LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2020...Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2020 | CSP 5 Teritorija Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no tiem 96 % ir

LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2020

Centrālā statistikas pārvalde

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija

tālr.: 67366850

E-pasts: [email protected]

www.csb.gov.lv

© Centrālā statistikas pārvalde, 2020

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

ISBN 978-9984-06-547-2 (druka)

ISBN 978-9984-06-548-9 (pdf)

ISSN 1691-5437 (druka)

ISSN 2501-0018 (pdf)

20-002-000

Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2020 | CSP 1

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sagatavojusi publikāciju “Latvija. Galvenie staistikas rādītāji 2020”, kurā apkopoti ne tikai

svarīgākie Latvijas sociālpolitisko situāciju raksturojošie dati par 2019. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet arī īsi

aprakstītas galvenās pēdējo gadu tendences sociālekonomiskajos procesos.

Publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus un citus interesentus ar Latvijas

sociālekonomiskajiem procesiem, informāciju par ekonomiku un finansēm, iedzīvotājiem un sociālajiem procesiem,

tautsaimniecības nozarēm, kā arī zinātni un tehnoloģijām.

Sagatavošanai izmantoti CSP statistikas dati, kā arī Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmuma dienesta,

Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Informācija ir sniegta

īsu datu aprakstu, tabulu, diagrammu un kartogrāfisko attēlu veidā.

Jaunākos statistikas datus, kā arī datus par plašāku laika periodu ir iespējams iegūt CSP datubāzē csb.gov.lv/db.

Publikāciju „Latvija. Galvenie staistikas rādītāji 2020” var lejupielādēt CSP tīmekļa vietnē csb.gov.lv

https://csb.gov.lv/db

https://csb.gov.lv/

2 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2020 | CSP

Nosacītie apzīmējumi

- parādība nav konstatēta

... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

cilv. cilvēks

°C Celsija grāds

eiro vienota valūta, ko lieto 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā)

eks. eksemplāri

Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs

ha hektārs

IKP iekšzemes kopprodukts

km kilometrs

km2 kvadrātkilometrs

kvintile viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli

m3 kubikmetrs

milj. miljons

mljrd. miljards

GWh gigavatstunda

NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)

NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna

PJ petadžouls

t tonna

TJ teradžouls

tūkst. tūkstotis


Saturs Teritorija .................................................................................................................................................................... 5

Ekonomika un finanses ............................................................................................................................................... 7

Iekšzemes kopprodukts .............................................................................................................................................. 7

Valsts finanses .......................................................................................................................................................... 9

Cenas .................................................................................................................................................................... 12

Uzņēmējdarbības finanšu rādītāji ............................................................................................................................... 15

Iedzīvotāji ................................................................................................................................................................ 17

Sociālie procesi ........................................................................................................................................................ 25

Darba samaksa ....................................................................................................................................................... 25

Izglītība .................................................................................................................................................................. 29

Kultūra ................................................................................................................................................................... 34

Likumpārkāpumi ...................................................................................................................................................... 37

Mājsaimniecību ienākumi .......................................................................................................................................... 40

Nodarbinātība un bezdarbs ....................................................................................................................................... 43

Sociālā drošība ........................................................................................................................................................ 48

Veselība ................................................................................................................................................................. 51

Būvniecība, rūpniecība, tirdzniecība ......................................................................................................................... 55

Būvniecība .............................................................................................................................................................. 55

Rūpniecība .............................................................................................................................................................. 57

Mazumtirdzniecība ................................................................................................................................................... 59

Tūrisms .................................................................................................................................................................... 60

Lauksaimniecība ....................................................................................................................................................... 61

Preču ārējā tirdzniecība ............................................................................................................................................ 64

Transports ................................................................................................................................................................ 68

Vide .......................................................................................................................................................................... 74

Enerģētika ................................................................................................................................................................ 76

Zinātne un informācijas tehnoloģijas ....................................................................................................................... 80

Pētniecība ............................................................................................................................................................... 80

Informācijas tehnoloģijas ......................................................................................................................................... 82


28 Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija (AT); Beļģija (BE); Bulgārija (BG); Čehija (CZ); Kipra (CY); Vācija (DE); Dānija (DK); Igaunija (EE);

Grieķija (EL/GR); Spānija (ES); Somija (FI); Francija (FR); Horvātija (HR); Ungārija (HU); Īrija (IE); Itālija (IT); Latvija (LV); Lietuva (LT);

Luksemburga (LU); Malta (MT); Nīderlande (NL); Polija (PL); Portugāle (PT); Rumānija (RO); Zviedrija (SE); Slovēnija (SI); Slovākija (SK);

Apvienotā Karaliste (UK).

Latvijas teritorija (64,6 tūkst. km²) ir 10 reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti

Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.

Pārējās Eiropas valstis: Andora (AD); Albānija (AL); Bosnija un Hercegovina (BA); Baltkrievija (BY); Šveice (CH); Fēru Salas (FO); Gērnsija

(GG); Gibraltārs (GI); Mena (IM); Islande (IS); Lihtenšteina (LI); Monako (MC); Moldova (MD); Melnkalne (ME); Ziemeļmaķedonija (MK);

Norvēģija (NO); Serbija (RS); Krievija (RU); Svalbāras arhipelāgs un Jana Majena sala (SJ); Sanmarīno (SM); Turcija (TR); Ukraina (UA); Vatikāns

(Svētais Krēsls) (VA); Kosova (XK).


Teritorija

Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no tiem 96 % ir sauszemes teritorija, bet 4 % – iekšzemes ūdeņi. Valsts robežojas ar

Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 387 km un jūras robežu ar kopgarumu 513 km.

Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni 2020. gada sākumā

Statistiskie reģioni: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales.

Administratīvais iedalījums: 119 administratīvās teritorijas – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.

Pilsētas: 76 pilsētas, no tām 9 ir republikas pilsētas: Rīga (valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta) Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava,

Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Daugavpils

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93kabpils

https://lv.wikipedia.org/wiki/Jelgava

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABrmala

https://lv.wikipedia.org/wiki/Liep%C4%81ja

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%93zekne

https://lv.wikipedia.org/wiki/Valmiera

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ventspils


Republikas pilsētas, novadu pilsētas un novadu pagasti 2020. gada sākumā


Ekonomika un finanses

Iekšzemes kopprodukts

Turpinās ekonomikas izaugsme

2019. gadā IKP faktiskajās cenās bija 30,5 miljardi eiro, bet 2015. gada salīdzināmajās cenās – 27,5 miljardi eiro, ekonomikas

izaugsmes temps pret iepriekšējo gadu bija 2,2 %.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās

2015 2016 2017 2018 2019

Pavisam (tūkst. eiro)

faktiskajās cenās 24 425 959 25 072 638 26 797 833 29 056 050 30 476 087

iepriekšējā gada cenās 24 425 416 24 859 229 26 022 217 27 946 069 29 694 545

2015.g. salīdzināmajās cenās 24 425 959 24 859 229 25 800 726 26 906 242 27 497 491

Uz vienu iedzīvotāju (eiro)

faktiskajās cenās 12 353 12 796 13 805 15 084 15 928

iepriekšējā gada cenās 12 353 12 688 13 405 14 508 15 519

2015.g. salīdzināmajās cenās 12 353 12 688 13 291 13 968 14 371

2,5

8,9

6,4

2,8

5,66,3

7,18,4 8,3

10,711,9

10,0

-3,3

-14,2

-4,5

6,3

4,1

2,3 1,93,3

1,8

3,8 4,3

2,2

-15,0

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

-30

-20

-10

0

10

20

30

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019 (%

)

(m

ljrd

. eir

o)

Iekšzemes kopprodukts un tā pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (2015. gada salīdzināmajās cenās)

Apjoms Pārmaiņas pret iepriekšējo gadu


Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2019. gadā

2019. gadā,

faktiskajās

cenās

Pārmaiņas

pret

2018. gadu, 2015. gada

salīdzināmajās

cenās

(A–T) Kopējā pievienotā vērtība (%) 100 2,5

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 4,3 12,8

(B, C, D, E) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde,

siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 15,2 1,0

(F) Būvniecība 6,8 2,9

(G, H, I) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts; transports un

uzglabāšana; izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 24,3 1,5

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 5,8 2,0

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 3,2 -8,8

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 12,4 1,4

(M, N) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 8,3 7,1

(O, P, Q) Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība un sociālā aprūpe 16,6 3,9

(R, S, T) Māksla, izklaide un atpūta; citi pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju darbība 3,1 4,4

Datu avots: Eurostat [TEC00115] 25.03.2020.

5,5

4,9

4,4 4,34,1 4,1

3,9

3,43,2

2,9

2,4 2,4 2,3 2,3 2,2 2,2 2,22,0 1,9 1,8

1,6 1,5 1,4 1,4 1,3 1,21,0

0,60,3

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

Īrija

Ungārija

Malta

Igaunija

Polija

Rum

ānija

Lie

tuva

Bulg

āri

ja

Kip

ra

Horv

ātija

Čehija

Slo

vēnija

Luksem

burg

a

Slo

vākija

Latv

ija

Port

ugāle

Dānija

Spānija

Gri

eķija

Nīd

erlande

Austr

ija

ES -

28

Beļģ

ija

Apvie

notā

kara

liste

Fra

ncija

Zvie

drija

Som

ija

Vācija

Itālija

IKP pārmaiņas pret iepriekšējo gadu ES valstīs 2019. gadā (2015. gada salīdzināmajās cenās, %)


Valsts finanses

Vispārējās valdības budžets

2019. gadā vispārējās valdības sektora budžeta ieņēmumu pusē vērojams pieaugums par 559,6 milj. eiro, salīdzinot ar

2018. gadu, sasniedzot 11 790,1 milj. eiro. Izdevumi 2019. gadā veidoja 11 853,3 milj. eiro, kas ir par 379,9 milj. eiro vairāk

salīdzinājumā ar 2018. gadu. Nodokļu ieņēmumi gadu no gada turpina palielināties, 2019. gadā sasniedzot 9 513,0 milj. eiro jeb

31,2 % no IKP, kas ir par 428,7 milj. eiro vairāk nekā 2018. gadā.

-1,4

-0,4

1,4

0,0

-3,7

-2,7

-2,0-2,3

-1,6-1,2

-0,5-0,5

-0,6

-4,3

-9,6

-8,7

-4,3

-1,4-1,2

-1,6 -1,4

0,2

-0,8 -0,8

-0,2

-10,0

-9,0

-8,0

-7,0

-6,0

-5,0

-4,0

-3,0

-2,0

-1,0

0,0

1,0

2,0

3,0

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Vispārējās valdības sektora deficīts, pārpalikums (% pret IKP)

Centrālā valdība Pašvaldība Sociālās apdrošināšanas fonds Vispārējā valdība


Vispārējās valdības budžetā deficīts 63,2 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā bija 63,2 milj. eiro jeb 0,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un vispārējās

valdības konsolidētais bruto parāds 2019. gada beigās bija 11,2 mljrd. eiro jeb 36,9 % no IKP.

Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji

2015 2016 2017 2018 2019

Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+) (milj. eiro)

Vispārējā valdība -348,5 38,9 -210,8 -242,9 -63,2

Centrālā valdība -449,7 9,9 -227,1 -298,0 -526,5

Pašvaldības 64,8 53,6 -74,2 -191,1 179,9

Sociālās apdrošināšanas fonds 36,4 -24,6 90,5 246,2 283,4

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc

nominālvērtības gada beigās (milj. eiro)

9 105,2 10 245,0 10 518,7 10 815,9 11 244,5

Pret IKP (%)

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-) -1,4 0,2 -0,8 -0,8 -0,2

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc

nominālvērtības gada beigās

37,3 40,9 39,3 37,2 36,9

Vispārējās valdības parāds

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, parāds ir palielinājies par 428,6 milj. eiro jeb 4,0 % un bija 11,2 mljrd. eiro.

0,8 1,0 1,1 1,3 1,6 1,6 1,7 1,9 4,5 7,0 8,6 8,9 9,3 9,2 9,8 9,1 10,2 10,5 10,8 11,2

12,113,9 13,0 14,1 14,7

11,910,1

8,5

18,6

36,9

48,1

43,942,4

40,3 41,6

37,3

40,939,3

37,2 36,9

0

10

20

30

40

50

60

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(%

)

(m

ljrd

. eir

o)

Vispārējās valdības parāds

Apjoms Īpatsvars pret IKP


Vispārējās valdības izdevumu struktūra

No kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem 2018. gadā gandrīz trešdaļu (30,2 %) veidoja izdevumi sociālajai

aizsardzībai (pensijām, pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības atbalsta veidiem), 15,1 % novirzīti izglītībai, bet 14,1 % –

ekonomiskajai darbībai. Izdevumi vispārējiem valdības dienestiem un veselības sektoram veido attiecīgi pa 10,4 % katrā. Atlikusī

izdevumu daļa (19,8 %) novirzīta sabiedriskajai kārtībai un drošībai, aizsardzībai, atpūtai, kultūrai un reliģijai, pašvaldības

teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai un vides aizsardzībai.

Vispārējie

valdības dienesti

10,4%

Aizsardzība

5,5%

Sabiedriskā

kārtība un

drošība5,7%

Ekonomiskā darbība

14,1%

Vides aizsardzība

1,5%

Pašvaldības teritoriju

un mājokļu

apsaimniekošana2,9%Veselība

10,4%

Atpūta,

kultūra un

reliģija4,2%

Izglītība

15,1%

Sociālā

aizsardzība

30,2%

Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2018. gadā


Cenas

Cenu pārmaiņas % pret iepriekšējo gadu

Gads Patēriņa cenas Ražotāju cenas

rūpniecībā

Būvniecības

izmaksas Mājokļa cenas

Eksporta vienības

vērtība

Importa vienības

vērtība

2015 0,2 -1,0 0,1 -3,4 0,3 -2,0

2016 0,1 -2,4 -0,5 8,5 -2,7 -6,0

2017 2,9 2,6 1,9 8,8 4,2 3,3

2018 2,5 4,5 4,4 9,6 3,2 1,6

2019 2,8 1,9 4,1 ... -0,2 -1,1

Patēriņa cenas 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 2,3 %

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, patēriņa cenas palielinājās par 2,3 %, tai skaitā precēm cenas pieauga

par 2,1 %, bet pakalpojumiem – par 2,6 %.

2,4

4,3

0,5

3,3

2,2

2,4

0,6

2,0

3,4

-0,5

2,7

0,3

-0,5 0,0 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 3,5 4,0 4,5

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

Alkoholiskie dzērieni un tabaka

Apģērbs un apavi

Mājoklis

Mājokļa iekārta

Veselība

Transports

Sakari

Atpūta un kultūra

Izglītība

Restorāni un viesnīcas

Pārējās preces un pakalpojumi

Patēriņa cenu pārmaiņas % 2019. gada laikā


Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, bija cenu

kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem

un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu

pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākais cenu kāpums ar nozīmīgu ietekmi

uz cenu izmaiņām grupā visa 2019. gada laikā, bija gaļai un gaļas izstrādājumiem. Cenas pieauga arī svaigiem augļiem, maizei,

cukuram. Samazinoties cenām pasaules tirgos, lētāka bija kafija, cenas kritās pienam un svaigiem dārzeņiem.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās

par 3,9 %. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 4,9 %, ko ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm.

Vairāku komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās noteica ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugumu par 3,3 %.

Zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumu sadārdzināšanās palielināja vidējo cenu līmeni veselības aprūpes grupā par

2,4 %.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 3,4 %. Gada laikā sadārdzinājās kompleksie atpūtas

pakalpojumi, televīzijas abonēšanas maksa, atpūtas un sporta pakalpojumi. Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu

līmenis pieauga par 2,7 %, ko galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija benzīnam, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam,

telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, augstākajai izglītībai, apģērbiem. Cenu

samazinājums bija dīzeļdegvielai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Datu avots: Eurostat [prc_hicp_manr] 01.03.2019.

