Otrdien, 29. martā Melburnā bija īsta atvasara: termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa vietām pat līdz +27°C. Šajā siltajā un vakara saules pielieta-jā pēcpusdienā Čapmana un Beilijas (Chapman and Bailey) galerijā pulcē-jās Jura Ceriņa mākslas cienītāji lielā pulkā, kāds pussimts, – draugi, pazi-ņas un arī bijušie skolas biedri. Prieks bija redzēt publikā tik daudz latviešu,

arī tādus, ar kuriem nu jau tradicionāli tiekamies tikai Jura izstādēs.

Gleznotājs savas mākslas cienī-tājus šoreiz sagaidīja ar 16 jauniem darbiem, visi tapuši pagājušā gadā. Jautāts, cik daudz un bieži glezno, Ju-ris atbild: „Gandrīz katru dienu un tas jādara, ja ko vēlies sasniegt.“

Jau ienākot galerijā un uzmetot īsu mirkli, jāsecina – jā, tas ir Ceriņa stils,

tā ir viņa starp daudz citiem atpazīsta-mā gleznošanas maniere.

Juris Ceriņš saka: „Man pašam ir savs stils, man ir savs mērķis, kuram es sekoju. Lai kaut ko vērtīgu sasnieg-tu, tad paša idejas ir tās svarīgākās, nevis citu cilvēku idejas.“

Aplūkojot darbu pēc darba, vēro-

Rīgas Latviešu biedrība savā gan-drīz pusotra gadsimta garajā mūžā ir likusi pamatus Latvijas valsts un nā-cijas izveidošanai un attīstībai. Mēs ar lielu atbildību attiecamies pret no-risēm mūsu valstī, tajā skaitā arī pret valsts augstākā amata prestižu.

Valsts prezidents pārstāv valsti un tautu. Latvijas valsts atjaunotās neat-karības laikā ir bijuši brīži, kad esam varējuši lepoties par mūsu valsts aug-

stāko pārstāvju stāju un rīcību, tomēr ir bijuši brīži, kurus negribas ne atce-rēties, nedz arī pieminēt.

Rīgas Latviešu biedrība savā 23.marta Domes sēdē apsprieda jau-tājumu par nākamā Valsts preziden-ta vēlēšanām. Zinām, ka Latvijai ir vairāki izcili kandidāti, kuru dzīves pieredze, morālā stāja, sabiedriskā un

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 139 2011. gada 31. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas 1, 2, 3, 4, 5, 7, 10Latvijas ziņas ............. 1, 2, 10, 11Latvieši pasaulē .....................6, 7Redakcijā ...................................3Goppera fonds .....................4, 12Zelta ābele 2010 ....................8, 9Jaunā Gaita Nr. 264 .............9, 15Okupācijas muzejs ............. 11, 15Jancis par vecumu ...................12Dr. Uldis Ozoliņs ................13, 15Nekrologi ..................................14Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Rīgas Latviešu biedrības atklāta vēstulePar nākamo valsts prezidentu

Latvijas tautaiValsts prezidentam Valdim Zatleram

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai ĀboltiņaiSaeimas deputātiem 

Ministru prezidentam Valdim DombrovskimMinistru kabinetam

Plašsaziņas līdzekļiem 

Turpinājums 2. lpp.

„Kalna gals“Mākslinieka Jura Ceriņa gleznas atkal Melburnā

Turpinājums 7. lpp.

Jura Ceriņa gleznu izstādes atklāšanā.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Ints  Puķītis (Ade-laides Latviešu nama (Tālavas) Kooperatīva Priekšnieks) sasauca draugus, lai 19.  martā saliktu galvas kopā un nāktu pie plāna Tālavas

uzturēšanai un turpmākai attīstībai. Bet galvas jāprot pareizi salikt, lai tās nesāk strīdēties bet darbojas vienisprā-tis, lai sasniegtu mērķi. Tamdēļ Inta Skābe (agrāko 3x3 saieta vadone un nākošās Kultūras dienu vadone kopā ar vīru Juri) bija lūgta sapulci ievadīt un paturēt uz veiksmīgām sliedēm.

Sākām ar paskaidrojumu, ka ir da-žādu tipi cilvēku, kuriem varētu būt diezgan atšķirīgas rakstura īpašības un situācijas uztvēres, kādēļ viņi va-rētu ātri viens ar otru saiet ragos. Bet ja mēs saprotam šīs dažādības, tad va-ram citādas pieejas prasmīgi novērtēt un pozitīvi pielietot. Laikam pamācība

strādāja, jo pavadījām četras stundas kopā bez neviena nopietna strīda.

Vadlīnijas šodienas darbībai bija pārdomāt un diskutēt:

• Kur mēs bijām,• Kur mēs esam,• Kur mēs ejam.Intas vadībā pielietojām Kaulu dia-

grammu, lai precizētu kāda ir pašrei-zējā situācijā, kāds ir vēlamais stāvok-lis, kādi ir pozitīvie spēki, kas veicina pārmaiņas, kādi ir negatīvie spēki, kas bremzē pārmaiņas un padomi, kā tikt no pašreizējā uz vēlamā stāvokli.

Piedevām Inta lūdza, lai katrs per-sonīgi padomātu un norakstītu uz atse-višķiem papīru lipekļiem, kas Tālavai vajadzīgs. Pēc tam papīrīšus bija jāuz-sprauž skārņa papīra lapām sekojošās kategorijās:

1. Tīrība un kārtība,2. Labošana un atjaunošana,3. Uzlabošana un modernizēšana,4. Nākotnes potenciāls,

profesionālā darbība atbilst augstajam amatam, tai skaitā arī no Rīgas Latvie-šu biedrības cienījamo biedru vidus.

Tomēr, izvērtējot šodienas poli-tisko situāciju, mēs atbalstām Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Latvijas Valsts prezidenta amatā kā atbildīgāko izvēli.

Saeima ievēl prezidentu visai tau-tai. Šis amats ir pārāk svarīgs, lai kan-didātu apspriešana notiktu slepenībā un politiskās tirgošanās ceļā.

Rīgas Latviešu biedrība piedāvā savas telpas visu līmeņu sarunām un diskusijām, lai prezidenta kandidātu izvirzīšana notiktu atklāti un tautai saprotami.

Šī brīža Valsts prezidenta ievēlē-šanas kārtība paredz aizklātu Saeimas balsojumu. Tas mums kā Latvijas ve-cākai demokrātiskai organizācijai ir nepieņemami.

Mēs aicinām Saeimas deputā-tus atcerēties, ka viņi ir tautas vēlēti

pārstāvji, un darīt visu iespējamo, lai tuvākajā nākotnē sabiedrība redzētu katra deputāta balsojumu ikvienā jau-tājumā, īpaši tik nozīmīgā kā valsts augstākās amatpersonas vēlēšanas.

Rīgas Latviešu biedrības Dome:

Jānis Bordāns, Jānis Briedis, Jā-nis Brikmanis, Ojārs Celle, Lauma Celma, Ingmārs Čaklais, Ieva Niko-leta Dāboliņa, Normunds Dreģis, Ilva Duļevska, Guntars Felsbergs, Margi-ta Gailīte, Guntis Gailītis, Valdis Ga-vars, Ēriks Hānbergs, Viktors Haus-manis, Inita Marija Heislere-Celma, Gaida Jablovska, Dace Jurka, Guntis Kalme, Jānis Atis Krūmiņš, Lauris Leitāns, Andrejs Migla, Edgars Muce-nieks, Skaidrīte Naumova, Jānis Oga, Margita Poriete, Edgars Račevskis, Daina Raituma, Pēteris Ritums, Maija Sinka, Aivars Smagars, Dāvis Stalts, Mirdza Stirna, Ārijs Šķepasts, Jānis Zandbergs, Ivars Zvejnieks

5. Citi.Šī laikam bija vieglā daļa, jo ne-

viens nesakāvās! Inta savāca visus papīrus un teicās tos ievadīt gaļas ma-šīnā, tad pagriezīs rokturi un iznāks garšīga desa. Patiesība tā gluži nebi-ja! Viņa tos ievadīs datorā, piespiedīs pogu un iznāks visiem apmierinošs un lietojams plāns. Faktiski tā arī glu-ži nebija! Man ir aizdomas, ka tiksim lūgti uz vairākām sesijām strādāt ar izdrukātām iespējām un varbūtībām, kad riktīgi noderēs Intas diplomātis-kās spējas.

Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Adelaides Latviešu nams „Tālava“Pārrunā plānus tā uzturēšanai un turpmākai attīstībai

No kreisās: Kārlis Ātrens, Inta Skābe, IntsPuķītis, Andris Jaudzems, Andis Bēr-zinš, Inta Rumpe, Vilnis Jankovskis, Juris Skābe, Valdis Jaudzems.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

No kreisās: Valdis Jaudzems, Ints Pu-ķītis, Kārlis Ātrens, Andis Bērzins.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

RLB atklāta vēstuleTurpinājums no 1. lpp

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sestdien, 19. martā pirmoreiz sa-nāca jaunā Melburnas Latviešu nama kooperatīva (MLNK) valde. Jauno darba gadu ievadīja Kārlis Kasparsons ar sekojošiem – aizkustinošiem, bet tālredzīgiem vārdiem:

„Paldies jums visiem, kas uzņēmu-šies strādāt Nama labā! Nams pieder paju īpašniekiem, bet tas, kas Namā notiek, izlemj latviešu sabiedrība, vār-du sakot, paju īpašnieki ir nodevuši Namu Latviešu sabiedrības lietošanā. Tas arī nozīmē, ja sabiedrība namu ne-lietos, tad pienāks laiks, kad tas tiks pārdots, un mūsu sabiedrība pazudīs. Tāpēc Nama valdei ir jāpielāgojas sa-biedrības vajadzībām, pašreizējām

vajadzībām un jāuzzina no jaunākās paaudzes, ko viņi sagaida no Nama. Valdes pienākums ir uzturēt Namu labā kārtībā un ziņot sabiedrībai trū-kumus, kas bojā vai var bojāt Namu, un lūgt sabiedrību nākt palīgā ar nau-das līdzekļiem – ziedojumiem un tes-tamenta novēlējumiem. Lai valde va-rētu tikt galā ar iepriekš teikto, valdei bija jāsastāda darba plāns, bet lai varē-tu darba plānu izpildīt, bija jāpaplašina pašreizējo valdes locekļu skaitu.“

Par nama valdes priekšsēdi tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdis Kārlis Kasparsons,  bet vicepriekšsēdim ie-

Sveicināti, lasītāji!Šonedēļ nākam pie

jums jau otro reizi. Re-dakcijā mums arvien ir grūtības izsijāt, kurus no iesūtītajiem rakstiem ievietot, kurus ne. Un

dažreiz sakrājas tik daudz nepublicēto rakstu, ka nekas cits neatliek, kā izdot divus laikraksta numurus vienā nedēļā.

Trimdas sākuma gados latviešiem bija jāpulcējas īrētās telpās, un tāpēc viens no lieliem mērķiem bija iegūt sa-vus namus, lai varētu ērtāk tikties gan sarīkojumos, gan skolās, gan vienkār-ši pasēdēt kafejnīcā un papļāpāt. Šādi latviešu nami nu ir visās lielākajās trimdas pilsētās. Dažās pat ir vairāki nami un baznīcas – vai nu vienkopus, kā Adelaidē, vai izkaisīti pa visu pilsē-tu, kā Melburnā. Dažviet tie pieder pil-sētas Latviešu biedrībai (kā Sidnejā), dažviet kādai organizācijai (kā Dauga-vas Vanagu nami), vai arī atsevišķam nama kooperatīvam.

Ar latviešu sabiedrības sašaurinā-šanos, Latviešu nami sāk pārvērsties no atrisinājuma uz problēmu. Ja tos nelieto tik daudz kā agrāk, tad tos kļūst grūtāk uzturēt. Divos rakstos lasām par pūlēm atrast latviešu namiem pie-mērotu un ilgtspējīgu lomu nākotnē.

Gan namu darbos, gan organizāci-jās tagad lēnām sāk iesaistīties nesenie iebraucēji no Latvijas. Vienalga, vai viņi atbraukuši uz palikšanu, vai tikai uz īsāku laiku, sakarā ar darbu vai mā-cībām, ir svarīgi, ka visi latvieši jūtas ka daļa no vienas kopienas. Mūsu da-žādībā ir vietas visiem – gan tiem, kuri mīl dejot tautas dejas, gan tiem, kam nepatīk. Gan tiem, kam riebj politika, gan tiem, kuriem politika ir sirdslieta.

Tomēr nekad neaizmirsīsim, ka esam viena tauta, un ka svarīga loma mūsu sasaistīšanai ir drukātam vār-dam. Par spīti krīzei Latvijā (liekas, ka vairs tik bieži nelieto vārdu dižķibe-le), Latvijas grāmatu izdevēji turpina nemitīgi izdot kvalitatīvas grāmatas. Dažu 2010. gadā izdoto grāmatu vākus redzam rakstā par grāmatu mākslas konkursu Zelta ābele 2010. Citā rakstā aprakstīts Ziemeļamerikā iznākošais rakstu krājums kultūrai un brīvai do-mai – Jaunā Gaita Nr. 264.

