LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS BIĻETENS Nr. 82010. gada rudens

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS VALDES SĒDĒS un KONGRESĀ IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

12.06.2010. valdes sēde notika Alojas pusē – Ungurpilī, vienlaicīgi ar gadskārtējo Agronomu dzimtu saietu.

Valde sprieda par darāmo, lai godam sagaidītu Latvijas Agronomu biedrības 23. kongresu. Biruta Jansone informēja par Jāņa Ausekļa pieminekļa izgatavošanu un par Zemkopības zinātniskā institūta darbinieku paveikto Skrīveros, kongresu organizējot.

16.07.2010. Skrīveros notika LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS 23. KOPSAPULCE – KONGRESS

Kongresā no 25 biedrības nodaļām bija ieradušies pārstāvji no 21 nodaļas.Rīta pusē LAB pārstāvji un LAB Goda prezidenta Jāņa Ausekļa tuvinieki, kolēģi un cienītāji

pulcējās Skrīveru kapos, kur Jāņa Ausekļa atdusas vietā tika atklāts piemineklis.Pēcpusdienā, pirms kongresa oficiālās atklāšanas, Skrīveru institūta zālē notika J. Auseklim

veltītās grāmatas „Agronoms Jānis Auseklis” atvēršana. Grāmatas sastādītāja un redaktore Agita Pāvule pastāstīja par grāmatas tapšanas gaitu. LAB prezidents Ritvars Heniņš pateicās visiem, kas bija piedalījušies grāmatas tapšanā un grāmatas pirmos eksemplārus pasniedza J.Ausekļa tuviniekiem, kā arī rakstu autoriem.Kongresa darbu vadīja LAB viceprezidents Valdis Dzenis.Valdes priekšsēdētājs Ritvars Heniņš ziņoja par valdes un biedrības darbību pēc 22. kongresa Priekuļos. Ziņojumu nolasīja arī LAB revidente Aina Siliniece. Par biedrību tās deviņdesmitajā gadskārtā runāja Valdis Dzenis.No Latvijas lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas Agronomu biedrību apsveica un akadēmijas Atzinības rakstus LAB valdes locekļiem pasniedza profesore Baiba Rivža.Ar Skrīveru zinātniskā institūta darbību iepazīstināja Aldis Jansons.LAB ceļojošā balva ZELTA VĀRPA tika pasniegta Balvu agronomei Regīnai Kuļšai.Kongress nolēma Latvijas Agronomu biedrības GODA BIEDRA nosaukumu piešķirt agronomiem: Jānim Āboliņam, Edvīnam Kornim, Astrīdai Mangalei, Andrim Siliņam, Jānim Skroderim, Venerandai Stramkalei un Aleksandram Šķepastam.Debatēs runāja Andrejs Lucāns, Zinta Gaile, Sanita Zute, Imants Kārkliņš, Evalds Viļumsons, Mārtiņš Kalniņš, Māris Grīnvalds, Anita Slišāne, Jānis Cielava, Jānis Vigovskis. Kongress pieņēma rezolūcijas projektu un pilnvaroja valdi to papildināt un rediģēt.

Kongress ievēlēja: par Latvijas Agronomu biedrības prezidentu - valdes priekšsēdētāju - agronomu Māri Grīnvaldu un par revidenti -Ivetu Gūtmani.Valdē ievēlēja no Vidzemes -Māru Mežali un Veldzi Sproģi,

no Kurzemes – Vitu Cielavu un Andri Siliņu,no Zemgales – Arnoldu Jātnieku un Anitu Lešinsku,no Latgales – Antoņinu Babāni un Imantu Kārkliņu,no Viduslatvijas – Aivaru Broku un Birutu Jansoni.

Pēc prezidenta ieteikuma valdē ievēlēja: Valdi Dzeni, Ritvaru Heniņu, Dzidru Kreišmani un Ernestīni Ruju.

Otrā kongresa dienā -17.07.2010., Zemkopības Zinātniskā institūta direktors Aldis Jansons kongresa dalībniekus un viesus iepazīstināja ar institūta zinātnieku izmēģinājumu laukiem, bet pēcpusdienā visi devās ekskursijā uz Koknesi, uz topošo Likteņdārzu.

(Vairāk par kongresa norisi būs publicēts LAB žurnālā „ZEME un TAUTA”. )

08.09.2010. jaunievēlētā valde savā pirmajā sēdē ievēlēja viceprezidentus: Valdi Dzeni, Dzidru Kreišmani un Ernestīni Ruju.

Valde nolēma Jānim Auseklim veltīto grāmatu izplatīt LAB nodaļās un izvietot bijušo rajonu pilsētu bibliotēkās.

1

Valde izskatīja 23. kongresa rezolūcijas projektu, uzklausīja valdes locekļu iebildumus un papildinājumus un pieņēma galīgo rezolūcijas tekstu.

Latvijas Agronomu biedrības 23.kongresa rezolūcija2010.gada 16..jūlijā Skrīveros

Latvijas Agronomu biedrības kongress, apspriežot un izvērtējot pašreizējo stāvokli lauksaimniecībā, uzskata, ka Latvijas lauksaimniecība pašlaik pārdzīvo dziļu krīzi un daudzviet ir tuvu sabrukumam. Laukos pēdējos gados cilvēku skaits samazinājies vidēji par 15,8% .Laukus pametuši galvenokārt cilvēki darbaspējīgā vecumā. Šo cilvēku izbraukšana no valsts veicinājusi pastāvošā likumdošana, administratīvi teritoriālā reforma, nepārdomāta lauksaimniecības ekonomiskā politika, lauksaimniecības profesionāli tehnisko vidusskolu finansēšana.

Nav ņemtas vērā iepriekšējo Latvijas Agronomu biedrības kongresu rezolūcijas par situācijas analīzi lauksaimniecībā un priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Bez kontroles pamestie meliorācijas objekti daudzviet pārstājuši funkcionēt, rezultātā tīrumi, pļavas un ganības aizaug ar krūmiem un pārpurvojas. Līdzekļu trūkuma dēļ valstī praktiski pārtraukta skābo augšņu kaļķošana un augsnes agroķīmiskā apsekošana, kas ir pamats pareizai mēslošanas līdzekļu izmantošanai. Nav ņemti vērā biedrības priekšlikumi, ka līdztekus lielajām saimniecībām, ekonomiski jāatbalsta vidējās – ģimenes saimniecības. Izveidots vidusslānis būtu Latvijas balsts arī budžeta veidošanā

Kongress uzskata, ka nepieciešams veikt pasākumus, kuri varētu uzlabot un normalizēt stāvokli lauksaimniecībā:

1. Aicinām orientēties uz ģimeņu saimniecībām un turpmāku to atbalstu. Nenonicināsim mazās saimniecības, kur var nodarboties ar augļkopību, dārzeņkopību, sēņu, dekoratīvo augu audzēšanu, zivkopību, biškopību, ārstniecības augu, ogulāju un citu netradicionālu kultūru audzēšanu.

2. Realizējot projektus dārzeņkopībā, augļkopībā u.c. jāatbalsta pārstrādes objektu projektu realizācija ar valsts un ES līdzekļu piesaisti. Jāņem vērā arī atsevišķu novadu īpatnības, kur dabas veltes ir pieejamas no mūsu mežu platībām (mellenes, brūklenes, dzērvenes, sēnes).

3. Jāturpina atbalsts kooperatīvu veidošanai.4. Valsts institūciju pakalpojumi nedrīkst atkāpties no pakalpojumu saņēmējiem, kas

taupības nolūkos notiek.5. Jāatrod līdzekļi meliorācijas objektu uzraudzībai un kopšanai, augsnes kaļķošanai un

augsnes agroķīmiskajai apsekošanai.6. LAB valdei un tās biedriem aktīvāk jāiesaistās lauksaimniecības, īpaši augkopības

aktuālo jautājumu risināšanā, jāsadarbojas ar Zemkopības ministrijas speciālistiem un sabiedriskajām organizācijām LOSP, Sēklaudzētāju asociāciju u.c.

7. LAB valdei regulāri jāseko līdzi aktualitātēm augkopības nozarē un Zemkopības ministrijā risinātajiem jautājumiem, par tiem regulāri jāinformē LAB biedri, jāveicina LAB biedru iesaistīšanos minēto jautājumu risināšanā.

8. LAB biedriem jāseko līdzi lielo lopkopības kompleksu celtniecībai un ekspluatācijai, lai tiktu ievērotas sanitārās prasības un tie neradītu neciešamus apstākļus apkārtējiem iedzīvotājiem.

15.10.2010. valdes locekļi valdes sēdē paredzētos jautājumus apsprieda Latvijas Agronomu biedrības biedru pieredzes apmaiņas brauciena laikā uz Veclaiceni.

Valde vienbalsīgi LAB ERNESTA SOVERA balvu nolēma piešķirt Zemkopības zinātniskā institūta vadošajai pētniecei Birutai Jansonei.

Agita Pāvule informēja valdi par žurnāla „Zeme un Tauta” sagatavošanu. Žurnālu paredzēts veltīt LAB deviņdesmit gadiem– biedrības 23. kongresam un Jāņa Ausekļa piemiņai.

Austra Silmale aicināja gatavot materiālus LAB 2010. gada rudens Biļetenam.

12.11.2010. Māris Grīnvalds informēja par sarīkojumu, sakarā ar Jāņa Lielmaņa balvas pasniegšanu un par ražas svētku norisi „Vecaucē”.

Dzidra Kreišmane aicināja iesniegt priekšlikumus jaunajam agronomu profesijas standartam.(Standarta projekts-pielikumā) Turpmāk LAB paredzēta ciešāka sadarbība ar LLU Lauksaimniecības fakultāti. Jelgavā, LLU tiek meklētas telpas LAB arhīvam. Nākamā gada sākumā LLU Lauksaimniecības

2

fakultāte kopā ar LAB paredzējusi rīkot zinātniski praktisku konferenci par zinātnes atziņu ieviešanu saimniecībās, kas nākotnē veicinās arī LAB iestāšanos Eiropas Agronomu savienībā. Aivars Broks informēja par nepieciešamību LAB īpašumā esošajam mežam Burtniekos pasūtīt jaunu inventarizācijas un apsaimniekošanas plānu.

Sakarā ar to, ka LAB īpašuma nomnieks Burtniekos-Burtnieku zirgaudzētava vēl joprojām nav samaksājusi zemes nodokli un nomu par zemi, LAB valde nolēma zirgaudzētavas vadību uzaicināt uz nākamo valdes sēdi.

LAB GODA BIEDRA ALEKSANDRA ŠĶEPASTA VĒSTULE( Saņemta elektroniski 2010. gada 30. jūlijā)

Augsti godājamais Latvijas Agronomu biedrības valdes priekšsēdētāj !Izsaku sirsnīgu paldies par man parādīto uzmanību, izraugot mani par Latvijas Agronomu

biedrības Goda biedru. Lielāko mūža daļu es strādāju agronomijas laukā Kanādā Ontario provincē, un man ir liels gandarījums, ka LAB ir atzinīgi novērtējusi manu darbu. Par darba rezultātiem man bija arī iespēja dalīties ar kolēģiem Latvijā. Mūsu profesija ir ļoti svarīga visas cilvēces un valstu attīstībā un uzturēšanā. Nenogursim savā profesijā darīt to labāko! Mani labākie vēlējumi visai LAB saimei turpmākajā darbā. Patiesā cieņā - A. V. Šķepasts, B. Sc.( agr.), M. Sc., Dr. h. c.

