – bėgimas ratu, po signalo „kamuolys“ bėgama vietoje, aukštai keliant kelius.

Visas manas pīlītes Visos mano antelės

Vācu bērnu rotaļa [3., 56.]

Visas manas pīlītes dīķī dūņas maisa,Dīķī dūņas maisa,Galviņas ūdenī, galviņas ūdenī,Astītes gaisā.

Vokiečių vaikų žaidimas [3, 56]

Visos mano antelės turškiasi tvenkinyje, galvelės vandenyje, uodegėlės ore.

Bērni stāv aplī. Labā roka, pacelta plecu augstumā, elkonī nokarājas uz leju. Uz „dīķī dūņas maisa” izdara apļveida kustību ar plaukstu. Uz „galviņas ūdenī, astītes gaisā” noliec galvu un kreiso roku pieliek mugurai. Noliecas pēc iespējas zemāk, lai astīte būtu augšā, un to saskurina.

Vaikai stovi ratu. Dešinė ranka pakelta ties pečiais, alkūnė nuleista žemyn. Dainuodami „turškiasi tvenkinyje” delnu atliekamas atlieka judesys, dainuojant „galvelės vandenyje, uodegėlės ore”, nulenkia galva, o kairė ranka prideda prie nugaros. Pasilenkiama kiek įmanoma žemiau, kad „uodegėlė” būtų viršuje, ji papurtoma.

3

6

gal - vi - ņas ū - de - nī, as - tī - tes gai - sā .

Vis - as ma - nas pī - lī - te s

dī - ķī dū - ņas mai - sa, dī - ķī dū - ņas

mai - sa, gal - vi - ņas ū - de - nī,

Foto

– Kr

ists Č

aupa

ls

78

42. Mans laiks un pasaules laiki 42. Mano laikas ir pasaulio laikaiSoļot pa apli, rokas uz gurniem. Tupus, abas plaukstas zem vaiga (bērni guļ).Tupus, lēnām celties, rokas virzīt uz augšu un sāniem (bērni mostas). Stāvus, ar labo roku veic apļveida kustību, tas pats ar kreiso roku (uz galda apaļš pulkstenis).Stāvus, kājas nedaudz plati, rokas uz gurniem, šūpoties no vienas kājas uz otru (tikšķina pulkstenis).Stāvus, ar labo roku veikt vēzienus (pulksteņa rādītāja virzienā), tas pats ar kreiso roku (cik daudz pulkstenim ciparu!). Stāvus, rokas uz gurniem, labo kāju virzīt uz priekšu un atpakaļ, tas pats ar kreiso kāju (pulksteņa mēlīte).Stāvus, rokas gar sāniem, ar labo kāju veikt izklupienu uz priekšu un rokas virzīt uz sāniem, izsaukties „ku-kū”, atgriezties sākuma stāvoklī; tas pats ar kreiso kāju (pulkstenis ar dzeguzi). Tupus, aizsegt acis ar rokām, piecelties, atsegt acis, izsaukties „ku-kū”, notupties, aizsegt aizsegt (cits pulkstenis ar dzeguzi). Nobeigumā – rokas uz gurniem, skrējiens uz pirkstu galiem („mazie pulksteņi”), iet gāzelēdamies („lielie pulksteņi”). Stāvus, pacelt labo roku plecu augstumā, purināt plaukstu un teikt: „Trrrrrr”; tas pats ar kreiso roku (laiks brokastot).