Dzīve sākās un dzīve beidzās. Mums ir raksti par visjaunāko Kultūras dienu dalībnieci, kā arī par aizgājējiem, flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu (Andrés el Letón) un Beļģijas Latviešu biedrības bijušo vadītāju Dr. Jāni Jeru-mani. Tas, kas notiek pa vidu, izšķirs vai latvieši pārdzīvos kā latvieši, vai pakļausies pārtautošanās spiedienam, kā tas notika ar senprūšiem.

Jaunatnes dienas, latviskās gaidu un skautu nodarbības, kultūra un po-litika. Piedalīsimies un turpināsimies!

GN

Melburnā, 2010. gada 17. novem-brī piedzima Annika Laila Vaita (Whyte).

Tēva Džeimsa Vaita (James Why-te) gādīgajās rokās mazā, 6 nedēļu vecā Annika jau 28. decembrī Nacionāla-jā teātrī vēroja, kā māmiņa Amanda dejo, piedaloties Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Tautas deju sarīko-jumā Dancot gribu! Starpbrīdī turpat aiz skatuves Annika saņēma savu kār-tējo maltīti un tautas deju apkūlībās saldi gulēja.

Annika bija arī jaunākā KD Nos-lēguma Vecgada Salsas ballē, kurā viņa ieradās kopā ar vecākiem; šo-reiz šampanietis izpalika.  ■

Redakcijā Jaunākā AL53KD dalībniece

Sēž no kreisās: Māra Lezdkalne, Ērika Stokāne, Roksija Reitere, Kārlis Kaspar-sons, Anita Andersone, Daina Grosa un Bite Švolmane. Stāv no kreisās: Biruta Flada (Flood), Henrijs Pacers, Ilze Nāgela, Petras Nesteckis, Gita Nestecka, Arnis Gross, Linda Drēziņa, Biruta Smite (Smith). Bildē trūkst Valda Jefimova, Gunta Koldvela (Caldwell), Ingrīda Jēkabsone un Jānis Kārkliņš.

FOTO

Rok

sija

Rei

tere

Melburnas Latviešu namsKooperatīva valdē jaunas sejas, plāni nākamajam darba gadam

Turpinājums 10. lpp.

4. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Katru gadu 2. aprīlī bijušā Latvi-jas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera dzimšanas dienā tiek paziņo-ti viņa vārdā nosauktā fonda balvas ie-guvēji par jaundarbiem, kas nozīmīgi jaunatnes audzināšanā un latvietības veicināšanā vai svarīgi latviešu kultū-ras un zinātnes laukā un radīti vai iz-doti iepriekšējā kalendāra gadā ārpus Latvijas. Šogad aprit 135 gadi no ģene-rāļa Kārļa Goppera dzimšanas dienas.

Goppera fonda apbalvošanai ir gara vēsture. Pirmā apbalvošana no-tika 1948. g. Vācijā. Balva literatūrā tika piešķirta Jānim Širmanim par

grāmatu Kriksis, kas piedzīvoja vai-rākus izdevumus, un ar kuras saturu iepazinās simtiem trimdas latviešu bērni pasaules tālēs.

Līdz 2010. gadam fonds apbalvojis 114 autorus un piešķīris 42 atzinības

rakstus.Šogad literatūras nozarē un tēlotā-

jas mākslas darbi nebija iesūtīti. Tāpat arī vispārējā nozarē.

Labs laiciņš aizri-tējis kopš Kultūras die-nām Melburnā, kuru dalībnieki jau sen, kā atgriezušie savos ikdie-nas darbos un nedarbos. Pēc svētkiem mums –

lasīt gribētājiem, pratējiem un intere-sentiem – ir bijusi iespēja iepazīties ar ne vienu vien svētku atsauksmi, pateicību un nereti arī ar viedokļiem par to, kā vajadzēja vai nevajadzēja, kas pieņemams vai nepieņemams. La-sot kritiskos vārdus par aizvadītajiem svētkiem, nevarēju noslēpt sejā smai-du. Ne tādu, kas, nepiekrītot izsmej, bet gan tādu, kas rodas sajūtot un da-ļēji arī saprotot tik atšķirīgos paaudžu viedokļus. Kā nekā Kultūras dienām Austrālijā ir gara vēsture vairāku pa-audžu garumā.

Lai nu kā, vismaz man personīgi, prātā neataust neviens kritisks vārds, tikai prieks par doto iespēju tik tālu no dzimtenes būt kopā un saprasties ar latviski domājošiem cilvēkiem, kas iet dara un dara labi! Paldies aktīvajiem melburniešiem!

Pēc svētku svinēšanas un izklai-dēm, neizbēgams ir jaunu darāmo darbu uzdevums, lai pēc tam atkal varētu lustēties! Tāds šogad ir uzti-cēt Sidnejas jauniešiem, 33. Jaunatnes dienu mājiniekiem un organizētājiem. Nu jau vairākas reizes, diezgan kuplā pulciņā sidnejieši ir sanākuši kopā, lai kaltu plānus, dalītos idejām un vīzijām par gaidāmajām Jaunatnes dienam. Viņu idejas un domas šogad uzklausīt un stūrēt ir uzticēts jaunajam pārim – Dainai un Voldim Kainiem, kuri ir šo dienu galvenie grožu turētāji.

Darāmā un plānojamā ir ļoti, ļoti daudz, bet daži maziņi darbiņi ir jau paveikti, kā, piemēram, esam tikuši pie 33. Jaunatnes dienu logo. Logo autore Arta Sarkane ir dzimu-si Saulkrastos, Latvijā un Austrālijā šobrīd studē. Prieks redzēt, ka Arta Latviešu namam līkumu nemet, kā tas bieži tiek pārmests citiem nesen iebraukušajiem Latvijas latviešiem, bet iesaistās gan ar savu klātbūtni sa-rīkojumos, gan palīdzīgu roku. Arta stāsta, ka uz Latviešu namu nāk, lai satiktu jauniegūtos draugus, kā arī

tādēļ, ka šeit ir iespēja runāt latvie-šu valodu, līdz ar to arī justies tuvāk mājām. Izstrādājot logo, viņa vēlējās tajā ielikt laba noskaņojuma sajūtu, nepiemirstot arī Latviju raksturojošas detaļas.

Jaunatnes dienas šogad norisinā-sies no 26.  –  31.  decembrim. Svēt-kos viesosies arī viesi no Latvijas, par kuriem mēs stāstīsim pavisam drīz! Tāpat mēs esam iecerējuši svētku programmā iekļaut līdz šim nebijušas aktivitātes, bet pats galvenais mūsu uzdevums ir piesaistīt gan jauno paau-dzi un Austrālijā dzīvojošos Latvijas latviešus, gan vecāko paaudzi.

Nosaukums Jaunatnes dienas ne-būt nenozīmē, ka tās tiek rīkotas tikai jaunajiem, bet gan to, ka mēs jaunieši esam priecīgi organizēt svētkus gan sev, gan mūsu vecākiem un vecvecā-kiem!

Mums visiem, svētku organizēša-nā iesaistītajiem, būs liels prieks Jūs visus redzēt Sidnejā gan jaunus, gan vecus!

Rita VīksniņaLaikrakstam „Latvietis“

33. Jaunatnes dienas SidnejāSvētku programmā iekļaus līdz šim nebijušas aktivitātes

Pirmā rindā no kreisās: Daina Kaina, Leia Supe, Erika Marozekija (Marosszeky), Jānis Daniklifs (Dunni-cliff), Rita Vīksniņa, Toms Mačēns. Otrā rindā no kreisās: Arta Sarkane, Ella Mačēna, Voldis Kains.

Ģenerāļa Kārļa Goppera fonda paziņojumsApbalvots Ņujorkas Latviešu koris

Turpinājums 12. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp

abc.geoforums.lv/)Pēc tam atpakaļ uz māju, kur veica

dažādas izdarības, un vakarā pieda-lījāmies Zemes stundā (Earth Hour), kad uz stundu izslēdz elektrību (īpaši lampas) un turpmākās nodarbības risi-nājās sveču gaismā.

ESGAV gadskārtējā nometneNākošā nedēļas nogalē notiks ES-

GAV (Etniskā skautu un gaidu apvie-nība Viktorijā) gadskārtējā nometne. Šogad tā notiks Mafekingparkā (Ma-feking Park) – austrāļu roveru nomet-nes vietā, Jej (Yea) apkārtnē. Tēma ir Impēriskā Roma (Imperial Rome), bet nevaru stāstīt neko par to – neesmu vairs nometnes komitejā un nezinu de-taļas par to, kas plānots. Bet no piere-dzes – būs interesanta nedēļas nogales nometne visiem dalībniekiem, no vi-sām (8) tautībām!

Vad. Arnis VējiņšLaikrakstam „Latvietis“

Rīgas (1.) gaidu un Rīgas (102.) skautu vienībām marts ir ļoti aizņemts mēnesis. Šajā mēnesī mums bijis daudz ko darīt un daudz kur iet.

Mūsu darbībā ieskaita:

Vienību nometneKatru gadu abas vienības brauc uz

Tērveti, uz mūsu gadskārtējo nomet-ni. Beidzamos dažus gadus sakarā ar ugunsgrēkiem bijām mainījuši uz zie-mas nometni. Šogad nolēmām atgriez-ties uz mūsu pierasto laiku – Leibora dienas (Labour day) garo nedēļas no-gali no 12. līdz 14. martam.

Nodarbības bija daudz un dažādas. Piemēram skauti un gaidas, uzcēluši savas guļamteltis un virtuves pajum-ti un tos iekārtojuši, gāja mežā. Tur mežā, starp citu, atjaunoja savas zi-nāšanas vai jaunie mācījās par koku ciršanu. Tālāk arī mācījās dažādas mākas, ieskaitot mezglu siešanu un to lietošanu. Glābšanas mezgls vai-rākiem bija jaunums, un viņiem bija iespēja to praksē izmēģināt, kad katru (pārbaudīt viņu mezglu siešanas spē-jas) uzvilka kokā!

Tajā pašā laikā roveri darīja savu labo darbu, aptīrot dažas apakšnomet-nes: pēc janvāra milzīgām lietus gā-zēm bija vairāki koki, kas bija jānogāž drošības dēļ.

Sestdienas vakarā ciemos atbrau-ca divi astronomi no Bendigo Astro-nomiskās sabiedrības (Bendigo As-tronomical Society). Viņi no sākuma pastāstīja kā teleskopi strādā, bet tad tumsā varēja parādīt mēnesi un dažā-das zvaigznes. Vēlāk aizgājām viņiem līdzi uz citu nometnes daļu, un viņi mums parādīja Saturnu – ar visiem riņķiem!

Svētdienā, pēc karoga un svētbrī-ža, visi devās lielgaidu rīkotā šķēršļu gājienā pa visām Tērvetes malām. Va-karā notika mītnes vakars ar visādiem priekšnesumiem, dziesmām un sau-cieniem.

Pirmdienas pēcpusdienā slēdzām nometni un devāmies uz mājām.

Pulkveža Kalpaka piemiņaTāpat kā katru gadu, mēs gādājām

par roveru, lielgaidu un gaidu karo-ga sardzi Daugavas Vanagu Melbur-nas nodaļas rīkotajā piemiņas brīdī

Foknera (Fawk-ner) kapsētā. Pēc māc. Saulītes no-vadītā svētbrīža, vairums devās uz sarīkojumu DV mītnē, kamēr mūsējie devās uz Tērveti, piedalīties vienību nometnē.

Dromānas Jūras mazskauti ciemos

2010. gada bei-gās mazskautu va-dītāja Ināra Upīte izbraukuma laikā Morningtonas pussalā, sarunāja tik-šanos ar Dromānas Jūras mazskautu pulciņu.

2011. gadā, sestdienā, 19.  martā Melburnas Latviešu namā atkal bija tikšanās, kad Dromānas Jūras skautu mazskautu pulciņš viesojās pie Rīgas (102.) mazskautu pulciņa un Rīgas (1.) gaidu guntiņu pulciņiem.

Vad. Upīte bija noorganizējusi da-žādas izdarības, sākot ar pētniecības gājienu ap Latviešu namu un Latviešu skolas māju. Bērni pa pāriem (viens latviešu un viens ciemiņš) meklēja at-bildes vairākiem jautājumiem.

Pēc tam visi aizgāja uz Seintkil-das Botāniskiem dārziem, kur notika dažādas spēles un bija iespēja baudīt bērnu parku.

Pēc tam visi atgriezās Latviešu namā, kur priekšpagalmā sagaidīja pi-cas un arī saldumi. Šī bija laba diena, un visiem bērniem šīs pēcpusdienas nodarbības ļoti labi patika. Paldies va-dītājām, kas šo iespēju bērniem noor-ganizēja!