PASĀKUMI LAB NOVADOS UN NODAĻĀS

Kārtējais Agronomu dzimtu saiets Alojas novada Ungurpilī.

Kārtējais Latvijas Agronomu biedrības agronomu Dzimtu saiets 2010. gadā notika Limbažu pusē. Tā organizēšanā bija iesaistījušies ne tikai Možvillo dzimtas pārstāvji, bet arī Maijas Amoliņas dzimta, LAB Limbažu nodaļas vadītāja Astrīda Mangale, Velta Andersone un citi agronomi un viņu ģimenes locekļi.

LAB dzimtu un LAB valdes pārstāvju tikšanās notika 12. jūnijā Alojas novadā Ungurpilī agronomes Ilgas Možvillo mājās „Celmiņos”. Uz saietu ieradās Korņu-Gulbju dzimtas pārstāvji- Edvīns Kornis no Ogres un Guntis Gulbis no Rīgas, Vilsonu dzimtu pārstāvēja Rasma, Sarmīte un Modris Vilsons no Dobeles, Jansonu dzimtu- Biruta un Aldis Jansoni no Skrīveriem, Viļumsonu dzimtu- Ēvalds Viļumsons no Skultes un viņa dēls Andris un mazdēls Alvis no Palsas, Amoliņu dzimtu- Maija Amoliņa no Limbažiem un viņas meita Anita Runģe no Vidrižiem, Silmalu dzimtu-Austra Silmale no Rīgas. Uz dzimtu saietu un valdes sēdi bija ieradušies LAB valdes priekšsēdētāju vietnieki Valdis Dzenis un Māris Grīnvalds, valdes pārstāvji - Andris Siliņš un Anita Lešinska, LAB Goda biedres- Aina Siliniece un Agita Pāvule, viesi - Jānis Skroderis un citi.

Pēc sirsnīgas tikšanās, kafijas un pīrāgiem, pasākuma dalībnieki devās uz SIA „Aloja Starkelsen” uzņēmumu, kur ģenerāldirektors Andrejs Hansons viesus iepazīstināja ar kartupeļu cietes ražošanu rūpnīcā. Informēja, ka sekmīgi uzsākta bioloģiskās cietes ražošana un realizācija ES, kur pēc tās ir liels pieprasījums. Problēma ir pēc bioloģiskās metodes audzētu kartupeļu sagāde. Uzņēmumā uzsākta arī sausu un šķidru garšvielu maisījumu ražošana mērcēm, kečupiem un citai produkcijai, ko realizē pārtikas ražotājiem.

Saieta dalībnieki pabija Aijas un Daiņa Paukšēnu bioloģiskā virziena saimniecībā „Lielkalni”, kurā 2 ha platībā aug dažādi tēju gatavošanai noderīgi koki, krūmi un augi. Noklausījās saimnieces stāstījumu par tiem, nogaršoja un iegādājās raudeņu un spinātzemeņu tēju, smiltsērkšķu sīrupu, irbeņu un citu augu džemus un ievārījumus. Pēc tam apmeklēja Jeļenas Ļecņickas saimniecību „Pērkoni”, kura nodarbojas ar sporta zirgu audzēšanu. Viņu bagātība -12 sporta zirgi un 4 kumeliņi, no kuriem jaunākajam agronomi izvēlējās divus vārdus: Latvijā- Lote, bet, ja kādreiz tiks līdz starptaustiskai karjerai –Lucy.

3

Valda Možvillo zemnieku saimniecībā „Tēraudiņi” saieta dalībnieki pārliecinājās par lieliskiem darba rezultātiem, ko sasniegusi stipra un vienota dzimta. Saimniecības kopējā platība 1000 ha, audzē labību rapšus un kartupeļus. Pamatus augkopības nozarei ielikusi Valda mamma Ilga Možvillo, strādādama kā saimniecības agronome. Viņas iesākto darbu turpina viņas meita- Valda māsa, Santa Možvillo. Saimniecības „Tērraudiņi” kantorī saieta dalībnieki pārrunāja augsnes kaļķošanas un meliorācijas jautājumus valstī. Ka tiem pārāk maza vērība veltīta. Kādam jābūt saimniecības lielumam. Santa Možvillo uzskata, ka tur, kur iespējams veidot lielus lauku masīvus – jāveido lielsaimniecības, bet tur, kur lieljaudas tehnikai nav kur spārnus izplēst- jāmeklē citi zemes izmantošanas veidi, kā to redzējām saimniecībā „Lielkalni” un saimniecībā „Pērkoni”.

Pēc saimniecību apmeklēšanas saieta dalībnieki atgriezās Ilgas Možvillo viesmīlīgajā mājā, kur lielajā dzīves jubilejā tika sumināta Maija Amoliņa un turpinājās pārrunas baudot gardu dārzeņu zupu, ceptas desas un citus labumus, bet LAB valde pulcējās sēdē, kurā apsprieda Latvijas Agronomu biedrības 23. kongresa darba kārtību. Agita Pāvule

LAB Balvu nodaļas agronomu tradicionālā rudens ekskursija.

Latvijas Agronomu biedrības Balvu nodaļas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā 11. septembrī piedalījās 33 dalībnieki – pārsvarā agronomi. Organizējot ekskursiju mūsu mērķis bija, lai tās dalībnieki ne tikai iepazītos ar skaisto dabu, bet pārvestu mājās arī jaunas idejas par uzņēmējdarbības veicināšanu savā saimniecībā.

Pirmais apskates objekts bija dekoratīvo augu stādaudzētava „Ievugravas” Jaunannas pagastā. Kokaudzētavu prezentēja tās saimnieks Viktors Avots un viņa speciālisti. Ejot cauri dekoratīvo stādu alejai, priecājamies par augu daudzveidību un rudenīgo krāsu krāšņumu. Īpaši priecēja lielākā Latvijā paparžu kolekcija, un skaistie dīķi ar neskaitāmo zivju daudzveidību. Par cik mūsu laiks bija limitēts, ātri iegādājamies katram tīkamos stādus un teicām Viktoram paldies. Zinājām, ka šo mums tuvo kokaudzētavu apciemosim individuāli gan rudenī, gan pavasarī , lai iegādātos dekoratīvos stādus.

Mūsu ekskursijas dienā bija Ates muzeja svētki. Mēs iebraucām mazliet pirms svētku atklāšanas, cilvēku bija daudz un visur skanēja mūzika. Devāmies aplūkot apskates objektus. Dzirnavu mājā bija izvietoti seno laiku zemes apstrādes darba rīki, kad galvenais vilcējspēks bija zirdziņš. Darba rīku bija vesels lērums! Patīkami bija skatīties, ka mūsu senči savu zemi strādājuši ar mīlestību. Pabijām pirtī , kas bija tikko izkurināta, piedarbā, rijā , kur mūs vēroja no kakta ragana. Apskatījām vecās graudu kuļmašīnas. Viss redzētais viesa pārdomas, kā latvietis ir turējies pie zemes un izdzīvojis visos laikos. Arī tirdziņš bija interesants - pašceptā rudzu maize, siera rituļi , žāvētas gaļas luņķi – viss, kas cilvēkam kārojas ! Pārbraucienā uz nākošo objektu, priecēja skats uz tautā dēvēto Stāmerieni pirmo un otro, tās skaistajiem ezeriem, pili, baznīcu. Mūsu Latvija kļūst skaistāka ar mūsu darbu, domām, mīlestību... Un nu jau esam Cesvaines pilī, no kuras dveš senatnes eksotika. Gides stāstījums mūs aizved pie grāfa Volfa darbošanās- pils celtniecības, dzīves notikumiem un pie kapa, kas turpat pakalnā aiz upītes.

Zemnieku saimniecībā „Jāņkalni” mūs sagaidīja pārvaldnieks Jānis, jo saimnieks Māris Ozoliņš aizbraucis darbā uz Norvēģiju. Interesanti – Kāla ezers lejā, kalnā krūmmelleņu stādījumi 7 hektāru platībā. Redzējām to audzēšanas tehnoloģiju un stādu audzēšanu. Tad vēl plaši ražojošo ābeļu , aveņu un rabarberu stādījumi! Varējām iepazīties ar laistīšanas sistēmu, kuru izmanto stādu laistīšanai un mēslošanai.

Turpat Vestienas pagastā uzkāpām Gaiziņkalnā un papriecājāmies par Vidzemes skaistajiem skatiem. Zīmīgi, ka turpat līdzās veidojas otrs „Gaiziņš” ar slēpošanas trasēm. Brauciena laikā mūsu aktīvākos agronomus apbalvojām ar Latvijas Agronomu biedrības Atzinības rakstiem- tos saņēma Inta Gabranova, Biruta Baranovska, Ināra Circene, Edgars

4

Krasovskis, Zigfrīds Berķis. Brauciena laikā suminājām mūsu „Zelta vārpas” laureāti Regīnu Kuļšu.

Mūsu ekskursanti bija apmierināti ar braucienu, ar iegūtajām jaunajām idejām un uzlādēti ar enerģiju turpmākiem darbiem. Mēs, agronomi esam pateicīgi Balvu novada pašvaldībai par sniegto atbalstu transporta jautājuma risināšanā. Komfortabls autobuss radīja labestības noskaņojumu visos braucējos.

Centīsimies iegūtās biznesa idejas realizēt dzīvē - tā noskaņota zemnieku saimniecības „Dālderi” vadītāja Sandra Paidere ar savu 6 cilvēku lielo komandu, tā zemnieku saimniecības „Rīts” speciāliste Vija Garjāne, tā Maruta Dulmane no Tilžas un citi braucēji.

Imants Kārkliņš, LAB valdes loceklis no Latgales novada

Latvijas agronomu biedrības pieredzes apmaiņas brauciens 2010. gada 15. oktobrī uz Alūksnes novada saimniecībām VLT programmas LV/18 „Bioloģiskā saimniekošana,

mājražošana, sabiedrisko organizāciju darbība” ietvaros.

Braucienā piedalījās 37 dalībnieki no Aizkraukles, Skrīveru, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles, Siguldas, Jelgavas, Dobeles, Balvu, Ventspils, Liepājas un Pierīgas puses novadiem. Brauciena mērķis – iepazīties ar Alūksnes un Apes novadu saimniecību pieredzi, bioloģiskās saimniekošanas metodēm, mājražošanas iespējām, kā arī ar sabiedriskās organizācijas darbību.