Žingsniuojama ratu, rankos ant klubų.Atsitupiama, abu delnai po skruostu (vaikai miega). Tupint lėtai keliamasi, rankos tiesiamos aukštyn ir į šonus (vaikai bunda).Atsistojus dešine ranka atliekamas apskritimo formos judesys, tas pats pakartojama kaire ranka (ant stalo apvalus laikrodis). Stovima, kojos kiek plačiau, rankos ant klubų, siūbuojama nuo vienos kojos ant kitos (laikrodis tiksi). Stovima, dešine ranka mojuojama (laikrodžio rodyklės kryptimi), tas pats daroma kaire ranka (kiek daug skaičių laikrodyje!).Stovima, rankos ant klubų, dešinė koja ištiesiama į priekį, atgal, tas pats atliekama kaire koja (laikrodžio švytuoklė).Stovima, rankos šonuose, atliekamas įtūpstas į priekį dešine koja, rankos pakeliamos į šonus, sušukus „Ku kū“, grįžtama į pradinę padėtį; tas pats daroma kaire koja (laikrodis su gegute).Atsitūpti, rankomis užsidengti akis, atsistoti, atidengti akis, sušukti „Ku kū“, atsitūpti, užsidengti akis (kitas laikrodis su gegute).Baigiant uždėti rankas ant klubų, bėgti ant pirštų galų (kaip maži laikrodukai), eiti svyruojant (kaip dideli laikrodžiai). Atsistoti, pakelti dešinę ranką į pečių aukštį, pakratyti riešą ir ištarti: „Trrrrrr”; tą patį atlikti su kaire ranka (laikas pusryčiauti).

Pulkstenītis

Pulkstenis

Laikrodėlis

Laikrodis („Mažasis drauge, eikš pas mus!”, 32. psl.).

Bērnu rotaļa

Tik – tak, ti – ki, tak, pulkstens iet bez apstājas.Tik – tak, ti – ki tak, aizies prom no mājas.

Baiba Brice [9., 88]

Bim – bam, bim – bam,Pulksten’s stundas skaita.Bim – bam, bim – bam,Stundām lēna gaita.Tik – tak, tik – tak,Žigli steidzas minūtes.Tik – tak, tik – tak,Žigli steidzas minūtes.

Vaikų žaidimas

Laikrodis eina nesustodamas, dar išeis iš namų.

Baiba Bricė [9., 88]

Laikrodis skaičiuoja valandas, valandos slenka lėtai.

Sparčiai skuba minutės.

Tik - tak, ti - ki, tak, pulks - tens iet bez stā - jas.Tik - tak, ti - ki tak, aiz - ies prom no mā - jas.

Bērni sēž aplī, rotaļas vadītajam rokās ir pulkstenis ar pārvietojamiem rādītājiem. Bērni dzied dziesmiņu, tai beidzoties, rotaļas vadītājs parāda pulksteni un jautā: „Cik ir pulkstenis?” Tas bērns, kurš pareizi atbild uz jautājumu, kļūst par rotaļas vadītāju.

Bim – bam, bim – bam,Pulksten’s stundas skaita.Bim – bam, bim – bam,Stundām lēna gaita.Darbība: Rokas gar sāniem, mazliet ieplestas. Plaukstas dūrītēs, šūpo ķermeni palabi, pa kreisi.Tik – tak, tik – tak,Žigli steidzas minūtes.Tik – tak, tik – tak,Žigli steidzas minūtes.Darbība: Rokas saliektas priekšā, pirksti savilkti dūrē, rādītājpirksti izslieti, ritmā kustina pa labi, pa kreisi.Arī rotaļa „Pulkstenis” („Mazais draudziņ, pulkā nāc!”, 32. lpp.).

Laikrodis skaičiuoja valandas, valandos slenka lėtai.Rankos šonuose, kiek išskėstos. Delnai suspausti į kumščius, kūnas supamas į dešinę, į kairę.Sparčiai skuba minutės.Rankos sulenktos priekyje, pirštai suspausti į kumštį, rodomieji pirštai ištiesti, judinama pagal ritmą – į dešinę, į kairę.

Vaikai susėda ratu, žaidimo vedantysis rankose laiko laikrodį su rodyklėmis, kurias galima sukinėti patiems. Vaikai dainuoja dainelę, jai baigiantis, vedantysis parodo laikrodį ir paklausia: „Kiek valandų?” Vaikas, kuris teisingai atsako į klausimą, tampa žaidimo vedančiuoju.