Skauti un gaidu pulciņā nodarbības

Pēc skolas jaunieši kārtējām no-darbībām pulcējās vadītāju Vējiņu mājās. Starp citu, piedalījās pētniecī-bas gājienā pa Gardinera strauta taku (Gardiner’s Creek trail), kur arī ierī-koja ģeoslēptuves (angl.: geocaching) nodarbību – kaut kas līdzīgs dārguma meklēšanai (angl.: treasure hunt), iz-mantojot speciālu GPS aparātu, kas tam paredzēts – ieraksta koordinātes, lai speciāli meklētu šo noslēpto trauku. Atradām, ielikām objektu, kas no citas ģeoslēptuves izņemts, un Ģeoslēp-tuves tīmekļa lapā aprakstījām, kas izņemts un kas ielikts (iepriekšējā reizē, kad šo darījām, lielgaida Karī-na Vējiņa ielika traukā objektu, kas bija iesācis ceļot Havajas salā, un ko viņa bija atradusi Ņujorkā). (Red.: Par ģeoslēpņošanu var vairāk lasīt http://

Daudzas un dažādas nodarbībasGaidām un skautiem Melburnā aizņemts marta mēnesis

6. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Vējā plīvojošs Latvijas karogs sagaidīja izlūku grupiņu Detmoldas latvietes Dr. Ievas Suermannes (Su-ermann-Rituma) un viņas vīra nama priekšā. Ieradāmies, lai ar viņu labi pārbaudītiem ieteikumiem divas die-nas apskatītu vietas, kas bijušajiem Augustdorfas bēgļu nometnes jaunie-šiem palikušas neizdzēšamā atmiņā no apmēram 1950. – 1957. gadiem. Satikāmies, lai padomātu par sasauk-šanos un sadziedāšanos divu, trīs die-nu garumā laikā  ap  16.  –  20.  jūniju 2012. gadā!

Pagājušajā gadā minētā laika acu liecinieki pirmo reizi pulcējās jūlija sākumā Rīgā.* Iedvesmotāji: Ligita Hussa (Huss-Grikmane), Vija Briga-dere, Daumants Hāzners. Lielākā daļa vienojās, ka jātiekas tur, kur viss no-tika ... pie mūsu kopējā likteņa – Au-gustdorfas priedēs un apkaimē.

2.,  3.  martā no Dienvidvācijas atbrauca Māra Apele-Blūmiņa ar vīru, no Dortmundas Rūta Buklevica (Siecinieks), Ieviņa Picka-Emhardte no Švarcvaldes pierobežas (Schwar-zwald) un minsteriete Aija Ebdene (Lasmane).

Detmoldas mājas tēvam ir labi sa-kari ar daudzām vietējām personībām, kas labprāt mūsu starptautisko tikša-nos veicinātu. Bijušie latviešu august-dorfieši dzīvo tikpat kā visās pasaules malās! Tā skaidrojām Augustdorfas ciemata galvai (Dr. Andreas Wulf). Viņš 2010. g. atsūtīja apsveikumu uz Rīgu. Vasarā 2012. g. viņš mūs lab-prāt apsveiktu personīgi Augustdor-fas rātsnamā! Šoreiz dzērām kafiju ar birģermeistaru un saņēmām grāmatas par Augustdorfu.

Mūsu bēgļu nometnes vietā atro-das Vācijas armijas otrā lielākā noviet-ne. Pulkvedis ar šoferi mūsu grupiņu izvadāja pa kazarmu teritoriju. Centā-mies ieraudzīt nostūrus, kas piecdes-mitajos gados mums bija nozīmīgā-kas vietas: skolas, dzīvojamās, kungu gala, Monte Kasino, Sibīrijas, YMCA, kantīnes u.c. barakas. Bija jāpapūlas!

Kazarmu vārtu tuvumā atrodas

Augustdorfas ciemata pirmsākums: Doeren-krogs. Svaigi nokrāsots, bet viesnīca slēgta un raibs grieķu res-torāns. Šaujamlauki (NATO, britu pārziņā), bomji ar sarkaniem brīdinā-juma karogiem, Lopshornas muižas drupas – viss atgādināja senās dienas skarbardžu, priežu mežos un smiltā-jos, kad meklējām kurināmo, sēnes un ogas.

Meža peldētava Hoerstes pakalnā darbojas arvien.

Mūžīgie Eksternšteine (Extern-steine) – mistiskās stāvās klintis stāv kā stāvējušas (70 milj. gadu!), kad mūs skolēnus veda ekskursijā. Tikko at-vērts moderns muzejs.

Visiem neaizmirstais: iespaidīgais piemineklis (Hermannsdenkmal) par godu slavenam ģermāņu kara vadonim Arminiusam (Arminius) atgādina par sekmīgo kauju pret romiešiem 9. gadā. Varonis ar vieglu smaidu un 7 m garu, gaisa paceltu zobenu sargā mieru arī šodien!

Vairākas stundas pavadījām, staigājot pa kulturvēsturiski bagāto, skaisto Detmoldu, kas pārsteidza uz katra soļa.

Minēto un daudz cita varētu skatīt, baudīt divu/trīs dienu garumā 2012. g. Jāņu nedēļā. Varbūt ceļā uz Līgo svēt-kiem Latvijā, Annabergā/Bonnā, DV Bērzainē/Freiburgā.

Vai to mēģināt darīt? Tas atka-rāsies no visu atsaucības un palīdzī-bas izplatīt šo aptauju jeb kādā veidā (avīzēs, latviešu namos, sarīkojumos, apkārtrakstos, internetā, personīgi sazinoties utt.) un braukt ieinteresēto skaita. Lūdzam talkā!

Gaidīsim atbildes ne tikai no biju-šajiem augustdorfiešiem – Detmolda, Blomberga un apkaime – sasauksi-mies!

Par interesi piedalīties lūdzu rakstīt, zvanīt Rūtai Buklevicai līdz 2011. gada Jāņiem:

Rūta BuklevicsAm Hagedorn 944319 DortmundGermanyTel. + 49 231-271031buklevics@gmx.de

Detmoldas mājiniekiem, izlūku grupas vācu līdzgaitniekiem – sirsnīgs paldies par izpratni, pacietību, mūs pa-vadot pie bēgļu dienu saknēm (angl.: back to the roots)!

Aija Ebdene, MinstereLaikrakstam „Latvietis“

* Skat. laikraksta „Latvietis“ 101. nu-muru, vai http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=474

Satiksimies Augustdorfā 2012. gadā„Izlūku“ grupiņa tikās ar birģermeistaru

Pie Hermaņa pieminekļa 1951. g. 17. jūnijā.

Pie Hermaņa pieminekļa 2011. gadā: No kreisās: Dr. Ieva Suermanne, Māra Apele-Blūmiņa, Rūta Buklevica, aiz-mugurē Johens Suermanns, Aija Eb-dene.

FOTO

Vol

fgan

gs A

pels

(Wol

fgan

g A

pel)

Pie Eksternšteine: No kreisās: Rūta Buklevica, Aija Ebdene, Māra Apele-Blumiņa, Dr. Ieva Suermanne.

FOTO

Vol

fgan

gs A

pels

(Wol

fgan

g A

pel)

Pie Detmoldas pils: No kreisās: Rūta Buklevica, Dr. Ieva Suermanne, Ievi-ņa Picka-Emhardte, Aija Ebdene, Jo-hens (Jochen) Suermanns, Volfgangs Apels (Wolfgang Apel).

FOTO

Mār

a A

pele

-Blū

miņ

a

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp

jam maiņas un izaugsmi viņa radošajā darbā. Nav pazaudēts viņa paša stils, bet tas pilnveidots, atrasts savādāks šī stila pielietojums. Ja atceramies izstā-di pirms diviem gadiem šajā pašā gale-rijā, tad vērojām Jura Ceriņa gleznotās kalnainās ainavas. Šoreiz nav abstrak-tos ritmos vērojamas gaismas un ēnu spēles, šoreiz vērojam arī reālākas ai-navas, pat ēkas, kokus utt. Šis organi-zētais eleganto līniju un izsmalcināto krāsu laukumu ritms mūs aizrauj ar savu kompozīcijas līdzsvarotību.

Jautāju, cik kritiski mākslinieks skatās uz saviem darbiem? Juris at-bild: „Es esmu milzīgi kritisks. Pie-mēram, šinī izstādē atlasīju tikai dar-bus, kas pašam likās labākie. Ja man ir kāda vaina, tā ir, ka es neesmu pārāk drošs. Skatoties uz gleznām, tas nepa-rādās, bet man vienmēr ir šaubas, vai esmu uz pareizā ceļa vai nē; es daudz

šaubos.“Uz jautājumu, – cik bieži tiek

rīkotas tikai savas personīgās dar-bu skates, Juris atbild: „Pēdējā laikā praktiski katrus divus gadus, bet mani darbi bieži atrodas dažādās gleznotāju grupu darbu izstādēs. Es labprāt bie-žāk rīkotu savu darbu skates, bet or-ganizēt izstādes nav viegli. Es dzīvoju tālu no Melburnas, pats sava pasaulē, es varbūt kādreiz aizmirstu, kas notiek citur.“

Interesanta lieta ir tehnika – visi darbi gleznoti guaša tehnikā uz pa-pīra, un šādā tehnikā bieži gleznotus darbus neredz. Man personīgi ļoti tuva šī tehnika, man patīk, ka guaša teh-nikā nav spilgtu, jēlu krāsu toņu: pat visspilgtākie toņi ir pastelīgi un šķiet kā ar sudrabainu miglu klāti. Krāsu gammas Jura Ceriņa gleznās nav vien-veidīgas: gan brūnos, gan zilganzaļos, citas dzeltenīgos toņos, bet visas bez izņēmuma ļoti smalku un izsmalcinā-tu toņu gammā. Profesionāls māksli-

nieks, labākajā šī vārda nozīmē.Izstādi ar īsu uzrunu atklāja galeri-

jas īpašnieks Marks Čapmanis (Mark Chapman), arī uzsverot gandarījumu, ka šajās telpās atkal redzam Jura glez-nas, atkal tiekamies ar viņa mākslu, kas katru reizi ir gan pazīstama, gan atkal jauna.

Darbi apskatīti, bet skatītāji nestei-dzas izklīst; sarunas sprēgāt sprēgā: visi grib parunāties ar mākslinieku, kā arī savā starpā apmainīties ar gūtajiem iespaidiem. Prieks bija skatīt, tik kuplā skaitā atnākušos Melburnas latviešus.

Tie, kas kādu apstākļu dēļ nepa-spēja uz atklāšanu, atgādināšu, ka gleznas būs aplūkojamas un arī iegā-dājamas līdz 16. aprīlim.

Ilze Šēnberga-NāgelaLaikrakstam „Latvietis“

Chapman and Bailey gallery, 350 Johnston St., Abbotsford.www.chapmanbailey.com.au

Lai valdzinātu savus skatītājus, teātra mono-izrāde, veltīta pirmās republikas grande dame Emīlijai Benjamiņai, balstās uz visām sabied-rībām raksturojošo tau-

tas neapslāpējamo interesi par slave-nībām. Vēl šodien, citā laikmetā, citā kontinentā, tauta sanāk, lai iepazītos ar bieži no āra aplūkotās un apbrīno-tās mājas pie Vērmaņdārza kādreizējo saimnieci.

Tā 2011. g. 5.  martā Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā 54 skatītājiem parādījās Emīlija, Nacionālā teātra aktrises Indras Burkovskas iemieso-jumā un kādreizējās Kanādas tautietes Baņutas Rubesas režijā. Papildus vēl Una Tone spēlēja vijoles muzikālo pa-vadījumu (komponists Niks Gothams), bet par skatuves meistaru kā arī Ben-jamiņas sulaini kalpoja longailendietis Uldis Stepe.

Izrāde turpināja jau Rīgā, Mazajā Ģildē iesākto principu, izvietot ainas atsevišķās zālēs. Biedrības gadījumā, spēlējot pirmo ainu pašā zālē, skatītāju aplim ieskautu, bet otro jau uz skatu-ves. Vēl pārtraukumā bija iespēja no-iet lejas zālē, noskatīties nofilmētās ļoti interesantās personīgās liecības no Benjamiņas laikabiedrēm Intas Prauliņas un Hēlijas Staņislavskas, kas kā bērns bija vienā izsūtījuma va-gonā ar slaveno kundzi un kas varēja apstiprināt, ka Benjamiņa mirusi no dizentērijas pēc tikai 2,5 mēnešiem iz-sūtījumā. Staņislavska aprakstīja, cik karsts ir bijis vagonā tajā liktenīgajā jūnija dienā, ka Benjamiņa izmetusies apakšveļā, kas bijusi īpaši smalka, un

kā viņa, ar pārējiem izlaista kādā Si-bīrijas meža nekurienē, ar smalkām kurpēm knapi varējusi aizsoļot tos 28 kilometrus līdz nometinājuma vietai.

Izrādes Benjamiņa: kā dzīvot mo-dernam cilvēkam nosaukums precīzi raksturo Benjamiņas pamācošo preses pasauli (Benjamiņu izdevumi – Jau-nākās ziņas un Atpūta), kas sākot jau pirms Pirmā pasaules kara, kad zirgi vilka tramvajus un dāmas valkāja klei-tas līdz potītēm, līdz pat 1940. gadam informēja un izglītoja zemnieku tautu, sava laika baurus, par to, ko šodien sauktu par dzīves stilu: kā pareizi ģērbties, ēst, mīlēt un visādi citādi rīkoties un izturēties. (Cimdiem vien-mēr jābūt gaišākā krāsā kā apģērbam! Kamēr būs pareizā cepure un cimdi, mēs ar visu tiksim galā!)