Tika apmeklētas dažādas saimniecības:

SIA „Lienama - Alūksne” Apes novadā, īpašniece Gundega Sauškina, saimniecība nodarbojas ar lielogu dzērveņu, krūmmelleņu un aveņu audzēšanu un ogu pārstrādi. Apsaimnieko 22 ha lielogu dzērveņu, 20 ha melleņu un 15 ha aveņu stādījumus. SIA „Lienama Alūksne” dibināta 1998.gadā. Lai paplašinātu ražošanu un izmantotu investīciju iespējas, piesaistot ES struktūrfondu atbalstu, uzņēmums iesaistījies ražotāju grupā „Baltijas ogu kompānija”. SIA „Lienama Alūksne” izveidots jauns zīmols „Very Berry”, kas ļauj sekmīgi startēt eksporta tirgos. Produkcijas sortiments ir lielogu dzērvenes, mellenes, avenes, cidonijas un aronijas svaigā un saldētā veidā, kā arī dabīga ogu sula, sīrups un sukādes, ko ražo 2005. gadā uzbūvētā ražošanas cehā.

Z/S ”Mauriņi” Veclaicenes pagastā, saimniece Gunita Virka. Saimniecības darbībā iesaistīta visa ģimene. Nodarbojas ar daudznozaru bioloģisko saimniekošanu (liellopi, zirgi – tiek ganīti dabiskajās pļavās un ganībās), dažādi sīkdzīvnieki – zosis, pīles, aitas, kazas u.c., kurus apskatīt. Saimniecībā vāc ārstniecības augus un gatavo no tiem dažādu maisījumu tējas. Sniedz zāļu pirtiņas pakalpojumus. Saimniecība iesaistīta dažādos projektos (Zaļā Pēda, Demo Farm,u.c.). Šīs saimniecības vārds ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības un Vides veselības saimniecību, Latvijas Pirts savienības un Dabas izziņas taku sarakstos. Tēju paciņu, smaržmaisiņu, dažādu aitu vilnas, dārzeņu un liellopu gaļas izstrādājumu kvalitāte tiek garantēta ar īpašo saimniecības etiķešu marķējumu.

Biedrība „Veclaicenes Avotiņš” Veclaicenes pagastā. Darbības organizatore - valdes priekšsēdētāja vietniece Lāma Kronberga iepazīstināja agronomus ar biedrības darbu. Biedrībā apvienojušies vairāk par 20 dažādu nozaru pārstāvji. Organizācijas darbības virzieni ir dažādu nacionālu un pārrobežu projektu īstenošana, mūžizglītības apmācību programmu izstrādāšana, rokdarbu pulciņu nodarbību un citi pasākumu organizēšana. Viens no spilgtākajiem ir īstenotais „Heifer International” projekts, kura ietvaros tiek realizēts labdarības pasākums, atbalstītas maznodrošinātas personas, dāvinot tām lauksaimniecības dzīvniekus un to pēcnācējus saimnieciskās darbības uzsākšanai. Biedrības darbība vērsta uz pagasta un kaimiņu pagastu iedzīvotāju aktīvu darbību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Iepazināmies ar saimniecību – kopienu, kur dzīvo, strādā un sev iztiku pelna bijušie cietumnieki, alkoholiķi un narkomāni. Kopienas iedzīvotāji kopj kazu un aitu ganāmpulku,

5

papildus saimniecībā iegūtajam pienam, iepērk pienu arī no citām saimniecībām, gatavo sieru un kazas piena ziepes. Saražotā produkcija tiek pārdota Latvijas un starpvalstu amatnieku tirdziņos.Pieredzes apmaiņas brauciena lietderības izvērtējums:

visās saimniecībās baudījām sakoptu vidi, viesmīlību, atsaucību un labestību; vērojām kā notiek izteikta latviskā dzīves veida, sētas un ģimenes tradīciju saglabāšana; ka saimniekiem, izmantojot bioloģiskās saimniekošanas metodes, svarīgākais ir

vēlēšanās saglabāt tīru vidi; redzējām, ka mājražošanas apstākļi var būt dažādi –var ražot mazos un lielos apjomos,

tas atkarīgs cik spēj katra ģimene savā saimniecībā; brauciena laikā tika gūta ļoti vērtīga pieredze sakoptas vides un bioloģiskās

saimniekošanas jomā, kā arī biedrības darba organizācijā.

Arī citos Latvijas novados būtu vēlams pārņemt starptautiskā projekta „Heifer International” pieredzi – labdarības idejas īstenošanu, veidojot pašu Latvijas saimnieku – mecenātu palīdzības fondu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis

Aivars Broks

MŪSU LAUREĀTI

” ERNESTA SOVERA” balvas laureāte BIRUTA JANSONE

Zemkopības Zinātniskā institūta vadošā pētniece Biruta Jansone institūtā strādā kopš 1975. gada – jau 35 gadus, un viss šis darba mūžs pavadīts risinot jautājumus daudzgadīgo zālāju selekcijā.Jau aspirantūras laikā viņa turpināja J. Lielmaņa aizsākto darbu, uzsāka plašu sarkanā āboliņa selekcionēto šķirņu izejmateriāla izpēti. Pētījuma rezultāti apkopoti doktora disertācijā, kas aizstāvēta 1983. gadā.

80-to gadu vidū, kad slimības dēļ darbu pārtrauca Fricis Jansons, Birutai bija jāpārņem bastardāboliņa selekcija, neatkarības gados - arī lucernas un citu tauriņziežu selekcija.

Paralēli selekcijas darbam Birutas Jansones vadībā tiek veikts mērķtiecīgs jauno šķirņu sēklkopības darbs, lai nodrošinātu ražotājus ar augstvērtīgu sēklas materiālu..

Biruta ir nenogurdināma gan zinātnisko, gan daudzos darba gados iegūto praktisko atziņu popularizētāja. Pavasaros zemnieki burtiski „aplipuši” viņai un „ķer” katru vārdu, katru padomu, kas tiek ieteikts attiecībā uz zālaugiem, pļavām un ganībām. Ar viņas līdzdalību Institūts piedalās lauksaimniecības izstādēs Vecaucē, Viļānos un Priekuļos.

Savos trīsdesmit piecos zinātniskā darba gados Biruta uzrakstījusi 113 publikācijas, tai skaitā ir autore vai līdzautore 9 grāmatām. Regulāri publicē praktiskus rakstus žurnālos „Agrotops” un „Saimnieks LV”.

Biruta Jansone ar savu darba grupu bijusi konkursa „Sējējs” laureāte, apbalvota ar Zemkopības Ministrijas medaļu „Par centību”.

2010. gadā LAB valde Birutai Jansonei piešķīra ERNESTA SOVERA balvu.Apsveicam un vēlam nenogurt !

Apsveicam Latgales agronomu pārstāvi Latvijas Agronomu biedrības valdē – agronomu Imantu Kārkliņu ar valsts apbalvojuma Atzinības krusts saņemšanu !

6

SVEICAM MŪSU VETERĀNUS

Sveiciens AINAI BĒRZIŅAI !

Gadi aizgājuši neticami ātri! Liekas pavisam nesen, bet tas tomēr notika tālajā 1950. gadā, kad ar LLA agronoma diplomu kabatā Aina ieradās pirmajā darba vietā padomju saimniecībā „Dobele” . Sākās galvenās agronomes cīņa ne tikai ar smago Zemgales mālu, bet arī par zemes un dabas aizsardzības likumu aizstāvību.

Vidzemes puisis jauno agronomi pēc pieciem gadiem atvilināja uz savas dzimtas mājām Umurgā, kur Aina Bērziņa strādāja visu turpmāko darba mūžu par galveno agronomi un meliorācijas speciālisti. Viņas vadībā Umurgā veidojās plaši tīrumi un kultivētās ganības.

Līdztekus ikdienas zemkopja rūpēm viņa daudz enerģijas veltīja dabas aizsardzības darbam, bija „Dabas un pieminekļu biedrības” vadītāja. Kopā ar Imanta Ziedoņa dabas aktīvistiem atbrīvoja Augstkalnes pilskalna dižkokus, kā arī veica dižkoku un dižakmeņu uzskaiti Umurgas pusē. Lielie Augstrozes ozoli un kuplās liepas šodien zaļo pateicībā viņu aizstāvei.

Pašreiz Aina pēta Bērziņu dzimtas koku un kopj šīs lielās dzimtas senatnīgo sētu. Ikdienā daudz lasa grāmatas un presi, priecājas par veiksmēm un skumst par nepadarīto kā pagastā, tā arī visā valstī.

Aina nav zaudējusi saskarsmi ar draudzenēm un darba biedriem. Nu pārkāpts astoņdesmit piecu dzīves gadu slieksnis.

Vēlam arī turpmāk daudz gaišu dienu, veselību un dzīves prieku, veltot A. Štrausa dzejoli :

Vai veselas debesis, vai vesela rasas lāse,Vai mirkli tveri, vai dzīvi dzīvoji,

Tas vienalga. Jo esi pateicīga šai brīdīZāles stiebram par to, ka mežu jūti,

Vējam par prieku un smilgu galotnēm,Dzimtenei par zemes sauju, kur gaiļpiesis aug,

Kūlas čaloņai par senu dziesmu,Dūcošai bitei par ziedošu pļavu

Un gaidošai pļavai par bites čaklumu.Gaismai par savām acīm esi pateicīga,

Un acīm par to, ka redziŠo dzidro mirkli.

Jo uz dzimtās zemes Tavs ir vesela mūža gājums.

Limbažu agronomu biedrības vārdāAstrīda Mangale

Valdim Upītim pienākusi lielā jubileja !

LAB Rīgas pilsētas nodaļas agronomi sirsnīgi sveica cienījamo zinātnieku lielajā dzīves jubilejā un lūdza atskatīties uz noieto dzīves ceļu.

Par savu dzīves ceļu stāsta Valdis Upītis:

7

Piedzimu 1925. gada 5. septembrī Rīgas rajona Ropažu pagasta "Melmugās". Mācījos un 1939. gadā pabeidzu Ropažu pagasta 6-klasīgo pamatskolu. No 1939.gada līdz 1943.gadam turpināju mācības Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Kara apstākļu dēļ pēdējo vidusskolas klasi 1943./44. mācību gadā pabeidzu Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā. 1945. gadā iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Agronomijas fakultātē, kuru beidzu 1950. gada aprīlī.

Darba gaitas sāku un visu mūžu tās turpināju Zinātņu akadēmijas sistēmā. No 1950. gada novembra līdz 1958. gadam strādāju par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, līdz 1959. gadam par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku ZA Augsnes zinību un zemkopības institūta Augsnes zinību sektorā un Augsnes mikrobioloģijas un entomoloģijas nodaļā. No 1959. gada aprīļa līdz 1967.gada februārim biju vecākais zinātniskais līdzstrādnieks ZA Bioloģijas institūta Augsnes bioķīmijas un mikroelementu laboratorijā, bet no 1967.gada februāra līdz 1993. gadam par tās vadītāju. No 1988. gada laboratorija mainīja nosaukumu- tā kļuva par Augu minerālbarošanas laboratoriju. Ar 1993. gadu man sākās pensijas gadi. Ar 1996.gada jūniju man piešķirts Valsts emiretā zinātnieka nosaukums.

