„Simtgades ekspresis“ pāri visai LatvijaiKoncerts plkst. 8.00 no rīta!

Latvijas simtga-des svētku programmā ekspresis trijās dienās šķērso Latviju, dažādās vietās sniedzot 12 kon-certus. Sākās tas 26. mai-

ja pusdienlaikā Latgalē, Indras stacijā; nākamās pieturvietas bija Daugavpils, Krustpils, Daugavas un Vecumnieku stacijas, Dobele un Liepāja, Tukums, Rīga, Inčukalns, Sigulda un noslēgums Valka/Valga 28. maijā plkst.19.00. Ekspresis veda apmēram 180 dziedātā-jus un dejotājus: korus – Balsis, Monē-ta, Rīga un deju ansambļus – Ačkups, Auda, Dardedze un katrā stacijā viņiem pievienojās vietējie kolektīvi.

Es laikrakstam Latvietis izvēlējos Tukumu; ierados tur ar elektrisko vil-

cienu pirms septiņiem un ar interesi vēroju ekspreša sagaidīšanu – kā no vi-sām pusēm gan kājām, gan ar auto sa-radās vietējo kolektīvu dejotāji tautas tērpos, kā tika sieti lakati, izrādās, ne katra to prot. Pasākuma vadītājs, cara laika stacijas priekšnieka mētelī un ce-purē, visus informēja, kas, kad un kā.

Plkst.8.45 pienāca izpušķotais ekspresis, tā pasažieri tā pagausi (rīta agrumā) izvēlās uz perona, bet tad, ieraugot balto foto rāmi pie stacijas ar uzrakstu Uz Tukumu pēc smukuma visi sasparojās un mīļi sastājās ciešā pulciņā ģimenes bildei. Viss notika ragu mūzikas pavadībā.

Tad kori un dejotāji gāja caur tu-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 462 2017. gada 6. jūnijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..............................2, 3, 5, 14Latvijas ziņas ................................. 1, 3, 4, 5, 9Latvieši pasaulē .................3, 6, 8, 9, 11, 12Redakcijā .............................................................3LV prezidents ............................................... 1, 5Aina Gailīte ......................................... 1, 4, 5, 9Ivars Mirovics ....................................................4Marita Lipska ....................................................6LR Ārlietu ministrija ...............................6, 12Intervija – Zetta Kanta ......................... 7, 13Māra Branča skatījums ................................8Jauns CD .............................................................9Intervija – Astrīda Jansone ............. 10, 13Trimdas bērnu bērni ...........................11, 13Sēru vēsts .........................................................14Datumi ....................................................... 14, 15Sarīkojumi un ziņojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Daugavas vizbulis – Anemone sylvestris.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Valsts prezidents tiekas ar pāvestuPārrunā vērtību nozīmi mūsdienu sabiedrībā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 2. jūnijā, vizītes laikā Vatikānā tikās ar Viņa Svētību pāvestu Francisku un Viņa Eminenci Svētā Krēsla Valsts sekretāru

kardinālu Pjetro Parolinu. Tikšanās laikā tika pārrunāta vērtību nozīme

mūsdienu sabiedrībā, kas sastopas ar dažādiem izaicinājumiem.

Valsts prezidents uzaicināja Viņa Svētību apmeklēt Latviju, kad tiks at-zīmēta mūsu valsts simtgade. Pāvesta vizītei būtu liela nozīme ekumēniskās sadarbības kontekstā.

„Latvijā kā multikulturālā valstī ir pārstāvētas dažādas reliģijas, un norit veiksmīga sadarbība starp kristīgajām

konfesijām. Aktu-ālākais piemērs ir Tezē tikšanās Rīgā 2016. gada noga-lē. Tādējādi eku-mēnisms ir labs pamats sabiedrī-bas integrācijai,“

Turpinājums 5. lpp.

Turpinājums 5. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

„Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam“Adelaides jauktā kora Jautrā pēcpusdiena „Viesos pie Aleksandra Čaka“

Koncerts. Uz pub-likas pieprasījumu, so-lists, jau vairākas reizes savu sniegumu atkārto-jis, pateicas, bet saka, ka tagad programmai jāturpinās. Taču no pub-likas atskan barga balss:

„Nekā nebija – Tu atkārtosi, kamēr Tavs sniegums būs bez kļūdām!“

Šī anekdote nekādā ziņā neattie-cas uz Aldi Silu, vienu no solistiem Adelaides Jauktā kora gadskārtējā sarīkojumā svētdien, 28. maijā. Pub-likas aplausi un skaļš un neatlaidīgs mudinājums Atkārtot, atkārtot! izpel-nījās atkārtojumu, kas bija vēl labāks par pirmo reizi, jo Aldis parādīja ne ti-kai savu skaisto baritona balsi, bet arī savas aktiera spējas dziesmā Marijas iela, un līdz ar to, kļuva par Adelai-des latviešu sarīkojumā sen neredzētu sensāciju. Aldis ir profesionāls mūzi-ķis, kora diriģents, mūzikas skolotājs un dziedājis operā, tāpēc nav brīnums, ka viņš uz skatuves zina, ko darīt. Bet sāksim no sākuma.

Aleksandra Čaka divas mīlestī-bas – uz Rīgu un pretējo dzimumu iz-paudās dzejā. Pirmo viņš apdzejoja ne tikai no skaistās, bet arī ne tik skaistās puses; par to, ka otrajā viņam nevei-cās, liecina daudzi saldsērīgi panti, kuriem motīvs varētu būt rindiņas „...un tu atkal šodien nevarēji Atnākt šurp, kā bija norunāts.“ Čaka dzeju vi-linājusi vairākus komponistus, un no šīm dziesmām sastāvēja kora pēcpus-dienas programma.

Tālavas Mazā Zāle bija stāvgrū-dām pilna jau plkst. 13.00, kad sāka pasniegt pusdienas. Bārā pērkamais karstvīns un citi dzērieni veicinā-ja omulību. Priekšnesumi sākās pēc stundas, kad programmas vadītāja Zinta Ozoliņa pieteica kora pirmo dziesmu Sanāciet, sadziediet. Rēķi-noties ar to publikas daļu, kas latviski nesaprot, visu pēcpusdienu uz ekrāna rādīja tekstu tulkojumus angļu valodā. Blakus oriģināliem dziesmu vārdiem, tas bija sevišķi izdevīgi kopdziesmās. Rādīja arī vairākus YouTube klipus par

Čaka laikmeta Rīgu Latvijas pirmajā brīvvalsts periodā. Ekrāns atvietoja drukātu programmu, ietaupot drukā-šanas izdevumus.

Čakam bija jūtīga acs un bagāta valoda. Viņš redzēja ne tikai savas mī-ļās Rīgas skaistos apstādījumus, lep-nās celtnes un fasonīgi tērpto publiku, bet arī daudzu iedzīvotāju nabadzību un līdz ar to – Rīgas vulgāro un ne-glīto pusi. Taču viņš nekritizē, tikai apraksta. Katrs dzīvo, kā māk. Viņš stundām ilgi varēja klejot pa pilsētu un ievērot visus sabiedrības slāņus un Rīgas tautību dažādību. Alda Sila dziedātā Marijas iela spilgti atspoguļo gan turienes žīdu tirgotājus, gan Rīgas naktstauriņus – nopērkamās meitenes un kriminālos elementus. Alda izpil-dījums ļāva katram to dzīvi savā iztēlē stādīties priekšā.

Radās naktskluba atmosfēra, kad Daila Šmita piesēdās pie klavierēm, lai sevi pavadītu dziesmā Romance. Apdāvinātās solistes priekšnesums būtu bijis vēl efektīgāks ar mikrofona palīdzību gan skata, gan skaņas ziņā, jo klavieres mazliet nomāca skaisto balsi. Arī pieteicējai būtu palīdzējis mikrofons, kaut vai tikai, lai savaldītu publikas skaļākos elementus un veici-nātu kabarē gaisotni. Taču tā ir mana vienīgā kritika.

Savas aktiera spējas Matīss Reinhards parādīja Dzērāja dziesmā, kas tiešām skanēja kā no pārāk bagātīgi alutiņu iebaudījuša puiša mutes. Ma-

tīsa paša spēlētā ģitāra jūtīgi pie-skaņojās dziedā-jumam; skanēja arī mazliet kā ie-reibusi! Labs hu-mors. Kopā ar jau minēto koris no-dziedāja kopumā sešas dziesmas ar Čaka sarakstītiem tekstiem: Brauciet lēnām pār tiltu, Laternu stundā (vilinoši sinko-pēts ritms, gribē-

jās kustēties līdz), Atzīšanās, Liepas satumst un Šie sapņi. Izcēlās kora labā dikcija. Man, kā bijušai koristei, gribējās stāties klāt un dziedāt līdz. Kora beidzamā dziesma bija par Čaku: A. Krūkļa Čaka motīvs ar V. Narnika vārdiem. Vairākās dziesmās kori pa-vadīja pianiste Sāra Rihtere (Sarah Richter). Citur kā apdāvinātu pianisti/ pavadītāju sevi parādīja kora diriģente Lilita Daenke.

Naktskluba atmosfēru vairoja ro-

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

„Dziesmu laivas“ koris diriģentes Lilitas Daenkes vadībā.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Aldis Sils dzied Lilitas Daenkes klavieru pavadījumā.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Turpinājums 14. lpp.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

30. maija sēdē val-dība apstiprināja Na-cionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas

pamatnostādņu 2012.–2018. gadam īstenošanas plānu 2017.–2018. gadam, nosakot Kultūras ministriju (KM) par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas koordinēšanā.

Plāna mērķis – īstenojot pamat-nostādņu 3 rīcības virzienos: pilsonis-kā sabiedrība un integrācija, nacionālā identitāte – valoda un kultūrtelpa, un saliedēta sociālā atmiņa – ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valo-das, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, uni-kālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas de-mokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstī-bai. Katrā no plāna rīcības virzieniem ir definēti sasniedzamie mērķi un uz-devumi, norādīti veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādī-tāji, atbildīgās un līdzatbildīgās insti-tūcijas, kā arī izpildes termiņš.

Plānā ietverti jauni, svarīgi ak-centi, kas atspoguļo Latvijas šī brīža prioritātes un aktualitātes – Latvijas valsts simtgades norises sabiedrības integrācijas sekmēšanai un notikumus Eiropas un globālajā politikā, uz ku-riem nepieciešams reaģēt.

Plāna īstenošana ir cieši saistīta ar Latvijas valsts simtgades norisēm un

tās lomu vienotas sabiedrības veido-šanā, piemēram, simtgades pasākumu īstenošana mazākumtautību kultūras vēstnieku programmas ietvaros. Simt-gades dimensija ietverta arī plānotajā Mazākumtautību forumā un citos plā-nā ietvertajos pasākumos.

Notikumi Eiropas un globālajā poli-tikā, kas radījuši pieprasījumu pēc jau-niem darbības virzieniem (bēgļu krī-ze, notikumi Ukrainā u.c. faktori, kas rada ģeopolitisku nestabilitāti) ienesuši jaunus pasākumus, tostarp tādus, kas paredzēti patvēruma meklētāju sociāl-ekonomiskajai iekļaušanai. Globālo no-tikumu kontekstā plānā ietverti arī uz-devumi informatīvās vides uzlabošanai un demokrātijas stiprināšanai.

Plāna izstrādē KM sadarbojās ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sa-biedrības un integrācijas politikas pa-matnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi; nozaru ministrijas un institū-cijas sniegušas informāciju par nozarē plānotajiem pasākumiem pamatnostād-ņu īstenošanai, tāpat tika ņemti vērā nevalstiskā sektora partneru, dažādu mērķa grupu priekšlikumi un aktuālie pētījumi sabiedrības integrācijas jomā.

Iesaistītās institūcijas 2017. gadā plānā paredzēto pasākumu īstenoša-nu nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu pie-šķiršanu 2018. gadā plānā paredzēto uz-devumu nodrošināšanai 2 549 119 eiro

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Pašvaldību vēlēša-

nas kārtējo reizi pierādī-ja latviešu neieinteresē-tību savā nākotnē. Visā Latvijā bija 1 443 801 balsstiesīgais, bet nobal-

soja tikai 727 839 jeb 50,41%.Tieši Rīgā bija lielāka aktivitāte,

un no 426 505 balsstiesīgiem nobalso-ja 250 445 jeb 58,72%. Mazliet pāri par pusi (50,82%) nodeva savu balsi par kopīgo sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa un partijas Gods kalpot Rīgai sarakstu. Tātad Nils Ušakovs ar pār-liecinošu vairākumu ir atkal ievēlēts, un turpinās pildīt Rīgas pilsētas mēra amatu. Nebūs vajadzīgas nekādas koa-līcijas ar citām partijām.

Saskaņa un Gods kalpot Rīgai ie-guvuši 32 deputātu mandātus ar Nilu Ušakovu un Andri Ameriku populari-tātes priekšgalā. Ievēlētie deputāti no šī saraksta ir gan latvieši, gan cittau-tieši; daudzi cittautieši nav uzdevu-ši savu tautību. Popularitātes pirmā piecniekā ir četri latvieši un pats mērs, kurš nenorāda savu tautību. Starp Gods kalpot Rīgai deputātiem, kuri zaudējuši savu mandātu, var minēt bijušo Latvijas Universitātes rektoru Juri Zaķi. Viņš ierindojās tikai 59. vie-tā Saskaņas un GkR kopīgajā sarakstā.

Nākamās populārākās partijas Rīgā ar 9 deputātu mandātiem katrai ir Latvijas Reģionu Apvienība,

„Latvijas attīstībai“ (pirmā vietā mēra kandidāts Mārtiņš Bondars) un Jaunā konservatīvā partija ar Jānis Bordānu un Jutu Strīķi priekšgalā.

Ar 6 deputātu mandātiem ir Na-cionālā apvienība „Visu Latvijai!“ – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK“. Pēdē-jā partija, kura būs pārstāvēta Rīgas domē ir partija Vienotība ar tikai 4 de-putātu mandātiem.

Bijušais Amerikas latvietis un ak-tīvais sabiedriskais darbinieks Māris Graudiņš iedzīvināja partiju PROG-RESĪVIE, kuri kandidēja Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās. Tā saņēma ti-kai 2,40% no balsīm, un līdz ar to ne-ieguva nevienu deputāta mandātu.

Ventspilī 9 deputātu mandātus ie-guva partija Latvijai un Ventspilij ar Aivaru Lembergu priekšgalā, un pārē-jos 4 mandātus ieguva patiešām plašs kopīgs saraksts – Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!“ – „Tēvzemei un Brī-vībai/LNNK“, partija „VIENOTĪBA“ un Latvijas Reģionu Apvienība ar bi-jušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā.

Jāprasa, kāpēc šāda plaša koalīcija bija iespējama Ventspilī, bet ne Rīgā, kur katra partija vilka deķi savā virzie-nā. Vai nu partijām ir kopīgas intere-ses, vai nav. Ko tas izsaka par Latvijas politisko briedumu?

GN

BALTIEŠU AIZVESTO PIEMIŅAS ATCERE MELBURNĀsvētdien, 18. jūnijā plkst. 14:30 Latviešu namā, 3 Dickens Street, Elwood.

Melburnas Latviešu organizāciju apvienība aicina latviešus, lietuviešus un igauņus vienoties kopīgā baltiešu 14. jūnija deportāciju atcerē.

Piedalīsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Republiku goda konsuli Melburnā.Sabiedrību pārstāvji sniegs baltiešu likteņstāstus.

Priekšnesumi: Melburnas jauktais koris Daina un vīru koris Veseris, lietuviešu jauktais koris Dainos Samburis, un igauņu jauktais koris Kodu.

Ieeja bez maksas.

Visi aicināti pēc sarīkojuma pakavēties Rīgas kafejnīcā.

Rīko MLOA sadarbībā ar Austrālijas Lietuviešu biedrību Melburnā un Igauņu biedrību MelburnāTuvāka informācija, zvanot Anitai Andersonei, MLOA priekšsēdei: tālr. 9867 2070

Apstiprināts NIPSIPPIdentitātes un integrācijas plāns 2017.-2018. gadam

Turpinājums 5. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

Svētdien, 28. maijā, jaunie, topošie mūziķi – konkursa uzvarētāji no visas Latvijas pulcējās Rīgas Latviešu biedrī-bas Zelta zālē uz kārtējo

koncertcikla – konkursa Talants Latvi-jai 2016./2017. gada sezonas noslēgu-ma koncertu.

Konkurss notika vairākās kārtās, un tajā piedalījās ap 300 bērnu. Kon-kursu organizē trīs biedrības – Latvi-jas bērnu fonds, Brāļu Jurjānu biedrī-ba un Rīgas Latviešu biedrība jau no 1991. gada. Skaistajā zālē ar milzīgo spoguli visas sēdvietas bija aizņemtas, konkursa uzvarētāji bija ieradušies ar saviem skolotājiem, ģimenēm un līdz-jutējiem.

Viss sākās ar apbalvošanu – ar at-zinības rakstiem, diplomiem un divām galvenajām balvām. Abi runas vīri, Brāļu Jurjānu biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Jauģietis un Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, tik spēja spiest rokas un dalīt diplomus un aploksnes.

Mazie mākslinieki bija saposušies

Austris Grasis savā rakstā Par valsti un svēt-kiem (Red. Laikraksts „Latvietis“ Nr. 460; http://laikraksts.com/raksti/7198) paceļ jau-tājumu, ka; „...vajadzētu vienoties par to, ko mēs

īsti svinam?“ Pirms varam vienoties, mums būtu jāuzstāda mēraukla ar ko izvērtēt minētos notikumus. Šodien latviešu augstākā prioritāte ir cīnīties par latviešu tautas un viņas valodas izdzīvošanu – tas ir, kam jāpiegriež visa uzmanība, griba un spēja. Lai to panāktu, Latvijas valdībai jāizkār-to ne tikai to, lai diasporas bērni ap-meklētu latviešu skolas, bet lai visi bērni arī Latvijā ietu latviešu skolās. Ja tas būtu tā jau izkārtots pirms 25 gadiem, šodien 9. maija svinēšana pie Pārdaugavas pieminekļa nebūtu vairs sabiedrības uzmanības centrā. Visiem bērniem, ejot latviešu skolās, 9. mai-ja atzīmēšana samazinātos ar katru gadu, – līdz piemineklis apsūnotu un izirtu pats no sevis.

Ja visi Latvijā dzīvojošie bērni neies latviešu skolās, tad tas būs tikai laika jautājums, Latvijas valdībai, – Eiropas politiskam vai militāram

stāvoklim mainoties, – pārraudzītā referendumā nobalsot par kādas citas valodas ievešanu Latvijas valstī. Ja tas notiktu, Pārdaugavas piemineklis tik-tu godā celts un apzeltīts, un šodienas latviešu tautas uzbūvētie pieminekļi nākošā dienā tiktu noārdīti.

4. maijs ir nozīmīga vēstures die-na Latvijas valstij un latviešu tautai; sevišķi tiem, kas paši to piedzīvoja un laimīgi pārdzīvoja. Ja viņiem ir vēlēša-nās to dienu atzīmēt un nosvinēt, sēžot pie balti klāta galda, tas var tikai celt latviešu tautas pašapziņu. Ja ir arī kāds cittautietis, kurš grib ar patiku atzīmēt šo notikumu, nevienam nevarētu būt iebildumu, ja arī viņš svin Baltā gal-dauta svētkus. Ja tāda atzīmēšana pa-liek par tradīciju, tad ir vienalga, kā tos sauc.

18. novembris ir pavisam cita lie-ta. Tas stāv pāri visam. Tas nav tikai svinams gadījums vien; tas ir svēts mantojums, iemūžināts Latvijas valsts himnā: Dievs, svēti Latviju. 18. no-vembra dzimšanas dienu var svinēt tikai latviešu tauta. Ir jābrīnās, kā šo-dienas Latvijas vadoņi un politiķi ir izslēguši terminu latviešu tauta ārā no 18. novembra svinību debatēm un aprakstiem. Tik pat nesaprotami liekas

Par valsti un svētkiem autoram, kurš godina savu tautas tērpu un ar to le-pojās, ne reizi nepieminot latviešu tau-tu, runājot par 18. novembri. Pilnīgi nesaprotams ir viņa slēdziens, ka mēs varam „...svinēt SAVUS svētkus un mī-lēt SAVU valsti, par kuru pateikties varam tiem dažādu tautību puišiem, kuri gandrīz pirms simts gadiem gāja cīņā par savu valsti, lai uzdrīkstētos īstenot SAVU sapni…“(?).

18. novembra sapni īstenoja lat-viešu tautas 19. gs. atmodas darbinieki, ko pēc 1918.g. 18. novembra asiņainās kaujās izcīnīja latviešu puiši. Tā bija latviešu tauta, kas izcīnīja savu valsti. Visos karos un militāros konfliktos ir iejaukti daži cittautieši; tā pat bija 1918. gadā, kur starp latviešu puišiem bija arī kādi cittautieši. Paldies viņiem par to, bet teikt, ka viņi izcīnīja mūsu valsti, ir cinisks pazemojums latviešu tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un tiem latviešu puišiem, kareivjiem un strēlniekiem, kas ar savu drosmi, pārliecību un asinīm iznesa latviešu tautas sapni, izcīnot uzvaru, uzceļot Latvijas valsti.

Ivars MirovicsMelburnā, 30.05.2017.

Laikrakstam „Latvietis“

Pārdomas par pārdomāmLasītāja vēstule

Pirmo reizi Bērzzariņa balvaNoslēguma koncerts Rīgas Latviešu biedrībā

Tukuma Mūzikas skolas direktore Li-gita Zemniece un Gunārs Nāgels ar Gunāra Eižēna Bērzzariņa balvu.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Konkursa „Talants Latvijai“ dalīb-nieki kopā ar Mārtiņu Jauģieti, Andri Bērziņu un Gunāru Nāgelu. FO

TO A

ina

Gai

līte

un no uztraukuma sasārtuši. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola jau otro reizi izcīnīja Arnolda Skrides pie-miņas balvu 2000 eiro. Tad tika pie-teikts pārsteigums – pirmo reizi tika piešķirta naudas balva 2000 eiro – kā Gunāra Eižēna Bērzzariņa bal-va – Tukuma Mūzikas skolai. Pirms tika paziņots balvas ieguvējs, tika lūgts Gunārs Nāgels, Latvijas Oku-pācijas muzeja direktors un laikraksta Latvietis redaktors, iepazīstināt klāt-esošos ar balvas devēja novēlējumu un darbību Austrālijā. Turpmāk konkursā

Turpinājums 9. lpp.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

kumnieku veidotu sagaidītāju aleju uz laukumu pie Tukums 1 stacijas. Dažas ļoti īsas uzrunas, viena gan prasīja Tu-kuma domes priekšsēdētājam Ērikam Lukmanam atbildi: kad viņš pēdējo reizi ir braucis ar vilcienu? Izrādījās, ka pirms pāris gadiem! Sākās kon-certs, dziesmas mijās ar dejām, laiks bija ļoti labs.

Bija vēl tāds interesants, neplānots

moments; pienāca Rīgas vilciens, un pasažieri no pārsteiguma sastinga uz vagonu pakāpieniem, visapkārt ļaudis tautastērpos. Bet latvieši jau tādi pasīvi, rezervēti, neiedomājās kaut pamāt sa-gaidītājiem vai pateikt kādu vārdu. Tu-kumnieki bija sanākuši gan ar bērniem un ar visiem ratiņiem, gan suņiem, gan riteņiem. Ievēroju trīs vietējos bomžus, nezinu vai nu viņi ir bezpajumtnieki, bet šie vīri centās būt iznesīgi un pieklājīgi un ar patiesu interesi vēroja koncertu.

Un tad jau bija klāt atvadīšanās

laiks, jo Simtgades ekspresis kursē pēc saraksta. Bija žēl, ka viss jau bei-dzies. Tālāk sekoja organizatoriskie pasākumi, dalībnieki brokastoja un tālāk devās savās gaitās. Es ar vilcienu braucu uz Jūrmalu. Esmu pārliecināta, ka šis ekspresis daudziem, it sevišķi bērniem, paliks atmiņā uz visu mūžu.

Cik jauki, ka Latvijas simtgadi ne-svin vien dažas dienas un tikai galvas-pilsētā; tas bija ļoti mīļi!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Sidnejas Latviešu namā svinēs JāņusŠogad Jāņu sarīkojumu rīko AL35.JD rīcības komiteja

Pār gadskārtu Jānīts nāca,Savus bērnus apraudzīt;Un tā arī pār gadskārtu tautieši pulcējas

Sidnejas Latviešu namā svinēt Jāņus. Šogad Jāņu sarīkojumu rīko Austrālijas Latvie-šu 35. Jaunatnes dienu rīcības komiteja, un ienākumi atbalstīs Jaunatnes dienu rīkoša-nu. Sarīkojums notiek 2017.g. 24. jūnijā,

plkst. 12.00, Sidnejas Latviešu namā.Vai tie ēda, vai tie dzēra,Vai Jānīti daudzināja.Varēs iegādāties gardas SLB dāmu kopas gatavotas

pusdienas un uzkodas, un atspirdzināties ar karstvīnu un citiem dzērieniem. SLB pamatskola un tautas deju kopa Jautrais pāris rūpēsies par priekšnesumiem. Sidnejas mu-zikanti skanīgi visu pavadīs. Nedrīkst aizmirst vienmēr populāro loteriju – varbūt arī Jums laimēsies ko vinnēt!

Gan tie ēda, gan tie dzēra,Gan Jānīti daudzināja.Tātad, nāciet līgot, priecāties, Jāni daudzināt un vien-

laicīgi – atbalstīt Jaunatnes dienasDaina Kaina

35. JD rīcības komitejas vārdāLaikrakstam „Latvietis“

Jāņi 2016. gadā.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

„Simtgades ekspresis“...Turpinājums no 1. lpp.

„Simtgades ekspresis“ Tukuma stacijā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Tukuma stacijā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

teica Raimonds Vējonis. Valsts prezi-dents norādīja, ka Latvijā joprojām labi atceras svētā Jāņa Pāvila II vizīti Balti-jas valstīs 1993. gadā, kas bija neizmirs-tams notikums ne tikai katoļticīgajiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tikšanās laikā tika apspriestas arī starptautiskās aktualitātes. Valsts pre-zidents un pāvests Francisks bija vienis-prātis par nepieciešamību aktīvai rīcī-bai vides aizsardzības jomā un klimata izmaiņu novēršanā. Tāpat Raimonds Vējonis pauda gandarījumu par pāvesta Franciska atbalstu vienotas Eiropas ide-jai, jo arī Latvijas interesēs ir darboties

spējīga ES, kas dod pievienoto vērtību ikvienam iedzīvotājam un dalībvalstij.

Valsts prezidents arī izteica patei-cību par to, ka Svētais Krēsls vienmēr ir atbalstījis Latvijas neatkarības cen-tienus un nekad neatzina Latvijas in-korporāciju PSRS sastāvā.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

Valsts prezidents ... ar pāvestuTurpinājums no 1. lpp.

apmērā tiks izskatīts MK likumprojek-ta Par valsts budžetu 2018. gadam un

likumprojekta Par vidēja termiņa bu-džeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. ga-dam sagatavošanas un izskatīšanas pro-cesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu

finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Lita Kokale,Kultūras ministrijas Sabiedrisko

attiecību nodaļas vadītāja

Apstiprināts NIPSIPPTurpinājums no 3. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

Sestdien, 27. maijā, Latvijas vēstniece Izra-ēlas Valstī Elita Gavele pulcēja Izraēlas Starp-tautisko sieviešu klubu,

lai iepazīstinātu ar tūrisma iespējām Latvijā un gaidāmajiem lielajiem kul-tūras notikumiem Latvijas simtgades pasākumu klāstā. Pasākums notika Starptautiskā sieviešu kluba pasāku-mu cikla Meet my Country ietvaros.

Latvijas vēstniece savā uzrunā atskatījās uz Latvijas – Izraēlas dip-lomātisko attiecību divdesmit pieciem sadarbības gadiem, kā arī īpašu uz-manību veltīja gaidāmajam lielajam notikumam – Latvijas nākamajā gadā svinamajai Latvijas simtgadei, prezen-tējot tos pasākumus, ko vēstniecība plāno realizēt 2018.gadā ar sadarbības partneriem – Herca Franka dokumen-tālo filmu festivālu, Mihaila Tāla pie-

miņas šaha turnīru, Latvijas laikmetī-gās mākslas izstādi Telavivas mākslas muzejā un citus.

Prezentācijā tika demonstrēti

Latvijas Institūta ļoti kvalitatīvie vi-deo materiāli par Latviju un Latviešu

Kādā Bībeles stundā sēdējām pie galda un runājāmies par dažādiem te-matiem un apspriedām arī jaunumus Latvijā. Mairis Briedis bija nesen uz-varējis boksa čempionātu Vācijā, mūsu hokejisti uzrādīja labus rezultātus pa-saules čempionāta spēlēs. Nupat Lat-vijas vijolniece Baiba Skride viesojās Sidnejas operā. Spriedām, – cik maza, bet talantīga ir mūsu latviešu tauta.

Un, patiešām, arī tepat blakus mums ir ļoti vispusīgi un talantīgi cil-vēki. Šoreiz mans stāsts ir par mūsu Vienības draudzes locekli Ingrīdu Rēbaumu (dzimusi Ķauķis).

Interesanti bija uzzināt, ka Ingrīda ir bijusi ļoti aktīva latviešu kultūras dzīves atbalstītāja. Jau pusaudžu ga-dos sākusi dejot tautas dejas, spēlē-jusi teātri, dziedājusi jauktajā korī un vēlāk arī uzsākusi gleznošanu. Labi panākumi Ingrīdai bijuši arī sportā: gūtas daudzas uzvaras galda tenisa sa-censībās, un saņemtie kausi lepni rotā vairākus plauktus viņas mājās.

Ingrīda vienmēr ir atbalstījusi Daugavas Vanagu kustību un arī Dau-gavas Vanagu namu Sidnejā. Divus gadus darbojusies kā sarīkojumu va-dītāja un kādu laiku arī kā sekretāre. Latviešu tautas liktenis, latvietība un latviešu kultūra Ingrīdai vienmēr ir bi-jusi ļoti nozīmīga un svarīga, un viņa ar savu pozitīvo un dzīvespriecīgo at-tieksmi to ir atbalstījusi un veicinājusi, cik ir bijis viņas spēkos.

Viņa ar prieku atceras jaunības gados tautas dejās pavadīto laiku mē-ģinājumos (kopumā 10 gadus) un kon-certos. Atmiņā bija palicis kāds jautrs atgadījums, kad koncerta laikā vienai

no dejotājām uz skatuves ir nokri-tuši brunči, bet partneris ir bijis veiks puisis un tos ātri pacēlis un kopā ar visu meiteni no-nesis no skatuves.

Sidnejas teātrī Ingrīda sāka spēlēt 1955. gadā izrā-dē Skroderdienas Silmačos. Pa šiem gadiem ir bijušas daudzas skaistas lomas un lomiņas, īpaši labas atsauks-mes par Sprīdītī at-veidoto raganu un citām lomām. Ingrī-dai pašai vislabāk ir paticis piedalīties un spēlēt Kaleidoskopos, kas saistās ar visādām jautrībām un dullībām. Pielie-tojot savus zīmēšanas talantus, Ingrīda ir veidojusi arī dekorācijas 2 izrādēm – Pauksts un Šmauksts un Karlsons uz jumta, kā arī palīdzējusi pie citām.

Vēlākos gados Ingrīda savu sirdsprieku ieguva glezniecībā. No-pietnāk tam pievērsusies 1999. gadā, uzsākot mācības Julian Aston Arts skolā. Daudzus gadus papildinājusi zināšanas gleznošanas klasē, ko orga-nizē Stratfildas senioru skola. Ingrīdai vislabāk padodas un patīk gleznot ar eļļas krāsām dabasskatus, Latvijas ai-navas un ziedus. Ļoti mīļas un roman-tiskas ir viņas gleznotās Latvijas dabas ainavas ar baltajiem bērziem un bērzu birztaliņām. Ar saviem darbiem viņa ir piedalījusies daudzās latviešu māks-linieku izstādēs. Ar patiesu prieku In-

grīda pieminēja notikumu, kad Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās ar referātu Sidnejas Latviešu Namā; tad viņas gleznotā dabas ainava ir bijusi novieto-ta Vīķes kundzei tieši aiz muguras, un visi klātesošie to varējuši labi apskatīt.

Tā nu ar visiem saviem daudzpu-sīgiem talantiem – dziedot, dejojot, teātri spēlējot un arī gleznojot, Ingrīda daudzus gadus ir veicinājusi latviešu kultūras tradīcijas Austrālijā. Ar savu dzīvesprieku un degsmi ļoti izjusti dek-lamējot dzejoļus, Ingrīda ir kuplinājusi ļoti daudzus mūsu Vienības draudzes pasākumus, kā arī citus Sidnejas Lat-viešu Nama sarīkojumus un iepriecinā-jusi un vēl joprojām turpina iepriecināt daudzus skatītājus. Lai mūsu latviešu sabiedrībai nekad netrūktu tādu talan-tīgu, aktīvu un sirsnīgu kultūras dzīves atbalstītāju kā Ingrīda!

Marita LipskaLaikrakstam „Latvietis“

Ingrīdas daudzie talantiAktīva latviešu kultūras dzīves atbalstītāja

Ingrīda Rēbauma.

FOTO

Mar

ita L

ipsk

a

Latvijas vēstniecībā IzraēlāIepazīstina ar tūrisma iespējām Latvijā

Izraēlas Starptautiskā sieviešu kluba biedres ar Latvijas vēstnieci Izraēlā.

FOTO

Lat

vija

s vēs

tnie

cība

Izra

ēlā

Turpinājums 12. lpp.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Ilze Nāgela: Vai sen jau dzīvojat Austrālijā? Kā te nokļuvāt? Cik sen Melburnā?

Zetta Kanta: Esmu dzimusi Latvi-jā, kur pabeidzu Modes Dizaina skolu. Kad man palika 18 gadi, pārcēlos dzīvot uz Dāniju. Tur mācījos dāņu valodu un sāku studēt arhitektūru. Drīz vien iepa-zinos ar Simonu, un pēc kāda laika mēs apprecējāmies. Tā mūsu kopdzīves laiks ir jau mērojams ar 12 gadiem. 6 gadus atpakaļ mēs pārbraucām uz Austrāliju.

Simons ir mūziķis, un bija laiks, kad mēs daudz ceļojām. Simons muzicēja gan Eiropā, gan ārpus tās. Dzīvojām da-žādās valstīs, un mums bija iespēja redzēt un baudīt daudz un dažādas kultūras.

Mans vīrs dzimis un uzaudzis Leno-kshedā (Lennox Head), Jaundienvidvel-sā, nelielā pilsētiņā pie okeāna. Skaistā daba, jūras tuvums un mūzika, tas viss radīja viņā atvērtību mākslai. Mēs abi esam romantiķi, un tas mūs satuvināja.

Mums bija iespēja dzīvot Eiropā, bet mūsu sirdis tiecās uz Austrāliju.

Iesākumā apmetāmies Sanšain-kostā, Nūsā (Sunshine Coast, Noosa). Sāku mācīties TAFE augstskolā, Vi-zuālās mākslas nodaļā. Pēc kāda lai-ka pavērās iespēja menedžēt mākslas galeriju Nūsā. Tā man bija jauka pie-redze, sastapu daudz ļoti interesantu cilvēku un arī izbaudīju mākslas gale-rijas kuratora pieredzi.

Pēc pāris gadiem, dzīvojot pie oke-āna un baudot klusu dzīvi, mēs abi sapratām, ka ir pienācis laiks virzīties uz priekšu un tiekties pēc jauniem augstumiem un izaicinājumiem.

Tā mēs šogad februārī pārbraucām uz Melburnu.

IN: Esat tekstilmāksliniece un tēlniece vienlaicīgi? Kā Jūs nosauktu tehniku, kurā strādājat?

ZK: Filcēšanas tehnika ir ļoti senat-nīgs veids, kā taisīt neaustu materiālu. Šo veidu ļoti plaši pielietoja Eirāzijas un ziemeļu ceļojošās ciltis. Tika celtas mā-jas no vilnas un ādām – jurtas. Iekšējās sienas tika dekorētas ar skaistiem paklāj-veidīgiem pārklājumiem. Krievzemē un Sibīrijā vēl šodien no vilnas taisa filcē-tus zābakus – vaļinkus. Senos laikos bija pieņemts tos nodot no paaudzes paaudzē, un uz ģimeni esot bijis tikai viens pāris.

Vilnas izstrādājumi tradicionāli tika dāvināti kāzās, lai jaunajam pārim būtu tikpat silta un izturīga kopdzīve kā vilnas segai.

Pirms industriālās revolūcijas vil-nas izstrādājumi bija ikdienas sadzīves sastāvdaļa katrā ģimenē. Tirgus eko-nomikai attīstoties, tika ražoti daudz un dažādi sintētiskie materiāli. Vilnas apdares tradīcijas palika tālu pagātnē.

Es kā vilnas tekstila māksliniece vēlos iedrošināt pieņemt šo materiālu atkal savās dzīvojamās telpās un apjaust kā izmainīsies dzīves kvalitāte. Mājās ieplūdīs siltuma, mājīguma sajūtas. Vil-nas izstrādājumi piedod personības un unikalitātes nokrāsu. Apziņa, ka ar šo materiālu gadsimtiem ilgi strādāja mūsu senči, tam piedod vēsturisku vērtību.

Man patīk dažādi vilnas apstrā-des procesi – vērpt, filcēt, aust un iz-šūt. Manos darbos var redzēt visas šīs tehnikas kombinācijas, jo tās papildina viena otru. Strādājot ar vilnas materiā-liem, cenšos saglabāt dabiskās faktū-ras. Mākslinieciskās iedvesmas smeļos dabā. Mani fascinē tekstūras. Dabā ne-kas nav pilnīgi gluds. Visam, kam mēs pieskaramies, ir savs rokraksts, kas vei-cina mūsos dažādas izjūtas. Tekstūra – tā ir dabas valoda, un manos darbos tā atskan un turpina stāstīt savu stāstu.

IN: Vai Jums Austrālijā jau bijušas izstādes? Cik un kur?

ZK: 2015. gada beigās man bija mana pirmā solo izstāde Nūsā, Golf and

Spa izstāžu zālē. Tas bij ļoti jauks pasā-kums, un daudzi no maniem darbiem ir aizceļojuši uz privātajām kolekcijām.

Mani darbi tika reprezentēti vairā-kās mākslas galerijās. Šobrīd liela inte-rese par maniem darbiem ir Melburnas mākslas galerijām, notiek pārrunas, un es ceru uz veiksmīgu sadarbību.

1. jūnijā tika atvērta manu darbu mini izstāde mākslas galerijā Stonehou-se, Vorendaitas (Warrandyte) apkaimē,

Intervija – tekstilmāksliniece Zetta Kanta„Vilna – brīnumaina dabas dāvana – mana radošā darba iedvesma“

Izstāde „Sajust ar sirdi“

Aizmirstais mākslas veids – filcēšana

Latviešu tekstilmāksliniece Zetta Kanta„Vilna – brīnumaina dabas dāvana – mana radošā darba iedvesma“

Izstādes atklāšana 17. jūnijā plkst. 12.00

Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē

17. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 17.00; 18. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 18.00

Melbourne Latvian House, 3 Dickens St, ELWOOD, VIC

Zettas Kantas darbi.

FOTO

no

Zetta

s Kan

tas p

erso

nīgā

arh

īva

Zetta Kanta.

FOTO

no

Zetta

s Kan

tas p

erso

nīgā

arh

īva

Turpinājums 13. lpp.

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

Pārsteidziet mūs!„Stāstu segas“ var gatavot visdažādākos veidos

STĀSTU SEGAS kvadrātiņi tiek veidoti visās pasaules malās. Taču esam dzirdējuši, ka ne visi varot pie-dalīties, jo neprotot gatavot rokdarbus. Lai gan vēsturiskā skatījumā, šādas tekstilmozaīku segas (patchwork quilts) darināja tikai sievietes, tagad dzīvojam 21. gadsimtā, un kvadrātiņus var gatavot, izmantojot visdažādākos materiālus un visdažādākās tehnikas – un ne tikai sievietes.

Piemēram, Dainis Runģis savu kvadrātiņu izveidoja no spēļu kārtīm, Gundars Ķiķauka izmantoja fotogrā-fijas. Vairāki skolēni – puiši – savus kvadrātiņus gatavojuši kā kolāžas no

dažādiem materiāliem. Tiesa, lielo vairumu saņemto kvadrātiņu darinā-jušas sievietes, bet ne visi atbilst pat-chwork tradīcijām vai gatavoti, izman-tojot tradicionālo krusta dūrienu. Arī dāmas izmantojušas pogas, dziju un pat avīzes, lai izveidotu individuālus mākslas darbus, kas apraksta viņu sai-tes ar Latviju.

Aicinām arī Jūs mūs pārsteigt ar savu izdomu un stāstu – veltījumu Lat-vijas 100 gadei!

Projekts „Stāstu sega“ „Latvieši pasaulē – muzejs un

pētniecības centrs“

No 2. maija līdz 20. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva zālē skatāma Ri-tas Grendzes instalācija „simts raksti tiem, kas meklē gaismu“ (vēršu uzmanību – nosaukums

sākas ar mazo burtu).Tās tapšanu atbalstījis Amerikas

Latviešu apvienības Kultūras fonds, Latviešu fonds, ASV vēstniecības Latvijā Mazo grantu programma, Pa-saules latviešu mākslas centrs, kā arī Hotel Bergs un Ramirent. Rita Gren-dze kļuva par pirmo rezidenti Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs, kur arī tapa šis mākslas darbs.

Izstāde atrodas pie pašas ieejas bib-liotēkā, kur ēkai ir slīps stiklots jumts, kas dod telpai daudz gaismas dienas laikā un kas paver skatu uz Rīgu. Šādai situācijai pielāgots instalācijas iekārtojums. Darbu veido salīmētas grāmatu lapas no metra līdz, pieņemu, trim metriem platumā, augstumā katra sleja ir līdz trim metriem. Tās pakārtas vairāk kā septiņās kārtās; katru kārtu no otras atdala savi 40 centimetri plata telpa. Un tā kā šīs slejas karājas slīpnē, rodas iespaids, ka skatītāju aicina ieiet bērzu birztalā vai sēru vītolu nokareno zaru pašā viducī. Tas ir pārsteigums, radot klusu sajūsmu par mākslinieces izdomu un viņas darba radīto iespaidu, vēl jo vairāk tādēļ, ka turpat līdzās ir iespaidīga zaļo puķu rinda. Gan insta-lācija, gan šie augi, kas atgādina oran-žēriju, papildina viena otru.

Par galveno materiālu, kā jau pie-zīmēts, Rita Grendze izvēlējusies 100 latviešu grāmatas, kas simbolizē mūsu valsts simts gadus, ko svinēsim nā-kamgad. Grāmatu lapas, kas salīmē-tas kopā, brīžiem iekrāsotas latviskos rakstos te pelēcīgas, te brūnganīgā tonī. Māksliniece šos rakstus ir arī iz-

griezusi, veidojot tādus kā logus, caur kuriem raudzīties pasaulē. Rodas aso-ciācijas ar dreļļu rakstiem, kas ieausti dvieļos un galdautos. Zīmīgi, ka izstā-di atvēra pāris dienas pirms 4. maija – Baltā galdauta svētkiem, kas latviešus simboliski apvieno kopējā svinēšanā, vienotā valstī.

Ieguvusi Klīvlendas Mākslas insti-tūtā (Cleveland Institute of Art, ASV) bakalaura grādu tekstila mākslā un maģistra grādu Krenbrukas Mākslas akadēmijā (Cranbrook Academy of Art, ASV), Rita Grendze 1994. gadā saņēma Fulbraita stipendiju latvisko ornamentu pētniecībai Latvijā. Līdz ar to dreļļu raksts viņai krietni iepazīts:

„Ja dreļļu rakstos ieskauto gal-dautu vai dvieļu krāsu palete atgādi-na Latvijas bērzu mežus, tad drukātie raksti norāda uz netaustāmo valodas un folkloras ietekmi savā estētikā. Es vēlos veicināt sarunu starp pieredzē-to un esošo, ar vislielāko cieņu pret tām paaudzēm, kas uzturējuši latvisko identitāti gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ceru, ka šī izstāde stipri-nās tiltu starp Latvijā un ārpus Lat-vijas dzīvojošiem latviešiem,“ skaidro māksliniece.

Vērīgāk papētot, kādas grāmatas viņa izvēlējusies šīs instalācijas radī-šanai, pamanāms, ka izmantoti brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki ar Eduarda Brencēna slavenajiem zīmējumiem, latviešu pasaku grāmatas, Šarla de Kostēra Leģendas par Pūcesspie-ģeli Jāņa Jaunsudrabiņa tulkojuma 1961. gada izdevums ar Oļģerta Ābe-lītes izcilajiem kokgriezumiem. Te parādās kādi zinātniskie pētījumi par Imantu Ziedoni, tautas deju mūzikas pieraksti, grāmatas lapas ar skautu un gaidu vārdiem un uzvārdiem. Vārdu sakot, Ritas Grendzes uzmanība kritu-si uz dažāda veida grāmatām, kas tad šos simts gados ir nesusi latviešiem

gaismu. „Mērķis ir bez nostalģijas parādīt un novērtēt kulturālo mantoju-mu, ko esmu saņēmusi, uzaugot trim-das gados ASV“, atgādina autore.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsDreļļu bērzu mežā

Skats uz instalāciju no ieejas.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Detaļas tuvplānā.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Sintija Šierina Īrijā.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Burvīgs pavasara vakars 25. maijā sagaidīja apmeklētājus grupas Imanta-Dimanta diska atklāšanā Trīs Māsās, vecpilsētā. Jāatzīst, ka man šī vieta bija sveša (Padomju laikos – Mākslas darbinieku nams.), bet ieejot mīlīgajās un drusku ezotēriskajās telpās, uzreiz likās, ka šī ir ļoti piemērota vieta šim pasākumam.

Grupas sastāvs liecina par latvie-šu tautas mīlestību pret mūziku, kā arī tās spēju apvienot latviešus no visas pasaules – Imanta Nīgale dzimusi ASV, Katrīna Dimanta un Kristaps Strods ir Latvijas bērni, Krišjānis Sils dzimis Vācijā un Ingus Purēns mūžu sācis Austrālijā. Taču visi at-raduši savu vietu Rīgā, kur dzīvo un muzicē, citu nodarbību starpā.

Slavenākie pop muzikanti bieži veido diskus par noteiktu tēmu. Iman-taDimanta neatpaliek. Disks Izauga mātei brīnuma meita liecina, ka gru-pas dalībnieki cītīgi piestrādājuši pie

satura; visas dziesmas veido stāstu par meitas iziešanu tautās, izmanto-jot tikai tautas dziesmu tekstus. Taču izpildījums neatgādina tipiskas tautas dziesmas; vairākām dziesmām oriģi-nāla mūzika, un tautas meldiju apda-res savijās ar tekstiem, izveidojot kaut ko jaunu, aizraujošu.

Atklāšanā arī piedalījās viesmāk-slinieki Baiba Indrēvica ar kokli un Kaspars Indrēvics ar perkusijām. Tas, ka grupas dalībnieki ilgi piestrā-dājuši pie diska, parādījās uzstāšanās laikā (they’re tight!), cieši saliedēti un enerģijas pilni.

Ir skaidrs, ka grupa pati iedziļinā-jusies tekstos un izjutusi to dziļāko bū-tību ne tikai atsevišķu dziesmu izvēlē, bet arī komponētās meldijās un apda-rēs, kas vai nu liek kājām kustēties vai pavēl arī klausītājiem pārdomāt tekstā teikto.

Imantas un Katrīnas spēcīgās balsis labi sader un spēj pielāgoties dažādiem

mūzikas žanriem – Pavasara vakarā muzikālai apdarei ir kantrī piegarša, kas noteikti varētu būt hīts Bauskas kantrī festivālā. Rotaļīgas tautas dzies-mas pāriet domīgās, un tā aizkustina, ka var pat nobirt pa asarai (Viena saule, viena zeme; Vecu ļaužu valodiņ’).

Pats disks gaumīgi izveidots, un ir prieks redzēt, ka tautas dziesmu tek-sti atstāti tikai latviski!! Neparādās neveikli tulkojumi, bet gan tikai ap-rakstošs teksts par dziesmas saturu un būtību, lai angļu valodas pratēji varētu saprast dziesmas jēgu. Paldies par to!!

Apmeklētāji no dažādām pasaules malām bija tik daudz, ka trūka sēdvie-tu. Diska prezentācija saveda kopā sen neredzētus draugus un radus, kas ka-vējās pie alus glāzes, gaidot kārtu da-būt ImantaDimanta parakstus. Ar pa-cilātu garu un disku somā devos mājās gaišajā, pavasarīgajā vakarā.

Aija AbeneLaikrakstam „Latvietis“

25. maijā pasauli ieraudzīja gru-pas Imanta Dimanta un draugi pir-mais albums Izauga mātei brīnuma meita. Albumu veido 13 tautasdzies-mu apdares un oriģinālkompozīcijas. Albuma dziesmas stāsta par meitas došanos pie vīra.

Grupā Imanta Dimanta un draugi darbojas 5 jaunieši. Katrīna Dimanta spēlē vijoli, čellu tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu, Ingus Purēns spēlē kahonu, tamburīnu un dzied, reizēm grupai pievienojas arī perkusionists Kaspars Indrēvics. Grupa uzstājusies gan Latvijā, gan Amerikā.

„Trīs no mums uzauga ārzemju latviešu ģimenēs, dažādās pasaules malās – Austrālijā, Amerikā, Vācijā, bet divi piedzima un uzauga tepat Lat-vijā. Katrs esam gājuši dažādus mu-zikālos ceļus un nu esam satikušies, lai veidotu kopīgu mūziku. Visi kopā priecājamies spēlēt un baudām ikkat-ru saspēles reizi. Mums patīk tas, ko

mēs darām un gūstam lielu prieku par to, ka ar savu mūziku varam dalīties ar citiem!“

Darbs pie albuma tika uzsākts 2015. gadā Amerikā, kad mūziķi lat-viešu tautasdziesmām veidoja jaunas apdares un radīja pirmās oriģinālkom-pozīcijas, izmantojot gan savu tekstu, gan Dainu skapī uzietās tautasdzies-mas.

Katrīna Dimanta stāsta: „Mūzika mums vienmēr ir bijusi mīļa un tuva. Mēs vēlamies klausītājiem sniegt prie-ku, un – lai pie mūsu mūzikas cilvēki labi pavadītu laiku un atpūstos. Kad sapratām, ka būs albums, pārskatījām savu dziesmu sarakstu. Tā mūsu prātos piedzima brīnuma meita, kura mums uzticējās un ļāva pastāstīt par savu dzīvi. Dziesmas albumā stāsta par meitas dzīvi, dodoties pie vīra. Tajās var saklausīt gan iepazīšanās prieku un mulsumu, kad nesaproti, kas notiek ar tavu prātu un sirdi, gan smaidus un bažas, gan to pašu svarīgāko – laimi. Mēs ceram, ka ikviens šajos stāstos atradīs sevi – no jaunības mīļām atmi-

ņām vai no vakardienas aklā randiņa. Mēs katrs esam brīnums!“

Par grupu Imanta Dimanta un draugi sociālajos tīklos:www.facebook.com/ImantaDimantawww.imantadimanta.bandcamp.com

Katrīna DimantaLaikrakstam „Latvietis“

„Izauga mātei brīnuma meita“Pirmais albums postfolka grupa „Imanta Dimanta un draugi“

„Imanta Dimanta un draugi“.

FOTO

Ten

is D

iman

ts

„ImantaDimanta“ mirdz!Diska atklāšana

Talants Latvijai būs divas naudas bal-vas, Gunāra Eižēna Bērzzariņa balva veiksmīgākajai provinces mūzikas skolai.

Pēc apbalvošanas uzstājās desmit pirmo vietu ieguvēji: klavieru, akor-deona, flautas, sitaminstrumentu, vijo-les, ģitāras, saksofona un eifonija kla-ses audzēkņi. Noslēgumā oficiāla liela ģimenes bilde un daudz mazu pulciņu fotografēšanās.

Ļoti jauks pasākums, kas māca pielikt maksimāli daudz darba, lai plūktu uzvaras laurus, un tas ir tikai sākums. Lai veicas jaunajiem mūzi-ķiem!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Pirmo reizi Bērzzariņa balvaTurpinājums no 4. lpp.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

Astrīda Jansone ir viena no tiem trimdas latviešiem, kam Latvija vien-mēr bija, ir un paliks īstās mājas. Viņa ir īstena mūsu tautas patriote. To pie-rādījuši gan viņas darbi daudzo gadu laikā ASV, gan atgriežoties mājās – Latvijā. Savā grāmatā „Dārlinga līk-loči“ Astrīda Jansone par sevi raksta: „Es sevi pieskaitu pie tā sauktās pa-zudušās paaudzes. (…) Savā ziņā arī tagad Latvijā pa reizei jūtos kā trimdi-nieks, tomēr piederības izjūta Latvijai ir stiprāka.“

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kas ir atgriezies Latvijā uz palikšanu. Vai vienmēr zinājāt, ka kādu dienu at-griezīsieties mājās?

Es zināju, ka Latvijai manā dzīvē būs īpaša vieta, jo arī, dzīvojot ASV, tiku audzināta latviskā garā. Mēs – se-šas māsas – un vecāki pēc kara nokļu-vām Amerikas Savienotajās Valstīs, bet brālis uzauga Latvijā. Amerikā piedalījāmies dažādās latviešu orga-nizācijās un vienmēr dzirdējām un arī teicām, ka, tiklīdz Latvija būs at-brīvota, mēs atgriezīsimies mājās. To es uzskatīju par savu pienākumu. Bija daudz cilvēku, kas tā teica, bet tikai retais atgriezās. Un tas ir saprotams, jo daudziem no šiem cilvēkiem ASV ir ģimenes – bērni un mazbērni. Man pašai bērnu nav, līdz ar to mana atgrie-šanās bija vieglāka.

Kāds ir jūsu un Latvijas stāsts? Kad jūs atgriezāties?

Pirmo reizi es atgriezos 1993. gadā un piedalījos Saeimas vēlēšanās, pa-liekot kā pirmais kandidāts aiz svītras un Saeimā neiekļūstot. Sāku Latvijā strādāt darbu, ko neviens cits nedarī-ja; – Finanšu ministrijā tulkoju starp-tautiskos grāmatvedības standartus un likumus latviešu valodā. Bet tad mans vīrs pateica, ka nespēj šeit dzīvot – vi-ņam šī pasaules daļa, it īpaši tajā laikā, šķita pārāk bīstama. Tā es aizbraucu atpakaļ uz ASV un nodzīvoju tur se-šus gadus. Pēc vīra nāves sapratu, ka vieglāk vienai man būs dzīvot Latvijā, nevis ASV. Es arī vēlējos darīt Latvi-jai ko noderīgu, ko vērtīgu. Tā nu es 2003. gadā atbraucu uz Latviju, un esmu te arī palikusi. Šeit es jūtos vēr-tīgāka.

Tas nozīmē, ka viena no būtiskāka-jām lietām, lai atgrieztos, bija vēlme darīt ko labu.

Jā, tā bija un ir mana mīlestība pret Latviju un latviešu tautu. Tieši tādēļ es esmu šeit un nevēlos atgriezties ASV. Lai gan Amerikā dzīvo manas māsas un vienīgie cilvēki pasaulē, kas mani uzskata par radinieku, es nespētu tur vairs dzīvot. Saprotams, ka man pie-trūkst manu māsu. Man pietrūkst to cilvēku, kas ir palikuši tur.

Jūsos klausoties, rodas sajūta, ka esat dzīvojusi krāsainu dzīvi.

Man ir bijusi ļoti interesanta dzīve. Patiešām. Vairākus gadus es organi-zēju latviešu tūres pa visu pasauli, tai skaitā, Austrāliju, Āziju un citām vie-tām. Esmu apceļojusi visu pasauli un apzinos, ka daudz tādu cilvēku nav.

2014. gadā Jūs izdevāt grāmatu „Dārlinga līkloči“. Ienākumi no grā-matas pārdošanas tiek ziedoti „Vītolu fondam“. Kādēļ jums tas ir svarīgi?

Man Latvijā ir vairākas lielas mī-lestības. Vītolu fonds ir mana lielākā mīlestība. Tas, ko esam panākuši caur Vītolu fondu, ir neaptverami. Tas ir ieguldījums mūsu nākotnē, mūsu jau-niešos – paaudzē, kas varēs ieviest kaut kādas pārmaiņas un padarīt Lat-viju atkal labāku.

Arī Likteņdārza koncepts man ir tuvs, jo man šķiet tas Latvijai ir kaut kas ļoti nozīmīgs – gan kā populārs tūrisma centrs, gan kā simbols, kas mums vienmēr ļaus atcerēties un ne-aizmirst, ka kāds savulaik vēlējās mūsu tautu iznīcināt, novest to līdz viszemākajam punktam. Tas vienmēr stāstīs par to, kas notika. Par visiem tiem cilvēkiem, kas nonāca Amerikā, Sibīrijā un visur citur pasaulē.

Lūdzu, pastāstiet par grāmatu, ko šobrīd rakstāt!

Šobrīd es rakstu grāmatu par cilvē-kiem, kas ziedo Vītolu fondam. Grāma-tā būs stāsti par labiem cilvēkiem – par latviešiem, kam rūp, kas šobrīd notiek un nākotnē notiks ar mūsu valsti. Tur būs stāsti gan par latviešiem, kas dzīvo Latvijā, un nekad nav bijuši prom no Latvijas, gan Amerikas latviešu stāsti, gan trimdas latviešu stāsti.

Es rakstu arī vēl vienu grāmatu par latviešiem, kas dzimuši ārzemēs, bet tagad dzīvo un strādā Latvijā. Tādu ir ļoti daudz. Man patiesi jānodzīvo līdz 100 gadu vecumam, lai katru no viņiem uzklausītu un par viņiem uz-rakstītu.

Kāda ir Jūsu saikne ar „Vītolu fon-

du“, kad un kā tā radās?Mana pirmā tikšanās ar Vītolu fon-

du iznāca pavisam nejauši. Amerikas Latviešu Apvienība izvēlējās mani par savu pārstāvi Latvijā, kad es te pār-cēlos uz pastāvīgu dzīvi. 2005. gada sarīkojumā man Vītolu fondā bija jāie-rodas kā pārstāvim no ALA, lai satik-tu 26 Zvejnieku ģimenes stipendiātus. Tas mani ļoti aizkustināja. Jaunieši visi bija atnākuši ar puķēm, un visi bija tik pateicīgi, ka es jutos pavisam ne-lāgi. Stipendijas taču nebija no manis. Es tajā laika biju iemaksājusi lielāku summu sava vīra Laimoņa piemiņas stipendijām caur Bērnu fondu. Pēc sa-rīkojuma es ar pilnu puķu klēpi gāju uz Brīvības pieminekli, jo mājās man nebija tik daudz vāžu, kur puķes likt. Turklāt puķes taču nebija man domā-tas. Tas visa bija domātas Zvejnieku ģimenei. Un tajā reizē sapratu, ka caur Vītolu fondu varu ziedot to, ko sauc par stipendiju. Man patika, kā Vītolu fonds darbojās, un es izlēmu ar savām stipendijām pāriet uz Vītolu fondu. Tur jaunieši man likās daudz sirsnīgāki un tuvāki. Tā pēc dažiem gadiem iz-domāju, ka arī es kļūšu Vītolu fonda atbalstītāja, un neesmu to nožēlojusi nevienu mirkli. Tas ir un vienmēr būs mana lielākā Latvijas mīlestība.

Kāda loma, Jūsuprāt, Likteņdār-zam ir mūsu tautas izaugsmē un nā-kotnē?

Neatceros vairs, kurā gadā es iepa-zinos ar Likteņdārzu, zinu tikai to, ka tas bija jau pirmajā talkā, kad Latvijas prezidents un Likteņdārza patrons bija Valdis Zatlers, un viņš arī bija ieradies uz talku kopā ar kundzi un dēlu. Tal-kas sākumā runāja Likteņdārza idejas autors V. Vītola kungs, runāja prezi-dents, un abu runas mani aizkustināja, jo es zināju, ka arī es būtu varējusi būt viens no tiem Latvijai zudušiem bēr-

„Latvijā es jūtos vērtīga!“Trimdas latviete Astrīda Jansone

Astrīda Jansone ar saviem stipendiātiem Agnesi Skujevsku, Alīnu Seļezņovu, Zani Blumbahu, Martu Suveizdu un Ģirtu Mandrovicku Astrīdas Jansones grā-matas „Dārlinga līkloči” atvēršanas svētkos. (26.09.2014)

FOTO

Vīto

lu fo

nds

Turpinājums 13. lpp.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Šodien, 30. aprīli, man ir neizsakāmi inte-resanta pēcpusdiena. Pie manis ciemos nāk divi tādi bērni, kas īstenībā nav tās trimdas bērni, no kurienes nāku es un nāk līdz šim visi manis inter-

vētie trimdas bērnu bērni. Tie ir Hanss un Elaine Bērziņi, kas ir no Brazīlijas, un viņu 4 gadus vecā meitiņa Anna So-fija ir jau dzimusi Latvijā, pie kam Elai-ne ir īsta brazīliete un viņa tagad ir ne tikai savas dzimtenes patriote, bet ir arī sava vīra senču zemes Latvijas patriote.

Pirmais par sevi stāsta Hanss:„Es esmu Hanss Bērziņš, un mēs

jau gandrīz 11 gadus dzīvojam Latvijā. Esmu dzimis 1964. gadā Brazīlijā ne-tālu no latviešu apmešanās vietas Vār-pa. Kad ģimene no Latvijas tur pārcē-lās daudz, daudz agrāk, manam tēvam Rūdolfam Bērziņam bija tikai 4 gadi, viņa māsai – 8 un vecākajam brālim tikai – 11. Latvijā ap 1920. gadu bija tāda kustība baptistos, ka daudzi vien-kārši nolēma braukt uz Brazīliju, un apmētās tur visi vienā vietā, kam tad deva vārdu Vārpa.

Mans vectētiņš bija no Talsiem un ar visu savu ģimeni aizbrauca kopā ar citiem baptistiem. Viņi bija vienā no pirmajām grupām, kas tur nonāca. Pēc diviem gadiem arī manas mātes māte aizbrauca uz Brazīliju. Viņai toreiz jau bija 25 gadi, un viņa tur apprecējās. Bet Vārpā viņi ilgi nepalika, tēvs bija tirgotājs, un viņam bija veikals; tādēļ pārcēlās uz dzīvi kaut kur laukos ne-tālu no Vārpas, Riodežaneiro pavalstī, kur es arī piedzimu.

Mūsu tuvumā citu latviešu nebija; tur Bērziņi bija vienīgie. Man bija jā-pārņem kontakti ar visiem bērniem – spāņiem, vāciešiem, portugāļiem un visiem citiem, kas tur dzīvoja. Lat-viešu valodu es dzirdēju tikai mājās un tikai to vienkāršāko, ikdienas vai virtuves valodu. Vienīgais, kur es da-būju dzirdēt un mācīties latviešu valo-du, bija no vecmāmiņas, jo viņa mani audzināja. Vecāki bija darbā, un es biju pilnīgā vecmāmiņas audzināšanā. Diemžēl viņa nomira, kad man bija 4 gadi. Līdz ar to mana latviešu valodas mācīšanās bija pārtraukta. Pēc tam es kaut ko saprast varēju, bet ar runāšanu gan man neveicās nemaz.

Kad man bija 17 gadu, es pārcēlos uz Rīo, lai iestātos universitātē; izmā-cījos par inženieri telekomunikāciju zinātnē. Kad pabeidzu universitāti, sāku strādāt. Drīz pēc tam apprecējos ar Elaini. Šogad februārī mēs jau no-svinējām 26 gadu kāzu jubileju.

Mums tagad ir trīs bērni. Vecākā meita Raisa ir 22 gadus veca un studē medicīnu Stradiņa Universitātē. Vēl ir 19 gadus vecs dēls Ģelilermi un viņš

studē Nīderlandē, Hāgas Universi-tātē. Lielai meitai gāja diezgan grūti ar latviešu valo-du. Viņai bija jau 13 gadu, puikam bija 8 gadi; bēr-niem saprotams ir vieglāk. Pēc 6 mēnešiem viņi jau saprata diezgan daudz, jo gāja sko-lā. Meita visu laiku bija latviešu skolā. Kad meita sāka mācīties Stradiņa Universitātē, viņa latviski saprata jau visā pilnībā. Latvis-ki mēs runājām mājās, sabiedrībā un skolā, viņi abi pie tās bija jau pieraduši. Mana mamma vēl dzīvo Brazīlijā.

Tēvs man nomira jau 2003. gadā, bet šogad viņš svinētu jau savu simto dzimšanas dienu. Māte vēl arvien runā latviski un divas reizes jau ir te ciemo-jusies. Brazīlijā es nostrādāju 14 gadus un pārējo laiku nostrādāšu Latvijā. Tad man pensija būs pa daļai no Latvijas, pa daļai no Brazīlijas. Es esmu izmācī-jies arī par baptistu mācītāju un pašlaik studēju arī psiholoģiju. Latvijā es ne-kalpoju vis kā mācītājs, bet gan tikai kā pārstāvis. Latvijā vēl ir arī citi latvieši no Brazīlijas, bet daudz gan viņu nav.

Tagad jau kopš 1993. gada man ir Latvijas pilsonība. Man jau sen bija tāda vēlēšanās kādu laiku padzīvot Latvijā. Es zināju, ka Talsos manam tēvam bija māja. Man gribējās redzēt sava tēva zemi un to vietu, kur viņš bija dzīvojis. Es arī zinu, kur Nīcā dzīvoja mātes vecāki. Tur ir divstāvu māja, un tagad tur cilvēki dzīvo. Interesanti, ka man vēl dzīvo viena mātes māsī-ca, kura dzīvo viena pati. Viņai tagad ir kādi 76 gadi, un viņai vienīgie radi esot tikai kādi māsas bērni. Viņa stās-ta, ka viņas īpašumi nākot no maniem vecākiem, un varbūt, ka viņa arī man kādu gabalu piešķirs, lai man būtu kur uzbūvēt kaut ko līdzīgu vasaras mājai.

Maniem bērniem arī tagad visiem ir pilsonība, jo viņi te ir beiguši latviešu skolu, un tad varēja to dabūt. Bet jau-nākā jau piedzima kā latviete, tomēr arī viņai ir Brazīlijas pilsonība. Tāpēc man vajadzēja aizbraukt uz Stokholmu, uz Brazīlijas sūtniecību, kur es dabūju Bra-zīlijas pilsonību arī jaunākajai meitiņai Annai Sofijai. Tagad viņai ir 4 gadi, un viņa iet bērnudārzā. Tas viņai patīk. Es pie baznīcas kalpoju jau kādus piecus gadus, jo ir mācītāju trūkums. Tagad es studēju psiholoģiju, jo man bieži jārunā ar cilvēkiem. Esmu to gandrīz beidzis.

Manai sievai Elainei gandrīz bija vieglāk Latvijā iedzīvoties, jo viņa ir ļoti sabiedriska un atvērta. Viņai lat-

viešu valoda bija jāiemācās no nulles, un to mēs ļoti cītīgi darījām visi. Viņa ir arī drosmīgāka, viņai nav bailes ru-nāt arī nepareizi. Kā viņa iesāka, tā arī runāja – nebaidīdamās. Mēs, latvieši, vairāk gaidām, lai uzrunā mūs, bet viņa runājās ar visiem, ko satika. Bet labāk, lai viņa pastāsta pati.“

Un tad arī stāsta Elaine. Es varu pabrīnīties, cik labā latviešu valodā viņā stāsta. Nemaz negribas ticēt, ka viņa ir no Brazīlijas un ka Latvijā dzī-vo tikai desmit gadus. Viņa, tiešām, ir ļoti atvērta un stāsta viegli un raiti. Es zinu, ka man noteikti nebūtu dūšas braukt un dzīvot zemē, par kuru nekā nezinu un valodu neprotu.

Bet tagad lai stāsta Elaine pati:„Es piedzimu un uzaugu Brazīlijas

nelielā pilsētiņā Riodežaneiro pavalstī kādus 300 km no pilsētas. Man tēvs bija policists, mamma – skolotāja, bet viņi nolēma pārcelties uz blakus pilsē-tu Sandepaulo, kur es uzaugu līdz uni-versitātes vecumam. 18 gadu vecumā es iestājos Miteroi Universitātē un iz-mācījos par logopēdu. Tagad es tomēr par logopēdu nestrādāšu, jo es esmu iemācījusies runas mākslu un man la-bāk patīk nodarboties ar to. Man arī patīk komunicēt ar visāda gada gā-juma cilvēkiem, it sevišķi sievietēm visādos vecumos. Šejienes logopēdu asociācija bija ļoti laipna un mani lab-prāt pieņēma un visādi palīdzēja.

Bet man ir arī dažas citas mīles-tības, kā pirmā mīlestība ir – vīrs un ģimene. Ģimene man ir visdārgākā lieta. Patiesībā Dievs, jo Viņš ir tas, kas man to brīnišķīgo ģimeni ir devis. Viņš man ir devis vairākus talantus, ar ko man patīk nodarboties. Par piemē-ru, man ļoti patīk komunicēt. Es varu runāt ar jebkuru cilvēku kā ar bezpa-jumtnieku tā arī ar tiem gudrākiem profesoriem un inteliģenci – nu ļoti izglītotiem cilvēkiem. Man nav bailes runāt ne ar vienu. Ja kāds man saka, ka ir man svešs, es dodu viņam roku,

Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (16)Hanss un Elaine Bērziņi

Turpinājums 13. lpp.

Bērziņu ģimene.

FOTO

no

Bēr

ziņu

ģim

enes

arh

īva

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

„Eslingenas Dziesmu svētkiem 70“Vērienīgi ārzemēs mītošo latviešu svētki

Dziesmu un deju svētkiem, kas izrai-sīja neviltotu sajūsmu pasākuma ap-meklētājos. Prezentācijā uzstājās arī lidsabiedrības airBaltic pārstāve Dace

Feldmane, kura savukārt deva iespēju klātesošajiem vairāk uzzināt par tiešo lidojumu maršrutā Rīga – Telaviva un sniedza plašāku informāciju par ceļo-jumu pavadīšanas iespējām ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos.

Pasākuma noslēgumā viešņas tika

cienātas ar Abavas ģimenes vīna darī-tavas ražoto dzirkstošo rabarberu vīnu un Pure Chocolate saldumiem.

Pasākumā piedalījās 40 dalībnie-ces no Starptautiskā sieviešu kluba un pārstāvēja 16 valstis.

Latvijas vēstniecība Izraēlā

Latvijas vēstniecībā IzraēlāTurpinājums no 6. lpp.

Laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vā-cijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma Eslingenas Dziesmu svētkiem 70 da-lībniekiem. Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestī-bu pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses – mīlestības pret dzies-mu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, to-mēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar sa-vām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieku – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm gan tepat no Eiropas: Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvē-ģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un ci-tām valstīm, gan arī no Kanādas, Aus-trālijas un, protams, arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas vai vecās paaudzes latviešus, gan diasporu vai tautiešus, kas uz ār-zemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svēt-ku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga, Kultūras mi-nistre Dace Melbārde, Ārlietu minis-trijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuz-ma. No vācu puses svētku dalībnie-kus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler)

„Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Lat-vijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šo-gad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandi-nās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzi-noši nesen,“ akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garu-mā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas diev-kalpojumu Eslingenas Dienvidu baz-nīcā – baznīcā, kur Dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu pēc 2. Pa-saules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11.15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinā-jās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinī-tis, piena māja un citas latviešiem to-reiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana pare-dzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu Tikšanās ar Jāzepu Vī-tolu. Laikā starp plkst. 15.00 un 18.00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesu-miem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestu-dētā dziesmu spēles Eslingena izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un sais-toša arī vācu publikai.

Sestdiena, 17. jūnijā, tiek plānota ar diviem lielkoncertiem: plkst.12.00 – koru kopkoncerts, bet plkst.15.00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sest-dienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas Dzelzs Vilks, Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti un Austrumkalns.

Īpašs notikums sestdienas pieva-karē plkst.19 būs tikšanās ar bijuša-jiem eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstās-tos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas At-miņas par Eslingenu atklāšana.

Savukārt, svētdien, 18. jūnijā plkst.12.00 visi mīļi aicināti uz vēl vie-nu kopkoncertu; šoreiz piedāvājot ie-pazīties ar latviešu folkloru, bet svēt-ku noslēgumā plkst.14.00 – Mārtiņa Brauna mesa Daugava LU vīru kora Dziedonis un RTU vīru kora Gaudea-mus izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasā-kuma viesi varēs iegādāties arī dažā-

dus latviešu amatnieku, rotkaļu un iz-strādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmi-to gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdie-nas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma Dieva Putniņi (oriģinālva-lodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturt-dienas un piektdienas vakaros darbo-sies latviešu bārs Rīgas Runcis, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespē-jams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasā-kumu norises vietām un laikiem, kā arī iespēju iegādāties biļetes pieejama svētku oficiālajā mājas lapā www.es-slingen2017.de.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasā-kuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aiz-kulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pie-teikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasā-kumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas mate-riālus. Kā pateicību par palīdzību orga-nizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl ne-bijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasāku-miem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteiku-šās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un čet-ras folkloras kopas. Visplašāk pārstā-vēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība Saime un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizā-cijām un institūcijām kā Ārlietu mi-nistrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!Laura Putāne,

pasākuma koordinatore, Latviešu kultūras biedrības „Saime“

valdes priekšsēdētājaIlze Timbare,

projekta mediju koordinatore

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

kas ilgs vienu mēnesi. Ir ienākuši vairāki uzaicinājumi vadīt darbnīcas (workšo-pus) un padomā ir arī uzrakstīt grāmatu.

IN: Melburnas Latviešu namā būs Jūsu pirmā izstāde; vai īsi varat pa-stāstīt, ar ko pārsteigsiet skatītājus?

ZK: Esmu ļoti pateicīga Melbur-nas Latviešu Nama vadībai un izstā-des organizatorei Ilzei Nāgelai par šo burvīgo iespēju parādīt savu darbu ko-lekciju Sajust ar Sirdi. Šī kolekcija ir

stāsti tekstila valodā. Stāsti par mūsu senčiem, par mūsu pagātni un cerības pilni par cilvēces nākotni.

Katru reizi, paņemot rokās vilnu un laižot to caur pirkstiem, es sajūtu to, ka esmu neatņemama daļa no da-bas. Es ļauju tai saiknei, kas mani vie-no ar šo pasauli, iziet cauri sirdij un prātam, un tā top jaunas skices, jauni uzmetumi jauniem darbiem.

No sirds uz sirdi nododu katram, kas aplūkos manus darbus, apjaust to, cik dāsni pati daba rūpējās par mums, kas dod šādu fantastisku dāvanu – vilnu.

Izstāde Sajust ar sirdi, kurā skatīsim aizmirsto mākslas veidu – filcēšanu; au-tore – latviešu tekstilmākslinieces Zetta Kanta saka: „Vilna – brīnumaina dabas dāvana – mana radošā darba iedvesma“.

Izstādes atklāšana sestdien, 17. jū-nijā, plkst. 12.00 Melburnas Latviešu namā, 3 Dickens St, ELWOOD, VIC Mazajā zālē; 17. jūnijā no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00; 18. jūnijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00

Uz tikšanos izstādē!Ilze Nāgela

Laikrakstam „Latvietis“

Intervija – Zetta KantaTurpinājums no 7. lpp.

niem, kā manas māsas un vecāki. Man šī doma par Likteņdārzu arī likās ļoti aizkustinoša. Man tas atgādināja Lat-vijai zudušo dvēseļu dārzu, un es biju priecīga, ka vairs neesmu to zudušo, bet gan atkal to vidū, kas Latvijai ir atgriezti. Biju priecīga, ka esmu atkal viens īsts Latvijas bērns. No tā brīža

zināju, ka iespēju robežās es atbalstīšu arī to. To arī esmu darījusi. Tagad man tur ir jau seši kociņi. Mammai – eglī-te, tētim – ozols, māsai – kļava, brā-lim – liepa, Laimonim – ābele un man pašai – pīlādzītis. Likteņdārza draugu alejā jau esmu ielikusi katram radam pa bruģakmenim un nu vairs nezinu, cik man tur to ir, bet zinu, ka tie nav pēdējie. Kad es tur aizeju saulainā vasaras dienā, man tā vien gribas, kā

atlaisties zālītē, skatīties zilās debesīs un klausīties putnu dziesmās. Ir prieks redzēt, cik tur vienmēr ir daudz cilvē-ku. Kā tūristu pievilkšanas vieta tas svarīgs būs vienmēr.

Īstenībā Likteņdārzu ir visvieglāk atbalstīt – ar ikvienu bruģakmeni drau-gu alejā, ar ikvienu akmeni amfiteāt-rim vai smilšu sauju, kas tiek tur aiz-vesta paredzētajam Lielajam kalnam.

Intervēja Agnese Rimicāne

„Latvijā es jūtos vērtīga!“Turpinājums no 10. lpp.

pasaku savu vārdu, un tad mēs vairs neesam sveši. Man ir draugi visādos vecumos. Tikko iepazinos ar jaunu draudzeni Zeltīti, kurai ir 90. Vakar es runāju vienā mazā konferencē ar mei-tenēm, kam bija tikai 11 gadu, pie kam viņas mani uzmanīgi klausījās veselu stundu. Bija ļoti interesanti.

Bez logopēdijas es vēl arī studēju fakultātē, kuras nosaukums bija Eseha Miteroi pilsētā. Tur es iepazinos ar Hansu.

Mēs iepazināmies vienā baznī-cā – viņš spēlēja klavieres, mēs dzie-dājām korī. Mēs tuvāk iepazināmies, braucot autobusā uz kori. Viņš jau bija izstudējis inženieris, un mēs arvien vairāk sadraudzējāmies. Un 1988. gada 7. septembrī, kas ir Brazīlijas neatka-rības diena, mēs saderinājāmies. Tad viņš mani aicināja braukt viņam līdzi iepazīties ar vecākiem. Bet tas bija tālu, vairāk nekā 1000 km. Viņa vecāki bija ļoti jauki cilvēki – gan stipri vecāki par maniem vecākiem. Mani vecāki bija par kādiem 15 gadiem jaunāki, bet es par Hansu gan esmu tikai 5 gadus jaunāka. Viņi savā starpā sarunājās latviešu va-lodā, un es galīgi nesapratu, kas tas ir, ko viņi runā. Tad viņi man izskaidroja, kur Latvija ir un kā viņi runā.

Un tā es sāku mazliet interesēties, kas tie latvieši ir un kāpēc viņi tagad ir Brazīlijā. Saprotams, ka man tas viss tika izskaidrots, un es sapratu, no kurienes Hanss nāk. Es viņam prasīju, ko vecāki runā par mani, un viņš man teica, ka es esot ļoti skaista. Tas mani pamudināja teikt, ka tāda valoda ir ļoti skaista. Es esmu Latvijā tāpēc, ka es pret Latviju un latviešiem izjūtu lielu mīlestību.

Kad es ierados šeit, es raudāju, jo visi pret mums bija tik labi, bet es ne-sapratu ne latviski, ne krieviski. Es ne-pratu nevienu valodu, ko šeit runāja. Es nesapratu, ko es varu šeit darīt. Un tad man ienāca prātā viena frāze no Bībeles: „Ja tu runāsi eņģeļu mēlē, bet tev nebūs mīlestības, tas būs šķindošs zvans.“ Un tad es izdomāju, ka mēs visi esam cil-vēka bērni, vienalga kādā valodā mēs runājam. Tad es zināju, sāc vispirms mīlēt cilvēkus, tad radīsies valoda. Es vienkārši sāku ar cilvēkiem runāties, lai cik labi es to biju iemācījusies, un, saprotams, ka gāja arvien labāk.

Vienu dienu es braucu no valodas stundas ar autobusu uz mājām, un viena sieviete sēdēja man blakus. Kad tu jū-ties svešs, tu neuzdrīksties cilvēku uz-runāt, bet tajā dienā man kāds it kā tei-ca, ka viņai vajag kaut ko pateikt. Viena puse sejai viņai bija zilā. Acīm redzot, kāds bija viņu sitis. Es paņēmu viņas rokas un sāku tās glāstīt. Viņa sāka rau-dāt, un es viņai teicu: „Dievs tevi mīl, un arī es tevi mīlu,“ bet viņa raudāja arvien vairāk. Man makā bija nedaudz naudiņas – kādi trīsi – četri lati, un es tos viņai devu; nākamā pieturā man bija jāizkāpj. Es viņai teicu: „Attā, attā!“

Man tā diena bija ļoti īpaša, jo es nācu pie atziņa, ka nav valodas barje-ra, ja tu mīli cilvēkus. Protams, mans ceļš nebija viegls, jo mans vīrs bija latvietis, bet es te biju kā piedzimusi no jauna. Man ar bērniem viss bija jā-iemācās no jauna. Bet es domāju, ka to, kas mums ir, mēs varam dot; mēs varam dalīties pieredzē. Pagājušā no-vembrī es atvēru firmu Bravia šeit, lai turpinātu darīt, ko es darīju Brazīlijā. Tās vārds ir kombinācija no Brazīli-jas un Latvijas angliski. Firmā es lasu lekcijas gan par mākslām, gan par ko-munikāciju, bet arī par dažādām teo-

loģiskām tēmām, par ģimenēm, kāpēc ģimenes ir tik svarīgas. Arī sabiedrība ir svarīga, par komunikāciju skolās, at-tiecības starp bērniem un skolotājiem, skolotājiem ar bērnu vecākiem.

Es pasniedzu arī mudinošas lek-cijas, par sieviešu lomu. Arī draudzes mani aicina. Pirms trim nedēļām es biju Jelgavā, kur runāju par attiecībām par sevi ar Dievu, ar citiem cilvēkiem. Vakar es runāju ar meitenēm par sportu kā par identitāti no 11 līdz 20 gadiem. Tam es gribu attīstīties vēl vairāk un labāk, un man tas ļoti patīk. Man lie-kas, ka esmu atradusi savu īsto sūtību. Esmu sākusi mācīties arī koačing, ko es sāku mācīties jau Brazīlijā.

Brazīlijā man vēl arvien ir daudz radu; man ir vecmāmiņa māsas un citi tuvi radi, bet viņi man teica, ka sievai jābrauc tur, kur ir vīrs. Es šeit arī vairs nejūtos sveša. Es koačingā runāju kā vadīt sapulci, kā runāt publiski un arī par dzīvi. Es gribu būt derīga. Es esmu jau Latvijas pilsone. Es dabūju pilso-nību pēc diviem gadiem, jo man bija ģimene, un tos piecus gadus te neva-jadzēja pavadīt. Pie pārbaudījumiem es Latvijas himnu nodziedāju, bet biju tik aizkustināta, ka gandrīz dabūju apstāties. Man pilnīgi aizrāvās elpa, mani pārņēma tādas emocijas. Es te jūtos, ka te ir mana zeme, es te esmu mājās. Es esmu patriote Latvijā un arī Brazīlijā, jo tā ir un vienmēr būs mana dzimtene, bet Latvija tagad ir manas mājas un manas ģimenes mājas.“

Ar to mēs arī savu sarunu esam ga-tavas beigt; ko vēl vairāk var gribēt kā cilvēku, kas mīl ne tikai savu vīru un ģimeni, bet arī vīra dzimteni un dara tai tik daudz laba. Tādu mums nekad ne-būs par daudz, Elaine nav vienaldzīga.

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Trimdas bērnu bērni ... (16)Turpinājums no 11. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā

Mūžībā aizgājusi

HELĒNA NĀGELA (dzim. Kunstmane)dzim. 1917. g. 18. augustā, Luganskā, Krievijā

mir. 2017. g. 1. jūnijā, Melburnā, Austrālijā

Mīļā piemiņā viņu paturēs bērni:Māra, Elga, Gunārs, Pēters ar ģimenēm

Izvadīšana no Latviešu ciema kapelas piektdien, 9. jūnijā, plkst. 13.00.Ziedu vietā aicinām ziedot Latvijas Okupācijas muzejam.

✝

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi4. jūnijsElfrīda, Sindija, SintijaVasarsvētki (2017)1892. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs, literāts Emīls Mačs.1927. karikatūrists Gunārs Bērziņš.1938. ALT režisore un aktrise, radio-žurnāliste Valda Rube.1962. kinorežisore Laila Pakalniņa.

5. jūnijsIgors, Ingvars, MargotsPasaules vides aizsardzības diena1912. latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts Kārlis Barons (miris 1996).1927. dramaturgs, teātra darbinieks Arturs Rubenis.1947. Māršala plāns: uzstājoties ar runu Hārvardas universitātē, ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals iz-klāstīja ekonomiskās palīdzības prog-rammu kara izpostītajai Eiropai.

6. jūnijsArdis, Ingrīda1902. dzejniece Zinaīda Lazda (īst.v. Zinaīda Zelma Šreibere).1922. gleznotāja Biruta Baumane.1927. dzejniece Koleta Andžāne.

7. jūnijsArnis, Gaida, Arno1907. aktieris, režisors, literāts, grā-

matu ilustrators, karikatūrists Reinis Birzgalis.1940. ķīmijas profesore, latviešu izglī-tības darbiniece, Latvijas Okupācijas muzeja dibinātāja un ilggadējā direk-tore Gundega Michele.1957. rakstniece, tulkotāja Aija Vālodze.1982. mūziķis Matīss Akuraters.

8. jūnijsFrīda, Frīdis, Mundra1882. rakstnieks Haralds Eldgasts (īst.v. Jānis Miķelsons).1917. jaunatnes darbinieks Indulis Ka-žociņš.

9. jūnijsGita, Ligita1921. gaidu vadītāja Austrālijā Elfrīda Rimšane.

10. jūnijsAnatols, Anatolijs, Malva1772. vācu izcelsmes latviešu litera-tūras vēsturnieks Ulrihs Ernsts Cim-mermanis.1952. komponists Valdis Aivars.1972. latviešu basketbolists Uvis Hel-manis.

11. jūnijsIngus, Mairis, Vidvuds1922. mākslinieks, gleznotājs, peda-gogs Tālivaldis Strautmanis.

1936. uzņēmējs Austrālijā Aivars Lī-dums.1937. PSRS izpilda nāves sodu 8 Sar-kanarmijas ģenerāļiem.

12. jūnijsIja, Leonora, Nora1887. jurists, skolotājs Ansis Kurmis.1939. sabiedriska darbiniece Austrālijā Dzintra Samule.1947. teātra vēsturniece Janīna Brance.1957. gleznotāja Dace Lielā.2007. Saeimas Tautsaimniecības ko-miteja nobremzēja premjera Aigara Kalvīša iesniegto priekšlikumu mainīt valsts un pašvaldības īpašumu priva-tizācijas likumu. Tā sekas varēja būt Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes kāpu nonākšana veiklu darboņu rokās un apbūvēšana.

13. jūnijsAinārs, Uva, Zigfrīds.1937. sabiedrisks darbinieks Austrālija Dimis Pešudovs.1937. aktieris, režisors Juris Strenga.1952. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Andis Bērziņš.1957. dziedātājs Žoržs Siksna.1963. māksliniece Indra Geidane.1972. politiķis, LR izglītības un zināt-nes ministrs (1999.g. 16.dec. – 2000.g.

Turpinājums 15. lpp.

mantiskais apgaismojums – sveces, la-ternas, atturīgās elektriskās spuldzes. Man vilšanos, kā jau vienmēr, sagādāja neveiksme loterijā, kurā bija patiešām bagātīgi, skaisti laimesti, un man bija

veselas divpadsmit biļetes, kur viena bija tikai divus numurus prom no liela groza. Loteriju ziņā man tiešām dzīvē laimes nav! (Dziesma, kas tēmas ziņā arī varētu būt Čaka sarakstīta.)

Šis bija burvīgs, intīms sarīkojums Tālavas Mazajā zālē, kas Lielajā zālē būtu galīgi zaudējis savu ģimenisko

sajūtu. Bija prātīgi pieteikties, rezervēt sev vietu, lai gan vienmēr jau var kādā galda galā pievilkt kādu lieku krēslu. Paldies korim Dziesmu Laiva par bur-vīgu sarīkojumu.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

„Es esmu tavs...“Turpinājums no 2. lpp.

Klauvē mana dvēselītePie Dieviņa namdurīm.Celies, Dieviņ, aun kājiņas,Laid iekšā dvēselīti! Latv.t.dz.

Otrdien, 2017. gada 6. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēOtrdien, 6. jūn., plkst. 11.30 ALB namā ALB Rosmes pusdienas. Dzie-dāsim līgo dziesmas un pīsim Jāņu vainagus, tāpēc neaizmirstiet paņemt līdzi no dārza kādus zaļumus. Dalības maksa $5. Visi laipni aicināti!Sestdien, 10. jūn., plkst. 14.00 Arts Theatre, 53 Angus Street Adelaide Fiddler on the Roof – Arts Theatre 10 personām ir iespēja iet uz mūzik-lu Fiddler on the Roof. Biļetes ALB LAIMAS klientiem $10, pārējiem $22. Satikšanās teātrī plkst.13.40. Pieteik-šanās LAIMAS birojā līdz 9.jūn.Sestdien, 10. jūn., plkst. 14.00 vaina-ga nolikšana Migrācijas muzejā. Īsu uzrunu teiks baltiešu padomes prezi-dents Aleksas Talanskas, kam sekos Migrācijas muzeja direktores Alison Russell uzruna. Vainaga nolikšanas ceremonijā piedalīsies igauņu ansamb-lis un mūsu latviešu skolas bērni.Svētdien, 11. jūn., Adelaides Dau-gavas Vanagu nodaļa, sadarbībā ar Sv. Pētera ev. lut. baznīcu rīko piemi-ņas rītu 1941. gada 14. jūnijā aizvesto piemiņai; plkst.10.00 vainaga nolik-šana Centennial kapos pie latviešu piemiņas akmens (Piemiņas akmens atrodas Centennial kapos, pa galvena-jiem vārtiem iekšā un tūlīt pa kreisi.); plkst.11.00 dievkalpojums Sv. Pētera ev. lut. baznīcā, ko kuplinās Daugavas Vanadžu dziesmu ansamblis, Dauga-vas Vanagu vīru koris Daugava; Astra Kronīte ar dzeju lasījumiem. Pēc diev-kalpojuma, kafijas galds un pārrunas baznīcas zālē. Nāksim kuplā skaitā, pieminēsim latviešu tautas upurus.

Ceturtdien, 15. jūn., plkst. 10.30 no ALB nama izbraukums uz sēņoša-nu (autobuss ar 24 vietām) uz Kuitpo mežu. Līdzi ņemami lieli grozi sēnēm, kabatas naži, saliekamie krēsli un pus-dienām salāti vai kūka. LAIMA gādās par tēju, kafiju un desiņām. Maksa $10 no personas. Atgriezīsimies Adelaidē ap plkst.16.00. Pieteikties LAIMAS bi-rojā līdz 10. jūn. Sestdien, 17. jūn., plkst. 11.00 ALB namā Pavārmākas kursi; Skaidrīte Aguļēviča demonstrēs skābu kāpostu zupas recepti. Ieejas maksa $4.Sestdien, 17. jūn., plkst. 14.00 svi-nēsim Jāņus Daugavas Vanagu sētā; baudīsim pīrāgus, kāpostus un desi-ņas, Jāņu sieru un Jāņu alu un līgosim, līgosim, līgosim!Svētdien, 18. jūn., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novusa treniņi. Joprojām gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlē-tājus.Trešdien, 21. jūn., plkst. 10.30 iz-brauksim no ALB nama uz Goolwa, lai sēžot Marijas (Murray) upes krastā paēstu pusdienas kafejnīcā Aquacaf. Pusdienu cenas senioriem, sākot ar $17.50. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 19. jūn.Sestdien, 24. jūn., brauciet uz Dzin-tariem Wilson Drive, Normanville SA 5204 svinēt kārtīgus latviešu Jāņus. Plkst.15.00 Ierašanās, vainagu vīša-na, Jāņu ieskandināšana (ziedus, zāles jāņem līdz); plkst.18.00 kopīgās vaka-riņas un noslēgumā loterija. Par vaka-riņām: pieaugušiem (no 15 gadu vecu-ma) $20, bērniem (no 5 gadu vecuma) $10. Par pārnakšņošanu un brokastīm (bērniem bez maksas) $15. Kopā – par

vakariņām, pārnakšņošanu un brokas-tīm $30. Pārdošanā būs arī Jāņu alus, karstvīns, baltais un sarkanais vīns! Pēc tam ugunskurs, mūzika, apdzie-dāšanās, saviesīgā sadzīve. Vecāki ir atbildīgi par savu bērnu (līdz 18 gadu vecumam!!!) uzraudzību. Svētdien no rīta plkst.8.30 – 9.30 pankūku bro-kastis; plkst.9.30 –11.30 Koptelpu un pagalma satīrīšana. Lūdzu, ņemiet līdzi – guļam piederumus pārnakšņo-šanai, kabatas baterijas, glowsticks bērniem, lai viņus var redzēt tumsā, loterijas mantas. Organizē Adelaides Latviešu skola, kontaktpersona Reinis Dancis 0405 771 459 adelaidesskola@gmail.com Līgošanas atlikums tiks ziedots Adelaides Latviešu skolai.Svētdien, 25. jūn., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novusa treniņi. Joprojām gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlē-tājus. Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 11. jūn., plkst. 11.00 Aiz-vesto piemiņas dienas dievkalpojums. Laipni lūdzam ievērot, ka šogad nebūs kopīgs dievkalpojums ar igauņiem un lietuviešiem. Latvieši atzīmēs to ar dievkalpojumu mūsu dievnamā. Pēc dievkalpojuma būs draudzes dāmu ko-mitejas rīkotais kafijas galds baznīcas zālē.

BrisbanēSestdien, 17. jūn., plkst. 14.30 Jāņi Latviešu namā – Dziedāsim, dejosim un iesim rotaļās!

Turpinājums 16. lpp.

5.maijs) Māris Vītols.

14. jūnijsSaiva, Saivis, Santis, Sentis, TijaKomunistiskā genocīda upuru piemi-ņas diena1887. vēsturnieks, literatūras vēstur-nieks, tulkotājs, diplomāts Arnolds Speke (arī Arnolds Spekke).1925. diriģents Viktors Bendrups.1927. dramaturgs Elmārs Ansons.1927. gleznotājs, mākslas zinātnieks Romis Bēms.1934. sabiedriska darbiniece Ērika Ābele.1941. masu deportācijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.1987. demonstrācija Rīgā pie Brīvības pieminekļa.1987. latviešu hokejists Sergejs Peču-ra.

15. jūnijsBaņuta, Vilija, Vits, Žermēna.1907. rakstnieks Valfrīds Teodors

Celms (arī Vidvuds Celms).1940. PSRS spēki uzbrūk latviešu robežsardzei Masļenkos, Šmaiļos un Žuguros, nogalinot 5 cilvēkus (tostarp vienu pusaudzi) un sagūstot un aizve-dot uz PSRS 37 cilvēkus.1972. žurnālists Jānis Domburs.2007. Jelgavā tik likts pamatakmens rūpnīcai AMO Plant, kurā Latvijas uz-ņēmums Ferrus kopā ar Krievijas ZIL plānoja 2009. gadā sākt autobūvi.