Pati Emīlija arī protams bija tieši iz šīs zemnieku kārtas, no kuras viņa pamazām izķepurojās caur sīvu darbu (kā grāmatvede) un uzcītību, kamēr tika pie pārtikuša vecāka otrā vīra Antona (kuru sauc par Toniju), sava šefa, to noceļot pirmajai sievai. Izrāde lieliski iezīmē, kā šajā vienā personā, darītājā un darījumu sievietē, reālistē ar humora izjūtu, pastāvīgi mijas pra-stums ar cēlo, naudas un varas kāre ar augstsirdību (bēgļu sludinājumi par velti).

Pārticības un veiksmes sim-bols bija Benjamiņu nams, kuru, 1876. gadā neorenesanses stilā uzbū-vētu, Benjamiņi nopirka 1928. gadā. Nama atklāšanas aina no 1930. gada parāda jau untumaināku Emīliju, kas dižojas un rīko salonu vakarus ar ie-tekmīgiem viesiem, kurus laika gaitā, kā rāda 1935. gada aina, jau apmeklē

personas, kuras viņa pati vairs nemaz nepazīst. Valdības ministri mijās ar kultūras virsotnēm, ieskaitot pašas jau senās dienās savos izdevumos po-pularizēto rakstnieku Vili Lāci, kā arī visā Rīgā pazīstamo gaišreģi Eiženu Finku, kuru uzaicināja uz kādu vaka-ru kā izklaides objektu. Viņa slavenais pareģojums par bada nāvi Emīlijai piepildījās, neskatoties uz Emīlijas atkārtotajiem apelējumiem pie nu jau komunistu valdībā iegājušā Viļa Lāča, kas nepūlējās pieminēt, ka Benjamiņi, iespiežot viņa agrīnos darbus, faktiski iecēla viņu literātu saulītē... Sic transit gloria mundi.

„Jaunākās ziņas! Pērciet viņas! Maksā tikai kapeiciņas!“

Sandra MilevskaLaikrakstam „Latvietis“

Benjamiņa!Monoizrāde Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā

„Kalna gals“Turpinājums no 1. lpp

8. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Šogad Latvijas Grā-matizdevēju asociācijas rīkotais grāmatu māks-las konkurss Zelta ābe-le 2010 vieš cerību, ka mūsu bērni 21. gadsimtā vēl lasīs reālas grāma-tas, kuras būs drukātas

uz īsta papīra un tajās smaržos visi ti-pogrāfijas krāsu toņi.

Izdevniecības Liels un mazs, Pē-tergailis, Dienas Grāmata, Zinātne, Apgāds Zvaigzne ABC un Lietusdārzs ir kļuvušas par Zelta ābeles 2010 no-minantēm divās īpaši nozīmīgās nomi-nācijās – Dzeja bērniem un Proza bēr-niem. Konkursa žūrija, kuras sastāvā strādāja Ieva Bečere – žurnāla Iespied-grafika galvenā redaktore, Ingrīda Burāne – mākslas zinātniece, Artūrs Hansons – maketētājs, Ingūna Rībe-na – arhitekte, mākslinieki Aleksejs Naumovs, Aivars Plotka, Ilze Rama-ne un Uldis Sosnovskis, visi kā viens atzina, ka 2010. gads ir bijis īpašs ar skaistām un mākslinieciski kvalitatīvi izdotām bērnu grāmatām. Pirmo reizi konkursa vēsturē, un šis ir jau 18. kon-kurss, žūrija ieviesusi divas nomināci-jas bērnu izdevumiem.

Latviešu izdevēju bērnu grāmatas atzinīgi tika novērtētas arī 2011. gada 3. martā Baltijas Grāmatu svētku ie-tvaros notikušajā tradicionālajā Bal-tijas grāmatu mākslas konkursā, kas notiek kopš 1993. gada, un kurā pieda-lās nacionālajos konkursos nominētās grāmatas no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Nominēta tika izdevniecī-bas Liels un mazs izdotā, mākslinieka Jāņa Blanka ilustrētā un Jelgavas tipo-grāfijā drukātā Aivara Neibarta dzejas grāmata Ola uz sola. Pirmo vietu šajā konkursā ieguva prozas darbs – Gun-tis Bojārs Zīda čūska, māksliniece – Katrīna Vasiļevska un ilustrāciju au-tors Aivars Vīlipsons.

„Konkurss ir sasniegumi,“ tā, vēr-tējot grāmatas, izteicās žūrijas priekš-sēdētājs mākslinieks Aivars Plotka. „Lai gan ekonomiskās problēmas ne-

ļauj daudziem vizuāli spēcīgiem spē-lētājiem darboties, konkursā aizvien ir pārsteigumi. Pārsteigums arī Mācību grāmatu nominācijā.“

Par Indras Sproģes grāmatu Joka pēc alfabēts žūrijas priekšsēdētājs saka, ka šajā darbā emocijas ir labā sadarbībā ar prātu. Grāmatas saturs un forma, atradumi, izpētot grāma-tu – dzīvespriecīgie zīmējumi, alfa-bēta plakāts, animācijas filma, Renāra Kaupera dziesma – tas viss virzīts uz vienu mērķi – mācīties radoši.

Konkursā mazāk izcēlās dzejas nominācija. Dzejas grāmatas ir īpaši intīma lasāmviela. Tās saruna ar lasī-

tāju sākas jau pirmajā saskaršanās brī-dī, kad grāmata nonāk lasītāja rokās. Maiga ir satikšanās ar Jāņa Rokpeļņa dzejas grāmatu Nosaukums. Tās vāka melnie burti veido samtainu reljefu un, šķirot lapas, pretim nāk skaidrība – melni dzejas burti uz baltas lapas.

Dokumentālo  izdevumu  nomi-nācijā ir grāmata – stāsts – vēstures zīme – Eižena Valpētera grāmata Ne-nocenzētie. Alternatīvā kultūra Lat-vijā. Tā ir sastapšanās ar unikālām personībām – mākslinieci Birutu Del-li, režisori Māru Ķimeli, komponistu Imantu Kalniņu, mīmu Modri Teniso-nu un Ansi Rūtentālu, un daudziem ci-tiem radošiem, talantīgiem cilvēkiem, kurus vienoja Kazas laiks*. Melnbaltās fotogrāfijas un teksta fontu izvēle ļauj pietuvoties izpratnei par tolaik Latvijā virmojošo jauno cilvēku strāvojumu, kas iekustināja neskaitāmas mākslas aktivitātes. Brīvās elpas un fantastiski trakulīgo ideju ietekme izjūtama vēl šodien.

Zinātnisko  grāmatu  nominācijā uzmanību piesaista Sērena Kirgego-ra darba Bailes un trīsas izdevums. Grāmatu un dizaina mākslinieki Rūta Briede un Artis Briedis šim darbam ir raduši atbilstošu vizuālo tēlu. Grāma-ta ir patīkama pēc formāta un sējuma. Tajā pārdomāta grāmatas lietotāja ēr-tība.

Spilgtas un sevi demonstrējošas ar spoguļsudrabainiem vākiem ir sērijas Latvijas Mākslas akadēmijas gadagrā-matas 3 grāmatas: 2007-2008, 2009 un 2010, kas pārstāv nomināciju Uzziņu literatūra.

Zelta ābele 2010Izsludinātas grāmatu mākslas konkursa nominācijas

Turpinājums 9. lpp.

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp

Tuvojas pavasaris! Nekas skaidrāk par to neliecina, kā Jaunās Gaitas pa-vasara numura klajā nākšana un Vol-demāra Avena kvēli siltā vāka rotāju-mā redzamais, no ēnām atbrīvotais un izkust lemtais sīkais ledus gabaliņš!

Mākslas nodaļā katrs ar divām krāsu reprodukcijām reprezentējas gleznotāji Imants Tillers un Zane Lūse. Linda Treija raksta, ka Tillera raksturīgā audeklu mozaīka „veido nekad nebeidzošos ... poēmu par dzī-vi, esamību un identitāti.“ Un „Zanes darbi ir kā fantāzijas dzīves momenti-ņi, kas paši prasās sakārtoties stāstos un atdzīvoties.“ Tillera izstādi Mel-burnā apcer arī Ilze Šēnberga-Nāgela, viena no interneta laikraksta Latvie-tis veidotājām. Melnbalto fotogrāfiju mākslas reprodukciju klāstā, turpi-nājumā no ziemas numura, ir septiņi Modra Rubeņa attēli no sērijas Kul-dīgas pilsoņi un Jāņa Bula un Gunāra Birkmaņa skati no sērijas Pirms 20 gadiem.

Daina Mjartāna rakstā par mākslu DP nometnēs 1944-1950 iepazīstamies ar Pasaules Latviešu Mākslas savienī-bas (PLMS) darbību trimdā radušos mākslas darbu saglabāšanā un izstādī-šanā Leldes Kalmītes vadībā.

Dzejniece Inga Gaile uzrunā la-bākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukt gribošos:

Lidosta pilna asaru – tu vari braukt ar kuģi,

Viņš lidos ar lidmašīnu,Viņa ar ratiem pa bruģi.Kas paliks mums, kad jūs visi aiz-

brauksiet? /.../Dzejnieks Uldis Grasis savukārt

aicina latvju tautu nenolaist rokas:/.../ Tu esi mūsu elpa cerībāUn ja par daudz tev sirdī Nogurums un mazdūšībaTad ievelc elpuVēlreiz pārmet krustuUn vēlreiz ej uz barikādēm /.../Imants Auziņš, Olafam Stumbram

(1931-1996) atgriežoties Rīgas smiltai-nē, veltī piemiņas vārdus un dzejoli.

Kā jau viņa to darījusi kopš Jaunās Gaitas pašiem pirmsākumiem, Benita Veisberga savos prozas Pierakstos ve-dina lasītāju iejusties savas ikdienas novērojumos un pārdomās: par zīlītēm un kolibrīšiem aiz loga, par latviešu valodas nepārtulkojamību, par blēdī-giem baņķieriem, par Virzas Straumē-niem, par Krievijas attālināšanos no garīgām vērtībām, par vecuma kaitēm, bet beigās atkal par dzīves skaistumu: „Dzīves dāvanu kalni visapkārt.“

Pie literārās daļas pieder arī Ulda Bērziņa apcere par dievišķo mīlestību, kāda tā atklājas islama vecā derībā Ko-rānā un turkmēņu dzejnieka Magtim-gulī dzejoļos.

Evas Eglājas-Kristsones pētījuma Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika IX daļā ap-skatīta trimdas sabiedrības šķelšanās,

attieksmē pret kultūras sakariem ar okupēto Latviju. Interesants ir autores šķietami paradoksālais apgalvojums, ka kultūras sakari nemaz nebūtu noti-kuši, ja trimdas politiskā vadība tiem nebūtu pretojusies.

Franks Gordons neesot teātra fans, tā viņš raksta, bet trīs teātra cilvēku – Ādolfa Šapiro, Asjas Lāces un Bern-harda Reicha sakarības laikā un telpā

Mākslas  izdevumu  nomināci-ja vēsturiski bijusi viena no smagā-kajām. Šajā nominācijā arī šoreiz 4 fundamentāli izdevniecības Neputns izdevumi. Blakus bagātīgajām grā-matām par Ausekļa Baušķenieka un Valdemāra Tones radošo darbību, ar melnās krāsas savdabību izceļas Ilzes Živates un mākslinieka Raula Liepiņa veidotais katalogs Harijs Brants.

Konkursa nominācijas ir nosauk-tas, grāmatas izvietotas lasītāju apska-tei izstādēs Rīgas pilsētas centrālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālās biblio-tēkas skatlogā un grāmatu namā Val-ters un Rapa, lasītājiem ir iespēja veikt savu balsojumu par skaistāko grāma-tu interneta portālā Delfi, un izdevēji satraukti gaida 6. aprīli, kad Latvijas Zinātņu akadēmijā tiks pasniegtas gal-venās balvas. Žūrijas pārstāve, māks-las zinātniece Ingrīda Burāne Zelta ābeles 2010 bērnu grāmatu nominā-

cijās saskatīja „augšupejošu vektoru“. Lai tā būtu!

Guna BīriņaLaikrakstam Latvietis

Rīgā, 2011. gada 18. martā

* 1961. gadā Rīgas radošā jaunatne sāka pulcēties kafejnīcā „Sputņiks“ Vaļņu ielā 10, kas pēc kāda laika ie-guva sev otru, neformālu nosaukumu „Kaza“, jo tajā atradās kafijas au-tomāts ar uzrakstu „Casino“. Avots: http://www.hipiji.lv/content/view/24/89/

Zelta ābele 2010Turpinājums no 8. lpp

Jaunā Gaita Nr. 264Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai

Turpinājums 15. lpp.

10. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

3.  aprīlī dodieties kārdināšanas kruīzā pa Mocarta jūru kopā ar operas DONS ŽUANS varoņiem! Šajā iestudē-jumā darbība notiek uz

kruīza kuģa, un no tā nav iespējams aizbēgt. Viens vīrietis – un neskaitā-mas salauztas dzīves. Kas ir šis cil-vēks, un kāpēc viņam ir tāda vara pār apkārtējiem? Atbildes meklējiet kopā ar diriģentu Aināru Rubiķi un solis-tiem Jāni Apeini, Romānu Poļisadovu, Sonoru Vaici, Danu Bramani u.c. Dona Otavio lomā – atkalredzēšanās ar ska-tītāju iemīļoto tenoru Andri Ludvigu!

5. aprīlī izbaudiet vairākas debijas Džuzepes Verdi operas TRAVIATA

iestudējumā LNO. Uzveduma darbība noris 1950. gadu Parīzē: aiz muguras palicis karš, asinis un sāpes, un visi alkst baudīt dzīvi; uz šī fona kā krāšņs zieds uzzied un novīst kurtizānes un viņas kvēlā pielūdzēja neiespējamā un skaistā mīla... LNO pirmoreiz Violetas lomā – viessoliste Dināra Alijeva, Žor-ža Žermona lomā – viessolists Avazs Abdulajevs. Debijas lomas arī LNO kora māksliniekiem – Deniss Trans ie-jutīsies Daktera, bet Viesturs Vītols – Barona lomā. Pie diriģenta pults: Lielās Mūzikas balvas 2010 laureāts nominā-cijā Gada debija Atvars Lakstīgala.

Atjaunojuma pirmizrādē 15. aprī-lī  uz LNO skatuves atgriežas valdzi-nošā un nāvējoši bīstamā Austrumu

teiktie kandidāti atteicās, un tā arī šis amats tika atstāts brīvs līdz nākamai valdes sēdei.

Melburnas Latviešu nama paplašinātās valdes locekļi

Nama un Dāmu kopas kasiere – Roksija Reitere, Melburnas Dauga-vas skolas pārstāve – Bite Švolmane, padomniece – Ērika Stokāne, valdes sekretāre – Gita Nestecka, Dāmu ko-pas pārstāve – Māra Lezdkalna, raksti, publikācijas un MLNK vēstures raks-tīšana – Ilze Nāgela un Daina Grosa, līdzekļu vākšana – Anita Andersone, Bite Švolmane, Valda Jefimova un Gunta Koldvela (Caldwell), Nama in-terneta mājas lapas sagatavošana un e-pasta uzstādīšana – Arnis Gross, atbildīgais par filmu izrādēm, lieto-jot Nama multivideo sistēmu – Jānis Kārkliņš un Petrass Nesteckis, Nama īres noteikumu sagatavošana – Anita Andersone, Nama paju īpašnieku sa-rakstu (Share Register) sakārtošana – Andrejs Lezdkalns, Nama remonta darbu un Nama projektu vadīšana – Henrijs Pacers un Kārlis Kasparsons, Linda Drēziņa un Roksija Reitere. Nama saimnieces pienākumus turpi-nās pildīt Biruta Flada (Flood).

Dāmu kopa pārejas posmāDāmu kopas darbībā patreiz ir

pārejas posms, kad ilggadējās Dāmu

kopas vadītājas Ērikas Stokānes darbu pakāpeniski pārņem sekojošās dāmas: Dāmu kopas vadītāja – Māra Lezdkal-na, produktu iepirkšana un piegāde – Biruta Smita (Smith), produktu dau-dzuma kontrole – Ingrīda Jēkabsone, Dāmu kopas kases pārraudze – Rok-sija Reitere.

Nama pārbūves plāni5.  martā  Melburnas Latviešu

nama kooperatīva pilnsapulcē (Skat. laikraksts Latvietis Nr.135) tika no-sprausti īpaši darba uzdevumi, un jau-nā valde uzņemas darboties sekojošos darba laukos:

1. regulāri izsūtīt rakstus un in-formāciju par nama darbību,

2. piestrādāt pie līdzekļu vākša-nas Namam,

3. izveidot Nama mājas lapu un iekārtot Nama e–pasta adresi,

4. rīkot filmu izrādes, lietojot Nama multivideo sistēmu,

5. sagatavot Nama īres noteiku-mus latviešu un angļu valodā,

6. sakārtot Nama paju īpašnieku sarakstu (Share Register),

7. vadīt Nama remonta darbus un projektus – to starpā, pārbūvēt nama kafejnīcas virtuvi un tu-aleti blakus bērnudārza telpām par tualeti personām ar īpašām vajadzībām (disabled toilet).

Darāmie darbi ir vēl tikai plāno-šanas iesākuma stadijā, bet pārrunās jau tika ierosinātas konkrētas maiņas, kas varētu uzlabot Namu. Arnis Gross

ieteica ierīkot bezvada interneta pieeju visā Namā, īpaši uzsverot Mazo zāli, kafejnīcu, Lielo zāli, Braunšteina ista-bu, bibliotēku, kā arī lai bezvada sig-nāls sasniegtu skolas telpas; par šo tiks sagatavotas izmaksas. Ērika Stokāne aicināja ātrāk pabeigt celtniecības darbus, īpaši pie tualetes personām ar īpašām vajadzībām un pie Lielās zāles atdalīšanas no pārējām Nama telpām. Šie remontdarbi padarīs Namu pievil-cīgu izīrēšanai arī nelatviešu publikai.

Šī pirmā jaunās valdes sēde deva cerību, ka šogad daudz kas tiks pa-nākts. Kopīgu darbu mērķtiecīgi strādājot, ar gribošiem un enerģijas pilniem valdes locekļiem, var kalnus gāzt. Kārļa Kasparsona pilnsapulcē teiktie vārdi šeit labi iederas: „Nams ir mūsu kultūras māmuļa. Nams ir mūsu valodas svētozols. Nams ir mūsu sabiedrības sirds. Nāciet palīgā un ko-pīgi strādāsim un gādāsim par mūsu Nama labklājību!“

Visi, kam rūp Melburnas Latviešu nams, tiek laipni aicināti nākt talkā un katrs ar savu devumu palīdzēt piestrā-dāt pie Melburnas Latviešu nama pār-veides par konkurētspējīgām telpām, ko var izīrēt jebkurš, kam interesē šīs telpas izmantot. Telpu izīrēšanas ceļā iegūtie līdzekļi, būs atbalsts Nama turpmākai uzturēšanai, kā arī, pro-tams, tas vēl godam turpinās kalpot Melburnas latviešu sabiedrības labā.

Nākošā valdes sēde – 28. aprīlī.MLNK valdes vārdā

Daina Grosa un Ilze Nāgela

Melburnas Latviešu namsTurpinājums no 3. lpp

Latvijas Nacionāla Opera aicina uz izrādēm aprīlī

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem

ar piegādi Austrālijā.Dāviniet sev vai citam!

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

princese TURANDOTA. Džakomo Pučīni pēdējās operas fragmenti ska-nēs LNO Jaunajā zālē jau 11.  aprīlī, Sarunās pirms pirmizrādēm, kur Ķī-nas tēlu Eiropas apziņā skaidros Ķīnas kultūras pētnieka, LU lektora Kaspara Eihmaņa lekcija. Par uzvedumu stāstīs atjaunojuma režisors Guntis Gailītis un LNO solisti.  ■

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $35.

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp

Okupācijas muzeja un Ziedot.lv projekts Ce-ļanauda uz muzeju vāc līdzekļus, lai skolēnu grupām atmaksātu daļu no ceļa izdevumiem uz Okupācijas muzeju.

Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma (IP), sadarbojoties ar labdarības portālu Ziedot.lv, ir sākusi labdarības projek-tu Ceļanauda uz muzeju. Tā mērķis ir finansiāli atbalstīt skolēnu grupas, kas brauc uz nodarbībām muzejā no tālā-kiem Latvijas novadiem.

Latvijas Okupācijas muzejs rāda totalitāro varu – PSRS un nacistiskās Vācijas – okupācijas laiku Latvijā un tā sekas. Muzejā pieminam netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtī-

jumā cietušos un mirušos, bēgot no okupācijas varām, pasaulē izkliedētos. Pie mums darbojas IP, kurā muzeja pedagogi veido un vada īpašas nodar-bības skolēniem. Viņi palīdz jaunajai paaudzei raudzīties uz vēstures noti-kumiem no dažādiem skatu punktiem. Ekskursijas un nodarbības ik gadu apmeklē ne mazāk kā 3000 Latvijas skolēnu.

Šīs nodarbības muzejā ir bez mak-sas, taču tiem skolēniem un skolotā-jiem, kuriem līdz muzejam ir jāmēro garš ceļš, nereti pietrūkt līdzekļu, lai apmaksātu transporta īri un degvielu. Muzejs jau agrāk atbalstīja skolas un piešķīra līdzekļus no muzeja budžeta, lai atmaksātu daļu ceļa izdevumi brau-cienam uz Rīgu. Arī šogad muzejs tam atvēlēja 1000 latu. Taču pašreizējā eko-nomiskā situācija, kad pašvaldībām,

skolām un skolēnu vecākiem ir grūti atlicināt līdzekļus bērnu izglītojošiem braucieniem, ar to vien nepietiek. Tas lika muzejam meklēt palīdzību sabied-rībā, lai iegūtu vēl papildus līdzekļus un apmierinātu pieprasījumu pēc šāda veida atbalsta. Tādēļ sadarbībā ar por-tālu Ziedot.lv tika radīts projekts Ce-ļanauda uz muzeju. Tajā ikviens, kurš ir ieinteresēts, lai Latvijas skolēni va-rētu iepazīties ar Okupācijas muzeju un piedalīties muzeja IP gatavotajās nodarbībās, var ziedot savu artavu. Vidēji vienas skolas grupa, kas brauc no attālākiem Latvijas nostūriem, pa-balstā saņem ap Ls 100, bet no Rīgai tuvākā vietām – ap Ls 50.

Latvijas Okupācijas muzejs, ko veidojusi un uztur Latvijas Okupāci-

RLB Latviešu valodas attīstības kopuLatviešu valodai vēl arvien ir grūti

laiki! To atzīst katrs latvietis. Gandrīz katram ir savs viedoklis, kas būtu da-rāms, lai stāvokli uzlabotu, lai mūsu valoda vismaz saglabātos, drīzāk gan atgūtu sev raksturīgo skaistumu un vērtību. – Tas noderētu pašu latvie-šu pašapziņai, bet arī lai nostiprinātu mūsu valodas starptautisko nozīmi, kas tai piemīt kā vienai no Eiropā vēl dzī-vo senāko valodu drošai mantiniecei. Mūsu piederība rietumvalstu kulturā-lo tautu saimei tagad pavērusi daudz iespēju to kopt un uzturēt, lai tādējādi vairotu pasaules krāšņo dažādību.

Tā nu arī jau pirms desmit gadiem radās un katra mēneša pirmās pirmdie-nas vakarā plkst. 18.00 RLB 301. telpā tiekas Rīgas Latviešu biedrības Lat-viešu valodas attīstības kopas (LVAK) interesenti un draugi. Ik reizi runā kāds lietpratīgs referents par mūsu valodai nozīmīgu jautājumu. Disku-tējam par dzirdēto un citām valodas aktualitātēm. Izdodam grāmatas un arī tīmekļa vietnē piedāvājam derīgus valodas rīkus, kas lietojami par brīvu. Kopas dalībnieki un viesi atzīst, ka ir vērtīgi sadarboties un dalīties pieredzē un darbā. Vairums dalībnieku itin tieši vai vismaz netieši ir saistīti ar valo-du – ar to taču visi dzīvojam. Katrs var pievienoties pēc savām iespējām vai ar savu pienesumu.

Darbojamies sabiedriskā kārtā ar apziņu, ka latviešu valoda ir liela vērtība un mūsu valsts pamats. Esam mantojuši mūsu izcilo kultūras dar-binieku un patieso valodnieku dārgās atziņas un cenšamies uz to pamata rast jaunu spēku, lai līdzētu mūsu valodas problēmu risināšanā – jo: „Attīstās va-loda, tālāk izveidojoties saskaņā ar

savām normām un pēc pašas veciem paraugiem, bet ne citu valodu ietek-mē.“ J. Endzelīns.

RLB  Latviešu  valodas  attīs-tības  kopa (RLB LVAK) dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir latviešu valodas attīstība, kas bals-tīta uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbaha un Endzelīna atziņām un ieguldījuma. Cita starpā kopas mērķis ir iedzīvināt diskusiju par aktuāliem valodas jautājumiem, veicināt uz zinā-šanām un zinātni balstītu valodas un valodniecības attīstību Latvijā, kā arī novērst padomju laikā pieņemto valo-das dekrētu un kaitīgo nolikumu turpi-nāšanu valodas praksē Latvijā.

Ar mūsu kopas starpniecību tapu-ši vairāki noderīgi izdevumi – šeit par dažiem jaunākiem:• Rasmas Grīsles lekciju pieraksti

Jāņa Endzelīna latviešu valodas ie-vadkursā: Jāņa Endzelīna latvie-šu valodas propaideutikas lekciju kurss – grāmatu veikalos, Okupāci-jas mūz. grāmatu galdā

• J. Endzelīna un K. Mīlenbaha Lat-viešu valodas mācība, www.eraksti.lv (lietojama par brīvu!)