Par pētījumiem augsnes mikrobioloģijā - procesu izmaiņas augsnes iekultivēšanas ietekmē. 1958.g. janvārī man apstiprināts lauksaimniecības zinātņu kandidāta grāds. Disertācijai klāt bija pievienots plašs albums ar oriģinālām mikroskopisko sēņu mikrofotogrāfijām.Bioloģijas zinātņu doktora disertācija aizstāvēta uz monogrāfijas (В. Упитис. Макро- и микро- елементы в оптимизации минерального питания микроводорослей. Рига. Зинатне. I983, 234c) pamata 1985. gadā Kijevā Ukrainas PSR ZA Augu fizioloģijas institūta specializētajā padomē, augu fizioloģijas (03.00.12) specialitātē. Disertācija apstiprināta Maskavā 1986. gada 18. aprīlī.

Pētījumos aptverti aļģu minerālbarošanās komponenti - makro (N,P,K, Mg, S) un mikroelementi (Fe, Mn, Cu, Zn, Mo, B, Co), kā arī iespējamie vides piesārņotājelementi - smagie metāli (Cd, Ni, Cr, V, W, Pb, Hg, Sn) un citi elementi (Se, F, Al). Darbā pamatoti diagnostikas kritēriji, kas raksturo hlorellas un citu aļģu nodrošinātību ar tām nepieciešamajiem makro- un mikroelementiem un analizēti faktori, kas nosaka minerālelementu optimuma robežkoncentrācijas. Pētīta vairāku mikroaļģu tolernaces pakāpe pret smago metālu un citu elementu klātbūtni vidē. Noskaidroti faktori (kompleksu veidotāji savienojumi, optimālais pH, paaugstināts nepieciešamo mikroelementu fons), kas mazina smago metālu toksiskumu aļģēm. Uz veikto pētījumu pamata izstrādāti oriģināli barotņu sastāvi ar sabalansētām elementu attiecībām, kas nodrošina optimālus kultivēšanas apstākļus un vienkāršo barotnes sastāva analītisko kontroli kultivatoros aļģu audzēšanas laikā.

Pēc disertācijas aizstāvēšanas darbu šajā virzienā turpināju, pievēršot lielāku vērību arī citām rūpnieciskajā fotobiosintēzē perspektīvām kultūrām (spirulina platensis, Porphyridium cruentum, Dunaliella salina). Noskaidrotas šo kultūru minerālbarošanās īpatnības un atbilstoši tam izstrādāti oriģināli barotņu sastāvi un to modifikācijas konkrētiem kultivēšanas apstākļiem. Ar Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padomes lēmumu par disertāciju "Makro - mikroelementi mikroskopisko aļģu minerālās barošanās optimizācijā" 1992.g. 11. novembrī man piešķirts bioloģijas habilitētā doktora zinātniskais grāds.

Man ir 150 publikācijas t.sk. 2 monogrāfijas. Piedalījos ar ziņojumiem 3 starptautiskos simpozijos par mikroelementu problēmām Jēnā (Vācijā), 1980., 1986. un 1989.gadā. Biju zinātnisko padomju loceklis LZA Bioloģijas institūtā, LU promocijas un habilitācijas padomē, Mikroelementu pētniecības padomē, atbildīgais redaktors un sastādītājs grāmatām par prof. P.Rizgu, prof. K.Bambergu un prof, J.Peivi un no 1968.gada līdz 1990. gadam izdevumam "Mikroelementi PSRS", kā arī no 1990. gada līdz 1993.gadam Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs LU Bioloģijas fakultātē.

Kaut kas mazliet par Elmāru Mikālu.

8

Lauksaimniekam un zemniekam Elmāram Mikālam šogad paliks 80 gadi. Kuldīgas rajona un arī Latvijas lauksaimnieki pazīst rosīgo vīru kā zemnieku saimniecības „Upeskalni” veco saimnieku un ilggadēju pārvaldnieku. Padomju laikos strādājušie atceras viņu kā Lejaskurzemes Izmēģinājumu stacijas direktoru. Savukārt Ventspils rajona Popes un Puzes lauksaimnieki uzskata viņu par savējo, jo Mikāla kungs strādājis gan „Blāzmā” , gan „Sarkanajā Bultā”, kā tolaik sauca turienes kolhozus. Lasot vai uzklausot informāciju par kādu ievērojamu cilvēku, parasti prātā pārcilājam atmiņas par saskarsmi ar viņu, par to kā tas ietekmējis mūsu dzīvi. Runājot par Elmāru Mikālu, laikabiedri atceras viņa neizsīkstošo enerģiju, lielās darbaspējas un radošo domāšanu.

Agronoms Andris Siliņš saka, ka Popē „aizķēries” uz ilgu laiku tikai pateicoties viņam. Tālajā 1965. gadā jaunais Vidzemes puisis nosūtīts darbā uz tālu Ziemeļkurzemes nostūri, kur juties tā kā nokļuvis bez maz pasaules malā. Kolhozs ar indiāņu folkloras cienīgo nosaukumu „Sarkanā bulta” tolaik bijis viens no vājākajiem Ventspils rajonā. Taču jau gadu kopsaimniecībai bijis jauns enerģisks valdes priekšsēdētājs Elmārs Mikāls, bijušais kolhoza „Blāzma” galvenais agronoms, kuram bijis daudz ideju par tēmu, kur meklējams miljons. Strādāt bijis interesanti, jo vadītājam vienmēr bijusi kāda svaiga doma kā uzlabot darbu, kā ieviest ražošanā jaunas nozares vai vienkārši strādāt lētāk un racionālāk. Pamazām arī kolhozu izvilkuši no atpalicības bedres. Elmārs Mikāls „Sarkano Bultu” veiksmīgi vadījis no 1964.līdz 1976. gadam. Tolaik bijis arī Ventspils rajona lauksaimniecības speciālistu komandas vadītājs populārajā televīzijas konkursā „Uzvar viens, iegūst daudzi”.

Nākošajā darba vietā, „Lejaskurzemes Izmēģinājumu stacijā” Elmārs Mikāls bija direktors no 1976. līdz 1990. gadam. Tā bija zinātnes iestāde, kur līdztekus ražošanai notika pētnieciskais darbs. Nozīmīga nozare Lejaskurzemē bija kartupeļu sēklaudzēšana.

Par šo laiku atmiņās dalās Mārīte Laizāne, šobrīd VAAD vecākā inspektore, tolaik kartupeļu sēklkopības agronome. Arī tur direktors bijis ideju pārpilns un nenogurstošs. Laizānes kundze uzsver viņa lielās darba spējas, parasti viņš darbadienu sācis pirmais un bieži vien, arī sezonas laikā, bijis līdz darbu beigām. Arī šajā iestādē vienmēr centies ieviest racionālus un inovatīvus darba paņēmienus. Līdzīgu attieksmi pret darbu gaidījis arī no speciālistiem un darbiniekiem, taču ne visiem tas bijis pieņemams. Strādāt Lejaskurzemē Elmāra Mikāla vadībā bijis interesanti, bet nebūt ne viegli. Mārītei Laizānei sadarbība ar Elmāru Mikālu turpinājusies arī pēc neatkarības atgūšanas, kad tika veidota zemnieku saimniecība „Upeskalni”, kuras specializācija – graudaugu sēklkopība, .

Atjaunojoties Latvijas neatkarībai kopā ar dēlu Arvi Mikālu abi sāka patstāvīgu saimniekošanu kā Breša zemnieki, tika izveidota šobrīd labi zināmā z/s „Upeskalni” un tehnikas tirdzniecības firma SIA „Amazone”. Saimniecības agronome un noliktavas pārzine Ruta Zeiza uzsver saimnieka enerģiju, zemes mīlestību un sirsnību.

Viņa stāsta, kā Mikāla kungs interesējas un uztur sakarus ar bijušajiem studiju biedriem un kolēģiem, dzīvi interesējas par viņu gaitām. Tāpat netiek aizmirsti vaļasprieki- dziedāšanai un fotografēšana. Arī šeit atklājās spēja parastajā saskatīt neparasto. Kopā ar viņu mašīnā vienmēr esot fotoaparāts un visi interesantie momenti tiekot fiksēti. Attēli esot mājās, tiekot dāvināti, bijusi arī izstāde Padures pagasta bibliotēkā. Rutas kundze smejoties stāsta, ka saimnieks esot arī liels joku plēsējs un bieži darba dienu rīti sākušies ar jaunāko anekdošu apspriešanu.

Visi, kuri pazīst Elmāru Mikālu par viņu parasti saka: „Viņš ir īsts zemnieks, tagad tādu vairs nav daudz”. Arī šoruden, kad sašķobījusies kunga veselība, interese par dzīvi un saimniecību nav zudusi.

Lai veselība turas un nezūd dzīvotprieks !Kuldīgas un visas Kurzemes agronomu vārdā

Ārija Rudlapa

9

ASTRAI JANSONEI jubileja!

Astra dzimusi 1930. gada 21. augustā. Sveicam savu kolēģi brīnišķīgajā jubilejā!

Kas mirkļus bijušos var saskaitīt,Ar prieku ziedošos un rūpēs aizvadītos?

Nu, visu sudrabojot, tie kā sniegi krītUn sācis vīties ceļš jau salnas rītos .

Sirds, sauli atminot, lai sargā brīžus tos,Kas dvēselē ar labo nezūdoši.

( K. Apškrūma)

Astra Cēsu rajonā viena no pirmajām izveido savu ģimenes zemnieku saimniecību „Lejas Liberti”. Savas agronomes zināšanas viņa lietderīgi izmanto skaisti izveidojot savu sētu un saimniecību.

Astra arvien aktīvi iekļaujas Agronomu biedrības pasākumos. Allaž smaidīga un izpalīdzīga. Rūpējas arī par saviem kaimiņiem un draugiem.

Lai ir saulaini turpmākie gadi !Cēsu agronomu biedrība

Kitija Asja Pagraba (Evelone) jubilejas gadā!

Sveiciens nozīmīgajā dzīves jubilejā ar Ojāra Vācieša dzejas rindām...

Nav Tevī sīkā, tāpēc viss kļūst liels.Ir Tevī saule, tāpēc viss kļūst gaišs.Nāk Tava dvēsele un viss kļūst netverams, ar ikdienišķām rokām.

Kitijas dzīves ceļš sācies 1930. gada nogalē – novembrī. Bērnības zeme ir Madona, Petkules pagasta „Cīruļkalni” – vectēva mājas, kur pie vecākiem dzīvojusi līdz piecpadsmit gadu vecumam.

Ļoti trauksmains bijis 1949. gads sakarā ar daudzu cilvēku izvešanu no mājām. Pēc mātes aresta, viņa nevarēja apmeklēt skolu, jo nebija naudas, lai mācītos 8. klasē no sākuma, bet tikai pavasarī, kad krustmāte to samaksāja.

LLA Kitija beigusi 1955. gadā. Pēc augstskolas bija nozīmēta darbā Iecavas MTS par galveno agronomi. Tomēr par galveno agronomi viņai neatļāva strādāt, tikai par cukurbiešu agronomi. Neilgi Kitija pastrādājusi arī Baldones rajonā. Pēc tam abi ar vīru atnāca uz Liepāju, jo vīra vecāki dzīvoja Kazdangā. Kitija sāka strādāt Liepājas paraugsaimniecībā un vēlāk Liepājas lauksaimniecības pārvaldē par galveno agronomi.