1. Bim - bam, bim - bam, pulk - sten's stun - das skai - ta. Bim - bam, bim - bam, stun - dām lē - na gai - ta.

79

43. Es draudzējos ar dabu / Sakopsim Latviju!

43. Aš draugauju su gamta / Sutvarkysime Latviją!

Rokas saliktas pie krūtīm, plaukstas dūrēs (imitē stūres turēšanu rokās).Ar lielām un mazām automašīnām talcinieki brauc uz talku: „mazās mašīnas” – bērni ietupstas ceļos un turpina kustību uz priekšu, „lielās mašīnas” – maina kustību virzienu. Izkāpšana no mašīnas. Stāvus, pacelt labo kāju, to saliecot, virzīt pa labi un nolikt uz grīdas, kreisā kāja klāt. Tas pats ar kreiso kāju pa kreisi. Gružu slaucīšana ar slotiņām. Stāvus, pamīšus roku vēzieni uz priekšu un atpakaļ (mazās slotiņas). „Lielā slota” – ar kopā saliktām plaukstām, ķermeni nedaudz saliecot uz priekšu, veikt roku vēzienus pa labi, pa kreisi. Sagrābsim netīrumus! Stāvus, rokas uz gurniem, virzīt labās kājas pēdu uz priekšu un atpakaļ, tas pats ar kreiso kāju. Izcirtīsim nevajadzīgos krūmus! Stāvus, ar kopā saliktām plaukstām – „cirvītis”, kājas plecu platumā, vēzējot rokas, liekties pie labās kājas, iztaisnoties, tas pats pie kreisās kājas.Atrastie akmentiņi – „laukakmeņi”. Sēdus, kājas saliektas, rokas aptvertas ap ceļgaliem, vingrināties šūpoties. Sviedru slaucīšana. Stāvus, saliektu labo roku virzīt gar pieri no labās puses uz kreiso, tas pats ar kreiso roku. Prieks par padarīto darbu – dažādi palēcieni.Kāpjam mašīnās un braucam uz mājām – „lielās” un „mazās” mašīnas.

Rankos sulenktos prie krūtinės, suspaustos į kumščius (imituojamas vairo laikymas).Didelėmis ir mažomis mašinomis talkininkai vyksta į talką: „mažos mašinėlės“ – vaikai pritupia ir toliau juda pirmyn, „didelės mašinos“ – pakeičia judėjimo kryptį.Išlipimas iš mašinos. Reikia atsistoti, pakelti dešinę koją, ją sulenkti, pasukti į dešinę ir pastatyti ant grindų, šalia kairės kojos. Tą patį pakartoti kaire koja. Šiukšlių šlavimas šluota. Reikia stovėti, pakaitomis moti rankomis į priekį ir atgal – „mažos šluotelės“. „Didelė šluota“ – kartu sudėti delnai, kūnas kiek pasviręs į priekį, rankomis mojama į dešinę, į kairę.Sugrėbsime šiukšles! Reikia stovėti, rankos ant klubų, dešinės kojos pėdą atkišti į priekį ir atgal, tą patį pakartoti kaire koja.Iškirsime nereikalingus krūmus! Reikia stovėti delnus sudėjus kartu – „kirvuku“, kojos per pečių plotį, mojant rankomis, pasilenkti prie dešinės kojos, išsitiesti, pasilenkti prie kairės kojos, išsitiesti.Surinkti akmenys – „laukakmeniai“. Reikia atsisėsti, kojas sulenkti, rankomis apkabinti kelius, pasiūbuoti. Prakaito šluostymas – stovėti, sulenkta dešine ranka braukti per kaktą iš dešinės pusės į kairę, tą patį atlikti kaire ranka. Džiaugsmas dėl atlikto darbo – keletas šuoliukų. Lipame į mašinas ir keliaujame namo – „didelės“ ir „mažos“ mašinos. Ratelis pagal Imanto Pauro dainą „Švari Latvija” (judesiai pagal tekstą).

Tīra Latvija Švari Latvija

Imanta Pauras dziesma [8.]

Mūsu mazā LatvijaMan ir ļoti mīļa,Tāpēc nepiegružo to,Lai tā būtu tīra.Apēdīsi konfektiPapīrītī rozā –Papīrīti nemet zemē,Iemet papīrgrozā.Mūsu mazā LatvijaMan ir ļoti mīļa,Tāpēc nepiegružo to,Lai tā būtu tīra.Ciemos, kad pie drauga braucAutobusā rozā,Biļetīti nemet zemē – Iemet papīrgrozā.Mūsu mazā LatvijaMan ir ļoti mīļa,Tāpēc nepiegružo to,Lai tā būtu tīra.Dāvanu, kad saņemsiPapīrītī rozā,Papīrīti nemet zemē –Iemet papīrgrozā.

Imantas Paura dainą [8.]

Latvija maža, bet labai miela.

Todėl nešiukšlink, kad ji būtų švari.

Saldainių, dovanų, bilietų ir kitus popierėlius

mesk į šiukšliadėžę.

6

11

14

F B /F B /F B /FF Gm /F C7 F F F FGm /F77 C7 C7C F F

B Gm C7 A77

B Gm FFFC/E C7 7

F F Dm

7

B /FF FCGm /F7 7 CGm /F7 7C7 C7 A7F F Dm C/E F

pa - pī - rī - tī ro - zā, pa - pī - rī - ti ne - met ze - mē, ie - met pa - pīr - gro - zā.

Mū-su ma - zā Lat - vi - ja man ir ļo - ti mī - ļa, tā - pēc ne - pie-gru- žo to, lai tā bū - tu tī - ra. Mū - su ma - zā Lat - vi - ja

man ir ļo - ti mī - ļa, tā - pēc ne - pie-gru-žo to, lai tā bū - tu tī - ra. A - pē - dī - si kon-fek - ti pa - pī - rī - tī ro - zā,

pa - pī - rī - ti ne - met ze - mē, ie - met pa - pīr - gro - zā. A - pē - dī - si kon - fek - ti

80

SATURS / TURINyS

Lpp. / psl.Indra Konstantinova: Darīt to, kas rada prieku Indra Konstantinova: Kurti džiaugsmą 3

Indra Konstantinova: Kustību prieks dienai Indra Konstantinova: Judėjimo džiaugsmas visai dienai 5

Tabula Lentelė 19

Literatūras saraksts Literatūros sąrašas 20

Kustību rotaļas gadalaikiemJudrieji žaidimai metų laikams 21

Saturs Turinys 80

Literatūras saraksts / Literatūros sąrašas1. Jaunās rotaļas ar dziedāšanu skolai un jaunatnei / Sakopojis skolotājs A. Dzintars. – Rīga: apgāds „Saule”, 1922. – 40 lpp.

2. Laizāne S., Eigima G. Rīta vingrošana pirmsskolas vecuma bērniem. – Rīga: Zvaigzne, 1983. – 150 lpp.

3. Mazais draudziņ, pulkā nāc: Mācīsimies valodu rotaļājoties / Sast. Barancēviča A. – Rīga: Avots, 1998. – 112 lpp.

4. Muzikālā audzināšana bērnudārzā: I daļa / Sast. Apare V., Kviese S., Rozīte L. – Rīga: Zvaigzne, 1974. – 176 lpp.

5. Muzikālā audzināšana bērnudārzā: II daļa / Sast. Apare V., Kviese S., Rozīte L. – Rīga: Zvaigzne, 1975. – 272 lpp.

6. Zelmene M. Mūzika mazajiem. Dziesmas un rotaļas: I grāmata – Rīga: RaKa, 2003. – 131 lpp.

7. Mellēna M., Irbe.I. Visādas spēles. Tveru, ķeru, vaļā veru. – Rīga: RaKa, 1997. – 143 lpp.

8. Pirmsskolas mūzikas izglītības apvienības semināru metodiskais materiāls.

9. Baiba Brice „Pirkstiņu rotaļas” – Rīga RaKa, 2007 – 95 lpp.

10. Dace Gulbe „Dziedi, dejo, priecājies” - Rīga RaKa, 2009 – 65 lpp.

11. Baiba Brice „Tipu tapu dziesmiņa”(attīstošas rotaļas bērniem no 2 līdz 3 gadiem) – Rīga RaKa, 2010 – 133 lpp.

12. Baiba Brice „Rotaļas ar ritmiem” – Rīga PMIA, 2010 – 84 lpp.