• Latviešu valodas krātuves Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, www.eraksti.lv (lietojama par brī-vu!)

• Prof.  J.  Endzelīna  atbildes, RLB Valodniecības nodaļas sēžu pro-tokoli 1933 – 1942, www.eraksti.lv (lietojama par brīvu!)

• Jāņa Kušķa Mūsu valoda II, Pado-mi latviskas valodas cienītājiem. Grāmata un/vai tvarts (disks) - grā-matu veikalos un Okupācijas mū-zeja grāmatu galdā

• Dr. philol. Rasmas Grīsles Hete-

rotonu vārdnīca grāmatu veikalos, LZA grāmatnīcā un Okupācijas mu-zeja grāmatu galdā

• Pamatā liekot Latviešu valodas krā-tuves Latviešu valodas pareizraks-tības vārdnīcu un papildinot to ar derīgiem jauniem vārdiem, vairāki mūsu kopas dalībnieki ir iecerējuši veidot jaunu vārdnīcu. Ieteikumus sūtīt: Aldim Rozentālam,  torero@apollo.lv; Aināram  Zelčam, eraksti@eraksti.lv; Valteram Feis-tam, valtersf@parks.lv

• RLB kopai ir sava vietne tīmeklī: http://LVAK.wordpress.com/

* * *• Piedalāmies un aicinām ziedot Mīlenbaha  un  Endzelīna  piemi-neklim  pie  LU: Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras at-tīstības fondā, reģ. nr. 40008036307, konta Nr. LV33 UNLA 0002 0564 69469, SEB Bankas Rīdzenes filiā-le, UNLALV2X, ar piezīmi:  „zie-dojums Mīlenbacha un Endzelīna piemineklim“

* * *Katru gadu kopā ar Latvijas Rakst-

nieku savienību un LZA Terminoloģi-jas komisiju rīkojam un aicinām Jūs piedalīties katra gada gaitā

Gada vārda, nevārda un spārno-tā  teiciena  meklēšanā!  gadavards@inbox.lv

Maija Sinka-Gobiņa* * *

Pirmdien, 4. apr., plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas 100.  vakars RLB Līgo zālē.

Skolēniem lētāks ceļš uz muzejuSkolēnu grupām atmaksātu daļu no ceļa izdevumiem uz Okupācijas muzeju

Turpinājums 15. lpp.

12. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Mūzikas nozarē Ņujorkas Latvie-šu koris iesūtīja darbu – tvartu (CD) Viktora Baštika mūzika (The Music of Viktors Baštiks). Goppera fonds nolē-ma to apbalvot.

Komponists un diriģents Andrejs Jansons raksta, ka Viktors Baštiks sa-sniedzis rekordu tieši latviešu garīgās mūzikas laukā. Viņa spalvai pieder ne tikvien oratorijas, kantātes, kora un solo dziesmas, ansambļi, instrumen-tāldarbi, bet arī vairāki desmiti tautas dziesmu apdares, kopā pie 400 opusu. Daudz tautas dziesmu apdares viņš rakstījis jaunatnes koriem, kuras pasū-tītas un atskaņotas Jaunatnes Dziesmu svētkos, bērnu vasaras nometnēs un citur.

Sagatavojot šo kompaktdisku, Ņu-jorkas Latviešu koris aicināja talkā vienu no Latvijas vadošajiem jaunat-nes koriem Balsis, arī Latvijas Mū-

zikas akadēmija kori, ar nolūku iepa-zīstināt Latvijas jaunos diriģentus, šo koru vadītājus un jaunatnes koru dzie-dātājus. Albuma brošūrā atrodamas anotācijas un skaņdarbu pilni teksti divās valodās – latviski un angliski.

Amerikāņu skaņu ierakstu apgāds Albany Records izrādīja interesi par Baštika mūziku un, iepazinies ar viņa skaņdarbiem kvalitatīvā ieskaņojumā, atzina tos par muzikāli augstvērtīgiem un piedāvāja kompaktdisku izdot.

Balva ASV $1 000 piešķirta Ņujor-kas Latviešu korim par gādību šī kom-paktdiska sagatavošanā un izdošanā.

Šai pavasara Goppera fonda sēdē, kas notika 2011. g, 12. martā, piešķīra atbalstus dažādiem jaunatnes pasāku-miem un projektiem. Atbalstu piešķīra Garezera Vasaras vidusskolai, Sagata-vošanas skolai, bērnu vasaras nomet-nei un bērnu dārzam, Kursas Vasaras vidusskolai. Latviešu skolām Kanādā, bērnu nometnēm Saulainē un Sidrabe-nē Kanādā, Saulgriežu Vasaras vidus-

skolai Latvijā, bērnu nometnēm Kat-varos un Skrundā Latvijā, Okupācijas muzejam, Skautu un gaidu muzejam Ogrē, Latvijā, DP albuma uzturēšanai internetā, tautas dziesmu dziedāšanas projektam Lakstīgala Latvijā, skautu un gaidu žurnālam Zīle Austrālijā un ģen. Kārļa Goppera dzimšanas vie-tas muzeja uzturēšanai Plāņu pagasta Maskatos.

Ļoti svarīga ir ziedotāju atsaucība ASV, Kanādā, Austrālijā un Anglijā. Paldies visiem labvēļiem un fonda dar-ba veicinātājiem un atbalstītājiem!

Ģenerāļa Kārļa Goppera fonds darbojas kopš tā dibināšanas 1947. g. Vācijā, no sākuma pie Latviešu skautu kustības, bet ar 1994. g. kā neatkarīga inkorporēta korporācija ASV ar pār-stāvniecībām Kanādā, Anglijā, Aus-trālijā un Latvijā. Pašreiz visi fonda padomes locekļi ir latviešu skautu un gaidu vadītāji.

Fricis M. SīpolsGF priekšsēdis

Draņķīga dūša, gan-drīz tā ka uz paģiru pusi, bet dzēris neesmu. Ārsts pie tās dūšas vainīgs. Viņš saka, ka visas tās vainas un vainiņas, par ko aizgāju pie viņa pa-

domu meklēt, esot vecuma vaina. Vai ārsts zina, pat ko viņš runā? Un viņš ņem un izraksta man veselu lērumu zāļu un tad pasaka, ka iedzert arī vairs nedrīkstot. Vai, manu dieniņ’! Ar vie-nu vārdu viņš nosauc mani par vecu, ar otru atņem vienīgo prieciņu, kas veciem cilvēkiem vēl var būt. Ja tikai vienu mazu čarkiņu ieņem, tad uzreiz paliek tā drusku siltāk. Ja divas, tad mierīgāks prāts. Ja trīs, dzīve jau sāk likties rožaināka un četri plus – par kaut kādu vecumu nav ko domāt, un tu jau sāc meklēt dziesmu kladi, lai va-rētu atkal lidot pa jaunības mākoņiem.

Bet ārsts paliek ārsts. Viņam dro-ši vien nekāda īsta jaunība nav bijusi, jo bija jāgrabinās ap mirušu cilvēku kauliem, lai varētu par dakteri izstu-dēt. Tagad viņš domā, ka dara lielu prieku vecīšiem, pagarinādams viņu mūžu par dažiem gadiņiem. Par da-žiem SAUSIEM gadiņiem. Un tu sēdi un domā, ko sadarīt ar šo veselīgo dzīvi. Ar draugiem tā ir, kā ir. Tiem, kas ir aizgājuši – šņabis vairs negaršo. Tie, kas vēl dzīvi, – tādi paši vārguļi kā tu. Guļ katrs savās cisās un tausta ceļgalus, tausta elkoņus, – kas tur tā var vilkt un sāpēt? Smērēsi visas tās ziedes, ko ārsts izraksta, palagi būs kā ar ziepēm saziepēti. Tie būs jāmaz-gā, jāizkar žāvēties – tas prasa lielas pūles. Pirksti arī tādi stīvāki kļuvuši, knaģi krīt no pirkstiem laukā. Pieliek-

ties nevari, lai paceltu – lielais vēders priekšā. Jāmetās četrrāpus un jāsalasa knaģi, bet nu tu vairs augšā netieci. Jā-rāpo līdz kādam stabam vai krēslam, lai varētu uzslieties augšām.

Kamēr visam tam tieci cauri un ie-velcies istabā – elpa ciet. Tu elso un pūt kā tāds mazais bānītis, ar ko kādreiz uz Bausku braucām. Jā, tie bija laiki. Ne tev kas sāpēja, ne sūrstēja. Laikam tas dzimtenes gaiss bija labāks un ve-selīgāks. Vai varbūt tāpēc, ka toreiz vēl nepazina klimata maiņu. Tagad jau par to vien runā un raksta. Briesmu lietas – jūra celšoties tik augstu, ka vi-sas piejūras pilsētas būšot zem ūdens. Nu kas par to? Tad jau vairs nesāpēs ne ceļi, ne elkoņi. Varbūt vienīgi vēders būs uzpūsts no tā ūdens. Bet tad jau tev ārsta arī vairs nevajadzēs un nebūs jākreņķējas.

Bet ko es te filozofēju, ja jau mani tagad sauc par vecu, tad es tos laikus nepiedzīvošu, un man tad vienalga, kam tas ūdens smeļas mutē.

Kad tevi jupis! – tā sadomājos un iztēlojos, ka dūša palika vēl draņķīgā-ka.

Laikam būs jāiet pie tā paša dak-tera un jānoprasa tā riktīgi – cik ga-diņi viņš man vēl dod ar šņabīti, cik bez šņabīša un cik – nu tā – šad un tad. Varbūt varam ar viņu nākt pie kādas vienošanās – tak jau cilvēks vien ir. Vai tad nu viņam sirds no akmens.

Rīt pat to nokārtošu, un, ja viņš teiks – nē, tad būs jāmēģina to šņabīti ar smērēšanu dzīt iekšā. Kā tad tas la-bums no tām citām smērēm tiek iekšā?

Bet tagad jāiet un jāmēģina kārtīgi izgulēties, ka rīt neaizsnaužos daktera uzgaidāmā telpā. Reiz jau man tā ne-

tīšām gadījās – esot sācis par krākt. Dakteris pat izrakstīja tādu plastikas parikti, ko bāzt nāsīs iekšā – tad ne-krākšot. Priekš kam? Es pats taču to krākšanu nedzirdu, un sievas man nav, par ko būtu jārūpējas. Pa nakti, ma-nis dēļ, lai jumts ceļas augšā. Un galu galā, kā tad es pa nakti varu krākt, ja miegs negrib nākt. Dažu naksniņu jau kādas četras, piecas stundiņas kā pa miglu nosnaužu, bet tad atkal kādu laiciņu vairāk augšā nekā miegā. Mie-ga zāles dakterim nevar prasīt. Jau tā vesela sauja tablešu un bumbiņu jāņem iekšā – bail, ka nesāku grabēt. Un tas jau tagad... ko tad darīšu, kad patiešām jutīšos vecs? Varbūt pamēģināt pāriet uz kumelīšu tēju? Ja jau vecmāmi-ņai tā bija laba diezgan, kāpēc gan ne man? Bet ja visi sāks dzert kumelīšu tēju, tad ārstam vairs nebūs darba –to es noteikti tā netīšām izmetīšu, kad rīt diņģēsimies par to iedzeršanu.

Bet, ja man tomēr nekas nesanāks, tad lai ar paliek viss pa vecam. Lai grab tās tabletes, lai ziepējas palagi. Štrunts; neesmu jau vienīgais, kam šā-das tādas kaites.

Tā nupat dzirdēju vai lasīju, skaid-ri neatceros, kā viens vecāks kungs sacījis savam ilgi nesatiktam paziņam:

„Nav labi, Pēter, nav labi – sāp gan te, gan tur, laikam vecums – tev jau ar laikam ap 85 būs, kā tu jūties?“

Pēteris smaida un saka: „Es jūtos kā jaunpiedzimis bēbītis.“

„Ko, vai tas var būt?“„Jā gan, bez matiem, bez zobiem

un, man liekas, ka nupat pieslapināju bikses...“

JancisLaikrakstam „Latvietis“

Tad tomēr vecums!Kā 85 gadus vecais Pēteris jūtas kā jaunpiedzimis bēbītis

Goppera fonda paziņojumsTurpinājums no 4. lpp

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp

Jautājums:  Kā Tu varētu raksturot abus kandidātus, kas preten-dēja Tiesību sarga pos-tenim?

Dr.  Uldis  Ozoliņš: Juris Jansons ir jurists

un vairāk strādājis administratīvos darbos, bija arī domāts, ka viņš būs vieglāk vadāms. Viņš savu personību tā īsti vēl nav izrādījis.

Kovaļevska turpretim bija tieši speciāliste cilvēku tiesībās; patreiz viņa ir tiesnese administratīvajā tiesā, bet viņai agrākais darbs bijis akadē-miskā un juridiskā laukā un saistīts tieši ar cilvēktiesībām.