Darāmā bija ļoti daudz, jo tika apvienoti Aizputes, Priekules un Liepājas rajoni. Kitija strādāja ar pilnu enerģijas lādiņu, jo apvienotais Liepājas rajons bija, platības ziņā, lielākais republikā. Pārdzīvoti valdības uzspiestie, nepopulārie lēmumi lauksaimniecībā – „kvadrātligzdas”, daudzgadīgo zālāju samazināšana un plānu saskaņošanas „ārprāts” ar ministriju. Kitija cīnījās, strādāja un izturēja milzum lielo darba slodzi. Arī meliorācijas un augsnes kaļķošanas apjomu saskaņošana - precizēšana ar ZM prasīja „nervus”. Pēc aiziešanas pensijā, Kitija strādāja Rucavā un Liepājā. Vienmēr bija zinoša, laipna, izdarīga un apveltīta ar organizatora spējām. Viņa parasti sacīja – darba kolektīvā, ja strādājam no sirds, tad vieglāk pārvarēsim visas nebūšanas un darbs veiksies. Visu jaunāko lauksaimniecībā rakstīja laikrakstā,

10

vai ierunāja vietējā radio, lai katra jauna ziņa ātrāk nonāktu pie lasītāja vai klausītāja. Organizēja agronomiem ekskursijas pa rajonu un republikas zinātniski pētnieciskām saimniecībām, rajona un republikas arāju sacensības sadarbībā ar mehanizatoriem un dažādus citus zemkopības kultūras pasākumus rajonā.

Viss Kitijas darba mūžs veltīts lauksaimniecībai un cilvēkiem, kas ar to saistīti. Kitiju ar vienprātīgu balsojumu uzņēma organizācijā „Daugavas Vanagi Liepājā” Liepājas nodaļā, kur viņa darbojas vēl tagad. Tā ir organizācija, kur uzticība nav pērkama, bet tikai ar dzīvi un darbu pierādāma. Lai cilvēkam uzticētos, ir jājūt, ka mums ir kopēja aura. Viņa tādu atradusi „Daugavas Vanagos”. -„Starp viņiem jūtos kā mājās”, saka Kitija.

Lai veicas arī turpmāk! No sirds novēl pensionēta agronome, Mirdza Kalnīte

Sveicam Lidiju Spanovsku lielajā dzīves jubilejā!

Es esmu zemes meita,ar debesīm man nepietiek.

/ Mirdza Fridriksone/

Attiecībā uz Lidiju gribas teikt, ka viņa ir Latvijas zemes meita, jo Lidijas Spanovskas darba gadi pagājuši rūpējoties par Latvijas zemes auglību.

Lidija dzimusi Rīgas rajona Doles pagasta „Parasiņu” mājās, kur tēvam Kārlim Parasiņam un mātei Katrīnai piederēja 3 hektāri zemes. Lidija zina ko nozīmē iet ganos, ko nozīmē zemi kopt un zivis zvejot, kas ir Doles nēģi, kā tos iegūst, jo viņas vecāki naudu pelnīja galvenokārt ar zveju.

Izglītību Lidija ieguva Katlakalna-Pļavniekkalna pamatskolā, Rīgas 3.vidusskolā un LLA Agronomijas fakultātes neklātienē, kur mācījās no 1949.gada līdz 1955.gadam. Neskatoties uz to, ka viņa nebija Komunistiskās partijas biedre, darba devēji uzskatīja, ka viņai jāmācās arī Marksisma-ļeņinisma universitātē. Šinī mācību iestādē viņa mācās 1977-1978.gadā.

Savu darba dzīvi Lidija uzsāka 1950.gada pavasarī Lauksaimniecības ministrijas materiāli tehniskajā apgādā kā rēķinvede, 1951.gadā viņu iecēla par Lauksaimniecības mašīnu rezerves daļu prečzini, bet 1952.gadā par Minerālmēslu un augu aizsardzības ķīmikāliju un būvmateriālu nodaļas vadītāju. Pēc vairākām reorganizācijām un nodaļas nosaukuma maiņas, nodaļas darba apjomu paplašināja, klāt nāca minerālās lopbarības apgādes jautājumi un auto riepu apgāde. 1977.gadā Latvijas PSR Lauku tehnikas paspārnē nodibināja Galveno agroķīmijas pārvaldi un Lidiju iecēla par pārvaldes priekšnieka vietnieci. Pēc kārtējās reorganizācijas, kad Agroķīmiskā dienesta vadīšanai izveidoja Lauksaimniecības ministrijas Lauksaimniecības agroķīmiskās apkalpošanas zinātnisko ražošanas apvienību „Latvijas agroķīmija” ar rajona apvienībām visos republikas lauku rajonos, Lidija Spanovska no 1981.gada uzņēmās Ražošanas pārvaldes vadību. Ja 1952.-1953. gadā, kļūstot Lauksaimniecības ministrijas Materiāli tehniskajā apgādā par Minerālmēslu, augu aizsardzības ķīmikāliju būvmateriālu nodaļas vadītāju, viņai bija jāapbrauc visas Latvijas dzelzceļu stacijas un jāpanāk, ka no tām izved gadiem sakrājušos minerālmēslu kalnus, tad kļūstot par Ražošanas pārvaldes priekšnieci „Latvijas agroķīmijā” viņai bija jāpanāk, lai no saimniecību lopkopības fermām uz laukiem tiktu izvesti, bieži vien gadiem krātie kūtsmēsli. Un ne tikai tas. Bija kūdras un sapropeļa ieguves plāni, salmu smalcināšana, sauso un šķidro minerālmēslu kliedēšana, semināru un sanāksmju organizēšana, ik gadu mehanizatoriem dažādu darbu iemaņu sacensības, ko apvienoja ar sporta sacensībām un atpūtas pasākumiem, rajonu agroķīmiju darbinieku pašdarbības kolektīvu

11

sacensības un mākslas darbu izstādes. Lidija ar visu tika galā, smaidot saņēma Goda rakstus un prēmijas, Vissavienības Tautas sasniegumu izstādes zelta un sudraba medaļas, Darba veterāna nozīmi, bet 1980.gadā arī Ministru Padomes Goda rakstu.

Lielā darba un sabiedriskā slodze netraucēja Lidiju būt labai sievai un mātei meitai, vēlāk arī vecmāmiņai saviem trīs mazbērniem. Brīvajā laikā Lidija adīja, auda, tamborēja un mezgloja. Bija Tautas Mākslas studijas „Rīdze” dalībniece un 1976. gadā ieguva pat Tautas mākslas meistara nosaukumu.

Pēc aiziešanas pensijā 1987.gadā Lidija līdz 1995.gadam strādāja par dispečeri slimnīcā Linezers, bet no 1995.gada līdz 2004.gadam bija Latgales priekšpilsētas tiesas piesēdētāja. Priecājamies, ka Lidijai iznāk laiks piedalīties arī LAB Rīgas pilsētas nodaļas rīkotajos pasākumos.

Novēlām Lidijai vēl ilgus gadus būt mūsu vidū, priecāties un rūpēties par savu jauno paaudzi un kopt dārzu tēva mājās!

LAB Rīgas nodaļas agronomu vārdā Agita Pāvule

Veltai Stankevičai – 80 !

Agronome – dārzkope, agronome – laukkope, agronome – ekonomiste un organizatore, agronome – puķu mīļotāja, audzētāja un kopēja. Sabiedriski aktīvs cilvēks. Ceļojumu un tūrisma cienītāja. Mīl Latvijas laukus un cilvēkus.

Veltas darba gaitas sākās 1952. gadā, kad pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma beigšanas viņa sāka strādāt Bauskas rajona Iecavas novada valsts saimniecībā „Progress” par dārzeņkopības un arī augļkopības brigadieri. Zināmu laika Velta vadīja vienu no saimniecības laukkopības kompleksajām brigādēm. Pēc studijām (neklātienē) Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā viņa ieguva augstāko izglītību agronomijas specialitātē. Turpinājās darbs saimniecībā „Progress”. Visai drīz Velta, papildus agronomijas zināšanām, apguva arī lauksaimniecības ekonomikas speciālista zinības un kļuva par saimniecības galveno ekonomisti. Jau tajā laikā „Progress” kļuva par augstražīgu, lielu saimniecību. Par saimniecības specializācijas pamatnozari kļuva liellopu gaļas ražošana. Saimniecībā liellopu skaits sasniedza 10 000. Gadā ražoja pat līdz 3000 tonnām gaļas. Pēc liellopu (galvenokārt nobarojamie jaunlopi) skaita un ražotās gaļas apjoma „Progress” bija pati lielākā saimniecība Baltijas valstīs. Daudz produkcijas ražoja arī dārzeņkopībā – ap 3000 tonnām. Augļu dārzos gadā novāca līdz 1000 tonnām augļus un ogas. Ražoja vairāku simtu tonnu zāļu miltu granulas. Saimniecība veica apjomīgus būvdarbus saimnieciskā kārtā. Tika uzbūvēts jauns, moderns saimniecības ciemats ar bērnudārzu, sporta namu, ēdnīcu, katlu māju un daudzām dzīvojamām mājām. Uzbūvēja vairākas fermas, graudu kaltes, mehāniskās darbnīcas un daudzus citus ražošanas objektus.

Saimniecības mērķi bija divi: ražot daudz kvalitatīvu un lētu lauksaimniecības produkciju: liellopu gaļu, dārzeņus, kartupeļus, augļus, ogas, zāles miltu granulas, stiebrzāļu sēklas, audzēt sporta zirgus. Ar katru gadu vairāk un labāk, kā arī visu saražoto realizēt par optimālām cenām. Dinamiska attīstība: vairāk, lētāk, labāk. Otrais mērķis bija saimniecībā strādājošiem nodrošināt labus darba apstākļus, stabilas algas, prēmijas un piemaksas par labiem darbiem un sniegt sociālo nodrošinājumu. „Progresa” bērnudārzā bija vietas 150 – 200 bērniem. Saimniecība sniedza atbalstu skolām. Iecavas vidusskolā mācījās 900- 1000 audzēkņi. „Progresā” bija aktīva sporta dzīve. Sporta klubā „Dārtija” bija iespējas nodarboties ar vieglatlētiku, basketbolu, tūrismu, ūdens sportu, tenisu, volejbolu un citiem. sporta veidiem. Tika sasniegti labi rezultāti rajona, republikas un starptautiskās sacensībās. Visiem strādājošiem tika nodrošināta iespēja apstrādāt savu piemājas zemi un mazdārziņus. Saimniecība organizēja regulāras ekskursijas un ceļojumus, kurus daļēji apmaksāja vietējā arodbiedrība. Strādājošiem un pensionāriem tika izsniegti dažādi pabalsti un sniegts materiālais nodrošinājums. Tas viss

12

aptvēra apmēram 900 līdz 1000 strādājošos un, iekaitot ģimenes locekļus, apmēram 3000 cilvēkus. Visus šos pasākumus, ieskaitot plašo būvniecību, saimniecība realizēja ar saviem līdzekļiem.