4,1 4,0

3,2 3,2 3,1 3,02,8 2,7

2,1 2,01,8 1,8 1,8 1,7 1,6 1,6 1,5

1,3 1,3 1,31,1 1,1 1,1

0,9 0,8 0,8 0,70,5 0,4

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

Ungārija

Rum

ānija

Čehija

Slo

vākija

Bulg

āri

ja

Polija

Nīd

erlande

Lie

tuva

Latv

ija

Slo

vēnija

Igaunija

Luksem

burg

a

Austr

ija

Zvie

drija

ES-2

8

Fra

ncija

Vācija

Horv

ātija

Malta

Apvie

notā

Kara

liste

Īrija

Gri

eķija

Som

ija

Beļģ

ija

Spānija

Dānija

Kip

ra

Itālija

Port

ugāle

(%

)

Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas ES-28 valstīs 2019. gada laikā


Ražotāju cenas gada laikā palielinājās par 1,9 %

2019. gadā 12 mēnešu vidējais ražotāju cenu līmenis salīdzinājumā ar 2018. gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijas rūpniecībā

palielinājās par 1,9 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājās par 4,0 %, eksportētajai produkcijai palika

nemainīgas, t. sk. eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm

samazinājās par 0,3 %. Vislielākā ietekme cenu līmeņa kāpumam bija elektroenerģijas ražošanai, tirdzniecībai un siltumapgādei,

atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā. Lielākais cenu samazinājums bija

koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā 2019. gadā pret iepriekšējo gadu

Visa rūpniecības

produkcija

Vietējā tirgū

realizētā produkcija

Eksportētā

produkcija

Pavisam (%) 1,9 4,0 0,0

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2,5 3,2 2,1

Apstrādes rūpniecība 0,7 2,1 0,0

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 5,9 5,9 -

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 7,4 9,9 -5,6

0,4

3,4

8,68,0

10,5

16,1

11,8

-4,7

3,1

7,7

3,7

1,50,4

-1,0

-2,4

2,6

4,5

1,9

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(%

)

Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā

Visa rūpniecības produkcija Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija


Uzņēmējdarbības finanšu rādītāji

Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji pa darbības veidiem 2018. gadā

Faktiskajās cenās (milj. eiro) Pavisam

(B–J; L-N; 95) Rūpniecība (B–E) Būvniecība (F)

Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu

remonts (G)

Pakalpojumi (H–N; 95 bez K)

Apgrozījums 60 524,7 12 019,9 4 728,6 29 782,8 13 993,4

Produkcijas vērtība 34 040,3 11 048,6 4 745,2 6 300,1 11 946,5

Pievienotā vērtība 13 067,4 3 349,7 1 178,6 2 986,7 5 552,3

Preču un pakalpojumu iegāde 48 199,3 8 776,8 3 571,6 26 962,6 8 888,3

Personāla izmaksas 7 233,0 1 786,0 717,5 1 626,7 3 102,8

Pusi no kopējā preču un pakalpojumu apgrozījuma veido tirdzniecības nozare

2018. gadā kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 60,5 mljrd. eiro, gandrīz pusi (29,8 mljrd. eiro jeb 49,2 %)

veidoja tirdzniecības nozare. Pakalpojumu un rūpniecības nozarē šis rādītājs bija attiecīgi 14,0 mljrd. eiro jeb 23,1 % un

12,0 mljrd. eiro jeb 19,9 %, savukārt būvniecībā – 4,7 mljrd. eiro jeb 7,8 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā

apgrozījums palielinājās, ko ietekmēja būvniecības apgrozījuma pieaugums par 21,5 %.

29,9

39,1

47,749,1

38,1

43,9

49,952,2 51,1 51,3 51,2

55,6

60,5

0

10

20

30

40

50

60

70

2005 2006 2007 2008 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(m

ljrd

. eir

o)

B–E F

G H–N; 95 bez K

Apgrozījums


2018. gadā uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pieaug

Salīdzinot ar 2017. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība 2018. gadā palielinājās par 10,8 %. Kopumā 2018. gadā uzņēmumi

saražoja produkciju 34,0 mljrd. eiro vērtībā (faktiskajās cenās), no kuras lielāko daļu saražoja pakalpojumu nozares

(11,9 mljrd. eiro jeb 35,1 % no kopējās produkcijas vērtības) un rūpniecības nozares uzņēmumi (11,0 mljrd. eiro jeb 32,5 %).

Tirdzniecības un būvniecības uzņēmumu saražotā produkcijas vērtība bija attiecīgi 6,3 mljrd. eiro jeb 18,5 % un 4,7 mljrd. eiro

jeb 13,9 %.

Saražotā produkcija un pievienotā vērtība

Pievienotā vērtība pieaug par 11,6 %

Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā uzņēmumu radītā pievienotā vērtība palielinājās par 11,6 %. Vislielākais pievienotās

vērtības apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, tāpat kā 2017. gadā radīts pakalpojumu nozaru uzņēmumos – 5,6 mljrd. eiro

jeb 42,5 % no kopējā apjoma. Mazāku apjomu radīja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 3,3 mljrd. eiro

jeb 25,6 % un 3,0 mljrd. eiro jeb 22,9 %. Būvniecības uzņēmumu radītā pievienotā vērtība veidoja 1,2 mljrd. eiro jeb 9,0 % no

kopējā apjoma. 2018. gadā vienas nodarbinātās personas radītā pievienotā vērtība sasniedza 19,7 tūkst. eiro, un salīdzinājumā

ar 2017. gadu tā pieauga par 7,7 %. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā (23,4 tūkst. eiro),

mazāk pakalpojumu nozarēs (19,2 tūkst. eiro), tirdzniecībā (18,8 tūkst. eiro) un būvniecībā (16,1 tūkst. eiro).

17,0

23,3

28,629,3

21,122,1

24,7

28,0

28,728,3 28,4 28,1

30,7

34,0

6,9

8,8

11,1 10,7

7,4 7,7 8,19,2 9,6 10,1 10,6 11,1 11,7

13,1

0

5

10

15

20

25

30

35

40

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(m

ljrd

. eir

o)

Saražotās produkcijas vērtība Radītā pievienotā vērtība


Iedzīvotāji

Galvenie demogrāfiskie rādītāji

1950 1970 1990 2010 2018

Iedzīvotāju skaits gada sākumā 1 884 077 2 351 903 2 668 140 2 120 504 1 934 379

Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju 10,2 10,2 8,9 4,4 6,8

Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju 0,8 4,6 4,0 2,4 3,1

Dzīvi dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 17,6 14,6 14,2 9,4 10,0

Mirušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 12,9 11,3 13,1 14,3 15,0

Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo 70,0 17,7 13,7 5,6 3,2

Iedzīvotāju skaita izmaiņas uz 1 000 iedzīvotāju 3,1 6,2 -3,8 -21,7 -7,5

Dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju 4,7 3,3 1,1 -4,9 -5,0

Migrācijas saldo uz 1 000 iedzīvotāju -1,6 2,9 -4,9 -16,8 -2,5

46,1

53,9

15,9

61,3

22,8

86,1

10,7

3,2

87,4

11,2

1,4

42,2

36,6

12,5

8,7

62,3

96,5

20,1

0 25 50 75 100

Vīrieši

Sievietes

Līdz darbspējas vecumam

Darbspējas vecumā

Virs darbspējas vecuma

Latvijas pilsoņi

Latvijas nepilsoņi

Ārvalstnieki (arī bezvalstnieki un neuzrādītie)

Dzimuši Latvijā

Dzimuši citās (bez Eiropas Savienības) valstīs

Dzimuši Eiropas Savienības valstīs

Ģimenes stāvoklis

neprecējušies

precējušies

šķīrušies

atraitņi

Latvieši

visvairāk Alsungas novadā

vismazāk Daugavpilī

Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums 2019. gada sākumā(%)


Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Kopš 2010. gada sākuma tas ir samazinājies par 200 tūkstošiem, un 2020. gada

sākumā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 908 tūkstoši. 2019. gada laikā tas samazinājies par 0,6 %

(2018. gadā – par 0,7 %).

1959. gadā pirmo reizi Latvijas pilsētās dzīvoja vairāk cilvēku nekā laukos – pilsētnieku īpatsvars bija 51,7 %. Iedzīvotāju

koncentrēšanās pilsētās turpinājās un 2019. gadā jau 68,5 % bija pilsētu iedzīvotāju, tai skaitā Rīgā dzīvoja aptuveni trešdaļa –

633 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb gandrīz puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem.

28,1

40,3

24,0

34,9 35,145,3

51,7

61,066,9

69,268,1

67,868,5

71,9

59,7

76,0

65,1 64,954,7

48,3

39,0

33,1

30,8

31,9

32,2

31,5

1 929

2 552

1 596

1 900 1 951 1 9432 080

2 352

2 509

2 668

2 382

2 121

1 920

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

1897 1914 1920 1930 1940 1950 1959 1970 1980 1990 2000 2010 2019

(tū

kst.

cil

v.)

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un sastāvs pilsētās un lauku teritorijās

Īpatsvars pilsētās (%) Īpatsvars lauku teritorijās (%) Iedzīvotāju skaits pavisam


Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētās un ciemos un blīvums novados 2019. gada sākumā

Iedzīvotāju blīvums Latvijā 2019. gada sākumā bija 31 cilvēks uz 1 km². Zemākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā –

3 cilvēki uz 1 km². Visblīvāk apdzīvotas bija galvaspilsēta, republikas pilsētas un novadi Rīgas apkārtnē. Tā, piemēram,

iedzīvotāju blīvums uz 1 km² Rīgā bija 2 500 cilvēki, bet Stopiņu novadā (pēc platības viens no mazākajiem novadiem –

53 km²) – 211 cilvēki uz 1 km².


Iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs

Līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu, arī Latvijā sabiedrība noveco, par ko liecina iedzīvotāju vecuma struktūra.

2019. gada sākumā no 1 miljona 920 tūkstošiem iedzīvotāju 15,9 % bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, 61,3 % – iedzīvotāji

darbspējas vecumā (15–62 gadi), savukārt 22,8 % bija personas virs darbspējas vecuma. Uz 1 000 darbspējīgo iedzīvotāju bija

373 pensijas vecuma iedzīvotāji un 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

2019. gada sākumā 54,0 % Latvijas iedzīvotāju bija sievietes. Vecumā līdz 38 gadiem vīriešu bija vairāk nekā sieviešu. No visiem

iedzīvotājiem reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) vīriešu un sieviešu skaits bija līdzīgs – 50,6 % un 49,4 %.

Latvijā tāpat kā gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu – 2019. gadā vidēji uz 100

vīriešiem bija 105 sievietes, un lielākā šī skaita atšķirība bija Latvijā (117), Lietuvā (116) un Igaunijā (112), bet Luksemburgā,

Maltā un Zviedrijā vīriešu bija mazliet vairāk nekā sieviešu.

25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100+

Iedzīvotāju vecuma piramīda 1980. un 2019. gada sākumā

vecums (gadi)

vīrieši (2019.g.) vīrieši (1980.g.) sievietes (2019.g.) sievietes (1980.g.)

vidējais vecums

(39,2) 2019

(32,9) 1980

vidējais vecums

(45,3) 2019

(38,3) 1990


Etniskais sastāvs

Latviešu skaits pēdējos gados aizvien turpina samazināties, taču vienlaikus palielinās to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā.

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 197 tūkstoši latviešu jeb 62,3 % no iedzīvotāju kopskaita. Pēdējo astoņu gadu laikā

(kopš 2011. gada) piedzima 117,4 tūkstoši, bet nomira 126,6 tūkstoši latviešu, un dabiskās kustības rezultātā to skaits

samazinājās par 9,2 tūkstošiem.

Noslēgtās un šķirtās laulības

2019. gada sākumā 41,0 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 50,0 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma

neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 65,0 % vīriešu un 59,0 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem.

2018. gadā reģistrētas 13 058 laulības. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies un vidēji gadā tiek noslēgti 13 tūkstoši

laulību.

Vidējais laulību noslēgušo vīriešu vecums bija 38 gadi, bet sieviešu – 35 gadi un, salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par

četriem gadiem. Pirmo laulību vīrieši noslēdza vidēji 32, bet sievietes – 30 gadu vecumā.

2018. gadā šķirtas 5 967 laulības. Vidējais šķirtās laulības ilgums pieaudzis no 12,9 gadiem 2010. gadā līdz 13,5 gadiem

2018. gadā. No visām 2018. gadā šķirtajām laulībām vairāk nekā puse (52,4 %) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuru

skaits bija 2 877. No Eiropas Savienības valstīm visaugstākais šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju bija Latvijā un

Lietuvā – 3,1.

73,4

77,0

62,0

56,8

53,7

52,0

57,7

60,5

62,3

0 25 50 75 100

1920

1935

1959

1970

1979

1989

2000

2011

2019

Latviešu īpatsvars, % no iedzīvotāju kopskaita


Dzimstība

2018. gadā piedzima 19 314 bērni, kas bija par tūkstoti mazāk nekā 2017. gadā. Dzimstības koeficients uz 1 000 iedzīvotāju

bija 10,0. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2018. gadā bija 30,5 gadi (kopš 2010. gada tas palielinājies par diviem gadiem),

piedzimstot pirmajam bērnam – 28,0 gadi.

2018. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,6 (2010. gadā – 1,4), kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2)

normālai paaudžu nomaiņai. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad

piedzima 42 tūkstoši bērnu gadā. Arī Eiropas Savienībā kopumā 2018. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,6 (šis

rādītājs bija robežās no 1,3 Maltā līdz 1,9 – Francijā).

2018. gadā 61 % bērnu piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību (2010. gadā – 56 %). Pieaug otro, trešo un arī

ceturto bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2018. gadā 38 % jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē

(34 % 2010. gadā), 16 % – trešais (11 % 2010. gadā), 4 % – ceturtais (3 % 2010. gadā).

23,9 24,1 24,3 24,4 24,5 24,7 24,8 24,9 25,125,5

25,9 25,9 26,126,4

26,727,0

27,4 27,628,0

24,9 24,925,4 25,4 25,6

26,026,3 26,4

26,727,1

27,427,7

28,028,5

28,929,2

29,7 29,530,0

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

31

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(g

ad

i)

Sievietes vidējais vecums noslēdzot pirmo laulību un mātes vidējais vecums piedzimstot pirmajam bērnam

Mātes vidējais vecums dzemdējot pirmo bērnu Sievietes vidējais vecums noslēdzot pirmo laulību

1,24 1,221,25

1,321,29

1,38

1,46

1,541,59

1,47

1,36 1,34

1,45

1,53

1,651,71

1,741,70

1,61

1,0

1,1

1,2

1,3

1,4

1,5

1,6

1,7

1,8

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Summārais dzimstības koeficients


Mirstība

2018. gadā reģistrēti 28 820 mirušie jeb 15,0 uz 1 000 iedzīvotāju. Vidējais mirušo vīriešu vecums bija 69 gadi, sieviešu –

79 gadi.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2018. gadā

Uzlabojoties dzīves apstākļiem, pieaug iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums. Ja 1924. gadā Latvijā mūža ilgums bija 50,7 gadi

vīriešiem un 56,9 gadi sievietēm, tad 2018. gadā dzimušo vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir 70,1, bet sieviešu – 79,6 gadi.

Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums 2018. gadā bija viszemākais Eiropas Savienībā (Lietuvā šis rādītājs bija 70,9, Igaunijā –

74,0). Arī sievietēm mūža ilguma rādītāji gan Latvijā, gan Lietuvā (2018. gadā attiecīgi 79,6 un 80,7 gadi) ir vieni no

zemākajiem (Igaunijā – 82,7). Vēl īsāks paredzamais mūža ilgums sievietēm bija tikai Bulgārijā un Rumānijā.


Iedzīvotāju migrācija

Kopš 1991. gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā migrācijas rezultātā ir samazinājies par 450 tūkstošiem.

2018. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 10,9 tūkstoši, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs devās 15,8 tūkstoši cilvēku. Starptautiskās

ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem salīdzinājumā ar 7,8 tūkstošiem 2017. gadā. Uz

ārvalstīm devās 13 tūkstoši iedzīvotāju darbspējas vecumā (82 % no emigrējušo skaita). 8,7 tūkstoši jeb 55 % emigrantu bija

vecumā 20–39 gadi. Arī no iebraucējiem puse bija šajā vecumā.