Tiesībsarga amats ir tāds ļoti īpat-nējs amats Latvijā. Tiesību sargs, kas ir bijis līdz šim – Apsītis – ļoti nelab-prāt uzņēmās to amatu un tas bija tad, kad saeima nevarēja vienoties par kan-didātu. Kandidāti pirms trim gadiem bija dažādi: vairāki juristi no Latvijas, kā arī Rasma Kārkliņa – pazīstamā, kādreiz no Čikāgas, kas ir sarakstīju-si vairākas grāmatas par korupciju un kas noteikti būtu bijusi vislabāk kva-lificētākā kandidāte, bet viņa bija par kontraversiālu, lai ievēlētu.

Apsīti ievēlēja kā kompromisa kandidātu, un kompromisa kandidāti ir visādi. Vairu Vīķi-Freibergu arī ie-vēlēja kā kompromisa kandidāti; tātad nav slikti. Bet Apsītis manāmi nav bijis ieinteresēts tanī amatā. Intervijā, kad viņš nupat beidza darboties šai amatā, viņš pat teica: es savu rīcību uzskatu kā tādu vidēju, kas ir ļoti īpatnēja lieta.

Un kas arī noticis ar to tiesībsarga vietu? Tiesībsargam tāpat kā ombudam visā pasaulē, tā iestāde jau visur ir vie-nāda, viņam nav nekādas izpildvaras. Ja viņi atrod, ka kāda organizācija slik-ti rīkojusies ar cilvēku, vai arī adminis-tratīvi, ja cilvēkam ir kāda sūdzība pret kaut ko, tad iet pie tiesībsarga. Ombuds nekad nav izpildvara, bet tas var ieteikt norādītai iestādei, kā labāk rīkoties. Piemēram, ja ir kāds labklājības pa-mats un cilvēks strādā tādā kategorijā, ka netiek klāt, tad tāda iestāde – vai nu Labklājības ministrija ir pareizi apgā-jusies ar viņiem vai nē. Tad ombuds var ieteikt, ka tai iestādei tas jautājums ir jāizskata vēlreiz. Tiesībsargs nevar teikt, nē, to pabalstu ir jādod, bet viņš var teikt, ka lietas izskatīšana jāatkār-to. Bet tas ir tikai ieteikums.

Otrkārt, tiesībsargs var būt ļoti spēcīgs, un to rietumu valstīs ļoti daudz izmanto, ka tiesībsargs darbo-jas caur mēdiju. Viņš var apgaismot zināmas lietas, kas tad liek visai tau-tai zināt, kā šī iestāde ir tā apgājusies ar cilvēkiem. Latvijā to ļoti ierobežo-tā veida dara. Bet tur, kur tiesībsargs ir arī tieši atradis lietas un sludinājis,

viņi pat ir tikuši avīzēs vai televīzijā, tad tomēr tās iestādes šad un tad neko nav darījušas un vienkārši turpināju-šas savu ceļu. Valdība arī gausi rīkojās tādos gadījumos.

Kas ir noticis īpatnējā kārtā, kas ir ļoti pretēji tam, kā to izmanto visur citur pasaulē, tas, ka ar katru gadu Lat-vijā skaits cilvēku, kas iet pie tiesībsar-ga ar sūdzībām, ir krities pēdējos trijos gados. Nevis pieaudzis, bet krities. Tā-tad šis amats Latvijā ir tāds īpatnējs.

Debatēs saeimā par šo bija visādas lietas; tie, kas atbalstīja Jansonu, uz-svēra, ka šis ir administratīvs amats un jāzina administrācijas aparatūra, un Jansonam ir laba aizmugure tādā lietā, un tas ir vairāk administratīvs darbs nekā cilvēktiesību darbs. Turpretim Vienotība, kas atbalstīja Kovaļevsku, uzsvēra, ka Kovaļevskai ir šīs labās zināšanas par cilvēktiesībām, kas ir ļoti svarīgi arī tiesībsarga amatā, un arī viņa ir administratīvi kompetenta. Vienīgā cita lieta, ko kāds teica, pro-tams, bija mūžīgais Šlesers: „Jansonu ir noteikti jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas atbalsta ģimenes vērtības, mēs to zinām, un tas ir svarīgi, un tāpēc viņš ir atbalstāms.“ Atkal tipiska Šlesera liekulība, kur vislielākais oligarhs lie-to ģimeni un reliģiju utt. kā tās lielākās vērtības.

Nu labi, tas ir politiskais teātris ap Šleseru. Bet kas ir svarīgi, ka šī Janso-na lieta liek paskatīties drusku tālāk. Ko tā ZZS dara tanī koalīcijā, un kāpēc tik ārkārtīgi grūti Latvijai ir izvest, piemēram, grozījumus budžetā, izvest kaut kādas reformas, piemēram, paš-valdības reformas, zemes reformas, kā sadalīt Eiropas naudu laukiem utt., jo vienmēr tās ZZS intereses tur ir.

Latvija ir aizņēmusies diezgan lielu naudu no citiem, tai ir visādi no-teikumi jāizpilda. Var strīdēties, vai visi tie noteikumi būtu jāizpilda, bet tā valdība grib tos pildīt, jo pēc viņu plāna, ja izpildīs šo, tad apmēram 2012.–2013. gadā ekonomija sāks iet pozitīvā virzienā, Latvija atkopsies un varēs atmaksāt savus parādus.

Zemnieku savienība šeit tādu du-bultlomu spēlē: viņi grib, lai budžets ir kārtīgs, lai budžets izpildās, bet viņi strīdas pret gandrīz katru grozījumu, ko Vienotība iesaka, it sevišķi viņi ne-grib, ka jebkas tiktu skarts ar valdības izdevumiem tajās svērās, kur viņiem ir interese. Pēdējā konsolidācijā, kur bija 50 miljonu latu, kas nu ir ievēro-jams skaitlis, beidzot ⅔ no konsolidā-cijas bija tas, ka paaugstināja dažādus nodokļus un tikai ⅓ bija no budžeta ietaupījumiem. Un, protams, tūlīt, kad kaut ko mēģina ietaupīt, tad atkal ir lē-rums par to, vai to drīkst griezt.

Tas ir visās valstīs, kur ir finansiā-

lās grūtības, protams, budžetu griezt ir grūti, bet uzlikt nodokļus vēl vairāk, ir arī liela problēma. Un Latvijā it seviš-ķi slikti ir tas, ka nodokļu sistēma ir galīgi nebalansēta. Tikai nesen ieviesa nodokli uz īpašuma vērtību celšanu un ļoti mazos procentos ielika, tātad viņa tik ienesīga nebūs. Un tas jau kādus 20 gadus klibo, jo tas bija pret spekulantu interesēm, pret oligarhu interesēm, kas nevēlējās, ka visu to peļņu, ko viņi tai-sa no īpašumu pirkšanas un pārdoša-nas, aiziet nodokļos. Nekad arī nebija nodoklis uz bankas interesēm. Tātad visa tā nodokļu sistēma bija jau galīgi šķībi sastādīta ilgus gadus, jo zināmas intereses tur negribēja, ka zināmas lie-tas ir apliktas ar nodokļiem.

Tas nozīmē, ka ienākuma nodok-lis un pievienotās vērtības nodokļi ir tie divi nodokļu posteņi, kas visvairāk cieš. Tas nozīmē, ka cilvēkiem arvien dārgākas paliek mantas, arvien mazā-kas viņi saņem algas, jo tie nodokļi iet uz augšu, kas veicina atkal aplokšņu algas; cilvēki nedeklarēs savus ienā-kumus, cilvēki mēģinās šmaukties.

Piemēram, kontrabanda ar ciga-retēm un alkoholu mazajā Latvijā vēl pēc 20 gadiem absolūti nav savesta kopā; nu vienkārši nezin, kas tur ir. Un lēš, ka varbūt 40-50% no visa alkohola un cigarešu tirgus vēl ir melnais tir-gus, kas ir neiedomājami, un it kā tas nebūtu izskaužams. Ir grūti saprast, kā tas var turpināties, bet tur arī ir dažā-das intereses, kā arī tas, ka tā nodokļu sistēma ir tik slikti uzstādīta, ka visas šīs lietas milzīgi iegriež ienesumiem. Tā kā tas nav sakārtots, tad šie divi nodokļi – ienākumu un pievienotās vērtības nodokļi iet uz augšu. Tagad ienākuma nodokli ir par 1% samazinā-juši, man liekas no 25% uz 24%, bet pievienotās vērtības nodoklis ir gājis uz augšu pēdējā gadā. Un šis runā ga-līgi pretim visam tam mēģinājumam atkal iedzīvināt to ekonomiju utt.

No otras puses, tā ekonomija rāda pirmās zīmes, ka atkopjas; eksporti ir lielāki kā importi; cilvēki smejas, ka tas ir tādēļ, ka cilvēkiem nav naudas, lai pirktu importus, bet faktiski šīs ir pozitīvas lietas. Ir ražošana Latvijā, ir tirgošanās. Latvijai ir sava vieta Eiro-pas savienībā. Nav tā, ka Latvijas eko-nomija būtu bankrotā, viņa būs spē-jīga izdzīvot, bet pašreizējie apstākļi ir slikti, un tie apstākļi ir slikti tieši indivīdiem cilvēkiem, jo viņi jūtas, ka tikai viņi ir upuri šajā lietā.

Ļoti nosit tā milzīgā emigrācija, kas visu laiku iet un turpinās, neska-toties uz to, ka tagad Rietumeiro-pas valstīm arī nav gājis spoži kopš 2008. gada finansiālās krīzes. Ļoti

Latvijas iekšpolitikaDr. Uldis Ozoliņš laikraksta „Latvietis“ redakcijā 11. martā (2)Pirmais turpinājums. Sākums laikraksta „Latvietis“ 137. numurā

Turpinājums 15. lpp.

14. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

Man bija skumji ap sirdi, šorīt lasot, ka flamenko ģitārists Andris Kārkliņš (Andrés el Letón) šī gada 26.  martā aizgāja aizsaulē. Andris bija viens no spožākām personībām, ko esmu savā mūža saticis.

Pirmo reizi sastapu el Letón 1966. gadā, ASV, kad studēju Kali-fornijā. Andris tajā laikā galvenokārt dzīvoja Spānijā un mācījās flamenko ģitāru no spāņu čigānu meistariem. Viņš bija atbraucis uz ASV un uzstājās Sanfrancisko Jāņu sarīkojumā. Viņš uz mani atstāja lielu iespaidu, jo pats

tajā laikā biju iesācis mācīties ģitāras spēli.

Personīgi iepazinos ar Andri 10 gadus vēlāk, kad viņš bija Austrālijas turnejā (to organizēja sidnejietis And-ris Kariks). Sidnejā el Letón palika pie Dagnijas un manis, kopā ar lat-viešu jaunkundzi no Melburnas, kurā viņš bija iemīlējies. El Letón uzstājās vairākos koncertos Sidnejā un Latvie-šu namā arī lasīja savu Haiku dzeju. Aizvedām el Letón arī uz Kanberu, kur viņš piedalījās Austrālijas Latvie-šu Kultūras dienās ar koncertu. Spāņu čigānu mūzika bija Dagnijai un man kopēja interese, un Andris mūs ļoti imponēja ar savu ģitāras spēlēšanu. Pats arī mācījos flamenko ģitāru, un Andris man iemācīja dažus jaunus gā-jienus.

Kopš el Letón Austrālijas turne-jas, turpinājām regulāri uzturēt kon-taktu ar vēstulēm. Runāju ar Andri 2008. gadā, kad bijām ar Dagniju Lat-vijā, lai gan neiznāca tikties. Pēdējo reizi sazinājāmies pirms diviem ga-diem, kad rakstīju viņam, paziņot par Dagnijas aiziešanu aizsaulē. Sapratu tad, kā Andrim gāja grūti – viņš dzīvo-

ja laukos, un nebija vairs izdevība spē-lēt Rīgas klubos, kā agrāk bija darījis. Un izbeidzās arī viņa darbs kā tūristu gidam Spānijas ceļojumos.

Sidnejā, 1976. gadā iepazīstinājām Andri ar dzejnieku Teodoru Tomsonu, kurš uzrakstīja dzejoli Andri Kārkliņu klausoties:

Degzeltā kaldinātsjaunssudrabmēness.

– Gvadalkvivira skrej un krāc. –Andrés el Letón,Spožs sudrabmēness.

Es nezinu,kur vairāk zibeņu –par dzeju, vai par dziesmu?Es nezinu!

Andris bija cilvēks ar dzejnieka iz-jūtām, lielu drošsirdību un pārliecību par savu izvēlēto dzīves ceļu un, gal-venais, ar dedzīgu sirdi. Tava dziesma lai mūžīgi skan, mīļais draugs!

Ojārs Greste2011. g. 27. martā, Sidnejā

Andrés el Letón aizsaulēDažas atmiņas par Andri (Andrés el Letón) Kārkliņu

No labās: El Leton un Ojārs 1976. gadā.