Šāda apjomīga saimniecība prasīja augsti kvalificētu, gudru, tālredzīgu ekonomistu. Bija nepieciešams veikt dažādas analīzes, uzskaites, rūpīgu īstermiņa un ilgtermiņa plānošanu, darba algu aprēķinus, sadarboties ar valsts un sabiedriskām organizācijām. To visu sekmīgi veica saimniecības galvenā ekonomiste – agronome Velta Stankeviča ar savām palīdzēm. Velta saimniecībā bija autoritāte, ļoti darbīga, enerģiska, prasīga un stingra. Viņa Bauskas rajonā bija viena no labākajām ekonomistēm. Ar Veltas Stakevičas domām rēķinājās. Tāda bija un ir mūsu Velta.

Viņai ir arī vairāki hobiji un aizraušanās. Piemēram, ceļošana, vēlme iepazīties ar dzīvi citās zemē. Strādājot saimniecībā, viņa ir pabijusi daudzās ievērojamās un skaistās vietās – Maskavā, Pēterburgā, Murmanskā, Baikāla apgabalā, Aizkaukāzā un daudzās citās vietās. Protams, pamatīgi ir iepazīta Latvija, un Velta atzīst, ka nekur citur latviskai dvēselei nav tik labi kā šeit – mājās.

Laiki mainījās. Ekonomika virzījās pēc jauniem likumiem. Populārs kļuva sauklis: „Brīvais tirgus nosaka visu”. To pieņēma kā vienīgo un negrozāmo. Šo saukli pastiprināja citi: ”Valsts nedrīkst iejaukties ražošanā. Ražošanas uzņēmumi nedrīkst piederēt valstij – ne rūpnīcas, ne fabrikas. Nekādu plānošanu! Visu privatizēt, pārdot, likvidēt. Daudz kļūdu pielaida zemes reformā. Privatizācija bieži pārvērtās par „prihvotizāciju”. Ražošana strauji samazinājās. Izveidojās lielas neapstrādātu zemju platības. Pārtrauca darbu lielie rūpniecības uzņēmumi. Ar laiku pierādījās, ka minētie saukļi un daudzi likumi ir kļūdaini. Pašlaik šīs kļūdas daļēji ir atzītas un tiek mēģināts novērst. Cerams, ka sāks piepildīties Kārļa Ulmaņa sauklis: ”Zeme un darbs ir Latvijas labklājības pamats”.

Dzīve turpinās. Latvieši ir pārvarējuši ne tādas vien grūtības. Arī mūsu jubilāre aktīvi rosās. Savas ikdienas rūpes Velta velta saviem četriem mazbērniem un puķēm. Viņas piemājas dārzā aug un zied – gladiolas, dālijas, tulpes, dažādas ziemcietes un citas puķes. Ar šiem skaistajiem ziediem Velta piedalās dažādās puķu izstādēs un svētkos.

Skaistus ziedus prot izaudzēt cilvēki, kas tos patiesi mīl... Sveicu agronomi Veltu Stankeviču lielajā dzīves jubilejā! Paldies Tev Velta par to, ka

savus dzīves gadus esi veltījusi Latvijas zemei un tautai!Ar cieņu,

agronoms Ilmārs Bents

Sveicam lielajā dzīves jubilejā Vitoldu Tumani !

Jubilejas reizē pieņemts atskatīties uz noieto dzīves posmu. Vitoldam tas bijis ar darbu, atbildību un nemitīgi jaunu zināšanu apgūšanu piepildīts.

Vitolds Tumans dzimis 1930.gada 18.oktobrī Rēzeknes rajonā Zirkavas sādžā. Jau no bērna gadiem savu dzīvi ir saistījis ar lauksaimniecību. 1950.gadā ar izcilību beidzis Malnavas lauksaimniecības tehnikuma Agronomijas nodaļu. Darba gaitas sācis kā Kārsavas MTS agronoms. Speciālista darbu pārtrauca dienesta gadi armijā Moldāvijā. No dienesta Vitolds atgriezās kā jaunākais leitnants. Gadu nostrādāja kā Zilupes rajona komjaunatnes sekretārs, tad 1955.gada sākumā, dažus mēnešus bija Viļānu MTS agronoms kolhozā Molodaja gvardija, kur viņu kolhoznieki ievēlēja par kolhoza priekšsēdētāju. Pēc diviem gadiem- 1957.gada martā Vitoldu nozīmēja darbā sovhozā „Komjaunietis” par iecirkņa vadītāju, bet pēc gada par galveno agronomu Viļānu rajona kolhozā „Cīņa”. Strādājot saimniecībās par agronomu un vadītāju Vitoldu nepameta doma par augstākās izglītības iegūšanu un 1959.gadā viņš iestājās LLA Agronomijas fakultātē, kuru pabeidza ar izcilību 1964.gadā. Pēc diploma saņemšanas no 1964.gada pavasara līdz 1966.gadam V.Tumans strādāja par galveno agronomu Latvijas

13

Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūta saimniecībā „Krimulda”, bet sākot no 1966.gada - dažādos amatos Latvijas Lauksaimniecības ministrijā, kur atbildēja par zāles miltu ražošanu, kultivēto ganību ierīkošanu un citiem jautājumiem republikas laukos. Strādājot ministrijā, V.Tumans mācījās neklātienē LLA aspirantūrā. Laikā no 1967.gada līdz 1969.gadam Latvijas PSR Hidrotehnikas un meliorācijas ZPI Beibežu meliorācijas izmēģinājumu stacijā izstrādāja un 1975. gada 28.februarī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā aizstāvēja disertāciju par daudzgadīgo zālāju laistīšanu zemo purvu kūdrājos vidus Latvijas zemienes apstākļos.

Pēc kandidāta disertācijas aizstāvēšanas no 1975.gada līdz 1999. gadam V. Tumans strādāja par laboratorija vadītāju un vadošo pētnieku Augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē, skaidrojot mūsu lauksaimniecībai un vides aizsardzībai svarīgus jautājumus. Pētīja un pārbaudīja dažādu herbicīdu efektivitāti, lietošanas optimālos termiņus un devas mūsu apstākļos. Šie pētījumi bija pamats attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas ieteikumiem republikas saimniecību tīrumos.

1993.gadā V.Tumanim, pamatojoties uz apstiprinātā zinātņu kandidāta grāda pamata, LLU piešķīra Lauksaimniecības zinātņu doktora grādu.

V.Tumana darbs novērtēts ar vairākām medaļām, pateicībām, naudas prēmijām. Aizejot pensijā 1999.gadā, par ieguldīto darbu lauksaimniecības labā, Vitolds Tumans apbalvots ar Zemkopības ministrijas Sudraba medaļu.

Arī būdams pensijā Vitolds nesēž rokas klēpī salicis, bet rūpējās lai dārzā un ģimenē būtu kārtība. Priecājās par dēla ģimeni un mazdēlu. Ir aktīvs LAB Rīgas pilsētas nodaļas biedrs, vienmēr optimistiski noskaņots.

Novēlam Vitoldam vēl daudz skaistus dzīves gadus! Nodaļas agronomu vārdā Agita Pāvule

Sveicam agronomi Ausmu Vētru lielajā dzīves jubilejā!

Agronome Ausma Vētra šinī gadā atskatījās uz savas dzīves 80 gadiem. Sveicot viņu lielajā jubilejā, lūdzām pastāstīt mums savas atmiņas par nodzīvotajiem gadiem.

Agronomes Ausmas Vētras atmiņas

Es, Ausma Vētra, šogad, tas ir 2010. gada 28. jūlijā nosvinēju savu 80. dzimšanas dienu. Mēģināšu atcerēties savas dzīves svarīgākos posmus.

Bērnībā dzīvoju Rīgā. 10 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi Jūrmalā, Priedainē mana tēva, pēc izglītības būvtehniķa, projektētā un celtā mājā. Skolā gan gāju Rīgā. Tie bija smagie kara gadi un pēckara periods, kad jau mācījos Rīgas 6. vidusskolā. To pabeidzu 1949. gadā un rudenī iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Agronomijas fakultātē. To laiku lauku dzīve man nebija sveša, jo bieži biju iesaistīta lauku darbos radu saimniecībās Rīgas apkārtnē.

LLA toreiz atradās Rīgā, Ausekļa ielā. Studijas Agronomijas fakultātē bija interesantas. No mācību spēkiem uz studentiem liela ietekme bija prof. Paulam Galeniekam botānikā, doc. Jānim Lucānam un Viktoram Tēraudam augkopībā, doc. Mirdzai Baumanei dārzkopībā.

Sākot no otrā kursa kļuvu par kursa vecāko. Tas radīja jaunus pienākumus kursa sabiedriskajā dzīvē, nepieciešamību organizēt dažādus pasākumus. Šo amatu zināmā mērā vēl pildu arī šodien, lai arī no 70 kursa biedriem šai saulē esam palikuši tikai kādi 30. Visu dzīvi esam interesējušies viens par otru, regulāri „salidojuši” kursa saietos.

Īpaši izdevās salidojums Lauksaimniecības universitātē 2004. gadā par godu 50. gada dienai, kopš saņemts agronoma diploms.

14

Pēc LLA beigšanas pirmā darba vieta man bija Maltas MTS, kur sāku strādāt kā galvenā agronome. Tas man bija ļoti smags laiks apkārtējo saimniecību lielās nabadzības dēļ. Grūtības radīja arī man neierastie toreizējie Latgales dzīves apstākļi. MTS zona bija no Maltas līdz Andrupenei un līdz Mākoņkalnam pie Rāznas ezera.1955. gadā Maltā apprecējos ar veterinārārstu Jāni Vētru. Abi 1956. gadā pārcēlāmies uz

Jēkabpils rajonu, Viesīti, kur vīram bija iespēja iegūt labāku un atbildīgāku darbu. Viesītē strādāju par bioloģijas skolotāju pamatskolā, kur direktore M.Ritmeistare man iemācīja mīlēt puķes. Toreiz Jēkabpilī bija slavens dārznieks Orehovs ar saviem gladiolu laukiem. Tas man palicis kā ieguvums visam mūžam.

Vēl neilgi kopā ar vīru strādāju Secē, mākslīgās apsēklošanas un ciltslietu stacijā. Arī tas bija drūms periods, jo turpat blakus būvēja Pļaviņu HES un tas bija saistīts ar visas apkārtnes dabas-Staburaga un mežu izpostīšanu, kā arī ar šādai milzu celtniecībai raksturīgām negācijām tuvākajā apkārtnē.1962. gadā mans vīrs sāka mācīties aspirantūrā. Līdz ar to pārcēlāmies uz Rīgu. Dzīvojām

Priedainē, sāku strādāt Lauksaimniecības ministrijas Zemkopības pārvaldē. Manā ziņā bija lopbarības jautājumi. Kad Latvijā sāka ražot zāles miltus, braucām pēc pieredzes uz Lietuvu, uz Šilutes pļavām. Cieša sadarbība man bija ar zinātniekiem gan Skrīveros, gan Siguldā, ar Jāni Vaivaru, Jāni Ausekli, Ilmu Ramani. Kārtojot darba jautājumus, iepazinos ar Latvijas rajoniem un daudziem agronomiem. Arī pašā Zemkopības pārvaldē bija draudzīgs kolektīvs. Tas reizēm deva spēku izturēt neloģiskos uzdevumus gan no Maskavas, gan vietējās vadības. Darbu ministrijā turpināju līdz aiziešanai pensijā 1985.gadā.

1984. gadā, abi ar vīru pārcēlāmies uz dzīvi Siguldā, kur viņš bija izveidojis veterināro zāļu ražotni „Sigfarm”.

Joprojām dzīvoju Siguldā. Agronomu biedrības darbā Rīgā vairs aktīvi nevaru piedalīties redzes traucējumu dēļ.

Pa šiem garajiem gadiem izauguši abi mūsu dēli Aivars un Jānis. Ir arī divas jaukas vedeklas un 5 mazbērni.

Esmu gandarīta, ka dēli kļuvuši par medicīnas doktoriem un profesoriem, arī vīrs ieguvis zinātņu doktora grādu un tagad ir emeritēts doktors.

Pēdējos gadu desmitus iespēju robežās sekoju līdzi dzīves notikumiem, kā arī savas ģimenes jaunākajām atvasēm, no kurām daļa ir studenti, bet jaunākais vēl mācās 9. klasē.

Uzturu ciešus kontaktus arī ar brāļa un māsas ģimenēm Kanādā un Amerikā. Tā kā man dzīve ir interesanta joprojām. Vēlu to pašu arī citiem. Ausma Vētra

Dzīves ceļa pieturzīmes.

Kad nodzīvoti vairāki gadu desmiti, interesanti ir ielūkoties dzīves ceļa nozīmīgākajās pieturās. Pavēlnieks liktenis vēro, kā tad cilvēks iet viņa nosprausto ceļu? Vai nenomaldās, nepaklūp, nesalūzt?

Agronoma Benedikta Zelča dzīve cieši saistīta ar Tilžu. Liktenis viņa ceļos nav sabēris nepārvaramus šķēršļus, vien vēlējis kopt šo zemi un būt kopā ar ļaudīm.

Pirms septiņdesmit gadiem, 1940.g. 2.septembrī Tilžas pagasta „Skujeniekos” kārts šūpulis Benediktam.

Zēns ir mīlēts un skolots, aug saskaņā ar dabu, bērnība aizrit zaļajās vasarās un baltajās ziemās. Skolas gadi nāk prātā ar priecīgām noskaņām, jo dzimšanas diena 2.septembrī, kad jubilāram vienmēr dāvāja ziedus.

15

Tilžas vidusskolu absolvē 1960.gadā un uzsāk studijas LLA agronomijas fakultātē. Agronoms ar augstāko izglītību 1965.gadā darbu uzsāk Madonas pusē, Liezerē, paugurainajā Vidzemes apvidū. Četros darba gados Liezerē tiek gūts rūdījums un pieredze agronomijā.

1969.gadā Benedikts atgriežas dzimtajā Tilžā un strādā par sēklkopības agronomu. Saimniecība liela un gadā jāsagatavo vismaz 350 tonnas dažāda sēklas materiāla. Nepieciešams uzlabot un paplašināt kalšu saimniecību. Kā jau jaunam cilvēkam, ideju un domubiedru racionalizācijā netrūkst. Palīgā nāk rakstura iezīme „loģiskais pamatojums”. Darbs sokas, tiek ieviesta jauna graudu un zālāju sēklas žāvēšanas metode ar aktīvo ventilāciju. Pabūts Maskavā Tautsaimniecības izstādē un citos pieredzes braucienos. Sadzīvot un izprast dabu un cilvēkus agronomam ir jāvar. Tāpēc bieži nācās paļauties uz paša izdomu, atjautību un organizatora spējām. Pieredze, prasme un erudīcija aizveda viņu līdz galvenā agronoma amatam, kas gan nekāds saldais auglis nebija.

Tilžas saimniecība veidojās viena no lielākajām un ekonomiski spēcīgākajām Balvu rajonā ar sēklkopības un piena ražošanas novirzienu.

Bet kā tad ar mīlestību? Kur nu bez tās! Un 1970.gada 25.jūlijā Benedikts mija gredzenus ar Tilžas meiteni Ainu. Veidojas ģimene, aug trīs bērni, saņemts jauns dzīvoklis, spēks un veselība, prieks dzīvot un strādāt.

Nemanot aizsteigušies gadi. Šogad nosvinēta septiņdesmitā dzīves un četrdesmitā kāzu jubileja. Klausoties dzīves stāstā izstaro prieks par bērniem un mazbērniem. Visus vieno ģimeniskais siltums. Bērni un mazbērni regulāri apciemo vecākus, visiem trim ir darbs Latvijā.

Benedikta stāstījums kļūst nopietns. Lielas pārmaiņas ienesa reformu laiks, bet Latvijas valsts neatkarība cilvēkos viesa ticību un cerību. Īpašumu privatizācijā bija daudz sasteigtu un nepārdomātu rīcību. Labākais risinājums būtu kooperācija, bet cilvēki šim procesam nebija gatavi. Benediktam bija skaidrs, ka būs jādzīvo un jāstrādā. Uzņēmīgi cilvēki vairo darāmo un piesaista darītājus. Kalšu un graudu tīrāmo un ventilējamo iekārtu privatizācija bija gana veiksmīga. Šobrīd uz šīs bāzes izveidots jaudīgs uzņēmums SIA „Tilžas rapsis”.

Šodien izrādās, ka arī Benedikta izvēle bijusi pareiza. Darbs zemkopībā vienam nebūtu pa spēkam. Lai iegūtu labu ražu, zemē ir jāiegulda lieli resursi.

Radās doma, ka tā varētu būt piena lopkopība. Laikam tā tam bija jānotiek un ģimene darbu sāk jaunos apstākļos pie piena lopkopības. Sekmīgi privatizē liellopu fermu, izveido zemnieku saimniecību „Skujenieki”. Ir ferma ir saimniecība, jānotiek ražošanai. Idejas ieguva stabilāku pārliecību. No četrām slaucamajām govīm un dažām telēm soli pa solim veidojās ganāmpulks. Lielu stimulu darbam saimniecības pilnveidošanai deva valsts piešķirtās subsīdijas 10 000 Ls apmērā. Tika nopirkts piena dzesētājs, sakārtota piena telpa, ierīkota slaukšana piena vadā.

Nav izpalicis cilvēcīgais faktors. Savulaik, kad ciema ļaudis turēja govis, zemnieku saimniecība „Skujenieki” nāca pretī, fermā un ganībās izmitināja 22 govis. Ciemā govju vairs praktiski nav, bet „Skujenieku” ganāmpulks ar katru gadu pieaug. Kopā jau ir 204 liellopi, t.sk. 52 slaucamās piena govis, un 30 zīdītājgovis.

Zināma loma ir ierādīta arī aitām, to jau ir pusotra simta. Labums ir arī no aitām, noēd zāli ganībās pēc govīm, veselīga gaļa, tikai vilnai pagaidām nav noieta, bet gan jau būs – dabīgs produkts taču.

Izpirkta zeme, īpašumā ir 240 ha.„Skujeniekos” saimnieko pēc bioloģiskās metodes, nekaitējot ne dabai ,ne cilvēkiem.

Interesanti un dažādi gājis ar šo biznesu, bet dzīvot var, pārliecināti ir Aina un Benedikts Zelči

Ar cieņu,

agronome Regīna Kuļša

16

RASMAI ŽUKOVSKAI jubileja!

Rasmai Žukovskai šūpulis kārts Cēsu pievārtē – Liepā 1940. gada 23. novembrī. Tur arī apgūtas pamatskolas zinības, bet vidusskola aicināja uz Cēsīm.

Kā lauku meiteni Rasmu interesēja vairāk izzināt agronoma darba specifiku, tāpēc studijas LLA agronomijas fakultātē un, kad 1964. gadā Jelgavā saņemts agronomes diploms, jaunā agronome darba gaitās dodas uz Balvu rajona Vecumiem. Tomēr rūpes par vecākiem Rasmu atved atpakaļ uz Cēsīm, uz lauksaimniecības pārvaldi, kur viņa strādā par augu aizsardzības agronomi. Ar apbrīnojamu pacietību Rasma mācīja saimniecību agronomiem rūpēties par augiem. Vienmēr laipna un izpalīdzīga.

Arī pašreiz viņa tiekas ar darba kolēģiem, iekļaujas vietējā sabiedrībā un interesējas par pasākumiem novadā.

Cēsu agronomi sveic Rasmu skaistajā septiņdesmitajā jubilejā ar K. Apškrūmas dzejas vārdiem :

Ar ko gan izmērīt var mūžu ,Kad tas uz atvasaru iet?

Mums Tavējais kā mežābele liekas,Kas ceļa malā kautri zied,Un labestības ceļa maizi

Ikvienam cenšas iedot līdz.

Cēsu agronomu vārdā Veldze.

MĪĻI SVEICIENI UN LABA VĒLĒJUMI ARĪ PĀRĒJIEM 2010. GADA OTRĀS PUSES JUBILĀRIEM !

Sveicamastoņdesmit piecu gadu jubilejā Ausmu Kaupmani LAB Valmieras nodaļā ;

septiņdesmit piecu gadu jubilejā: Rutu Gruzdiņu LAB Limbažu nodaļā, Ausmu Glāznieci Skrīveros. Elitu Zaubi Ošupē, Gaidu Sotaku LAB Kuldīgas nodaļā, Dzintru Driķi LAB Jelgavas nodaļā, Veltu Eniņu un Gati Galviņu LAB Rīgas pilsētas nodaļā;

septiņdesmit gadu jubilejā: Leonīdu Maslovski Ludzas pusē, Jāni Vecmani Lielplatonē, Ritu Tīsu Bērzē, Austru Sipenieci Jaunpilī, Ivetu Šķuburi Liepājā, Valdi Dzeni un Irēnu Zaščerinsku Rīgas nodaļā.

LAB valde visiem agronomiem un zemes kopējiem 2011. gadā novēl veselību, saticību un veiksmi darbā !

ZINĀŠANAI :LAB prezidents Māris Grīnvalds , mob. t. 29296263, e- pasts – ks@seed.lvLAB sekretāre Austra Silmale, t. 67532864, mob. t. 28851037, e- pasts –agronomubiedriba@inbox.lvSO Latvijas Agronomu biedrība , Reģ. Nr. 40008000899SEB Unibanka , konts – LV34UNLA0001000700402

Redaktore Agita Pāvule

17

PielikumsProjekts

Agronoma profesijas standarts1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – agronoms.2. Profesijas kods – 2132 02

2. Nodarbinātības apraksts Kā tiks nodarbināts? Kur var strādāt tieši?

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:- agronoms lauksaimniecības uzņēmumā plāno un vada laukkopības vai dārzkopības produkcijas ražošanas

procesu, veido sējumu un stādījumu struktūru un sistēmu atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem, audzēšanai izvēlas tirgus prasībām un saimniecības tālākās darbības nodrošināšanai atbilstošas kultūraugu sugas un šķirnes, vada sēšanas un stādīšanas darbus, sējumu un stādījumu kopšanu, atbild par augu aizsardzību un barības elementu nodrošinājumu, minerālā un organiskā mēslojuma un pesticīdu atbilstošu lietošanu, ievērojot labas lauksaimniecības prakses noteikumus, rūpējas par augsnes auglības uzturēšanu, izvēlas apstākļiem atbilstošas kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, vada ražas novākšanas darbus, produkcijas pirmapstrādi, tās atbilstošu uzglabāšanu un realizāciju, novērtē ražas kvalitāti, veic produkcijas materiālu un darba patēriņa uzskaiti, nodrošina uguns un darba drošības pasākumu ievērošanu, nodrošina vides aizsardzību, gatavo atbalsta maksājumu un investīciju projektu pieteikumus, konsultē zemāka līmeņa lauksaimniecībā strādājošos, veic pētniecisko darbu ar zinātnisku vērtību laukkopības un dārzkopības nozarēs.

Agronoms strādā par speciālistu lauksaimniecības uzņēmumā, vada laukkopības vai dārzkopības produkcijas ražošanu, pirmapstrādi un realizāciju. Strādā ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes un kontroles, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences1. Spēj izvēlēties augsnes apstākļiem un specializācijai piemērotākos kultūraugus un šķirnes.2. Spēj pazīt Latvijā sastopamos kultūraugus un lopbarības zālaugus to attīstības fāzēs.3. Spēj izstrādāt un ieviest augsekas vai augu maiņas plānus. 4. Spēj pielietot atbilstošu kultūraugu audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju.5. Spēj izstrādāt kultūraugu mēslošanas sistēmu, ievērojot to individuālās prasības un sastādīt mēslošanas plānu

konkrētam gadījumam. 6. Spēj plānot augu aizsardzības pasākumus, ņemot vērā situāciju saimniecībā. 7. Spēj aprēķināt lauka platību dabā un dažāda mēroga plānos. Pārzināt bloku kartes, robežu plānus, apstādījumu

plānus, zemes kadastrālo vērtēšanu. 8. Spēj novērtēt lauku darbu kvalitāti.9. Spēj izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus un regulēt atsevišķus agregātus

(piemēram, noregulēt izsējas normu sējmašīnām).10. Spēj novērtēt meliorācijas sistēmu darbību, organizēt to kopšanu, atklāt bojājumus un vadīt to novēršanu. 11. Spēj noteikt augsnes granulometrisko sastāvu, struktūru un tipu.12. Spēj novērtēt augsnes fizikālo un bioloģisko gatavību apstrādei.13. Spēj lietot konkrētajai augsnei atbilstošus enerģiju taupošus augsnes apstrādes paņēmienus.14. Spēj praktiski lietot augšņu agroķīmiskās kartogrammas. 15. Spēj orientēties minerālmēslu sortimentā un pieņemt lēmumu par konkrētā mēslošanas līdzekļa lietošanu.16. Spēj novērtēt augsnes papuvēšanas vajadzību, prast pielietot papuvi.17. Spēj izvēlēties piemērotāko substrātu dažādām dārzaugu sugām segtajās platībās.18. Spēj aprēķināt vajadzīgo sēklas vai stādu daudzumu.19. Spēj sastādīt sēklu maisījumus daudzgadīgo zālāju ierīkošanai.20. Spēj novērtēt sēklas un stādāmā materiāla kvalitāti. 21. Spēj lietot sēklas kodināšanas tehnoloģijas, izvēlēties atbilstošo kodni un nodrošināt precīzu darba izpildi.22. Spēj izvietot sēklaudzēšanas sējumus saskaņā ar sēklkopības prasībām.23. Spēj novērtēt sējas un stādīšanas kvalitāti, novērtēt ziemojošo kultūraugu stāvokli pavasarī, pieņemt lēmumus

par sējumu un stādījumu turpmāko izmantošanu vai likvidēšanu.24. Spēj orientēties sēklu un stādu tirgū, vajadzības gadījumā organizēt sēklas iegādi.25. Spēj orientēties Latvijas augu šķirņu katalogā.26. Spēj novērtēt dārzaugu stādu kvalitāti.27. Spēj pazīt izplatītākās nezāles to attīstības fāzēs.28. Spēj pazīt kultūraugu kaitēkļus.29. Spēj pazīt kultūraugu slimības lauka apstākļos.30. Spēj novērtēt kultūraugu slimību, kaitēkļu un nezāļu postīgumu konkrētos apstākļos.31. Spēj novērtēt nezāļu, slimību un kaitēkļu izplatību un postīgumu, izvēlēties atbilstošākos ierobežošanas

paņēmienus.

18

32. Spēj orientēties pesticīdu piedāvājumā, pieņemt lēmumu par to lietošanu un izvēlēties atbilstošos to veidus, lietošanas laiku un tehnoloģiju.

33. Spēj novērtēt augu augšanas regulatoru pielietošanas vajadzību un nepieciešamības gadījumā organizēt to pielietošanu.

34. Spēj izmantot bites kultūraugu apputeksnēšanā.35. Spēj organizēt laukaugu, dārzaugu un daudzgadīgo zālāju kopšanu un mēslošanu.36. Spēj organizēt organiskā mēslojuma uzkrāšanu, zaļmēslojuma un organiskā mēslojuma izmantošanu pozitīvas

trūdvielu bilances saglabāšanai augsnē. 37. Spēj novērtēt organiskā mēslojuma kvalitāti.38. Spēj noteikt augu bioloģisko, tehnisko un novākšanas gatavību.39. Spēj novērtēt ražas kvalitāti ar ekspresmetodēm un vajadzības gadījumā nodrošināt tās laboratorisku pārbaudi.40. Spēj noteikt augu desikācijas nepieciešamību.41. Spēj novērtēt novākšanas tehnikas darbu un organizēt ražas novākšanu atbilstoši tās izmantošanas virzienam.42. Spēj izvērtēt ražas zudumus un to novēršanas iespējas.43. Spēj noteikt iegūtās ražas lielumu un kvalitāti glabāšanas vietās.44. Spēj izvērtēt un pielietot ražas laboratorisko pārbaužu rezultātus.45. Spēj izstrādāt izmantošanas režīmu sētajos zālājos, organizēt kvalitatīvas rupjās lopbarības sagatavošanu

atbilstošos termiņos.46. Spēj atbilstoši sagatavot noliktavas ražas uzglabāšanai.47. Spēj izvēlēties graudu kaltēšanas režīmu atbilstoši to tālākam izmantošanas virzienam.48. Spēj vadīt sēklas tīrīšanu un šķirošanu atbilstoši kvalitātes prasībām.49. Spēj vadīt ražas šķirošanu atbilstoši kvalitātes prasībām un dažādiem izmantošanas veidiem.50. Spēj noorganizēt atbilstošu kartupeļu, sakņaugu, dārzeņu un augļu, kā arī rupjās lopbarības uzglabāšanu. 51. Spēj pielietot lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas un kvalitatīvas lopbarības sagatavošanas principus.52. Spēj sagatavot produkciju realizācijai un pārzina kultūraugu realizācijas normatīvās prasības un iespējas tās

nodrošināt.53. Spēj veikt padarītā darba un nostrādātā laika uzskaiti.54. Spēj veikt izlietoto materiālo vērtību uzskaiti.55. Spēj aizpildīt ar ražošanu saistīto dokumentāciju.56. Spēj aprēķināt kultūraugu audzēšanas izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.57. Spēj personiski ievērot darba drošības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības vai

pārbaudes sev pakļautajam personālam.58. Spēj ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, prasīt to ievērošanu padotajam personālam.59. Spēj izvēlēties un pielietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.60. Spēj lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL) saskaņā ar Latvijas Republikā reģistrēto AAL saraksta

prasībām, AAL marķējuma instrukcijām, nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.61. Spēj vajadzības gadījumā nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanu.62. Spēj pielietot bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības pamatprincipus.63. Spēj pielietot ar lauksaimniecisko ražošanu vai ekonomiskiem aprēķiniem saistītas datorprogrammas.64. Spēj orientēties ES Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās. 65. Spēj izstrādāt pieteikumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un rojektu

pieteikumus investīciju piesaistei uzņēmumā.66. Spēj novērtēt atsevišķu tehnoloģiju un ražošanas procesu pārmaiņu ietekmi uz vidi kā ekoloģisku, sociālu un

ekonomisku sistēmu.67. Spēj atrast veidus pievienotās vērtības radīšanai augkopības un dārzkopības nozaru saražotai produkcijai, kā

arī novērtēt saistības ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.68. Spēj izstrādāt konkrētā uzņēmuma nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.69. Spēj sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.70. Spēj veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības un dārzkopības jomā. 4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes1. Strādāt rūpīgi un precīzi.2. Sadarboties ar klientiem.3. Strādāt sarežģītās situācijās un komandā. 4. Strādāt patstāvīgi.5. Strādāt radoši.6. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.7. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.8. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.9. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.10. Ievērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus laukkopības un dārzkopības produkcijas

ražošanā.11. Ievērot Labas lauksaimniecības prakses nosacījumus.

19

12. laukkopības un dārzkopības Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības, jomās.

13. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.14. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.15. Izmantot laukkopības un dārzkopības nozarēm atbilstošu speciālo literatūru divās svešvalodās.16. Pārvaldīt valsts valodu.17. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.19. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares

žurnālos, presē.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. orientējas lauksaimniecības produktu iespējamajā pārstrādē, lai realizētu savu produkciju iespējami efektīvi;

1.2. orientējas zemes tirgus un zemes privatizācijas jautājumos;1.3. orientējas lauksaimniecības politikas jautājumos.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:2.1. biometrija;2.2. ekonomikas pamati;2.3. ekoloģija un vides aizsardzība;2.4. lietišķā psiholoģija un vadība;2.5. filozofija, ētika un estētika;2.6. patentzinība un standarti;2.7. agrofizika;2.8. ķīmija;2.9. zooloģija un dzīvnieku fizioloģija;2.10. ģenētika un selekcija;2.11. dzīvnieku ēdināšana;2.12. grāmatvedība un investīcijas;2.13. ekonomikas teorija;2.14. biodegvielas ražošanas jautājumi un biomasas kā alternatīvās enerģijas avota lietošanas

iespējas;2.15. ugunsdrošības prasības;2.16. zemes ierīcība un meliorācija;2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:3.1. lauksaimniecības resursi;3.2. laukkopība un augkopība;3.3. augu fizioloģija un botānika;3.4. augsnes zinātne un agroķīmija;3.5. mikrobioloģija;3.6. dārzkopība;3.7. entomoloģija, fitopatoloģija un augu aizsardzība;3.8. pļavkopība;3.9. lauksaimniecības mehanizācija;3.10. pētījumu metodika;3.11. lauksaimniecības likumdošana;3.12. biškopība;3.13. augu biotehnoloģija; 3.14. uzņēmējdarbība;3.15. tirgzinība;3.16. valsts valoda;3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;3.18. vadība un komercdarbība;3.19. darba tiesiskās attiecības;3.20. darba un civilā aizsardzība;3.21. vides aizsardzība;3.22. lietvedība.

Agronomu profesijas standarta projekts izskatīt LAB valdes sēdē 12.11.2010.

20

21