Kopējā emigrantu skaitā 2018. gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir attiecīgi 54 % un 46 %. Lielākā daļa (70 %) no emigrējušām

sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

Imigrantu etnisko sadalījumu veido 26 % latviešu un 18 % – krievu, savukārt no emigrantiem 48 % bija latvieši un 28 % –

krievi. Pret attiecīgās tautības iedzīvotāju kopskaitu 2019. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,6 % no kopējā latviešu

skaita, bet krievu emigranti – 0,9 %.

41 % no 2018. gada imigrantiem bija no Eiropas Savienības valstīm. Būtisku daļu (37 %) veidoja imigranti no NVS, tai skaitā no

Ukrainas – 13 %, Krievijas – 8 %, Uzbekistānas – 5 %. 45 % no imigrējušajiem 2018.gada bija Latvijas valsts piederīgie –

reemigranti.

84 % no 2018. gada emigrantiem devās uz Eiropas Savienības valstīm, bet uz NVS valstīm – 7 % emigrantu.

-13

,1

-15

,0

-53

,5

-32

,3

-22

,8 -13

,7

-10

,1

-9,4 -5

,8

-4,1

-16

,4

-19

,2

-9,2

-11

,6

-15

,3

-1

1,0

-8,8

-7,9

-22

,4

-34

,5

-35

,6

-20

,1 -11

,9

-14

,3 -8,7

-10

,6

-12

,2 -7,8 -4

,9

-60

-40

-20

0

20

40

60

1990 1995 2000 2005 2010 2015

(tū

kst.

)

Starptautiskā ilgtermiņa migrācija

Emigrācija Imigrācija Migrācijas saldo


Sociālie procesi

Darba samaksa

Gada laikā darba samaksa palielinājās par 7,2 %

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 1 076 eiro. Gada laikā tā palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 793 eiro jeb 73,7 % no

bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums

pirms darba nodokļu nomaksas. Patēriņa cenu kāpums 2019. gadā par 2,8 % samazināja algoto darbinieku pirktspēju (neto

darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9 %)(1). Mēneša bruto darba samaksas mediāna 2019. gadā bija 832 eiro, neto –

613 eiro.

Vislabāk apmaksātās ir finanšu un IT pakalpojumu nozares, kur 2019. gadā vidējā bruto alga bija attiecīgi 2 083 un 1 731 eiro

mēnesī. Lauksaimniecībā (1 035 eiro), apstrādes rūpniecībā (1 040 eiro), būvniecībā (1 048 eiro) un transporta un uzglabāšanas

nozarē (1 071 eiro) vidējā bruto mēnešalga bija nedaudz zemāka par vidējo mēnešalgu valstī (1 076 eiro). Salīdzinot ar

2018. gadu, vidējā alga pakāpās virs vidējā rādītāja valstī veselības nozarē (1 105 eiro, 2018. gadā – 976 eiro).

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši. 2018. gadā

sieviešu un vīriešu stundas vidējās darba samaksas pirms darba nodokļu nomaksas (bruto) starpība bija 14,1 %, taču tas ir

zemākais rādītājs kopš 2012. gada.

(1) Strādājošo reālās darba samaksas indeksu aprēķina, attiecinot strādājošo vidējās neto darba samaksas indeksu pret patēriņa cenu indeksu.

6.18.0

10.9

8.8

17.0

23.1

32.0

22.5

-2.3

-7.5

4.5 3.95.6

8.6

7.64.7

7.0

9.9

6.8

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Strādājošo mēneša vidējās neto darba samaksas pārmaiņas % pret iepriekšējo gadu


B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde K Finanšu un apdrošināšanas darbības

C Apstrādes rūpniecība L Operācijas ar nekustamo īpašumu

D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

F Būvniecība O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts P Izglītība

H Transports un uzglabāšana Q Veselība un sociālā aprūpe

I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi R Māksla, izklaide un atpūta

J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

15,5

14,1

14,9

16,0

17,317,0 17,0

15,7

14,1

13

14

15

16

17

18

19

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

Sieviešu un vīriešu stundas vidējās bruto darba samaksas atšķirības2018. gada oktobrī

(nozares B-S bez O)

14,112,7

27,6

21,719,7 18,9 18,4 17,9

17,0

12,510,7

5,23,6

2,7

-0,4 -0,4-1,8

-4,1-5,0

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

B..S

(bez

O)

B..S K D G L Q E C N J R I M H O F B P

(%

)

Sieviešu un vīriešu stundas vidējās bruto darba samaksas atšķirības pa darbības veidiem 2018. gada oktobrī


Minimālā alga Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur eksistē valstī noteiktais minimums, ir viena no

zemākajām. 2020. gada sākumā zemāks rādītājs bija tikai Bulgārijā. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gada sākumā minimālā alga

pieauga visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Latviju, Spāniju, Beļģiju un Īriju. Polijā minimālās algas pieaugums bija lielākais

Eiropas Savienībā – 16,8 %, 2019. gada sākumā sasniedzot 611 eiro. Lietuvā minimālā alga pieauga līdz 607 eiro (9,4 %), bet

Igaunijā – līdz 584 eiro (8,1 %).

Datu avots: Eurostat [earn_mw_cur] 03.02.2020.

2 142

1 656

1 636

1 599

1 594

1 584

1 539

1 050

941

777

758

741

611

607

584

580

575

546

487

466

430

312

0 250 500 750 1 000 1 250 1 500 1 750 2 000 2 250

Luksemburga

Īrija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

Beļģija

Vācija

Francija

Spānija

Slovēnija

Malta

Grieķija

Portugāle

Polija

Lietuva

Igaunija

Slovākija

Čehija

Horvātija

Ungārija

Rumānija

LATVIJA

Bulgārija

Minimālā mēneša darba alga 2020. gada 1. janvārī(eiro)


Darba ņēmēju mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna teritoriālajās vienībās 2019. gadā

(Darba ņēmēji ietverti teritoriālajā vienībā pēc faktiskās dzīvesvietas. Mēneša vidējie ienākumi ir vismaz 55 eiro.) (eiro)

Datu avots: Valsts ieņēmumu dienesta dati. Mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā

sakārtotu darba ņēmēju bruto darba ienākumu rindas vidū.


Izglītība

Izglītības līmenis pieaug

2019. gadā 30,5 % iedzīvotāju vecumā 15-74 gadiem bija augstākā izglītība, kas ir 1,5 reizes vairāk kā 2000 gadā. Šai laika

periodā sarucis iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību vai zemāku no 31,0 % līdz 14,7 %. Gandrīz nemainīgs saglabājies

iedzīvotāju īpatsvars ar arodizglītību vai vidējo profesionālo un vispārējo vidējo izglītību, attiecīgi 28,6 % un 26,2 % 2019. gadā.

Lielākās atšķirības starp dzimumiem vērojamas augstākajā izglītībā (ieskaitot doktora grādu) ‒ sievietēm augstākā izglītība ir

36,6 %, vīriešiem ‒ 23,7 %; profesionālā vidējā vai arodizglītība ir 31,3 % vīriešu pretstatā 26,1 % sievietēm.

Izglītojamie pa izglītības līmeņiem (ISCED 2011)

2015/16 2016/17 2017/18 2018/19

Izglītojamo skaits (mācību gada sākumā) 417 672 421 078 421 809 421 317

Pirmsskolas izglītība (0. līmenis) 92 095 94 249 96 626 99 177

Pamatizglītība, 1. posms (1.–6. klase) 120 308 121 506 121 674 120 787

Pamatizglītība, 2. posms (7.–9. klase un profesionālā pamatizglītība) 56 128 56 282 56 501 57 009

Vidējā izglītība, 3. līmenis (10.–12. klase un vidējā profesionālā izglītība) 60 343 61 078 60 825 60 537

Profesionālā izglītība, 4. līmenis (pēc vidējās izglītības, ne augstākā izglītība) 4 516 5 049 4 581 3 452

Augstākā izglītība (5., 6., 7. līmenis) 81 972 80 623 79 406 78 229

Doktorantūra (8. līmenis) 2 310 2 291 2 196 2 126

13,2 14,2 16,6 21,8 27,0 30,5

35,0 31,8 31,131,4

31,9 28,6

20,6 23,1 24,825,6

24,7 26,220,5 22,4

22,718,4 14,3 12,510,7 8,6 4,8 2,8 2,1 2,2

0%

25%

50%

75%

100%

1996 2000 2005 2010 2015 2019

Iedzīvotāju īpatsvars % pēc izglītības līmeņa

Zemāka par pamatizglītību

Pamatizglītība

Vispārējā vidējā izglītība

Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība

Augstākā izglītība


Bērnu skaits pirmsskolas izglītībā palielinājies par 2,6 %

Samērā augsta ir bērnu 3–6 gadu vecumā iesaiste pirmsskolas izglītībā – 2018. gadā 93,0 % bērnu šajā vecumā apmeklēja

pirmsskolas izglītības iestādes (2017. gadā – 93,1 %, bet 2010. gadā – 88,4 %). 2018. gadā pirmsskolas izglītībā iesaistījās

99,2 tūkstoši bērnu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. 2018./2019. mācību gadā 79,6 % bērnu apmeklēja pirmsskolas

izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, bet 19,7 % – ar krievu mācību valodu. Lai gan lielākā daļa bērnu apmeklēja

pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, turpina pieaugt bērnu skaits privātajās izglītības iestādēs – tās apmeklēja

10,0 tūkstoši jeb 10,1 % bērnu. Privāto bērnudārzu skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis divas reizes un izmaiņas galvenokārt

skārušas Rīgu.

Samazinājies vispārizglītojošo skolu skaits

2018./19 mācību gada sākumā Latvijā bija 740 vispārizglītojošās skolas, tai skaitā 60 sākumskolas un 280 pamatskolas, kurās

mācījās 48 640 bērni, kā arī 322 vidusskolas ar 149 249 skolēniem. Tāpat mācības notika 24 vakara, neklātienes un tālmācības

skolās (9 552 audzēkņi) un 54 speciālajās izglītības iestādēs (7 183 izglītojamie). 2018./2019. mācību gadā 1.–6. klasē kopumā

mācījās 120 787 skolēni, 7–9. klasē – 56 823, bet 10.–12. klasē – 37 014.

Mācību turpinājums pēc pamatskolas un vidusskolas

2018. gadā par nedaudz vairāk kā vienu procentpunktu samazinājies pamatskolu beigušo skolēnu īpatsvars, kuri tālāk

izvēlējušies mācīties profesionālās izglītības iestādēs (34,5 %), savukārt par 2,2 procentpunktiem palielinājies jauniešu skaits,

kas neturpina mācības (5,4 %). 12. klasi beigušo īpatsvars, kuri turpina studijas augstskolās un koledžās, palielinājies par

3,9 procentpunktiem (62,6 %), bet 31,7 % izvēlējušies neturpināt mācības.

59,0 63,1 65,0 60,9 63,2 60,1

36,034,8 29,9 33,8 32,3 34,5

5,0 2,1 5,1 5,3 4,5 5,4

0%

25%

50%

75%

100%

1995 2000 2005 2010 2015 2018

(%

)

Pamatskolu beigušo turpmākā izglītība

Mācības neturpina

Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs

Mācības turpina vidusskolās

56,063,7

74,2

58,9 59,6 62,6

15,012,0

4,3

4,2 7,6 5,7

29,0 24,3 21,5

36,9 32,8 31,7

0%

25%

50%

75%

100%

1995 2000 2005 2010 2015 2018

(%

)

Vidusskolu beigušo turpmākā izglītība

Mācības neturpina

Mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs

Mācības turpina augstskolās un koledžās


Sarucis audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā

2019./2020. m.g. sākumā profesionālās izglītības programmās mācības uzsāka 26,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 1,4 % mazāk

nekā gadu iepriekš. Lai gan ierasts, ka profesionālo izglītību vairāk apgūst vīrieši (2019./2020. m.g. – 55,1 %), dati liecina, ka

pēdējo gadu laikā vīriešu un sieviešu īpatsvars izlīdzinās (2010./2011. mācību gada sākumā vīriešu īpatsvars bija 60,2 %).

Visvairāk audzēkņu apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību (34,4 %), kā arī ar pakalpojumiem saistītās programmas

(23,7 % – galvenokārt viesnīcu un restorānu servisu un skaistumkopšanas pakalpojumus). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu

par 4,6 % samazinājies uzņemto izglītojamo skaits – mācības uzsāka 11,1 tūkstotis jauno audzēkņu, no tiem vairākums iepriekš

nosauktajās programmās. 2019. gadā profesionālo izglītību ieguva 6,4 tūkstoši audzēkņu, no tiem trešdaļa – kvalifikāciju

inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā.

23 122

27 338

25 379

21 539

15 758

16 103

15 800

14 863

14 748

19 255

21 287

17 358

14 228

12 180

12 847

12 728

12 298

12 024

42 377

48 625

42 737

35 767

27 938

28 950

28 528

27 161

26 772

0 10 000 20 000 30 000 40 000 50 000

1995

2000

2005

2010

2015

2016

2017

2018

2019

Audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs

Vīrieši Sievietes Pavisam

34,4

23,7

15,8

11,6

8,3

3,1

3,0

0 5 10 15 20 25 30 35

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Pakalpojumi

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

Lauksaimniecība

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

Audzēkņu sadalījums % izglītības tematiskajās grupās

2019./20. mācību gada sākumā


Palielinājies uzņemto studentu skaits

2019./2020. akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestāžu skaits nav mainījies – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs

(29 augstskolās un 25 koledžās). Augstāko izglītību apgūst 79,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2 % mazāk nekā pirms gada.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 29,4 tūkstoši studentu, kas ir par 6,3 % vairāk nekā

gadu iepriekš, ko ietekmēja uzņemto mobilo studentu skaits. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (57,1 %) studijas ir uzsākuši par

personīgajiem līdzekļiem, savukārt 42,9 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vairums pirmkursnieku (10,7 tūkstoši jeb 36,6 % no kopējā uzņemto studentu skaita)

izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Vienlaikus turpina pieaugt interese par veselības aprūpes un sociālās

labklājības, kā arī pakalpojumu studiju programmām, kurās uzņemto studentu skaits gada laikā pieaudzis par 9,1 %. 2019. gadā

uzņemto studentu pieaugums bija vērojams arī dabas zinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju studiju programmās

(par 9,0 %).

Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas un Latvijā

studē ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju). Šobrīd Latvijā studē 10,1 tūkstotis mobilo studentu, kas ir par 21,1 % vairāk nekā

pērn un par 93,1 % vairāk nekā 2014. gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (53,7 %) no šī

studentu skaita iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū,

vairākums šo studentu (67,8 %) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,3 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.

77 817

76 784

74 038

71 975

69 260

6 465

6 130

7 564

8 380

10 148

84 282

82 914

81 602

80 355

79 408

0 20 000 40 000 60 000 80 000 100 000

2015

2016

2017

2018

2019

Studentu skaits augstskolās un koledžās

Studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Latvijā

Mobilie studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju

Pavisam

33,6

16,4

15,6

9,2

9,0

7,8

6,8

1,6

0 5 10 15 20 25 30 35

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

Pakalpojumi

Humanitārās zinātnes un māksla

Izglītība

Lauksaimniecība

Studentu sadalījums % izglītības tematiskajās grupās 2019./20. akadēmiskā gada sākumā


Pakāpeniski tiek palielināts pedagogu atalgojums

No 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības, pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības un

profesionālās ievirzes izglītības pedagogu zemākā mēnešalga tiek palielināta no 710 eiro līdz 750 eiro par likmi jeb 30 stundu

darba nedēļu. Algu paaugstināšanai 2019. gadā papildu paredzētais finansējums ir 7 658 482 eiro, savukārt 2020. gadā un

turpmākajos gados nepieciešamais finansējums ir 22 973 631 eiro. Līdz 2022. gada septembrim minimālo algas likmi plānots

paaugstināt līdz 900 eiro. (1)

Izdevumi izglītībai pēc izdevumu avota

1995 2000 2005 2010 2015 2016 (2)2017

Pavisam (milj. eiro) 284,2 503,4 844,6 1 138,7 1 473,4 1 344,7 1 431,8

Valsts 225,7 381,4 651,7 911,5 1 298,0 1 181,7 1 188,5

Privātie 58,5 116,0 179,7 185,2 153,3 149,5 218,8

Ārvalstu 0,0 6,0 13,2 42,0 22,1 13,5 24,5

Valsts izdevumi izglītībai % no IKP 6,2 5,6 5,1 5,0 5,3 4,7 4,4

(1) https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/pedagogu-algas-minimalo-likmi-no-1septembra-paaugstinas-lidz-750-eiro

(2) Ietver 0-2 gadus vecu bērnu apmācību pirmsskolas izglītības iestādēs.

2 719

1 717

1 011

557

548

456

317

295

234

186

174

166

149

144

136

110

1 229

0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000

Indija

Uzbekistāna

Vācija

Ukraina

Krievija

Zviedrija

Somija

Šrilanka

Pakistāna

Kazahstāna

Norvēģija

Lietuva

Azerbaidžāna

Apvienotā Karaliste

Itālija

Baltkrievija

citas valstis

Mobilo studentu skaits 2019./20. akadēmiskā gada sākumā(valstis, kurās iegūta iepriekšējā izglītība)


Kultūra

Kultūras iestādes

2018. gadā Latvijā pastāvīgi darbojās deviņi valsts un pašvaldību profesionālie teātri. 2018. gadā pabeigtas 30 dokumentālās,

1 animācijas, 10 pilnmetrāžas un 7 īsfilmas. Latvijas filmas kinoteātros noskatījās 556,8 tūkst. cilvēku. Pēc Nacionālā kino centra

datiem vispopulārākā pilnmetrāžas spēlfilma 2019. gadā bija “Dvēseļu putenis”, ko noskatījās 227 tūkst. kinoteātru apmeklētāju.

Kultūras iestāžu darbība

2005 2010 2015 2017 2018

Muzeju skaits ieskaitot filiāles, gada beigās 130 120 113 115 115

Apmeklējumu skaits, tūkst. 2 070 2 419 3 260 3 715 3 774

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 925 1 153 1 648 1 913 1 958

Kinoteātru skaits, gada beigās 17 17 16 18 20

Apmeklējumu skaits kinoteātros un kultūras centros, tūkst. 1 667 2 106 2 358 2 477 2 524

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 745 1 004 1 192 1 275 1 309

Valsts un pašvaldību profesionālo teātru skaits, gada beigās 9 9 9 9 9

Izrāžu skaits 2 786 3 020 3 253 3 342 3 473

Apmeklējumu skaits, tūkst. 760 843 975 999 926

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 339 402 493 515 480

745

957

1 074 1 066

908

1 004 1 001

1 1241 181 1 159 1 192

1 284 1 275 1 309

339 341391 371 367 402

462 490 494 484 493 491 515 480

925976

1 0931 174

1 016

1 1531 235

1 301 1 321

1 490

1 648

1 812

1 9131 958

250

500

750

1 000

1 250

1 500

1 750

2 000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Muzeju, teātra izrāžu un kinoseansu apmeklējumi

(skaits uz 1 000 iedzīvotāju)

Kinoseansi Teātri Muzeji


Bibliotēkas

2018. gadā Latvijā darbojās 1 597 bibliotēkas, vidēji uz 1,2 tūkst. iedzīvotāju bija viena bibliotēka. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu

to skaits ir samazinājies par 52, bet salīdzinot ar 2010. gadu par 234.

Bibliotēku darbība 2018. gadā

Bibliotēku skaits Bibliotēkas aktīvie

lietotāji

Izsniegums,

milj. eks.

Pavisam 1 597 811 584 19,8

Latvijas Nacionālā bibliotēka 1 26 218 0,4

Augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas 48 99 984 2,3

Speciālās bibliotēkas 27 8 873 0,2

Publiskās bibliotēkas 789 415 949 11,0

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas 732 260 560 5,9

Izdevējdarbība un iespiedliteratūra

2018. gadā no 2 161 izdevumiem 1 578 ir oriģinālizdevums ar tirāžu 1 347 tūkst. eksemplāru, 578 tulkojumi ar tirāžu 799 tūkst.

eksemplāru un 5 vārdnīcas ar tirāžu 3,5 tūkst. eksemplāru.

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

(tū

kst.

)

Izdoto grāmatu un brošūru skaits

Latviešu valodā citās valodās


26,5

22,4

14,6

10,4

8,6

5,7

4,0

3,9

2,3

1,6

0 5 10 15 20 25 30

Daiļliteratūra (neieskaitot bērnu)

Uzziņu literatūra

Bērnu literatūra (populārzinātniskā un daiļliteratūra)

Zinātniskā

Populārzinātniskā

Memuārliteratūra

Lietišķā

Reliģiskā literatūra

Mācību

cita

Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums % pēc literatūras veida 2018. gadā

tulkojumi citās

valodās

2,0%

oriģinālizdevumi citās

valodās

10,2%

oriģinālizdevumi

krievu valodā

5,4%

oriģinālizdevumi

angļu valodā

5,4%

oriģinālizdevumi

latviešu valodā

52,2%no angļu 13,1%

no vācu 3,4%

no krievu 2,0%

no franču 1,3%

no citām 5,0%

tulkojumi

latviešu valodā

24,8%

Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums pēc valodas 2018. gadā


Likumpārkāpumi

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās

2019. gadā reģistrēti 39 906 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 7,8 % mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu (43 260).

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi

2005 2010 2015 2018 2019

Pavisam 51 435 51 108 47 406 43 260 39 906

Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 127 82 87 78 75

Smagi miesas bojājumi 336 181 178 178 158

Izvarošana 242 79 60 71 85

Laupīšana 2 163 1 072 779 534 493

Īpašuma zādzība (1) 23 924 25 659 21 804 19 440 17 578

Huligānisms 1 014 429 225 116 119

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kam ir bijušas smagas sekas 1 529 603 689 583 539

Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana 1 049 2 189 3 529 3 606 3 159

Smagie noziegumi no kopējā reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaita 17 706 17 239 15 511 11 526 10 073

Uz 10 000 iedzīvotāju 230 244 240 225 ...

(1) Sākot no 2011. gada, ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.

35

42

62

53

4139 38 37 37

44

50 5149

52

62

51

62

5657 57

51 52 5048 48 47

46 44 4340

0

10

20

30

40

50

60

70

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

(tū

kst.

)

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

no tiem smagie noziegumi Nodarījumu skaits - pavisam


Reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2018 gadā

(ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus)

230

281

253

264 265

244250

245236

243 240233

228224

180

200

220

240

260

280

300

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Latvijā


Joprojām visizplatītākās ir zādzības

2019. gadā reģistrētas 17 578 zādzības (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā), kas veido 44 % no visiem

reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tomēr zādzību skaits pēdējos gados turpina samazināties: par 9,6 % salīdzinājumā

ar 2018. gadu un par 31,5 %, salīdzinot ar 2010. gadu. Aptuveni ceturtā daļa (2019. gadā – 25,2 %, 2018. gadā – 26,6 %)

reģistrēto noziegumu klasificējami kā smagi. 2019. gadā par 4,0 % samazinājies slepkavību ar iepriekšēju nodomu skaits –

reģistrētas 75 slepkavības (2018. gadā – 78). Latvijas ieslodzījuma vietās 2019. gada beigās atradās 3,4 tūkst. personu, kas ir

par 3,1 % mazāk nekā 2018. gadā.

Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu vidū: 2019. gadā Latvijā bija 4,7 %

nepilngadīgo noziedznieku. Sieviešu īpatsvars, kuras veikušas noziegumu, gandrīz nav mainījies (13,1 %), salīdzinot ar

2018. gadu, kad šis rādītājs bija 13,7 %.

Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas

2005 2010 2015 2018 2019

Apsūdzētās personas 17 025 15 848 10 060 9 375 9 408

No noziegumus izdarījušo kopskaita (%):

sievietes 11,2 14,6 14,4 13,7 13,1

nepilngadīgie 16,2 6,2 4,9 5,2 4,7

Īpašuma zādzība

37,5%

Narkotisko vielu nelikumīga

izgatavošana, glabāšana

vai realizēšana12,5%Smagi

miesas

bojājumi1,9%

Huligānisms

0,8%

Slepkavība ar

iepriekšēju

nodomu0,5%

Izvarošana

0,1%

Citi

noziedzīgie

nodarījumi46,7%

Notiesāto personu skaits sadalījumā pēc nozieguma veida 2018. gadā

9 102

notiesātie


Mājsaimniecību ienākumi

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieaug

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Salīdzinot ar

2017. gadu, ienākumi pieauga par 11,7 % (2017. gadā tika fiksēts pieaugums par 11,8 %, 2016. gadā – par 4,9 % un

2015. gadā par 7,6 %).

Samazinās nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits

2018. gadā Latvijā nabadzības riskam (1) bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9 % iedzīvotāju – par 0,4 procentpunktiem mazāk

nekā 2017. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā),

izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un

vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

(1) Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa.

Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

176

223

316

355

303286

305320

354387

417437

489

546

24,2

27,0

41,9

12,3

-14,8

-5,7

6,65,1

10,79,3

7,64,9

11,8 11,7

-20,0

-10,0

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

-250

-200

-150

-100

-50

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

550

600

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

(eir

o)

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Apjoms Pārmaiņas pret iepriekšējo gadu


2018. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas

personas mājsaimniecībai (2017. gadā – 367 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz

14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī (2017. gadā – 770 eiro mēnesī).

Nabadzības risks turpina samazināties bērniem, vecākā gadagājuma iedzīvotājiem tas saglabājas nemainīgi augsts

Jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem, sasniedzot 14,5 % 2018. gadā

(2017. gadā – 17,5 %). Savukārt visaugstākais nabadzības risks bija iedzīvotājiem, kuri bija vismaz 65 gadu vecumā (47,9 %).

Turklāt visneiepriecinošākā situācijā bija tie vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus veci) iedzīvotāji, kuri dzīvoja vieni.

2018. gadā gandrīz trīs ceturtdaļas (74,9 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo

gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars ir nemainīgi augsts.

432

517

463

559 563

437

388 388 387

418441

424 425446

434

19,4

23,5

21,2

25,9 26,4

20,9

19,0 19,2 19,421,2

22,5 21,8 22,123,3 22,9

0

5

10

15

20

25

30

35

40

0

100

200

300

400

500

600

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

(tū

kst.

)Nabadzības riskam pakļautie iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits Īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita


Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,5 % 2018. gadā un 8,1 % 2017. gadā). Savukārt

ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (57,7 % 2018. gadā un 59,5 % 2017. gadā) un pensionāri

(52,5 % 2018. gadā un 48,9 % 2017. gadā).

Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība

Latvijā joprojām saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta (1)

vērtība starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(1) Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība

(t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

22,9

14,516,4

12,8

24,6

47,9

20,3

15,1 16,113,6

24,1

41,8

25,1

13,816,7

12,0

25,1

51,0

0

10

20

30

40

50

60

Pavisam 0–17 18–24 25–49 50–64 65+

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupās 2018. gadā(% no iedzīvotāju kopskaita)

Pavisam Vīrieši Sievietes

36,2

38,9

35,4

37,5 37,5

35,9

35,135,7

35,235,5 35,4

34,5 34,5

35,635,2

30

32

34

36

38

40

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

Džini koeficients


Nodarbinātība un bezdarbs

Ekonomiskā aktivitāte

Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un

ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, nestrādājoši pensionāri u.c.).

Ekonomiski

aktīvie

69,5%

Ekonomiski

neaktīvie

30,5%

Darbinieki

57,5%

Darba

devēji

2,7%

Pašnodarbinātie un

neapmaksātie ģimenes

uzņēmumos nodarbinātie

4,9%

Bezdarbnieki

4,4%

Skolēni,

studenti

7,5%

Nestrādājošie

pensionāri

13,4%

Personas ar invaliditāti,

ilgstoši darbnespējīgas

personas3,4%

Bērna kopšanas

atvaļinājumā esošās

personas0,4%

Mājsaimnieki(-ces)

4,0%Pārējie

1,8%

Iedzīvotāju (15-74 gadu vecumā) ekonomiskās aktivitātes struktūra 2019. gadā

1 399,5

tūkst.


12,1

11,1

8,3

6,4

23,3

23,9

24,3

23,0

49,2

49,7

47,2

46,6

15,3

15,3

20,2

24,1

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

2005

2010

2015

2019

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sadalījums % pa vecuma grupām

15-24 25-34 35-54 55-74

62,164,2

65,667,2

65,864,6 64,5

66,1 66,0 66,367,5 68,2 68,9 69,6 69,4

55,9

59,761,6 62,0

54,352,0

54,056,1 58,2

59,160,8 61,6

62,964,5 65,0

10,0

7,0 6,17,7

17,519,5

16,215,0

11,910,8 9,9 9,6 8,7

7,4 6,3

0

10

20

30

40

50

60

70

80

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(%

)

Iedzīvotāju (15-74 gadu vecumā) ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis

Ekonomiskās aktivitātes līmenis Nodarbinātības līmenis Bezdarba līmenis


2019. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 971,3 tūkstoši jeb 69,4 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. 2019. gadā ekonomiski

aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 10,9 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet ekonomiskās

aktivitātes līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm,

attiecīgi – 73,4 % un 65,8 %.

2019. gadā nodarbināti bija 910,0 tūkstoši jeb 65,0 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

2019. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,5 procentpunktiem. 2019. gadā no visiem nodarbinātajiem 6,0 % bija

jaunieši 15–24 gadu vecumā, nedaudz vairāk kā piektdaļa (22,9 %) no visiem nodarbinātajiem bija vecumā no 25–34 gadi,

gandrīz puse (46,9 %) nodarbināto bija vecumā 35–54 gadi, bet 24,2 % vecuma grupā 55–74 gadi.

2019. gadā vērojams nodarbināto skaita pieaugums visos saimniecisko darbību veidu sektoros, izņemot tirdzniecības un

pakalpojumu sektorā.

Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pēc saimniecisko darbību veidu sektora

(NACE 2. red.) 2010 2015 2018 2019

Pavisam (tūkst. cilv.) (1) 850,7 896,1 909,4 910,0

Lauksaimniecības sektors (A) 73,3 71,1 63,3 66,3

Ražošanas sektors (B–F) 196,2 211,8 214,7 215,5

Tirdzniecības un pakalpojumu sektors (G–N) 347,9 372,7 386,2 376,8

Citi pakalpojumi (O–U) 233,1 240,1 243,3 249,9

2019. gadā bija 61,3 tūkstoši bezdarbnieku. Sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. gadā strauji pieauga bezdarba līmenis,

augstāko rādītāju (19,5 %) sasniedzot 2010. gadā. Kopš 2011. gada bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, un 2019. gadā tas

bija 6,3 %. Sieviešu bezdarba līmenis (5,4 %) arvien ir zemāks nekā vīriešiem (7,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais

jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2019. gadā tas bija 12,4 %. Viszemākais jauniešu bezdarba līmenis

2019. gadā bija Igaunijā (11,1 %), savukārt Lietuvā tas bija 11,9 %.

Pēdējos gados apmēram trešā daļa iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā nav ne nodarbināti, ne aktīvi darba meklētāji (2019. gadā –

30,6 % jeb 428,2 tūkstoši iedzīvotāju).

(1) Nodarbināto kopskaitā iekļautas arī personas, kuras nav norādījušas saimnieciskās darbības veidu.


Datu avots: Bezdarbnieki – Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēji – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

18,3

20,6

13,8

12,6

22,7

22,9

22,7

24,1

46,3

45,2

46,4

41,1

12,8

11,3

17,1

22,1

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

2005

2010

2015

2019

Bezdarbnieku sadalījums % pa vecuma grupām

15-24 25-34 35-54 55-74

78,5

68,9

52,3

76,4

179,2

162,5

130,3

104,1

93,3

82,0 81,878,4

63,159,6 57,8

20,6 15,9 9,4 8,5 24,2 61,3 56,9 46,0 33,0 27,0 24,3 22,5 18,1 14,9 12,1

38,0 34,8 33,9 31,9

67,060,3

34,730,2 32,5

35,8 38,1 39,135,2 32,3 32,5

0

50

100

150

200

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Reģistrētais bezdarbs

(tūkst. cilv.)

Bezdarbnieki no tiem ilgstošie (>12 mēneši) Bezdarbnieka pabalsta saņēmēji


Reģistrētais bezdarbs administratīvajās teritorijās 2019. gada beigās

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūras dati.


Sociālā drošība

Izdevumi pensijām pārsniedz divus miljardus eiro

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2018. gadā kopējie izdevumi valsts pensijām un sociālajiem

pabalstiem bija 2 mljrd. 832 milj. eiro, kas ir par 219 milj. eiro vairāk nekā 2017. gadā. Valsts pensijas veido lielāko izdevumu

daļu – 72,3 %. Kopējie izdevumi valsts pensijām 2018. gadā bija 2 mljrd. 48 milj. eiro (par 152 milj. eiro vairāk nekā

2017. gadā).

2018. gadā izdevumi pensijām veidoja 7,0 % pret IKP, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2017. gadā (7,1 % no IKP).

Savukārt, izdevumi valsts sociālajiem pabalstiem 2018. gadā bija 784 milj. eiro, pārsniedzot 2017. gada izdevumus par 9,4 %

jeb 67 milj. eiro. Izdevumi valsts pabalstiem 2018. gadā veidoja 2,7 % pret IKP, kas ir tieši tik pat, cik 2016. un 2017. gadā.

Valsts sociālie pabalsti

No 2018. gada 1. marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu. 2019. gadā

piemaksa piešķirta par 225,4 tūkst. bērnu (1). Savukārt kopējais bērnu skaits, par kuriem 2019. gadā izmaksāts ģimenes valsts

pabalsts, bija 345 tūkst. bērnu.

(1) Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu ir 10 eiro mēnesī par diviem bērniem un 66 eiro mēnesī par trim bērniem. Par katru nākamo bērnu

piemaksas apmērs ir par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē.

1,8 1,7 1,62,0

3,5

2,8

1,9 1,7 1,9 2,12,5 2,7 2,7 2,7

5,95,6

4,8

5,5

8,1

9,8

8,37,9 7,8

7,5 7,3 7,3 7,1 7,0

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Izdevumi pabalstiem un pensijām % pret IKP

Pabalstiem Pensijām


Valsts pensijas

Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,5 %, bet ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs

palielinājās par 7,9 % un sasniedza vidēji 314,72 eiro. Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2019. gadā bija par vidēji

25,94 eiro lielākas nekā 2018. gadā un sasniedza vidēji 339,69 eiro.

Pensiju saņēmēji

2000 2010 2015 2018 2019

Pavisam (tūkst.) 638,3 574,4 570,1 556,7 554,1

Vecuma pensijas 513,7 475,9 466,7 452,9 450,5

Invaliditātes pensijas 83,2 69,3 73,3 74,7 74,5

Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā 36,2 26,9 19,8 18,5 18,3

Izdienas pensijas (1) 5,2 2,4 10,3 10,7 10,8

Vispārējais likumā noteiktais pensionēšanās vecums (gadi) (2) 62,00 62,00 62,50 63,25 63,50

(1) Sākot ar 2011. gadu, izdienas pensiju saņēmēju skaitā ietilpst Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras no valsts pamatbudžeta līdzekļiem

izmaksātās izdienas pensijas iekšlietu ministrijas darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem u.c. (2) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par

20 gadiem. No 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā noteikumi par pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadu vecumam.

Vecums

45,6%

Slimība, veselības

aprūpe

27,0%

Ģimene, bērni

10,6%

Invaliditāte

8,6%

Bezdarbs

4,4%

Administratīvās

izmaksas

1,5%

Apgādnieka

zaudējums

1,2%

Sociālā

atstumtība

0,7% Mājoklis

0,4%

Citi

izdevumi

0,03%

Sociālās aizsardzības izdevumi pēc ESSPROS klasifikācijas 2018. gadā

4 440

(milj. eiro)


Samazinās adoptēto bērnu skaits

2018. gadā samazinājās iemītnieku skaits ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs (2018. gadā – 13 013 personas, 2017. gadā –

13 310 personas) un aizbildnībā esošo bērnu skaits (2018. gadā – 4 398 bērni, 2017. gadā – 4 459 bērni). Turpina samazināties

adoptēto bērnu skaits – 2019. gadā adoptēti 150 bērni, kas ir divreiz mazāk kā 2014. gadā, kad tika adoptēti 300 bērni.

111130

79

120 111147

11483

140 136 128 142 131

178

135119

6950 42

4630

15

60 88

88

90

103

105 99 128 110112

122

132127

127

102 108

157 160

94

180

199

235

204186

245235

256 252243

300

267

246

196

152 150

0

50

100

150

200

250

300

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Adoptēto bērnu skaits

Latvijā Uz ārzemēm Pavisam

3,6 3,6 3,63,4

3,1

2,9

2,6 2,62,5

2,2

1,9 2,0 1,91,9

1,61,5

1,31,2

0,9

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(tū

kst.

)

Bērnu skaits sociālās aprūpes centros

Valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpes centri Pašvaldību un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri Pavisam


Veselība

Veselības aprūpes pamatrādītāji gada beigās

2005 2010 2015 2017 2018

Visu specialitāšu ārstu skaits (pamatdarbā) 8 207 7 951 7 626 7 289 7 101

Rezidentu un stažieru skaits 502 463 649 805 830

Speciālistu ar augstāko medicīnisko profesionālo izglītību skaits 299 519 980 1 078 1 093

Medicīnas māsas ar augstāko izglītību 410 1 090 1 987 3 283 3 461

Ārstniecības personu skaits ar vidējo medicīnisko izglītību 14 927 13 217 11 625 9 896 9 605

Slimnīcu skaits 109 67 67 63 62

Gultu skaits slimnīcās (vidēji gadā) 17 677 11 920 11 261 10 812 10 587

34 37 38 3943

46 4643

7 8 811

0

20

40

60

2000 2005 2010 2015 2000 2005 2010 2015 2000 2005 2010 2015

Visu specialitāšu ārsti/ Physicians of all

specialities

Medicīnas māsas/ Nurses Ārsta palīgi, feldšeri/ Physician assistants

Veselības aprūpes rādītāji (uz 10 000 iedzīvotāju)

87 81

145

111 89

269

211

183 188

142

67 63 62

3042

57 63 62

102120

137 141

87

57 56 55

0

50

100

150

200

250

300

1920 1925 1930 1935 1940 1958 1970 1980 1990 2000 2010 2017 2018

Slimnīcas un gultu skaits slimnīcās

Slimnīcas Gultas uz 10 000 iedzīvotāju


Ārstu skaits turpina pakāpeniski samazināties

2018. gadā Latvijā pamatdarbā kopumā visās specialitātēs bija nodarbināts 7 101 ārsts, kas ir par 188 ārstiem mazāk nekā

2017. gadā. Kopš 2009. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā pakāpeniski samazinās. Pēdējos 10 gados visvairāk samazinājies

onkologu, terapeitu, pediatru, otolaringologu un ginekologu/dzemdību speciālistu skaits, turpretim ģimenes ārstu skaits 10 gadu

laikā ir pieaudzis. 2018. gadā veselības aprūpes iestādēs ārstniecības praksi guva 830 rezidenti un stažieri, kuru skaits pēdējo

piecu gadu laikā ir palielinājies par 36,6 %.

Pieaug pirmo reizi noteiktā invaliditāte strādājošajiem

2018. gadā 16 301 pieaugušajam pirmo reizi bija noteikta invaliditāte, no tiem strādājošas bija 6 102 personas. Visbiežākais

invaliditātes cēlonis strādājošajiem bija ļaundabīgie audzēji (24,8 %), skeleta, muskuļu un saistaudu slimības (23,8 %) un

asinsrites sistēmas slimības (15,8 %). Turpretim katrai ceturtajai nestrādājošajai personai ar pirmreizēji noteikto invaliditāti bija

asinsrites sistēmas slimības (22,9 %).

2019. gadā pirmreizēji un atkārtoti bērna-invalīda statuss noteikts 2 490 bērniem līdz 17 gadu vecumam. Saskaņā ar Labklājības

informācijas sistēmas (LabIS) datiem 2019. gada decembrī Latvijā bija reģistrētas 196 159 personas ar invaliditāti, tajā skaitā

2 545 personām ir dzirdes, 9 880 – redzes, 34 107 – kustību un 27 129 personām psihiski un uzvedības funkcionālie traucējumi.

2,7 2,5 2,42,8

3,43,7

4,2

4,94,7

5,5 5,34,8 4,8

5,4 5,35,7 5,6

5,4

6,1

6,36,0 6,0 6,1

6,56,2

5,75,4

7,3

9,1

10,6

9,810,2

11,210,9 10,9

11,3

10,510,2

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(tū

kst.

)

Pirmoreiz par invalīdiem atzīto iedzīvotāju skaits

Strādājošie/ Persons at work Nestrādājošie/ Persons not at work


Veselīgā mūža ilgums

Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības pašvērtējuma datiem. 2018. gadā Latvijā

paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija 51,0 gadi, bet sievietēm – 53,7 gadi. Latvijas rādītāji ir viszemākie Eiropas

Savienībā, visaugstākie rādītāji ir Zviedrijai (73,7 gadi vīriešiem) un Maltai (73,4 gadi sievietēm). Latvijā veselīgie dzīves gadi

veido 72,8 % no vīriešu un 67,4 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu pavada bez

nopietnām veselības problēmām pēc pašnovērtējuma. Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga mūža ilgumu 2018. gadā bija

2,7 gadi.

Veselības pašvērtējums

2019. gadā 42,1 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi kāda hroniska slimība vai ilgstošas veselības problēmas.

Atšķirības ir vērojamas dzimumu griezumā – 46,2 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk ilgstošas veselības

problēmas norādījuši vīrieši (37,0 %). Apmeklēt zobārstu bija nepieciešams, bet to neizdarīja 13,5 % Latvijas iedzīvotāju, taču

šis rādītājs atšķiras iedzīvotāju ienākumu griezumā. Nepieciešamības gadījumā zobārstu nebija apmeklējis gandrīz katrs ceturtais

(23,8 %) iedzīvotājs ar zemiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), turpretim tikai 6,3 % – no iedzīvotājiem ar augstu ienākumu

līmeni (5. kvintiļu grupa).

90,7

82,2

69,4

68,2

32,7

30,5

16,0

11,0

0 25 50 75 100

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

16–24 g

adi

25–49 g

adi

50–64 g

adi

65+

gadi

Veselības pašvērtējums 2019. gadā(veselība ir laba vai ļoti laba; % no kopskaita attiecīgajā grupā)


Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2018. gada beigās

Datu avots: Slimību profilakses un kontroles centra dati.

4,1 4,2 4,5 4,6

5,5 5,7 5,8 5,7 6,0 6,1 6,3 6,4 6,5 6,6 6,8 6,7 6,8 6,9 7.0

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Latvijā


Būvniecība, rūpniecība, tirdzniecība

Būvniecība

Būvniecības produkcijas indekss pieauga par 2,9 %

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās

pieauga par 2,9 %. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā (par 7,8 %), inženierbūvniecībā (par 1,0 %)

un specializētajos būvdarbos (par 0,2 %).

Lielākais apjoma kāpums inženierbūvniecībā bija ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 7,8 %) bet kritums – pilsētsaimniecības

infrastruktūras objektu būvniecībā (par 6,6 %) un pārējā inženierbūvniecībā (ietver ūdensceļus, ostu un upju piestātnes,

rūpniecības kompleksās būves, brīvdabas sporta laukumus u.c.) (par 15,7 %).

Specializētajos būvdarbos pieaugums bija elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citās līdzīgās darbībās

(par 5,2 %) un citos specializētajos būvdarbos (par 13,9 %), bet samazinājums būvdarbu pabeigšanas (apmetēju darbi, grīdas

un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.) darbos (par 6,2 %) un ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā

(par 29,0 %).

Būvniecības produkcijas apjoma pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

2005 2010 2015 2018 2019

Pavisam (neizlīdzināti dati, %) (F) 14,3 -15,7 -0,6 21,9 2,9

Ēku būvniecība (F41) 19,3 -14,7 -8,2 25,6 7,8

Inženierbūvniecība (F42) 18,5 -13,3 0,4 11,6 1,0

Specializētie būvdarbi (F43) 7,5 -18,8 5,9 27,8 0,2

112,8

128,6

144,4

140,4

78,165,8

73,9

84,8

91,0

100,6 100

83,4

99,0

120,6124,1

60

80

100

120

140

160

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Būvniecības produkcijas apjoma indeksi

(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)


Visvairāk būvatļauju izsniegtas jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai

2019. gadā izsniegtas 3 401 būvatļaujas (1) dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un

restaurācijai par kopējo platību 844 tūkst. m2 (jaunajai būvniecībai – 2 511 būvatļaujas par 597 tūkst. m2 platību). Viena

dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 2 045 būvatļaujas (paredzamā platība 411 tūkst. m2).

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1 583

būvatļaujas par kopējo platību 1 770 tūkst. m2 (jaunajai būvniecībai – 1 056 būvatļaujas ar paredzamo platību 886 tūkst. m2).

Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 316 būvatļaujas par kopējo platību 732 tūkst. m2, no tām 207

izsniegtas jaunbūvēm par kopējo platību 360 tūkst. m2.

Izsniegto būvatļauju skaits jaunu ēku būvniecībai

2000 2005 2010 2015 2018 2019

Viena dzīvokļa mājas 931 3 810 1 101 1 386 1 925 2 045

Divu vai vairāku dzīvokļu mājas 9 229 38 49 132 151

Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 24 136 27 52 10 72

Biroju ēkas 28 38 19 11 24 16

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 210 122 35 36 43 41

Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 143 188 180 151 160 207

(1) No 2014. gada 4. ceturkšņa būvniecības statistikā termins „izdotās būvatļaujas” raksturo izdarīto atzīmju skaitu būvatļaujā par būvdarbu

uzsākšanas nosacījumu izpildi.


Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms pieaug

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās

pieauga par 0,8 %. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 2,0 %, bet ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

saruka par 5,0 %, elektroenerģijas un gāzes apgāde – par 4,4 %.

Lielākā ietekme uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija produkcijas

izlaides pieaugumam elektrisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,0 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un

iekārtas (par 13,5 %), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 9,3 %), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu

ražošanas nozarē (par 8,8 %).

Lielākie ražošanas apjoma kritumi 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bija apģērbu ražošanā (par 5,5 %), automobiļu,

piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē (par 3,7 %), kā arī mēbeļu ražošanā (par 2,8 %).

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās

pieauga par 3,4 %. To ietekmēja kāpums vietējā tirgū par 4,5 % un eksportā – par 2,8 % (tai skaitā eirozonā – par 2,9 %, ārpus

eirozonas – par 2,7 %). 2019. gadā 64,9 % (2018. gadā – 65,4 %) no apstrādes rūpniecības realizētās produkcijas tika

eksportēts.

86,8

92,493,5

90,5

74,1

85,0 92,7

98,4 97,6 96,5

100

105,4

114,2115,9

117,0

70

80

90

100

110

120

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi

(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)


36,1

35,4

34,5

34,6

35,1

26,7

27,6

29,5

29,9

29,7

37,2

37,0

36,0

35,5

35,2

0 25 50 75 100

2015

2016

2017

2018

2019

Apstrādes rūpniecības apgrozījums produkcijas realizācijas virzienos(%)

Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija eirozonā Eksportētā produkcija ārpus eirozonas

Pārtikas produktu un

dzērienu ražošana

(NACE, 10–11)21,9%

Kokapstrāde

(NACE, 16)

26,7%

Metālu un metāla

izstrādājumu ražošana

(NACE, 24–25)9,2%

Ķīmiskā

rūpniecība un

farmācija (NACE, 20–22)

8,3%

Nemetālisko

minerālu

izstrādājumu ražošana (NACE, 23)

5,8%

Elektrisko un

optisko iekārtu

ražošana (NACE, 26–27)

8,9%

Pārējās

nozares

19,2%

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pa darbības veidiem 2019. gadā


Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,3 %

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,3 %, pārtikas preču mazumtirdzniecības

apjoms palielinājās par 1,1 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 4,1 %, bet

autodegvielas par 0,4 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

2005 2010 2015 2018 2019

Pavisam (47) (salīdzināmajās cenās, %) 18,0 -3,0 4,9 3,8 2,3

Pārtikas (4711; 472) 15,7 -5,3 2,7 4,4 1,1

Nepārtikas (4719; 474–479) 23,7 1,4 5,3 3,7 4,1

Autodegvielas mazumtirdzniecība (4730) 13,3 -6,5 9,2 2,8 0,4

4,9

10,712,1

9,5

18,0 18,2

12,9

-7,3

-25,6

-3,0

2,4

7,3

3,8 3,54,9

2,34,3 3,8

2,4

-30

-20

-10

0

10

20

30

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(%

)

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (salīdzināmajās cenās)


Tūrisms

Latvijas tūristu mītnēs pieaudzis apkalpoto viesu skaits

2019. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,85 milj. viesu, kas ir par 1,6 % vairāk nekā 2018. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo

gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 2,6 % un sasniedzis 5,51 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs

bija 1,9 naktis.

2019. gadā tūristu mītnēs apkalpoti 907,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 2,7 % vairāk nekā 2018. gadā, savukārt to

pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis par 2,0 % un bija 1,66 milj. Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā,

kur apmetās 25,1 % viesu, Jūrmalā – 9,3 %, Liepājā – 7,3 %, Daugavpilī – 4,6 %, Ventspilī – 3,3 % un Siguldas novadā –

2,8 %.

2019. gadā apkalpoti 1,95 milj. ārvalstu viesu, kas ir par 1,1 % vairāk nekā pagājušajā gadā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto

nakšu skaits audzis par 2,9 %, sasniedzot 3,85 milj. nakšu. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 75 %, Jūrmalā – 8,9 %,

Liepājā – 2 %, Siguldas novadā – 1,9 %, Daugavpilī – 1,5 % un Ventspilī – 1,4 %.

Viesnīcu darbības rādītāji 2019. gadā

Bez kategorijas

Viena zvaigzne, divas zvaigznes

Trīs zvaigznes Četras zvaigznes Piecas zvaigznes

Viesnīcu skaits, gada beigās 110 5 55 50 14

Numuru skaits, gada beigās 2 558 95 2 724 5 091 974

Gultasvietu skaits, gada beigās 5 713 192 5 503 9 609 1 817

Apkalpotās personas 359 546 4 672 514 480 1 184 100 171 641

apkalpotie ārvalstu viesi 203 037 2 518 348 239 1 001 029 147 043

Pavadītās naktis 586 452 8 668 901 502 2 059 939 312 681

ārvalstu viesu pavadītās naktis 356 003 3 839 642 658 1 781 997 275 497

1,31,5 1,6

1,11,3

1,6 1,61,8

2,1 2,12,3

2,62,8 2,9

0,8 0,80,9

0,80,9

1,1 1,11,2

1,4 1,5 1,61,8

1,9 1,9

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(m

ilj.

)

Tūristu mītnēs apkalpotās personas

Apkalpotās personas no tām apkalpotie ārvalstu viesi


Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas indeksi salīdzināmajās cenās (2015=100)

2016 2017 2018 2019

Lauksaimniecības produkcija 94.2 95.4 84.2 104.2

Augkopības produkcija 90.1 90.9 71.5 104.6

Lopkopības produkcija 98.5 103.4 103.5 102.4

Lauksaimniecības produkcijas apjoms nedaudz palielinājās

2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 23,8 %. Šo

palielinājumu noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 46,4 %, ko ietekmēja graudaugu kopražas pieaugums par

53,8 %. Lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 1,1 %.

Lauksaimniecības produktu ražošana uz vienu iedzīvotāju

2015 2016 2017 2018 2019

Graudi (kg) 1 527 1 378 1 388 1 068 1 653

Kartupeļi (kg) 251 251 210 222 262

Dārzeņi (kg) 99 100 81 72 90

Augļi un ogas(kg) 6 7 6 9 8

Gaļa kautsvarā (kg) 43 44 47 47 49

Cūkgaļa (kg) 18 19 20 20 21

Piens (kg) 495 503 515 510 513

Olas (gab,) 353 383 412 399 416

4,25,5

4,02,7 3,7

8,7

-2,8

10,1

2,5

-1,1 -2,8

2,3

15,9

0,8

3,2

15,7

-5,8

1,3

-11,8

23,8

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas % pret iepriekšējo gadu


Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, kopražas un vidējās ražības

2019. gadā graudu kopraža bija 3,2 milj. tonnu, kas ir par 1,1 milj. tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir

augstākais graudu kopievākums. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 42,6 centnerus (2018. gadā –

29,8 centneri), kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. 2019. gadā ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkst.

hektāru, kas ir par 51,4 tūkst. hektāru jeb 7,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību

ievērojams palielinājums – par 192,1 tūkst. hektāru jeb 78,6 %, tai skaitā ziemas kviešu par 164,1 tūkst. hektāru jeb 76,2 %.

Ziemāju īpatsvars graudu kopražā palielinājās no 48,7 % 2018. gadā līdz 70,0 % 2019. gadā.

Augkopības galvenie rādītāji

Sējumu platība, tūkst. ha Vidējā ražība, cnt/ha Kopraža, tūkst. t

2018 2019 2018 2019 2018 2019

Graudaugi 690,9 742,3 29,8 42,6 2 057,3 3 163,2

Rapsis 123,6 140,1 18,6 29,0 229,6 405,6

Kartupeļi 22,3 22,4 191 224 426,9 501,8

Dārzeņi 8,2 172,9 155 192 139,1 172,9

2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4 % pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no

viena hektāra palielinājās no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās

par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7 %.

Kartupeļu stādījumu platībai 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu vērojams neliels pieaugums – tikai par 0,1 tūkst. hektāru

jeb 0,7 %, bet kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6 %, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra

(2018. gadā – 191 centners).

1 005691 675

408 420 469 542 672 716 704 691 742

1 317 1 238

1 599

689924

1 314 1 435

3 0212 703 2 693

2 057

3 163

13.1

17.9

23.7

16.9

22.0

28.0 26.5

44.937,8 38,3

29,8

42,6

-10

0

10

20

30

40

50

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

1938 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2016 2017 2018 2019

(cn

t n

o h

a)

(tū

kst.

ha)

(tū

kst.

t)

Graudaugu sējumu platība, kopraža un vidējā ražība

Sējumu platība (tūkst. ha) Kopraža (tūkst. t) Vidējā ražība (cnt no ha)


2019. gadā laika apstākļi labvēlīgi ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Pērn izaudzēja 172,9 tūkst. tonnu dārzeņu

(ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 33,8 tūkst tonnu jeb 24,3 % vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās

ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums – no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem

2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,2 tūkst. tonnu dārzeņu jeb par 0,3 tūkst. tonnu mazāk.

2019. gadā kopumā iepirkts 2,4 milj. tonnu graudu, kas ir par 699,2 tūkst. tonnu jeb 40,1 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču

samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena – no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā jeb par 7,3 %.

81,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā – 80,9 %), no kuriem 85,5 % bija pārtikas kvalitātes (2018. gadā –

84,0 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0 % 2018. gadā līdz 82,9 % 2019. gadā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits

2019. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 395,3 tūkst. liellopu, kas ir saglabājies 2018. gada līmenī. Slaucamo govju skaits

samazinājās par 6,1 tūkst. jeb 4,2 %, aitu – par 7,5 tūkst. jeb 7,0 %, kazu – par 0,5 tūkst. jeb 4,5 % un zirgu – par 0,1 tūkst.

jeb 1,5 %, savukārt cūku skaits palielinājās par 9,3 tūkst. jeb 3,1, mājputnu skaits – par 287,3 tūkst. jeb 5,3 %.

Lopkopības produkcijas ražošana

2019. gadā Latvijā saražots 94,0 tūkst. tonnu gaļas, kas ir par 2,7 tūkst. tonnu jeb 3,0 % vairāk nekā 2018. gadā. Lielākais

ražošanas apjoma pieaugums vērojams putnu un cūku gaļas ražošanai, attiecīgi par 6,3 % un 4,7 %. Savukārt liellopu gaļas

ražošana samazinājās par 7,3 %.

Gaļas vidējā iepirkuma cena palielinājās no 1 458 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 1 577 eiro par tonnu 2019. gadā jeb par 8,1 %.

Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija cūkgaļai – par 18,4 %, sasniedzot 1 609 eiro par tonnu, turpretī iepirkuma cena

samazinājās liellopa gaļai – par 1,5 % līdz 1 911 eiro par tonnu un aitas gaļai – par 4,2 % līdz 3 299 eiro par tonnu.

2019. gadā iegūts 981,4 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 1,5 tūkst. tonnu jeb 0,2 % mazāk nekā 2018. gadā.

Kopējo iegūtā piena apjoma kritumu ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 4,2 %. Vidējais piena izslaukums no

vienas slaucamās govs pieauga par 277 kg jeb par 4,2 %, sasniedzot 6 891 kilogramus gadā. Piena vidējā iepirkuma cena

palielinājās par 3,6 % – no 283 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 294 eiro 2019. gadā.

768986

1 427

367 395 481588

1 759

393 314

978

602

20329 100

261393

35 20 8

0

500

1 000

1 500

2 000

1920 1940 1980 2000 2019 1920 1940 1980 2000 2019 1920 1940 1980 2000 2019 1920 1940 1980 2000 2019

Liellopi Cūkas Aitas Zirgi

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits (tūkst.)


Preču ārējā tirdzniecība

Preču ārējās tirdzniecības apgrozījums

2019. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 28 543,5 milj. eiro – par 22,8 milj. eiro jeb 0,1 %

mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu. 2019. gadā pieauga eksporta apjomi, savukārt importa apjomi nedaudz samazinājās.

Eksporta vērtība veidoja 12 794,4 milj. eiro (pieaugums par 21 milj. eiro jeb 0,2 %), bet importa – 15 749,1 milj. eiro

(samazinājums par 43,7 milj. eiro jeb 0,3 %).

Eksports un imports pa valstu grupām

Gads Eksport (milj. eiro)s Imports (milj. eiro)

pavisam ES-28 NVS pārējās pavisam ES-28 NVS pārējās

2012 9 871,1 6 863,5 1 521,8 1 485,8 12 512,3 9 680,5 1 878,8 953,0

2013 10 021,3 7 121,5 1 603,2 1 296,6 12 635,1 10 074,3 1 553,7 1 007,1

2014 10 386,3 7 586,6 1 522,5 1 277,2 12 909,0 10 288,5 1 567,1 1 053,4

2015 10 504,6 7 674,4 1 234,2 1 596,0 12 710,1 9 994,1 1 561,6 1 154,4

2016 10 490,0 7 747,4 1 183,3 1 559,3 12 416,6 9 889,5 1 318,9 1 208,2

2017 11 647,3 8 275,5 1 502,5 1 869,3 14 176,7 11 000,4 1 512,6 1 663,7

2018 12 773,4 9 089,5 1 614,1 2 069,8 15 792,9 11 674,4 1 828,2 2 290,3

2019 12 794,4 9 255,6 1 700,0 1 838,8 15 749,1 12 078,7 1 618,0 2 052,4

-1,1 -1,3 -1,5 -1,9 -2,4 -2,8-4,4

-5,3-4,4

-1,6 -1,7-2,4 -2,6 -2,6 -2,5 -2,2 -1,9

-2,5 -3,0 -2,9

-10,0

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

(m

ljrd

. eir

o)

Preču ārējās tirdzniecības bilance

Eksports Imports Bilance


Preču eksporta un importa izmaiņas

2019. gadā augu valsts produktu eksports palielinājās par 230,5 milj. eiro jeb 32,5 %, pārtikas rūpniecības ražojumu – par

111,6 milj. eiro jeb 9,8 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports – par 82,5 milj. eiro jeb 8,9 %.

Samazinājās mehānismu un mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība – par 243 milj. eiro jeb 10,3 %,

minerālproduktiem eksports samazinājās par 96,1 milj. eiro jeb 13,0 %.

Satiksmes līdzekļu imports pieauga par 140,1 milj. eiro jeb 7,6 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports

palielinājās par 126 milj. eiro jeb 8,8 %, pārtikas rūpniecības ražojumu – par 88,9 milj. eiro jeb 6,8 %. Savukārt saruka

mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports par 266,8 milj. eiro jeb 7,8 %, minerālproduktu – par 260,3 milj. eiro

jeb 15,1 %, parasto metālu un to izstrādājumu – par 95,9 milj. eiro jeb 7,2 %.

Svarīgākās preces eksportā un importā

2019. gadā Latvija visvairāk eksportēja koku un tā izstrādājumus (17,2 % no kopējās eksporta vērtības), arī mehānismus,

mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (16,5 %), pārtikas rūpniecības ražojumus (9,7 %). Parastie metāli un to izstrādājumi

veidoja 8,6 % no eksporta kopapjoma.

Visvairāk importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (20,2 % no kopējās importa vērtības), satiksmes līdzekļi

(12,6 %) un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – (9,9 %).

26,4

37,4

24,8

19,0

16,3

17,2

8,7

5,5

9,3

13,0

18,9

16,5

11,1

3,5

6,9

7,5

7,6

9,7

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50

1995

2000

2005

2010

2015

2019

Svarīgāko eksporta preču īpatsvars(%)

Koks un tā izstrādājumi Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas Pārtikas rūpniecības ražojumi


Svarīgākās preces eksportā

2018 2019

milj. eiro % milj. eiro %

Pavisam 12 773,4 100 12 794,4 100

Koks un koka izstrādājumi 2 274,4 17,8 2 203,6 17,2

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 349,9 18,4 2 106,9 16,5

Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 134,9 8,9 1 246,6 9,7

Parastie metāli un to izstrādājumi 1 151,3 9,0 1 095,7 8,6

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 928,2 7,3 1 010,7 7,9

Augu valsts produkti 708,8 5,5 939,3 7,3

Satiksmes līdzekļi 835,2 6,5 769,9 6,0

Minerālprodukti 742,0 5,8 645,9 5,0

Pārējās preces 2 648,7 20,8 2 775,8 21,8

Svarīgākās preces importā

2018 2019

milj. eiro % milj. eiro %

Pavisam 15 792,9 100 15 749,1 100

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 3 441,8 21,8 3 175,0 20,2

Satiksmes līdzekļi 1 838,2 11,6 1 978,3 12,6

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 1 436,1 9,1 1 562,1 9,9

Minerālprodukti 1 721,6 10,9 1 461,3 9,3

Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 311,5 8,3 1 400,5 8,9

Parastie metāli un to izstrādājumi 1 332,8 8,4 1 236,8 7,9

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 827,7 5,2 844,8 5,4

Augu valsts produkti 683,2 4,3 696,9 4,4

Pārējās preces 3 200.0 20,4 3 393,4 21,4

6,9 6,87,4

8,3 8,3 8,2

3,73,2

6,9 6,8

9,6 9,7 9,48,9 9,1 8,6

9,2 9,4

10,6 10,6

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Koka un tā izstrādājumu eksports(milj. tonnu)


Svarīgākie partneri eksportā un importā

2019. gadā no kopējā eksporta apjoma 9 255,6 milj. eiro jeb 72,3 % bija preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm

(pieaugums par 1,8 %), eksports uz NVS valstīm – 1 700 milj. eiro jeb 13,3 % (pieaugums par 5,3 %). Eksports uz pārējām

valstīm veidoja 1 838,8 milj. eiro jeb 14,4 % (samazinājums par 11,2 %). Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,2 % no

eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7 %), Krievija (9,2 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija – (6,6 %).

Latvijas kopējā importā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2019. gadā bija 12 078,7 milj. eiro jeb 76,7 % (pieaugums

par 3,5 %), bet imports no NVS valstīm –1 618 milj. eiro jeb 10,3 % (samazinājums par 11,5 %). Imports no pārējām valstīm

veidoja 2 052,4 milj. eiro jeb 13,0 % (samazinājums par 10,4 %). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,8 % no importa

kopapjoma), Vācija (10,9 %), Polija (9,1 %), Igaunija – (8,5 %) un Krievija – (6,9 %).

Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri un svarīgākās preces 2019. gadā

Eksports (milj. eiro) Imports (milj. eiro)

Lietuva – pavisam 2 203,6 Lietuva – pavisam 2 804,8

Lauksaimniecības un pārtikas preces 500,5 Lauksaimniecības un pārtikas preces 691,1

Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 427,1 Minerālprodukti 618,1

Minerālprodukti 278,5 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 379,7

Igaunija – pavisam 1 499,6 Vācija – pavisam 1 713,0

Lauksaimniecības un pārtikas preces 293,2 Satiksmes līdzekļi 471,2

Koks un tā izstrādājumi 267,6 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 398,5

Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 225,2 Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 154,5

Krievija – pavisam 1 182,1 Polija – pavisam 1 432,0


Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 286,0 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 251,7

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 142,1 Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 170,6

Vācija – pavisam 921,0 Igaunija – pavisam 1 337,4


Koks un tā izstrādājumi 175,5 Satiksmes līdzekļi 237,6

Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 149,4 Minerālprodukti 160,0

Zviedrija – pavisam 842,4 Krievija – pavisam 1 080,7

Koks un tā izstrādājumi 254,7 Minerālprodukti 358,6

Parastie metāli un to izstrādājumi 106,1 Parastie metāli un to izstrādājumi 249,6

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas

izstrādājumi

84,4 Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 133,2


Transports

Samazinās kravu pārvadājumi ar autotransportu

2019. gadā ar autotransportu pārvadāja 73,8 milj. tonnu kravu – par 3,8 % mazāk nekā 2018. gadā. Iekšzemē pārvadāja

55,8 milj. tonnu, kas ir par 4,7 % mazāk nekā 2018. gadā. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 18 milj. tonnu

kravu – par 1,0 % mazāk, tai skaitā eksporta kravu pārvadājumi pieauga par 0,7 %, importa kravu pārvadājumi un pārvadājumi

ārvalstīs samazinājās par 1,5 %.

Liels kritums kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu

2019. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 41,5 milj. tonnu kravu, kas ir par 15,8 % mazāk nekā 2018. gadā. Iekšzemē ar

dzelzceļa transportu pārvadāja 1,7 milj. tonnu kravu – par 25,2 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos

pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 8,1 milj. tonnu jeb 16,9 %. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas

ostām samazinājās par 19,7 %, to īpatsvars starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos bija 79,5 %.

Ostās samazinās kravu apgrozījums

No Latvijas ostām 2019. gadā nosūtīja un ostās saņēma 62,4 milj. tonnu kravu, kas ir par 5,7 % mazāk nekā 2018. gadā. Kravu

apgrozījums Rīgas ostā bija 32,8 milj. tonnu (par 10,1 % mazāk), Ventspils ostā – 20,5 milj. tonnu jeb par 0,6 % vairāk,

Liepājas ostā – 7,3 milj. tonnu jeb par 2,7 % mazāk, bet mazajās ostās – 1,8 milj. tonnu, kas ir par 2,8 % mazāk. No ostām

nosūtīja 52,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,3 % mazāk nekā 2018. gadā. Samazinājās visu svarīgāko nosūtāmo kravu apjomi.

31,9 % no kuģos iekrauto kravu apjoma veidoja ogles. To iekraušana samazinājās par 4 milj. tonnu jeb 19 %. 21,1 % nosūtīto

10

20

30

40

50

60

70

80

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

(m

ilj.

to

nn

u)

Kravu pārvadājumi

Dzelzceļa transports Autotransporta


kravu veidoja naftas produkti, kuru nosūtīšana samazinājās par 0,8 milj. tonnu jeb 6,9 %. Nosūtīto kokmateriālu apjoms

samazinājās par 14,5 %, konteineru kravu – par 2,8 %, mobilo kravu – par 3,8 %, minerālmēslu – par 11,4 %. Savukārt

nosūtītās labības un labības produktu apjoms pieauga par 14,4 %. Ostās saņemto kravu apjoms pieauga par 4,0 %. Naftas

produktu izkraušanas apjoms pieauga par 19,4 %. Nedaudz pieauga no kuģiem izkrauto konteineru kravu un mobilo kravu

apjoms – attiecīgi par 0,5 % un 0,6 %.

Nedaudz palielinās pasažieru apgrozījums ostās

2019. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no tām izbrauca 1 071,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 0,8 % vairāk nekā

2018. gadā. Pasažieru apgrozījums Rīgas pasažieru ostā bija 799,4 tūkst. pasažieru, kas ir par 0,4 % vairāk, Ventspils ostā –

232,3 tūkst. pasažieru jeb par 4,9 % vairāk, bet Liepājas ostā – 40 tūkst. pasažieru jeb par 12,1 % mazāk nekā 2018. gadā. Ar

kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 69,2 tūkst. pasažieru jeb par 7,5 % mazāk nekā 2018. gadā. Ventspils ostā ar

kruīza kuģiem iebrauca 1,2 tūkst. pasažieru.

2019. gadā starptautiskajā lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits tuvojas 8 miljoniem

2019. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 7,8 milj. pasažieru, kas ir par 10,5 % vairāk salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Vislielākais pasažieru apgrozījums lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām (1 milj. pasažieru, pieaugums par 5,9 %), ar Krievijas

lidostām (0,9 milj. pasažieru, palielinājums par 18,4 %) un ar Lielbritānijas lidostām – 0,8 milj. pasažieru, samazinājums

par 0,3 %.

Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 27,2 tūkst. tonnu kravu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā 2018. gadā.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Ar jūras transportu nosūtītās un saņemtās kravas Latvijas ostās(milj. tonnu)

Nosūtītas kravas Saņemtas kravas


0,3 0,3 0,4 0,5 0,5 0,5 0,6 0,6 0,6 0,6 0,6 0,71,1

1,9

2,5

3,23,7

4,1

4,75,1

4,8 4,8 4,85,2

5,4

6,1

7,1

7,8

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga”(milj. pasažieri)

966885 828

432 407313 307 295 290 276 275 235 216 213 202 187 151 151 137 130 110

792

5,9

18,4

-0,3

9,4 9,1

25,516,0

-9,1

18,1

3,08,9 10,9

36,5

-3,9

17,2

6,2

34,3

9,1

23,2

2,7

82,8

12,4

-100

-75

-50

-25

0

25

50

75

100

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

Vācija

Krievija

Apvie

notā

Kara

liste

Norv

ēģija

Som

ija

Ukra

ina

Lie

tuva

Zvie

drija

Igaunija

Dānija

Itālija

Spānija

Turc

ija

Nīd

erlande

Polija

Fra

ncija

Īrija

Beļģ

ija

Austr

ija

Šveic

e

Čehija

pārē

jās

(%

)

(tū

kst.

)

Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” pa valstīm 2019. gadā

Pasažieru skaits (tūkst.) Pārmaiņas pret 2018. gadu (%)


Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” 2019. gadā

(Plūsmas ar vismaz 10 000 pasažieru. Izlidojošie pasažieri pēc pirmā lidmašīnas nosēšanās punkta, ielidojušie pasažieri pēc pēdējā lidmašīnas

pacelšanās punkta)


Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās

2018. gada beigās

Datu avots: Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati.

Ap 1925. gadu Latvijā uz vienu automobili bija 956 iedzīvotāji, savukārt 2019. gada beigās – 3 iedzīvotāji. 1925. gadā Latvijā bija 450 vieglie

automobiļi, savukārt 1940. gadā – 3 824 vieglie automobiļi, 1990. gadā – 282 688, 2000. gadā – 556 771 un 2019. gadā – 727 164.


Transporta līdzekļu skaits gada beigās

1925 1930 1940 1990 2000 2010 2018 2019

Vieglie automobiļi 450 1 677 3 824 282 688 556 771 636 664 707 841 727 164

Autobusi 54 273 370 11 722 11 501 5 377 4 632 4 549

Kravas automobiļi 184 1 025 3 071 59 965 97 081 71 575 89 211 91 311

Uzlabojas ceļu satiksmes negadījumu statistika

2019. gadā reģistrēti 3 729 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija cietušie, kas ir par 6,2 % mazāk nekā 2018. gadā. Par 10,8 %

samazinājies ceļus satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits (2019. gadā – 132, 2018. gadā – 148), un par 5,0 %

samazinājies ievainoto cilvēku skaits (2019. gadā – 4 559, 2018. gadā – 4 798).

0

5

10

15

20

25

30

35

40

0

50

100

150

200

250

300

350

400

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

(b

ojā

gāju

šie

)

(ie

vain

oti

e)

Bojā gājušo un ievainoto skaits uz 100 000 iedzīvotāju ceļu satiksmes negadījumos

Ievainotie Bojā gājušie


Vide

2019. gads Latvijā – siltākais novērojumu vēsturē

2019. gads Latvijā ar vidējo gaisa temperatūru +8,2°C kļuvis par vissiltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Gada laikā

tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsākajā mēnesī – janvārī – vidējā gaisa temperatūra bija +0,8°C,

bet siltākajā mēnesī – jūnijā – vidējā gaisa temperatūra bija +18,6°C. Bet gada kopējais nokrišņu daudzums 2019. gadā bijis

nedaudz mazāks par normu.

Mežs ir viens no galvenajiem dabas resursiem Latvijā

Latvijā meži aizņem 48,0 % no valsts teritorijas. Ik gadu meža platība un tajā uzkrātie resursi valstī turpina pieaugt.

2019. gada 1. janvārī Latvijā meža platība bija 3 285 tūkstoši hektāru, no kuriem valstij pieder 46,2 %, bet īpašnieku meža

kopplatība bija 53,8 % no visu mežu platības. Lielāko daļu (45 %) no valsts mežiem klāj skuju koku audzes. No tiem 26,3 %

mežu veido priede, 18,7 % – egle. Pārējā platība klāta ar lapu koku mežiem, no kuriem visvairāk izplatītas bērzu audzes

(27,5 %), kā arī apšu (8,2 %) un melnalkšņu audzes (6,0 %). Nelielas platības aizņem baltalkšņu un pārējo lapu koku audzes.

Neatņemams dabas resurss Latvijā ir savvaļas dzīvnieki. Latvijas teritorijā visplašāk pārstāvēta stirnu populācija 184 tūkst.,

savukārt visvairāk nomedītie dzīvnieki ir bebri 29,5 tūkst. no 59,0 tūkst. populācijas.

No visiem Latvijā radītajiem sadzīves atkritumiem 49,4 % ir mājsaimniecībās radītie

Sadzīves atkritumu daudzums, tonnās

2008 2016 2017 2018

Radītais (1) 1 368 790 1 980 276 2 141 215 1 587 737

Savāktais 1 716 386 1 560 623 1 909 641 2 346 438

Pārstrādātais 598 052 1 137 928 1 197 147 1 164 884

Gaisa piesārņojums

Latvijā vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 7 milj. tonnu

CO2 ekvivalenta (64,0 % no kopējām Latvijas SEG emisijām). Desmit gadu laikā no 2008. līdz 2017. gadam CO2 emisiju apjoms

enerģētikas sektorā ir samazinājies par 13,6 %.

(1) Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu daudzuma

atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas kā kurināmais,

metāllūžņi).


Vides kvalitāte un vides aizsardzība

2018. gadā vides kvalitātes pētniecībai un apsaimniekošanai tika izlietoti 170,7 milj. eiro. Lielākais finansējums (96,9 milj. eiro)

novirzīts atkritumu savākšanai un pārstrādes iekārtām. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju Latvijā ir

salīdzinoši zems. 2018. gadā tas bija 407 kg uz 1 iedzīvotāju. No Eiropas Savienības valstīm mazākais saražoto sadzīves

atkritumu apmērs bija Rumānijā (272 kg), Polijā (329 kg), bet lielākais – Dānijā (766 kg), Maltā (640 kg) un Vācijā (615 kg).

Otrs lielākais vides aizsardzības finanšu ieguldījums (51,0 milj. eiro) bija ūdens resursu aizsardzībai. Lielākos pazemes saldūdens

krājumus veido Daugavas (223,2 milj. m3) un Gaujas (41,5 milj. m3) upju baseini.

Finansējums gaisa aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai (4,0 milj. eiro) daudzus gadus bijusi visas pasaules prioritāte.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ir nozīmīgākais klimata pārmaiņu rādītājs. 2017. gadā Latvijā emitētas

11,32 milj. tonnu SEG. Enerģētikas un transporta sektors 2017. gadā bija viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, kuru

emisijas veidoja 64,0 % no kopējām emisijām. Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu emitē aptuveni 2,5 milj. tonnu

CO2 ekvivalenta.

Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai sadalījumā pa vides aizsardzības jomām

2008 2016 2017 2018

Pavisam (milj. eiro) 142,1 151,3 152,3 170,7

Ūdens resursu aizsardzībai 66,7 44,5 47,5 51,0

Gaisa aizsardzībai 2,0 3,9 3,6 4,0

Atkritumu savākšanas un pārstrādes iekārtām 45,6 86,8 86,3 96,9

Pārējie 27,7 16,1 14,8 18,8

10,8 10,9 10,8 10,8 10,6 10,49,6 9,8 9,5 9,3 9,1

8,7 8,8 8,7 8,8

4,5 4,8 4,85,5 5,7 5,6 5,4

6,0 5,8 5,8 5,8 5,8 5,9 6,0 6,1

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

2000 2001 2002 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju(tonnas CO2 ekvivalenta)

ES=28 Latvija

http://ec.europa.eu/environment/archives/youth/nature/nature_protection_lv.html


Enerģētika

Energoresursu patēriņš pieaudzis ražošanas un patēriņa sektorā

Kopējais energoresursu patēriņš 2018. gadā bija 201,5 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Piecu gadu

laikā no 2014. gada līdz 2018. gadam kopējais energoresursu patēriņš pieauga par 8,2 %.

Kopējais energoresursu patēriņš

2008 2010 2017 2018

Pavisam (TJ) 196 517 194 840 191 042 201 503

Naftas produkti 69 269 64 579 65 814 67 352

Cietais kurināmais 4 473 4 564 1 729 2 029

Dabasgāze 55 814 61 313 41 670 49 024

Kurināmā koksne 46 018 45 646 59 495 62 151

Elektroenerģija 20 477 15 991 16 079 12 470

Pārējie kurināmie 466 2 747 6 255 8 477

Vidējā gaisa temperatūra rudens/ziemas mēnešos, 0C 3,6 -0,8 3,0 2,0

164

176 177

185189

192

199

205

197

189

195

184

191187 186

184 185

191

202

140

160

180

200

220

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(P

J)

Kopējais energoresursu patēriņš


Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars

Desmit gadu laikā no 2009. gada līdz 2018. gadam dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 2,9 procentpunktiem un

2018. gadā bija 24,3 %, bet AER īpatsvars sasniedza 35,1 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars laikā no

2009. gada līdz 2018. gadam palielinājās par 2,9 procentpunktiem un 2018. gadā bija 30,8 %. 2018. gadā salīdzinājumā ar

2017. gadu saražotās kurināmās šķeldas un malkas daudzums pieauga attiecīgi par 10,8 % un 22,2 %, un saražoto koksnes

granulu daudzums pieauga par 18,4 %. 2018.gadā eksportēja 30,9 PJ koksnes granulu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2017. gadā.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, samazinās Latvijas enerģētiskā atkarība (1) no importētiem energoresursiem (no 60,4 %

2009. gadā līdz 44,3 % 2018. gadā)

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārveidošanas sektorā (2) 2018. gadā patērēja 58,0 PJ energoresursu un saražoja

45,0 PJ enerģijas (no tās 29,7 PJ siltumenerģijas un 15,0 PJ elektroenerģijas), kas ir par 9,6 % vairāk salīdzinājumā ar saražoto

apjomu 2017. gadā. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi,

kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā – 81,0 %, 2017. gadā – 52,7 %, 2018. gadā –

57,8 %. Piecu gadu laikā no 2014. gada līdz 2018. gadam pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par

6,5 procentpunktiem un 2018. gadā sasniedza 41,6 %.

AER kopējais patēriņš 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 7,4 %, bet saražotie AER palielinājās par 19,9 %.

Ievērojami pieauga saražotā kurināmā koksne (par 20,0 % jeb 17,0 PJ), savukārt primārās elektroenerģijas ražošana

samazinājās par 43,6 % jeb par 7,1 PJ – hidroelektrostacijās (HES) par 44,5 %, un vēja elektrostacijās (VES) par 18,7 %.

2018. gadā HES un VES kopā saražoja 2 554 GWh, attiecīgi 2432 GWh un 122 GWh.

(1) Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana. (2) Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.

32,3 31,129,6 29,8

34,3

30,433,5

35,7 37,038,6 37,5 37,1

39,0 40,3

0

10

20

30

40

50

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā


Elektroenerģijas ražošana

1990 2000 2010 2017 2018

Pavisam (GWh) 6 648 4 137 6 619 7 531 6 724

Hidroelektrostacijas 4 496 2 819 3 520 4 381 2 432

Koģenerācijas stacijas (ieskaitot elektrostacijas) 2 152 1 313 3 050 3 000 4 170

Vēja elektrostacijas - 5 49 150 122

Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu 2018. gadā visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski sausu

un garu vasaras periodu ar zemiem ūdenstilpju līmeņiem un zemu ūdens pieteci Daugavā.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvijai 2018. gadā ir izdevies panākt AER izmantošanas veicināšanas vispārējo mērķi līdz

2020. gadam – no AER saražotās enerģijas īpatsvars ir sasniedzis 40 % apmēru bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir ceturtais

augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2018. gadā tas bija 40,3 % (ES – vidēji 18,0 %). ES

dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2018. gadā Latvijā AER

īpatsvars transportā bija 4,7 %, ES – vidēji 8,0 %.

Energoresursu galapatēriņš pieaudzis par 4,4 %

Energoresursu galapatēriņš 2018. gadā bija 179,1 PJ, kas ir par 4,4 % vairāk nekā 2017. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas

būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs 2018. gadā bija transports, kas patērēja

30,3 %, tad mājsaimniecības (28,8 %) un rūpniecība (22,7 %). Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā energoresursu galapatēriņa

pieaugums ir vērojams transportā (4,3 %), rūpniecībā (13,3 %) un mājsaimniecībās (2,8 %), savukārt energoresursu patēriņa

samazinājums novērots lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (-3,3 %) un pārējiem patērētājiem (-2,7 %).

Piecu gadu laikā no 2014. gada līdz 2018. gadam energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 17,1 %, 2018. gadā

sasniedzot 54,2 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas

produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs. Dīzeļdegviela ir galvenais

transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2018. gadā bija 64,0 %. Pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas

naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1 PJ, bet 2018. gadā – 2,3 PJ jeb 2,3 reizes vairāk.

Savukārt, salīdzinot ar 2017. gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 5,2 %. Auto benzīna patēriņš

transportā piecu gadu laikā no 2014. gada līdz 2018. gadam samazinājies par 10,6 %, 2018. gadā sasniedzot 7,7 PJ, kas ir par

4,1 % mazāk nekā 2017. gadā.


Energoresursu galapatēriņš sadalījumā pa nozarēm

2008 2010 2015 2017 2018

Pavisam (TJ) 178 845 175 617 163 498 171 642 179 117

Rūpniecība (ieskaitot būvniecību) 32 338 34 898 36 766 35 896 40 683

Transports 54 630 50 855 48 979 51 947 54 196

Mājsaimniecības 60 772 58 160 46 296 50 119 51 547

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zvejniecība 5 523 6 547 6 826 8 222 7 924

Pārējie patērētāji 25 582 25 157 24 631 25 458 24 767

Energoresursu patēriņš rūpniecībā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis par 11,7 % un 2018. gadā sasniedza 40,7 PJ.

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2018. gadā bija 51,5 PJ, kas ir par 2,8 % vairāk nekā 2017. gadā. Mājsaimniecībās

energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās – pārsvarā ir izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar

2017. gadu ievērojami pieauga dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās (7,0 %) un samazinājās ogļu patēriņš (-32,7 %).

Dīzeļdegviela

64,0%

Auto un

aviācijas

benzīns14,2%

Petrolejas veida

reaktīvā degviela

11,9%

Sašķidrinātā

naftas gāze

4,3%

Biodegviela

2,9%

Citi

2,7%

Energoresursu patēriņa struktūra transporta vajadzībām 2018. gadā


Zinātne un informācijas tehnoloģijas

Pētniecība

Zinātnes finansējums Latvijā

Pētniecības un attīstības intensitāti raksturo izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam attiecībā pret IKP. Latvijā izdevumi

zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. „Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā

3,0 % no Eiropas Savienības (ES) kopprodukta. Latvijas kvantitatīvais mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt pētniecībā ieguldīto

finansējumu līdz 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2030. gadam – līdz 3,0 % no IKP.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars IKP palielinājās par 0,12 procentpunktiem un

veidoja 0,63 % no IKP. 2018. gadā izdevumi pētniecībai un attīstībai Lietuvā veidoja 0,88 % no IKP, Igaunijā 1,40 %. Vidēji ES

valstīs 2018. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā veidoja 2,12 % no IKP.

Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2018. gadā

Pavisam

(tūkst. eiro)

Īpatsvars no

IKP (%)

Finansējums pēc līdzekļu avota (milj. eiro):

uzņēmumu valsts augstākās

izglītības iestādes ārvalstu

Finansējums 186 260 0,63 41,6 63,9 3,4 77,3

augstākās izglītības sektors 97 537 0,33 4,1 45,2 3,4 44,8

valsts sektors 42 448 0,14 4,5 17,0 - 20,9

uzņēmumu sektors 46 275 0,16 33,0 1,7 - 11,6

Finansējums no IKP, % 0,63 x 0,14 0,22 0,01 0,26

29,9 30,0 34,3 34,4 44,3

72,0

111,3125,1

141,6

85,2

109,6

141,4 145,4 139,5

162,8152,2

110,4

137,9

186,2

0,47

0,41 0,420,38

0,42

0,56

0,70

0,590,62

0,46

0,60

0,700,66

0,60

0,69

0,62

0,44

0,51

0,63

0,00

0,10

0,20

0,30

0,40

0,50

0,60

0,70

0,80

0

50

100

150

200

250

300

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

(%

)

(m

ilj.

eir

o)

Izdevumi pētnieciskajam darbam

Apjoms Īpatsvars no IKP


Zinātniskie darbinieki

2018. gadā pētnieciskajā darbā strādāja 12 129 darbinieki, no tiem 7 439 (61,3 %) bija zinātniskais personāls. Divas trešdaļas

(68,2 %) zinātnisko darbinieku bija nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Joprojām ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku

skaits, iekšējais zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2018. gadā veidoja 26,2 %. Salīdzinoši liels ir pensijas vecuma

iekšējā zinātniskā personāla vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 14,9 %. Vairāk nekā puse no zinātniskā personāla ir

sievietes (50,7 %). 2018. gadā procentuāli lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija augstākās izglītības sektorā

(52,4 %) un valsts sektora zinātniskajās iestādēs (57,9 %), bet uzņēmējdarbības sektorā sieviešu bija mazāk – 37,9 %.

Dabas zinātnes,

matemātika un

informācijas tehnoloģijas

26,9%

Inženierzinātnes,

ražošana un

būvniecība24,6%

Sociālās

zinātnes,

komerczinības un tiesības

20,9%

Humanitārās

zinātnes un

māksla7,4%

Veselības aprūpe un

sociālā labklājība

6,0%

Lauksaimniecība

6,0%

Izglītība

5,2%

Pakalpojumi

3,0%

Doktora studiju programmu beigušo sadalījums pa tematiskajām grupām2018./2019. akadēmiskajā gadā


Informācijas tehnoloģijas

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lieto gandrīz visi Latvijas uzņēmumi

2019. gadā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantoja gandrīz visi Latvijas uzņēmumi (1). Katram sestajam

Latvijas uzņēmumam ir sava tīmekļa vietne. Sociālo mediju lietošana uzņēmumos divu gadu laikā pieaugusi par

10,9 procentpunktiem. Katrs trešais uzņēmums Latvijā izmanto resursu plānošanas programmatūru. 13,8 % uzņēmumu

2018. gadā pārdeva preces vai pakalpojumus internetā. IKT sektorā strādā gandrīz septiņi tūkstoši uzņēmumu.

Tīmekļa vietne ir lielākajai daļai uzņēmumu

Tīmekļa vietne (mājaslapa) bija 64,2 % uzņēmumu. Tikai pusei mazo uzņēmumu (59,0 %) bija sava tīmekļa vietne. Savukārt

vidējiem un lieliem uzņēmumiem tīmekļa vietne bija attiecīgi 86,1 % un 94,1 %.

Arvien vairāk uzņēmumu nodarbojas ar e-komerciju

2018. gadā iespēju pārdot savas preces vai pakalpojumus tīmekļa vietnēs, lietotnēs vai citos datortīklos izmantoja 13,8 %

uzņēmumu: 35,1 % lielo, 16,8 % vidējo un 12,6 % mazo uzņēmumu pārdeva preces un pakalpojumus internetā.

Desmitā daļa uzņēmumu izmantoja tīmekļa vietni vai lietotni preču un pakalpojumu pārdošanai internetā (10,9 %). Savukārt

4,2 % uzņēmumu izmantoja elektroniskās datu apmaiņas (EDI) ziņojumus. 2018. gadā visbiežāk pārdevuši preces, izmantojot

EDI ziņojumus, lielie uzņēmumi – 21,1 %.

(1) Šeit un turpmāk publicētie dati attiecināmi uz uzņēmumiem ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk; mazie uzņēmumi ar nodarbināto skaitu

no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249 un lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.

93,5 95,1 95,4 95,4

97,498,1 98,2 98,7 98,8

99,8 99,2

86,8

90,6

92,290,7

94,2

96,096,8 96,9

98,7 99,6 99,0

80

85

90

95

100

105

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019

Uzņēmumu īpatsvars, kas lieto datoru un internetu

(% no uzņēmumu kopskaita ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk)

Dators Internets


Sociālo mediju lietošana uzņēmējdarbībā

2019. gadā 40,9 % uzņēmumu lieto sociālos medijus, savukārt 2017. gadā vien 30,0 % uzņēmumu lietoja sociālos medijus.

Visbiežāk sociālo mediju sniegtās iespējas izmanto lielie uzņēmumi (74,5 %), vidējie uzņēmumi (49,9 %), mazāk – mazie

uzņēmumi (38,2 %).

Internets pieejams 85 % mājsaimniecību

2019. gadā internets ir pieejams 85 % mājsaimniecību, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaugums par 3 %. 2019. gadā

lielākajā daļā mājsaimniecību (83 %) ir platjoslas interneta pieslēgums. Pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par

10 procentpunktiem, bet pēdējā gada laikā par 4 %.

Visbiežāk internets ir pieejams pilsētu mājsaimniecībās (88 %), bet lauku teritorijās internets pieejams 80 % mājsaimniecību.

Salīdzinot ar 2018. gadu, interneta pieejamība laukos pieaugusi par 2 %, bet pilsētās – par 5 %. Interneta pieejamība ir

augstāka mājsaimniecībās, kurās ir bērni (2019. gadā – 98 %), nekā mājsaimniecībās bez bērniem – 81 %.

Palielinājies regulāro (lieto vismaz reizi nedēļa) interneta lietotāju skaits

84 % iedzīvotāju internetu izmanto regulāri jeb vismaz reizi nedēļā un, salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 3 %.

Visaktīvāk internetu izmanto skolēni un studenti – visi šīs grupas iedzīvotāji lieto internetu vismaz reizi nedēļā. Arī 47 % no

vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (65–74 gadi) lieto internetu vismaz reizi nedēļā un, salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs ir

pieaudzis par 7 %. Regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir lielāks iedzīvotāju grupās ar augstāku izglītības līmeni. 96 %

iedzīvotāju ar augstāko izglītību vismaz reizi nedēļā izmanto internetu, savukārt iedzīvotāji ar pamatskolas un vidusskolas

izglītību internetu lieto retāk – attiecīgi 68 % un 80 %.

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto iespēju lietot internetu ārpus mājām vai darba. 2019. gadā 81 % iedzīvotāju

izmantoja kādu mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs ir pieaudzis

par 6 %. 65 % no visiem iedzīvotājiem šim nolūkam ir izmantojuši mobilo tālruni vai viedtālruni, 12 % – portatīvo datoru, bet

8 % izmantojuši planšetdatoru.

84 8680

10094

6168

80

96 10093

74

53

0,0

25,0

50,0

75,0

100,0

Pavis

am

Pilsēta

s

Lauki

16–24 g

adi

25–54 g

adi

55–74 g

adi

Pam

atizglītība

vai zem

āka

Vid

ējā

izglītība

Augstā

kā

izglītība

Stu

denti,

skolē

ni

Nodarb

inātie

Darb

a m

eklē

tāji

Citādi neaktīvie

Regulāra (vismaz reizi nedēļā) interneta lietotāju īpatsvars 2019. gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)


Visbiežāk internetu izmanto e-pastam

2019. gadā Latvijas iedzīvotāji internetu biežāk izmanto e-pastam un internetbankas lietošanai (72 %). Sievietes biežāk nekā

vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 68 % un 61 %), bet vīrieši – biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi –

46 % un 42 %). Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un

elektroniskā pasta lietošana, bet senioriem (65–74 gadi) – ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē, internetbankas

lietošana un elektroniskā pasta lietošana.

Apmēram viena piektā daļa no interneta lietotājiem (21 %) izmantojuši internetā pieejamos mācību materiālus, piemēram,

prezentācijas, video vai mācību rokasgrāmatas, 10 % sazinājušies ar pasniedzējiem vai studentiem, izmantojot izglītības iestāžu

tīmekļa vietnes vai portālus, bet 5 % ir izmantojuši internetu, lai apgūtu kursus tiešsaistē.

2019. gadā 37 % no interneta lietotājiem izmanto iespēju internetā uzglabāt dažādus datus speciālās datu uzglabāšanas vietnēs

jeb mākoņos, salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 6 %. Visbiežāk šādu iespēju izmanto studenti un skolēni

(65 %).

43 % no visiem iedzīvotājiem izmanto datu glabātuves internetā, zibatmiņas, ārējos cietos diskus un citas datu uzglabāšanas

ierīces dažādu datņu – dokumentu, attēlu, mūzikas, video u.c. – rezerves kopiju veidošanai.

2019. gadā turpina pieaugt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, izmantojot internetu. 56 % iedzīvotāju

aizpilda valsts vai pašvaldību pakalpojumu sniedzēju veidlapas tiešsaistē. Salīdzinot ar 2018. gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par

6 %.

Preču vai pakalpojumu pirkšana internetā

2019. gadā 47 % iedzīvotāju veikuši preču vai pakalpojumu pirkšanu vai pasūtīšanu internetā. Pirkumus internetā veica 48 %

sieviešu un 46 % vīriešu. Visbiežāk iegādājās apģērbus vai sporta preces (48 %), mājsaimniecības preces (41 %), pasākumu

biļetes (34 %) un elektroniku (32 %).

2019. gadā visbiežāk tiek veikti pirkumi vērtībā līdz 50 eiro. Šādu summu tērējuši 42 % iedzīvotāju, kuri iepirkušies internetā

pēdējos 12 mēnešos, savukārt 2 % iedzīvotāju iztērējuši vairāk nekā 500 eiro.

47 46 48

6672

62

45

25

100

20

40

60

80

Pavisam Vīrieši Sievietes 16–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74

Preču vai pakalpojumu iegādāšanās internetā 2019. gadā(% no iedzīvotāju kopskaita)

Documents

LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2020...Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2020 | CSP 5 Teritorija Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no tiem 96 % ir