FOTO

Dag

nija

Gre

ste

Fotomontāža 1976.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Dr. Jānis Jerumanis mūžībāŠ.g. 26.  martā Lugānā, Šveicē,

94 gadu vecumā mūžībā aizgājis ilg-gadējais trimdas darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latviešu Nacionālās komitejas Beļģijā un pēcāk Latviešu biedrības vadītājs Dr.  Jānis Jerumanis.

Jānis Jerumanis dzimis 1917. gadā Aizputes apriņķī. Studējis ķīmiju. Kara laikā iesaukts leģionā. Pēc ievai-nojuma nokļuva Dānijā, no kurienes 1947. gadā izbrauca uz Beļģiju. Tur apprecējās ar Jolandu Zauri (mirusi

1999. g.). Ģimenē dzimuši trīs dēli: Jā-nis, Andris un Paskals.

Jānis Jerumanis bija profesors Lē-venas Universitātē un pēcāk Jaunās Lēvenas Universitātē. Izstrādājis trīs-kāršās fermentācijas tehnoloģiju Au-gustijn alus ražotnei.

1962. gadā Jānis Jerumanis pārņē-ma Beļģijas Latviešu Nacionālās ko-mitejas vadību, 2004. gadā pārveidoja to par Latviešu biedrību Beļģijā un vadīja to līdz 2005. gadam. Par ilgga-dējo ieguldījumu trimdas sabiedriska-

jā darbā Jānis Jerumanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Jāņa Jerumaņa izvadīšana notiks trešdien, 30. martā, plkst. 14.00 no Ba-silique Notre Dame de Basse Wavre, rue du Calvaire, 2, B-1300, Wavre.

Latviešu biedrības Beļģijā valde izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Jeru-maņa tuviniekiem!

Lai Tev, Jāni, vieglas smiltis! Tu esi to pelnījis!

Latviešu biedrība Beļģijāwww.latviesi.be

Ceturtdien, 2011. gada 31. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp

jas muzeja biedrība, sirsnīgi pateicas saviem ziedotājiem, kas ziedojuši lī-

dzekļus skolu atbalstam muzejā, kā arī tiem, kas jau ziedojuši portālā Ziedot.lv.

Iespēja ziedot – www.ziedot.lv/lv/project/1046.

Tuvāka informācija par muzeja Iz-glītības programmu www.omip.lv.

Līga StrazdaOkupācijas muzeja

sabiedrisko lietu speciāliste

daudzi cilvēki nebrauks atpakaļ uz Latviju piedalīties tajā ekonomijā, viņi meklēs sev darbus citur. Lēš, ka tagad Anglijā ir ap 100 000 bijušie Latvijas iedzīvotāji, kas tur strādā. Šie ir mil-zīgi skaitļi tādā mazā valstī. Cilvēki jūtas, ka viņi paši ir upuri šais lietās, un valdība nespēj tikt ar savu budže-tu galā, tikt ar citām lietām galā, tikai apstiprina to.

ZZS man liekas ir ļoti graujošs iespaids uz koalīciju. Nevis tāpēc, ka viņi grib šķelt vai izbeigt to, bet viņi ir ļoti ērti situēti: viņi var blamēt Vie-notību par visām nepopulārām lietām, viņi var teikt, ka mēs jau negribējām tādus un tādus, mēs jau runājām pre-

tim utt., bet nu izejas mums nebija. Ja viņi dabū labas lietas, tad viņi var slavēt, redz’ ar Zemnieku Savienības spiedienu to mēs dabūjām jums, zem-niekiem, jums – pilsētas valdei.

Tātad ar divām sejām viņi tur ope-rē. Nu nevar tā operēt. Vienotībai ir jāņem vadošā loma, ja viņi ir vadošā situācijā, viņai nav tādas manevrēša-nas spējas un nevarētu iedomāties, ka viņi to varētu darīt. Bet zemniekiem, kā mazākam koalīcijas partnerim, tas spēks ir.

Es domāju, ka šis ir ļoti ietekmējis visu Latvijas politisko situāciju pēdē-jos pāris mēnešus. Es nedomāju, ka valdība ir nestabila, es arī nedomāju, ka ZZS jūtas, ka tā situācija viņiem ir neērta. Es domāju, ka viņi jūtas, ka tā situācija ir ļoti ērta. Būtu grūti iedo-

māties, ka Vienotība viena nevarētu izciest ar ZZS un izdemolēt to koalī-ciju. Tā būtu Vienotības pašnāvība. Repše gandrīz to izdarīja, kad viņš aizgāja no valdības, kad bija valdības situācijā, bet Dombrovskis un viņa sabiedrotie nekad tādu lietu nedarītu. Viņi turēsies pie varas un uzskatīs, ka tā ir viņu atbildība arī izturēt visus šos četrus gadus, ja ir iespējams.

Mēs esam tādā situācijā, ka visi tie, kas atbalstīja Vienotību, bija lielā sajūsmā, par to, ka uzvarēja pret Sa-skaņas centru utt., un tā bija ievēroja-ma uzvara, bet izrādās, ka tai vislie-lākajai partijai tagad varbūt nav arī tā visstiprākā koalīcija. Un tur nāk vesela virkne problēmas, kuras es esmu ap-rakstījis.

Turpmāk vēl

tomēr aizrauj elpu un „veido vielu jau-nam Šekspīram“: „Latvji, jūdi, vāci. Viss savijas vienkopus – māksla un vajāšanas, kaislības un vilšanās.“

Ķīnas-Tibetas debess vilciens ir dzelzceļš, ar kuru Ķīna kopš 2006. gada arvien paātrinātā tempā veikusi Tibetas kolonizāciju. Ķīnie-šu izcelsmes amerikānietes Kanjona Sama (Canyon Sam) grāmatā Debess vilciens (Sky Train) gūto ieskatu izrie-tošajā „saimnieciskā attīstībā“ un kul-turālā postā atstāsta Juris Šlesers, seci-nādams, ka spēcīga un izturīga trimda ir vienīgā tibetiešu tautas glābšanās cerība, un – varbūt to pašu varētu teikt par latviešu tautu arī.

Literārais žurnāls Avots piecus ga-dus, 1987-1992, bija viens no Trešās atmodas drosmīgākajām publikāci-jām, kur sastrādāja „jaunu un radošu – domubiedru – grupa ar neordinārām idejām, gaumes izjūtu un stilu, kas saprata, ka tā ir lieliska iespēja pa-teikt vēl neteikto, atklāt vēl neatklāto.“ Guntars Godiņš, kurš bija viens no tiem, apraksta Avota vēsturi. Savukārt Rolfs Ekmanis sniedz ieskatu Godiņa rediģētā jaunā literārā žurnāla Latvju Teksti pirmajā numurā, apsveikdams to nevis kā Jaunās Gaitas konkurentu, bet gan kā līdzās soļotāju.

Rīgas grāmatveikalos jau ilgāku laiku bestsellers ir Otto Ozola grāma-ta Latvieši ir visur. Jānis Krēsliņš, Sr. apgaismo ar savām vēstures zināša-nām vienu no tur pieminētiem gadī-jumiem – latviešu tautības anarhistu veikto dārglietu veikala aplaupīšanu un izrietošo cīņu ar policiju Londonā (1910), un apstiprina autora secināju-mu, ka „latvieši 20. gs. bija iekūlušies vairāk kā vajadzīgs neskaitāmos glo-bālos trokšņos un skandālos.“

Rakstā par Latvijas Sociāldemo-krātiskās Strādnieku partijas ideolo-gu Frici Menderu (1885-1971) Idejas un realitāte Mendera paša vārdus citē Jānis Liepiņš: „Es gribētu apgalvot, ka viss tas, kas vijas ap Krievijas čeku un politiskajām nometnēm un ko es pats savām acīm esmu redzējis un uz savas ādas piedzīvojis, ir nenomazgājams kauna traips sociālisma vēsturē.“

Šoreiz Kiberkambarī joku nav, bet bez melnā humora neiztikt. Temats: Latvijā vislielākais trūcīgo īpatsvars visā Eiropas savienībā.

Nodaļā Dažos vārdos īsziņas par mūžībā aizgājušajiem, par cildinā-jumiem, jaunizdevumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, notikumiem dia-sporā un jaunumiem dubultpilsonības lietā, izglītībā, periodikā, tīmeklī, par ērmīgām būšanām, par Latviju ar ska-tu mūsdienās un Latvijai visapkārt, kā arī citur ģeopolitiskajā telpā un statis-

tikā.Atsevišķi lasāms paskaidrojums,

kādēļ Jaunā Gaita, sākot ar šo numu-ru, izmanto citas spiestuves (Tiger-Press, Northhampton, Massachusetts) pakalpojumus.

Grāmatu recenzijas: Lāsma Ģibie-te par Olafa Gūtmaņa Rakstu 4. sēju-mu; Biruta Sūrmane par Veltas Sni-ķeres Savādībiņām; Voldemārs Avens par Māra Branča Lidojumu (par Gu-nas Ikonas-Krūmiņas gleznojumiem un zīmējumiem); Juris Silenieks par Jāņa Einfelda Meļu dzīrēm un Vairas Vīķes-Freibergas Logique de la poé-sie: Structure et poétique des dainas lettones; Gundars Ķeniņš Kings par Journal of Baltic Studies, 2010. g. sep-tembra numuru.

Jaunās Gaitas atsevišķu numu-ru par 10 ASV dolāriem var pasūtīt, rakstot vai zvanot JG saimniecei In-grīdai Bulmanei, tālr.: 416-621-0898, e-pasts: ibulmanis@scom.ca; galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta ad-rese: rekmanis@msn.com un rolfs. ekmanis@asu.edu. Viena gada abo-nements (četri numuri) maksā 39 ASV dolāri, Kanādā – 39 Kanādas dolāri. Atsevišķus jaunā numura un vecāku izdevumu rakstus iespējams uzmeklēt un izlasīt Jaunās Gaitas mājas lapā: www.zagarins.net/JG.

Juris ŽagariņšLaikrakstam „Latvietis“

AdelaidēSvētdien, 3. apr., plkst. 15.00 Baltie-šu Olimpiskās spēles Baltiešu mājā,

Paradīzē (Baltic Communities Home). 3 Baltijas valstis sīvā cīņā sacentīsies sporta spēlēs. Aicinām tautiešus pa-pildināt Latvijas komandu. Pēc sa-

censībām un medaļu pasniegšanas baudīsim garšīgu ēdienu, dzērienus un

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Turpinājums 16. lpp.

Jaunā Gaita Nr. 264Turpinājums no 9. lpp

Latvijas iekšpolitikaTurpinājums no 13. lpp

Skolēniem lētāks ceļšTurpinājums no 11. lpp

16. lpp Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2011. gada 31. martā

klausīsimies Adelaides Pūtēju orķestra jauno mūziku.Sestdien, 16. apr., DV nodaļas gads-kārtējie Dārza svētki. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 3. apr., plkst. 11.00 Ciešanu laika 4. svētdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēSvētdien, 3. apr., plkst. 10.00 Svētdie-nas rīts Dievam. Pārrunas par Bībele un literatūra pie S. Gertneres, 17 Mu-kine St., Jindalee.Sestdien, 9. apr., plkst. 12.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5.Otrdien,  12.  apr., plkst. 10.00 Brīv-ļaužu sanāksme Latviešu namā. Dažā-das nodarbības saistītas ar Lieldienām. Rīta tēja un pusdienas $15.Sestdien,  16.  apr., plkst. 13.00 Liel-dienu gatavošanās Latviešu namā. Visi – lieli un mazi, laipni lūgti! Ņe-miet līdzi krāšņu olu, vai par ziedoju-mu izvēlaties mūsu krāsoto. Ripināsim un izcīnīsim olu cīņas – kuram skais-tāka, kuram izturīgāka. Būs gardas pusdienas, un kafija/tēja un kūkas. Viss atlikums namam. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 10. apr., plkst. 15.00 Drau-dzes pilnsapulce Latviešu namā. Pēc tam kafija un pārrunas.

Kanberā Kanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāLīdz  16.  aprīlim (svētdienā slēgta)Jura Ceriņa gleznu izstāde Chapman and Bailey gallery, 350 Johnston St., Abbotsford.Sestdien,  2.  apr., plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Svētdien,  3.  apr., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Svētdien,  3.  apr., plkst. 13.00 AL47 pusdienas DV namā. Pie skaisti klā-tiem galdiem pasniegs dzirkstošo vīnu, uzkodas, vīnu, trīs ēdienus, ie-skaitot kafiju un kūkas. Dr. Irīna Za-bolonska pastāstīs klātesošajiem par veselības aprūpes situāciju Latvijā un Gaiļezera slimnīcas darbu. Starplaikā dziedāsim un priecāsimies. Visi laipni lūgti un gaidīti. Lūdzam pieteikties, zvanot Mārai Misai 9459 0063 vai Ai-nai Kučerai 9435 6152. Ieejas maksa $35 no personas.Sestdien, 16. apr., plkst. 14.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē. Starp ēša-nām un dzeršanām uzstāsies Uldis Siliņš un runās par koriem un dziedā-šanu, skatītu no savas prizmas. Ieejas maksa kā tāda nebūs, bet tā būs iekļau-

ta vanadžu cenā par pusdienām. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien,