Galvenā redaktore: I. Bulāne; tālr.6 7333086.

Redaktores vietniece: R.Reķe; tālr.6 7333086.

Kultūra un sadzīve: u. JaunslavIete.

Stils un mode: l.ŽagaRe.

Juridiskie jautājumi: s.ĻIsIvņenko.

Mediķu padomi: a.āBeltIņš.

Literārā redaktore: D.seDlenIece.

Tulkotāja: I.sakse.

Dizains un maketēšana: H.sekIsova.

Reklāmas nodaļa: tālr. 6 7242419.

e-pasta: mamuts@mail.eunet.lv

sIa „Izdevniecības centrs MaMuts” lv50003129161.Direktors: Jevgenijs oguroks

adrese: Jeruzalemes iela 2/4,24. ofiss,

Rīga, lv-1010; tālr./fakss: 6 7222861

majas-

Palīdzēt tiem, kam visvairāk šobrīd ir vajadzīgs atbalsts, nav nekas neparasts. Janvāra žurnāla numurā ievietotais raksts par bērnunama “apīte” direktori lieni Frišenbrūderi guva plašu rezonansi mūsu lasītāju vidū. apjautājoties par iestādes materiālo nodrošinājumu, noskaidrojām, ka bērni visi ir apģērbti un paēduši, bet ar vasaras atpūtas nometni mazākajiem var rasties grūtības, patiesībā tās bija jau pērn. Piemēram, bērna ēdināšanai dienā bija paredzēti divi lati, bet par šādu summu tagad neviens neuzņemsies nodrošināt pilnvērtīgu pārtiku veselai dienai. Protams, no jaunām vai pāris reizes uzvilktām modernām drēbēm vai apaviem tāpat bērni neatteiksies, bet daudz būtiskāk viņiem būtu sagādāt naudas līdzekļus pilnvērtīgai atpūtai vasarā. naudas ziedojumi ar pateicību tiek gaidīti pēc šādas adreses:

Rīgas pašvaldības bērnunams-patversme“a P Ī t e”Reģ.nr.90000316535apes iela 8, Rīga, lv-1006seB Banka, vidzemes filiāle, kods:unlalv2Xkonts ZIeDoJuMIeMlv58unla0081502518020

Žurnālu var iegādāties „NARVESEN” un „PLUS PUNKTS” kioskos, tirdzniecības centros „MAXIMA” XX un XXX, „PRISMA”, „STOCKMAN”, „RIMI HYPERMARKET”, „SKY”.

L A S I E T N U M U R Ā :

4.–8. lpp.Aicinājums. Kapelāne Kristīne Vanaga.

10.–11. lpp.Kafija vīniešu gaumē.

12.–14. lpp.Vulkāna dzīļu noslēpums.

15.–17. lpp.Mazliet par Valentīniem.

18.–20. lpp. Sargā mani, talisman!

21.–25. lpp.Este Laudere: panākumi pretēji loģikai.

26.–27. lpp.Juristu ĀBECE: darījumu noformēšana.

28.–29. lpp.Rīgas simbols – Rīgas pils.

30.–31. lpp.Nepastmarkas.Fotomīkla.

32.–34. lpp.Dzīves skola (stāsts).

36.–45. lpp.Veselība. Psiholoģija. Bērnistaba.

46.–47. lpp.Kondicioneris – no senatnes līdz mūsdienām.

48.–53. lpp.Kafijas klubs.

54.–59. lpp.Krīzes laika ēdienkarte.

60.–61. lpp.Kā izvēlēties suni.

62.–67. lpp.Ziemā – kā oāzē.Afelandra.Hibiski.

68.–69. lpp.Mazliet hiromantijas.

70.–71. lpp.Astroloģiskā prognoze februārim.Apsveikumi.

3

Triju gadu laikā, katru darbdienas vakaru vieso-joties Latvijas 1.televīzijas ekrānos, seriāla “Neprā-ta cena” varoņi daudziem kļuvuši tuvi, gandrīz vai kā ģimenes locekļi. Uzteicami ir spraigie, asprātīgie dialogi, nemaz jau nerunājot par iemīļoto aktieru spēli. Seriāla veidotāji prot mūs patīkami pārsteigt. Vēl pērnā gada decembrī, kad svinējām 400.sē-rijas parādīšanos, likās, ka mūs gaida daudzas jaukas tikšanās. Patlaban, sakarā ar ekonomis-kas situācijas saasināšanos, naudas līdzekļi seriāla veidošanai nav iedalīti un tikai mēs, pa-teicīgie skatītāji, varam glābt projektu, ziedojot savu artavu, lai iesāktos darbus varētu turpināt. Janvārī varējām noskatīties pēdējās asto-ņas sērijas. Gaidot iespēju strādāt pie jaunām sērijām, TV–1 mums ļauj atgriezties pie sākotnes un noskatīties pirmās sezonas sērijas. Lai mums izdodas, draugi!

“NEPRĀTA CENA”Vai turpinājums sekos?

Ziedot var, pārskaitot ziedojumu uz “Kino attīstības veicināšanas fonds” kontu Latvijas Hipotēku un zemes bankā: konta nr.: LV30LHZB1000105211001 fonda reģ. nr.: 40008087303

P.S. Ja vajadzīgo summu neizdosies savākt, visi līdzekļi tiks parskaitīti portālām ziedot.lv

4

AICINĀJUMSSarmīte DUBAVA

Kristīne Vanaga ir jauna, harmoniska, smaidīga, sievišķīga. Nezinātājs nepateiks, ka viņa izvēlējusies par savu ceļu kalpošanu. Latvijas infektoloģijas centra kapelāne, Jaunciema draudzes evaņģēliste, lektore augstskolā „Attīstība” un P.Stradiņa universitātē. Kapelāns – tā ir reta profesija. Šobrīd Latvijā strādā tikai septiņi sertificēti kapelāni, kuri nokārtojuši speciālu eksāmenu. Sertifikāts garantē, ka tā ieguvējs ievēro ētikas prasības un atbilst kapelānam nepieciešamajām kompetencēm.

Kri

stīn

e pi

e Ja

rdān

as u

pes (

2008

.gad

a ap

rīlis

)

5

AICINĀJUMS

Mamma bija bērnudārza vadītāja, tētis – žurnā-la „Skola un ģimene” galvenais redaktors. Kad tētis pēkšņi nomira ar infarktu, palika vecākā māsa, piec-padsmitgadīgā Liene, mamma Velta un mazā Kitiņa (tā viņu sauca mazotnē), kurai tobrīd bija tikai pieci gadi. Tomēr atmiņas par tēvu ir spilgtas un paliekošas. Par jautrajām galvas spēlēm, par to, kā tētis mācīja lasīt un rakstīt ar drukātiem burtiem, mācīja tautasdziesmas. Viņi daudz un labprāt kopā dziedāja. Kristīnei vislabāk patika dziesma „Āvu, āvu baltas kājas”. Bērnībā viņas ģimenē par Dievu neviens nerunāja.

Pirmās domas par Dievu Kitai radās 7-8 gadu vecumā, kad sko-lotāji sāka runāt, ka nevajag ticēt Dievam, ka tās ir muļķības un ka ti-kai vāji cilvēki tic Dievam. Šī doma Kristīnei nelika mieru, un, aizbrau-kusi uz laukiem, viņa pajautāja vie-nai no savām daudzajām māsīcām, vai viņa tic Dievam. 16-17 gadus vecā meitene viņas acīs bija liela autoritāte. Kad māsīca pārliecinoši teica: „Jā!” – Kristīnei bija liels pār-steigums. Vairāk viņa nevienam neko nejautāja, bet pa kripatiņai vien uzzināja vēl un vēl. Izrādījās, ka daudzi radi tic Dievam, ka viņi reizēm iet uz baznīcu. Ka Kristīnes tēva krusttēvs Alberts Vītols bijis Cesvaines luterāņu draudzes prāvests, ordinēts 1921.gadā. Ka viņa vecāki varēja izskolot tikai vienu bērnu un Alberts bija tas, kas pirmās Latvijas brīvvalsts lai-kā devās uz Tērbatu, jo Latvijas universitātē vēl nebija

izveidota Teoloģijas fakultāte. Ka Tērbatā topošais mācītājs studēja 10 gadus, jo uzskatīja, ka viņam labi jāpārzina arī dabaszinātnes un komunistu pa-saules uzskats. Tāpēc nav brīnums, ka vēl šovasar grāmatas „Es zinu stipru vietu” atvēršanas svētkos Cesvaines muzeja direktore pieminēja, ka padomju varas gados viņš bijis gudrākais cilvēks Cesvainē. Cesvaines mācītāja māja nodega (ļaudis melsa, ka tīšām nodedzināta), un viņš ilgus gadus mitinājās

dzīvošanai pielāgotā šķūnītī, kur agrāk glabāja zir-giem āboliņu... Ne tikai mājas tobrīd dega nezinā-mu iemeslu dēļ. Kristīnes tētis ar labām sekmēm pabeidza baltu filoloģijas fakultāti, bet aspirantūrā

mācīties viņam neļāva, jo mātes brālis bija mācītājs.

Kara laikā bēgļu gaitās mežā, kur septiņu dēlu ģimenei katrs lieks smagums bija apgrūtinājums, Kris-tīnes vecāmāte ņēma līdzi Bībeli, lūdza Dievu un uzskatīja, ka tieši tāpēc tēva ģimenē visi izdzīvoja.

Šie stāsti darīja nemierīgu ma-zās Kristīnes dvēseli, bet tad viņa vēl nesāka ticēt Dievam. Kad ve-cākā māsa Konservatorijā mācī-jās zinātnisko komunismu, mazā toreiz vēl gāja 4.klasē, bet arī pa-ņēma palasīt. Viņas galvā riņķo-ja jautājumi: „Kas ir tur, kur nekā nav?”, „Ja Visums, planētas bei-dzas, vajadzētu būt beigām, bet nav?”. Komunistu zinātnē Kristīne atbildes neatrada. Ilgā laika perio-dā viņa turpina lasīt grāmatas par filozofiju, dažādām reliģijām. Kā pirmā trāpījās Laodzi „Daodedzin”. Viss viņu interesēja, bet meklēto atbildi nesniedza. Paralēli Kristīne

Tētis Valdis Vanags lasītāju konferncē Pāvilostā 1977.g. 18. februārī. (I. Jakobsona foto)

Mazā Krista ar vecākiem Cekulē, Griģeļoņu darzā(1976.g. 8.jūlijā)

6

aizrāvās ar psiholoģiju, lasīja visu, ko varēja atrast. Te liela loma bija Imantonkulim jeb, kā mazotnē viņu iesauca Kita, Imancākulim – tēta labākajam draugam Imantam Plotniekam. Viņš bija bezgala interesants cilvēks un turpināja uzturēt saikni ar ģi-meni arī pēc drauga nāves. Imancākulim bija paga-ra bārda, kura mazajai atgādināja slotu. Tāpēc Kita pilnā nopietnībā iedomājās, ka citas slotas viņam nav nepieciešamas.

Imants Plotnieks labprāt atcerējās šo atgadīju-mu, viņš vispār mīlēja jokus un mācēja pasmieties pats par sevi. Starp citu, arī Kristīnes tētim un vi-siem tēva radiem piemīt fantastiska humora izjūta, kas palīdzējusi izdzīvot smagos gados. Kā smejas Kristīne, arī viņai tā palīdz, laikam būšot ko man-tojusi.

Garciemā, kur Imantonkulis speciāli vēlējās sev vasarnīcu netālu no Kristīnes tēta, viņš mēdza rī-kot grandiozas vārdadienas svinības. Gaviļnieka gatavoto ēdienu izvēle nebija liela, bet tie visi bija bezgala gardi: žāvēta vista, gurķi, tomāti un milzī-ga torte no simt lauku olām. Tā nebija torte, bet īsts meistarstiķis: vienu gadu kā čūska, otru kā cie-toksnis, trešu – kuģis. Pirmajā dienā meitenes labi atpūtās, izsmējās un pieēdās, otrajā gāja traukus mazgāt.

Kristīne pabeidza 45.vidusskolu (iegūdama 1.-4.klašu mūzikas skolotājas kvalifikāciju) un sāka lauzīt galvu, kurā fakultātē stāties: filozofos vai psihologos. Tieši tad, 1991.gadā, tika nodibināta Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola „Attīstība”. Sociālais darbinieks tika raksturots kā psihologs, kas strādā ar sarežģītiem gadījumiem. Studiju gaitā izrādījās, ka tā gluži nav gan, tomēr Kristīnei šī izglītība devusi daudz noderīga un vē-lāk bijis interesanti to pielietot praksē. Sociālais darbinieks palīdz cilvēkiem efektīvi funkcionēt, sa-

kārtot vidi, tās lietas, kas apkārt, tomēr Kristīnei vienmēr daudz vai-rāk interesējusi cilvēka personība, viņa būtība.

Māsa, lai nebūtu jāiet vienai, pierunājusi deviņpadsmitgadīgo Kristīni kristīties. Jauno studenti tobrīd vairāk saistīja budisms, hin-duisms, ezoterika un sinkrētisms, tomēr viņa piekrita, jo kristības uztvēra kā iniciāciju augstākā ga-rīgā pakāpē. Neilgi pēc kristībām Jaunajā Ģertrūdes baznīcā māsa uzaicināja Kristīni uz Āgenskalna baptistu draudzes jauniešu pasā-kumu. Tur valdošā gaisotne mei-tenei iepatikās un viņa apmēram pusotru gadu reizi nedēļā kopā ar citiem jauniešiem studēja Bī-beli, aktīvi diskutēja, nepieņēma tur valdošos uzskatus. Katra no

Pēc kapelāna sertifikātu saņemšanas 2007. gada augustā.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem 2006.g.

aprīlī, atvadoties no ilggadējās vadītājas Kristīnes Vanagas.

7

strīdīgajām pusēm uzskatīja, ka tieši viņas argumenti ir pārliecinošāki. Paralēli Kristīne sāka apmeklēt mājas grupu, kas darbojās zem Mērsraga baptistu draudzes un kuru vadīja Aina Briede (tagad Kristīnes kolēģe, ka-pelāne Republikāniskajā bērnu slimnīcā). Kristīne tur-pināja paust savu viedokli, visgrūtāk viņai bija atteikties no domas par reinkarnāciju. Pēc kāda Bībeles studiju vakara nākamajā dienā viņa lūdza Dievu, un tad notika kas tāds, ko var saukt par acu atvēršanos. Visas izjūtas mainījās. Tas bija brīdis, kad viņa aptvēra: tālāk vairs nav jāiet un jāmeklē, viss, ko viņa meklējusi, ir šeit, Dievs, kas atklājas Bībelē, ir ar viņu. Šī atklāsme deva pamatu, drošības sajūtu, spēju pārvarēt bailes no grū-tām situācijām, apziņu, ka vienmēr kāds viņu sargā.

1994.gadā Kristīne kristījās vēlreiz, baptistu draudzē, jo atklāsme bija nākusi saistībā ar šo draudzi. Baka-laura darbam viņa izvēlējās tēmu „Kristīga pieeja cilvē-ku ar speciālajām vajadzībām sociālajā rehabilitācijā”. Rakstot šo darbu, meitene saprata, ka, lai profesionāli pielietotu Bībeli, nepieciešama sengrieķu un senēbreju valodu prasme, kā arī pilnīgākas zināšanas kristietībā.

Augstskolu „Attīstība” Kristīne pabeidza 1995.gada oktobra beigās, bet jau no septembra uzsāka studijas Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē. Jau studējot teoloģiju, viņa uzzināja, ka piepildījusi tēta jaunības sapni, kurš gribējis iet krusttēva pēdās. Studējot Kris-tīne uzzināja vairāk par atšķirībām starp konfesijām un saprata, kas vislabāk atbilst viņas uzskatiem, tādēļ 1997.gadā rekonvertējās luterānismā. Gadu iepriekš studente saņēma piedāvājumu izveidot un vadīt Kristī-gā radio Uzticības tālruni, ko ar lielu entuziasmu divus gadus arī darīja. Kopš 1998.gada viņa tikpat dedzīgi piedalījās Ģimenes atbalsta centra bērniem invalīdiem un viņu vecākiem veidošanā Rīgā, Balvu ielā, un nepil-nu gadu nostrādāja jaunizveidotajā centrā.

1999.gada oktobrī Kristīne kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas sociālā dienesta vecāko sociālo darbi-nieci. Kad 2000.gada 1.jūnijā tika izveidota Atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem, no pašas pirmās dienas Kristīne bija tās vadītāja.

1998.gadā Kristīne iesvētīta evaņģēlistes amatā un sāk vadīt dievkalpojumus vispirms tur, kur uzaicina aizstāt mācītāju, bet no 2003.gada pastāvīgi katru otro svētdienu Jaunciema evaņģēliski luteriskajā draudzē.

Vēl Kristīne turpina mācības Moreno institūta Latvijā 2.līmenī, kur apgūst psihodrāmu.

2006.gadā rodas sajūta, ka vajadzētu uzsākt ko jau-nu. Domās pārcilājusi, ko viņa vislabprātāk darītu, Kris-tīne nolemj, ka tas varētu būt kapelāna darbs slimnīcā vai cietumā. „Krīzes situācijā cilvēkam visvairāk vaja-dzīga palīdzība, mierinājums un atbalsts,” - viņa spriež. „Tātad tieši tur es varu būt visnoderīgākā.”

Sākumā tā šķiet tīri utopiska doma, tomēr vienam otram Kristīne par to ieminas. Draudzene esot dzirdē-jusi, ka Linezerā vajadzīgs kapelāns. Kristīne zvana Latvijas profesionālo veselības aprūpes kapelānu aso-ciācijas priekšsēdētājai Danai Kalniņai-Zaķei. Izrādās, ka Linezerā gan ne, bet kapelāns vajadzīgs Latvijas in-fektoloģijas centrā, vienīgajā ārstniecības iestādē, kas

specializējas infekcijas un aknu slimību ārstēšanā. Pirmajā brīdī uzmācas bailes: tur vienkopus ir tik daudz infekcijas slimnieku, vai tas nav bīstami? Un Kristīne aizbrauc pārdomāt šo jautājumu uz Izra-ēlu. Pirmo reizi apmeklējot Svēto zemi, rodas pār-liecība, ka tā būs Kristīnes īstā vieta.

Jaunajā darbā viņa vairāk nekā gadu apvieno kā sociālā darbinieka, tā kapelāna funkcijas un saprot, ka būtībā apvieno arī savas vēlmes, jo daļa ar HIV inficēto pacientu paspējusi pabūt arī ieslodzījumā. Kristīni patīkami pārsteidz draudzīgais, atsaucīgais darba kolektīvs. „Un par tām infekcijām runājot,” - viņa smaida. – „Šeit ir daudz drošāk, nekā citās vietās. Perfekta sterilitāte, higiēnas prasību ievē-rošana, tiek darīts viss, lai slimības neizplatītos. Darbinieki ar pacientu sarunājas rokas stiepiena attālumā, ja slimniekam uznāk šķavas, viņš (kaut tas būtu visrūdītākais cietumnieks) pieklājīgi aiz-griežas.

Daudzi HIV slimnieki saka, ka te beidzot atkal jūtas kā cilvēki un savam ārstējošam ārstam var uzticēt jebkuru problēmu. Ārpus centra sienām slimības pieminēšana padarījusi viņus gandrīz vai par mūsdienu spitālīgajiem, no kuriem visi turas pa gabalu. Runājot par pašu centru – neatkarīgās Latvijas laikā ievērojami augusi izmeklēšanas kva-litāte, centra laboratorija Eiropas Savienībā tiek augstu novērtēta.”

Pie Jaunciema evaņģēliski luteriskās baznīcas altāra

8

Pati Kristīne Vanaga arī jūtas vajadzīga un no-vērtēta. Gaišo maliņu var atrast ikvienam mākonī-tim, bēdīgāk, ja mirējam jāpalīdz atrast kādu labu darbu savā dzīvē, lai cilvēkam nebūtu jāaiziet ar pārliecību, ka šajā pasaulē viņš neko labu nav iz-darījis.

Ne vienmēr Kristīnei jāmeklē labais skumjā un noziedzīgā dzīvē, dažkārt viņas darbā atgadās vi-sai cerīgas un arī komiskas lietas.

IEPAZĪŠANĀSGadījies, ka kapelānes kabinetā ienāk puiši, kas

grib pievērst uzmanību. Tādiem skaidri un gaiši jā-pasaka, ka nekas nesanāks. Reizēm tomēr tas ir ti-kai veids, kā uzdrošināties pārkāpt slieksni. Atnākt uz pastorālo sarunu, kuras laikā kapelāne parasti aizlūdz par nācēju, nav nemaz tik viegli. Daudziem jātiek pāri bailēm: Kā citi to vērtēs? Ko es varu teikt un par kādiem jautājumiem runāt? Ko par mani do-mās kapelāne? Reiz kāds jauns puisis bravūrīgi aicināja uzdejot. Saņēmis pamatīgu skaidrojumu, ka kapelānei ir cits uzdevums un ka viņa neatsauk-sies flirtēšanai, viņš pamazām atvērās un bija ga-tavs dziļai, nopietnai sarunai par to, kas viņu patie-si nomāca.

PAZUDUŠAIS DĒLSReiz kabinetā iebrāzās pārskaities bezpajumt-

nieks darbspējīgā vecumā. Galvenā sūdzība: ne-uzņem slimnīcā. „Smagā kaite”, kādēļ tur noteikti jānokļūst, - ienākot no aukstuma siltumā, tekot de-guns. Zinot, ka tā ir drīzāk labas veselības pazīme, Kristīne Vanaga tomēr pacietīgi sāka iztaujāt. Kā jau viņai šķita, uz ielas vīrietis nokļuvis nesen. Dzī-vojis mazpilsētā kopā ar tēvu, strādājis pie saim-nieka, mēdzis iedzert. Reiz dzērumā pamatīgi sa-strīdējies ar tēvu un aizgājis ar pārliecību, ka tēvs

viņu nekad vairs neņems atpakaļ. Provincē bez mitekļa nav dzīves, devies laimes meklējumos uz Rīgu. Izdzīvot kā nekā varējis, bet netīrās, piesvīdušās drēbes gan traucējušas. Nolēmis – tiks slimnīcā, atkopsies un vēl tās pašas drēbes izmazgātas dabūs atpakaļ.

Kapelānei izdevās viņu pārliecināt, ka drēbes var izmazgāt arī patvers-mē, bet vislabāk būs izlīgt ar tēvu, vēl jo vairāk tādēļ, ka, kā viņš pats domāja, darbu pie saimnieka varētu dabūt atpakaļ. Pēc triju stundu garas pastorālās sarunas bezpajumtnieks aizgāja dziļā mierā un pacilātībā. Kristīne cer, ka viņš atgriezies mā-jās.

DZIEDĒJOŠĀ TICĪBADaudzi slimnieki apliecinājuši, ka

pēc pastorālajām sarunām, it īpaši, ja par viņiem aizlūgts, veselība jūtami uzlabojusies. Pēc tikšanās ar kapelāni cilvēki jūtas daudz mierīgāki, atrod iespējas, kā uzlabot attiecības ar ģimenes locek-ļiem. Bēdīgāk, ja šo tuvo cilvēku nav. Un tomēr...

Kristīne atminas kādu ar HIV inficētu pacienti reani-mācijā, kurai bija vēl nopietnas blakusslimības un par kuras izdzīvošanu ārsti nebija droši. Kad Kristīne viņu apmeklēja, sieviete izteica vēlēšanos kristīties pareiz-ticībā. Kapelāne uzaicināja priesteri Aleksandru. Pēc kristībām sieviete viņai atzinās, ka pirmo reizi kopš vecāku bojāejas izjūt vēlmi dzīvot un atteikties no nar-kotikām.

KAPELĀNA ŠŅABĪTISReiz kāda narkomāne, kura gulēja reanimācijā ar

sepsi (asins saindēšanos) un parunāt varēja tikai ar lielām grūtībām, čukstēja: ”Šņabīti gribu!” Kristīne pa-cietīgi skaidroja, ka alkohols viņas veselības stāvokli varētu vēl pasliktināt, ka jākonsultējas ar ārstējošiem ārstiem... „Nē, ne tādu šņabīti,” – čukstēja vājiniece. ”Kapelāna šņabīti. Daina man deva.” Kristīne pārlika savā prātā un atcerējās, ka Daina ir Iļģuciema cietuma kapelāne un katoliete. Tad viņa jautāja, vai sieviete vē-las, lai tiktu uzaicināts katoļu priesteris, un saņēma ap-stiprinošu atbildi. Pārrunās ar dakteriem noskaidrojās, ka alkohola problēmu sievietei patiesi nav, viņa lietojusi tikai narkotikas.

Jauši vai nejauši, bet tā nu sagadījās, ka uzaicinātais priesteris slimniecē atpazina sievieti, kuru pats kristījis. Pēc svētā vakarēdiena pieņemšanas viņas stāvoklis uzlabojās, sieviete tika pārvesta uz nodaļu un vēl pēc kāda laika – izrakstīta.

Ko te lai piebilst: jo vairāk mūsu sabiedrības locekļu iekārotu tieši šo „šņabīti”, jo mazāk būtu slimo, aizkaiti-nāto un bezcerīgo. Visas pasaules bagātības mīt mūsu dvēselē.

Lai Dievs dod tās saskatīt!

Jeruzālemē, Marijas debesbraukšanas baznīcā

9

KRuSTvāRDu MīKLaHorizontāli. 1. kotdivuāras galvaspilsēta. 6. Poļu kinoaktrise (1941). 10. ķibele, liksta. 11. negausīgs cilvēks. 12. Biezi, rupja adījuma džemperi. 13. senindiešu literatūras žanrs. 14. nodoms, iecere. 15. cīnīties par izdevīgākiem apstākļiem, priekšrocībām. 17. Mazasinīgi. 19. latvijas sūtnis Maskavā 1929. – 1932.g. 20. kalnu aitas pasuga altajā. 25. Polijas karalis, kas 1410.g. sakāva teitoņu ordeni. 27. senebreju pravietis. 29. veikalu tīkls Rīgā. 31. Dekoratīvs krustziežu dzimtas augs. 32. Franču aktrise (1934). 33. Praktiski izmantojami. 34. savādnieks. 35. tēls R.Blaumaņa komēdijā „skroderdienas silmačos”. 36. štats Brazīlijas R.

Vertikāli. 1. latviešu rakstnieks, romāna „Helmī” autors. 2. Pārspīlētas mūzikas cienītājas. 3. alsungas novada iedzīvotāji. 4. kremšļot. 5. acs dobums galvaskausā. 6. Izbraukts. 7. spēcīgi attīstīti zobi. 8. saistīts ar auklu. 9. Rotaslietas. 16. gleznu galerija Florencē. 18. augs – mīlestības simbols. 21. sikisma svētie raksti. 22. latviešu operetes māksliniece (1935). 23. vismazākais. 24. laukuma mērs krievzemē. 25. latviešu aktrise (1945). 26. nāves dieviete lietuviešu mitoloģijā. 28. latvijas kultūrvēsturisks apgabals. 30. apūdeņošanas kanāls vidusāzijā. 32. Piekrišanas, sajūsmas sauciens.

Sastādījis Visvaldis GrišānsMK 1, 17. lpp., atbildes krustvārdu mīklai: Horizontāli. 1. Iežmauga. 5. Izdevumi. 11. Lēnis. 12. Rūpes. 13. Efels. 14. Elisijs. 15. Niecina. 16. Skoti. 17. Neasas. 18. Asjūta. 22. Laiskot. 23. Pulki. 24. Lūcis. 26. Teicēja. 29. Eksīna. 31. Sakabe. 33. Sābri. 35. Aizaugt. 37. Egoisti. 39. Sārti. 40. Retie. 41. Idras. 42. Izspiest. 43. Ietaisīt.Vertikāli. 1. Izlietne. 2. Žanri. 3. Abscisa. 4. Gaross. 6. Zosēni. 7. Ežezers. 8. Ulemi. 9. Izskalas. 10. Apolons. 18. Abuls. 19. Slita. 20. Atlas. 21. Ūnija. 25. Ieraksti. 27. Cebaots. 28. Iemiesot. 30. Nautili. 32. Aronija. 33. Stores. 34. Iecere. 36. Zūras. 38. Sēras.

10

Austrieši katru gadu izdzer vairāk nekā 215 litrus uz cilvēku (ieskaitot mazuļus, kuri nedzer) un ir pārlieci-nāti, ka tieši viņi iepazīstinājuši Eiropu ar kafiju. Kaut gan patiesībā to izdarīja Venēcija, kur kafijas pupiņas ieveda no Austrumiem XVII gadsimta pirmajā pusē, no tām gatavoto dzērienu sauca par „arābu vīnu”. Vīnē tas parādījās tikai 1683.gadā.

Tajā gadā Vīnes iedzīvotājus bija novārdzinājis tur-ku divu mēnešu aplenkums. Pašiem pieveikt pretinie-ka pārspēku viņiem neizdevās. Tad markitants Francs (Frančišeks) Kolšitskis slepeni cauri pretinieka pozīci-jām nokļuva pie poļu karaļa Jana III Sobeska ar lūgumu pēc palīdzības. Piesteidzies karaspēks piespieda tur-kus bēgt. Panikā tie nometa Donavas krastā ieročus, trofejas, proviantu, teltis un maisus ar „zaļiem grau-diem”, kurus vīrieši noturēja par barību nastu nesējiem dzīvniekiem. Kolšitskis saņēma tiesības izvēlēties sev trofejas un bez muitas nodarboties pilsētā ar jebkuru biznesu. Markitants neņēma ne zeltu, ne ieročus, bet

vīniešu gaumēKAFIJA

Vīne ir slavena ne tikai ar šnicelēm un valšiem. Tā ir slavena arī ar savām kafejnīcām, kuras ir iecienītas satikšanās vietas draugiem, mīlētājiem, vaļas brīžu pavadīšanas vietas ģimenēm un vietas, kur baudīt vientulību. Līdzās vīnam, kuru vairāk nekā 200 šķirņu gatavo Alpu republikā, vīnam no gleznainiem vīna dārziem, kas ierīkoti pilsētu apkārtnē, kafija jau sen Vīnē un visā Austrijā kļuvusi par iecienītu dzērienu.

Linda LIEPIŅA

11

tikai „maisus ar pupiņām”: šajā laikā viņš bija paspējis uzturēties Otomaņu impērijā un pazina aromātiskā dzē-riena burvīgo garšu.

Drīz pilsētas centrā, pie Sv.Stefana katedrāles, Kol- šetskis atvēra Centrālajā Eiropā pirmo kafejnīcu ar no-saukumu… „Pie zilās pudeles”. Galvaspilsētas iedzīvo-tājiem sākumā negaršoja rūgtais dzēriens, taču atjau-tīgais uzņēmējs pievienoja kafijai pienu un medu. Tā radās slavenā „Kafija vīniešu gaumē”, bet uzņēmīgais polis kļuva bagāts (starp citu, viņš izdomāja pie kafijas pasniegt kūkas).

Baznīca nelabvēlīgi izturējās pret šo pagānu dzē-rienu. Dominikāņu mūks Dzuki rakstīja, ka tā lietotāji „pakļaujoties sātana dzimumam, kaitējot veselībai, sa-graujot miesu – Dieva templi”. Tas tomēr netraucēja ka-fijas uzvaras gājienu zemē. 1839. gadā tikai Vīnē vien bija 80 kafejnīcas. XX gadsimta sākumā – vairāk nekā 600. Tagad to zemē ir tūkstošiem.

Sākumā „Kafijas mājas” apmeklēšana bija vīriešu lieta. XIX gadsimta vidū tika izdots dekrēts, kas atļāva kafejnīcā „privātas kāršu spēles” un tabakas smēķēša-nu. 1870. gadā modē ienāca ģimenes gājieni uz Vīnes kafejnīcām. Pēc Pirmā pasaules kara tur sāka ielaist arī sievietes bez vīriešu pavadības. Cilvēces skaistajam dzimumam iegaršojās uzmundrinošais dzēriens, un radās kafejnīcās sieviešu saloni: kafijas konditorejas, kafejnīcas espreso un kafejnīcas restorāni.

Daudzi dzejnieki, rakstnieki un mākslinieki kafejnīcās smēlās ierosmi daiļradei. Slavenajā Vīnes kafejnīcā „Central” permanentās revolūcijas teorijas autors Ļevs Trockis spēlēja šahu. Pie viena no krāšņajiem marmora galdiņiem psihoanalīzes „tēvs” Zīgmunds Freids sace-rēja savus traktātus. Iespējams, ka tieši šajā kafejnīcā Ādolfam Hitleram radās savas murgainās pasaules pa-verdzināšanas idejas.

Neveiksmīgais mākslinieks, kura uzvārds tajā laikā bija Šiklgrūbers, bieži ieradās „Centrālē” ar savu mol-bertu. Pagājušā gadsim-ta sākumā zem šīs kafej-nīcas griestu gotiskajām velvēm ar draugiem mē-dza tērzēt Egons Ervīns Kišs, Karls Krauss, Ber-holds Brehts. Viens no pastāvīgajiem apmeklē-tājiem – dzejnieks Peters Altenbergs uz visiem laikiem palika kafejnīcā „Central” papjē-mašē fi-gūras veidolā. Uz lūgumu pateikt savu adresi viņš parasti atbildējis: „Ka-fejnīcā „Central”, Vīnē.” Katru dienu viņš pats pirmais ieradies no rīta. Altenbergs šajā kafejnīcā ne tikai saticies ar drau-giem, bet arī rakstījis un saņēmis korespondenci.

Tomēr bohēma priekšroku deva kafejnīcai „Grienšteidl” līdzās Hofburgas pilij, Hābsburgu ziemas rezidencei. Gustavs Mālers un Rihards Vāgners mēdza satikties ar draugiem komponis-tiem kafejnīcā „Imperial” centrālajā ielā – Kertner-štrāsē. Mocarts un Bēthovens atskaņoja savus darbus Vīnes kafejnīcā „Frauenhuber”.

Austrijā šodien ir zināmas apmēram 50 kafijas pagatavošanas receptes. Pie kafijas Vīnē pieņemts pasniegt glāzi auksta ūdens, lai atsvaidzinātu garšas receptorus.

12

VULKĀNAIndiāņi to godināja, spāņi ticēja, ka atklājuši ieeju

peklē. Nikaragvas vulkāns noslēpumainību sagla-bājis līdz pat mūsdienām.

Kad 1522.gadā spāņu iekarotāji iebruka pašrei-zējās Nikaragvas teritorijā, tad drīz vien pamanīja, ka vietējos iedzīvotājus fascinē darbīgais vulkāns, saukts par Masaju. Šī sopka nebija augsta, toties tajā bija divi krāteri, paslēpti dziļā iedobumā. Viens no krāteriem pastāvīgi bija piepildīts ar karstu lavu, tā laiku pa laikam izvirda līdzīgi geizeram. Naktīs no virsotnes cēlās dūmu mākuļi un nogāzēs pa spraugām izplūda smirdīgas gāzes. Par vulkāna spēku spāņi drīz vien paši varēja pārliecināties. Jau divus gadus pēc viņu ierašanās Masaja aktivi-zējās ar milzīgu izvirdumu.

Indiāņi sopku uzskatīja par dievību un regulāri tai ziedoja cilvēkus. Tā rīkoties viņiem ieteikusi burve, kas dzīvojusi tieši sopkas virsotnē. Spāņiem gan

drīz vien radās cits izskaidrojums. Lavas ezers, kas slēpās vienā no virsotnēm, nevarētu būt nekas cits kā ieeja dēmonu valstībā, pašā peklē…

Pekle ZemeS virSūŠāds uzskats spāņu iekarotājos saglabājās arī turp-

mākajos gados. 1529.gadā mūks Fransisko Bobadil-ja lavas ezera uzraudzībai uzstādīja krustu, tam būtu vajadzējis palīdzēt no sopkas izdzīt velnus. Tajā pašā gadā hronists Gonsalo Fernandess de Ovieda i Valdess uzdrošinājās uzrāpties sopkas virsotnē. Viņš apakšā pamanīja tik milzīgu dziļumu, ka uzskatīja – to nesa-sniegtu pat no vislabākā ieroča raidītā lode. Dienvidu pusē iedobums bija izveidojies no sprādziena vulkāna dzīlēs. Tieši tur dega uguns, kas bijusi tekoša kā ūdens un spēcīgāka nekā liesma, kas redzama starp karstām, sarkanām oglēm.

Vēl kāds mūks - Blass Kastiljo uzdrošinājās nokāpt

dzīļu noslēpumsPēc ārzemju preses materiāliemVelta VILCE

13

vēl dziļāk, tuvāk lavas ezeram. 1538. gada 13. aprīlī kopā ar pa-līgiem viņš uzkāpa virsotnē, no tās palīgi viņu grozā nolaida lejup. Viņš bija apbruņojies vienīgi ar metāla ķiveri, vīna pudeli un koka krustu. Blasa nodoms gan nebija izdzīt no pekles dēmonus, viņš gribēja no-skaidrot, vai patiesība ir leģendās, ka lavas ezerā slēpjas pasakainas bagātības, jo lava esot izkusis zelts. Nokļuvis iedobumā, viņš iz-kāpis no groza un sācis ievākt iežu paraugus. Piekļūt lavas ezeram tu-vāk gan nebija iedrošinājies. Pēc trim stundām mūks deva zīmi palī-giem, lai viņu velk ārā.

kaS noSkaidrojāS?

Pēc trim dienām visi vīrieši bija atgriezušies šajā vietā. Ar trīša sis-tēmas palīdzību viņi nolaidās pie lavas ezera un mēģināja no tā ie-gūt paraugus ar katliņu, kas nostip-rināts ķēdēs. Taču, tiklīdz katliņš pieskārās lavai, tā iestrēga tajā. Tikai ar lielām pūlēm katliņu izde-vās izvilkt ar tajā atdziestošo lavu. Parauga iegūšana tika vairākkārt atkārtota. Rezultāts katrreiz bija vienāds: nekāda zelta nebija, tā vietā tikai nevērtīgs melns iezis.

Kaut gan mēģinājums atrast zeltu nebija veiksmīgs, tomēr gluži lieks tas nebija. Visvērtīgākie ir šī pasākuma apraksti līdz ar zīmē-jumiem, kurus mūks bija izdarījis, dodoties sopkas dziļumā. Mūsdie-

nu pētījumi liecina, ka tie ir visai precīzi.

Tagad noskaidrots, ka Masaja ir viens no vulkānu virknes, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvi-diem, no Gvatemalas līdz Kostari-kai. Masaja virsotnē atrodas plaša kaldera. (Kaldera – ovāls vai apaļš krātera padziļinājums, kas parasti rodas gāzu eksplozijas rezultātā un var būt līdz 10 – 12 kilometru diametrā un vairākus simtus met-ru dziļš.) Šāds padziļinājums vei-dojies pirms daudziem tūkstošiem gadu vulkāna erupcijas rezultātā. Sešpadsmitajā gadsimtā kalderā atradās divi krāteri. Tagad tie abi aprimuši, toties izveidojies jauns, tas pazīstams ar Santjago vārdu.

14

Vēlāk, ap 1670.gadu, lava sāka celties. Tā sa-sniedza kaldera virsotnes robežu un tecēja pāri. Tad arī pilnīgi tika iznīcināts kalderas dibens.

noSlēPumS PaliciSPēdējā zināmā Masaja vulkāna erupcija notikusi

1772. gadā. Lava toreiz tecējusi nepārtraukti asto-ņas dienas. Leģenda stāsta, ka vietējais bīskaps novērsis katastrofu, pie lavas pienesdams Kristus attēlu. Tad pavēlējis lavas straumei apstāties un tā paklausījusi. 1853. gadā sācis veidoties jauns krāteris, pašreizējais Santjago. Sopkas aktivitāte nekad nav mazinājusies.

Mūsdienās Masaja kalderu izpētījuši Masačūset-sas Okeanogrāfijas institūta speciālisti. Atšķirībā no mūkiem viņi bijuši nodrošināti ar īpašām maskām un elpošanas aparātiem. Tāpat kā savulaik mūki, arī viņi mēģinājuši iegūt paraugus no Santjago krā-tera sakarsētās lavas. Tomēr tā sastāvu noteikt nav izdevies. Dažus savus noslēpumus vulkāns glabā joprojām.

15

Ir labi, ja ikdienas steigā varam atrast laiku saviem mīļajiem, vienalga, vai tā ir nedēļas nogale, ko veltām tikai viens otram, mīļa īsziņa darba dienas vidū, lai pateiktu, ko jūtam.... Tuvojas visu mīlētāju aizbildņa, Sv.Valentīna diena, kas kļuvusi par tradīciju arī pie mums.Attieksmes, kuras šai periodā realizē cilvēki, ir dažādas. Vieni ar nepacietību gaida it kā vienīgo dienu visā gadā, kad izrādīt mīlestību pret visu pasauli, citi spļaudās un gāna “amerikāņu tradīcijas”, vēl citi izdomā citus argumentus, kāpēc 14. februāris ir ar “plus” vai “mīnus” zīmi pieminams. . Protams, var diskutēt par šādu svētku nepieciešamību un atbilstību mūsu kultūrai, taču gribu teikt, ka tieši mīlestība ir tā, kuras mums visvairāk pietrūkst. Tādēļ ir apsveicami, ja ir papildu iemesls padomāt par saviem mīļajiem, dāvāt pārsteigumu un neaizmirstamu piedzīvojumu...

Mīlētāju diena skaitļos

Pati senākā Valentīndienas dāvana bija konfektes. Arī mūsdienās

viena no populārākajām dāvanām ir šokolādes konfektes

sirds veida kastē.

73 % cilvēku, kas pērk Valentīna dienā puķes,

ir vīrieši, tikai 27 % pērk sievietes.

Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā

sāka tirgot 19. gadsimta 40. gados.

14.februāris ir nozīmīga diena floristiem, jo šajā

dienā viņi saņem 32 % no visa gada ienākumiem.

Visvecākais saglābājies mīlas dzejolis ir rakstīts uz māla

plākstnītes šumeru laikā ap 3500 gadu pirms mūsu ēras.

Pēc ASV “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā cilvēki nosūta 1 miljardu

apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem

gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.

Skolotāji saņem visvairāk Valentīndienas apsveikumu, kurus viņiem dāvā skolēni,

mātes un sievas vai mīļotās.

Apmēram 3% mājdzīvnieku īpašnieku Valentīna dienā ir

sagatavojuši dāvanu arī savam mīlulim.

16

Sāksim ar to, ka senā vēsture, runājot par Svē-to Valentīnu, negaidīti divejādojas sava vēstījuma pašā sākumā. Patiesi Senajā Romā 269. vai, pēc citiem avotiem, 270. m.ē. gadā tikuši sodīti divi pretendenti uz Svētā Valentīna titulu. Kuram no viņiem īstenībā veltīti šie svētki, vairs nav iespē-jams noskaidrot, vēsture šajā notikumā apaugusi ar tādu leģendu un detaļu daudzumu, ka pat zināt-nieki pārtraukuši strīdus… Spriediet paši! Viens no Valentīniem bijis sprediķotājs un nodarbojies ar dziedināšanu. Viņš savus pacientus ārstējis ar homeopātiskiem līdzekļiem, turklāt gādājis, lai viņa zālēm būtu patīkama garša. Tādēļ savas mikstū-ras samaisījis ar vīnu, eļļu un medu, iemantodams „gastronomiska doktora” iesauku. Imperators Klau-dijs II, kas tolaik valdīja Romā, bijis izslavēts kā liels laupīšanas karu cienītājs. Izjuzdams dzīvā spēka trūkumu, viņš pieņēma satriecošu lēmumu: iesaukšanu armijā traucē personiskā dzīve! Poten-ciālie leģionāri pārāk pieķērušies savām ģimenēm. Tas nozīmē, ka kara laikā – nekādu kāzu! Taču, kā zināms, īstai mīlestībai nav robežu, un labais dakteris, amatu apvienošanas kārtībā būdams mā-cītājs, sāka slepeni salaulāt mīlētājus. Reiz, pēc

Mazliet par Valentīniemkādas leģendas, pie viņa ieradās bēdu nomākts tēvs ar lūgumu izdziedināt viņa aklo meitu. Sapratis, ka slimā meitene nav ārstējama, Valentīns tomēr sāka dziedi-nāšanu, cerēdams tikai uz brīnumu. Taču par slepeno laulāšanu viņš tika aizturēts un ielikts cietumā. Bet viņa aklā paciente, kā atklājās, bija cietumsarga meita. Pēc vienas versijas, tieši viņai, kurai bija atņemta iespēja lasīt, pirmajai vēsturē tika piesūtīta pirmā atzīšanās mīlestībā pirms mācītāja sodīšanas, kas bija parakstīta „Tavs Valentīns”, kopā ar dzeltenu krokusu pušķi. Nav grūti nojaust, ka brīnums notika – meitene atguva redzi, un tieši viņa pirmoreiz izteica vārdus: „Viņš ir svētais!” Otrs pretendents uz leģendārā Valentīna vārdu, kas deva nosaukumu arī svētkiem, bija leģendārais Terni pilsētas bīskaps, kurš kļuva par pagānu upuri – par svēto mocekli – un tika piepulcēts svēto rangam. Tur sižeta līnijas savijas, jo arī šajā stāstā figurē gan slepe-na laulības noslēgšana, gan akla meitene, cietumsarga meita, kura bija iemīlējusies bīskapā, bet uz kuras jū-tām viņš nevarēja atbildēt celibāta dēļ, bet kura pirms bīskapa nāves saņēma aizkustinošu vēstuli.

Ne mazāk interesanta ir vēl viena versija par Valentīn-dienas rašanos. Pēc tās uz skatuves uznāk kāds trešais Valentīns, kuram piedēvē maigu draudzību ar bērniem

Alla BERMANE

17

un mīlestību uz tiem. Kāda rakstura bijušas šīs savstar-pējās attiecības, par to vēsture klusē… Kurš gan tad gribētu izplatīt ļaunas valodas. Bērnu draugs ir bērnu draugs. Taču, kad par slepenu grēksūdzi viņu ieslodzīja cietumā, mazie draugi skuma par savu vecāko drau-gu un bieži viņu apciemoja un nodeva aizkustinošas zīmītes ar draudzības un mīlestības apliecinājumiem. Tomēr arī šis stāsts beidzās skumji. Jauneklis Valentīns arī tika sodīts, un, lūk, sakritība – tieši februāra vidū, apmēram 269. vai 270.gadā!

Lai kā tur būtu bijis, 469. gadā pāvests Helasiuss pa-sludināja Valentīnu par svēto un 14. februāri – par viņa vārda dienu.

Visi šie stāsti ir visai aizkustinoši, taču nav jāaizmirst, ka Eiropā, bet jo īpaši Romā, tajā laikā nevaldīja tikai kristietība, tur vēl svaigā atmiņā bija saglabājušies pa-gānu svētki luperkaliji (Lubersalia), kurus svinēja tieši 15.februāra priekšvakarā. Tajos notika savdabīgas jau-niešu izdarības – tāda kā zīlēšana, kad izglītotas un emancipētas romiešu meitenes sagatavoja mīlestības vēstules un ielika tās traukos, no kuriem jaunekļi tās uz labu laimi izmakšķerēja, tā sakot, izlozējot atrada sev pāri. Ņemot vērā maigo Vidusjūras klimatu, saprotams, ka februāra vidus turienes iedzīvotājiem ir laiks, kad pēc ziemas guļas pamostas dabiskie instinkti, pavasara sākums! Meži piepildās ar putnu dziesmām, cilvēki un dzīvnieki atrod sev pārinieku, vispār – dzīve turpinās!

Nokļuvuši Britānijā, romieši nepalaida garām izdevību dalīties savā kultūras bagāžā ar mežonīgajiem ķeltiem, kuriem februāra vidus ar slapjdraņķi un mitrumu nemo-dināja nekādas romantiskas jūtas. Visādā ziņā, runā-jot par putniem, šajā laikā priecīgi ķērkt aiz mīlestības varēja tikai vārnas. Tomēr sentimentālie briti atsaucīgi uzņēma iespēju izlikties par mācītiem un kulturāliem ļaudīm, kuriem nav sveša kristietības civilizācija, un centās izvērst svētku izdarības, novedot līdz absurdam! Kalēji izkala savām mīļotajām dāvanām sirdis, ko caur- urbušas bultas (jādomā, Amora šautās). Šie darināju-mi arī bija sākums Valentīndienas suvenīru industrijai! Uz priekšu! Svētki pārsoļoja ne tikai Eiropas valstu ro-bežas, tie aizsniedzās līdz Jaunajai pasaulei, kļūdami par īstu epidēmiju amerikāņu skolēnu vidū, nonāca pat Japānā. Un, kaut arī daudzi no mums par Valentīndie-nu runā ar skeptisku smaidu, varbūt nevienam nenāktu par ļaunu neatteikties lieku reizi no iespējas saņemt atzīšanos mīlestībā vai pašiem tajā atzīties. Kaut vai divas nedēļas pirms kalendārā pavasara sākuma…

TaS ir inTereSanTiDānijā Valentīndienā pieņemts sūtīt baltas, kal-tētas puķes, turklāt noslēpumainie dāņu vīrieši mēdz to darīt anonīmi – ieintriģējot savas izre-dzētās!Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YParadums šajā dienā dāvāt sarkanas rozes nācis no Francijas – šo modi ieviesa nelaimī-gais Ludviķis XVI, pasniegdams kā mīlestības zīmi Marijai Antuanetei tādas rozes. Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YTikumīgajā karalienes Viktorijas laikmetā šis paradums sasniedza atsevišķa mākslas veida līmeni – tika veidotas izmeklētas buķetes, kurās katrs zieds slēpa šifrētu vēstījumu, bet pašrocī-gi darinātās apsveikumu kartītes, kas izgrezno-tas ar mežģīnēm, pērlītēm, gleznojumu, vēlāk kļuva par kolekcionēšanas priekšmetiem. Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YPraktiskie itālieši, tiešie svētku pamatlicēju mantinieki, dāvināja savām mīļotajām saldu-mus. Dolche vita – dolche amor! Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YJapāņi šajā dienā paziņo par savu mīlestību skaļi – kurš skaļāk izkliedz savu atzīšanos – to gaida balva!Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YSomi šajā dienā apdāvina ne tikai iemīļoto, bet arī viņas māti.Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YAngļi arī šajā ziņā izcēlušies – viņi apdāvina ne tikai savas iemīļotās, bet arī apsveic savus iemīļotos mājdzīvniekus – suņus, kaķus un zir-gus! No comment! Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y Y YASV, saskaņā ar statistiku, šajā dienā tiek pār-doti vairāk nekā 110 miljoni rožu, pārsvarā sār-tu, un apmēram 690 miljoni dolāru tiek iztērēti saldumiem – kolosāls vēriens!

18

Sargā mani, talisman!(un manu kredītkarti, priekšnieku un mājiņu laukos arī)

... Tikai mazs, skaists akmentiņš, ko pilsētas drūzmā uzdāvinājis nepazīs- tams, bet apbrīnojami atklāts jau- neklis, tīģerhaizivs zobs sudraba ie- tvarā, spēļu kauliņš, diskete pie sienas - kas apvieno šos priekš- metus?

kur SlēPjaS laimeŠos priekšmetus apvieno tā īpašība, ka ikviens no tiem

var kļūt par jūsu palīgu, aizstāvi un sargātāju. Cilvēks ir vāja būtne. Viņš nekad nav varējis iztikt bez

amuletiem, kas sargā no visa ļauna, un talismaniem - lai-mes un veiksmes nesējiem. Pat varenie valdnieki kopš pa-saules sākumiem: ne Romas un Ķīnas ķeizari, ne Ēģiptes faraoni, indiāņu virsaiši, ne arī Vācijas firsti un Krievijas cari...

Bet nav nemaz jāpiesauc senie laiki. Caurmērā katrs ce-turtais mūsdienu eiropietis tic amuletu un talismanu spē-kam. Noskaidrots, ka visvairāk elkiem tic Dānijas iedzīvotā-ji. Taču par to nav jābrīnās - rēgu zeme, ja tic Šekspīram...

Vairākumam pasaules tautu laimīgās lietas ir ļoti līdzī-gas. Tātad jautājums: kādos priekšmetos cilvēki ieslēpj savu laimi un kādiem dzīvniekiem uzticējuši sargāt savu mieru?

kruSTa SPēkSSāksim ar tradicionāli stiprajām zīmēm. Pirmais un

galvenais, protams, ir krusts. Tā, piemēram, Meksikā to var redzēt uz katra nama. Nevis parastu, bet Ka-ravaki krustu - krucifiksu, kurā Kristus figūrai abās pusēs ir divi spārnoti eņģeļi, kas no-metušies ceļos un skaita lūgšanu. Valda uzskats, ka šis krusts nes laimi, tāpēc ka pirmais eksemplārs bijis darināts no īstā krusta, pie kura pienaglots Jēzus Kristus. Meksikā šis krusts ir populārs kopš koloniā-lajiem laikiem. Ja to labi palūdzot, tas pie-pildot jebkuru vēlēšanos. Bet austrumu slāvi par labu talismanu senāk uzskatījuši krustu, kas noņemts no miroņa krūtīm.

SauleS riTeniS jeb ugunS kruSTS

Saules ritenis jeb uguns krusts, kamēr fašisti to nebija piesavinājušies un pārvēruši par savu emblēmu - kāškrus-tu, senāk tika uzskatīts par vienu no laimīgākajām zīmēm. Hinduistu laimes dieva Ganeši zīme bija populāra visā pa-

Līga ŽAGARE

saulē. Tās attēls sastopams uz senās Romas un Grie-ķijas celtņu drupām, indiāņu ciemos, uz budistu dieviem un Ķīnas monētām.

Angļi saules ritenī saskata četru “L” savienojumu - lai-mi (Luck), mīlestību (Love), gaismu (Light) un dzīvi (Life). Indiāņi iztika bez burtiem un interpretāci-jas, bet ticēja, ka saules ritenis atbaida ļau-nos spēkus un pulcina labos garus.

abrakadabraS noSlēPumS

Vienu no visplašāk pazīstamajiem talismaniem - abrakadabru (trīsstūris vai rombs ar maģiskiem burtiem) cil-vēki nēsāja uz kakla, lai novērstu sli-mības un nelaimi. Pazīstamais romie-šu dziednieks Samonikuss rekomendēja šādu drudža ārstēšanas līdzekli: uz papīra lapiņas uzraksta abrakadabru, lapiņu saloka tā, ka izveidojas krusts; krustu pakarina slimnie-kam kaklā, devītajā dienā pirms rītausmas noņem un aiz slimnieka muguras iemet upē, kas plūst uz austru-miem.

ko PievilkS magnēTSLai valkātu abrakadabru, tā jāiz-

gudro. Vai jānopērk. Turpretim da-žādus akmentiņus var uzlasīt par brīvu. Tā, piemēram, var tikt pie magnēta. Doma ir skaidra: ja tas ir magnēts, tam jāpievelk veiksme un nauda. Bet, ja jums ir divi magnēti, - tas jau ir apa-rāts vīriešu pieburšanai.

Vēlēdamies nēsāt pēc iespējas skaistāku magnē-tisko talismanu, cilvēki tos iegādājās pie juvelieriem un akmeņkaļiem, kas prata izgatavot dažādas figūriņas - sunīšus, kaķīšus utt. Sievietes šos talismanus piekāra pie rokassprādzēm, vīrieši - pie pulksteņu brelokiem. Un tā talismana valkātāji nepār-traukti cits citu pievilka...

gribu būT Pie TeviS!Dažnedažādas derīgas un brīnumainas spējas tiek

piedēvētas dārgakmeņiem. Galvenais - izvēlēties pa-reizo akmeni. Lai atrastu savu talismanu, esot roka jālaiž pār vitrīnu, kurā dārgakmeņi salikti. Ja viens vai otrs akmens gribēs būt kopā ar jums, jūs sajutīsiet pirk-stu galos siltumu vai vieglus dzēlienus. Tā apgalvo liet-pratēji.

aSinS gruPa - akmeņu gruPaJa jūsu asins grupa ir 1 (0), izvēlieties sarkanus, pur-

pura krāsas un oranžus akmeņus, ja II (A) - gaišzilus un zaļus. Ja asins grupa III (B), jūs uzmundrinās sar-kanie un oranžie akmeņi, nomierinās gaišzilie un zaļie,

bet atbrīvos no rūpestiem violetie akmeņi. Ja asins grupa ir IV (AB), nēsājiet violetos, gaišzilos un za-ļos akmeņus.

monēTa kaklā, PakavS - virS durvīm

Starp amuletiem ļoti populāras ir dažāda veida laimīgās monētas,

ko var glabāt podiņā vai arī uz-kārt kaklā.

Tomēr pasaulē visvairāk izplatītā laimes lieta ir zirga pakavs. Vairākumā Eiropas valstu, arī Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā, pakavus pie-

stiprina pie sienas ar galiem uz leju, lai “laime tecētu uz mums”.

Bet Anglijā un Īrijā, kur viss vien-mēr ir otrādi, pakavi skatās ar ragiem

uz augšu - “lai laime no tiem neiztecētu”.

TrīS ķermeņa daļaS

Par talismaniem cilvēki var izmantot dažādas lietas un materiālus. No sava ķermeņa viņi nezin kāpēc izraugās trīs daļas: acis, rokas un dzimum-

orgānus. Turcijā virs bērna gultiņas blakus gra-bulītim karājas acs. Tā ir visu redzoša acs,

kas dienu un nakti stāv nomodā, sargādama bērniņu no ļaundariem. Otru labo aci (pret-statā ļaunajai) cilvēks ievietojis rokā. To kā rotaslietu nēsā Indijā un Dienvidu Vi-dusjūras novados. Tikai roka (bez acīm) talismanā var būt attēlota ar augšup pa-vērstiem pirkstiem (uz pirkstiem uzzīmē-

ti svētie un zvēriņi). Šādā gadījumā tā ir spāņu Varenības roka (Mano poderosa). Ja

pirksti pavērsti lejup, tad tā ir Hamsa (arābu valodā “pieci”) vai Hameš (ebreju valodā ). Ham-

su sauc arī par Fatimas roku (attiecīgi ebrejiem - Mirjamas roka). Tā cilvēku pasargā no ļaunas acs un palīdz zemestrīcē.

Taizemē zēniem zem apģērba pie jostas svinīgi pieķēdē palat hin - mākslīgu goda penisu. Palat hin valkā arī pieauguši vīrieši - tieši virs īstā, lai to pasargātu no visām kaitēm.

dabiSkaiS milagroSS

Kaut kur uz reliģijas un maģijas saskares robežas klejo maziņi mi-lagrosi - amuleti, kurus, ziedodami Dievam, pakarināja pie altāra vai piestiprināja pie svētā statujas. Mi-lagrosi tika darināti no vaska, koka, stikla, māla vai metāla, un tie attēloja vis-visādas dzīvas un nedzīvas lietas: tās pa-šas trīs ķermeņa daļas, mājlopus, sargājamos priekšmetus vai cilvēkus dažādās situācijās.

19

20

laimīgā floraPar talismanu var pārvērst visu, kas aug. Marie-

ši nēsā pie apģērba un piekarina mājokļos pīlādžu ķekarus, Vjatkas zemnieki sūkā koku zariņus, lai nesāpētu zobi. Holandieši, vācieši, Amerikas nēģe-ri un daudzi citi ļoti godā un cienī kastaņus. Laimīgo kastani parasti nēsā speciālā kabatiņā, kas piešūta pie apakšveļas - tas sola veiksmi, novērš galvas-sāpes, ārstē reimatismu un pievelk naudu. Ak jā, āboliņš ar četrām lapiņām neapšaubāmi nodrošina veiksmi. Tādēļ senāk to bieži attēloja uz monētām.

No dārzeņiem visvairāk laimējies sarkanajām pupiņām. Tās pat dēvē par libido pupiņām.

fauna ārPuS konkurenceSFauna tomēr ir lielākā cieņā nekā flora. Ēģiptieši savas mūmijas apgādāja ar skarabejas

(vaboles) skulptūriņām, kas simbolizēja drošu aug-šāmcelšanos. Bet senie romieši nēsāja brošas ar zirnekļu attēliem. Zirnekļi noauž tīklu, lai iegūtu barību, tāpat arī mazais zirneklītis, kas piesprausts pie togas, pievelk pēc iespējas vairāk naudas.

Amerikā un Eiropā pa-gājušā gad-

simta trīsdesmitajos gados izcila vieta tika ierādīta da-žāda lieluma zilonīšu figū-rām, bet vispār ziloņu figūriņas cilvēku mājokļos sāka ieviesties jau kopš britu koloniālisma laikiem Indijā, kur zilo-ņi ir īpašā cieņā.

Ziloņiem nebija jācieš no tā, ka tika pārvērsti par zilajiem laimes putniem. To gan nevar teikt par citiem dzīvniekiem, no kuriem cilvēkam bija vaja-dzīgas tikai dažas daļas. Tā, piemēram, amerikā-ņus, kas dzīvoja jenotiem bagātajos novados, šais dzīvniekos interesēja vienīgi dzimumlocekļa kauls. Kā stāsta, tas jenotu tēviņiem esot respektējama lieluma...

Kā zināms, vistai par laimīgu tiek uzskatīts krū-šu kauls. Anglijā, vistu sadalot, šo kaulu nesaplēš,

bet trīs dienas kaltē saulē vai siltumā (trīs - maģisks ci-pars). Pēc tam to aiz galiem satver divi bērni un salauž, domās iecerot vēlēšanos. Piepildīsies tā bērna vēlēša-nās, kam ticis garākais kaula gabals.

No odzes cilvēki izraudzījās gredzenus. Valdīja uz-skats, ka tie nodrošina veiksmi spēlē. Pat vijoles un ģi-tāras spēlē: daži mūziķi pirms koncerta gredzenus ieli-ka instrumentā. Bet Krievijā no čūskas ādas izgatavoja sveces, kuras aizdedzināja, kad atsala jūtas. Ja čūskas svece izdega līdz galam, bija skaidrs, ka mīlestību vairs neatgriezt.

Ar zaķa vai truša kāju dažas namamātes joprojām apziež pannu pirms pīrāgu cepšanas. Bet afroamerikā-ņi to uzskata par īpaši laimīgu priekšmetu. Ja nēģerēns nēsā kabatā sarkanā krāsā nokrāsotu trusīša kreiso pakaļkāju, pie kuras piekniedēta ķēdīte, un ceļā satiek baltos huligānus, viņam atliek tikai paberzēt savu amu-letu, lai veiksmīgi pārmācītu rasistiskos uzbrucējus.

kalTēTS PruSakS SaPlēšanai

Vispār runājot - jūs varat eks- perimentēt. Un vēl: pārlūkot

sakrājušos krāmus un izrau-dzīties talismanu. Tikai iegau-mējiet, ka vislielākais spēks ir vecām lietām,turklāt nevis pirktām, bet dāvinātām.

Ja tomēr kaltētais pru-saks, ko jums uzdāvinājusi draudzene, nav attaisnojis uz to liktās cerības un ka-valieris tik un tā aizgājis pie citas, - neuztraucieties! Austrālijas aborigēni šādos gadījumos savu talismanu bargi soda, ar spēku no-metot to uz grīdas. Ja tas nepalīdz arī nākamreiz, bez nožēlas šķirieties no tā.

Vai tad jums mājās mazums visādu nieciņu?

21

ZvIEDRu MīKLa

1.Zvaigznājs debess ekvatora rajonā. 2. Medību trofejas. 3. lazdu augļi. 4. lietuviešu komponists (1919 – 1984). 5. Medicīnas darbiniece. 6. Pilsētvalsts Feniķijas Z, tagadējās sīrijas teritorijā. 7. latviešu grafiķis (1929. – 1988). 8. tukša, no stiebra nolauzta vārpa. 9. R.ezeras romāns. 10. Iebrauktas sliedes. 11. slejas. 12. lūpziežu dzimtas lakstaugi. 13. gaiša, spodra. 14. veikls paņēmiens. 15. sporta veids. 16. latviešu tekstilmāksliniece (1915). 17. latviešu pedagogs (1934). 18. Mācību iestāde. 19. govs kuņģa sastāvdaļa. 20. garš, viļņots paugurs. 21. kokimbo apgabala centrs Čīlē. 22. Mirdz. 23. eksāmenu laiks augstskolā. 24. Briesmu signāls. 25. skarblapju dzimtas lakstaugs. 26. starptautiska organizācija. 27. vācu komponists, operas „Pērs gints” autors. 28. garonas pieteka Francijā. 29. Rajona centrs latvijā. 30. latviešu koktēlnieks (1927). 31. Medicīnas iestāde (abr.). 32. arheoloģiski pieminekļi. 33. naudas vienība albānijā. 34. apdzīvota vieta Madonas rajonā. 35. vērienīgi. 36. vilkt kājās. 37. grieķu alfabēta burts. 38. trauks dzīvnieku barošanai. 39. tv krāsu sistēma. 40. upe Mongolijā. 41. Jūrmalas pilsētas daļa. 42. Filipīnu arhipelāga lielākā sala. 43. kuģu virsnieku atpūtas un ēdamtelpas. 44. kazu tēviņš. 45. upe kubas a. 46. attīrīt no cietvielas piejaukumiem. 47. Plānas, tumšas kārtiņas, kas ar laiku rodas uz vara priekšmetiem. 48. lesoto pasta kods. 49. Halogēns (simb.). 50. turcijas pasta kods. 51. azerbaidžānas pasta kods. 52. nosacījuma saiklis. 53. labdarība. 54. gaismas kūļi. 55. amazones pieteka.

Sastādījis Visvaldis Grišāns

22

ESTE LAUDERE:panākumi pretēji loģikai un veselajam saprātam

Iegūt pasaules slavu, sākot no nulles. Sākt savu darbu vissmagākās krīzes laikā. Iekarot pusi amerikāņu tirgus, par darbavietu izmantojot personisko virtuvi, bet par personālu – četras rokas, savas un vīra. Iekļūt biznesa mācību grāmatā ar mārketinga stratēģiju, kura izraisīja laikabiedru smieklus. Uzveikt gigantus konkurentus, neizmantojot reklāmas budžetu. Kļūt par stila elku, strādājot 24 stundas diennaktī, nonākt skarbas izvēles priekšā: ģimene vai darbs. Zaudēt, bet pēc tam atkal iegūt ģimenes laimi…

Tas viss ietilpa leģendārās sievietes ilgajā dzīvē, kas kļuva par visdzīvāko ilustrāciju apzīmējumam: „amerikāņu sapnis”.

Spoža gaisma pielēja telpu, metot atspīdumus daudzajos spoguļos. Gai-sā vējoja ne šīs zemes aromāts. Šajā skaistuma karalistē valdīja ne šīs pa-saules feja ar nevainojami ieveidotiem matiem un labi koptu seju. Pārvarējusi satraukumu, kāds pārņēma, pirmoreiz apmeklējot skaistumkopšanas salonu, meitene, nolēmusi izrādīt laipnību saimniecei, teica: „Cik jums skaista blūze! Tik eleganta. Vai drīkst jautāt, kur jūs to nopirkāt?”

- Kāda tev daļa! Tu nekad nevarēsi sev tādu atļauties.

Cauri fejas uzmālētajam skaistumam

pavīdēja augstprātīgas uzpūtības kroplīgie vaibsti. Un vēl – meitene jutās pat pateicīga bezkauņai par tādu mācību, viņa skaidri zināja, ka nekad neviens ar viņu

nedrīkstēs runāt tādā tonī un viņa pati nekad nekā-dos apstākļos nenolaidīsies līdz tādam līmenim. La-bas manieres un lielisku audzināšanu mazā Estere bija mantojusi no tēva – Maksa Mentcera, dzelzs izstrādājumu tirgotāja, bet tieksmi pēc skaistuma –

no mātes. Māte Roza Mentcere, katolietes francū-

zietes un vācu ebreja meita, spēja saglabāt savu skaistumu līdz lielam vecumam. Este-res tēvs bija viņas otrais vīrs, 10 gadus jau-nāks par viņu. Turklāt viņai bija seši bērni no pirmā vīra. Pavisam viņai bija 10 bērni, bet divi nomira.

Estere piedzima 1908. vai 1910. gada 1. jūlijā – tas precīzi nebija zināms…

Līga LĪBMANE

23

Taču – vai nu tas tik svarīgi?Mentceri dzīvoja Ņujorkā, Kvīnsā, lielā dzīvoklī virs

pašu dzelzs izstrādājumu veikala. Tur arī mazā Estere ieguva pirmās pārdošanas iemaņas – viņa mācījās ie-kārtot veikala vitrīnas. Tēvs viņai mācīja:

- Lai veiksmīgi pārdotu, vajag būt pilnīgi pārliecinā-tam par preces kvalitāti. Lai būtu veiksmīgs biznesā, jābūt izglītotam.

Taču skola ne sevišķi aizrāva mazo Este-ri. Jā, viņa iestājas Ņūtaunas augstskolā un pat, pēc dažiem avotiem, to pabeidz, bet tas notiks daudz vēlāk. Patlaban viņas prātu satrauc viens burvju vārds, pagaidām nesa-sniedzams: Manhetena. Lielās pilsētas ugu-nis, džeza skaņas, skatlogu krāšņums, dāmu tērpi, viņu starojošās sejas. Meitene zināja, ka skaistums – tas ir pastāvīgu pūļu rezultāts; mātes paraugs, kura centīgi sevi kopa, - tā to-mēr nebija labākā skola. Viņa zināja, ka kād-reiz kļūs par šo mirdzošo skatlogu un skais-tumkopšanas salonu karalieni. Un tie nebija Pelnrušķītes sapņi, - Mentceru ģimene, kaut

arī bija daudzbērnu, nedzīvo-ja nabadzībā, - bet precīzi

pārdomāts plāns.Eiropā izcēlās karš,

un Džons Šotcs Ment-cers, ķīmiķis un der-matologs, ieradies no

Ungārijas Amerikā, lai apciemotu radus, saprata,

ka paliks šeit ilgi. Nepieradis sēdēt bez darba, radiniekiem uz

kakla, viņš iekārtojās virtuvē un sāka strādāt savu parasto darbu: maisīja sastāvdaļas un vārīja sejas krēmu.

- Skaties, - viņš teica sešus gadus vecajai brāļameitai, kas bija iemaldījusies virtuvē un aizrautīgi vēroja tēvoci brīnumdari, kurš būrās ap kubliem un kastroļiem ar neparasti smar-žojošiem šķidrumiem, - tūlīt mēs no šiem pulve-riem pagatavosim īstu brīnumu!

Un brīnums notika! Bet, kad tēvocis viņai ļāva pa-līdzēt iepildīt saturu burciņās un flakoniņos, viņa arī pati jutās kā brīnumdare.

Esterei neprātīgi patika pieskarties mātes sejai, jo pēc tēvoča brīnumkrēma āda patiesi bija kļuvusi zīdai-na. Kopš tā laika ķīmija viņai kļuva par galveno zinātni, bet praktiskie mēģinājumi virtuvē – par pirmajiem ķieģe-līšiem impērijas pamatos, kuras apgrozījums bija 5 mil-jardi dolāru. Laiks gāja, aizraušanās pārauga amatā, un drīz vien visi apkārtnē zināja: ar pūtēm, ie-kaisumiem un grumbām vajag iet pēc palīdzības pie Esteres Mentceres. Pret visiem laipnā, pieklājīgā, gudrā meitene izda-līja litriem un galoniem pašu iz-gudrotos un izgatavotos krēmus

un losjonus. Tie bija pirmie soļi viņas unikālajā mār-ketinga stratēģijā. Stratēģija saucās „Pastāsti kai-miņienei,” jo preces reklāmai vai izplatīšanai caur universālveikaliem Lielās Depresijas krīzes gados līdzekļu nebija.

***„Atceros, viņš apsolīja satikties ar vairākām mei-tenēm, bet spēja atcerēties tikai manu telefonu.

Un, lūk, sāka man zvanīt…”Viņš – tas bija Džozefs Lauters,

tāpat kā Estere, nāca no emigran-tu ģimenes, tikai no Galīcijas, cilvēks,

kas kļuva viņai par balstu ilgus gadus.Pagaidām viņa vēl ir Este Lautere. Viņš vēlāk

upurēja vienu uzvārda burtiņu brenda labskaņas dēļ. Bet ko nozīmē viens burtiņš, kad līdzās ir tāda meitene. Džozefam nācās iemācīties farmakoloģi-jas un ķīmijas pamatus, lai naktīs varētu palīdzēt sievai vārīt krēmus. Dievs bija apbalvojis sievu lī-dzās pārsteidzošai darba mīlestībai ar pārliecību un aizrautību. Ne par velti tieši šīs īpašības kļūst noteicošās personāla izvēlē. Kosmētika „Lauter chemist”, kā viņi nosauca savu ražojumu 1933. gada telefonu izziņās, bija lieliska – Estere vien-mēr bija godīga pret visiem patērētājiem, viņai ne-kad nenācās sarkt par savu preci.

Laba kosmētika tajos laikos tika izplatīta tikai

24

caur tādiem saloniem kā „Elizabeth Arden” vai Helena Rubinstein” un bija visai ekskluzīva. Este nevēlējās pazemināt savas produkcijas latiņu un pārdot to citā cenas kategorijā. Lētie veikali, ap-tiekas, supermārketi – tie nebija viņas kosmētikai. (Starp citu, viņa ar Džo nebūtu varējusi apmierināt tādu pieprasījumu daudzumu.) Un viņa staigāja pa saloniem, par brīvu izplatīja paraugus, izdarīja ma-kijāžu sievietēm, kas sēdēja zem fēniem frizētavās, un iekaroja, iekaroja popularitāti. Bet tas bija par maz. Mēģinājums pārdot kosmētiku aptieku tīklā būtu bankrots! Tātad vajadzēja pamēģināt to darīt caur popularitāti iekarojošajiem universālveikaliem, vēl jo vairāk, ka vislielākie no tiem praktizēja pārdo-šanu uz kredīta…

Tieši viņai pieder ģeniālā „impulsīva” pirkuma ideja. Sievietes tagad var nopirkt krēmu, iegājušas universālveikalā pēc zeķēm. Un galvenais šajā ide-jā bija moments, ka tagad sievietēm nevajadzēja speciāli iet uz salonu, viņas varēja par savu skais-tumu parūpēties pašas! Un tas bija jauns vārds kos-mētikas pārdošanas stratēģijā. Viss tajā brīdī viņas dzīvē bija pakļauts vienam: izrauties, nostiprināt gūtos panākumus. Pat savu mazo dēlu Leonardu Este izmantoja, varētu teikt, reklāmas mērķiem –

viņa ņēma to līdzi uz saloniem, de-monstrēja ar savu paraugu, ka arī jauna māte, kas rūpējas par sevi, var būt elegances paraugs.

***- Tu esi precējusies nevis ar mani, bet ar savu biznesu! Tu guli ar to, tu pastāvīgi domā par to! – Džozefa pārmetumi bija rūgti, bet taisnīgi.

Este klausījās viņā un domāja: „Un tas viss ir mana dzīve? Var-būt es pārsteidzos apprecēdamās, varbūt kaut kur ir kaut kas cits, īsts.” Banāls stāsts… 1939.gads kļūst liktenīgs viņu attiecībās. Ne-pārtraukts darbs līdz spēku izsīku-mam, bet rezultāts spīd kaut kur aiz apvāršņa. Strādājot plecu pie pleca, viņi it kā attālinājās viens no otra, un, kad atsvešināšanās sa-sniedza galējo robežu, Estere pati piedāvāja šķiršanos.

„Bizness nav tas, ko var ne-daudz pamēģināt. Tas nav izklai-dēšanās un nav piedzīvojums, nav momentāna aizraušanās,” viņa rakstīs vēlāk grāmatā. „Es nezinu, kā būt vienlaikus misis Džozefai Lauterei un Estei Lauderei…”

Meklējot kaut ko „lielu un īstu”, viņa dodas uz Floridu, visu Maiami hoteļu un kosmētikas salonu kal-potāji viņu pazīst pēc sejas – un

atkal viņa rīko prezentācijas savai produkcijai, izdāvājot futlārīšus ar pomādi, krēmu un losjonu paraugus. Le-onards Lauders atcerējās, ka bijuši gadi, kad viņš māti neredzējis 25 nedēļas!

Trīs gadi bija vajadzīgi Esterei, lai saprastu, ka la-bāku vīru par Džozefu viņa neatradīs nekad. Laulātie atjaunoja savas attiecības 1942. gadā, lai paliktu kopā, kamēr nāve tos šķīra. Tieši tad viņi uz visiem laikiem saprata, ka biznesam viņi nav jāšķir, bet jāsaliedē. Viņa nodarbojās ar ražošanu un pārdošanu, bet viņš – ar finansēm un administrēšanu. Jau pēc diviem gadiem, 1944. gadā, viņi atvēra pirmo veikalu, turpat atradās arī fabrika. Džozefs nomira 1984. gadā.

***Parādījās tā pati firmas tirkīza krāsa iepakojumā, lau-der-blue tirkīza, tāpēc ka tā harmonē ar jebkuru flīžu krāsu vannasistabā, uz kuru brīnumainā kārtā bija sa-ņemts pirmais lielais pasūtījums no „Sacks” par pasa-kainu summu – 800 dolāriem, kas veiksmīgi bija atrasta pieredzes ceļā tirdzniecības zālē. 10 dienas nostāvēju-si pie ieejas un novērojusi apmeklētājas, viņa ievēroja, ka sievietes, ienākušas veikala zālē, vienmēr pagriež galvu pa labi. Visur darbojas bezmaksas paraugu iz-sniegšanas sistēma. Varbūt tas izklausās dīvaini, bet pirms Esteres Lauderes līdz 40.gadiem kosmētikas

25

tirgū neeksistēja bezmaksas paraugi. Tieši viņai pieder ideja pomādi iepildīt spīdīgās metāla tūbiņās. Bet sie-vietes, tāpat kā žagatas, pievelk viss spožais!

- Jūs izdāļājat savu biznesu, - ar īgnumu aizrādīja skauģi, taču Esteres Lauderes krēma cienītāju pulks pieauga. 1953. gadā Lauderu laulātais pāris izsūtīja dāvanu paraugus par 50 tūkstošiem dolāru.

Apkārtējie viņus uzskatīja par neprāšiem – tāds bu-džets reklāmas kampaņai bija smieklīgi mazs! Bet drīz 50 tūkstoši pārvērtās 500 tūkstošos.

***60. gadu vidū izcēlās skandāls ar Čārlzu Revlonu – Estere viņu apvaino viņas laboratorijas izstrādāju-mu plaģiātā. Viņš esot laidis tos pārdošanā par daudz zemāku cenu! Leonards nolemj izsaukt viņu uz dueli! Bet māte viņu attur: „Lai Čārlzs uzskata mani par ap-robežotu blondīni, mēs gatavojam unikālus izstrādāju-mus, kurus viņš nespēs atdarināt. Vajag tikai nedaudz nogaidīt…” Viņa laiž tirgū līniju „Swiss Anti-Age”, kurai, pēc farmakologu liecībām, nav analogu. Un Revlona kompānija paliek aizmugurē.

***Veikala „Galery Lafaet” Osmana bulvārī pārdevēja krita panikā, grieza telefona disku, bet pirksti neklau-sīja… Tikko veikalā ienākusi jauna, lieliski ģērbusies dāma kaut ko izņēma no somiņas un no visa spēka nosvieda zemē uz grīdas akmens plāksnēm. „Laupītā-ja, teroriste?...” paspēja nodomāt pārdevēja. Pēc da-žām sekundēm tirdzniecības zāli pārplūdināja maigs aromāts .

- Tās ir manas jaunās smaržas „Youth Dew”, mani sauc Estere Laudere, - ar atbruņojošu smaidu sejā hu-ligāne paskaidroja pircējiem.

Tā viņa sāka neticamu projektu: ekspansiju Eiropā, turklāt vēl Francijas parfimērijas un kosmētikas tirgū. No veselā saprāta viedokļa to nevarēja saukt pat par avantūru, drīzāk par bezkaunīgu neprātu.

Esteres Lauderes panākumu noslēpumi ir vien- kārši:

*…Neiedomājama neatlaidība. Vārda „nē” pilnīgs noraidījums. Viņa spēja stundām sēdēt pieņemamā istabā, gaidot satikšanos ar vajadzīgo cilvēku. Un, ja viņai tika paziņots, ka šodien netiks pieņemta, viņa mierīgi ieradās rīt.

*Prasme atrast katram cilvēkam vajadzīgo pieeju: vai tā būtu gados veca mājsaimniece vai augstprātīga augstāko aprindu lauvene. Nekādas atšķirības attiek- smē pret pircējām – katra vēlama kā mīļa draudzene. Dāvanas – katrai.

Vienīgais izņēmums bija salona saimniece, kura viņu bija apvainojusi pirms daudziem gadiem – tā ne reizi nesaņēma no Esteres nevienu paraugu dāvanā.

*Nevainojama produkcijas kvalitāte kā pirmais repu-tācijas pamats.

Laika gaitā, iekarojusi Eiropas, Āzijas, Krievijas tir-gus, radījusi daudzas jaunas preces, līniju vīriešiem, nemirstīgās smaržas „Aramis” (starp citu, nosauku-mam nav sakara ar Dimā varoni, bet ar Turcijā augoša auga sakni, kas deva tām aromātu), Estere atzinās:

- Jā, laiks nestrādā manā labā. Manā pusē cīnos es pati! Bet tas ir galvenais.

Viņa liekuļoja.Viņas pusē cīnījās arī viņas ģimene. Dēli Le-

onards un Ronalds, viņu sievas Evelīne un Airina, kuras dievināja vīramāti. Šīs mīlestības noslēpumu Estere ar smaidu izskaidroja tā: „Turu muti ciet, bet maciņu vaļā.” Un tā kļuva acīmredzot par galveno uzvaru viņas dzīvē. Misis Džozefa Lautere beidzot spēja samierināties ar miljonāri Esti Lauderi.

Mācīdamās no jaunības kļūdām, kas gandrīz maksāja viņai ģimeni, viņa uzskatīja par prioritāti: vispirms ģimene, pēc tam bizness. Kad prezidents Niksons viņai piedāvāja vēstnieces vietu Luksem-burgā, viņa atteicās. Par labu saviem tuviniekiem.

Estere Laudere nomira 2004. gadā mīlošu tuvi-nieku vidū, savā savrupmājā Manhetenā.

Šodien viņas kompānijas ražotajai produkcijai ir 17 meitas brendi. Starp tiem „Estee Lauder”, MAC, „Clinique”, „Aramis”, „La Mer”, „Bobbi Brown” – tie ir 45 % amerikāņu kosmētikas tirgu, 30 tūkstoši sa-lonu, kas nosaukti viņas vārdā, 10 tūkstoši veikalu 120 pasaules valstīs.

Viņa visu mūžu palika eleganta, tāpat kā viņas māte, bet netiecās pēc „svētbilžu stila”.

„Visskaistākā seja pasaulē – tā ir tava seja. Tā ir skaista savas vienreizības dēļ, tavas iekšējās gaismas apspīdēta. Esi pati savas sejas radītā-ja.” Acīmredzot ar to viņa vēl domāja: „Un sava likteņa.”

26

noformēšana

Mūsu konsultantes – juriste Irina malašenoka un

zvērināta advokāte Irina STaršinova

Jebkura mūsu darbība pēc savas būtības ir juridisks darījums, kas izpaužas kaut kādā formā, jo no likuma viedokļa juridisks darījums – tā ir darbība vai darbību komplekss, kas virzīta uz kaut kādu attiecību nodibināšanu, mainīšanu vai pārtraukšanu.

darījumu Darījumu noformēšanas paņēmieni var būt dažādi. Vieni tiek no-slēgti mutvārdos, citi rakstveidā, bet vēl citi – vienkārši pēc kaut kā-das darbības pabeigšanas, piemēram, jūs veikalā izvēlaties preci, samaksājat naudu pārdevējam, un darījums ir pabeigts (juridiskā izpratnē jūs esat noslēguši pirkšanas līgumu, uzstājoties pircēja lomā). Bet ir darījumi, kuri prasa speciālu noformēšanu – notariālu, un tajā gadījumā, ja nav ievērota atbilstoša forma, darījums nebūs juridiski derīgs.LR Civillikums paredz, kādos gadījumos darījumam jābūt veiktam rakstveidā vai notariāli, visos pārējos gadījumos darījums var tikt veikts mutvārdos. Ja darījums noslēgts, neievērojot formu, ko prasa likums, tad tas tiek atzīts par nederīgu.

Kas jādara, ja esat nolēmuši veikt kādu darījumu?

Pirmām kārtām nepieciešams savākt visus dokumentus, kas vajadzīgi darījumu veikšanai, konsultēties ar speciālistiem un izlemt, kādā veidā jāveic attiecīgais darījums.

Kādos gadījumos nepieciešams darījumu noformēt notariāli?

Ja to prasa likums, tad darījums jānoformē pie notāra, piemēram, laulī-bas līgums, pilnvara, lūgums ierakstīt Zemesgrāmatā.

Daudzi uzskata, ka tad, ja darījums noformēts pie notāra, nekāda krāpšanās nav iespējama, vai tā ir?

Diemžēl tā nav. Ja jūs apstiprināt parakstus pie notāra, tad notārs tikai apstiprina jūsu vēlēšanos, kā arī darījuma dalībnieku rīcībspēju, pārbau-dot pēc iedzīvotāju reģistra, vai viņi par tādiem ir atzīti. Pats dokuments, kuru darījuma dalībnieki paraksta, ir privāts, un notārs nav atbildīgs par līguma saturu. Ja nu pēkšņi sākas problēmas, tad faktam, vai darījums ir noformēts pie notāra vai jurista, nav nekādas nozīmes.

Mūsu praksē sastopama kāda interesanta lieta. Vientuļa, ne pilnīgi pie-skaitāma veca sieviete, parakstīdama notāra kantorī dokumentus, bija pārliecināta, ka viņa iziet pie vīra. Īstenībā izrādījās, ka šajā brīdī viņa bija parakstījusi pārdošanas līgumu, kas noteica viņas dzīvokļa pārdo-šanu. Notārs apstiprināja parakstus uz pārdošanas dokumenta, norā-dot, ka vecā sieviete ir rīcībspējīga. No likuma viedokļa notārs rīkojās pareizi – tādēļ ka tajā brīdī iedzīvotāju reģistrā sieviete nebija atzīta par nepieskaitāmu. Attapšanās par pieļauto kļūdu notika tikai pēc dzīvokļa pārdošanas, galu galā sieviete tika atzīta par rīcībnespējīgu un tagad tiesā atrodas lieta par šī pārdošanas līguma nederīgumu. Notāram, ap-stiprinot līgumu, noteikti jānorāda, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi. Tas ir, notāra personas rīcībspējas pārbaude būtībā ir personu rīcībne-spējas reģistra pārbaude: vai attiecīgais cilvēks ir šajā uzskaitē vai nav.

Tatjana TIMOFEJEVA / Foto Tatjana STRAHOVA

27

noformēšana

Savukārt cilvēku par rīcībnespējīgu var atzīt tikai pēc tie-sas lēmuma.

Praksē tas nozīmē, ka cilvēks, kas jau faktiski ir rīcīb-nespējīgs (savas garīgās slimības vai vājprātības dēļ viņš nesaprot, kādas sekas var būt viņa rīcībai), - liku-ma priekšā ir rīcībnespējīgs tik ilgi, kamēr kāda ieinte-resēta persona, visdrīzāk radinieki, neuzsāk konkrētas darbības, lai tiesa atzītu attiecīgo cilvēku par rīcībne-spējīgu arī juridiski. Bet ja tuvinieku nav? Tad arī notiek tādi gadījumi kā iepriekš minētais ar veco sievieti, kad par tādām „ieinteresētām” personām kļūst parasti blēži. Tā-dēļ, slēdzot darījumus, pašiem jānovērtē personas adek-vātums, ar kuru jūs slēdzat darījumu, un, ja radušās šau-bas, var pat pieprasīt izziņu par cilvēka psihisko stāvokli.

Ja esat nolēmuši kaut ko pārdot, pirkt, dāvināt vai iznomāt nekustamo īpašumu, tad jebkurā juridiskā konsultācijā jums sastādīs pirkšanas, dāvināšanas, maiņas, nomas līgumu un to apstiprināt ir absolūti obligāti. Ja līgumu ne-pieciešams iereģistrēt Zemesgrāmatā, tad tā tekstu tāpat var sastādīt jurists vai advokāts, bet šajā gadījumā obligāti jāgriežas arī pie notāra, lai sastādītu atsevišķu dokumen-tu – lūgumu Zemesgrāmatai reģistrēt darījumu.

Juristi vai advokāti, sastādot nepieciešamos dokumen-tus, ņem vērā nianses, ar kurām viņi saduras praksē, risinot konkrētus strīdus tiesās. Tas palīdz izvairīties no daudziem strīdiem gadījumos, ja viena no pusēm nepil-da savus pienākumus. Tāpat ir svarīgi, sastādot konkrētu dokumentu, neizmantot standarta šablonus, bet pēc ie-spējas sīkāk atspoguļot tajos konkrētā darījuma īpatnības un individuālos nosacījumus. Tas ir speciālista darbs, kas vēlāk palīdzēs izvairīties no dokumenta dažādas izprat-nes, bet varbūt pat ietaupīs tālākajā procesā jūsu naudu un saudzēs nervus.

Pievērsiet uzmanību: notariāli neapstiprinātam līgumam būs tāds pats juridisks spēks kā līgumam, kas sastādīts pie notāra un notariāli apstiprināts ar parakstiem – tādos gadījumos notārs nav atbildīgs par paša dokumenta satu-ru. Un tikai tad, ja darījums noformēts notariāla akta for-mā, notārs ir personiski atbildīgs par juridisko prasību un sastādītā dokumenta likumību. Sastādot notariālo aktu, maksa būs augstāka, tādēļ ne daudzi piekrīt tā noformēt darījumus. Atkal jāatgādina: ja otra puse neizpilda savas saistības, līguma izpildi jūs varat prasīt savam partnerim, nevis, protams, notāram.

Attiecībā uz notariālo aktu nepieciešams atzīmēt, ka daži darījumu veidi jānoformē tikai tādā veidā, piemēram, lau-lības līgums starp laulātajiem. Mēs bieži sastopamies ar to, ka, slēdzot pirkšanas – pār-došanas līgumu, cilvēki paļaujas uz mākleru, kurš sola no-formēt visus dokumentus. Taču visbiežāk mākleram nav juridiskās izglītības. Viņam ir tikai līgumu paraugi un viņš tajos tikai izmaina attiecīgos datus. Kad sākas problēmas, izrādās, ka līgumā nav iekļauti vissvarīgākie noteikumi.

Kā pārformē nekustamo īpašumu uz radinieku vārda?

Pie mums bieži griežas ar jautājumiem, kā pār-formēt nekustamo īpašumu uz bērnu vai vispār citu radinieku vārda. Jo tādos gadījumos cilvēki reti saņem naudu par savu nekustamo īpašumu, runa biežāk ir par formālu pārreģistrēšanu Zemes-grāmatā. Ko labāk noformēt – pirkšanas līgumu, dāvinājumu vai novēlējumu? Bet varbūt laulību lī-gumu? Kā apdrošināties, lai, pārformējot īpašuma tiesības, neierobežotu savas tiesības, nezaudētu tiesības, piemēram, uz dzīvošanu savā dzīvoklī?Protams, ir vairākas iespējas tāda veida darīju-miem, turklāt likumā ietverti daži noteikumi, kurus paredzot, noslēdzot līgumu, saglabājas un tiek respektētas abu pušu intereses. Tikai jāatceras, ka katrā gadījumā ir sava situācija, savas nianses, daudz kas ir atkarīgs no tā, kādas attiecības sais-ta radiniekus un ko abas puses vēlas panākt tādu darījumu rezultātā.Mēs varam atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, bet te vajadzīga individuāla pieeja.

*dzīvokļu, ģimenes, mantojuma tiesībās, *nekustamā īpašuma iznomāšana, pirkšana un pārdošana, *noformēšana Zemesgrāmatā, *parādu piedziņa caur tiesu, *līgumu, pretenziju un prasību analīze un sastādīšana, *konsultācijas komerctiesībās.

Džutas ielā 7, Rīgā, tālr. 67801891, 29115013, 26532055.

KonSuLTācIJaS:

28

Rīgas simbols – Rīgas pils

Gunārs KUŠĶIS

Pils pamatakmens likts 1330. gadā. No tā laika saglabājušies ne tikai pamati, bet arī ar plašām krusta velvēm segtais pagrabs, kā arī telpas pirmajā stāvā. Nemitīgie kari starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu ir ierakstījuši ne vienu vien lappusi pilsētas vēsturē. Šajos karos pils ir neskaitāmas reizes sa-grauta un atkal atjaunota. Pēdējo reizi Livonijas or-denis sakāva rīdziniekus pie Ādažiem 1491. gadā. Viens no miera līguma noteikumiem arī noteica, ka pils jāatjauno. Rīdzinieki gan centās pēc iespējas novilcināt pils atjaunošanu, bet mestra Valtera fon Pletenberga enerģiskā rīcība piespieda rīdziniekus sākt pils atjaunošanu 1497. gadā. Pili visumā atjau-noja līdz 1515. gadam. Tādu mēs to redzam arī ta-gad, tikai iekšējās telpas ir vairākkārt pārveidotas un ap pili ir uzceltas vairākas jaunas ēkas.

Kā viduslaiku cietoksnim arī atjaunotajai pilij ir biezas ārējās sienas – līdz 3,5 m. Visos četros stūros paceļas torņi. Svētā Gara un Svina torņi ir apaļi, izvirzīti no sie-nu līmeņa. To uzdevums ir bijis nodrošināt piegulošo sienu aizsardzību. Pilij bija trīs stāvi un pagrabs. Pir-majā stāvā atradās sardzes un saimniecības telpas. Daugavas pusē – virtuves. Vienā no tām tikai mestra vajadzībām. Starp abām virtuvēm bija eja uz koka ga-leriju. Tā bija segta ar jumtiņu un veda uz tornīti Dauga-vas malā. Galvenās telpas izbūvētas pils otrajā stāvā. Tur atradās 31 m gara un 9 m plata kapitula zāle ar trim kamīniem, kā arī 23 m gara un 10 m plata ordeņa brāļu guļamtelpa. Turklāt šajā stāvā atradās arī ordeņa brāļu ēdamzāle jeb remteris. Ordeņa mestrs dzīvoja Sv.Gara tornī. Visas telpas bija savienotas ar koka galeriju, kura bija uzbūvēta pils iekšējā pagalmā. Trešais stāvs nebija

Rīgas pils ir viena no vecākajiem un ievērojamākajiem celtniecības pieminekļiem pilsētā. Ar to saistīti ievērojami notikumi Rīgas vēsturē. Pils celta 14.gs. kā Livonijas ordeņa cietoksnis un mestra mītne. Tā sagrauta 15.gs beigās un no jauna uzcelta 16.gs. sākumā. Gadsimtu gaitā tā vairākkārt pārbūvēta un gandrīz ikkatrs valsts un Rīgas vēstures posms šajā celtnē atstājis savas pēdas.

29

Rīgas simbols – Rīgas pils

apdzīvots un izbūvēts, tur bija novietoti pils lielgabali.Galvenā ieeja pilī atradās tās ziemeļu korpusā. Vēl

tagad virs tās ir divi akmenī kalti tēli – Sv.Marija ar bēr-nu uz rokas un ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs.

Pamazām ordeņa vara sabruka. 1562. gada 5. martā pils kapitula zālē pēdējo reizi sapulcējās ordeņa aug-stākās amatpersonas. Ordeņa mestrs Gothards Ketlers paziņoja par ordeņa likvidāciju, nolika savas pilnvaras un nodeva pils atslēgas Polijas karaļa pilnvarniekam, kļūdams par Kurzemes pirmo hercogu, Polijas vasali. Rīgai vēl kā pilsētai līdz 1582. gadam bija brīvpilsētas statuss, bet pēc tam arī tā bija pakļauta Polijai. Poļu laiks bija samērā īss. Jau 1621. gadā poļus Rīgas pilī nomainīja zviedri. Rīgas pilī dzīvoja Zviedrijas ģene-rālgubernators. Sākās pils pielāgošana jaunām vaja-dzībām. Kā cietoksnis pils savu nozīmi bija zaudējusi. 17. gs. tika pārbūvēta pils centrālā daļa. 1710.gadā atkal Rīgas pils mainīja saimnieku. 14. jūnijā Krievijas armijas virspavēlnieks Šeremetjevs Rīgas pils zālē no Rīgas pārstāvjiem pieņēma padošanās zvērestu. Rī-gas pils vairāk nekā 200 gadus kļuva par Krievijas ģe-

nerālgubernatoru mītni. Lai pilī varētu ievietot jau-nās iestādes, to pārbūvēja. Likvidēja lielās telpas. Otro stāvu pārdalīja divos stāvos. Uzcēla jaunu ēku daudzo iestāžu vajadzībām. 19.gs. tika uzbū-vēts ceturtais stāvs ar pareizticīgo baznīcu (tagad literatūras muzejs). Pārbūves rezultātā izveidojās tagadējā fasāde ar galveno ieeju no Pils laukuma. Tika iekārtota grezna pieņemšanas zāle (tagad Baltā zāle). Svētā gara tornī kādu laiku bija pirmā

zvaigžņu lūkotava Rīgā – observatorija. Pie priekš-pils izveidoja dārzu, kas saglabājies līdz mūsdie-nām. Pēc Krievijas varas krišanas pilī saimniekoja dažādi saimnieki. Nodibinoties Latvijas valstij, tur mājvietu atrada Latvijas Valsts prezidents, Valsts kanceleja, Ordeņu kapituli un domes, kā arī citas oficiālas iestādes. Telpas bija plašas, tā ka vieta atradās arī muzejiem. Arī šajā laika posmā notika pārbūves un remonta darbi. Lielākie pārbūves dar-bi notika trīsdesmito gadu beigās, kad tika izbūvēta Svētku zāle, kurā 1938. gadā Jauno gadu sagaidī-ja 1938 viesi. Šīs zāles ielogos bija paredzētas 16 eļļas gleznas ar ainām no Latvijas vēstures. Pēc mākslinieka A.Cīruļa projekta tika iekārtota Sūtņu pieņemšanas zāle, kuras iekārtojumā, sākot ar sie-nu un griestu krāsojumu un beidzot ar aizkariem, mēbelēm un lustrām, tika izmantota latviešu tau-tas ornamentika, seno latviešu amatnieku radītā priekšmetu forma. Pēc minētā mākslinieka projekta tika izkalti arī pils vārti. Pārbūves projektu izstrādā-ja un vadīja arhitekts E.Laube, kurš arī projektēja jauno Triju Zvaigžņu torni. 1940. gadā varas maiņa neļāva visu iecerēto realizēt. Iecere zāles ielogos ievietot gleznas tika realizēta tikai daļēji. Padomju laikos visus ielogus aizpildīja tikai ar tā laika vēs-tures izpratnes gleznām. 1941. gadā pili nodeva pionieru rīcībā. Arī tā veica pārbūvi atbilstoši sa-vai specifikai. Tagad pils atkal nodota prezidenta rīcībā.

30

Pirmo nepastmarku Latvijas teritorijā izdeva 1870. gadā, atzīmējot Viskrievijas manufaktūras izstādi Rīgā. 1879. gadā Rīgā tādu izdeva arī Balti-jas lauksaimniecības centrālajai izstādei, bet 1899.gadā Vidzemes vispārīgā un ekonomiskā biedrība izdeva savu marku. Vislielākais nepastmarku klāsts astoņpadsmit variācijās ir izdots Rīgā 1901.gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju. Nodibinoties Latvijas valstij, arī tā sāk izdot savas nepastmar-kas. 1921.gadā izdotā marka veltīta Rīgas izstādei. 1932. gadā izdotā nepastmarka godina Latvijas ra-žojumu izstādi. Vairākas ir veltītas veselības stip-rināšanai, tīrības ievērošanai un dažādām sociā-lām un politiskām problēmām. Latvijas Sarkanais Krusts 1928. gada 13. decembrī izdeva bloku ar sešām markām. Tās iespiestas Rīgas 2. arodsko-las tipogrāfijā. Šim blokam bija noteikts ziedojuma apmērs, ne mazāks par 10 santīmiem.

Jauns pavērsiens šo marku izdošanā notika 1933. gadā, kad Emigrācijas un tūrisma birojs iz-laida tūrisma propagandas marku sēriju ar piecām markām. Tās bija krāsainas, markās izmantoja V.Sīļa, R.Rubeņa, V.Upīša un M.Sama fotogrāfijas, kuras bija kolorējis J.Šternbergs.

Šīs nepastmarkas bija iespiestas Valsts papīru spies-tuvē vai A/S „Ernst Plates” spiestuvē Rīgā. Nepastmar-kas nevar lietot pasta sūtījumu apmaksai, visbiežāk tās lieto aplokšņu noformēšanai. Lai veicinātu Latvijas apceļošanu, 1936. gadā izlaida nepastmarku sēriju „Apceļo dzimto zemi” trīs markas, kā arī „Sveiciens no Rīgas” un „Liepāja aicina”.

1937. gadā atkal jauns izdevums, trīs no markām ai-cina ceļot. Pa vienai ieteic apmeklēt Kuldīgu un Rīgu. Pats lielākais šo marku izlaidums bija 1938. gadā – de-viņas markas. Šoreiz sešas veltītas pilsētām, bet pārē-jās - Latvijai kopumā.

Sakarā ar Latvijas divdesmit gadu jubileju 1938. gada beigās izlaistas četras markas, uz trijām tēlnieka K.Zāles pieminekļi un uz vienas Rīgas pils. Sakarā ar Dziesmu svētkiem izlaista viena nepastmarka, kura ie-spiesta atsevišķi septiņās valodās.

1939. gadā izlaistas četras Latvijas pilsētām veltītas markas, un šī paša gada beigās izlaists marku izde-vums, kas bija veltīts autoritārās valsts iekārtas pie-ciem gadiem. Tās ir četras markas, katra ar trīs krāsu niansēm un veltītas K.Ulmanim, armijai, aizsargiem un Ķegumam. 1940. gadā izlaista tā paša gada vasaras olimpiādei veltīta nepastmarka.

Nepastmarkas (pamarkas) ir veltītas dažādiem notikumiem, vizuālai akcentēšanai, reklamēšanai. Tagadējās Latvijas teritorijā šīs markas sāka izdot jau 19.gs. Tām nav uzrādīts nomināls, un tās varēja iegādāties pret ziedojumiem, kuri dažkārt bija noteikti. Gunārs KUŠĶIS

NEPASTMARKAS Latvijā līdz 1940.g.

31

Atbildes konkursam “MK” nr.12: a)4, 6, 7, 8; b)2, 5, 10, 12.; c)1, 3, 9, 11

Kurā Latvijas vietā atrodas šī pils? Kas ir tās projektētājs? Pilī 1930. gados notika divi starptautiski šaha turnīri.

Vieta, kur atrodas pils, kādreiz bija pilsēta.

G u n ā r s K U Š Ķ I S

Fotomīkla

Mazāk zināmais par Rīgu1. Kurā gadā Rīgā sāk darboties telefons kā saziņas līdzeklis?a) 1877, b) 1880, c) 1885.2. Kurā gadā sāk darboties pirmā automātiskātelefonu centrāle Rīgā?a) 1920, b) 1926, c) 1938.3. Kurā gadā darbu sāk Rīgas radiofons?a) 1920, b) 1922, c) 1925.4. Kurā gadā sāk darboties Latvijas televīzija?a) 1950, b) 1953, c) 1954.5. Kurā gadā Rīgā atklāta pirmā elektrostacija?a) 1883, b) 1885, c) 1887.6. Kurā gadā atklāts Rīgas centrāltirgus?a) 1930, b) 1931, c) 1932.7. Kurā gadā atklāts Etnogrāfiskais brīvdabasmuzejs? a) 1930, b) 1931, c) 1932.

8. Kurā gadā atklāta elektrificētā dzelzceļa līnija Rīga – Dubulti?a) 1950, b) 1951, c) 1952.9. Kurā gadā Rīgā atklāta trolejbusu izmēģinājuma līnija?a) 1946, b) 1947, c) 1948.10. Kurā gadā dibināts Rīgas Zooloģiskaisdārzs?a) 1912, b) 1913, c) 1914.11. Kurā gadā Rīgā pēdējo reizi izpildīja publiski nāves sodu?a) 1945, b) 1946, c) 1947.12. Kad atklāta pirmā telegrāfa līnija (Rīga - Bolderāja)?a) 1812, b) 1820, c) 1852.

32

Tas, ka laiki mainījušies un ka mūsdienu jaunieši nedomā dzīvei sagatavoties tādā vecmodīgā vei-dā, kā to kādreiz darījām mēs, nu jau gandrīz kat-ram ir skaidrs.Mēs to aptvērām jau pirms daudziem gadiem, kad mūsu meita apmeklēja ģimnāziju un staigāja ar savu pirmo puisi.

Viņi kopā pavadīja gandrīz visu laiku. Sēdēja meitiņas istabā pie degošām svecēm, klausījās mūziku un bija saķērušies rokās.

Jauneklis gribēja kļūt par vijolnieku, taču viņu biedēja nākotne, jo noskaidrojās, ka tad vajadzētu mācīties konservatorijā.

DZĪVES SKOLAIvans KRAUSS

Viņš nespēja iedomāties, ka nāktos sešas stundas dienā mūsu meitiņas vietā rokās turēt vijoli.

Arī meitu, kura tolaik vēlējās kļūt par dejotāju, nomā-ca doma, ka nāktos iet citā skolā nekā viņas draugs, un gluži neiespējami likās, ka šī skola varētu būt citā vietā.

Abi jaunie ļaudis toreiz sapņoja tikai par vienu vienī-gu iespēju. Apprecēties, būt kopā, turēt viens otra roku un lūkoties viens otram acīs.

Redzēdami, kāda sarežģīta būtu nākotne, viņi sagā-dāja kaut kādu indiešu kvēpekli, tā smarža viņiem palī-dzēja nomākt netīkamās domas par nākotni.

33

Kopējo sapni, - apprecēties astoņpadsmit gadu vecumā un turpmāko mūža daļu nodzīvot pie mums, mazajā meitiņas istabā, - izjauca fizkultūras skolotājs, organizēdams braucienu kalnos.

Jauneklis atstāja mūsu meitiņu un ņēma rokās slē-pes. Meitiņa, kuru pēc dažām dienām mocīja neizsakā-ma vientulības sajūta, izlēma doties pie viņa.

Jaunekli atrada sniegota uzkalna virsotnē. Viņš tur stāvēja uz slēpēm, bet rokās tam bija gluži cita meiti-ņa.

Todien meitai apriebās kalni, klasiskā mūzika un draugs, tāpēc viņa izlēma iet savu ceļu un priekšroku dot dzīves praksei.

Nākamais jauneklis, kura iespaidā nokļuva meitiņa, bija Hosē.

Viņš bija bundzinieks, ar spēcīgām rokām, jo jau kopš sešpadsmit gadu vecuma bija spēlējis rokenrolu.

Kad Hosē satvēra mūsu meitiņu rokās un ļoti ilgi lū-kojās tai acīs un kad atklāja, ka jau kopš sešpadsmit gadu vecuma nav pieskāries nevienai mācību grāma-tai, tomēr spēj sevi uzturēt, meitiņa bija sajūsmināta. Saprata, ka Hosē ir viņai piemērots vīrietis, un tajā ie-mīlējās.

Drīz pēc tam meita mums pavēstīja, ka nedaudz mai-nījusi nodomus un nedosies studēt uz Ameriku kopā ar nepieredzējušiem studentiem, kuriem nav nekādas jē-gas par dzīvi, bet izvēlēsies Meksiku. Tad es gribēju mazliet nomierināt sievu un satvert arī viņas roku. Bet man tas neizdevās. Sieva lūkojās uz vēstuli un ar abām rokām bija saķērusi galvu.

Kāzās Hosē dāvāja mūsu meitiņai atļauju dzīvot Meksikā, brīdinādams, ko šāda atļauja nozīmē: sieva nedrīkst Meksikā strādāt un rūpes par viņu jāuzņemas vīram.

Meksikas vīrieši, atšķirībā no mums, eiropiešiem, ir neizsakāmi augstprātīgi un nespēj pat pieļaut domu, ka sieva varētu tikt pazemota ar algotu darbu. Tikpat augstprātīgi ir arī Meksikas prezidenti, kuri izdevuši šādu likumu.

Mūsu meita pieņēma šo dāvanu līdz ar jauno uzvār-du Gonsalesa, vīram savukārt pakāpeniski dāvādama automašīnu un mēbeles, bet vīramātei - televizoru. Visu to no saviem ietaupījumiem. Pie tam viņai nācās būt ļoti taktiskai, jo, lai gan Meksikā nav tāda likuma, kas aiz-liegtu vīriešiem pieņemt dāvanas, vīrietis Meksikā ir ļoti jūtīgs, viņš nedrīkst justies sievietes nopirkts.

Pie tam dāvanām jābūt vērtīgām, jo citādi vīrietis ap-vainosies. Hosē gan zināmā mērā jau bija mūsdienīgs un nosodīja veco ieražu, ka dāvanas gādā vienīgi vī-rieši sievietēm. Varētu sacīt, ka šajā ziņā viņš jau bija emancipējies. Tomēr saskaņā ar savu lepnumu drošī-bas dēļ mātei lika noprast, ka dāvanu ir gādājis tieši viņš pats.

Meksikas vīriešu lepnība jebkurā situācijā patiešām ir apbrīnas vērta. Par to pārliecinājāmies, kad jaunlau-lātajiem pietrūka naudas tieši to mēbeļu pārvadāšanai, kuras mūsu meitiņa bija nopirkusi. Tobrīd viņai pašai nācās mums rakstīt, jo Hosē jau tādas lietas dēļ nebūtu pazemojies.

Tikpat lepns Hosē bija toreiz, kad kopīgi ar mūsu meitiņu pievērsās ģimenes ekonomikai. Meita raks-tīja, ka viņi visu ir labi pārdomājuši un secinājuši, ka vajadzētu tikt pie savas mājiņas vai dzīvokļa. Tā-dējādi ietaupītu naudu, kas jāizdod par īri, pie tam namiņš būtu labs ieguldījums, jo tā izlietotā nauda nezaudētu savu vērtību.

Tobrīd bijām lepni par jaunajiem ļaudīm, jo re-dzējām, kā viņi seko ekonomiskajai situācijai un to pareizi izmanto.

Diemžēl tikai līdz brīdim, kad izrādījās: nauda pirkumam jāgādā mums.

Arī tad Hosē izturējās, kā vīrietim pieklājas, un mums neko nepārmeta. Tas no viņa puses bija ļoti labi, jo tajā laikā mums arvien šausmīgi iesāpējās galva, tiklīdz pasts atnesa vēstuli no Meksikas. Kad Meksikā sarežģījās stāvoklis un Hosē nācās bun-got no rīta, dienā un vakarā, mūsu meitiņa aptvēra, ka līdzšinējā dzīves līmeņa saglabāšanai viņai būtu nepieciešami vēl divi bundzinieki. Tā kā Hosē bija īsts darbarūķis, viņš izdomāja, ka vajadzīgs mūzi-kas dators, kas varētu aizstāt vairākus kolēģus.

Tad meita lūdza mūsu palīdzību, zinādama, ka mēs radušos situāciju sapratīsim.

Tomēr tajā laikā Hosē vairs nespēja samaksāt par savas sievas uzturēšanās atļauju un ierosinā-ja, lai viņa pati to apmaksā no naudas, kuru mēs bijām aizsūtījuši datora iegādei. Vienlaikus, dzīves grūtību nomākts, viņš pārstāja mūsu meitiņai ilgi lūkoties acīs, sāka dzert un prasīja, lai senjorita Gonsalesa no vecākiem gādā naudu viņa pļēgu-rošanai.

Meita saprata dzīves sniegto mācību un lūdza no mums lidmašīnas biļeti. Sieva tūliņ varēja at-griezties no nervu ārstēšanas sanatorijā.

Bankas ierēdnis mūs apsveica ar faktu, ka sum-mas rēķinos par telefona sarunām noslīdējušas līdz normālam līmenim.

Kādu laiku mēs atkal bijām laimīgi.Tad uzradās kāds jauneklis, kurš arī atteicās no

līdzšinējā dzīvesveida.Skolu viņš bija pametis jau piecpadsmit gadu

vecumā, vairoties no briesmām mazākās neuzma-nības dēļ nokļūt ģimnāzijā un, kaut pienācīgi ne-koncentrējies, iegūt pat vidējo izglītību.

Viņš bija iejutīgs, jauns vīrietis. Kaut gan strā-dāja, tomēr turpināja dzīvot pie vecākiem un, lai nesatrauktu savu ļoti konservatīvo māti, ļāva viņai vārīt ēdienu, mazgāt un gludināt viņa veļu.

Arī šis jauneklis sēdēja pie meitas viņas istabā. Viņi rokās saķērušies spriedelēja par dzīves grū-tībām.

Reizēm viņi lasīja avīzēs sludinājumus un sa-rūgtināti secināja, ka gandrīz ikviens darba devējs prasa kaut kādu diplomu.

Kad jauneklis, uzņēmīgs būdams, pavēstīja, ka stāvoklis nepārtraukti pasliktinās, bet viņš negra-sās vienlaikus strādāt un mācīties, un ka tāpēc vis-sliktākajā gadījumā kādu diplomu viltos, meitiņa no

34

viņa šķīrās un mums pavēstīja, ka izlēmusi beigt kādu profesionālu mācību iestādi. Bet tikai tad, ja mācības nebūs ilgas un tās paliks noslēpumā. Paskaidroja, ka tas tāpēc, lai paziņu sabiedrībā nejustos apkaunota.

Bijām bez gala priecīgi, ka meitiņa ir gatava kaut ko tādu darīt. Vairs nebijām ticējuši, ka viņa uz kaut ko tādu būtu spējīga. Nu mēs ar cieņu lūkojāmies uz savu divdesmit sešus gadus veco bērnu.

Tad kopīgiem spēkiem sākām meklēt piemērotu skolu.

Atradām to Šveicē.Tā ir mācību iestāde līdzīgi domājošiem jauniem ļau-

dīm un ar atrašanās vietu nemaz neatgādina skolu.Tā atrodas augstu kalnos. Tālu no pilsētām. Adrese

ir slepena. Kad meitu uz turieni vedām, gandrīz nespē-jām skolu atrast. Tā drīzāk atgādina kādu vecu vies-nīcu.

Pa ceļam sastapām arī citus vecākus.Aizmugurējos sēdekļos, aiz nolaistiem aizkariem, ar

tumšām brillēm atradās jaunie cilvēki, kuri uz šejieni devās inkognito, viņi arī nevēlējās tikt pieķerti tādā ap-kaunojošā darbībā, kāda ir skolas sliekšņa pārkāpša-na.

Daži atbrauca savās mašīnās. Citi ar slēpēm vai te-nisa raketēm kā sportisti. Daudzi ieradās neuzkrītoši, pārģērbušies par tūristiem.

Arī skolotāji izskatījās sportiski, drīzāk kā slēpoša-nas instruktori vai golfa spēlētāji.

Mācības notiek angļu valodā, taču mācību maksa jākārto ar Šveices frankiem.

Neraugoties uz sarežģīto piesardzību, jaunie ļaudis patiešām mācās. Studijas noslēdzas ar starptautiska lī-meņa eksāmeniem. Šo pārbaudījumu vieta un datums, protams, tiek saglabāts noslēpumā.

Diploms ir neuzkrītošs, lai nevienu absolventu neat-klātu un tas paziņu lokā nenokļūtu neveiklā situācijā.

Kad meitiņa pārradās pirmā brīvlaika dienās un mēs bijām vieni paši, viņa atzinās, ka skolā pat patīkot.

Protams, to atzina tikai ar noteikumu, ka par to ne ar vienu nerunāsim. Mēs priecājāmies, ka esam bijuši tik pacietīgi un ka esam izpratuši jauno cilvēku dzīves stilu.

Tomēr zinām arī gadījumu, kas ir gluži brīdinošs. Runa ir par jaunieti, kura pilnīgi neizprata laikmetu,

veclaicīgā manierē izstudēja medicīnu un ātri kļuva par ārsti.

Tikai pēc tam viņa apprecējās ar jaunekli, kurš bija galīgi zaudējis galvu un kļuvis par inženieri.

Nonācis pat tiktāl, ka viņi kopā dzīvo savā mājā, par pašu naudu!

Abi jaunie ļaudis ir vismaz tik iejutīgi, ka negrib ve-cākus novest ļaužu valodās, tāpēc dzīvo nelielā piero-bežas pilsētiņā.

Ikreiz, apmeklējot šīs jaunietes vecākus, mūsu pazi-ņas, abi ar sievu esam ļoti taktiski un vairāmies par šo tematu sākt runāt. Mūsu paziņas jau tāpat ir pazemoti.

Viņi labi apzinās, ka ar meitu viss nav bijis kārtībā, jo studiju dēļ viņai nekad nebija laika pašam svarīgāka-jam – dzīves skolai.

- Mīļotā, kāpēc tev zila acs?- vai tu esi vecpuisis?- nē…- tad kāpēc tik muļķīgi jautā?

sieva saka vīram:- Man apnikusi tāda dzīve. aizvakar tu pārnāci mājās vakar, bet vakar pārnāci šodien. Ja tu šodien pārnāksi rītdien, es aiznākamdien iesniegšu šķiršanos.

Žurnālists jautā skatuves zvaigznei:- kā jūs tikāt pie tik oriģinālas kaklarotas?- tā ir dārga piemiņa no maniem vīriem! vai tad jūs neredzat, ka tajā savērti laulības gredzeni?

- kā tev nav kauna! – sieva pārmet vīram. – tu saviem draugiem stāsti, ka apprecējies ar mani tikai tāpēc, ka esmu lieliska pavāre. kaut pats labi zini, ka protu pagatavot tikai omleti…- Bet, mīļā, man taču nācās izdomāt kaut vienu iemeslu mūsu laulībām…

vīrs saka sievai:- es, protams, saprotu, ka tu steidzies uz darbu. Bet iedomājies, kā es jūtos, kad astoņas stundas jāsēž mājās un jāgaida, kad pārnāksi un pasniegsi man brokastu tēju.

- Mīļā, kāpēc tu raudi? es braucu komandējumā nevis uz gadu, bet tikai uz desmit dienām. - es taču tevi pazīstu. tu saki, ka uz desmit dienām, bet atgriezīsies jau pēc divām…

J J J

J J J

J J J

J J J

J J J

J J J

35

Kardioloģijas problēma diemžēl to padara aktuālu sa-karā ar dzīvesveidu pēdējā desmitgadē. Mūsu apkārtē-jā vide, paradumi, stress krasi palielina aterosklerozes ar tās dažādajām izpausmēm progresu. Uzskatot, ka tā mūs neskar, varam kļūdīties!

Ateroskleroze kā slimība nav vienmērīgs, nepār-traukts process, drīzāk to var raksturot kā slimību ar mainīgām stabilitātes un saasināšanās epizodēm.

Kāpēc arvien biežāk dzirdam par infarktu un insul-tu jauniem cilvēkiem – 30 – 40 gadu vecumā? Tās ir negaidītu, neprognozējamu izmaiņu sekas asinsvadu sienās, kad iespējama aterosklerotisku trombu veido-šanās un sakarā ar to asinsapgādes traucējumi.

Sāpes krūtīs, aritmija, elpas trūkums slodzes vai stre-sa brīdī, darbaspēju pazemināšanās un izturības paze-mināšanās pret slodzēm: visi šie simptomi ir nopietnas slimības priekšvēstneši ar iespējamiem draudiem jūsu veselībai un labklājībai.

ko darīT?Pirmkārt novērtēt risku, kas iespējams ne tikai kvali-

tatīvi, bet arī kvantitatīvi. Tādus faktorus un ieradumus kā ēšanas veids, darba apstākļi un ilgums, paaugsti-nāts holesterīns, smēķēšana, ģimenes locekļu sliecība uz asinsvadu slimībām var ietekmēt jūsu tālākās dzīves kvalitāti.

kam ieSakāma kardiologa konSulTācija?

Vīriešiem pēc 45 gadu vecuma, kuriem ir paaugsti-nāta darba slodze un kaitīgi ieradumi.

Vielmaiņas slimību slimniekiem, jo sevišķi tiem, kuriem ir vai pagātnē ir bijuši iepriekš minētie simp-tomi.

Sievietēm pēc klimaktērija iestāšanās, šajā laikā aterosklerozes attīstība paātrinās 7 – 10 reizes.

Hipertonijas un diabēta slimniekiem. Visas minētās grupas ārstu skatījumā ir riska

grupas, un vienkāršāk ir cilvēku pasargāt no se-kām nekā šīs sekas ārstēt…

Kardioloģijas kabinetā sniedz konsultācijas, izdara diagnostiku pēc aritmoloģijas, elektrokar-diogrammu, nosaka riska faktorus, sniedz reko-mendācijas par tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu, ja tāda vajadzīga. Iespējama ārstēšana infarktu un insultu pārcietušajiem, tāpat ārstē diabēta sekas, nosakot medikamentu ievadīšanu vēnā 1 – 2 dien-naktis, neierobežojot pacientam iekļaušanos ikdie-nas dzīvē un atrodoties mājās. Sestdienās iespēja-mas mājas vizītes.

dr. ivars vaskisPraktiskais darba stāžs kardioloģijā – 16 gadi, ne-atliekamajā medicīniskajā palīdzībā, 10 gadi darba stacionārā.

Oficiālā darbavieta: MC „Elite”.Stažējies Krievijā, ASV, Izraēlā un citās valstīs.

vai man doties piekardiologa?

Sertificēts kardiologs, iekšķīgo slimību un funkcionālās diagnostikas

kardioloģijā speciālists, konsultē pacientus pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 12.30,

sestdienās no plkst. 10.00 līdz15.00Pieņemšana pēc iepriekšējās pierakstīšanās.

Тālr. 29490884, 67442213

Prakses adrese: Rīgā, Slokas ielā 59, ieeja ēkas kreisajā pusē. Ir autostāvvietas pie ēkas.

Doktors iVaRs VasKis

36

UZŠĶ

AUDĪ

JIS

nav noslēPuMs, ka gRIPas ePIDēMIJas laIkā cIlvēkI galvenokāRt InFIcēJas PIlsētas tRansPoRta lĪDZekĻos. sastRēguMa stunDās veselIe un slIMIe PasaŽIeRI cIts cItaM stāv cIešI Blakus. vIenMēR tā gaDās, ka kāDs sāk šķauDĪt tIešI JuMs lĪDZās vaI aRĪ cIts aIZgūtnēM klePo aR vaĻēJu MutI Pa vIesu vagonu. tāDēĻ nav JāBRĪnās, Ja Pēc DaŽāM DIenāM atklāJas, ka gRIPa PIesItusIes aRĪ JuMs.ak, šIs tRansPoRts! DaŽI IR PIlnĪgI PāRlIecInātI: IZsaRgātIes no InFekcIJas PRaktIskI neMaZ nav IesPēJaMs. Mēs toMēR gRIBaM savIeM lasĪtāJIeM PIeDāvāt DaŽus DeRĪgus PaDoMs, kā MaZInāt saslIMšanas RIsku saBIeDRIskaJā tRansPoRtā un cItuR, kuR PulcēJas DauDZ cIlvēku.

Ja k

āds j

ums

Leld

e S

IDRA

BA

Pamezdami dzīvokli, degunu no iekšpuses ieziediet ar okso-līna ziedi, speciāliem pretsaauk-stēšanās balzamiem, ar bērnu krēmu vai ar parasto borvazelī-nu. Inficēšanās visbiežāk notiek caur deguna gļotādu, uz kuras nosēžas vīrusi, kas iemitināju-šies transporta līdzekļa salonā. Ieziestā gļotāda aizsargājas pret vīrusiem, tie nobeidzas, nepagūdami pa elpošanas ce-ļiem nokļūt dziļāk.

Mēģiniet izvairīties no vie-tām, kur daudz putekļu, jo tieši tajos ieperinās visvairāk vīrusu. Nēsājiet sev līdzi kabatlakatiņu, kas samitrināts ar kādu aromātisku eļļu – lavandas, vērmeļu vai diž- egļu eļļu –, un ik pa brīdim pielieciet to pie deguna, it īpaši tad, ja kāds jums blakus klepo un šķauda. Gaistošās vielas, ko satur šīs eļļas, mikrobus iznīcina.

Braukšanas laikā ieteicams turēt mutē gabaliņu kalmju saknes, krustnagliņu, citrona vai apelsīna mizas strēmelīti – arī tie pa-līdz iznīcināt vīrusu daļiņas, kas iekļuvušas aizdegunē. Kamēr sēžat vai stāvat transporta līdzeklī, centieties ar pirkstiem ne-pieskarties ne acīm, ne lūpām, ne degunam. Atgriezušies mājās, tūlīt pamatīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm. Mikrobi, kas izraisa saaukstēšanās slimības, uz deguna, mutes vai acu gļotādas vis-biežāk nokļūst no rokām, kas nepieciešamības dēļ pieskārušās daudziem priekšmetiem, uz kuriem slimie cilvēki atstājuši mikro-bus. Šī paša iemesla dēļ nekad neēdiet uz ielas, kā mēdz teikt, pa ceļam.

Rītos tukšā dūšā izdzeriet glāzi apelsīnu vai greipfrūtu sulas, bet vakaros apēdiet daiviņu ķiploka vai salātus ar sīpoliem. Tie jums palīdzēs nostiprināt imunitāti un tikt galā ar mikrobiem, kam izdevies iekļūt jūsu organismā.

Kā redzat, visi šie padomi ir pietiekami vienkārši. Protams, to ievērošana prasa zināmu laika patēriņu, tomēr saslimt ar gripu ir daudz nepatīkamāk nekā parūpēties par to, lai pirms došanās uz darbu vai citās darīšanās rokas somiņā vai kabatā būtu salikta visa drošības tehnika cīņai pret gripu.

Lai neaizmirstu ieziest nāsis, varat, piemēram, oksolīna ziedes vai balzama tūbiņu nolikt priekšnamā uz galdiņa redzamā vietā. Starp citu, ieteicams nāsis ieziest arī bērniem, kas dodas uz sko-lu vai bērnudārzu.

Darbā centieties izvairīties no ilgām sarunām ar kolēģiem, kas saaukstējušies (starp mūsu kolēģiem ir tā saucamā “darbarūķu” kategorija, kas, demonstrēdama savu čaklumu, darbu turpina pat pilnīgi slimi un inficē pārējos darba biedrus).

Nebaidieties aizvainot cilvēku un neriskējiet ar savu veselību, labāk draudzīgi vai it kā jokodamies viņam paskaidrojiet, ka ļoti baidāties saslimt ar gripu.

Tomēr, ja rodas pamats aizdomām, ka esat inficējies, tūlīt pēc atgriešanās mājās izmantojiet pirmos aizsardzības līdzekļus – norijiet tableti aspirīna vai 2 g askorbīnskābes (20 tabletes pa 0,1 vai, piemēram, 4 tabletes pa 0,5), ko izšķīdina remdenā ūdenī. Pirms došanās pie miera izdzeriet glāzi karsta piena ar medu vai norijiet karoti medus bez šķidruma piedzeršanas. Šīs procedūras gandrīz vienmēr palīdz nākamajā rītā pamosties veselam, nerai-zēties par saaukstēšanos un gripu.

37

VĒLREIZ parsapņiem

DaŽus saPņus cIlvēks atceRas vIsu MūŽu, tuRPRetIM cItu IesPaIDI IZgaIst Jau PāRIs MInūtes Pēc PaMošanās. kāPēc tā notIek? vaRBūt vaIna IR vāJā atMIņā, vaRBūt tas atkaRĪgs no saPņa satuRa?

Gandrīz katrs cilvēks sapņojot, pat katru nakti. Bet par lielāko daļu sapņu viņam nav pat nojausmas. Dažreiz gan cilvēks sajūt, ka kaut kas bijis, tomēr jau pāris minūtes pēc pamošanās nevar nosapņoto atce-rēties. Sapņot nespējot vienīgi viens procents cilvēku. Lielākoties viņiem kaut kādā veidā bija cietušas sma-dzenes.

Bet ir arī tādi sapņi, kurus atceramies ilgus gadus, pat līdz mūža galam. Galvenokārt tie bijuši nepatīka-mi. Gadās arī tā, ka viens sapnis vairākkārt atkārto-jas, gan ar nelielām izmaiņām. Kāpēc tā?

Amerikāņu psihoanalītiķe Kārtvraitova uzskata, ka sapnis paliek atmiņā tajās reizēs, kad tas skar cilvēka emocionālo stāvokli. Tāpēc atmiņa sagla-bā tos, kas pārpilni ar aktīvām norisēm, tādām, kas biedē, satrauc, šausmina. Tas ir signāls, ka sapņotāja dzīvē kaut kas nav kārtībā.

Sapņu atcerēšanos visai ievērojami traucē antidepresantu lietošana. Gluži tāpat arī pār-dzīvotas stresa situācijas, ko radījusi, piemē-ram, šķiršanās, darba zaudēšana un līdzīgi notikumi.

Sapņošanas un sapņu pētījumi devuši arī citus in-teresantus secinājumus. 233 studentu neiroloģisks apsekojums parādījis, ka savus sapņus labāk atceras tie cilvēki, kuriem pārsvarā ir telpiskā iztēle un runas spējas. Šo īpatnību centri atrodas smadzeņu labajā puslodē. Mazāk pārsteidzošs ir secinājums, kāda tipa ļaudīm sapņi ir spilgtāki. Tiem, kuriem attīstīta iztēle un nosliece uz fantazēšanu, sapņi esot garāki, komplicē-tāki, emocionālāki, detalizētāki.

Bet kā ar krāsainajiem un melnbaltajiem sapņiem? Vai sapņiem svešā valodā? Vēl kāda īpatnība – sē-rijveida sapņi. Pierādīts, ka tie visi pastāv. Ja cilvēks

intensīvi apgūst kādu svešvalodu, tad tajā var būt arī sapņi. Zinātniekiem gan nav vienota viedokļa par krāsainajiem un melnbaltajiem sapņiem. Un līdz šim nepavisam nav izdevies noskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem sapņošana notiek ar turpināju-miem.

Pēc ārzemju preses materiāliem

38

PašmājuKONSULTANTS

kā IevēRoJIs kāDs HuMoRIsts, taM, kuRš sPēJ atšķIRt laBu PaDoMu no slIkta, nav vaJaDZĪgI cItu PaDoMI. taČu vēlaMIes to vaI ne, Mēs katRu DIenu saņeMaM tos kauDZēM. kaIMIņIene uZskata, ka Jūs nevaJaDZĪgI esat aIZstIkloJusI Balkonu. MaMMa IR PāRlIecInāta, ka vIņas MaZBēRnI (tas IR, Jūsu BēRnI) tIek nePIetIekaMI veselĪgI BaRotI. kolēģe atRunā Jūs MaInĪt DaRBu. Bet DRauDZenes IR PāRlIecInātas, ka neDRĪkst tā PIlnĪgI PakĻautIes MĪĻotaJaM cIlvēkaM, kā Jūs to DaRāt. vāRDu sakot, kaut cIk BūtIskI BRĪŽI Mūsu DZĪvē nePaIet BeZ cItu cIlvēku IeJaukšanās aR PaDoMIeM. kā PRet to IZtuRētIes?

ielūkojieTieS Sevī Centieties atcerēties, kādus padomus esat saņēmuši pēdējā laikā.

Jums atmiņā noteikti uzplaiksnīs divas trīs epizodes. Protams, īstenībā šo padomu ir bijis daudz vairāk. Kāpēc prātā palikuši tikai šie? Lieta tāda, ka mēs dzirdam (ne tikai ar ausīm, bet arī ar savu apziņu) tikai tos padomus, kas krīt „labvēlīgā” augsnē. Piemēram, jūs arī pati šaubījāties, vai jūsu mazulis nav pārāk viegli apģērbts, bet tad vēl arī vecāmāte auto-busā izteica šo versiju. Vai arī jūs mocīja zināma vainas apziņa, ka esat vieglprātīgi izrīkojusies ar saņemto prēmiju, varēja pat teikt, aizlaidusi naudu vējā, kad pēkšņi arī vīramāte, atnākusi ciemos, secināja, ka jums laiks taisīt remontu.

Vārdu sakot, jūs ietekmē tikai tie padomi, kuri kļūst par turpinājumu jūsu iekšējam dialogam, mokošām pārdomām. Sevišķi, ja svešs vārds iedragā to trauslo līdzsvaru, kādu esat uzcēluši savā dvēselē jūs satrau-cošajā jautājumā. Pārējie „vērtīgie norādījumi” atsitas kā pret sienu, ja tikai „labvēlis” nedzenas jums pakaļ un nekliedz ausī savu redzējumu par mūsu dzīvi.

Saasināta reakcija uz atsevišķiem padomiem, būtībā personiskās do-mas, kas reizēm izteiktas ne visai taktiski, - ir personiskās nedrošības rādītājs. Ir tikai viena iespēja ignorēt šādas rekomendācijas (t.i., tajās neieklausīties) – panākt saskaņu ar sevi, pieņemt sev optimālu lēmumu konkrētajā lietā un tādējādi izbeigt iekšējo diskusiju.

Iluta KĀRKLIŅA

39

beT varbūT viņiem ir TaiSnība?Ir tāda gruzīnu gudrība: „Ja trīs cilvēki tev saka, ka

tu esi piedzēries, liecies gulēt.” Dažreiz sveši padomi, piezīme vai novērojums ietver sevī jums pašiem negai-dītus secinājumus. Lai kā mūs kaitinātu „konsultanti”, viņu reakcija (sevišķi dažādu, citu ar citu nesaistītu cil-vēku reakcija) uz mūsu rīcību, izskatu vai dzīvi kopumā kalpo par savdabīgu spoguli. Neviens neapstrīdēs to, ka šis spogulis dažreiz ir greizs. Bet cita taču nav. Tādēļ vajag iegūt maksimālu labumu no tā, kas mums ir.

Piemēram, jums uzstājīgi iesaka ievērot diētu vai no-darboties ar sportu. Tas nenozīmē, ka jums tūlīt vajag mesties izpildīt teikto. Taču vajag sev godīgi atbildēt: „Esmu pieņēmusies svarā, sliktāk izskatos, apkārtējiem duras acīs mani ārējie trūkumi.” Un pēc tam izlemt, cik radusies situācija jūs apmierina vai neapmierina. Un vai šajā sakarā kaut ko darīsiet. Tā kā jums apkārt ir sagadījušies taktiski cilvēki, jums svarīga ir prasme la-sīt starp rindām. Tā, ja jums neatlaidīgi iesaka košļāt košļājamo gumiju, ir pamats padomāt: vai man nav pa-rādījusies nepatīkama smaka no mutes? Taču, lai jūsu dzīve nepārvērstos vienā vienīgā svešu mīklu minēša-nā, vislabāk apspriest savas aizdomas ar vistuvākajiem cilvēkiem.

draugi vai ienaidnieki?Taču nepavisam ne visus apkārtējo izteiktos pado-

mus diktē rūpes par jūsu labklājību. Tā kolēģe var jūs atrunāt mainīt darbu tādēļ, ka viņai tad nebūs neviena, ar ko kopā pusdienot vai kas viņu aizvedīs līdz autobu-sam. Jūsu kaimiņienes protests pret jūsu nodomu aiz-stiklot balkonu ir vienkārši nevēlēšanās klausīties trokš-ņus, kas radīsies sakarā ar remontu, nevis interese par jaunām dizaina vēsmām – vaļēju balkonu. Draudzenes kļuvušas greizsirdīgas jūsu vīra dēļ , tādēļ kritizē jūsu pakļaušanos. Bet mamma, iespējams, nav apmierināta ar to, kā jūs audzināt bērnus, tādēļ, ka vēlas atkal izjust savu svarīgumu.

Kad izpratīsiet apkārtējo rīcības motīvus, jums nebūs grūti atrast arī optimālo „recepti” katram konkrētajam gadījumam.

Kolēģei jūs varat ieteikt dažas idejas, kas viņai palī-dzēs atrisināt viņas problēmas bez jūsu palīdzības. Ar kaimiņieni iespējams aprunāties un noskaidrot, kurā laikā remonta troksnis viņu visvairāk varētu traucēt (piemēram, ja viņa dienā liek gulēt mazu bērnu). Lai satiktos ar draudzenēm, vēlams rezervēt kaut vienu va-karu nedēļā, protams, ja jums šīs attiecības šķiet svarī-gas. Bet mammai vajag palīdzēt „sevi izteikt” tajā jomā, kura visiem būs pieņemama un noderīga, piemēram, mācīt mazdēlam spēlēt šahu, bet mazmeitai – adīt, vai uzdot viņai regulāri gatavot bērniem vitamīnu dzērienu, spiest svaigas sulas.

Var būt arī gadījumi, kad jūs nemaz nevēlaties un jums nav vajadzības iedziļināties to problēmās, kuri vē-las manipulēt ar padomu palīdzību. Piemēram, ja tas ir jums pilnīgi svešs cilvēks vai, iespējams, ne pilnīgi svešs, bet tāds, kas nemaz nerēķinās ar jūsu intere-sēm. Ne jau velti mēdz teikt, ka padoms – tas ir ekspe-

riments uz cita cilvēka rēķina. Tādā gadījumā jums jāsaprot, ka jūs vēlas izmantot savās interesēs vai vienkārši apskauž. Un priecāties par to, ka jums pieticis gudrības ignorēt „kaitīgos padomus”.

lēmumS jāPieņem jumSBūtu muļķīgi noliegt to, ka dažreiz apkārtējie

jums izsaka pareizus aizrādījumus. Tādēļ nevajag noraidīt jebkuru padomu kā nederīgu. Taču, arī pieņemot padomu, uzskatiet, ka lēmums jāpieņem jums pašam. Necentieties novelt atbildību par savu rīcību uz citiem. Nesakiet viņiem pēc tam: ja jūs man toreiz nebūtu ieteicis…

Psihologu pētījumi rāda, ka panākumu gadījumā lielākā daļa cilvēku uzskata tos par savu nopelnu, bet vainu par neveiksmi, kā likums, noveļ uz ap-kārtējiem. Taču katram no mums ir pa spēkam ap-gāzt šo likumu un izturēties pret saviem lēmumiem daudz atbildīgāk. Galu galā dzemdēt bērnu vai ne, nokrāsot blondus vai brūnus matus, celt vasarnī-cu vai doties tūrisma ceļojumā – no atbildēm uz šādiem jautājumiem sastāv visa mūsu dzīve. Bet apkārtējo balsīm tajā ir tikai padomdevēja loma.

viena galva gudra, beT divaS – vēl gudrākaS

Kādos gadījumos vajag ieklausīties citu dotajos padomos?

*Ja jūsu mēģinājums atrisināt vienu vai otru problēmu nonācis strupceļā, bet izteiktajā pado-mā jūs atrodat dažas derīgas un svaigas idejas. Mēģiniet rīkoties tā, kā jums iesaka, - ja nu tas izrādās tieši tas, kas jums vajadzīgs!

*Ja jūs jau iepriekš zināt, ka piedāvātais variants nedos vēlamo rezultātu, bet vēlaties panākt, lai uzmācīgais padomdevējs (tas noteikti ir tuvs cilvēks) nebāž degunu lietā, kurā nav kompe-tents. Dažreiz der pakļauties tādiem cilvēkiem un rīkoties pēc viņu ieteikuma, lai viņi varētu pārliecināties par savu kļūdu un tādā veidā tiktu pārmācīti.Protams, ka tāda rīcība nav pieņemama „dzīvī-bas vai nāves” jautājumos.

*Ja debates par vienu vai otru jautājumu turpinā-jušās ilgi, bet lietu nekādi nav izdevies izkustināt no vietas. Rīkojieties, kā jums iesaka, vismaz sāciet kaut ko darīt! Pat ja padoms izrādīsies nederīgs, dažreiz vienkāršāk ir kaut ko piela-bot, nekā ilgi un mokoši meklēt ideālo variantu. Galu galā nekļūdās tas, kurš neko nedara.

40

test

s pa

ts se

v psih

ologs

JuMs IR DRūMs un noMākts gaRastāvoklIs, vIss aPnIcIs... cIk stIPRa IR šĪ DePResIJa? vaI vaRat Pats aR to tIkt galā? vaRBūt JāgRIeŽas PIe āRsta? šIs tests nav DoMāts IZklaIDeI, to IZManto MeDIcĪnas sPecIālIstI, tāDēĻ neBRĪnIetIes PaR DaŽu JautāJuMu tIešuMu. katRā JautāJuMu gRuPā atRoDIet sev vIsvaIRāk atBIlstošu atBIlDI un BeIgās saskaItIet Punktus.

a0. Miega problēma man rodas reti.1. Pēc apgulšanās kādu laiku man vēl nenāk miegs.2. Parasti vakaros man ir grūti aizmigt. 3. Aizmiegu ļoti slikti un agri pamostos.

E0. Darbs man viegli veicas. 1. Es bieži nogurstu no sava darba.2. Man stipri jāpiepūlas, lai kaut ko izdarītu. 3. Es nepavisam nespēju saņemties, lai kaut ko izdarītu.

B0. Man ir laba ēstgriba. 1. Mana ēstgriba mazinājusies. 2. Mana ēstgriba ļoti pasliktinājusies. 3. Praktiski nespēju neko ieēst.

F0. Mans garastāvoklis parasti ir līdzsvarots, un es jūtos pilnīgi vesels.1. Reizēm man uznāk mazliet skumīgs noskaņojums.2. Lielāko daļu laika pavadu nomāktā noskaņojumā. 3. Jūtos tik nomākts un nelaimīgs, ka vairs nespēju to izturēt.

c0. Drūmas domas man neuzmācas.1. Reizēm man ir skumīgs prāts. 2. Man bieži uzmācas mokošas domas un jautājumi. 3. Nespēju atkauties no drūmām domām.

G0. Nedomāju, ka esmu ar kaut ko sliktāks par citiem. 1. Reizēm man liekas, ka neesmu pilnvērtīgs cilvēks. 2. Man ir tāda sajūta, ka neesmu tik interesants kā citi cilvēki. 3. Jūtos kā nepilnvērtīgs cilvēks, kā nelaimes putns.

D0. Parasti es koncentrējos uz savu darbu. 1. Es bieži atraujos no darba.2. Gandrīz nemaz nespēju koncentrēties pat uz elementārām lietām. 3. Es nespēju neko darīt.

drūms garastāvoklis ... bet varbūt depresija?

41

H0. Par savu veselību neuztraucos nemaz. 1. Reizēm uztraucos par savu veselību. 2. Nepārtraukti esmu uztraukts par savu veselību. 3. Nespēju domāt ne par ko citu kā tikai par savu veselību. I0. Man neuzmācas domas par pašnāvību vai kaut ko tamlīdzīgu.1. Dažreiz man iešaujas prātā šādas domas, bet es to nedarīšu. 2. Es bieži domāju par to, ka dzīve jāizbeidz pašnāvībā.

J0. Man nav grūti par kaut ko izšķirties. 1. Cenšos izturēties tā, lai lēmumus pieņem kāds cits. 2. Tikai ar mokām varu par kaut ko izšķirties.3. Nepavisam nespēju par kaut ko izšķirties.

K0. Mani tuvinieki ir manu interešu lokā. 1. Esmu mazliet zaudējis interesi par saviem tuviniekiem. 2. Tagad tuvinieki mani interesē daudz mazāk nekā senāk.3. Citi cilvēki man ir pilnīgi vienaldzīgi.

L0. Mana interese par seksu nav mainījusies. 1. Mana interese par seksu mazliet mazinājusies. 2. Tagad par seksu interesējos ļoti reti.3. Tas mani nemaz vairs neinteresē.

M0. Jūtos labi, nekādas vainas sajūtas man nav.1. Reizēm man uzmācas vainas sajūta. 2. Dažreiz mokos ar vainas sajūtu.3. Mani pastāvīgi nomāc vainas apziņa.

N0. Vispār esmu ar sevi apmierināts.1. Kaut kas man sevī nepatīk.2. Uzskatu, ka esmu parasts cilvēciņš un noniecinu sevi.

O0. Par dažām lietām varu priecāties tāpat kā senāk. 1. Gadās, ka kaut kas man rada mazāk prieka nekā senāk.2. Visbiežāk tas, ko daru, man nedod nekādu apmierinājumu.3. Man liekas, ka viss ir bezjēdzīgs.

P0. Es droši raugos nākotnē.1. Par savu nākotni es domāju drīzāk pesimistiski nekā optimistiski.2. Man nešķiet, ka tuvākajā nākotnē kaut kas mainīsies uz labo pusi.3. Savā nākotnē es redzu tikai pilnīgu tumsu.

S0. Parasti es nesadusmojos.1. Tagad ātrāk zaudēju līdzsvaru nekā senāk. 2. Es pastāvīgi zaudēju savaldīšanos un saniknojos.3. Nekas mani nesatrauc un nesaviļņo.

T0. Domāju, ka mans pašreizējais stāvoklis uzlabojas. 1. Šaubos, vai kaut kas man var palīdzēt. 2. Esmu gandrīz zaudējis cerības uz veselības atgūšanu.

Saskaitiet iegūtos punktus 0 - 8. nav nekādu iemeslu uztraukties. Jūsu garastāvokļa maiņas ir pilnīgi dabiskas. 9 - 14. garastāvokļa problēmas reizēm jums bojā dzīvi.15 - 19. viegla depresija. 20 - 30. vidēja depresija. 31 - 40. smaga depresija. 41 un vairāk... Jūsu stāvoklis ir diezgan nopietns. Ja punktu skaits ir mazāks par 25, speciālista palīdzība jums nav vajadzīga. Tomēr jums jāparūpējas par sevi, jāpadomā par savu garastāvokli. Ja punktu skaits pārsniedz 25, ieteicams griezties pie psihoterapeita pēc palīdzības. Ja punktu ir 40 un vairāk, jums obligāti jāiet pie speciālista. Depresija jau nodarījusi jums ļaunumu, tāpēc nevajag atlikt vizīti pie ārsta.

Rezumējums

42

BŪTpašam

Līga ŽAGARE

Lecam augšā nakts vidū pēc pirmās mazuļa iešņukstēšanās. Aizpildām bērna pirmsskolas dienu ar visām iespējamām nodarbībām. Izņēmuši bērnu no bērnudārza, pa ceļam uz mājām uzbrūkam viņam ar jautāju-miem, vēloties tūlīt saņemt atbildes. Izlemjam, kas bērnam jāēd, kā jā-ģērbjas, ar ko klasē jādraudzējas, ar kādu sporta veidu jānodarbojas, kādā augstskolā jāiestājas, ar ko jāpre-cas… - vārdu sakot, piepildām viņa personisko telpu ar svešu dvēseli, atņemam dēlam vai meitai vissvarī-gāko jebkurā vecumā – tiesības uz iekšēju suverenitāti un psiholoģisko pašizteikšanos. Jo pārmērīga uzma-nība un saskarsme izraisa ne mazāk problēmu kā to trūkums. Tā ka pras-me palikt vienatnē ar sevi jāiemāca jau no mazām dienām.

Līdz 1 gadam: pastaiga manēžā

Gultiņa ir mazuļa dzīves telpa, kuru tas zemapziņā sajūt kā sevis daļu. Taču, kad mazulis ir pamodies, tad la-bāk tur nepalikt. Mazulim jādala vieta rotaļām un miegam. Tādēļ nomodam vajadzīga cita teritorija.

No 2 – 3 mēnešu vecuma uz da-žām minūtēm divas reizes dienā ielie-ciet bērnu manēžā, pakarinot tur viņa izstieptas rokas attālumā grabulīšu virteni un noliekot tam līdzās divas trīs rotaļlietas. Pakāpeniski sāciet mazuli atstāt manēžā vienu uz 10 – 15 minūtēm. Ja viņš raud un sauc mammu, nepārbaudiet bērna pacie-tību, atsaucieties! Bērnam, kurš vēl neprot runāt, ir ļoti svarīgi tikt vecāku saprastam.

Uzklāta vecāku gulta sevis iepa-zīšanai vienatnē neder. Pēc gultiņas šāda „atpūtas zona” mazulim liksies biedējoši liela un viņš tajā jutīsies satraukts. Mācīties rāpot arī tā paša iemesla dēļ labāk pazīstamajā manē-žā. Nesteidzieties pēkšņi paplašināt bērna teritoriju, noliekot viņu uz grī-das. Mēģiniet paskatīties uz pasauli ar 4 mēnešus veca bērna acīm: galda kāju kolonnas, kas stiepjas augšup, milzīgi skapji un bezgalīgs paklājs… Jūs nejustos omulīgi, vai nav tiesa?

Sākot spert pirmos soļus, bērns psiholoģiski nobriest tam, lai apgūtu dzīvokļa telpu. Tiesa, pārvietošanās brīvība kopā ar nepieciešamību iek-

cIk BIeŽI Mēs IeRoBeŽoJaM savu BēRnu BRĪvĪBu? tuRklāt lIelākaJā DaĻā gaDĪJuMu – vIslaBāko noDoMu vaDĪtI. aPstāJIetIes, PaanalIZēJIet sItuācIJu. PaDoMāJIet PaR to, ka BaRgaIs vecāku DIktāts saBoJāJIs ne MaZuMu BēRnu DvēseĻu un DZĪvJu.

43

šēji un teritoriāli distancēties no mammas tā biedē da-žus bērnus, ka viņi krampjaini turas mammas kleitas malā. Vajag mammai uz brīdi nozust tualetē, kad bērns tūlīt pārbijies sāk kliegt. Izturieties pret paaugstinātās atkarības periodu ar izpratni.

Bērna brīvības ierobežošana zīdīšanas vecumā iz-paužas bērna piespiedu barošanā un noteiktos laikos, nevis kad viņš vēlas ēst, vai arī likšanā gulēt, kad viņam to negribas. Jūs esat stiprāki un varat pakļaut mazuli ar varu, tomēr to nevajadzētu darīt. Atcerieties: bērns ir tāds pats cilvēks kā jūs, tikai mazs.

Iekārtojiet mazulim atsevišķu istabu, ja iespējams, bet, lai viņš tur nejustos vientuļš un nebaidītos, turiet durvis vaļā un pirms gulētiešanas aizdedziniet nakts-lampiņu.

No 1 gada līdz 3 gadiem: vienatnē ar sevi

Bērns alkst pēc sabiedrības, bet viņam vajag arī mācīties būt vienam: rotaļāties, domāt , klausīties un skatīties bez priekšā teikšanas: „skaties”, „klausies”. Tas, kurš nespēj koncentrēties uz skatīšanos un klau-sīšanos, kļūst pilnīgi atkarīgs no apkārtējiem. Tā vietā, lai ielūkotos sevī, mazulis cenšas pievērst un noturēt pieaugušo uzmanību.

Lai pieradinātu bērnu pie vientulības, atstājiet to ista-bā vienu kopā ar viņa iemīļotām rotaļlietām vai mūziku. Palikt vienatnē ar sevi viņš var arī jūsu klātbūtnē, nogri-mis savās domās un darbiņos. Bet nepārvērtiet vienat-ni par sodu! Ja jūsu bērns jau tāpat sliecas uz iekšēju koncentrēšanos, izturieties pret šo viņa rakstura iezīmi ar cieņu: netirdiet bērnu veltīgi! Pieaugušie nez kādēļ uzskata, ka viņiem ir tiesības jebkuru brīdi pārvērst par mācību stundu bērnam. Labāk pacentieties saprast , kāds iekšējs darbs bērnā notiek.

Ierobežojiet mazuļa brīvību tikai tur, kur tas apdraud viņa drošību. Meita nevēlas ģērbt rūtaino kleitu, bet iz-vēlējusies sarafānu? Dēls atsakās no mannas biezput-ras par labu griķu biezputrai? Atzīstiet mazuļa tiesības izvēlēties ēdienu, apģērbu, kā arī draugus bērnudārzā.

No 3 līdz 5 gadiem: paradīze teltī

Lai izveidotos spēcīga un neatkarīga personība, bēr-nam vajag iemācīt ieklausīties savās vēlmēs, paliekot vienatnē. Vislabāk to izdarīt bērnistabā, kur bērns ir saimnieks. Kad gribat ieiet viņa valstībā, pieklauvējiet, kaut jūsu mantiniekam ir tikai 5 gadi! Iemācoties no mazām dienām iemaņas teritoriālā uzvedībā, bērns un pusaudzis nekad bez pieklauvēšanas neielauzīsies ve-cāku guļamistabā, neņems bez atļaujas vecāku lietas no skapja vai naudu no maciņa.

Vecākus bieži kaitina bērnu vēlme nodarboties ar „celtniecību”. Viņi ierīko istabā telti no krēsliem un dī-vānu spilveniem, to pārsedz ar galdautu, kas norauts no galda. Zem galda tiek radīta mājīga ligzdiņa. Nerā-jiet bērnus par to. Šādas rotaļas tiem ļauj uz laiku iegūt lielāku telpu dzīvoklī, ko viņi iekārtojuši pēc sava prāta: lai justos drošāki, atbrīvotos no iekšējas spriedzes, ie-

gremdētos savā pasaulē. Mācot bērnam palikt vienatnē līdz skolas vecu-

mam, atstājiet to vienu istabā, bet ne mājā vai dzī-voklī. Viņš var no kaut kā izbīties. Ja nepieciešams doties uz veikalu, ņemiet viņu līdzi.

Pārslogot bērnu ar nodarbībām arī nav vēlams, tāpat ar pastaigām. Mēdz būt tā, ka mamma, savā laikā nebeigusi mūzikas vai baleta skolu, liek meitai apmeklēt šīs nodarbības „savā vietā”. Bērns, kurš no mazotnes tiek dresēts kā cirka sunītis, zaudē interesi par mācībām jau ilgi pirms tam, kad jāsāk apmeklēt skolu.

No 6 līdz 12 gadiem: suverēnās robežas

Pirmklasniece, kas pārsteidz vecākus pārbau-dām viņas burtnīcas, gaužas: „Kādēļ tu bez atļaujas atvēri manu portfeli?!” Kā reaģēt uz tādu paziņo-jumu? Pasmieties vai atvainoties? Drīzāk pēdējo. Skolas portfelis – tā ir personīgā telpa, kur aizliegts nepiederošiem bez īpašnieka atļaujas ielauzties. Labāk piedāvājiet: „Apskatīsimies, kādas atzīmes šodien esi saņēmusi!”- un incidents būs izsmelts. Barga kontrole atņem bērnam iniciatīvu, patstāvību un atbildību, iemāca visā paļauties uz citiem. Bet uz ko viņš paļausies, kad būs pieaudzis?

No 12… kļūsi sev par mammu

Pieaugt – tas nozīmē kļūst pašam sev par māti un tēvu, iemācīties rūpēties par sevi un atbildēt par savu rīcību. Turpinot visu risināt pusaudža vietā, pilnībā kontrolēt viņa dzīvi, izvirzīt daudzus sīkus aizliegumus, jūs, pirmkārt, riskējat izaudzināt vāju, atkarīgu personību. Otrkārt, spiežot pusaudzi me-lot pēc principa „Piemānīšu, tomēr darīšu pēc sava prāta!” Šajā vecumā savstarpējas saprašanas un uzticēšanās trūkums starp vecākiem un bērniem ir bīstamāks nekā jebkad.

No 18 un vecākiem: mēs visi esam mūžīgi bērni

Vecākiem mēs paliekam bērni pat tad, kad mums ir 70, bet viņiem – 90. Viņi nepārstāj mūs aprūpēt, reglamentēt mūsu dzīvi un dot padomus. Vispār-steidzošākais ir tas, ka ciešot no vecāku spiediena, mēs tieši tāpat izturamies pret saviem bērniem.

Taču, jo vecāki ir bērni, jo plašāka ir sociālā teri-torija, kurā viņi var iztikt bez mums, un jo asāk ve-cāki izjūt „tukšās ligzdas” sindromu, kas liek spert izšķirošus soļus. Novecojoši vecāki sāk pārmest bērniem: „Tu, dēliņ, pavisam mūs esi aizmirsis!”- kaut arī dēls piezvana katru dienu. „Jūs ar sievu neprotat tērēt naudu!” u.c.

Vai šīs scēnas jums nav pazīstamas? Ieklausie-ties ķīniešu filozofa Jan Čžu (viņš dzīvojis pirms 3000 gadu) atziņā: „Dodiet iespēju katram būt pa-šam, lai neizkropļotos cilvēka daba!”

4444

Pareiza zobu sakodiena veidošanās notiek pakā-peniski, bērnam augot. Svarīga nozīme vienmērī-gā žokļa attīstībā ir zīdaiņa galvas stāvoklim, kad viņš guļ gultiņā. Ja viņa spilvens ir pārāk augsts, muskuļu spiediena rezultātā viņa apakšžoklis no-sveras atpakaļ un ar laiku var nostiprināties tādā stāvoklī. Kad spilvena nav vai tas ir pārāk plāns, tad apakšžoklis izvirzās uz priekšu, kas arī ir slikti. Optimālais spilvena biezums ir 3 - 4, bet ne vairāk par 7 centimetriem. Nereti rodas novirzes tādēļ, ka bērna galva vienmēr pagriezta uz vienu pusi. Var notikt žokļu pārvietošanās attiecībā vienam pret otru šajā virzienā, un izveidojas krustsako-diens. Nepieciešams, lai mazulis gulētu pārmai-ņus uz kreisā un labā sāna. Žokļa attīstībā aktīvi piedalās košļāšanā iesais-tītā muskulatūra. Kad mazuli baro ar mākslīgiem maisījumiem, pudelītes knupim jābūt cietam, ar mazām atverēm. Ūdeni, sulas vislabāk dot ar ka-rotīti. Žokļa - sejas muskuļiem, tāpat muskuļiem, kas piedalās rīšanā, pastāvīgi jāliek darboties, lai kaulu augšana noritētu vienmērīgi. Mazulim 1,5 - 2 gadu vecumā obligāti jāēd cieta barība, jāgrauž burkāns, cieti āboli ar mizu, maizes garozas. Pareiza sakodiena veidošanos var traucēt bērna apgrūtināta elpošana caur degunu. Tā iemesls var būt polipi, adenoīdi.Ja žokļu attīstība norit normāli, tad, bērnam au-got, tie palielinās, bet piena zobu lielums paliek nemainīgs. Pastāvīgie zobi ir platāki par piena zobiem. Ja piena zobi ir pārāk cieši blakus, tiem izkrītot, pastāvīgie zobi neietilpst atbrīvotajā vietā. Tad atsevišķi zobi izvirzās ārpus zobu rindas, sa-griežas vai spiežas viens otram virsū. Sešu gadu vecumā, lai varētu izaugt pastāvīgie zobi līdzenā rindā, atstatumam starp piena zobiem vajadzētu būt 1 - 1,5 milimetriem.Sakodiena defektu žokļa veidošanās periodā iespējams laikus konstatēt. To var izlabot jau 4 - 5 gadu vecumā ar ortodontiskas ārstēšanas palīdzību.

Iluta KĀRKLIŅA

nepareizssakodiens

Zeltavidusceļš

Lelde SIDRABA

45

Sāksim ar pašu vienkāršāko – ar materiālu. Tas var būt sintētisks vai no dabiska auduma. Sintētika – tas gandrīz vienmēr ir būvmateriāls ‘’cietumam’’, jo ķermenis tajā nemaz neelpo. Bez tam sintētiskais mate-riāls uzkrāj statisko elektrību, bet tas ir ļoti slikti!

Atcerēsimies, ka mūsu ķermenis sastāv no sīkām dzīvām šūnām. Un katra no tām ir sīciņš elektrisks akumulators, kurā pastāv dzīvei op-timāla potenciālu starpība. Lai bioķīmiskie procesi noritētu ar normālu ātrumu, nepieciešams noteikts spriegums. Sintētika, pastāvīgi saskaro-ties ar ādu, pievieno ķermeņa šūnām savu lādiņu. Uzkrājusies elektrība savukārt ienes būtiskus traucējumus normālā enerģijas apmaiņā. Se-kas – krasa noguruma palielināšanās sākumā, kas pakāpeniski pāriet vielmaiņas traucējumos...

Sintētisko apģērbu cienītājiem, kas nevēlas diendienā lēnām, bet neglābjami kaitēt savai veselībai, ne mirkli nedrīkst dienas gaitā nolikt malā antistatiskos dezodorantus, tie jālieto ne mazāk kā divas reizes stundā!

Par statiskās elektrības kaitīgumu (tāpat kā par to, ka sintētiskā ap-ģērbā ievīstīts ķermenis neelpo) labi zināms visiem. Par to reti strīdas, un mode lietot dabiskus materiālus it kā prevalē. Tomēr tikai ‘’it kā’’. Jo mēs visbiežāk dzenamies pēc dabiska virsējā apģērba – ādas jakas, plikādas kažoka, kažoka... Tomēr virsējais apģērbs jau tieši nesaskaras ar ķermeni, nav diennakts lietošanas priekšmets, tādēļ, piemēram, sin-tētisku kažoku pilnībā var nēsāt, nenodarot veselībai īpašu kaitējumu.

Bet, lūk, kas veselībai ir kaitīgs vairāk par visu – tie ir sieviešu tuale-tes priekšmeti, tās mazās, apburošās lietiņas, par kurām mēs visvairāk sajūsmināmies. Mežģīņu biksītes un krūšturi var pretendēt uz rekor-distu lomu hronisko ginekoloģisko slimību izraisīšanā! Bet zeķbikses? Šis hermētiskais futlāris, kas pilnīgi izolē ķermeņa apakšējo daļu?... Un mēs vēl brīnāmies, ka sievietēm ar gadiem sākas sāpes krustos, kājās, nierēs...

Ja jūs vismaz vēlaties palēnināt šo nepatīkamo ‘’pārsteigumu’’ ie-mantošanu, pieradiniet sevi pie kārtības: pārnākušas mājā, noģērbiet ne tikai virsdrēbes, bet visu sintētiku, kas blīvi pieguļ pie ķermeņa.

Tagad atgriezīsimies pie jautājuma par dabiskajiem materiāliem. Ide-āls variants ir lini. Vēsturnieki, ceļotāji, etnogrāfi no dažādām zemēm – kā viduslaikos, tā arī to priekšgājēji un sekotāji – brīnījās par krievu nācijas stipro veselību. Izrādījās, ka krievi šajā ziņā ir daudz pateicības parādā savam nacionālajam apģērbam. Jo visas tā detaļas tradicionāli tika darinātas no linu auduma. Šis unikālais materiāls faktiski ir analogs puscaurlaidīgajai dzīvo šūnu membrānai! Tas ir, visu, kas derīgs orga-nismam, lins laiž cauri, bet to, kas kaitīgs, aiztur. Tā ka, ja jūsu garde-robe komplektēta no linu auduma apģērbiem, tas nozīmē, ka veselība ir kopā ar jums!

Parunājuši par materiāliem, piebildīsim pāris vārdu par piegriezumu. Apģērbs ir šaurs un plats, garš un īss, un lielos vilcienos, lai kāda būtu mode, lai kā tā mainītos, no šo variantu kombinācijām nav iespējams izvairīties. Ja katru no tiem noved līdz galējībai, rodas ‘’supermode’’ – tām, kas nekā citādi, kā ievērojot principu ‘’pārāk īss (garš, šaurs, plats), nespēj pievērst sev pretējā dzimuma uzmanību’’...

Ķermeņa protests, kuram tādā gadījumā ir šauri, neērti, nekomfor-tabli utt., netiek ievērots. Rezultātā cieš veselība. Pārāk šaurs apģērbs provocē iekšējo orgānu pārvietošanos, jo sevišķi vājajam dzimumam. Pārāk plats – saaukstēšanos, tikko uzpūš vējš. Pārāk garš, kurā viegli sapīties, – ir par iemeslu 15 procentiem visu traumu, ko rada kritiens. Supermini, kas traucē to saimnieču kustības, izraisa psiholoģisku dis-komfortu. Secinājums rodas pats no sevis: visnoderīgākais variants jebkurai modei – nevis ekstremālais, bet vidējais.

Un, ja atceramies, ka jebkurā aristokrātiskā sabiedrībā supermoder-nās lietas tikušas uzskatītas par nepieklājīgām, kļūst skaidrs, ka tur skaistums un veselība gājuši roku rokā.

DaŽI aPģēRBI, neaPstRĪDaMI, āRstē. kaut kas sIlts, MĪksts vIenMēR IR PatĪkaMs. taČu DaŽReIZ aPģēRBs aRĪ kRoPĻo. cIk MeItenēM Plānās Zeķes salā nav RaDĪJušas lIelas nePatIkšanas?! PaDoMāJIet, cIk ēRts vaI PatĪkaMs IR tas vIss, ko PatlaBan esat uZģēRBušas? kā veIDot savu gaRDeRoBI tā, laI nevIena lIeta no tās nekaItētu Jūsu veselĪBaI?

Zeltavidusceļš

46

Kondicionieris –no senatnes līdz mūsdienām

No neciešama karstuma cilvēks cietis jau tālā senatnē. Mūsu senčiem nācās ķerties pie elementāriem paņēmieniem, lai aizsargātos pret tveici. Senie cilvēki vienkārši patvērās alās. Nesenākā pagātnē dižciltīgo un bagāto dzimtu pārstāvji centās ap savām pilīm ierīkot parkus un uz savas zemes mākslīgas ūdenskrātuves. Bieži kalpi savus kungus pasargāja no karstuma, turot virs to galvām saulsargu un apvēdot ar vēdekli.

Valentīna MARTINSONE

Tikai ar zinātnes un tehnikas attīstību cilvēce spēja tuvoties šīs problēmas risinājumam, radot komfortu telpās neatkarīgi no laika apstākļiem. 19. gs. pirmajā desmitgadē franču inženieris Žans Šabaness kļuva par vārda „kondicionieris” pirmatklājēju.

Viņš pat saņēma patentu savam izgudrojumam, kurš bija paredzēts gaisa temperatūras regulēšanai ēkās. Bet, kā tas bieži mēdz notikt, tā laika zinātnes un tehnikas attīstības līmenis neļāva sākt masveida kondicionieru ražošanu.

Tikai pēc simt gadiem, 1902. gadā, amerikāņu in-ženieris Viljams Kariers spēja izgatavot aukstumu ra-žojošas mašīnas darbojošos eksemplāru. Tā modeli bija paredzēts uzstādīt kādā Ņujorkas tipogrāfijā, un tas uzskatāms par mūsdienu kondicionieru prototi-pu.

Interesanti atzīmēt, ka aukstuma mašīna, ko izgud-roja Kariers, bija paredzēta cīņai pret augstu mitrumu tipogrāfijas telpās , nevis aukstuma radīšanai.

Nepagāja ne gads, kad kondicionieris parādījās kādā Ķelnes teātrī, pārsteidzot citus Vācijas teātrus. 1924. gadā kondicionieris tika stādīts priekšā plašai

47

Kondicionieris –

publikai. Kondicionieri telpās uzstādīt nolēma arī amerikāņu universālveikala vadība Detroitā.

Ziņkārīgo, kuri vēlējās apskatīt apbrīnojamo mašī-nu un „nobaudīt” vēsumu, bija tik daudz, ka saim-niekam ātri atmaksājās tā ieguvums. Šo kondicionie-ri var uzskatīt par telpu kondicionēšanas mūsdienu rūpniecisko sistēmu prototipu.

Kompānija „General Electric” kļuva par pionie-ri masveida istabas kondicionieru ražošanā. 1929. gadā tās ražošanas līnijas izlaida pirmo kodicionieri

sadzīves vajadzībām. Nepilnība kondicioniera mo-delī, kurā tika izmantots kaitīgais amonjaks,

noveda pie domas atdalīt kondicioniera iekšējo un ārējo bloku. Šis kondicio-

nieris uzskatāms par mūsdienu splitsistēmu analogu. Tomēr tajā

laikā tādu konstrukciju uzskatī-ja par bezperspektīvu.

Tikko ķīmiskā rūpnie-cība pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā spēja nodrošināt kondicionieru ražotājus ar drošām atvē-

sinošām ķīmiskām vielām, visi kondicioniera mezgli tika

koncentrēti vienkopus. Sākās logu kondicionieru ražošana, kuru

pēcteči ar panākumiem startē tirgū līdz mūsdienām.

Interesanti atzīmēt, ka logu kondicionieri līdz šim laikam ir līderi daudzos pasaules valstu tirgos, kas saistīts ar to zemo cenu salīdzinājumā ar splitsistē-mām. Turklāt logu kondicionieru uzstādīšana nesa-gādā sevišķas grūtības cilvēkam, kas nav speciāli tam sagatavots.

Kompānija „General Electric” un citi amerikāņu kondicionieru ražotāji ilgu laiku bija līderi šajā tirgus segmentā. Amerikāņu hegemoniju sagrāva speciā-listi no japāņu kompānijas „Daikin”, kuri 1958. gadā sāka ražot kondicionierus ar siltumsūkni. Tādi japāņu ražotie kondicionieri spēja ne tikai atvēsināt, bet arī apsildīt telpu.

Tas kļuva par revolucionāru pavērsienu kondicio-nieru ražošanā un ļāva japāņu kompānijām izkonku-rēt aizokeāna ražotājus. 60. gadu sākumā kompānija „Toshiba” sāka izlaist kondicionierus, kuriem ir iekšē-jais un ārējais bloks. Tas ļauj ievērojami samazināt trokšņa līmeni telpā un uzlabot kondicioniera ārējo izskatu un estētisko uztveri.

Svarīgi ir arī tas, ka splitsistēmas iekšējo bloku var uzstādīt dažādās vietās dzīvojamā telpā, kantorī, tirdzniecības vai ražošanas telpās. Splitsistēmas iz-laišana vēl vairāk nostiprināja japāņu kompāniju līde-ru pozīcijas kondicionēšanas sistēmu tirgū.

Mūsdienās rūpniecība izgatavo visdažādāko veidu kondicionierus. Iekšējos blokus var novietot uz sie-nām un griestiem, tos iebūvē iekarināmos griestos un kolonnās. 1948. gadā kondicionēšanas iekārtu tirgū parādījās pirmās multisplitsistēmas.

Šī tipa kondicionieriem ar vienu ārējo bloku ir vairāki iekšējie bloki, kas uzstādīti dažādās ēkas telpās. Tas ļauj, piemēram, nodrošināt komfortu kantoros vai dzīvojamās telpās ar vairākām ista-bām. Turklāt ārējā siena nav pārblīvēta ar ārē-jiem blokiem.

80. gadu sākumā japāņu firma „Toshiba” sāka izmantot savās sistēmās invertoru vadīšanas sis-tēmu. Invertoru kondicionieri spēj plūdeni regulēt elektroenerģijas patēriņu, kas sevišķi svarīgi pa-stāvīgu elektrības cenu celšanās apstākļos.

Patlaban invertoru kondicionieri ir neapstrī-dami līderi Japānā pārdošanas ziņā. 90. gadu beigās kompānijas „Daikin” inženieri izgatavojuši pēdējo tehnikas jaunumu – VRF sistēmas. Šīs sistēmas kondicionieri vienlaikus atrisina telpu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu.

1995. gadā sakarā ar ekoloģiskās situācijas saasināšanos pieņemts lēmums par kondicionie-ru ražošanas pārtraukšanu, kuros izmantoti auk-stumaģenti, kas sagrauj Zemes ozona slāni. Pil-nīgu aizliegumu tādu modeļu ražošanai Eiropas valstīs paredzēts pieņemt līdz 2014.gadam.

2002. gadā kompānijas „Haier” speciālisti iz-strādājuši kondicioniera modeli, kas spēj palieli-nāt procentuālo skābekļa attiecību gaisā un pie-sātināt telpu gaisu ar skābekli.

48

2 PERSONāM:2 – 3 bumbieri (vēlams cietās šķirnes), 300 ml sarkanā sausā vīna, kanēļa nūjiņa, 3 – 4 krustnagliņas, nedaudz apelsīna vai citrona mizas, 100 g cukura, 4 ēdamk. džema vai upeņu ievārījuma, 1 tējk. cietes.

vīna sīrupāsaldējums ar bumbieriem

Izmeklēta delikatese romantiskām vakariņām

Franču virtuve – tā ir ne tikai augsta māksla, tā ir garšu harmonija, virtuozi savienojumi, varētu likties, pilnīgi pretēju sastāvdaļu. Un, protams, mērču poēzija, starp kurām priekšroka pieder mērcēm uz vīna pamata. Mūsu šīs reizes meistarklasē piedāvājam romantisku deserta variantu, kurā savienots ledains saldējums un karsts vīna sīrups. Nebūs lieki piebilst, ka bumbieri vīna sīrupā izskatās visai erotiski.

Aleksandra BORISOVSKA

49

vīna sīrupāsaldējums ar bumbieriem

Akurāti noloba bumbieriem mizu, nogriež apakšējo daļu, lai konstrukcija būtu stabilāka.

Kastrolī uzvāra vīnu ar krustnagliņām, kanēli, citrona vai apelsīna mizām, cukuru. Uzmanīgi ieliek sīrupā bumbierus un sautē apmēram 20 minūtes.

Svarīgi, lai bumbieri nezaudētu formu, tādēļ kastrolī tie saudzīgi jāapgriež, lai vienādi piesūktos ar vīnu.

Izņem bumbierus un uzliek uz šķīvja. Tējkaroti cietes izšķīdina aukstā ūdenī, pielej pie sīrupa.

Sīrupu novāra, kamēr paliek puse, pieliek džemu, pagaida, kamēr tas izšķīst. Nedaudz atdzesē un pārlej bumbierus. Tiem jāizskatās kā nolakotiem.Sīrups ātri sarecē.

Akurāti tam pievieno saldējumu. Svarīgi nesteigties – citādi radīsies netīra sarkanbalta putra, bet mums jāiegūst izmeklēts plombīra un želejas savie- nojums. Izdekorē ēdienu ar piparmētru lapiņām.

Neiesakām šim desertam piedzert alkoholisku dzērienu, pat šampanietis nebūs piemērots.

1

2

3

5

6

7

Holivudas kafijaPagatavo 100 g ļoti stipras melnas kafijas. Atsevišķā kastrolī ieber 2 karotītes kakao, 2 karotītes pūdercuku-ra, pielej nedaudz piena un pamaisa, kamēr izšķīst, pēc tam pielej atlikušos 100 g piena, pieber šķipsnu sāls un, pastāvīgi maisot, pakarsē apmēram 10 minūtes, noņem no uguns un sakuļ, kamēr parādās putas. Pēc tam pielej karstu kafiju, salej 4 tasītēs, izgrezno ar saputotu krējumu un pārkaisa ar apgrauzdētām man-delēm.

Īru kafijaĪru viskijs – 1 porcija, stipra, karsta kafija – 1 tasīte, cukurs (jēlcukurs) – 1 tējkarote, saputots krējums – 1 deserta karote ar kaudzi.Sakarsētā augstā stikla glāzē ielej porciju īru viskija. Pieliek cukuru un kafiju. Virsū uzliek saputoto krējumu. Kafiju un krējumu nesamaisa. Daži nesamaisa cukuru, un tas paliek trauka dibenā. Citi krējumu pieliek līdz glā-zes malai. Citi pieliek kanēli.

Parīzes kafijaTasītē ar vidēji stipru kafiju pielej tējkaroti liķiera un iz-grezno ar vienu divām tējkarotēm saputota krējuma.

C ffee Club

Bet, lūk, kafija – tā gan būs vietā…

Kafija sicīliešu gaumē4 porcijasStipra kafija turku gaumē – 4 tasītes, 1,5 citrona sula.Gatavai kafijai pielej izkāstu sulu. Pasniedz glāzēs.

Kafija turku gaumē ar olas dzeltenumu1 porcijaSmalki samalta kafija – 1 pilna tējkarote, olas dzeltenums – 1/2 , cukurs – pēc garšas.Uzvāra parasto kafiju pēc turku receptes un pie-liek pusi sakultas olas dzeltenuma. Tas ir tonizē-jošs un barojošs dzēriens. To dzer gan karstu, gan atdzesētu.

Kafija turku gaumē Mazā Austrumu kafijas vārāmajā traukā (100 g) ieber 2 – 3 pilnas tējkarotes smalki samaltas kafijas, uzlej aukstu, svaigu ūdeni un sakarsē karstās smiltīs. Kad rodas putas, tūlīt pasniedz tajā pašā traukā kopā ar tukšu tasīti un glāzi auksta ūdens. Kafiju dzer maziem malciņiem un piedzer aukstu ūdeni. Dzer bez cukura.

50

KAFIJA –Ingūna RUMBINIKA

jaunības un veselības noslēpums

C ffee Club

Amerikāņu ķīmiķis Džo Vinsons, Skretona universitātes (Pensilvānijas štats) profesors, sniedzis ziņojumu, kas atklāj jaunu kafijas noslēpumu. No tā izriet, ka 1 – 2 tases kafijas dienā nepieciešams izdzert, ja vēlies būt jauns un vesels. Kas tikai nav atrasts šajā senajā dzērienā – tonizējošais kofeīns, tauki, cukurs, olbaltumvielas, skābes, minerālie sāļi… Amerikānis tajā atrada antioksidantus – savienojumus, kas novērš kaitīgo skābekļa brīvo radikāļu iedarbību.

51

KAFIJA –jaunības un veselības noslēpums

Aktīvajam skābeklim tiek piedēvēta normāla organis-ma šūnu iznīcinātāja loma, tas liek novecot mūsu ķer-menim, provocē audzēju utt. rašanos. Tādēļ medicīna aktīvi pēta antioksidantus - vielas, kas iegrožo agreso-ru. To labvēlīgās iedarbības mehānismi ir dažādi. Viens no svarīgākajiem – šūnu aizsardzība no bojāšanas, otrs, iespējams, ne mazāk būtisks – dažādu gremoša-nas fermentu aktivizēšana un gēnu izstrāde, kas atbild par šo fermentu izstrādi.

Uzskata, ka galvenie antioksidantu piegādātāji ir dār-zeņi un augļi. Profesors Vinsons un viņa līdzstrādnieki nolēma izpētīt ne tikai visus populāros dārzeņus un augļus, bet arī riekstus, garšvielas, eļļas un vispārlieto-tos dzērienus – vairāk nekā 100 produktus.

Bez tam zinātnieki saņēma no Lauksaimniecības ministrijas datu bāzes datus par amerikāņu iecienī-tākajiem produktiem un aprēķināja, kāds apmēram ir vidējais statistiskais racions. Noskaidrojās, ka cilvēki visvairāk antioksidantu saņem no dzērieniem pretstatā tam, kā varēja domāt. Izrādījās, ka visvairāk antioksi-dantu cilvēki saņem tieši no kafijas – 1299 mg dienā (vidējs amerikānis dienā izdzer 1,64 tases kafijas). Tēja pievieno vēl 294 mg dienā, banāni – 76 mg. Piecnieku noslēdz pākšaugi – 72 mg un graudaugi – 78 mg.

Tas, protams, nenozīmē, ka kafija var aizstāt aug-ļus un dārzeņus, savus datus komentēja profesors Vinsons. To joprojām amerikāņu racionā ir pietiekami, bet tie satur ne tikai antioksidantus, bet arī veselībai nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, augu celulo-zi. Līderes pēc antioksidantu satura ir deteles, dzērve-nes un tumšās vīnogas. Tomēr amerikāņu racionā tās ieņem visai nenozīmīgu vietu. Nav saprotams, kāpēc profesors neminēja sarkano sauso vīnu, kas Eiropā tiek uzskatīts par līderi pazīstamā antioksidanta – polifeno-la augstā satura dēļ. Tieši ar tā labvēlīgo iedarbību da-ļēji tiek saistīts „Vidusjūras diētas” fenomens – zemēs ar augstu sausā vīna patēriņu ir lielāks dzīves ilgums. Sauso vīnu popularitāte pieaug arī ASV.

Secinājumi par kafijas pozitīvo lomu nesen izdarīti arī Japānā. Japāņu onkologi izpētījuši, ka viena divas tases kafijas dienā būtiski samazina aknu vēža rašanās risku. Taču cilvēkiem, kuri izdzer trīs četras tases kafi-jas dienā, šis risks, tieši pretēji, pieaug.

CIK ANTIOKSIDANTU CILVĒKAM NEPIECIEŠAMS?

Vissvarīgākās veselībai ir trīs šādu vielu klases – vi-tamīni (A, E, C, B1, B2, B6 un nikotīnskābe), minerālvie-las (magnijs, varš, selēns, cinks) un daži antioksidan-ti. Ieteicamā to lietošanas norma diennaktī ir 4100 – 4300 mg.

KAFIJA GLĀBJ NO ATMIŅAS ZUDUMA VECUMĀ

Šķiet, ka tradicionālā attieksme pret kafiju kā produk-tu, kas ir kaitīgs veselībai, pagaidām aiziet pagātnē. Nopietni laboratoriski pētījumi apstiprinājuši, ka šis dzē-

riens aktivizē atmiņas un uzmanības centrus. Sie-vietēm palīdz atbrīvoties no liekā svara, vīriešiem atjauno potenci. Kafija arī atstāj ilglaicīgu pozitīvu efektu uz atmiņu – novērš tās zudumu vecumā.

Šī dzēriena īpašība saistīta ar to, ka to saturo-šais kofeīns pastiprina smadzeņu elektrisko aktivi-tāti un paātrina gamma ritmus. Tādējādi bloķējas vielas adenozīna iedarbība, kas atbild par atmiņas zudumu. Līdzīgs gamma ritmu paātrinājums notiek, kad cilvēks cenšas atrisināt sarežģītu problēmu vai kādu uzdevumu. Pēc ārstu uzskata, regulāri garīgi vingrinājumi palīdz saglabāt atmiņu un uzmanību vecumā. Pētījumi parādīja, ka kafija palielina uz-manību, aktivizē galvas smadzeņu garozu un paāt-rina informācijas apstrādi, - apgalvo Martins Vrug-denhils, Birmingemas universitātes līdzstrādnieks, kurš pētījis šī dzēriena ietekmi uz organismu.

Tas, ka kafija stimulē cilvēka garīgo darbību, zināms sen, daudzi paši par to pārliecinājušies. Īslaicīgais kafijas uzmundrinošais efekts balstās uz adenozīna bloķēšanu – tas arī ir jaunais atklā-jums.

Taču zinātnieki atgādina arī dažus pārmērīgas kafijas lietošanas blakusefektus. Tādēļ nākotnē veicams liels darbs, lai atdalītu šī dzēriena pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu no kaitīgās iedarbī-bas.

KAFIJA – UZMUNDRINOŠA UN IEMIDZINOŠA

Kafija satur asinsvadus sašaurinošu vielu – ko-feīnu un asinsvadus paplašinošus savienojumus – teobromīnu, teofilīnu un PP vitamīnu. Bez tam tās sastāvā ietilpst tauki, slāpekļa savienojumi, piri-dīns, etiķskābe u.c.

Pēc kafijas iedzeršanas notiek ātra kofeīna uz-sūkšanās, kas paaugstina asinsspiedienu, un pēc 15 – 20 minūtēm cilvēks jūtas možāks.

Tādēļ cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu kafiju iesaka dzert kā tonizējošu un vispārstipri-nošu līdzekli. Kafiju dod arī novājinātiem slimnie-kiem, kuri pārcietuši kādu smagu infekcijas slimību. Tautas medicīnā kafiju iesaka lietot saindēšanās gadījumos.

52

Taču kafijas izraisītais enerģijas uzplūdums nav ilgs. Daudzi būs ievērojuši, ka pēc kāda laika at-kal nepieciešams kafijas dopings, citādi mundrums noplok tikpat ātri, cik radies. Jo kofeīna koncentrācija pakāpeniski pazeminās, un stafeti pārņem tā antagonisti – teofi-līns, teobromīns, PP vitamīns, kas pazemina spiedienu. Cilvēks atkal jūt vispārēju vājumu un sagurumu. Tādēļ hipertoniķiem ir kaitīga pirmā kafijas ie-darbības fāze, turpretim otrā uzskatāma par ārstniecisku.

Cilvēki, kas nezina kafijas iedarbības mehānismu, sajutuši pēc tās dzeršanas iestājamies pagurumu, iedzer vēl kādu tasīti. To nevajadzētu darīt. Rezultā-tā var rasties paātrināta sirdsdarbība, troksnis ausīs, pulsācija smadzeņu asinsvados, pastiprināta uzbudinātība un bezmiegs.

Taču citi pēc kafijas iedzeršanas bur-tiski iemieg. Kafija, ja to nedzer litriem, organismā spēj radīt fizioloģisku līdz-svaru starp diviem pamatprocesiem smadzenēs – ierosu un kavēšanu. Ja kavēšanas process ir pārsvarā, tad rodas miegainība, un otrādi.

Svarīgs ir vēl arī cits faktors: kafija, noņe-mot nogurumu un spriedzi, rada organismā savdabīga iekšēja komforta sajūtu, kas ir galvenais faktors, lai cilvēks varētu aizmigt un normāli gulēt.

Kofeīna šķīstošajā kafijā ir daudz vairāk nekā maltās kafijas pupiņās. Grauzdētās pu-piņās tā ir 1,3 %, turpretim šķīstošajā kafijā – līdz 5 %. Tādēļ šķīstošā kafija daudz aktīvāk nekā, piemēram, tēja iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, paaugstina reflektoro uzbudi-nāmību, pastiprina sirds un elpošanas orgā-nu darbību, paaugstina asinsspiedienu, sti-mulē kuņģa sulas sekrēciju, uzlabo ēstgribu.

Zināms, ka kafija vieniem atņem galvassā-pes, otriem, tieši otrādi, izraisa smaguma sa-jūtu. Lieta tā, ka daudzus galvassāpju veidus, sevišķi ar migrēnu saistītās sāpes, izraisa smadzeņu asinsvadu sašaurināšanās. Kafija

paplašina galvas smadzeņu asinsvadus, tādēļ arī izzūd spazmatiskās galvassāpes. Arī astmas lēkmes mazi-

nās par 5 %, ja katru dienu izdzer tasi kafijas – kofeīns pēc ķīmiskā sastāva ir tuvāks teofelīnam (līdzeklis pret spazmām).

Šis stiprais, aromātiskais dzēriens palīdz aizsargāt aknas alkohola lietotājiem, arī tādu secinājumu izdarīju-ši amerikāņu zinātnieki pēc pēdējiem pētījumiem. Taču tas nebūt nenozīmē, ka zinātnieki ieteiktu alkoholiķiem dzert pēc iespējas vairāk kafijas… No pārmērīgas alko-hola lietošanas cieš ne tikai aknas vien.

KĀPĒC SAMAISA KAFIJAS ŠĶIRNES?

XX gadsimta sākumā pasaules tirgū pārsvarā kafija bija tīrā veidā, kas bija ievākta konkrētā plantācijā. Ar tirdzniecības attīstību praktiski sajaucās kafijas šķirnes. Un šodien, kaut arī tāpat kā agrāk vēl lieto nejauktu

53

kafiju no dažu valstu labākajām plantācijām, tomēr lie-lāko daļu kafijas marku gatavo no vairākām kafijas šķir-nēm – tāpat kā jaukto viskiju Skotijā. Jaukšanai ir ļoti svarīgs mērķis – iegūt kafiju ar vēlamo un pilnīgi noteik-tu garšu un aromātu, pie kādas ir pieradis parastais lie-totājs. Katrai kafijas šķirnei ir savas priekšrocības, bet jaukšana palīdz neitralizēt nevēlamās garšas īpašības un, otrādi, pastiprināt vajadzīgās. Tā ir zināmā mērā kafijas šķirņu veidošana. Pirmām kārtām tiek ņemtas vērā vienas vai otras šķirnes garšas un aromāta īpat-nības. Stiprai kafijai, piemēram, var nepietikt skābuma, bet kafija ar labu skābumu var atpalikt no kādas citas šķirnes stipruma ziņā. Tiek samaisītas kafijas pupiņas no dažādu kafijas audzētāju zemju plantācijām. Tādē-jādi panāk, ka kvalitātes rādītāji eksportējamai kafijas šķirnei paliek nemainīgā līmenī, noturas tās standarti.

KAFIJAS ŠĶIRŅU KLASIFIKĀCIJA

Starptautiskajā kafijas tirgū tiek lietota īpaša visu da-žādo kafijas šķirņu klasifikācija, pēc kuras tās tiek sa-dalītas trīs lielās kategorijās. Galvenais kritērijs vienas vai otras kafijas iekļaušanai noteiktā grupā ir pupiņu kvalitāte.

Pirmā kategorija saucas maild (Mild). Tajā tiek ieskai-tītas visas vislabākās kafijas Arabika šķirnes – no retām līdz plaši izplatītām. Lai pasvītrotu to augsto kvalitāti, šo kategoriju dēvē par mīksto kafiju, kas izaudzēta ne zemāk „kā 500 metru augstumā,” taču dažreiz kafijas plantācijas var atrasties arī 1000 – 1500 m virs jūras līmeņa. Turklāt pupiņām jābūt novāktām pilnīgi gata-vām un saudzīgi. Visaugstākās kvalitātes kafija krasi atšķiras no otrās kategorijas kafijas, kuras kvalitāte ir sliktāka un kura ir lētāka. To sauc par Brazīlijas kafiju.

Šīs kafijas kategoriju nosaka tas, ka plašās Brazīlijas kafijas plantācijas izvietotas līdzenumā, nevis kalnos, dod lielu daudzumu lētas, dažreiz neakurāti novāktas un apstrādātas kafijas. Taču šis nosaukums nepre-cīzi atspoguļo realitāti, jo Brazīlijā audzē arī lieliskas mīkstās kafijas šķirnes, kuras pieder pie Mild katego-rijas.

Trešajā kategorijā ietilpst kafijas Robusta šķirnes. Tās atpaliek pēc garšas un aromāta no kafijas Arabika šķirnēm, bet ir bagātākas ar kofeīnu (apmēram par 30 – 40 procentiem). Robustai ir savas vērtīgas īpašības – pieticība audzēšanā, izturība pret slimībām, bet, gal-venais, lētums. Tādēļ Robusta kafijas tirgū ieņem savu, ne mazāk svarīgu vietu kā Arabika.

Visvecākā kafijas šķirne ir „Mokko”.

Kafija vīniešu gaumē1.recepte1 porcijaMelna kafija – 1 tasīte, saldais krējums – 1 ēdamkarote, cukurs – pēc garšas.Uzvāra kafiju, pasniedz augstā glāzē. Virsū uzliek saputotu krējumu. Atsevišķi pasniedz cukuru. Dzēriens tiek lietots atdzesēts.

2.recepte2 – 4 porcijasKarsta stipra kafija – 2 tasītes, saputots krē-jums – 1/2 tasītes, pa šķipsniņai -sarīvēta apel-sīna miza, kanēlis un muskatrieksts.

3.recepte1 porcijaKafija – 1 tasīte, cigoriņi – 2 g, cukurs – 2 tējka-rotes, saldais krējums – 50 ml, pūdercukurs – 1 tējkarote.Uzvāra melnu kafiju, izkāš un pieliek cukuru. Saputo krējumu ar pūdercukuru un cigoriņiem, noliek vēsumā. Pasniedzot glāzē ar kafiju ieliek saputoto krējumu. Virsū uzkaisa sīkas šokolā-des skaidiņas. Pasniedz aukstu.

4. recepte4 porcijasStipra, karsta kafija – 550 ml, putukrējums – 150 ml, cukurs – 5 g, šokolāde -100 g, salds krējums – 60 ml, kanēlis – pēc garšas, kakao – pēc garšas.Izšķīdina kastrolī šokolādi, cenšoties nepiede-dzināt. Samaisa ar krējumu. Lēnām pielej kafi-ju, sakuļot saturu līdz putām. Neļauj šokolādei atdzist. Saputo dubulto krējumu ar cukuru. Ka-fiju salej sakarsētās tasītēs un ar karotīti ieliek saputoto krējumu. Virsū uzkaisa kanēli un ka-kao.

5.recepte2 porcijasDabiskā kafija – 2 tējkarotes, ūdens – 2 glā-zes, saldais krējums – 1 glāze, pūdercukurs – 4 ēdamkarotes, šokolāde – 40 g, vaniļa – pēc garšas. Uzvāra melnu kafiju, salej tasītēs. Katrā ieliek krējumu, kas saputots ar pūdercukuru un vani-ļu. Pārkaisa ar rīvētu šokolādi.

C ffee Club

54

KRĪZES laika

ēdienkarte Šie un vēl vairāki citi vārdi tagad atkārtojas visai bieži gan mēdijos gan visdažādāko līmeņu ikdie-nas sarunās.Bet grūti laiki jau bijuši arī agrāk! Ne tikai trīsdesmi-to gadu sākumā visu pasauli aptverošajā krīzē, bet arī vēlāk – kara gados. Tātad vajadzētu vien pajau-tāt gados vecākajiem pensionāriem, vectētiņiem un vecmāmiņām, kā tad toreiz dzīvoja un izdzīvoja, taupīgi saimniekoja un lietā lika daždažādus paņē-mienus. Bet tagadējie pensionāri tajos tālajos kara gados vēl bija bērni vai pusaudži… Viņiem atmiņā palikuši vien vispārēji iespaidi – kā dažbrīd mocījusi ēstgri-ba vai kā garšojis un smaržojis trūcīgais pavalgs. Galvenā rēķināšana, taupīšana un izdoma jau bija pieaugušo ziņā.Tā nu jāpievēršas vien senajām rakstītajām liecī-bām un tā laika padomdevēju ieteikumiem, kā rī-koties taupīgi, kā pirkt un gatavot ekonomiski un tomēr pietiekami garšīgi un veselīgi. Šādus pado-mus pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumā devušas speciālistes – Mājturības institūta absol-ventes. Viņas jau nu gan zināja – ko un kā gatavot un galdā likt!

Īpaši jāmin kāds tā laika secinājums, kas nu skan pa-tiešām aktuāli:„Ja nekādi apstākļi atsevišķa cilvēka uztura jautājumu neierobežo, tad pārtikas daudzumi ar neracionālu rīko-šanos vai izšķērdību pavairojas div- un trīskārtīgi, pie kam cilvēka prasības pēc zināmas izsmalcinātības die-nu no dienas aug un novirzās no vienkāršā, dabiskā un veselīgā uztura dažādos pārspīlējumos.”Un tālāk: „Ģimenes saimniecībai tagad jābūt labi pār-domātai un vienkāršai, tikai tad namamāte taupīs uz-turvielas, elektrību, malku, gāzi, mazgāšanas līdzekļus, apģērbu u.c.”„Lai pēc iespējas taupīgi izvērtētu uzturvielas, nama-mātei jāatsakās no dažiem iemīļotiem, bet izšķērdīgi pagatavotiem ēdieniem un arī tādiem gatavošanas pa-ņēmieniem, kur produkti daudz zaudē no savas barības vērtības, dod lielu atkritumu procentu un kas prasa lie-las aizdara piedevas.”Jāpiemin arī tas, ka toreiz, kara laikā, bija vēl vairāki apstākļi, kas stāvokli vērsa grūtāku un sarežģītāku, nekā ir tagadējais. Galveno pārtikas produktu iegādi krietni vien ierobežoja uz kartītēm noteiktie daudzumi. Nācās meklēt dažādas iespējas, kā tos papildināt. Lielu vietu toreizējos padomos ieņem produktu saglabāšana.

KRĪZE… TAUPĪBA… CENAS… BEZDARBS… ALGAS…

Velta VILCE

KRĪZES laika

Jo ledusskapju taču nebija. Sasaldēt vajadzēja vai nu bēniņos, pat ārpus loga uz palodzes, vai maisiņā pa-kārtus. Tas – ziemā. Bet siltākā laikā varēja izlīdzēties ar sālsūdeni vai etiķūdeni, arī tad bija jāzina atbilstošie paņēmieni. Sviestu nācās sālīt vai glabāt traukā, pār-lietu ar sālsūdeni. Taču visilgāk un labāk saglabājies kausēts sviests. Kādu no šiem padomiem tagad nāksies atcerēties arī tiem, kam pēkšņi pārtrauks darboties ledusskapis, bet pie jauna nebūs iespējams tikt. Vai arī tiem, kam sarež-ģījumi ar elektrību. Un tomēr! Arī kara laikā ieteikto ēdienu recepšu ir diez-gan daudz. Lētāk, ekonomiskāk, vienkāršāk, veselī-gāk – tā ieteikušas Mājturības institūta absolventes. Daždažādas mērces, zupas, gaļas ēdieni, saknes un

dārzeņi. Ne tikai vēl tagad zināmais viltotais zaķis, bet arī viltotā stirna… Un vēl pieminēšanas vērts ir Karaļa ēdiens.Kā to gatavoja? Svaigus kartupeļus (1 – 1 ū kg) sasmalcina un mazā sālsūdens daudzumā sautē mīkstus, saspaida un kopā ar ceturtdaļlitru verdoša vājpiena sakuļ. Ābolus (500 g) var pielikt gabaliņos sagrieztus vai masā savārītus. Sīpolus vai puravus apcep taukos (10 g) un pārliek ēdienam, kad tas jau bļodās sakārtots.Tādu ēdienu toreiz sauca par Karaļa ēdienu. Lai-kam jau garšoja labāk par citiem, vienkāršākiem. Pagatavosim, mēģināsim! Ja nebūt neliksies kara-liskai maltītei atbilstošs, tas nozīmēs, ka līdz īstai krīzei mums vēl patālu…

mērcestā laikam gan nav nejaušība, ka pirms daudziem

citiem padomiem toreiz minētas tieši mērces. kulinārijas speciālistes tad uzsvērušas, ka mērces ar savu patīkamo, spēcīgo garšu un vērtīgo saturu varot lietot gan kā piedevu veģetāriem un gaļas

ēdieniem, gan noderēt sautētu, vārītu un ceptu sakņu pārliešanai. aukstās mērces varētu būt arī kā garšīga ziede uz rupjmaizes vai baltmaizes, it sevišķi, ja tās papildina ar zaļumiem un dārzeņiem.

Ieteikts mērces izmantot ēdienam arī kā pamat- šķidrumu, t.i., dažādus produktus vai to izstrā-

dājumus pasniegt mērcē, klāt dodot kartupeļus, maizi, saknes vai salātus.

tā, piemēram, mērcē var pasniegt zirņus un pupiņas, makaronus un nūdeles, vārītus kartupeļus, vārītas un ceptas saknes un

visdažādākās klimpas (miltu, rīvētu vai vārītu kartupeļu, kā arī biezputras klimpas).

Doti padomi garšīgas mērces pagatavošanai. sevišķi tādās reizēs, kad gaļas deva ir neliela, lielāka vērība pievēršama mērcei.

tās svarīgākās sastāvdaļas – milti un taukvielas. lai, mērci gatavojot, tai nerastos rūgta piegarša, milti kopā ar taukvielām brūnināmi ļoti lēni.

smalko miltu vietā izmantojami gan rupjāka maluma milti, gan arī rīvēti kartupeļi un rīvmaize.

Iecienītās mērču sastāvdaļas – krējuma – vietā ieteikts izmantot paniņas.

šim nolūkam paniņas nedaudz jāuzsilda un pēc tam spēcīgi jāsakuļ, līdz izveidojas vienmērīga masa. tikpat labi var izlietot sakultu rūgušpienu, saldu vājpienu, tomātu biezeni.

56

Pikantā mērce

Kartupeļu mērce

sakņu mērce

miltu mērce

Vispirms sagatavo garšvielu novārījumu: nelielā ūdens daudzumā savāra sīpolus vai lokus, dažus piparus, pu-ravu, sāli, etiķi un pēc tam izkāš. Taukvielās sabrūnina rīvētu maizi, lej garšvielu novārījumā un pieliek sine-pes. Ja mērci vēlas biezāku, to vēl uztumē ar miltiem.

Vārītus, aukstus kartupeļus sašķaida un ar koka karoti bļodā krietni sastrādā, saputo. Kartupeļu masu liek uz pannas, kur taukvielās apcepts sīpols un ķimenes, tad, pamazām atšķaidot ar vājpienu, buljonu vai ūdeni, mai-sa, kamēr mērce ir vēlamā biezumā. Beigās pieber sāli un krietni daudz zaļumu.

15 gramos sviesta uz pannas lēnā siltumā apcepina sīpolus, sarīvētus burkānus, selerijas un tomātu šķē-lītes vai tomātu pastu. Pārkaisa ar nedaudz miltiem, vēl pacepina, pielej karstu ūdeni un vāra kādas 10 mi-nūtes. Pēc tam visu izrīvē caur sietu un pieliek pāris karotes vājpiena vai rūgušpiena, nedaudz sarīvēta mārrutka un kapātus zaļumus.

Sīki sagrieztus sīpolus vai ķiplokus kopā ar miltiem un nedaudz tauku vai sviesta sasutina. Pastāvīgi maisot, pielej buljonu vai karstu ūdeni. Atkarībā no dažādām piedevām un garšvielām, kuras sasmalci-nātas pieliek šādai mērcei, iegūst dažādas mērces.Miltu mērci var gatavot ar šādām piedevām: ķiplo-kiem, sēnēm, ķimenēm, speķi, sarkanajām bietēm, āboliem, sinepēm, skābiem gurķiem, reņģēm, ķila-vām, mārrutkiem, puraviem, pētersīļiem, sīpoliem, lociņiem, tomātiem, dillēm, selerijām.

ZuPasgaļas zupu vārīšanai ieteikts izmantot kaulainas

gaļas gabalus, mīkstumus pataupot citu ēdienu gatavošanai. ārzemju garšvielu – piparu, vircu, lauru vietā toreiz vairāk tika izmantoti sīpoli un citas vietējās garšas saknes. Ieteikts tika bagātīgi pievienot kapātus zaļumus – dilles, lociņus, selerijas un pētersīļu lapas.

Zupas gatavojot, jācenšas pēc iespējas ievērot lielāku produktu dažādību, izmantojot visas pieejamās saknes, dārzeņus, graudus un putraimus. (Jāpiebilst, ka mūsdienās to ir daudz lielāka dažādība, nekā bija senajos kara gados!) Ja zupa azaidā ir vienīgais ēdiens, tad tai jābūt pabiezai.

skābajām virām (skābu kāpostu, biešu) var pieliet paniņas, tās padara viras garšīgākas un barojošākas, piegādājot vērtīgās olbaltumvielas.

var zupas vārīt arī ar gaļu un izvārīto gaļu izmantot otrai ēdienreizei. Jo zupā vārītā gaļa labi izmantojama dažādu sacepumu un pildījumu gatavošanai.

Bet, ja zupā vārīto gaļu paredzēts apēst reizē ar zupu, tad tā sagriežama mazos gabaliņos.

Ļoti garšīgs šāds virums būs tad, ja gaļas gabaliņus vispirms apcepina uz pannas un tad ieliek zupā.

sakņu biezeņa zupa1 personai

100 g kartupeļu, 50 g burkānu, 50 g zirņu, 25 g tomātu biezeņa, garšsaknes, zaļumi. Zirņus, burkānus un kartupeļus vāra buljonā vai ūde-nī, kamēr saknes mīkstas. Tad virumu izkāš caur sietu, saknes samaļ gaļas mašīnā un liek atpakaļ šķidrumā. Beigās pievieno tomātu biezeni, zaļumus un pasniedz galdā ar maziem apgrauzdētas balt-maizes gabaliņiem.Biezeņa zupu var gatavot arī no atsevišķām sak-nēm, dārzeņiem vai pākšaugiem.

58

Pupiņu zupa ar burkāniem un putraimiem

Tomātu zupa

1 personai

1 personai

50 g pupiņu, 20 g grūbu, 100 g burkā-nu, sīpols, sāls.Buljonā vāra sīpolu, izmērcētas pupi-ņas un putraimus. Kad pupiņas gan-drīz mīkstas, pievieno garās strēme-lēs sarīvētus burkānus.

1/2 l ūdens, 30 g gaļas, 80 – 100 g kartu-peļu, 80 g burkānu, 15 g putraimu, 80 g tomātu biezeņa, sīpols, pētersīļi, sāls.

Gaļu vāra ar putraimiem mīkstu. Vēlāk pieliek sarīvētus burkānus un sagrieztus kartupeļus. Kad zupa gatava, pieliek to-mātu biezeni un kapātus zaļumus. Zu-pas gaļu sagriež mazos gabaliņos un saliek atpakaļ virumā. Ļoti labu garšu zupa iegūst, ja to uztumē ar iepriekš apbrūninātiem miltiem. Miltus apbrū-nina atsevišķi uz nedaudz ietauko-tas pannas un uzbriedina ar karstu buljonu.

59

sēņu zupa

Gurķu zupa

1 personai

1 personai

1/2 l ūdens, 75 g sēņu, 20 g žāvēta speķa, 1 sīpols, milti, 200 g kartupe-ļu, tomātu biezenis. Kartupeļus vāra sālsūdenī. Uz pan-nas apcep žāvētu speķi, sēnes, sī-polu un miltus un pielej zupai. Bei-gās pieliek tomātu biezeni.

1 litrs ūdens, 30 g speķa, pus-gurķa, 150 g kartupeļu, 100 g burkānu, selerijas, milti uztu-mēšanai, sīpols, sāls.

Saknes sasmalcina un kopā ar seleriju vāra mīkstas. Spe-ķi sagriež mazos gabaliņos un reizē ar sīpolu uz pannas apcep. Pārkaisa miltus un vēl cep. Tad atšķaida ar karsto zupu, labi izmaisa, lai nebūtu kunkuļu, un pievieno zupai. Gatavam virumam pievieno sagrieztu skābu gurķi.

60

KĀdu suNIizvēlēties

PatlaBan Pasaulē sastoPaMas

vaIRāk nekā 500 suņu sugas.

tātaD IesPēJaMs IZvēlētIes

sunI, kas PIeMēRots JeBkuRaM

cIlvēkaM. vaJag tIkaI noFoRMulēt,

kas tIešI JuMs vaJaDZĪgs, taD

PIeMēRota suga atRaDĪsIes. Bet,

laI to IZDaRĪtu, vaJag uZDot

sev vaIRākus JautāJuMus un

MaksIMālI goDĪgI uZ tIeM atBIlDēt.

Aivars BEBRIS

1.Kāpēc jums vajadzīgs suns? Ko tieši jūs taisāties ar to darīt?Saprotams, ja plānojat apmeklēt ballītes ar mīļoto suni klēpī, - sanbernārs jums neder (neaiznesīsiet). Bet pri-vātmājas sargāšanai ņemt toiterjeru vai čihuahua (tie, protams, centīsies sargāt un kodīs, taču diez vai atra-dīsies daudz ļaunprāšu, kuri no tiem nobīsies). Vispār katram darbības veidam ir sava suņu grupa: nosakiet, kāpēc jums vajadzīgs suns – sugu loks būtiski saruks.

2. Jūsu fiziskās iespējas. Ja esat stiprs un spēcīgs vīrietis, jūs varat turēt jebkuru suni – lielu vai mazu. Bet ja ne? Bez tam pieaugušiem spēcīgiem vīriešiem visbiežāk nepietiek laika, lai no-darbotos ar suni, - tādēļ apsveriet savu ģimenes locek-ļu fiziskās spējas (trauslas sievietes un mazi bērni). Reiz uz klīniku piezvanīja kāda sieviete un lūdza iekār-tot patversmē suni. Tas bija gadu vecs īru seters, ar do-kumentiem. Šīs dāmas burvīgie mazbērni viņai to bija uzdāvinājuši 80 gadu jubilejā. „Es ar viņu netieku galā!”

61

izvēlēties

raudādama atzinās saimniece. Un neceriet, ka jums būs audzināts suns – tie tādi nepiedzimst, bet kļūst. Bet, kamēr jūsu suns kļūst audzināts, var atgadīties daudz dažādu nepatikšanu, to skaitā arī visai bīstamas… Tā-tad – bērni un sievietes lielus suņus (arī dažus vidējus) neiegādājas. Tas neattiecas uz profesionāliem kinolo-giem – viņiem nerodas sugas izvēles jautājums.

3. Suņa izmēri. Ņemiet vērā, ka daži mazi suņi aizņem vairāk vietas nekā lielie. Reiz izstādē kļuvu par liecinieci sarunai starp spaniela un bulmastifa saimniecēm.- Mēs ar vīru dzīvojam divatā plus suns (spaniels). Mums ir četras istabas, bet mums ir ļoti šauri. Suns it kā vienlaikus atrodas visur… Lai kur es vēlētos apsēsties uz krēsla – uz tā jau sēž suns. Lai kur es cenšos aizvērt durvis, tajās ieveru suni… Es iztēlojos, kāds dzīvoklis būtu vajadzīgs tādam sunim kā jūsējais!- Ko jūs!... Mums ar vīru ir trīs bērni plus suns. Un pa-rasts divistabu dzīvoklis. Bet mums nepavisam nav šauri, jo Vanda (bulmastifs), pārnākusi no pastaigas, palien zem galda un iznāk no turienes tikai tad, kad jāēd. Suns praktiski mājā nav jūtams.Ņemiet vērā, ka, kaut arī mazie suņi ēd mazāk, tie ir daudz kaprīzāki. Nu, protams, ja neesat ļoti bagāti, tad labāk turēt mazu vai vidēju suni.

4. Vilnas kvalitāte. Ja jums patīk darboties ar suņa kažoka sakopšanu (varbūt esat profesionāls frizieris vai šī nodarbe kļuvusi par jūsu vaļasprieku), tad turiet garspalvainu sugu. Tas izskatās skaists, efektīgs un no tā iegūsiet vilnu ( ja atradīsies cilvēks, kas prot vērpt, - varēsiet darināt ap-ģērbus no pašu suņa vilnas). Bet ar vilnu viss dzīvoklis ir piebārstīts, gan turot garspalvainos, gan īsspalvainos suņus, taču savākt īsās, asās spalvas pat grūtāk nekā garās. Toties pirms izstādes apslauki suni ar avīzi – un aiziet ringā! Vilnas nav kailajiem suņiem (taču to ādu nepieciešams ieziest ar krēmu un vispār kopt) un ciet-spalvainajiem suņiem (terjeri, šnauceri), bet pēdējos vajag cirpt pēc katriem 2 – 3 mēnešiem. Relatīvi ma-zāk vilnas dzīvoklī ir no pūdeļiem un citām sprogaina-jām sugām (kerri – blue-terjeri, bedlingtoni). Arī tie, pro-tams, met spalvu, bet viss, kas izkrīt, saveļas akurātā sprogainā kamolā – tos savāc, izmet, un atkal dzīvoklis ir tīrs. Bez tam tos vajag regulāri sukāt un cirpt. Krāsa arī ir svarīga – piemēram, man ļoti patīk balti suņi, taču mūsu klimatā tāds suns zaudē baltumu jau pēc pirmās pastaigas – trotuārus taču ar šampūnu nemazgā, bet man nav spēka pēc katras pastaigas suni vannot vai iet pastaigā ar apģērbtu suni, vai tā krāsai nepievērst uzmanību, tad jau labāk neiegādāties baltu suni).

5. Un, beidzot, temperaments. Jūsu un suņa. Tas patiesi ir pēdējais kritērijs, jo nevar runāt par visu vienas sugas suņu temperamentu. Katrā sugā ir labi un ļauni suņi, aktīvi un mierīgi, dominējoši un pakļāvīgi, viegli apmācāmi un tādi, kas vispār ne-pakļaujas. Var runāt tikai par kaut kādu zināmas su-

gas vairākuma slieksmi izturēties tā vai citādi, taču starp katras sugas pārstāvjiem ir izņēmumi, un neviens jums nevar garantēt, ka tieši jums tas nav gadījies. Kad būsiet atbildējuši uz visiem šiem jautājumiem, jums radīsies burtiski 2 – 3 – 5 piemērotas suņu sugas. Bet no 2 – 3 – 5 daudz vieglāk ir izvēlēties nekā no 500. Un tad jūs izstādē atradīsiet suni un aprunāsieties ar jūsu izraudzītās sugas suņa saim-nieku… Un, beidzot, izlemsiet, kurš no tiem patiesi ir jūsu! Tiem, kuri pat tā nespēj izvēlēties, ir daudz testu internetā, kas palīdz orientēties.

Ņujorkas rajonos suņiem ir uzcelti

pieminekļiDažādos Ņujorkas rajonos uz ielām, dienesta ēku vestibilos, līdzās policijas iecirkņiem un ugunsdzēsēju depo parādījušās spilgti izkrāsotas suņu skulptūras. Tā ir amerikāņu kinologu kluba iniciatīva, kuri vēlēju-šies tādā veidā godināt suņus glābējus, kuri palīdzē-juši atrast dzīvus cilvēkus vai bojā gājušo mirstīgās atliekas zem pasaules tirdzniecības centra drupām.

Šie suņi joprojām palīdz, atrodot gan mežā apmaldī-jušos bērnus, gan pilsētā noklīdušus vecākus slimus cilvēkus. Šādu skulptūru uzdevums ir savākt naudu profesionāļu un amatieru organizācijām, kuras audzē izlūku un glābēju suņus.

Par modeli tika izraudzīts vācu aitu suns. 300 māks-linieki piedalījās konkursā, tika atlasīti vairāk nekā simt darbi. Katram vajadzēja apgleznot vienu suni. Pēc tam tos izstādīja pilsētas ielās. Tur tie stāvēja līdz novembra beigām. Decembrī tos izstādīja izsolē Sothbey’s.

Paredzētā sākotnējā cena – 13,5 tūkstoši dolāru. Kat-rai skulptūrai ir savs sponsors, tā ka līdz izsolei jau bija izdevies savākt 2 miljonus dolāru. Katra skulptūra ir unikāla. Ir, piemēram, suns ugunsdzēsējs. Māksli-nieks tam pierīkojis ugunsdzēsēju kāpnes, ar kādām pats kādreiz bērnībā rotaļājies. Ir suns policists bru-ņuvestē.

Katrs no šiem suņiem ir oriģināls mākslas darbs. Mākslinieki skulptūras izrotājuši ar dažādām nozīmī-gām vai spilgtām detaļām. Droši vien daudzi suņu mī-ļotāji, ja atrastos nauda, vēlētos iegūt tādu skulptūru.

62

ZIEMĀ – kā oāzēLudmila KIUKA

63

Cilvēks vienmēr ir centies savu apkārtni veidot maksi-māli ērtu dzīvošanai un arī izrotāt. Augi šim nolūkam ir pateicīgs materiāls, bet ne vienmēr pietiek ar ziediem vāzē.

Viens no interesantākajiem veidiem, kā mājā ienest dabas krāšņumu, ir ziemas dārza ierīkošana. Skaisti augi, atbilstošs apgaismojums un mēbeles – drošs lī-dzeklis pret ziemas depresiju, jo mājā valda pavasaris, vasara. Ziemas dārzs ir ideāla vieta atpūtai vienatnē, spēka un garīgās enerģijas atgūšanai vai patīkamai laika pavadīšanai jaukā sabiedrībā.

Kaut arī Anglija nepavisam nav tā siltākā un saulainā-kā zeme, pirmie ziemas dārzus sākuši ierīkot angļi. Šī tauta ir pazīstama ar savu gaumes izjūtu un izsmalci-nātību. Viņu prasme un tradīcijas dārzu un parku vei-došanā jau senatnē atzītas. Anglijā un pēdējos gados arī pie mums, Latvijā, ir firmas, ka nodarbojas ar zie-mas dārzu ierīkošanu, to iekārtojuma un aprīkojuma tirdzniecību.

Dārzu ierīkošanā tiek ieturēts gan klasiskais stils, gan piedāvāti modernāki risinājumi. Piemēram, parastās stikla rūtis tiek pārklātas ar izolējošu materiālu. Slaidie, smalkie logu rāmji tiek gatavoti no ciedru koka, jo tas ir izturīgs, neprasa ķīmisku apstrādi un ciedra ēteriskās eļļas atbaida dažādus insektus.

Ziemas dārzu parasti ierīko dzīvojamās mājas dienvi-du pusē, jo tur optimāli var izmantot saules enerģiju. Vasarā ziemas dārzs jāsargā no pārkaršanas, tādēļ jā-ierīko efektīga un ērti lietojuma vēdināšanas sistēma.

Lauku māju verandas ir savdabīgs ziemas dārza pa-veids, tikai netiek izmantots un veidots atbilstoši tā funkcionālajām iespējām. Ja ir iespēja šo telpu nodro-šināt ar dubultstikla logiem, tā varētu būt patīkama at-pūtas vieta pat vēlā rudenī un, protams, ziemā. Savukārt aprīļa saules stari to piesildīs tik daudz, ka būs ne tikai patīkami silti, bet pat karsti. Ja rocība at-ļauj, tajā var ierīkot apsildi, tad arī ziemas salā varēs tajā justies kā nelielā oāzē.

Lielākos augus parasti stāda prāvākos podos, kontei-neros, pat nelielās mucās. Tās var būt vašingtonijas, jukas, cikas, dažādas palmas, piemēram fēnikspal-ma, pundurpalma. Ap tām var grupēt dažādus citus telpaugus: Bendžamina gumijkoku, ložņu gumijkoku, kāpelējošos filodendrus, klerodendru, pasifloru, Koha spatifīlas, bugenvilejas. Puķu podos var izvietot jaukas kaktusu, sukulentu un citu augu kompozīcijas.

Ziemas dārza augi turpina augt visu gadu, tādēļ ne-daudz tie jāmēslo arī ziemā. Arī jālaista reizi nedēļā, apsmidzinot no augšas. Ja augšanas apstākļi ir labi, augi necieš no kaitēkļiem. Augi vienmēr rūpīgi jāap-skata un, ja parādās kaut viens kaitēklis, tas tūlīt jā-iznīcina.ZIEMĀ – kā oāzē

64

AFELANDRA

PIeDeR PIe akantu DZIMtas. šIs IstaBas augs IZceĻas aR lIelāM, skaIstāM, tuMšI ZaĻāM laPāM aR sPIlgtu kRēMkRāsas DZĪsloJuMu un kRāšņu, košI DZeltenu vaI ZeltaInu ZIeDu, kuRaM IR oRanŽas Malas. ZIeD RuDenĪ, kaD lIelākā DaĻa IstaBas augu Jau IR PāRZIeDēJušI. ZIeDēšana Ilgst ganDRĪZ DIvus Mēnešus. taČu tā IR ĻotI gRūtI auDZēJaMa IstaBas augu kultūRa, Jo PRasa sevIšķas RūPes un uZManĪBu. aFelanDRa IR ātRI augošs augs.

Aphelandra squarrosa „Dania”Padomi koPšanāTemperatūra. Afelandra ir siltum-mīloša, tāpēc to var turēt parastā istabas temperatūrā, ap 22 – 23oC, kas ziemā nenokrīt zemāk par 15oC.

Apgaismojums. Intensīva gais-ma, sevišķi ziemā. No pavasara līdz rudenim jāsargā no tiešiem saules stariem.

Liešana. Lej bagātīgi no pavasa-ra līdz rudenim, ziemā nedaudz mazāk. Augsnei jābūt mitrai, taču lieks ūdens nedrīkst stāvēt podā. Vajadzīgs arī liels gaisa mitrums. Lieto tikai mīkstu, siltu ūdeni (lie-tus, izkusuša sniega vai novārītu).

Ludmila KIUKAdārzkope, dizainere

65

Mēslošana. Tā kā afelandra ātri izmanto barības vie-las, to regulāri piebaro, pēc katrām divām nedēļām, ar speciālu ziedošu istabas puķu mēslojumu. Piebaroša-na notiek visu gadu.

Gaisa mitrums. Kā jau minēts, afelandra prasa ļoti mit-ru gaisu, tādēļ tā jāaprasina vairākas reizes dienā vai arī jātur ūdens uz paliktņa.

Pārstādīšana. Augsnei jābūt ļoti irdenai, ūdeni caurlai-dīgai. Jāsastāv no 4 daļām lapu trūdzemes, 1 daļas ve-lēnu augsnes, 1 daļas kūdras, 1 daļas smilts. augsnes. Pārstāda katru gadu aprīlī.Pavairošana. Ar sēklām, kuras izsēj februārī vai mar-tā. To var pavairot arī ar veselām lapām vai galotnes spraudeņiem 23 – 24oC temperatūrā.

audZēšanaS ProblēmaSZiemā, ja augsne ir pārkaltusi, lapas nobirst, tādēļ au-gam vienmēr jābūt mitram. Tāpat lapu nobiršanu var iz-raisīt auksts caurvējš, liešana ar aukstu ūdeni un tiešu saules staru iedarbības dēļ. Pārāk sausa gaisa ietekmē var iekalst lapu malas. Afelandras bieži bojā bruņu utis un neīstās bruņu utis, kas pie lapu dzīslām izsūc auga sulu. Lai no tām mehāniski atbrīvotos, lapas noberzē ar saziepētu sūkli, bet augu apsmidzina ar aktellika šķī-dumu.

66

HIBISKI – Ķīnas rozes, Havajas puķes

ģIntĪ IR vaIRāk nekā 200 sugu, kas IZPlatĪtas galvenokāRt tRoPu aPgaBalos. vaIRākuMs sugu IR lakstaugI, Bet DaŽas sugas IR kRūMI un Pat kokI. vIena suga DoD svaRĪgo šķIeDRu – kenaFu, cItas sugas IZManto PāRtIkas RūPnIecĪBā. vaIRākas sugas IR kRāšņI DekoRatĪvI augI.

H.ro

sa-c

hine

nsis

Ludmila KIUKA

67

No krūmveida hibiskiem plaši pazīstams telpaugs ir Ķīnas roze jeb Havajas puķe – H.rosa-chinensis.

Augs ļoti iecienīts Dienvidāzijā, kā arī Okeānijas sa-lās, tādēļ arī radies Havajas puķes nosaukums.

Eiropā Ķīnas roze ievesta 18. gadsimta pirmajā pusē. Toreiz to audzēja oranžērijās, bet vasarā novietoja piļu dārzos, kur tā bagātīgi ziedēja.

Arī telpās Ķīnas roze ar saviem izplestajiem zariem var izaugt par krietni lielu krūmu. Pamatsugai ziedi ir sarkani, lieli, dekoratīva ir garā auglenīca. Izaudzētas šķirnes ar rozā, baltiem, dzelteniem ziediem, arī ar pil-dītiem ziediem. Kaut arī katrs zieds pārāk ilgi nezied, ziedēšanas laiks ir garš – pavasarī un vasarā, atsevišķi ziedi attīstās arī rudenī. Pavasarī krūmu var apgriezt, lai iegūtu zarotāku un blīvāku formu. No labi nobriedu-šiem pumpuriem veidojas jauni dzinumi, kas dod daudz ziedpumpuru.

Audzē siltās un gaišās telpās, vislabāk 18o – 22oC. Saulainā laikā ap dienas vidu jānoēno, sevišķi jaunāki augi. Vasaras beigās un rudenī augam jāsaņem pēc iespējas vairāk saules gaismas, lai nobriestu dzinumi un nākamajā gadā veidotos vairāk ziedpumpuru. Zie-mā piemērota 12o – 18o C temperatūra.

Ķīnas roze patērē daudz ūdens un barības vielu, tā-pēc to audzē lielos traukos auglīgā māla un trūdzem-ju maisījumā: velēnu trūdzemē ar lapu trūdzemes un mēslu trūdzemes, grants piemaisījumu. No marta līdz augustam regulāri mēslo reizi nedēļā ar 0,2 vai 0,3 % pilnmēslojumu, augustā un septembrī koncentrāciju pazemina, vairs nedod slāpekli. Nedrīkst iekaltēt un ļaut augam badoties, tad nobirst ziedaizmetņi un zie-di, tas notiek arī ar laikus nepārstādītiem augiem. Šim ātri augošajam augam mazas telpas drīz var kļūt par šaurām, tāpēc laikus jāizaudzē jauni augi. To var viegli izdarīt, gatavojot spraudeņus martā vai augustā no jau-nāko dzinumu galotnēm. Apsakņot var ūdenī vai zem seguma kūdras un grants maisījumā 18o – 20oC tem-

peratūrā. Tas iesakņojas pēc dažām nedēļām. Var pavairot arī ar sēklām. Pavairots ar sēklām, augs zied jau nākamajā vasarā.

Sīrijas hibisks (H.Syriacus L.) ir samērā ziem-cietīgs krūms. Dažas ziemas mūsu republikā pār-ziemojis pat laukā. Daudz dārza formu un šķirņu. Telpām Sīrijas hibisks mazāk piemērots. Suga un

tās daudzās šķirnes ar pildītiem un vienkāršiem ziediem piemērotas balkonu, terašu un dārzu saulainu vietu apzaļumošanai.

Bieži hibiska lapas bojā laputis, tīklērces un arī baltblusiņas.

Pret laputīm un baltblusiņu augu apsmidzina ar insekticīdiem (deci, firetrīnu) vai lieto videi nekaitīgus paņēmienus, piem., nātru izvilku-mu aukstā ūdenī, tabakas putek-ļus, kālija ziepes.

Lai cīnītos pret tīklērcēm, vis-pirms jāpalielina gaisa mitrums, jo tām patīk sauss, karsts gaiss. Bez tam jāapsmidzina augs ar kālija ziepēm vai bifentrinu.

Ķīnas rozes, Havajas puķes

H.ro

sa-c

hine

nsis

H.S

yria

cus

L.H

.Syr

iacu

s L.

68

mazliet HIrOmaNTIjastāPat kā nav DIvu PIlnĪgI vIenāDu cIlvēku, tā katRaI cIlvēka PlaukstaI IR atšķIRĪgas lĪnIJas un ZĪMes. PēRnā gaDa nogalē Jau stāstĪJāM PaR Delnu FoRMu atšķIRĪBāM un to sakaRĪBu aR cIlvēka RakstuRu, tagaD PIevēRsĪsIMIes PlaukstāM. Pastāv sakaRĪBa staRP cIlvēka Roku lĪnIJāM un vIņa RakstuRu, sPēJāM un lIktenI. Jau gaDsIMtIeM IlgI veIktI šāDI novēRoJuMI – cIlvēku RakstuRu PētĪJuMI, vIņu lIkteņa analĪZes un sakRItĪBas aR Plaukstu lĪnIJāM. aR šāDIeM PētĪJuMIeM noDaRBoJas HIRoloģIJa. cIlvēka Rokās atRasts vaIRāk nekā PusotRa tūkstoša DaŽāDu lĪnIJu un ZĪMJu, kuRāM IR tuvāks vaI tālāks, lIelāks vaI MaZāks sakaRs aR cIlvēka gaRĪgo satvaRu, vIņa gaIDāMo DZĪvesceĻu, tātaD – lIktenI.

Adriāns ĀBELTIŅŠ

69

IEPRIEKŠĒJAI INFORMĀCIJAIKatram cilvēkam ir trīs tā dēvētās galvenās likteņlīni-

jas: dzīves, prāta un sirds līnija. Roku, kuru plaukstās nebūtu saskatāmas šīs līnijas, nemaz nav. Šeit snieg-sim tikai šo līniju izpētes un gūto atziņu kvintesenci.

DZĪVES LĪNIJA (1A)Pēc šīs līnijas izskata, vērojot, kā tā plaukstā izviju-

sies (1a), varam spriest par cilvēka veselību, slimībām, panākumiem un citām veiksmēm. Svarīgākais – pēc tās aptuveni nosakāms arī mūža ilgums. Jo skaidrāk, līdzenāk un asāk saskatāma dzīves līnija, jo labāka cil-vēka veselība un jo bagātāka būs viņa dzīve šajā saulē. Ja dzīves līnija ādā ievilkusies vāji, cilvēka veselība ir riskanta, tā ir apdraudēta, bet viņa raksturs – vājš un jāšaubās, vai šāds cilvēks dzīvē daudz sasniegs. Pla-ta un dziļa dzīvības līnija liecina par juteklību un grūtu dzīvi, kas būs jāpavada smagā fiziskā darbā. Jo dzī-ves līnija īsāka, jo īsāks arī būs cilvēka mūžs. Mazās riekšņas (līnijas), kas krusto vai atdalās no dzīves lielās līnijas (3a), norāda uz slimībām (2. attēlā parādīta īsa dzīves līnija). Vērotājs varēs aptuveni pateikt, kurā lai-kā cilvēks šīs slimības pārcietis.

Cilvēka likteņa noteikšanā liela nozīme ir atzaroju-miem no dzīves līnijas. Tie vēsta labu, ja nozarojumi iet uz augšu (3a1), liecinot par materiālām veiksmēm. Ja atzarojumi ved uz leju (3a2) - būs zaudējumi vai citas neveiksmes.

Pārtraukumi dzīves līnijā liecina par notikumiem, kas bīstami dzīvībai. Ja redzam līniju, kas iet līdztekus dzī-ves līnijai (5aa), tad varam teikt, ka mūsu priekšā ir ļoti veselīgs, stipra rakstura cilvēks. Ja šī līnija ir viļņaina (6a), tad redzam viltnieku, krāpnieku, meli. Ja turklāt šī līnija ir dziļa un sarkana, tad viņu varam saukt par avantūristu un turklāt pļāpu. Kvadrāts dzīves līnijā (7a) var liecināt, ka šo cilvēku agrāk vai vēlāk iesēdinās aiz restēm.

PRĀTA LĪNIJA (1B) Tā raksturo cilvēka garīgās spējas, ieskaitot labu at-

miņu, prasmi spriest loģiski. Jo skaidrāka un taisnāka ir šī līnija, jo izcilākas mēdz būt šī cilvēka spējas (2b). Ja prāta līnija sniedzas pāri visai plaukstai, tad tas lie-

cina par taupību, skopumu, egoismu. Savukārt īsa prāta līnija (3b) liecina par visai ierobežotām prāta spējām. To pašu izsaka vāji saskatāma prāta līni-ja. Toties plata, sarkanīga prāta līnija liecina par iedomību un ļaunprātību. Ja prāta līnija nenoslīd līdz delnas sākumam un it sevišķi, ja līnijas beigās redzams krusts vai zvaigznīte (4b), cilvēkam var draudēt ārprāts. Ja šīs līnijas augšgals izliecas uz augšu (5b), varam teikt, ka cilvēks ir augstprātīgs, patmīlīgs, bet visnotaļ inteliģents. Viņš noteikti kļūs sabiedrībā ievērojams cilvēks. Prāta līnija, ja tās viens gals krustojas ar dzīves līniju (6b), liecina par nepastāvību, neizturību, bet vienlaikus – par dedzību.

Cilvēki, kuru plaukstās redzamas divas prāta lī-nijas (7b), ir garīgi ļoti apdāvināti, intelektuāli, tos gaida panākumi dzīvē; diemžēl, dažkārt tās liecina arī par divdabību (tātad – liekulību).

SIRDS LĪNIJA (1C)Tā raksturo cilvēka jūtu dzīvi, laimi vai nelaimi

mīlestībā. Diemžēl – arī par sirds slimībām. Visla-bākā sirds līnija ir līdzena un skaidri iezīmējusies, kas beigās noliecas uz leju (5c). Tādu cilvēku var sagaidīt vilšanās un dažādas citādas neveiksmes. Neko labu neliecina arī īsa sirds līnija (3c) – vienas vienīgas neveiksmes mīlestībā! Ja sirds līnija ir it kā pacelta un virzās tuvu pirkstu pamatnēm – tad tas nozīmē, ka cilvēks ir ļoti greizsirdīgs un tieši šīs negatīvās jūtas mēdz būt daudzu nelaimju cēlo-nis. Daudz nozarojumu īkšķa virzienā liecina par patiku flirtēt. Mazā pirkstiņa virzienā noliekta sirds līnija (5c) vēsta par mākslinieka dotībām – jebkurā mākslas veidā, īpaši skatuves mākslā. Sirds līnija, kas izliecas vidējā pirksta virzienā (6c), vēsta par pārlieku juteklību, savtīgām mīlas jūtām. Nozaroju-mi sirds līnijas sākumā vai beigās (4c) liecina par daudzām mīlas dēkām. Krustiņš pie sirds līnijas (7c) norāda uz mīlas mokām, nepiepildītu mīlestī-bu.

Plaukstas līniju skaidrošanai parasti izmanto kreiso roku. Kaut abām plaukstām šīs līnijas ir visai līdzīgas, taču mēdz būt arī dažas atšķirības, kurām šoreiz neveltīsim uzmanību.

70

Astroloģiskā prognozeFEBRUĀRIM

Jūs esat aizņemti ar sevi un savām problēmām, bet dedzīgi vēlaties apspriesties par tām ar draugiem. Pacentieties atšķirt ziņkārīgus uzklausītājus no tiem, kas patiesi spēj palīdzēt gan vārdos, gan darbos. Mēnesi piepildīs jums svarīgas tikšanās, braucieni, kontaktu nodibināšana ar jūs interesējošu organizāciju pārstāvjiem. Tomēr neaizmirstiet arī personisko dzīvi, risiniet radušās problēmas nekavējoties, nenolieciet tās tālākā atvilktnē.

AUNSŠis nebūs vien-kāršs mēnesis. Nāksies pieņemt svarīgus lēmumus. Labāk vairāk uz-

manības veltīt darbam, vēl jo vai-rāk tādēļ, ka tas būs finansiāli iz-devīgi. Naudu tērējiet apdomīgi, tā var drīz noderēt. Jokošana nevietā var apvainot un noskaņot pret jums vajadzīgo cilvēku. Jūsu draudzī-gās attiecības ar kādu cilvēku var pārvērsties mīlestībā. Sakārtojiet savu māju, nav izslēgts, ka citām problēmām pievienosies rūpes par tuviniekiem.

VĒRSIS Nepieciešams sevi nedaudz vairāk-saudzēt. Nodarbojieties ar saimnieciskām lie-

tām, tas jums patlaban dos vis-lielāko gandarījumu. Februāra beigās visas jūsu problēmas at-risināsies un pavīdēs izdevīgas perspektīvas, iespējams paaug-stinājums darbā vai naudas kom-pensācija. Zvaigznes iesaka iz-vairīties no apšaubāmas rīcības un azartspēlēm.

ŪdensvīrsDVĪŅIJūs esat aizņem-ti darbā, un jūs, šķiet, vairāk nekas neinteresē. Kaut arī nebūtu slikti

palūkoties apkārt - jums pievērš uzmanību daudz vīriešu. Tikai jūs ne visai vēlaties šo uzmanību! Finansiālu jautājumu risināšanu vajag pārcelt uz citu laiku, jūs ne-pārvaldāt situāciju un varat ciest zaudējumus. No lieliem pirkumiem vajag atteikties. Darbā iespējami braucieni vai pārrunas par darba organizāciju. Bet esiet piesardzī-gi, jo vieglprātība var atsaukties uz rezultātiem. Liela iespēja tikt nodotiem, pārskatiet attiecības ar draugiem.

VĒZISDaudz uzmanības nāksies veltīt mā-jas problēmām, pilnīgi iespējams, ka jums izdosies

nokārtot attiecības ar sen aizmirs-tiem radiniekiem. Bet braucieni un lietišķas tikšanās nedos gaidītos panākumus un peļņu. Lai uzlabo-tu garastāvokli, jūs varat atļauties sev nedaudz izklaides, pat pārkāpt

diētu, tas patlaban jums nekaitēs. Labi veidosies personiskās attiecī-bas, neizvairieties no jaunas iepa-zīšanās.

LAUVAJa jums piedāvā neplānotu braucie-nu, piekrītiet, tas noritēs veiksmīgi. Iespējams negaidī-

ti saņemt naudu. Bet tas vienmēr iepriecina. Nav izslēgti vētraini konflikti, greizsirdības scēnas. Uz mēneša beigām viss nokārtosies. Pievērsieties vairāk darbam – jums var ienākt prātā auglīgas idejas. Ja darbs saistīts ar paaugstinātu risku vai ar tehniku, nav izslēgtas traumas. Esiet piesardzīgi, sēžot pie mašīnas stūres.

JAUNAVAJums nepiecie-šams padomāt par atpūtu un tās dēļ nevajadzētu tau-pīt naudu, tā jums

drīz radīsies. Iespējama negaidī-ta sponsoru palīdzība. Pārmērīga rosīšanās atņems visas domas, jūs nervozēsiet par sīkumiem. Va-jadzētu norobežoties no tuvinieku

Terēzijai Pavlovičai daudz laimes jubilejā!

Radi un draugi

Līksmai dienai - putnu dziesma,Aukstai - ugunskura liesmu, Labam miegam - jūras šalku, Lielām slāpēm - rasas malku, Karstai dienai - vēju lēnu, Nogurumam - vēsu ēnu, Skumjām - pūpolmīkstu glāstu, Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu, Tumšai naktij - zvaigžņu lietu, Sirdī mīlai - siltu vietu!

71

Ūdensvīrs

problēmām. Ļaujiet viņiem kļūdī-ties. Bet jums laiks sākt sadzīves pārkārtošanu – tieši patlaban jūs varat atrast oriģinālu un praktisku mājas interjera risinājumu, izdarīt sīkus, bet ļoti vajadzīgus pirku-mus.

SVARINevajadzētu ie-saistīties finan-siālās avantūrās, tās jums var slikti beigties. Arī tāli

braucieni jums pagaidām nav vēlami! Darbā savelkas mākoņi, tā ka savus pienākumus vēlams paveikt jau iepriekš. Bērni prasīs lielāku uzmanību. Vadot automo-bili, esiet uzmanīgi. Jūsu slieksme uz risku var sabojāt attiecības ar apkārtējiem, to skaitā arī ar priekš-niecību darbā. Jūs iepriecinās tikai pēkšņas sastapšanās ar draugiem un paziņām, kurus sen neesat re-dzējuši.

SKORPIONSLaiks nodarboties ar svarīgām lietām, domāt par karjeru. Šajos jautājumos jums viss lieliski

paveiksies un iespējami ievēroja-

mi panākumi. Ja jums apsolīts pa-augstinājums – jūs to saņemsiet. Ja apsolīts algas pielikums – droši to prasiet. Lai pilnīgi uzlabotu ga-rastāvokli, mēģiniet izmainīt savu imidžu, šādas izmaiņas būs veik-smīgas. Nebaidieties saviem no-domiem piesaistīt jaunus cilvēkus, tādējādi nostiprināsiet autoritāti apkārtējo acīs.

STRĒLNIEKSŠis mēnesis daudz nozīmēs jūsu dzī-vē. Jūs negaidīti varat visu zaudēt un pēc tam to ilgi

pārdzīvosiet. Nevajadzētu aizrau-ties ar fantazēšanu, reāli skatieties uz dzīvi. Arī finansiālajās attiecībās ne viss būs tik labi, kā jums liekas. Sīkas rūpes piepildīs visu jūsu lai-ku. Braucienos stingri turiet savu maciņu. Lietas virzīsies lēnāk, nekā jums gribētos, bet neskumstiet – jūs tiksiet galā ar visu un izpelnīsieties to cieņu, kuriem palīdzēsiet.

MEŽĀZISIzdarot iepirkša-nos, nesteidzieties un nevairieties no padomiem. Nevajag steigties

ar lēmumiem, arī personiskajā dzī-vē – konflikti, kas var rasties, paši izgaisīs, ja jūs neliesiet eļļu ugunī. Pacentieties bez liekas paškriti-kas, bet ar vēsu prātu novērtēt sa-vas potenciālās iespējas. Darbā un jaunos projektos panā-kumi būs atkarīgi no tā, cik cilvēku jūs tiem piesaistīsiet, un, jo mazāk to būs, jo labāk. Dārgu lietu iegādi labāk atlikt uz mēneša beigām.

ZIVISMēnesi draud sāk- ties ar konfliktiem visās frontēs. Pienācis laiks pa-slēpties krūmos. Atlieciet svarīgu

jautājumu risināšanu, centieties atgūt līdzsvaru. Aiz kalniem nav arī prieks – vientuļām Zivīm lik-tenis gatavo dāvanu. Mēnesis atnesīs jums visai perspektīvas iepazīšanās, kā personiska, tā lietišķa rakstura. Pat ja jums rodas kādas grūtības, februārī jūs tās pārvarēsiet bez sevišķas piepūles: atradīsiet kompromisu, kas apmierinās visus, un spēsiet dot atbildes uz uzdotajiem jautā-jumiem. Darbā iespējams paaug-stinājums.

Sirsnīgi sveicieni dzimšanas dienā Gaidai Jaunzemei no bijušajām kolēģēm Ināras un Regīnas.

Nevajag skaitīt gadus, Kuri aulēkšiem skrien - Gadus tāpat kā naudu,

Noturēt nespēj neviens. Skaitīsim laimīgos mirkļus, Kuru mūžā bijis tik daudz -

Ar tiem mēs bagāti esam Un novecot nebūs ļauts!

Mīļi sveicam Āriju Līdaku vārda dienā!Daudz ziedu un mīļu sveicēju Tev novēlam

22.februārī.

Regīna un Andris

Apsveikumi

72

Diamond Musk

Iedvesmas aromāti

Vienmērapburoša